Pētījums par finansējuma starptautiskajiem inovācijas projektiem pieprasījumu un piedāvājumu Latvijas MVU 2010

PĒTĪJUMS PAR FINANSĒJUMA STARPTAUTISKAJIEM

INOVĀCIJAS PROJEKTIEM PIEPRASĪJUMU UN

PIEDĀVĀJUMU LATVIJAS MAZAJIEM UN VIDĒJIEM

UZŅĒMUMIEM

PĒTĪJUMA REZULTĀTU ZIŅOJUMS

Pētījuma pasūtītājs:

V/A „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”

Pētījuma veicējs:

SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”

RĪGA, 2010

Pētījums par finansējuma starptautiskajiem inovācijas projektiem pieprasījumu un piedāvājumu Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem 1

SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | V/A „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”

SATURS

1. PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA........................................................................................................................................ 2

1.1. Pētījuma tehniskā informācija ................................................................................................................................. 2

1.2. Pētījuma metodika................................................................................................................................................... 3

1.3. Pētījuma realizētāju darba grupa ............................................................................................................................ 4

2. LITERATŪRAS PĀRSKATS .......................................................................................................................................... 5

3. UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES VĒRTĒJUMS LATVIJĀ KOPUMĀ............................................................................... 16

3.1. Uzņēmējiem aktuālākās problēmas....................................................................................................................... 16

3.2. Valsts atbalsta uzņēmējdarbības attīstībai vērtējums ........................................................................................... 26

3.3. Uzņēmējdarbības attīstības potenciālo tirgu vērtējums......................................................................................... 35

3.4. Sadarbības ar zinātniskajām un pētnieciskajām institūcijām vērtējums ................................................................ 37

4. LATVIJAS UZŅĒMUMU PIEREDZE STARPTAUTISKU PROJEKTU REALIZĀCIJĀ................................................ 39

4.1. Līdzšinējā uzņēmumu pieredze starptautisku projektu realizācijā......................................................................... 39

4.2. Motivācija starptautisku projektu realizācijai.......................................................................................................... 40

4.3. Starptautisko sadarbības projektu sekmīguma un nesekmīguma iemesli............................................................. 41

4.4. Šķēršļi starptautisku sadarbības projektu realizēšanai.......................................................................................... 43

4.5. Finansējuma pieejamība starptautisku sadarbības projektu realizēšanai ............................................................. 50

5. INFORMĒTĪBA PAR FINANSĒJUMA PIESAISTĪŠANAS IESPĒJĀM........................................................................ 53

6. FINANSĒJUMA PIESAISTĪŠANAS IESPĒJU UN PRAKSES NOVĒRTĒJUMS ........................................................ 56

6.1. Līdzšinējā pieredze finansējuma piesaistīšanā un finansējuma pieejamības vērtējums ....................................... 56

6.2. Finansējuma avotu vērtējums ............................................................................................................................... 62

6.3. Galvenās nepilnības finansiālā atbalsta pieejamībā.............................................................................................. 73

6.4. Dažādu mērķa grupu darbībā veicamie uzlabojumi .............................................................................................. 75

7. NEFINANSIĀLĀ ATBALSTA IESPĒJU UN PRAKSES NOVĒRTĒJUMS .................................................................. 83

8. UZŅĒMĒJU UZDOTO JAUTĀJUMU EIROPAS BIZNESA ATBALSTA TĪKLAM ANALĪZE ...................................... 86

9. KOPSAVILKUMS ......................................................................................................................................................... 88

PĒTĪJUMA INSTRUMENTĀRIJS ..................................................................................................................................... 91

MVU intervijas .............................................................................................................................................................. 91

MVU ekspertu intervijas ............................................................................................................................................... 95

Finanšu institūciju pārstāvju intervijas .......................................................................................................................... 98



1. PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA

1.1. Pētījuma tehniskā informācija

Pētījuma realizētājs: SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”

Pētījuma pasūtītājs: V/A „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”

Pētījuma nosaukums: „Pētījums par finansējuma starptautiskajiem inovācijas projektiem

pieprasījumu un piedāvājumu Latvijas mazajiem un vidējiem

uzņēmumiem”

Pētījuma realizācijas laiks: 2009. gada decembris – 2010. gada janvāris

Interviju veikš anas laiks: 2009. gada 15. decembris – 2010. gada 8. janvāris

Pētījuma mērķa grupas: 1) Uzņēmumi Latvijā, kuri ir īstenojuši starptautiskus inovāciju projektus

vai saskārušies ar problēmām finansējuma saņemšanā šādiem

projektiem;

2) Finanšu instrumentu institūciju pārstāvji;

3) Mazo un vidējo uzņēmumu eksperti.

Respondentu skaits mērķa grupās: 1) 10 uzņēmumi Latvijā, kuri ir īstenojuši starptautiskus inovāciju

projektus un 5 uzņēmumi, kuri ir saskārušies ar problēmām finansējuma

saņemšanā šādiem projektiem;

2) 10 finanšu instrumentu institūciju pārstāvji;

3) 10 mazo un vidējo uzņēmumu eksperti.

Respondenti: Intervēšanai tiks rekrutēta tā persona uzņēmumā/ organizācijā, kura

vispilnīgāk un kompetentāk var atbildēt uz jautājumiem par starptautisko

inovāciju projektu sagatavošanu un īstenošanu

Respondentu atlase: Respondenti tiks atlasīti no pētījuma pasūtītāja dotajām datu bāzēm, tās

papildinot ar pētījuma veicēju rīcībā esošajām datu bāzēm, papildus

respondentu atlase tiks veikta izmantojot tā saukto „sniega bumbas”

metodi – intervētie respondenti tiks lūgti ieteikt citus mērķa grupai

atbilstoš us respondentus.

Pētījuma metode: Individuālās padziļinātās intervijas. Ar padziļinātajām intervijām tiek

saprasta kvalitatīvā pētījumu veikšanas metode, kuras pamatā ir

individuāla pieeja katram respondentam. Padziļinātā intervija notiek

sarunas formā, kuras laikā intervētājs gūst atbildes uz pētījuma ietvaros

analizējamajiem jautājumiem. Intervijas tiek fiksētas audio ierakstā, kurš

pēc tam tiek atšifrēts teksta formā.

Intervētāju skaits: 3

Kopējais realizēto interviju skaits: 36



1.2. Pētījuma metodika

Pētījums tiek realizēts saskaņā ar Baltijas Jūras Reģiona Programmas projekta JOSEFIN (Joint SME Finance for

Innovation) ietvaros izstrādātu metodiku, kuras pamatā ir individuālās padziļinātās intervijas ar uzņēmumiem un finanšu

atbalsta instrumentu vadītājiem un intervijās iegūtās informācijas analīze, kā arī Latvijā pieejamo finanšu un

nefinansionālo atbalsta shēmu analīze. Papildus pētījuma uzsākšanas fāzē tiek sagatavots literatūras pārskats,

apkopojot informāciju un galvenos secinājumus no līdz šim veiktiem pētījumiem, kuros tieši vai netieši analizēta

informācija un dati par finansējuma pieejamības maziem un vidējiem uzņēmumiem jautājumiem.

Pētījums tiek izstrādāts un īstenots sekojošos secīgos posmos:

1. Literatūras pārskata sagatavošana. Tā ietvaros tiek veikta datu un informācijas apkopošana un sekundārā

analīze par līdz šim veiktajiem pētījumiem, kuru ietvaros analizēti finansējuma pieejamības jautājumi.

Literatūras pārskats iekļauj agrāk veikto pētījumu sarakstu un galveno secinājumu apkopojumu. Sagatavotais

literatūras pārskats tiek iesniegts kā nodevums pasūtītājam.

2. Pētījuma instrumentārija izstrāde. Balstoties pētījuma pasūtītāja sākotnējos norādījumos, sagatavotajā

literatūras pārskatā apkopotajā informācijā un ievērojot pētījumam uzstādītos mērķus, tika izstrādāts pētījuma

instrumentārijs – individuālo padziļināto interviju jautājumi katrai no mērķa grupām ((a) uzņēmumi, kuri

realizējuši starptautiskus inovāciju projektus vai saskārušies ar problēmām finansējuma piesaistīšanā šādiem

projektiem; (b) finanšu instrumentu institūciju pārstāvji; (c) mazo un vidējo uzņēmumu eksperti). Izstrādātais

pētījuma instrumentārijs tiek saskaņots ar pasūtītāju un tikai pēc galējā apstiprinājuma saņemšanas, izmantots

interviju veikš anai. Sagatavotais instrumentārijs kā nodevums tiek iesniegts pasūtītājam, kā arī pievienots gala

ziņojuma pielikumā.

3. Pētījuma lauka darba sagatavošana. Tā ietvaros tiek sagatavoti intervējamo personu un institūciju saraksti

katrai no mērķa grupām, kā arī veikta izstrādātā instrumentārija testēšana, lai pārliecinātos par jautājumu

viennozīmīgi interpretāciju, saprotamību katrā no mērķa grupām, kā arī noteiktu aptuvenu intervijas garumu

turpmākai lauka darba plānošanai. Sagatavotie intervējamo personu un institūciju saraksti tiek iesniegti

pasūtītājam un galējais intervējamo personu saraksts saskaņots ar pasūtītāju pirms tiek veikta respondentu

rekrutācija.

4. Pētījuma lauka darba realizācija. Lauka darbs tiek realizēts trīs secīgos posmos: (a) intervējamo personu

rekrutācija (tā tiek veikta, sazvanot intervējamo personu, izskaidrojot pētījuma projekta mērķus, saturu un

rezultātus un lūdzot piekrišanu intervijas sniegšanai, kuru saņemot tiek norunāts konkrēts intervijas laiks un

vieta); (b) intervijas veikšana respondenta izvēlētā laikā un vietā (intervijas tiek fiksētas audio ierakstos digitālā

formātā); (c) interviju materiāla apstrāde (iegūtie interviju audio ieraksti tiek transkribēti, intervijas tekstu

atš ifrējot teksta formātā MS Word dokumentā). Pētījuma lauka darba laikā iegūtie audio ieraksti un to

atšifrējumi transkriptu formā pētījuma noslēgumā kā nodevumi tiek iesniegti pasūtītājam.

5. Pētījuma lauka darbā iegūtās informācijas analīze. Pēc atšifrētajiem interviju audio ierakstiem tiek veikta

iegūtās informācijas analīze, tematiski grupējot un kodējot respondentu sniegto informāciju. Intervijās iegūtais



materiāls tiek strukturēts atbilstoši pētījuma instrumentārija jautājumu struktūrai. Veiktā iegūtās informācijas

analīze tiek apkopota pētījuma projekta gala ziņojumā.

6. Pārskata par uzņēmumiem pieejamiem finansiālā un nefinansiālā atbalsta instrumentiem sagatavoš ana. Tā

ietvaros tiek sagatavots pārskats par Latvijas uzņēmumiem pieejamiem finanšu atbalsta instrumentiem un

Latvijā pieejamo finansiālo un nefinansiālo atbalsta shēmu analīze. Pārskata sagatavošanā tiek izmantota arī

intervijās iegūtā informācija, kā arī literatūras pārskata izstrādē apkopotā informācija un dati. Sagatavotais

pārskats tiek iekļauts kā atsevišķa sadaļa pētījuma projekta gala ziņojumā.

7. Pasūtītāja sagatavotās informācijas par uzņēmumu jautājumiem Eiropas Biznesa atbalsta tīklam analīze. Tās

ietvaros tiek veikta pasūtītāja sagatavotās informācijas – uzņēmumu jautājumu Eiropas Biznesa atbalsta tīklam

– analīze, identificējot tēmas un problēmas, kuras visbiežāk pārstāvētas uzdotajos jautājumos, kā arī apkopojot

informāciju par mērķiem, kādiem uzņēmēji vēlas piesaistīt finansējumu. Sagatavotā analīze tiek iekļauta kā

atsevišķa sadaļa pētījuma projekta gala ziņojumā.

8. Gala ziņojuma sagatavošana. Gala ziņojumā tiek ietvertas visas pētījuma projekta izstrādes gaitā sagatavotās

tematiskās sadaļas, kā arī intervijās iegūtās informācijas analīze. Pētījuma gala ziņojumā ietverts arī galveno

pētījuma rezultātu apkopojums īsā kopsavilkuma sadaļā. Gala ziņojums tiek sagatavots angļu valodā un

iesniegts pasūtītājam kā pētījuma projekta noslēguma nodevums.

1.3. Pētījuma realizētāju darba grupa

SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”

Gints Klāsons Pētījuma darba grupas vadītājs

Uldis Spuriņš Eksperts ekonomikas jautājumos

Anna Selecka Eksperte kvalitatīvo pētījumu realizācijā

Pasūtītāja pārstāvji

Viesturs Zeps LIAA, Investīciju projektu departaments, Projektu attīstības nodaļa

Anete Vītola LIAA, Zināšanu un inovācijas sistēmas departaments ZINIS



2. LITERATŪRAS PĀRSKATS

Dotajā literatūras pārskatā apkopota informācija par līdz š im veiktajiem pētījumiem, kuros tieši vai netieši analizēti

finansējuma pieejamības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jautājumi, kā arī jautājumi, kas saistīti ar inovācijas

projektu izstrādi un ieviešanu. Literatūras pārskats iekļauj agrāk veikto pētījumu sarakstu un galveno secinājumu un

rezultātu apkopojumu.

„Parex Index: Latvijas uzņēmēju aptaujas atskaite.” Rīga, 2009.

Pētījuma pasūtītājs: AS “Parex banka”Pētījuma realizētājs: SIA „SKDS”

Pētījums pieejams: http://www.parex.lv/common/img/uploaded/doc/index/px_atskaite_12_2009_lv.pdfPētījuma metodoloģija: Kopš 2004. gada sākuma reizi ceturksnī tiek veikts pētījums, kura rezultātā tiek

aprēķināts Parex indekss. Pētījuma pamatā ir dažādu nozaru un lieluma Latvijas uzņēmumu vadītāju aptauja. Aptaujas laikā tiek noskaidrots uzņēmēju vērtējums pašreizējai situācijai un prognozes nākamajiem 6 mēnešiem tādos jautājumos kā vispārējā ekonomiskā aktivitāte valstī un attiecīgā uzņēmēja pārstāvētajā nozarē, kā arī tādiem uzņēmuma darbības rādītājiem, kā rentabilitāte, apgrozījums, finansiālais stāvoklis, darbinieku skaits, investīciju apjoms un konkurences līmenis nozarē. Parex indekss tiek aprēķināts, balstoties uz uzņēmēju sniegtajiem vērtējumiem augšminētajos jautājumos.Kopumā katrā pētījumā tiek aptaujāti 750 uzņēmumu vadītāji. 2009. gada decembris ir jau divdesmit ceturtais ceturksnis, kurā ir iegūta informācija par Latvijas uzņēmēju noskaņojumu. Indeksa svārstības precīzi atspoguļo Latvijas uzņēmēju noskaņojuma izmaiņas, un sešu gadu laikā ir pierādījies, ka indeksa svārstības ir apsteidzoš as un korelē ar atsevišķiem Latvijas makroekonomiskajiem rādītajiem.Pētījuma pamatuzdevums ir aprēķināt vienotu indeksu, kas raksturo Latvijas uzņēmējuvērtējumu ekonomiskajam stāvoklim valstī. Ja Parex indekss ir virs 50 punktiem, tas liecina par uzņēmēju optimismu (uzlabojās/ uzlabosies, palielinājās/ palielināsies) vispārējās situācijas vērtējumā, savukārt, ja tas nesasniedz 50 punktu robež u, tad var runāt par pesimismu (samazinājās/ samazināsies, pasliktinājās/ pasliktināsies).

Galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi:

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 2009. gada decembrī Parex indeksa vērtība ir 33,01 punkts un, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tā ir tikai nedaudz samazinājusies (par 0,14 punktiem).

2009. gada decembrī augstākā indeksa vērtība ir ražošanas uzņēmumu grupā (35,41), bet zemākā – uzņēmumu, kas strādā tirdzniecībā, grupā (30,53).

Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī saglabājas tendence, ka vidējo un lielo uzņēmumu vadītāji situāciju vērtē nedaudz mazāk pesimistiski nekā mazo un mikrouzņēmumu vadītāji.

Līdzīgi kā attiecībā uz darbinieku skaitu uzņēmumā, arī attiecībā uz uzņēmumu dalījumu grupās pēc apgrozījuma lieluma, salīdzinoši optimistiskākos vērtējumus ir snieguši relatīvi lielāko uzņēmumu vadītāji.

Aplūkojot pētījuma rezultātus reģionālā griezumā, vērojams, ka indeksa vērtība ir pieaugusi tikai Pierīgas reģiona uzņēmumu grupā (pieaugums par 4,47 punktiem), bet pārējos reģionos indeksa vērtība ir kritusies, pie tam visvairāk – Latgalē (par 4,21 punktu) un Zemgalē (par 1,98 punktiem).

Salīdzinoši optimistiskāk ir noskaņoti to uzņēmumu vadītāji, kuru uzņēmumos pārstāvēts tikai ārvalstu kapitāls (indeksa vērtība: 38,63), tad seko uzņēmumi, kuros ieguldīts gan vietējais, gan ārvalstu kapitāls (35,63), bet salīdzinoši viszemākāindeksa vērtība ir to uzņēmumu grupā, kuros pārstāvēts tikai vietējais kapitāls (32,44).

Analizējot Parex tagadnes un nākotnes indeksu svārstības (kur tagadnes indekss atspoguļo uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai, bet nākotnes indekss –



prognozes tuvākajiem sešiem mēnešiem), vērojams, ka gan Parex tagadnes indekss, gan nākotnes indekss, tāpat kā Parex indekss kopumā, nav būtiski mainījies. Tas nozīmē, ka uzņēmēji 2009. gada decembrī pašreizējo situāciju ir vērtējuši tikpat pesimistiski kā pirms 3 mēneš iem, un arī, domājot par tuvāko nākotni, uzņēmēju optimisms trīs mēnešu laikā nav pieaudzis.

2009. gada decembrī, salīdzinot ar septembri, ir pieauguši tādi apakšindeksi kā: vispārējā ekonomiskā aktivitāte valstī (+1,16), ekonomiskā aktivitāte pārstāvētajā nozarē (+1,08), darbinieku skaits uzņēmumā (+0,13).

Savukārt samazinājušies ir sekojoši apakšindeksi: konkurence pārstāvētajā nozarē (-1,57), uzņēmuma apgrozījums (-0,51), investīciju apjoms uzņēmumā (-0,49), uzņēmuma rentabilitāte (-0,46) un uzņēmuma finansiālais stāvoklis (-0,37).

2009. gada ceturtajā ceturksnī visu apakšindeksu vērtības, izņemot apakšindeksu „konkurence pārstāvētajā nozarē” (kura vērtība ir 52,60 punkti), joprojām ir zem 50 punktu atzīmes.

„Administratīvās procedūras un uzņēmējdarbības vide Latvijā 2001.-2009. gads.” Rīga, 2009.

Pētījuma pasūtītājs: LR Ekonomikas ministrijaPētījuma realizētājs: SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”

Pētījums pieejams: http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=21086Pētījuma metodoloģija: Pētījuma mērķis bija izzināt Latvijas uzņēmēju viedokli par valsts un pašvaldību

administratīvajām procedūrām uzņēmumu reģistrēšanas, licenču un atļauju saņemšanas, vides prasību izpildes, nekustamā īpašuma tiesību reģistrācijas, būvniecības saskaņošanas, ārējās tirdzniecības, darba tiesisko attiecību, nodokļu administrēšanas un citās jomās.Kopumā aptaujāti 735 Latvijas ekonomiski aktīvie uzņēmumi (komercsabiedrības un individuālie komersanti).


Izteikti biežāk kā citi kavēkļi aptaujā par uzņēmējdarbību ietekmējošu minētas nodokļu likmes – tās kā kavēkli identificējuši 76% uzņēmēju. Aptuveni pusei uzņēmēju uzņēmējdarbību kavē finanšu resursu pieejamības problēmas (49%). 2/5 uzņēmēju kā kavējošus novērtē valsts atbalsta trūkumu (41%) un konkurenci ar ēnu ekonomiku (40%).

1/10 uzņēmēju kā ierosinājumus uzņēmējdarbības šķēršļu mazināšanai minēja ar finanš u pieejamību saistītus pasākumus (kredītu pieejamības uzlabošana, banku sektora jautājumu sakārtošana, atbalsts finansējuma nodrošināšanā, investīciju piesaistīšana, ES fondu līdzekļu pieejamības atvieglošana, veicināšana).

59% ir pārliecināti, ka valsts nepalīdz uzņēmējiem uzņēmējdarbības attīstīšanā un vēl 34% uzskata, ka drīzāk nepalīdz – sekojoši kopumā 93% sniedz negatīvus valsts atbalsta novērtējumus. Tikai 4% vērtējuši, ka valsts atbalsts tiek sniegts.

43% uzņēmēju uzskata, ka uzņēmējdarbības attīstību nodrošinātu dažādi pasākumi, kas saistīti ar nodokļiem (nodokļu samazināšana, nodokļu sistēmas sakārtošana, nodokļu administrēšanas uzlabošana), bet 17% - ka finansiāla atbalsta sniegšana (atbalsts finansējuma nodrošināšanā, kredītu pieejamības uzlabošana, ES fondu līdzekļu pieejamības nodrošināšana, valsts garantiju un galvojumu nodrošināšana, investīciju piesaistīšana u.tml.)

Kopumā tikai 28% Latvijas uzņēmumu ir pieteikušies vismaz uz vienu finanšu resursu piesaistes programmu.

Salīdzinoši biežāk – 21% gadījumu – uzņēmēji pieteikušies banku kredītiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ievērojami retāk komersanti pieteikušies valsts atbalsta programmai – tikai 8% uzņēmēju mēģinājuši iegūt finansējumu ES struktūrfondu programmās, pieteikušies vienotajiem platību maksājumiem vai tml. Tikai aptuveni 1% uzņēmēju pieteikušies eksporta kredītu garantijām, valsts vai pašvaldību galvojumiem.

67% Latvijas uzņēmēju norāda vismaz vienu problēmu, ar ko saskārušies, sagatavojot projektus finanš u resursu piesaistei. Visbiežāk uzņēmēji par problēmu



atzinuš i projekta iesniegš anai sagatavojamo dokumentu apjomu (43%). Nedaudz retāk kā problēma minēti projekta pieteikumu izskatīšanas termiņi (32%) un pieteikšanās nosacījumi (31%). Par būtiskām problēmām tiek identificētas arī informācijas pieejamība (23%) un maksimālais atbalsta apjoms viena projekta ietvaros (22%). 15% par problemātisku vērtē administrējošo iestāžu uzraudzību un kontroli projekta īstenošanas gaitā.

Tie uzņēmēji, kuri nebija pieteikušies nevienai valsts atbalsta programmai, kā iemeslus min: 28% norādījuši, ka neinteresē valsts atbalstu programmu sniegtās iespējas vai nav nepieciešamība pēc tām; 16% par šķērsli minējuši uzņēmuma neatbilstību prasībām; 15% - informācijas trūkumu; 14% - neuzticēšanos; 7% uzņēmēju norāda uz sarežģīto, laikietilpīgo projektu sagatavošanas procesu; 4% uzskata, ka maziem uzņēmumiem ir grūti gūt atbalstu; 3% uzņēmēju novērtē, ka nevēlas uzņemties finansiālas saistības un vēl 3% - ka pieteikšanās valsts atbalsta programmām ir pārāk dārga un tādēļ neizdevīga uzņēmumam.

To uzņēmēju īpatsvars, kuri plāno tuvākā gada laikā pieteikties kādām finanšu resursu piesaistes iespējām, ir tāds pats, kā to, kuriem jau šobrīd ir pieredze šādu projektu izstrādē: kopumā 28% Latvijas uzņēmēju ir bijusi pieredze projektu pieteikumu izstrādē finanšu resursu piesaistei un 31% plāno šādus projektus izstrādāt tuvākā gada laikā.

Salīdzinoši visvairāk – 20% - uzņēmēju plāno pieteikties valsts atbalsta programmai, nedaudz retāk – banku kredītiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (17%). Aptuveni 1/10 ir ieinteresēti par valsts kredītiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Dažādiem citiem finanšu resursu piesaistes veidiem plāno pieteikties tikai retais uzņēmējs: 6% plāno gatavot pieteikumus pašvaldību kredītiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, 5% - valsts galvojumiem, 4% - pašvaldību galvojumiem, bet 3% - eksporta kredītu garantijām.

„Flash Eurobarometer 271: Access to finance.” European Commission, 2009.

Pētījuma pasūtītājs: Directorate General Communication of the European CommissionPētījuma realizētājs: The Gallup Organisation

Pētījums pieejams: http://ec.europa.eu/enterprise/policies/finance/data/index_en.htmPētījuma metodoloģija: Pētījuma ietvaros kopumā aptaujāti vairāk kā 9000 uzņēmumu pārstāvji Eiropas

Savienības valstīs, Islandē, Norvēģijā un Horvātijā (Latvijā veiktas 110 uzņēmumu intervijas).Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādus finansējuma avotus izmanto uzņēmumi, cik lielā mērā uzņēmēji saskaras ar grūtībām finansējuma piesaistīšanā, kā arī noskaidrot uzņēmēju vajadzības tuvākajā nākotnē plānoto projektu finansēšanā.


Kopumā 32% (Latvijā 23%) aptaujāto uzņēmēju apgalvo, ka pēdējā gada laikā ir ieviesuši jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai pakalpojumu tirgū, 20% (Latvijā –13%) - jaunu vai būtiski uzlabotu ražošanas procesu vai metodi.

Vidēji Eiropas Savienības valstīs 52% uzņēmumu pēdējā gada laikā ir ieviesuši vismaz vienu inovāciju savā uzņēmējdarbībā, kamēr Latvijā tādu uzņēmumu īpatsvars ir tikai 40%, kas ir viens no zemākajiem ES.

50% Eiropas Savienības valstu uzņēmēju novērtējuši, ka pēdējo trīs gadu laikā uzņēmumu apgrozījums ir pieaudzis (20% norādījuši, ka pieaugums bijis vairāk kā 20% gadā, bet 30% - ka mazāk kā 20% gadā), kamēr Latvijā šādu uzņēmumu īpatsvars ir tikai 40% (attiecīgi – 12% un 28%).

Nodarbināto skaita pieauguma aspektā Latvijas uzņēmumos vērojami zemākie rādītāji ES – ja kopumā ES 32% uzņēmēju novērtē, ka pēdējos trijos gados nodarbināto skaits ir pieaudzis, tad Latvijā šādu uzņēmēju ir tikai 12%.

Kopumā ES vidēji 5% uzņēmumu uzskatāmi par t.s. „gazelēm” – uzņēmumiem, kuri tirgū darbojas ne vairāk kā 5 gadus un kuru vidējā izaugsme gadā ir lielāka kā 20%. Latvijā šādu uzņēmumu ir 3% (Igaunijā – 12%, Lietuvā – 8%).

ES valstīs kopumā vidēji 48% uzņēmēju novērtē, ka pēdējo sešu mēnešu laikā



apgrozījums ir samazinājies, Latvijā šādu uzņēmēju ir 67% (Lietuvā – 80%, Igaunijā – 71%). Lai gan no Baltijas valstīm tieši Latvijā uzņēmēji salīdzinoši retāk norādījuši, ka apgrozījums ir samazinājies, tomēr attiecībā uz peļņas apjoma izmaiņām Latvijas uzņēmēji biežāk kā Lietuvas un Igaunijas apgalvojuši, ka peļņa ir samazinājusies (attiecīgi – 73%, 69%, 64%).

ES uzņēmēju vidū vidēji 16% kā galveno problēmu uzņēmējdarbībā min finansējuma pieejamību, Latvijā šo problēmu par būtiskāko nosauc 18% (Lietuvā –22%, Igaunijā – 15%).

Latvijas uzņēmumu vidū ir ES augstākais rādītājs attiecībā uz iekšējo uzņēmuma finansējuma avotu izmantošanu – ja ES valstīs vidēji 16% uzņēmumu izmanto tikai iekšējos finansējuma avotus, tad Latvijā – 47% izmanto tikai šādus avotus (Lietuvā – 8%, Igaunijā – 14%).

Pēdējā pusgada laikā tikai 7% Latvijas uzņēmumu ir pieteikušies bankas aizdevuma saņemšanai, kamēr ES valstīs vidējais rādītājs ir 22% (Lietuvā – 16%, Igaunijā –10%).

Pēdējo divus gadu laikā tikai 29% Latvijas uzņēmumu ir saņēmuši aizdevumus (ES vidēji 45%, Lietuvā – 19%, Igaunijā – 35%).

88% Latvijas uzņēmēju uzskatījuši, ka pēdējā pusgada laikā ekonomiskā situācija kopumā ir pasliktinājusies (ES vidējais rādītājs – 60%).

18% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka Latvijas komercbanku gatavība un ieinteresētība izsniegt aizdevumus pēdējā pusgada laikā ir samazinājusies, bet 22% uzskata, ka palikusi nemainīga (ES vidēji attiecīgi – 30% un 33%). Tai pat laikā tikai 6% uzņēmēju novērtējuši, ka uzņēmuma nepieciešamība pēc banku aizdevumiem ir samazinājies, kamēr 69% uzskata, ka nepieciešamība pēc aizdevumiem ir palikusi nemainīga, bet 15% - ka pieaugusi.

29% uzņēmēju Latvijā uzskata, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir pasliktinājusies pieeja publiskiem finanšu atbalsta mehānismiem, tai skaitā garantijām (ES vidēji šāds viedoklis ir 22% uzņēmēju).

Latvijā ir lielākais to uzņēmumu īpatsvars, kuriem pēdējā pusgada laikā ir pieaugusi nepieciešamība pēc dažāda veida ārējā finansējuma (aizņēmumi no citiem uzņēmumiem, paziņām, līzings u.c.) – 14% snieguši šādu vērtējumu, kamēr ES vidēji tikai 4%.

Latvijas uzņēmēju prognozes par uzņēmējdarbības attīstību tuvāko 2-3 gadu laikā ir vienas no pesimistiskākajām ES – tikai 20% uzskata, ka tuvākajos gados uzņēmuma apgrozījums pieaugs (ES vidēji 47%, Lietuvā – 33%, Igaunijā – 38%), bet 34% uzskata, ka samazināsies.

Tikai 15% Latvijas uzņēmumu pārstāvji jūtas pārliecināti par to, ka sarunas ar bankām par finansējuma piesaistīšanu būtu sekmīgas un tas ir zemākais rādītājs ES (vidēji – 59%).

47% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka tuvākā pusgada laikā pasliktināsies uzņēmuma iekšējo finansējuma avotu pieejamība – tas ir zemākais rādītājs ES (vidēji šāds uzskats ir 14% ES uzņēmēju). 15% ir pārliecināti, ka pasliktināsies arī banku aizdevumu pieejamība un vēl 74% ir pārliecināti, ka banku aizdevumu pieejamība nemainīsies salīdzinot ar šobrīdējo situāciju (tātad absolūtais vairākums ir pārliecināti, ka situācija vai nu paliks nemainīga vai arī pasliktināsies).

„Pētījuma izstrāde par Zemgales uzņēmējdarbības attīstības programmas ieviešanu.” Rīga, 2009.

Pētījuma pasūtītājs: Zemgales plānošanas reģionsPētījuma realizētājs: SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”

Pētījums pieejams: http://www.zemgale.lv/images/stories/File/Projekti/Kilis_Uznemejdarbiba_2009.pdfPētījuma metodoloģija: Pētījuma mērķi bija: (1) veikt revīziju par pašvaldību līdzšinējo darbu ar uzņēmējiem, (2)

noteikt uzņēmējdarbību veicinošos pasākumus un (3) izstrādāt rekomendācijas uzņēmējdarbību veicinošo pasākumu ieviešanai.Pētījuma ietvaros tika veiktas intervijas ar 11 vietējiem uzņēmējdarbības ekspertiem (10



pašvaldību un 1 Zemgales plānošanas reģiona eksperts) un intervijas ar 146 uzņēmējiem, kas pārstāv dažādas uzņēmējdarbības nozares.


72% Zemgales uzņēmēju uzskata, ka uzņēmējdarbības attīstības būtisks kavēklis ir apgrozāmo līdzekļu trūkums, 65% - nepietiekama piekļuve finanšu resursiem (t.sk., starta un riska kapitālam), 34% - nepietiekami strauja moderno tehnoloģiju ievieš ana, 29% - zems investīciju ieguldījums pētniecībā un attīstībā, 27% -nepietiekama sadarbība starp izglītības, pētniecības institūcijām un uzņēmējiem.

Tikai 17% Zemgales uzņēmumu apgalvo, ka regulāri sadarbojas ar zinātnes un pētniecības institūcijām.

Uzņēmēji vairumā gadījumu novērtējuši, ka savā darbībā to uzņēmumi ir inovatīvi un radoš i – šādu apgalvojumu pauduši kopumā 55% aptaujāto un tikai 18% atzinuši pretējo. Tas visdrīzāk vēlreiz apliecina jau citu pētījumu kontekstā minēto secinājumu, ka uzņēmēji pilnībā neizprot inovācijas procesa būtību.

19% Zemgales uzņēmēju uzskata, ka tuvākajos trīs gados reģiona uzņēmumu sekmīgu attīstību noteiks finansējuma pieejamība, 7% - ka pieejamais valsts atbalsts MVU, ārvalstu investīciju un ES līdzekļu piesaistīšana.

89% Zemgales uzņēmēju uzskata, ka inovācijas ir uzņēmējdarbības attīstībai reģionā svarīgs faktors, savukārt par to, ka pētniecība ir svarīgs faktors, pārliecināti bijuši mazāk uzņēmēju – 66%.

„Executive Summaries of Evaluations Studies on SME Access to Finance in EU Member States/Regions carried out by EIF in the Context of JEREMIE.” European Commission, 2007.

Pētījuma pasūtītājs: Pētījums veikts Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju fonda JEREMIE iniciatīvas ietvarosPētījuma realizētājs:

Pētījums pieejams: http://ec.europa.eu/regional_policy/funds/2007/jjj/doc/pdf/jeremie_sme_access.pdfPētījuma metodoloģija: Eiropas Komisija sadarbībā ar Eiropas Investīciju fondu JEREMIE iniciatīvas ietvaros

veikusi analīzi par iniciatīvā iesaistīto valstu finansējuma pieprasījuma un piedāvājuma situāciju mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Izvērtējuma mērķis bijis noteikt tos robus, nepilnības (gaps), kas pastāv starp finanšu produktu pieprasījumu un piedāvājumu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī izstrādāt ieteikumus nepilnību novēršanai.Kopumā tika veikta analīze par situāciju 53 JEREMIE iniciatīvā iesaistītajās valstīs.


Darbības uzsākšanas un mikrofinansēšanas produkti nav pilnībā atbilstoši esošo un potenciālo mikro uzņēmumu finansējuma vajadzībām/ pieprasījumam.

Nav pieejamas sociālās mikrofinansēšanas programmas. Esošajās garantiju shēmās ir nepietiekoši resursu, kā arī to izplatība ir salīdzinoši

neliela. Uzņēmēji kā galveno šķērsli uzņēmējdarbības uzsākšanai min finansējuma

trūkumu. Komercbankas ir pārāk neaktīvas mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanā,

nevēloties uzņemties pārāk lielu risku. Nepietiekami privātā kapitāla ieguldījumi uzņēmējdarbības sagatavošanas un

uzsākšanas posmos. Jaunajiem komersantiem pieejamas dažādas atbalsta programmas, kas nodroš ina

atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai, bet trūkst atbilstošu atbalsta mehānismu tieši pirmajiem, kritiskākajiem uzņēmējdarbības attīstības gadiem.

Trūkst paplašināšanās investīcijas mazajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams finansējums ražošanas un darba kapacitātes palielināšanai un produkcijas vai tirgus tālākai attīstībai.

Nepietiekama „biznesa eņģeļu” kustības aktivitāte.„Potenciālais projektu pieteicēju pieprasījums pēc finanšu atbalsta uzņēmējdarbības un inovāciju aktivitātēs ES fondu 2007.-2013. gada plānošanas periodā.” Rīga, 2007.

Pētījuma pasūtītājs: LR Finanš u ministrijaPētījuma realizētājs: SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”

Pētījums pieejams: http://www.esfondi.lv/upload/01-strukturfondi/petijumi/2004-2006_zinojums_FINAL_27_11_2007.pdf



Pētījuma metodoloģija: Pētījuma vispārīgais mērķis bija noteikt ES struktūrfondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda potenciālo finanšu pieprasījuma apjomu. Lai realizētu šo mērķi, pētījuma ietvaros izstrādāts un realizēts pētījums par ES fondu 2007.-2013. gada plānošanas periodā komercsabiedrību iespējamo interesi par finanšu pieprasījumiem paredzētajās uzņēmējdarbības un inovāciju aktivitātēs. Pētījumā analizēti pieprasījumu raksturojošie rādītāji: kopējais potenciālo interesentu skaits par katru aktivitāti, katras aktivitātes potenciālā finanšu pieprasījuma apjoms, potenciālais komercsabiedrību līdzfinansējuma apjoms, projektu iesniegšanas laika periods, kā arī aktivitāšu pieprasījuma dalījums pa tautsaimniecības nozarēm un reģioniem.Pētījuma ietvaros aptaujāti 1924 uzņēmumi.


Kopumā ieinteresētību iesniegt projektus ES finanšu atbalsta pieprasījumam uzņēmējdarbības un inovāciju aktivitātēs ES struktūrfondu 2007.-2013. gada plānošanas periodā izsaka 12% Latvijas komercsabiedrību.

Vislielākais interesentu skaits bijuši par sekojošām aktivitātēm: jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde, augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste, atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai, ārējo tirgu apgūšana, kā arī augstas pievienotās vērtības investīcijas.

Viszemākā komercsabiedrību interese vērojama par aktivitātēm Atbalsts labāko inovatīvo risinājumu meklējumiem un labas prakses piemēru integrēšanai darba tirgus politikās un ieviešanas instrumentārijos, Tehnoloģiju pārnese, Kompetences centri un atbalsts nodarbināto personu un pašnodarbināto personu konkurētspējas veicināšanai un bezdarba prevencijai.

Kā liecina ES struktūrfondu 2004.-2006. gada plānošanas perioda iesniegumu skaita analīze pa aktivitātēm, tad vislielākais intereses kāpums 2007.-2013. gada plānošanas periodā novērojams par aktivitāti Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde.

„Latvijas MVU vajadzību analīze inovācijai.” Rīga, 2007.

Pētījuma pasūtītājs: V/A „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”Pētījuma realizētājs: Latvijas Tehnoloģiskais centrs

Pētījums pieejams: http://www.liaa.gov.lv/zinis/lv/biblioteka/petijumi/Pētījuma metodoloģija: Pētījuma mērķis bija veikt Latvijas uzņēmumu inovācijas vajadzību analīzi, izmantojot

2003. gadā veiktās analīzes metodiku un salīdzināt 2003. un 2007. gadu analīžu rezultātus.Analīzes veikšanai tika izmantota RIS Latvija projekta un Pasaules Bankas ieteiktā uzņēmumu inovācijas kapacitātes noteikšanas metode (Firm-Level Innovation In The Korean Economy).Aptaujāti 306 Latvijas uzņēmumi, no kuriem 122 pārstāv Latvijas reģionus un 184 -Rīgu un Rīgas reģionu. Analīzes mērķa grupa bija Latvijas ražojošie uzņēmumi - gan tehnoloģiski orientētie, gan uzņēmumi no zemo tehnoloģiju sektoriem, kā arī uzņēmumi, kuri paš i neraž o produktus, bet viņu darbība un pakalpojumi ir cieši saistīti ar jaunāko tehnoloģiju izmantošanu.


70% no aptaujātiem uzņēmumiem ir biznesa plāns. Tikai 37% uzņēmumu ir izstrādājuši uzņēmuma biznesa stratēģiju. Tikai 24% ir izstrādājuši mārketinga stratēģiju.

Visbiežāk minētais šķērslis uzņēmuma straujākai attīstībai ir „Nav nodokļu stimulu inovācijas veicināšanai” (minējuši 83%. Otrais visbiežāk minētais šķērslis ir „Apmācīta darbaspēka trūkums” (79%). Tāpat kā šķēršļi minēti arī: „Augsti kredītu procenti kā šķērslis inovācijām” un „Augsta konkurence”.

Visretāk kā šķēršļi uzņēmuma straujākai attīstībai minēti: „Zema produkcijas kvalitāte”, „Neapmierinošs dizains”. Tas liecina, ka uzņēmēji šķēršļus saskata galvenokārt „ārējos” apstākļos, nevis paša uzņēmuma „iekšienē”.

Vislielākais uzņēmumu skaits uzņēmējdarbības vides uzlabošanu inovācijas stimulēšanai saredz ražošanas iekārtu modernizācijā (85%) un iespējā peļņu



investēt attīstībā pie 0% nodokļa likmes (84%). Tad seko PVN atmaksas jautājumu sakārtošana, darbinieku apmācības programmu izmaksu kompensēšana un fiskālo stimulu radīšana (nodokļu atvieglojumi u.c.).

Starp vismazāk uzņēmumus interesējošiem uzņēmējdarbības vides uzlabojumieminovācijas stimulēšanai ir rūpnieciskā projektēšana un procesu inženierija, granti jaunu inženieru darba vietu radīšanai, P&A izdevumi, tehnisko inženieru darba un uzturēšanās atļaujas, un ziedojumi universitātēm un P&A centriem (minējuši mazāk kā 20%).

Pētniecības un attīstības nodaļas ir tikai 24% uzņēmumu un visbiežāk tajās nav vairāk par 3 darbiniekiem.

28% uzņēmumu ir piedalījušies kādā ar inovāciju un pētniecību saistītā projektā Latvijas vai ES līmenī.

Jaunu produktu attīstība uzņēmumiem prasa vidēji 5-6 mēnešus. Tik īsā laikā nevar izstrādāt produktus, sauktus par augstām tehnoloģijām. Kā arī 5-6 mēnešu laikā nevar izstrādāt un attīstīt radikāli jaunus produktus.

92% uzņēmumu pēdējos 10 gados nav patentējuši nevienu produktu vai pakalpojumu.

Absolūtais vairākums uzņēmēju uzskata, ka patentēšanas process ir pārāk dārgs (79%), pārāk laikietilpīgs (78%) un 64% uzskata, ka „Know How” ir nepietiekoši aizsargāts.

41% uzņēmēju pētījumā apgalvojuši, ka viņu pārstāvētajos uzņēmumos notiek inovācijas process, tomēr uzņēmēju sniegtās atbildes liecina, ka termins „inovācijas” tiek attiecināts uz jebkuriem jaunievedumiem uzņēmuma darbībā, sekojoši iespējams apgalvot, ka Latvijas uzņēmēji bieži vien neizprot inovācijas procesa būtību.

Inovācijas process aptaujātos uzņēmumos visbiežāk uzlabo pakalpojumu kvalitāti klientiem. Divreiz retāk minēts, ka inovācijas rezultāts uzņēmumos uzlabo pamattehnoloģiju vai kādu pamattehnoloģijas etapu vai procesu.

Aptaujātie uzņēmumi kā galveno faktoru jauno izstrādņu ieviešanai minēja klientu un pasūtītāju prasības (42%). No uzņēmējdarbības viedokļa tas ir labi, bet radikāli jauni produkti šādos gadījumos netiek izstrādāti, jo klienti reti kad diktē radikāli jaunu produktu attīstības tendences.

58% no aptaujātiem uzņēmumiem kā galveno izaugsmes faktoru minēja jaunu tirgus niš u atklāšanu Latvijā, 53% izaugsmi saskata jaunu produktu attīstībā un 52% – uzņēmuma darbības optimizēšanā, lai samazinātu izmaksas.

Visbiežāk tika nosaukti divi šķēršļi uzņēmumu aktīvākai sadarbībai ar pētniecības un zinātnes institūcijām – 62% gadījumu tika minēts informācijas trūkums par šādām institūcijām un 43% gadījumu – pasivitāte no pētniecības institūciju puses.

Tikai 18% aptaujāto uzņēmumu uzskata ārējo ekspertu piesaisti par svarīgu uzņēmuma izaugsmes faktoru. Uzņēmumi nav gatavi maksāt tirgus cenu par ārējām kompetencēm pētniecībā un attīstībā. Vislielākais uzņēmumu skaits piekrīt investēt laiku, bet ne naudu.

Vairāk kā puse uzņēmumu (58%) ārējiem pakalpojumiem izlieto mazāk par 1% no kopējiem P&A izdevumiem. Tādējādi galvenais donors un inovācijas dzinējspēks Latvijā ir valsts.

2007. gadā visbiežāk uzņēmumi izmantoja Hansabankas (tagad Swedbank) (50%), Parex Banka (31%) un SEB Unibanka (27%) finanš u pakalpojumus. Ceturtajā vietā pēc finanšu pakalpojumu izmantošanas ir ES Struktūrfondi (16%).

