40
LATVIJAS JŪRAS AKADĒMIJA Jūras transporta nodaļa PROFESIONĀLĀ BAKALAURU STUDIJU PROGRAMMA Kursa darbs Ostu hidrotehniskās būves Mērsraga ostas piestātne Nr. 6 (MP-1499) Autors: Kristīne Birģele, 3P320 Paraksts: Darba vadītājs: docents Aigars Ūdris

Ostu hidrobūves

Embed Size (px)

DESCRIPTION

Mērsraga Osta piestātne Nr.6

Citation preview

Page 1: Ostu hidrobūves

LATVIJAS JŪRAS AKADĒMIJA

Jūras transporta nodaļa

PROFESIONĀLĀ BAKALAURU STUDIJU PROGRAMMA

Kursa darbs

Ostu hidrotehniskās būves

Mērsraga ostas piestātne Nr. 6 (MP-1499)

Autors: Kristīne Birģele, 3P320

Paraksts:

Darba vadītājs: docents Aigars Ūdris

Rīga-2015

Page 2: Ostu hidrobūves

Satura rādītājsSatura rādītājs.......................................................................................................................2

Anotācija...............................................................................................................................3

Annotation............................................................................................................................4

Аннотация...........................................................................................................................5

1. Vispārīgā informācija par Mērsraga ostu...................................................................6

2. Vispārīgā informācija par Mērsraga ostas piestātni Nr. 6..........................................8

2.1. Aprēķina kuģu parametri.....................................................................................9

2.2. Normatīvās ekspluatācijas slodzes....................................................................10

3. Klimatoloģiskā informācija......................................................................................11

4. Hidroloģiskā un ģeoloģiskā informācija..................................................................13

5. Piestātnes konstrukcijas pamatelementi un aprīkojums...........................................14

6. Objekta tehniskais stāvoklis.....................................................................................15

7. Secinājumi................................................................................................................19

8. Ieteikumi...................................................................................................................20

9. Slēdziens...................................................................................................................21

10. Informācijas avoti.....................................................................................................22

Pielikumi.............................................................................................................................23

1. pielikums. Mērsraga ostas atrašanās vieta..................................................................23

2. pielikums. Mērsraga ostas karte.................................................................................24

3. pielikums. Mērsraga ostas robežu plāns.....................................................................25

4. pielikums. Mērsraga ostas ārējais reids......................................................................26

5. pielikums. Mērsraga ostas piestātnes Nr.6 fasāde un plāns........................................27

6. pielikums. Mērsraga ostas piestātnes Nr.6 šķērsgriezums.........................................28

7. pielikums. Fotoattēlu uzņemšanas vietas...................................................................29

8. pielikums. Mērsraga ostas piestātnes Nr.6 sadalījums...............................................30

2

Page 3: Ostu hidrobūves

Anotācija

Studiju kursa “Ostu hidrobūves” ietvaros tika veikts kursa darbs un apsekota Mērsraga

ostas piestātne Nr. 6 (MP-1499), kas atrodas Lielā ielā 62, Mērsragā.

Darbā tika izzināta informācija par piestātnes zonas klimatoloģisko, hidroloģisko,

ģeoloģisko stāvokli, kā arī aprakstīta informācija par piestātnes datiem un tehnisko stāvokli.

Darbā iekļauts autora personīgais viedoklis par hidrotehniskās būves vizuālo stāvokli, kā arī

autora priekšlikumi tā uzlabošanai.

Kursa darbs sastāv no anotācijas trīs valodās (latviešu, angļu un krievu), 6 pamatnodaļām,

secinājumiem, ieteikumiem, slēdziena, izmantoto informācijas avotu saraksta un 8 pielikumiem.

Darbā kopumā izmantoti 15 attēli, no kuriem 7 ir autora uzņemti fotoattēli, 5 tabulas un 12

informācijas avoti.

3

Page 4: Ostu hidrobūves

Annotation

Within the framework of study programme “Port hydro-constructions” the course work

has been done and the quay number 6 (MP-1499) of the Mersrags port, which is located on Liela

street 62 in Mersrags, has been examined.

