PĻAVIĽU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA · 2015-10-08 · Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults” 7 Pļaviľu

PĻAVIĽU NOVADA

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA

2012.-2018.GADAM

PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

UN ANALĪZE

I daļa

1.versija

PĻAVIĽU NOVADA DOME

2011

Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults”

2

Pļaviľu novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam. 1.redakcija

Saturs

IEVADS ............................................................................................................................................................. 7

1 VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA ....................................................................................................................... 9

1.1 NOVADA VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA .................................................................................................................... 9 1.2 ĢEOGRĀFISKĀ ATRAŠANĀS VIETA UN TERITORIJA ............................................................................................. 10

2 CILVĒKRESURSI ....................................................................................................................................... 12

2.1 DEMOGRĀFIJAS RĀDĪTĀJI ........................................................................................................................... 12 2.2 IEDZĪVOTĀJU NODARBINĀTĪBA UN BEZDARBS .................................................................................................. 17

2.2.1 Nodarbinātība ................................................................................................................................. 17 2.2.2 Bezdarbs ......................................................................................................................................... 18

2.3 CILVĒKRESURSU NOVĒRTĒJUMS ................................................................................................................... 19

3 DABAS RESURSI ...................................................................................................................................... 21

3.1 ZEMES ................................................................................................................................................... 21 3.2 MEŽI UN PURVI ........................................................................................................................................ 22

3.2.1 Meži ................................................................................................................................................ 22 3.2.2 Purvi ................................................................................................................................................ 24

3.3 ĢEOLOĢISKIE RESURSI ............................................................................................................................... 24 3.4 ŪDENS RESURSI ....................................................................................................................................... 27 3.5 AIZSARGĀJAMĀS UN AINAVISKI NOZĪMĪGĀS TERITORIJAS ................................................................................... 29

3.5.1 Dabas liegumi un mikroliegumi ...................................................................................................... 30 3.5.2 Dabas pieminekļi ............................................................................................................................ 33 3.5.3 Ainava ............................................................................................................................................. 33 3.5.4 Dižkoki ............................................................................................................................................ 34

3.6 DABAS RESURSU NOVĒRTĒJUMS .................................................................................................................. 34

4 TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI .................................................................................... 36

4.1 TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI .......................................................................................... 36 4.1.1 Autoceļi un ielas .............................................................................................................................. 36 4.1.2 Dzelzceļa transports ........................................................................................................................ 40 4.1.3 Sabiedriskā transporta pakalpojumi ............................................................................................... 40 4.1.4 Velotransports ................................................................................................................................ 42

4.2 BŪVES.................................................................................................................................................... 42 4.2.1 Dzīvojamais fonds ........................................................................................................................... 42 4.2.2 Neiznomātās nedzīvojamās telpas ................................................................................................. 42

4.3 ŪDENSSAIMNIECĪBAS INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI ................................................................................ 42 4.3.1 Ūdensapgādes infrastruktūra un pakalpojumi ............................................................................... 42 4.3.2 Kanalizācijas infrastruktūra un pakalpojumi .................................................................................. 43 4.3.3 Ūdenssaimniecības projekti Pļaviņu novadā .................................................................................. 45

4.4 ENERĢĒTIKAS INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI .......................................................................................... 47 4.4.1 Siltumapgādes infrastruktūra un pakalpojumi ............................................................................... 47 4.4.2 Gāzes apgādes infrastruktūra un pakalpojumi ............................................................................... 48 4.4.3 Elektroapgādes infrastruktūra un pakalpojumi .............................................................................. 48

4.5 SAKARU INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI ................................................................................................. 49 4.5.1 Telekomunikācijas .......................................................................................................................... 49 4.5.2 Internets, datu pārraides pakalpojumi ........................................................................................... 49 4.5.3 Pasta pakalpojumi .......................................................................................................................... 49

4.6 ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA .................................................................................................................. 49 4.7 KAPU SAIMNIECĪBA ................................................................................................................................... 50 4.8 MELIORĀCIJA .......................................................................................................................................... 51 4.9 TEHNISKĀS INFRASTRUKTŪRAS NOVĒRTĒJUMS ................................................................................................ 51

5 PAŠVALDĪBAS PĀRVALDES RESURSI ....................................................................................................... 52


3


5.1 PĀRVALDES RAKSTUROJUMS ....................................................................................................................... 52 5.2 SNIEGTO PAKALPOJUMU RAKSTUROJUMS ...................................................................................................... 54

6 FINANŠU RESURSI UN INVESTĪCIJAS ....................................................................................................... 55

6.1 PAŠVALDĪBAS BUDŽETS .............................................................................................................................. 55 6.2 ĪSTENOTIE INVESTĪCIJU PROJEKTI .................................................................................................................. 59 6.3 FINANŠU RESURSU NOVĒRTĒJUMS ............................................................................................................... 65

7 UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE ....................................................................................................................... 66

7.1 UZŅĒMĒJDARBĪBAS AKTIVITĀTE ................................................................................................................... 66 7.2 PĻAVIŅU NOVADA UZŅĒMUMU RAKSTUROJUMS ............................................................................................. 70 7.3 UZŅĒMĒJDARBĪBAS NOZARES ...................................................................................................................... 74

7.3.1 Lauksaimniecība un mežsaimniecība .............................................................................................. 74 7.3.2 Tirdzniecība un citi komercpakalpojumi ......................................................................................... 75 7.3.3 Tūrisms ........................................................................................................................................... 77

7.4 UZŅĒMĒJDARBĪBU BREMZĒJOŠIE UN VEICINOŠIE FAKTORI ................................................................................. 83 7.4.1 Novada sociālekonomiskā attīstība ................................................................................................ 83 7.4.2 Ģeogrāfiskais izvietojums ............................................................................................................... 84 7.4.3 Pieejamie resursi ............................................................................................................................. 85 7.4.4 Uzņēmējdarbību reglamentējošā likumdošana, administratīvās procedūras ................................ 86 7.4.5 Pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai ........................................................................ 89

7.5 UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES NOVĒRTĒJUMS ...................................................................................................... 89

8 IEDZĪVOTĀJU DZĪVES VIDE...................................................................................................................... 91

8.1 IZGLĪTĪBAS IESPĒJAS UN IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU PIEEJAMĪBA .................................................................................... 91 8.1.1 Pirmsskolas izglītība........................................................................................................................ 91 8.1.2 Pamatizglītība un vidējā izglītība .................................................................................................... 94 8.1.3 Profesionālās ievirzes un interešu izglītība ..................................................................................... 97 8.1.4 Neformālā izglītība ....................................................................................................................... 100 8.1.5 Mūžizglītība un tālākizglītība ........................................................................................................ 100

8.2 VESELĪBAS APRŪPE UN SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA ............................................................................................... 101 8.2.1 Veselības aprūpe ........................................................................................................................... 101 8.2.2 Sociālā aizsardzība ........................................................................................................................ 102

8.3 KULTŪRVIDE, KULTŪRAS IESTĀŽU UN PASĀKUMU PIEEJAMĪBA .......................................................................... 109 8.3.1 Kultūrvēsturiskais mantojums (objekti) ........................................................................................ 109 8.3.2 Aizsargāmie nekustamie kultūras pieminekļi ............................................................................... 110 8.3.3 Muzeji ........................................................................................................................................... 111 8.3.4 Bibliotēkas .................................................................................................................................... 112 8.3.5 Kultūras iestādes un aktivitātes .................................................................................................... 114

8.4 SPORTA UN AKTĪVĀS ATPŪTAS IESPĒJAS ....................................................................................................... 114 8.5 PĻAVIŅU NOVADA NEVALSTISKO ORGANIZĀCIJU DARBĪBA ................................................................................ 117 8.6 SABIEDRISKĀ DROŠĪBA UN KĀRTĪBA ............................................................................................................ 117 8.7 VIDES KVALITĀTE .................................................................................................................................... 119

8.7.1 Vides riski rūpnieciskie riski, uguns riski........................................................................................ 119 8.7.2 Gaisa kvalitāte .............................................................................................................................. 120 8.7.3 Pazemes ūdeņu kvalitāte .............................................................................................................. 120 8.7.4 Virszemes ūdeņu kvalitāte ............................................................................................................ 121 8.7.5 Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas ......................................................................... 122 8.7.6 Jonizētais starojums un kodoldrošība ........................................................................................... 123 8.7.7 Troksnis ......................................................................................................................................... 123

8.8 IEDZĪVOTĀJU DZĪVES VIDES NOVĒRTĒJUMS ................................................................................................... 123

9 PĻAVIŅU NOVADA SADARBĪBAS RAKSTUROJUMS ............................................................................... 125

9.1 STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA ...................................................................................................................... 125 9.2 SADARBĪBA AR CITĀM PAŠVALDĪBĀM .......................................................................................................... 125


4


10 SVID ANALĪZE ....................................................................................................................................... 127

10.1 PIEEJAMIE UN ATTĪSTĪBAI NOZĪMĪGIE RESURSI ............................................................................................... 127 10.2 UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE .......................................................................................................................... 128 10.3 IEDZĪVOTĀJU DZĪVES VIDE ......................................................................................................................... 132

PIELIKUMI ..................................................................................................................................................... 141


5


Izmantotie saīsinājumi:

Saīsinājums Skaidrojums

AP Attīstības programma

AS Akciju sabiedrība

ATR Administratīvi teritoriālā reforma

CSP LR Centrālā statistikas pārvalde

CSS Centralizētās siltumapgādes sistēma

EK Eiropas Komisija

ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

ERAF Eiropas reģionālās attīstības fonds

ES Eiropas Savienība

ESF Eiropas sociālais fonds

GMI Garantētais minimālais ienākums

ha Hektārs

IAP Integrētās attīstības programma

IIN Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

IK Individuālais komersants

IZM Izglītības un zinātnes ministrija

KF Kohēzijas fonds

km Kilometrs

km2 Kvadrātkilometrs

KPFI Klimata pārmaiľu finanšu instruments

LAD Lauku atbalsta dienests

LR Latvijas Republika

Ls Lats

LVAF Latvijas vides aizsardzības fonds

MK Ministru kabinets

NĪN Nekustamā īpašuma nodoklis

NVA Nodarbinātības valsts aģentūra

PFIF Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds

SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

TAI Teritorijas attīstības indekss

TIC Tūrisma informācijas centrs

TP Teritorijas plānojums

UR Uzľēmumu reģistrs

VA Valsts aģentūra

VARAM Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VAS Valsts akciju sabiedrība

VIP Valsts investīciju programma


6


Saīsinājums Skaidrojums

vjl Virs jūras līmeľa

VKPAI Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

VMD Valsts Meža dienests

VRAA Valsts reģionālās attīstības aģentūra

VSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

VZD Valsts Zemes dienests


7


Ievads Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā 2009.gadā tika izveidota Pļaviľu novada

pašvaldība, apvienojot Pļaviľu pilsētu un 3 pagastus – Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas.

Lai novada ietvaros nodrošinātu līdzsvarotu attīstību, ir nepieciešams pārskatīt līdzšinējos

novada teritorijā esošo pagastu un Pļaviľu pilsētas attīstības mērķus un pieejamos resursus un

izstrādāt vienotu attīstības plānu jaunizveidotā novada teritorijā, kas veicinātu gan Pļaviľu

pilsētas, gan pārējās novada teritorijas izaugsmi.

Kopš 2010.gada Pļaviľu novadā ir vienots budžets, kura izlietošana jāplāno ľemot vērā

ekonomisko, sociālo, kultūrvēsturisko un ģeogrāfisko situāciju katrā pašvaldības

administratīvi teritoriālajā vienībā. Lai nodrošinātu pamatotu un ilgtspējīgu attīstības

plānošanu, novadā ir jāveic resursu izvērtējums, jāizstrādā politikas resursu attīstībai un

vairošanai.

Ilgtermiľa konceptuālais dokuments „Latvijas izaugsmes modelis. Cilvēks pirmajā vietā”, kas

apstiprināts LR Saeimā 2005.gada 26.oktobrī, definē, ka par izaugsmes mērķi ir jāizvirza

ikviena cilvēka dažādu dzīves kvalitātes aspektu paaugstināšana. Tāpat arī jānodrošina

ilgtspējīgas attīstības principu ievērošana, kas paredz sabiedrības labklājības, vides un

ekonomikas integrētu un līdzsvarotu attīstību, lai apmierinātu iedzīvotāju pašreizējās sociālās

un ekonomiskās vajadzības un nodrošinātu vides prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo

paaudžu dzīves kvalitāti un nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

„Pļaviľu novada attīstības programma 2012.-2018.gadam” (turpmāk tekstā AP) ir vidēja

termiľa attīstības plānošanas dokuments, kas izstrādāts ievērojot integrētu pieeju attīstības

plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un laika dimensiju, nodrošinot interešu

saskaľotību starp visiem pārvaldes līmeľiem (nacionālo, reģionālo, vietējo) un ieinteresētajām

pusēm (iedzīvotājiem, uzľēmējiem, nevalstiskajām organizācijām u.c.). Tāpat arī AP sastāvā

esošais finanšu plāns izstrādāts atbilstoši sasniedzamajiem mērķiem un prioritātēm.

Atbilstoši RAPLM (kopš 2011.01.01. VARAM) metodiskajiem ieteikumiem attīstības

programmu izstrādei vietējā un reģionālā līmenī un RAL 11. un 13.pantu prasībām, Pļaviľu

novada AP ir ietvertas sekojošas nodaļas:

1. Pašreizējās situācijas raksturojums un analīze;

2. Stratēģiskā daļa;

3. Rīcības plāns;

4. Programmas uzraudzības kārtība;

5. Pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem.

Pļaviľu novada AP tiks sagatavota ľemot vērā sekojošus plānošanas dokumentus:

Valsts līmeľa plānošanas dokumenti:

- Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam;

- Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gadam;

- Ilgtermiľa konceptuālais dokuments „Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā

vietā.”;

- Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam.

Reģionāla līmeľa plānošanas dokumenti:


8


- Zemgales plānošanas reģiona attīstības programma 2008.-2014.gadam;

- Zemgales plānošanas reģiona ekonomiskais profils (redakcija 01.03.2011);

- Zemgales plānošanas reģiona teritoriālais plānojums 2006.-2026.gadam.

Vietēja līmeľa plānošanas dokumenti:

- Aiviekstes pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.gadam

- Klintaines pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam

- Vietalvas pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam

- Pļaviľu pilsētas teritorijas plānojums.

Pļaviľu novada AP izstrādē izmantoti sekojoši informācijas avoti:

- Pļaviľu novada pašvaldības un tās institūciju sniegtie dati (t.sk. gada pārskati u.c.);

- LR Centrālās statistikas pārvalde;

- Valsts reģionālās attīstības aģentūra,

- Nodarbinātības valsts aģentūra,

- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde,

- Valsts ieľēmumu dienests,

- Valsts zemes dienesta,

- LURSOFT,

- VSIA „Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” u.c.

Tāpat izmantota AP izstrādes sabiedriskajā apspriedē iegūtā informācija, un cita informācija

(viedokļi), kas iegūta AP izstrādes procesa komunikācijā ar ieinteresētajām pusēm, piemēram,

iedzīvotāju un uzľēmēju aptaujas rezultāti.

Šis dokuments ir AP 1.nodaļa „Pašreizējās situācijas raksturojums un analīze” un sagatavots

izmantojot resursu un uzľēmējdarbības vides pieeju. Dokumentā ir ietverta informācija, kas

raksturo Pļaviľu novada teritorijā pieejamos un attīstībai būtiskos resursus, uzľēmējdarbības

vidi un iedzīvotāju dzīves vidi. Šajā AP daļā tiek analizētas Pļaviľu novada attīstības

tendences, problēmas un izaugsmes resursi.

Pašreizējās situācijas raksturojums un analīze ir pamats Pļaviľu novada pašvaldības

specializācijas noteikšanai, attīstības prioritāšu un mērķu definēšanai. Novērtējot Pļaviľu

novada rīcībā esošos resursus, piedāvāts skaidrs redzējums un risinājumi to izmantošanai un

attīstībai.


9


1 Vispārīga informācija

1.1 Novada vēsturiskā attīstība

Ciemi un miesti Latvijā kā kompaktas apdzīvotās vietas sāka veidoties XVI-VXII gs.,

pateicoties aktīvai tirgotāju un amatnieku darbībai. Parasti tās attīstījās muižu tiešā tuvumā.

Daži miesti attīstījās pie transporta maģistrālēm, kā Gostiľi. Pļaviľas ir viena no jaunākajām

Daugavas baseina pilsētām, kaut gan, ľemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu domāt, ka arī

šie pilsētas pirmsākumi būtu meklējami mūsu vēstures agrākās lapas pusēs. Ziľas par

teritoriju, kur šodien atrodas Pļaviľas sākas no1600.gada, kad pie Aiviekstes ietekas Daugavā

atradusies zviedru karaļa nometne un uzceltas skanstes. Šie zviedru laiku nocietinājumi ir

uzglabājušies līdz pat mūsu dienām. Pļaviľas, kā blīvi apdzīvota vieta, sākušas attīstīties tikai

20.gadsimta sākumā – ap 1903. gadu un it sevišķi pēc tam, kad tika atklāts Pļaviľu– Gulbenes

- Valkas dzelzceļš, kā arī atcelti noteikumi, kuri liedz atvērt Pļaviľās tirgotavas un uz

puspūrvietas zemes celt vairāk kā vienu ēku. Tai laikā tagadējās pilsētas vietā atradās vecs

plostnieku krogs un Stukmaľu stacijas ēkas. Nedaudz vēlāk jau visa ziemeļaustrumu

Vidzemes un Latgales tirdzniecība gāja caur Pļaviľām. Līdz ar to arī pašā pilsētā uzplauka

tirdzniecība un attīstījās rūpniecība. Tika uzceltas stikla un dolomīta apstrādes fabrikas, kas

deva darbu un maizi lielam iedzīvotāju skaitam. Tomēr līdz I Pasaules karam Pļaviľas

joprojām bija tikai ciems Stukmaľu pagastā. Šis apstāklis lielā mērā ir iespaidojis pilsētas

ārējo izskatu, kā arī kavējis tās pilnīgāku izveidošanos. Posta un šausmu dienas pilsēta

piedzīvoja kara un lielinieku valdīšanas laikā. Ēkas tika sagrautas un nopostītas. Iznīcināta

tirdzniecība un rūpniecība. 1919. g. lielinieki Pļaviľas pārvēta par apriľķa pilsētu.

Lai gan Pļaviľu pašvaldība savu darbu pēc I Pasaules kara uzsāka ar niecīgiem līdzekļiem,

tomēr pilsētas sakārtošanā bija sasniegti ievērojami panākumi, it sevišķi pēc 1934. gada. Tika

izbūvētas galvenās ielas, tirgus laukums ar gaļas apskates un svaru ēku, elektriskās

apgaismošanas tīkls tika iekārtots visā pilsētā. Uz bijušās stikla fabrikas drupām, kuru

sagruvušās ēkas 1919.g. tika izmantotas kā koncentrācijas nometne un cietums, tika ierīkota

pilsētas pamatskola.

Par pagājušām sīvām brīvības cīľām Daugavas krastos pilsētas apkārtnē liecina zemās pelēkās

betona krustu rindas Pļaviľu brāļu kapos, skaistajā Bāru kalnā, no kura paveras izteiksmīga

skatu panorāma uz pilsētu un Daugavu.

Kara ministram un armijas virspavēlniekam ģenerālim Jānim Balodim, pie nama, kurā atradās

viľa štābs atklāta piemiľas plāksne.

Gostiľu pirmsākums meklējams 19.g.s. sākumā, kad tagadējās pilsētas vietā bija uz Krustpils

muižas īpašnieka zemes nodibinājies miests (ap 1830.g.). Tā izcelšanās saistīta ar Krievijas

likumu, ar kuru ebrejiem bija noliegts iegūt īpašumus un tirgoties Vidzemes un Kurzemes

guberľās. Miestu sākumā apdzīvojuši galvenokārt ebreji, jo tas atradās Vitebskas guberľas

attālākajā stūrī, kas kā ķīlis iespiedās starp Vidzemes un Kurzemes guberľām. Liela nozīme

pie Gostiľu izveidošanās un uzplaukumam bija arī divu ūdensceļu, Aiviekstes un Daugavas

satekai. I Pasaules kara laikā Gostiľi stipri cietuši. Krievu karaspēks atkāpdamies toreizējo

miestu izlaupījis un nodedzinājis. No 192 miesta namiem tika nopostīti 152. Taču sākot ar

1920.g. miests sācis atkal uzplaukt, jo tas atradās pie svarīga satiksmes ceļa starp Latgali,

Vidzemi un Kurzemi. Pilsētas tiesības un Gostiľu vārds pilsētai piešķirts 1933. g. Galvenā

pilsētas iedzīvotāju nodarbošanās bija: tirdzniecība, sīkrūpniecība, zvejniecība, plostu

pludināšana. No tā laika rūpniecības uzľēmumiem jāmin plašā Vestermaľa ādu rūpniecība,


10


elektriskā spēkstacija un dzirnavas. Pilsētā darbojās vairākas sabiedriskas organizācijas:

aizsargu nodaļa, ugunsdzēsēju biedrība, kultūrveicināšanas biedrība, Latvijas Aerokluba

nodaļa, mazpulks, draudzes padome u. c. Gostiľu pilsētā bija 2 pamatskolas (latviešu un

ebreju) un 1 bibliotēka.

No 1940.gada līdz 1941.gadam Pļaviľas ietilpst Rīgas apriľķī, bet vēlāk Jēkabpils apriľķī.

1950.gadā tika izveidots un līdz 1960.gadam pastāvēja Pļaviľu rajons, kur Pļaviľas bija šī

rajona centrs.Taču padomju laikā rajonu administratīvās robežas vairākkārt mainījušās -

Pļaviľas ir bijušas gan Krustpils, gan Jēkabpils, gan Stučkas (tagadējās Aizkraukles) rajonā.

1957.gadā Pļaviľu teritorijai pievienoja Gostiľu daļu. 1960.gadā Pļaviľām pievienoja

likvidēto Aiviekstes ciemu un Klintaines ciema padomju saimniecības “Pļaviľas” teritoriju.

Šo lauku teritoriju 1975.gadā pievienoja atkaļ jaunveidojamam Aiviekstes ciemam. 1977.gadā

Pļaviľām tika pievienota vēl daļa Klintaines ciema teritorijas.

Pilsētas teritorija platības ziľā būtiski samazinājās pēc Pļaviľu HES uzcelšanas 20. gs. 60-to

gadu sākumā. Appludinātā teritorija ietvēra vērtīgu Daugavas ielejas ainavu ar tās dabas

veidojumiem kā Staburaga klints un ievērojamu skaitu lauku saimniecību.

1.2 Ģeogrāfiskā atrašanās vieta un teritorija

Administratīvā teritorija: Pļaviľu novads

Novada administratīvi teritoriālās vienības: Pļaviľu pilsēta, Aiviekstes pagasts, Klintaines

pagasts un Vietalvas pagasts

Novada administratīvais centrs: Pļaviľas

Atrašanās vieta: Zemgales plānošanas reģions

Robežteritorijas: Kokneses, Ērgļu, Madonas, pa Aivieksti Krustpils un pa Daugavu Salas un

Jaunjelgavas novadi

Novada kopējā platība: 376,4 km2 (Pļaviľas – 7 km

2, Aiviekstes pagasts – 144,84km

2,

Klintaines pagasts – 94,13 km2, Vietalvas pagasts – 130,43 km

2)

Iedzīvotāju skaits novadā: 6239 iedz. uz 2011.gada 1.janvāri1

Attālums no novada administratīvā centra: līdz Rīgai 120 km, līdz Aizkrauklei 35 km, līdz

Jēkabpils 21 km.

1 Pēc CSP datiem, 2011.g.


11


Attēls 1.1. Pļaviņu novada izvietojums Latvijas kartē

Avots: http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:P%C4%BCavi%C5%86u_novada_karte.png

Novietojums pie tranzītkoridora - Pļaviľu pilsēta atrodas izdevīgā transportģeogrāfiskā

stāvoklī gan Latvijas, gan reģiona kontekstā. Pateicoties novietojumam pie galvenajām

maģistrālēm, Pļaviľu pilsētā ir gan autobusu sabiedriskie pārvadājumi, gan dzelzceļa

pasažieru pārvadājumi, kas savieno Pļaviľas ar Madonu, Gulbeni, Ērgļiem, Cēsīm. Pļaviľas ir

nozīmīgs transporta mezgls, kur transporta plūsma sadalās vairākos virzienos. Kravas

pārvadājumu apjomam ir tendence pieaugt. Tas rada priekšnosacījumus turpmākai loģistikas

attīstībai. Taču bīstamās kravas, ir arī liels riska faktors Pļaviľu pilsētā.

Aiviekstes pagastu šķērso maģistrālais gāzesvads “Rīga- Daugavpils”, no kura iespējams

veidot atzarus dabas gāzes saľemšanai pilsētā, kas ir priekšnosacījums aktīvākai rūpniecības

attīstībai.

Apvedceļa esamība ļauj novirzīt smagā autotransporta plūsmu apkārt pilsētai, kas ir nozīmīgs

faktors Pļaviľu pilsētas iekšējās satiksmes intensitātes mazināšanā. Pļaviľu pilsētas apvedceļa

attīstības apjomi un veidi ietekmēs Pļaviľu pilsētas transporta infrastruktūru un intensitāti,

samazinot ielu noslodzi un, līdz ar to arī nepieciešamību pēc palielinātām investīcijām to

uzturēšanai labā stāvoklī. Smagā transporta plūsmas novirzīšana no pilsētas centra ir

uzlabojusi arī apkārtējās vides kvalitāti – samazinājies troksnis un uzlabojusies gaisa

kvalitāte.

Novietojums pie Daugavas (Pļaviľu HES ūdenskrātuves) - pilsēta atrodas Daugavas

krastā. Šis apstāklis tiešā veidā iespaido pilsētas attīstību – pilsētai nav iespēju attīstīties

dienvidu virzienā. Taču tas nav vērtējams kā negatīvs faktors, jo vienlaikus Daugavas tuvums

ir tūrisma un pakalpojumu attīstību veicinošs faktors, kas paver iespējas izmantot atklāta

ūdens ainavas priekšrocības, krastmalas izmantošanai atpūtai un pakalpojumu attīstībai,

labiekārtojot un atbalsta infrastruktūru veidojot pilsētas iekšienē, tādējādi arī izvairoties no

būvniecības iecerēm paaugstināta applūšanas riska teritorijā. Jāpiebilst, ka Daugavas ieleja

posmā no Rīgas līdz Lielvārdei ir viens no visurbanizētākajiem Daugavas posmiem.

Nodrošinājums ar inženierinfrastruktūru - cieši saistīts ar iedzīvotāju dzīves līmeľa

paaugstināšanu un tam ir tieša pozitīva ietekme uz ekonomisko un sociālo situāciju. Viena no

galvenajām darbības prioritātēm Pļaviľu pilsētas pašvaldībai ir ūdensapgādes un notekūdeľu

kanalizācijas sistēmas uzlabošana.

Tuvākie centri - nozīmīgi ekonomiski centri (darba vietu un pakalpojumu nodrošinātāji) ir

tuvākās lielākās pilsētas - Jēkabpils ar 26062 iedzīvotājiem (astotā lielākā pilsēta Latvijā) un

Aizkraukle ar 9863 iedzīvotājiem (Aizkraukles novada administratīvais centrs).

http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:P%C4%BCavi%C5%86u_novada_karte.png


12


2 Cilvēkresursi

2.1 Demogrāfijas rādītāji

Pļaviľu novadā pēc PMLP datiem 2011.gada 1.janvārī dzīvoja 6239 iedzīvotāji. Pēdējo piecu

gadu laikā iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Kopš 2007.gada iedzīvotāju skaits

samazinājies par 370, kas ir par 5,6% mazāk nekā 2007.gadā (skat. Attēls 2.1).

Attēls 2.1. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Pļaviņu novadā 2007.-2011.gadā (dati uz gada sākumu)

Avots: LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

Lielākais iedzīvotāju skaits pašreiz ir Pļaviľu pilsētā – 3672, jeb 58,9% visu novada

iedzīvotāju.

Attēls 2.2. Pļaviņu novada iedzīvotāju skaita sadalījums pa teritoriāli administratīvajām vienībām, 2011.gada

1.janvārī2


Arī iedzīvotāju blīvums visaugstākais ir Pļaviľu pilsētā – 525 iedzīvotāji uz vienu km2.

Visretāk apdzīvots ir Aiviekstes pagasts, kurā dzīvo tikai 5,6 iedzīvotāji uz vienu km2.

Klintaines un Vietalvas pagastā iedzīvotāju blīvums ir 9,1 un 6,9 iedzīvotāji uz 1 km2

attiecīgi. Pļaviľu novada vidējais apdzīvojuma blīvums ir 16,6 iedzīvotāji uz vienu km2.

2 Aprēķinam izmantoti PMLP dati


13


Kā negatīvs faktors jāmin, ka bērnu skaits Pļaviľu novadā pastāvīgi samazinās, kas raksturīgi

Latvijā kopumā vērojamām tendencēm.

Attēls 2.3. Bērnu skaits Pļaviņu novadā, 2007.-2011.g. (gada sākumā)


Attēls 2.4. Bērnu skaits iedalījumā vīrieši/sievietes, 2007.-2011.g. (gada sākumā)


Iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva liecina par ievērojamu latviešu iedzīvotāju

pārsvaru Pļaviľu novadā (skat. Attēls 2.5). Tādēļ novads etniskā ziľā vērtējams kā izteikti

latvisks.


14


Attēls 2.5. Iedzīvotāju skaits pēc nacionālā sastāva, 2007.-2011.g. (gada sākumā)

* - dati uz 01.07.2007


Pēc LR PMLP datiem Pļaviľu novadā pārsvarā dzīvo Latvijas pilsoľi (vidēji 89% apskatāmā

periodā). Iedzīvotāju struktūra pēc valstiskās piederības saglabājās praktiski nemainīga laika

periodā no 2008.gada līdz 2011.gadam.

Attēls 2.6. Iedzīvotāju skaits pēc valstiskās piederības, 2008.-2011.g. (gada sākumā)


Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2010.gadā Pļaviľu novadā iedzīvotāju skaitu

papildinājuši 33 jaundzimušie, bet miruši 109 iedzīvotāji, kas nosaka negatīvu dabisko

pieaugumu -76. Kā tas redzams attēlā zemāk Pļaviľu novadā dabiskais pieaugums 2010.gadā

samazinājies salīdzinot ar 2009.gadu, ko galvenokārt ietekmē dzimušo skaita samazināšanās.


15


Attēls 2.7. Pļaviņu novada dabiskās kustības rādītāji

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Noslēgto laulību skaits pēdējo divu gadu laikā palicis vienā līmenī: 2009.gadā – 24 un 2010.

gadā – 28.

Mehāniskās migrācijas saldo 2010.gadā bija negatīvs -28. Pļaviľas novadā uz dzīvi pārcēlušies

124 iedzīvotāji, bet izbraukuši 152.

12,7% Pļaviľu novada iedzīvotāju ir vecuma grupā līdz darbspējas vecumam (jaunāki par 15

gadiem), 64,7% darbspējas vecumā (15 – 62 gadi) un 22,6 virs darbspējas vecuma (vecāki par 62

gadiem).

Attēls 2.8. Pļaviņu novada iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām, 2011.gada sākums


Atbilstoši statistiskajiem datiem par 2011.gada 1.janvāri, demogrāfiskās slodzes3 līmenis Pļaviľu

novadā ir 547. Demogrāfiskās slodzes līmenis ir lielāks nekā Zemgales reģionā un Latvijā

kopumā. Bez tam jāatzīmē, ka iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecumam ir daudz mazāks par

iedzīvotājiem virs darbspējas vecuma, kas vērtējams kā negatīvs faktors demogrāfiskās situācijas

attīstībai novadā.

3 Demogrāfiskā slodze - darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000

personām darbspējas vecumā


16


Attēls 2.9. Demogrāfiskā slodze Pļaviņu novadā, gada sākumā


Skatot demogrāfiskās slodzes līmeni Pļaviľu novada administratīvo teritoriju dalījumā, var

atzīmēt, ka visaugstākais un tādējādi arī visnelabvēlīgākais demogrāfiskās slodzes rādītājs ir

Klintaines pagastā (563). Viszemākais demogrāfiskās slodzes rādītājs ir Vietalvas pagastā -

505.

Pēc LR Statistikas pārvaldes datiem 2011.gada 1.janvārī Pļaviľu novadā dzīvoja 2964 vīrieši

(48%) un 3276 sievietes (52%).

Attēls 2.10. Pļaviņu novada iedzīvotāju skaits (iedalījumā vīrieši/sievietes), 2002.-2011.g.

Avots: LR Centrālā Statistikas pārvalde

Neskatoties uz izmaľām kopējā iedzīvotāju skaitā, dzimumu proporcionālā attiecība

apskatāmajā periodā palikusi nemainīga.

Vecuma grupā līdz darbspējas vecumam sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu - attiecīgi

novadā līdz darbspējas vecumam ir 403 sievietes un 392 vīrieši. Darbspējas vecuma grupā

dzimumu sadalījums ir cits - 2105 vīrieši un 1927 sievietes. Savukārt pēc darbspējas vecuma

vīriešu skaits ir gandrīz divas reizes mazāks par sieviešu skaitu tajā pašā vecuma grupā - tikai

466 vīrieši un 946 sievietes.


17


Par Pļaviľu novada ciemu iedzīvotājiem informācija tiek precizēta

2.2 Iedzīvotāju nodarbinātība un bezdarbs

2.2.1 Nodarbinātība

Saskaľā ar VID informāciju apkopoto uz 2011.gada 21.jūniju 2011.gadā aprīlī Pļaviľu

novadā iestādēs un uzľēmumos, kuri reģistrēti novada teritorijā, ir 877 darba ľēmēji, kas ir

aptuveni 22% no visiem Pļaviľu novada iedzīvotājiem darba spējas vecumā.

Attēls 2.11. Darba ņēmēju skaits Pļaviņu novadā sadalījumā pa darbības veidiem, 2011.gada aprīlis

Avots: „Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2011.aprīlī”, VID apkopota

informācija uz 2011.gada 21.jūniju

Kā tas redzams attēlā, nozīmīgākās jomas (darba ľēmēju skaits lielāks par 100), kurās ir

nodarbināti iedzīvotāji Pļaviľu novadā ir valsts pārvalde un aizsardzība (38,0% no viesiem

darba ľēmējiem) un ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (12,5% no visiem darba

ľēmējiem). Detalizētāka informācija par Pļaviľu novada darba ľēmējiem pa darbības jomām

ir sniegta pielikumā (skat. Pielikums 1).

Attēls 2.12. Pļaviņu novada darba ņēmēju sadalījums pa darba devēja uzņēmējdarbības formām


18


Avots: „Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2011.aprīlī”, VID apkopota

informācija uz 2011.gada 21.jūniju

2.2.2 Bezdarbs

Pēc NVA informācijas uz 2010.gada 31.decembri Pļaviľu novadā bija reģistrēti 462

bezdarbnieki, no kuriem 50,6% sievietes un attiecīgi 49,4% - vīrieši.

Bezdarbnieku iedalījums pēc izglītības līmeľa atspoguļots attēlā zemāk.

Attēls 2.13. Pļaviņu novada bezdarbnieku iedalījums pēc izglītības līmeņa, 2010.gada 31.decembris

Avots: Nodarbinātības Valsts aģentūra

Uz 2010.gada 31.decembri Pļaviľu novada bezdarba līmenis ir 11,5%, kas ir nedaudz

augstāks par vidējo bezdarba līmeni valstī (11,1%). Taču uzmanību piesaista augstā

bezdarbnieku proporcija ar profesionālo izglītību – 37,7%, bet kopā ar bezdarbniekiem,

kuriem ir augstākā izglītība, tie ir 44,6%. Citiem vārdiem, Pļaviľas ir raksturojamas kā novads

ar zemu kvalificētu darba resursu izmantošanas līmeni. No perspektīvās attīstības viedokļa to

var vērtēt kā būtisku, šobrīd neizmantotu resursu.

Pēc NVA datiem uz 2010.gada 31.decembri Pļaviľu novadā vairāk nekā puse (262)

bezdarbnieku reģistrēta Pļaviľu pilsētā. Kā redzams attēlā vislielāko bezdarbnieku īpatsvaru

veido cilvēki vecumā no 45 līdz 54 gadiem, kas papildus liecina, ka novadā ir ne tikai

neizmantoti kvalificēta darbaspēka resursi, bet tie ir arī ar pietiekamu uzkrāto darba pieredzi.


19


Attēls 2.14. Pļaviņu novada bezdarbnieku skaits pēc vecuma grupām, uz 2010.gada 31.decembri


Tādēļ pašvaldībai, plānojot novada perspektīvo attīstību, t.sk. arī bezdarbnieku atbalsta

politiku, vēlams ľemt vērā šos brīvos darba resursus un politikas mērķus jāvērš uz darba vietu

radīšanu un iepriekšminēto darba resursu un sociālā riska grupu integrēšanu vietējā darba

tirgū.

Salīdzinot datus par bezdarbnieku īpatsvaru (pret iedzīvotāju skaitu darba spējas vecumā)

katrā no Pļaviľu novada teritoriālajām vienībām, vislielākais tas ir Vietalvas pagastā – 14,3%,

pārējos pagastos un Pļaviľu pilsētā tas svārstās ap 11%. (skat. Attēls 2.15).

Attēls 2.15. Bezdarbnieku īpatsvars iedzīvotāju skaitā darba spējas vecumā sadalījumā pa Pļaviņu novada

teritoriālajām vienībām, uz 31.12.2010


2.3 Cilvēkresursu novērtējums

Pļaviľu novadā pēc CSP datiem uz 2011.gada sākumu ir 6240 iedzīvotāji, no kuriem 4043 ir

vecumā no 15 līdz 62 gadiem, jeb darbspējas vecumā. Kopējam iedzīvotāju skaitam ir

tendence samazināties. Pļaviľu novadā tāpat kā visā Latvijas teritorijā novērojamas

nelabvēlīgās iedzīvotāju novecošanās un depopulācijas tendences.


20


Raksturīga iedzīvotāju koncentrēšanās Pļaviľu pilsētā, iedzīvotāju blīvums novada pagastos ir

ievērojami mazāks.

Uz 01.04.2011 Pļaviľu novadā (uzľēmuma/iestādes birojs vai pamatdarbības vieta atrodas

novada teritorijā) ir 887 darba ľēmēji, kas ir aptuveni 22% no visiem Pļaviľu novada

iedzīvotājiem darba spējas vecumā.

Nozīmīgākās jomas (darba ľēmēju skaits lielāks par 100), kurās ir nodarbināti iedzīvotāji

Pļaviľu novadā ir valsts pārvalde un aizsardzība (38,0% no viesiem darba ľēmējiem) un

ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (12,5% no visiem darba ľēmējiem).

Pieejamo cilvēkresursu apjoms un kvalitāte ir atkarīga ne tikai no novadā dzīvojošajiem

iedzīvotājiem. Nodrošinot labvēlīgus dzīves apstākļus un augstu transporta pakalpojumu

pieejamību ir iespējams piesaistīt resursus arī no tuvākām un tālākām teritorijām. Arī esošo

resursu saglabāšanai ir svarīga dzīves kvalitātes nodrošināšana.


21


3 Dabas resursi

3.1 Zemes

Saskaľā ar nekustamā īpašuma valsts kadastra datiem (uz 01.01.2011), iedalījumā pa

nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupām, 62% jeb 23213,2 ha no visas Pļaviľu novada

teritorijas aizľem lauksaimniecības zeme, bet gandrīz 32% jeb 11857,7 ha - mežsaimniecības

zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar LR

spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Pārējās desmit grupas kopā aizľem 6,6% sadalījumā

kā tas redzams tabulā zemāk (Tabula 3.1).

Tabula 3.1. Pļaviņu novada zemju sadalījums, 01.01.2011.

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupa Kopplatība, ha Īpatsvars, %

Lauksaimniecības zeme 23213,2 61,82%

Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas

teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar

normatīvo aktu

11857,7 31,58%

Ūdens objektu zeme 866 2,31%

Derīgo izrakteľu ieguves teritorijas 166,7 0,44%

Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme 38,4 0,10%

Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme 268,7 0,72%

Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 57,6 0,15%

Komercdarbības objektu apbūves zeme 8,6 0,02%

Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme 93,3 0,25%

Ražošanas objektu apbūves zeme 134,4 0,36%

Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme 778,8 2,07%

Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves

zeme

65,2 0,17%

Kopā: 37548,6 100,00%

Avots: LR Valsts Zemes dienests

Lauksaimniecības zemes savukārt iedalās aramzemēs, augļu dārzos, pļavās un ganībās.

Lielāko daļu lauksaimniecības zemju aizľem tieši aramzeme – 6787 ha jeb 57,8% no kopējās

lauksaimniecības zemju platības. Nākamais izplatītākais lauksaimniecības zemju veids pēc

nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupām ir ganības – 3398,7 ha jeb 28,9%. 1463 ha

(12,5%) Pļaviľu novadā aizľem pļavas un 92 ha (0,8%) - augļu dārzi (skat. Attēls 3.1 ).


22


Attēls 3.1. Pļaviņu novada lauksaimniecības zemju sadalījums, 2010.gads

Avots: LR Valsts Zemes dienests

Pēc Lauku atbalsta dienesta informācijas par Lauksaimniecībā izmantojamo zemju (turpmāk

tekstā LIZ) apsekošanas rezultātiem, kas publicēti Lauku atbalsta mājas lapā (03.11.2010),

Pļaviľu novadā tika apsekoti 11682 ha (apsekotas tika tikai zemes vienības, kuru platība pārsniedz

1 ha). Kā koptas LIZ tika atzītas 80% no apsekotajām teritorijām jeb 9384 ha. Šis rādītājs ir

zemāk nekā vidēji Latvijā (~84%). Atlikušās jeb neapstrādātās LIZ ir 2298 ha, no kurām 2053 ir

nekoptas teritorijas, 223 – aizaugušas, bet 22 noris būvniecība (avots: Lauku Atbalsta dienests

www.lad.gov.lv)

3.2 Meži un purvi

Sadaļas sagatavošanai izmantota informācija no sekojošiem avotiem:




- Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojums

- http://www.vmd.gov.lv

3.2.1 Meži

Pļaviľu novadā pēc Valsts meža dienesta datiem par 2011.gadu meži aizľem 20369,4 ha

teritorijas (neskaitot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas). No tiem 49,2% ir valsts meži, 50,1% ir

privātie meži un tikai mazāk par 1% ir pašvaldības īpašumā esoši meži. Nedaudz vairāk kā puse

no mežiem ir skuju koku meži (10889,04 ha), kuros ir priedes (6018,24 ha, vai 55,3%), egles

(4854,7 ha, vai 44,6%) un nenozīmīga daļa lapegles (16,1 ha, 0,1%). Mīkstu lapu koku mežos

savukārt visbiežāk sastopamais ir bērzs (5699,68 ha), baltalksnis (1430,38 ha), kam seko apse

(1271,74 ha).

http://www.lad.gov.lv/

http://www.vmd.gov.lv/


23


Attēls 3.2. Meži Pļaviņu novada pagastos, ha

Aiviekstes pagasts

Aiviekstes pagastā meža platība ir 8824,6 ha. Mežainums Aiviekstes pagastā sasniedz 60%.

Lielākie meža masīvi atrodas pagasta ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā. Mežā valdošās koka

sugas:

skuju koki – 65,6% (priedes, egles, lapegles);

cietie lapu koki – 0,1% (ozols, osis, vīksna, goba, kļava);

mīkstie lapu koki – 34,3% (bērzs, melnalksnis, liepa, apse, baltalksnis, vītols).

Mežos ir sastopami aļľi, brieži, mežacūkas, bebri, stirnas, lūši, vilki, zaķi, āpši, vāveres, kā arī

kažokzvēri – lapsas, caunas, jenoti, ūdri. Sastopami arī medľi un rubeľi.

Pagasta teritorijā atrodas VAS „Latvijas valsts meži” Pļaviľu kokaudzētava.

Mežiem, līdztekus ainavu veidošanas un koksnes ieguves funkcijām, ir liela nozīme arī

ekoloģijā, erozijas samazināšanā, rekreācijā un gaisa attīrīšanā. Meži ir arī izkliedētā

piesārľojuma avots – slāpekļa un fosfora notece. Jebkura īpašuma vai lietojuma veida mežu

teritorijas izmantošanu pārrauga Valsts meža dienesta Sēlijas virsmežniecības Pļaviľu

mežniecība un apsaimniekošanu veic AS „Latvijas valsts meži” Vidusdaugavas

mežsaimniecība.

Klintaines pagasts

Saskaľā ar VZD datiem Klintaines pagasta teritorijas 5240,3 ha aizľem meži. No tiem 2950,8

ha jeb 56,3% ir valsts meži, 2281,4 ha jeb 43,5% - privātie meži un 8,1 ha jeb 0,2%

pašvaldības meži.