Uz jautājumu, kādu finanšu instrumentu uzņēmums plāno izmantot, vislielākais uzņēmumu skaits (63%) norādīja ES finansējumu. Nedaudz mazāks uzņēmumu skaits (57%) plāno ņemt kredītu, un 53% plāno izmantot valsts atbalsta finansējumu. Ievērojami mazāks uzņēmumu skaits nākotnē plāno izmantot citus finanš u instrumentus.

Pasaules Bankas Korejas metodes rezultāti liecina, ka lielākā Latvijas uzņēmumu



daļa (48%) atrodas vidējā inovācijas kapacitātes kāpņu zonā, kas raksturojas ar novecojušo tehnoloģiju un iekārtām, nepiecieš amiem nopietniem uzlabojumiem un attīstību, vāju sadarbību ar organizācijām P&A jomā, jaunu produktu retu izstrādi, apgrozāmo līdzekļu trūkumu, tehnoloģiju attīstības diktēšanu no klientu puses. Uzņēmumi ir spējīgi konkurēt tikai ar sev līdzīgiem un ar zemo tehnoloģiju uzņēmumiem vietējos tirgos.

30% uzņēmumu var nosaukt par inovatīviem uzņēmumiem. Š iem uzņēmumiem ir raksturīga stipra tehnoloģijas attīstības stratēģija un augsta inovācijas procesa novērtēšana, labs sadarbības tīkls, jauni produkti un investīcijas pētniecībā un attīstībā, kompetenta vadība un kvalificēti darbinieki. Šie uzņēmumi nedaudz atpaliek no starptautiski atzītiem inovācijas līderiem. Lai kļūtu par inovācijas līderiem, šiem uzņēmumiem jāiekaro jauni tirgi, izmantojot vai attīstot jaunas tehnoloģijas un produktus.

Uzņēmumu sadarbība ar Latvijas un ārvalstu universitātēm, pētniecības institūtiemun citiem inovatīviem uzņēmumiem ir visvājākā uzņēmumu inovācijas kapacitātes dimensija.

„Par ārējā finansējuma pieejamību maziem un vidējiem komersantiem Latvijā.” Rīga, 2006.

Pētījuma pasūtītājs: LR Ekonomikas ministrijaPētījuma realizētājs: SIA „Baltijas Konsultācijas”

Pētījums pieejams: http://www.em.gov.lv/em/images/modules/items/item_file_21102_1.zipPētījuma metodoloģija: Pētījuma ietvaros tika analizēts ārējā finansējuma tirgus Latvijā, tika apskatīti un

analizēti finansējuma piedāvātāji, kā arī kvantitatīvi analizēti finansējuma pieprasītāji. Šī pētījuma mērķis bija identificēt tirgus segmentus – uzņēmumu grupas, kuru finansējuma pieprasījums netiek apmierināts. Kā arī izanalizēt esošos un plānotos Valsts Atbalsta instrumentus, to spēju uzlabot esošo ārējā finansējuma tirgu, un sniegt rekomendācijas Valsts Atbalsta instrumentu programmas uzlaboš anai.


Analizējot uzņēmumu spēju atpelnīt finansējumu, lai to atgrieztu aizdevējam vai īpašniekam, tiek secināts, ka virkne nozaru un uzņēmumu Latvijā kopumā nav spējīgi piedāvāt adekvātus peļņas līmeņus un prognozējamos ienākumus, lai segtu pat bankas finansējuma izdevumus nerunājot par riska kapitāla izmaksām. Analīze parāda, ka tieši šie uzņēmumi ir tie, kuri nav spējīgi piesaistīt adekvātus finansējuma avotus. Būtisks fakts ir tas, ka uzņēmumiem kopumā ir pieejamas pietiekoši būtiskas kredītu kapacitātes un spēja garantēt savus kredītus gan ar iekārtām, gan ar nekustamajiem īpašumiem. Tas nozīmē, ka uzņēmumu kredītspēja nebūt nav izsmelta un galvenais apsvērums, kāpēc uzņēmumi neizvēlas palielināt kredītsaistību apjomu, ir tas, ka peļņas rādītāji neatļauj uzņēmumiem atpelnīt finansējuma izmaksas.

Analizējot iespējamos iemeslus, kāpēc finansējums nenonāk no tā īpašnieka (bankas vai investora) pie saņēmēja (uzņēmuma) un kas tieši kavē šīs transakcijas,tiek secināts, ka lielākā daļa barjeru, kas eksistē starp finansējuma devējiem un finansējuma ņēmējiem ir nevis monetāra, bet politiska un kultūrvēsturiska rakstura.

Tiek secināts, ka lielākās barjeras finansējuma piesaistei ir sekojoš as: (1) investoru tiesību aizsardzība Latvijā ir vāji nodrošināta, it sevišķi mazākuma akcionāru tiesības ir praktiski neaizsargātas; (2) Rietumu tirgos Latvija aizvien asociējas ar pēcpadomju teritoriju, kas izraisa aizdomas, un līdz ar to virkne finansējuma devēju pat neapsver investīcijas šajā reģionā; (3) Latvijas uzņēmēju domāšanas veids un mentalitāte kavē vairāku īpašnieku struktūru veidošanos, jo uzņēmumu īpašnieki nevēlas pārdot būtisku sava uzņēmuma daļu (dominē „visu vai neko” nostāja); (4) īpašnieku un uzņēmumu vadītāju pieredzes un zināšanu trūkums attiecībā uz korporatīvās vadības jautājumiem un īpašnieku attiecību regulējumiem (š is apstāklis kavē uzņēmumus meklēt finansējumu formālā veidā, ko pierāda fakts, ka Latvijas uzņēmumi lielu daļu finansējuma nodrošina caur ne-finanšu institūciju aizdevumiem (būtībā personisku kontaktu balstītiem aizdevumiem), tādējādi uzņēmēji labāk izvēlas neformālus aizdevumus nekā formālas attiecības ar



investoriem vai bankām); (5) augsta riska apziņa un bailes no neveiksmes (ļoti nelabprāt uzņēmēji izvēlas augstas peļņas un augsta riska projektus, baidoties no neveiksmes un dodot priekšroku zemākas peļņas un zemāka riska projektiem, kas noved pie tā, ka Latvijā trūkst nopietnu, bet ambiciozu projektu, kuros ieguldīt, līdz ar to finansējums netiek piedāvāts, jo tas netiek pieprasīts.

SECINĀJUMI

Par uzņēmējdarbības vidi kopumā

Iepriekšējos gados veiktie pētījumi, kuru ietvaros realizētas uzņēmēju aptaujas, gandrīz vienmēr uzrāda trīs galvenās

problēmas uzņēmējdarbības attīstībā – pārāk lieli nodokļi, finanšu resursu pieejamība (šie divi aspekti īpaši

aktualizējušies un saasinājušies pēdējo divu gadu laikā) un valsts atbalsta trūkums. Nereti uzņēmēji kā būtisku norāda

arī konkurenci ar ēnu ekonomiku. Šādā aspektā uzņēmējdarbības vidi vērtējot, redzams, ka uzņēmēji par būtisku

uzskata valsts regulējošo lomu – no vienas puses, sniedzot būtisku atbalstu uzņēmējiem tiešā un netiešā veidā

(nodokļus samazinot, pieejamo finansiālo atbalstu palielinot un atvieglojot piekļuvi tam), no otras puses, ierobežojot

negodīgu konkurenci.

Tai pat laikā pētījumi arī liecina, ka uzņēmēji paši lielā mērā atbalsta un sekmē ēnu ekonomikas pastāvēšanu (attieksme

pret nodokļu nemaksāšanu nav izteikti negatīva, kā arī paši uzņēmēji to akceptē pie noteiktiem nosacījumiem),

vienlaikus no valsts sagaidot tādu uzņēmējdarbības vides apstākļu radīšanu, kas pēc iespējas minimizētu riskus un

apgrūtinājumus un maksimizētu peļņas iespējas. Ņemot vērā, ka uzņēmēju visbiežāk nosauktie vēlamie valsts atbalsta

veidi ir – nodokļu samazināšana, dažādu kontroļu un pārbaužu samazināšana (vienlaikus prasot negodīgas

konkurences apkarošanu), birokrātijas maksimāla samazināšana, dažādu atvieglojumu piešķiršana uzņēmējiem u.tml. –

ir skaidrs, ka šāda uzņēmējiem vēlama „ideālā situācija” nav nedz reāla, nedz vēlama (jo ieguvēji tajā vislielākajā mērā ir

tikai paši uzņēmēji).

Sekojoš i – līdzšinējie pētījumi lielā mērā (lai gan netieši) norāda ne tikai uz valsts un tās institūciju nepieciešamību

pārskatīt un koriģēt atbalsta mehānismus un veidus, bet liek arī atbildību un iesaistīšanos sagaidīt un prasīt no paš iem

uzņēmējiem. Vienlaikus jāuzsver, ka tas nemazina uzņēmēju minēto dažādo uzņēmējdarbības šķēršļu nozīmību un

pārskatīšanas nepieciešamību (nodokļu sloga apjoms, ēnu ekonomika, birokrātija, valsts atbalsta mehānismi u.c.).

Par valsts atbalstu kopumā

Runājot par valsts atbalsta pietiekamību un pieejamību, uzņēmēju sniegtie vērtējumi bieži vien ir pretrunīgi: no vienas

puses, uzņēmēji apgalvo un novērtē, ka valsts atbalsta saņemšana ir ļoti apgrūtināta un pat neiespējama (pārāk liela

dokumentācija nepieciešama, liela birokrātija, neizdevīgi finansiālie nosacījumi, neizdevīgi apmaksas nosacījumi u.tml.),

bet, no otras puses, vaicāti, kādēļ neizmanto pieejamo valsts atbalstu, visbiežāk norāda nevis uz konkrētiem valsts

atbalsta mehānismu trūkumiem, bet gan to, ka nav ieinteresēti šāda atbalsta saņemšanā, uzskata tos par sev

nepiemērotiem, baidās no riska un lielās atbildības. Tāpat jāņem vērā, ka dažādus šķēršļus un nepilnības valsts atbalsta

saņemšanā min absolūtais vairākums Latvijas uzņēmēju, bet tikai pavisam neliela daļa uzņēmēju atzīst, ka paši ir

saņēmuši vai vismaz ir mēģinājuši kādus no valsts atbalsta mehānismiem izmantot un finansējumu tādā veidā piesaistīt.



Sekojoš i – valsts atbalsta izmantošana joprojām nav plaši izmantota prakse uzņēmēju ikdienā un tam iemesls ir ne tikai

šo atbalsta veidu pārāk lielā birokratizācija, bet arī pašu uzņēmēju nevēlēšanās riskēt un ieguldīt resursus atbalsta

piesaistīšanā, ja to ieguves iespējamība nav pietiekami droša. Pētījumu dati arī liecina, ka tie valsts un dažāda cita veida

atbalsta saņēmēji, kuri jau reiz ir saņēmuši atbalstu, pretendē uz to atkal, bet jaunu pretendentu ir salīdzinoši mazāk, pie

tam – tie, kuriem nav līdzšinējas prakses un pieredzes atbalsta piesaistīšanā, visbiežāk arī novērtē, ka neplāno tādu

piesaistīt tuvākajā nākotnē. Tas lielā mērā liecina, ka valsts atbalsta mehānismu pieejamība ir lielāka tiem, kuriem jau ir

iepriekšēja pieredze, bet ierobežota tiem, kuriem šādas pieredzes nav.

Par ārējā finansējuma piesaistīšanu

Ņemot vērā, ka ilgtspējīgu un konkurētspējīgu inovācijas produktu un pakalpojumu izstrādei parasti nepieciešams

finansējums, kas pārsniedz paša uzņēmuma iekšējos resursus, būtiska ir uzņēmēju atvērtība ārēju finansējuma resursu

piesaistīšanā, kā arī prasmēm un kompetencēm to piesaistīt. Diemžēl starptautiski salīdzinājumi uzrāda problēmas

Latvijas uzņēmējiem arī šādā aspektā – Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem iekšējo uzņēmuma finansējuma avotu

izmantošanā un sekojoši – vieni no zemākajiem rādītājiem ārējā finansējuma piesaistīšanā. Kopumā tas nozīmē, ka

Latvijas uzņēmējiem, salīdzinot ar citām valstīm, ir ievērojami mazāka gan pieredze un prakse, gan izrietoši arī

kompetence un prasme ārējā finansējuma piesaistīšanā. Vai iemesls tam ir ārējā finansējuma piesaistīšanas mehānismu

sarežģītība un nepieejamība uzņēmējiem vai arī pašu uzņēmēju uzņēmības un riska gatavības trūkums, tas nav

viennozīmīgi secināms (jo šādos aspektos padziļināti pētījumi Latvijā nav veikti).

Vēl jo problemātiskāku šo aspektu padara esošā ekonomiskā situācija un tās attīstības ekspektācijas no uzņēmēju

puses. No vienas puses, iekšējo finansējuma avotu izmantošanas iespējas pēdējā pusotra gada laikā ir ievērojami

samazinājušās vai pat izsīkušas, no otras puses, ārējo finansējuma avotu piesaistīšanā uzņēmējiem nav līdzšinējas

prakses un kompetences, kā arī to pieejamība ir ievērojami samazinājusies, kas nozīmē, ka nepieredzējušiem

uzņēmējiem iegūt šobrīd ārēju finansējumu ir praktiski neiespējami.

Papildus jāņem vērā uzņēmēju gaidas attiecībā uz ekonomiskās situācijas attīstību tuvākajā laikā, kas Latvijā ir vienas

no pesimistiskākajām ES (proti, uzņēmēji sagaida, ka situācija vēl pasliktināsies un noteikti neuzlabosies tuvākajā laikā).

Šādas ekspektācijas savukārt liek uzņēmējiem būt piesardzīgiem pret dažāda veida ārējā finansējuma piesaistīšanu, jo

īpaši, ja tie paredz augstu riska pakāpi uzņēmējam.

Sekojoš i – Latvijas uzņēmēju konkurētspēja ES mērogā par ārējā finansējuma piesaistīšanu ir ievērojami zemāka ne

tikai veco dalībvalstu vidū, bet arī tuvāko kaimiņvalstu lokā. No vienas puses, tas rada nepieciešamību pēc salīdzinoši

vieglāk pieejamiem ārējā finansējuma resursiem, no otras puses, pēc mehānismiem, kas uzņēmējiem ļauj iegūt un

attīstīt kompetences šāda finansējuma piesaistīšanā.

Par inovācijas projektu izstrādi un ieviešanu

Starptautiskie uzņēmējdarbības vides salīdzinājumi parasti uzrāda vairāk vai mazāk ievērojamu Latvijas uzņēmēju

„atpalicību” no citu valstu uzņēmējiem pēc dažādiem kritērijiem – jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde un ieviešana,

inovāciju izstrāde, uzņēmumu attīstība kopumā (apgrozījuma, peļņas, darbinieku skaita pieaugums, vidējie pieauguma

tempi (piemēram, tā saukto ‘gazeļu’ Latvijā ir aptuveni divreiz mazāk kā tuvākajās kaimiņvalstīs)).



Latvijas uzņēmumos tikai retos gadījumos tiek izstrādāti stratēģiskās attīstības plāni – lai gan biznesa plāns ir lielākajai

daļai (kaut arī ne visiem) uzņēmumu, biznesa stratēģija un arī mārketinga plāns ir tikai retajam. Pētījumu dati arī liecina,

ka uzņēmējdarbības attīstība visbiežāk tiek plānota īstermiņā (pusgada līdz gada, maksimums – trīs gadu periodam).

Būtisks ir arī pētījumos uzrādītais secinājums, ka Latvijas uzņēmēji ir ļoti neaktīvi dažāda veida sadarbībā ar pētniecības

un izglītības institūcijām. Pie tam – pavisam niecīgs uzņēmumu skaits ir gatavi paši ieguldīt laika un finanšu resursus

pētniecībā un attīstībā, kas ilgtermiņā sekmētu inovācijas produktu vai pakalpojumu izstrādi un realizāciju.

Sekojoš i – uzņēmēji visbiežāk „reaģē” tikai uz īslaicīgām, īstermiņa tirgus situācijām, pieprasījumiem, neplānojot un

nerealizējot uzņēmējdarbību vidējā vai ilgtermiņā, kas potenciāli nestu lielākus ieguvumus. Inovācijas projektu

ieviešanas aspektā šis fakts ir īpaši būtisks, jo tādu izstrāde un ieviešana parasti nav īstermiņa pasākumi, savukārt

Latvijas uzņēmējiem trūkst līdzšinējās prakses un tātad kompetences ilgtermiņa projektu izstrādē un realizācijā. Tāpat

nepietiekami integrēta ir pētniecība un izglītība uzņēmējdarbības procesos - inovācijas produktu izstrādes iespējas

ierobežo Latvijas uzņēmēju prakses un gatavības trūkums sadarboties ar pētniecības un izglītības institūcijām vai

uzturēt savas P&A struktūrvienības. Tā rezultātā inovācijas bieži vien ir tikai atsevišķas, konkrētas idejas (produkti),

nevis process, kas ilgtermiņā nodrošina vidi, kurā potenciāli tiek radīti inovatīvi produkti un pakalpojumi. Šādos apstākļos

Latvijā šobrīd galvenais inovācijas projektu aktualizētājs un sekmētājs ir valsts, nevis uzņēmēju pašu ieinteresētība un

gatavība šādus projektus izstrādāt, savukārt uzņēmēji nereti ir vairāk ieinteresēti pieejamā finansējuma apgūšanā, nevis

pašu inovatīvo risinājumu izstrādē un ieviešanā. Ilgtermiņā inovācijas projektu sekmīgumu nodrošinātu tieši pašu

uzņēmēju ieinteresētība un aktivitāte tādu izstrādē, tai skaitā, gatavība ieguldīt P&A un ārējā finansējuma piesaistīšanā

tiem. Šādā aspektā vienlīdz būtiska ir kā finansiālā un nefinansiālā atbalsta pieejamība, tā arī plašāki pasākumu

kompleksi, kas sekmē uzņēmēju interesi par inovācijas projektiem, P&A kopumā un ilgtermiņā.

- - -

Dotais pētījums padziļināti analizē finansējuma pieejamības inovācijas projektiem jautājumus ne tikai pašu uzņēmēju

skatījumā (kas nereti var būt subjektīvs un vienpusējs), bet arī citu iesaistīto mērķa grupu vērtējumos – finanšu institūciju

pārstāvju un dažādu MVU ekspertu. Sekojoši, atšķirībā no citiem iepriekš veiktiem pētījumiem, dotais pētījums sniedz

nedaudz plašāku skatījumu gan uz finansējuma pieejamības jautājumiem kopumā, gan konkrēti par inovācijas projektu

izstrādi un finansējuma pieejamību tiem. Pie tam – pētījumā tiek apkopota un analizēta informācija ne tikai par

sekmīgajiem piemēriem, bet arī nesekmīgajiem, tādējādi vērtējot tos apstākļus un faktorus, kas ietekmējuši un noteikuši

konkrētu projektu sekmīgumu vai nesekmīgumu.

Dotais pētījums iekļauj arī ne tikai jautājumus, kas tiešā veidā attiecas uz finansējuma pieejamību inovācijas projektiem,

bet vērtē tos plašākā kontekstā, skatot uzņēmējdarbības vides kopumā aspektā (vērtējot ne tikai konkrētos faktus, bet

arī tādus, kas netieši ietekmē finansējuma piesaistes inovācijas projektiem sekmīgumu – uzņēmēju līdzšinējās prakses

uzņēmējdarbības realizācijā un finansējuma piesaistīšanā, uzņēmēju kompetences un zināšanas u.tml.).



3. UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES VĒRTĒJUMS LATVIJĀ KOPUMĀ

Pētījuma ietvaros uzņēmēji un intervētie eksperti tika lūgti novērtēt uzņēmējdarbības vidi Latvijā kopumā, kā arī

komentēt inovācijas projektu izstrādi esošās uzņēmējdarbības vides kontekstā. Sekojoši uzņēmēji un eksperti intervijās

norādījuši uz vairākām šobrīd aktuālākajām uzņēmējdarbības vides problēmām, izteikuši viedokli par pieejamo valsts

atbalstu, savu pieredzi starptautisku sadarbības projektu realizācijā, t.sk., inovācijas projektu realizācijā, kā arī

novērtējuši finansējuma pieejamību šādiem projektiem, sniedzot ieteikumus un argumentāciju par nepieciešamajiem

uzlabojumiem. Papildus sadaļas sākumā sniegta informācija un dati no 2009. gada nogalē veiktas Latvijas uzņēmumu

aptaujas par uzņēmējiem būtiskākajiem uzņēmējdarbības kavēkļiem.

3.1. Uzņēmējiem aktuālākās problēmas

Dažādu regulējošo jomu un šķēršļu kavējošā ietekme uz uzņēmējdarbību Latvijā – Latvijas uzņēmēju viedoklis 1

Kopumā 99% uzņēmēju Latvijā apgalvo, ka uzņēmuma darbībai un izaugsmei pastāv konkrēti kavēkļi un tikai 1%

uzņēmēju nav nosaukuši nevienu šķērsli savai uzņēmējdarbībai.

Vidēji viens uzņēmējs nosaucis 8,7 savai uzņēmējdarbībai traucējošus kavēkļus. Salīdzinoši vairāk kavēkļu ir

uzņēmumiem (skatīt attēlā 16.lpp.) būvniecības (11,7) un ražošanas un rūpniecības (10,2) sfērās, lielajiem (11,1) un

vidējiem (10,2) uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem Vidzemē (10,2), jaundibinātiem uzņēmumiem (10,0) un ārvalstu

kapitāla uzņēmumiem (10,7). Mērķa grupu griezumā nav novērojamas tādas grupas, kurās uzņēmēji būtu minējuši

mazāk kā vidēji 7 kavēkļus savai uzņēmējdarbībai.

1 Izmantoti dati un teksts no LR Ekonomikas ministrijas pētījuma „Administratīvās procedūras un uzņēmējdarbības vide Latvijā 2001.-2009.gads”, kuru 2009.gada nogalē veica SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”. Pētījuma mērķa grupa – Latvijas uzņēmēji, izlases apjoms – 735.



8,7

10,2

8,1

8,1

11,7

8,4

10,2

11,1

9,1

8,4

7,7

7,3

9,0

9,1

7,7

10,2

8,1

8,2

8,2

8,6

10,0

8,6

10,7

VISI (n=735)

PAMATDARBĪBAS VEIDS

Ražošana un rūpniecība (n=109)

Tirdzniecība (n=240)

Pakalpojumi (n=329)

Būvniecība (n=57)

DARBINIEKU SKAITS

1-9 (n=556)

10-49 (n=128)

50 un vairāk (n=51)

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga (n=402)

Lielpilsētas (n=100)

Citi rajonu centri (n=96)

Citas pilsētas (n=33)

Lauki (n=104)

REĢIONS

Rīga (n=402)

Pierīga (n=85)

Vidzeme (n=67)

Kurzeme (n=59)

Zemgale (n=63)

Latgale (n=59)

DIBINĀŠANAS GADS

Līdz 2008.gadam (n=626)

Pēc 2008.gada (n=109)

PĀRSTĀVĒTAIS KAPITĀLS

Vietējais kapitāls (n=683)

Ārvalstu kapitāls (n=52)

Uzņēmējdarbības kavēkļu vidējais skaits - salīdzinājums mērķa grupās (vidējais^)

Bāze: visi respondenti -uzņēmumi un respondenti attiecīgajās mērķa grupās, skaitu (n=) skatīt attēlā^Vidējais uzņēmējdarbības kavēkļu skaits vienam uzņēmumam



Izteikti biežāk kā citi kavēkļi aptaujā par uzņēmējdarbību ietekmējošu minētas nodokļu

likmes – tās kā kavēkli identificējuši 76% uzņēmēju. Pie tam arī šī kavēkļa intensitāte

novērtēta visaugstāk, kas nozīmē, ka tā ietekmes uz uzņēmējdarbību pakāpe ir izteikti

būtiska (vidēji 3,2 punkti četru punktu skalā).

Vairāk kā 1/2 uzņēmēju kā kavēkļus nosauc arī: nodokļu likumi un noteikumi, nodokļu

administrēšana (55%), likumu un noteikumu izmaiņu biežums (52%), inflācija (52%).

Aptuveni pusei uzņēmēju uzņēmējdarbību kavē finanšu resursu pieejamības problēmas

(49%).

2/5 uzņēmēju kā kavējošus novērtē valsts atbalsta trūkumu (41%) un konkurenci ar ēnu

ekonomiku (40%).

Aptuveni 1/3 uzņēmēju kā kavēkļus savai uzņēmējdarbībai nosauc korupciju valsts sektorā

(34%), „draugu būšanu” un „blatu” (32%), infrastruktūras pakalpojumu izmaksas (31%),

valsts iepirkumu procesu (29%), kā arī korupciju pašvaldības sektorā (29%).

1/4 uzņēmēju savā uzņēmējdarbībā kā kavējošus izjūt darba likumus un noteikumus (26%),

konkurenci ierobežojošās darbības no citu tirgus dalībnieku puses (25%), darba

aizsardzības un drošības prasības (24%), personīgo un īpašuma drošību (23%).

Aptuveni 1/5 uzņēmumos problēmas rada uzņēmējdarbībai nepieciešamo licenču un atļauju

iegūšana (21%), pašvaldību iepirkumu process (21%), telpu inspekcijas (19%), iespēja

piekļūt valsts (19%) un pašvaldību (17%) informācijai, konkurenci ierobežojošās darbības no

valdības puses (17%), preču un pakalpojumu sertifikācijas standarti (16%), būvatļaujas

saņemšana (16%).

1/10 uzņēmēju kā kavēkļus identificē intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības noteikumus

(14%), tiesu varas darbību (14%), infrastruktūras pieejamību (13%), vides aizsardzības

likumus un noteikumus (12%), zemes pieejamību (11%) un muitas likumus un noteikumus

(11%).

Salīdzinoši vismazāk uzņēmumu ietekmē tādi kavēkļi kā organizētā noziedzība un mafija

(9%), jauna uzņēmuma reģistrācijas process (9%), pašvaldības policijas pārbaudes (9%) un

ārvalstnieku nodarbināšanas noteikumi (6%).



2,7

1,7

2,0

2,3

2,2

2,4

1,9

2,2

2,7

2,4

2,6

2,2

2,3

2,3

2,3

2,1

2,9

2,3

2,2

2,3

2,4

2,1

2,9

2,8

2,4

2,8

2,9

2,8

2,9

2,9

2,9

2,8

2,93,2

6

9

9

9

11

11

12

13

14

14

16

16

17

17

19

19

21

21

23

24

25

26

29

29

31

32

34

40

41

49

52

52

55

76

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100

1,0 1,5 2,0 2,5 3,0 3,5 4,0

Ārvalstnieku nodarbināšanas noteikumi (n=41)

Pašvaldības policijas pārbaudes (n=62)

Jauna uzņēmuma reģistrācijas process (n=65)

Organizētā noziedzība/ mafija (n=66)

Muitas likumi un noteikumi (n=77)

Zemes pieejamība (n=74)

Vides aizsardzības likumi un noteikumi (n=91)

Infrastruktūras pieejamība (n=98)

Tiesu varas darbība (n=104)

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības noteikumi (n=105)

Būvatļauju saņemšana (n=118)

Preču un pakalpojumu sertifikācijas standarti (n=130)

Konkurenci ierobežojošās darbības no valdības puses (n=126)

Iespēja piekļūt pašvaldības informācijai (n=126)

Iespēja piekļūt valsts informācijai (n=139)

Telpu inspekcijas (n=153)

Pašvaldību iepirkumu process (n=149)

Uzņēmējdarbībai nepieciešamo licenču un atļauju iegūšana (n=150)

Personīgā un īpašuma drošība (n=171)

Darba aizsardzības/ drošības prasības (n=186)

Konkurenci ierobežojošās darbības no citu tirgus dalībnieku puses (n=184)

Darba likumi un noteikumi (n=204)

Korupcija pašvaldību sektorā (n=204)

Valsts iepirkumu process (n=221)

Infrastruktūras pakalpojumu izmaksas (n=232)

"Draugu būšana"/ "blats" (n=230)

Korupcija valsts sektorā (n=245)

Konkurence ar pelēko/ ēnu ekonomiku (n=293)

Valsts atbalsta pieejamība (n=302)

Finanšu resursu pieejamība (n=363)

Inflācija (n=379)

Likumu un noteikumu izmaiņu biežums (n=388)

Nodokļu likumi un noteikumi/ nodokļu administrēšana (n=410)

Nodokļu likmes (n=560)

Uzņēmējdarbības kavēkļu izplatība un intensitāteIntensitāte (vidējais vērtējums^)

Izplatība (%)

Bāze1: visi respondenti, n=735Bāze2: respondenti, kuri minējuši konkrēto kavēkli un snieguši konkrētu tā intensitātes novērtējumu, skaitu (n=) skatīt attēlā^Vidējais vērtējums skalā no 1 'Neliela kavēkļa pakāpe' līdz 4 'Ļoti augsta kavēkļa pakāpe'



Intervijās minētās uzņēmējdarbības problēmas

Lielā mērā intervijās nosauktās problēmas sakrīt ar Latvijas uzņēmumu aptaujā (kuras dati sniegti iepriekšējā sadaļā)

kopumā minētajām, kas ļauj secināt, ka problēmas tieši inovāciju projektu realizētājiem bieži vien ir tās pašas, kas citiem

uzņēmējiem Latvijā.

Intervēti MVU eksperti norāda, ka uzņēmējdarbības vide kopumā, visdrīzāk, ir pasliktinājusies, jo būtiski pasliktinājusies

gan uzņēmēju pašu iekšējā situācija, gan arī ārējie apstākļi – finansējuma pieejamība, iespējas atrast jaunus noieta

tirgus, piesaistīt jaunus sadarbības partnerus un klientus u.tml.

„Kopējais secinājums ir tāds, ka uzņēmējdarbības vide ir nevis uzlabojusies, bet pasliktinājusies.” (MVU

eksperti)

Finansējuma pieejamība

Kā vienu no galvenajām problēmām visu intervēto mērķa grupu pārstāvji atzīst finansējuma pieejamību. Šādā aspektā

uzņēmēji un eksperti runā gan par banku finansējuma nepieejamību, gan valsts atbalsta saņemšanas ierobežotās

iespējas, gan arī pašu uzņēmēju iekšējo finansējuma avotu izmantošanas ierobežotību. Tai skaitā, gan uzņēmēji, gan

eksperti norāda, ka finansējuma pieejamība apgrūtina arī struktūrfondu līdzekļu piesaisti, jo pašu uzņēmēju iekšējie

finansējuma avoti nenodrošina pietiekamā apjomā nepieciešamo līdzfinansējumu.

„Pati lielākā grūtība ir sabalansēt izdevumus ar ienākumiem. Šobrīd mēs to problēmu esam atrisinājuši un gadu

nobeidzām ar nelielu plusiņu. Ja mīnusu nav, tad tas jau ir labi. Cenas mums salīdzinājumā ar pagājušo gadu

kritās par 33%, bet ar aizpagājušo gadu par 40%. Mēs samazinājām savus izdevumus visos virzienos.

Mēģinām izdzīvot no tās naudas, ko nopelnām.” (Uzņēmēji)

„Ja 2008.gadā mēs vēl elpojām ar pilnu krūti, tad 2009.gada pirmais pusgads bija krasi negatīvs un vēl vairāk

mani bedrē iegrūda banka. Es pusgadu skraidīju sarunās ar banku, mēģinādams skaidrot, ka tas produkts ir

cerīgs, ka tam ir jāiet. Biju atradis gan Baltkrievijā, gan Krievijā tirgus iespējas, bet es pus gadu pazaudēju, jo

cīnījos ar banku. Biznesa plānu uzrakstīju uz 5 gadiem, bet pusceļā viņi saka – atdodiet visu naudu. Parādā es

nebiju nevienu minūti un nevienu latu. Man tikai tāpēc paprasīja atdot, ka pasaulē ir mainījusies ekonomiskā

situācija.” (Uzņēmēji)

„Ikdienas problēma uzņēmējiem ir spēja norēķināties par kredītsaistībām, likviditātes problēma, spēja plānot

savu naudas plūsmu.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

„Lai īstenotu struktūrfondu projektus, uzņēmējiem ir jāiegulda savs finansējums, un tikai pēc tam viņš saņem to

finansējumu atpakaļ. Tas ir nākamais šķērslis, ka uzņēmējiem nav brīvās naudas. Bankās ir divas atbildes –

nevar saņemt kredītu vispār, jo viņa bizness nav tik drošs, vai arī kredīta procenti ir uzņēmējam nepieņemami

augsti.” (MVU eksperti)

„Finansējuma pieejamība ir problēma jau ilgāku laiku. Projektu kontekstā daudziem uzņēmumiem ir grūti

piedalīties tajos tīri līdzfinansējuma dēļ, kurš ir nepieciešams. Liekas, ka tā ir neliela daļa, bet daudzi nevar pat

to nodrošināt. Pašiem brīvie kapitāllīdzekļi nav un no bankām piesaistīt ir ļoti sarežģīti. Tā ir kopīga problēma

daudzām nozarēm.” (MVU eksperti)



„Iekšējā finansējuma nepietiekamība un ārējā finansējuma piesaistes problēma. Šīs divas galvenās problēmas

iezīmējas.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

„Banku finansējums ir tik pat kā nepieejams. Pieraduši strādāt ar diezgan lieliem aizņēmumiem, parādiem,

parādu instrumentiem, šajā brīdī tie instrumenti nav pieejami, tas ir mainījis modeli un ļoti grūti ir mazajiem

uzņēmējiem.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

Īpaši aktuāls finansējuma pieejamības jautājums ir tieši inovācijas projektu realizācijā, kur paredzami lielāki riski kā

standarta situācijās, sekojoši arī finansējuma pieejamība ir vēl ierobežotāka.

„Patiesībā ir vajadzīgs vairāk un arī vieglāk saņemama naudiņa. Tā kārtība, kas pašlaik ir inovāciju projektiem,

piemēram, ES fondu nauda, kas ir LIAA, ir vispārējā – tādi pati kā jebkuram citam projektam. Inovatīviem

projektiem vajadzētu būt drusku nestandarta pieejai, jo kādreiz vajag vairāk riskēt. Ne vienmēr var sākumā

aprēķināt reālo iznākumu un to, vai tas būs labs vai slikts, un vai tas būt tik ātri realizējams kā tas pats

pieteicējs ir plānojis.” (MVU eksperti)

„Privātās investīcijas ne vienmēr nāks pirmajā stadijā iekšā, kad ir pārāk daudz risku. Ir jābūt kādai publiskai

naudai, kas palīdz iziet šo te pirmo stadiju līdz brīdim, kad ir gatavs kāds prototips vai paraugs, kur ir jau daudz

lielāka pārliecība, ka to varēs ražot vai ieviest tirgū.” (MVU eksperti)

„Citās valstīs tiek strikti nodalīta tehnoloģiskā pakāpe, kāda ir uzņēmumam attiecībā uz kredītiem, procentiem,

atmaksāšanas termiņiem un atbalsta programmu intensitāti. Tam ir jābūt, jo tas ir vairāk kā skaidrs - ja ir ideja

vai pirmais laboratorijas modelis, kas pierāda, ka ideja ir dzīvotspējīga, tad, ja tā ir bulciņa, ko es šodien

izdomāju, tad rīt cepu un parīt saņemu naudu, bet tehnoloģiju gadījumā tas ir vismaz gads. Šis gads ir absolūti

nenosegts ne ar vienu programmu Latvijā. Uz banku nav ko iet, jo nav nekādu garantiju. Garantiju aģentūra var

strādāt tad, kad viņam jau ir eksporta līgums un viņš jau eksportē. Un visas atbalsta programmas un citas

struktūrfondu programmas nav iespējams realizēt mazam uzņēmumam. Ir tikai tas Sēklas fonds, kas ir nupat

palaists, bet tur ir simboliska summa. Piedaloties struktūrfondu programmās caur LIAA, nav avansa maksājumu

vai arī, ja ir, tad tas ir ļoti simbolisks. Tātad man ir jāatrod nauda tā gada laikā, nosacīti viss jāizdara un tad tikai

es varu cerēt, ka es to dabūšu atpakaļ. Tas ir labākais variants, bet kur dabūt naudu šobrīd, lai to izdarītu, to

neviens nevar pateikt.” (MVU eksperti)

Tirgus sašaurināšanās, pieprasījuma kritums

Finansējuma pieejamības problēmas daļēji izriet no tirgus vispārējās sašaurināšanās – uzņēmējiem ir arvien mazāk

pasūtītāju, klientu, no vienas puses, un arvien pieaugoša problēma, no otras puses, ir maksājumu saņemšana no

saviem pasūtītājiem. Kā rezultātā izveidojas apburtais loks, kurā uzņēmējs nevar norēķināties ar tiem, kuriem pats ir

parādā, jo pārāk liels ir parādnieku īpatsvars attiecībā pret pašu uzņēmēju. Šajā situācijā kā īpaši absurda bieži tiek

minēta situācija, ka uzņēmēji šobrīd regulāri kreditē valsti, veicot PVN priekšapmaksu.

„Galvenās problēmas šobrīd ir pasūtījumi. Mēs gaidījām vairāk, bet vēl krīzes laikā nav. Līdz ar to finansiālas

grūtības ir.” (Uzņēmēji)

„Vispārīgs tirgus kritums. Pieprasījums ir stipri samazinājies. Piedāvājums jau tik ātri nesamazinās.”



„Naudas aprite starp uzņēmumiem nenotiek. 2009.gadu es pabeidzu tā, ka es esmu palicis parādā

darbiniekiem, valstij un citiem uzņēmumiem. Un man ir palikuši parādā. Valstij es nebūtu palicis parādā, bet

šajā unikālajā valstī man ir jānomaksā PVN uz priekšu. Visi uzņēmumi kreditē valsti un, ja es to nespēju izdarīt,

tad man liek soda procentus. Bet par to, ka es kreditēju valsti, man nemaksā neko.” (Uzņēmēji)

„Uzņēmēji ir saistīti viens ar otru, viņam parādā ir vairāki citi uzņēmumi, kas nespēj norēķināties par

pakalpojumu.” (MVU eksperti)

„Veidojas parādnieku ķēdes un uzņēmums nekādi nespēj izrauties, ja viņam parādā ir lielāku summu nekā viņš

kādam ir parādā. Tas viss var novest pie uzņēmuma maksātnespējas un pat bankrota, jo nevar atgūt naudu, ko

citi viņam ir parādā.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

Daļēji saistīts ar iepriekš minēto ir cits problēmu loks, ko min MVU eksperti – vietējā tirgus problēmas tieši mikro un

mazajiem uzņēmējiem. MVU eksperti norāda, ka šobrīd vietējais tirgus ir praktiski apstājies un neaktīvs, bet tas ir ļoti

būtisks faktors tieši mazajiem un mikro uzņēmumiem, kuri absolūtajā vairākumā gadījumu strādā tikai vietējā tirgū. Tādēļ

par ļoti būtisku kompleksu un stratēģisku uzdevumu eksperti uzskata vietējā tirgus „atdzīvināšanu”.

„Pašlaik lielākā daļa mazo komersantu ir tie, kas savu produktu var pārdot vietējā tirgū, bet tas ir katastrofāls.

Ja paskatās statistiku, tad eksporta sadaļa sāk mazliet izlīdzināties un laboties, bet dramatiski krītas vietējais

tirgus. Tas ir pilnīgi apstājies. Ko mēs varam ar mazo komercdarbību atrisināt, ja vietējā tirgus nav? Tas ir

numur viens, lai iekšējā tirgū sāktos kaut kāda aktivitāte. Ir jāizmanto maksimāli struktūrfondus. Par to pašreiz

domā ļoti slikti, dramatiski slikti.” (MVU eksperti)

„Iekšzemē pieprasījums ir ievērojami samazinājies. Ja uzņēmums ir orientēts tikai uz iekšzemes pieprasījumu,

ir ļoti grūti pastāvēt.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

Administratīvie, birokrātiskie šķēršļi ārējā finansējuma piesaistīšanā

Par būtisku problēmu uzņēmēji un eksperti atzīst arī administratīvo slogu. Galvenokārt tas attiecināts uz pārāk

sarežģītajiem dažāda atbalsta veidu saņemšanas nosacījumiem, kas bieži vien apgrūtina mazo un mikro uzņēmēju

iespējas pieteikties un saņemt valsts atbalstu.

„Faktiski galvenās problēmas – lai veicinātu savu produktu atpazīstamību ārējos tirgos, ir ļoti sarežģīti visi tie

noteikumi. Vai nu nepieciešams liels apgrozījums, vai nu nepieciešama ļoti liela nauda, vai arī jārunā ar

visādām asociācijām, kuras ir dabūjušas naudas, kaut tām pašām izstādēm.” (Uzņēmēji)

„To programmu ir tik daudz, viņas ir tik piņķerīgas, katra ir izdomāta ar tādu odziņu! Katrā ir kaut kas tāds, kas

man šķiet ielikts pretdabīgi! Un tas var nosist jebkuram kādu apetīti, mazināt iespēju vispār piedalīties.”

„Mums principā būtu ieceres un idejas, kā to visu darīt plašāku. Bet jāsaprot arī viena cita lieta, ka mikro

uzņēmumam, pat ar 60% valsts atbalstu, 40% ir diezgan lielas izmaksas, ko investēt.” (Uzņēmēji)

„Tā dokumentācijas sarežģītība – viņa ir ļoti, ļoti smags pasākums ikvienam cilvēkam, kas ar to nav strādājis.

Tā kā es iepriekš savā profesionālajā darbā biju ar to strādājusi, tad man tas bija nedaudz vieglāk. Sakot

godīgi, ja cilvēks no malas to visu dara, tad viņam tas ir vājprāta darbs. Jārēķinās arī ar to, ka šīs

dokumentācijas sagatavošana prasa ļoti ievērojamus resursus.” (Uzņēmēji)



Daži uzņēmēji arī norādījuši, ka šobrīd nav atvērta neviena atbalsta programma, kas paredzētu līdzfinansējuma

saņemšanu jaunu produktu izstrādei.

„Šobrīd, lai saņemtu līdzfinansējumu, praktiski neviena programma nav vaļā, kur tu varētu pieteikties ar

inovatīvu ideju un paņemt šo līdzfinansējumu. Tad tev uzreiz ir vajadzīgs apgrozījums, vajadzīgs vēl tas un tas.

Ja tu neatbilsti šiem parametriem, tad ir jāizmanto kaut kādas krāpniecības metodes.” (Uzņēmēji)

Tāpat tiek norādīts, ka dažādās pieejamās programmas ir ļoti sadrumstalotas un savstarpēji nekoordinētas, tādēļ

uzņēmējiem jāpatērē daudz laika un resursu, lai tās apzinātu, iepazītos un izvēlētos vai sakombinētu sev

nepieciešamās.

„Varētu apvienot tās programmas. Tagad ir tā, ka viena programma ir tam, ka tu vari nopirkt patentu, otra

programma ir, ka tu vari paņemt konsultantu, lai to patentu vari realizēt, trešā programma ir tam, lai iegādātos

tehnoloģiskās iekārtas. Ir septiņas programmas, bet kopā tās nespēj menedžēt.” (MVU eksperti)

Sekojoši uzņēmēji uzskata, ka finansējumam būtu jābūt vieglāk pieejamam, īpaši inovācijas projektu izstrādē un

attīstīšanā, kur ir paaugstināts risks. Tiek uzskatīts, ka ilgtermiņā, pat pie atviegloto nosacījumu radītajiem riskiem,

ieguvumi no potenciāli veiksmīgajiem projektiem būtu lielāki kā zaudējumi, kurus mēģina ierobežot un novērst ar

dažādiem administratīvajiem un birokrātiskajiem sarežģījumiem, kas tiek iestrādāti projektu pieteikumu nosacījumos.

Kopumā novērojams, ka uzņēmēji sagaida ne tikai atvieglotu procedūru ieviešanu, bet pieejas maiņu šādu projektu

izvērtēšanā – no šobrīd valdošās birokrātiskās, kur svarīgāka ir dokumentācija, uz izvērtējuma pēc būtības, nevis pēc

burta.

„Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai tādiem projektiem, kas ir līdz 50 tūkstošiem latu, būtu daudz atvieglotāka

procedūra, jo nevar vienlīdz stādīt priekšā projektu par 350 tūkstošiem un 50 tūkstošiem latu. Šajā brīdī,

protams, jāapsver riska moments, kāds ir, bet, ja uzņēmējs ir gatavs iesniegt šādu projektu, finansējums būs

ilgmaksas, tad varbūt ir jēga nevis iet caur birokrātisko procedūru, bet teikt – ņem un dari. Viņam var nesanākt

beigās, bet tas, pirmkārt, būs daudz ātrāk un daudz efektīvāks pasākums. Ja kaut viens no tiem desmit

projektiem dzīvē realizēsies, tas, protams, dos kopumā daudz vairāk.”