Information about climatology, hydrology, and geology has been explored regarding the

zone of the quayside, as well as information about the quay’s data and technical condition. The

author’s personal opinion about the visual condition of the quay has been included in the work as

well as recommendations regarding the improvement of the visual condition.

The course work consist of annotation in three languages (Latvian, English and Russian),

6 chapters, inferences, recommendations, conclusion, list of information sources and 8 annexes.

Totally 15 pictures from which 7 are author’s taken photos, 5 tables and 12 information sources

were used.

4

Page 5: Ostu hidrobūves

Аннотация

В рамках курса „Гидротехнические сооружения портов” была сделана курсовая

работа и изучен причал порта Мерсрагс номер 6 который находится на улице Lielā в

Мерсрагсе.

В работе была собрана информация о  климатологических, гидрологических,

геологических условий причальной зоны, а также описывается информация о датах и

информация о техническом состоянии причала. В работе включено личное мнение автора

по поводу визуального состояние структур сооружения, а также рекомендации по поводу

его улучшения.

Курсовая работа состоит из аннотации на трех языках (латышском, английском и

русском), 6 глав, выводов, рекомендаций, заключения, списка информационных

источников и 8 приложений. В работе использовано 15 снимков 7 из которых сделаны

автором, 5 таблиц и 12 информационных источников.

5

Page 6: Ostu hidrobūves

1. Vispārīgā informācija par Mērsraga ostu

Mērsraga ostas būvi zvejniecības un kuģniecības vajadzībām uzsāka 1927. Gadā. Tā

atrodas Rīgas jūras līča rietumu krastā, četrus kilometrus uz dienvidiem no Mērsraga zemesraga.

Osta ir mākslīgi izveidots līcis, kuru ierobežo ziemeļu un dienvidu moli.  Tā ir ļoti labi savienota

ar autoceļiem virzienā uz Rīgu, Talsiem, Tukumu un Kolku. [5] Ostas atrašanās vietu skatīt

1. pielikumā, ostas karti – 2. pielikumā, ostas robežu plānu – 3. pielikumā un ostas ārējo reidu –

4. pielikumā.

Mērsraga ostas teritorijā ietilpst ostas akvatorija un ārējais reids. Mērsraga ostas teritorijas

kopplatība ir 78,35 ha, tai skaitā zeme – 47,65 ha, ūdeņi – 30,7 ha. [8] Ostas piestātņu kopējais

garums saniedz 468 m. [5] Ziemeļu mols – 390 m, Dienvidu mols – 105 m. Attālums starp molu

galiem ir 150 m. Kuģu ceļa platums ir 80 m, bet garums – 3549 m (sākot no ostas vārtiem). Ostas

akvatorijā atrodas divi apgriešanās baseini. [2]

2011. gadā Mērsraga ostas pārvalde pabeidza krasta stiprinājumu, ūdens ņemšanas vietas,

un piestātņu Nr. 6, Nr. 7, Nr. 9, Nr. 1A rekonstrukcijas darbus, kā arī ostas pievadkanāla un

apgriešanās akvatorijas padziļināšanas darbus. [5] Ostā tika izveidots jahtu servisa centrs ar jahtu

piestātnēm un piestāni 1A ar dziļumu līdz -4 m.

Mērsraga ostas pārvaldes rīcībā ir 2 velkoņi, kuri asistē kuģiem droši ienākt ostā un iziet

no ostas. Mērsraga ostā ir iespējams nodot kuģa bilžūdeņus un ir pieejama ūdens ņemšanas vieta

kuģiem.

1994. gadā no Mērsraga ostas tika uzsākts apaļkoku kravu eksports, kas joprojām ir

nozīmīgākis kravas veids ostā. Par otru nozīmīgāko kravas veidu šobrīd ir uzskatāma koksnes

šķelda, kuras eksports Mērsraga ostā tika uzsākts 2000. gadā. Ostā regulāri tiek pārkrauts noteikts

zivju produkcijas apjoms. 2014. gadā ir piesaistītas divas jaunas kravas – smilts un tehniskās sāls.