Visu Klintaines pagasta teritorijas ziemeļu daļu aizľem meži. Tie ir viena no lielākajām un

visdinamiskāk izmantojamām pagasta dabas bagātībām. Meža koka sugas:

skuju koki – 56,0% (priedes, egles);

cietie lapu koki – 0,9% (ozols, osis u.c.);

mīkstie lapu koki – 43,1% (bērzs, melnalksnis, liepa, apse, baltalksnis)

Klintaines pagasts ietilpst Latvijas 50. ģeobotāniskajā mikrorajonā, kas raksturojams ar viļľoti

līdzenu reljefu un mežainumu līdz 40%. Šajā mikrorajonā ainavu galvenokārt veido bērzu

gārša un mitrāji. Egļu meži ir saglabājušies nelielā daudzumā, tie galvenokārt ir gāršas un


24


damakšľi. Šie egļu meži saistās ar karbonātus saturošām morēnu smilšmālu un mālsmilts

augsnēm.

Kopš 2000.gada Klintaines pagasta mežu platības atrodas Kokneses virsmežniecības Pļaviľu

mežniecības pārraudzībā. 2003. gadā pagastā koku ciršana veikta 342,9 ha platībā 17191 m3

apjomā. 2003.gadā Klintaines pagastā tika veikti meža atjaunošanas darbi: valsts mežā - 19,8

ha, privātā mežā - 18,3 ha lielā platībā, no kuriem 4,3 ha tika atjaunoti Klintaines pagasta

pašvaldībai piederošā mežā. Kopumā atjaunoti meži 38,1 ha platībā (tai skaitā 11,7 ha

mākslīgi atjaunoti egļu stādījumi). Arī 2004.gadā tika atjaunoti 12,8 ha meža.

Vietalvas pagasts

Mežs ir nozīmīgs pagasta dabas resurss, to izmanto ne tikai kokmateriālu ieguvei, bet arī

iedzīvotāji aktīvai atpūtai – ogošanai, sēľošanai un medībām. Mežu apsaimniekošanas

galvenie kritēriji ir ekoloģisko, ekonomisko un sociālo interešu mijiedarbība. Vietalvas

pagasta mežu platības atrodas Valsts meža dienesta Sēlijas reģionālās virsmežniecības

pārraudzībā. Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas apsaimnieko AS „Latvijas valsts meži”

Vidusdaugavas mežsaimniecības Kokneses iecirknis.

Meži aizľem 6266,5 ha pagasta teritorijas. Lielākie masīvi – Tautonas un Mailes mežs.

Vesetas upes apkārtnē dabas lieguma teritorijā sastopami slapjie meži ar niedrāju, dumbrāju

un purvāju; sausieľu meži ar damaksni, lānu un vēri. Izplatītākās koku sugas ir priede, egle un

bērzs, bet nedaudzos nogabalos dominē melnalksnis, baltalksnis un vītols. Mežos pārsvarā

ziemeļu dzīvnieku fauna – aļľi, staltbrieži, stirnas, bebri, mežacūkas u.c.

Vietalvas pagasta teritorijā atrodas AS „Latvijas valsts meži” Vidusdaugavas

mežsaimniecības zemes dzīļu atradnes: „Vietalva” (smilts-grants) un „Rušēni” (smilts –

grants), kā arī aizsargājamā teritorija dabas liegums „Vesetas palienes purvs” teritorija 251,3

ha.

3.2.2 Purvi

Lielākie purvi Aiviekstes pagastā atrodas pagasta austrumu daļā: Bokstu purvs (zemais purvs,

platība 335 ha), Vesetnieku purvs (zemais, platība 283 ha), Ķeģeļu purvs (augstais purvs,

platība 177 ha), Alaižu pārejas purvs (platība 165 ha).

Purvi Vietalvas pagastā aizľem salīdzinoši nelielu teritoriju – 2% (265,5 ha) no visas pagasta

aizľemtās teritorijas. Lielākais - dabas liegums „Vesetas palienes purvs”, kurš pagastā aizľem

251,3 ha lielu aizsargājamu teritoriju (kopēja teritorija 400 ha). Purviem daba atvēlējusi savu

īpašu lomu – tie ir nozīmīgi hidroloģisko ciklu posmi un darbojas kā ūdens glabātāji.

Nozīmīga ir purvu spēja attīrīt gan piesārľoto lietus ūdeni, gan virszemes ūdeľus, kas plūst no

lauksaimniecības zemēm. Purvos ir īpatnēja augu un dzīvnieku valsts, lielākā daļa tur

sastopamo sugu nevar pastāvēt citos apstākļos. Lielākie draudi purviem ir nosusināšana vai

norakšana. Nosusinot purvus, mazinās to stabilizējošā loma, bet norokot kūdru, tiek

iznīcinātas vispārējās purva bioloģiskās vērtības. Tikai vispusīga, uz dabas vērtībām balstīta

purva ekosistēmu izvērtēšana ļauj izvairīties no neatgriezeniskām sekām. Purvi jāvērtē pēc to

nozīmes dabā, nevis tikai pēc kūdras daudzuma tajos.

3.3 Ģeoloģiskie resursi





25




Nepieciešama datu aktualizācija.

Aiviekstes pagasts

Aiviekstes pagastā ir sastopami visai neparasta derīgo izrakteľu dažādība viena pagasta

robežās. Pagasta dienvidaustrumos izpētīti ļoti bagātīgi dolomīta krājumi, pagasta centrālajā

daļa un pie pašas ziemeļu robežas izveidotas perspektīvas smilts un grants iegulas, piecos

ezeros konstatēts biezs sapropeļa slānis. Bez tam pagastā ir viena izpētīta būvkeramikas

ražošanai derīgu mālu atradne, viena kūdras atradne ar rūpnieciski izmantojamiem krājumiem

un divas nelielas specifisku smilšu atradnes.

Pagasta nozīmīgākā atradne ir 1974. gadā izpētītā dolomītu atradne „Aiviekste – labais

krasts”. Atradnē pētīti Daugavas svītas dolomīti kā izejviela celtniecības šķembu ražošanai.

Zemes dzīlēs tie veido vienlaidu, aptuveni 6-8 km biezu slāni, kuru sedz līdz 3-5m bieza

irdeno kvartāra nogulumu segkārta. Pēc atsūknēšanas pārtraukšanas un bijušā karjera

appludināšanas zemes dzīlēs atlikuši ievērojami dolomīta krājumi, tai skaitā izpētītie – 36

milj.m3. Uz rietumiem un ziemeļiem no izpētīto krājumu teritorijām vēl aptuveni 3 km

2 lielā

platībā veikta izpēte ar retu urbumu tīklu, kuras rezultātā novērtēts, ka šeit ieguļ vēl 24 milj.

m3

dolomītu. Pagastam ir praktiski neizsmeļami dolomīta krājumi. Aiviekstes atradnes

dolomīts ir slāľains, un atsevišķu slāľu dolomīti ir ļoti cieti.

Perspektīvākā atradne ir 1991.gadā atklātā smilts – grants atradne Līdace. Šeit aptuveni 1km2

lielā platībā ieguļ 7 milj. lieli smilts – grants krājumi. Derīgais izraktenis atradnē – nešķirots

materiāls, kas sastāv no grants, oļiem un smilts un vietām satur ievērojamu daudzumu dažāda

izmēra akmeľu. Derīgā slāľa biezums svārstās no 4-30 m, vidēji – 10 m.

1997. gadā apsekotajā Juču atradnē vēl atlikuši 448,8 tūkst.m3

lieli smilts krājumi un 1962.

gadā izpētītajā Juču atradnē atlikušie krājumi nav zināmi. Abas šīs atradnes ir jau tuvu

izmantošanas beigām. Krājumi Pļaviľu smilts atradnē – 500 tūkst.m3, Mālkalnu atradnē –

34,0 tūkst.m3.

Informācija par rūpnieciski izmantojamo sapropeli Aiviekstes pagasta ezeros sniegta tabulā

zemāk.

Tabula 3.2. Informācija par rūpnieciski izmantojamo sapropeli Aiviekstes pagasta ezeros

Ezera

nosaukums

Sapropeļa

izplatīšana,

ha

Vidējais

biezums, m

Apjoms,

tūkst.m3

Krājumi pie

nosacīta

mitruma

60%, tūkst. t

Sapropeļa tips Sapropeļa pielietojums

Aklais 3,2 6,0 141 16 organogēnais Ārstniecība, ķīmija,

mēslojums, lopbarība,

būvniecība

Dāmenes 15,3 6,5 970 135 organogēnais,

karbonātiskais

Ārstniecība, ķīmija,


būvniecība

Līdaces 5,0 3,8 155 24 organogēnais Ārstniecība, ķīmija,


būvniecība

Odzes 200 4,3 8600 1120 organogēnais-

silikātu

Mēslošana, ārstniecība

Spīganu 6,4 5,8 137 38 organogēnais Ārstniecība, ķīmija,


būvniecība


26


Avots: Aiviekstes pagasta teritoriālais plānojums, 2009-2021

1957. gadā izpētītā kvartāra mālu atradne „Mālkalni” aizľem 5ha lielu teritoriju pie Mālkalnu

mājām. Līdz sešdesmito gadu sākumam to ķieģeļu ražošanai izmantoja Pļaviľu rūpkombināts.

Atradni veido aptuveni 10m biezs brūnu bezakmens mālu slānis, kurā īsteno māla daļiľu

(frakcija < 0,005 mm) saturs sastāda 40%. Atlikušie māla krājumi atradnē 500 tūkst.m3.

Neskatoties uz to, ka Aiviekstes pagasta robežās reljefa pazeminājumi bieži ir pārpurvoti, ir

tikai viena rūpnieciskās nozīmes kūdras atradne – Riekstu purvs, kurš atrodas ziemeļos no

Odzes ezera. Tas ir pārejas tipa purvs. Rūpnieciski izmantojama kūdra izpētīta 28 ha platībā

un tās krājumi pie 40% mitruma – 120 tūkst. tonnas.

Klintaines pagasts

Klintaines pagasta teritorija ir samērā bagāta ar derīgajiem izrakteľiem, te atrodams dolomīts,

smilts-grants un kūdra.

Klintaines pagastā ir atklātas un izpētītas četras dolomītu atradnes – Rīteri II, Selga, Pļaviņas

un Klintaines. Viena no tām - Pļaviņu dolomīta atradne - ir izstrādāta jau agrākajos gados.

Klintaines atradne pēc Daugavas kaskādes hidrostaciju uzbūves tika appludināta. Rīteri II un

Selga dolomīta atradnēs pagasta robežās ir 13613 tūkst.m3 liels novērtēto dolomīta krājumu

apjoms. Pašlaik šīs atradnes netiek izmantotas.

Klintaines pagastā atrodas trīs smilts un smilts–grants atradnes – Sēlišķes, Mūrnieki un

Pļaviľas (I iecirknis), kurās izpētīto krājumu apjoms noteikts – 2,20 milj. m3. Sēlišķu smilts

iegula atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā, apmēram 2 km ziemeļaustrumos no Alotenes

dzelzceļa stacijas, pie ceļa Rīteri – Sēlišķas. Atradnes robežās smilts iegulas laukums

lielākoties ir apmežots. Hidroģeoloģiskie apstākļi atradnē ir apmierinoši, jo gruntsūdens

konstatēts diezgan dziļi – 6 līdz 9 m zemāk par pieľemto izstrādes robežu. Atradnes platība –

17,0 ha, derīgā slāľa biezums mainās 6,1 – 30,9 m robežās (vidēji 10,3 m), krājumu apjoms –

1,76 milj. m3. Smilts materiāls derīgs izmantošanai ceļu būvēs. Atradne Mūrnieki atrodas

Daugavas ielejā starp Mežaku un Mūrnieku mājām. Atradnes reljefu veido viegli viļľots

līdzenums ar pazeminājumu dienvidaustrumu virzienā. Derīgais slānis – dažāda rupjuma

smilts un grants. Maksimālais grants un akmeľu saturs sasniedz 68%. Derīgā slāľa biezums

mainās no 1,3 m līdz 5,7 m (vidēji – 4,2 m), segkārtas vidējais biezums – 0,5 m. Atradnes

platība – 5,7 ha. Krājumu atlikums 2006. gada 1. janvārī bija 203,6 tūkst.m3. Tā kā pagasta

teritorijā smilts un grants krājumi ir ierobežoti, ceļu būvēm un citām vajadzībām

nepieciešamais smilts – grants daudzums varētu būt ievedams no tuvākajiem karjeriem

kaimiľu pagastos, kur izpētītajās atradnēs ir pietiekoši lieli smilts un grants krājumi.

Klintaines pagasts nav īpaši bagāts ar kūdras iegulām. Pēc Kūdras fonda datiem (1980.g.),

pagasta teritorijā atrodas četras kūdras atradnes. Pagasta kūdras resursi nav precīzi noteikti, jo

izpētes lauku darbi veikti pagājušā gadsimta vidū, un dati par atradnēm ir aptuveni. Tādēļ gan

purvu platības, gan kūdras slāľa dziļumi, gan arī noteiktie kūdras krājumi var būtiski atšķirties

no faktiskā stāvokļa. Saskaľā ar Kūdras fonda datiem, kūdras atradľu platība pagasta teritorijā

mainās no 65 līdz 344 ha, kūdras slāľa maksimālie biezumi iegulās svārstās no 1.2 līdz 7 m.

Visu atradľu kopplatība ir 604 ha un tajās ir apmēram 15460 tūkst. m3 kūdras resursu. Vienā

kūdras iegulā (Rācenāju pļavas) sastopama gan zemā gan pārejas tipa kūdra, divās (Salas,

Silmaču) – tikai zemā tipa kūdra, vienā (Gľevu) – augstā tipa kūdra. Lielākā kūdras iegula ir

Gľevu atradne (Nr.3557). Atradnes kopējā platība ir 344 ha, rūpnieciski izmantojamā dziļuma

robežās – 279 ha. Tajā pavisam aplēsts 12555 tūkst. m3. Atradnē noteikti arī rūpnieciski

izmantojamie kūdras resursi - pavisam 1415 tūkst. tonnas (pie 40 % mitruma). Iegulas kūdra

ir piemērota izmantošanai lauksaimniecībā.


27


Vietalvas pagasts

Vietalvas pagastā ir piecas smilts-grants atradnes:

1) Kaivēni – platība 4,6 ha, izpētītie krājumi 79,4 milj.m3;

2) Rušēni – platība 13,2 ha, izpētītie krājumi 2668,5 milj.m3;

3) Veseta – platība 83,1 ha, izpētītie krājumi 7407,9 milj.m3;

4) Veseta II – platība 324 ha, novērtētie krājumi 59345,7 milj.m3;

5) Vietalva – platība 1,4 ha, izpētītie krājumi 141,9 milj.m3.

Augstvērtīgākais sapropelis ir Aklezerā un Garajā ezerā, jo tā vidējā pelnainība ir ap 10%.

Garajā ezerā sapropelis ir visā ezera garumā 5 ha, sapropeļa slāľa biezums – 6,2 m (max.) un

3,9 m (vid.), sapropeļa krājumi – 195 tūkst. m3, tas izmantojams mēslojumā un

dziednieciskajās dūľās.

Vēl viens derīgo izrakteľu veids ir laukakmeľi. Tie sastāv no izturīgiem iežiem – gneisiem,

randītiem, amfibolītiem un kvarcītiem un izmantojami būvniecībai, tēlniecībai, bruģakmeľu

izgatavošanai, drupināšanai šķembās.

Kopš 2006.gada Pļaviľās darbojas laukakmeľu skaldīšanas rūpnīca – SIA „Akmens Fabrika”.

Laukakmeľus iegūstot no lauksaimniecības zemēm, uzľēmums tos apstrādā un pārdod kā

celtniecības materiālu. Tomēr 2011.gada jūlijā tika pasludināts maksātnespējas process.

3.4 Ūdens resursi






Ūdeľi ir viens no novada nozīmīgākajiem resursiem. Ūdens resursu raksturojums sniegts

tabulā zemāk.

Tabula 3.3. Ūdenstilpes un ūdensteces Pļaviņu novadā

Nr.

p.k. Nosaukums

Platība,

garums Pagasts Piezīmes

Ezeri

1 Odzes ezers 268,7 ha Aiviekstes

pagasts

Flora: niedres, grīšļi, meldri, vilkvālīte,

ūdensrozes, glīvenes

Zivis: zandari, plauži, līľi, raudas, asari,

karpas

Sateces baseins: Daugava

2 Dāmenezers 46,1 ha ar

niedrāju

15,3

Aiviekstes

pagasts

Flora: niedres, grīšļi, retas, glīvenes

Zivis: līdakas, līľi, raudas, asari


3 Līdacis 11,0 ha Aiviekstes

pagasts

Flora: niedres, grīšļi, kosas, lēpe, vilkvālīte

Zivis: līdakas, plauži, līľi, raudas, asari



28


Nr.

p.k. Nosaukums

Platība,


4 Spīganas ezers 6,4 ha Aiviekstes

pagasts


5 Apaļais ezers 3,6 ha Aiviekstes

pagasts


6 Neļaubītis 1,8 ha Aiviekstes

pagasts


7 Baltenītis 1,6 ha Aiviekstes

pagasts


8 Līkais ezers 1,6 ha Aiviekstes

pagasts


9 Tulmanītis 1,3 ha Aiviekstes

pagasts


10 Skaidrais ezers 1,2 ha Aiviekstes

pagasts


11 Būdas Dzirnavu ezers 2,4 ha Klintaines

pagasts

Izveidots uz Maltupītes, lai darbinātu

ūdensdzirnaviľas. Līdz 1969.gadam ezeru

izmantoja zivkopībai

12 Garais ezers 5 ha Vietalvas

pagasts

13 Alvīšezers 14 ha Vietalvas

pagasts

14 Apezers 3 ha Vietalvas

pagasts

15 Vabulītis 3 ha Vietalvas

pagasts

16 Miķelēnu ezers Vietalvas

pagasts

17 Zvanezers Vietalvas

pagasts

Lielākās upes

1 Aiviekste 114 km Pļaviľas,

Aiviekstes

pagasts

Pēc baseina lielāka Daugavas pieteka,

baseina platība 9160 km2; kopējais kritums

26,9 m

Lielākās pietekas: Iča, Piestiľa, Pededze,

Liede, Kuja, Svētupe, Arona, Veseta, Zvidze,

Izliena.

Bagāta ar zivīm (ālanti, plauži, zuši, līdakas,

raudas, asari, ruduļi, sami)

2 Veseta 56 km Aiviekstes,

Vietalvas

pagasts

Aiviekstes pieteka, kritums 144 m.

Bagāta ar zivīm (līdakas, asari, raudas,

vēdzeles, foreles)

3 Pērse 50 km Klintaines,

Vietalvas

pagasts

Daugavas 1.pakāpes pieteka

Lielākās pietekas: Iršupīte, Paskule, Atradze,

Pelava

Zivis: līdakas, līľi, asari, raudas, sapali plauži

4 Pelava 22 km Aiviekstes,

Klintaines un

Vietalvas

pagasts

Pērses pieteka, baseina platība 115 km2,

kopējais kritums 46 m.

Pietekas: Odze, Nsakāne

5 Odze 7 km Aiviekstes,

Klintaines,

pagasts


29


Nr.

p.k. Nosaukums

Platība,


6 Skanstupīte Aiviekstes

pagasts

Daugavas pieteka. Pie ietekas dolomīta kālpe

veido 0,7 m augsto Skanstupītes

ūdenskritumu.

7 Maltupīte (Klintainīte) 6 km Aiviekstes,

Klintaines

pagasts

Pie Klintaines pie Maltupītes izveidots Būdas

Dzirnavu ezers. Ap 200 m aiz dzirnavu ezera,

līdz ietekai Daugavā Maltupīte pazūd zemē,

veidojot sauso gultni. Šī teritorija iekļauta

valsts aizsargājamo dabas teritoriju statusā kā

ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas

piemineklis "Klintaines sausgultne un krasta

kritenes"

Pārējās nelielas novada upes ir Riekstiľa, Rīterupīte, Piešupīte, Naskāne, Labonīte, Šubraka,

Barisu upīte, Lašupe.

Novada teritorijas hidrogrāfiskais tīkls pieder gan Pērses upes baseinam, gan Daugavas (no

Aiviekstes līdz Pērsei) upes baseinam. Pilnvērtīgai ūdens resursu izmantošanai rekreācijas

mērķiem nepieciešami ieguldījumi krastu sakopšanā un peldvietu ierīkošanā.

Publiku ūdeľu statuss ir Aiviekstes upei, Odzes ezeram, Dāmenezeram un Līdaces ezeram. Kā

izmantošanas veids peldūdeľi ir noteikts Odzes ezers (peldvieta „Mežezers”).

Novada teritorijā atrodas Pļaviľu ūdenskrātuve, kura ir lielākā Latvijā pēc tilpumā (509,9

tūkst.m3), kā arī dziļākā (līdz 49 m, vidēji 14,6 m) un garākā (45 km) no Daugavas

ūdenskrātuvēm.

Jāatzīmē, ka Klintaines pagastā nav dabiski veidojošos ezeru, taču ir daudzi dažādi mākslīgi rakti

dīķi un kanāli. Lielākā ūdenstilpne Klintaines pagastā ir Būdas Dzirnavu ezers, kurš ir ļoti

gleznains un nozīmīgs ainavas elements. Ja dzirnavu ezers tiktu iztīrīts, šeit varētu ierīkot

peldvietas un tam būtu nozīmīga loma rekreācija un tūrismā. Nākotnē varētu apsvērt iespēju

izstrādāt Būdas ezera apsaimniekošanas plānu. Lai dzirnavu ezers varētu tikt izmantots

zivsaimniecībā, nepieciešams atjaunot aizvarus, kas regulē caurteci.

Lielākās ūdenstilpnes Vietalvas pagastā ir Dīriķu ūdenskrātuve un Alunēnu dīķis.

Citas ūdenstilpnes Aiviekstes pagastā:

- Karjeru dīķis – 4,9 ha, mākslīgs;

- Krievciema dzirnavezers – mākslīgs, uzpludināts uz Vesetas kanāla sānu atzara,

Krievciema HES ( nodota ekspluatācijā 2001.g., jauda 175 kW);

- Krievciema ūdenskrātuve – mākslīgs, bijušais dolomīta karjers;

- Aiviekstes karjera ūdenskrātuve – 80 ha, mākslīgs, bijušais dolomīta karjers.

Pļaviņu pilsēta atrodas Daugavas un Aiviekstes upes krastā, pie Aiviekstes ietekas Daugavā.

Pēc upju baseinu principa, daļa pilsētas teritorijas pieskaitīta pie Daugavas baseina starp

Aivieksti un Pērsi, daļa – pie Daugavas baseina lejpus Kūjai. Pļaviľu pilsēta piekļaujas

Daugavai vietā, kur izveidota Pļaviľu HES ūdenskrātuve (lielākā HES Baltijā).

3.5 Aizsargājamās un ainaviski nozīmīgās teritorijas

Pļaviņu pilsētas teritorijā neatrodas neviens dabas objekts vai teritorija, kurai būtu piešķirts

īpaši aizsargājama objekta vai teritorijas statuss. Aiviekstes upes labajā krastā pie Gostiľiem


30


ir maurloka atradne. Tā ir Latvijas sarkanajā grāmatā ierakstīta suga, atradnei nav īpaši

aizsargājamas teritorijas statuss.

3.5.1 Dabas liegumi un mikroliegumi

Pļaviľu novadā atrodas divi dabas liegumi – Klintaine (Klintaines pagasts) un Vesetas

palienes purvs (Pļaviľu novada Vietalvas un Aiviekstes pagasts, Madonas novada Kalsnavas

pagasts) un divi mikroliegumi.

Klintaine ir dabas liegums, kurš nodibināts 2004.gadā un kuram piešķirts Natura 2000

teritorijas statuss. Kopējā lieguma teritorija ir 83 ha. Lieguma dabas vērtības: teritorija

izveidota kaļķiežu (dolomīta) atsegumu, kā arī divu ES Biotopu direktīvas 2. pielikuma pļavu

biotopa saglabāšanai. Nozīmīgu teritorijas daļu aizľem mēreni mitrās pļavas, kas mozaīkveidā

mijas ar sausām pļavām, kaļķainās augsnēs. Teritorijā konstatētas vairākas īpaši

aizsargājamas augu sugas, piemēram, krustlapu drudzene, Pļaviľu novada ģerbonī attēlotā

anemone jeb meža (Daugavas) vizbulis u.c. Daļa pļavu nav bijušas uzartas, regulāri

apsaimniekotas un tās ir tipisks dabisko pļavu etalons ar neielabotu pļavu indikatorsugām.

Konstatēta meža silpurene.


31


Attēls 3.3. Klintaines dabas lieguma shēma

Avots: http://www.daba.gov.lv

Vesetas palienes purvs ir dabas liegums, dibināts 1999.gadā, piešķirts Natura 2000 teritorijas

statuss. Kopēja platība ir 424 ha. Dabas lieguma nozīmīgākās vērtības ir purvu, palieľu pļavu

un slapjo mežu biotopu komplekss, kurā sastopamas daudzas retas un aizsargājamas augu

sugas. Konstatētas vairākas ES Biotopu direktīvas augu sugas, piemēram, dzeltenā

akmeľlauzīte, Lēzeļa lipare u.c. Īpaši aizsargājamā dabas teritorija izveidota, lai nodrošinātu

vienota mitrāju kompleksa – pārejas purvu, slapjo mežu un palieľu pļavu saglabāšanu.

Teritorijai 2006.gada 16.janavārī ir apstiprināts „Dabas lieguma „Vesetas palienes purvs”

dabas aizsardzības plāns 2005.-2015.gadiem”. Individuālo aizsardzības un izmantošanas

noteikumu nav.

http://www.daba.gov.lv/


32


Attēls 3.4. Vesetas palienes purva shēma

Avots: http://www.daba.gov.lv

2008.gadā Vietalvas pagastā noteikts mikroliegums ar kodu 1846 Pļaviľu mežniecības AS

„Latvijas valsts meži” teritorijā 317.kvartālā 17-1., 14., 18 nogabalos 2,5 ha platībā.

Aiviekstes pagastā Pļaviľu mežniecības AS „Latvijas valsts meži” teritorijā 468.kvartāla 22.

nogabalā 0,5 ha platībā noteikts mikroliegums ar kodu 780. Savukārt šīs pat mežniecības 196.

(14.,15.,19.,25.nogabali) un 197. (4.,5.,7.,10.-12.,14.,15.,17.,24. nogabali) kvartālos ar kopējo

platību 23,5 ha noteikti mikroliegumi ar kodu 1905.

http://www.daba.gov.lv/


33


3.5.2 Dabas pieminekļi

Dabas piemineklis Klintaines sausgultne un karsta kritenes. Platība 14,9 ha. Aizsardzībā

kopš 1977.gada (lēmums: LR MK Noteikumi Nr. 175 par ģeol. un ģeom. Dabas

pieminekļiem, stājās spēkā 25.04.2001). Šis dabas piemineklis daļēji atrodas dabas Klintaines

lieguma teritorijā (13,6 ha). Karsta procesu izpausme - nelielā Klintaines upīte, nesasniedzot

Daugavu, pazūd pazemē, Daugavas svītas dolomītos. Tipiskas karsta procesu izpausmes.

Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītos pavasara ūdeľi tek pa gultni un nozūd pēdējā,

lielākajā karsta piltuvē. Nedaudz uz Pļaviľu pusi pie Daugavas ir konstatēta karalisko zalkšu

apmešanās vieta.

3.5.3 Ainava






Pļaviľu novadam ir Vidzemes augstienei raksturīga ainava. Atsevišķos novada apgabalos

manāmas Zemgales līdzenuma pazīmes. Izcila ainaviskā parādība ir Daugava, kas tek gar

Pļaviľu pilsētu.

Aiviekstes pagasta ainava raksturojas kā mežiem, pļavām un ūdeľiem bagāta teritorija. Meži

pagasta ainavā ieľem dominējošo lomu. Ainavu veido lauka un meža mozaīka. Mežu masīvi

ieskauj platības ziľā daudz mazākos lauksaimniecības zemju veidotos plankumus. Meži

izvietoti lielos masīvos pagasta teritorijas ziemeļu un ziemelaustrumu malā. Pagasts atrodas

Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma rietumu malā. Reljefs ļoti daudzveidīgs –

pagasta vidusdaļu aizľem Pļaviľu valnis, kura augstums Kurmēnu kalnos sasniedz 159 m vjl.,

uz austrumiem no Odzes ezera ir Pudulu sīkpauguru masīvs. Austrumu daļa atrodas Odzes

valnis ar Kāršu kalniem, ziemeļaustrumu malā Vesetas – Aronas ieplaka, ziemeļrietumu malā

Odzes ieplaka, kuras zemākā vieta ir 89 m vjl. Pagasta dienvidaustrumu robeža iet pa

Aivieksti, ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu daļā tek Veseta, ziemeļrietumu daļā Pelava un

Odze. Teritorijā atrodas vairāki ezeri - lielākais Odzes ezers, kā arī Dāmenezers, Līdacis,

Spīganas ezers, Apaļais ezers, Neļaubītis, Baltenītis, Līkais ezers, Tulmenītis, Skaidrais ezers.

Nosusinātas lauksaimniecības zemes atsevišķās vietās netiek apstrādātas un tās atrodas atmatu

veidošanās sākumstadijās, kas padara ainavu nepievilcīgu. Atsevišķās vietās notiek ainavas

degradācija, kur neapsaimniekošanas rezultātā notiek pļavu, tīrumu apaugšana ar krūmiem,

samazinās augu sugu sastāvs. Ainavas kā vērtīga dabas resursa zudums lauksaimnieciskās

darbības intensitātes samazināšanās rezultātā.

Klintaines pagasta teritoriju veido lēzeni viļľots reljefs ar lēzeni slīpu zemes virsas apvidu,

kas pazeminās dienvidu virzienā un izbeidzas pie Daugavas ar stāvu senlejas krastu.

Daugavas senleja veido unikālu reljefu, ielejas terasveida pamatkrasti vēl labi redzami pie

Stukmaľiem. Abos Daugavas krastos ir labi iekultivētas un auglīgas lauksaimniecības zemes,

kas ir kultūrainavas neatľemama sastāvdaļa. No Daugavas senkrasta terases paveras tālas

skatu panorāmas uz Daugavas līkumiem un mežiem pretējā krastā. It sevišķi krāšľi skati

vērojami ap Stukmaľiem gan no Vīna kalna, gan muižas ratnīcas torľa, gan no kādreizējo

vējdzirnavu drupām. Pašreizējo dzīves telpu un raksturīgo pagasta kultūrainavu veido gan

pazīstamākie kultūras pieminekļi Stukmaľu muižas ansamblis un Oliľkalns, gan mūsdienu

ēkas, gan arī vēl daudzās tradicionālās lauku viensētas kopā ar laukiem, mežiem un ceļu tīklu.


34


Daugavas ielejas ainavisko telpu veido nepārtraukta, lineāra trīs galveno ceļu ainavu telpu

sistēma, kas vietām attālinās, vietām pārklājas un saplūst: Daugavas ūdensceļa ainavu telpa,

Daugavas labā krasta autoceļa ainavu telpa un Daugavas kreisā krasta ainavu telpa. Katra no

šīm telpām pati par sevi arī ir sistēma, kas sastāv no daudzām atsevišķām, savstarpēji

saistītām, lielākām vai mazākām ainavu telpām. Ceļu ainaviskā telpa ir sevišķi nozīmīga, jo to

ikdienas šķērso ļoti daudzi cilvēki, kurus tā ne tikai emocionāli iespaido, bet sniedz

informāciju un veido priekšstatus par kultūru, tradīcijām, ekonomisko situāciju šajā vidē. Var

teikt, ka savā ziľā Klintaines pagasta ainavas ir arī pagasta vizītkarte. Daugavas posms no

Pļaviľām līdz Koknesei kādreiz bijis viskrāšľākais, populārākais, un ekskursantu visvairāk

apmeklētais tūrisma objekts, taču pēc applūdināšanas tas ir pilnīgi pārveidots un zaudējis

savas iepriekšējās kvalitātes.

Daugavas ieleja pirms applūdināšanas ir bijusi arī viens no savdabīgākajiem floristikas

reģioniem visā Baltijā. Arī tagad vēl vietām saglabājušās unikālas reto augu atradnes,

Daugavā vēl tagad ir liela zivju daudzveidība, tās krastus apdzīvo daudzi putni un zvēri. Kaut

gan iepriekšējās telpiskās kvalitātes ir neatgriezeniski zudušas, arī pašreizējai, jaunveidotajai

telpai ir sava kvalitāte un vērtība, kas līdz šim nav tikusi apzināta un novērtēta. Pilnīgi

neapgūts ir Daugavas ūdensceļš, tā potenciāls pašlaik netiek izmantots. Daugavu, it īpaši

posmā no Pļaviľām līdz Rīteriem, pārsvarā izmanto tikai zvejnieki un makšķernieki. Labais

krasts vietām ir stāvs un nepieejams, tur vairs nav ceļu, tāpēc daudziem šis Daugavas posms ir

“terra inkognita”, pilna pārsteigumiem. No upes vidus paveras neatkārtojami skati. Dziļais

Daugavas ielejas kanjons tagad ir piepildīts ar ūdeni un atgādina fjordu, stāvie dolomīta krasti

ir pieejami tikai retās vietās.

Vietalvas pagasta ainavai ir raksturīgs paugurains reljefs un Vidzemes augstienes dabas

krāšľums. Virsmas vidējais augstums pagasta dienvidrietumu daļā 92,6 m vjl. Augstājkie

pauguri – Aizkalnes (211,6 m vjl.), Birznieku (207,7 m vjl.) un Ragāru (193,4 m vjl.) kalns.

Caur pagastu tek straujā Vesetas upe, kuras tīro ūdeľu krāces vilina foreļu makšķerniekus.

Pērses upe met līkločus starp Vietalvas un Iršu pagastiem. Tāpat pagasts bagāts ar ezeriem –

Vabulītis, Alvīšezers, Tulmanītis, teiksmām apvītais Zvanezers un citi. Pie Jaunāsmuižas aug

viens no Latvijas varenākajiem dižkokiem, kura apkārtmērs 7,8 m. Vesetas upes senlejas

augstos krastus klāj mežs, bet tālāk abpus upei atrodas pļavas.

3.5.4 Dižkoki

Saskaľā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Vides datu bāzi, Klintaines

pagasta ir apzināti 23 dižkoki. Tie visi ir ozoli, izľemot vienu vīksnu pie Silriešu mājām. 4

ozoli aug Stukmaľos, muižas kompleksā. Tāpat vairāki dižkoki koncentrēti māju tuvumā –

pie Arnīšiem, Sildārziem, Silriešiem, Caunām, Puķītēm. Jāatzīst, ka vairāki dižkoki ir ļoti

sliktā stāvoklī, bet dažu atrašanās vieta nav precīzi nosakāma.

Vietalvas pagastā ir atrodami 8 dižkoki. No tiem 3 parastās kļavas, viens osis un 4 parastie

ozoli. Atrodas Adamovičos, Kalēľos, Odzienas parkā un Jaunā muižā.

3.6 Dabas resursu novērtējums

Viens no Pļaviľu novada dabas resursiem ir plašās lauksaimniecības zemju teritorijas, kuru

īpatsvars ievērojami pārsniedz mežu aizľemto teritoriju īpatsvaru. Lauksaimniecības zeme

kopumā aizľem 23213 ha, bet nav raksturojamas kā auglīgas, tāpēc lauksaimniecībā izmanto

tikai pusi no visas lauksaimniecības zemes.


35


Pļaviľu novadā pēc LMD datiem par 2011.gadu meži aizľem 20369 ha teritorijas (neskaitot

īpaši aizsargājamās dabas teritorijas). No tiem 49,2%% ir valsts meži, 50,1% ir privātie meži

un mazāk par 1% ir pašvaldības īpašumā esoši meži. Nedaudz vairāk kā puse no mežiem ir

skuju koku meži (10889,04 ha), kuros ir priedes (6018,24 ha, vai 55,3%), egles (4854,7 ha,

vai 44,6%) un nenozīmīga daļa lapegles (16,1 ha, 0,1%). Mīkstu lapu koku mežos savukārt

visbiežāk sastopamais ir bērzs (5699,68 ha), baltalksnis (1430,38 ha), kam seko apse (1271,74

ha).

Pļaviľu novadā ir sastopamas dažādu ģeoloģisko resursu atradnes (dolomīts, mals, smilts-

grants, sapropeli un kūdra).

Pļaviľu novada teritorijā atrodas divi dabas liegumi un divi mikroliegumi, kuru esamību

varētu izmantot kā iespēju attīstīt dabas tūrismu Pļaviľu novadā.

Vēl viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem Pļaviľu novadā ir ūdens resursi – vairāki ezeri

un upes, vairākas no kurām ir bagātas ar zivīm.


36


4 Tehniskā infrastruktūra un pakalpojumi

4.1 Transporta infrastruktūra un pakalpojumi






- VAS „Latvijas valsts ceļi” interneta mājas lapa

Pļaviľu novada transporta infrastruktūru veido gan valsts galvenie ceļi, gan valsts un pašvaldības

autoceļi un dzelzceļš (skat. Attēls 4.1).

Attēls 4.1. Pļaviņu novada transporta infrastruktūra

Avots: Latvijas Valsts ceļi (http://www.lvceli.lv/LV/PC/PageImages/Original/1502.jpg )

4.1.1 Autoceļi un ielas

Valsts ceļi

Pļaviľu pilsēta ir viegli sasniedzama. Gar pilsētas ziemeļu robežu iet un austrumu daļā

pieslēdzas Valsts un starptautiskās nozīmes autoceļš (E22; A6) “Rīga- Daugavpils- Krāslava-

Baltkrievijas robeža (Paternieki)”. Šis ceļš šķērso arī Klintaines un Aiviekstes pagastus.

Pļaviľu pilsētai ir divi izvadi uz 1.šķiras valsts autoceļiem, t.i. pilsētas teritorijā P78 autoceļa

turpinājums ir Odzienas iela un P37 autoceļa turpinājums ir Daugavas iela. Tapāt ir vairāki

izvadi uz 2.šķiras valsts autoceļiem:

1) V944 „Pļaviľas-Jaunmuiža” – Jaunmuižas iela posmā no Vietalvas ielas līdz pilsētas

robežai

http://www.lvceli.lv/LV/PC/PageImages/Original/1502.jpg


37


2) V999 „Pļaviľas-Kaķkalns” – Odzienas iela posmā no 1.maija ielas līdz pilsētas

robežai

3) V960 „Pievadceļš Pļaviľu dolomīta kombinātam” – Rīgas iela posmā no A6 līdz

pilsētas robežai

4) V924 „Pļaviľas-Krievciems” – Vidzemes iela posmā no autoceļa V959 līdz pilsētas

robežai

5) V959 „Pievedceļš Pļaviľām” – 2 posmi (Gostiľos): (1) no Daugavas ielas līdz pilsētas

robežai un (2) krustojas ar Vidzemes ielu.

Pļaviľu novada valsts autoceļu raksturojums sniegts tabulā zemāk (Tabula 4.1). Valsts

autoceļu kopējais garums Aiviekstes pagastā ir 73,3 km un Vietalvas pagastā – 50,3 km.

Tabula 4.1. Valsts autoceļi Pļaviņu novada pagastos

Autoceļa

šķira Kods Ceļa nosaukums Administratīvā teritorija

I šķira P78 Pļaviľas - Ērgļi Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas

pagasts

P37 Pļaviľas - Madona - Gulbe Aiviekstes pagasts

II šķira V772 Apšusala - Vilkukrogs Klintaines pagasts

V915 Koknese - Odziena - Jāľukalns - Bērzaune Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas

pagasts

V916 Jaunbebri – Odziena – Vietalva – Indrāni Vietalvas pagasts

V917 Vietalva - Sausnēja - Irši Vietalvas pagasts

V923 Alunāni - Bites - Salānieši Vietalvas pagasts

V924 Pļaviľas - Krievciems Aiviekstes pagasts

V942 Alunāni - Irši Vietalvas pagasts

V943 Mežezers - Bunduļi Aiviekstes pagasts

V944 Pļaviľas - Jaunmuiža Aiviekstes pagasts

V945 Pļaviľas - Juči Aiviekstes pagasts

V946 Skujaiľi - Mālkalni Aiviekstes pagasts

V947 Staburags - Sēliškas Aiviekstes, Klintaines pagasts

Pašvaldību ceļi

Pašvaldību ceļu kopējais garums Aiviekstes pagastā sastāda 35,6 km, Klintaines pagastā –

63,8 km un Vietalvas pagastā – 47,3 km.

Kopskaitā Pļaviľu novada pašvaldība ir atbildīga par 146,7 km ceļu uzturēšanu. Lielākā daļa

jeb 127,9 km, kas ietver 87% no visiem pašvaldība ceļiem ir grants seguma ceļi, 4,5 km jeb

3% ir ceļi ar melno jeb asfalta segumu un 14,3 km jeb 10% ir bez seguma (skat. Attēls 4.2.).


38


Attēls 4.2. Pļaviņu novada autoceļu kvalitatīvais sadalījums, km, 2011.gads

Avots: Pļaviņu novada dome

Ielas

Kopējais ielu garums Pļaviľu pilsētā ir 30,54 km. Ielu garums Klintaines pagastā ir 1,69 km,

Aiviekstes pagastā – 2,9 km un Vietalvas pagastā – 3,8 km.

Kā redzams zemāk attēlā 49,6% no visām novada ielām ir ar melno segumu un 50,4% ar

grants segumu.

Attēls 4.3. Pļaviņu novada ielu kvalitatīvais sadalījums, km, 2011.gads

Avots: Pļaviņu novada dome

Starptautisko automaģistrāļu (E -ceļu) tīkls

Starptautisko E-ceļu tīklu veido koordinēta bāzes ceļu sistēma ar vispārēju ziemeļu–dienvidu un

rietumu–austrumu orientāciju, kas ietver arī starpceļus, kuri atrodas starp bāzes ceļiem, un ceļu

atzarus, pievedceļus un savienojošos ceļus. Kā jau minēts, Pļaviľu novadu šķērso intensīvs

starptautiskās automaģistrāles E 22 posms (skat. Attēls 4.4).


39


Attēls 4.4. Starptautisko automaģistrāļu (E-ceļu) tīkls

Avots: Latvijas Valsts ceļi

Trans-Eiropas autoceļu (TEN-T) tīkls

Trans-Eiropas autoceļu tīkla (TEN-T) maršrutos kopumā iekļaujas gandrīz viss esošais valsts

galveno autoceļu tīkls, kas ir esošā ceļu tīkla augstākā kategorija un tehniski kvalitatīvākā daļa,

kura arī pašreizējos apstākļos funkcionāli pilda starptautiskās satiksmes vajadzības. Trans-Eiropas

tīkla (Trans-European Networks) izveidošana un paplašināšana paredz atsevišķu valstu transporta

tīklu apvienošanu vienotā Eiropas tīklā, labu sakaru nodrošināšanu starp ES dalībvalstīm un

dažāda attīstības līmeľa ES reģioniem.

Līdz ar to Pļaviľu novadu šķērsojošais valsts galvenais autoceļš E22 (A6) ir iekļauts Trans-

Eiropas autoceļu tīklā.

Attēls 4.5. Trans-Eiropas autoceļu (TEN-T) tīkls

Avots: Latvijas Valsts ceļi

http://www.lvceli.lv/LV/PC/PageImages/Original/13


40


Informācija par:

- tiltiem (garums, brauktuves platums, novada teritorijās atsevišķi), tiek precizēta.

4.1.2 Dzelzceļa transports






Pļaviņu pilsētu šķērso valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas, kas savieno Rīgu ar Krustpili

un Daugavpili. Pļaviľu stacija uz šīm maģistrālēm ir svarīgs transporta mezgls, kas sadala

transporta plūsmas un uzľem arī vietējo kravu, galvenokārt, dolomītu pārstrādes materiālus.

Dzelzceļa infrastruktūra aizľem 28,2 ha jeb 4% no pilsētas teritorijas.

Pļaviľas diennakts laikā caurbrauc 81 vilcienu sastāvs (abos virzienos), no tiem 26 ir

pasažieru vilcieni un 55 kravu pārvadājumi, no tiem savukārt bīstamas tranzīta kravas sastāda

80%.

Aiviekstes pagastu šķērso trīs dzelzceļa līnijas: stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa līnija

Rīga – Krustpils - Daugavpils, kā arī divas reģionālas nozīmes dzelzceļa līnijas Pļaviľas -

Gulbene un Jaunkalsnava - Veseta. Dzelzceļa līnijas iecirknī Skrīveri – Krustpils ir paredzēta

otra galvenā sliežu ceļa izbūve (orientējoši 2010. -2014.g.).