„Pie mums tā ir tāda pieņemta prakse – ģenerēt papīru kaudzes.” (Uzņēmēji)

„Uzņēmējam ir ļoti daudz to problēmu, sevišķi uzsākšanas stadijā. Viņam nav tik daudz naudas, lai atalgotu

visu to sistēmu, kas nodarbotos ar tehnoloģiju izstrādi, ieviešanu, realizāciju, tirgus meklēšanu. Ekonomikas

ministrijai to vajadzētu piepalīdzēt.” (MVU eksperti)

„Tie mazie uzņēmumi, kuri šobrīd gribētu sākt darboties, saskaras ar to, ka viņiem nav starta kapitāla, ar ko

uzsākt to biznesu. Ir diezgan daudz biznesu, kurus var uzsākt bez kaut kādiem lieliem ieguldījumiem, bet ir tādi,

kur minimālais starta kapitāls ir nepieciešams.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

Iekšpolitiskā nestabilitāte un uzņēmējdarbības vides neprognozējamība

Par vienu no būtiskām problēmām uzņēmēji atzīst arī valdošo nestabilitāti un nenoteiktību attiecībā uz to, kādas

izmaiņas plāno un ievieš valsts gan nodokļu sistēmā, gan atbalsta sistēmā, gan uzņēmējdarbības vidē kopumā

aktivizējot, piemēram, dažādu kontrolējošo dienestu darbu. Tas kopumā rada situāciju, kad uzņēmēji nevar plānot

ilgtermiņā savu darbību, jo nevar paļauties, ka šodien spēkā esošie noteikumi būs spēkā arī pēc laika.



„Protams, ka pašas pirmās ir problēmas, ko sagatavo mūsu „dārgā” valsts. Tā ir neparedzamība un nodokļu

sistēma. Mēs esam kopuzņēmums ar angļu kompāniju, viņi neizprot mūsu plānošanas sistēmu, ka mēs gada

laikā varam mainīt nodokļus. Mēs esam eksportspējīgs uzņēmums un nodokļu paaugstinājums ietekmē mūsu

konkurētspēju. Valstij nav ilgtermiņa attīstības vīzijas.” (Uzņēmēji)

„Viens ir tā pati nodokļu politika un politisko lēmumu neprognozējamība, kas ietekmē uzņēmumu darbību.”

(Uzņēmēji)

„Tā ir nenoteiktība, jo jebkuram uzņēmējam ir vajadzīga stabilitāte. Latvijā pēdējos pāris gadus par stabilitāti

runāt ir diezgan grūti, tas ir primārais jautājums.” (MVU eksperti)

Saistīti ar iepriekšminēto – daļa uzņēmēju un ekspertu kā problēmu minējuši arī valsts ilgtermiņa attīstības plānu

trūkumu, kā arī nereti tiek norādīts uz faktu, ka no valsts puses nav stratēģiska, kopainas redzējuma par ekonomikas

attīstību. Līdz ar to dažādie ieviestie pasākumi, aktivitātes ir īstermiņa, bez ilgtermiņa ietekmes izvērtējuma.

„Ilgtermiņā traucē tā situācija, ka valstij nav redzējums, kur tā valsts izaugsme veidojas. Arī uzņēmējdarbībā.

Atbalsta politika ir neskaidra. Lemjošajā blokā nav spēja vienoties ne par prioritātēm, ne prioritārajām jomām un

tas ļoti ietekmē vidi. Līdz ar to tā ir nenoteikta – ne kur valsts virzās visā Baltijas jūras reģiona kontekstā, ne

Eiropas tirgus kontekstā. Ja valsts nav gatava stratēģiski lemt, tad līdz ar to arī uzņēmumiem ir grūti lemt un

veidojas neuzticība valstij un no valsts – uzņēmējiem.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

„No valsts puses nav atbalsts. Tikai deklaratīvā veidā, bet praktiski to uzņēmēji nekā nejūt. Kad ir ekonomiskā

krīze valstī, ir ļoti grūti saprast, uz kuru pusi viņiem doties. Sevišķi, ja valsts nepalīdz pasakot spēles

noteikumus.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

Iekšpolitiskā nestabilitāte radījusi arī neuzticēšanos Latvijas valstij ārējos tirgos - starptautiskā kontekstā to kā problēmu

min vairāki intervētie MVU eksperti. Neuzticēšanās Latvijas pārstāvjiem dažkārt rada problēmas dibināt jaunus sakarus,

meklēt un atrast partnerus uzņēmējdarbības attīstīšanai.

„Vēl ir neuzticība Latvijai ārvalstu tirgos kā tādai. Man katru nedēļu zvana no kādas valsts un prasa, kā mums te

ir, vai nebūs valūtas devalvācija un vai mūsu uzņēmumi var strādāt, tas, protams, ļoti aizskar.” (MVU eksperti)

Atšķirīgi uzņēmējdarbības nosacījumi tuvāko kaimiņvalstu vidū

Latvijas uzņēmēju starptautiskās konkurētspējas ārvalstīs aspektā MVU eksperti uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt

vienādus konkurences apstākļus tuvāko kaimiņvalstu vidū, proti – Latvijas uzņēmēju nosacījumiem jābūt ne sliktākiem

kā Lietuvas un Igaunijas nosacījumiem (nodokļi, atbalsta pieejamība u.c.).

„Svarīgi lai mūsu spēles noteikumi nebūtu sliktāki kā kaimiņvalstīs, jo mēs esam ļoti labi draugi, bet mēs arī

esam ļoti nikni konkurenti. Spēles noteikumi, t.i. nodokļu un nodevu slogs uz ražotāju un energoresursu cenas.”

(MVU eksperti)

„Uz jauno produktu attīstību, uz eksporta atbalstu šobrīd uzņēmumi ir pamesti vieni tajā cīņā.”

„Eksportētājiem ir grūti ar to, ka trūkst eksporta apdrošināšanas.” (MVU eksperti)



Informācijas pieejamība par ārējiem tirgiem

Runājot tieši par inovācijas projektiem, MVU eksperti norāda, ka viena no ļoti būtiskām problēmām ir potenciālo tirgu

identificēšana un sadarbības partneru un klientu atrašana tajos. Tādējādi tiek norādīts uz informācijas pieejamības

problēmu, uzskatot, ka informācijai par potenciālajiem tirgiem un partneriem tajos būtu jāapkopo, jāaktualizē un

jāpublisko visiem uzņēmējiem pieejamos avotos kādai no valsts institūcijām (Ekonomikas ministrijai, Ārlietu ministrijai,

LIAA vai citām).

„Latvijas uzņēmējiem trūkst informācijas par to, kur viņi varētu efektīvāk konkurēt pasaules tirgū ar savu preci.

Šeit būtu jāstrādā Ekonomikas ministrijai, LIAA un Ārlietu ministrijai. Informācijai būtu jābūt pieejamai

Ekonomikas ministrijas mājas lapā par šīm lietām un iespējamajiem tirgiem, par labākajām nozarēm, kur kāda

kustība ir sākusies, kur var eksportēt.” (MVU eksperti)

„Ja ir runa par kompānijām, kas orientējas uz ārējiem tirgiem, tad izaicinājums ir – kā no mazas valsts šeit izkļūt

lielajos tirgos un internacionalizēties.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

Nepietiekamas uzņēmēju zināšanas, kompetences un prasmes

Nereti MVU eksperti kā problēmu norādījuši uzņēmēju zināšanu, kompetenču un prasmju trūkumu tieši attiecībā uz

inovācijas ideju komercializāciju. Intervijās tiek norādīts, ka ideju izgudrotāji ir labi zinātnieki un teorētiķi, bet bieži vien

nespēj idejām rast atbilstošus komercializācijas modeļus un shēmas. Tādēļ par ļoti būtisku tiek uzskatītas dažāda veida

apmācības, konsultācijas, mentorings.

„Problēma ir šī biznesa pieredze, biznesa prakse, zināšanas biznesa vadībā utt., jo šie tehnoloģiju cilvēki,

kuriem ir gaišās idejas un ir gudri un ar doktora grādiem, firmas vadības ziņā viņi parasti ir nulles, ja ne ar

mīnusa zīmi. Ja viņi sāk taisīt biznesu, tad viss aiziet šķērsām.” (MVU eksperti)

„Daudzi cilvēki nav tik pieredzējuši un zinoši vadītāji, kas nespēj tos projektus realizēt. Tas arī ir izglītības

jautājums.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

Investīciju trūkums inovāciju projektiem

Kā viena no būtiskām problēmām investīciju piesaistē tiek identificēts fakts, ka investori joprojām vairāk meklē īstermiņa

ieguldījumu iespējas ar sagaidāmu peļņu aptuveni gada laikā, savukārt inovācijas projektu izstrādes un ieviešanas laiks

ir daudz ilgāks. Pie tam investori, kuri paši ir gatavi ieguldīt līdzekļus, visbiežāk nevēlas tos ieguldīt produktu un

pakalpojumu izstrādē un tirgus izpētē, kas dažkārt prasa lielākus ieguldījumus, kā jau ražošanas stadijā. Tādēļ šajā

posmā un jomā īpaši svarīgs ir tieši valsts atbalsts.

„Saausījās un pie mums nāca dažādi investori, kuri nekustamā īpašuma buma laikā bija uzkrājuši naudu, to

vajadzēja kaut kur ieguldīt. Viņi domāja, ka te būs gatavi biznesa plāni un varēs rīt jau ražot. Atkal nācās

apbēdināt, jo nav gluži tā, ka zinātnieku izstrādās lietas var uzreiz rīt dabūt tirgū. Liela daļa investoru naudu

nopelnīja, pērkot un pārdodot. Tagad viņu ideja, atnākot uz šejieni, ir ātri kaut ko gada laikā uztaisīt un pēc

gada pārdot. Nav tā. Jāskatās ir ilgtermiņā.” (MVU eksperti)



Radošas uzņēmējdarbības un izglītības vides trūkums

Vērtējot inovācijas projektu izstrādes un ieviešanas praksi Latvijā kopumā, eksperti norāda uz faktu, ka valstī nav

jaunradei un inovācijām atbilstošas uzņēmējdarbības vides, ko primāri saista ar nepilnībām izglītības sistēmā, kas nav

orientēta uz nestandarta risinājumu meklēšanu, jaunu pieeju attīstīšanu. Sekojoši eksperti nereti norāda, ka par

inovācijas projektu potenciālu jārunā ciešā kontekstā ar izglītības sistēmas aktuālajiem jautājumiem.

„Vēl problēma ir uzņēmēju uzņemšanās un jaunā meklējumi. Nav unikālas domāšanas. Nav jau ieaudzināts

domāt savādāk. Mums ir standartdomāšana izglītībā. Ja esi savādāks, tad uzreiz nolīdzina.” (MVU eksperti)

3.2. Valsts atbalsta uzņēmējdarbības attīstībai vērtējums

Valsts palīdzības uzņēmējdarbības attīstīšanā novērtējums – Latvijas uzņēmēju viedoklis2

Kopumā uzņēmēji Latvijā kopumā valsts atbalstu uzņēmējdarbības attīstīšanā vērtē kritiski. 59% ir pārliecināti, ka valsts

nepalīdz uzņēmējiem uzņēmējdarbības attīstīšanā un vēl 34% uzskata, ka drīzāk nepalīdz – sekojoši kopumā 93%

sniedz negatīvus valsts atbalsta novērtējumus. Tikai 4% vērtējuši, ka valsts atbalsts tiek sniegts.

Līdzīgi mērījumi par Latvijas uzņēmēju uzskatiem par valsts atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai tikuši veikti arī 2007. un

2005. gadā. Salīdzinot pēdējo trīs mērījumu periodu datus, novērojams, ka ar katru reizi palielinās kritisko vērtējumu

īpatsvars – ja 2005. gadā par to, ka valsts atbalsts netiek sniegts, bijuši pārliecināti kopumā 83% uzņēmēju, tad 2007.

gadā – 85%, bet 2009. gadā jau 93%.


Jā1

Drīzāk jā3

Drīzāk nē34

Nē59

Nezina/ Grūti pateikt

3

Uzņēmēju viedoklis par to, vai valsts palīdz uzņēmējdarbības attīstīšanā (%)

Bāze: visi respondenti, n=735



Intervijās sniegtais valsts atbalsta uzņēmējdarbības attīstībai vērtējums

Uzņēmēju viedoklis

Tāpat kā uzņēmēji Latvijā kopumā, par kuriem dati sniegti iepriekšējā sadaļā, arī dotā pētījuma ietvaros intervētie

(starptautisku inovācijas projektu realizētāji vai realizācijā ieinteresētie), kopumā pauž kritisku viedokli par valsts

atbalstu, uzskatot, ka valsts atbalsts ir nepietiekams vai pat, ka vispār netiek sniegts.

„Valsts vislielāko palīdzību sniedz TV ekrānā. Es neesmu atradis dzirdīgas ausis valsts struktūrās.” (Uzņēmēji)

„Tāda nav. Nav valsts atbalsta.” (Uzņēmēji)

„Mana godīgā atbilde ir – visu neatkarības laiku nekāds atbalsts nav bijis.” (Uzņēmēji)

Vērtējot valsts sniegto atbalstu, uzņēmēji identificē vairākas būtiskas problēmas.

Valsts atbalsta sistēmas birokrātisms

Daļa uzņēmēju uzskata, ka valsts atbalsta sistēma (mehānismi un instrumenti) ir radīta, bet tās realizācija ir pārāk

birokratizēta un uzņēmējiem prasa pārāk daudz laika, finanšu un cilvēkresursu, lai to izmantotu. Papildus tiek arī

norādīts, ka ministrijas un valsts aģentūras izstrādā daudz un dažādus atbalsta mehānismus, to dokumentācijas, bet

realizēta tiek tikai neliela daļa no visa iecerētā, kā arī realizācija parasti aizņem ļoti daudz laika (kādēļ nereti

nepieciešamie atbalsta instrumenti jau zaudē aktualitāti uzņēmējiem).

„Programmās, kas tiek rakstītas Ekonomikas Ministrijā - gadā apmēram piecas - tiek ieliktas ļoti jaukas lietas,

tikai reāli tiek izpildīts ļoti maz. Būtiskas lietas vispār netiek mainītas un nebūtiskas tiek izpildītas par 5%.”

(Uzņēmēji)

„Kad runājam kuluāros vai pie apaļā galda, viņi saka, ka saprotot un grib atbalstīt, bet tiklīdz aiziet pie

konkrētām lietām, viņi nevar palīdzēt. Ļoti iespējams, ka tās ministrijas ir iegrimušas normatīvo aktu purvā.”

(Uzņēmēji)

„Ir ļoti daudz labu instrumentu, kas ir iekustināti, bet uzņēmējiem tie ir pietiekami sarežģīti. Lai sagatavotu to

pašu pieteikumu, ja runājam par atbalsta programmām, tad tas uzņēmējs jau pats ar saviem spēkiem netiek

galā.” (Uzņēmēji)

1

1

2

3

9

8

34

28

33

59

57

50

3

4

8

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%

2009 (n=735)

2007 (n=720)

2005 (n=701)

Uzņēmēju viedoklis par to, vai valsts palīdz uzņēmējdarbības attīstīšanā - salīdzinājums pa gadiem (%)

Jā Drīzāk jā Drīzāk nē Nē Nezina/ Grūti pateikt

Bāze: visi respondenti attiecīgajā aptaujas gadā, skaitu (n=) skatīt attēlā



„Birokrātiju varētu samazināt.” (Uzņēmēji)

Uzņēmēji uzskata, ka atbalsta mehānismi un instrumenti ir atbilstoši viņu vajadzībām, bet to procedūras un noteikumi ir

pārāk sarežģīti un neizdevīgi uzņēmējiem. Daļa uzņēmēju pauž uzskatu, ka šāda situācija ir apzināti radīta, lai

ierobežotu uzņēmēju brīvu pieeju atbalsta instrumentiem un to sniegtu tikai konkrētiem uzņēmumiem.

„Jautājums ir, cik racionāli šī nauda tiek izmantota, cik pārdomātas ir programmas, konkursi, kur var piedalīties,

un cik pārdomāti ir atlases kritēriji, ko es uzskatu, ar ko būtu jāsāk vispirms, jābūt sakārtotiem atlases kritērijiem

– skaidrā valodā, nosacījumiem tādiem, kurus varētu pārvarēt gan uzņēmējs, kuram ir 5 darbinieki, gan tas,

kuram 25.” (Uzņēmēji)

„Ja man tā godīgi jāsaka, tad, manuprāt, tā nauda, kas ir zem tā skaistā termina „struktūrfondu līdzekļi”, viņa ļoti

daudz aiziet ne tur, kur viņai nevajadzētu aiziet.” (Uzņēmēji)

„Atbalsts ir bijis tikai pie varas tuvu stāvošiem cilvēkiem.” (Uzņēmēji)

Valsts atbalsta programmu nepilnības

Uzņēmēji nereti norāda, ka problemātiska ir valsts atbalsta programmu izsludināšanas kārtība, proti – uzņēmējam jābūt

gatavam startēt atbalsta piesaistīšanai tad, kad ir izsludinātas konkrētās programmas, nevis tad, kad uzņēmumam kļūst

aktuāla konkrētā atbalsta nepieciešamība.

„LIAA var atbalstu saņemt. Vienīgā problēma, ka tas ir projektveidīgi. Divus mēnešus kaut kāda programma ir

vaļā un viss ir jādara. Parasti jau dabā tā nenotiek. Ja tev ir vajadzība, tas varbūt nav tieši tad, kad LIAA

jāiesniedz tie papīri. Tā struktūra varbūt varēja būts savādāka – ilgstošāka.” (Uzņēmēji)

„Mums ir problēma tāda, ka mums ir pieejami resursi, bet mēs tos nevaram akumulēt, jo projekta pieteikšanās ir

varbūt vienreiz gadā labākajā gadījumā, tad vai nu izmanto to vai nē.” (Uzņēmēji)

Tāpat par problēmu tiek uzskatīts pārāk ilgais laiks, ko prasa projektu izvērtēšana un projektu noslēgumā – līdzekļu

atgūšana. Saistīti ar lielo laika patēriņu tiek identificēts arī cits šķērslis – ņemot vērā, ka projektu izvērtēšana ir ilglaicīgs

process, kā arī faktu, ka pats projekts tiek realizēts ilgtermiņā, reizēm rodas nepieciešamības veikt operatīvas izmaiņas

projektu norisē, savukārt arī tas prasa pārāk lielu laika patēriņu – uzņēmēji norāda, ka administrējošās institūcijas ir

neelastīgas attiecībā pret nepieciešamām izmaiņām projektos. Šis tiek minēts arī kā viens no iemesliem, kādēļ projekti

dažkārt ir nesekmīgi.

„Tad ir jautājums par šo te projektu administrēšanas sistēmas elastību, cik viņa spēj akceptēt tās izmaiņas, kas

ir notikušas ārējā un iekšējā vidē, lai varētu projektā ieviest jaunus pavērsienus. Tas ir problēmjautājums

joprojām.” (Uzņēmēji)

„Vēl šais programmās, bez sarežģītā un birokrātiskā sagatavošanas posma, problēma ir naudas atgūšana. Cik

ilgu laiku tā aizņem!? Ja mēs sākām projektu īstenot pagājušā gada jūlijā, tad pirmo naudiņu mēs varētu

saņemt šogad maijā-jūnijā, ja viss ies gludi. Tas ir gandrīz gads. Tas uzņēmējam ir ļoti, ļoti daudz. Tā pati

projekta vērtēšana ir pietiekami ilga. Mēs iesniedzām pagājušā gada janvārī, bet līgumu parakstījām jūlijā. Tas

atkal ir pusgads.” (Uzņēmēji)



Uzņēmējdarbības vides nesakārtotība

Runājot par valsts atbalstu, vairāki uzņēmēji minējuši, ka būtiskākais ir nevis sniegt kādu īpašu papildus atbalstu

uzņēmējiem, bet „netraucēt strādāt”, proti, sakārtot uzņēmējdarbības vidi tādā veidā, kas pēc iespējas atvieglo

uzņēmējdarbības realizāciju, tādējādi sekmējot tās attīstību.

„Tikai lai netraucē mūs. Neko vairāk.” (Uzņēmēji)

Daži uzņēmēji minējuši arī vairākas konkrētas vēlamās aktivitātes uzņēmējdarbības vides sakārtošanā: uzņēmumu

dibināšanas procedūras maiņa un pamatkapitāla samazināšana; e-paraksta pilnvērtīga ieviešana, darba likumdošanas

mainīšana, nosakot lielākas darba devēju tiesības; eksporta atbalsta instrumentu pilnveidoš ana; PVN priekš apmaksas

nosacījumu pārskatīšana.

„Uzņēmuma dibināšanas procedūra ir jāmaina. Dibināšanas kapitālam optimāli vajadzētu būt kādi Ls 1000.00.

Jautājums - kāpēc līdz galam nav ieviests e-paraksts. Tas ir virziens, ko reāli vajadzētu sakārtot. Nākamais ir

pavadzīmes, kuru izdošana ir jāsakārto. Darba likumdošana ir pilnīga katastrofa – tā ir pret jebkuru

uzņēmējdarbību. Tā ir tāda atrauga no komunisma laikiem... Es kā uzņēmējs esmu visneaizsargātākā persona

valstī...Joprojām pie mums pastāv proletariāta diktatūra.” (Uzņēmēji)

„Stipri labāk ir jāstrādā LIAA pārstāvjiem ārzemēs kontaktu veidošanā utt. Tas ir no mūsu pozīcijas, jo mēs

esam orientēti uz eksportu. Valsts garantijas eksportam bija ieviestas, bet bija pārāk sarežģīti noteikumi.”

(Uzņēmēji)

„Ja nofinansētu šos pētniecības un izstrādes pasākumus daudz lielākā pakāpē, kaut vai apmaksājot šos

pakalpojumus zinātniskām institūcijām, tad tā atdeve būtu daudz lielāka.” (Uzņēmēji)

„Tas, ko mēs vēl gribētu saņemt ir atbalsts kaut kādā formā eksporta pasākumiem.” (Uzņēmēji)

„Iepriekš bija valsts atbalsts mārketinga materiālu izstrādei. Tas ir ļoti būtiski, kad par Latviju daudz kur runā. Un

runā ne tikai par Latviju, bet par latviešu produktiem. Tas ir vēl viens virziens, kurā varētu strādāt..” (Uzņēmēji)

„PVN priekšapmaksas pārskatīšana.” (Uzņēmēji)

MVU ekspertu viedoklis

Arī MVU eksperti intervijās lielā mērā piekrīt uzņēmēju kritiskumam attiecībā par valsts atbalstu uzņēmējdarbības

attīstībai.

„Nekā nesniedz, es teikšu rupji – nekādu palīdzību nesniedz!.” (MVU eksperti)

„Īpatnība pēdējā gadā ir tāda, ka valsts rupji traucē uzņēmējdarbībā. Iepriekšējos gados jau bija pierimis. Ja

deviņdesmitajos gados traucēja, tad sākot no 2000. gada tomēr vairāk vai mazāk saprata un netraucēja.

Neatbalstīja, bet arī netraucēja, nu formāli vienīgi atbalstīja.” (MVU eksperti)

Uzņēmējdarbības vides nesakārtotība

Atšķirībā no uzņēmējiem MVU eksperti lielāku uzsvaru liek tieši uz pozitīvas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides

sakārtošanu, nevis valsts tieša atbalsta sniegšanu. Daži MVU eksperti pat apgalvojuši, ka tiešs valsts atbalsts vispār

nebūtu nepieciešams, ja uzņēmējdarbības vide tiktu sakārtota.



„Uzņēmējdarbības vides sakārtošana ir vajadzīga – tās pašas birokrātijas vienkāršošana. Es zinu uzņēmējus,

kas likvidē savu darbību, jo viņiem ir ļoti dārgas licences darbības turpināšanai. Tad nodokļi. Ja grib pareizi visu

darīt un maksāt visus nodokļus, tad uzņēmums nonāk bankrota priekšā.” (MVU eksperti)

„Tika palaista ziņa, ka jauna uzņēmuma reģistrēšanai vairs nebūs vajadzīgs tik liels pamatkapitāls, bet tas

joprojām nav pieņemts.” (MVU eksperti)

„Nodokļu slogs, ko šobrīd uzliek valsts maksāt uzņēmējiem, ir nepanesams, ņemot vērā to, ka kredītu un

finansējuma pieejamība uzņēmējiem praktiski nav. Tas jau ir redzams gan lielo, gan mazo uzņēmumu

paziņojumos. Mēs panāksim to, ka būsim spiesti vai nu iet ārpus Latvijas kaut ko darīt, vai liela daļa nonāks ēnu

ekonomikā, jo nebūs spējīga iziet citos tirgos, kur ir jābūt pietiekoši uzņēmīgam un attīstītam, lai sāktu darboties

citā tirgū.” (MVU eksperti)

„Mēs nelūdzam atbalstu un es uzskatu, ka atbalsts un principā jebkura naudas savākšana un dalīšana rada

korupciju, tā ir muļķība. Manā uztverē ir vajadzīgi korekti spēles noteikumi. Lai tie nebūtu sliktāki kā mūsu

tuvākajiem draugiem un konkurentiem. Es domāju, mums ir galvenais divi: viens - kaimiņvalstis Lietuva un

Igaunija un otrs: Vācija un Skandināvija.” (MVU eksperti)

„Biznesa uzsākšanai nav atbalsta. Zināmā mērā uzņēmējdarbības vide nav draudzīga mikro un mazajiem

uzņēmumiem. Es nerunāju par vidējiem, lieliem utt. Bet, ja runājam par to mugurkaulu, kas ir 90%, tad tāds

reāls atbalsts šajā sektorā, manuprāt, ar manu 20 gadu pieredzi, ir nepietiekams. Nevar teikt, ka nav, bet ir

nepietiekams šī brīža situācijā.” (MVU eksperti)

Nepārskatāma, sadrumstalota valsts atbalsta sistēma

Nereti tiek norādīts uz dažādo atbalsta veidu sadrumstalotību, nepārskatāmo valsts atbalsta struktūru, nepiecieš amību

informāciju par atbalsta veidiem meklēt dažādās institūcijās. Eksperti uzskata, ka būtu nepiecieš ams centralizēt ja ne

dažādos pieejamos atbalsta veidus, tad vismaz informāciju par tiem un padarīt to pieejamu vienā institūcijā vai mājas

lapā.

„Uzņēmējam ir vajadzīgs risinājums, bet vienā vietā informāciju nevar atrast. Ja viņš ir pietiekami entuziastisks,

tad zvana visiem pēc kārtas un prasa. Lai gan projektus koordinē LIAA, pēc būtības viņi netiek skatīti kopā, lai

nepārklātos darbības.” (MVU eksperti)

„Par inovācijām kopumā diemžēl es vēl neesmu atradis, kur būtu apkopta informācija vienā vietā par visām

iestādēm, iesaistītajām personām un pieejamajiem atbalstiem. Kaut kas ir LIAA mājas lapā, kaut kas

Ekonomikas ministrijas, katras augstskolas un dažādu asociāciju biedrību mājas lapās. Ja to problēmu

atrisinātu un informācija tiktu saliedēta, konsolidēta un pārraudzīta no tās pašas LIAA puses, tad iespējams tā

efektivitāte būtu mazliet lielāka.” (MVU eksperti)

„Pašreiz pat tie, kas darbojas šai jomā, nav informēti par to, kurā brīdī, kura organizācija kādu lomu spēlē, pie

kā labāk iet. Tā kā šai jomā nav iesaistīti ļoti daudz cilvēku, tad parasti viss reducējas uz vienu cilvēku. Es

pazīstu cilvēku X, kurš pārstāv biznesa inkubatoru un kādu uzņēmumu. Es pie viņa vēršos. Lielā mērā arī

atbalsts ir sadrumstalots.” (MVU eksperti)



„Decentralizācijas rezultātā savilkt tos galus kopā. Tā ir viena no būtiskākajām lietām. Ja redzētu visas tās lietas

kopā – visas Eiropas atbalsta programmas un izprastu tās teritorijas attīstību. Tagad katrs reģions izstrādā savu

attīstības stratēģiju.” (MVU eksperti)

Valsts atbalsta programmu nepilnības

Tāpat kā uzņēmēji, arī MVU eksperti uzskata, ka valsts atbalsta programmās pārāk ilgs laiks paiet, izvērtējot projektus,

kā arī tiek norādīts uz faktu, ka izmaiņu veikšana iesniegtajos projektos ir neelastīga un laikietilpīga, kas apdraud pašu

projektu realizāciju kopumā.

„Rakstot projektu, lai pieteiktos uz kādu valsts atbalstu, tik ātri viss mainās, ka 2008. gadā rakstītais projekts,

kurš tiek akceptēts, ka pie labākās gribas to vairs nevar īstenot. Tad ir dilemma – vai nu atteikties no tā

projekta, vai realizēt, lai gan zinu, ka to nevarēšu izdarīt, vai arī kaut ko ir jāizmaina, bet tas izmaiņu process ir

ļoti smagnējs.” (MVU eksperti)

No vienas puses, MVU eksperti gan atzīst, ka ir saprotams, kādēļ valsts atbalsta saņemšanai tiek likti tik daudz un

dažādi birokrātiskie šķēršļi (lai izvairītos no piešķirto līdzekļu nesaimnieciskas, neefektīvas izlietošanas, kā arī novērstu

negodīgu valsts atbalsta iegūšanu), bet, no otras puses, norāda, ka, atvieglojot birokrātiskās procedūras, potenciālie

ieguvumi būtu lielāki kā riski.

„Lai izvairītos no tā, ka nauda tiek izmantota nelietderīgi, tiek uzlikts liels birokrātiskais slogs, kas attiecīgi

apgrūtina godīgā ceļā to visu apgūt. Varbūt ir vērts ziedot kādu daļu, ja tiks nozagta vai nelietderīgi izlietota tā

nauda, taču tiem, kas to dara lietderīgi, tas atvieglotu procesu.” (MVU eksperti)

Valsts ilgtermiņa attīstības stratēģijas trūkums

Nereti MVU eksperti norādījuši, ka valstī trūkst stratēģiska ilgtermiņa skatījuma uz valsts attīstību kopumā un

uzņēmējdarbību tās kontekstā. Kopumā eksperti norādījuši, ka šādos apstākļos pieejamais valsts atbalsts bieži vien tiek

izlietots neefektīvi. Tādēļ tiek norādīts uz nepieciešamību radīt attīstības stratēģiju, kas pastāvētu kā valsts un uzņēmēju

savstarpēja vienošanās par būtiskākajiem uzņēmējdarbības vidi ietekmējošajiem faktoriem.

„Visa sistēma kopumā ir jāpārskata. Ir vajadzīgs kaut kāds attīstības plāns, kas būtu stratēģiskākais dokuments,

jo mēs jau nesaprotam, kur ieguldīt. Ir grūti noprognozēt, kā pasaule attīstīties. Līdz ar to nevar taisīt kaut kādas

ilgtermiņa prognozes Latvijai, bet slikts plāns ir labāks par nekādu. Tad mēs koncentrētos uz kādām

stratēģiskām lietām, ko mēs gribam izdarīt, un to naudas mazumiņu, kas mums ir pieejams, arī iztērētu šīm te

lietām.” (MVU eksperti)

„Tādas patiesas un puspatiesas atskaites tiek skaisti rakstītas, bet tās jau nav orientētas uz kādu rezultātu.

Katrs kaut ko mēģina uzlabot, nezinot kopmērķi. Tā mēs izšķaidām arī to naudu, kas ir pieejama. Tā ir valsts

politika un stratēģija.” (MVU eksperti)

„Nebūs nekad, kad būs pietiekams atbalsts. Jārunā, cik tas ir efektīvs. Lielais mīnus ir, ka tam visam nav

kompleksas un centralizētas pieejas. Viss ir diezgan tā šauri un saraustīti.” (MVU eksperti)



Iekšpolitiska nestabilitāte un negatīvs valsts ārējais tēls

Dažkārt tiek norādīts, ka biežās izmaiņas nodokļu politikā un citos uzņēmējdarbību tieši un netieši ietekmējošos

jautājumos kopumā rada negatīvu valsts ārējo tēlu, kas savukārt ir būtisks šķērslis investīciju piesaistei un starptautisku

sadarbības projektu realizācijai. Tāpat šāda nestabilitāte uzņēmējiem liedz veikt ilgtermiņa uzņēmējdarbības attīstības

plānošanu, orientējoties tikai uz īstermiņa (pusgads-gads) aktualitātēm un rezultātiem, kas visbiežāk nav produktīvi.

„Mums ir reāli pieejami 7,5 miljardi, nerunājot par SVF aizdevumu. Tad paskatieties, kā var saimnieciski to

naudu iztērēt, lai panāktu to efektu. Ir jābūt kaut kādiem mērķiem, apakšmērķiem, rezultātiem, kurus gribam

sasniegt un kaut kādām darbībām.” (MVU eksperti)

Finanšu institūciju pārstāvju viedoklis

Finanšu institūciju pārstāvji intervijās bijuši mazāk kritiski pret valsts atbalsta instrumentiem, bet tāpat kā MVU eksperti

lielāku uzsvaru likuši tieši uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanas jautājumiem.

Uzņēmējdarbības vides sakārtošana

Tāpat kā MVU eksperti, arī finanšu institūciju pārstāvji nereti pauž uzskatu, ka valstij nebūtu jāsniedz tiešs atbalsts

uzņēmējiem, bet jāoperē tikai ar netiešiem atbalsta veidiem, sakārtojot un padarot konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi

kopumā.

„Es vairāk esmu par to, ka valstij nebūtu jāiesaistās uzņēmējdarbībā. Vienkārši jānodrošina, lai būtu rāmis, kurā

rīkoties. Uzņēmējdarbība vidējā vai ilgākā termiņā pati sakārto savas nišas, kurās var vai nevar pelnīt naudu.”

(Finanšu institūciju pārstāvji)

„Es esmu liberālo uzskatu piekritējs un mani kaitina tā diskusija publiskajā telpā, ka mēs no valsts sagaidām ļoti

daudz, bet nesaprotam, ka valsts esam mēs visi kopumā. Katram pirmkārt jādomā par to, ko viņš pats dara un

mazāk jāsagaida no valsts.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

„Valsts atbalsts varētu būt fiskālā nodokļu politika. Ja vienā veidā mēs kaut kā mēģinām kaut ko attīstīt, tad otrā

veidā mēs mēģinām to uzņēmējdarbību mēģinām arī nogremdēt.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

Iekšpolitiska nestabilitāte un negatīvs valsts ārējais tēls

Tiek norādīts arī uz Latvijas ārējo tēlu pēdējā gada-pusotra laikā, proti, uz Latvijas kā uzticama uzņēmējdarbības

realizācijas partnera un vietas nedrošību (bieži mainīga valsts politika, nestabila valdība utt.).

„Ko no valsts sagaida privātais sektors, un to apstiprina arī sarunas ar daudziem ārzemju investoriem, - lai

valstiskais tēls būtu pozitīvāks. Lai mēs budžetu apstiprinām laicīgāk, lai mēs netaisām nevajadzīgus strīdus un

valdības maiņas. Es zinu vairākus desmitus palielu uzņēmumu, kas ir teikuši – „mums ir ļoti labi ražošanas

rādītāji, ļoti konkurētspējīgas ražotnes, mēs būtu gatavi Vācijā, Zviedrijā un Norvēģijā visu slēgt ciet un pārcelt

visu uz Latviju, bet mēs to nedarām, jo redzam, ka Jūsu valdība kādreiz ir nedaudz bērnišķīga un lietas ļoti

strauji mainās”. Tātad es to valsts atbalstu tā sagaidītu – mazāk iejaukšanos un mazāk satricinājumu radīšanu.”




Valsts atbalsta sistēmas birokrātisms

Runājot par valsts atbalsta veidiem un pieejamību, finanšu institūciju pārstāvji, tāpat kā uzņēmēji un MVU eksperti, arī

norāda uz pieejamā atbalsta pārāk lielo birokratizāciju un dažādiem apgrūtinājumiem, kas uzņēmējiem jāpārvar, lai

saņemtu valsts atbalstu.

„Atbalsta programmām atbalsts virtuāli tiek piedāvāts, bet lai to realizētu, pavisam cita šķēršļu josla parādās.”


„Droš i vien uzņēmējiem ir lielas problēmas ar to, ka, lai tiktu pie šiem grantiem, viņiem ir nepieciešami kādi

papildus līdzekļi, lai to visu sagatavotu. Tāpat tā procedūra, kas ir izveidojusies – oficiālā vai neoficiālā – kavē to

visu. Vajadzētu pārskatīt, kādā veidā tiek izvērtētas visas šīs te programmas. Tie uzņēmēji jau sākumā nezina,

vai dabūs vai nē, bet viņi ir spiesti ieguldīt diezgan lielus līdzekļus, lai to visu informāciju un dokumentāciju

sagatavotu.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

„Runājot par valsts atbalstu, ir pozitīvi, ka ir riska kapitāla instrumenti, granti un garantijas, bet tur vajadzētu

mazāk birokrātijas viennozīmīgi. Ir iespaids, ka tas ir vairāk vērsts uz kritērijiem - kas atbilst, tie dabū. Tur

vajadzētu būt vairāk tādai biznesa pieejai.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

* * *

Kopumā novērojams, ka visu intervēto mērķa grupu pārstāvji ir vienoti uzskatā, ka viens no būtiskākajiem valsts atbalsta

veidiem ir uzņēmējdarbības vides sakārtošana kopumā, domājot gan par nodokļu sistēmas maiņu/ sakārtoš anu, gan

valsts atbalsta sistēmas birokrātisma mazināšanu, gan valsts ārējā tēla uzlabošanu u.tml.

Lielā mērā šie intervijās paustie viedokļi saskan arī ar 2009. gada nogalē realizētajā Latvijas uzņēmēju aptaujā

paustajiem ieteikumiem par nepiecieš amajiem pasākumiem uzņēmējdarbības attīstības nodrošināšanai. Visbiežāk3 –

43% gadījumu – uzņēmēji minējuši dažādus pasākumus nodokļu jomā. Ievērojami retāk minēti nepieciešami pasākumi

citās jomās – 17% uzņēmēju par realizējamiem minējuši pasākumus, kas saistīti ar finansiāla atbalsta sniegšanu, 10%

snieguši ieteikumus par valsts pārvaldes institūciju darbu, ierēdniecību. Pārējās jomās – likumdošana, ārējā tirdzniecība,

kontrolējošo institūciju darbs un darba tiesiskās attiecības – ieteikumi izteikti tikai retos gadījumos.




Analizējot datus kopumā, neizdalot tos pa tematiskām grupām, tabulā atainoti tie desmit ieteikumi, kuri aptaujā minēti

visbiežāk kā realizējami valsts atbalsta nodrošināšanā uzņēmējdarbības attīstībai. Visbiežāk kā ieteikums minēta

nepieciešamība samazināt nodokļus, nodokļu likmes (17%), kā arī nepieciešamība sakārtot nodokļu sistēmu, mainīt to

(9%). Trešā biežāk minētā atbilde-ieteikums ir birokrātijas samazināšana (5%), tik pat bieži minēti arī ieteikumi

nodrošināt finansiālu atbalstu un kredītu pieejamību.

Sniegtie ieteikumi, TOP10 % Tematiskā grupa

Nodokļu, to likmju samazināšana, atvieglošana 17Nodokļi, to administrēšana

Nodokļu sistēmas un likumdošanas sakārtošana, mainīšana, pārskatīšana 9Nodokļi, to administrēšana

Birokrātijas samazināšana 5Valsts pārvalde, institūcijas, ierēdniecība

Atbalsts finansējuma nodrošināšanā 5 Finansiāls atbalsts

Kredītiespēju, kredītu pieejamības uzlabošana 5 Finansiāls atbalsts

Nodokļu atlaides jaundibinātiem uzņēmumiem 4Nodokļi, to administrēšana

ES fondu pieejamības veicināšana, ieguves atvieglošana 4 Finansiāls atbalsts

Nodokļu, to likmju samazināšana mazajiem uzņēmumiem 4Nodokļi, to administrēšana

PVN, tā likmju samazināšana 4Nodokļi, to administrēšana

Mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšana 3 Cits

43

17

10

4

4

3

1

22

24

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100

Nodokļi

Finansiāls atbalsts

Valsts pārvalde, ierēdniecība

Likumdoš ana

Ārējā tirdzniecība

Kontrolējošās institūcijas

Darba tiesiskās attiecības

Cits

Nav atbildes/ Grūti pateikt

Uzņēmēju ieteiktie pasākumi uzņēmējdarbības attīstības nodrošināšanai (%)

Bāze: visi respondenti, n=735



3.3. Uzņēmējdarbības attīstības potenciālo tirgu vērtējums

Runājot par potenciālajiem uzņēmējdarbības attīstības tirgiem, novērojams, ka uzņēmēji vairāk orientējas, nevis uz

konkrētiem reģioniem, bet valstīm, kurās jau līdz šim ir izveidojušies biznesa kontakti vai personīgas pazīšanās.

Tai pat laikā uzņēmēji par perspektīviem reģioniem novērtē Āziju un arī Skandināviju. Reti, bet kā potenciāls tirgus tiek

minētas arī NVS valstis, Krievija.

„Mēs gribam Somiju un Norvēģiju. Mums ir izteicis interesi viens dizaina uzņēmums Norvēģijā. Tas ir tuvu.

Viegli un ātri var tur nokļūt. Un Norvēģija mūs interesē, jo tur cenu līmenis ir augstāks, tur ir vieglāk pārdot

produktu.” (Uzņēmēji)

„Es vienmēr esmu skatījies Indijas virzienā, jo tur ir milzīgs tirgus. Vēl man interesētu Dienvidamerika un Āfrika.”

(Uzņēmēji)

„Visā Eiropā un Austrumeiropā.” (Uzņēmēji)

„Ar Āziju viss ir skaidrs. Indija pašlaik ļoti labi attīstās.” (Uzņēmēji)

„Austrumi. Tur vēl nav tik liela izvēle kā mūsu reģionā. Ir daudz vieglāk piedāvāt savu produkciju, kur tādas vēl

nav.” (Uzņēmēji)

„Ļoti labi būtu Amerika. Tā mums stāv pirmajā vietā. Nākamajā vietā ir Āzijas lielais tirgus.” (Uzņēmēji)

„Ir dažas iestrādes austrumu virzienā. Tās ir bijušās NVS valstis – ar Kazahstānu ir viens projekts iezīmēts, bet

mēs nezinām, vai tas aizies. Principā mēs orientējamies vairāk uz Eiropu.” (Uzņēmēji)

„Kurš būtu ļoti interesants tirgus, ir ļoti atkarīgs no ekonomiskās situācijas. Ja Apvienotā Karaliste divus gadus

atpakaļ visiem likās ļoti interesanta, tad tagad tas viss ir pieplacis.” (Uzņēmēji)

Arī MVU eksperti par perspektīvu uzskata Āzijas reģionu, bet lielāks uzsvars, kā uzņēmēju mērķa grupā, tiek likts arī uz

uzņēmējdarbības attīstīšanu Krievijā un NVS valstīs. Kā galveno iemeslu, kādēļ Latvijas uzņēmējiem būtu jāmeklē

attīstības iespējas tālākos reģionos, tiek minēts apsvērums, ka Eiropas attīstīto valstu tirgi ir pārsātināti un ieiešana

tajos prasa lielus finansiālos resursus, kas Latvijas uzņēmumiem visbiežāk nav pieejami.

„Ķīna...mācamies ķīniešu valodu. Ja Baltijas jūras reģions ir pirmais solis, tad otrais noteikti ir Ķīna.” (MVU

eksperti)

„Rietumu tirgus jau ir pietiekoši piesātināt. Ar ļoti labiem produktiem mēs tur varam iet, bet jārēķinās, ka tur ir

vajadzīgi diezgan lieli mārketinga izdevumi un jākonkurē ar ļoti spēcīgiem spēlētājiem. Tas pats jau šobrīd ir

Ķīnā, bet bijušajā PSRS teritorijā ir ļoti lielas iespējas.” (MVU eksperti)

„Katrā ziņā diezgan lielai daļai Krievijas tirgus ir interesants.” (MVU eksperti)

„NVS, protams, un es uzskatu, ka tur ir ļoti daudz, jo tur tomēr tagad attīstās.” (MVU eksperti)

„Mēs varam sadarboties ne tikai šeit, bet arī Ķīnas un Japānas virzienos, jo mums Latvijā ir viena ļoti iela

bagātība - šie cilvēki ar izcilu izglītību un radošumu.” (MVU eksperti)

„Jāturas pie Krievijas un Ukrainas tirgiem, Vidusāzijas un tā tālāk.” (MVU eksperti)

„Daudz labākas attiecības ir jāveido ar Krieviju noteikti.” (MVU eksperti)

Daļa uzņēmēju norāda, ka konkrēts reģionāls tirgus vai valstis viņiem vispār nav būtisks, jo produkts ir unikāls un

izplatāms jebkurā tirgū, kā arī konkrētu tirgu kā mazsvarīgu min IT jomas pārstāvji, kuri biznesa kontaktus un sadarbību

realizē vairāk virtuālajā vidē.



„Jebkurā, jo tie produkti, kurus mēs esam izstrādājuši, ir internacionāli. Tiem nav reģionālas iezīmes.”