Kopumā Mērsraga ostā tiek pārkrautas deviņu veidu kravas – t.sk. jau iepriekš minētās, kā arī

koksnes granulas, akmens šķembas, kūdra un asfalta šķembu maisījums. 2015.gada pirmajos

četros mēnešos ir pārkrauti 181,5 tūkst. tonnu kravas, kas ir par 16,9 % vairāk nekā 2014. gada

pirmajos četros mēnešos. [11]

Ostas darības galvenie virzieni ir: kravu transports, zvejas kuģu bāzēšana un zivju

pārstrāde, jūras jahtu apkalpošana un uzņēmējdarbības veicināšana.

6

Page 7: Ostu hidrobūves

Mērsraga ostas pārvalde sadarbībā ar biznesa konsultāciju kompāniju SIA “Consult”

veica projektu “ISO 9001 kvalitātes vadības sistēmas ieviešana Mērsraga ostas pārvaldē”.

Sertifikācijas auditu 2010. gada aprīlī veica starptautiskais vadības sistēmu sertifikācijas

uzņēmums “Bureau Veritas”, kā rezultātā ostas pārvaldei tika piešķirts ISO 9001:2008 kvalitātes

vadības sistēmas sertifikāts.

Sertifikāts apliecina gan ostas spēju strādāt pēc visaugstākajiem standartiem, gan kalpo kā

spēcīgs mārketinga instruments, nodrošinot ievērojamu ieguldījumu ostas attīstībā un palīdzot

piesaistīt jaunus klientus, kas izvirza augstas prasības pakalpojumu kvalitātei. [5]

7

Page 8: Ostu hidrobūves

2. Vispārīgā informācija par Mērsraga ostas piestātni Nr. 6

Piestātne Nr. 6 projektēta 1998. gadā, projektētājs SIA „Jūras projekts”, pirmā kārta

(skatīt 9. pielikumu) nodota ekspluatācijā 2002. gadā. [10] Tās īpašnieks ir Mērsraga ostas

pārvalde. Būves klase – III (pēc СНиП (latv. val. CnuN - Celtniecības normas un noteikumi)

2.06.01-86). [9] Piestātne orientēta ZR-DA virzienā un atrodas gandrīz perpendikulāri jūras

vārtiem. Objekta šifrs: MP-1499.

Pirmās kārtas tehniskie parametri (pirms rekonstrukcijas):

1) Piestātnes garums: 65,66 m + aparelis 20,03 m;

2) Kordona atzīme (Baltijas sitēmā), projekta: +2,5 m;

3) Gultnes atzīme (Baltijas sistēmā), projekta: -6,5m.

Piestātnes fasādi un plānu (pirms rekonstrukcijas) skatīt 5. pielikumā, piestātnes atrašanās

vietu skatīt 3. pielikumā un piestātnes šķērsgriezumu – 7. pielikumā.

2010. gadā realizētais tehniskais projekts „Mērsraga piestātnes Nr. 6 rekonstrukcija”

paredzēja uzlabot kravas pārkraušanai nepieciešamo infrastruktūru Mērsraga ostā, izbūvējot

Piestātnes Nr. 6 otro kārtu (skatīt 9. pielikumu). Izbūvējot piestātnes Nr. 6 otro kārtu, tā tika

savienota ar piestātnes pirmo kārtu, veidojot noslēgtu loģisku ostas piestātņu līniju.

Piestātnes Nr. 6 otrā kārta veidota līdzīgā konstrukcijā kā pirmā kārta, ar vienādiem

piestātnes augstuma parametriem. Pēc otrās kārtas izbūves, pie piestātnes var pienākt kuģi ar

garumu līdz 120 m.

Kopējās piestātnes līnijas (skatīt 9. pielikumu) jaunie tehniskie parametri:

1) Piestātnes garums: 140,65 m;

2) Kordona atzīme (Baltijas sitēmā), projekta: +2,5 m;

3) Gultnes atzīme (Baltijas sistēmā), projekta: -8,00 m.