Klintaines pagasta teritoriju šķērso dzelzceļa līnija Rīga – Krustpils – Daugavpils. Pa to

notiek gan kravas, gan pasažieru pārvadājumi. Klintaines pagastā nav savas dzelzceļa stacijas,

ir tikai pietura „Alotene”, kur piestāj daži pasažieru vilcieni. Tuvākā dzelzceļa stacija ir

Pļaviľas, kas atrodas tikai 5 km attālumā no pagasta centra Stukmaľiem, līdz ar to pagasta

iedzīvotājiem ir samērā ērta pieejama dzelzceļa satiksme abos virzienos.

Pēc VAS „Latvijas Dzelzceļš” Infrastruktūras pārvaldes sniegtās informācijas dzelzceļa

iecirknī Rīga – Krustpils paredzēts:

- veikt otrā sliežu ceļa izbūvi iecirknī Aizkraukle – Krustpils (2006. – 2010.g.),

- aprīkot iecirkni ar sakarsušo bukšu atklāšanas sistēmu (2004. – 2006.g.),

- veikt vilcienu radiosakaru sistēmas modernizāciju – vienotās dzelzceļa mobilo

komunikāciju GSM-R ieviešanu (2007. – 2010.g.). Informācija tiek precizēta.

Publiskās dzelzceļa infrastruktūras attīstību plānots veikt esošas dzelzceļa zemes nodalījuma

joslas robežās.

Kaut gan dzelzceļš pašlaik ir ļoti noslogots, tā tehniskais stāvoklis ir samērā apmierinošs.

4.1.3 Sabiedriskā transporta pakalpojumi

Pateicoties novietojumam pie galvenajām maģistrālēm, Pļaviņu pilsētā ir gan autobusu

sabiedriskie pārvadājumi, gan dzelzceļa pasažieru pārvadājumi.

Dzelzceļa pasažieru pārvadājumus nodrošina AS “Pasažieru vilciens”.

Pļaviľu pilsētu šķērso starptautisko autopārvadājumu reisi uz Maskavu, Gomeļu un Minsku.


41


Pasažieru pārvadāšanu veic arī piepilsētas un starppilsētu, kā arī pilsētas sabiedriskais

transports. Pa autoceļu A6 “Rīga- Daugavpils- Krāslava- Baltkrievijas robeža (Paternieki)”

katru dienu kursē aptuveni 30 satiksmes autobusi (abos virzienos). Pilsētas sabiedriskais

transports kursē līdz Gostiľiem un nodrošina satiksmi arī ar Klintaines pagastu.

Klintaines pagasta iedzīvotājiem pieejami autobusu pasažieru pārvadājumu pakalpojumi.

Klintaines pagastā atrodas dzelzceļa pietura „.Alotene”, kurā pietur 5 vilcieni virzienā no

Rīgas un 6 vilcieni uz Rīgu. Dīzeļvilcienu satiksme nodrošināta Rīgas un Jēkabpils virzienos

no Pļaviľu dzelzceļa stacijas. Diennakts laikā no Pļaviľām uz Rīgu kursē 11 vilcieni, tikpat

arī no Rīgas. Tomēr jāatzīmē, ka „Alotenes” stacija atrodas dziļi mežā vairāku km attālumā

no apdzīvotās vietas Rīteri, tāpēc dzelzceļa pakalpojumi Klintaines pagasta iedzīvotājiem nav

brīvi pieejami.

Tālsatiksmes pasažieru autobusu satiksme Klintaines iedzīvotājiem nodrošina 14 reisus

diennaktī Rīgas virzienā un 16 Jēkabpils virzienā. Šī pakalpojuma izmantošana ir izdevīgāka

tiem pagasta iedzīvotājiem, kuri dzīvo autoceļa A6 tiešā tuvumā. Rīgai pretējā virziena

galapunkti ir visdažādākie: Preiļi, Krāslava, Rēzekne, Dagda, Madona, Jēkabpils, Lubāna,

Daugavpils un Aglona, tomēr ne visi minētie autobusi kursē katru dienu. Bez tam dažu

autobusu maršrutu pieturvietām pagasta teritorijā ir ierobežojumi. Pagastā kursē „Aizkraukles

ATU” vietējās satiksmes autobusi Aizkraukle – Pļaviľas – Ērgļi.

Satiksmes iespējas ar novada centru dienas aktīvajā periodā ir pietiekami labas – vidēji viens

reiss stundā, taču šāds sabiedriskā transporta kursēšanas grafiks nodrošina to pagasta

iedzīvotāju vajadzības, kuriem nepieciešams atrasties Aizkrauklē darba aktīvajās stundās,

tomēr ir problemātiski nokļūt Aizkrauklē vai Pļaviľās un atgriezties mājās vakarpusē. Līdz ar

to daļai pagasta iedzīvotāju iespēja apmeklēt dažādus kultūras un izklaides pasākumus novada

centrā ir problemātiska.

Vietalvas pagasta teritoriju pasažieru pārvadājumu jomā apkalpo SIA „Aizkraukles ATU”

(maršruts: Aizkraukle – Vietalva Aizkraukle) un SIA „PATO 1” (maršruti: Pļaviľas –

Vietalva – Pļaviľas; Pļaviľas – Silajāľi – Pļaviľas; Pļaviľas – Koknese – Vietalva –

Pļaviľas). Satiksme ar Pļaviľām samērā laba. Vietalvas pagastu starppilsētu satiksmē apkalpo

divi maršruti: Madona – Pļaviľas– Ērgļi (SIA „Madonas ceļu būve”) un Daugavpils – Līvāni

– Cēsis (AS „CATA”).

Vietējās nozīmes maršrutu tīklā Pļaviľu novada administratīvajā teritorijā sabiedriskā

transporta pakalpojumus nodrošina SIA „PATO-1”, sniedzot sabiedriskā transporta

pakalpojumus kopumā 3 maršrutos (skat. Tabula 4.2).

Tabula 4.2. Vietējās nozīmes autobusu maršruti Pļaviņu novadā

Maršruta

kods Maršruta nosaukums

Maršruta garums

(km) Reisu skaits dienā

6141 Pļaviľas - Vietalva - Pļaviľas 30,5 2 reisi dažādos laikos gan darba dienās

un sestdienās, 1 reiss svētdienā

6429 Pļaviľas - Silajāľi - Pļaviľas 33,2 2

Pļaviľas – Selga- Pļaviľas 22,4

Avots: Pļaviņu novada pašvaldība, www.1188.lv

Pļaviľu novada pašvaldības organizēto skolēnu pārvadājumu maršruti, 2010./ 2011.m.g

(Informācija tiek precizēta).


42


4.1.4 Velotransports

Pļaviľu novadā veloceliľu tīkls nav izveidots.

4.2 Būves

Nepieciešama informācija:

- Pļaviľu novadā esošo būvju sadalījums pēc īpašuma piederības, 2010.gads

4.2.1 Dzīvojamais fonds

2009.gada beigās Pļaviľu novadā bija 3068 mājokļi, dzīvojamo māju skaits 1745 ar kopējo

platību 255,8 tūkst. m2.

Pļaviņu pilsētas dzīvojamā apbūvē dominē savrupmājas. Lielākā daļa ēku ir tipveida

vienstāva un pusotra stāva savrupmājas. Aptuveni 62% iedzīvotāju dzīvo privātmājās,

savukārt 38% cilvēku dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Daudzdzīvokļu apbūve nav augstāka par

pieciem stāviem, taču lielāko īpatsvaru sastāda ēkas līdz trīs stāviem.

Pļaviľu pilsētai ir raksturīga jaukta tipa dzīvojamā apbūve. Nav atdalīta mazstāvu un

daudzstāvu apbūves teritorijas, izľēmums ir Gostiľu daļa, ko pārsvarā veido mazstāvu koka

un ķieģeļu apbūve. Privātmāju rajons ar koptiem dārziem izvietojies pāri dzelzceļam.

Teritorija vietām praktiski saplūst ar Aiviekstes pagasta Kriškalnu ciemu.

Aiviekstes pagasta teritorijā uzceltas 228 viendzīvokļa mājas ar kopējo dzīvojamo platību

17851 m2, kā arī 9 trīs un vairāk dzīvokļu mājas (3883 m

2).

SIA „Pļaviľas Komunālie pakalpojumi” apsaimnieko mājokļus Vietalvā (3726 m²) un Pļaviľu

pilsētā (7382,28 m²). Pļaviľu pilsētā māju uzturēšanas un apsaimniekošanas tarifs ir noteikts

0.30 LVL/m² mēnesī apmērā, savukārt īres maksa Vietalvā ir 0.06 LVL/m2 mēnesī.

Nepieciešams aktualizēt datus par dzīvojamo fondu, iekļaujot informāciju par māju un

dzīvokļu skaitu katrā novada teritorijā.

4.2.2 Neiznomātās nedzīvojamās telpas

Uz ziľojuma sagatavošanas brīdi informācija par neizmantotām nedzīvojamām telpām

Pļaviľu novadā nav pieejama.

4.3 Ūdenssaimniecības infrastruktūra un pakalpojumi





- SIA „Pļaviņu komunālie pakalpojumi” sniegta informācija

4.3.1 Ūdensapgādes infrastruktūra un pakalpojumi

Pļaviľu novadā pastāv 9 ūdensapgādes sistēmas (2 Pļaviľās, 1 Aiviekstes pagastā, 2

Klintaines pagastā un 4 Vietalvas pagastā), kuras apkalpo SIA „Pļaviľu komunālie

pakalpojumi”. Ūdens apstrāde (atdzelžošana) pirms padeves tīklā notiek astoľās no visām

sistēmām. Kopējais ūdens ieguves avotu (artēziskie urbumi) skaits ir 13. Pļaviľu novada


43


centralizētās ūdensapgādes infrastruktūru veido 24,45 km plašs ūdensapgādes tīkls, plašākie

no tiem atrodas Pļaviľu pilsēta – 13,45km jeb 55%. Novada pagastos ūdensapgādes tīklu

garums ir ievērojami mazāks – Aiviekstes pagastā 5,5km, Klintaines pagastā 3,0km un

Vietalvas pagastā 2,5km. Iedzīvotāju skaits, kas izmanto SIA „Pļaviľu komunālie

pakalpojumi” ūdensapgādes pakalpojumus, ir 2225 jeb 35,7% no visiem novada

iedzīvotājiem. SIA „Pļaviľu komunālie pakalpojumi” ūdens piegādi nodrošina 16 novada

iestādēm un 34 uzľēmumiem.

Ūdensapgādes tīklu garums Aiviekstes pagasta Kriškalnos ir 5,5 km. Lielāko daļu ūdens

patēriľa veido dzīvojamais sektors un piemājas saimniecības, pārējie pakalpojumu lietotāji ir

budžeta iestādes un atsevišķi uzľēmumi.

Ar centralizētu ūdensapgādi daļēji nodrošināti ir Klintaines pagasta Stukmaľi un Rīteri.

Stukmaľos ūdensapgādes sistēma ir 35 gadus veca un ievērojami nolietojusies. Tās ierīkošana

bija uzsākta 1964.g., kad tika veikts pirmais artēziskais urbums, uzbūvēts ūdenstornis un tīkli,

sākumā apgādājot trīs daudzdzīvokļu mājas un kolhoza sabiedriskās ēkas. Vēlāk ūdenstornis

nojaukts un tā vietā uzstādīts pašreizējais tornis, kurā pēdējos gados bijuši vairāki plīsumi.

Pēdējo desmit gadu laikā pastāvīgi notikušas avārijas ūdensvados. 2003.gadā tika izbūvēta

atdzelžošanas stacija, ierīkojot arī jaunu dziļurbuma aku. Pašreiz ūdenstornis ir atslēgts, ūdens

padevi nodrošina sūknis un hidrofors, taču biežo cauruļvadu plīsumu dēļ nav iespējams

uzturēt optimālo spiedienu. Stukmaľiem un Rīteriem ir veikta ūdensapgādes tīklu

rekonstrukcija un Rīteros ir uzstādīta atdzelžošanas stacija. Rīteros izveidots jauns urbums un

vecais ir tamponēts. Ne Stukmaľos, ne Rīteros nav ierīkoti ugunsdzēsības hidranti.

Vietalvas pagastā ierīkotas centralizētas ūdensapgādes sistēmas Vietalvas un Odzienas

ciemos un Odzienas pamatskolā. Ar centralizētu ūdensapgādi nodrošinātas sabiedriska

rakstura ēkas Vietalvas un Odzienas ciemos, Odzienas pamatskola, kā arī daļa individuālo

dzīvojamo māju Vietalvas un Odzienas ciemos. Pēc SIA „Pļaviľu komunālie pakalpojumi”

datiem Vietalvas pagastā ir 4 sistēmas un 5 artēziskie urbumi. Informācija tiek precizēta.

Vietalvas ciemā ūdens tiek padots no 3 artēziskajiem urbumiem - AA3 Centrs Nr.1, AA4

Centrs Nr.2 un AA2 „Noras”. Ūdens apgādes režīms ir 24 stundas diennaktī.

Centralizētās ūdensapgādes tarifi katrā no Pļaviľu novada administratīvi teritoriālajām

vienībām atšķiras. Detalizēta tarifu informācija ir sniegta tabulā zemāk.

Tabula 4.3. Ūdensapgādes tarifi Pļaviņu novadā, 2011.gada jūlijs

Pļaviľu pilsēta Aiviekstes pagasts Klintaines pagasts Vietalvas pagasts

Iedzīvotājiem, Ls/m3 0,56 0,49 0,37 0,37

Bez ūdens skaitītāja

vienam cilvēkam

mēnesī, Ls

2,46 0,85 1,01 1,83

Pārējiem, Ls/m3 0,56 0,49 0,74 0,37

Informācijas avots: SIA „Pļaviņu komunālie pakalpojumi”

4.3.2 Kanalizācijas infrastruktūra un pakalpojumi

Kopējo Pļaviľu novada kanalizācijas infrastruktūru veido 25,42km (ieskaitot sadzīves un

lietus kanalizācijas tīklus) plašs kanalizācijas tīkls, 8 kanalizācijas sūkľu stacijas, kuras

atrodas Pļaviľu pilsētā, un 5 notekūdeľu attīrīšanas stacijas. Plašākie kanalizācijas tīkli,

līdzīgi kā ūdensapgādes tīkli, atrodas Pļaviľu pilsētā (14,7km jeb 58%).


44


Aiviekstes pagasta Kriškalnos ierīkota centralizēta kanalizācijas sistēma ar atdalītiem lietus un

sadzīves kanalizācijas kolektoriem, tomēr daļa drenāžas ūdeľu tiek ievadīta sadzīves

kanalizācijā. Sakarā ar skataku un tīklu slikto tehnisko stāvokli, kanalizācijā ieplūst arī

gruntsūdeľi un virsūdeľi. Sadzīves kanalizācijas tīklu kopgarums – 1,51 km. Tīkli izbūvēti

80.gs. beigās, izľemot atsevišķus māju pieslēgumus, kas ierīkoti vēlāk. Notekūdeľi tiek

savākti pašteces kolektoros. Notekūdeľus novada uz Aiviekstes NAI BIO 100. Iekārtas

pilnībā ir tehniski nolietojušās, iekārtu darbība tiek nodrošināta bioloģiskā režīmā. Attīrīšanas

efektivitāte ir neapmierinoša. Notekūdeľu dūľu apstrāde netiek veikta, izľemot izsaldēšanu

uz lauka. Vidēji gadā saražotais dūľu sausnas daudzums gadā – 10 tonnas. Kanalizācijas

sistēmai pieslēgta tikai daļa ciema ūdensapgādes patērētāju. Centralizētās kanalizācijas

sistēma nav izbūvēta Odzienas un Ievu ielas rajonā, kā arī Ķiršu ielas un Lakstīgalu ielas

rajonā privātmāju apbūvē. Šobrīd tiek realizēts kanalizācijas tīklu un ūdensvada

rekonstrukcijas projekts, kura ietvaros paredzēta kanalizācijas tīklu izbūve Ķiršu un

Lakstīgalu ielās.

Klintaines pagasta Stukmaľos ir izbūvēta un darbojas centralizēta notekūdeľu savākšanas

sistēma ar notekūdeľu attīrīšanas iekārtām. 1998.gadā tika veikta kanalizācijas sistēmas

rekonstrukcija un uzbūvētas jaunas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas BIO 80. Kanalizācijas tīklu

garums pagastā ir 6,25 km. Pašlaik Stukmaľos kanalizācijas sistēmas darbība ir apmierinoša.

Vietalvas pagastā centralizētas kanalizācijas sistēmas ir izbūvētas Vietalvas un Odzienas

ciemos, kā arī pie Odzienas skolas, kas apkalpo 437 iedzīvotājus (pieslēgts pārsvarā

dzīvojamais sektors un budžeta iestādes). Ārpus Vietalvas un Odzienas ciemu teritorijām un

Odzienas skolas teritorijas, tiek izmantoti individuāli notekūdeľu savākšanas un novadīšanas

risinājumi.

Vietalvas ciema kanalizācijas sistēma ekspluatācijā nodota 1974.gadā, kanalizācijas tīklu

kopgarums ir 2,96 km. 2007.gadā izbūvētas jaunas bioloģiskajās notekūdeľu attīrīšanas

iekārtās BIODRY-S-50 „Bruľinieki”, kas apkalpo ~ 280 Vietalvas ciema centra iedzīvotājus.

Attīrīšanas iekārtu projektētā jauda ir 18,250 m3 notekūdeľu gadā jeb 50 m

3 diennaktī.

Notekūdeľi uz attīrīšanas iekārtām nonāk pašteces ceļā. Attīrītie notekūdeľi pa kanalizācijas

cauruļvadu tiek novadīti uz esošo nosēddīķi un tālāk Vesetas upē. Attīrīšanas iekārtu teritorijā

notekūdeľu nosēdumi un dūľas netiek ilgstoši uzglabātas, gadā veidojas 12 t dūľu, kas tiek

atsūknētas un nogādātas uz SIA „Pļaviľu komunālie pakalpojumi”.

Odzienas ciemā un pie Odzienas pamatskolas ir divas savstarpēji dalītas kanalizācijas

sistēmas. Kanalizācijas sistēmas objektos „Odzienas centrs” un „Odzienas pamatskola”

rekonstruētas un no jauna izbūvētas 2005. un 2006. gadā. Odzienas ciema centra kanalizācijas

sistēmas kanalizācijas tīklu kopgarums ir 0,378 km, tā darbojas pašteces ceļā. Notekūdeľu

attīrīšanai paredzētas bioloģiskās notekūdeľu attīrīšanas iekārtas BioDRY-S-25 ar jaudu 9125

m3/gadā jeb 25 m

3/dnn. Ciema teritorijā ir dažas savrupmājas ar notekūdeľu krājtvertnēm, kas

nav pievienotas kanalizācijas sistēmai. Notekūdeľi no šim tvertnēm tiek izvesti uz attīrīšanas

iekārtām. Attīrītie notekūdeľi tiek novadīti meliorācijas novadgrāvī, pēc tam – Samalas upē.

Notekūdeľu attīrīšanas efektivitāte: suspendētām vielām līdz 90%, BSP5 līdz 90%, Nkop līdz

70%, Pkop līdz 50%.

Odzienas pamatskolas kanalizācijas sistēmas kanalizācijas tīklu kopgarums ir 0,281 km. Uz

attīrīšanas ietaisēm tiek novadīti sadzīves notekūdeľi no dzīvojamām mājām (12 iedzīvotāji)

un skolas (154 skolnieki un skolotāji). Notekūdeľu attīrīšanai izmanto mehāniskās skeptiķu

tipa attīrīšanas ar smilts-grants pildījuma filtru (SmGF) ar jaudu 2190 m3/gadā jeb 3-6

m3/dnn. Attīrītie notekūdeľi tiek novadīti uz pārtīrāmo grāvi blakus esošajā pļavā.

Notekūdeľu attīrīšanas efektivitāte: suspendētām vielām līdz 85%, BSP5 līdz 30%, Nkop līdz


45


20%, Pkop līdz 50%. Atkarībā no novadītā notekūdeľu daudzuma, Odzienas ciema NAI

darbības rezultātā rodas 9-18 m3 notekūdeľu nosēdumu un dūľu, bet Odzienas pamatskolas

mehānisko attīrīšanas ietaišu iekārtu nosēdakās nogulsnējas 1-2 m3 notekūdeľu nosēdumu

gadā. Attīrīšanas iekārtu teritorijā dūľas netiek uzglabātas un kompostētas. Atsūknētās dūľas

tiek nogādātas SIA „Pļaviľu komunālie pakalpojumi” pārziľā esošajā Pļaviľu pilsētas

notekūdeľu attīrīšanas iekārtu dūľu kompostēšanas laukumā.

Centralizētās kanalizācijas novadīšanas tarifi katrā no Pļaviľu novada administratīvi

teritoriālajām vienībām atšķiras. Detalizēta tarifu informācija ir sniegta tabulā zemāk.

Tabula 4.4. Kanalizācijas tarifi Pļaviņu novadā, 2011.gada jūlijs


Iedzīvotājiem, Ls/m3 0,91 0,62 0,37 Nav datu

Kanalizācijas

novadīšana no 1

cilvēka mēnesī, Ls

3,98 1,10 1,01 1,46

Pārējiem, Ls/m3 0,91 0,62 0,74 Nav datu


4.3.3 Ūdenssaimniecības projekti Pļaviņu novadā

Pašlaik tiek īstenots ūdenssaimniecības projekts Aiviekstes pagastā Kriškalnu ciemā, kura

kopējās plānotās izmaksas sastāda 411357 Ls. 290 tūkst. latu ir ERAF līdzfinansējums.

Projekts paredz:

- nodrošināt ciema iedzīvotājus ar dzeramā ūdeni, kura kvalitāte atbilst normatīvo aktu

prasībām (dzelzs koncentrācija <0,2mg/l, duļķainība <NTU);

- ūdens vada rekonstrukciju, kas ļaus samazināt ūdens zudumus;

- kanalizācijas tīkla paplašināšana, nodrošinot iedzīvotāju pieslēgšanos centralizētai

kanalizācijas sistēmai, tādējādi samazinot vides piesārľojumu;

- kanalizācijas tīkla rekonstrukcija, kuras rezultātā samazināsies infiltrācija.

2010.gada novembrī Pļaviņās noslēgusies notekūdeľu attīrīšanas iekārtu un kanalizācijas

tīklu rekonstrukcija. Pļaviľu pilsētas ūdenssaimniecības attīstības projekta kopējas izmaksas

sastādīja 2038 tūkst. latu. Projekts tika līdzfinansēts no KF, valsts un pašvaldības budžeta

līdzekļiem.

Projekta ietvaros tika veikts sekojošs:

- izbūvētās jaunas notekūdeľu attīrīšanas iekārtas;

- izbūvētas/rekonstruētas 8 kanalizācijas sūkľu stacijas (2 no tām palielināta jauda, 2

jaunas un 4 rekonstruētas);

- jauno kanalizācijas tīklu izbūve (~2,6 km);

- esošā kolektora rekonstrukcija (950 m)

Projekta mērķis ir uzlabot notekūdeľu aprīkojumu un pakalpojumus Pļaviľu pilsētas

administratīvajā teritorijā. Galvenais uzdevums ir dot iespēju sasniegt Latvijas vides

aizsardzības politikas mērķus attiecībā uz notekūdeľu novadīšanu, atbilstoši pilsētu

notekūdeľu direktīvai 91/271/EC,HELCOM, 80/7878/EEC, 98/83/EC un 75/440/EEC

direktīvām par dzeramo ūdeni un dzeramā ūdens avotiem.


46


Realizējot projektu Pļaviľās tiks nodrošināts 71 jauns kanalizācijas pieslēgums, tiks

pievienots JIIC „Ideja” centralizētai pilsētas kanalizācijas sistēmai, tiks nomainīti

kanalizācijas cauruļvadi, kam ir nepietiekama hidrauliskā caurlaides spēja, pievienojot jaunus

pieslēgumus, tiks palielināta kanalizācijas sūkľu jauda, katra jaunā KSS tiks nodrošināta ar

diviem kanalizācijas sūkľiem, lai avārijas gadījumā pārsūknēšanas process neapstātos, kā arī

jaunās notekūdeľu attīrīšanas iekārta nodrošinās notekūdeľu izplūdi atbilstošu ES pilsētvides

notekūdeľu direktīvas standartiem.

No 2005. līdz 2007. gadam tika realizēts ūdenssaimniecības attīstības projekts Vietalvas

pagasta Vietalvā, Odzienā un Odzienās pamatskolā. Kopējās investīciju izmaksas sastādīja

360190 Ls, no kurām ERAF līdzfinansējums bija 223623 Ls. Projekta ietvaros realizētie

pasākumi ir:

Vietalvā:

- artēziskā urbuma rekonstrukcija

- jauna artēziskā urbuma ierīkošana

- ūdensvada izbūve

- ūdensvada rekonstrukcija, pieslēgumu atjaunošana

- dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas uzstādīšana

- kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un izbūve

Odzienā:





- kanalizācijas izsmeļamo bedru rekonstrukcija

- notekūdeľu attīrīšanas iekārtu izbūve

Odzienas pamatskolā:





- notekūdeľu attīrīšanas iekārtu izbūve

Projekta rezultāta 409 Vietalvas un Odzienas ciematu iedzīvotāji un 40 Odzienas pamatskolas

internāta audzēkľi, kā arī 115 Odzienas pamatskolas audzēkľi tiek nodrošināti ar

nepārtrauktas padeves kvalitatīvu dzeramo ūdeni, kā arī tiek nodrošināta kvalitatīva

notekūdeľu attīrīšana atbilstoši pastāvošajiem normatīviem. Bez tam samazinās

elektroenerģijas patēriľš ūdenssaimniecības infrastruktūras objektu ekspluatācijā.

2003.-2004.gados notika Klintaines pagasta Stukmaľu ciema ūdensapgādes sistēmas

rekonstrukcija, kuras kopējas investīciju izmaksas bija 38255 Ls, kuras līdzfinansēja Latvijas

Vides aizsardzības fonds. Projekta ietvaros veikti sekojošie pasākumi:

- dzeramā ūdens artēziskā urbuma izbūve

- ūdenstorľa rekonstrukcija

- atdzelžošanas stacijas uzstādīšana


47


- ūdensapgādes tīklu skalošana.

Pēc projekta realizācijas 300 Klintaines pagasta Stukmaľu iedzīvotāji saľem kvalitatīvu

dzeramo ūdeni (ar samazinātu dzelzs un amonija saturu).

2005.-2007.gadā tika realizēts vēl viens ūdenssaimniecības attīstības projekts Klintaines

pagastā - Ūdenssaimniecības attīstība Stukmaľu un Rīteru ciemos. Kopējas projekta

īstenošanas izmaksas sastādīja 255395 Ls (ERAF līdzfinansējums sastādīja 157625 Ls).

Projektā realizētie pasākumi ir šādi:

- ūdensvada izbūve (1 200 m) un rekonstrukcija (2520 m) Stukmaľu ciemā

- jauna artēziskā urbumu izbūve, esošā urbuma tamponēšana Rīteru ciemā

- ūdens atdzelžošanas stacijas būvniecība Rīteru ciemā

- attīrītā ūdens padeves spiediena nodrošināšana

- ūdensvada izbūve (405 m) un rekonstrukcija (1260 m) Rīteru ciemā.

Projekta rezultātā 425 Stukmaľu un Rīteru ciemu iedzīvotāji tiek nodrošināti ar kvalitatīvu,

nepārtrauktas padeves dzeramo ūdeni, kā arī samazinājās ūdenssaimniecības objektu

ekspluatācijas izmaksas elektroenerģijai.

4.4 Enerģētikas infrastruktūra un pakalpojumi

4.4.1 Siltumapgādes infrastruktūra un pakalpojumi

Pļaviľu novadā centralizētās siltumapgādes sistēmas ir izveidotas Pļaviľu pilsētā (2 CSS) un

Vietalvas pagasta Vietalvas ciemā (CSS). Siltumapgādes tarifs Pļaviľu pilsētā ir 40,72

Ls/MWh (ar PVN), bet Vietalvā – 0,52 Ls/m2.

Pļaviņu pilsētas centralizēto siltumapgādi nodrošina divas katlu mājas Rīgas un Raiľa ielā.

Centralizētās siltumapgādes patērētāju kopējā maksimālā siltumslodze ir aptuveni 5,3 MW

(3,0 MW Rīgas ielas katlu māja, 2,3 MW Raiľa ielas katlu māja). Abas katlu mājas

apsaimnieko Pļaviľu novada pašvaldības uzľēmums SIA „Pļaviľu komunālie pakalpojumi.”

Kopējais CSS siltumtīklu garums sasniedz 2,4 km, no kuriem aptuveni 1,4 km pieslēgti Rīgas

ielas katlu mājai un 1,0 km – Raiľa ielas katlu mājai.

Lielākie Pļaviľu pilsētas CSS patērētāji ir dzīvojamais sektors un budžeta iestādes. Pārējie

patērētāji – sabiedriskās iestādes, tirdzniecības un ražošanas objekti.

Visi katli ir paredzēti sasmalcinātas koksnes-šķeldas sadedzināšanai. Maksimālās slodzes

nodrošināšanai, kā kurināmo izmanto arī kūdru un skaidu briketes.

Lai samazinātu ražošanas izmaksas, uzlabotu siltumapgādi un paaugstinātu CSS efektivitāti,

katlumājās uzstādīti jauni optimālas jaudas bāzes slodzes katli, paredzot maksimālu

kokapstrādes uzľēmumu atkritumu izmantošanu..

Projekta „Pļaviľu pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija” ietvaros tika

veikti šādi darbi:

2003.gadā pilnībā tika rekonstruēta Rīgas ielas katlumāja un uzsākta Raiľa ielas

katlumājas rekonstrukcija un ISM komplektēšana un uzstādīšana;

2004.gadā tika veikta Raiľa ielas katlumājas rekonstrukcija koksnes kurināmā

sadedzināšanai; individuālo siltummezglu komplektēšana un uzstādīšana Daugavas,

Raiľa, Dzirnavu ielās; siltumtīklu rekonstrukcijas darbi.


48


Pļaviľās ir viens no lētākajiem siltumapgādes tarifiem Latvijā – 33,38 Ls par vienu MW/st,

kas ir spēkā no 2010. gada.

Klintaines pagastā centralizēta siltumapgāde vairs nepastāv. Stukmaľos daudzdzīvokļu mājās

ir ierīkotas autonomas apkures sistēmas. Individuālajās dzīvojamās mājās jau sākotnēji bijušas

izbūvētas lokālās apkures sistēmas. Kā kurināmais tiek izmantota malka. Rīteros centralizēta

siltumapgāde iepriekš nekad nav bijusi.

Vietalvas pagastā centralizēta siltumapgādes sistēma pastāv tikai Vietalvas ciemā, kura

teritorijā esošajām daudzdzīvokļu mājām un sabiedriskajām iestādēm karstais ūdens un

siltums tiek piegādāts no ciema centrālās katlumājas. Kā kurināmais tiek izmantota malka.

Individuālās mājās pārsvarā ir krāšľu apkure ar malku.

Lai nodrošinātu siltumapgādes turpmāku attīstību un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu

Pļaviľu novadā, vidējā termiľā ir nepieciešams veikt pašvaldības ēku energoefektivitātes

pasākumus siltumnoturības uzlabošanai.

4.4.2 Gāzes apgādes infrastruktūra un pakalpojumi

Pļaviľu novadu šķērso maģistrālais gāzes vads Rīga-Daugavpils ar spiedienu P>1,6MPa un

diametru 500 mm. Aiviekstes pagastā 8m attālumā no maģistrālo gāzes vada ass atrodas

sakaru kabeļi. Klintaines pagasta teritorijā atrodas šī gāzes vada sakaru kabeļi, pretkorozijas

elektroķīmiskās aizsardzības stacijas (KAS), anodu kabelis un anodu zemējums.

Neviena no novada teritorijām nav pieslēgta pie gāzes maģistrāla vada.

Pļaviņu pilsētas gāzes apgādi nodrošina sašķidrinātās gāzes apgādes tīkli, kas piegādā gāzi

esošos daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pavardiem, kā arī individuālo dzīvojamo māju

pavardiem. Gāzes spiediens līdz nepieciešamajam tiek samazināts ar skapja tipa gāzes

regulēšanas iekārtām (SGRP), kuras gāzi piegādā pa zemā spiediena gāzesvadiem līdz gāzes

patērētājiem. Esošā sašķidrinātās gāzes apgādes sistēma ir apmierinošā tehniskā kārtībā, tās

remonts notiek saskaľā ar iekārtu un tīklu ekspluatācijas instrukcijām.

Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastos iedzīvotāju vajadzībām tiek izmantota šķidrinātā

gāze, kuru nodrošina SIA “Latvijas propāna gāze”. Individuālās mājās tiek lietota arī balonu

gāze.

Gāzes piegādes trūkums ir šķērslis plašākai uzľēmējdarbības attīstībai novadā, jo

saimnieciskās izmaksas, aizvietojot gāzi ar citiem, alternatīviem enerģijas avotiem, ir

augstākas. Tādēļ novada gazifikācija būtu uzskatāma par vienu no svarīgākajiem perspektīvās

attīstības virzieniem.

4.4.3 Elektroapgādes infrastruktūra un pakalpojumi

Atšķirībā no gāzes apgādes, ar elektroenerģiju Pļaviľu novads ir apgādāts pietiekamā apjomā.

Pļaviľu novada pagastu teritorijās elektroapgādes līnijas apkalpo AS „Sadales tīkls”, kura

pārziľā ir vidēja sprieguma (20kV) un zemsprieguma (0,4kV) elektrolīnijas un 20/0,4kV

transformatoru apakšstacijas.

Augstspriegumu līnijas apkalpo AS „Augstspriegumu tīkli”. Visus novada pagastus šķērso

augstsprieguma 110 kV līnijas.

Elektroapgādi Pļaviľu pilsētā nodrošina 24 20/0,4 kV transformatoru punkti, no tiem 13

slēgtie transformatoru punkti.

Lielākie elektroenerģijas patērētāji ir Pļaviľu pilsētas uzľēmumi un pašvaldība.


49


Ar elektroenerģiju ir nodrošinātas visas esošās mājsaimniecības novada teritorijā.

Aiviekstes pagasta teritorijā darbojas 2 HES:

- Krievciema HES uz Vesetas upes nodota ekspluatācijā 2001.gadā (jauda 175kW)

- Spridzēnu HES uz Aiviekstes upes nodota ekspluatācijā 2002.gadā (jauda 973 kW).

4.5 Sakaru infrastruktūra un pakalpojumi

4.5.1 Telekomunikācijas

Pļaviľu novadā telekomunikācijas nodrošina fiksēto un mobilo telekomunikāciju

infrastruktūra.

Fiksēto telekomunikāciju nodrošinātājs ir SIA „Lattelekom”, tomēr ne visās novada teritorijās

ir pieejams šis pakalpojums it īpaši novada pagastu lauku teritorijās ārpus ciemiem. SIA

„Lattelekom” nodrošina klientiem dažādus pakalpojumus: balss telefonu, ISDN, dažāda

ātruma datu pārraides līnijas un interneta pakalpojumus izmantojot telefona līnijas (DSL).

Mobilo sakaru pakalpojumus Pļaviľu novadā piedāvā SIA „Latvijas Mobilais Telefons”, SIA

„Tele 2”, SIA „Bite Latvija” un AS "Telekom Baltija" (Triatel). Nepietiekams mobilo sakaru

pārklājums ir Aiviekstes pagasta Līdaces un Mežezera apkārtne, kā arī Spridzēnos.

4.5.2 Internets, datu pārraides pakalpojumi

Interneta un datu pārraides pakalpojumi Pļaviľu novadā tiek nodrošināti ar mobilajām

telekomunikācijām, t.i. mobilais internets un datu pārraide, ko piedāvā visi mobilo sakaru

operatori, ar fiksēto publisko telekomunikāciju tiklu, t.i. SIA „Lattelekom” pakalpojumi,

kurus nodrošina ar fiksētajām tālruľa līnijām, kā arī ar kabeļtīklu pieslēgumiem.

Pļaviľu novadā ir vairāki interneta pieejas punkti, kuri izvietoti bibliotēkās, novada Domē,

pagastu pārvaldēs).

4.5.3 Pasta pakalpojumi

Pļaviľu novadā pasta pakalpojumus nodrošina VAS „Latvijas Pasts” 3 pasta nodaļas – pa

vienai Pļaviľu pilsētā, Klintaines un Vietalvas pagastā.

Pasta nodaļas, kas atrodas pagastos, pārsvarā strādā 5 dienas nedēļā trīs stundas dienā, bet

Pļaviľu pilsētā pasta pakalpojumus ir iespējams saľemt sešas dienas nedēļā un pilnā darba

laikā.

4.6 Atkritumu apsaimniekošana

Pļaviľu novada pašvaldība organizē un kontrolē atkritumu apsaimniekošanu atkritumu

apsaimniekošanas zonā, kas ir visa Pļaviľu novada teritorija, saskaľā ar normatīvajiem

aktiem:

- Pļaviľu novada saistošie noteikumi „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi

Pļaviľu novadā”;

- Vidusdaugavas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu;

- Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu.


50


Sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu Pļaviľu novadā nodrošina SIA „Pļaviľu

komunālie pakalpojumi”. Kamēr nav izveidots Vidusdaugavas SA poligons, savāktie novadā

sadzīves atkritumi tiek apglabāti „Plaušu kalns” izgāztuvē, kuru apsaimnieko SIA „Jēkabpils

pakalpojumi”.

Atkritumu apsaimniekošanas tarifi Plāviľu novadā raksturoti zemāk tabulā.

Tabula 4.5. Atkritumu apsaimniekošanas tarifi Pļaviņu novadā, 2011.gada jūlijs (LVL ar PVN)


Iedzīvotājiem, Ls/m3 7,10

Vienam cilvēkam

mēnesī, Ls

0,41 Nav datu 0,92 0,73

Pārējiem, Ls/m3 7,10

Šķidro atkritumu

izvešana, Ls/m3

5,22


Pļaviľu novadā atrodas četras šobrīd jau slēgtas izgāztuves – Āžukalns (0,4 ha) Klintaines

pagastā, Rūcejkalns (1,3 ha) un Sidrabītes Vietalvas pagastā, Pļaviľas (1,5 ha, uz privātās

zemes) Aiviekstes pagastā.

Pļaviľu novads ir iekļauts Vidusdaugavas SA apsaimniekošanas reģionā. Šobrīd tiek realizēts

Vidusdaugavas reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts. SA poligona „Dziļā

vāda” būvniecība Mežāres pagastā, kura viena no pamat komponentēm ir CSA poligona

„Dziļā vāda” izveide Jēkabpils novada Mežāres pagastā (kopēja platība – 20 ha, atkritumu

krātuves platība – 6,4 ha). Projekta kopējās investīcijas plānotas 14 milj. latu apmērā, no tiem

9,1 milj. latu līdzfinansēti no Kohēzijas fonda.

4.7 Kapu saimniecība

Pļaviľu novada pagastos atrodas 12 kapsētas (skat. Tabula 4.6). Atvērto kapsētu kopējā

platība ir 16,65 ha.

Tabula 4.6. Pļaviņu novada kapsētas

Teritoriālā vienība Kapsētas nosaukums Statuss Platība

Aiviekstes pagasts Krūmēnu kapi (Krievciema

kapi)

Atvērtā 2,27 ha

Ķūģu kapi Atvērtā 0,88 ha

Ebreju kapi Slēgtā 1 ha

Brāļu kapi Slēgta Nav datu

Klintaines pagasts Brīvkapi Atvērtā 2,2 ha

Rīteru kapi Atvērtā 2 ha

Senkapi Slēgtā Nav datu

Baronu kapu Slēgtā Nav datu

Vietalvas pagasts Vietalvas kapi Atvērtā 9,3 ha

Vietalvas brāļu kapu

memoriāls

Slēgtā

Avots: Pļaviņu novada Dome


51


Pļaviľu pilsētā ir jaukta tipa kapsēta Bāru kalna kapi:

- Bāru kalna kapu 3a un 3b sektors – daļēji slēgta kapsēta;

- Bāru kalna pārējie sektori – atvērta tipa kapsēta.

Bāru kalna kapu kopējā platība ir 9,92 ha.

Kapsētas ir Pļaviľu novada domes īpašums. Izdevumus kapsētu uzturēšanai sedz no Pļaviľu

novada domes budžeta un finanšu resursiem, kas iekasēti, sniedzot kapsētā noteiktos maksas

pakalpojumus. Maksas pakalpojumu sarakstu, izcenojumus, maksas pakalpojumu

atvieglojumus un samaksas kārtību apstiprina ar Pļaviľas novada domes lēmumu.

Pašvaldība veic regulāru kapu teritoriju apsaimniekošanu, nodrošinot konteineru izvešanu,

žogu un vārtu labošanu, teritoriju labiekārtošanu.

4.8 Meliorācija

Meliorācijas sistēmai Pļaviľu novadā vairākus gadu desmitus nav veikti regulārie uzturēšanas

darbi, līdz ar to tā funkcionē nepilnīgi. Iemesls ne vienmēr ir finansējuma trūkums. Arī

sadrumstalotās īpašumtiesību sistēma ierobežo iespējas privātīpašniekiem veikt meliorācijas

sistēmu uzturēšanu funkcionējošā kārtībā.

4.9 Tehniskās infrastruktūras novērtējums

Pļaviľu novada tehniskās infrastruktūras galvenais elements ir plašā un nozīmīgā (arī valsts

līmenī) transporta infrastruktūra, kuru veido gan valsts galvenie ceļi, gan valsts un

pašvaldības autoceļi un dzelzceļš.

Valsts autoceļu kopējais garums Aiviekstes pagastā ir 73,3 km un Vietalvas pagastā – 50,3

km. Pašvaldību ceļu kopējais garums Aiviekstes pagastā sastāda 42,9 km, Klintaines pagastā

– 68,2 km un Vietalvas pagastā – 51,9 km. Kopējais ielu garums Pļaviľu pilsētā ir 35,35 km,

no kuriem 15,4 km ir ar melno un 19,9 km ar grants segumu, grunts un uzlabota grunts 0,32

%. Ielu garums Klintaines pagastā ir 23,3 km, Aiviekstes pagastā – 2,94 km.

2009.gada beigās Pļaviľu novadā bija 3068 mājokļi, dzīvojamo māju skaits 1745 ar kopējo

platību 255,8 tūkst. m2.

Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus Pļaviľu novada pilsētā un pagastos

nodrošina SIA „Pļaviľu komunālie pakalpojumi” un pašvaldība.

Pļaviľu novadā centralizētās siltumapgādes sistēmas ir izveidotas tikai Pļaviľu pilsētā un

Vietalvas pagasta Vietalvas ciemā. Kā kurināmais tiek izmantota malka, kūdru un skaidu

briketes.

Atkritumu apsaimniekošanu Pļaviľu novadā organizē un kontrolē Pļaviľu novada pašvaldība

saskaľā ar normatīvajiem aktiem: Pļaviľu novada saistošie noteikumi „Sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas noteikumi Pļaviľu novadā” (projekts); Vidusdaugavas reģionālo atkritumu

apsaimniekošanas plānu; Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu. Sadzīves atkritumu

savākšanu un pārvadāšanu Pļaviľu novadā un Aiviekstes pagastā nodrošina SIA „Pļaviľu

komunālie pakalpojumi”. Pļaviľu novads ir ieklātus Vidusdaugavas SA apsaimniekošanas

reģionā.


52


5 Pašvaldības pārvaldes resursi

5.1 Pārvaldes raksturojums

Pamatojoties uz "Administratīvi teritoriālās reformas likumu” 2009. gada 1. jūlijā tika

izveidots Pļaviľu novads, kas apvienoja četras pašvaldības:

- Pļaviľu pilsētu

- Aiviekstes pagastu

- Klintaines pagastu

- Vietalvas pagastu.

Novada administratīvais centrs atrodas Pļaviľu pilsētā. Pašvaldības pakalpojumu

nodrošināšanas vietas ir administratīvais centrs Pļaviľās, pakalpojumu centri Klintaines,

Aiviekstes un Vietalvas pagastos.

Novada pārvaldi īsteno Pļaviľu novada Dome un tās struktūrvienības un iestādes (skat.

Pielikums 1). Pļaviľu novada dome atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes

vēlēšanu likumam sastāv no 15 deputātiem. Domes darbu reglamentē Pļaviľu novada domes

nolikums, kas apstiprināts 2009. gada 31.jūlijā. Pašvaldības dome pieľem lēmumus, nosaka

pašvaldības institucionālo struktūru, lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu

īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un

pārvaldes uzdevumu izpildi, izstrādā un apstiprina pašvaldības budžetu.

Pašvaldības dome atbilstoši kompetencei ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku

darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu.

Pļaviľu novada Domes pakļautībā ir 2 pagastu pārvaldes, 2 iestādes, 1 pašvaldības

kapitālsabiedrība un 16 struktūrvienības (skat. Attēls 5.1).