(Uzņēmēji)

„Tā kā tas viss notiek internetā, tad mums ir vairāk par divdesmit sadarbības partneriem pa visu Eiropu. Mēs

vairāk domājam, kā paplašināt tos pakalpojumus, ko mēs no viņiem ņemam, un ko mēs viņiem varam sniegt.”

(Uzņēmēji)

Vērtējot Baltijas jūras reģionu kā uzņēmējdarbības attīstības perspektīvu, uzņēmēji pauž visumā pozitīvus viedokļus –

par priekšrocībām tiek uzskatīts nelielais attālums reģionā (iespēja personīgi tikties ar partneriem citās valstīs tik bieži,

cik tas nepieciešams, produkcijas piegādes izmaksas nelielas u.c. ieguvumi), izglītotu un augsti kvalificētu speciālistu

pieejamība, attīstītas tehnoloģijas, valodu zināšanas.

„Priekšrocības ir sekojošas – ir augsti izglītoti speciālisti un diezgan koncentrēti.” (Uzņēmēji)

„Baltijas reģionā ir ļoti augsti attīstītas tehnoloģijas Vācijā, Zviedrijā, Somijā. Negribu arī igauņus un lietuviešus

smādēt un arī poļi.” (Uzņēmēji)

„Tuvums, transporta izmaksas. Otrs – kontaktēšanās iespējas. Tomēr visi tie skandināvi angļu valodu zina labi.

Tādiem spāņiem un itāļiem ir problēmas.” (Uzņēmēji)

„Vērtēju ļoti labi. Šis reģions jau ir sadalīts kooperācijās. Polija strādā ar Vāciju, Norvēģiju un Igauniju. Latvijai ir

labāk attīstīti sakari ar Vāciju un Zviedriju.” (Uzņēmēji)

„Mūsu reģionā mums ir vieglāk konkurēt. Austrumos tuvāk pie Ķīnas ir grūtāk jau piedāvāt mūsu produktu, bet ir

iespējams. Skandināvijas valstīs un Vācijā mēs varam reāli cīnīties ar cenu līmeni un kvalitāti.” (Uzņēmēji)

„Pirmkārt, viņi ir tuvi. Tie ir personīgie kontakti.” (Uzņēmēji)

„Šajā reģionā viss ir brīnišķīgi un kas man ļoti patīk tā ģeopolitiski – mēs nobloķējam Krieviju tajā brīdī, ja mēs

visi kopā vienojamies. Mūsu kopējais iedzīvotāju skaits tad varētu būt tuvu Krievijas iedzīvotāju skaitam.”

(Uzņēmēji)

Arī intervētie MVU eksperti uzskata, ka Baltijas jūras reģions ir perspektīvs uzņēmējdarbības attīstībai, tai pat laikā

norādot, ka nepieciešams izlīdzināt uzņēmējdarbības vides atšķirīgos noteikumus reģiona ietvaros, proti, panākt, lai

reģionā visām valstīm būtu vienlīdzīgi uzņēmējdarbības realizācijas nosacījumi un konkurēt nevis savstarpēji, bet ar

citiem reģioniem.

„Katrā ziņā tas reģionālais risinājums vai pieeja ir ļoti aktuāla, jo tas ir tīri jautājums par to, cik tas reģions ir

spējīgs vienoties par kopējiem spēles noteikumiem. Mēs to redzam kā vienu no konkurētspējas

paaugstināšanas iespējām, uzlabojot tieši šo te sadarbību Baltijas jūras reģionā.” (MVU eksperti)

„Perspektīvas ir, bet jebkurā gadījumā šajā Baltijas reģionā mums būtu jāskatās, lai uzņēmējdarbības vides

noteikumi zināmā mērā būtu vienveidīgi. Šajā gadījumā, lai nebūtu tā, ka Latvija ir nokritusi ļoti zemu šobrīd;

Igaunija, Lietuva un pārējās valstis šobrīd ļoti forši pļauj uz tā un uzņēmēji tur ļoti labi attīstās un dibina jaunus

uzņēmumus, tai skaitā Latvijas pilsoņu izcelsmes.” (MVU eksperti)

„Es uzskatu, ka īpaši Baltijas valstīm ir iespēja veikt šo tīģera izlēcienu, bet tas ir ļoti atkarīgs šobrīd no politiskā

nostādījuma.” (MVU eksperti)



3.4. Sadarbības ar zinātniskajām un pētnieciskajām institūcijām vērtējums

Vērtējot sadarbību ar zinātniskajām un pētnieciskajām organizācijām, uzņēmēji sniedz pozitīvas atsauksmes, tomēr

kopumā novērojams, ka sadarbība ir vairāk vienpusēja, proti, kad uzņēmējiem vajadzīga kādas idejas izstrāde,

pētniecība, viņi meklē zinātniekus, pētniekus, kurus piesaistīt konkrētajam projektam. Šāda gadījumā sadarbība ir vairāk

kā pakalpojumu pirkšana no uzņēmēju puses, nevis kā partnerība. Trūkst pastāvīga komunikācijas un sadarbības

mehānisma, kas nodrošinātu uzņēmēju un zinātnieku sadarbību ilgtermiņā.

„Vērtēju kā ļoti pozitīvu, interesantu, attīstošu. Ja nav milzīgu plusu, tad mīnusu noteikti nav. Kādi mazi plusiņi

vienmēr no katras sadarbības un projekta ir.” (Uzņēmēji)

„Ja ar partneriem ir normāla komunikācija, tad arī sadarbība ir normāla. Pozitīvi ieguvumi bija.” (Uzņēmēji)

Kā viens no sadarbības šķēršļiem nereti tiek minēta arī savstarpējā neuzticēšanās – no vienas puses, uzņēmēji

neuzticas pētniekiem, zinātniekiem Latvijā, jo uzskata, ka viņu kompetences ir nepietiekamas, no otras puses, zinātnieki

un pētnieki neuzticas uzņēmējiem, jo baidās, ka viņu radītie jauninājumi nesīs finansiālus labumus tikai uzņēmējiem. Š eit

kā būtiska identificējama inovāciju patentēšanas problēma un autortiesību aizstāvība, kuru par nesakārtotu jomu

intervijās min MVU eksperti.

„Kāpēc tā ir, ka uzņēmumi nav gatavi sadarboties. Tas konkurences moments. Galvenais, lai netiek tev. Es kaut

vai pats zaudēšu, bet neteikšu principus tev. Bet ne tas ir tas trakākais. Principā jebkurš uzņēmums var

sadarboties ar partneriem. Tas, ka Latvijas uzņēmumi labprātāk sadarbojas ar ārvalstu partneriem, tā ir tā

īpatnība. Mums ir bail, ka mēs varētu zaudēt kaut ko mūsu atklājumu laukā Latvijā. Nav tā reputācija tā labākā

principā.” (Uzņēmēji)

„Kam ir tā sadarbība, tā ir laba un ilgstoša, un ir kopīgi projekti. Kam nav, tiem ir grūti sākt – nevar atrast kopīgu

valodu, nav izpratne par lietām, uzņēmējs grib pārāk ātri to rezultātu, neizprot to pētnieciskās lietas specifiku.”

(MVU eksperti)

„Kādēļ mēs atpaliekam no Somijas 17 reizes, no Eiropas 5 reizes? Tāpēc, ka mums nav pētnieku uzņēmumos.

Normāls uzņēmējs neuzticēsies zinātniekam nekādā gadījumā. Uzņēmējs aiznes zinātniekam tikai elementu no

tā produkta, ko pārbaudīt. Tikai tā. Tā ir jaunā pieeja domāšanā.” (MVU eksperti)

„Ļoti vāja vieta pie mums ir patentu vai autortiesību aizstāvība. Ir bailes, ja to kādam iedos, tad to nozags. Ir

bijuši gadījumi, ka kāds sāk ražot to, kura patents kādam ir, un neko nevar izdarīt. Vācijā uzreiz būtu jurists klāt

un būtu pārbaudes. Pie mums šīs tiesības nav aizsargātas. Tas ir vēl viens liels bloks, ja runājam par jauniem

produktiem un tehnoloģijām. Ja mēs to attīstām, tad mums ir jāveido attiecīga likumdošana un visas sistēmas,

kas strādā priekš tā, lai aizsargātu šīs te inovācijas un lai nepārkāptu autortiesības.” (MVU eksperti)

MVU eksperti intervijās arī norāda, ka valstī kopumā nav sakārtota zinātnes sistēma, proti, lielā mērā valda uzskats, ka

zinātnieki strādā tikai par valsts finansējumu un valsts pasūtījuma un nav attīstīts uzskats, ka zinātnieku idejas ir

jākomercializē. Tāpat tiek minēts, ka bieži vien zinātnieki nav gatavi strādāt nelielos, mazāka budžeta projektos.

„Neriktīgi ir tas, ka mūsu zinātnieki, universitātes ir pieradušas pie lielām naudām, jo pārsvarā līdz

deviņdesmitajiem gadiem pētījumi šeit notika militārajā un kosmosa jomā. Un psiholoģiski vēl daudz kas ir

saglabājies. Pavisam nesen, pagājušā gada otrajā pusē, es apbraukāju mūsu pētniecības iestādes, lai



mēģinātu šeit kaut ko veidot. To jau tu jūti sarunā, ka viņš psiholoģiski nav gatavs ar sīkumiem nodarboties,

viņam vajag lielo projektu, kur viņam būs miljons, un tad viņš padomās.” (MVU eksperti)

„Acīmredzot nepareizi bija tas, ka bija tas valsts finansējums zinātnei, jo viņi joprojām nav pieraduši pie tā, ka ir

pašam jādomā, kā izkulties. Tas tā, tas ir skarbi, bet nu tā ir īstenība. Cilvēku nedrīkst pieradināt pie tā, ka

viņam par velti kaut ko dod.” (MVU eksperti)

Kopumā secināms, ka uzņēmēju un zinātnieku sadarbībā novērojamas daudzas problēmas abās sadarbības pusēs –

gan uzņēmēju attieksmē pret zinātniekiem un gatavībā iesaistīties pilnvērtīgos partnerprojektos, gan arī zinātnieku

gatavībā strādāt pie komercializējamiem izgudrojumiem un jauninājumiem. Kā arī īpaši uzsverams, ka uzņēmējdarbības

vide un zinātnisko institūtu darbības jomas ir pilnībā nodalītas, tās nepārklājas un neveidojas savstarpējā komunikācijā

un sadarbībā.



4. LATVIJAS UZŅĒMUMU PIEREDZE STARPTAUTISKU PROJEKTU REALIZĀCIJĀ

4.1. Līdzšinējā uzņēmumu pieredze starptautisku projektu realizācijā

Latvijas uzņēmēji pēdējo gadu laikā ir iesaistījušies dažādos starptautiskos projektos dažādos statusos. Tie realizēti gan

piesaistot investīcijas patstāvīgi, gan izmantojot dažādas pieejamās valsts un ES atbalsta programmas – Eiropas 7.

Ietvarprogramma, Leonardo da Vinci programma u.c. Projekti tikuši un tiek realizēti dažādās jomās, nav novērojama

kāda vienas vai dažu jomu prevalēšana: tie ir gan ķīmijas, farmācijas, biotehnoloģiju, gan metālapstrādes,

programmatūru izstrādes, kā arī jaunu mehānismu un ierīču izstrādes un ražošanas projekti, inženierija u.tml.

„Mēs esam zem Izglītības ministrijas paspārnē esoša finansējuma veikuši Leonardo da Vinci projektu. Nupat

30. decembrī beidzās 2 gadu garš projekts.” (Uzņēmēji)

„Jā, ar Euro 6. Četrus starptautiskos projektus. Divus mēs neesam dabūjuši, četrus mēs realizējām. Tur viss ļoti

sekmīgi bija, ar Briseli. Tur gan bija ļoti grūti tikt klāt, tajā Briselē pēc naudas, tie nav vienkārši soļi, tas ir ļoti.. tik

ļoti daudz naudas ir jātērē ne par ko, man vienkārši žēl tērēt, bet savādāk to naudu nevar tērēt.” (Uzņēmēji)

Jāmin tomēr arī fakts, ka nereti uzņēmēji par starptautiskiem sadarbības projektiem uzskatījuši gadījumus, kad iepirkuši

preces vai izejvielas no partneriem ārvalstīs vai pārdevuši tās uz ārvalstīm un izveidojušās labas partnerattiecības ar

piegādātājiem vai pasūtītājiem (eksports/ imports).

„Mums ir labi partneri Zviedrijā. Ar viņiem sākām strādāt soli pa solim, izdevās realizēt divus projektus un mēs

strādājam ar vēl vienu partneri, bet mēs to paši izdarījām. Bez nekādas palīdzības.” (Uzņēmēji)

Novērojams arī, ka intervēto uzņēmēju vidū samērā daudzi bijuši tādi, kuri starptautisku sadarbību spējuši nodibināt, tikai

pateicoties valsts atbalsta programmām, kuru ietvaros apmaksāta uzņēmumu dalība starptautiskās izstādēs, kas ļāvis

nodibināt kontaktus ar uzņēmējiem un/ vai zinātniekiem citās valstīs. Lai gan bijuši arī tādi, kuri apgalvojuši, ka „kaut ko

panākt ir izdevies tikai caur personīgiem kontaktiem”.

Salīdzinoši sekmīgāki bijuši tie projekti, kuros sadarbība veidota, izmantojot pašu uzņēmēju laika gaitā iegūtos

personīgos kontaktus un iespējas, kā arī tie, kur sadarbības partneru skaits ir neliels, sekojoši – vieglāka un vienkāršāka

sadarbības koordinācija. Arī paši uzņēmēji intervijās nereti uzsvēruši, ka starptautiskos projektus bijis vieglāk realizēt, ja

bijis tikai viens vai divi partneri un ja tā balstīta vairāk personīgos kontaktos, nevis ja partneri meklēti kādu atbalsta

programmu ietvaros.

Liela daļa projektu šobrīd ir tikai izstrādes stadijā, tādēļ to sekmīgums vai nesekmīgums nav izvērtējams, tomēr, pēc

uzņēmēju sniegtās informācijas iespējams secināt, ka esošā ekonomiskā situācija ievērojami apgrūtina uzsākto projektu

turpināšanu un jaunu projektu uzsākšanu.

Vērtējot internacionalizācijas dažādās formas, novērojams, ka visbiežāk Latvijas uzņēmumi piedalās starptautiskos

projektos kā viens no pieaicinātajiem partneriem lielāka projekta ietvaros vai arī kā pasūtījuma izpildītājs kādam lielam

attīstības projektam ārvalstīs (piemēram, Latvijas uzņēmumam pasūtīts izstrādāt konkrētas tehnoloģijas, izejvielas vai

tml. vai arī tās saražot nepieciešamā apjomā). Salīdzinoši mazāk ir tādu sadarbības projektu, kuros Latvijas uzņēmēji

piedalās kā līdzvērtīgi partneri plašāka internacionāla projekta ietvaros, lai gan arī tādi ir sastopami (piemēram, tādi, kur

Latvijas uzņēmēji spēj nodrošināt cilvēkresursus, kuru kompetence ir līdzvērtīga ārvalstu partneru pārstāvjiem, sekojoši



kopīgi tiek izstrādāti jauni produkti, abām pusēm vienlīdzīgi ieguldot zināšanas un kompetences). Un vismazāk ir tādu

projektu, kuros Latvijas puses pārstāvji bijuši projektu iniciatori un koordinatori, virzītāji.

Tai pat laikā kopumā tomēr novērojams, ka starptautiskas sadarbības projekti ir visai reta prakse Latvijas uzņēmēju vidū

un visbiežāk tie tikuši realizēti nevis pēc pašu uzņēmēju iniciatīvas, bet gan kā atbalsta programmu prasība, proti, tajā

iestrādātās prasības pēc starptautiskiem sadarbības partneriem zināmā mērā ‘piespiedušas’ uzņēmējus internacionalizēt

savu uzņēmējdarbību. Pašiniciatīva visbiežāk novērojama tajos gadījumos, kad intervētie pārstāvējuši samērā

specifiskas uzņēmējdarbības jomas, kurām Latvijas tirgus ir pārāk šaurs attīstībai, tādēļ internacionāli projekti kalpojuši

kā tirgus paplašināšanas veids, kas nodrošinātu uzņēmumiem nepieciešamo apgrozījuma apjomu.

„Tikai 7-10% no kopējā apjoma mums ir starptautiski. Tas nav daudz. Bet tā sadarbība bija sekmīga un ir

perspektīvas.” (Uzņēmēji)

„Mēs nevaram aizskriet pāri robežai, kamēr mēs neesam guvuši pieredzi Latvijā – programmatūras izstrāde un

atstrāde prasa laiku. Produkts ir perfekti jāatstrādā Latvijā un tad iet ārējā tirgū.” (Uzņēmēji)

4.2. Motivācija starptautisku projektu realizācijai

Lai identificētu uzņēmēju motivācijas internacionalizācijai, pētījumā uzņēmēji tika lūgti minēt iemeslus, kādēļ ir

iesaistījušies vai plānojuši iesaistīties starptautiskos sadarbības projektos. Intervētie uzņēmēji kā pamatojumu un

motivāciju minējuši dažādus apsvērumus, kas neļauj kādu konkrētu vienu minēt kā būtiskāko.

Kā viens no būtiskiem motivatoriem tiek minēta tirgus paplašināšanas iespēja, novērtējot, ka Latvijas tirgus ir pārāk

neliels un uzņēmumu biznesa mērķiem nepietiekošs. Tātad starptautiskie sadarbības projekti tiek realizēti kā eksporta

viena no sākumfāzēm.

„Pirmkārt, Latvijā nav tirgus. Es kā uzņēmējs starptautisku projektu izprotu kā eksportu.” (Uzņēmēji)

„Mums bija mērķis kļūt par starptautiski atzītu kompāniju savā līmenī. Mūsu darbības veids ir tāds, ka tam ir

jābūt orientētam uz eksportu un ārzemju kompānijām. Mums Latvijā tirgus ir ļoti mazs. Tā pieredze Latvijas tirgū

nekad nevar dot lielu attīstību kompānijai.” (Uzņēmēji)

„Iemesls ir īstenībā jaunu tirgus rašana, jo tas ir vislabākais veids, kā vienam ar otru iepazīties kopīgās

darbības laika.” (Uzņēmēji)

„Mūsu tirgus to nosaka – cik tad mums ir te to mašīnu, kam mūsu produkts būtu vajadzīgs?” (Uzņēmēji)

„Ja projekts būtu sanācis veiksmīgs, tad iespēja nopelnīt Amerikā būtu daudzkārt lielāka kā Latvijā.” (Uzņēmēji)

„Tas ir vienīgais reālais izdzīvošanas veids. Latvija ir maza valsts ar 2 miljoniem iedzīvotāju, patēriņa gandrīz

nekāda.” (Uzņēmēji)

Nereti uzņēmēji kā internacionalizācijas motivāciju minējuši ierobežotās iespējas piesaistīt finansējumu vai realizēt

projektu tikai Latvijā uz vietas, proti – uzņēmēji meklējuši sadarbības partnerus citās valstīs, kuri piesaista

finansējumu savās valstīs un tādējādi starptautiski sadarbojies, bet finansējumu piesaistot katram savā valstī, nodrošinot

iespēju realizēt plašāka mēroga jaunrades projektus. Šeit gan jāpiebilst, ka nereti šādā aspektā uzņēmēji minējuši arī

iemeslu, ka Latvijā atbalsta pieejamība ir ierobežota (pārāk maza, pārāk ilgs laiks projektu izskatīšanai un izstrādei,

pārāk birokrātiska procedūra u.tml.) un tādēļ viņi bijuši ‘spiesti’ iespējas meklēt starptautisku sadarbību ietvaros.



Tāpat uzņēmēji kā motivāciju starptautisku sadarbības projektu izstrādei un realizācijai min arī faktu, ka tas ir vienīgais

veids, kā uzņēmumam piesaistīt ārējo finansējumu. Tātad daļai uzņēmumu izteikts internacionalizācijas determinants ir

ārējā finansējuma pieejamības ierobežotība.

Un visbeidzot – kā svarīga motivācija intervijās tiek minēta arī iespēja iegūt pieredzi šāda veida projektos, nodibināt

jaunus kontaktus, sadarbību u.tml. ‘personīgi’ motīvi.

„Ieguvumi ir tie paši kontakti, sadarbība. Interesanti arī ir tīri personīgi.” (Uzņēmēji)

„Ja runājam par ieguvumiem, tā ir pieredze.” (Uzņēmēji)

4.3. Starptautisko sadarbības projektu sekmīguma un nesekmīguma iemesli

Pētījumā tika analizēti arī tie faktori, kuri, pēc pašu uzņēmēju domām, ir nodrošinājuši realizēto starptautisko projektu

sekmīgumu. Uzņēmēji minējuši ļoti dažādus sekmīguma faktorus, tāpēc nav iespējams identificēt kādu vienu, pašu

būtiskāko, tomēr nosacīti lielākai daļai kā kopīgo var izdalīt spēju piedāvāt individuālus, pielāgotus un radošus

risinājumus, būt elastīgiem attiecībā pret tirgus vai konkrētu partneru, klientu pieprasījumiem. Pārējie faktori jau ir vairāk

vai mazāk formāli, kas nodrošina partneru savstarpējo uzticēšanos un sadarbības veidošanu tālākā projekta gaitā.

Spēja ātri reaģēt uz pieprasījumu, elastīgums pasūtījumu izpildē, partnerībā. Tieši spēju pielāgoties

individuāliem pasūtījumiem un specifiskām prasībām vairāki Latvijas uzņēmēji uzskata par savu priekšrocību

starptautiskos projektos. Tāpat būtiska bijusi spēja ātri reaģēt uz pieprasījumiem un piedāvāt individuāli

pielāgotus radošus risinājumus.

„Mūsu gadījumā tā bija elastība. Mēs zibenīgi varējām noreaģēt uz viņu vēlmēm, kad viņiem bija

nepieciešami paraugi.” (Uzņēmēji)

„Daudzi uz to iekrīt, ka viņi nespēj atrast radošus risinājumus.” (Uzņēmēji)

Par būtisku veiksmes faktoru tiek minēta arī komunikācija – uzņēmēji uzskata, ka, ja ir vēlme dibināt un

attīstīt starptautiskas sadarbības, tad viens no būtiskākajiem faktoriem ir uzturēt nepārtrauktu komunikāciju ar

potenciāli ieinteresētajiem partneriem – sniegt informāciju par savām iespējām, kompetencēm, piedāvājumiem.

Īpaši tiek uzsvērts, ka nepieciešamas personīgas tikšanās, iepazīstoties ar potenciālajiem klientiem vai

sadarbības partneriem personīgi, ne tikai virtuāli vai lietišķu informācijas sūtījumu veidā. Kā arī, runājot par

projektu realizācijas procesu, par būtisku tiek identificēta iesaistoša un atvērta projektu vadība, proti – regulāri

jāuztur kontakti ar partneriem un/ vai klientiem, jāinformē par projekta izstrādes gaitu, arī problēmām u.tml.

„Jābūt komunikācijai, visu laiku jākomunicē. Vajadzīga elastība, sarunas, tikšanās. Aicināt cilvēkus pie

sevis, rādīt kā tas notiek, runāt par savām problēmām. Lai partneris ir lietas kursā. Divas trīs reizes

nedēļā jāsazvanās, jāizstāsta cik tālu tu esi.” (Uzņēmēji)

Uzņēmuma cilvēkresursu kompetence un uzņēmuma pieredze kopumā. Uzņēmēji to uzskata par vienu no

būtiskākajiem sekmīguma faktoriem – ārvalstu partneri vēlas būt pārliecināti, ka sadarbojas ar kompetentiem,

pieredzējušiem un zinošiem speciālistiem, tas veido uzticēšanās pamatu. Šādā kontekstā redzams, ka

potenciāli sekmīgāki starptautiskās sadarbības būtu uzņēmumi ar pieredzi, nevis jaundibināti, ja vien tos nav

dibinājuši speciālisti, kuru individuālā pieredze un kompetences spēj radīt partneros pārliecību par sadarbības

sekmīgumu. Tāpat uzņēmuma spējas un kompetences papildus tiek argumentētas ar pieejamām tehnoloģijām,



iekārtām, jo bez augstiem mūsdienu standartiem un prasībām atbilstošas tehnikas cilvēkresursu zināšanas un

kompetences vien var būt par maz sekmīgu projektu realizācijai.

„Galvenais, lai partneris uzticētos un saprastu, ka esi spējīgs un kompetents, ka ir pieredze, kādas ir

esošās iekārtas utt.” (Uzņēmēji)

„Pieredze. Mēs redzam, kas notiek citās valstīs. Novērtējam to un skatāmies, kur ir mūsu vieta. Mēs

visu sākumā izvērtējam.” (Uzņēmēji)

Sekmīgai starptautisku projektu realizācijai nozīmīga ir arī visu iesaistīto partneru sadarbības orientācija,

proti, svarīgi, lai visi sadarbības partneri strādātu partnerībā un nekonkurētu savā starpā, lai izstrādātais

produkts vai pakalpojums būtu ar ilgtermiņa potenciālu (izmantojams arī pēc projekta noslēgšanas), lai visiem

iesaistītajiem būtu līdzīga sasniedzamo mērķu izpratne.

„Tā būtu partneru motivācija, atbilstoša partnera izvēle, kuram arī ir līdzīgi mērķi, nekonkurējošas

darbības izvēršana, sadarbojoties, nākotnes redzējuma attīstīšana, lai tas darbs arī nebeidzas tad,

kad projekts beidzas, un tam vairs nav ne turpinājuma, ne jēgas.” (Uzņēmēji)

Tie uzņēmēji, kuru starptautisko sadarbības projektu pamatā ir kāds unikāls, jaunradīts produkts, mehānisms,

iekārta vai inovatīvs risinājums, uzsver, ka sekmīgumu nodrošina tieši piedāvājuma unikalitāte vai nu

konkrētas valsts tirgū, kur tāds līdz šim nav ticis piedāvāts, vai arī ES kopumā.

„Mūsu gadījumā to nosaka produkts – unikālā iespēja, ko tas spēj piedāvāt.” (Uzņēmēji)

Kā iemesli starptautisko sadarbības projektu nesekmīgumam tiek identificēti (šāds jautājums tika uzdots tiem

uzņēmējiem, kuri intervijās atzina, ka viņu realizētie vai plānotie projekti bijuši nesekmīgi):

Pasaulē un Latvijā it īpaši jūtamās ekonomiskās lejupslīdes sekas – uzsāktajos projektos nav bijis iespējams

turpināt sadarbību, jo Latvijas puses uzņēmēji nav spējuši pildīt savas uzņemtās saistības. Tam par iemeslu

visbiežāk bijušas finansējuma pieejamības problēmas – uzņēmējiem nav bijis pieejams ārējais finansējums, lai

finansētu turpmāko projekta gaitu (nodrošinātu cilvēkresursu piesaisti, spētu iepirkt nepieciešamās izejvielas

vai materiālus u.tml.).

„Diemžēl krīze pārtrauca to procesu. Man bija iesāktas sarunas 2009. gada pavasarī ar zviedriem, bet,

ņemot vērā to, kā kritās ražošanas un pasūtījumu apjoms vietējā tirgū, es nespēju vairs to turpināt, jo

man nācās pārdot iekārtas.” (Uzņēmēji)

Nereti problēmas radījuši uzņēmēja partneri uz vietas Latvijā, kas nav varējuši pildīt savas saistības pret

Latvijas partneri starptautiskā uzņēmumā (piemēram, laikā nepiegādājot nepieciešamos pasūtījumus

(materiālus, detaļas, mehānismus u.tml.) vai nenorēķinoties ar uzņēmēju par sniegtajiem pakalpojumiem,

precēm), kā rezultātā uzņēmēji nav spējuši pildīt savukārt savas saistības pret ārvalstu partneriem.

Nereti uzņēmēji arī norādījuši, ka Latvijas partneri nespēj nodrošināt atbilstošas kvalitātes produkciju,

tādēļ tā nav konkurētspējīga ar citu valstu uzņēmēju piedāvājumiem.

„Mēs arī nespējam piedāvāt pietiekami augstu kvalitāti, mums ir jāmācās strādāt kvalitatīvi pašiem.

Uzņēmumi bieži nespēj sajust to kvalitātes līmeni.” (Uzņēmēji)



Kā viens no nesekmīguma iemesliem nereti tiek minēta arī šo projektu uzraudzība no atbilstošo institūciju

puses. Proti, tiek norādīts, ka uzraudzība ir pārāk smagnēja, neefektīva un uzņēmējdarbību ierobežojoša,

nevis veicinoša (pārāk sarežģītas atskaišu formas, birokrātiska procedūra u.tml.).

Ja kā viens no starptautisku projektu sekmīguma faktoriem tika identificēta uzņēmēju spēja ātri un operatīvi

reaģēt uz partneru prasībām, vajadzībām, tad kā nesekmīguma iemesli tiek minēti pretējie – Latvijas uzņēmēju

nespēja operatīvi reaģēt un sniegt sadarbības piedāvājumus ārvalstu partneriem.

„Ja mēs savu daļu, t.i., metālu varējām uztaisīt trīs dienās, tad tirgotājs divu mēnešu laikā nespēja

piedāvāt mums cenas. Līdz ar to mēs ar Izraēlu nespējām vienoties par cenu, nemaz nerunājot par

paraugu izgatavošanu. Mūsu uzņēmumi paši daudz kur ir vainīgi.” (Uzņēmēji)

Finansējuma pieejamības problēmas tieši līdzfinansējuma aspektā. Pat, ja uzņēmēji novērtē, ka finansējuma

piesaistīšanai no valsts atbalsta programmām varētu izstrādāt sekmīgus projektus, pārāk lielā līdzfinansējuma

nepieciešamība ir būtisks šķērslis.

Runājot par iespējām starptautiskos projektos piegādāt preces, izejvielas uzņēmēji norādījuši, ka bieži tās nav

konkurētspējīgas cenu dēļ. Savukārt nekonkurētspējīgās cenas nereti nosaka Latvijas uzņēmēju

kredītsaistības, kuru apjoms neļauj uzņēmējiem samazināt sasniedzamo peļņas daļu.

„Starptautiskā aspektā mums ir problēmas ar cenu. Mēs bieži vien neesam konkurētspējīgi cenas dēļ,

jo mums ir ļoti lielas fiksētās izmaksas un materiālu cenas.” (Uzņēmēji)

„Konkurētspēju mēs esam zaudējuši arī tāpēc, ka mēs esam sapirkušies daudz nenormāli dārgas

iekārtas, kas ir ļoti modernas. Mēs tās sapirkāmies tieši tāpēc, ka mums bija iespējas aizņemties

naudu, ka mums ir bijis līdzfinansējums. Tām jaudām, kas mums šeit ir savestas iekšā, mēs nespējam

nodrošināt darbu. Un problēma ir tā, ka kredīti ir jāatmaksā, līdz ar to mums ir jātur ļoti augsta cena.

Mēs nevaram laist peļņu 5-7% robežās, mums tā ir jātur 15 – 20%. Plus tās neadekvātās algas, kas

bija saaugušas. Tur ir ļoti daudz šo faktoru.” (Uzņēmēji)

4.4. Šķēršļi starptautisku sadarbības projektu realizēšanai

Novērojams, ka Latvijas uzņēmējiem ir salīdzinoši daudz barjeru un šķēršļu starptautisku projektu izstrādē un ieviešanā,

kas liedz pilnvērtīgi izmantot to sniegtās iespējas un priekšrocības. Pie tam šīs barjeras novērojamas gan starptautisku

projektu uzsākšanas, gan realizācijas fāzē, kas nozīmē, ka lielāki vai mazāki apgrūtinājumi pastāv visās

internacionalizācijas projektu ieviešanas stadijās.

Attiecībā uz starptautisku projektu ieviešanu uzņēmēji intervijās minējuši vairākas būtiskas problēmas:

Gan uzņēmēji, gan eksperti par vienu no galvenajām problēmām atzīst finansējuma pieejamību, vienlaikus

gan norādot, ka problēma līdz šim nav bijusi piedāvājumā kā tādā (formāli ārējā finansējuma avoti ir

daudzveidīgi un plaši pieejami), bet gan tā nosacījumos (pārāk augstas procentu likmes, neizdevīgi atmaksas

nosacījumi, pārāk liels nodrošinājuma pieprasījums, liela birokrātija u.tml.). Par īpaši aktuālu šī problēma tiek

uzskatīta attiecībā uz mikro uzņēmumiem.4

4 Plašāk par finansējuma pieejamību starptautiskiem projektiem skatīt nākamajā nodaļā.



„Tad, kad mēģinājām paši bez eksperta pieaicināšanas iesniegt dokumentus, mums nesanāca. Kad

izdomājām atrast līdzekļus, kas bija vairākos 10 tūkstošos mērāmi, un pieaicinājām šos ekspertus, tad

mēs dabūjām šo finansējumu. Mēs esam tiešām labs piemērs, ka uzņēmums ar saviem darbiniekiem,

kuriem nav šīs te specifiskās zināšanas dokumentu apkopošanā tieši priekš LIAA vajadzībām, to

nevar izdarīt. Mums diemžēl ir tāda pieredze.” (Uzņēmēji)

„Ar to projektu, ko mēs tagad taisām, ir tā, ka daži banku pakalpojumi ir neizdevīgi.” (Uzņēmēji)

„Ir palaisti kaut kādi projekti, bet nav pat padomāts, vai to uzņēmums var. Tikai par to, ka uzņēmums

garantē ar savu īpašumu vai saviem aktīviem, prasa tādas naudas, ka mēs atmetām tam ar roku.”

(Uzņēmēji)

„Finanses ir galvenā problēma.” (Uzņēmēji)

„LIAA finansējumu dabū lieli uzņēmumi, ar lielu jaudu. Skatās iepriekšējo gadu pārskatus, ja mūsu

apgrozījums nav bijis liels, tad tas tālāk ierobežo.” (Uzņēmēji)

„Par jaunu produktu ieviešanu ar bankām vispār nav vērts runāt, jo viņi mūsu nozari nesaprot. Mums ir

ļoti liela pievienotā vērtība. Ja mēs pateiksim, ka mums viena projekta izstrādei vajag 100 000 vai 50

000, viņiem būs grūti saprast, jo viņiem nav tādu speciālistu. Viņiem ir vieglāk iedot kādiem

kokrūpniekiem vai citiem.” (Uzņēmēji)

„Problēma ir arī tā, ka nav avansu iespējams dabūt. Uzņēmējs sāk to darbību un viņš jau nav

pārliecināts, ka viņam visi tie izdevumi tiks akceptēti. Tur var atrast daudz iemeslus atteikumiem un

atzīt, ka izmaksas nav pieskaitāmās.” (Uzņēmēji)

„Protams, tas ir pietiekami būtisks. Es pat nezinu, vai ir kādas aktivitātes, kur tiek dots avansa

maksājums. Pārsvarā ir vajadzīgs kāds priekšfinansējums un tad tiek atlīdzinātas tās izmaksas. Tas ir

smags jautājums, jo tas daudzus attur sadarboties, jo vienkārši nevar nodrošināt tādu naudas plūsmu.”

(MVU eksperti)

„Šī birokrātija fondu apguvē un banku nekreditēšana traucē ļoti nopietni attīstību.” (MVU eksperti)

„Ārējā finansējuma piesaistes problēma ir cena, banku izvirzītie nosacījumi un kreditēšanas politika,

kas skar banku sektoru kopumā. Tas ir pietiekams šķērslis.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

Neefektīvi izlietoti starptautisku projektu sekmēšanai piešķirtie līdzekļi valsts un pašvaldību

institūcijām. Īpaši šādā aspektā tiek norādīts un pašvaldību neprasmi efektīvi pielietot piešķirtos līdzekļus. Kā

norāda uzņēmēji, bieži vien dažādās ārvalstu vizītes, kuras rīko valsts vai pašvaldību institūcijas, nenes

vēlamo atdevi, jo vestās sarunas ir teorētiskas un bez praktiskas ievirzes, kā arī institūciju pārstāvjiem bieži ir

nepilnīgas svešvalodu zināšanas, lai sarunas būtu pilnvērtīgas un konstruktīvas. Tā rezultātā šādi līdzekļi bieži

vien tiek izmantoti vien kā ceļojumu apmaksa, bet nevis praktiska un pielietojama uzņēmējdarbības attīstības

iespēja.

„Galvenā problēma, ko es saskatu šajā pasākumā, ir tas, ka diemžēl mūsu ierēdņiem un pašvaldības

darbiniekiem ir ļoti sliktas angļu valodas zināšanas.” (Uzņēmēji)



Tāpat kā valsts un pašvaldību pārstāvju, arī pašu uzņēmēju svešvalodas zināšanas bieži vien ir būtisks

šķērslis starptautisku sadarbību dibināšanai. Uzņēmēji paši intervijās nereti minējuši, ka būtu nepieciešami

kādi speciāli valsts atbalsta ietvaros pieejami biznesa angļu un vācu valodas kursi.

„Ja uzņēmējam būtu iespēja mācīties valodu kaut kādā intensīvā biznesa valodas kursā, ka tas arī

daudz palīdzētu. Mums ir tā postpadomju angļu vai vācu valoda, kuru liela daļa pasaules, pieņemsim

Dānija, varbūt nesaprot. Tā arī tāda viena nianse.” (Uzņēmēji)

„Ir tādi, kuriem ir valodas barjeras. Ja nevar viegli komunicēties, tad ir grūti.” (MVU eksperti)

Nereti tiek arī minēts, ka problēma ir informācijas atrašana par potenciālajiem tirgiem, sadarbības

partneriem. Precīzāk – informācija ir pieejama, bet tā ir daudz dažādos avotos, ka uzņēmējs, kuram nav

līdzšinējās pieredzes informācijas meklēšanā un apkopošanā, bieži vien apjūk lielajā informācijas gūzmā, it

īpaši ņemot vērā, ka nereti informācija ir pretrunīga.

„Vajag sadarbības programmas. Uzņēmēji ir jāizglīto šai ziņā. Kaut vai informāciju par to, kāds ir

iespējas attīstīt uzņēmējdarbību citur. Tā informācija patiesībā ir ļoti niecīga. Mēs piedāvājam tikai to

Latvijas-Igaunijas programmu. Viss! Protams, vēl ir LIAA, kas ir uz ārējiem tirgiem, kur var arī griezties,

bet to maz zina, ka LIAA organizē tikšanās ar citiem uzņēmējiem tai valstī – tās tirdzniecības misijas,

ja grib sadarboties ar kādu konkrētu valsti. To diezgan maz zina.” (MVU eksperti)

„Ja uzņēmums izdomā kādā jomā iet iekšā un vēl starptautiski, tad ir atkal grūti ar to informācijas

atrašanu. Informācija nav problēma, bet jautājums ir par to, kā to atrast un kā tā ir salikta.” (MVU

eksperti)

Kā vienu no starptautisku projektu realizācijas uzsākšanas problēmām, ko daļēji gan jāsaista ar finanšu

pieejamības problēmu kopumā, MVU eksperti min novērojumu, ka vietējie investori nevēlas veiktu

ieguldījumus, investīcijas ilgtermiņa projektos, bet meklē īstermiņa izdevīgu ieguldījumu iespējas. No

vienas puses, vietējais finansējums investīcijām ir pieejams, bet inovācijas projekti to nespēj piesaistīt, jo

gandrīz vienmēr paredz ilgtermiņa realizāciju un ieviešanu.

„Divas bankas atmeta mūs uzreiz, jo viņi tādus nefinansē. Tad mēs iesniedzām SEB bankā un arī

Hipotēku un zemes bankā. SEB mums solīja, aizvilka līdz rudenim, bet tomēr septembrī atteicās, jo

mēs pēc visiem parametriem atbildām, bet viņiem mainījās menedžments un viņi atteicās finansēt.

Hipotēku bankā trīs mēnešus vispār nekas nekustējās, mēs zvanījāmies un prasījām kaut kādu atbildi,

bet tad viņiem augustā notika kādas izmaiņas bankā – viņi sāka kaut ko darīt, izskatīja mūsu projektu,

saskaitīja visu un galu galā oktobrī pieņēma lēmumu finansēt.” (Uzņēmēji)

Uzņēmēju ierobežotās finansiālās iespējas doties komandējumos uz ārvalstīm, lai gūtu pieredzes

apmaiņu, iespējas dibināt jaunus kontaktus un meklētu sadarbības partnerus. Paši uzņēmēji intervijās norāda,

ka ļoti būtisks projektu sekmīguma faktors ir tieši personīgā pazīšanās ar sadarbības partneriem citās valstīs,

bet finansiālās iespējas būtiski ierobežo komandējumu apjomu.

„Starptautiskajā sadarbībā problēma ir tā, ka mēs patlaban pie viņiem nevaram izbraukāt tik bieži kā

viņi pie mums. Mēs tāpat kā viņi protam lietot Skype, bet pilnīgi noteikti šie braucieni.” (Uzņēmēji)



Vērtējot starptautisko inovācijas projektu izstrādes un ieviešanas praksi Latvijā kopumā, eksperti norāda uz

faktu, ka valstī nav jaunradei un inovācijām atbilstošas uzņēmējdarbības vides, ko primāri saista ar

nepilnībām izglītības sistēmā, kas nav orientēta uz nestandarta risinājumu meklēšanu, jaunu pieeju

attīstīšanu (kā viens no apsvērumiem šeit tiek minēts fakts, ka nav pietiekošā līmenī nodrošināta eksakto

zināšanu apguve skolās). Sekojoši eksperti nereti norāda, ka par inovācijas (tai skaitā, starptautisku) projektu

potenciālu jārunā ciešā kontekstā ar izglītības sistēmas aktuālajiem jautājumiem.

„Uzņēmēji skatās, ko citi dara, bet tas jau nav teikts, ka tas ir tas pareizais. Mēs neizceļamies ar

attapību izdomāt kaut ko jaunu un savādāku. Vieglāk jau ir noskatīt kaut ko no citiem.” (MVU eksperti)

„Problēma ir pašā saknē, ka tie projekti nerodas, kas būtu inovatīvi starptautiski. Tas varētu būt

vispārīgs valsts izglītības un pētījumu nozares panīkums.” (Finanš u institūciju pārstāvji)

„Ir bijuši graujoši pasākumi izglītībā, lai nebūtu vairs šo ideju, kuras pēc tam finansēt. Labas idejas

atradīs savu finansējumu, bet 15 gadi bez eksaktajām zinātnēm ir tas lielākais posts. Ir ideju trūkums,

jo 15-20 gadus atpakaļ bija ļoti daudz veikalu „Prasmīgās rokas”. Tas nozīmē, ka bija pieprasījums pēc

tādām lietām. Tagad cilvēki vairs nedomā tādās kategorijās. Ir maz tādu, kas pēc dabas ir urķi un

iedziļinās tajā, kā tās lietas funkcionē.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

Finanšu institūciju pārstāvji arī norāda, ka kopumā Latvijā ir maz uzņēmējdarbības ideju ar starptautisku

inovācijas projektu potenciālu, kurus attiecīgi finansētāji būtu ieinteresēt finansēt. Eksperti gan nedod tam

skaidrojumu, bet daļēji to noteikti būtu iespējams saistīt ar jau iepriekšējā punktā minētajiem apsvērumiem.

„Kad mēs strādājām riska kapitāla jomā un veicām aktīvas investīcijas, mūsu lielākā problēma nebija,

ka ir pārāk daudz projektu. Drīzāk pašiem bija jāmeklē projekti un jāstāsta, ko mēs īsti darām.”


„Finansējuma pieejamība ir viena daļa, kurai ir jābūt, bet viņas nav, bet otra daļa ir tas, ka ir jābūt

pietiekami interesantiem projektiem, kurus mēs neredzam tik daudz.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

„Kad mēs strādājām riska kapitāla jomā un veicām aktīvas investīcijas, mūsu lielākā problēma nebija,

ka ir pārāk daudz projektu. Drīzāk pašiem bija jāmeklē projekti un jāstāsta, ko mēs īsti darām.”


Gan uzsākšanā, gan realizācijā kopīgas ir sekojošas vispārīgās problēmas:

Pēdējā gada-pusotra laikā starptautiskajos tirgos ievērojami pieaugusi neuzticēšanās Latvijas valstij un

ekonomikai, kas ievērojami apgrūtina gan projektu uzsākšanu (jo Latvijas uzņēmēji tiek uzskatīti par potenciāli

nedrošiem partneriem), gan jau iesākto tālākvirzīšanu (jo Latvijas uzņēmējus uzskata par potenciālu

apdraudējumu projektu sekmīgai realizācijai kopumā, kā rezultātā, no vienas puses, Latviju pārstāvošiem

uzņēmējiem tiek izvirzītas stingrākas prasības un, no otras puses, uzlikti lielāki ierobežojumi, kontrole u.tml.).