Piestātnes Nr. 6 otrās kārtas konstrukcija:

Piestātnes konstrukcija – ar tērauda enkurstieņiem atsaitēta tērauda rievpāļu

LARSEN 607n un 606n siena. Rievpāļi augšpusē apbetonēti.

Piestātnes segums piestātnes zonā, kur notiek kuģu izkraušana un iekraušana –

2x2x0,22 m dzelzsbetona paneļi, pārējā teritorijā – tipveida dzelzsbetona plātnes

ПАГ-18 saskaņā ar ГОСТ 25912.0-91.

8

Page 9: Ostu hidrobūves

Piestātne tiek aprīkota ar gumijas atvairierīcēm, tērauda atvairbrusu un poleriem ar

nestspēju 40 t.

Piestātnes Nr. 6 pirmās kārtas konstrukcija:

Piestātnes konstrukcija – ar tērauda enkurstieņiem atsaitēta tērauda rievpāļu

LARSEN 606n siena. Rievpāļi augšpusē apbetonēti ar nelielu betona uzkalu.

Segums – dzlezsbetona plātnes ПАГ-18.

Piestātne aprīkota ar gumijas atvairierīcēm, dzelzsbetona atvairbrusu un poleriem

ar nestspēju 40 t. [10]

2.1. Aprēķina kuģu parametri

Aprēķina kuģi (skatīt 2.1.1.tabulu) ir izvēlēti atbilstoši pasūtītāja (Mērsraga ostas

pārvaldes) norādījumiem. Aprēķina kuģu parametri ir noteikti, izmantojot Recommendations’of

the Committee for Waterfront Structures Harbours and Waterways EAU 2004 tabulas.

Saskaņā ar projektēšanas uzdevumu, kā sliktākais gadījums pieņemts kuģis ar deveitu

(DWT) 5000 t un iespējami mazāko garumu. [10]

2.1.1.tabula. Mērsraga ostas piestātnes Nr. 6 aprēķina kuģi [10]

Aprēķina kuģi MērvienībaBeramkravu

kuģisĢenerālkravu

kuģis

Aprēķina kuģa DWT t 5000 5000Ūdensizspiede t 6920 7500Kopējais garums m 109 105Platums m 15,5 15,8Maksimālā iegrime ar kravu m 7 7Borta augstums virs ūdens ar pilnu kravu m 2,4 2,7Pienākšanas ātrums mm/s 200 200Pienākšanas leņķis ° 5 5Pienākošā kuģa enerģija kNm 106 113Drošības koeficients ekstremālos apstākļos 1,75 1,75Pienākošā kuģa enerģija ar drošības koeficientu kNm 186 197

9

Page 10: Ostu hidrobūves

2.2. Normatīvās ekspluatācijas slodzes

Aprēķina slodzes pieņemtas, pamatojoties uz projektēšanas uzdevumā dotajām vērtībām.

Izkliedētā slodze uz piestānes virsmas:

Vienmērīgi izkliedēta slodze uz kravaslaukumu segumu – 40 kN/m2, bijušās

apareļnobrauktuves zonā – 30 kN/m2, no bezsliežu transporta – kategorija H-300, kas nozīmē, ka

summārā slodze ir 30 t. [9]

Koncentrēta slodze:

Koncentrēta slodze pieņemta, kā smagās kraušanas tehnikas LIEBHERR A954C HD

radītā slodze uz piestātnes virsmu. Lai mazinātu spiedienu uz plātnēm kraušanas laikā zem

kraušanas tehnikas ķepām jālieto stingri, slodzi izkliedējoši palikņi ar izmēriem 60x60 cm.