Lai paaugstinātu pašvaldības administratīvo kapacitāti, Pļaviľu novada Domes darbinieki,

pašvaldības iestāžu vadītāji un darbinieki regulāri apmeklē dažādus kursus, seminārus, studē

augstākajās mācību iestādēs.

Lai nodrošinātu savu darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, dome no pašvaldības

deputātiem ir ievēlējusi:

- finanšu un teritoriju attīstības komiteju;

- sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju.


53


Attēls 5.1. Pļaviņu novada Domes struktūrshēma

Pļaviņu novada domes finanšu un teritoriju attīstības komiteja

Komitejas sastāvā darbojas 15 deputāti. Tā nodrošina pašvaldības budžeta projekta

izstrādāšanu un iesniedz to izskatīšanai domes sēdē, sniedz atzinumu par budžeta projektu,

tajā izdarāmajiem grozījumiem, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā - izskata


54


jautājumus, kas saistīti ar finansējuma piešķiršanu, aizľēmumiem un akceptē pašvaldības

piedalīšanos projektos.

Pļaviņu novada domes sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja

Komitejas sastāvā darbojās 7 deputāti. Komitejas uzdevumi un pienākumi ir:

- sagatavot izskatīšanai domes sēdē jautājumus par izglītības jautājumiem, par sociālo

palīdzību, par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, par veselības aprūpi un

aizsardzību;

- virzīt un koordinēt kultūras politikas pasākumus novadā;

- izvērtēt analītiskus pārskatus par kultūras jautājumiem;

- koordinēt fiziskās kultūras un sporta jautājumus;

- sniegt atzinumus un priekšlikumus par domes lēmumu projektiem, kas skar sporta un

kultūras jautājumus;

- savas kompetences ietvaros sagatavot budžeta līdzekļu pieprasījumu un iesniegt to

domes izpilddirektoram;

- izskatīt visus iesniegumus, sūdzības, priekšlikumus, kas saistīti ar sociālo, izglītības,

kultūras un sporta jautājumiem.

Lai nodrošinātu novada domes nodoto funkciju izpildi saskaľā ar LR likumiem un

normatīvajiem aktiem pēc 2009.gada 6.jūnija vēlēšanām no deputātiem, speciālistiem un

iedzīvotājiem ir izveidotas 11 komisijas (skat. Pielikums 1).

Plānots ieviest vadības kvalitātes sistēmu, kā arī veicināt darbinieku profesionālās

kvalifikācijas celšanu, t.sk. svešvalodu apguvi, lai sekmīgāk varētu piedalīties dažādos

starptautiskos projektos.

5.2 Sniegto pakalpojumu raksturojums

Pļaviľu novada dome sniedz šādus pakalpojumus:

- veic personu dzīvesvietu reģistrāciju;

- izsniedz izziľas par deklarēto dzīvesvietu;

- veic dzimtsarakstu nodaļas funkcijas;

- sniedz izziľas par rakšanu, tirdzniecību u.c. darbībām, ko regulē saistošie noteikumi

(skat. www.plavinas.lv).

Tuvākajā laikā Pļaviľu novada pašvaldība plāno ieviest elektronisko pakalpojumu

saľemšanas sistēmu, kas dos iespēju pašvaldības sniegtus pakalpojumus saľemt elektroniski,

aizpildot veidlapas interneta mājas lapā un iesniegt parakstoties ar e-parakstu.

http://www.plavinas.lv/


55


6 Finanšu resursi un investīcijas

6.1 Pašvaldības budžets

Saskaľā ar teritoriālo reformu 2009.gadā apstiprināts novada konsolidētais budžets, kurā

apvienoti Pļaviľu pilsētas, Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastu budžetu ieľēmumi un

izdevumi.

Līdz 2008.gadam visu pašvaldību budžeta ieľēmumi būtiski palielinājās, ieskaitot valsts

dotāciju, ko pašvaldības saľēma administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk - ATR)

pabeigšanai 2008.gadā. Kopējie ieľēmumi 2009.gadā strauji samazinājās, t.i. par 35%

salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2010.gadā budžeta ieľēmumi palielinājās par 13%. 2011.gadā

budžeta ieľēmumi plānoti 2,8 milj. latu līmenī, kas par ~ 30% mazāk nekā 2008.gadā.

Ieľēmumu samazināšanās būtiski ietekmēja arī pašvaldības funkciju veikšanu.

Kā redzams attēlā zemāk (skat. Attēls 6.1) arī Pļaviľu novada pamatbudžeta izdevumi ir

samazinājušies, tomēr ne tik strauji kā ieľēmumi. Jāatzīmē, ka 2009.gadā Pļaviľu novada

pamatbudžeta izdevumi būtiski pārsniedza ieľēmumus, t.i. par 462 tūkst. latu. Tomēr

2010.gadā pamatbudžeta deficīts gandrīz divreiz samazinājās un sastādīja 212 tūkst. latu.

Attēls 6.1. Pļaviņu novada ieņēmumi un izdevumi, 2008.-2011.g., Ls

Avots: 2008.gads - Pļaviņu novada domes publiskais pārskats par 2009.gadu

2009.-2011.gads – www.kase.gov.lv

Aplūkojot detalizētāk pamatbudžeta ieľēmumu struktūru, var secināt, ka lielāku daļu

ieľēmumos Pļaviľu novadā veido nodokļu ieľēmumi un transferti vidēji 49% un 43%

attiecīgi. Ievērojami mazāku daļu veido nenodokļu ieľēmumi un citi ieľēmumi (skat. Attēls

6.3). Ľemot vērā to, ka nodokļu ieľēmumi, kuru lielāko daļu sastāda iedzīvotāju ienākuma

nodokļa ieľēmumi (vidēji 93% apskatāmā periodā) ir tieši saistīti ar valsts nodokļu politiku,

kas pēdējos gados ir ļoti mainīga, pašvaldībai ir grūti prognozēt, vai nākotnē šī ieľēmumu

daļa pieaugs vai samazināsies.

Samaksāta iedzīvotāju ienākuma nodokļa dinamika uz iedzīvotāju darba spējas vecumā

atspoguļota attēlā zemāk (skat. Attēls 6.2.).

http://www.kase.gov.lv/


56


Attēls 6.2. IIN uz 1 iedzīvotāju darba spējas vecumā Pļaviņu novadā, LVL

* - iedzīvotāju īpatsvars darba spējas vecumā pieņemts atbilstoši 2010.gada datiem

** - prognoze

Avots: Konsultanta aprēķins

Nenodokļu ieľēmumi veido pavisam nelielu kopējo ieľēmumu daļu.

Pašvaldību budžetu transferti sākot ar 2010.gadu būtiski samazinājās sakarā ar rajona

pašvaldības reorganizāciju, jo daļa valsts budžeta transfertu saľemta ar rajona pašvaldības

starpniecību.

Attēls 6.3. Pļaviņu novada pamatbudžeta ieņēmumu struktūra 2008.-2011.g., Ls un %



Konsultanta aprēķins

Analizējot pamatbudžeta izdevumu struktūru (skat. Attēls 6.4.), redzams, ka nemainīgi lielāko

Pļaviľu novada izdevumu daļu veido izdevumi izglītībai. Pieaug izdevumi sociālajai

aizsardzībai. Pēc ATR pašvaldībā būtiski samazinās izdevumi pārvaldei. Plānots būtisks

izdevumu samazinājums 2011.gadā ekonomiskajai darbībai, kā arī kultūrai un atpūtai,

salīdzinot ar 2010.gadu.



57


Attēls 6.4. Pļaviņu novada pamatbudžeta izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām, 2008.-2011.g., Ls



Pļaviľu novada speciālā budžeta gan ieľēmumu, gan izdevumu daļa kopš 2008.gada ir strauji

samazinājies un sākot ar 2009.gadu izdevumi pārsniedz ieľēmumus (skat. Attēls 6.5.).

Saskaľā ar 2011.gada plānoto budžetu izdevumu daļa pārsniedz ieľēmumus par 10,8 tūkst.

latu.

Attēls 6.5. Pļaviņu novada speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi, 2008.- 2011.gads, Ls




58



Pļaviľu novada speciālā budžeta ieľēmumus (skat. Attēls 6.6.) veido autoceļu (ielu) fonda

ieľēmumi, dabas resursu nodoklis un pārējie ieľēmumi. Jāatzīmē, ka 2009. un 2010. gadā

ievērojami samazinājušies ceļu (ielu) fonda ieľēmumi. 2010. gadā ievērojami pieauga dabas

resursu nodokļa ieľēmumi.

Attēls 6.6. Pļaviņu novada speciālā budžeta ieņēmumu struktūra, 2008.-2011.g., Ls



Sarūkot speciālā budžeta ieľēmumiem, pēdējā gada laikā būtiski samazinājušies arī speciālā

budžeta izdevumi (skat. Attēls 6.7.).

Attēls 6.7. Pļaviņu novada speciālā budžeta izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām, 2009.-2011.g., Ls




59


Avots: www.kase.gov.lv

Pēc LR Valsts kases datiem uz 2011.gada aprīli Pļaviľu novada pašvaldības saistību apjoms

attiecībā pret pamatbudžeta ieľēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām PFIF vidēji

sastāda 10,7% (2011.-2017.).

6.2 Īstenotie investīciju projekti

Pļaviľu novada pašvaldība nopietnu darbu iegulda publiskās infrastruktūras un pakalpojumu,

kā arī kopējās iedzīvotāju labklājības un uzľēmējdarbības vides uzlabošanā, piesaistot

finansējumu gan no Eiropas Savienības Fondiem, gan citiem finanšu instrumentiem.

Līdz 2011.gada jūnijam Pļaviľu novadā kopējais piesaistīto un pašu finanšu līdzekļu apjoms

sastāda 7,2 milj. latu, par kuriem ir īstenoti vai tiek īstenoti 27 Pļaviľu novadam nozīmīgi

projekti.

Pašlaik tiek realizēti vai iesniegti vērtēšanai 12 projekti, kurus paredzēts līdzfinansēt no ES

fondu līdzekļiem: ERAF, KF, ESF, ELFLA u.c. (skat. Attēls 6.8, Tabula 6.1.).

Attēls 6.8. Pļaviņu novada investīciju projektu finansējuma sadalījums pa finansējuma avotiem, LVL

Avots: Pļaviņu novada pašvaldība

Piezīme: Attēlā atspoguļots projektu sadalījums pēc līdzfinansēšanas avotiem, norādot to kopējās attiecināmās

izmaksas, nevis līdzfinansējuma apmēru.

Lielākais investīciju projektu īpatsvars, kas ir pabeigti vai pašreiz tiek īstenoti ir Pļaviľu

pilsētā un kopsummā sastāda 74,5% jeb 5385,6 tūkst. latu (ieskaitot novada nozīmes

projektus). Pārējās Pļaviľu novada administratīvajās teritorijās realizēto vai pašreiz

realizēšanas procesā esošo projektu finanšu apjoms ir 840,9 tūkst. latu jeb 11,6% Klintaines

pagastā, 341,2 tūkst. latu jeb 4,7% Aiviekstes pagastā un 662,7 tūkst. latu jeb 9,2% Vietalvas

pagastā. Jāuzsver, ka ir arī tādi projekti, kuru realizēšana ir attiecināma uz visu novada

teritoriju kopumā.



60


Attēls 6.9. Pļaviņu novada investīciju projektu sadalījums pa novada teritorijām, LVL

Pļaviľu novadā realizēto projektu saraksts sniegts Tabula 6.2.


61


Tabula 6.1. Pļaviņu novada projekti īstenošanas stadijā

Nr. p.k. Projekta nosaukums un projekta Nr. Fonda nosaukums Atbalsta institūcijas

nosaukums

Projekta

īstenošanas laiks

Attiecināmo

izmaksu

summa, LVL

1 ,,Ūdens saimniecības attīstība Aiviekstes pagastā Kriškalnu ciemā”

Nr.3D/3.4.1.1.0/09/APIA/CFLA/070/037

ERAF Centrālā finanšu līgumu

aģentūra

11.2009.-12.2012. 341 179,00

2 ,,Vietalvas pagasta Odzienas pamatskolas informatizācija”

Nr.3DP/3.2.2.1.2/09/IPIA/VIAA/522

ERAF Valsts izglītības un

attīstības aģentūra

09.2009.-03.2011. 4 389,61

3 ,,Klintaines pagasta publiskās infrastruktūras uzlabošana” Nr.08-04-

l32100-000301

ELFLA LAD 06.2009.-07.2011. 132 157,67

4 „Pļaviľu aizsargdambja rekonstrukcija”

Nr.3DP/3.4.1.5.1/0/IPIA/VIDM/002

ERAF Vides ministrija 04.2010.-08.2011 624 094,11

5 "Pļaviľu novada centra infrastruktūras sakārtošana” Nr. 10-04-

l32100-000004

ELFLA LAD 01.2010.-12.2011. 280 000,00

6 „Pļaviľu novada publiskās infrastruktūras sakārtošana” Nr. 10-04-

L32100-00007

ELFLA LAD 02.2010.-12.2011. 89 593,00

7 ,,Satiksmes drošības un organizācijas uzlabošana Daugavas ielas

posmā no Upes ielas līdz Rīgas ielai Pļaviľu pilsētā, 1.kārta”

3DP/3.2.1.3.1./10/APIA/SM/005

ERAF LR Satiksmes ministrija 01.2011.-12.2011. 155 908,66

8 ,,Satiksmes drošības un organizācijas uzlabošana Daugavas ielas

posmā no Upes ielas līdz Rīgas ielai Pļaviľu pilsētā, 2.kārta”

3DP/3.2.1.3.1./10/APIA/SM/006

ERAF LR Satiksmes ministrija 01.2011.-12.2011. 264 678,44

9 ,,Daudzfunkcionālais jauniešu centrs Pļaviľu novadā”, projekta

numurs nav paziľots

Latvijas – Šveices

finanšu instruments

LR Izglītības un

zinātnes ministrija

01.2011.-12.2012. 61 515,64

10 ,,Speciālistu piesaiste Pļaviľu novadam”

1DP/1.5.3.1.0/10/IPIA/VRAA/074

ESF Valsts Reģionālās

Attīstības aģentūra

09.2010.- 08.2011. 18 500,00

11 ,,Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai

Pļaviľu novada ģimnāzijā un PII ,,Bērziľš”, KPFI 7/5

KPFI LR Vides ministrija 06.2010.-12.2011. 696 660,12

12 Siltumtrases rekonstrukcija - "Pļaviľu pilsētas Rīgas ielas

katlumājas siltumtīklu rekonstrukcija. Izmaiľu projekts"

KF LR Vides ministrija 342 823,56


62


Avots: Pļaviņu novada Dome

Tabula 6.2. Realizētie projekti Pļaviņu novadā

Nr.

p.k. Projekta nosaukums

Realizācijas

periods ES fonds

Kopējās att.

izmaksas,

LVL

Projekta apraksts/joma

2004-2006 programmēšanas periods

1 VPD1/ERAF/CFLA/04/APK/1.2.2.1./000077

Satiksmes drošības uzlabošana Pļaviľu pilsētā

12.10.2005-

11.10.2007

ERAF 172 960 Pilsētas transports

2 VPD1/ERAF/CFLA/06/GS/2.2.1.2./000001/0343 SIA

"Bezdelīga1" piedāvāto sabiedriskās ēdināšanas

pakalpojumu dažādošana, paplašināšana un jaunu

tehnoloģiju ieviešana

24.07.2006-

30.03.2007

ERAF 143 747 Materiāli ieguldījumi (mašīnas un

iekārtas, valsts palīdzības

līdzfinansējums)

3 VPD1/ERAF/CFLA/05/NP/1.1.1./0001/000005

Ūdenssaimniecības attīstība Vietalvas pagasta

Vietalvā, Odzienā un Odzienas pamatskolā

05.08.2005-

31.12.2007

ERAF 298 165 Dzeramais ūdens (ieguve,

uzglabāšana, apstrāde un sadale)

4 VPD1/ERAF/CFLA/04/GS/2.2.1.1./000001/000012

Jaunas maiznīcas izveide Aizkraukles rajona Klintaines

pagastā

03.02.2005-

31.12.2005



līdzfinansējums)

5 VPD1/ERAF/CFLA/06/GS/2.2.1.2./000001/0135

Pamatlīdzekļu iegāde koksnes plātľu sagatavju

ražošanai, Klintaines pagasts

15.05.2006-

15.12.2006



līdzfinansējums)

6 VPD1/ERAF/CFLA/06/GS/2.2.1.2./000001/0161

Frontālā iekrāvēja iegāde Pļaviľu DM ražotnes

produktivitātes paaugstināšanai atbilstoši darba vides

un patērētāju aizsardzības prasībām, Pļaviľas

01.05.2006-

31.12.2006



līdzfinansējums)

7 VPD1/ESF/NVA/05/APK/3.1.2.2./0051/4 Darba

prakšu vietu nodrošināšana jauniešiem -

bezdarbniekiem tirdzniecības un sabiedriskās

ēdināšanas uzľēmumā SIA "Bezdelīgas - 1", Pļaviľas

01.09.2006-

31.05.2007

ESF 68 426 Darbaspēka tirgus politika

8 "Ūdensapgādes sistēmas rekonstrukcija Stukmaľos",

Klintaines pagasts

08.2003-

04.2004

LVAF 38 255


63


Nr.

p.k. Projekta nosaukums

Realizācijas

periods ES fonds

Kopējās att.

izmaksas,

LVL

Projekta apraksts/joma

9 "Ūdenssaimniecības attīstība Vietalvā, Odzienā un

Odzienas pamatskolā", Vietalvas pagasts

08.2005-

12.2007

ERAF 360 190

10 "Ūdenssaimniecības attīstība Stukmaľu un Rīteru

ciemos", Klintaines pagasts

09.2005-

12.2007

ERAF 255 395

2007-2013 programmēšanas periods

1 „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Pļaviľās”

Nr.3.DP/5.1.1.0/08/IPIA/VIDM/024

??? -11.2010 KF 2 037 572 Jauno NAI būvniecība,

kanalizācijas tīklu rekonstrukcija

un paplašināšana

2 „Pļaviľu novada publiskās infrastruktūras uzlabošana”

Nr. 10-04-L32100-000078

02.2010.-

12.2011.

ELFLA 89 593

3 ,,Pansionāta ,,Pļaviľas” apkures sistēmas

rekonstrukcija” Nr.08-04-L32100-000332

05.2009-

12.2010.

ELFLA 57 240

4 ,,Jauniešu informācijas punkts Pļaviľu novadā”

Nr.07.4-16

07.2010.-

11.2010.

Valsts budžeta

apakšprogramma

06.05.00.

1 400

5 ,,Kvalitatīvai dabaszinātľu apguvei atbilstošas

materiālas bāzes nodrošināšana Marijas

Brimmerbergas Pļaviľu vidusskolā”

2009/0018/3DP/3.1.3.1.0/08/IPIA/VIAA/0044

02.2009.-

12.2010.

ERAF 98 392

Avots: Pļaviņu novada Dome, www.esfondi.lv

http://www.esfondi.lv/


65

Pļaviľu novada attīstības programma 2012-2018

6.3 Finanšu resursu novērtējums

Saskaľā ar teritoriālo reformu 2009.gadā apstiprināts novada konsolidētais budžets, kurā

apvienoti Pļaviľu pilsētas, Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastu budžetu ieľēmumi un

izdevumi.

Līdz 2008.gadam visu pašvaldību budžeta ieľēmumi būtiski palielinājās, ieskaitot valsts

dotāciju, ko pašvaldības saľēma administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai 2008.gadā.

Kopējie ieľēmumi 2009.gadā strauji samazinājās, t.i. par 35% salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

2010.gadā budžeta ieľēmumi palielinājās par 13%. 2011.gadā budžeta ieľēmumi plānoti 2,8

milj. latu līmenī, kas par ~ 30% mazāk nekā 2008.gadā. Ieľēmumu samazināšanās būtiski

ietekmēja arī pašvaldības funkciju veikšanu.

Līdz 2011.gada jūnijam Pļaviľu novadā kopējais piesaistīto un pašu finanšu līdzekļu apjoms

sastāda 7,2 milj. latu, par kuriem ir īstenoti vai tiek īstenoti pašreiz 27 Pļaviľu novadam

nozīmīgi projekti. Pašlaik tiek realizēti vai iesniegti vērtēšanai 12 projekti.

Lielākais investīciju projektu īpatsvars, kas ir pabeigti vai pašreiz tiek īstenoti ir Pļaviľu

pilsētā un kopsummā sastāda 74,5% jeb 5385,6 tūkst. latu (ieskaitot novada nozīmes

projektus). Pārējās Pļaviľu novada administratīvajās teritorijās realizēto vai pašreiz

realizēšanas procesā esošo projektu finanšu apjoms ir 840,9 tūkst. latu jeb 11,6% Klintaines

pagastā, 341,2 tūkst. latu jeb 4,7% Aiviekstes pagastā un 662,7 tūkst. latu jeb 9,2% Vietalvas

pagastā.


66


7 Uzņēmējdarbības vide Faktori, kas nosaka uzľēmējdarbības veikšanu, ir gan novada teritoriālais izvietojums, gan

nepieciešamo resursu (cilvēkresursu, dabas resursu, atbilstošas infrastruktūras un finanšu

resursu) pieejamība un kvalitāte, gan normatīvā vide, kuru lielā mērā regulē valsts mēroga

likumdošana, tomēr arī pašvaldības rīcībā ir atbalsta instrumenti, ar kuru palīdzību var

nodrošināt uzľēmējdarbības attīstībai labvēlīgu vidi un sekmēt Pļaviľu novada uzľēmēju

konkurētspēju un novada izaugsmi kopumā.

Šajā nodaļā raksturota Pļaviľu novada uzľēmējdarbības vide, analizējot uzľēmējdarbības

aktivitāti, t.sk. uzľēmumu skaita dinamiku un struktūru, plašāk pārstāvētās nozares un tajās

strādājošos uzľēmumus, kā arī identificējot uzľēmējdarbību veicinošus un bremzējošus

faktorus un pašvaldības darbību uzľēmējdarbības vides attīstības sekmēšanai.

7.1 Uzņēmējdarbības aktivitāte

Pēc Lursoft datiem 20 gadu ilgā laika posmā (no 1991.gada 1.janvāra līdz 2011.gada

22.jūnijam) Pļaviľu novadā kopumā ir reģistrēti 458 uzľēmumi. Vislielākā uzľēmējdarbības

aktivitāte bija vērojama perioda sākumā. Pirmo trīs gadu laikā pēc Latvijas neatkarības

atgūšanas tika reģistrēta 261 komercstruktūra, no kurām 197 bija zemnieku saimniecības

(ZEM).

Attēls 7.1. Pļaviņu novadā reģistrēto uzņēmumu dinamika un struktūra pēc uzņēmējdarbības veidiem, 1991.-

2011.g.

Pēdējo gadu laikā visbiežāk reģistrētā uzľēmējdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu

atbildību (SIA). No 75 uzľēmumiem, kas ir reģistrēti, sākot no 2006.gada: 64 – sabiedrības ar

ierobežotu atbildību (SIA), 8 – individuālie komersanti (IK) un tikai 3 – zemnieku

saimniecības (ZEM) (Tabula 7.1).

40

161

60

2620

15

5 7 5 512

7 4 511 8

1620

3

25

3

~ Reģistrēto uzņēmumu skaits - 458

Statistika aktualizēta 22.06.2011

Sabiedrība ar ierobežotu

atbildību (SIA)31%

Individuālais komersants

(IK)3%

Individuālais uzņēmums

(IND)8%

Zemnieku saimniecība

(ZEM)53%

Kooperatīvā sabiedrība

(KB)3%

Pārējas uzņēmējdarbības

formas2%


67


Tabula 7.1. Pļaviņu novadā uzņēmumu reģistrācijas dinamika sadalījumā pa uzņēmējdarbības formām, 2091.-2011.g.

19

91

19

92

19

93

19

94

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

(I-V

I)

Kopā

Komercreģistrs

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) 2 2 4 5 2 3 2 1 2 1 6 3 2 2 7 6 13 16 2 24 3 108

Individuālais komersants (IK) 0 1 0 1 1 0 0 0 0 0 1 0 1 0 2 0 3 4 0 1 0 15

Uzņēmumu reģistrs

Filiāle (FIL) 0 0 2 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 2

Paju sabiedrība (PAJ) 0 4 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 4

Pašvaldības uzņēmums (PSV) 0 0 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1

Valsts uzņēmums (VU) 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1

Individuālais uzņēmums (IND) 3 4 11 7 4 4 1 2 1 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 38

Kooperatīvo biedrību savienības uzņēmums (KSS)

0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) 6 5 9 3 2 2 0 3 1 3 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 35

Zemnieku saimniecība (ZEM) 29 142 26 8 10 6 1 1 1 1 4 3 1 3 2 2 0 0 1 0 0 241

Kooperatīvā sabiedrība (KB) 0 2 7 2 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 12

KOPĀ 40 161 60 26 20 15 5 7 5 5 12 7 4 5 11 8 16 20 3 25 3 458

Avots: Lursoft, Statistika aktualizēta 22.06.2011


69


Līdztekus jaunu uzľēmumu dibināšanai daļa no uzľēmumiem tiek likvidēti (Attēls 7.2Attēls

7.2). Sākot no 1995.gada, ir reģistrēta 171 komercsabiedrība, bet likvidētas 116

komercsabiedrības (faktiskais pieaugums – 55 uzľēmumi). Ekonomiskās aktivitātes

pieaugumu 2007-2008.gadā, kas bija raksturīgs valstij kopumā, nomainīja tās kritums

2009.gadā, kas atspoguļojas reģistrēto uzľēmumu dinamikā. Pārvarot krīzi, pieaug reģistrēto

komercstruktūru skaits. 2010.gadā ir reģistrētas 25 jaunas komercstruktūras (salīdzinājumam

2009.gadā ir reģistrētas tikai 4 komercstruktūras).

Attēls 7.2.Uzņēmumu reģistrēšanas un likvidēšanas dinamika, 1995.-2011.g.

Avots: Lursoft, Statistika aktualizēta 22.06.2011

Pēc Lursoft datiem Pļaviľu novadā darbojas 340 uzľēmumi4 ar kopējo reģistrētā

pamatkapitāla apjomu 1 639 606 Ls. Vidēji tie ir 4822 Ls uz vienu uzľēmumu. To novadu

vidū, kuros iedzīvotāju skaits ir robežās no 6000-6350 un kuros ir līdzīgi nosacījumi

komercdarbībai, Pļaviľu novada rādītāji ir zemāki par vidējiem (Tabula 7.2).

Tabula 7.2. Pļaviņu un līdzīgo novadu komercdarbības rādītāji

Iedzīvotāju

skaits

Uzľēmumu

skaits

Reģistrētais

pamatkapitāls

Pamatkapitāls

uz vienu

uzľēmumu

Viļakas novads 6331 245 1 448 902 5 914

Amatas novads 6323 642 5 275 161 8 217

Ķeguma novads 6272 474 2 712 320 5 722

Pļaviľu novads 6240 340 1 639 606 4 822

Riebiľu novads 6118 385 753 472 1 957

Rūjienas novads 6105 361 3 164 874 8 767

Alojas novads 5998 459 2 543 299 5 541

Vidēji 415 2 505 376 5 849

4 Statistikā iekļauti dati par nelikvidētiem uzľēmumiem līdz 22.06.2011.

20

2723

117

36

10 912

711

20

36 35

53 55

0

10

20

30

40

50

60

Reģistrēti

Likvidēti

Uzņēmumu skaita pieaugums


70


Avots: LR CSP, Lursoft, Statistika aktualizēta 22.06.2011

Tas sasaucas ar augstāk apskatīto situāciju ar nodarbinātību Pļaviľu novadā: no vienas puses

salīdzinoši maz uzľēmumu ar nelielu to pamatkapitālu, no otras puses, samērā augsts

bezdarba līmenis, lai gan ievērojama daļa bezdarbnieku uzskatāmi par kvalificētiem

darbiniekiem.

Pļaviľu novadā praktiski nav lielu un vidēju tirgus sektora dalībnieku. Pārsvarā (93%) ir

mikrouzľēmumi (Attēls 7.3).

Attēls 7.3. Pļaviņu novadā tirgus sektora ekonomiski

aktīvās statistikas vienības sadalījumā pa lieluma

grupām, 2009.g.


Saskaľā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija

Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un

vidējo uzľēmumu definīciju:

Mikrouzľēmums

max nodarbināto skaits – 9

gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība

nepārsniedz 1.4 miljonus latu

Mazais uzľēmums


gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība

nepārsniedz 7 miljonus latu

Vidējais uzľēmums


gada apgrozījums nepārsniedz 35.1 miljonus latu

un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 30.2

miljonus latu

Lielais uzľēmums

nodarbināto skaits – 250 un vairāk

gada apgrozījums pārsniedz 35.1 miljonus latu

vai gada bilances vērtība pārsniedz 30.2 miljonus

latu

7.2 Pļaviņu novada uzņēmumu raksturojums

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2009.gadā Pļaviľu novadā ekonomiski aktīvo tirgus

sektora statistikas vienību5 skaits sastādīja – 216.

Galvenā uzľēmējdarbības joma ir lauksaimniecība (87 ekonomiski aktīvās statistikas

vienības), otrajā vietā – vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (40 komercsabiedrības). 17

komercsabiedrības sniedz dažādu veidu pakalpojumus (S), 14 komercsabiedrības darbojas ar

nekustamo īpašumu, 12 komercsabiedrības ir reģistrētas apstrādes rūpniecībā, 11 - veselības

5 Tirgus sektora statistikas vienības: pašnodarbinātās personas, individuālie komersanti, komercsabiedrības,

zemnieku un zvejnieku saimniecības.

Ārpus tirgus sektora statistikas vienības: fondi, nodibinājumi un biedrības, valsts budžeta iestādes, pašvaldību

budžeta iestādes.

Mikro93%

Mazās6%

Vidējās1%


71


aizsardzības jomā, 5 - būvniecībā, 5 – transporta un uzglabāšanas jomā, 4 - ieguves

rūpniecībā, 4 – informācijas tehnoloģijās, 4 – izmitināšanā un ēdināšanā, 4 – atpūtā, 3 -

administratīvo dienestu darbībā, 1 – izglītībā, 1 – komunālos pakalpojumos. (Attēls 7.4.).

Attēls 7.4. Pļaviņu novada ekonomiski aktīvās tirgus sektora statistikas vienības sadalījumā pa galvenajiem

darbības veidiem (NACE 2.red.), 2009.g.


Atbilstoši Lursoft 2010.gada datiem Pļaviľu novadā tikai 14 uzľēmumu gada apgrozījums

pārsniedza 100 tūkstošus latu (Tabula 7.3).

Vienīgā komercsabiedrība, kuras gada apgrozījums pārsniedz vienu miljonu latu, ir „Pļaviľu

DM”. Šis uzľēmums atbilstoši NACE (2.red.) klasifikācijai nodarbojas ar „Ieguves rūpniecību

un karjeru izstrādi (B)”. Kompānija ražo un realizē dolomīta produkciju (šķembas, šķembu

maisījumus, dolomīta atsijas un dolomīta akmeni), kas tiek izmantota betona ražošanā,

būvniecībā un ceļu būvniecībā.

Aktīvi attīstās kokapstrādes uzľēmumi SIA „Kamuss”, SIA „LAKTIĽI K” (koka taras

ražošana) un SIA „LV BLACK BULL” (zāģēšana, ēvelēšana, impregnēšana

Strauji (vairākkārtīgi) ir palielinājusi apgrozījumu celtniecības kompānija SIA „J.S.C.”, kā arī

izklaides un atpūtas organizēšanas kompānija SIA „A.A.Mežmalas”.

Kopumā vairumam kompāniju, kuru apgrozījums pārsniedz 100 tūkstošus latu, 2010.gadā ir

izdevies uzlabot vai stabilizēt finanšu darbības rādītājus. Tikai divām kompānijām ir

saglabājušās negatīvas tendences.

Otrs uzľēmumus, kas zaudējis 76% no apgrozījuma, salīdzinot ar laiku pirms krīzes

2007.gadā, ir SIA „Būvmateriāli”. Pieprasījums pēc celtniecības materiāliem,

(metālizstrādājumi, krāsas, stikls) samazinājās, jo Latvijā kopumā kritās dzīvojamo ēku

būvniecības apjoms. Tomēr apgrozījuma samazinājuma tempi 2010.gadā palēninājās, kas ļauj

prognozēt turpmāku pozitīvu vietējā būvmateriālu tirgus attīstības dinamiku.

87

40

17

14

12

11

5

5

4

4

4

4

4

3

1

1

0 20 40 60 80 100

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un…

Vairumtirdzniecība un…

Citi pakalpojumi (S)

Operācijas ar nekustamo īpašumu (L)

Apstrādes rūpniecība (C)

Veselības aizsardzība (Q)

Būvniecība (F)

Transports un uzglabāšana (H)

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde…

Izmitināšana un ēdināšanas…

Informācijas un komunikācijas…

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie…

Māksla, izklaide un atpūta (R)

Administratīvo un apkalpojošo…

Elektroenerģija, gāzes apgāde,…

Izglītība (P)


72


Tabula 7.3. Pļaviņu novada uzņēmumi ar 2010.gada apgrozījumu virs 100 tūkst. Ls

Avots: Lursoft

Pļaviľu novada uzľēmumiem, kuru apgrozījums ir no 10000 līdz 80000 latu, vissaspringtākā

situācija ir tiem, kas darbojas kravu autopārvadājumu jomā (SIA „Bezdelīgas”),

lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošanā (ZEM „KĻAVAS”), konsultāciju biznesā (SIA

„RURAILS”), istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecībā (SIA „SVARĒNI”) (Tabula

7.4). Stabilāks ir aptieku bizness (SIA „APTIEKA ĀLANTE”, SIA „Gostiľu aptieka”) kas

raksturīgi gan Latvijā kopumā, gan arī citās Eiropas valstīs.

Saskaľā ar Lursoft datiem tām kompānijām, kuru apgrozījums ir mazāks par 10 tūkstošiem

latu, pārsvarā ir raksturīgas negatīvas apgrozījuma samazinājuma tendences. Tas varētu

liecināt, ka lielākie uzľēmumi bauda mēroga ekonomijas priekšrocības un ir mazāk atkarīgi

no tirgus svārstībām, kā arī tie algo kvalificētākus uzľēmuma vadošos darbiniekus.

Jāatzīmē, ka komercdarbību Pļaviľu novadā pārstāv salīdzinoši neliels tirgus vienību skaits.

Galvenokārt pārstāvēta ir pakalpojumu joma, kas orientējas uz vietējā tirgus pieprasījumu.

NPK Uzņēmums

Apgrozījums

2010.g.

(LVL)2010/2009 2010/2008 2010/2007 Darbības veids

1 SIA "PĻAVIŅU DM" 1 391 080 2.19 reizes -20% -71%Grants un smilts karjeru izstrāde;

māla un kaolīna ieguve

2 SIA"Kamuss" 574 818 2.05 reizes 16.39 reizes nav datu Koka taras ražošana

3SIA "Pļaviņu Komunālie

pakalpojumi"572 586 -2% 5% 27%

Tvaika piegāde un gaisa

kondicionēšana

4 SIA "Spāre Būvfirma" 453 909 -2% -56% -63%Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku

būvniecība

5 SIA"Bezdelīgas 1" 410 004 -81% -82% -79%Restorānu un mobilo ēdināšanas

vietu pakalpojumi

6 SIA "LV BLACK BULL" 285 535 2.09 reizes 2.23 reizes 2.05 reizesZāģēšana, ēvelēšana un

impregnēšana

7 SIA "BŪVMATERIĀLI" 251 902 -30% -65% -76%Metālizstrādājumu, krāsu un stikla

mazumtirdzniecība

8 SIA "J.S.C." 249 128 2.39 reizes 3.13 reizes nav datuGrīdas un sienu apdare. Dzīvojamo

un nedzīvojamo ēku būvniecība

9 SIA "Simols" 204 699 50% -37% 2.21 reizes Plastmasas būvelementu ražošana

10SIA "I.Nipartes

uzņēmums"195 422 2% -8% 52%

Mazumtirdzniecība

nespecializētajos veikalos, kuros

galvenokārt pārdod pārtikas preces,

dzērienus vai tabaku

11 SIA "LAKTIŅI K" 178 582 72% -4% -32% Koka taras ražošana

12Vietalvas pagasta ZEM

"GRANNES"116 455 nav datu nav datu nav datu

Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu

un eļļas augu sēklu audzēšana

13 SIA "A.A. Mežmalas" 114 703 61% 5.95 reizes 10.76 reizes Izklaides un atpūtas darbība

14Aiviekstes pagasta ZEM

"VECAPĒNI"101 236 35% 23% 12%

Garšaugu, aromātisko un

ārstniecisko augu audzēšana


73


Tabula 7.4. Pļaviņu novada uzņēmumi ar 2010.gada apgrozījumu no 10 līdz 100 tūkst. Ls

Avots: Lursoft

Kā liecina tabula augstāk, vairums lielāko Pļaviľu novada uzľēmumu, par kuriem ir pieejami

dati, krīzes rezultātā cietuši ievērojami – dažiem apgrozījuma kritums 2010.gadā pret

2007.gadu sastādīja no 40 līdz pāri par 60%. Taču vērojami arī izľēmumi. Tā, SIA

„Bezdelīgas” minētajā laika periodā palielinājis apgrozījumu par 70%, lai gan iepriekšējos

gados atsevišķi kritums bijis vēl lielāks, nekā jau minētais. Šeit gan jāatzīmē, ka pie

salīdzinoši neliela bāzes apgrozījuma – daži desmiti tūkstoši latu gadā, svārstības var būt

ievērojamas. Dažreiz tās jūtami var ietekmēt daži atsevišķi veiksmīgi vai neveiksmīgi

darījumi. Nelielais pat vadošo uzľēmumu apgrozījums ir viena no vājākajām Pļaviľu novada

vietām un arī būtisks riska faktors. Tikai uzľēmējdarbības apjoma un nodarbinātības

pieaugums ir garantija veiksmīgai novada perspektīvai attīstībai.

Papildus jāatzīmē, ka īpaši nozīmīga varētu būt rūpnieciska rakstura uzľēmumu attīstība.

Acīmredzot tie nevarētu būt saistīti ar liela apjoma rūpnieciskas produkcijas ražošanu. Drīzāk

tās varētu būt nelielas, specializētas nišas ražotnes. Taču tās, kā saimnieciskas diversifikācijas

elements, ir svarīgas no novada attīstības stabilitātes.

NPK Uzņēmums

Apgrozījums

2010.g.


1 SIA "APTIEKA ĀLANTE" 78 508 -7% -7% nav datuFarmaceitisko izstrādājumu

mazumtirdzniecība

2 SIA "PATO-1" 55 705 18% -5% 6%Pilsētas un piepilsētas pasažieru sauszemes

pārvadājumi

3 SIA "RURAILS" 53 928 -19% -41% -66%Sabiedrisko attiecību un komunikāciju

vadības pakalpojumi

4Klintaines pagasta ZEM

"SKALBES"39 770 67% -10% nav datu

Metāla kalšana, presēšana, štancēšana un

velmēšana; pulvermetalurģija;

lauksaimniecība, medniecība un ar to

saistīti pakalpojumi; mežsaimniecība,

kokmateriālu sagatavošana

5 SIA "SVARĒNI" 37 352 -18% -42% -44%

Ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu,

istabas dzīvnieku un to barības

mazumtirdzniecība specializētajos veikalos

6 SIA "AKCENTS TTI" 35 179 49% -17% nav datu

Mazumtirdzniecība nespecializētajos

veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas

preces, dzērienus vai tabaku

7 SIA "SIMEKSS" 33 265 24% nav datu nav datuAutomobiļu rezerves daļu un piederumu

mazumtirdzniecība

8 SIA "Gostiņu aptieka" 29 022 4% -9% -3%Farmaceitisko izstrādājumu

mazumtirdzniecība

9 SIA "Bezdelīgas" 21 634 -66% -84% 70% Kravu pārvadājumi pa autoceļiem

10

Aizkraukles rajona

Aiviekstes pagasta ZEM

"KĻAVAS"

13 887 -33% -44% nav datuLauksaimniecības dzīvnieku barības

ražošana

11Klintaines pagasta

A.Kačkāna ZEM "LAKTIŅI"12 651 72% 48% 45%

Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un

eļļas augu sēklu audzēšana

12 SIA"AUSTRIŅI" 11 458 2% -64% -26% Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana


74


7.3 Uzņēmējdarbības nozares

7.3.1 Lauksaimniecība un mežsaimniecība

Pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) datiem Latvijā kopējā lauksaimniecības zemju platība ir

2.15 milj. hektāru. No tām Pļaviľu novadā atrodas mazāk kā 0.5% vai 9940 ha

lauksaimniecībā izmantojamo zemju, no kurām apstrādāti tiek 80%.

Atbilstoši statistikas datiem 2009.gadā lauksaimniecības nozarē (NACE 2.red.

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība) Pļaviľu novadā darbojās 87

komercsabiedrības. Galvenais to darbības veids – lopkopība.

Starp lielākajiem lauksaimniecības uzľēmumiem, kas nodarbojas ar augkopību, ir minami:

Vietalvas pagasta zemnieku saimniecība "GRANNES" specializējas graudaugu

(izľemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšanā (apgrozījums – 116 tūkst.

latu);

Aiviekstes pagasta zemnieku saimniecība „VECAPĒNI” nodarbojas ar garšaugu,

aromātisko un ārstniecisko augu audzēšanu (apgrozījums – 101 tūkst. latu).

Salīdzinoši jauns lauksaimniecības novirziens ir bioloģiskā lauksaimniecība.

Latvijā 2011.gada 1.janvārī sertificētās lauksaimniecības platības aizľēma vairāk kā 166

tūkstošus hektārus. No tiem vairāk kā 140 tūkstoši hektāri bija bioloģiskās lauksaimniecības

platības, 6 tūkstoši hektāri bija pārejas periodā un 20 tūkstošos hektāru uzsākts pārejas

periods. 2010.gada beigās saimniecību skaits, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību,

bija 3534 saimniecības. No 2010.gadā sertificētajām saimniecībām 3314 ir bioloģiskās

lauksaimniecības uzľēmumi, 7 saimniecības ir saľēmušas pārejas perioda uz bioloģisko

saimniekošanu sertifikātu un 213 saimniecības uzsākušas pārejas periodu.

2011.gadā Pļaviľu novadā ir reģistrētas 9 bioloģiskās saimniecības. Kopējā sertificētā platība

Pļaviľu novadā 2011.gadā ir 226,74 ha. No tiem 190,83 ha ir Aiviekstes pagastā, 12,35 ha ir

Klintaines pagastā un 23,56 ha ir Vietalvas pagastā.

Tabula 7.5. Bioloģiskās saimniecības Pļaviņu novadā

Uzľ

ēmu

ma

no

sau

ku

ms

/fiz

isk

ai

per

son

ai

vā

rds,

uzv

ārd

s

Pa

ga

sts/

iela

Uzľēmu

ma

darbība

Saimnie

cības

statuss

Bioloģisko produktu ražošanas joma

Ra

žoša

na

( A

)

Bio

loģ

isk

ā

lau

ksa

imn

iecī

ba

Au

gk

op

ība

- A

Dā

rzeľ

ko

pīb

a -

D

Au

gļk

op

ība

- A

U

Pie

na

lo

pk

op

ība

- P

L

Ga

ļas

liel

. a

ud

z.-

GL

Cū

kk

op

ība

- C

Pu

tnk

op

ība

- P

Tru

ško

pīb

a -

T

Ait

ko

pīb

a -

AT

Cit

i

Mārīte Nimroda Aiviekstes 1 1 1

z/s "Lejas Eglīši" Aiviekstes 1 1 1 1

Jānis Lapšuks Aiviekstes 1 1 1 1 1

z/s "Lucernas" Vietalvas 1 1 1 1 1


75


Uzľ

ēmu

ma

no

sau

ku

ms

/fiz

isk

ai

per

son

ai

vā

rds,

uzv

ārd

s

Pa

ga

sts/

iela

Uzľēmu

ma

darbība

Saimnie

cības

statuss

Bioloģisko produktu ražošanas joma

Ra

žoša

na

( A

)

Bio

loģ

isk

ā

lau

ksa

imn

iecī

ba

Au

gk

op

ība

- A

Dā

rzeľ

ko

pīb

a -

D

Au

gļk

op

ība

- A

U

Pie

na

lo

pk

op

ība

- P

L

Ga

ļas

liel

. a

ud

z.-

GL

Cū

kk

op

ība

- C

Pu

tnk

op

ība

- P

Tru

ško

pīb

a -

T

Ait

ko

pīb

a -

AT

Cit

i

Dzintra Putniľa Vietalvas 1 1 1 1 1 1

Ilga Zeiļa Vietalvas 1 1 1 1 1 1 1

VECAPĒNI ZS Aiviekstes

pag.