„Principā tas, ka viņi vairs neuzticas Latvijai. Tas ir pats grūtākais, protams, visā šajā pasākumā. It

īpaši tas sākās pagājušā gada vasarā. Viņi vairs neuztver mūs kā nopietnus sadarbības partnerus tikai

tāpēc, ka mūsu valsts ir Latvija.” (Uzņēmēji)



„Mēs gribētu ļoti sadarboties ar norvēģiem, somiem, dāņiem, zviedriem. Ļoti! Vienkārši viņiem ir ļoti

liela neuzticamība pret to, ko no šejienes var iegūt. Viņi labprāt pērk koku, kas neko ļaunu nevar

izdarīt. Viņiem ir ļoti liela neuzticība. Varbūt somiem mazāk, bet zviedriem noteikti. Viņi labāk mūs

desmit reizes pamācīs, kā darīt, nekā ņems mūsu produktu. Bet līdz ar to mums tas ir jāpierāda.”

(Uzņēmēji)

„Ja runā par tiem šķēršļiem, kas ir, nu viņi neuztver mūs nopietni.” (Uzņēmēji)

Atšķirības darba stilā, mentalitātē, ieradumos un domāšanā, kas ietekmē uzņēmējdarbības kontaktus gan

svešvalodu pārzināšanas, gan biznesa kultūras aspektā. Latvijas uzņēmēji nereti norāda, ka ir problemātiski

sadarboties ar citvalstu uzņēmējiem un dažādu institūciju, institūtu pārstāvjiem atšķirīgā darba stila dēļ (lēna

projektu virzība vai tieši pretēji – haotiska un nekoordinēta u.tml.).

„Ar Igauniju mums ir ļoti nopietna valodas barjera un viņi vairāk tomēr sadarbojas ar somiem. Latvija

nav viņu prioritāte.” (Uzņēmēji)

„Mentalitātes problēmas lielākā daļa ir. Ar Vācijas partneriem nedaudz vieglāk sadarboties, ar

zviedriem grūtāk.” (Uzņēmēji)

„Godīgi sakot, man ir vieglāk kulties un kontaktēties ar tām pašām Ziemeļvalstīm, jo mentalitāte laikam

ir viena.” (Uzņēmēji)

„Lai nonāktu pie liela projekta konkrētām lietām pagaidām nav bijušas iespējas, jo varbūt ir kādas

domu atšķirības.” (Uzņēmēji)

„Protams, mums ir ļoti nopietnas mentalitātes un domāšanas atšķirības. It īpaši kaut vai arī ar tik

tuviem kaimiņiem kā zviedriem. Mums nav ar viņiem viegli strādāt, jo pie viņiem viss notiek lēni un

pamatīgi. Pie mums viss ir vajadzīgs šodien, tūlīt un uz sitienu.” (Uzņēmēji)

„Trūkums ir tas, ka ļoti atšķiras valdību mentalitātes starp Latviju, Igauniju un Lietuvu.” (MVU eksperti)

Atšķirības tehnoloģiskajā attīstībā – Latvijas uzņēmēji šādā nozīmē bieži vien nav līdzvērtīgi citu valstu

partneriem, jo strādā ar novecojušu tehniku, neattīstītām tehnoloģijām (lai gan ir arī izņēmumi). Tas ievērojami

ierobežo Latvijas uzņēmumu iespējas dibināt līdzvērtīgas partnerattiecības starptautiskos projektos.

„Protams, ka mums tas līmenis ļoti, ļoti atšķiras. Ja viņi var atļauties investēt un viņiem šis atbalsts ir

ļoti liels, viņi var to darīt ar ļoti kvalitatīvām iekārtām, ar ļoti labu tehnisko nodrošinājumu, tad mums

diemžēl ir pa visu Rīgu jāmeklē, kur mēs varam atrast konkrētu iekārtu.” (Uzņēmēji)

Pēdējo gadu laikā salīdzinoši sekmīgi ir veikta tehnoloģiskā modernizācija izglītības institūcijās

(universitātēs, institūtos u.tml.), iepērkot modernas, augstākajiem standartiem atbilstošas iekārtas un

tehnoloģijas, taču tiek norādīts, ka šīs iekārtas nav uzņēmējiem pieejamas. Nav sistēmas, kas nodrošinātu

uzņēmēju iespējas izmantot Latvijā esošās iekārtas (piemēram, nomas tiesības, sadarbības iespējas, barters

u.tml.). Ņemot vērā, ka šādas tehnoloģijas un iekārtas nav izdevīgi iegādāties katram uzņēmējam atsevišķi,

būtu jāmeklē sadarbības iespējas, lai Latvijā esošās dažas tehnikas vienības būtu pēc iespējas pieejamas

plaš am interesentu lokam.

„Es pieļauju, ka universitātes (RTU, LU Bioloģijas fakultāte u.c.) ir ļoti daudzas aprīkotas ar šo

aprīkojumu, taču līdz šim mums nav bijusi tāda veiksmīga pieredze, lai mēs tiktu pie šī aprīkojuma,



kaut vai nomas tiesībām, tā, lai mēs varētu iet un izmantot. Tas ir vēl viens virziens, kurā būtu

vajadzīgs atbalsts. Principā tā infrastruktūra, kas ir ieinvestēta izglītības sistēmā, piemēram, iekārtas,

eksperimentālās ražošanas līnijas nelielas, tās ir ļoti labas un ļoti augstā līmenī, bet pie tā reāli nevar

tikt klāt.” (Uzņēmēji)

Latvijas produkcijas ražošanas izmaksas ir nekonkurētspējīgas starptautiskajā tirgū, kas rada divas

problēmas: izejmateriālus, kas nepieciešami dažādu projektu izstrādei, izdevīgāk iegādāties citās valstīs (kas

prasa papildus laiku, kā arī nepieciešamību meklēt un atrast izdevīgākos piedāvājumus un veidot papildus

starptautiskās sadarbības), kā arī gala produktu cenas nav konkurētspējīgas ar citu valstu piedāvājumiem. Kā

viens no iemesliem cenu konkurētspējas trūkumam tiek minēts fakts, ka Latvijas uzņēmējiem nav iespēju brīvi

operēt ar peļņas vēlamo līmeni (%), jo bieži vien uzņēmēji ir iegādājušies iekārtas vai telpas kredītā, kas prasa

noteiktus ikmēneša maksājumus, sekojoši nav iespējams samazināt nepieciešamo apgrozījuma un peļņas

slieksni. Bet turot to neadekvāti augstu tiek zaudēti klienti un sadarbības partneri.

Nereti uzņēmēji arī norādījuši, ka Latvijas uzņēmumi ne vienmēr spēj nodrošināt pietiekami augstu

kvalitāti gan ikdienas darbā, gan ražotajos produktos. Daļēji tas saistīts ar faktu, ka Latvijā strādājošajiem

speciālistiem ne vienmēr ir pietiekoši augsta kvalifikācija, zināšanas par jaunākajām tendencēm un

atklājumiem zinātnē pasaulē, lai savas kompetences un zināšanas izmantotu būtiski uzlabotu vai inovatīvu

produktu radīšanā. Papildus minams, ka uzņēmēji paredz – tuvākā gada-pusotra laikā nāksies sastapties ar

problēmu, ka liela daļa kompetento, izglītoto un zinošo speciālistu pametīs Latviju darba meklējumos uz citām

valstīm, kas ierobežos kvalificēta darbaspēka pieejamību, kas ir īpaši būtiski starptautisku (un inovācijas)

projektu gadījumā.

„Grūtības, protams, ir. Tās ir inženieru un speciālistu kvalifikācija. Ja mums būtu augstāks

kvalifikācijas līmenis, mēs būtu varējuši attīstīt projektus daudz agrāk.” (Uzņēmēji)

„Galvenais ir mūsu paša personāla kompetence – tirgus zināšanu trūkums.” (Uzņēmēji)

„Š ogad ar darbaspēku šī gada beigās un nākamgad jau būs lielas problēmas. Speciālisti par 150-200

latiem nestrādās. Viņi aizbrauks prom, kur var nopelnīt, lai var nomaksāt kredītu vai līzingu un uzturēt

ģimeni. Mums jau divi cilvēki ir aizbraukuši. Jaunus ņemt un apmācīt nav tas. It kā ir bezdarbs, bet

mēs tagad divus cilvēkus gribējām jau pieņemt, bet pagaidām nevaram atrast. Tas ir šodien. Pēc

pusgada vispār būs grūti.” (Uzņēmēji)

Kā viena no būtiskām problēmām nereti tiek minēta arī pārāk lielā birokrātija valsts atbalsta izmantošanā,

kas liek pastiprinātu uzmanību un resursus veltīt nevis pašam produktam, pakalpojumam, bet formālajai

dokumentācijai. Lai gan uzņēmēji atzīst, ka pēdējos gados birokrātiskais slogs uz jaunrades projektiem ir

mazinājies, tomēr tiek norādīts, ka tas joprojām ir pietiekami būtisks un resursus pašai jaunradei atņemošs.

„Citās valstīs varētu nesaprast, ka mums vajag tādus un šitādus dokumentus nodokļu sistēmā un

grāmatvedības sistēmā. Viņi metīs mieru līdzko ieraudzīs, ar ko tam mūsu uzņēmējam ir jātiek galā!

Viņi nesaprot, tas viņiem ir par sarežģītu.” (MVU eksperti)

„Teorētiski jau mēs varējām prasīt to avansu 30%, bet tad atkal jāgaida 3 mēneši, kamēr lemj. Viss

baigi velkas. Iesniedzām LIAA kaut kad pavasarī. Pirmās atbildes saņēmām tikai kaut kad jūlijā. Tad



bija jāveic labojumi. Tad pēc diviem mēnešiem bija atbilde, ka vēl vajadzīgi labojumi, tad atkal

iesniedzām un atkal gaidījām. Tad jau ir septembris un tad mēs sākām domāt – vai mēs vispār varam

pacelt š o projektu?” (Uzņēmēji)

„Var jau smieties, bet galvenais jebkurā šinī projektā ir, lai atskaitoties sakristu kolonnas ar rindiņām

un tie cipari. Tas ir pirmā vietā nekā tas zinātniskais, rūpnieciskais vai speciālista novērtējums tam

konkrētajam produktam/ iekārtai/ tehnoloģijai. Diezgan liela ir birokrātija. Lai gan tā ir palikusi mazāka.

Toreiz, kad pirms 2-3 gadiem rakstīju, tad tikai vaktēja, lai sakristu viss līdz santīmam. Nedod Dievs,

ka Excel noapaļo kaut ko uz otru pusi.” (Uzņēmēji)

„Un vēl – tā birokrātija!!! Tās grantu programmas, tās nav pieejamas mikrouzņēmumam. Tā birokrātija

ir tik liela, ka to nevar pavilkt 1-2 cilvēku uzņēmumi.” (MVU eksperti)

„Šogad es vēlējos realizēt to LIAA projektu par bioinženierijas centra celtniecību, bet tā kā mums

valsts ierēdņu dēļ tas viss novilcinājās, mēs nokavējām par trīs mēnešiem un vairs nevaram.”

(Uzņēmēji)

„Mēs esam redzējuši ļoti daudzas ierēdņu vēstules uzņēmējiem, kur viņi raksta atbildes tā, lai

pasargātu sevi juridiski, lai nerastos pārpratumi utt.” (MVU eksperti)

Mehānisma trūkums, kas nodrošinātu saziņu un informācijas apmaiņu starp zinātniekiem un

uzņēmējiem arī tiek minēta kā viena no problēmām tieši Latvijas iekšienē. Šobrīd uzņēmēji un zinātnieki

strādā katrs pats par sevi un nav nekādu vairāk vai mazāk formālu veidu, kā tiktu nodrošināta informācijas un

pieredzes apmaiņa starp šīm divām mērķa grupām, kas potenciāli varētu attīstīties jaunos sadarbības

projektos. Uzņēmēji uzskata, ka būtu nepieciešami kādi abu grupu komunikācijas mehānismi, kā arī datu

bāzes, kurās apkopotu informāciju par, pirmkārt, Latvijā pieejamo tehniku, ierīcēm (jo nereti uzņēmējiem

nepieciešama aparatūra, bet nav zināms, vai un kur Latvijā tāda ir pieejama) un, otrkārt, zinātnieku

izstrādātajām idejām, kas potenciāli varētu noderēt komercializācijai.

„Ir jārada šī te vide, ko mēs saucam par inovācijas kultūru, kas pie mums ļoti smagi veidojas. Tā ir

sadarbība, kas ir sakari, kas nekad nebūs, jo ir jābūt kaut kādām šādām nodefinētām inovācijas

atbalsta struktūrām, kur uzņēmējs var atnākt un pateikt, ka viņam interesē sadarbības partneri tur un

tur, un viņam iespēju robežās kaut kāds atbalsts vai uzsākums tiek dots.” (MVU eksperti)

„Latvijā tā sāpē ir tāda, ka zinātnieki no ražotājiem stāv ļoti tālu.” (Uzņēmēji)

„Ir vēl viena grūtība, ka mēs nezinām, kas citiem ir. Ja vajag kādu aparatūru, lai kaut ko analizētu,

mums nav tādas datu bāzes, kur to var pateikt. Pa šiem pēdējiem gadiem zinātniskās institūcijās ir

tādas pērles un aparāti, ko varētu izmantot, bet Latvijā ir ļoti liela distance starp zinātniekiem un

ražotājiem.” (Uzņēmēji)

„Mums nav tās infrastruktūras, kas tos zinātniekus vai inženierus saved kopā ar reāliem investoriem.”


Saistīti ar iepriekš minēto – nereti uzņēmēji saskārušies ar problēmām, ka zinātnieki un izgudrotāji nevēlas

dalīties ar idejām, jaunradījumiem, jo baidās, ka uzņēmēji no tā gūs peļņu, nedaloties ar izgudrotājiem. Šādā

aspektā tiek norādīts, ka nepieciešams plašāks skaidrošanas darbs, lai panāktu zinātnieku un uzņēmēju



savstarpējo uzticēšanos un kopdarbību, vienlaikus precīzi nodrošinot arī abu pušu juridiskās un finansiālās

tiesības un pretenzijas. Jāpiebilst, ka MVU eksperti gan norāda, ka arī paši uzņēmēji bieži vien nevēlas izpaust

savas inovatīvās idejas un ieceres un tādēļ ir problemātiski piemeklēt atbilstošākos atbalsta veidus, kā arī

pašiem uzņēmējiem ir problemātiski meklēt un atrast sadarbības partnerus, nerunājot par savām idejām

pietiekami atklāti. Šādā kontekstā finanšu institūciju pārstāvji norāda, ka zinātniekiem bieži vien trūkst zināšanu

un prasmju par ideju komercializāciju, kas, no vienas puses, daudzas labas un potenciāli veiksmīgas idejas

neļauj sekmīgi realizēt, un, no otras puses, apgrūtina sadarbību ar investoriem vai uzņēmējdarbības

partneriem, neuzticoties un neļaujot izstrādāt tieši ideju komercializācijas projektus.

„Tendence ir vairāk uz tādu slepenību. Ir neuzticīgi. Ja vēl pateiks, ka tur būs jādalās ar idejām, tad...”

(MVU eksperti)

„Zinātniekiem pūrā ir tik daudz dažādu un interesantu lietu, bet viņi baidās no ražotājiem vai nemāk

sazināties. Tāpēc tā plaisa starp zinātnieku un ražotāju ir ļoti liela. Ja mēs to likvidētu, tad mums būtu

tik daudz jaunu, inovatīvu un efektīvu produktu! Tas ir jāmāk. Ir jau arī tādi, kas sēž uz savām labajām

idejām, jo domā, ka ražotājs no tā gūs lielu peļņu, bet tādēļ jau ir juristi, kas sakārto līgumus. Tā ir ļoti

liela sāpe Latvijā.” (Uzņēmēji)

„Jautājums ir, kas par zinātnieku, kas par cilvēku pretī. Cik viņš ir tīri teorētisks, cik viņš ir gatavs

atvērties uzņēmējiem. Tas ir atkarīgs no katra cilvēka, no katras tēmas individuāli.” (Uzņēmēji)

„Ir bailes palaist tautās, jo domā, ka tiklīdz to palaidīs tautās, tā kāds to realizēs. Tas ir ļoti uzskatāmi

mūsu uzņēmējiem. Viņi baidās to skaļi pateikt. Viņi atnāk uz konsultāciju, bet īsti nepasaka, ko grib

darīt.” (MVU eksperti)

Tā kā inovācijas projekti visbiežāk saistīti ar nepieciešamību piesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus, zinātniekus

u.tml., tad kā viena no problēmām šādu projektu realizācijā tiek minēts fakts, ka uzņēmējiem nav iespējams

pilnībā pašiem kontrolēt un paredzēt visu projekta gaitu. Lielā mērā projektu sekmīgums ir saistīts ar

piesaistīto speciālistu darba produktivitāti un kvalitāti. Tas rada riskus uzņēmējiem, jo atbildība par projektu

izstrādi un ieviešanu gulstas uz formālo projekta vadītāju. Šī gan nav bieži minēta problēma, bet daži uzņēmēji

uz to norādījuši.

„Kā jebkurā projektā nekad jau īsti tas rezultāts nav paredzams. Vienmēr ir kādas korekcijas jāveic.”

(Uzņēmēji)

4.5. Finansējuma pieejamība starptautisku sadarbības projektu realizēšanai

Vērtējot, cik lielā mērā tieši finansējuma pieejamība un piesaistīšanas nosacījumi ir problēma starptautisku inovācijas

projektu realizācijai, novērojams, ka uzņēmēju vērtējumi ir atšķirīgi atkarībā no tā, cik lielā mērā paša uzņēmuma rīcībā ir

pieejams finansējums jaunradei. Jo plašākas ir paša uzņēmuma finanšu iespējas, jo mazāk kritikas tiek veltīts dažāda

veida ārējiem finansējuma avotiem, savukārt tie uzņēmumi, kuriem pašiem ir ļoti ierobežotas iespējas finansēt vai

vismaz līdzfinansēt savus jaunrades projektus, finansējuma piesaistīšanu atzīst par vienu no galvenajām problēmām un

šķēršļiem jaunu projektu izstrādē un ieviešanā.



Finansējuma pieejamības aspektā tiek norādīts uz vairākām nepilnībām, kuras ierobežo uzņēmēju iespējas inovācijas

projektu izstrādē:

Šobrīd praktiski uzņēmējiem nav pieejams cits ārējais finansējums kā tikai valsts atbalsta programmās

pieejamais. Savukārt tā pieejamību ierobežo, no vienas puses, pārāk stingrās (un daudzskaitlīgās)

prasības pret atbalsta saņēmējiem (kā viens no ierobežojošiem faktoriem tiek minēta prasība pēc noteikta

apgrozījuma iepriekšējā uzņēmuma darbības periodā, kas ierobežo atbalsta saņemšanu to uzņēmumu lokā,

kuri jau iepriekš ir sekmīgi strādājuši; tāpat kā apgrūtinājums minēts fakts, ka atbalsta programmas neparedz

avansa maksājumus, kas uzņēmējiem rada risku, ka formālu iemeslu dēļ projekta noslēgumā kādas veiktās

aktivitātes var netikt atzītas par atbalstāmām un tātad apmaksājamām), un, no otras puses, nepiecieš amais

līdzfinansējums, kurš pašu uzņēmumu rīcībā visbiežāk nav, bet piesaistīt no bankām nav iespējams banku

nevēlēšanās kreditēt dēļ (vai arī tādu kreditēšanas nosacījumu dēļ, kuri uzņēmējiem nav izdevīgi).

Ja runā tieši par valsts atbalsta piesaistīšanas iespējām, tad gan uzņēmēji, gan MVU eksperti un arī finanšu

institūciju pārstāvji izteiktu kritiku velta tieši attiecībā pret valsts atbalsta programmu pieejamības noteikumiem

un saņemtā valsts atbalsta administrēšanu, uzskatot, ka uzņēmējiem šajās programmās ir pārāk daudz

birokrātisku šķēršļu gan piesaistē, gan pēc tam projektu vadībā. Daž i MVU eksperti pat izteikuš i

nepieciešamību radikāli mainīt esošo valsts atbalsta saņemšanas un uzraudzības sistēmu, lai tā vairāk būtu

orientēta uz gala rezultātu, nevis birokrātisko procesu (viens no ierosinājumiem – katram projektam no

administrējošās/ uzraugošās institūcijas puses nodrošināt konkrētu atbildīgo personu, kura strādā kopā vienotā

komandā ar uzņēmēja darba grupu, nevis veic tikai uzraugošas un kontrolējošas funkcijas). Ilgtermiņā tiek

uzskatīts, ka pat pie atviegloto nosacījumu radītajiem riskiem, ieguvumi no potenciāli veiksmīgajiem projektiem

būtu lielāki kā zaudējumi, kurus mēģina ierobežot un novērst ar dažādiem administratīvajiem un

birokrātiskajiem sarežģījumiem, kas tiek iestrādāti projektu pieteikumu nosacījumos.

Problēmas sagatavot atbalsta pieprasīšanas projektus, nepiesaistot ekspertus, kuriem ir atbilstoš a

pieredze, t.i., uzņēmēji atzīst, ka tikai saviem spēkiem nespētu sagatavot projektus, kuri būtu sekmīgi valsts

atbalsta piesaistīšanā. Tas nozīmē savukārt papildus resursu nepieciešamību jau atbalsta piesaistes projektu

izstrādē, bet esošajā situācijā līdzekļi, kurus šādiem mērķiem novirzīt maziem un it īpaši mikrouzņēmumiem

nav.

Kā viena no problēmām tiek identificēts arī fakts, ka projektu izstrāde un ieviešana prasa daudz laika, ja visas

izmaiņas, papildinājumi projektos ir jāsaskaņo ar uzraugošajām institūcijām un saskaņošana parasti ir ļoti

lēna un laikietilpīga. Vairāki uzņēmēji pat norādījuši, ka šī iemesla dēļ viņu realizētie projekti bijuši nesekmīgi.

Kopumā gan uzņēmēji, gan MVU eksperti uzskata, ka dažādās valsts atbalsta programmās pieejamais

finansējums ir pārāk mazs, lai pietiekamā apjomā un kvalitātē sekmētu inovatīvu starptautisku kopdarbību

izstrādi un realizāciju. Proti, tiek norādīts, ka dažādām atbalsta programmām būtu jābūt vairāk un brīvāk

pieejamām uzņēmējiem.

Nepietiekošas atbalsta pieprasījumu projektu izvērtēšanas darbinieku zināšanas un izpratne par

konkrētajām uzņēmējdarbības nozarēm un jomām uzņēmēji un arī finanšu institūciju pārstāvji nereti

minējuši kā vienu no šķēršļiem, kurš ierobežo finansējuma pieejamību potenciāli sekmīgām idejām. Uzņēmēji



uzskata, ka projektu izvērtētājiem bieži vien nav pietiekošas kompetences konkrēto ideju adekvātai

izvērtēšanai, kam sekas ir fakts, ka nereti labprātāk finansējums tiek sniegts, piešķirts tradicionālajām

nozarēm, kurās ir konkrēta, paredzama, kaut arī potenciāli mazāka ieguvumu iespēja, nevis netradicionālām,

šauras nišas jomām.

Kopumā novērojams, ka uzņēmēji par iespējamiem finansējuma avotiem uzskata tikai bankas un valsts

atbalsta programmas un, ņemot vērā ierobežotās iespējas iegūt banku finansējumu, šobrīd par vienīgo sev

reālāko finansējuma avotu uzskata valsts atbalstu. Finanšu institūciju pārstāvji šādā kontekstā norādījuši, ka

uzņēmējiem ir pārāk maz informācijas un zināšanu arī par citiem finansējuma piesaistīšanas veidiem

(riska kapitāls, biznesa eņģeļu kustība, inkubatori u.c.), tādēļ būtu nepieciešamas kādas atbalstošas aktivitātes

arī šādā aspektā.

Finanšu institūciju pārstāvji pētījumā norādījuši, ka tuvākajā laikā aktuālākais un uzņēmējiem pieejamākais

ārējais finansējums starptautiskiem inovācijas projektiem varētu būt tieši riska kapitāls (vienlaikus netieš i tiek

atzīts, ka iepriekšējos gados komercbankas ir lielā mērā aizņēmušas riska kapitāla nišu, finansējot uzņēmumu

inovācijas projektus, ko normālā tirgus situācijā komercbankas nedara).



5. INFORMĒTĪBA PAR FINANSĒJUMA PIESAISTĪŠANAS IESPĒJĀM

Kopumā uzņēmēji atzīst, ka ir labi informēti par finansējuma pieejamību. Lai arī dažkārt uzņēmēji novērtējuši, ka

informācijas ieguve prasa daudz laika un arī finanšu resursu, tomēr sevi par neinformētu pētījumā nebija atzinis

neviens intervētais.

„Ja visa informācija ir 100%, tad es varētu teikt, ka zinu kādus 80%. Noteikti ir kādi fondi, kurus es nezinu, bet

es visu laiku par to interesējos.” (Uzņēmēji)

„Es visur internetā sekoju un LIAA arī. Es domāju, ka ļoti laba informācija ir. Vienmēr pienāk visāda informācija.

Ik pa brīdim notiek visādi semināri. Mēs tai apritē esam iekšā. Ik pa laikam piesūta visādu informācija. Visu

nemaz nevar pacelt, tik daudz to iespēju ir.” (Uzņēmēji)

„Diezgan labi esam informēti.” (Uzņēmēji)

Tai pat laikā novērojams, ka daļa uzņēmēju informācijas apkopošanai un aktualizēšanai algo konsultantus vai

uzņēmumā tam tiek algots darbinieks. Tas visdrīzāk norāda uz faktu, ka informācijas ir pat pārāk daudz un tā nav

viegli sistematizējama un pārskatāma. Jāuzsver gan, ka tie, kuri intervijās norādījuši, ka algo konsultantus, nebija

izteikuši kritiku par šo faktu, pat pretēji – pauduši uzskatu, ka tā ir normāla prakse, ka ar informācijas vākšanu un

apkopošanu nodarbojas ārpakalpojumu sniedzēji. Tiesa – šāds uzskats vairāk raksturīgs vidējiem uzņēmumiem, kamēr

mazie un mikro uzņēmumi tomēr nereti sūdzējušies par pārāk lielo informācijas apjomu, kuru grūti apzināt un strukturēt

atbilstoši savām vajadzībām.

„Pēc tam, kad noslēdzām līgumu ar kompāniju, kas seko līdzi, kuri zina mūs, zina mūsu specifiku, seko līdzi šīm

te aktivitātēm, tad es teiktu, ka mēs esam informēti. Bet, ja mums pašiem tas būtu jādara, tad mēs nebūtu tik

informēti, kā tagad esam.” (Uzņēmēji)

„Īstenībā tā ir pieejama, bet tam ir jātērē diezgan daudz resursu, lai varētu sekot visam līdzi, kādi fondi ir

pieejami, kādi uzsaukumi ir un kas notiek. Tad praktiski ir jātur štatā cilvēks, kas visu laiku ar to nodarbojas un

filtrē šo informāciju.” (Uzņēmēji)

„Ja cilvēkam vajag, viņš atradīs, izlasīs un aizies un pajautās, kā to izdarīt. Pašam taisīt vai konsultantu

piesaistīt, jo ir ļoti daudz, kas šo pakalpojumu piedāvā. Viņi to paskaidros. Es apskatījos un sapratu, es viens

pats to nevarēšu, jo būs kļūdas. Vienkārši būs žēl patērēto laiku.” (Uzņēmēji)

„Ja ir gatavi maksāt par konsultācijām firmām, tas nozīmē, ka tomēr šī informācija nav pieejama. Arī mums kā

konsultantam ir visu laiku jāseko, kas notiek. Pat konsultantiem ir grūti izsekot, kas notiek ar vienu vai otru

programmu.” (MVU eksperti)

„Uzņēmums, kurš nav ļoti liels, nav ar lielu kapacitāti un nav spēcīgs, ļoti bieži ir spiests piesaistīt konsultantus,

kas ir augstas izmaksas. Ļoti bieži uzņēmēji uz to skatās kritiski, jo izmaksas ir augstas, bet netiek garantēts

nekāds iznākums.” (MVU eksperti)

„Te nav informācijas deficīts, bet gan nesakārtotība.” (MVU eksperti)

„Informācija ir, bet tā nav sistematizēta.” (Finanšu institūciju pārstāvji)



Tāpat daļa intervēto norāda, ka informācija ir plaši pieejama, bet tā ir pārāk birokrātiskā valodā un pārāk sarežģīti

pasniegta.

„Nav jau tā informētība. Mēs paskatāmies LIAA mājas lapā, kaut ko ieraugām, bet tur jau ir ļoti birokrātiska tā

informācija.” (Uzņēmēji)

„Tādam vidusmēra cilvēkam tā ir absolūta Morzas ābece. Ja ieiet kaut vai jebkurā valsts institūcijas mājas lapā,

tik n-tās apakšsadaļas, n-tie MK noteikumi. Cilvēks vienkārši apmulst no tās šausmīgās informācijas gūzmas.”

(Uzņēmēji)

„Jāsaprot, ka uzņēmējiem nav nedēļa laika, lai iedziļinātos tajā dokumentā, tajos principos. Viņam ir ļoti daudz

citi darbi, kas ir jāizdara. Un jo vieglāka un uztveramāka tā būs, jo, protams, tam uzņēmējam ir vieglāk ar to visu

strādāt. Un šobrīd varu pateikt, ka tas ir drausmīgi attiecībā pret vidusmēra cilvēku, kurš varbūt tiešām nav

spējīgs izlasīt 12 lapas ar MK noteikumiem.” (Uzņēmēji)

„Informācija ir grūti pārskatāma un prasa specifiskas zināšanas, jo šie dokumenti ir jāmāk lasīt. Tie ir pilni ar

eirokrātu valodu, kas uzņēmējam ir pilnīgi sveša. Jo mazāks uzņēmējs, jo viņam ir grūtāk tajā iebraukt, jo viņam

nav tik daudz resursu.” (Uzņēmēji)

„Es teikšu tā, ka informācijas ir ļoti daudz, bet viņa ir ļoti vispārīga un nav līdz galam izstāstīti spēles noteikumi.

vairāk ir jāizstāsta, kādi ir kritēriji, ne visi var pieteikties, ne visiem tas ir ļauts un atļauts pieteikties, bet trūkst

tādas izskaidrojošās informācijas. Tas, ka mēs noorganizējam semināru, parādām PowerPoint prezentāciju uz

pāris slaidiem, tas nav skaidrojums. Tas nozīmē, ka ir jābūt telefonam vai mājas lapai, kur vienkāršā cilvēku

valodā izskaidrots nevis kaut kādā Eiropas Parlamenta komisijas terminoloģijā.” (MVU eksperti)

Nereti intervijās tiek arī norādīts uz faktu, ka informācija ir izkaisīta dažādās institūcijās, tādēļ uzņēmējiem jātērē

daudz laika, lai visus šos dažādos informācijas avotus apzinātu.

„Informācija ir arī sadrumstalota, tā ir jāmeklē vismaz pa 4 – 5 avotiem.” (Uzņēmēji)

„Nav vienkopus pārredzama lauka, kur šis finansējums ir pieejams. Tas ir ļoti sadrumstalots pa dažādām

institūcijām. Uzņēmējam ir grūti orientēties, ja vien viņam nav cilvēka, kas mērķtiecīgi uz to strādā, seko līdzi

jaunākajai informācijai vai arī viņš nav piesaistījis konsultantu.” (Uzņēmēji)

„Informācija ir, bet nav organizēta vienā vietā.” (MVU eksperti)

„Ir sadrumstalotība, ka ir dažādi atbalsta sniedzēji. Tur ir grūti noorientēties. It sevišķi, ja ir runa par grantu

piesaisti, tad tur ir tik daudz dažādu programmu un atbalsta sniedzēju. Tas pats ir finansējuma jomā – ir divas

garantiju aģentūras, vairāki fondi, atbalsta programmas caur komercbankām, arī caur Hipotēku banku kā valsts

banku. Tagad arī Parex ir paredzēts. Tā kā noorientēties, kur ko var dabūt, varētu būt problēma.” (Finanš u

institūciju pārstāvji)

Saistīti ar iepriekš minētajiem apsvērumiem (informācijas apjoms, decentralizācija un informācijas pasniegš anas

sarežģītība), daļa intervēto norāda, ka būtu ļoti nepieciešams informāciju koncentrēt vienā vietā, piemēram, sava veida

vienas pieturas aģentūrā, kur būtu iespējams saņemt gan visu informāciju par valsts atbalsta veidiem, gan arī

konsultācijas.

„To nu gan LIAA varētu darīt centralizēti, jo visa informācija ir izkaisīta un izmētāta.” (Uzņēmēji)



„Būtu labi, ja šīs programmas administrētu divas vai viena iestāde, nevis sadalītas pa piecām ministrijām un

aģentūrām. Ja būtu tāda vienas pieturas aģentūra, kas varētu būt tā pati LIAA, kura tad arī visas tās

programmas administrētu. Tad mēs zinātu, ka ir konkrēti cilvēki, pie kuriem mēs vēršamies, konsultējamies un

saņemam informāciju, bet tagad man ir jāstaigā no vienas iestādes uz otru. Tas būtiski uzlabotu to.” (Uzņēmēji)

„Ja būtu viena vieta, kur uzņēmējs uzzinātu pilnīgi visu par visu, tas būtu labi.” (MVU eksperti)

„Mēs mēģinājām ieteikt Finanšu ministrijai pārkārtot to fondu vadību tā, lai informācija būtu pieejama vienā

vietā. Šobrīd viņi saka, ka tas ir esfondi.lv mājas lapā, bet tomēr uzņēmēji nespēj orientēties šai lapā. Pie tam

informācija ir novecojusi. Tas, kā notiek visas izmaiņas šodien, nevar uzticēties pilnībā tai informācijai, kas ir

izlikta. Kādreiz pie mums arī atnāk uzņēmējs un saka, ka LIAA mājas lapā ir tāda programma, bet mēs jau

zinām, ka tai plāno vai nu izmaiņas, vai izņemt naudu, vai atlikt, vai vispār tā ir zem jautājuma, vai tā būs.

Cilvēki ir ļoti slikti informēti par fondiem. Tās lapas, kas ir, nav pietiekoši kvalitatīvas un nav visa informācija

vienuviet.” (MVU eksperti)

„Vajadzētu kaut kādam IT risinājumam būt kopā ar klientu apkalpošanas nodaļām. Pašvaldībās ir vienas

pieturas aģentūras, kur cilvēks atnāk un saņem informāciju. Šeit būtu tas pats ieviešams.” (MVU eksperti)

Intervētie eksperti papildus arī norāda, ka informētība ir atšķirīgā līmenī, atkarībā no tā, par kādu finansējuma avotu

ir runa – ja par banku kredītiem un struktūrfondiem publiskajā telpā ir bijis ļoti daudz informācijas, tad par tiem uzņēmēji

ir samērā labi informēti, savukārt par mazāk zināmiem finansējuma veidiem (piemēram, riska kapitāls, biznesa eņģeļi, arī

valsts garantijas u.tml.) uzņēmēju zināšanas un informētība ir pat ļoti zemā līmenī.

„Par struktūrfondiem zina, jo tas ir visur medijos, par kredītiem zina, jo bankas dod informāciju. Par garantijām

nezin tik labi.” (MVU eksperti)

„Riska kapitāla atpazīstamība ir salīdzinoši zema. Ik pa laikam saskaros ar dažādiem mītiem par to, ko nozīmē

riska kapitāli. Tas ir kaut kas ļauns un slikts.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

„Uzņēmēji, protams, pēdējo gadu rezultātā ir daudz labāk informēti par banku finansējumu. Par investīcijām vai

„biznesa eņģeļiem” ir mazāka izpratne.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

MVU eksperti arī papildina, ka informētība ir tikai vispārīga, bet par konkrētām finanšu vajadzībām, kas rodas

ikdienā, uzņēmējiem un it īpaši mazajiem un mikro, bieži vien ir ļoti nepilnīgas zināšanas un prasme nepiecieš amo

informāciju atrast.

„Uzņēmēji ir informēti par to, ka Latvijā ir Eiropas nauda pieejama, ko administrē LIAA. Bet tas informācijas

trūkums sākas tai brīdī, kad uzņēmumam ir viena konkrēta vajadzība. Tad ir tā, ka cilvēks atnāk un saka, ka

viņam vajag 20 000 latus. Viņi pa ausu galam ir kaut ko dzirdējuši, bet citreiz tās programmas jau ir beigušās.”

(MVU eksperti)



6. FINANSĒJUMA PIESAISTĪŠANAS IESPĒJU UN PRAKSES NOVĒRTĒJUMS

6.1. Līdzšinējā pieredze finansējuma piesaistīšanā un finansējuma pieejamības vērtējums

Uzņēmēju viedoklis

Vērtējot savu līdzšinējo pieredzi finansējuma piesaistīšanā, uzņēmēji pauž dažādus finansējuma pieejamības

vērtējumus, bet kopumā nav novērojami izteikti negatīvi vērtējumi. Drīzāk uzņēmēji uzskata, ka grūtības un dažāda

veida šķēršļi finansējuma piesaistīšanā ir normāla uzņēmējdarbības ikdiena.

„Pirmkārt, finansējuma piesaistīšana ir reāls, nopietns darbs. Ir jāseko līdzi savam uzņēmumam, informācijai,

izaugsmes iespējām. Tas ir tas, kas interesē investoru – jebkura nauda tā ir investīcija.” (Uzņēmēji)

„Sākumā bija ideja, bija skaidrs, ko mēs varam izveidot, bija vīzija, ko mēs gribam izstrādāt, uz kurieni mēs

ejam, ko mēs varam izdarīt vērtīgu. Tad mēs skatījāmies, vai attiecīgi ir kādi fondi vai avoti, kas atbalsta šādas

idejas. Atradām tos finansētājus, pieteicāmies, ieguvām un strādājām ar tiem. Galvenais ir ideja.” (Uzņēmēji)

Tai pat laikā nereti tiek pausti arī kritiski vērtējumi.

Problēmas sadarbībā ar komercbankām

No vienas puses, uzņēmēji norāda uz banku neizdevīgajiem nosacījumiem kreditēšanai, no otras puses, daļa uzņēmēju

uzskata, ka bankām nav pietiekami kompetenču, lai izvērtētu katra konkrētā uzņēmuma biznesa idejas un plānus (kā

rezultātā salīdzinoši vieglāk finansējums ir pieejams „cietajām” investīcijām, bet grūtāk – inovācijas projektiem, jaunām

biznesa idejām).

„Ar bankām es visvairāk strādāju, bet arī ar bankām ir dažādi. Hipotēku un zemes bankai četrus gadus atpakaļ

bija ļoti drakoniski noteikumi. Man jāieķīlā bērni, lai es tur dabūtu kredītu... Tev apķīlā pilnīgi visu. Pilnīgi viss

risks uz manu biznesu, bet bankai jau arī ir jāuzņemas kaut kāds riska procents. Arī viņi jau ir biznesmeņi.”

(Uzņēmēji)

„Hansabanka bija daudz atvērtāka. Viņi paņēma iekārtu kā ķīlu un paprasīja privātas garantijas. Zemes banka

gribēja apķīlāt to iekārtu, visas pārējās iekārtas, nekustamo īpašumu kā garantiju un vēl personīgās garantijas

un, lai visi konti iet caur viņiem. Tas ir neadekvāti.” (Uzņēmēji)

„Bankas ļoti negrib strādāt ar ražotājiem. Viņi daudz strādāja ar nekustamiem īpašumiem. Bet, ja nekustamie

īpašumi ir kā smilšu kāpa, kuru vienā brīdī var aizpūst uz citu vietu, tad ražošana ir kā klints, kas erozijas ceļā

var drupt, bet viņa neizplēn.” (Uzņēmēji)

„Nelabprāt viņi to dara. Viņi saprot vienkāršas lietas. Iekārta, piemēram, - to viņi saprot. Iekārta strādā – nauda

nāk atpakaļ. Uz tādiem riska projektiem, uz biznesa plānu – nu nē! Unicredit mūs noklausījās un teica – ļoti

interesanti, bet iedeva ļoti drakoniskus noteikumus – 20%, 3 gadi un vēl papildus – ķīla.” (Uzņēmēji)

„Iekārtām dabūt ir vienkāršāk, jo banka to saprot, bet jauniem inovatīviem projektiem trūkst tās ticības – bankas

negrib dalīties riskā. Viņi grib strādāt bez riska.” (Uzņēmēji)

„Komercbankās ir „gudri” cilvēki – ar viņiem ir grūti runāt, viņiem vienmēr ir taisnība.” (Uzņēmēji)



„Es esmu runājis ar kolēģiem, kas ir mēģinājuši kādu finansējumu dabūt, tad nevienam nekas nav sanācis.

Bankas neviens negrib riskēt. Tirgus iet uz leju un banka piesardzīgi uz visu to skatās. Tad ir jābūt 300%

nodrošinājumam un tad tikai 50% iedod.” (Uzņēmēji)

„Bankām jau neinteresē veicināt uzņēmējdarbību. Bankas tāpat kā bizness grib pelnīt naudu un ja viņi redz, ka

riska pakāpe ir lielāka, tad tas nav viņu interesēs.” (Uzņēmēji)

„Ja mēs nedabūjam LIAA vai valsts atbalstu, tad mēs ceram uz bankām, bet diemžēl mēs tagad dzirdam, ka ne

tik daudz ir tas, ka viņas nedod un varbūt procenti ir lielāki, cik viņu prasības - tādi slēptie punkti un ķīlas no

īpašniekiem.” (Uzņēmēji)

Valsts atbalsta programmu birokrātiskums

Tāpat tiek kritizētas arī dažādas valsts atbalsta programmas. Tiek norādīts uz to administrēšanas un ieviešamo projektu

uzraudzības procedūru sarežģītību un birokrātiskumu, kas, no vienas puses, palielina uzņēmēju izdevumus par valsts

atbalsta projektu ieviešanu, un, no otras puses, prasa ievērojamus laika resursu ieguldījumus projektu izvērtējumiem,

izmaiņu veikšanai, atskaišu iesniegšanai un arī finansējuma atgūšanai. Kā arī valsts atbalsta programmu finansējumam

atbilstošo uzņēmumu nereti kritēriji tiek uzskatīti par ierobežojošiem.

„Ir pieredze ar tiem fondiem – ar LIAA. Tur man nekad nav bijuši īsti izprotami tie vērtēšanas kritēriji, jo viņi

brīžiem ir absurdi. Es zinu, kas viņus taisa, un es baidos, ka tie cilvēki no kabineta nav degunu pabāzuši.”

(Uzņēmēji)

„Mēs veicām pirmo kārtu ar Norvēģijas fondu. Mēs izstrādājām savu priekšlikumu, bet tas finansējums tika

iedots citam projektam. Es pa lielam nevaru komentēt, jo citus priekšlikumus neesmu redzējis. Tur bija fonda

pārstāvis Latvijā, kas pieņēma šādu lēmumu. Mēs tos izvērtēšanas kritērijus nezinājām. Grūti komentēt.”

(Uzņēmēji)

„Mēs aizgājām uz LIAA un izstāstījām par savu iespēju un jautājām – vai ir kāda iespēja saņemt atbalstu no

LIAA. Mums apsolīja. Mēs vairāk neko tobrīd nezinājām. Viņi saka – iesniegsiet pēc tam atskaiti, 3 mēnešu

laikā. Mēs varējām pretendēt uz komandējuma naudu, dienas naudu, biļetēm. Es jau iepriekš nezinu, cik tas

viss maksās! Kad atbraucām atpakaļ, mums jautā LIAA – kur ir Jūsu iesniegums? Bet es taču tur neko iepriekš

nevarēju iesniegt. Bet LIAA tagad man maina noteikumus!!! Mums taču teica, ka iesniegumu varēs sniegt, kad

zināsim nianses – ar fotogrāfijām utt. Viņi teica – atbrauksiet, tad arī runāsim. Atbraucam – tagad pavisam cita

dziesma...Ierēdņu sastādītie noteikumi nav vērsti uz uzņēmuma atbalstīšana, bet uz iedzīšanu stūrī.”

(Uzņēmēji)

„Mēs bijām 100% pārliecināti, ka mēs to naudu dabūsim. Nebija neviens jautājums par to, ka varētu nedabūt,

bet mēs saņēmām atteikumu, par ko es biju šokā. Mans viedoklis par noraidījumu bija tāds – cilvēki, kas

izskatīja, neko no tās lietas nesaprata. Otrkārt, kaut kur nebija kāds komats vai bija kāda rakstu darba kļūda.”

(Uzņēmēji)

„Man tā pieredze ir tāda, ja cilvēks nav izgājis no A līdz Z visam tam cauri, tad ir ļoti grūti uztvert, kurā brīdī tā

programma ir iespējama priekš tevis. Tas konsultants, kuru mēs paņēmām, kā zivs ūdenī peldēja visās tajās



LIAA programmās un zināja, kurš drīkst un kurš nedrīkst, un kādos apmēros pretendēt. Es tai brīdī par to

nemaz nedomāju. Es kā uzņēmuma vadītāja, kurai ir citi pienākumi, es tur neorientējos. Drīzāk nē.” (Uzņēmēji)

Problēmas nodrošināt līdzfinansējumu

Galvenās problēmas, ar kurām saskārušies uzņēmēji, piesaistot ārējo finansējumu, bijušas saistītas ar līdzfinansējuma

vai nodrošinājuma nepieciešamību. Īpaši aktuāli tas ir bijis un ir mazajiem un mikro uzņēmumiem.