Slodze uz atvairierīcēm:

Slodze uz atvairierīcēm pieņemta, pienākot aprēķina kuģim ar parametriem, kas norādīti

apakšnodaļā 2.1. [10]

10

Page 11: Ostu hidrobūves

3. Klimatoloģiskā informācija

Zemāk parādītās tabulas aptver mērījumu rezultātus par vidējo gaisa temperatūru, vidējo

relatīvo gaisa mitrumu un vidējo vēja ātrumu Mērsragā laika posmā no 2014. gada janvāra līdz

2015. gada novembrim. Mērījumi ir veikti valsts meteoroloģiskajā novērojumu stacijā Mērsrags.

Šī stacija ir tuvākā vieta piestātnei, kur šādi mērījumi tiek veikti. [4]

3.1.tabulā redzams, ka ziemas mēnešos (I, II, XII) vidējā gaisa temperatūra turas virs

nulles atzīmes, aukstākajā mēnesī nepārsniedzot vidēji -5°C atzīmi. Vasaras mēnešos (VI, VII, VIII)

vidējā gaisa temperatūra ir robežās no 13°C līdz 19°C. Krasas temperatūras svārstības netiek novērotas.

3.1.tabula. Vidējā gaisa temperatūra Mērsragā, °C (dati uz 01.12.2015.) [3]

Mēneši

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

2014. gads -3,5 1,0 3,4 5,9 11,0 13,6 19,0 16,9 12,8 7,8 3,7 0,2

2015. gads 0,2 0,9 3,1 5,8 9,5 14,0 16,3 17,5 13,6 6,5 5,1 -

3.2. tabulā redzams, ka vidējais relatīvais gaisa mitrums ir zemāks pavasara (III, IV, V) un

vasaras (VI, VII, VIII) mēnešos un augstāks ziemas (I, II, XII) un rudens (IX, X, XI) periodā.

3.2.tabula. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Mērsragā, % (dati uz 01.12.2015.) [3]

Mēneši

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

2014. gads 80,0 85,1 76,7 69,0 75,7 77,4 76,1 78,9 84,0 80,5 87,5 88,1

2015. gads 84,5 83,2 78,2 78,2 78,0 73,2 77,4 77,2 82,4 78,7 90,0 -

Dominējošie vēja virzieni pie piestātnes: D, A, R un DR. Aprēķina maksimālais vēja

ātrums: 27 m/s. Vislielākais vētru skaits – no septembra līdz janvārim. [9]

3.3. tabula parāda, ka 2014. gadā vidējais vēja ātrums ir robežās no 2,0 m/s līdz 3,0 m/s,

bet 2015. gadā tas ir robežās no 2,2 m/s līdz 3,6 m/s. Vēja ātruma atšķirību amplitūda ir diezgan

neliela.

11

Page 12: Ostu hidrobūves

3.3. tabula. Vidējais vēja ātrums Mērsragā, m/s (dati uz 01.12.2015.) [3]

Mēneši

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

2014. gads 2,9 2,5 3,0 2,5 2,2 2,6 2,2 2,3 2,0 2,8 2,3 3,2

2015. gads 3,6 3,2 3,0 3,6 2,7 2,9 2,8 2,2 2,3 2,2 3,0 -

12

Page 13: Ostu hidrobūves

4. Hidroloģiskā un ģeoloģiskā informācija

Viļņa aprēķina augstums: līdz 1,3 m.

Straumes ātrums pie piestātnes: 0,1 m/s. [9]

Bezvēja gadījumā Rīgas jūras līcī izveidojas nelielu inerciālo virpuļu sistēma.

Tā kā visos Rīgas jūras līča novērojumu punktos ūdens līmenis ir līdzīgs, tas ir

attiecināms arī uz Mērsrgau. No janvāra līdz maijam ūdens līmenis pazeminās, jūlijā, kā arī

novembrī un decembrī novērojuma līmeņa paaugstināšanās, no augusta līdz oktobrim līmenis

mainās nedaudz.

Vislielākie ūdens līmeņa pacēlumi un kritumi novērojami rudenī un ziemā. Pavasara un

vasaras mēnešos novērojams ne tikai vismazākais uzplūdu skaits, bet tie arī pēc sava apjoma ir

daudz mazāki par rudens un ziemas uzplūdiem. [2]

Minimālais ūdens horizonts (Baltijas sistēmā) pie piestātnes: -1,06 m.