1 1 1

KALNIĽI ZS Aiviekstes

pag.

1 1 1 1

KALNIEŠI ZS Klintaines

pag.

1 1 1 1 1 1

Avots: Pārtikas un veterinārais dienests

Analizējot tabulas datus var secināt, ka bioloģiskā saimniecība Pļaviľu novadā orientējas

pārsvarā uz augkopību. Ar to nodarbojas praktiski visas uzskaitījumā parādītās saimniecības.

Taču vairums saimniecību papildus nodarbojas arī ar piena lopkopību. Savukārt augļkopībā,

gaļas liellopu audzēšanā, cūkkopībā, truškopībā un aitkopībā, specializējušās tikai pa vienai

saimniecībai. Būtu dziļāk analizējams jautājums, vai novada saimniecībām arī turpmāk

izdevīgāk profilēties nedaudzās – 1-3 jau apgūtajās bioloģiskās saimniecības nozarēs, jeb būtu

vēlams paplašināt arī mazāk izplatītās ražošanas jomas, t.i. diversificēt ražošanu. Katrs no

risinājumiem atkarīgs no virknes faktoru – saimnieku zināšanām un pieredzes, pieejamiem

resursiem, lauku atbalsta dienestu kapacitātes u.c.

7.3.2 Tirdzniecība un citi komercpakalpojumi

Pļaviľu novadā aptuveni puse no visām komercsabiedrībām darbojas pakalpojumu jomā.

Visplašāk no pakalpojumu sfēras uzľēmumiem pārstāvēta ir tirdzniecība (37%), tai seko

operācijas ar nekustamo īpašumu (13%) un veselības aizsardzības pakalpojumi (10%). Vēl

16% no pakalpojumu sfēras uzľēmumiem ir vienmērīgi sadalīti starp transporta

pakalpojumiem (4%), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem (4%), informācijas

pakalpojumiem (4%) un zinātniskajiem pakalpojumiem (4%). Atlikušie 24% uzľēmumu

sniedz citu veidu pakalpojumos (Attēls 7.5).


76


Attēls 7.5. Pļaviņu novadā komercsabiedrību sadalījums pēc pakalpojumu veidiem, 2009.g.


Lai izvērtētu attēlā augstāk redzamo komercsabiedrību strukturālo sadalījumu, apskatīsim

konkrētus uzľēmumus, kas darbojas šajā sfērā.

Tabula 7.6. Pļaviņu novada pakalpojumu sfēras uzņēmumi ar 2010.g.apgrozījumu virs 20 tūkst. Ls

Vairumtirdzniecība un

mazumtirdzniecība

37%

Operācijas ar nekustamo

īpašumu 13%

Veselības aizsardzība

10%

Transports 4%

Izmitināšana un ēdināšanas

pakalpojumi 4%

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

4%

Profesionālie, zinātniskie un

tehniskie pakalpojumi

4%

Citi24%

NPK Uzņēmums

Apgrozījums

2010.g.


1SIA "Pļaviņu Komunālie

pakalpojumi"572 586 -2% 5% 27%

Tvaika piegāde un gaisa

kondicionēšana

2 SIA"Bezdelīgas 1" 410 004 -81% -82% -79%Restorānu un mobilo ēdināšanas

vietu pakalpojumi

3 SIA "BŪVMATERIĀLI" 251 902 -30% -65% -76%Metālizstrādājumu, krāsu un stikla

mazumtirdzniecība

4SIA "I.Nipartes

uzņēmums"195 422 2% -8% 52%


veikalos, kuros galvenokārt pārdod

pārtikas preces, dzērienus vai tabaku

5 SIA "A.A. Mežmalas" 114 703 61% 5.95 reizes 10.76 reizes Izklaides un atpūtas darbība

6 SIA "APTIEKA ĀLANTE" 78 508 -7% -7% nav datuFarmaceitisko izstrādājumu

mazumtirdzniecība

7 SIA "PATO-1" 55 705 18% -5% 6%Pilsētas un piepilsētas pasažieru

sauszemes pārvadājumi

8 SIA "RURAILS" 53 928 -19% -41% -66%Sabiedrisko attiecību un

komunikāciju vadības pakalpojumi

9 SIA "AKCENTS TTI" 35 179 49% -17% nav datu


veikalos, kuros galvenokārt pārdod

pārtikas preces, dzērienus vai tabaku

10 SIA "SIMEKSS" 33 265 24% nav datu nav datuAutomobiļu rezerves daļu un

piederumu mazumtirdzniecība

11 SIA "Gostiņu aptieka" 29 022 4% -9% -3%Farmaceitisko izstrādājumu

mazumtirdzniecība

12 SIA "Bezdelīgas" 21 634 -66% -84% 70% Kravu pārvadājumi pa autoceļiem


77


Avots: Lursoft

Kā redzams tabulā augstāk, Pļaviľu novada pakalpojumu sfēru pārstāv visai neliels skaits

uzľēmumu. Ja skaitīt uzľēmumus, kuru gada apgrozījums ir vismaz Ls 100 tūkstoši, tad tādu

ir tikai pieci. Turklāt uzľēmumu, kas sniegtu industriālos pakalpojumus – tehnoloģiskas

izstrādnes, inovācijas, rūpnieciskais dizains un tml., novadā nav vispār. Tas arī neizbrīna, jo,

kā augstāk redzēts, arī industriālo uzľēmumu novadā nav daudz un tie ir nelieli.

7.3.3 Tūrisms

Izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, ūdens un mežu resursi, attīstīta transporta

infrastruktūra, ievērojami kultūrvēsturiskie objekti veido nepieciešamos priekšnosacījumus

tūrisma nozares attīstībai Pļaviľu novadā.

Pēc CSP datiem 2010.gada beigās Pļaviľu novadā tūrisma mītnēs bija 144 gultas vietās, kas

izvietotas 51 numurā. Kopskaitā 2010. gadā tūristu mītnes apkalpojušas 870 personas, no kurā

tikai 10 bija ārzemnieki (Attēls 7.6). Salīdzinājumā ar 2009.gada rezultātiem apkalpoto tūristu

skaits ir palielinājies par 16%.

Attēls 7.6.Tūrisma nozari raksturojošā statistika Pļaviņu novadā, 2010.g.


Pļaviľās darbojas tūrisma informācijas centrs (TIC), kas sniedz informāciju tā

apmeklētājiem, apkalpo klientus pa tālruni, elektronisko pastu, sagatavo informāciju bukletu

izveidei par Pļaviľu novadu. Regulāri aktualizē informāciju interneta lapā www.plavinas.lv

sadaļā Tūrisms. Sniedz informāciju par savu darbību masu medijiem (Pļaviľu novada ziľas,

Staburags, www.travellatvia.lv, www.travelnews.lv, www.zemgale.lv, www.plavinas.lv u.c.).

Šobrīd Pļaviľu novadā izmitināšanas sektorā naktsmītnes iespējas piedāvā 11

komercstruktūras (Tabula 7.7.).

Tabula 7.7. Pļaviņu novadā naktsmītnes

Nosaukums Adrese, kontakti Piedāvājums

Lauku tūrisma

atpūtas un sporta

komplekss

„Mežezers”, Aiviekstes pag.

www.mezezers.lv [email protected]

Tālr: 65133042 un 28809550

Sporta spēļu organizēšanaTabula t.t., nometľu

vieta, makšķerēšana, aktīvā atpūta, kafejnīca,

telšu vietas un kempings, telpas pasākumiem,

144

51

870

10

Gultasvietuskaits

Numuru skaits Apkalpotāspersonas

tai skaitāārzemnieki


http://www.travellatvia.lv/

http://www.travelnews.lv/

http://www.zemgale.lv/



78


Nosaukums Adrese, kontakti Piedāvājums

„Mežezers” pirts

Atpūtas centrs

“Gostiľi”

Pļaviľas, Lielā iela 60

www.gostini.com 65133311

Viesnīca, restorāns, spēļu zāle, krievu pirts,

makšķerēšana, laivu noma

Motelis “Bu-Bu” Rīga- Daugavpils šos. 118 km,

Klintaines pag. Tālr: 65133273

Vietu skaits 10. 5 numuriľi, blakus atrodas bārs

Viesu māja “Arita” Daugavas 30, Pļaviľas Tālr:

26757742.

Vietu skaits 27. Kopā 5 numuri

Lauku māja “Salas” Klintaines pag. “Salas” Daugavas

malā www.salas.viss.lv Tālr:

29491863

Vietu skaits līdz 25 pers. 5 Ls/pers.2 pirts ēkas

(katrā 3 istabas), kamīns, dīķis.

Lauku māja

“Krastiľi”

Klintaines pag. Tālr: 29491863. Pieejama laivu noma, pirts, biljards

Atpūtas vieta

“Baikāls”

www.baikals.lv;

[email protected]

Tālr: 29197300

Pieejama laivu noma (6,00-9,00 Ls/diena),

lapene ar elektrību 10-15 pers. (10,00-40,00 Ls),

zivju žāvētava, zveja no laipas un laivām 3,00

Ls/diena. Karjerā līdakas, līľi, plauži, karpas.

Sporta un atpūtas

bāze “Mailes”

www.mailes.lv Tālr: 28626845. Piedāvā naktsmītnes, pirts, virtuve, telšu vieta,

stadions, spēļu laukumi, makšķerēšana, ziemā

distanču slēpošana.

Tūristu mītne

"Odziena"

„Zemgaļi”, Odziena, Vietalvas

pagasts, Pļaviľu novads tālr.:

22030438, e-pasts:

[email protected]

Piedāvājums: āra aktivitātes Odzienas muižas

parkā, telšu vietas, makšķerēšana dīķī, iespēja

izmantot pils parku atpūtas pasākumiem, u.c.

Koplietošanas virtuve, dušas un WC telpa

Viesu māja

"Upmalas"

"Upmalas" Aiviekstes pag. Pļaviľu

novads Tālr: 29704220.

Vasaras viesu māja. 2 divvietīgas istabas, 1

vienvietīga istaba. Pirts, autostāvvieta, laivu

noma, peldvieta.

Kempings "Paegļi" "Paegļi" Klintaines pag. Pļaviľu

novads Tālr: 29284285, e-pasts:

[email protected] .

Kempings. Telšu vietas. Sporta spēļu

organizēšana. Makšķerēšanas sacensību

organizēšana.

Avots: Tūrisma attīstības virzienu projekts 2010.-2015.gadam

Tabula 7.7. liecina, ka Pļaviľu novadā tiek piedāvāts samērā plašs naktsmītľu klāsts un

tūristiem ir izvēles iespējas. Tiesa, problēma daļai šo naktsmītľu varētu būt pakalpojumu

sniegšana ziemas sezonā. Attiecīgo pakalpojumu paplašināšana būtu uzskatāma par vienu no

attīstības virzieniem tūrisma jomā.

Ne visām naktsmītnēm ir interneta adrese, bet dažām nav pat e-pasta adreses. Tas ierobežo to

atrašanu un kontaktēšanos, jo, gan tūristi, gan kravas auto arvien plašāk lieto dažādas

navigācijas ierīces, kur viens no meklēšanas un kontaktēšanās kritērijiem ir elektroniskā

informācija.

Kopumā vērtējot ēdināšanas iespējas Pļaviľu novadā uzľēmumu daudzums ir pietiekams

(Tabula 7.8). Ēdināšanas uzľēmumi ir koncentrēti Rīgas - Daugavpils šosejas malā. Taču

pastāv šo pakalpojumu plašākas attīstības iespēja arī pie Pļaviľu apvedceļa.

Arī daži ēdināšanas objekti nepietiekami izmanto informātikas tehnoloģijas, kas ir viens no

galvenajiem dažādu pakalpojumu meklēšanas līdzekļiem plašā ceļotāju vidē.

http://www.gostini.com/

http://www.baikals.lv/

mailto:[email protected]

http://www.mailes.lv/




79


Tabula 7.8. Pļaviņu novadā ēdināšanas objekti

Nosaukums Adrese, kontakti Cenas, vietu

skaits Piedāvājums

SIA „Liepkalni”

maiznīcakafejnīca

Liepsalas

Klintaines pagasts. Tālr:

26449567

www.maiznicaliepkalni.lv

1,50 Ls/pers. Iepazīšanās ar maizes cepšanas

procesu, maizes degustācija,

ekskursijas pa Klintaines

kultūrvēsturisko taku, piknika

vieta.

Kafejnīca

“Ūdensrozes”

Daugavas iela 72, Pļaviľas,

29267824

Līdz 50

personām

Banketu zāle (līdz 150 vietām) 2

konferenču zāles ar aprīkojumu

Kafejnīca “Savija” Raiľa iela 51a, Pļaviľas

65134573, 29817514

Līdz 35

personām

Klāj galdus dažādām

svinībām.

“Retrobars” SIA

Laimes lācis

Daugavas iela 2, Pļaviľas

65134223,

www.laimeslacis.com

Atpūtas centrs

“Gostiľi”

Pļaviľas, Lielā iela 60

www.gostini.com, 65133311

Līdz 60 vietām

banketi

Piedāvā uzklāt dažāda veida

banketus, seminārus, kāzas,

jubilejas

Lauku tūrisma atpūtas

un sporta komplekss

„Mežezers”

„Mežezers”, Aiviekstes pag.

www.mezezers.viss.lv

[email protected]

Tālr: 65134069; 20288898;

20288868

Līdz 30 vietām

kafejnīcā

Banketu zāle līdz 80 vietām

Bārs, Bistro "Velniľi"

„Lokstiľi", Klintaines pagasts,

šosejas malā, tālr: 65129281

Rīko banketus divas bāra zāles


Atpūta pie ūdens - viens no pieprasītākajiem aktīvās atpūtas veidiem vasaras sezonā visā

Latvijā. Šajā piedāvājumā ietilpst: peldvietas, makšķerēšana, braucieni ar laivām un ūdens

motocikliem, burāšana. Pļaviľu novadā populārākās vietas, kur atpūsties pie ūdens ir Odzes

ezers, pie kura atrodas atpūtas komplekss „Mežezers” un „Intelco”. Šī apkārtne ir sakopta,

ierīkotas peldvietas, iespējamas naktsmītnes. Sakopta ir ezera Līdacis apkārtne, atpūtniekiem

pieejamas peldvietas ar ierīkotām atkritumu tvertnēm un nojumītēm ar soliľiem, taču nav

norādes uz šīm peldvietām. No novadā esošajām upēm, publiskas peldvietas ierīkotas

Daugavā un Vesetā pie viesu mājas „Mailes”.

Pļaviľu novadā ir daudz mazu ezeru, kuri labi būtu pieejami atpūtai pie ūdens, it īpaši

cilvēkiem, kuri priekšroku dod klusumam un dabas baudīšanai vienatnē. Problēma -

aizaugušie krasti, nav ierīkotas ugunskuru vietas, atkritumu tvertnes, kā arī attiecīgas

informācijas nepietiekamība.

http://www.maiznicaliepkalni.lv/

http://www.gostini.com/

http://www.mezezers.viss.lv/



80


Pļaviľu novadā ir daudz kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu, kuri ir nozīmīgi interešu objekti

plašai sabiedrībai. Pļaviľu pilsētas teritorijā ir kultūras pieminekļi ar Valsts aizsargājamo

kultūras pieminekļu statusu (skat. sadaļu Kultūrvēsturiskais mantojums (objekti)).

Virkne objektu, kas ir saistīti ar leģendām, vēsturiskiem notikumiem, iedzīvotājiem zināmām

vietām, varētu tikt iekļauti tematiskos tūrisma maršrutos. (Tabula 7.9.)

Tabula 7.9. Pļaviņu novada potenciālie apskates objekti

Apskates objekti Īss apraksts Adrese/Kontakti

Emīlijas Prūsas-

Dzenītes māja

Rakstniece 28 gadus nodzīvoja Pļaviľās (jaunības uzvārdā

Dzenīte - Vidzemniece.) Rakstniece pazīstama kā stāstu,

romānu un lugu autore.

Meža iela 21, Pļaviľas

Jāľa Jaunsudrabiľa

un Aleksandra Štrāla

māja

1918.-1935.g. Jaunsudrabiľš dzīvo Pļaviľās, saraksta un

izdod tēlojumu krājumus „Senā sētā” (1918), „Skolā”

(1924), stāstu krājumu „Dzērājam laime” (1924), „Sliľķu

virsnieks” (1935), stāstu „Uršulīte” (1935). Šī īsproza

balstīta dzimtās puses ļaužu dzīves un dabas vērojumos,

izmantots mātes stāstījums par seniem laikiem, te izpaužas

rakstnieka humors un sirsnīgais skatījums uz dzīvi un

cilvēkiem. 1915. gada vasarā Štrālu iesauca zemessargos, no

1917. līdz 1921. Gadam viľš bija zīmēšanas skolotājs

Kubaľā. Pēc tam Štrāls apmetās Pļaviľās un līdz 1929.

gadam strādāja par zīmēšanas skolotāju ģimnāzijā.

Kalna iela 11a, Pļaviľas

Cigoriľa kalns Vairākas slēpošanas trases.

Aiviekstes pagasts

www.cigorins.times.lv

Tālr: +37129203537

+37165134091

Robežakmens Saukts arī par Zviedru akmeni vai Lielo akmeni (garums

2,6m, platums 2 m, augstums 1,9m) Apvīts ar dažādiem

nostāstiem.

Rīgas- Daugavpils

šosejas 120.km pie

Pļaviľām

Piemiľas akmens

Bebrulejai

Piemiľas akmens izveidots Bebrulejas ciemam, kas tika

appludināts sakarā ar Pļaviľu HES celtniecību.

Bebrulejas ielas galā,

Pļaviľās

Pļaviľu Sv. Pētera

luterāľu baznīca

Celta 1911.-1912.gadā Stukmaľu muižas nomnieka barona

R.Noldes ierosmē. Tā būvēta no dolomītakmeľiem, kā

daudzas citas Pļaviľu ēkas.

Raiľa iela 18, Pļaviľas

Piemiľas plāksne

1949.gadā

izsūtītajiem uz

Sibīriju

Stacijas laukums,

Pļaviľās

Katoļu baznīca 2007. gada 16. decembrī iesvētītā katoļu baznīca ir veltīta

Kristus debeskāpšanas godam. Baznīca ir atvērta katru dienu

no 9.00 līdz 17.00.

Raiľa iela 47, Pļaviľas

http://www.cigorins.times.lv/


81



Piemiľas plāksne

J.Balodim

Pļaviľu iedzīvotāji tautas un zemes atbrīvotājam no svešām

varām ģenerālim J. Balodim - Pļaviľās pie nama, kur atradās

viľa štābs, 1934. g. 17. Jūnijā atklāja piemiľas plāksni ar

uzrakstu: "Šai namā 1919. gadā atradās Austrumfrontes

štābs, un šeit ģenerālis Jānis Balodis uzľēmās Latvijas

Nacionālās armijas virspavēlniecību." No Pļaviľām tika

dotas pavēles un rīkojumi visām armijas daļām. Katru dienu

cauri Pļaviľām gāja simtiem karavīru, kas devās uz Latgales

fronti, kur vēl turējās lielinieku Sarkanā armija.

Odzienas iela 2, Pļaviľas

Piemiľas akmens

Pļaviľu kora 100

gadiem

Daugavas iela 49,

Pļaviľas

Skanstupītes

ūdenskritums

Gostiľos

Zviedru skansts-

viduslaiku

nocietinājums

Atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, tā celta 17.gs sākumā kā

zviedru nocietinājums pret poļiem. Skansts ir samērā labi

saglabājusies un ir ievērojama ar 4 izteiktiem bastioniem un

skansts malas stāvinājumiem.

Pie Aiviekstes ietekas

Daugavā

Piemineklis 1905.

gada

revolucionāriem

Pirms Gostiľiem,

Daugavas malā

Piemiľas plāksne

R.Pārupam partizānu

kustības vadītājam)

Lielā iela 17

Gostiľu ev. Luteriskā

baznīca

1828.gadā Nikolaus fon Korfs licis sākt celt baznīcu.

1830.gadā baznīca tika pabeigta. Baznīca ir ievērojams

klasicisma piemineklis.

Lielā iela 30a

Odzienas pils Viena no izteiksmīgākajām neogotikas pilīm Latvijā. Pils

celta 19.gs vidū

Odziena

+37129467881

Stukmaľu muiža Muižas centra apbūvi veido vairākas ēkas. Muiža vairākkārt

degusi, tādēļ savu sākotnējo izskatu nav saglabājusi.

Klintaines pagasts

Vietalvas luterāľu

baznīca

Baznīca celta 1817.gadā. 1944.gadā baznīcas tornis izpostīts

karadarbības rezultātā. Ugunsgrēka rezultātā izpostītas

iekštelpas. Baznīca mūsdienās daļēji atjaunota, baznīcā

notiek dievkalpojumi.

Vietalva

Vietalvas

memoriālais

ansamblis

Izveidots 1968.gadā, pieminot 2.Pasaules kara notikumus. Vietalvas pagasts

Trīslaidumu akmens

tilts pāri Vesetas upi.

Mūra tilts pār Vesetas upes veco gultni. Šādi tilti, kuri veido

arkas Latvijā saglabājušies maz.

Aiviekstes pagasts

Oliľkalns - pilskalns Visintensīvāk tika apdzīvots 10.-13.gs Sakarā ar Pļaviľu

HES celtniecību daļēji appludināts.

Klintaines pagasts


82



Pļaviľu pilskalns jeb

Kaķu kalns

Virs tuvākās apkārtnes paceļas 20 m augstumā. Iespējams,

ka viduslaikos šeit bijusi soda vieta.

Aiviekstes pagasts

Vīna kalns- pilskalns Kalnā atrodas Stukmaľu muižas muižnieku kapenes Klintaines pagasts

Draudzības parks Pļaviľas

Ausekļa ozols Dzejnieks Auseklis vairākas reizes (1873.- 1875.) ciemojās

Vietalvā pie Jura Kalniľa un draudzes skolā. Dzīvojot

draudzes skolā, viľš bieži uzturējās pie ozola, kas atradās

netālu no draudzes skolas. 70.gados Imanta Ziedoľa dižkoku

atbrīvotāju grupa šo ozolu nosauca par Ausekļa ozolu.

1981.gadā pie ozola atklāja piemiľas akmeni.

Vietalva

Akmens ar iekaltām

zīmēm

Akmenī iekalts 1717 Julij2 un garens krusts. Šķiet, ka

akmens atrodas tā sākotnējā atrašanās vietā, kas varētu būt

kā robežakmens vai saistīts ar kādu notikumu.

Raiľa ielā 26, Pļaviľas

Rīteru muiža Šobrīd apskatāmas tikai drupas. Klintaines pagasts

Piemiľas akmens

Aiviekstes forsēšanas

vietai 2.Pasaules karā

Aiviekstes pagasts

Izstāžu zāle veltīta

Jurim Kalniľam

Aktīvs pirmās Atmodas darbinieks, skolas direktors

Vietalvas ministrijas skolā, arī literatūras kritiķis, Ausekļa

un R.Blaumaľa draugs.

Vietalvas pagasts,

Odzienas pamatskolā

Vikingu laiva

„Lāčplēsis”

Laiva uzľem 24 pasažierus, maršruts pa Daugavu līdz

Oliľkalnam no maizes ceptuves Liepkalniem, vai līdz

Koknesei.

Klintaines pagasts


Svarīgs tūrisma attīstību ietekmējošs faktors ir transporta infrastruktūra, t.sk.:

autoceļu tīkla kvalitāte (autostāvvietas, atbilstība velotransporta vajadzībām),

tūrisma objektu sasniedzamība ar sabiedriskā transporta palīdzību,

tūrisma pakalpojumu pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,

autoostas serviss.

Šobrīd ne visi tūrisma objekti Pļaviľu novadā ir sasniedzami ar sabiedrisko transportu, tāpat

arī objekti nav piemēroti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, māmiľām ar bērnu ratiľiem u.c.

grupām. Nepieciešama arī autoostas infrastruktūras uzlabošana, raugoties no Latvijas ceļotāju

un ārvalstu viesu ceļotāju redzesloka (pilsētas plāns, autobusu kustības saraksts, norādes uz

apskates objektiem, WC, sēdēšanai paredzētie soliľi).

Tūrisma nozares attīstība Pļaviľu novadā, konkrētu tūrisma objektu un infrastruktūras

labiekārtošana un uzturēšana – ir perspektīvs virziens pašvaldības un privātās

uzľēmējdarbības sadarbībai.

Ievērojama daļa pieejamo ceļvežu un kultūrvēsturisko objektu aprakstu ir samērā formāli –

sausu faktu apkopojums. Ceļotājus vilina leģendas, romantiski nostāsti, vēsturiski notikumi

un tml. Tādēļ nepieciešama plašāka novada vēstures izpēte un attiecīgās informācijas

publicēšana pieejamos medijos. Piemēram, dzejas un literatūras pasākumi Pļaviľās un


83


apkārtnē par godu E.Prūsei-Dzenītei, J.Jaunsudrabiľam, vai ģenerāļa J.Baloža godināšana un

tml.

7.4 Uzņēmējdarbību bremzējošie un veicinošie faktori

7.4.1 Novada sociālekonomiskā attīstība

Katru gadu VRAA aprēķina Latvijas administratīvo teritoriju attīstības indeksu (turpmāk tekstā

TAI), kas ļauj novērtēt šo teritoriju sociālekonomisko attīstību un salīdzināt ar vidējo attīstības

līmeni valstī.

Kopš administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas 2009.gadā TAI tiek aprēķināts tikai

plānošanas reģionu, republikas pilsētu un novadu grupām, līdz ar to informācija par katru no

Pļaviľu novada teritorijā ietilpstošajiem pagastiem pēc reformas ir nepietiekama un nav iespējas

veikt objektīvu, pilnvērtīgu pagastu attīstības salīdzinošo analīzi.

Teritorijas attīstības indeksu aprēķina, ľemot vērā četrus faktorus (rādītājus)6:

bezdarba līmenis, % (reģistrēto bezdarbnieku skaits pret darbspējas vecuma

iedzīvotāju skaitu);

iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs uz vienu iedzīvotāju, latos;

demogrāfiskās slodzes līmenis (bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju skaits pret

darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, reizināts ar 1000);

pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiľas pēdējo piecu gadu laikā, % (starpība starp

pastāvīgo iedzīvotāju skaitu perioda beigās un perioda sākumā pret iedzīvotāju skaitu

perioda sākumā, reizināta ar 100).

Tabula 7.10 sniegti Pļaviľu novada trīs pagastu un vienas pilsētas attīstības indeksu līmeľi un

dinamika no 2003. līdz 2007. gadam.

Negatīva TAI vērtība visās Pļaviľu novada administratīvajās vienībās liecina, ka

sociālekonomiskās attīstības līmenis ir zemāks par vidējo valstī.

Pagastu rangs parāda pagasta vietu pēc teritorijas attīstības indeksa visu pagastu kopskaitā

(445), attiecīgi pilsētu rangs sarindo pilsētas pēc to attīstības indeksa starp 77 Latvijas

pilsētām.

Tabula 7.10. Teritorijas attīstības indekss Pļaviņu novada teritorijā, 2003-2007.g.

Attīstības indekss Rangs

2003 2004 2005 2006 2007 2003 2004 2005 2006 2007

Aiviekstes pagasts -0.08 -0.051 -0.011 -0.04 -0.112 166 163 148 160 176

Klintaines pagasts -0.019 -0.148 -0.16 -0.223 -0.291 153 189 193 210 243

Vietalvas pagasts -0.522 -0.388 -0.256 -0.433 -0.238 300 368 230 292 218

Pļaviņas* -0.692 -1.101 -1.269 -1.277 -1.114 38 45 50 51 47

Avots: VRAA pārskats „Reģionu attīstība Latvijā 2008” 1.pielikums

Teritorijas attīstības indeksi novadu griezuma sniegti Tabula 7.11.

6 LR MK noteikumi Nr. 482 „Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām”


84


Tabula 7.11. Teritorijas attīstības indekss Pļaviņu novadā un līdzīgās (pēc iedzīvotāju skaita) pašvaldībās

Novads

Attīstības gada indekss

pēc 2008 g. datiem pēc 2009 g. datiem pēc 2010 g. datiem

Vērtība Rangs Vērtība Rangs Vērtība Rangs

Alojas novads -0.316 68 -0.419 73 -0.439 74

Amatas novads -0.271 64 -0.160 55 0.044 44

Ķeguma novads 0.725 17 0.625 16 0.556 17

Pļaviľu novads -0.158 56 -0.442 74 -0.330 69

Riebiľu novads -1.488 104 -1.350 102 -1.393 102

Rūjienas novads -0.102 50 -0.167 56 -0.265 66

Viļakas novads -1.712 105 -1.591 105 -1.423 103

Avots: VRAA pārskats „Reģionu attīstība Latvijā 2009” 4.pielikums, LR MK Noteikumi Nr.482 2.pielikums

Novadu grupā teritorijas attīstības līmeľa indeksi 2010.gadā 47 novados bija pozitīvi, pārējos

63 novados - negatīvi.

Pēc 2010.gada datiem 110 novadu grupā Pļaviľu novada TAI ir -0.330, kas Pļaviľu novadu

rangā ierindo 69. vietā. Būtībā tas nozīmē, ka 2010.gada laikā Pļaviľu novada attīstība arī

pēdējos gados ir norisinājusies lēnāk nekā vidēji Latvijā.

Attēls 7.7. Rangi novadu grupā no 1 līdz 110 pēc 2010.gada datiem

Veiktās atlases ietvaros no 7 pēc iedzīvotāju skaita savstarpēji salīdzināmiem novadiem

visaugstākais attīstības indekss ir Ķeguma novadam (TAI=0.556, rangs-17), viszemākais

indekss - Viļakas novadam (TAI= -1.423, rangs-103).

Tajā pat laikā augstāk veiktā novada dažādu sociāli ekonomisko aspektu (nodarbinātība,

bezdarbnieku kvalifikācija, uzľēmumu profils un to mērogs u.c.) analīze norāda, ka patiesībā

Pļaviľu novada attīstības potenciāls ir pietiekams, lai tas varētu ieľemt daudz nozīmīgāku

vietu apskatītajos attīstības indeksos un rangos. Tajā skaitā jāmin arī ģeogrāfiskais

izvietojums, ko apskatīsim zemāk.

7.4.2 Ģeogrāfiskais izvietojums

Kā tika atzīmēts sadaļā 1.2, Pļaviľu novada ģeogrāfiskajam izvietojumam ir virkne būtisku

priekšrocību, lai attīstītu komercdarbību, tai skaitā:

17

44

66

69

74

102

103

Ķeguma novads

Amatas novads

Rūjienas novads

Pļaviņu novads

Alojas novads

Riebiņu novads

Viļakas novads


85


Atrašanās multimodālā tranzīta koridora Austrumi-Rietumi maršrutā rada

priekšnosacījumus turpmākai loģistikas attīstībai;

Attīstīts autoceļu tīkls, dzelzceļa transporta esamība nodrošina:

- pasažieru pārvadājumu mobilitāti,

- operatīvu preču piegādi gan reģionam, gan aiz valsts robežām;

Aiviekstes pagastu šķērso maģistrālais gāzesvads “Rīga - Daugavpils”, no kura

iespējams veidot atzarus dabas gāzes saľemšanai pilsētā, kas ir priekšnosacījums

aktīvākai rūpniecības attīstībai;

Novietojums pie Daugavas (Pļaviľu HES ūdenskrātuves) ir tūrisma un pakalpojumu

attīstību veicinošs faktors;

Lielu pilsētu (Jēkabpils, Aizkraukle) tuvums paaugstina potenciālo pieprasījumu pēc

tūrisma pakalpojumiem, kā arī specializācijas un kooperācijas iespējas uzľēmumu

starpā

Izdevīgo Pļaviľu ģeogrāfisko izvietojumu var nosacīti salīdzināt ar papildus bezmaksas

subsīdiju novadam, ko tam nav nepieciešams investēt, lai veicinātu dažādu

uzľēmējdarbības veidu attīstību, salīdzinājumā ar citiem Latvijas novadiem, it īpaši tiem,

kuriem ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir nevis priekšrocība, bet trūkums – tie atrodas atstatus

no transporta maģistrālēm, maz tūrismam pievilcīgu vietu un objektu un tml.

7.4.3 Pieejamie resursi

Pļaviľu novadā pieejamie un attīstībai nozīmīgie resursi detalizēti raksturoti un analizēti

iepriekšējās nodaļās, bet kopumā no uzľēmējdarbības veikšanas viedokļa ir jāľem vērā šādi

resursus raksturojoši aspekti:

Cilvēkresursi

• Pļaviľu novadā pēc PMLP datiem 2011.gada 1.janvārī dzīvoja 6239 iedzīvotāji, no

kuriem 4034 ir vecumā no 15 līdz 62 gadiem, jeb darbspējas vecumā. Kopējam

iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties, kā arī pieaug iedzīvotāju skaits virs

darbspējas vecuma, kā rezultātā Pļaviľu novadā tāpat kā visā Latvijas teritorijā

novērojamas nelabvēlīgās iedzīvotāju novecošanās un depopulācijas tendences.

• Uz 2010.gada 31.decembri Pļaviľu novada bezdarba līmenis ir 11,5%, kas ir augstāks

par vidējo bezdarba līmeni valstī (11,1%). Salīdzinot datus par bezdarbnieku īpatsvaru

(pret iedzīvotāju skaitu darba spējas vecumā) katrā no Pļaviľu novada teritoriālajām

vienībām, vislielākais tas ir Vietalvas pagastā – 14,3%, pārējos pagastos un Pļaviľu

pilsētā tas svārstās ap 11%.

Dabas resursi

• Nozīmīgākais Pļaviľu novada dabas resursu veids ir plašās lauksaimniecības zemju

teritorijas, kuru īpatsvars ievērojami pārsniedz mežu aizľemto teritoriju īpatsvaru. 62%

jeb 23213,2 ha no visas Pļaviľu novada teritorijas aizľem lauksaimniecības zeme, bet

gandrīz 32% jeb 11857,7 ha - mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas

teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar LR spēkā esošajiem

normatīvajiem aktiem.

• Viens no novada nozīmīgākajiem resursiem ir ūdeľi. Pļaviľu novada teritorijā atrodas

17 ezeri, tam cauri tek 7 lielas (neskaitot Daugavu) un 8 mazas upes, kas rada

priekšnosacījumus atpūtas zonu izveidei, ūdens tūrisma attīstībai, zivju audzēšanai

u.c..


86


• No ģeoloģiskiem resursiem Pļaviľu novada pārsvarā tiek iegūti visā Latvijas teritorijā

plaši sastopamie māli, smilts un grants, kas pielietojami celtniecībā, kā arī kūdra, kas ir

populāra Latvijas eksportprece. Aiviekstes un Klintaines pagastos ir atklātas un

izpētītas bagātas dolomītu atradnes. Novada septiľos ezeros konstatēts biezs sapropeļa

slānis, tas izmantojams kā mēslojums un dziednieciskās dūľas.

Tehniskā infrastruktūra

• Pļaviľu novadā ir attīstīta transporta infrastruktūra. Pasažieru un kravu pārvadājumiem

iespējams izmantot gan autoceļus, gan dzelzceļu. Pļaviľu novadu šķērsojošais valsts

galvenais autoceļš E22 (A6) ir iekļauts Trans-Eiropas autoceļu tīklā. Attīstīts autoceļu

un dzelzceļa tīkls sniedz iespējas attīstīt loģistikas un transporta pakalpojumus.

• Pļaviľu novadu šķērso maģistrālais gāzes vads Rīga-Daugavpils, taču neviena no

novada teritorijām nav pieslēgta pie maģistrāla gāzes vada. Ir iespēja veidot atzarus

dabas gāzes saľemšanai, kas ir priekšnosacījums novada gazifikācijai un aktīvākai

uzľēmējdarbības attīstībai.

• Pļaviľu novads ir apgādāts ar elektroenerģiju pietiekamā apjomā.

• Sakaru infrastruktūra nodrošina fiksēto un mobilo telekomunikāciju, interneta un datu

pārraides pakalpojumus, pasta pakalpojumus.

Līdz ar to, Pļaviľu novads kopumā ir pietiekami labi apveltīts ar dažādiem dabas

resursiem. Lielāka problēma ir infrastruktūra, tajā skaitā jau pieminētais gāzes apgādes

trūkums, kā arī sliktā ceļu kvalitāte. Nerisinot šīs infrastruktūras problēmas, arī dabas

resursu un cilvēkresursu izmantošanas iespējamība ir visai ierobežota. Tādēļ

infrastruktūras pilnveidošana uzskatāma par vienu no galvenajiem Pļaviľu novada

ilgtermiľa attīstības priekšnosacījumiem.

7.4.4 Uzņēmējdarbību reglamentējošā likumdošana, administratīvās procedūras

Visbiežāk tieši uzľēmējdarbību reglamentējošā likumdošana un administratīvās procedūras,

lai uzsāktu un veiktu uzľēmējdarbību, tiek minētas kā uzľēmējdarbību bremzējoši faktori. Lai

saprastu, kā atvieglot uzľēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu, vispirms ir jāizvērtē, kas

apgrūtina vai pasliktina uzľēmējdarbības veikšanu. Pasaules praksē, Pasaules Bankas projekta

„Doing Business”7

ietvaros kopš 2002.gada objektīvi tiek izvērtēts uzľēmējdarbības

veikšanas vieglums mazajiem un vidējiem uzľēmumiem 183 pasaules valstīs.

Uzľēmējdarbības vides izvērtējumam tiek izmantoti 10 aspekti un saskaľā ar tiem Latvija

2010.gadā kopumā ir ierindota 27.vietā, bet 2011.gadā - 24.vietā (Tabula 7.12), kas kopumā ir

ļoti augsts novērtējums, lai gan virknē vērtēto aspektu vērojama situācijas pasliktināšanās.Tā,

piemēram, pasliktinājusies situācija uzľēmējdarbības uzsākšanā, investoru tiesību aizsardzībā,

nodokļu maksāšanā un būvniecības atļauju kārtošanā. Jāatzīmē, ka tās jau ir ilgstošas visas

Latvijas problēmas, kuru risināšanā izšķirošs lūzums tā arī nav panākts.

Tabula 7.12. Latvijas uzņēmējdarbības vides novērtējums

Izvērtējuma aspekts Vieta 2011.gadā Vieta 2010.gadā

Kredītlīdzekļu saľemšana 6 6

Līgumu izpilde 14 14

Ārējā tirdzniecība 16 16

7 http://www.doingbusiness.org/data/exploreeconomies/latvia/


87


Uzľēmējdarbības uzsākšana 53 51

Īpašuma reģistrēšana 57 61

Investoru tiesību aizsardzība 59 57

Nodokļu maksāšana 59 56

Būvniecības atļauju kārtošana 79 77

Uzľēmējdarbības slēgšana 80 89

Avots: http://www.doingbusiness.org/data/exploreeconomies/latvia/

Katra no 9 minēto aspektu izvērtēšanai tiek izmantoti tādi rādītāji, kā laiks, procedūru vai

kārtojamo dokumentu skaits un izmaksas, kas galvenokārt ir valsts regulējošo normatīvu

noteiktas, taču daļu no aspektiem uzľēmējdarbības veikšanai pozitīvi ietekmēt var arī

pašvaldība, piemēram, būvniecības atļauju kārtošanas ātrumu vai nekustamā īpašuma nodokļu

atlaižu piemērošanu.

Valsts līmenī pasākumi uzľēmējdarbības vides uzlabošanai tiek plānoti, sagatavoti un ar

Ministru kabineta rīkojumu apstiprināti ik gadu dokumentā „Uzľēmējdarbības vides

uzlabošanas plāns”. 2010.gada Pasākumu plāna mērķis bija „ātrāk, lētāk, mazāk procedūru”

un tas tika koncentrēts uz tādām jomām kā elektronisko pārvaldi, uzľēmumu dibināšanu,

nodokļu administrēšanu, ārējo tirdzniecību, nekustamā īpašuma reģistrēšanu un būvniecības

regulējuma pilnveidošanu8. Būtiskākie pasākumi, kas paredzēti plānā un kuros plānots iesaistīt

pašvaldības, ir būvniecības atļauju procedūru un elektroniskās pārvaldes jomā.

Pašvaldībai ir būtiski apzināt uzľēmējdarbības bremzējošos faktorus un iespējamos

pasākumus to atbalstam un izaugsmei.

Šajā sakarā 2001.gada pavasarī Pļaviľu novada dome veica uzľēmēju aptauju. Aptaujā

piedalījās 16 uzľēmumu pārstāvji. Kaut arī izlases apjoms nav uzskatāms par pietiekami

reprezentablu, tomēr aptaujas dalībnieki pārstāvēja visas novada teritoriālās vienības

(Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagasts, Pļaviľas pilsēta), ka darbojas dominējošās

tautsaimniecības sfērās (lauksaimniecība, pakalpojumi, celtniecība). Tādēļ to viedoklis var

kalpot par orientieri, izstrādājot uzľēmējdarbības vecināšanas aktivitāšu plānus Pļaviľu

novadā.

Attēls 7.8.Pļaviņu novada uzņēmēju aptaujas rezultāti (2011.gada marts-aprīlis)

Galvenās problēmas, ar kurām ikdienā saskaras uzņēmēji Būtiskākie faktori, kas nepieciešami, lai sasniegtu

straujāku uzņēmuma izaugsmi

8 Ministru kabineta rīkojums Nr.164, Rīgā, 2010.gada 24.martā (prot. Nr.12 43.§) Par Uzľēmējdarbības vides

uzlabošanas pasākumu plānu 2010.gadam


88


Nozīmīgākie Pļaviņu novada uzņēmējdarbības virzieni,

kas varētu veidot novada ekonomisko profilu

(specializāciju)

Kas būtu nepieciešams, lai palielinātu darba vietas

Jūsu uzņēmumā?

Valsts līmenī: - Uzlabot nodokļu politiku;

- Valsts nākotnes attīstības redzējuma "izveide“

- Produkcijas noieta iespējas, kas saistītas ar valsts

ekonomiskās dzīves aktivizāciju.

Pašvaldības līmenī: - Nākotnes attīstības redzējuma "izveide“

- Krietni labāks un attīstītāks ceļu tīkls

Uzľēmēju līmenī: - Jāpaplašina pakalpojumu skaits no mūsu pašu

puses

- Ražošanas jaudas palielināšana

- Palielināt zemes platības

Iedzīvotāju līmenī: Cilvēku vēlēšanās strādāt

Tā kā plaša Pļaviľu novada uzľēmēju aptauja par uzľēmējdarbības vidi pašvaldībā nav veikta,

tad nav iespējams izdarīt secinājumus par konkrētiem tieši uz Pļaviľu novadu attiecināmiem

veicinošiem un bremzējošiem faktoriem, bet indikatīvus rezultātus var ľemt no 2009.gada

aptaujas, kuru veica biedrība Līdere un LDDK un kurā tika aptaujāti vairāk nekā 230 Latvijas

mikro un mazo uzľēmumu vadītāji. Šīs aptaujas ietvaros kā lielākos uzľēmējdarbību

bremzējošos faktorus uzľēmēji minēja finansējuma trūkumu, nodokļu slogu, administratīvos

šķēršļus, kā arī konsultāciju trūkumu par uzľēmējdarbības uzsākšanu un tās attīstību. Arī

pavisam neliela daļa Pļaviľu novada uzľēmēju, atbildot uz jautājumiem šīs IAP izstrādes

ietvaros, visbiežāk kā aktuālākās problēmas min augstos nodokļus, kontrolējošo institūciju

lielo skaitu, ES struktūrfondu apguvi, kvalificēta darbaspēka trūkumu un grūti pieejamus

kredīta/finanšu avotus.

Valsts līmenī 2010.gadā mikrouzľēmumu atbalstam Ekonomikas ministrija sadarbībā ar SIA

„HansaWorld Latvia” ir izstrādājusi pirmo bezmaksas grāmatvedības programmu

mikrouzľēmumiem, ar kuras palīdzību uzľēmuma vadītājs varēs kontrolēt uzľēmuma finanšu

rādītājus, veikt realizācijas un piegādes uzskaiti, norēķinu skaidrā naudā, avansa norēķinu un

darba samaksas uzskaiti, kā arī noliktavas atlikumu uzskaiti. Programmā ir iespējams sastādīt

mikrouzľēmumu nodokļa ceturkšľu deklarācijas un sagatavot pievienotās vērtības nodokļa

pārskatus.