„Ar kaut kādiem riska kapitāla fondiem mēs arī tur mēģinājām bakstīties, bet viss atduras pret vienu un to paš u

– vispirms vajag kredītu vai savu naudu. Tā, ka dotu vienkārši naudu uz priekšu – tā nekur nav.” (Uzņēmēji)

„Visur atduras pret to, ka vajag savu līdzfinansējumu, savu kapitālu, bet, ja pašiem naudas nav, tad vienīgais

ceļš ir caur banku.” (Uzņēmēji)

„Principā mazam uzņēmumam saņemt šo garantiju ir vairāk nekā smieklīgi un nereāli. Principā visas bankas,

par kurām mēs runājam, tai skaitā Hipotēku un zemes banka, kas īstenībā ir valsts banka, kurai vajadzētu

domāt, vai viņa tiešām ir attīstības banka, mums palūdza noguldīt tieši tādu pašu summu depozītā. Līdz ar to

tam vispār zūd jēga. Es domāju, ka tā galvenā problēma ir tāda, ka daudzas labas lietas iecerētas, bet diemžēl

starp šiem partneriem, it īpaši starp valsts institūciju, banku un uzņēmēju, nav jau panākta vienošanās. Katrs

dara savu darbu un īpaši neklausās, ko dara tie citi.” (Uzņēmēji)

Neskaidri finansējuma piesaistīšanas nosacījumi

Kopumā novērojams, ka uzņēmēji vairāk runā nevis par to, ka finansējums nav pieejams, bet gan, ka tā pieejamības

nosacījumi un kritēriji ir pārāk neskaidri, sarežģīti vai ierobežojoši un uzņēmumiem neizdevīgi. Vienlaikus tiek arī

norādīts, ka bez ārējā finansējuma piesaistīšanas realizēt starptautiskus inovācijas projektus nebūtu vispār iespējams.

„Valsts institūcija nāk ar saviem noteikumiem, kā tu vari saņemt ārējo finansējumu, banka uzliek savējos,

uzņēmējs vispār paskatās uz to visu, nolaiž rokas un saka – man to nevajag. Pēc būtības, es domāju, jo vairāk

kādreiz finansējums ir pieejams uzņēmumam, jo lielāku atdevi un efektīvāku atdevi viņš var atdot atpakaļ valsts

kapitālam nodokļos.” (Uzņēmēji)

„Pārsvarā bankas un kredītlīnijas esam izmantojuš i. Banka 70%, īpašnieki 30%. Bez ārējā finansējuma noteikti

nebūtu iespējams realizēt mūsu projektus. Pārāk dārgi tas prieks izmaksā.” (Uzņēmēji)

„Viduvēja. Programmas uzsāktās ir labas. Varam runāt par dažādiem kritērijiem, kas ir iestrādāti šajās

programmās, kas vienam uzņēmumam būs labvēlīgāki nekā citam, bet ideāls jau nebūs nekad. Tā vairāk

sliecas uz viduvējo tās administrēšanas dēļ.” (Uzņēmēji)

„Manuprāt, tie finanšu instrumenti dotajā brīdī ir pieejami, jautājums tikai, cik tie ir draudzīgi vai nedraudzīgi

attiecībā uz nosacījumiem un dokumentu sagatavošanu. Finanšu instrumentu daudzveidība ir, bet vai mēs tos

spējam un mākam izmantot? Uzņēmumi ir jāizglīto. Varbūt tur ir tā lielākā nepieciešamība. Ir visādi informatīvie

semināri, bet cik daudz tā informācija sasniedz tos uzņēmumus? Ir vajadzīgs baigais izglītošanas darbs.”

(Uzņēmēji)



Ārējais finansējums visbiežāk pieejams tikai liela apjoma projektiem

Nereti uzņēmēji arī minējuši, ka inovācijas un attīstības projekti dažkārt tiek finansēti, izmantojot iekšējo finansējumu, kā

arī piesaistot neformālu ārējo finansējumu (draugi, paziņas u.tml.), tomēr kopumā novērojams, ka tas vairāk raksturīgs

mikro uzņēmumiem un tajos gadījumos, kad tiek realizēti maza apjoma projekti (ne lielāki par 20 000 - 30 000 LVL).

Vienlaikus šis fakts netieši norāda uz apstākli, ka ārējais finansējums lielākoties pieejams liela apjoma projektiem un

uzņēmumiem ar pieredzi, bet grūtāk pieejams jaundibinātiem, kā arī tajos gadījumos, kad runa ir tikai par ideju, bez

konkrētas tās komercializācijas platformas (uzņēmuma). Kopumā tas norāda, ka inovācijas un starptautiskas sadarbības

projektus iespējams plānot un realizēt, tikai piesaistot ārējo finansējumu.

„Lielākā daļa no uzņēmējiem šos mazos projektus finansē no saviem resursiem. Gan no iekšējiem resursiem,

kur mēs dabūnam ātri atdevi. Respektīvi, kur mēs varam ātri finansēt šo projektu. Tas, kam mums ir

nepieciešams un kam mēs eksperimentālā kārtā lūdzām arī ārējo finansējumu, līdzīgi kā šādos gadījumos citi

uzņēmumi, šajā gadījumā bija viens ilgtermiņa starptautisks projekts, kur bija diezgan lielas investīcijas tieši uz

ārējo pakalpojumu sniedzējiem, finanš u institūcijām un darba algām.” (Uzņēmēji)

„Savu kapitālu mēs piesaistām tādiem ilglaicīgākiem projektiem, piemēram, iekārtām. Finanšu kapitālu, banku

kapitālu un riska kapitālu mums ir jāpiesaista tādam produktam, kur mēs redzam, ka tas 4-5 gados aizies, jo

bankas jau tomēr biznesa plānā skatās, ko mēs konkrēti ražosim. Valsts un LIAA finansējums ir uz ilglaicīgāku

darbību. Mēs strādājam visus šos gadus ar peļņu. Kādu daļu mēs atstājam arī attīstībai. 1/3 mēs varam paši

droši finansēt. Bankas jau arī vairāk par 50% nefinansē.” (Uzņēmēji)

„Man liekas, ja uzņēmējs darbojas tikai vienā uzņēmumā un viņam citu biznesa nav, tad šādu inovatīvu biznesu

stutēt bez ārējā finansējuma ir ļoti grūti. Mūsu gadījumā šīs inovācijas var rasties, jo mums ir vēl citi biznesi, kas

var subsidēt šo inovāciju attīstību un īstenošanu.” (Uzņēmēji)

MVU ekspertu viedoklis

Atšķirīgus viedokļus par finansējuma pieejamību intervijās pauduši MVU eksperti, kuri gandrīz vienbalsīgi apgalvojuši, ka

uzņēmējiem finansējums nav pieejams. Tomēr šeit jāuzsver, ka pēc MVU ekspertu viedokļa dažādi apgrūtinājumi

finansējuma pieejamībā tiek vērtēti kā pieejamības ierobežojumi, kamēr paši uzņēmēji tos biežāk uztvēruši kā vairāk vai

mazāk normālu uzņēmējdarbības praksi, ar kuru uzņēmējiem jārēķinās.

„Ja runā par finansējuma pieejamību – nav tā pieejamība. Vienīgie no riska kapitāla, kam šobrīd reāli ir nauda,

ir Balt Cap. Viņi labi strādā. Viņi būs. Pirms diviem gadiem viņi 70 miljonu fondu uztaisīja. Tagad caur Jermie

iedos viņiem vēl naudu.” (MVU eksperti)

„Struktūrfondi ir. Vidējiem uzņēmumiem – tā birokrātija ir kaut kas nenormāls un neloģiskas ir tās prasības.”

(MVU eksperti)

Ierobežota finansējuma pieejamība MVU

MVU eksperti arī norāda – ja lielajiem uzņēmumiem finansējuma pieejamība ir salīdzinoši vieglāka, tad vidējiem un it

īpaši mazajiem tā ir ļoti problemātiska. Šo faktu intervijās tika minējuši arī uzņēmēji, tādēļ tas uzskatāms par vienu no

būtiskākajām kritikām attiecībā uz ārējā finansējuma pieejamību.



„Bet tas jau nav mazajiem uzņēmumiem. Tas ir „grindeksiem”.” (MVU eksperti)

„Lielajiem uzņēmumiem ir lielākas iespējas. Mazajiem un vidējiem ir ierobežoti resursi.” (MVU eksperti)

„Tas finansējums ir vairāk pieejams tiem uzņēmumiem, kas plāno augt un paplašināties uz ārpusi. Vajadzētu

atbalstīt vairāk tos pavisam nelielos un vietējos uzņēmumus. Atbalstīt reāli strādājošos, lai viņi nebankrotētu.”

(MVU eksperti)

„Uzsākšanai nav pietiekami. Kaut vai tā mikrokreditēšana būtu jāuzsāk. Ar to arī jau pietiekoši ir mazajiem

projektiem. Šobrīd tas finansējums no banku sektora nav apmierinošs un uzņēmumiem, kam ir eksportspēja un

kuri šobrīd eksportē, ir problēmas ar apgrozāmiem līdzekļiem, netiek finansēti ne overdrafti, ne izslavētās

eksporta garantijas. Tās nav nekādas eksporta garantijas! Tur ir problēmas ar to visu. Tas tikai tā papīros un

mēdijos ļoti labi skan. Realitātē tas īsti labi nedarbojas.” (MVU eksperti)

„Ir dažādi riska kapitāli un publiskie granti, bet tur arī vairāk skatās uz tādiem lielākiem, stabiliem uzņēmumiem.

Mazajiem īsti nav nekas. Paši peras, kā vien var.” (MVU eksperti)

Valsts atbalsta programmu birokrātiskums

Tāpat kā uzņēmēji, arī MVU eksperti intervijās bieži vien norādījuši uz pārāk lielo birokrātiju un sarežģītajām procedūrām

valsts atbalsta programmās, uzskatot, ka tās lielā mērā uzņēmējdarbību bremzē, nevis veicina.

„Mums bija gadījums, ka uzņēmums dabū finansējumu jauna produkta izstrādei, bet, ņemot vērā, ka fondu

uzskaites grāmatvedības prasības ir specifiskas un atšķirīgas, dažreiz pat sarežģītākas kā vispārīgā

grāmatvedība, tad uzņēmējs ir pat atteicies no projekta finansējuma, jo pēc gada izrādījās, ka grāmatvedība ir

kārtota nepareizi, un viņam ir izdevīgāk atteikties, nekā pārkārtot visu grāmatvedību fonda prasībām.” (MVU

eksperti)

„Kaut kādā veidā iepirkuma procedūras dokumentus vajadzētu pārbaudīt jau projekta ieviešanas laikā, palīdzēt

gūt pārliecību, ka tā ir veikta pareizi, lai rakstot gala atskaiti nebūtu šaubu par to, ka var noraidīt atskaiti, jo kaut

kas iepirkumā ir bijis nepareizi.” (MVU eksperti)

„Ja kādreiz uzņēmumam pēc gala atskaites nodošanas 4-5 nedēļu laikā LIAA ieskaitīja naudu kontā, tad šobrīd

tomēr risks saņemt naudu vēlākā laikā pastāv. Ir šie te 4-5 mēneši, kamēr Eiropas Komisija apstiprina. Par to

uzņēmēji sāk runāt. Tas jau uzreiz sadārdzina uzņēmumam visu šo procesu, jo tad viņam ir jāplāno kredīts, kas

arī maksā papildus naudu.” (MVU eksperti)

„Teorētiski finansiālais atbalsts ir pieejams, jo programmas ir daudz un dažādas, bet praktiski ar to apgūšanu ir

kā ir. Citreiz varbūt nav lietderīgi to paņemt, pat ja to var paņemt, jo tam visam līdz nāk tas birokrātiskais slogs

un saistības, kuras tīri objektīvi var nevarēt izpildīt. Kamēr uzraksta projektu, kamēr to sāk īstenot, tad beigās

jau daudzi aspekti ir mainījušies un to vairs nevar realizēt, kā plānots.” (MVU eksperti)

„Piemēram, ja nepieciešama kādu grozījumu veikšana projektā, tie ir vairāki mēneši. Pārraugošās iestādes pēc

būtības neizprot šos projektus. Ļoti grūti ir pierādīt, ka tas tiešām ir vajadzīgs. No malas skatoties, liekas, ka

grozījumi ir vajadzīgi, lai kaut ko atkal negodīgu izdarītu. Lai gan tā nemaz nav.” (MVU eksperti)



Finanšu institūciju pārstāvju viedoklis

Riska kapitāla finansējuma nepieciešamība

Arī finanšu institūciju pārstāvji atzīst, ka ārējais finansējums uzņēmējiem šobrīd ir praktiski nepieejams. Tai pat laikā

finanšu institūciju pārstāvji attiecībā uz finansējuma pieejamību īpaši akcentējuši, ka komercbankām nebūtu jāfinansē

augsta riska projekti, lai gan tiek atzīts, ka bankas to iepriekšējos gados ir darījušas, tādējādi daļēji aizņemot riska

kapitāla tirgus nišu.

„Es gribu uzsvērt, ka jauni projekti un tie paši biznesa inkubatori nav tipisks banku finansējuma objekts. Tas ir

jāfinansē ar tiem pašiem fondiem, risku kapitālam un tikai tad, kad ir posms, kad ir kaut kādi līgumi un naudas

plūsma, tad ir skaidrs, ka tas projekts ir aizgājis un tad var iet uz banku. Pašā sākumā bankas nevar iet iekšā

šādos riska projektos, jo tad arī % likmes būs tik augstas un tad visticamāk arī neaizies tas projekts.” (Finanš u


„Ja mēs vērtējam riska kapitāla pieejamību, tad es teiktu – ļoti slikti vai praktiski tāda nav. Redzam, ka ir

projekti, kurus mēs neatbalstām, un tie pamirst vai tiek atlikti. Aizņēmējiem esam ieteikuši griezties pie riska

kapitāla nodrošinātāja, bet īsti sekmīgu rezultātu vairumā gadījumu negūst.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

Tai pat laikā daļa finanšu institūciju pārstāvju tomēr arī norāda, ka riska kapitāls nav tas finansējuma veids un avots,

kurš spēs apmierināt dažādās uzņēmēju vajadzības pēc ārējā finansējuma.

„Riska investīciju fondi nespēs vieni paši šo te situāciju atrisināt. Ir nepieciešamas vēl papildus aktivitātes un

valsts produkti šai te jomā, jo komercbankām inovatīvu projektu finansēšana nebūs pirmā aktualitāte. Tīri dēļ

riska, ka jauns projekts ir riskantāks nekā jau esošs uzņēmums, kurš kaut ko modernizē vai attīsta jaunu

produktu savā uzņēmumā.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

„Praktiski ir neiespējami šobrīd piesaistīt. Tai brīdī, kad sāks darboties riska kapitāla fondi, jo līgumi jau ir

noslēgti ar riska fondu un sēklas fondu, arī tad tas projektu skaits, kas tiks finansēts, būs ļoti neliels. Tā

statistika ir, ka tikai daži procenti saņems finansējumu. Līdz ar to, es domāju, ka finansējumus piesaistīt

praktiski, ja tā ideja nav izcila, jo tikai izcilas idejas var piesaistīt finansējumu, nav iespējams.” (Finanš u


„Visumā Latvijā tādu uzņēmumu, kas nodarbojas ar iekšējo pētniecību un attīstību, ir ļoti maz. Riska kapitāla

finansējums ļoti reti tiek dots tikai jaunu produktu pētījumiem. Pamatā ir lielāka virziena vajadzības. Tipiski

varētu būt paplašināt esošo un iekarot jaunus tirgus, atdalīt vienu produktu pilnīgi atsevišķi no uzņēmuma

darbības.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

Ierobežota finansējuma pieejamība MVU

Tāpat kā uzņēmēji un MVU eksperti, arī finanšu institūciju pārstāvji intervijās norāda, ka maziem uzņēmumiem ir

problemātiski piesaistīt finansējumu vai pašfinansēties.

„Kopumā mazas kompānijas nevar savu attīstību finansēt ar iekšējiem resursiem, jo tām nav naudas plūsmas,

bet kompānijas, kas ir lielākas un ar 5-15 gadu pieredzi, sevi var finansēt pašas. Bet jaunākas, 2-3 gadus

vecas, tām ir ļoti grūti.” (Finanšu institūciju pārstāvji)



6.2. Finansējuma avotu vērtējums

Zemāk dotajā tabulā apkopoti pētījumā intervēto uzņēmēju un ekspertu viedokļi par konkrētajiem finansējuma avotiem

un veidiem.

Neformālie ārējā finansējuma avoti (draugi, paziņas, radinieki u.tml.)

Lielākā daļa intervēto uzņēmēju apgalvo, ka

neformālos ārējā finansējuma avotus nav izmantojuši.

Daži gan piebilst, ka šādi finansējuma avoti izmantoti

pirms daudziem gadiem, bet pēdējos gados tādi

gadījumi nav bijuši. Viens no iemesliem ir fakts, ka

starptautisku inovācijas projektu izstrādei un

realizācijai nepieciešami lielāki finansējuma apjomi,

kā spēj nodrošināt šādi neformāli aizdevēji.

Par neformāliem ārējā finansējuma veidiem vairāk

tiek runāts gadījumos, kad tiek analizēta mazo

jaundibināto uzņēmumu darbība, kuriem sākuma

kapitālu bieži vien nodrošina privāti aizdevumi, tomēr

tas nav attiecināms uz inovācijas vai

internacionalizācijas projektiem, bet gan

uzņēmējdarbības uzsākšanu kopumā.

„Nē. Mums ir pietiekami naudas līdzekļi.” (Uzņēmēji)

„Kompānija ir izmantojusi, bet 10 gadus atpakaļ. Pēdējos gados

nē. Īpašniekiem ir prasīts un tiem ir pieticis naudas.” (Uzņēmēji)

„Tas bija 10 gadus atpakaļ. Šobrīd vairs nē.” (Uzņēmēji)

„Nē, naudas ziņā nē. Kādreiz neformāli mēs iepērkam kādu

izejvielu no Zviedrijas vai rietumiem, kur ir tik labi paziņas, kas

atļauj maksāt nevis 30, bet 60 dienās. Tur ir pazīšanās, tad var

sarunāt izdevīgākus atmaksas noteikumus.” (Uzņēmēji)

„Nē. Tikai savus līdzekļus. Tas ir mans bizness. Es savus līdzekļus

arī ieguldu.” (Uzņēmēji)

„Nu drusciņ jau jā. Katrā uzņēmējdarbība tas ir dziļi individuāli, kā

tas notiek.” (Uzņēmēji)

„Es esmu to darījis, bet es to neatzīstu. Ienaidniekus var iegūt un

nedraugus. Es pats esmu vairākiem palīdzējis un beigās sanāk tā

– nav vairs ne drauga, ne naudas.” (Uzņēmēji)

„Mums nav tā, jo mums ir diezgan liela kompānija.” (Uzņēmēji)

„Es pieļauju, ka pašreiz, ja tas ir jauns bizness, tad principa tur nav

cita varianta kā sava un paziņu nauda, kur tīri uz cilvēciskā faktora

pārliecina, ka tā biznesa ideja aizies.” (MVU eksperti)

„Grūti pateikt. Šai ziņā uzņēmēji ir diezgan slēgti. Naudu ar

ģimenes lietām jaukt nedrīkst, tas visu sabojās. Labāk ar banku

uztaisīt sliktas attiecības, nekā ar savējiem.” (MVU eksperti)

„Ir dzirdēts, ka jaunie uzņēmēji aizņemas no vecākiem, kuri pārdod

kaut ko, bet tas ir ļoti maz gadījumos. Bet arī tad no ļoti tuviem

radiniekiem ņem. Reti tas ir.” (MVU eksperti)

„Mums tā nauda ir liela uzreiz vajadzīga. Ir uzņēmumi, kuri

izmanto kā līdzfinansējumu privāto finansējumu, jo arī banka

nedod 100% to naudu, ir vajadzīgs ieguldīt savu. Ir uzņēmumi, kas

izmanto. Bet tur ir dažādi tie ceļi. Vai nu viņi vienkārši savu peļņu

iegulda tur iekšā, tas ir normāli. Vai arī privātais kapitāls,

līdzfinansējums. Bet tas ir diezgan maz, bet ir.” (MVU eksperti)

„Faktiski esošajā situācijā tas pat ir viens no tiem retajiem

pieejamajiem avotiem. Ja tirgus nepiedāvā salīdzinoši veiksmīgus

instrumentus, tad šis ir tas, ko vienmēr var dabūt, jo objektīvi

skatoties, ir pietiekoši liela daļa cilvēku, kuriem ir šie te uzkrātie



līdzekļi un viņi ir gatavi arī tos ieguldīt. To pierāda arī tā mūsu

pieredze. Tas tiešām ir ar pieaugošu popularitāti un tas tiek

izmantots.” (MVU eksperti)

Komercbankas

Lielākā daļa pētījumā intervēto uzņēmēju un ekspertu

atzīst, ka šobrīd banku finansējums ir praktiski

nepieejams, lai gan pašu banku pārstāvji apgalvo, ka

uzņēmumu kreditēšana nav apturēta, bet iesniegtie

pieprasījumi tiek pastiprināti un kritiskāk izvērtēti,

proti, labāk izstrādāti projekti finansējumu varot

saņemt.

Tie uzņēmēji, kuri pēdējā pusgada laikā bija

mēģinājuši piesaistīt banku finansējumu, norāda, ka

parasti bankas uzstāda ļoti neizdevīgus nosacījumus

(augstas procentu likmes, neizdevīgi atmaksas

nosacījumi, ķīlas un nodrošinājuma nepieciešamība),

ja finansējuma piesaistīšanas mērķis ir saistīts ar

inovāciju izstrādi un ieviešanu, tātad paaugstinātu

risku.

Ierobežojumi saņemt banku finansējumu ir arī

jaundibinātiem uzņēmumiem, jo bankas primāri

atbalsta uzņēmumus ar jau iepriekšēju pieredzi tirgū

un noteiktiem līdzšinējās darbības sekmīguma

rādītājiem (apgrozījums, peļņa, nodrošinājums

aizņēmumiem).

Kopumā visu intervēto mērķa grupu, tai skaitā, arī

pašu banku, pārstāvji atzīst, ka bankas nav

ieinteresētas finansēt biznesa idejas, bet ir

ieinteresētas konkrētā nodrošinājumā/ ķīlā – ja tādu

uzņēmējs nevar nodrošināt, tad banku finansējumu

visdrīzāk nesaņems (nepietiekamu nodrošinājumu

gandrīz visi uzņēmēji atzīst par vienu no galvenajām

problēmām). Tas nozīmē, ka banku finansējumu ir

grūti vai pat neiespējami piesaistīt attīstības un

inovācijas projektiem, bet vieglāk cietajām

investīcijām (iekārtām, izejvielu iegādei u.tml.).

Runājot par attīstības un inovācijas projektiem,

„Banku politika jau ir tāda, ka viņi atbalsta lielus un jau strādājošus

uzņēmumus, bet tiem, kas uzsāk kaut ko jaunu, būtu ļoti grūti.

Pirmais, ko viņi prasa, ir nodrošinājums, bet ne jau visiem ir

nodrošinājums. Ja tas nav, tad gandrīz nekas nav iespējams.”

(Uzņēmēji)

„Pasaule ir jāsadala divās daļās – pirms krīzes un tagad. Pirms

tam viņas ar to vēl mazliet nodarbojās, ja bija nekustamā īpašuma

nodrošinājums. Tagad vairs nav dzirdēts. Viņas ar to

nenodarbojas ne pie kādiem nodrošinājuma veidiem.” (Uzņēmēji)

„Mēs pašlaik realizējam jaunu produktu tehnoloģiju izstrādes

projektu un vienīgais veids, kā banka ir gatava aizdot naudu ir

likvīds un ķīlas 100% apmērā no aizdevuma. Tas ir pilnīgi normāli,

ņemot vērā, ka mums banku nozarē ir pietiekami laba

konkurence.” (Uzņēmēji)

„Es domāju – vairāk negatīvi, nekā pozitīvi. Kad es gāju un teicu,

ka es nevis gribu kaut ko pirkt, bet gribu ieguldīt inovatīvā projektā,

tad sākās visādi papildus nosacījumi un apgrūtinājumi. Rezultātā

es esmu tagad kā vilks āliņģī asti iesaldējis.” (Uzņēmēji)

„Domāju, ka Latvijā komercbankas vispār neatbalsta nevienu

inovatīvu projektu, jo, ja viņš ir projekts, tātad nav materiāla

seguma. Vai nu tas ir privātīpašums, vai nu tie ir naudas līdzekļi,

vai kādas citas garantijas, neviens tev uz inovatīvo projektu nedos

nevienu santīmu. Pilnīgi garām.” (Uzņēmēji)

„Tieši par komercbanku nosacījumiem es varu pateikt, ka viņas

praktiski nefinansē inovāciju projektus.” (Uzņēmēji)

„Katra banka jau it kā saka – ja tev būs kas brīnišķīgs, tad izskatīs.

Kad es bankai saku – man ir projekts un es to taisīšu pa etapiem,

un šobrīd man ir vajadzīgi 50 000 un es to naudu gribu uz 7

gadiem, tad viņi uzskata, ka viņiem nav vērts piepūlēties un domāt

par to.” (Uzņēmēji)

„Ja baigi vajag, var dabūt, bet principā viņas nedod tik daudz kā

agrāk deva.” (Uzņēmēji)

„Pēdējā laikā viņi nav visai draudzīgi. Ir jautājums par to, cik tie

pieejamie kredītresursi ir izdevīgi, dārgi, kādas ir procentu likmes,

cik bankas vispār ir pretimnākošas šajā brīdī. Tas droši vien ir

saistīts ar kopējo krīzes situāciju, jo pirms tam jau tos



uzņēmēji un eksperti arī norāda, ka bankām ne

vienmēr ir pietiekoši kompetences, lai izvērtētu

konkrētos projektus. Arī tas ir viens no iemesliem,

kādēļ R&D projektiem banku finansējums ir

salīdzinoši grūtāk pieejams, lai gan jāuzsver, ka tas

noteikti sekundāras nozīmes faktors.

Bet vienlaikus banku pārstāvji arī norāda, ka biznesa

ideju un augsta riska attīstības projektu finansēšana

nav banku darbības joma un šādām vajadzībām būtu

vairāk jāattīsta riska kapitāla kustība Latvijā, kā arī

privāto investoru piesaistīšana.

Interesanti, ka attiecībā uz banku procentu likmēm

uzņēmēju viedoklis dalās – tikai daļa uzskata, ka tās

ir pārāk augstas, kamēr daļa to pieņem kā normālu

sadarbības ar bankām faktoru un neidentificē kā tiešu

šķērsli attīstības projektu realizācijai.

kredītresursus varēja daudz vieglāk dabūt. Viņi bija daudz

draudzīgāki. Tagad tie nosacījumi ir stipri mainījušies.” (Uzņēmēji)

„Kāpēc, lai es viņiem ticētu, ja viņi divreiz jau mani ir apčakarējuši?

Es neredzu no komercbankām godprātīgu un saprotošu attieksmi.”

(Uzņēmēji)

„Problēma ir viena - jo augstāka tehnoloģija, jo lielāks risks; jo

lielāks risks, jo banka vispār nerunā.” (MVU eksperti)

„Ar bankām esam runājuši, un viņu nostāja ir tāda, ka viņi

neatbalsta inovatīvus projektus, jo tie ir saistīti ar riskiem. Pašreiz

bankas uz biznesa plānu naudu nedod. Ja vari ieķīlāt kādu

īpašumu, tad vari saņemt kredītu.” (MVU eksperti)

„Nav jau tā, ka neviena banka neko nedod. Ja ir ļoti laba biznesa

ideja, tad viņa to kreditē. Šais laikos nevar tādu viduvēju izdeju

aizsākt, jo Latvijā jau pirktspēja ir maza.” (MVU eksperti)

„Negatīvi, jo praktiski, izņemot tad, ja pats uzņēmums nogarantē

lietas ar kaut kādu savu īpašumu vai kādām citām vispār

pieņemamām garantijām, manā praksē nav bijis neviens

uzņēmums, kas būtu saņēmis kādu bankas atbalstu tikai

inovatīvam projektam, balstoties tikai uz biznesa plānu un super

ienākumiem nākotnē. Bankas vienmēr prasa kādu garantiju.”

(MVU eksperti)

„Tikai negatīvs viedoklis. Komercbankas nav lojālas pret Latvijas

inovatīvo uzņēmumu attīstības atbalstīšanu.” (MVU eksperti)

Latvijas Hipotēku un zemes banka

Investīciju aizdevumi

Apgrozāmo līdzekļu aizdevumi

Mazo un vidējo komersantu mikrokredīti

Tikai nelielai daļai pētījumā apzināto uzņēmēju bija

personīga pieredze sadarbībā ar Hipotēku un zemes

banku. Kopumā uzņēmēju vērtējums ir pozitīvs, proti,

pozitīvi tiek novērtēta bankas piedāvāto finansējuma

ieguves veidu nepieciešamība un pieejamība, tai pat

laikā uzņēmēji, kuri plānojuši vai jau realizējuši liela

apjoma starptautiskus sadarbības un/ vai inovācijas

projektus, šīs bankas piedāvājumus neuzskata par

savām vajadzībām atbilstošiem, norādot, ka tas ir

vairāk piemērots jaundibinātiem uzņēmumiem, kuriem

„Viss ir kārtībā ar to Hipo banku.” (Uzņēmēji)

„Mēs ar viņiem runājām par mūsu inovāciju projektu. Viņi mums

piedāvāja finansēt, kredītu piešķirt ~25% no mūsu līdzfinansējuma

daļas projektā, kas principā ir diezgan smieklīgi. Sanāk, ka 75%

mums tāpat ir jāmeklē kaut kur citur. Savukārt procenti mums ir

jāmaksā uzreiz. Tā, ka es pilnībā tagad varu pateikt, ka tā nauda,

kas skaitās konkurētspējas programma vai vienalga kā viņa tur

nosaukta, viņa nav aizgājusi pareizā virzienā.” (Uzņēmēji)

„Viena lieta ir, ko viņi saka, otra lieta, kas dzīvē notiek. Naudu jau

arī tur tik vienkārši nedod. Ņemot vērā, ka tā pagaidām ir vienīgā

banka, kas vispār kaut kādu finansējumu dod, to finansējumi ir



nepieciešams salīdzinoši neliels finansiālais atbalsts.

Daļa uzņēmēju arī norāda, ka HZB piedāvā pārāk

augstas procentu likmes un pieprasa pārāk daudz

dokumentācijas finansējuma saņemšanai (nereti tiek

arī norādīts, ka pēc būtības HZB ne ar ko neatšķiras

no citām komercbankām), t.i., tiek uzskatīts, ka

bankas finansējuma saņemšanai ir radīti pārāk lieli

birokrātiskie šķēršļi. Tāpat arī tiek norādīts, ka valsts

bankai primārajam mērķim būtu jābūt nevis peļņas

gūšanai, bet uzņēmējdarbības attīstībai, kas pieļautu

arī augstāka riska akceptēšanu finansējuma

piešķiršanā.

MVU eksperti pret Hipotēku un zemes bankas

piedāvājumiem finansējuma pieejamībā ir izteikti

kritiski, norādot tos pašus argumentus, ko uzņēmēji –

uzņēmējiem ļoti neizdevīgi finanšu piesaistes

nosacījumi, kā arī faktu, ka HZB darbojas kā

komercbanka, nevis kā valsts banka ar mērķi atbalstīt

uzņēmējus.

grūti dabūt.” (Uzņēmēji)

„Nav bijusi saskare. Es vienreiz uzzvanīju, bet man teica, ka tur

viss ir pavisam jauniem uzņēmumiem.” (Uzņēmēji)

„Ir dzirdētas diezgan dažādas atsauksmes. Ir pozitīvas

atsauksmes, bet vienai kompānijai nekas neizdevās un viņiem ļoti

grūti bija strādāt ar „Hipotēku banku”. Pārāk sarežģīta birokrātiska

procedūra bija.” (Uzņēmēji)

„Ļoti augsti procenti ir. Ja tu dubultā pierādi, ka tev tā nauda nav

vajadzīga, tad varbūt var dabūt kaut ko. Tādā ziņā viņa vispār

nefunkcionē kā biznesa atbalsta banka.” (Uzņēmēji)

„Hipotēku bankas atbalstīto projektu skaits ir ļoti mazs un tur arī ir

izcēlies skandāls ar konsultantu, kurš klientam kaut ko bija

apsolījis, ko nevar pildīt. Uzņēmēji Latvijā ir gatavi savu dvēseli

uzlikt uz paplātes, bet nav jau atbalsta.” (Uzņēmēji)

„Es principā uzskatu, ka ir jānolemj, kas tad ir īstenībā Latvijas

Hipotēku un zemes banka. Vai viņa ir attīstības banka vai viņa ir tā

kā komercbanka. Jo starp šiem abiem variantiem ir ļoti lielas

atšķirības. Es domāju, ka attīstības banka var atļauties nedaudz

vairāk riskēt un tomēr ieguldīt kopumā valsts tautsaimniecībā,

nekā komercbanka ir ieinteresēta to darīt, jo viņa kā nekā upurējas

noguldītāju līdzekļiem un viņas galvenā prioritāte ir peļņa. Vai

valsts bankai peļņai vajadzētu būt prioritātei, es neesmu

pārliecināta.” (Uzņēmēji)

„Es domāju, ka tur liela problēma ir personāls – joprojām vairāk

darbojas kā bankas personāls un ne tik daudz kā atbalsta

personāls. Tas ir mans personīgais skatījums uz to.” (Uzņēmēji)

„Kur tad ir tie labie Hipotēku bankas projekti? Viņiem procenti ir ļoti

augsti. Swedbankas procents ir 3,5%, bet Hipotēku banka saka –

uzņēmēji, ņemiet no mums naudu, finansējums ir pieejams. Bet

likme labākajā gadījumā ir 7%. Biznesa plānu arī viņiem vajag 7-8

lapas, bet Swedbankai pietiek ar 3 lapām. Un vēl Hipotēku bankai

ir tā birokrātija, es esmu to dzirdējis.” (Uzņēmēji)

„Cik es esmu iepazinies ar tiem noteikumiem un cilvēkiem, kuri ir

mēģinājuši tur saņemt finansējumu, tad tas vērtējums ir drīzāk

negatīvs, nekā pozitīvs. Tie nosacījumi ir saprotami, bet tie ļoti

bieži ir pārāk stingri un neatbilstoši konkrētai situācijai.” (MVU

eksperti)

„Es pats arī, uzsākot uzņēmējdarbību un iepazīstoties ar to

programmu, sapratu, ka es to neizvēlēšos, jo pie labākās gribas es



tos nosacījumus neizpildīšu. Es labāk izvēlos mazāka apjoma

uzņēmējdarbību, izmantojot personīgos līdzekļus vai paziņu

līdzekļus, nekā saistoties ar šādu te programmu, jo viens no tiem

faktiem ir, ka man termiņā ir jāpilda pēc tam tas, ko es esmu solījis

šodien, bet ko es tiešām nevaru, jo man ir operatīvi jāreaģē uz

tirgū notiekošajām izmaiņām.” (MVU eksperti)

„Tur iespējas ir, bet cik esmu dzirdējusi, tad viņiem tie nosacījumi

nav tik labvēlīgi. Nav atšķirību procentu likmēs. Ja viņi sevi

pasniedz kā valsts banku, tad tās varēja būt zemākas.” (MVU

eksperti)

„Iespējas ir ļoti ierobežotas. Finansējuma apgūšanas modeļos nav

lielas atšķirības starp komercbankām un Hipotēku banku. Būsi

godīgi, arī Hipotēku banka ir komercbanka.” (MVU eksperti)

„Tas vispār ir sarežģīts stāsts. Ja izdosies to pārvērst par biznesa

banku, tad būs cita runa.” (MVU eksperti)

ALTUM atbalsta programmu pārvalde Hipotēku un zemes bankā

Paaugstināta riska aizdevumi

Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai

Aizdevumu garantijas mazajiem uzņēmumiem

Attiecībā uz ALTUM kā finansējuma piesaistīšanas

avotu intervētie norāda, ka tās kritēriji iepriekš bijuš i

nepārdomāti un nesaprotami, kā rezultātā

finansējums piešķirts daudziem projektiem, kuri nav

bijuši sekmīgi, bet potenciāli sekmīgiem kādu formālu

iemeslu dēļ finansējums nav piešķirts. MVU eksperti

norāda, ka ALTUM programmas ietvaros iesniegto

projektu izvērtēšanā nav bijusi pilnvērtīga un

kompetenta biznesa plānu izvērtēšana.

Tāpat tiek norādīts, ka atbalstāmo nozaru/ sfēru

lokam būtu jābūt plašākam, īpaši norādot uz

lauksaimniecību, kā arī dažām citām specifiskām

jomām (izglītības projekti, dažādu jaunu tehnoloģiju

izstrāde u.c.).

Kopumā gan uzņēmēji, gan eksperti novērtē, ka šī

programma nav atbilstoša liela apjoma inovācijas

projektu finansējuma piesaistīšanai, jo šādiem

projektiem visbiežāk atbalsts netiek sniegts, atbalstot

neliela apjoma, bet biežāk ne jaunrades, projektus.

„Tā „Hipotēkas bankas” ALTUM programma, kas bija, bija ļoti laba,

bet tur atkal bija bulciņu cepēji, kokapstrādātāji, kuriem ir kaut

kāda garantija – māja, zeme, mežs utt..” (MVU eksperti)

„Kādreiz ALTUM programma bija laba, bet šobrīd es atturēšos no

komentāriem.” (MVU eksperti)

„Es teikšu tā, ka ALTUM programmā pagājušā gadā, ko mēs

redzam tagad bankas finanšu rezultātu atspoguļojumos, pašās

beigās, kad nebija šo projektu, kurus finansēt, tika izgrūsta nauda

un to visiem pēc kārtas dalīja. Rezultāts tāds, ka naudu neatdod.

Respektīvi, netika izanalizēti biznesa plāni. Es pat dažreiz

nobrīnījos, ka bija biznesa plāni, kuriem es tiešām nedotu naudu,

jo tur nebija perspektīvas. Bet netika dota naudu biznesa plāniem,

kas šobrīd ir attīstījušies, un arī eksportam. Tad ir jautājums, kā

tomēr dalīja?” (MVU eksperti)

„Kā programma viņa ir ļoti laba un tāda ir vajadzīga, bet jāskatās

situācija, tā ir jāpilnveido. Ja kaut kas neiet, tad uzlabojam. Esam

elastīgi, lai uzņēmēji saņemtu naudu, lai nemācītos un nerakstītu

biznesa plānus par velti, tikai tādēļ, ka kādam apriori tas nepatīk.

Te nevajadzētu būt subjektīvismam. Bet jebkurā gadījumā būtu

jāvērtē biznesa plāni ar perspektīvu.” (MVU eksperti)

„Daži uzņēmēji jau ir dabūjuši tur naudu no ALTUM programmas.



Kaut kāda kustība tur drusku ir. Bet tie ir aizņēmumi. Ja Hipotēku

banka pārveidosies par Attīstības banku, kur plānojas četras

uzņēmējdarbības attīstības programmas, tad tas jau būtu viens no

finanšu instrumentiem, kas varētu palīdzēt.” (MVU eksperti)

„Kādreiz ALTUM programma bija laba, bet šobrīd es atturēšos no

komentāriem.” (MVU eksperti)

„Es pati daudzus esmu sūtījusi uz turieni, daudzi uzņēmumi ir

gājuši, bet ne tik daudzi ir atgriezušies ar naudu. Man ir grūti

pateikt, tomēr ir tie savi noteikumi un situācijas un nav jau arī tā,

ka tā ir labdarības iestāde, kas dod pa labi, pa kreisi to naudu.

Tas, ko derētu paskatīties, ir kaut kādā atskaites periodā, kā šīs

programmas ir darbojušās, ko Altum parasti mājas lapā liek, cik ir

nofinansējuši katrā programmā. Es domāju, ka tas būtu pareizais

vērtējums.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

Ārējo tirgu apgūšana

Atbalsts nodarbināto apmācībām

Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde

Kompetences centri

Par LIAA administrētajām programmām kopumā

uzņēmēju un ekspertu viedoklis ir neviennozīmīgs –

daļa atzīst, ka tās ir ļoti veiksmīgas un sekmīgas, bet

daļa, ka atbalsta programmas ir pārāk birokrātiskas

un sarežģītas un to noteikumi ierobežo uzņēmēju

iespējas iegūt atbalstu.

Lielākā daļa gan piekrīt, ka struktūrfondu atbalsts ir

nepieciešams. Vienlaikus tiek norādīts uz vairākām

problēmām: pārāk sarežģītajām projektu pieteikumu

izstrādes prasībām, komplicēto projektu realizācijas

un atskaitīšanās mehānismu, finansējuma

pieejamības dažādi ierobežojumi (nepietiekams

finansējuma apjoms, pārāk liels līdzfinansējuma

slieksnis, finansējuma atguves ilgais termiņš).

Tāpat tiek norādīts uz nepieciešamību pārskatīt

struktūrfondu līdzekļu piešķiršanas aktivitātes, tās

elastīgi piemērojot aktuālajām tirgus vajadzībām,

nevis turpinot realizēt projektus, kuru atdeve jaunajā

„Tikai rakstīšanas vaina. Neviens neapvaino vai nemet ārā, ja viss

ir pa punktiem uzrakstīts un pamatots. Ko uzraksta, to arī dabū.”

(Uzņēmēji)

„Tas ir ļoti labi, ka tas ir pieejams. Jautājums, kā to var apgūt.

Eiropa jau pa priekšu neiedod naudu. Tev ir jābūt tai garantijas

vēstulei, kas dažreiz maksā ļoti dārgi, nav izdevīgi to ņemt. Tad tu

zaudē savu naudu, jo Eiropas fonds jau 100% nekompensē –

līdzfinansējums ir 40%.” (Uzņēmēji)

„Kopumā vērtējot, es zinu ļoti daudz nelielas firmas un kompānijas,

kurām vajadzētu saņemt tādu atbalstu, bet es nezinu, vai tas ir

atkarīgs no viņu iniciatīvas vai birokrātiskām problēmām, bet bez

konsultanta palīdzības tas ne vienmēr ir iespējams. Ir sarežģīta

procedūra. Daži no viņiem sāka, bet pēc dažām kļūdām tas viss

bija diemžēl neveiksmīgi.” (Uzņēmēji)

„Tur ir jābūt līdzfinansējumam. Ja tas ir, tad tie ir diezgan pieejami.

Nepatīkams moments ir tas, ka viņu uzsaukumi ir, kuri kavējas par

pusgadu un gadu. Tu sagatavojies, bet tas viss stiepjas. Kad

notiek apstiprināšana, ir pagājis jau gads. Pa gadu daudz kas

mainās. Tas nozīmē, ka tev ir jāstrādā mazliet dīvaini, jo tā ir

uzrakstīts tavā pieteikumā, kaut gan situācija ir mainījusies.”



tirgus situācijā paredzama niecīga.

MVU eksperti arī min, ka LIAA administrētajās

programmās lielākas iespējas saņemt finansējumu ir

jau stabiliem, tirgū vismaz 5-6 gadus strādājošiem

uzņēmumiem, bet vidējo, mazo un it īpaši mikro

uzņēmumu finansējuma pieejamības problēmas šīs

atbalsta programmas nerisina.

(Uzņēmēji)

„Tur, kur es to mēģināju, tur bija viss kārtībā. Vienam projektam es

mēģināju uz izstādēm, bet tur tas viss sanāca tik birokrātiski un

vāji, ka es beigās atteicos, nerealizēju. Bet, kur es gāju uz

ražošanu, tur man ļoti veiksmīgi viss sanāca. Uzrakstījām projektu,

iekārtu nopirkām. Nav pat īsti kur piesieties.” (Uzņēmēji)

„Esmu ļoti priecīga par šo iespēju. Mēs viņu esam izmantojuši. Par

priekšrocībām. Pirmkārt, mums ir daudz vieglāk sadarboties ar

aģentūras cilvēkiem, nekā, pieņemsim, ar banku cilvēkiem.

Otrkārt, tas, ka kaut kādā mērā ir stabilitāte, ar ko mēs rēķināmies.

Jo tajā brīdī, kad mums ir līgums noslēgts, mēs par 99% esam

pārliecināti, ka, ja mēs visu izdarīsim kārtīgi, pareizi un tā, lai būtu

labi visiem, tad to finansējumu mēs saņemsim atpakaļ. Bet tur,

protams, ir jāiegulda 100% pirms tam.” (Uzņēmēji)

„LIAA ir šausmīgi sarežģīts tas process. Man šķiet, ka ļoti maz

kaut ko uzņēmumi vēlas darīt tās trakās birokrātijas dēļ.