Maksimālais ūdens horizonts (Baltijas sistēmā) pie piestātnes: +1,68 m.

Ledus sega novērojama nesistemātiski, tā parasti veidojas janvārī. Ledus iet martā. Bargās

ziemās ledus sega sasniedz 25-70 cm (tiek veikta pastāvīga ledus šķelšana ar velkoņiem).

Piestātnes pamatnes grunts ir dažāda veida smiltis. Sīkāk pamatnes gruntis un to

raksturojumu skatīt 7. pielikumā.

Atpakaļ aizbēršanas gruntis: smiltis (iekšējās berzes leņķis φ = 30°, ɣ = 1,0 t/m2). [9]

13

Page 14: Ostu hidrobūves

5. Piestātnes konstrukcijas pamatelementi un aprīkojums

Piestātnes Nr. 6 pamatelementi un aprīkojums ir apskatāmi 5.1. tabulā.

5.1.tabula. Piestātnes konstrukcijas pamatelementi un aprīkojums [9, 10]

Nr.p.k. Nosaukums Raksturojums

1.

Fasādes siena- materiāls- tips- pāļu solis gar piestātni- pāļu apakšas atzīme

tēraudsrievpāļi „LARSEN 607n un 606n”0,60 m-11,2 m

2.

Enkuru iekārtas:

Enkuri- materiāls- šķērsgriezums- enkuru solis- enkuru ass atzīmeEnkursiena- materiāls- tips- pāļu apakšas atzīme

tēraudsØ 70 mm2,40 m0,70 m

tēraudsrievpāļi LX-8-3,0 m

3.

Virsbūve- materiāls- augstums- platums pa augšu

dzelzsbetons2,10 m1,0 m

4. Segums saliekamas dzelzsbetona plātnes

5.

Drenāža- materiāls- šķērsgriezums- solis

caurulestēraudsØ 89mm; sieniņas biezums 4 mm4,80 m

6.Tauvošanās ierīces- skaits- aprēķina spēks

poleri TCO -405 gab.392 kN

7.Amortizācijas ierīces- šķērsgriezums- solis

1) gumijas riepas; 2) gumijas cilindri1) Ø 1000 mm; 2) Ø 400 mm4,5 m

8.Atvairbrusa- materiāls- šķersgriezums

1) dzelzsbetons; 2) tērauda caurule1) 250 x 300 mm; 2) 250 mm

9.Dzeramā un ugunsdzēsības ūdens apgāde- ūdens sadales akas 1 gab.

10. Piestātnes apgaismojums ar prožektoriem

Uz piestātnes nav paredzēta apgāde ar degvielu, apgāde ar saspiestu gaisu, elektroapgāde,

kā arī telekomunikācijas (telefonu akas). [9]14

Page 15: Ostu hidrobūves

6. Objekta tehniskais stāvoklis

Veicot piestātnes apskati, tika konstatēts, ka piestātnes ekspluatācijas laikā radušies nelieli

nodrupumi (skatīt 6.1. attēlu) un maznozīmīgi iegrimumi teritorijas segumā, par ko liecina lietus

laikā radušās peļķes (skatīt 6.2. attēlu).

6.1.attēls. Nodrupums piestātnes segumā [1]

6.2. attēls. Peļķe un kravu nobirumi piestātnē [1]

15

Page 16: Ostu hidrobūves

Piestātnes ekspluatācijas laikā radušies kravu nobirumi (skatīt 6.2. attēlu, 6.3. attēlu) , kas

noklāj virsbūvi un iespējams noslēpj kādus nelielus virsbūves defektus, kuri nav redzami,

neveicot teritorijas uzkopšanu.

6.3. attēls. Kravu nobirumi piestātnē [1]

Visas atvairierīces ir savā vietā, taču 3 gumijas riepām tika konstatēts bojājums (plīsums),

kas redzams 6.4. attēlā. Ķēdes, ar kurām ir nostiprinātas atvairierīces, ir korodējušas.