5%8%

10%

16%

24%

8%

13%

8%

8%

Nepietiekamas tirgus zināšanasGrūtības ar uzņēmuma tālāku attīstībuNovecojušas tehnoloģijas

Augsti kredītu procenti

Apgrozāmo līdzekļu trūkums

Augstas mārketinga izmaksasAugstas ražošanas izmaksas

Ierobežotas ražošanas jaudasCitas problēmas (lūdzu, norādīt kādas)

17%

8%

17%

17%

8%

0%

33%

Birokrātijas maziņāšana

Pasūtījumu veicināšana

Finanšu pieejamība

Valsts ekonomiskā izaugsme

Tūrisma infrastruktūras attīstība

Darba vietas novadā

28%

21%16%

16%

3%

14%2%

Lauksaimniecība

Kokapstrāde

Derīgo izrakteņu ieguve un apstrāde

Mežizstrāde

Būvniecība

Tūrisms

Pārtikas ražošana


89


7.4.5 Pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

Nozīmīgākais atbalsts, kādu vietējās pašvaldības var sniegt uzľēmējdarbības sekmēšanai

Latvijā ir sekojošs:

- Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides;

- Tehniskās infrastruktūras attīstība;

- Sociālās infrastruktūras attīstība;

- Uzľēmējdarbības izvietojuma stimulēšana;

- Uzľēmējdarbību veicinošu institūciju attīstības sekmēšana;

- Iesaistīšanās uzľēmējdarbībā;

- Privātās publiskās partnerības īstenošana;

- Privatizācija;

- Pašvaldības iepirkumu veikšana;

- Uzľēmēju nodrošināšana ar informāciju;

- Informācijas par uzľēmumiem izplatīšana;

- Uzľēmēju pārstāvēšana starptautiskās vizītēs (pasākumos, izstādēs u.c.);

- Pilsētu mārketinga koncepcijas īstenošana.

Šobrīd no augstāk minētā saraksta Pļaviľu novada dome ieguldījumu uzľēmējdarbības

sekmēšanā veic galvenokārt caur tehniskās un sociālās infrastruktūras veidošanu, kā arī caur

šo jomu publiskajiem iepirkumiem.

7.5 Uzņēmējdarbības vides novērtējums

Pēc Lursoft datiem uz 2011.gada 22. jūniju Pļaviľu novadā ir reģistrēti 340 uzľēmumi9 ar

kopējo reģistrētā pamatkapitāla apjomu 1 639 606 Ls.

Saskaľā ar CSP datiem 2009.gadā Pļaviľu novadā bija 218 ekonomiski aktīvas tirgus sektora

statistiskās vienības. Uz 1000 iedzīvotājiem Pļaviľu novadā bija 34 tirgus sektora statistiskās

vienības (Latvijā vidēji – 57, Zemgales reģionā – 45). Pēc darbības formas pašnodarbinātās

personas sastāda – 36.2%, individuālie komersanti – 5.1%, komercsabiedrības - 33.5%,

zemnieku un zvejnieku saimniecības – 25.2%.

Sadalījumā pa galvenajiem darbības veidiem, saskaľā ar CSP datiem par 2009.gadu, puse

(50%) no ekonomiski aktīvajām uzľēmējdarbības vienībām pārstāvēja pakalpojumu jomu,

t.sk. tirdzniecību, transporta pakalpojumus, operācijas ar nekustamo īpašumu, veselības

aizsardzības jomu un citus, 40% - lauksaimniecību, 8% - ieguves un apstrādes rūpniecību, 2%

- būvniecību.

Pļaviľu novada ģeogrāfiskais izvietojums savienojumā ar attīstītu tehnisko infrastruktūru

rada virkni būtisku priekšrocību komercdarbības attīstīšanai tai skaitā:

- Atrašanās multimodālā tranzīta koridora Austrumi-Rietumi maršrutā rada

priekšnosacījumus turpmākai loģistikas attīstībai.

- Attīstīts autoceļu tīkls, dzelzceļa transporta esamība nodrošina pasažieru un krāvu

pārvadājumu mobilitāti, sniedz iespējas attīstīt transporta pakalpojumus.

9 Statistikā iekļauti dati par nelikvidētiem uzľēmumiem līdz 22.06.2011.


90


- Pļaviľu novadu šķērso maģistrālais gāzesvads „Rīga - Daugavpils”, no kura iespējams

veidot atzarus dabas gāzes saľemšanai pilsētā, kas ir priekšnosacījums novada

gazifikācijai un aktīvākai rūpniecības attīstībai.

- Novietojums pie Daugavas (Pļaviľu HES ūdenskrātuves) ir tūrisma un pakalpojumu

attīstību veicinošs faktors.

- Lielu pilsētu (Jēkabpils, Aizkraukle) tuvums ir papildus kvalificēta darbaspēka avots

un tai pat laikā paaugstina potenciālo pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem.

- Pļaviľu novads ir apgādāts ar elektroenerģiju pietiekamā apjomā

- Moderno sakaru līdzekļu pieejamība veido labvēlīgu vidi biznesam.

Pļaviľu novada dabas resursi, t.sk. lauksaimniecības zemju teritorijas, derīgie izrakteľi

(dolomīts, māli, smilts, grants, kūdra), ūdens resursi (upes, ezeri, mākslīgi veidotās

ūdenskrātuves) ir nepieciešamais priekšnosacījums lauksaimniecības, ieguves rūpniecības un

tūrisma biznesa attīstībai. Tieši šie komercdarbības virzieni tiek vērtēts kā visperspektīvākie.

Lai veiktu pilnīgāku uzľēmējdarbības vides analīzi Pļaviľu novadā, ir nepieciešami papildus

dati no uzľēmējiem.

Papildus informāciju no uzľēmējiem ir paredzēts iegūt individuālu (intervijas) vai kolektīvu

(seminārs) pārrunu laikā.

Mērķa grupām būtu jāpārstāv galvenās darbības formas (pašnodarbinātās personas,

komercsabiedrības, zemnieku un zvejnieku saimniecības), kā arī galvenie darbības veidi

(lauksaimniecība, rūpniecība, tirdzniecība, citi komercpakalpojumi).

Interviju mērķis – identificēt un sistematizēt problēmas, kuru risināšana:

a) ir pašvaldības kompetencē;

b) prasa kopīgas (pašvaldības un privātās) aktivitātes

c) ir valdības kompetencē, saistībā ar dažādu normatīvo aktu precizēšanu.


91


8 Iedzīvotāju dzīves vide

8.1 Izglītības iespējas un izglītības iestāžu pieejamība

Kopskatu uz Pļaviľu novada izglītības iespējās sniedz attēls zemāk.

Attēls 8.1. Izglītības iespējas Pļaviņu novadā

Nākamajās sadaļas tiek sniegts detalizētāks izglītības iespēju raksturojums.

8.1.1 Pirmsskolas izglītība

Sadaļas sagatavošanai izmantotie avoti: Pļaviņu novada izglītības nodaļa

Pļaviľu novadā pirmsskolas izglītību bērniem nodrošina pirmsskolas izglītības iestāde

„Jumītis” ar filiālēm „Bērziľš”, „Rūķītis” un „Zīļuks”. PII „Jumītis” ir Pļaviľu novada domes

dibināta un pakļautībā esoša vispārējās izglītības iestāde (struktūrvienība). Visās iestādēs ir

licenzēta pirmsskolas izglītības programma.

PII „Jumītis” juridiskā adrese atrodas Kriškalnos, Aiviekstes pagastā, tā filiāles „Bērziľš”

atrodas Pļaviľās, „Rūķītis” atrodas Gostiľos (Pļaviľu pilsētas daļa), „Zīļuks” Vietalvas

pagastā.

PII „Ŗūķītis” un PII „Zīļuks ” ir sava īpaša darba specifika, jo šis iestādes pedagoģisko

procesu īsteno jaukta vecuma bērnu grupās, kur ikdiena līdzinās ģimenes mikrovidei, kas

veicina bērna prasmju, saskarsmes un komunicēšanās spēju veiksmīgu attīstību. Savukārt PII

„Jumītis” un PII „Bērziľš” katrā ir četras grupiľas.

PII nodrošina dienas tikai grupiľas taču, kā iecere tiek izskatīta veidot diennakts grupiľu

Vietalvā, taču pirms tam pašvaldība izvērtēs pieprasījumu pēc šāda pakalpojuma.

Materiāli-tehniskais nodrošinājums pedagoģiskā procesa nodrošināšanai visos PII ir

kvalitatīvs. Savukārt attiecībā uz infrastruktūru jāatzīmē, ka PII filiālēs nepieciešami telpu


92


remonti, ūdensvada, kanalizācijas un apkures rekonstrukcija, kā arī PII „Rūķītis” un PII

„Jumītis” nepieciešama laukumu iekārtošana un žoga rekonstrukcija.

2010.gada 1.septembrī pirmsskolas izglītības iestādēs strādāja 30 pedagogi, no tiem 27 ar

augstāko pedagoģisko pirmsskolas izglītību, 1 ar citu augstāko izglītību un 2 ar izglītības

zinātľu maģistra grādu. Tas ir nemainīgs pēdējo trīs gadu laikā un uzskatāms par pietiekošu.

Iestādes pedagogi kvalifikācijas celšanai piedalās Aizkraukles Izglītības pārvaldes

organizētajos pasākumos, semināros, apmeklē lekcijas un kvalifikācijas kursus.

Apkalpojošās funkcijas nodrošina tehniskais personāls - 29 speciālisti.

Savukārt analizējot pedagogu sastāvu pēc vecuma struktūras var novērot, ka vairāk kā 2/3 no

tiem ir vecumā līdz 45 gadiem, taču tam ir raksturīga tendence pakāpeniski samazināties

pēdējos trīs gados (skat. Attēls 8.2).

Attēls 8.2. PII pedagogu vecuma struktūras dinamika

Kopējais vietu skaits četros bērnudārzos pēdējos trīs gados ir nemainīgs - 216 vietas, t.sk.:

- PII „Bērziľš” – 84 vietas

- PII „Zīļuks” – 24 vietas

- PII „Jumītis” – 84 vietas

- PII „Rūķītis” – 24 vietas.

Novadā tiek nodrošināta visu bērnu uzľemšana bērnudārzos. Gandrīz visas vietas bērnudārzos

ir piepildītas un bērnu skaits 2010/2011.gadu periodā sasniedza 215.


93


Attēls 8.3. Kopējais bērnu skaits Pļaviņu novada PII

Analizējot bērnu skaitu pa bērnudārziem aina ir līdzīga – bērnus skaits bērnudārzos svārstās

nebūtiski – PII „Zīļuks”, PII „Jumītis” un PII „Rūķītis” visas vietas ir aizpildītas, savukārt PII

„Bērziľš” 2008/2009. un 2009/2010/gadu periodos visas vietas nebija aizpildītas.

Attēls 8.4. Bērnu skaits katrā PII

Arī analizējot datus par bērnu skaits rindā katrā no PII, tendences ir atšķirīgas (skat. Attēls

8.5):

- PII „Zīļuks” – ir nemainīgs stāvoklis, visas vietas aizpildītas, rinda nepastāv;

- PII „Bērziľš”, PII „Jumītis” – rindā esošo bērnu skaits ar katru gadu samazinās;

- PII „Rūķītis” – pēdējos trijos gados rindā stāvošu skaits ir pieaudzis no 6 līdz 10

bērniem.


94


Attēls 8.5. Bērnu skaits rindā uz vietām Pļaviņu novada PII

Ľemot vērā demogrāfiskās tendences, kas liecina, ka kopējais iedzīvotāju skaits un līdz ar to

arī bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem Pļaviľu novadā pakāpeniski samazinās, pašvaldība

izvērtēt PII optimizācijas iespējas novadā ilgtermiľā. Optimizācijas ietvaros šobrīd tiek

izskatītas sekojošas projektu idejas:

- PII „Rūķītis” nav īpaši būvēts PII vajadzībām, tas ir izvietots dzīvojamā mājā, kas

piemērota bērnudārza vajadzībām. Tādēļ tiek izvērtēta iespēja šo filiāli pārvietot

pašvaldībai piederošās tukšās ēkās pie Gostiľu stadiona bijušajā Pļaviľu mežniecības

ēkā. Tās ir iespējams atbilstošāk pielāgot PII vajadzībām. Turklāt, kā tika analizēts

augstāk, PII „Rūķītis” ir tendence pieaugt rindā esošo bērnu skaitam.

- Savukārt PII „Bērziľš” ir telpas, kas netiek pilnībā izmantotas, turklāt PII „Bērziľš” ir

baseins, kas būvēts periodā līdz 1980.gadam un šobrīd netiek izmantots, jo

nepieciešams pilnīga rekonstrukcija.

8.1.2 Pamatizglītība un vidējā izglītība

Pamatizglītību un vidējo izglītības iespējas Pļaviľu novadā nodrošina Pļaviľu novada

ģimnāzija ar filiāli Odzienā.

Pļaviľu novada ģimnāzija izveidojās 2009.gada augustā, kad Marijas Brimmerbergas vārdā

sauktā Pļaviľu vidusskola tika pārdēvēta par Pļaviľu novada ģimnāziju un tai tika pievienota

Odzienas pamatskola, kļūstot par Pļaviľu novada ģimnāzijas filiāli Odzienā.

Skolā piedāvā sekojošas izglītības programmas:

Pamatizglītības programma

Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izglītības programma

Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma

Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena

programma

papildus tiek realizētas arī interešu izglītības programmas.


95


2010/2011.mācību gadā pedagoģisko procesu nodrošināja 40 pamatskolas pedagogi un 16

vidusskolas pedagogi ar nepieciešamo izglītību un atbilstošu kvalifikāciju un kuri sistemātiski

paaugstina savu profesionālo meistarību. Pedagogu skaits ir pietiekošs.

Skolēnu skaita analīze liecina par negatīvām tendencēm, kas balstītas uz kopējo demogrāfisko

situāciju novadā, t.i. iedzīvotāju skaits samazinās un līdz ar to samazinās arī audzēkľu skaits.

Rezultātā skolēnu skaits 2009./2010. mācību gada sākumā no 603 skolēniem līdz

2010./2011.mācību gadam ir samazinājies 547 skolēniem (skat. Attēls 8.6).

Attēls 8.6. Skolēnu skaits Pļaviņu novada pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs

* 2008/2009.mācību gada dati sniegti bez skolēnu skaita Odzienā.

Skolēnu samazinājums ir novērojams gan pamatskolas grupā, gan arī vidusskolas grupā.

Taču jāatzīmē, ka demogrāfiskās tendences ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē skolēnu

skaitu. Kā parāda sniegtie dati attēlā zemāk (Attēls 8.7), tad līdz minimumam ir samazinājies,

to skolēnu skaits, kas Pļaviľu novadā mācās no kaimiľu novadiem, savukārt stabilu

pieauguma tendenci uzrāda Pļaviľu novada skolēnu skaits, kas mācās kaimiľu novadu skolās.

Attēls 8.7. Skolēnu skaita dinamika starp Pļaviņu un kaimiņu novadu mācību iestādēm

Uz ziľojuma sagatavošanas brīdi nav pieejami dati par 2009./2010.mācību gadu


96


Kā viens no iemesliem šādām tendencēm ir darba vietu trūkums Pļaviľu novadā. Tā rezultātā

Pļaviľu novada iedzīvotāji meklē darba iespējas kaimiľu novados, un līdz ar to arī optimizējot

transporta izmaksas iekārto bērnus kaimiľu novadu skolās.

2009.gadā ar ļoti labiem panākumiem norisinājās skolas akreditācija, kura rezultātā skola tika

akreditēta uz maksimāli iespējamo laiku – sešiem gadiem. Skolas darbības kvalitātes augsto

novērtējumu apliecināja akreditācijas komisijas ekspertu ziľojums.

Arī novada iedzīvotāji kopumā pozitīvi vērtē Pļaviľu novada ģimnāzijas darbu - veiktā

iedzīvotāju aptaujā aptuveni 90% respondentu atzīmējuši, ka ir apmierināti (45%) un daļēji

apmierināti (45%) ar vispārējās izglītības pakalpojumu.

Skolā skolēniem tiek sniegts daudzveidīgs atbalsts. Skolā veiksmīgi darbojas atbalsta

personāls – psihologs, logopēds, sociālais pedagogs, karjeras izvēles koordinators, bibliotekāri

un medmāsa.

Sākumskolas skolēniem tiek nodrošinātas pagarinātās dienas grupas nodarbības.

Visiem skolēniem tiek nodrošinātas arī individuālā darba aktivitātes. Individuālā darba

aktivitātes jeb konsultācijas tiek piedāvātas pilnīgi visos skolas izglītības programmās

iekļautajos mācību priekšmetos pie visiem skolotājiem. Konsultāciju mērķis ir sniegt atbalstu

skolēniem ar grūtībām mācībās, kā arī talantīgiem skolēniem, lai paplašinātu viľu zināšanas

un prasmes un palīdzētu sagatavoties dalībai olimpiādēs, konkursos, projektos un sacensībās.

Tā rezultātā skola audzēkľi regulāri uzrāda augstus sasniegumus mācību priekšmetu

olimpiādēs un valsts pārbaudes darbos.

Skolēnu atbalstam visās skolā realizētajās izglītības programmās ārpus kopējās mācību

slodzes tiek piedāvātas arī fakultatīvās nodarbības.

Pļaviľu novada ģimnāzija ir aktīvi iesaistījusies Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas

Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projektos. 2009.gada decembrī tika pabeigta ERAF

projekta "Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar

funkcionāliem traucējumiem“ realizācija un ekspluatācijā nodots ilgi gaidītais pacēlājs. Skolā

veiksmīgi tiek īstenots arī otrs ERAF projekts „Kvalitatīvai dabaszinātľu apguvei atbilstošas

materiālās bāzes nodrošināšana”.

Daudzi skolas pedagogi veiksmīgi piedalās divos ESF projektos: ESF darbības programmas

”Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.2.2. apakšaktivitātes projektā „Atbalsts

vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” (Vienošanās

Nr.2008/001/1DP /1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002) un darbības programmas „Cilvēkresursi un

nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.1.5.apakšaktivitātē "Pedagogu konkurētspējas veicināšana

izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”.

2009.gadā tika realizēts projekts ,,Vietalvas pagasta Odzienas pamatskolas informatizācija”

Nr.3DP/3.2.2.1.2/09/IPIA/VIAA/522.

Ļoti būtiski ir uzlabota un modernizēta skolas materiāli tehniskā bāze, paverot visplašākās

iespējas jaunāko informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai mācību stundās.

Skolā ir iegādāti, uzstādīti un mācību procesā veiksmīgi pielietoti mūsdienīgi mācību

tehniskie līdzekļi – interaktīvās tāfeles, digitālās dokumentu kameras, balsošanas pultis,

multimediju projektori, digitālie un stereoskopiskie mikroskopi un citi materiāltehniskie

resursi.


97


Savukārt Pļaviľu novada ģimnāzijas infrastruktūras tehniskais stāvoklis tiks uzlabots līdz

2011.gada beigām realizējot projektu „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju

samazināšanai Pļaviľu novada ģimnāzijā un PII "Bērziľš"”. Projekta ietvaros tiks veikta:

- Ēkas ārsienu siltināšana.

- Ēkas cokola siltināšana.

- Jumta virmas siltināšana, Ūdens novadīšanas sistēmas tīrīšana un remonts.

- Atlikušo koka durvju un logu nomaiľa.

- Apkures sistēmas renovācija: .

- Spuldžu nomaiľa uz luminiscentām spuldzēm vai LED gaismekļiem koplietošanas

telpās

- Piespiedu ventilācijas izbūve ar siltuma atgūšanas (rekuperācijas) sistēmu izbūve

sporta zālē.

Projekta attiecināmās izmaksas ir LVL 696660, ko finansēs 65% -Klimata pārmaiľu finanšu

instrumenta, 35% - Pļaviľu novada domes līdzfinansējums.

Kā viens no būtiskiem Pļaviľu novada ģimnāzijas attīstības virzieniem tiek izskatīts

profesionālas ievirzes un sporta specializācijas ievešana skolā, kas varētu kalpot kā piesaistes

faktors kaimiľu novada studējošiem Pļaviľu novada jauniešiem.

Papildus augstāk minētajam pozitīvi ir vērtējams fakts, ka gan Pļaviľu novada ģimnāzijai gan

filiālei Odzienā ir internāts.

Pie Ģimnāzijas esošais internāts atrodas ēkas 2.stāvā, vienā ēkā ar Izglītības nodaļu. Diemžēl

ģimnāzijas internātu skolēni neizmanto. Kaut arī kopš 2009.gada internāts ir daļēji apgādāts ar

mēbelēm, sadzīves tehniku un citu nepieciešamo internāta aprīkojumu, tas nodrošina

nepilnīgas ērtības (internātā nav dušas, tualetes ir tikai pirmajā stāvā). Ľemot vērā augstāk

minēto tiek izskatīta iespēja ģimnāzijas internātu pielāgot citam izmantojumam (piemēram,

Mākslas skolai).

Attiecībā uz skolēnu pārvadāšanu, skolas autobusi nodrošina skolēnu nokļūšanu uz/no skolas.

Taču skolēnu pārvadāšana lauku teritorijā (īpaši Klintainē un Rīteros) dzīvojošajiem bērniem,

lai tie varētu regulāri apmeklēt Mūzikas skolu un Mākslas skolu, kā arī sporta nodarbībām,

nav pietiekoša. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc liela daļa šo ciemu ģimenes izvēlas vest

bērnus uz mācībām Koknesē.

Visiem sekmīgajiem vidusskolēniem tiek nodrošinātas iespējas saľemt B klases autovadītāja

apliecību.

Pļaviľu novada ģimnāzijai līdz 2011.gada augustam tiks izstrādāts Attīstības plāns. Līdz šim

ar to nav bijis iespējams iepazīties. Balstoties uz to, sadaļa tiks papildināta un/vai koriģēta.

8.1.3 Profesionālās ievirzes un interešu izglītība

Pļaviľu novadā profesionālās ievirzes un interešu izglītības jomā pakalpojumus sniedz

sekojošas iestādes: Pļaviľu mākslas skolas un Pļaviľu mūzikas skola. Pļaviľu Ģimnāzijā tiek

nodrošināti 32 interešu izglītības licencētas programmas. Daudzveidīgas interešu izglītības

programmas tiek piedāvātas arī Pļaviľu novada ģimnāzijas audzēkľiem.


98


Pļaviľu Mākslas skolas darbības pamatvirziens ir izglītojoša darbība, kurā mācību process

sastāv no teorētisko un praktisko zināšanu apguves, izmantojot darba grupas, kā arī

diferencētu apmācību.

Pedagoģisko procesu nodrošināja 5 pedagogi.

Mākslas skolā nodarbības tiek nodrošinātas dažādās vecuma grupās:

- skolas audzēkľiem,

- pieaugušo interešu izglītības dalībniekiem,

- pirmsskolas vecuma interešu izglītības dalībniekiem,

- sagatavošanas grupas „Mazā darbnīca” interešu izglītības dalībniekiem.

Pļaviľu Mākslas skolā 2010/2011.mācību gadā apmeklēja 138 audzēkľi. To kopējais skaits

pēdējos trīs gados ir pieaudzis, kaut arī nodarbību apmeklētāju skaita dinamika pa vecuma

grupām ir atšķirīga.

Attēls 8.8. Pļaviņu Mākslas skolas audzēkņu skaits

Skolas audzēkľi piedalās novada, citu Latvijas novadu izstādēs, kā arī Valsts konkursos.

Pļaviľu Mūzikas skola ir Pļaviľu novada domes profesionālās ievirzes izglītības iestāde

profesionālās ievirzes mūzikas izglītības programmu īstenošanai.

Pļaviľu Mūzikas skolā 2010/2011.mācību gadā apmeklēja 77 audzēkľi.

Mūzikas skolā audzēkľiem ir iespēja apgūt klavierspēles, pūšaminstrumentu, (galvenokārt,

flautas un saksofons), akordeona spēles un vijoles spēles pamatus. Populārākā ir klavierspēles

programma, kuru apgūst katru gadu aptuveni puse audzēkľu.

Mūzikas skolā ir katru gadu tradicionāli koncerti. Skolas audzēkľi katru gadu piedalās Valsts

un citu mūzikas skolu rīkotos konkursos.

Pedagoģisko procesu nodrošina 10 pedagogu kolektīvs. Visi pedagogi ir ar augstāko

pedagoģisko un profesionālo izglītību. Mūzikas skolas pedagogiem notiek individuāla

sadarbība starp specialitātēm ar kaimiľu novada skolām.

No infrastruktūras viedokļa jāatzīmē, ka:


99


- Mākslas skolas ģeogrāfiskais novietojums ir īpaši labs – pilsētas centrā, blakus

Pļaviľu ģimnāzijai, kas nodrošina bērnu nokļūšanu no Ģimnāzijas Mākslas skolā,

nešķērsojot ielas. Taču Mākslas skolas telpas ir sliktā stāvoklī un to platība ir

nepietiekoša kvalitatīva pedagoģiskā procesa nodrošināšanai visiem interesentiem;

- labs Mākslas skolas un Mūzikas skolas tehniskais nodrošinājums.

Ľemot vērā augstā minēto turpmākajos gados nepieciešamās aktivitātes ir sekojošas:

- Pļaviľu Mākslas skolai nepieciešams atbilstošas telpas. Kā viena no iespējām ir

pielāgot Pļaviľu Ģimnāzijas internātu tieši Mākslas skolas vajadzībām

- Uzlabot sabiedrisko transportu pasažieru (skolēnu/audzēkľu) pārvadājumiem pēc

skolas nodarbībām, lai no lauku teritorijām (īpaši Klintainē un Rīteros) dzīvojošajiem

bērniem būtu iespējas nokļūt uz Mūzikas skolu un Mākslas skolu, kā arī sporta

nodarbībām.

- Uzlabot bērnu un iedzīvotāju pārvietošanās drošību diennakts tumšajā laikā (it īpaši

ziemas vakaros) nodrošinot ielu apgaismojums Pļaviľās un pagastu centros.

Interešu izglītības jomā katru gadu Pļaviľu ģimnāzija nodrošina aptuveni 30 licencētas

interešu izglītības programmas (t.sk. deju kolektīvi, kori, dažādas sporta nodarbības u.c.), kura

apmeklē vairāk kā 400 audzēkľi (skat. Attēls 8.9).

Attēls 8.9. Pļaviņu ģimnāzijas interešu izglītības programmu un to dalībnieku skaits

Katru mācību gadu interešu izglītības programmas apmeklē vairāk kā puse ģimnāzijas

audzēkľu.

Kopumā Pļaviľu novadā tiek nodrošināts diezgan plašs interešu izglītības programmu klāsts.

Pie tam ir vērojams liels pieprasījums pēc moderno deju kursiem, tomēr nelielā atalgojuma

iespēju dēļ neizdodas piesaistīt moderno deju pedagogu.

Papildus augstāk minētajām interešu izglītības iespējām Pļaviľu novadā ir iecerēts projekts

,,Jauniešu informācijas punkts Pļaviľu novadā” Nr.07.4-16.


100


8.1.4 Neformālā izglītība

Neformālās izglītības iespējas sniedz Sākumskolas vecuma bērnu rotaļu un attīstības centrs

„Pepija” un Jaunatnes iniciatīvu centrs „Ideja”. Pļaviľu novada dome līdzfinansē šo iestāžu

vadītāju atlīdzību un komunālos maksājumus.

Sākumskolas vecuma bērnu rotaļu un attīstības centrs „Pepija” (BAC „Pepija) ir paredzēts

ikvienam Pļaviľu novada bērnam vecumā no 7 līdz 12 gadiem.

Jaunatnes iniciatīvu centrs “Ideja” (JIC „Ideja”) ir Pļaviľu pilsētas domes struktūrvienība,

kuras mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus jauniešu pašiniciatīvai un līdzdalībai sabiedriskajā

dzīvē, kur noteiktas apdzīvotas vietas jaunieši var ierasties centra darba laikā un, atbilstoši

savām interesēm, pavadīt brīvo laiku draugu lokā un centra darbinieka uzraudzībā.

JIC “ Ideja” darba pienākumus veic 1 algots darbinieks un 1 brīvprātīgais palīgs. JIC “Ideja”

dienā apmeklē līdz pat 70 bērniem/jauniešiem. paplašināsies, tiks remontētas telpas otrpus

kāpnēm.

Ar 2011. g. 31. maijā parakstītu līgumu aizsāksies Latvijas-Šveices sadarbības programmas

projekta „Atbalsts jaunatnes iniciatīvu attīstībai attālos vai mazattīstītos reģionos” aktivitātē „

Multifunkcionālu jaunatnes iniciatīvu centru izveide” realizācija Pļaviľu novadā.

Jaunizveidotais multifunkcionālais jauniešu centrs ar neformālās izglītības metodēm veicinās

atbalstu jauniešu iniciatīvām, nodrošinot uz jauniešiem orientētus pasākumus un piedāvājot

iespējas brīvā laika lietderīgai izmantošanai. Jauniešu centri būs arī informācijas ieguves

punkts un atbalsta vieta jaunatnes organizāciju aktivitātēm.

Neformālās izglītības ietvaros Pļaviľu novada ģimnāzijas filiālē Odzienā ir iecerēts

Observatorijas izbūves projekts. Projekta mērķis – izveidojot Pļaviľu novada ģimnāzijas

filiālē Odzienā Pļaviľu novada observatoriju, nodrošināt visa novada bērniem un pieaugušiem

brīva laika pavadīšanas iespēju, kā arī iespēju daudzpusīgai attīstībai un izglītībai vides jomā,

veicinātu padziļinātu izpratni un interesi par dabu un tās daudzveidību, tā sniedzot

ieguldījumu sabiedrības dabas vides apziľas attīstīšanā un veicinātu dabas saglabāšanu.

Projekta ietvaros Pļaviľu novada dome iecerējusi pielāgot tām Pļaviľu novada ģimnāzijas

filiāles Odzienā trešo stāvu un uzstādīt tur rotējošo kupolu teleskopam. Aktivitāšu īstenošanai

paredzēts izveidot astronomijas pulciľus bērniem un pieaugušajiem, kur stāstījums par

zvaigznēm būs balstīts arī uz teikām un mītiem, piemēram, par Mazo Lāci un Lielo Lāci,

uzzināt, kā astronomijas sasniegumi tiek izmantoti cilvēku ikdienas dzīvē.

8.1.5 Mūžizglītība un tālākizglītība

Mūžizglītības iespējas Pļaviľu novadā piedāvā Pensionāru apvienība „Daugavas rīts” un

biedrība „Pļaviľu tautskola”, kas organizē dažādus pulciľus, nodarbības psiholoģijā, ētikā,

vēsturē un kultūrvēsturē, mājsaimniecībā un ekonomikā, sabiedrības integrācijā un politikā.

Mūžizglītība novadā netiek koordinēta, katra organizācija pati piedāvā savu iespēju robežās

nodarbības, bet nav pieaugušo izglītības centrs, kurš skatītos plašāk un piesaistītu kvalificētus

lektorus, apmācību programmas vai koordinētu informācijas pieejamību par kaimiľu novados

sniegtajām iespējām.

Lai pilnveidotu mūžizglītības un tālākizglītības iespējas, Pļaviľu novada dome ir ieplānojusi

izveidot mūžizglītības centru Pļaviľu bibliotēkā.


101


Tālākizglītības iespējas Pļaviľu novadā piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra, kas

pārkvalifikācijas programmu ietveros sadarbībā ar izglītības iestādēm nodrošina iespēja

bezdarbniekiem apgūt jaunas iemaľas un prasmes.

Lielākas mūžizglītības un tālākizglītības iespējas tiek sniegtas kaimiľu novados – it īpaši

Jēkabpilī. Kā parādīta iedzīvotāju aptauja, tad ap 20% no respondentiem ir atzīmējuši, ka

izmanto apmācības iespējas kaimiľu novados (Koknese, Jēkabpils), kā arī attālākās pilsētās kā

Daugavpils un Rīga.

Augstākās izglītības iespējas Pļaviľu novadā netiek piedāvātas.

Kopumā raksturojot Pļaviľu novada iedzīvotāju viedokli, kas izriet no veiktās iedzīvotāju

aptaujas var secināt, ka pašvaldība risina izglītības jautājumus labā un apmierinošā līmenī, jo

šādu atbilžu variantu ir izvēlējušies aptuveni 80% aptaujāto iedzīvotāju.

8.2 Veselības aprūpe un sociālā aizsardzība

8.2.1 Veselības aprūpe

Pļaviľu novadā ambulatora medicīniskā palīdzība ir pieejama Pļaviľās un Vietalvas pagastā -

darbojas 4 ģimenes ārsti un laboratorija.

Viena no ģimenes ārsta praksēm darbojas kopš 2000.gada (Pļaviľās un filiāle Vietalvā).

Kopējais klientu skaits ar ap 1800, galvenokārt tie ir novada iedzīvotāji, bet daļa ir no

Krustpils, Kalnsnavas un Rēzeknes. Saskaľā ar Ārsta likumu un ģimenes ārsta norīkojumu

ārstu-speciālistu konsultācijas galvenokārt klienti izmato Jēkabpilī, Aizkrauklē, Rīgā un citur

konkrētā speciālista pieejamības darba vietā. Ģimenes ārsta praksē strādā veselības mājas

aprūpes medicīnas māsa, vienīgā visā novadā. Fizioterapijas procedūras daļēji ir pieejamas

ģimenes ārsta prakses vietās, līdz ar to atsevišķi veidot procedūru kabinetu nebūtu lietderīgi.

Iespējami, ka iedzīvotājiem nav pietiekama informācija par šo pakalpojumu pieejamību

(Avots: intervija ar speciālistiem medicīnas nozarē 2011.gada 31.maijā)

Ģimenes ārstu pieejamība novada iedzīvotājiem ir vērtējama kā pietiekama.

Pļaviľu novadā strādā laboratorija, kura darbojas kopš 2000.gada un apkalpo klientus ar trīs

ģimenes ārstu norīkojumiem, apmēram 45-50 klienti nedēļā. Laboratorijas klienti ir

galvenokārt Pļaviľu novada iedzīvotāji. Notiek sadarbība ar novada Domi. Pašvaldība finansē

maznodrošinātajām personām klīniskās analīzes. (Avots: intervija ar speciālistiem medicīnas

nozarē 2011.gada 31.maijā)

Pēc veselības nozares speciālistu viedokļa novadā būtu nepieciešams organizēt obligātās

profilaktiskās apskates pirmsskolas izglītības iestādēs un izglītības iestādēs.

Novadā strādā trīs aptiekas – Pļaviľās, Vietalvā un Gostiľos.

Zobārstniecības pakalpojumi ir pieejami tikai Pļaviľās. Tāpēc daļa novada iedzīvotāju

izmanto zobārstu pakalpojumus arī ārpus savas dzīves vietas. Pļaviľu novadā iedzīvotājiem

nepieciešams attīstīt zobu higiēnista pakalpojumu pieejamību.

Sekundārā un terciārā stacionārā veselības aprūpe novada iedzīvotājiem pieejama SIA

”Jēkabpils rajona centrālajā slimnīca”, Madonas novada pašvaldības SIA "Madonas slimnīca"

un SIA „Aizkraukles slimnīca”.


102


Neatliekamo medicīnisko palīdzību novada iedzīvotājiem nodrošina SIA „Aizkraukles

slimnīca” NMP brigāde.

8.2.2 Sociālā aizsardzība

Sociālo pakalpojumu sistēmas organizatorisko struktūru no 2003.gada 1.janvāra noteic

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums un uz tā normu pamata pieľemtie LR MK

noteikumi.

Sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus Pļaviľu novadā plāno, realizē un koordinē

Pļaviľu novada sociālais dienests (skat. Attēls 8.10).

Pļaviľu novada domes sociālais dienests ir Pļaviľu novada domes izveidota iestāde, kas

nodrošina Pļaviľu novada iedzīvotājiem noteikta veida sociālās palīdzības un pakalpojumu

sniegšanu - materiālu vai morālu atbalstu personai, kura nespēj nodrošināt sevi vai savu

ģimeni, un patstāvīgi, tikai ar saviem spēkiem, pārvarēt radušās sociālās grūtības un, kurai

aktīvi līdzdarbojoties, ir vēlēšanās mainīt savu patreizējo dzīves situāciju.

Sociālā dienesta struktūrshēma apstiprināta 28.08.2009.

Attēls 8.10. Pļaviņu novada sociālā dienesta struktūrshēma

Avots: Pļaviņu novada sociālais dienests

Sociālo situāciju novadā raksturo skaitliskie dati par izmaksāto pabalstu apjomu, kā arī par

personu skaitu, kas saľēmuši sociālos pakalpojumu (skat. Tabula 8.1)

Sociālo darbu novadā kopā ar dienesta vadītāju nodrošina 6 cilvēki, t.sk. katrā novadā ir viens

sociālā darba organizators. No tiem četri dienesta darbinieki ir ar augstāko izglītību (no tiem

viens tieši ar augstāko izglītību sociālajā darbā), viens darbinieks šobrīd turpina augstākās

izglītības studijas. Šis skaits uzskatāms par nepietiekošu, lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu

sniegšanu nepieciešamajā apjomā, t.i. viens sociālais darbinieks uz tūkstoš iedzīvotājiem.

Turklāt sociālajiem darbiniekiem netiek nodrošināta regulāra „supervīzija”, kam par iemeslu

ir novada finansiālās iespējas.

Pļaviľu novada Sociālais dienests ģeogrāfiski atrodas, ārpus Pļaviľu pilsētas centra. Dienesta

telpas ir neatbilstošas kvalitatīvai pakalpojumu sniegšanai, jo atrodas daudzdzīvokļu mājas

dzīvoklī, kas ir par šauru dienestam, jo tā darbs ir saistīts ar lielu apmeklētāju skaitu. Dienestam

netiek nodrošināts arī transports ikdienas pienākumu veikšanai.


103


Sociālās jomas nozīmīgumu novadā raksturo skaitliskie dati par izmaksāto pabalstu apjomu,

kā arī par personu skaitu, kas saľēmuši sociālos pabalstus sniegti tabulā zemāk.

Tabula 8.1. Izmaksāto pabalstu dinamika (LVL)

Rādītājs 2008.g. 2009.g. 2010.g.

GMI 7254 27868 71 012

Pusdienu apmaksa skolā 7605 13442 16 293

Dzīvokļa un apkures pabalsti 6055 5991 13 070

Medicīnas pabalsti 2047 4753 1329,75

Bērnu izglītošana 3250 2550 1840

Ārkārtas situācijā (apbedīšanas) 1188 4262 x

Transporta pakalpojumi 521 710 x

Bērniem bāreľiem 400 2425 x

Uzturēšanās aprūpes iestādē 18257 27333 x

Bērnu namā 7900 6980 x

Laika posmā no 2008.gada līdz 2010.gadam Sociālā dienesta budžets ir pieaudzis

vairākkārtīgi, it īpaši GMI (garantētā minimālā ienākuma pabalsts) pabalsta izmaksas ir

pieaugušas gandrīz 10 reizes, atbalstot vairāk kā 500 novada iedzīvotājus.

Šādas tendences vērojamas arī citos novados un tās neliecina par ekonomiskās situācijas un

iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos valsī.

Tabula 8.2. 2010. gadā pabalstus saņemošo personu un ģimeņu skaits

Rādītājs Pers.

GMI 180 ģimenes / 538 personas

Pusdienu apmaksa skolā 184 personas

Dzīvokļa un apkures pabalsti 207 ģimenes

Medicīnas pabalsti 35 personas

Bērnu izglītošana 51 ģimenes

Ārkārtas situācijā (apbedīšanas) x

Transporta pakalpojumi x

Bērniem bāreľiem x

Uzturēšanās aprūpes iestādē x

Bērnu namā x

Sociālajam dienestam atbilstoši domes apstiprinātajam nolikumam ir noteikti sekojoši

uzdevumi:

Veikt sociālo darbu ar personām, ģimenēm un personu grupām;

Sniegt sociālos pakalpojumus vai organizē to sniegšanu ģimenēm ar bērniem,

audžuģimenēm, aizbildľiem, personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes locekļiem,

invalīdiem, pensijas vecuma personām, personām ar garīga rakstura traucējumiem

un citām personu grupām, kurām tas ir nepieciešams;

Novērtēt klienta vajadzības, materiālos un personiskos resursus;


104


Noteikt klientu līdzdarbības pienākumus;

Sniegt sociālo palīdzību Pļaviľu novada teritorijā deklarētām ģimenēm (personām)

finansiālo iespēju robežās;

Informēt iedzīvotājus par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, to

saľemšanas kārtību;

Nodrošināt saľemtās informācijas konfidencialitāti;

Izveidot datu bāzi par sociālās palīdzības saľēmējiem, sniegtās palīdzības vai

pakalpojuma veidu un apmēru;

Sagatavot un iesniedz domē izskatīšanai priekšlikumus par jaunu sociālo

pakalpojumu ieviešanu un esošo pakalpojumu pilnveidošanu;

Administrēt pašvaldības budžeta līdzekļus, kas novirzīti sociālo pakalpojumu un

sociālās palīdzības sniegšanai;

Iesniegt grāmatvedībā sarakstus ar sociālo pabalstu summām izmaksāšanai domes

kasē, kā arī sarakstus ar naudas pārskaitījumiem par sociālajiem pabalstiem vai

pakalpojumiem;

Sadarboties ar valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī ar citām juridiskām un

fiziskām personām, nevalstiskām organizācijām un reliģiskām konfesijām sociālo

jautājumu risināšanā.

Pabalstus piešķir personai (ģimenei), kura deklarējusi savu dzīvesvietu pašvaldības

administratīvajā teritorijā un kuras atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr.299, „Noteikumi

par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2.1., 2.2. un 2.3.punkta

nosacījumiem.

Pašvaldības sociālās palīdzības pabalsti ir:

1) Latvijas Republikas likumos noteiktie pašvaldībai obligāti izmaksājamie sociālie

pabalsti:

2) Pļaviľu novada noteiktie papildus izmaksājamie sociālās palīdzības pabalsti

atbilstoši novada budžeta iespējām.

Novada sociālais dienests izvērtē pamatotību un izmaksā Latvijas Republikas likumos

noteiktos pašvaldībai obligāti izmaksājamos sociālos pabalstus:

garantētā minimālā ienākuma pabalsts;

pabalsts ārkārtas situācijā;

dzīvokļa pabalsts;

pabalsts audžuģimenei;

pabalsts bārenim.

Pabalstu garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai sociālais dienests var izmaksāt naudā,

var daļēji vai pilnībā aizstāt ar pabalstu natūrā:


105


samaksājot bērnu ēdināšanas izdevumus skolā vai pirmsskolas izglītības iestādē;

sedzot parādus par bērna ēdināšanas izdevumiem pirmsskolas izglītības iestādē;

samaksājot pakalpojuma sniedzējam par ģimenes locekļu ēdināšanas izdevumiem

(saskaľā ar līgumu par pašvaldības trūcīgo iedzīvotāju ēdināšanu) vai piešķirtā

pabalsta apmērā izsniedzot pārtikas produktus;

sedzot īres un komunālo maksājumu parādus, pabalsta summu pārskaitot

apsaimniekotājam, pakalpojumu sniedzējam vai dzīvojamās telpas izīrētājam;

sedzot uzturēšanās izdevumus sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas institūcijās vai

patversmē, kas saistīti ar pamatvajadzību nodrošināšanu.

Pabalstu ārkārtas situācijā (stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzami apstākļi, t.sk.

ģimenes locekļa nāve) piešķir līdz 250,- Ls vienai personai (ģimenei), neizvērtējot personas

(ģimenes) ienākumus, bet ľemot vērā iepriekš neparedzamo apstākļu radīto zaudējumu sekas,

un tikai tajos gadījumos, ja nepienākas cits valsts noteiktais pabalsts vai tas ir nepietiekams

minimālo izdevumu segšanai.

Pabalstu piešķir, ja prasītāja iesniegums saľemts ne vēlāk kā trīs dienu laikā no ārkārtas

situācijas rašanās.

Pabalstu ārkārtas situācijā, personas nāves gadījumā, piešķir mirušā ģimenes loceklim

(apgādniekam) vai personai, kura uzľēmusies apbedīšanu:

pabalsta apmēram jākompensē neatliekamo apbedīšanas pakalpojumu izmaksas (zārka

iegāde, transporta pakalpojumi, morga pakalpojumi, kapavieta, rakšana, nešana un

apģērbs u.c .) līdz 250,-Ls;

gadījumā, ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātā pabalsta summa

nekompensē neatliekamos apbedīšanas izdevumus, pabalsta apmēru aprēķina kā

starpību starp neatliekamajiem apbedīšanas izdevumiem un Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūras izmaksāto pabalsta summu.

pabalstu neizmaksā gadījumos, ja mirusī persona ir atradusies valsts vai pašvaldības

pilnā vai daļēji apmaksātā ilgstošas sociālās aprūpes iestādē.

Gadījumā, ja mirusi persona, kuras dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā

teritorijā un kurai nav apgādnieku vai personas, kas uzľemtos apbedīšanu, pašvaldība vai tās

deleģēta institūcija vienojas ar juridisku personu par šī pakalpojuma organizēšanu un sedz ar

apbedīšanu saistītos izdevumus.