Samazinot birokrātiju, tad varētu būt.” (Uzņēmēji)

„Droši vien, ka varētu būt vēl daudzveidīgāks un sistemātiskāks

piedāvājums. Laika ziņā tas tagad ir fragmentārs. Tad ir

uzsaukums, tad nav. Tagad jaunu produktu un tehnoloģiju

izstrādes programma bija pagājušogad decembrī. Visu gadu

nekas vairāk nav noticis. Tie uzņēmēji, kas nepieteicās uz to

projektu konkursu, tātad visu gadu no struktūrfondiem viņš nav

varējis piesaistīt līdzekļus. Būtu jābūt regulārām tām programmām

laika ziņā.” (Uzņēmēji)

„Ja ir paredzēts, ka programma tiks uzsaukta kaut kādā datumā un

tas saskan ar uzņēmuma attīstības plāniem, tad uz to var

fokusēties un pieteikties. Var gadīties, ka programmas uzsaukums

tiek paildzināts un uzņēmums tad vairs nevar iekļauties kādās

finanš u plūsmās. Savukārt vēlāk viņš arī vairs nevar pieteikties uz

šo te programmu, jo tas produkts jau ir ticis attīstīts. Nevar

produkts gaidīt pusgadu. Tā ir ne pārāk pozitīva lieta – tā termiņa

maiņa.” (MVU eksperti)

„Tā pati problēma - nevar jau viņus izmantot, ja nav bankas.”

(MVU eksperti)

„Problēmas īpaši nav tiem uzņēmējiem, kas ir sasnieguši jau tādu

vidēju līmeni. Viņiem arī ar bankām nav īpašu problēmu. Viņiem ir

naudas izmantošanas līnija, ko banka redz. Viņi stabili turas virs

ūdens.” (MVU eksperti)

„Šiem fondiem ir divas iespējas. Ja skatās stratēģiski, tad, ja mēs



kādam uzņēmumam Latvijā dodam ļoti lielu naudu no tiem

fondiem, tad mēs patiesībā sabojājam konkurenci. Tad jau labāk,

lai tie nebūtu. Ja runājam par mazām atbalsta programmām, kas ir

domātas inovācijām un lietām, kas ir patiešām grūti īstenojamas

bez papildus atbalsta, tad ir labi, bet ir jāvienkāršo procedūras.”

(MVU eksperti)

„Pirmkārt, tā projekta sagatavošana daudzos gadījumos ir

nepamatoti sarežģīta, un, otrkārt, nav nekādas garantijas, ka

uzņēmums no bankas saņems finansējumu, jo pārsvarā visi

uzņēmumi ir parādā bankām.” (MVU eksperti)

„Ar struktūrfondiem ir tā, ka tas kopējais skatījums ir tas pats

minētais līdzfinansējums. Privātajiem ir ļoti grūti. Ja nekas nav

mainījies, tad bija tā, ka valsts institūcijām šo daļu sedz valsts, bet

privātajiem tas ir jāsedz no saviem līdzekļiem. Līdz ar to šī

līdzfinansējuma daļa sagādā ļoti lielas un daudz problēmas.” (MVU

eksperti)

„Par inovatīvajiem projektiem runājot, šeit vajadzētu būt šim

finansējumam varbūt pat lielākam jaunu produktu un jaunu noieta

tirgu veicināšanai. Varbūt mazāk tos struktūrfondus vajadzētu un

elastīgi pārveidotus tur, kur nav vajadzības. Bet arī negradēt

mazus, vidējus un lielus uzņēmumus tikai, bet paņemt arī kādu

finansējuma daļu, lai uz to spētu kandidēt arī tikko

jaunizveidojušies uzņēmumi.” (MVU eksperti)

Latvijas Garantiju aģentūra

Kredītu garantijas

Eksporta garantijas

Par LGA uzņēmējiem ir ļoti maz informācijas un

visbiežāk pētījumā intervētie uzņēmēji nav varējuš i

sniegt nekādu novērtējumu par pieejamajām

garantijām.

Tie daži uzņēmēji, kuri bija izmantojuši LGA sniegtās

garantijas, snieguši pozitīvas atsauksmes par

sadarbību, bet vienlaikus arī tiek norādīts, ka

saņemtās garantijas ne vienmēr ir sniegušas cerēto

atbalstu, piemēram, bankas nelabprāt akceptē šādas

garantijas, kā arī to nosacījumi tiek uzskatīti par ne

pārāk izdevīgiem.

„Mēs domājām to piesaistīt, bet tur tas nav tik vienkārši. Ir savas

problēmas un nianses. Reāli viņi atbalsta līdz 80% un mēs

skaitījām, ka tas nodrošinājums, ko var dabūt no tās aģentūras ir

nepietiekams. Ir jābūt reālai ķīlai. Bankai tas neder. Mums bija, ko

ieķīlāt – īpašumi un aktīvi, ko pa 10 gadiem nopelnījām. Ieķīlājām

to un tas bankai bija droši. Tur sanāca aģentūrai samaksāt naudu

un vienalga vēl to pašu ieķīlāt. Ja pietiek ar to, tad priekš tam tas ir

vajadzīgs? Es ar konsultantu runāju par to, un viņi arī teica, ka

tikai lieki izdevumi būs. Var jau būt, ka teorētiski tur ir viss skaisti

un labi, bet reāli nezinu.” (Uzņēmēji)

„Es dzirdēju no citiem, kas izmantoja šo iespēju un viņiem izdevās.

Nebija viegli, bet izdevās. Mums šobrīd to nevajag.” (Uzņēmēji)



Vērtējot garantiju kā risinājuma veidu banku

finansējuma ieguvei piemērotību, vairums uzņēmēju ir

skeptiski, uzskatot, ka bankas garantijas nelabprāt

pieņems (un vienalga papildus prasīs „cietu”

nodrošinājumu nekustamā īpašuma, iekārtu u.tml.

veidā), kā arī norādot, ka pašu garantiju ieguve

visdrīzāk būs pārāk sarežģīta un birokrātiska un to

noteikumi – neizdevīgi (piemēram, tiek norādīts, ka

garantijas, kuras garantē mazāk kā 70%, jau vairs

nav izdevīgas uzņēmējiem).

Kā viens no iemesliem banku iespējamai noraidošai

attieksmei pret garantijām tiek minēta neuzticēšanās

Latvijas valstij un tās ekonomikai, proti, bankas

neuzticas tam, ka garantijas tiks pildītas. Kā

risinājumu uzņēmēji min iespējas garantijas saņemt

no ES, kas būtu uzticamāks garantiju devējs.

„Nezinu daudz par to. Nemāku komentēt.” (Uzņēmēji)

„Nav nekāda viedokļa.” (Uzņēmēji)

„Principā es uzskatu, ka tā nav īsti valsts funkcija garantēt.

Bizness ir riska zona pēc definīcijas. Valstij ir jānodarbojas ar to,

lai viņa dažādi atbalstītu un netraucētu, bet nevis garantēt.

Principā tā ir lieka institūcija, kas kropļo biznesu. Vieniem dod,

otriem nē. Tiek jaukti tirgus principi. Nav saprotams, kam tiek dots,

kam nē, un tas nekad nebūs saprotams, lai kādi tur būtu tie

kritēriji, jo absolūti objektīvi neko nevar izvērtēt. Cilvēciskais

faktors vienmēr ir un visiem šo garantiju tāpat nepietiks. Tas ir

lieks instruments.” (Uzņēmēji)

„Bankas uz to tā ļoti nopietni neskatās. Ir jau labi, ka tāda ir, bet

bankas tāpat to novērtē kā augstu risku.” (Uzņēmēji)

„Es nevaru izvērtēt, jo man nav bijis pieredzes.” (Uzņēmēji)

„Vienubrīd es par to interesējos, bet man šķiet, ka tā īsti vēl tur

nemaz nav sācis strādāt. Pļāpas un runas jau tur iet vairāku gadu

garumā. Es nesapratu tur īsti to jēgu.” (Uzņēmēji)

„Neesam strādājuši ar viņām. Zinu tikai, ka ir eksporta garantijas.”

(Uzņēmēji)

„Būtu it kā vieglāk, bet es baidos, ka, lai dabūtu šīs garantijas, man

nāksies aizpildīt atkal papīru kaudzi. Noteikti uzradīsies palīgs,

kurš gribēs par adekvātu samaksu palīdzēt. Atkal garantijas devējs

negribēs riskēt, atkal būs neuzticība jāpārvar. Tas atkal būs darbs

vairāku mēnešu garumā.” (Uzņēmēji)

„Bet tagad jau ir tā - ja nekā cita nav, tad ar Garantiju aģentūras

garantijām es varu neiet uz banku. Es viņiem vienkārši tad tur

neesmu vajadzīgs.” (Uzņēmēji)

„Tur ir jāizstrādā instrumentu kopums, atbalsta mehānisms. Es

domāju, ka tam ir jābūt kaut kam Eiropas mērogā, nevis lokālam –

ar ļoti augstu reitingu, ko bankas labprāt paņemtu un teiktu – tai

garantijai mēs ticam.” (Uzņēmēji)

„Īstenībā vienkārši gan uzņēmējiem, gan valstij kopumā ir jāatgūst

reputācija, ka mēs esam uzticams partneris. Jautājums nav par

garantijām. Jautājums ir par to, vai banka var šobrīd nedomāt par

to, ka viņi nopelnīs uz aizdotajiem līdzekļiem, bet domāt par to, cik

daudz var uzticēties uzņēmējam, kurš jūtas nestabils situācijā, kad

nodokļu likumdošana mainās trīs reizes gadā. Es domāju, ka

garantijas mehānisms šobrīd nav efektīvs. Ka galvenais, kur ir

jāinvestē šobrīd, kas ir jāsakārto, ir mūsu valsts reputācija.”

(Uzņēmēji)



„Tas ir papildus nodrošinājums bankai. Kāpēc tad to nepiesaistīt?

Tas ir pozitīvi pie kredītu saņemšanas. LGA tikai uz kredītiem

strādā, bet viņi garantē tikai līdz 50-60%.” (MVU eksperti)

„Ļoti svarīgas un tādas garantijas ir vajadzīgas. Nezinu par

inovācijas projektiem, bet eksportam šādas garantijas viņi sniedz.”

(MVU eksperti)

„Nezinu, cik uzņēmēju to ir izmantojuš i, bet Latvijas garantiju

aģentūras sniegtās garantijas ne visas bankas akceptē. Viss ir

skaisti, bet realitātē dzīves pieredze mazliet atšķiras. Ja tā skatās,

tad Hipotēku un zemes banka ir vienīgā, kas akceptē. Pārējās nu

nekā neskatās.” (MVU eksperti)

„Bankas šobrīd ne pārāk labprāt sniedz finansējumu pret garantiju,

jo viņas īsti neuzticas valstij. Nezinu, kā to atrisināt no valsts

puses.” (MVU eksperti)

„Ja banka to pieņemtu bez kolaterālām garantijām, tad es domāju

tam vajadzētu strādāt. Bankas nav ieinteresētas, jo garantiju

aģentūra maksā pārāk vēlu.” (MVU eksperti)

„Bet garantijas nekad nav 100%. 75% garantija jau arī būtu daudz.

50% un mazāk jau ir par maz, jo tās summas inovācijas projektiem

ir lielas. Maz ir tādu uzņēmumu, kas spēj nodrošināt ķīlu par

atlikušo summu. Sevišķi jaunie. Esošie lielie uzņēmumi ar lielu

pamatkapitālu un īpašumiem var kaut ko nodrošināt.” (MVU

eksperti)

„Jautājums, kā vispār uz mūsu valsti šobrīd skatās bankas. Jo mēs

jau esam tuvu bankrotam, ja vispār jau nesam bankrotējuši ar

visiem tie SVF aizdevumiem. Visi reitingi krītas. Vai bankas būs

pārliecinātas par Latvijas valsts garantijām? Vai ņems tās par

pilnu? Vai viņām būs pārliecība, ka atgūs finansējumu?” (MVU

eksperti)

Riska kapitāls

Kopumā tiek uzskatīts, ka Latvijā riska kapitāla

piesaistīšana ir problemātiska, no vienas puses, tā

ierobežotā piedāvājuma dēļ, no otras puses, pārāk

neizdevīgo nosacījumu dēļ. Kā apgalvo uzņēmēji, tad

riska kapitāla ieguldītāji vēlas saņemt no potenciāli

sekmīgā uzņēmuma pārāk lielu peļņas daļu, proti –

ieguldīt sākotnēji salīdzinoši nelielu finansējumu, bet

pēc sekmīgas uzņēmuma darbības uzsākšanas un

attīstības atgūt pilnībā ieguldījumus un ievērojamu

„Man ir personīga pieredze un viedoklis par to. Tas būtu viens no

pēdējiem, kur es griestos. Mani pārsteidza konkrēto uzņēmumu

projektu izvērtēšana. Ja viņi nav speciālisti nozarēs, tad kā viņi var

izvērtēt, ka šis projekts dos viņiem naudu? Tāpēc nav liels

pārsteigums, ka tur ļoti daudzi projekti vienkārši aiziet pa pieskari.”

(Uzņēmēji)

„Mums bija tāda problēma – vai izmantot riska kapitāla variantu vai

standarta bankas kredītu. Pēc konsultācijām ar banku mēs

izvēlējāmies standarta kredītu. Galvenais arguments bija, ka tas ir

ekonomiskāk. Tur bija diezgan sarežģīta procedūra arī.”



daļu no uzņēmuma peļņas un pārdošanas.

Uzņēmēji uzskata, ka riska kapitāla izmantoš ana ir

pārāk „dārgs” finansējuma avots ar neizdevīgiem

nosacījumiem.

Pētījumā arī novērojams, ka uzņēmēji kopumā ir slikti

informēti par riska kapitālu un tā piesaistīšanas

iespējām un nosacījumiem. Zemo informētību netieši

atzīst arī paši riska kapitāla pārstāvji minot, ka

finansējamos projektus dažkārt pašiem nākas meklēt

un uzņēmēju interese kopumā ir bijusi neliela.

MVU eksperti norādījuši, ka tiem riska kapitāla

apsaimniekotājiem, kuri operē ar no dažādām

atbalsta programmām piesaistītu finansējumu, peļņai

nevajadzētu būt primārajam mērķim, bet orientēties

primāri uz to, lai nebūtu zaudējumu.

Tāpat MVU eksperti nereti norāda, ka līdzšinējā riska

kapitāla pieredze Latvijā ir drīzāk negatīva, tādējādi

apšaubot riska kapitāla speciālistu kompetences

biznesa ideju izvērtēšanā.

(Uzņēmēji)

„Mums pašiem kā uzņēmumam nav bijusi saskare, mēs tikai ar

viņiem runājām un ievācām informāciju, bet mēs neesam tādā

stadijā, jo mums nav pamatotu vajadzību riska kapitālam. Mēs

paši vēl neesam gatavi, lai izdarītu ievērojamu lēcienu, kur būtu

nepieciešams ievērojams riska kapitāla apjoms – paplašināt

darbības jomu, izvērst šo pašu jomu vai pārpirkt kādu konkurentu.

Tādiem ambicioziem mērķiem mums pašiem vēl ir jāizaug

nedaudz.” (Uzņēmēji)

„Tas ir ļoti dārgs resurss, kura atmaksāšanās ir diezgan zema.

Fondi nopelna, protams, uz to.” (Uzņēmēji)

„Latvijā daudz finansistu par riska kapitāliem runā riņķī un apkārt,

bet es nezinu tādu riska kapitāla kompāniju, kurai tiešām ir naudas

segums.” (Uzņēmēji)

„Šis fonds darbojas vispār ļoti slēgti. Ja cilvēks no malas gribētu

piesaistīt riska kapitālu finansēm, es domāju, viņš pat nesaprastu,

kur iet. Tā ir ļoti specifiska informācija. Un ļoti maz informācijas par

to visu ir. It īpaši no paša riska kapitāla fonda puses.” (Uzņēmēji)

„Jā, tas mums būtu viens no vieglākajiem ceļiem, bet ir divas lietas

- vai mēs vēlamies iesaistīt vēl kādu partneri un ar kādiem

noteikumiem par savu ietekmi kompānijā viņi nāk.” (Uzņēmēji)

„Konkrēti mūsu uzņēmums riska kapitālu nav izmantojis, bet es

zinu uzņēmumus, kas to ir darījuši, un ir apmierināti ar to. Tur viss

ir kārtībā. Mums tas nebija vajadzīgs, jo mēs izmantojām savus

resursus.” (Uzņēmēji)

„Pārāk maz ir pieejamās informācijas. Ļoti daudzi nezina vispār

par to, ka tādi ir. Es zinu, kas to ir izmantojuši, un tas ir bijis ļoti

veiksmīgi un pozitīvi. Ir jau visādi sīkumi attiecībās ar riska kapitāla

pārvaldnieku, bet tas ir neizbēgami, jo tas ir finanšu partneris.

Jebkurā gadījumā tas ir labs instruments.” (MVU eksperti)

„Viņi ir gandrīz izsmēluši sevi. Es zinu, ka vecos projektus viņi ir

nofinansējuši un, man šķiet, ka viņiem nav naudas, lai dotu uz

priekšu. Vispār riska kapitālistus vajag.” (MVU eksperti)

„Riska kapitāls kaut kā te nestrādā.” (MVU eksperti)

„Kā instruments tas noteikti ir labs, bet kā ar visu iepriekšējo arī ar

riska kapitālu šobrīd neiet tik spoži. Ir sarežģīta tā situācija. Šobrīd

mēs esam situācijā, kad tirgus nefunkcionē un līdz ar to ir tās

problēmas.” (MVU eksperti)

„Pirmkārt, jāskatās, kam dos. Visi no man zināmajiem jaunajiem



uzņēmējiem, kuri ir aizgājuši, ir aizfutbolēti, jo viņiem nevienam it

kā naudas nav. Viens no viņiem bija pretendējis uz biofarmācijām,

bet atšuva tāda veida uzņēmumus. Šobrīd man nav skaidrs, ko

viņi finansēs un kas ir tā lielā izaugsme?” (MVU eksperti)

„Man nav skaidri līdz galam kritēriji. Viņiem pašiem vēl nav

skaidrs. Uzņēmēji reāli tiek atšūti.” (MVU eksperti)

„Par riska kapitālu, to es ļoti krasi saku – tikai negatīvi!” (MVU

eksperti)

„Tie daži piemēri, kas tiek nepārtraukti pa presi un televīziju

plivināti, es zinu, kas tie ir par projektiem... Ir tiešām tie daži

veiksmīgi, bet tas nav šis finansējuma modelis, ar ko tas ir

sasniegts. Tas ir sasniegts ar pavisam citu darbu un pavisam citu

mehānismu, tad tā riska kapitāla nauda ir palīdzējusi, tāpēc, ka ir

citas personīgās ieinteresētības, kas ir strādājušas. Ja no 50 tikai

divi vai pieci ir veiksmīgi, tad tomēr jāskatās, kāpēc 50 ir

neveiksmīgi.” (MVU eksperti)

6.3. Galvenās nepilnības finansiālā atbalsta pieejamībā

Analizējot uzņēmēju un ekspertu sniegtos vērtējumus par finansiālā atbalsta pieejamību, kā galvenās nepilnības

identificējamas:

Pārāk birokratizētā valsts atbalsta pieejamības sistēma (pārāk sarežģīti valsts atbalsta programmu

apraksti, pieteikšanās nosacījumi, nepārskatāma kopējā valsts atbalsta shēma un struktūra (daudz atbildīgo

institūciju, programmu savstarpējā nesaskaņotība u.c.), sīkumainas un birokrātiskas projektu ieviešanas

uzraudzības prasības, neliels pieejamais atbalsts). Ņemot vērā, ka banku finansējums, kuru uzņēmēji uzskata

par vienīgo alternatīvu valsts atbalstam, šobrīd ir praktiski nepieejams, birokrātiskie šķēršļi valsts atbalsta

ieguvei un administrēšanai šobrīd uzskatāmi par vienu no būtiskākajām barjerām ārējā finansējuma

piesaistīšanā.

Finansējums lielākoties salīdzinoši vieglāk pieejams tradicionālai uzņēmējdarbībai – konkrētu produktu

ražošanai, iekārtu iegādei, iepriekšējos gados arī nekustamā īpašuma projektiem u.tml., bet problemātiski

pieejams inovatīvām idejām, projektiem. Inovācijas projektu izstrādes nepieciešamībām piesaistītam

finansējumam tiek prasīti papildus nodrošinājumi, kas uzņēmējiem visbiežāk nav pieejami.

Kā viens no būtiskiem trūkumiem tiek identificēts fakts, ka esošās atbalsta programmas vairāk vērstas uz tiem

uzņēmumiem, kuri jau strādā tirgū pietiekami ilgu laiku un ievieš kādas inovācijas, uzlabojumus esošajās

tehnoloģijās u.tml., savukārt inovācijas projektiem, kuru pamatā ir idejas bez jau esošas

uzņēmējdarbības pieejams ļoti neliels atbalsts (sēklas kapitāls u.tml.).

Banku neelastīgā finansēšanas politika, tai skaitā, īpaši attiecībā uz dažāda veida jaunrades projektiem.



Finansējuma devēju vēlme visu risku uzlikt tikai uzņēmējam, proti, uzņēmēji uzskata, ka būtu

nepieciešama risku vienlīdzīgāka sadale starp finansējuma piesaistītājiem un devējiem, tai skaitā, valsti kā

atbalsta (tiešā vai netiešā (garantiju veidā) veidā) sniedzēju.

Finansējuma pieejamības problēmas mikro uzņēmumiem. Gan uzņēmēji, gan eksperti novērtē, ka tirgū

pieejamās iespējas piesaistīt finansējumu vairāk vērstas uz vidējiem un pat lieliem uzņēmumiem, kuriem ir

iespējas dot lielākus nodrošinājumus, piesaistīt papildus līdzfinansējumu no dažādiem avotiem, savukārt

maziem un it īpaši mikro uzņēmumiem iespējas iegūt ārējo finansējumu ir ļoti ierobežotas.

Tāpat tiek uzsvērts, ka nepieciešams nodrošināt atbalstu ne tikai kādiem viena veida, vienas mērķa grupas

uzņēmējiem (definējot prioritātes, piemēram, eksportējošie vai eksportspējīgie, inovatīvie vai inovāciju

plānojošie u.tml.), bet pēc iespējas plašākam lokam, jo pat, ja konkrētais uzņēmums nav pats eksportētājs vai

inovācijas projektu izstrādātājs, tas var būt eksportētāju vai inovatīvo uzņēmumu piegādātājs vai klients.

Sekojoš i – vienlīdz būtisks ir kā tiešs atbalsts konkrētajām mērķa grupām, tā arī uzņēmējdarbības vides

attīstības atbalsts kopumā.

Finanšu institūciju pārstāvji norāda, ka tirgū šobrīd ir ļoti ierobežota pieeja dažāda veida ārējam

finansējumam ārpus valsts atbalsta (gan riska kapitāls, gan privātie investori, kuri ļoti kritiski izvērtē iespējas

ieguldīt kādos ilgtermiņa projektos u.c.), tādēļ īpaši nozīmīga ir tieši valsts atbalsta loma.

Šobrīdējā situācijā viena no nepieciešamībām ir tāds finanšu atbalsta instruments, kas sniegtu

palīdzību grūtībās nonākušiem uzņēmējiem. Ja uzņēmumiem rodas īslaicīgas finansiālas grūtības kādu no

paša uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ, nesaņemot papildus ārēju palīdzību (īslaicīgus aizdevumus,

garantijas vai nodokļu maksājumu atlikšanu vai atlaides u.tml.), uzņēmēju iesāktie starptautiskie projekti ir

apdraudēti. Šeit papildus jāņem vērā, ka katrs nesekmīgs starptautisks projekts, kurā neveiksmīgs bijis tieši

Latvijas pārstāvis, rada negatīvu sadarbības fonu arī citiem turpmākiem sadarbības projektiem, kur pret

Latvijas uzņēmējiem uzturas ar lielāku piesardzību un neuzticēšanos. Tādēļ svarīgi īslaicīgas sadarbībā

iesaistīto uzņēmēju problēmas risināt operatīvi un saglabājot uzņēmumu spējas turpināt iesāktos projektus.

Neelastība attiecībā uz atbalstu saņēmušo projektu izmaiņām projekta gaitā. Uzņēmēji norāda, ka nereti

projektos nepieciešams veikt izmaiņas, lai reaģētu uz operatīvām tirgus izmaiņām, bet šādu izmaiņu

saskaņošana bieži vien ir neiespējama vai arī prasa ļoti daudz laika (pat vairākus mēnešus). Sekojoši būtu

nepieciešama elastīgāka pieeja atbalstu saņēmušo projektu realizācijas procesā, ātrāk nodrošinot izmaiņu

saskaņošanu, kā arī jau izstrādes gaitā paredzot iespējas mainīgo tirgus apstākļu un situāciju dēļ ieviest

korekcijas sākotnējā projektā.

Piesakoties ES struktūrfondu atbalsta programmās, būtiska uzņēmēju problēma ir līdzfinansējuma

nodrošināšana. Kā arī fakts, ka finansējumu iespējams saņemt jau pēc projekta realizācijas, kas rada

nepieciešamību projekta realizācijas gaitā piesaistīt vēl citu finansējuma avotu.

Saistīti ar iepriekšminēto tiek norādīts arī uz faktu, ka ļoti būtiski uzņēmējiem būtu saņemt avansa

maksājumu, nevis visu atbalsta summu tikai pēc projekta realizācijas un ar nokavēšanos vairāku mēnešu

garumā pēc projektu noslēguma.



Tāpat kā problēma tiek minēts fakts, ka valsts atbalsta programmu uzsaukumi notiek ar noteiktu

regularitāti un uzņēmēja idejām attīstībai jāsakrīt ar uzsaukuma periodiem, kas ne vienmēr tā notiek.

Tādēļ uzņēmēji vēlētos kādas tādas atbalsta formas, veidus, kas ļautu ar savām idejām atbalsta

nepieciešamībai pieteikties neatkarīgi no konkrētu programmu uzsaukumiem.

Ņemot vērā dažādo atbalsta veidu un finansējuma avotu sadrumstalotību dažādu institūciju pārvaldījumā,

uzņēmējiem ērtāks un arī efektīvāks būtu kāds centralizēts informācijas ieguves un atbilstošākā

atbalsta, finansēšanas veida izvēles mehānisms. Tā varētu būt kā sava veida vienas pieturas aģentūra, kas

gan apkopo un sniedz informāciju, gan konsultē uzņēmējus, gan arī administrē atbalsta programmas tās

savstarpēji koordinējot, tādējādi ietaupot gan administrēšanas izdevumus no valsts puses, gan arī uzņēmēju

resursus (kas tiek tērēti, apzinot informāciju un konsultējoties dažādās institūcijās).

6.4. Dažādu mērķa grupu darbībā veicamie uzlabojumi

Pētījuma ietvaros realizētajās intervijās uzņēmēji un eksperti tika lūgti minēt tos uzlabojumus, kurus būtu jāveic pašiem

uzņēmējiem, bankām un valstī kopumā, lai risinātu finansējuma pieejamības problēmas.

Uzņēmumi

Paši uzņēmēji norāda uz dažiem galvenajiem

uzlabojumiem, ko uzņēmumos nepieciešams veikt un

attīstīt – uzturēt kārtībā finanšu pārskatus, ieguldīt

darbinieku kompetenču un profesionalitātes attīstībā,

kā arī būt aktīviem uzņēmuma attīstības

nodrošināšanā (piesaistīt jaunus klientus, apgūt

jaunus tirgus utt.).

MVU eksperti kā uzlabojamus norāda divus aspektus

– pirmkārt, lielāku orientāciju uz ārējo tirgu apguvi, uz

internacionalizāciju, un, otrkārt, sadarbības attīstīšanu

gan starp uzņēmējiem savstarpēji, gan arī starp

uzņēmējiem un zinātniekiem, pētniekiem.

Finanšu institūciju pārstāvji kā uzlabojamus norāda

tos pašus aspektos, ko paši uzņēmēji –

uzņēmējdarbības vadības un projektu attīstīšanas

kompetenču uzlabošana (tai skaitā, biznesa plānu

sastādīšana, savu ideju ‘pārdošana’, prezentēšana

utt.), kā arī uzņēmumu finanšu caurspīdīgumu,

pārskatāmību, uzņēmuma struktūras sakārtotību.

„Tas ir tas, ko es visu laiku daru – sakārtot savu uzņēmumu, lai

jebkurā brīdī, paprasot tev bilanci, tā izskatās normāla. Pašam ar

sevi ir jāstrādā – ar savu kompetenci, ar visiem informācijas

avotiem. Uzturēt sevi formā. Gādāt jaunus klientus, meklēt

pasūtījumus. Jebkuram investoram tu būsi interesants, ja tev ir

kāda izaugsme, ja tev ir perspektīva.” (Uzņēmēji)

„Būt aktīviem, protams. Problēma ir pēdējos divos gados.

Uzņēmumu uzticība tieši valsts institūcijām saistītām ar

finansēšanu ir problēma.” (Uzņēmēji)

„Ja uzņēmums efektīvi strādā, tad viņam ir vieglāk dabūt

finansējumu. Lai būtu uz katru cilvēku lielāks apgrozījums un

peļņa.” (Uzņēmēji)

„Privātajiem ir ļoti svarīga uzticība. Riska kapitālu vienkārši

vajadzēja pārliecināt par to pieredzi, kas ir bijusi. Bankām

vajadzīgs nodrošinājums. LIAA fondiem vienkārši formāli jāizpilda

kritēriji.” (Uzņēmēji)

„Izpratnes veicināšana. Varbūt ir kādi mīti, kas ir jālauž. Ļoti daudzi

uzņēmumi fokusējas uz taustāmām lietām. Viņi grib caur

projektiem sakārtot savu infrastruktūru, iepirkt iekārtas. Mans

skatījums, ieguldot tikai dzelžos, neattīstot cilvēku resursu

zināšanas, kompetenci un specifiskās prasmes, ir ļoti grūti attīstīt

biznesu. Tā izpratne šobrīd fokusējas uz taustāmām lietām.

Īstenībā reizēm vajadzētu pamācīties, pabraukt pa pasauli un

apskatīties uz citu pieredzi, lai saprastu, ka viss jau slēpjas cilvēkā



un viņa zināšanās.” (Uzņēmēji)

„Šie tehnoloģisko ideju autori jeb ģeneratori ir slikti menedžeri. Viņi

domā, ka viņi kaut ko uztaisīs un otrā dienā te visa pasaule rindā

stāvēs. Viņiem nav izpratne. Izglītošana un konsultācijas ir vairāk

kā nepieciešamas. Viņiem ir jāliek saprast, ka bez tā viņi neiztiks.

Kaut vai tas pats biznesa vai attīstības plāns ir vajadzīgs, kur uzlikt

uz papīra un noformulēt to visu. Es esmu bijis kā asistents sarunās

starp investoriem un firmu. Viņi nemāk un nav absolūti gatavi

sarunām. Viņi var desmit reizes savu teoriju un formulas rakstīt uz

tāfeles, bet biznesa lietās ir ļoti švaki.” (MVU eksperti)

„Uzņēmumiem, kam nav lielas pieredzes sadarbībā, ir diezgan lieli

aizspriedumi pret šāda veida sadarbību. Stereotipiski ir bailes

vietējos uzņēmējos. Rietumeiropā uzņēmēji jau ir pārauguš i to

līmeni un viņi ir vairāk vērsti uz sadarbību.” (MVU eksperti)

„Pašiem vajadzētu vairāk orientēties uz ārvalstīm, jo mums te nav

tā pirktspēja. Iedrošināt sadarboties ar ārzemēm vai ražot preces,

kam būtu pirktspēja ārpus Latvijas. Nav jau jēgas arī te visiem

sadarboties vienam ar otru un maisīties te uz vietas.” (MVU

eksperti)

„Latvijā vienmēr ir bijusi smaga sadarbība savā starpā. Vairāk ir

konkurence. Mēs nenovērtējam sevi kā uzņēmumus, kas varētu

sadarboties un iziet uz ārējiem tirgiem daudz spēcīgāki. Es esmu

pacēlusi šo jautājumu, bet praktisku atbalstu tas neguva, jo katrs

jau laikam ir spējīgs izdzīvot tā, kā var. Protams, ka ir jāveido kādi

instrumenti, jo dzīve prasa sadarboties vairākiem uzņēmumiem, lai

izietu uz ārējiem tirgiem. Te ne tikai uzņēmējiem ir jāsadarbojas. Ir

ļoti laba programma par kompetences centru izveidi, kur zinātnieki

var sadarboties ar uzņēmējiem, pie tam ne vienas nozares

uzņēmējiem, bet veidot arī starpnozaru projektus, kur vajadzētu

nākt laukā spēcīgākiem produktiem vai tehnoloģijām, ar kurām

iziet uz ārējo tirgu. Tik daudz mazo uzņēmumu, cik mums ir, jau

nemaz nespēj vieni paši iziet uz ārējo tirgu. Ir vajadzīga kāda

sadarbība un institūcijas, kas palīdz viņiem startēt.” (MVU eksperti)

„Svarīgs aspekts ir tas, ka sagatavotības līmenis uz to brīdi, kad

iet runāt ar potenciālo finansējuma devēju, vidēji ir ļoti zems.

Biznesa plāns ne vienmēr ir nepieciešams, bet svarīgi ir tas, ka

spēja un prasme sevi prezentēt kā projektu, ir ļoti zema. Labākie

prezentētāji ļoti krīt acīs. Tas ir viens vienkāršs veids, kā izcelties



uz citu projektu fona - ar pārliecinošu un labu prezentāciju. Riska

kapitāla ziņā, kad izvērtē projektus, ir ļoti svarīgi, lai uzņēmums ne

tikai noprezentē savu esošo situāciju, bet viņam ir arī skaidrība vai

plāns par nākotni.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

„Tā lielākā lieta, ko varētu uzņēmumi mācīties, ir pasniegšana un

sagatavošanās. Pa priekšu vajag izdomāt visu pašam, pārdomāt,

kā tas viss darbosies, ko īsti grib, kāpēc. Tāpēc biznesa plāns ir

labs, kas dod to rāmi, kurā domāt. Un tikai tad griezties pie

finansējuma sniedzējiem.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

„Uzņēmumiem jābūt atklātiem, patiesiem, jāplāno sava darbība,

jāparāda, ka paši spēj paredzēt un plānot. Ja ir sava nauda, ar

kuru var līdzfinansēt un ar saviem darbiem var parādīt, ka

uzņēmums ir veiksmīgs, tad jau pārējais būs.” (Finanšu institūciju

pārstāvji)

„Tas zināšanu līmenis ir tas, kas uzņēmējam ir vajadzīgs.

Iespējams, viņš to visu jau zina, bet ir mazie uzņēmumi, ne tik

daudz inovāciju sfērā, bet arī, kuri ir ieciklējušies uz sava projekta

izdošanos un neskatās, kas notiek apkārt. Plašs redzesloks varētu

būt, cik nu tas ir iespējams. Ja esi pārņemts ar savas idejas

realizāciju, tad nav laika par neko citu domāt. Uzsācējs uz to

varētu paskatīties nedaudz plašāk - uz to, kas notiek. Un meklēt

idejas, lai nav tās tradicionālās idejas.” (Finanšu institūciju

pārstāvji)

„Izglītot sevi finansiālajās un juridiskajās niansēs.” (Finanš u


„Tam procesam ir jāsagatavojas. Tieši runājot par jaunu projektu

uzsākšanu, kas ir no nulles, tad bieži vien uzņēmumi zvana un grib

parunāties, ko darīt ar to ideju? Mēs nesam tie un mums nav laika

tikties ar katru, lai skaidrotu, kas viņam tagad ir tālāk jādara. Ir

jābūt jau sagatavotam. Ir jābūt idejai un plānam, kā to realizēt un

kā no tās nopelnīt. Mūsu kompetence nav viņus konsultēt, bet

izvērtēt, un, ja tas ir veiksmīgi, tad kopā strādāt un attīstīt šo

biznesu. Vajag sagatavoties par to, kāds ir plāns, cik finansējums

ir nepiecieš ams, kā tas tiks izlietots un kā no tā varēs nopelnīt.”


„Agrāk uzņēmumiem bija problēma, ka nav caurspīdīga darbība.

Reti kurš riska kapitālists tur investēs. Ar to ir jārēķinās. Visam ir

jānotiek korekti no likuma viedokļa. Investoriem arī patīk, lai

darījuma laikā, uzņēmuma struktūra ir saprotama, vienkārša, bez

liekiem meitas uzņēmumiem, kas ir fokusēta uz pamatbiznesa



veikš anu.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

Bankas

Interesanti, ka, lai gan visas intervētās mērķa grupas

izteikti kritizēja banku kreditēšanas politiku, tomēr

attiecībā uz finansējuma pieejamības veicināšanu

intervētie no bankām nekādas radikālas rīcības

izmaiņas nesagaida. Vairums intervēto uzņēmumu un

ekspertu atzīst, ka komercbankām nav jārūpējas par

finansējuma pieejamību uzņēmējdarbībai, vienlaikus

norādot, ka valsts rīcībā nav mehānismu, ka bankas

piespiest vai motivēt kreditēt uzņēmumus esošajā

situācijā.

„Bankas varētu padomāt par uzņēmēju izglītošanu - organizēt

kādus kursus pa lētu samaksu. Mums ir ļoti zems

uzņēmējdarbības izpratnes līmenis. Mēs neprotam saimniekot.”

(Uzņēmēji)

„Nemācēšu pateikt, bet bankas vienkārši visu racionāli izvērtē –

riski un guvumi.” (MVU eksperti)

„Bankas jau dara to, kas ir labi banku biznesam. Mēs jau varam

vēlēties ātrus un labus kredītus, bet diez vai kāds var piespiest

bankas kaut ko tamlīdzīgu darīt.” (MVU eksperti)

„Bankām ir jāstāsta uzņēmējiem, kāda ir finansējuma pieejamība

un, kas no uzņēmumiem tiek sagaidīts. Bet par bankām varu

atkārtot vēlreiz – konkurence visu saliek savās vietās.” (Finanš u


„Bankām ir savs uzstādījums. Viņām ir jāpelna. Bankām nav

rūpējas par finansējuma pieejamību. Tas ir blakus produkts

bankām pēc peļņas gūšanas. Ja bankas citādā veidā nespēs gūt

peļņu, tad viņas nosacīti rūpēsies par finansējuma pieejamību.”


„Ne tiešā veidā, bet vairāk ar padomu, zināšanām. Mūsu banka

vairāk var līdzēt uz ES pusi, kaut kādi faktoringi un tamlīdzīgas

lietas. Ja mēs esam starptautiski spēcīga banka, tad mēs varam

palīdzēt. Bet es domāju noder padoms, ieteikums, kur vērsties, kur

griezties.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

Valstī kopumā

Attiecībā uz valsti kopumā uzņēmēji kā uzlabojamus

norāda vairākus aspektus – pirmkārt, sakārtot

uzņēmējdarbības vidi kopumā (atvieglojot jaunu

uzņēmumu dibināšanu, vienkāršojot grāmatvedību,

nodrošinot nodokļu sistēmas stabilitāti u.tml.), otrkārt,

valsts atbalsta programmu ietvaros vienkāršot

procedūras un samazināt birokrātiju, kā arī nodrošināt

vairāk konsultatīvus, izglītojošus pasākumus

uzņēmējiem (vairāk darbojoties nevis kā uzraugiem,

bet kā partneriem projektu realizācijā), treškārt,

nodrošināt investīcijām draudzīgu vidi un veicot aktīvu

„Vajadzētu jaunas strāvas visā tajā aparātā. Diemžēl cilvēki tur ir

iesīkstējuši. Visi tikai runā, bet neviens neko nedara, nekas

nemainās. Jāmaina pati domāšana. Papīri neko nemainīs, likumi

arī nē.” (Uzņēmēji)

„Redziet, tur tā uzbūve ir tāda interesanta. Ja LIAA ir konsultants,

kas izskata jau iesniegtos dokumentus, tad man prasītos, ka tur

būtu tāds konsultants, pie kura es aizejot ar savām zināšanām,

vēlmēm un vajadzībām, kopā varētu uztaisīt tos papīrus, nevis, ka

manu mājas darbu kāds kā skolotājs pārlabo, kur man ir komatu

kļūdas utt., bet kopīgi strādāt. Es kā uzņēmējs vienmēr būšu tas,

kas iesniegs tos pierādāmos dokumentus, bet ja man tie

pierādāmie dokumenti ir kaut kādā nesaprotamā LIAA kārtībā



investīciju piesaisti no ārvalstīm.

MVU eksperti papildus vēl min, ka nepiecieš ams

centralizēt informācijas un konsultāciju pakalpojumu

pieejamību (‘vienas pieturas aģentūra’), kā arī sekmēt

valstī privāto ieguldītāju, investoru kustību, vienlaikus

nodrošinot mehānismu, kā šādi potenciālie investori

tiek informēti par iespējām investēt konkrētos

projektos, uzņēmumos.

Savukārt finanšu institūciju pārstāvji lielāku uzsvaru

likuši uz vispārīgām lietām – nepieciešamību pārskatīt

izglītības sistēmu (nodrošinot plašāku eksakto

mācību priekšmetu iekļaušanu mācību programmās,

veidojot radošāku un uz izziņu vērstāku mācību

saturu, plaši finansējot zinātni u.tml.), vairāk

uzmanības pievērst nevis konkrētiem atbalsta

veidiem, bet valsts reitingiem starptautiskajā tirgū,

stabilitātei iekšpolitisku un arī attiecībā uz nodokļu

politiku un uzņēmējdarbības vidi kopumā. Attiecībā uz

valsts atbalsta instrumentiem finanšu institūciju

pārstāvji min nepieciešamību pārskatīt to noteikumus,

paplašinot uzņēmumu loku, kuri var pieteikties un

saņemt atbalstu, kā arī decentralizējot atbalsta

sniegšanu (pēc reģionu principa vai tml.).

jāsasien, tas man tiešām ir kā šķērslis. Prasās tieši kopdarbs

vairāk.” (Uzņēmēji)

„Valsts varētu izvirzīt prioritātes. Viņi izvirzīja tās 4-5 prioritātes,

bet cik laiks tam bija vajadzīgs! Viņi nevarēja apskatīties, ko mēs

eksportējam, kas ir lielākie nodokļu maksātāji bez Latvenergo,

LMT un pāris alus darītājiem, un pateikt, kas ir prioritātes?

Jāskatās, kuri uzņēmumi ir prioritāri, un tos tad arī vajag attīstīt un

atbalstīt. Vai tas ir liels, mazs vai vidējs, tas jau ir viņu

kompetencē.” (Uzņēmēji)

„Ir tik daudz projektu nākuši uz Latviju, kuri nav izmantoti. Kāpēc

mēs aizkavējamies? Tāpat par tām inovācijām – 5 mēnešu

novēlošanās! Par apmācībām bija ar novēlošanos. Tas viss

tautsaimniecībā ir lielas summas, ko mēs zaudējam. Tur viņiem ir

daudz ko domāt, bet viņi skatās citādi. Ekonomikas ministrijai

vajadzēja 6 mēnešus, lai viņa 6 prioritātes noteiktu. Protams, ka

nevarēja, jo, ja kādai citai politiskai partijai pateiksi, ka neatbalstīs

olu vai piena ražošanu, tad atkal būs skandāls valdībā un divi

ministri atkal demisionēs. Tas viss ir ļoti cieši saistīts un ir ļoti

slikti.” (Uzņēmēji)

„Neko jaunu. Varbūt krietni aktīvāk ir jāstrādā. Kad mēs sākām

strādāt ar LIAA kādus 4 gadus atpakaļ, tad aktivitātes līmenis bija

krietni labāks. Bija vairāk semināru, dažādu izbraukuma biznesa

konsultācijas, izstādes. Ja turpmāk būs tāds aktivitāšu līmenis,

kāds bija, tad viss būs kārtībā.” (Uzņēmēji)

„Iespējams, ka varētu piesaistīt kādas lielās ārvalstu bankas, kas

specializējas tieši uzņēmumu finansēšanā. Kaut kādu kapitālu, kas

vēl šeit nav apdedzinājies. No Dubajas piemēram, kur nauda ir. No

Vācijas vai Anglijas. Mēģināt piesaistīt riska kapitālus. Veidot

sadarbību ar lieliem fondiem, ar lielām finansiālām aizmugurēm.

Latvijā esošajiem pietrūkst tādas reālas starptautiskas pieredzes.

Ja nav tas kapitāls, tad nevar būt rezultāts. Mēģināt to pasauli vilkt

š urp.” (Uzņēmēji)

„Vajadzētu sakārtot vidi. Lai būtu draudzīga vide uzņēmumu

veidošanai. Veicināt izpratni par eksporta nepieciešamību.

Veicināt apmaiņas programmas izglītībā. Lai cilvēki sāk skatīties

plašāk par Latviju.” (Uzņēmēji)

„Nav centralizēta informācijas pieejamība. Tā ir sadrumstalota. Pie

tā varētu piestrādāt, lai cilvēki ir vairāk informēti un pārzinātu tās

iespējas, ko var darīt.” (MVU eksperti)



„Protams, tā administratīvā sloga samazināšana. Vajadzētu tiem

uzņēmumiem pat samazināt tos nodokļus.” (MVU eksperti)

„Konsultantu, pie kura uzņēmēji var aiziet ar ideju un apspriest to.