6.4. attēls. Atvairierīces bojājums [1]

16

Page 17: Ostu hidrobūves

Poleri ir apmierinošā stāvoklī un darba spējīgi. Visiem poleriem ir atlupusi krāsa un

konstatēta neliela korozija (skatīt 6.5. attēlu). Šobrīd piestātnes darbību tas būtiski neietekmē,

taču, neveicot profilaktiskas darbības, var mazināties poleru slodzes noturība.

6.5. attēls. Poleris piestātnē Nr. 6 [1]

Atvairbrusas ir apmierinošā stāvoklī. Dzelzsbetona brusai ir radušies izdrupumi, kā arī

brusas krāsa ir nolupusi (skatīt 6.6. attēlu).

6.6.attēls. Izdrupumi dzelzsbetona atvairbrusā [1]17

Page 18: Ostu hidrobūves

Tērauda atvairbrusa ir korodējusi, un uz tās esošā krāsa vietām nolupusi (skatīt

6.7. attēlu), taču piestātnes darbību tas neietekmē. Fasādes daļas bojājumi, kas redzami 6.7.attēlā,

ir aprakstīti šīs nodaļas sākumā.

6.7. attēls. Tērauda atvairbrusa [1]

18

Page 19: Ostu hidrobūves

7. Secinājumi

1. Piestātnes tehniskais stāvoklis, ņemot vērā iepriekšējā nodaļā minētos bojājumus, ir

apmierinošs.

2. Sakarā ar to, ka teritorija atrodas tieši pretī ostas vārtiem, iekšā nākošais vilnis regulāri

bojā un izskalo piestātnes Nr. 6 teritoriju.

3. Tā kā piestātnes apsekošana veikta tikai vizuāli un virspusēji, nav iespējams noteikt

tās precīzu tehnisko stāvokli.

19

Page 20: Ostu hidrobūves

8. Ieteikumi

1. Dzelzsbetona brusai bojātais betons jānoņem līdz vietai, kur virsmā vairs nav nekādu

plaisu un tā ir tīra no rūsas, stiegrojuma stieņiem mehāniski vai ar smilšstrūklu

jānoņem rūsa, jāpārklāj tie ar pretkorozijas pārklājumu. Pēc tam uz betonu un tērauda

stieņiem uzklāt kontaktslāni, pēc kura var klāt jaunu betona slāni. Beigās ieteicams

pārklāt ar papildus pretkorozijas slāni un atjaunot brusas krāsojumu.

2. Gada laikā poleriem un tērauda brusai ar smilšstrūklu vai mehāniski likvidēt koroziju,

pārklāt ar pretkorozijas slāni un atjaunot krāsojumu.

3. Divu nedēļu laikā nomainīt bojātās atvairierīces pret jaunām.

4. Gada laikā veikt atvairierīču stiprinājuma ķēžu antikorozijas apstrādi.

5. Mēneša laikā uzkopt teritoriju no kravu nobirumiem un turpināt to uzturēt tādā

kārtībā, lai nepaliktu nepamanītas kādas plaisas segumā vai citi defekti

6. Gada laikā veikt zemūdens apsekošanu, lai noteiktu fasādes sienas tehnisko stāvokli.

7. Regulāri veikt dziļumu kontrolmērījumus 10 m zonā no piestātnes kordona līnijas, lai

nepieļautu gultnes izskalošanu vairāk par 0,3 m.

20

Page 21: Ostu hidrobūves

9. Slēdziens

Mērsraga ostas piestātne Nr. 6 ir apmierinošā stāvoklī un derīga ekspluatācijai, tai netika

konstatēti būtiski defekti un bojājumi.

Lai uzlabotu piestātnes tehnisko un vizuālo stāvokli, un lai tas nepasliktinātos,

nepieciešams veikt 8. nodaļā aprakstītās darbības. Regulāri veicot piestātnes apsekošanu un

kārtējos remontus, piestātne savas funkcijas turpinās pildīt vēl vismaz 15 gadus.