Dzīvokļa pabalsts ir pašvaldības sociālais pabalsts trūcīgām ģimenēm (personām) dzīvokļa

apkures un komunālo maksājumu segšanai, ja ienākumi uz vienu personu nepārsniedz 50% no

2011. gada 1. janvāra spēkā esošās minimālās darba algas valstī:

vienistabas dzīvoklim līdz LVL 40

divistabu dzīvoklim līdz LVL 50

trīs istabu dzīvoklim līdz LVL 60.

Dzīvokļa pabalstu izmaksā 2 reizes gadā neatkarīgi no dzīvoklī dzīvojošo personu skaita, to

iemaksājot attiecīgā pakalpojuma sniedzēja kontā.


106


Dzīvokļa pabalsta saľēmēji, kas pieslēgti centralizētai siltumapgādei, nevar pieprasīt pabalstu

kurināmā iegādei.

Savukārt dzīvoklim vai mājai, kura nav pieslēgta centrāla siltuma apgādes sistēmā, bet ir

malkas apkure, piešķir pabalstu kurināmā iegādei Ls 60,- vienu reizi kalendārā gada laikā;

vientuļajiem pensionāriem uz mājsaimniecību, kuru ienākumi nepārsniedz valstī noteikto

minimālo algu pabalsts Ls 60,- 1 reizi gadā dzīvokļa apmaksai vai kurināmā iegādei.

Pabalstu bāreņiem piešķir:

pastāvīgās dzīves uzsākšanai 100,-Ls. To izmaksā vienu reizi;

dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai, ieskaitot komunālos maksājumus, līdz

pašvaldība nodrošina ar dzīvojamo telpu;

sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei 180,-Ls apmērā vai par šo summu

izsniedz sadzīves priekšmetus un mīksto inventāru;

pabalstu ikmēneša izdevumu segšanai 45,- Ls, ja bērns nepārtraukti turpina mācības

vispārējās vidējās, profesionālās izglītības iestādē vai augstskolā ir sekmīgs tās

audzēknis, nav stājies laulībā.

Pabalsts audžuģimenēm tiek noteikts bērna uzturam līdz LVL 200.00 mēnesī, kā arī

vienreizējs pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei 100,- Ls.

Atbilstoši Pļaviľu novada sociālā dienesta gada budžetam un, ja ir apmierināts pamatots

pašvaldības trūcīgo iedzīvotāju pieprasījums uz augstāk minētajiem pabalstiem, novada

domes papildus noteiktie izmaksājamie sociālās palīdzības pabalsti ir:

pabalsts bērna izglītībai un audzināšanai;

pabalsts daļēju medicīnisko izdevumu apmaksai;

vienreizējs pabalsts atsevišķu situāciju risināšanai.

Šos pabalstus var saľemt ģimenes, kas Pļaviľu novadā ir deklarētas vismaz pēdējos

divpadsmit mēnešus.

Pabalstu bērna izglītībai un audzināšanai var saľemt ģimenes, kurās ir nepilngadīgi bērni un

ienākumi uz vienu personu nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1. janvāra spēkā esošās

minimālās darba algas valstī. Pabalsts tiek piešķirts:

skolas piederumu un mācību grāmatu iegādei Ls 20,00 katram pamatskolas skolēnam,

ko izmaksā vienu reizi gadā no 01.jūlija – 30. septembrim;

skolēnu ēdināšanas ( pusdienu apmaksai skolā) izdevumu segšanai Pļaviľu novada

izglītības iestādēs 2 reizes gadā – uz I un II mācību semestri.

Pabalsts medicīnas pakalpojumu apmaksai tiek piešķirts ģimenei (personai), invalīdiem un

pensijas vecuma pensionāriem, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz valstī

noteikto minimālo darba algu stacionārās ārstēšanas izdevumu kompensēšanai 30% no

samaksas, bet ne vairāk kā 50% no attiecīgā gada 1. janvāra spēkā esošās minimālās darba

algas valstī.


107


Pabalsts sodu izcietušai personai, kura atbrīvota no brīvības atľemšanas vietas pēc soda

izciešanas, piešķir vienreizēju pabalstu Ls 20,00 apmērā, neizvērtējot viľas finansiālo un

materiālo stāvokli.

Pabalsts pamatvajadzību nodrošināšanai ir vienreizējs pabalsts atsevišķu situāciju

atrisināšanai (dokumentu noformēšanai, atjaunošana, darba zaudējums, nelaimes gadījums

u.c.) tiek piešķirts trūcīgām, maznodrošinātām ģimenēm (personām), individuāli izvērtējot

situāciju, līdz LVL 50,- gadā. Atsevišķos gadījumos tas tiek piešķirts arī pensionāriem un

invalīdiem (aprūpējams, gulošs, garīga rakstura traucējumi u.c.), kā arī krīzes situācijā.

Pabalsts aprūpei vientuļiem pensionāriem un invalīdiem, kuru ienākumi nepārsniedz valstī

noteikto minimālo algu izvērtējot konkrēto situāciju ģimenē, pabalstu Ls 20,00 mēnesī var

piešķirt aprūpējamiem pensionāriem un invalīdiem, kuriem saskaľā ar ģimenes ārsta un

sociālā darbinieka atzinumu nepieciešama aprūpe un kuri neizmanto sociālā dienesta aprūpes

mājās pakalpojumu.

Lai sociālais dienests spētu izvērtēt, pieľemt lēmumu par sociālās palīdzības sniegšanu, kā arī

lai sekotu līdzi sociālās palīdzības saľemšanas nepieciešamībai Sociālā dienesta nolikums

paredz sociālās palīdzības saľēmējam līdzdarbības pasākumus.

Sociālais dienests un citas novada pašvaldības un nevalstiskās organizācijas sniedz sekojošus

sociālos pakalpojumus:

- Pļaviľu novada pašvaldības Veco ļaužu un invalīdu pansionāts „Pļaviņas” ir Pļaviľu

novada domes struktūrvienība, kas nodrošina ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu

sniegšanu pilngadīgām personām. Tas ir reģistrēts Latvijas Republikas Labklājības

Ministrijas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un atrodas Pļaviľu novada domes

pakļautībā. Pansionātā sociālos pakalpojumus arī var saľemt krīzes situācijā

nonākušas personas darbspējīgā vecumā, kā arī personas no citām pašvaldībām, ja

pansionātā ir brīvas vietas un attiecīgā pašvaldība par personas saľemtajiem

pakalpojumiem veic nepieciešamo apmaksu. Veco ļaužu un invalīdu pansionātā

„Pļaviľas” 2009.gadā uzturējās 44 iemītnieki, kuru vidējais vecums pārsniedz 70 gadu

robežu, t.sk. arī no kaimiľu novadiem nākušie iemītnieki. 2009.gadā pansionātā strādā

23 darbinieki. 2009.gadā tika nodrošināta pansionāta centrālās apkures pievienošana

pie centralizētās pilsētas apkures sistēmas. Uzdevumi tuvākajai perspektīvai ir

kvalitatīvi uzlabot sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanu iemītniekiem, kā arī dzīves

apstākļu uzlabošanai nepieciešams remonts pansionāta telpās.

- Mājas aprūpētāji sniedz pakalpojumus - pensijas vecuma cilvēkiem un invalīdiem

(vientuļajiem), un individuālās konsultācijas par sociālās un veselības aprūpes

jautājumiem. 2011.gadā tiek aprūpētas 22 personas.

- Pašvaldība ir izveidojusi savu iniciatīvu „Pārtikas pakas” maznodrošinātām un

trūcīgām personām. Laika periodā no 2010.gada aprīļa līdz novembrim katru mēnesi

ap 140 personu saľēma šādas pakas, 2011.gadā – katru mēnesi 130 personas.

- Pļaviľu novada dome sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru programmā „100

latu stipendija” iesaista vietējos bezdarbniekus. 2010.gadā šajā programmā Pļaviľu

novadā bija 125 personu vietas, 2011.gadā – 85. Kopā šajā periodā 388 personas ir

izmantojušas šīs vietas.


108


- Novads nodrošina ar transporta pakalpojumiem bērnus, kuri mācās Bebru

vispārizglītojošajā internātpamatskolā un Kokneses speciālajā internātskolā-attīstības

centrā.

- Pļaviľu novads sadarbojas ar kaimiľos esošo Kokneses novada domes Ģimenes krīzes

centrā "Dzeguzīte". Tā struktūrvienībā „Bērnu nams” ik gadu no Pļaviľu novada tiek

ievietoti bērni, kuri tiek veikts individuālais darbs ar ģimenēm, lai bērni atgrieztos

šajās ģimenē. 2009.gadā no Pļaviľu novada tika ievietoti 20 bērni. Veicot individuālo

darbu ar ģimenēm, astoľi bērni atgriezās ģimenēs.

Vai ir pieejami aktuālākie dati 2010.gads, 2011.gads?

- Pļaviľu novada dome maznodrošinātām un trūcīgām personām sniedz palīdzību

dzīvokļu jautājumu risināšanā, t.sk. izīrē novada domei piederošas dzīvojamās telpas,

sniedz palīdzību dzīvojamās telpas apmaiľā pret citu dzīvojamo telpu.

- Pļaviľu novada Bāriņtiesa nodrošina bērna vai citas rīcībnespējīgās personas tiesību

un tiesisko interešu pārstāvību novada.

- Biedrības „Mājas palīgs” sniedz sociālos pakalpojumus (vēlams precizēt kādus?).

Biedrība „Mājas palīgs” sadarbībā ar pašvaldību 2010.gadā bija izstrādājusi

pieteikumu ERAF finansējuma piesaistei projektam „Būsim tīri!”, kas ietvēra publisko

dušas un pirts telpu rekonstrukciju Pļaviľās. Diemžēl šobrīd projektam nav virzības.

- Pie sociālo pakalpoju sniedzējiem jāatzīmē arī Pensionāru apvienība „Daugavas

rīts”, kas nodrošina veco ļaužu psiholoģisko atbalstu, kā arī Sākumskolas vecuma

bērnu rotaļu un attīstības centrs „Pepija”, kas citu pakalpojumu vidū piedāvā arī

sociālo problēmu risināšanu un integrēšanu sabiedrībā, sniegt sociālo, pedagoģisko un

psiholoģisko palīdzību bērniem, kas nāk no sociālā riska ģimenēm. Papildus

minētajam centrs piedāvā iespējas bērnu ar funkcionāliem traucējumiem pieskatīšanu

un socializēšanos, konsultācijas un sarunas ar psihologu. Centra sniegtie pakalpojumi

ir bezmaksas.

Kaut arī augstāk ir uzskaitīta virkne pieejamo sociālo pakalpojumi Pļaviľu novadā, tomēr liela

daļa nozīmīgu sociālos pakalpojumu, kas tomēr ir nepieciešami Pļaviľu novadā, netiek

sniegti, piemēram:

- preventīvais darbs,

- sociālā māja,

- papildus mājas aprūpētāji,

- nakts patversme,

- higiēnas centrs,

- mobilā aprūpes brigāde ar mediķi tās sastāvā,

- specializēta transporta pakalpojumi u.c..

Par pabalstu aktivitātes īpatsvaru kopējā Pļaviľu novada sociālās aizsardzības sistēmā liecina

pabalstu un pakalpojumu saľēmēju skaits Sociālajā dienestā - kopumā sociālo palīdzību

saľēmušo skaits periodā no 2008.gada līdz 2009.gadam ir pieaudzis no 600 līdz 860

iedzīvotājiem, 2010.gadā skaits ir vēl lielāks – ___ personas. Savukārt tieši dienestā saľēmuši

sociālo pakalpojumu ir tikai 17 personas 2008.gadā, 30 personas 2009.gadā un __ personas

2010.gadā, ___ - 2011.gadā no kuriem liela daļa (22 personas) ir saľēmuši tikai mājas aprūpi.


109


Veiktajā aptaujā aptuveni 70% novada iedzīvotāju novada domes darbu sociālās aprūpes jomā

ir novērtējuši kā apmierinošu un labu atzinuši, savukārt ap 20% novērtējuši kā neapmierinošu

un ap 10% vispār nav informēti par novada domes darbu sociālās aprūpes jomā.

Mazliet atšķirīgs iedzīvotāju vērtējums ir par sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu

kvalitāti:

- mazliet virs 60% aptaujāto ir apmierināti vai daļēji apmierināti ar pakalpojumu

kvalitāti;

- ap 40% aptaujāto ir neapmierināti vai daļēji neapmierināti ar sociālās palīdzības

un sociālo pakalpojumu kvalitāti.

Rezumējot sociālo pakalpojumu apjomu un kvalitāti izkristalizējas virkne nepieciešamo

uzlabojumu, par kuriem daļēji ir apzinātie arī iespējamie risinājumi, t.i.:

- attīstīt dienas centru pensijas un pirmspensijas vecuma grupām (Pļaviľu novada

pašvaldības rīcībā ir piemērota ēka Raiľa ielā 65, kurā var sekmīgi izvietoties un

darboties dienas centrs kā alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojuma vieta. Dienas centra izveide sociālās aprūpes pakalpojumu attīstībai Pļaviľu novadā

ļaus būtiski uzlabot veco cilvēku dzīves kvalitāti. Šāda aktivitāte atbilst novada

un reģiona demogrāfiskās situācijas tendencēm, kā arī “Sociālo pakalpojumu

attīstības programmai 2010.-2016.gadam Zemgales reģionā”);

- uzlabot Sociālā dienesta pieejamību, izveidot piemērotas telpas sociālajam

dienestam gan Pļaviľu centrā, jo šobrīd esošās telpas ārpus Pļaviľu centra ir par

mazas un neatbilst mūsdienu prasībām, gan arī Rīteros. Pļaviľā esošā atrašanās

vieta iedzīvotājiem sagādā grūtības ar nokļūšanu līdz dienestam;

- attīstīt un pilnveidot preventīvo darbu (it īpaši Rīteros);

- izveidot sociālo māju – grupu dzīvokļus bērniem bāreľiem, novadā jau ir

apzinātā potenciālā ēka;

- izveidot nakts patversmi;

- izveidot pašaprūpes sociālos pakalpojumus (virtuves, veļas mazgātavas u.c.);

- noformēt sociālās aprūpes darbinieku mobilo brigādi,

- sociālo dienestu nodrošināt ar transportu savu funkciju veikšanai, t.sk. veco

ļaužu un invalīdu pārvadāšanai;

- izvērtēt un, iespējams, uzlabot sniegto pabalstu veidus un to pamatotību, jo kā

parādīja uzľēmēju aptauja, tad virknei uzľēmēju ir bažas par atsevišķu esošo

pabalstu piešķiršanas lietderīgumu.

- vecināt sabiedriski lietderīgas NVO iniciatīvas grupām;

- pilnveidot sabiedrības informētību par Sociālā dienesta sniegtajiem par

pakalpojumiem.

8.3 Kultūrvide, kultūras iestāžu un pasākumu pieejamība

8.3.1 Kultūrvēsturiskais mantojums (objekti)

Kultūrvēsturiskie objekti Pļaviľu pilsētā raksturoti tabulā zemāk.


110


Tabula 8.3. Kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti Pļaviņu pilsētā

Nr.p.k. Nosaukums Atrašanās vieta Datējums, piezīmes par

objektu

1. Pļaviľu Sv. Pētera

luterāľu baznīca

Raiľa iela 18 1911.-1912.g.

2. Pasta ēka Pasta iela 2

3. Kultūras nama ēka Daugavas iela 49

4. Pļaviľu vidusskolas ēka Daugavas iela 50/52

5. Veco ļaužu un invalīdu

pansionāts

Daugavas iela 54

6. SIA Pļaviľu komunālie

pakalpojumi ēka

Daugavas iela 45 Vecā Pļaviľu valdes ēka

7. Dzelzceļa stacijas ēka Stacijas laukums


Nepieciešama informācija par kultūrvēsturiski nozīmīgiem objektiem Pļaviľu novadā.

8.3.2 Aizsargāmie nekustamie kultūras pieminekļi

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusu nosaka - Valsts aizsargājamo kultūras

pieminekļu saraksts.

Pļaviľu novadā ir vairāki aizsargāmie nekustāmie kultūras pieminekļi, kuru saraksts un

raksturojums sniegts tabulā zemāk.

Tabula 8.4. Pļaviņu novada aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts

Aizsardzības

nr. Vērtības grupa

Pieminekļa

veids

Pieminekļa

nosaukums Atrašanās vieta

Pieminekļa

datējums

104 Valsts nozīmes Arheoloģija Draudavu

senkapi ar

krustakmeni

Pļaviľu novads,

Aiviekstes

pagasts

105 Valsts nozīmes Arheoloģija Puduļu pilskalns Pļaviľu novads,

Aiviekstes

pagasts

112 Valsts nozīmes Arheoloģija Avotiľkalns -

pilskalns

Pļaviľu novads,

Klintaines

pagasts

113 Valsts nozīmes Arheoloģija Pļaviľu

pilskalns (Kaķu

kalns)

Pļaviľu novads,

Klintaines

pagasts

115 Valsts nozīmes Arheoloģija Vīna kalns -

pilskalns un

senkapi

Pļaviľu novads,

Klintaines

pagasts

116 Valsts nozīmes Arheoloģija Oliľkalns -

pilskalns

Pļaviľu novads,

Klintaines

pagasts

114 Vietējās

nozīmes

Arheoloģija Kalnapeļľu

senkapi

Pļaviľu novads,

Klintaines

pagasts

http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=104&prod_sect=9

















111


Aizsardzības

nr. Vērtības grupa

Pieminekļa

veids

Pieminekļa

nosaukums Atrašanās vieta

Pieminekļa

datējums

2607 Valsts nozīmes Arheoloģija Gostiľu skansts

- viduslaiku

nocietinājums

Pļaviľu novads,

Pļaviľas

6156 Valsts nozīmes Arhitektūra Stukmaľu

muižas apbūve

Pļaviľu novads,

Klintaines

pagasts,

Klintaine

17. gs. IIp. - 20.

gs. s.

6158 Valsts nozīmes Arhitektūra Ratnīca un zirgu

stallis ar torni

Pļaviľu novads,

Klintaines

pagasts,

Klintaine

18. gs. b.

6159 Valsts nozīmes Arhitektūra Klētis (2) Pļaviľu novads,

Klintaines

pagasts,

Klintaine

18. gs. b.

6157 Valsts nozīmes Arhitektūra Vecā kungu

māja "Sikadele"

Pļaviľu novads,

Klintaines

pagasts,

Klintaine

18. gs. 2.p.

6165 Valsts nozīmes Arhitektūra Gostiľu

luterāľu baznīca

Pļaviľu novads,

Pļaviľas, Lielā

iela 34

1828. -1830.

2 Valsts nozīmes Vēsture Robežakmens Pļaviľu novads,

Klintaines

pagasts

14.-15.gs.

4 Valsts nozīmes Vēsture Rakstnieka

J.Jaunsudrabiľa

un gleznotāja

A.Štrāla dzīves

vieta

Pļaviľu novads,

Pļaviľas, Kalna

iela 11

1913.-1939.

1939.-1947.

8756 Vietējās

nozīmes

Industriālais Mūra tilts pār

Vesetas upi

Pļaviľu novads,

Aiviekstes

pagasts

1925.

8755 Vietējās

nozīmes

Arhitektūra Pļaviľu luterāľu

baznīca

Pļaviľu novads,

Pļaviľas, Raiľa

iela 18

1912.

Avots: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

8.3.3 Muzeji

2010.gada 18.novembrī atvērts Pļaviľu novada muzejs telpās Daugavas ielā 50, Pļaviľās.

Biedrība “Kopsolis” veiksmīgi iesaistījās Lauku atbalsta dienesta “LEADER” projektu

konkursā, iegūstot naudu novada muzeja telpu remontam, ko līdzfinansēja arī Pļaviľu novada

dome. Tagad turpināsies paša muzeja izveide, apkopojot vēsturiskās liecības un veidojot

ekspozīcijas. Vairākus eksponātus jaunajam muzejam pirmie apmeklētāji atnesa jau telpu

atklāšanas dienā.
























112


Kopš muzeja atvēršanas tajā ir notikuši šādi pasākumi – izstādes:

- izstādes atklāšana „ Deportācijas Pļaviľu novadā” (24.03.2011.);

- lietišķās mākslas studijas „Skanstupe” un U.Beķera rakstu izstādes atklāšana (Itālijas

pilsētas Valmadreras delegācijas uzľemšanas pasākumu ietvaros, 14.05.2011);

- Pasākums „ Kas muzejam vēderā?” (07.-12.02.2011.);

- Muzeja pēcpusdienas pasākums (19.05.2011.).

Muzeju apmeklē galvenokārt skolēni. No tā atvēršanas brīža līdz 18.07.2011. ir bijuši 203

apmeklētāji, t.sk.:

- 22 skolēni no I.Gaiša vidusskolas, Ērgļu vidusskolas un Baldones vidusskolas;

- 115 Pļaviľu novada ģimnāzijas dažādu klašu skolēnu;

- 47 iepriekšējo gadu Pļaviľu vidusskolas absolventi;

- individuālie apmeklētāji;

- Itālijas pilsētas Valmadreras delegācija un pavadošā grupa 8 cilvēku sastāvā;

- Labklājības ministre I.Jurševska un Saeimas deputāte D.Reinika.

8.3.4 Bibliotēkas

Bibliotēkas novadā dod savu ieguldījumu iedzīvotāju izglītošanā, tālākizglītībā, brīvā laika

pavadīšanā un palīdz nodrošināt informācijas pieejamību. Ir daudz izdarīts, lai bibliotēku

darbā ieviestu jaunās tehnoloģijas, izveidotu bibliotēku informācijas tīklu, ir apmācīti

darbinieki un bibliotēkas veidojas par publiski pieejamiem, moderniem informācijas,

izglītības, kultūras, sociālās komunikācijas centriem.

Pļaviľu novadā iedzīvotājiem ir pieejamas šādas bibliotēkas:

Pļaviľu novada bibliotēka (Pļaviľās) un tās filiāles:

o Aiviekstes pagasta bibliotēka

o Klintaines pagasta bibliotēka

o Emīlijas Prūsas Vietalvas pagasta bibliotēka

o Gostiľu bibliotēka

Pļaviľu novada bērnu bibliotēka

Informācija par lasītāju skaitu Pļaviľu novada bibliotēkās sniegta attēlā zemāk (skat. Attēls

8.11.).


113


Attēls 8.11. Lasītāju skaits Pļaviņu novada bibliotēkās

Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Pļaviľu novada bibliotēkā izveidota lokāla datubāze bibliotēku informācijas sistēmā ALISE

(Advanced Library Information System), kas ir izplatītākais bibliotēku automatizācijas

risinājums Latvijā. Pateicoties ALISE, bibliotēkai ir maksimāli plašas iespējas sadarboties ar

citām bibliotēkām gan vietējā (apkārt esošo novadu), gan valstiskā un starptautiskā mērogā.

Bibliotēkai ir iespēja jebkurā laikā pieslēgties nacionālās bibliogrāfijas datubāzēm,

reģionālajiem serveriem Ventspilī, Rīgā, Limbažos un Bauskā. Bieži izmantotas arī Krievijas

Valsts bibliotēkas datubāzes, bet grāmatām angļu un vācu valodās bibliogrāfiskie ieraksti tiek

meklēti ASV Kongresa bibliotēkas katalogā. Šos procesus nodrošina BIS ALISE. Izveidojot

kopējo datubāzi Aizkraukles reģionā tika atrisināts jautājums par datu drošību, kuri glabājas

Aizkraukles reģionālajā serverī un to nodrošina TietoEnator Alises speciālisti.

Veicot modernizāciju, bibliotēkas lietotājiem tiek nodrošināti:

- kopēšanas, printēšanas, skenēšanas un faksa pakalpojumi;

- pieejams bezmaksas internets un datubāzes;

- ērtas informācijas meklēšanas iespējas elektroniskajā katalogā

http://alise.aizkraukle.lv/alise/;

- iespēja nepieciešamo grāmatu rezervēt caur internetu.

Līdz ar to ir uzlabojusies bibliotēkas pakalpojumu kvalitāte un serviss, notikusi pozitīva

attīstība.

Pļaviľu novada bibliotēkā novadpētniecības darbs ir kļuvis par neatľemamu ikdienas

sastāvdaļu. Darbs tiek veikts daudzu gadu garumā, regulāri fiksējot izmaiľas Pļaviľu dzīvē.

Bibliotēkas uzdevums ir apkopot, glabāt un nodrošināt pieejamību novadpētniecības

http://alise.aizkraukle.lv/alise/


114


resursiem. Saglabājamas ir gan grāmatas, gan citi materiāli, kas fiksē novada vēsturi, kultūras

mantojumu un iedzīvotāju sasniegumus.

Pļaviľu novada bibliotēka sadarbojas ar Pļaviľu novada veco ļaužu un invalīdu pansionātu.

8.3.5 Kultūras iestādes un aktivitātes

Pļaviľu novada kultūrvide ir veidojies ciešā saistībā ar notiekošajiem procesiem dabas,

ekonomiskajā un sociālajā vidē. Un tā ir neatľemama Latvijas kultūrvides sastāvdaļa.

Novada kultūras mantojuma pamatu veido kultūrvēsturiskas un lauku ainavas – pilskalni,

pilsētas un ciemu vēsturiskie centri, muižu ansambļi, baznīcas, parki. Katrai vietai ir

vēsturiska, mākslinieciska, zinātniska vai cita veida vērtība, kuras saglabāšana atbilst novada,

valsts un pasaules interesēm. Mūsdienās kultūrvide ir tā, kas var prezentēt pašvaldības tēlu,

veidot biznesa darījumu un kultūras sakarus, veidot ciešāku novada iedzīvotāju kopienu.

Pļaviľu novadā interesanto un daudzveidīgo kultūras dzīvi veido paši cilvēki, kuri strādā

pašvaldībā, pašvaldības kultūras iestādēs, darbojas nevalstiskajās organizācijās, amatnieku

mākslas kolektīvos.

Pļaviņu pilsētā darbojas kultūras nams. Vismaz reizi gadā brīvdabas pasākumiem tiek

izmantota kādreiz iecienītā brīvdabas estrāde pie Daugavas-Zviedru skanstēm jeb Draudzības

parkā. Kultūras dzīvi Pļaviľās var raksturot kā mazpilsētai raksturīgu – bagātu ar vietējiem

tradicionālajiem pasākumiem. Lielāku pasākumu organizēšanai nav atbilstošu telpu un

teritoriju.

8.4 Sporta un aktīvās atpūtas iespējas

Pļaviľu novads jau vēsturiski ir bijis ievērojams ar ziemas sporta veidu tradīcijām, regulāri

organizētām sacensībām un sniegtām treniľu iespējām gan tuvāko novadu iedzīvotājiem, gan

arī visas Latvijas sportistiem.

Īpaši nozīmīgi Pļaviľu novadā ir tradīcijām bagātie ziemas sporta un atpūtas kompleksi, kas

piedāvā kalnu, distanču slēpošanas un slidošanas iespēja (skat. Tabula 8.5).

Tabula 8.5. Sporta un atpūtas kompleksi Pļaviņu novadā

Objekts Piedāvājums

Atpūtas bāze „Mežezers” Mežezerā var slēpot un snovot; 6 apgaismotas trases ar diviem enkurveida

pacēlājiem, slēpju un dēļu noma, kafejnīca, pirts, āra kubls, apsildāmas

mājiľas un viesnīca, iespējas slidot

Jaujas slēpošanas trase 15 km distanču slēpošanas trase

Slēpošanas un atpūtas bāze

„Mailes”

Slēpošanas sezonā piedāvā distanču slēpošanas inventāra nomu. Iespējas

slēpot labi sagatavotā trasē. Sportistu treniľiem un sacensībām 5 km aplis

ar iespēju izmantot 1km, 2km, 3km, 4km garas trases daļas. Tautas aplis

šogad 14 km.

Uztur distanču slēpošanas trasi no Pļaviľu dzelzceļa stacijas ūdenstorľa

līdz Mailēm.

Mailēs piedāvā naktsmītnes, dušas, pirti un mūsu virtuvē pašu pagatavotu

piparmētru tēju.

Biatlona- slēpošanas bāze Dažādas sarežģītības trases. Trases slidsolim un klasiskajam solim, t.sk.


115


Objekts Piedāvājums

„Jankas” biatlonam 1,5 km apgaismota trase. Pieejama autostāvvieta. Var pieteikties

biatlona apmācībām.

Cigoriľkalns Strādā 5 trases, bērnu kalniľš, arī distanču slēpošanas aplis un slidu noma.

Pašvaldības īpašumā arī ir diezgan plašs sporta infrastruktūras klāsts, kas pašvaldības

finansiālo iespēju robežu ietvaros tiek veidots, uzturēts un uzlabots.

Pašvaldības sporta un saistītie objekti un to raksturojums sniegts tabulā zemāk (skat. Tabula

8.6).

Tabula 8.6. Sporta un saistīto objektu raksturojums

Objekts Situācijas raksturojums

Sporta zāle pie Pļaviľu novada

ģimnāzijas

sporta zāle avārijas stāvoklī nepieciešama steidzama rekonstrukcija;

2007.gadā tika realizēts projekts ,,Sporta inventāra iegādes palīdzības

pilotprogrammai”, ko atbalstīja Sporta pārvalde ar LVL 2126

līdzfinansējums un pašvaldības līdzekļiem LVL 2212.

Odzienas sporta halle, kas atrodas pie

ģimnāzijas filiāles (pamatskolas).

Nodota ekspluatācija 2011.gada sākumā. Šobrīd noslogojums ir zem

10%.

Nav autostāvvietas pie sporta halles, nepietiekošs inventārs, t.sk.

nepieciešams tablo sacensību rīkošanai

Stadions pie Pļaviľu novada ģimnāzijas Nepieciešama pilnīga renovācija

Āra baseins Pļaviľās Nepieciešama renovācija, piedāvā bezmaksas peldēšanas iespējas

ikvienam interesentam

Baseins pie PII „Bērziľš” Netiek izmantots, nepieciešama rekonstrukcija

Āra volejbola laukums Pļaviľās Nepieciešama renovācija

Trenažieru zāle Pļaviľās Izveidota 2010.gadā, aprīkota ar mūsdienīgu inventāru

Trenažieru zāle Klintaines pagastā Rekonstruēta 2010.gadā, aprīkota ar mūsdienīgu inventāru

Gostiľu stadions sliktā tehniskā stāvoklī, šobrīd tiek veikta rekonstrukcija

Internāts pie Pļaviľu novada ģimnāzijas

un pie Odzienas pamatskolas filiāles

Izmantojami kā dienesta viesnīca, tiek meklēti alternatīvās

izmantošanas veidi.

Slidotava āra basketbola laukumā pie

Pļaviľu novada ģimnāzijas

Vienkāršas konstrukcijas slidotava ar dabīgo ledu, mākslīgo

apgaismojumu, bez apmalēm.

Pļaviľu novadā aktīvi darbojas biedrības, klubi, iniciatīvas centri, kas iesaista novada

iedzīvotājus sporta un kultūras aktivitātēs izmantojot Pļaviľu novada sporta un aktīvās atpūtas

infrastruktūru.

Pļaviľu novada klubi, biedrības, iniciatīvas:

- Pļaviľu pilsētas bērnu jauniešu un pieaugušo futbola klubs „DOLOMĪTS”;

- Aizkraukles rajona slēpošanas un orientēšanās sporta klubs „Jaujas”;

- Vietalvas sporta klubs, kas attīsta sporta bāzi „ Mailes”;

- Latvijas karatē klubs „KADZAN”;

- Biedrība "Kopsolis" ;


116


- Sporta klubs „Skanste”;

- Pļaviľu pilsētas pensionāru apvienība "Daugavas rīts";

- Jauniešu iniciatīvas centrs „Ideja”;

- Biedrība „Pļaviľu pļāvēji”;

- Pļaviľās aktīvi darbojas šahisti.

- u.c.

Pļaviľu novadā ik gadu tiek rīkotas dažādas vietējā mēroga ziemas un vasaras sporta

sacensības, kā arī starpnovadu (agrāk rajona) slēpošanas, futbolas sacensības, „Staburaga”

kross, „Orientiera” sacensības.

Popularitāti ir iemantojusi arī dažādi vietējā mēroga sporta un atpūtas pasākumi dažādām

vecuma grupām un auditorijām (t.sk. gan tradicionāli sporta veidi, gan netradicionāli tādi kā

pļaušanas sacensības, ugunsdzēsēju sacensības)

Jauju sporta bāzē tiek organizētas Latvijas un Baltijas mēroga ziemas orientēšanās sacensības

un distanču slēpošana sacensības

Transporta sistēmas trūkumi kavē kultūras un sporta pasākumu, pulciľu apmeklētību

Vietalvas, Rīteru, Klintaines iedzīvotājiem.

Kā nepieciešamos pasākumus sporta un aktīvās atpūtas vides pilnveidošanai pašvaldības

sporta infrastruktūras uzlabošanā uzskata sekojošas aktivitātes:

Pļaviľu novada ģimnāzija sporta zāles un stadiona rekonstrukcija;

Odzienas sporta halles izmantošana kultūras pasākumiem;

Odzienas sporta halles autostāvvietas izbūve;

Pļaviľu slidotavas apmaļu izbūvei;

Skeitparka būvniecība;

Profesionālas ievirzes un sporta specializācijas ievešana skolā;

Turpināt uzturēt klubus, pulciľus, attīstīt un dažādot tradīcijas un sporta pasākumus.

Pļaviľu novadam, ľemot vērā vēsturiskās tradīcijas, esošo sporta un atpūtas infrastruktūru,

ģeogrāfisko stāvokli (reljefs, klimats, tranzītceļu un Daugavas klātbūtne) ir ievērojamas

iespējams papildus sporta segmentam pozicionēties tieši aktīvās atpūtas segmentā ar plašu

piedāvājumu klāstu gan gada siltajā, gan aukstajā sezonā. Šajā sakarā plānotās pašvaldības

aktivitātes:

- Izstrādāt (iespējams sadarbībā otrā Daugavas pusē esošo Salas novadu) Daugavas

izmantošanas plānu sportam un aktīvai atpūtai, jo nepietiekami tiek izmantota

Daugava un tās krasti;

- popularizēt Pļaviľu novadu tieši saistībā ar sporta un aktīvās atpūtas iespējās kaimiľu

novadu un visa Latvijas iedzīvotājiem (gan medijos, gan uzstādot norādes novadā);

- izstrādāt veloceļu un velo maršrutu izveides plānu;

- aktivitātes plānot un koordinēt sadarbībā ar privātā sektora pārstāvjiem tūrisma jomā,

tā rezultātā:

o attīstīt aktīvās atpūtas iespējas uz un pie ūdens (attīstīt un sakopt ūdenstilpnes,

ierīkot peldvietas, uzstādot laipas, lai ūdenstilpnes būtu pieejamas

atpūtniekiem, uzstādīt atkritumu tvertnes, ierīkot ugunskura vietas, ģērbtuves,

attīstīt laivu tūrismu un laivošanas iespējas Pļaviľu novadā)


117


o paplašināt tūrisma papildus pakalpojumu klāstu un celt kvalitāti (nakts mītnes,

sabiedriskās ēdināšanas iespējas, apskates un izklaides objekti, u.c.).

8.5 Pļaviņu novada nevalstisko organizāciju darbība

Nevalstiskajām organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem un klubiem ir nozīmīga loma

dialoga ar iedzīvotājiem veidošanā Pļaviľu novadā. Pēc Pļaviľu novada Domes datiem uz

2011.gada sākumu darbojas 15 biedrības, no kurām 4 ir sporta klubi. Pēc darbības veidiem

visas biedrības nosacīti var iedalīt šādās grupās:

- baznīcas, reliģiskās organizācijas;

- sociālais atbalsts, palīdzība, drošība un tiesību aizstāvēšana dažādām mērķgrupām;

- sporta un aktīva dzīves veida popularizēšana visu sociālo slāľu un vecumu

iedzīvotājiem;

- interešu izglītības aktivitātes.

8.6 Sabiedriskā drošība un kārtība

Pļaviľu novadā par sabiedrisko drošību un kārtību ir atbildīga Pļaviľu novada pašvaldības

policija, kas ir Pļaviľu novada Domes struktūrvienība, kura savas kompetences ietvaros veic

sabiedriskās kārtības uzturēšanu novada administratīvajā teritorijā. Darba organizācijas

jautājumos Pļaviľu novada pašvaldības policija sadarbojas ar Valsts policijas iestādēm un

citām valsts un pašvaldības institūcijām.

Pašvaldības policijas darbību reglamentē Pļaviľu novada pašvaldības policijas nolikums, kurš

izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu „Par policiju” un Ministru Kabineta

noteikumiem Nr. 397 „Pašvaldības policijas paraugnolikums” (apstiprināts 2009.gada

11.novembrī).

Novada pašvaldības policijā strādā 2 darbinieki. Pašvaldības policijas rīcībā ir viena

automašīna, kura tiek izmantotas ikdienas patrulēšanai un preventīvo darbu veikšanai.

Tabula 8.7. Pļaviņu novada pašvaldības policijas darba rezultāti

Nr.

p.k Pasākumi 2010.gads

2011.gads

(I pusgads)

1. Apkalpoti izsaukumi 153 96

2. Nodrošināta sabiedriskā kārtība masu pasākumos 24 13

3. Patruļas 191 110

4. Sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli 112

t.sk. 5 protokoli-

paziņojumi

71

t.sk. 11 protokoli-

paziņojumi

5. Personas brīdinātas par plūdu draudiem 174 224

6. Personas brīdinātas par nesakoptiem īpašumiem 99 /74 no tām veica

īpašuma sakopšanu

norādītajā termiņā/

110 /102 no tām veica

īpašuma sakopšanu

norādītajā termiņā/

7. Atbalsts sociālajam dienestam un bāriľtiesai 10 10


118


8. Atbalsts Pļaviľu KP un tiesu izpildītājiem

(īpašumu atvēršana bez īpašnieka klātbūtnes,

telpu atbrīvošana)

5 4

9. Veikts profilaktiski izglītojošais darbs skolās,

bērnudārzā, bibliotēkā, kā arī organizētas

ekskursijas policijas telpās un izrādīts aprīkojums

11 1

10. Sadarbība ar Valsts policiju (reidi, personu

meklēšana, aizturēšana, nelegālā alkohola

tirdzniecības vietu kratīšana, notikuma vietas

apsargāšana, satiksmes regulēšana, izbraukšana

izsaukumos u.c.)

77 42

11. Apmeklēti profesionālās izaugsmes semināri 6 3

12. Izskatītas administratīvās lietas pašvaldības

policijā

64 32

13. Nosūtītas administratīvā pārkāpuma lietas

izskatīšanai citām institūcijām

41 39

14. Par sastādītajiem protokoliem piemēroti

administratīvie sodi

105

t.sk. brīdinājums – 65;

naudas sods – 39;

administratīvais arests

- 1

71

t.sk. brīdinājums – 25;

naudas sods – 42;

administratīvais arests

– 1; audzinoša rakstura

piespiedu līdzekļi

nepilngadīgajiem - 2

15. Jēkabpils dzīvnieku patversmē nogādāti 7 suľi

6 kaķi

9 suľi

2 kaķi

16. Likvidētas nelegālās atkritumu izgāztuves 2

Avots: Pļaviņu novada pašvaldības policijas informācija

2010.gadā Pļaviľu novadā ir reģistrēti 48 ceļu satiksmes negadījumi, kas salīdzinājumā ar

2007.gadu, kad tika reģistrēti 64 CSNg, ir par 25% mazāk.

Attēls 8.12. Ceļu satiksmes negadījumu skaists Pļaviņu novadā 2006.-2010.gadā

Informācijas avots: CSDD


119


8.7 Vides kvalitāte

Lai varētu veikt vides kvalitātes analīzi Pļaviľu novadā, tika apskatīti sekojoši vides kvalitātes

rādītāji izpētes teritorijā: vides, rūpnieciskie un uguns riski, gaisa kvalitāte, pazemes ūdeľu

kvalitāte, virszemes ūdeľu kvalitāte, piesārľoto un potenciāli piesārľoto teritoriju esamība

pagastā, jonizētais starojums un kodoldrošība, troksnis, kā arī bioloģiskās daudzveidības

saglabāšanas pasākumi novadā.

8.7.1 Vides riski rūpnieciskie riski, uguns riski

Vides riski

Vides riski var būtiski ietekmēt teritoriju attīstības iespējas. Novada teritorijā nopietnākos

vides riskus izraisa plūdi.

Latvijas upju baseinu apgabalos kopumā ir uzskaitītas ap 200 tūkstoši ha pavasara palu vai

vasaras-rudens plūdu, kā arī jūras uzplūdu apdraudētās teritorijas, (t.sk. katastrofāli - ap 100

tūkst. ha), kurās upju un ezeru paaugstinātie līmeľi apdraud ne tikai cilvēku radītās materiālās

vērtības, bet arī cilvēku dzīvības.

Plūdus novadā izraisa strauja sniega segas kušana Latvijas teritorijā un ūdens pieplūde

Daugavā no kaimiľu valstīm (pavasara pali) un ledus un vižľu sastrēgumi pavasarī.

Ledus sastrēgumu dēļ var applūst plašas teritorijas pat tad, ja pavasara pali ir vidēji. Par šī

cēloľa izraisīto plūdu visapdraudētāko vietu Valsts civilās aizsardzības plānā nosaukta

Daugava posmā no Pļaviľu hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuves līdz Daugavpils pilsētai,

kur plūdi var notikt pat divas reizes gadā. Pēc Pļaviľu HES uzcelšanas vairāk kārt ir

veidojušies ļoti nopietni ledus aizsprosti augšpus Pļaviľu pilsētas.

Arī Pļaviľu pilsētai plūdu draudus ik gadus rada vižľu sablīvējumi ūdenskrātuvē, kuri sāk

veidoties pie dolomīta ieguves vietas. Ūdens līmenis Pļaviľās kritisko atzīmi pavasara palu

laikā pārsniedz gandrīz ik gadus.

Plūdu novēršana Pļaviľu novadā ir iekļauta Nacionālajā plānā „Plūdu riska novērtēšanas un

pārvaldības nacionālā programma 2008.-2015.gadam” 1B un 1C kritērijam atbilstošām vietām

un var pretendēt uz ES līdzfinansējumu Nacionālās programmas „Vides risku samazināšana”.

Kā atbalstāmās darbības šajā plānā ir atzīmētas esošo aizsargdambju, tehnoloģisko iekārtu un

pārgāžľu rekonstrukcija plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai un dolomīta atsiju atbērtnes

likvidēšana Pļaviľu ūdenskrātuves aizsargjoslā un ūdenskrātuves gultnes attīrīšana lejpus

Pļaviľām plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai, lai palielinātu ūdens caurteci vai veicinātu

brīvāku ledus iziešanu. Bez tam pēc speciālistu uzskata ir jāveic Pļaviľu aizsargdambja

rekonstrukcija lai novērstu pēc Pļaviľu HES izbūves un tās ūdenskrātuves izveides radušos

plūdu draudus. Eksperti min arī iespēju jauna papildus dambja (hidroelektrostacijas)

būvniecību. Taču šī iespēja nav tikusi pietiekami rūpīgi pētīta no vides un tehniskā viedokļa.

Klintaines pagastā par krastu erozijas riska teritoriju ir uzskatāms Daugavas ielejas 18-20 m

augstais labais pamatkrasts no Oliľkalna līdz Klintainei.

Rūpnieciskie riski

Pie sprādzienbīstamā riska teritorijām pieskaitāms maģistrālais gāzes vads Rīga – Daugavpils.

Bez tam par sprādzienbīstamām un ugunsgrēka riska teritorijām ir uzskatāmas visas degvielas

uzpildes stacijas un gāzes uzpildes stacijas.


120


Pļaviľās un Klintaines un Aiviekstes teritorijās ir paaugstināta riska objekti, jo tās šķērso

dzelzceļa līnija un autoceļš, pa kuriem tiek pārvadātas arī bīstamas vielas. Abas šīs trases ir

valstī visvairāk noslogotās, un avāriju bīstamība uz tām ir augsta.

Uguns riski

Aiviekstē mežainums ir 60%, Vietalvā 43% un Klintainē 55%. Lielākā daļa mežu ir sausieľu

meži un tos šķērso ievērojami noslogotā dzelzceļa līnija un autoceļš Rīga-Maskava, kas gan

atrodas ugunsdrošā attālumā no meža masīviem. Bez tam novads ir bagāts ar purviem. Līdz ar

to meža ugunsgrēku izcelšanās risks novadā ir diezgan augsts.

8.7.2 Gaisa kvalitāte

Piesārľojošās vielas atmosfērā Pļaviľu pilsētā nokļūst no divu tipu izmetes avotiem –

mobilajiem avotiem, resp., visu veidu transporta, un stacionārajiem – uzľēmumos

izmantotajām tehnoloģijām. Pilsētas rūpnieciskajā zonā atrodas SIA „Vagonete”, kas

specializējas kokmateriālu apstrādē un koksnes impregnēšanā. Objektā ir 3 gaisa

piesārľojuma avoti: katlumāja, gulšľu piesūcināšanas cehs un gatavās produkcijas

uzglabāšanas laukums. Tehnoloģiskā procesā koksnes piesūcināšanai izmanto eļļaino

antiseptiķi. Kā izejmateriāls tiek izmantota slānekļa eļļa, kuras sastāvā ir bīstamas vielas:

benzols, tulols, ksilols, fenols un etilbenzols. Iespējamas paaugstinātas emisijas atmosfērā un

iespējama slānekļa eļļas nokļūšana augsnē.