21

Page 22: Ostu hidrobūves

10. Informācijas avoti

1. Fotoattēli, kas uzņemti piestātnes apskates laikā. Autors: K.Birģele [03.12.2015.]

2. Latvijas Jūras administrācija, Hidrogrāfijas dienests Baltijas Jūras locija. Latvijas

piekraste – Rīga, 2014, 125 lpp.

3. Meteoroloģiskie novērojumi [tiešsaiste] – [skatīts 01.12.2015.]. Pieejams:

http://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461

4. Meteoroloģisko novērojumu stacijas [tiešsaiste] – [skatīts 01.12.2015.]. Pieejams:

http://www.meteo.lv/meteorologijas-staciju-karte/?nid=460

5. Mērsraga osta [tiešsaiste] – [skatīts 25.11.2015.]. Pieejams:

http://www.mersragsport.lv/

6. Mērsraga ostas atrašanās vieta [tiešsaiste] – [skatīts 28.11.2015.]. Pieejams:

http://www.fineksmt.lv/atrasanas-vieta/

7. Mērsraga ostas fasāde un plāns. Elektronisks fails. Avots: Mērsraga novada domes

priekšsēdētājs Lauris Karlsons.

8. Mērsraga ostas noteikumi [tiešsaiste] – [skatīts 25.11.2015.]. Pieejams:

http://www.mersrags.lv/Dome/SaistosieNoteikumi/2014/2.pdf

9. Mērsraga ostas piestātnes Nr. 6 pase, aizpildītāja organizācija: SIA “Jūras projekts”,

2007, 12 lpp.

10. Mērsraga ostas piestātnes Nr. 6 rekonstrukcija [tiešsaiste] – [skatīts 20.11.2015.].

Pieejams:

http://www.mersragsport.lv/wp-content/uploads/2015/02/mersraga_ostas_piestatnes_n

r_6_rekonstrukcija.pdf

11. Mērsraga ostas ziņas [tiešsaiste] – [skatīts 25.11.2015.]. Pieejams:

http://www.mersrags.lv/aktual/2015/07_05_2015_osta.htm

12. Noteikumi par Mērsraga ostas robežu noteikšanu [tiešsaiste] – [skatīts 28.11.2015.].

Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=128922

13. Mērsraga ostas aerofotgrāfijas [tiessaiste] – [skatīts 28.11.2015.]. Pieejams:

http://www.fineksmt.lv/gallery/galerijas-nosaukums-1/

22

Page 23: Ostu hidrobūves

23

Page 24: Ostu hidrobūves

Pielikumi

1. pielikums. Mērsraga ostas atrašanās vieta [6]

24

Page 25: Ostu hidrobūves

2. pielikums. Mērsraga ostas karte [5]

25

Page 26: Ostu hidrobūves

3. pielikums. Mērsraga ostas robežu plāns [12]

26

Piestātne Nr.6

Page 27: Ostu hidrobūves

4. pielikums. Mērsraga ostas ārējais reids [12]

27

Page 28: Ostu hidrobūves

5. pielikums. Mērsraga ostas piestātnes Nr.6 fasāde un plāns(pirms rekonstrukcijas) [7]

28

Page 29: Ostu hidrobūves

6. pielikums. Mērsraga ostas piestātnes Nr.6 šķērsgriezums [9]

29

Page 30: Ostu hidrobūves

7. pielikums. Fotoattēlu uzņemšanas vietas

P.7.1. attēls. Mērsraga ostas aerofotogrāfija [13] ar fotoattēlu uzņemšanas vietu atzīmēm

30

Page 31: Ostu hidrobūves

8. pielikums. Mērsraga ostas piestātnes Nr.6 sadalījums

P.8.1. attēls. Mērsraga ostas aerofotogrāfija [13] ar 1.kārtas, 2.kārtas un kopējās piestātnes līnijas atzīmēm.

31

1.kārta

2.kārta

Kopējā piestātnes līnija