Ar derīgajiem izrakteľiem saistītie uzľēmumi SIA "PĻAVIĽU DM" un „Celtniecības

dolomīti”, kas atrodas starp Daugavu un Rīgas ielu gada ilgstošā sausajā periodā rada

paaugstinātu PM10 un PM2,5 koncentrāciju gaisā.

Pagastos saimnieciskās darbības rezultātā rodas dažādu vielu izmeši gaisā. Pārsvarā tie ir

stacionāro avotu izmeši, kas rodas ražošanas procesā un siltumenerģētikā no katlumājām.

Mobilo avotu izmeši, kas rodas no autotransporta un dzelzceļa dod apmēram 70-80% no

kopējā izmešu apjoma.

8.7.3 Pazemes ūdeņu kvalitāte

Pļaviľu pilsētā pazemes ūdens tiek iegūts no četriem urbumiem. Pazemes ūdeľus uzskaita

instrumentāli. Atbilstoši 2005.gada Pļaviľu pilsētas vides pārskata datiem ūdens un

kanalizācijas pakalpojumus Pļaviľu pilsētā nodrošina SIA „Pļaviľu komunālie pakalpojumi”

(KP). Uzľēmums pašreiz apkalpo apmēram 44% iedzīvotāju. Tikai 20% no sistēmā piegādātā

dzeramā ūdens atbilst nacionālajiem un ES standartiem, bioloģiskās notekūdeľu attīrīšanas

iekārtas ir sliktā stāvoklī.

Klintaines pagasta Stukmaľu un Rīteru ciema ūdensapgādē tiek izmantots tikai pazemes

ūdens: gan no artēziskajām (dziļurbumu) akām, gan individuālajām akām, kuru dziļums ir no

2 līdz 5 metriem. Vides veselības aģentūras Jēkabpils nodaļa, kas veic dzeramā ūdens

monitoringu, mikrobioloģisko, fizikālo un ķīmisko rādītāju atbilstības kontrolei, reizi

ceturksnī veic krāna ūdens kvalitātes analīzes. Aģentūra vērtē, ka pēc ķīmiskajiem,

fizikālajiem un mikrobioloģiskajiem rādītājiem ūdens tīklā ir apmierinošas kvalitātes.

Aiviekstes pagasta centralizētās ūdensapgādes vietas Kriškalni ūdens kvalitāte atbilst

normatīvu prasībām.

Vietalvas pagastā ierīkotas centralizētas ūdensapgādes sistēmas Vietalvas un Odzienas ciemos

un Odzienas pamatskolā. Ar centralizētu ūdensapgādi nodrošinātas sabiedriska rakstura ēkas


121


Vietalvas un Odzienas ciemos, Odzienas pamatskola, kā arī daļa individuālo dzīvojamo māju

Vietalvas un Odzienas ciemos. Kopā tiek iegūts apmēram 48 500 m³ ūdens gadā.

8.7.4 Virszemes ūdeņu kvalitāte

Novada lielākā ūdensobjekta - Daugavas kvalitāti ietekmējošais faktors ir pilsētu (arī augšpus

Pļaviľām) ietekme un tās apkārtnē radītās notekūdeľu slodzes.

Daugavas raksturojums:

- skābekļa apstākļi ir neapmierinoši;

- samērā liela organisko vielu un biogēnu koncentrācija;

- maza naftas produktu un smago metālu koncentrācija;

- bioloģiskie un mikrobioloģiskie parametri norāda uz vāju piesārľojuma ietekmi;

- ūdens kvalitāti ietekmē pārrobežu piesārľojums un pilsētu ietekme (tas attiecināms

arī uz Pļaviľu pilsētu).

Pļaviņu ūdenskrātuvē notiek ļoti lēna ūdens masu plūsma un apmaiľa. Kopējā vidējā fosfora

koncentrācija (0,08 mg/l) un kopējā vidējā slāpekļa koncentrācija (1,5 mg/l) norāda uz stipri

eitrofu stāvokli. Pēc fitoplanktona ūdenskrātuve raksturojama kā zemas pakāpes trofijas

ūdenstilpe. Ūdens bakterioloģiskā kvalitāte ir laba.

Tabula 8.8. Pļaviņu ūdenskrātuves raksturojums

Hidroķīmiskais

raksturojums

Bioloģiskais

raksturojums

Mikrobioloģiskais

raksturojums Zooplanktons

• Kopējā fosfora (Pkop)

(vidēji 0,008 mg/l)

norāda uz stipri

eitrofu stāvokli.

Maksimālā

koncentrācija (0,11

mg/l) ir lielākā no

ūdenskrātuvēm.

• Kopējā slāpekļa

koncentrācija vidēji ir

1,5 mg/l, maijā

pieaugot līdz 2,2 mg/l,

kas norāda uz

eitrofiem apstākļiem.

• Hlorofila

koncentrācija ir maza

– no 1,0 līdz 2,4 mg/l

• Pļaviľu ūdenskrātuvē

ir mazas bioķīmiskā

skābekļa patēriľa

vērtības – vidēji 2,7

mg/l.

• Līdzīgi kā citur

Daugavā, gada

sākumā nedaudz

palielināta amonija

koncentrācija – 0,18

Bentosa fauna:

• Bentosa cenoze norāda

uz vāju piesārľojumu

(saprobitātes indekss

1,8).

• Konstatēts Mollusca

grupas sugas, kā arī

sedimentos dzīvojošie

trīsuļodu

Chironomidae un

mazsartārpi

Oligochaeta

Fitoplanktons:

Kopumā Pļaviľu

ūdenskrātuvē augšpus

Aizkraukles fitoplanktona

biomasas (0,1 – 0,6 mg/l)

un hlorofila a (1-2,4 mg/l)

līmenis ir zems, cenozē

dominē kriptofītaļģes,

kramaļģes, pavasarī arī

dinofītaļģes, skaitliski

nedaudz rudenī konstatēta

arī potenciāli toksiskā

Oscilalatoria aghardii.

Pļaviľu ūdenskrātuve pēc

fitoplanktona

• Sanitāri

bakterioloģiskie

indikatororganismi

rāda, ka peldūdeľu

kvalitātes

• obligātajām

obežvērtībām un

mērķvērtībām atbilst

100% rezultātu.

• Ūdens bakterioloģiskā

kvalitāte ir ļoti laba

• Heterotrofo

mikroorganismu

raksturo nepiesārľotus

ūdeľus ar relatīvi zemu

trofisko līmeni, ko

galvenokārt nosaka

Daugavas noteces labā

kvalitāte, kā arī

normālas

sedimentācijas un

līdzsvarotas trofiskās

struktūras izveidošanās

pašā ūdenskrātuvē

• Daugavas ūdeľu, kā arī

notekūdeľu organiskā

vai fekālā piesārľojuma

Pļaviľu ūdenskrātuvē

blīvums veģetācijas

sezonas sākumā ir vidējs

(567 tks/m³), veģetācijas

sezonas beigās – samērā

mazs (52 tks./m³).

Vasaras sākumā

zooplanktonā ir pārsvarā

virpotāji (Rotifera),

kuriem visā sezonas

garumā dominē Keratella

cochlearis un Polyarthra

sp. Cladocera gan

kopējais daudzums, gan

īpatsvars pieaug vasaras

otrajā pusē, konstatētas

eitrofiem apstākļiem

raksturīgās sugas

(Diaphanosoma

brachyurum, Chydorus

sphaericus, Bosmina

coregoni thersites u.c.)

Kopepodiem dominē

Cyclopodia pārstāvji.

Kopumā ūdenstilpe

vērtējama kā eitrofa ar

ievērojamu eitrofikācijas


122


Hidroķīmiskais

raksturojums

Bioloģiskais

raksturojums

Mikrobioloģiskais

raksturojums Zooplanktons

mg/l. raksturojama kā zemas

trofijas ūdenstilpe.

ietekme ūdenskrātuvē

netika konstatēta

samazināšanos vasaras

otrajā pusē.

Daugavai ir noteikts karpveidīgo ūdeľu tips.

Atbilstoši Latvijas upju hidroloģiskajai rajonēšanai Klintaines pagasta upes ietilpst Vidzemes

augstienes upju rajonā (Daugavas labais krasts). Ūdeľi ir viens no Klintaines pagasta

nozīmīgākiem resursiem, un ir stratēģiski svarīga vērtība. To veido gan pati Daugava, gan

liels skaits mazu strautiľu, upīšu un avotu. Klintaines pagasts atrodas tajā uzpludinātajā

Pļaviľu ūdenskrātuves posmā, kas bijis ainaviski un kultūrvēsturiski visvērtīgākais.

Pērse atbilst lašveidīgo zivju audzēšanai un rekreācijas ūdeľiem, bet posmā no Ūsiľiem līdz

grīvai kā prioritārie noteikti karpveidīgo zivju ūdeľiem. Pērsē dzīvo līdakas, līľi, asari,

raudas, sapali plauži. Pērsei ir noteikts karpveidīgo ūdeľu tips.

Pelva (Pelve, Pelava) ir Pērses kreisā krasta pieteka. Tā ir samērā lēna potomāla upe. Pelves

garums ir ap 3,5 km, tai noteikta 50 m aizsargjosla katrā krastā. Pelvā sastopami arī platspīļu

un šaurspīļu vēži.

Odze ir Pelvas kreisā krasta pieteka, kas savieno Odzes ezeru ar Pērsi, tās garums ir ap 7 km.

Odzes upe atbilst karpveidīgo zivju audzēšanas noteikumiem, tai noteikta 10 m aizsargjosla

katrā krastā.

Lielākā ūdenstilpe ir Būdas Dzirnavu ezers, kas aizľem apmēram 2,4 ha. Tas izveidots uz

Maltupītes (Klintainītes), lai darbinātu ūdensdzirnavas. Līdz 1969.gadam ezeru izmantoja

zivkopībai. Taču tagad regulējošais aizvars ir izpostīts, un līdz ar to caurteci vairs nav

iespējams regulēt, tādēļ strauji notiek ezera aizaugšana.

Aiviekste - pēc baseina lielākā Daugavas pieteka. Publisko ūdeľu statuss. Aiviekste ir ļoti

bagāta ar zivīm (ālanti, plauži, zuši, līdakas, raudas, asari, ruduļi, retāk sami). Upei ir noteikts

karpveidīgo ūdeľu tips.

Veseta – strauja, krāčaina Aiviekstes pieteka. Upe bagāta ar zivīm – līdakām, asariem,

raudām, vēdzelēm un forelēm. Upei ir noteikts lašveidīgo ūdeľu tips.

8.7.5 Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas

Pļaviľu novadā atbilstoši Latvijas piesārľoto un potenciāli piesārľoto vietu reģistram

piesārľoto vietu nav.

Potenciāli piesārľotās vietas novadā visvairāk ir Pļaviņās, kopā septiľas. Visas tās ir iekļautas

reģistrā, jo šajās vietās ir notikusi vai notiek darbības ar ogļūdeľražiem, un to iespējamās

noplūdes var radīt grunts un tam sekojoši pazemes ūdeľu piesārľošanu ar ogļūdeľražu

produktiem. Tās ir sekojošas:

- Dzelzceļa stacija "Pļaviľas" - iespējams teritorijas piesārľojums ar naftas produktiem,

ķimikālijām;

- Degvielas noliktava Lielā ielā 44;

- SIA "Vagonete" teritorija - sliežu gultľu impregnēšanā izmanto degslānekli;

- Bijusī degvielas noliktava Daugavas ielā 2;


123


- Naftas produktu bāze agrāk tika izmantota SIA "Pļaviľu dolomīts" vajadzībām, tagad

SIA "Ziemeļu nafta" īpašumā;

- DUS "Virši-A" Rīgas ielā 31;

- Katlu mājas bijusī mazuta glabātuve Daugavas ielā 113.

Aiviekstes pagastā kā potenciāli piesārľotās vietas reģistrā ir iekļautas:

- Skanstnieki, atkritumu izgāztuves meža teritorijā;

- Aiviekstes pagasta attīrīšanas iekārtas;

- Z/S "Kļavas" gateris;

- Nelegāla atkritumu izgāztuve Skujaiľi.

Klintaines pagastā ir viena potenciāli piesārľotā vieta – Āžukalns (sadzīves atkritumu

izgāztuve).

Vietalvas pagastā potenciāli piesārľoto vietu nav.

8.7.6 Jonizētais starojums un kodoldrošība

Novada teritorijā nav neviena uzľēmuma un nenotiek nekādas aktivitātes, kas radītu jonizēto

starojumu. Arī kodoldrošības jautājumi novadā nav aktuāli.

8.7.7 Troksnis

Pļaviľu novadā paaugstināts trokšľa līmenis ir dzelzceļam un valsts nozīmes autoceļiem

(Rīga – Maskava un Pļaviľas – Madona) tiešā tuvumā esošajās teritorijās.

No rūpniecības uzľēmumiem kā paaugstināti trokšľa avoti ir minami novadā esošie karjeri, kā

arī Pļaviľās esošie SIA "PĻAVIĽU DM" un „Celtniecības dolomīti”, kas gan atrodas pilsētas

rūpnieciskajā zonā un iedzīvotājiem trokšľa radītu diskomfortu neizraisa

8.8 Iedzīvotāju dzīves vides novērtējums

Ľemot vērā gan novada, gan valsts negatīvās demogrāfiskās un ekonomiskās tendences:

- Skolēnu skaits Pļaviľu novada skolās samazinās, kaut arī pirmsskolas, pamatskolas un

vidējās izglītības kvalitāte novadā ir pietiekoši augsta;

- Pieaug to skolēnu skaits, kas no Pļaviľu novada mācās kaimiľu novados, strauji

samazinās kaimiľu novadu skolēnu skaits Pļaviľu novada skolās, kas liecina par

pieaugošu iedzīvotāju migrāciju uz kaimiľu novadiem;

- Pieaugušā bezdarba rezultātā trūcīgo un maznodrošinātu skaits pēdējo gadu laikā ir

strauji pieaudzis, kas saistīts ar pieaugošiem izdevumiem sociālās aizsardzība

pašvaldības budžetā tieši uz pabalstu rēķina. Taču tai pat laikā nav finansiālu iespēju

paralēli atbilstošā apjomā nodrošināt sociālos pakalpojumus un to sniegšanai

nepieciešamo infrastruktūra.

- Bagātās sporta tradīcijas un infrastruktūra ir priekšnosacījums novada attīstības

izskatīšanai kontekstā ar sporta un aktīvās atpūtas tūrisma aktivitātēm, taču potenciāla

izmantošanai ir nepieciešama pašvaldības un privātā sektora pārstāvju sadarbība

abpusēji saskaľotu aktivitāšu un investīciju projektu realizēšanā.


124


Pļaviľu novadā var izdalīt Pļaviľu pilsētu ar pilsētai raksturīgajām vides problēmām –

paaugstinātu trokšľu līmeni, noslogotu autoceļu un dzelzceļu, kas rada gan paaugstinātu gaisa

piesārľojumu, gan troksni, gan ir paaugstinātas avāriju riska teritorijas. Pļaviľās ir vēsturiski

izveidojušās potenciāli piesārľotās riska teritorijas, kuru pareizai apsaimniekošanai ir

nepieciešams pievērst speciālu un pastiprinātu uzmanību. Daļa no Pļaviľu teritorijas ir

pakļauta vides riskiem – plūdiem, kas negatīvi ietekmē iedzīvotājus un ēkas un būves.

Pārējā novada daļā, izľemot dzelzceļa līnijai Rīga-Maskava piegulošo teritoriju Klintaines

pagastā, vides kvalitāte ir uzskatāma par labu. Šajā dzelzceļa līnijas teritorijā ir paaugstināta

avāriju iespējamība, kā arī paaugstināts gaisa piesārľojuma un trokšľa līmenis.


125


9 Pļaviņu novada sadarbības raksturojums

9.1 Starptautiskā sadarbība

Pļaviľu novadā darbojas Starptautiskās sadarbības komisija, kas ir pašvaldības izveidota

padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt pašvaldības starptautiskās sadarbības

saskaľotu īstenošanu.

Komisijas pamatuzdevumi:

Veicināt pašvaldības starptautiskās sadarbības paplašināšanos;

Sekmēt pašvaldības iestāžu un struktūrvienību saskaľotību starptautiskās sadarbības

jautājumos;

Izstrādāt priekšlikumus starptautiskās sadarbības jomā;

Sekmēt starptautisku sadarbību un savstarpēju kontaktu veidošanos uzľēmējdarbībā,

kultūrā, sportā, izglītībā un sociālajā sfērā.

Izvirzīt pārstāvjus ārvalstu delegāciju sastāvam.

Komisijas tiesības:

pieprasīt un saľemt ar pašvaldības starpniecību no valsts un pašvaldības iestādēm

komisijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

uzaicināt piedalīties uz komisijas sēdēm ar padomdevēja tiesībām ekspertus un

amatpersonas konsultāciju sniegšanai un ieteikumu sagatavošanai starptautiskās

sadarbības jautājumos;

konkrētu jautājumu risināšanai izveidot darba grupas;

ieteikt tēmas pētījumiem starptautiskās sadarbības jomā.

9.2 Sadarbība ar citām pašvaldībām

Pļaviľu novadam sadarbība un/jeb saikne ar citām pašvaldībām veidojos gandrīz visos

nozīmīgākajos sektoros, t.i.

Iedzīvotāji

Kā parādīja veiktā iedzīvotāju aptauja un pašvaldības sniegtā informācija, ľemot vērā

lielāku pilsētu (Koknese, Jēkabpils, Aizkraukle) tuvumu un līdz ar to arī ar plašākas šo

pilsētu iespējas dažādos tautsaimniecības aspektos (darba vietas, sadzīves

pakalpojumi, tirdzniecība, izglītība, izklaide u.c.), tad nozīmīgai Pļaviľu novada

iedzīvotāju daļai šo pilsētu pakalpojumu izmantošana ir ikdiena. It īpaši nozīmīgs

faktors ir tas, ka iedzīvotājiem ir iespēja atrast darbu šajās pilsētās, kas no vienas puses

vērtējams pozitīva, taču no otras puses ir pamats negatīvai tendencei – iedzīvotāji ar

visām ģimenēm pakāpeniski pārvācas uz dzīvi šajās pilsētās.

Izglītība

2010./2011.mācību gadā 513 Pļaviľu novada bērni mācījās kaimiľu pašvaldībās, un

tikai 34 no kaimiľu pašvaldībām mācījās Pļaviľu novadā. Bērnu, kas mācās no

Pļaviľu novada kaimiľu novados, skaitam ir augšupejoša tendence.

Ľemot vērā šādas tendences, arvien svarīgāks kļūst bērnu pārvadājumu jautājums uz

kaimiľu pašvaldībām (it īpaši no Rīterim un Klintaines uz Koknesi), kā arī ar to


126


saistītos pašvaldību finanšu norēķinu, jo sava novada bērnu nogādāšana līdz skolai un

atpakaļ ir katras pašvaldības kompetencē.

Veselības aprūpe

Veselības aprūpes jomā tieši Pļaviľu novadā tiek nodrošināts tikai minimāli

nepieciešamais apkalpojumu apjoms: aptieka, ģimenes ārsti. Pārējie veselības aprūpei

nozīmīgie pakalpojumi tiek sniegti no kaimiľi novadiem, t.i.

o Neatliekamo medicīnisko palīdzību Pļaviľu novada iedzīvotājiem nodrošina

SIA „Aizkraukles slimnīca” NMP brigāde.

o Sekundārā un terciārā stacionārā veselības aprūpe Pļaviľu novada

iedzīvotājiem pieejama SIA ”Jēkabpils rajona centrālajā slimnīca”, Madonas

novada pašvaldības SIA "Madonas slimnīca" un SIA „Aizkraukles slimnīca”.

Zobārstniecības pakalpojumi novadā ir pieejami tikai Pļaviľās. Tāpēc novada

iedzīvotāju nozīmīgs īpatsvars izmanto zobārstu pakalpojumus ārpus savas dzīves

vietas.

Sports, kultūra, māksla

Sporta, kultūras un mākslas jomā Pļaviľu novads cieši sadarbojas ar kaimiľu

pašvaldībām, t.i.: Pļaviľu un kaimiľu pašvaldību sportisti, dziedātāji, mākslinieki un

dejotāji satiekas sacensībās, koru skatēs un konkursos, deju skatēs un konkursos,

izstādēs un forumos.

Atkritumu apsaimniekošana

Pļaviľu novada dome ir kopā ar kaimiľu pašvaldībām ir līdzīpašnieks Vidusdaugavas

reģiona atkritumu apsaimniekošanas organizācijā SIA „Vidusdaugavas SPAAO”.

Pļaviľu novada domei pieder 5,24 % kapitāldaļu (nominālvērtība – 1544 Ls).

Tūrisms

Ľemot vērā, ka tūrisma un it īpaši tās apakšnozares – aktīvās atpūtas – virziens

Pļaviľu novadā nav apguvis lielu daļu no sava potenciāla, tad sadarbība tūrisma jomā

ir skatāma galvenokārt kā īpaši perspektīvais sadarbības virziens ar kaimiľu

pašvaldībām (piemēram, Daugavas upes un krastu izmantošanā).


127


10 SVID analīze

10.1 Pieejamie un attīstībai nozīmīgie resursi

SVID Raksturojums Vietējais

mērogs

Reģio-

nālais

mērogs

Valsts

mērogs

Starp-

tautis-

kais

mērogs

S Izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums un laba sasniedzamība -

dzelzceļš, autoceļu tīkls. Kursē vilcieni, autobusi.

X X X

Plašs autoceļu tīkls X

Unikālas ainavas un kultūrvēsturiskais mantojums X X X X

Augsts cilvēkresursu potenciāls – augstā bezdarbnieku

proporcija ar profesionālo izglītību – 37,7%, bet kopā ar

bezdarbniekiem, kuriem ir augstākā izglītība, tie ir 44,6%

X

Dabas resursi: smilts-grants, dolomīts, ūdeni, meži X X

Dabas un ainaviskie resursi piemēroti aktīvās atpūtas un

aktīvā tūrisma attīstībai

X X

V Liela demogrāfiskā slodze X

Iedzīvotāju novecošanās un depopulācija X

Iedzīvotāju skaita samazināšanās X

Lieli izdevumi infrastruktūras uzturēšanai X

Liela konkurence investīciju piesaistes jomā X

Maz izglītību ieguvušo jauniešu paliek strādāt novadā X

Slikta ceļu segumu kvalitāte, jo īpaši pagastu teritorijās X

I Cilvēkresursu piesaistīšana novadam, nodrošinot kvalitatīvu

dzīves vidi

X

Zemes dzīļu izmantošana jaunu uzľēmējdarbības veidu

apguvei, produktu izveidošanai

X

Infrastruktūras attīstīšana (ceļi, dabas takas, peldvietas u.c.) X

Attīstīt dabas tūrismu X X X

Attīstīt dzīvojamo fondu (nepabeigtās būves) X

Enerģētiskās koksnes ražošana X

Attīstīt aktīvo atpūtu un sportu, t.sk. ūdens sporta veidus X


128



mērogs

Reģio-

nālais

mērogs

Valsts

mērogs

Starp-

tautis-

kais

mērogs

D Pašvaldības budžeta nepietiekamība attīstības projektiem X

Dabas un kultūrvēsturisko objektu bojāeja līdzekļu

trūkumadēļ

X X X

Centralizācija X X X

Neapzinīgas rīcības rezultāti, vides piesārľojums (Plāviľu

pilsēta)

X

Novada uzľēmējiem nākas piesaistīt darbiniekus no citām

teritorijām

X

10.2 Uzņēmējdarbības vide


mērogs

Reģio-

nālais

mērogs

Valsts

mērogs

Starp-

tautis-

kais

mērogs

S Labs ģeogrāfiskais stāvoklis X

Pieejami dabas resursi (dolomīts, smilts, kūdra, grants,

māls), ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža

zemes)

X

Ir ūdenskrātuve (Daugava), ko var izmantot tūrismam,

makšķerēšanai

X X

Ir transporta infrastruktūra (dzelzceļš, tranzīta ceļš,

krustceles)

X X X

Ir pietiekams nodrošinājums ar elektroenerģiju (spriegums

ir)

X

Ir LLKC birojs X

1 deputāts ir uzľēmējdarbības koordinators X

Ir jauniešu centrs „Ideja” X

Ir pašvaldības dotēts vietējais autopārvadātājs X

Ir tirgus laukums, kas strādā katru dienu X

Ir izstrādāts Tūrisma attīstības virzienu projekts 2010-2015 X X

Ir TIC (labs tā ģeogrāfiskais novietojums, atrodas ceļa malā

pie tūrisma objekta, veikala, ir autostāvvieta, servisa klientu

plūsma)

X


129



mērogs

Reģio-

nālais

mērogs

Valsts

mērogs

Starp-

tautis-

kais

mērogs

„Liepkalnu” uzľēmēju grupa – tūrisma klasteris X

Ir velomaršruti X X

Labi attīstīta sadarbība ar Kokneses, Aizkraukles, Jēkabpils,

Skrīveru TIC

X X

Bagātīgi resursi tūrisma nozares attīstībai, daudz tūrisma

objektu

X

Attīstīts vietējais tūrisms (Rīga caurbraucot) X X

Aktīvā tūrisma tradīcijas un resursi X

Ir atdzelžošanas stacijas X

Ir sakārtota ūdenssaimniecība un kanalizācija X

Ir dzelzceļa pārkraušanas punkts X

Apkure – 2 ar šķeldu apkurināmas katlumājas (apsaimnieko

pašvaldības uzľēmums)

X

Vietalvā ir katlumāja (apmierinošā stāvoklī) X

Pašvaldība var nodrošināt maznodrošinātos ar dzīvokļiem X

Ir kapu labiekārtošanas koncepcija X

Ir štata vieta – dārznieks, kas nodarbojas ar labiekārtošanas

jautājumiem

X

Katrā pārvaldē ir labiekārtošanas speciālists X

Ēkai Raiľa ielā 68 (13 dzīvokļi) ir izstrādāts un apstiprināts

siltināšanas projekts

X

~90 mājas ir nodotas apsaimniekošanā, no kurām 50 ir

daudzdzīvokļu (ir neprivatizēti dzīvokļi), 40 – 1-2 dzīvokļu

X

V Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nav augstas kvalitātes

(skābas), pamatā nodarbojas ar lopkopību

X

Nav gāzes pievada Pļaviľu pilsētā (1 km attālumā no

Madonas ceļa)

X

Ir tikai GE Money Bank filiāle X

Pļaviľās ir tikai 2 bankomāti X

Aizbrauc jaunieši un speciālisti X X

Maz kvalificēts darbaspēks X X


130



mērogs

Reģio-

nālais

mērogs

Valsts

mērogs

Starp-

tautis-

kais

mērogs

Uzľēmējiem trūkst apgrozāmo līdzekļu X X X

Autoceļi (īpaši valsts) ir sliktā stāvoklī X

Trūkst tūrisma maršrutu X

Trūkst tūrisma pakalpojumu (ēdināšanas, nakšľošana)

sniedzēju , nozares speciālistu

X

Meliorācijas sistēma nedarbojas, jo sadalīta pa zemes

īpašniekiem

X

Mazinājies tūrisma pakalpojumu pieprasījums X

Pilsētā nav lietus ūdens kanalizācijas X

HES ūdenssvārstības, pie maksimālā ūdens līmeľa daļa

Pļaviľu pilsētas un tās apkārtnes tiek appludināta

X

Ap zzelzceļu plešas piesārľota teritorija X

Satiksme uz dzelzceļa pārbrauktuves nereti tiek kavēta X

Vasarā nav siltā ūdens (mazs patērētāju skaits, jo ir 2

katlumājas un to noslodze ir nepietiekama)

X

Ielu apgaismojums darbojas taupības režīmā X

Nepietiekams interneta pārklājums Vietalvā X

Nav sakārtota atkritumu savākšana privātajā sektorā (netiek

slēgti līgumi)

X

Pļaviľās kapi tuvu dzīvojamām mājām (jāpievelk

ūdensvads)

X

Nav kapliču Vietalvā, Pļaviľās X

Mazie HES (Spridzēnu HES) uz Aiviekstes, Vesetas

appludina teritoriju

X X

Ne Pļaviľu pilsētai, ne novadam nav teritoriju

labiekārtošanas koncepcijas

X

Uzľēmēju padome nav aktīva X

Pļaviľās kapi atrodas tuvu dzīvojamajiem rajoniem, kas

ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti

X

Trūkst sabiedrisko tualešu, it īpaši pie Daugavas, atpūtas

zonu teritorijā

X

Klintainē un Aiviekstē nav katlumājas X


131



mērogs

Reģio-

nālais

mērogs

Valsts

mērogs

Starp-

tautis-

kais

mērogs

I

Lauksaimniecības specializācija lopkopības jomā X

Ar dabas resursiem (kaļķi) iespējams uzlabot augsnes

kvalitāti

X

Zemes resursu (dolomītu miltu) eksporta attīstība X X X

Ražošanas un mājsaimniecību gazifikācija X

Informācijas aprites uzlabošana, konsultēšanas

paplašināšana

X

Pašvaldības NĪ efektīvāka izmantošana, gūstot ieľēmumus,

veicinot uzľēmējdarbību

X

Šosejas iespēju izmantošana (kafejnīca, WC, tūrisms)

stacijas laukuma attīstība, sakārtojot teritoriju un piedāvājot

nomu uzľēmējiem

X

Valsts ceļu pārľemšana ar attiecīgu finansējumu X X

Gāzes vada un sadales tīkla izbūve X

Tūristu piesaiste ledus iešanas laikā X X

Turpināt darbu pie siltumtrases rekonstrukcijas projekta X

Optisko kabeļu ievilšana Vietalvā, Klintainē un Pļaviľās X

Atkritumu savākšanas saistošo noteikumu pieľemšana

attiecībā uz privāto sektoru

X

Vidusdaugavas atkritumu poligona izveide Vidusdaugavas

reģiona SA projekta ietvaros

X X

Uzbūvēt kapliču Pļaviľās un Vietalvā X

Sociālās mājas būvniecība (atbrīvot 2 dzīvokļu mājas to

pārdošanai)

X

Talkas, konkursi X

Jaunizstrādāto tūrisma maršrutu izvērtēšana X

Tūrisma resursu attīstība – jaunu produktu izveide X X

Iespēja attīstīt sporta un kultūras infrastruktūru, estrādi X

Dabas aizsardzības teritoriju attīstība, tūrisma produktu

attīstība

X

Iespēja attīstīt aktīvo tūrismu X X


132



mērogs

Reģio-

nālais

mērogs

Valsts

mērogs

Starp-

tautis-

kais

mērogs

Iespēja Pļaviľu novadā attīstīt tūrisma pakalpojumus

(nakšľošana + radiāli maršruti, objekti, pasākumi)

X

Veicināt sadarbību ar uzľēmējiem (t.sk. tūrisma nozarē,

sniedzot informāciju TIC)

X

Uzlabot Pļaviľu novada mājas lapu, padarot to lietotājiem,

t.sk. tūristiem draudzīgāku

X

D Eiropas un pasaules ekonomikas stagnācija, kas tiešā veidā

ietekmē Latvijas ekonomiskās attīstības un līdz ar to arī

labklājības izaugsmes tempus

X X X X

Nesabalansēta sociālo pabalstu un nodarbinātības

veicināšanas politika, kā rezultātā veidojas „bezdarbnieks”

kā dzīvesveids izplatība

X X X

Nodarbinātības politikas nepietiekamība valstī X X X

L/s politikas nesabalansētība (subsīdiju maksājumu apmērs)

ES ietvaros

X X X X

10.3 Iedzīvotāju dzīves vide


mērogs

Reģio-

nālais

mērogs

Valsts

mērogs

Starp-

tautis-

kais

mērogs

Izglītība, kultūra, sports

S PII pietiekami kvalitatīva apmācība X

PII pietiekams pedagogu skaits X

PII nodrošina pieprasījumu (pietiekams vietu skaits) X

PII kvalitatīvs tehniskais nodrošinājums X

Ģimnāzijā pietiekams pedagogu skaits X

Odzienā pamatskolas filiāle (mācās 44 skolēni) X

Ģimnāzijā moderna mācību bāze X

Ģimnāzijai ir internāts X

Odzienas pamatskolas filiālei ir internāts 12 vietām X

Ģimnāzijā mācās 20 bērni no citiem novadiem X X


133



mērogs

Reģio-

nālais

mērogs

Valsts

mērogs

Starp-

tautis-

kais

mērogs

Skolas autobusi nodrošina skolēnu nokļūšanu uz/no skolas

(Vietalva)

X

Ir Mākslas skola un Mūzikas skola X

Labi pedagogi Mūzikas un Mākslas skolās X

Pie bibliotēkām darbojas pulciľi (Klintaine, Gostiľi,

Vietalva, Bērnu bibl.)

X

Ir 24 interešu izglītības licencētas programmas X

Labs Mākslas skolas un Mūzikas skolas tehniskais

nodrošinājums

X

Odzienā ir jauna sporta halle (var rīkot sporta sacensības) X X

Stadions pie skolas un Gostiľos (vajag pabeigt ieplānoto

renovāciju)

X X

Pieaug bibliotēku (filiāļu) apmeklētība X

Daudz sporta klubu X

Tiek rīkotas sporta sacensības X

Ir kultūras nams Pļaviľās X

Tiek rīkoti dažādi kursi, elastīgi reaģējot uz pieprasījumu X

Daudz pašdarbības kolektīvu koncertu X

Daudz novada svētku n festivālu X

Daudz sporta pulciľu, klubu X

Estrāde ir Klintainē un Gostiľos X

Bibliotēkā (filiālēs) ir bezmaksas piekļuve internetam X

Labas sporta tradīcijas (biatlons, slēpošana, u.c.) X X

„Mailes” sporta bāze Vietalvā X

Klintainē sporta sacensības (ugunsdzēsēju sacensības, Jāľu

volejbols, hokejs uz dīķa, triatlons, u.c.)

X

Vietalvas kapusvētki X X

Pļaviľu Tautas skola X

Sākumskolas vecuma bērnu rotaļu un attīstības centrs

„Pepija”

X


134



mērogs

Reģio-

nālais

mērogs

Valsts

mērogs

Starp-

tautis-

kais

mērogs

NVO „Daugavas rīts” (Pensionāru apvienība) X

Pļaviľu jauniešu b/b „Centrs” X

V Ģimnāzijas internātu skolēni neizmanto X

Ģimnāzijai slikts tehniskais stāvoklis (jumts, apkure, logi,

u.c)

X

Nepieciešami uzlabojumi PII videi (Aiviekste, Gostiľi)

(laukums, žogs)

X

Ģimnāzijā skolēnu skaits samazinās X

Lauku teritorijā (īpaši Klintainē un Rīteros) dzīvojošajiem

bērniem ir ierobežotas iespējas nokļūt uz Mūzikas skolu un

Mākslas skolu, kā arī sporta nodarbībām.

X

Sporta infrastruktūrai ir nepieciešama renovācija X

Transporta neesamība kavē kultūras un sporta pasākumu,

pulciľu apmeklētību Vietalvas, Rīteru, Klintaines

iedzīvotājiem

X

Klintaines un Rīteru bērni mācās Koknesē (labāka satiksme)

skolēniem ierobežota nokļūšana uz Pļaviľām

X

Ģimnāzijas stadions novecojis, sporta zāle avārijas stāvoklī X

PII grupiľai (24 bērni) ir rinda (8-10 bērni) (Gostiľos) X

PII filiālēs nepieciešami telpu remonti, ūdensvada,

kanalizācijas un apkures rekonstrukcija)

X

PII nav diennakts grupiľas (iecere Vietalvā) X

Gostiľu PII filiālei nepiemērotas telpas X

Nekur novadā nav veloceliľu X

Pļaviľu k/n telpas sliktā stāvoklī, ir telpu trūkums X

Nav kultūras centru Klintainē, Aiviekstē, Rīteros.

Klintainē ir tradīciju zāle

X

Novada galvenā bibliotēka atrodas šaurās, nepiemērotās k/n

3 telpās , arī filiālē (Klintaine) telpas ir par šauru.

Novada galvenajai bibliotēkai nepieciešamas jaunas

atsevišķas telpas

X

Kultūras namam slikts tehniskais aprīkojums (gaismas,

skaľas)

X


135



mērogs

Reģio-

nālais

mērogs

Valsts

mērogs

Starp-

tautis-

kais

mērogs

Nav pietiekami lielas estrādes ar atbilstošu infrastruktūru

(autostāvvietām) 3-5 tūkst apmeklētājiem

X X

Nav autostāvvietas pie sporta halles Odzienā X

Gostiľu stadions sliktā tehniskā stāvoklī X

Vakaros netiek ieslēgts ielu apgaismojums Pļaviľās un

pagastu centros.

X

Mākslas skolas telpas ir sliktā stāvoklī, tās ir pārāk šauras

izvērstajai darbībai

X

Nav moderno deju speciālista (zema apmaksas likme) X

I Ģimnāzijas renovācija X

PII optimizācija X

Odzienas sporta halles izmantošana kultūras pasākumiem X

Odzienas sporta halles autostāvvietas izbūve X X

Skolēnu autobusu maršrutu optimizācija X

Gostiľu stadiona celtniecība X

Pašvaldības tukšās ēkas pie Gostiľu stadiona izmantošana

iestāžu paplašināšanai (PII Rūķītis iespējamā pārcelšana uz

bijušo Pļaviľu mežniecības ēku )

X

Profesionālas ievirzes un sporta specializācijas ievešana

skolā

X

Sacensību un sporta pasākumu organizēšana X

Kultūras iestāžu optimizācija (telpas bibliotēkai, filiālēm,

kultūras centriem, kultūras namam, u.c.)

X

Klintaines „centra” izveide (tikšanās telpa pasākumiem,

klubiľiem, u.c.)

X

Kultūras centra izveide Aiviekstē X

Mūžizglītības centra izveide bibliotēkā X

Ģimnāzijas internāta pielāgošana citam izmantošanas

mērķim (piemēram, Mākslas skolai)

X

Lielas estrādes izbūve (ar atbilstošu infrastruktūru) X

Rosināt jauniešus pašiem ir iesaistīties kultūras dzīves

organizēšanā

X


136



mērogs

Reģio-

nālais

mērogs

Valsts

mērogs

Starp-

tautis-

kais

mērogs

Mākslas skolai jaunas telpas (vai neizmantotā ģimnāzijas

internāta telpu apgūšana)

X

Transporta optimāla nodrošināšana pēc Mūzikas skolas un

Mākslas skolas nodarbībām, pulciľiem.

X

D Pieaug jauniešu aizplūšana (no novada, no valsts) X X

Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās – negatīvs

dabiskais pieaugums, iedzīvotāju novecošanās tendence

X X

Sociālā palīdzība

S Sociālā darba organizators ir katrā pagasta pārvaldē (2x

pagastos/ 4x Pļaviľās)

X

Sociālā dienesta pakalpojumus Pļaviľās izmanto visu

pagastu iedzīvotāji

X

Ir kvalificēti sociālie darbinieki X

Obligātie GMI/dzīvokļu pabalsti/ārkārtas situācijām/

medicīnas pakalpojumiem/ bērnu sagatavošanai skolai

(saistošajos noteikumos)

X

Sadarbība ar pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā X

Pašu iniciatīva – pārtikas paku sadale (soc. dienesti) X

Datu bāzu/sistēmu līgumi ar NVA, CSDD, VZD X

Veco ļaužu sociālās aprūpes centrs (novada, bij. rajona,

republikas klienti)

X

X

Mājas aprūpes pakalpojumi X

Bērnu dienas centrs „Pepija” X

Dalība NVA programmā „100 latu stipendija” X X

Sadarbība sociālajam dienestam ar pašvaldības iestādēm,

uzľēmējiem „100 latu stipendiātu” iesaistīšanā

X

Bērnu nodarbinātība - vasarā nometni organizē Sākumskolas

vecuma bērnu rotaļu un attīstības centrs „Pepija”

X

V Neizdevīga Sociālā dienesta atrašanās vieta X

Speciālistu trūkums (uz 6700 iedz. 6 speciālisti) sociālajā

sfērā

X

Plaši izplatīta sabiedrības attieksme („Man pienākas”) X X


137



mērogs

Reģio-

nālais

mērogs

Valsts

mērogs

Starp-

tautis-

kais

mērogs

Darba vietu trūkums palielina sociālās palīdzības slogu

novada budžetam

X X

Sociālā dienesta darbiniekiem nav transporta X

Sociālā dienesta telpas Pļaviľās ir nepietiekamas (šauri) X

Sociālo pakalpojumu saľēmējiem ir zema maksātspēja X

Mobilajai brigādei nav transporta

Nav sociālo dzīvokļu, pieprasījums ir X

Nav „supervīzijas”, atsevišķi gadījumi X

Nepietiekama sabiedrības informētība par pakalpojumiem X

I Attīstīt preventīvo darbu (Rīteros) X

Attīstīt sociālo pakalpojumu klāstu: X

attīstīt dienas centru pensijas un pirmspensijas

vecumu grupām

X

izveidot sociālo māju (grupu dzīvokļi bērniem

bāreľiem, ēka jau ir apzināta)

X

izveidot nakts patversmi X

izveidot pašaprūpes sociālos pakalpojumus

(virtuves, veļas mazgātavas u.c.)

X

mobilā brigāde un transports X

Attīstīt/pārskatīt pabalstu veidus X

Attīstīt sabiedriski lietderīgas, NVO iniciatīvas grupas X X

Bērnu rotaļu grupas – pakalpojums vecākiem PII telpās X

Publiski pieejama sociālo pakalpojumu telpa Rīteros X

D Sabiedrības novecošana X X

Nabadzības pieaugums X X

Veselība

S 4 ģimenes ārsti un laboratorija (Pļaviľās, Vietalvā ģimenes

ārstu prakses pieľemšanas punkti)

X

Aptiekas Pļaviľās, Vietalvā, Gostiľos X


138



mērogs

Reģio-

nālais

mērogs

Valsts

mērogs

Starp-

tautis-

kais

mērogs

Zobārstniecība ir pieejama Pļaviľās X

NMP brigāde X

V Trūkst fizioterapijas kabineta X

I Attīstīt pašvaldības līdzdalību mobilajā medicīnas

pakalpojumu sniegšanas programmā

X

D Sabiedrības novecošanās X X

Nabadzības pieaugums X X


139


Pielikumi Pielikums 1. Pļaviņu novada darba ņēmēji pa darbības veidiem uz 2011.gada aprīli

Nr.p.k. Darba devēja NACE

Apkopojošais nosaukums

Darba devēja

NACE

Apkopojošais

kods

Darba

devēja

NACE

Redakcija

Darba

devēju skaits

Darba

ľēmēju

skaits

1 2 3 4 5 6

1 Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības

1 2 18 27

2 Mežsaimniecība un mežizstrāde 2 2 1 1

3 Zivsaimniecība 3 2

4 Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

8 2 3 111

6 Tekstilizstrādājumu ražošana 13 2 1 2

9 Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana

16 2 6 85

14 Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

23 2 2 7

21 Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

35 2 1 64

22 Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde 36 2 1 1

25 Ēku būvniecība 41 2 3 36

26 Inženierbūvniecība 42 2

27 Specializētie būvdarbi 43 2 3 10

28 Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts

45 2 2 4

29 Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

46 2 3 6

30 Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

47 2 16 85

31 Sauszemes transports un cauruļvadu transports

49 2 5 48

35 Izmitināšana 55 2 1 2

36 Ēdināšanas pakalpojumi 56 2 3 21

44 Operācijas ar nekustamo īpašumu 68 2 1 4

45 Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

69 2 1 4


140


Nr.p.k. Darba devēja NACE

Apkopojošais nosaukums

Darba devēja

NACE

Apkopojošais

kods

Darba

devēja

NACE

Redakcija

Darba

devēju skaits

Darba

ľēmēju

skaits

1 2 3 4 5 6

46 Centrālo biroju darbība; konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās

70 2 1 1

50 Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi

73 2 1 1

51 Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

74 2 1 1

53 Iznomāšana un ekspluatācijas līzings 77 2 3 3

55 Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi

79 2 1 2

59 Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

84 2 1 337

61 Veselības aizsardzība 86 2 6 11

66 Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība

93 2 2 12

70 Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana

96 2 1 1

Kopā 88 887

Documents

PĻAVIĽU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA · 2015-10-08 · Sagatavoja Pļaviľu novada dome sadarbībā ar SIA „Konsorts”, SIA „Konsultanti” un SIA „Baltkonsults” 7 Pļaviľu