Tāda atbalsta sistēma jau derētu, ka kāds varētu pateikt, uz kuru

valsti var eksportēt preces, cik kurā valstī ir nodokļi utt.” (MVU

eksperti)

„Ir jau virkne uzņēmumu, kas ir nopelnījuši naudu un domā, kur to

tagad ieguldīt? Akcijās nav pārāk droši. Viena daļa labprāt

ieguldītu kādās inovatīvās ražotnēs un tehnoloģijās, bet nav jau

bijis neviens, kas saved kopā tos, kam ir nauda un kam ir inovatīvi

risinājumi. Visu laiku ir runa tikai par bankām un valsti, bet mums

jau ir vēl daudz privātpersonu, kuriem ir šī faktiskā nauda, kura

šobrīd tiek noguldīta uz procentiem bankā vai nopērk zeltu un

gleznas.” (MVU eksperti)

„Inovatīviem un zinātnes projektiem ierēdnis nedrīkst būt šāviena

attālumā. Jābūt ir Vācijas modelim, kur ar likumu ir aizliegts, ka

ierēdnis kontrolē, apšauba vai pārbauda zinātnieku, projekta

vadītāju.” (MVU eksperti)

„Gribas domāt, ka ļoti daudz tam, lai rastos tie inovatīvi

starptautiskie projekti, apakšā ir izglītības bāze, kas tomēr ir valsts

ziņā. Un tie pirmie soļi, tie visi inkubatori un kapitāla atbalsti, kas

lēnām tiek implementēti, ir tikai viens solis. Apakšā visam tomēr ir,

lai nāk izglītoti cilvēki ar radošiem prātiem, kas grib lietas darīt. Lai

rastos starptautiski veiksmīgi projekti, tiem ir jākonkurē ar ārvalstu

projektiem.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

„Vairāk varēja būt iniciatīvas no valsts puses, skaidrojot, kā

uzņēmējiem būtu labāk, ko labāk, kā to darīt, lai nebūtu tā, ka

izveido vēl vienu valsts institūcijas resoru, tie paši cilvēki uztaisa

firmas un šie uzņēmēji pēc tam dabū tālāk maksāt par to, lai tie

atbilstoši noteiktajiem rādītājiem, taisītu dokumentus. Uzņēmējiem,

kas veidojušies 90. gados, ir zināms kompetences līmenis. Viņi ir

auguši līdz ar visu, bet viņi tāpat nespēj visu apgūt un šo

informāciju arī dabūt, jo, ja viņš visu laiku nodarbojas savā nozarē,

viņam nav laika iet un speciāli meklēt, sevišķi ja viņš nav tāda

rakstura cilvēks. Tādiem nav iespēju iegūt informāciju. Ja valsts

institūcijas tiešām vēlas to visu aktivizēt, tad viņām būtu jāveido

kādi kursi vai informatīvi pasākumi, kur šos uzņēmējus reģionāli un

pilsētās arī informētu.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

„Lielākais, ko valsts var darīt, ir rūpēties par savu pilsoņu izglītību



un veselību un pārējo, tad viņi vai nu radīs, vai neradīs. Es neticu,

ka valsts palīdzēs kādam radīt biznesu. Tikai skolā labi mācot

fiziku un citus sakarīgus priekšmetus, nevis tikai audzinot juristus

un ekonomistus. Izaudzināt gudrus un veselīgus cilvēkus un pēc

tam nemēģināt ļoti maisīties vai vismaz prognozējami iejaukties.

Tā ir tā klasiskā valstu veiksmes formula.” (Finanšu institūciju

pārstāvji)

„Galvenais valsts uzdevums šobrīd ir, lai valstī nav krīzes

padziļināšanās, lai nav krīzes nākamais vilnis. Kaut vai kādas

trauslas stabilitātes nodrošināšana ir pats galvenais.” (Finanš u


„Ir jāpadomā par reģionālajiem fondiem. Mums ir liels pieprasījums

no pašvaldībām un novadiem, kuri grib kaut ko darīt savā novadā

un ir gatavi pat ieguldīt savu finansējumu, lai viņu novada

uzņēmēji var dabūt konkrētas programmas. Īsti jau inovācijas tur

nepavīd apakšā, bet Latvija ir maza. Lai gan Somija arī ir maza.

Iedzīvotāju skaitā un teritorijas ziņā ir nedaudz lielāka, bet viņiem ir

15 rajoni un katrā rajonā ir riska investīciju fonds, kas finansē

savus konkrētos uzņēmumus. Mums nevajag katrā novadā, bet

kaut vai četrus reģionālos investīciju fondus ar savu specifiku un

saviem uzņēmumiem, kurus valsts finansētu vai valsts piedalītos

šādu fondu finansēšanā. Mēģināt kaut kā reģionalizēt visas tās

darbības.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

„Lai sistēma nav tik ļoti šaura. Lai nav stingri novilkta robeža, lai ir

uzņēmumi, kas arī var saņemt kādu atbalstu, jo šobrīd mēs jūtam,

ka tikai mazs skaits uzņēmumu var saņemt atbalstu. Mēs

meklējam variantus, kā pamatot plašāku uzņēmumu atbalsta

programmas nepieciešamību, kas ir ļoti grūti. Mūsu partneri

ierēdņos un ministrijās uzskata, ka ir jāskatās ļoti šauri un

mērķtiecīgi. Varbūt taisnība, bet mums ir tīri psiholoģiski grūti

atteikt uzņēmumiem, kuri ir labi uzņēmumi, bet nevar saņemt

aizdevumus tīri dēļ programmas nosacījumiem.” (Finanš u


„Vairāk šos te līdzekļus novirzīt zinātnei, praktiskajai pusei, lai kaut

ko izstrādātu. Tā naudas summa, kas tiek ieguldīta zinātnē, tikai

pēc trim gadiem var parādīt savus augļus. Līdz ar to, tas ir

ilgtermiņa ieguldījums. Ja gribam arī turpmāk, lai mums ir

inovatīva uzņēmējdarbība un zinātne, tad patiešām būtu vairāk

jāiegulda, jo tas prestižs potenciālajiem zinātniekiem ir ļoti

nonivelējies. Neviens tā īsti no jaunatnes puses negrib tur



iesaistīties.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

„Tas sadalījums varēja būt pareizāks – vairāk uz kapitāla

instrumentiem un mazāk uz aizdevuma instrumentu atbalstu.”


„Birokrātija ir ļoti svarīgs faktors, kurai vajadzēja būt daudz

mazākai. Vairāk vajadzētu iesaistīt privāto sektoru, kuram ir lielāka

pieredze finanšu instrumentu apguvē un kas ir tieši ieinteresēti, lai

š ie instrumenti nestu naudu.” (Finanšu institūciju pārstāvji)

„Arī valstij būtu jāparēķina, kur tā nauda, kuru viņi liek

uzņēmējdarbības attīstībā, paliek un kurš ir tas efektīvākais veids.

No tā arī izejot, viņi varētu izvērtēt, kādam vajadzētu būt tam

sadalījumam. Tas posms iztrūkst. Nauda tiek sadalīta, bet neviens

nezina, vai no tā ir kāds labums ekonomikai.” (Finanšu institūciju

pārstāvji)



7. NEFINANSIĀLĀ ATBALSTA IESPĒJU UN PRAKSES NOVĒRTĒJUMS

Runājot par nefinansiālo atbalstu, uzņēmēji to primāri saista tikai ar konsultācijām par pieteikumu sagatavošanu valsts

atbalsta programmām, dažkārt arī ar informatīvajiem pasākumiem. Kopumā novērojams, ka uzņēmējiem nav pilnīga

skaidrība, kādi varētu būt vēl citi nefinansiālā atbalsta veidi un kā tie varētu būt efektīvi konkrētā uzņēmuma darbībai.

Nevar gan apgalvot, ka uzņēmēji nav nemaz informēti, jo intervijās kā nefinansiāla atbalsta instrumenti tiek nosaukti

dažādi pieejamie – gan LIAA konsultācijas, gan dažādi semināri, informatīvie pasākumi, gan arī izstādes ārvalstīs, kas

daļēji tomēr ir arī finansiāls atbalsts (ja tiek segtas izmaksas). Tai pat laikā šos dažādos atbalsta veidus uzņēmēji

visbiežāk tiešā veidā nesaista ar savu uzņēmumu darbības sekmīgumu, efektivitāti (proti, tos neuztver kā īpašu atbalsta

veidu). Šī iemesla dēļ uzņēmēji intervijās arī nav varējuši izvērtēt pieejamā nefinansiālā atbalsta efektivitāti un lietderību,

jo tiešā veidā tas nesniedz finansiālus ieguvumus uzņēmējdarbībā. Tai pat laikā, vērtējot intervijās kopumā sniegtos

viedokļus, novērojams, ka dažāda veida nefinansiālie atbalsta veidi tiek uzskatīti par nepieciešamiem – gan uzņēmēju

informēšana, informācijas izskaidrošana, gan konsultācijas par uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību, gan arī

partnerība projektu realizācijā. Jāņem gan vērā, ka nereti konsultāciju nepieciešamība tiek saistīta, nevis ar uzņēmēju

nepietiekamām kompetencēm un zināšanām, bet pieejamo atbalsta veidu un sadarbības ar institūcijām birokrātiskuma

dēļ.

„Neesam, bet es domāju, ka mēs noteikti to darīsim, ja ar to ir domāts konsultācijas, priekšā pateikšana par

inovatīvām tehnoloģijām utt. Tad jā, noteikti. Mēs drusku savādāk to darām – mēs to darām ar iekšējiem

resursiem. Neesam to darījuši ar ārējiem resursiem.” (Uzņēmēji)

„Jā. Ārlietu ministrija organizē tikšanās ar uzņēmējiem un dažādiem vēstniekiem. Mēs ejam uz tām. Mēs bijām

Japānā vēstniecībā un vēstnieks palīdzēja mums. LIAA pārstāvniecība mums palīdzēja Japānā. Mēs ejam uz

semināriem, kur bija tikšanās ar Lielbritāniju un Somijas LIAA pārstāvjiem. To izmantojam.” (Uzņēmēji)

„Jā, mēs esam izmantojuši LIAA ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu, kur dažādās valstīs ir pa cilvēkam, kurš

kaut ko var palīdzēt. Viedoklis ir dažāds. Šāda tāda informācija ir bijusi ļoti noderīga, kad viņi ir palīdzējuši

operatīvi identificēt kādas izstādes, kur mums būtu bijis lietderīgi doties un mēs pat esam devušies.” (Uzņēmēji)

„Ko es gribēju uzzināt, es visu uzzināju. Dažreiz bija tā, ka tikai kāds piektais vai septītais varēja atbildēt uz

manu jautājumu. Dažreiz – neviens. Sadarbībā ar LIAA nebija tādu problēmu. Bija jautājumi, es zvanīju, prasīju,

man atbildēja. Tas palīdz pieņemt lēmumus. Informācijai ir jābūt savlaicīgai un pārbaudītai.” (Uzņēmēji)

„Esam apmeklējuši informatīvos seminārus, ko piedāvā LIAA un arī Tehnoloģiskais centrs. Ir arī pabraukāts pa

visādām izstādēm.” (Uzņēmēji)

MVU konsultantu viedoklis par nefinansiālā atbalsta veidiem ir dažāds – daļa uzskata, ka tie ir nepieciešami un ļoti

produktīvi, bet daļa pauž skeptiskus viedokļus, uzskatot, ka konsultantu nepieciešamība nereti ir mākslīgi radīta

sarežģījot un padarot pārāk birokrātiskas uzņēmēju un valsts institūciju attiecības, sadarbību.

„Konsultantu firmas ir saradušās vairāk, nekā vajag. Tāpat šie projektu rakstītāji, kas neliek domāt tam pašam

uzņēmumam, bet uztaisa pēdējo štruntu par zeltu. Tā jau ir sistēma, kurai ar laiku ir jāizzūd.” (MVU eksperti)

„Tas ir vairāk tiem, kas vēlas sadarboties ar ārzemēm. LIAA ārējo tirgu programma ir ļoti laba, jo tur pat nav tā,

ka ir briesmīgi projekti jāraksta. Var aizbraukt un tikai pēc tam iesniegt atskaiti. Tā ir ļoti laba programma!

Iekšējiem uzņēmumiem, kas pa Latviju grib darboties, nekā īpaši nav.” (MVU eksperti)



„Ļoti labi strādā LIAA klientu atbalsta centrs. Būtu labi, ja vēl izveidotu vienas pieturas aģentūru, kur varētu

saņemt informāciju un ātri atrisināt uzņēmēju problēmas.” (MVU eksperti)

„Tas būtu konsultācijas... Jaunajiem uzņēmējiem tā mentoru sistēma un konsultācijas ir vitāli vajadzīgas, un

viņas arī strādā. Viņi arī izmanto. Tas pamatmodelis ir tāds, ka sākumā tas tiek apmaksāts, pēc tam tas

mentors vai konsultants vairs netiek vaļā no tās audzināšanas funkcijas. Virziens ir pareizs, bet LIAAun

ministrijas to ir sabojājuši ar to, ka papildināja ar tādu sīkumu, ka viņi paši izvēlas tos konsultantus, tātad

naudas devēja institūcija to nosaka. Un sāk veidoties atkal jau privātās bodītes un korupcija. Jābūt ir tā, ka tas

uzņēmējs izvēlas konsultantu, un tam finansētājam ir pienākums apmaksāt to konsultantu. Var prasīt nozares

asociācijai vai kā, bet tātad profesionāļi nosaka, kurš būs tas konsultants, un naudas devēji to neietekmē ar

savām nelikumībām.” (MVU eksperti)

Analizējot uzņēmēju un ekspertu intervijās sniegtos vērtējumus par nefinansiālā atbalsta pieejamību un efektivitāti, kā

galvenās nepilnības identificējamas:

Kopumā novērojams, ka uzņēmēji ir vāji informēti par dažāda veida nefinansiālā atbalsta veidiem.

Pētījumā lielākā daļa nav varējuši sniegt viedokli un minējuši, ka nezina par šādiem atbalsta veidiem. Savukārt

tie, kuri komentēja par nefinansiālā atbalsta pieejamību, visbiežāk atsaucās tikai uz konsultācijām kā atbalsta

veidu, bet nezināja nekādus citus.

Uzņēmējiem, it īpaši jaunajiem, bieži vien ir nepietiekoši zināšanu un kompetences, pirmkārt, savu

uzņēmējdarbības ideju realizācijai nepieciešamā sākotnējā finansējuma piesaistīšanā (ideju pārdošanā),

un, otrkārt, biznesa plānu izstrādē, ideju komercializācijas projektu izstrādē. Šādā kontekstā trūkst gan

vispārēju apmācības programmu, gan konsultāciju pieejamība par biznesa vadības, projektu izstrādes

jautājumiem. Īpaši aktuālas šādas konsultācijas un palīdzība ir tiem uzņēmējiem, kuriem nav līdzšinējās

uzņēmējdarbības pieredzes, kā arī zinātniekiem un izgudrotājiem, kuriem ir idejas, bet nav prasmju izstrādāt to

komercializācijas plānus.

Vērtējot konsultāciju pakalpojumu nepieciešamību un pieejamību, daļa uzņēmēju gan ir skeptiski noskaņoti un

norāda, ka konsultantu nepieciešamība lielā mērā ir radīta pārāk sarežģījot atbalsta programmu

noteikumus un procedūru. Proti, ja valsts atbalsta programmu procedūras un dokumentācija būtu

vienkāršākas, ne tik birokrātiskas, tad arī bez konsultantu palīdzības uzņēmēji varētu tās sekmīgi apgūt. Tāpat

tiek norādīts, ka šādu speciālistu pakalpojumiem būtu jābūt valsts apmaksātiem, ja tā tiek piedāvāta kā

nefinanšu atbalsta mehānisms.

Tie uzņēmēji, kuri salīdzinoši pozitīvāk novērtēja konsultantu piesaistīšanas iespējas un nepieciešamību, kā

vienu no šādu konsultantu darbības jomām minējuši uzņēmuma pārstāvētās jomas specifikas

izskaidrošana finansējuma devējiem, piemēram, bankām, kuras ne vienmēr ir kompetentas izvērtēt

konkrētos projektus pēc būtības un vērtē tikai pēc finanšu rādītājiem. Uzņēmēji saskata šādu konsultantu

nepieciešamību, ja tie kompetenti un finansētājiem saprotami pamatotu un izskaidrotu konkrēto attīstības un

inovācijas projektu būtību, tirgus vērtību u.tml.

Nav mehānisma, kas nodrošinātu zinātnieku, izgudrotāju un uzņēmēju savstarpēju informācijas

apmaiņu, sadarbības meklēšanas iespējas. Par šāda mehānisma nepieciešamību izsakās gan uzņēmēji,



gan MVU eksperti, gan arī finanšu institūciju pārstāvji. Pirmkārt, būtu nepieciešama datu bāzes (vai cita līdzīga

formāta) izveide, kurā uzņēmēji varētu iegūt informāciju par potenciāli komercializējamām idejām un arī sniegt

informāciju par sev nepieciešamajām zinātniskajām izstrādēm. Otrkārt, būtu nepieciešama vienota informācijas

platforma, kurā būtu iespējams iegūt informāciju par Latvijā pieejamajām tehnoloģijām, iekārtām, kuras

potenciāli varētu izmantot inovācijas projektu izstrādē ne tikai zinātnieki institūtos vai kādā vienā uzņēmumā,

bet padarīt tās pieejamas arī citiem interesentiem. Un, treškārt, būtu nepieciešams radīt komunikāciju

platformu, kas nodrošinātu lielāku zinātnieku, zinātnisko institūciju sadarbību ar uzņēmējiem, informācijas

savstarpēju apmaiņu, pieredzes apmaiņu.

Kā viens no vēlamiem nefinansiāliem atbalsta veidiem nereti tiek minēta arī nepieciešamība pēc lielākas

atbalsta instrumentu administrējošo institūciju sadarbības ar uzņēmējiem, proti, ne tik daudz strādāt kā

uzraugiem un kontrolieriem, bet vairāk kā sadarbības partneriem, kuri ir ieinteresēti ne tikai dokumentācijas

precīzā sakārtošanā, bet arī konkrētajā projektā.

Pozitīvi uzņēmēji vērtē LIAA ārvalstu pārstāvju darbu, lai gan par konkrētām pārstāvniecībām izteikta arī

kritika. Tomēr kopumā tiek novērtēts, ka šāds nefinansiālā atbalsta veids ir ļoti nepieciešams starptautisko

partnerību dibināšanai.



8. UZŅĒMĒJU UZDOTO JAUTĀJUMU EIROPAS BIZNESA ATBALSTA TĪKLAM ANALĪZE

Pētījuma ietvaros tika izskatīti un analizēti arī uzņēmēju uzdotie jautājumi Eiropas biznesa atbalsta tīklam (Enterprise

Europe Network). No vairāk kā 1000 iesniegto jautājumu lielākā daļa attiecināmi uz internacionalizāciju vai inovācijām un

tikai 1/10 bijuši jautājumi par citām tēmām.

Jāņem vērā, ka jautājumus Eiropas biznesa tīkla ietvaros uzdevuši gan Latvijas rezidenti, gan nerezidenti un, kā liecina,

apkopotā informācija, tad gandrīz 1/3 uzdoto jautājumu bijuši par sadarbības iespējām ar Latvijas uzņēmumiem, kurus

uzdevuši nerezidenti. Par sadarbības iespējām ar ārvalstu uzņēmumiem interesējušies aptuveni 1/5 jautājumu uzdevēju.

Kopumā tas liecina, ka lielāka ir bijusi interese par sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem, nekā Latvijas rezidentiem par

sadarbību ar nerezidentiem.

Aptuveni 1/4 jautājumu uzdevēju interesējušies par juridiskiem jautājumiem – 16% uzdevuši jautājumus par likumiem,

noteikumiem un normatīviem aktiem Latvijā, bet 9% interesējušies par ārvalstīm.

Tikai 6% interesējušies par iespējām uzsākt uzņēmējdarbību citās valstīs. Vēl 6% jautājumi attiecināmi uz dažādām

izstādēm, konferencēm, semināriem un gadatirgiem – uzņēmēji lūguši informāciju par tām.

5% no jautājumiem bijuši par eksportu, eksporta garantijām un eksporta iespējām, bet 4% jautājumu uzdevēju lūguši

dažāda veida tirgus informāciju, pārskatus un analīzes par dažādām nozarēm.

Par dažādiem citiem jautājumiem uzņēmēji interesējušies izteikti reti, tai skaitā, dotā pētījuma kontekstā jāuzsver, ka uz

inovācijas projektu realizēšanu tiešā veidā attiecināmi tikai 1% no visiem uzdotajiem jautājumiem.

Kopumā secināms, ka visbiežāk pieprasītā informācija attiecas uz konkrētu sadarbības partneru meklēšanu un kontaktu

dibināšanu – primāri no ārvalstīm uz Latviju, bet arī no Latvijas uz ārvalstīm. Tāpat salīdzinoši daudz bijuši jautājumi par

dažādiem juridiskiem jautājumiem, kas attiecas uz uzņēmējdarbības vides un konkrētu jomu/ nozaru regulējumiem. Par

dažādiem citiem jautājumiem interese bijusi mazāka, tomēr arī tie nav mazsvarīgi – it īpaši attiecībā uz iespējām uzsākt

uzņēmējdarbību citās valstīs, informācijas ieguvi par dažādām izstādēm, semināriem, gadatirgiem, kā arī tirgus

pārskatiem, analīzēm u.tml.

Jautājumu tēma Uzdoš anas biež ums, %

Sadarbības iespējas ar Latvijas uzņēmumiem (no nerezidentiem) 30

Sadarbības iespējas ar ārvalstu uzņēmumiem (no rezidentiem) 19

Juridiski jautājumi (par likumiem, noteikumiem, normatīviem Latvijā) 16

Juridiski jautājumi (par likumiem, noteikumiem, normatīviem ārvalstīs) 9

Iespējas uzsākt uzņēmējdarbību citās valstīs 6

Par izstādēm, konferencēm, semināriem, konkursiem, gadatirgiem 6



Eksports, eksporta garantijas, nosacījumi 5

Tirgus informācija, pārskati par nozarēm, jomām 4

Imports, importēšanas nosacījumi 3

EK/ ES atbalsta iespējas (par programmām, kas netiek administrētas Latvijā) 2

Inovācijas 1

Atbalsta programmas uzņēmējiem Latvijā 1

Par uzņēmumu dibināšanu Latvijā (no nerezidentiem) 1

Patentēšanas nosacījumi, iespējas 0,3

Valsts atbalsta programmas 0,3

Investīcijas 0,1

Citi, ar inovācijām un internacionalizāciju nesaistīti jautājumi 11



9. KOPSAVILKUMS

Apkopojot uzņēmēju un ekspertu sniegto informāciju, kā galvenie vēlamie uzlabojumi finansiālā un nefinansiālā atbalsta

pieejamībā identificējami:

Attiecībā uz finansiālo atbalstu:

o Jāsamazina birokrātija, jāatvieglo procedūras gan projektu pieteikšanā, gan realizācijā, gan

uzraudzībā no institūciju puses.

o Jāsamazina laika periods, kas tiek veltīts attīstības un inovācijas projektu izskatīšanai, izmaiņu

apstiprināšanai un finansējuma saņemšanai. Īpaši aktuāli inovācijas projektiem, kurus jāizstrādā pēc

iespējas ātrākā laikā, kamēr tirgū nav citu līdzvērtīgu konkurentu.

o Jākoncentrē informācija un konsultācijas vienā institūcijā, vienas pieturas aģentūrā, lai tādējādi

samazinātu gan valsts, gan uzņēmumu resursus, kas tiek veltīti dažādo atbalsta veidu apzināšanai,

informācijas izpētei un projektu vadīšanai.

o Jāpaplašina to uzņēmumu loks (mērķa grupas), kuriem iespējams pieteikties un saņemt atbalstu.

o Jāpiesaista kompetenti eksperti projektu izvērtēšanā valsts atbalsta saņemšanai. Ekspertiem

jāpārzina ne tikai formālās projektu dokumentācijas prasības, bet arī konkrētās uzņēmējdarbības

jomas specifika, lai iesniegtie projekti tiktu vērtēti ne tikai pēc formāliem principiem, bet arī saturiski.

o Jādecentralizē finansiālā atbalsta instrumentus, tos padarot pieejamus arī uz vietām reģionos,

piemēram, ar valsts atbalstu izveidojot vairākus reģionālos investīciju fondus, kas koncentrētos uz

uzņēmējdarbības attīstības projektiem konkrētos reģionos.

o Jāpārskata valsts atbalsta programmās prasītie līdzfinansējuma apjomi vai/ un jāizstrādā papildus

finansiālā atbalsta mehānismi, kas sniedz uzņēmējiem iespējas piesaistīt līdzfinansējumu no citiem

finansējuma avotiem.

o Jāpaaugstina uzņēmēju informācija par dažādiem finansējuma piesaistīšanas veidiem, sniedzot

plašāku informāciju ne tikai par banku finansējumu un valsts atbalsta programmām, bet arī citiem

finansējuma avotiem, piemēram, riska kapitālu, biznesa eņģeļiem.

o Jāizstrādā finanš u atbalsta veidi, kas būtu pieejami augsta riska projektiem, kurus nelabprāt finansē

komercbankas (piemēram, paplašināt riska kapitāla pieejamību – gan sniedzot uzņēmējiem vairāk

skaidrojošas informācijas par tiem, gan arī palielinot riska kapitāla finansējuma apjomu atbalsta

programmu ietvaros).

o Jāizstrādā finanšu atbalsta veidi tieši mikro uzņēmumiem, kuru iespējas piesaistīt ārējo finansējumu

šobrīd ir ierobežotas uzņēmējdarbības līdzšinējās pieredzes trūkuma un ārējo finanšu resursu

piesaistes nodrošinājuma nepietiekamības dēļ.

o Jāsekmē uzticēšanos Latvijas valsts ekonomikai ārējos tirgos, kas veicina gan investīciju piesaisti,

gan uzņēmumu ārvalstu sadarbības partneru uzticēšanos Latvijas partneriem.

Attiecībā uz nefinansiālo atbalstu:

o Jāveic pastiprināta uzņēmēju informēš ana par pieejamajiem nefinansiālā atbalsta veidiem, to

izmantošanas nosacījumiem un priekšrocībām.



o Jāizstrādā un jānodrošina uzņēmējiem pieejamas konsultācijas un apmācību programmas tieši

finansējuma piesaistīšanas jautājumos (savu biznesa ideju „pārdošanā”, biznesa plānu sastādīšanā

etc.), tai skaitā, svešvalodu apmācība.

o Jāizstrādā un jānodrošina konsultācijas un apmācības valsts atbalsta programmu un citu finansējuma

avotu izmantošanā.

o Jāizstrādā vienota informācijas datu bāze, kurā tiktu apkopota un būtu uzņēmējiem pieejama

informācija par Latvijā pieejamajām tehnoloģijām, iekārtām, kuras ir institūtu un uzņēmumu rīcībā un

kuras varētu būt nepieciešamas un pieejamas arī citiem interesentiem inovācijas projektu izstrādēm

u.tml.

o Jāizstrādā mehānisms, kas nodrošina zinātnieku, izgudrotāju un uzņēmēju savstarpēju informācijas

apmaiņu, komunikāciju, potenciāli komercializējamu inovācijas ideju datu bāzes uzkrāšanu (tā varētu

būt, piemēram, e-platforma, regulāri diskusiju, pieredzes apmaiņas forumi, elektroniskas datu bāzes

vai tml.).

Gan paši uzņēmēji, gan eksperti pētījumā norāda arī uz nepieciešamību uzņēmējdarbības attīstību un it īpaši inovācijas

projektu izstrādi skatīt plašākā kontekstā, proti, saistīt to ar izglītības sistēmas kvalitāti valstī un uzņēmējdarbības vidi

kopumā. No pirmās lielā mērā atkarīga inovāciju izstrādes kā procesa, nevis tikai kā atsevišķu gadījumu/ projektu izveide

(uzskatot, ka tikai atvērta un radoša izglītības sistēma, mācību saturs, ilgtermiņā spēj nodrošināt vidi, kurā rasties

jaunradei, neierastiem risinājumiem, inovācijām), savukārt no otrās – kopējā uzņēmēju konkurētspēja starptautiskajos

tirgos, spēja būt līdzvērtīgiem partneriem citu valstu uzņēmējiem (nodrošinot kā minimums vienlīdzīgus uzņēmējdarbības

apstākļus vismaz kaimiņvalstu vidū, tiešā un netiešā veidā atbalstot Latvijas uzņēmējus starptautisko tirgu iekarošanā

u.tml.).

Attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi kopumā intervētie respondenti norāda uz vairākām būtiskām problēmām,

šķēršļiem attīstībai:

o Nodokļu sloga pieaugums.

o Neuzticēšanās Latvijas valstij ārējos tirgos, kas, no vienas puses, apgrūtina sadarbības partneru

meklēšanu un piesaistīšanu, un, no otras puses, ārējā finansējuma, investīciju piesaisti.

o Uzņēmēju neuzticēšanās un neticība valsts atbalsta programmām, informācijas par negatīvo

uzņēmēju praksi dominēšana publiskajā telpā, kas veido negatīvu informatīvo fonu jaunām atbalsta

programmām un attur uzņēmējus (īpaši mikro un mazos) no piedalīšanās tajās.

o Raž oš anas izmaksu pieaugums, pieaugot resursu izmaksām (elektrība, gāze, transports utt.),

sekojoši sarūkot Latvijas uzņēmumu starptautiskajai konkurētspējai.

o Uzņēmumu īslaicīgās finansiālās problēmas, kā arī klientu un partneru finansiālās problēmas, kas

rada „ķēdes reakciju”, kurā pat veiksmīgs uzņēmums var nokļūt grūtībās, jo tā klienti vai partneri

nepilda saistības.

o Uzņēmēju bailes no sadarbības, sava uzņēmuma „atvēršanas” kopdarbībai ar citiem sadarbības

partneriem – MVU eksperti novērtē, ka Latvijā izteikta ir konkurences, nevis sadarbības biznesa



kultūra. Sekojoši – būtu jāsekmē uzņēmēju izpratne par sadarbības ieguvumiem un jāveicina

gatavība sadarboties, sniedzot informāciju, pozitīvos piemērus, labās prakses piemērus.

o Uzņēmēju nepietiekamā kompetence, zināšanas un izglītība inovācijas projektu ieviešanā. Īpaši

aktuāli inovācijas ideju komercializācijas aspektā.

o Pārāk liela birokrātija valsts un pašvaldību iestāžu darbā, vienlaikus pārāk ierobežotas e-pakalpojumu

izmantošanas iespējas, kas potenciāli samazinātu uzņēmēju patērētos resursus dažādu

administratīvo procedūru kārtošanā.

o Izglītības sistēmas nepilnības, norādot, ka nepieciešams ieviest vairāk jaunradi stimulējošu mācību

saturu, attīstīt uzņēmējdarbības kompetences u.tml.

o Sadarbības trūkums starp izglītības iestādēm un uzņēmējiem – gan jauniešu informēšanai, pieredzes

apmaiņai, ieinteresēšanai, gan arī praksei un specifiskām apmācībām.

o Nepietiekams finansējums zinātnei, kas dod atdevi 5-6 un vairāk gadu perspektīvā, uzsverot, ka bez

pietiekami spēcīgas zinātniskās un no tās izrietošas kvalitatīvas izglītības bāzes ilgtspējīgu un

konkurētspējīgu inovāciju izstrāde nav iespējama.

Kopumā secināms, ka attiecībā uz valsts atbalstu uzņēmēji, kuri izstrādā vai vēlas izstrādāt starptautiskus inovācijas

projektus, sagaida no valsts puses esoš o finansiālā un nefinansiālā atbalsta mehānismu uzlabojumus, pārskatīšanu un

mazāk pauž nepieciešamību pēc kādiem jauniem atbalsta veidiem. Esošo valsts atbalsta instrumentu aspektā tiek

sagaidīta to vienkāršošana un mērķa grupu paplašināšana, vienlaikus nodrošinot administrējošo institūciju darba stila

izmaiņas no uzraugošas uz līdzdalīgas, kura vienlaikus gan konsultē uzņēmējus, gan arī piedalās projektā kā partneris

no valsts puses, uzņemoties līdzatbildību par projekta sekmīgumu. Tai pat laikā par nepiecieš amiem visas pētījumā

iekļautās mērķa grupas atzīst arī dažādus nefinansiālā atbalsta veidu papildinājumus, īpaši attiecībā uz uzņēmēju

izglītošanu un konsultēšanu (biznesa vadībā, biznesa ideju „pārdošanā”, arī svešvalodu apguvē un pieredzes apmaiņā).

Latvijā plaši pieejami dažādi atbalsta instrumenti gan uzņēmējdarbības uzsākšanai, gan paplašināšanai, gan arī

inovāciju izstrādei un ieviešanai. Tomēr tie vairāk piemēroti vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kuriem ir iepriekšēja

uzņēmējdarbības pieredze un resursi dažādu projektu izstrādē. Savukārt atbalsta instrumentu trūkums pastāv tieš i

augsta riska uzņēmējdarbības uzsācējiem, tai skaitā, augsta riska inovācijas projektu realizētājiem. Atbalsts ir

nepietiekams arī uzņēmumiem (visbiežāk mikro un jaundibinātiem), kuri paši nespēj nodrošināt savu finansējumu.

Pieejamās garantijas risina atbalsta pieejamības problēmas pamatā vidējiem un lielajiem uzņēmumiem. Lai mikro un

mazajiem uzņēmumiem nodrošinātu pieeju garantiju instrumentam, būtu nepieciešams palielināt garantiju un samazināt

nepieciešamā līdzfinansējuma apjomu.



PĒTĪJUMA INSTRUMENTĀRIJS

MVU intervijas

INFORMĀCIJA PAR PĒTĪJUMU:

Šobrīd SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pasūtījuma veic pētījumu par finansējuma pieprasījumu un pieejamību Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem starptautisku inovācijas projektu īstenošanai. Pētījums tiek veikts un finansēts Baltijas jūras reģiona programmas projekta JOSEFIN ietvaros, kurā LIAA ir partneris no Latvijas. Pētījums ir paredzēts projekta darba plānā, lai pirms izstrādātu finanšu atbalsta instrumentu uzņēmumiem, kas irprojekta mērķis, saprastu, kādas ir uzņēmumu vajadzības. Pētījums tiek veikts arī citos projekta partneru reģionos. Projekta mājas lapa: http://www.josefin-org.eu/ Pētījuma ietvaros tiek veiktas padziļinātās intervijas ar dažādu mērķa grupu pārstāvjiem – finanš u instrumentu institūciju pārstāvjiem, mazo un vidējo uzņēmumu ekspertiem, kā arī Latvijas uzņēmumiem, kas ir īstenojuši starptautiskus inovācijas projektus vai saskārušies ar problēmām finansējuma saņemšanā šādiem projektiem.

IEVADS/ PAR UZŅĒMUMU

Īsumā pastāstiet, lūdzu, par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Kāds ir galvenais darbības veids? Cik liels ir uzņēmums? Cik sen darbojas? Vai uzņēmējdarbība vairāk orientēta uz vietējo vai eksporta tirgu?

VISPĀRĪGI PAR UZŅĒMUMA DARBĪBU UN VALSTS ATBALSTU KOPUMĀ

Kā Jūs kopumā vērtētu sava uzņēmuma darbību šobrīd? Kas ir galvenās problēmas, ar kurām šobrīd uzņēmums saskaras ikdienas darbā?

Vai, Jūsuprāt, valsts pietiekami sniedz atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai? Ja nē – kāds papildus atbalsts būtu nepiecieš ams?

Ja runājam tieši par inovācijas projektu realizāciju – kā Jūs raksturotu uzņēmuma līdzšinējo pieredzi? Kādus inovācijas projektus esat realizējuši vai plānojuši realizēt? Ar kādām grūtībām nācās vai nākas saskarties? Vai un kā tās tiek risinātas?

Cik lielā mērā tieši finansējuma piesaistīšana ir bijusi šķērslis inovācijas projektu realizācijai?

Cik liela apjoma finansiālu atbalstu Jums ir bijusi, ir vai būs vajadzība piesaistīt?

INFORMĒTĪBA PAR FINANSĒJUMA PIESAISTĪŠANAS IESPĒJĀM

Kā Jūs novērtētu – cik lielā mērā esat informēti par iespējām piesaistīt ārēju finansējumu Jūsu uzņēmuma attīstības un izaugsmes nodrošināšanai?

Kur Jūs parasti iegūstat informāciju par iespējām piesaistīt finansējumu? Vai šī informācija vienmēr ir uzticama?

Kāda veida informācija Jums pietrūkst/ būtu papildus nepieciešama?

NEPIECIEŠAMĪBA PIESAISTĪT FINANSĒJUMU

Īsumā raksturojiet, lūdzu, kāda ir Jūsu uzņēmuma līdzšinējā pieredze finansējuma piesaistīšanā uzņēmējdarbības attīstībai?

Vai Jūs finansiālo atbalstu izmantojat kādiem konkrētiem, vienreizējiem projektiem vai arī piesaistāt finansiālu atbalstu dažādās viena projekta realizācijas/ īstenošanas fāzēs?

Vai Jūsu uzņēmums izmanto iekšējos finansējuma avotus dažādu attīstības projektu finansēšanai? Kādos gadījumos izmantojat iekšējos finansējuma avotus?



Cik lielā mērā uzņēmums spēj pats finansēt tieši inovācijas projektus, izmantojot tikai iekšējos resursus? Kādos gadījumos inovācijas projektiem jāpiesaista ārējais finansējums?

FINANSĒJUMA PIEEJAMĪBAS VĒRTĒJUMS KOPUMĀ

Kā Jūs kopumā novērtētu finansējuma pieejamību Jūsu uzņēmumam inovācijas projektu īstenošanai? Vai uzņēmumam ir pietiekamas iespējas piesaistīt ārēju finansējumu šādu projektu realizācijai?

Ja runājam par dažādiem iespējamajiem finansējuma piesaistīšanas veidiem – kuri no tiem, Jūsuprāt, ir Jūsu uzņēmuma vajadzībām atbilstošākie? Kādēļ tieši š ie?Jūsuprāt, vai Jūsu konkurentiem Latvijā un citās valstīs ir vieglāk saņemt finanšu atbalstu kā Jums? Kādēļ?

ĀRĒJIE FINANSĒJUMA AVOTI

Vai Jūs uzņēmuma attīstības projektu finansēšanai izmantojat neformālos ārējos finansējuma avotus, piemēram, draugu, paziņu, radinieku finanšu līdzekļus?

Ja izmanto: Kādos gadījumos izmantojat neformālos ārējos finansējuma avotus?

Ja izmanto: Kādēļ izmantojat tieši šos finansējuma avotus?

Jūsuprāt, kādas ir galvenās priekšrocības šādu finansējuma avotu izmantošanai? Un kādi ir galvenie trūkumi?

Kādus ārējā finansējuma avotus inovācijas un attīstības projektu realizācijai Jūs vēl zināt?

Kurus no tiem Jūs esat izmantojuši? Kādēļ izmantojāt tieši šos?

Kā Jūs novērtētu tos finansējuma avotus, kurus esat izmantojuši – vai tie ir bijuši atbilstoši Jūsu vajadzībām? Kā vērtējat finansējuma saņemšanas prasības (vai tās bijušas saprotamas/ pieņemamas vai pārāk stingras, neizpildāmas u.c. aspekti)?

Vai Jūsu uzņēmumam ir bijušas problēmas izmantot kādus konkrētus finansējuma avotus? Kādus tieši? Un kādas bija problēmas? Kā Jūs atrisinājāt šīs problēmas?

Kāds ir Jūsu viedoklis par: Latvijā strādājošo komercbanku sniegtajām finansējuma piesaistīšanas iespējām inovācijas projektu

realizācijai? Kādēļ pozitīvs/ negatīvs? Latvijas Hipotēku un zemes bankas sniegtajām finansējuma piesaistīšanas iespējām inovācijas projektu

realizācijai? Kādēļ pozitīvs/ negatīvs? ES struktūrfondu sniegtajām finansējuma piesaistīšanas iespējām inovācijas projektu realizācijai? Kādēļ

pozitīvs/ negatīvs? Riska kapitāla fondu sniegtajām finansējuma piesaistīšanas iespējām inovācijas projektu realizācijai? Kādēļ

pozitīvs/ negatīvs? Latvijas Garantiju aģentūras sniegtajām garantijām finansējuma piesaistīšanai inovācijas projektu realizācijai?

Kādēļ pozitīvs/ negatīvs?

Vai Jums kā uzņēmumam ir atšķirība finansējuma pieejamībā cietajām investīcijām (iekārtu, izejvielu iegādei u.tml.) un attīstības un inovācijas projektiem (pētījumu veikšanai, jaunu produktu izstrādei u.tml.)?

Cik būtiski Jūsu uzņēmumam ir starptautisku inovācijas projektu realizācija? Vai tādu realizācijā Jūs saskatāt perspektīvu Jūsu uzņēmumam šobrīd un tuvāko gadu laikā?

Kā Jūs vērtētu potenciālo finansētāju attieksmi pret internacionalizācijas projektiem (iziešanu starptautiskos tirgos, sadarbības projektiem ar ārvalstu partneriem u.tml.)?



Vai Jūsu uzņēmums ir saskāries ar kādām problēmām, piesaistot banku finansējumu? Ar kādām problēmām tieši esat saskārušies?

Vai piesaistot banku finansējumu Jūsu uzņēmumam problēmas pēdējā laikā ir radījusi: bankas neuzticēšanās uzņēmumam? nepietiekams nodrošinājums finansējuma saņemšanai? bankas neuzticēšanās inovācijas projektiem? bankas neuzticēšanās uzņēmuma darbinieku kompetencei? augstas procentu likmes? Kas vēl bez nosauktā?

Jūsuprāt, vai garantijas varētu risināt problēmas banku finansējuma piesaistīšanā?

Ja piekrīt, ka varētu risināt: Kāda veida garantijas, Jūsuprāt, būtu visatbilstošākās Jūsu uzņēmuma vajadzībām?

Ja uzskata, ka nerisinātu: Kādēļ uzskatāt, ka garantijas nerisinātu banku finansējuma piesaistīšanas problēmas?

Ņemot vērā, ka nereti viens no iemesliem banku finansējuma piešķiršanas atteikumam ir neuzticēšanās uzņēmuma darbinieku kompetencei, spējai īstenot projektus, kā arī tehnoloģisko zināšanu kompetencei, vai Jūsu uzņēmums būtu gatavs inovācijas un attīstības projektu realizācijā strādāt kopā ar piesaistītiem ekspertiem un konsultantiem, kas palīdzētu šo projektu ieviešanā, lai tādējādi bankai apliecinātu projekta kompetenci un drošību?

Ja nebūtu gatavi: Kādēļ Jūs nebūtu gatavi piesaistīt konsultantus?

Ja runā par ārējā finansējuma avotiem – kādus uzlabojumus to piedāvājumā, Jūsuprāt, būtu jāveic, lai mazie un vidējie uzņēmumi spētu produktīvi realizēt inovācijas un attīstību projektus? Kādi ir šobrīd pieejamo finansējumu avotu un mehānismu trūkumi?

Vai tuvāko divu gadu laikā Jūsu uzņēmums plāno izmantot ārējo finanšu palīdzību? Kādiem mērķiem? Kādu tieši ārējo finanšu palīdzību (kādus finansējuma avotus)?

Tiem, kas plāno piesaistīt finansējumu: Jūsuprāt, cik lielas ir Jūsu uzņēmuma iespējas tuvāko divu gadu laikā piesaistīt ārējo finansējumu? Kādas varētu būt galvenās problēmas?

Ja runājam par ārējā finansējuma piesaistīšanas problēmām/ šķēršļiem – Jūsuprāt, kādus uzlabojumus savā darbībā varētu veikt (jautāt par katru atsevišķi)(1) Jūsu uzņēmums, (2) bankas un (3) valsts kopumā, lai finansējuma piesaistīšana būtu sekmīgāka un produktīvāka?

Ja runājam konkrēti par Jūsu uzņēmumu – kāds būtu Jums visatbilstošākais/ visizdevīgākais ārējā finansējuma piesaistīšanas mehānisms inovācijas projektu realizācijai?

Tie, kuri ir saņēmuši ārējo finansējumu attīstības projektiem: Cik lielā mērā Jūsu uzņēmuma saņemtais ārējais finansējums ir ietekmējis uzņēmuma attīstības iespējas? Vai bez šāda finansējuma piesaistīšanas uzņēmums nebūtu ieviesis konkrēto projektu/-us?

Ja būtu ieviests arī nesaņemot ārējo finansējumu: Kādā veidā Jūsu uzņēmums būtu realizējis šo projektu/-us, ja nebūtu saņēmis ārējo finansējumu?

NEFINANSIĀLAIS ATBALSTS

Vai Jūs esat interesējušies arī par nefinansiālo atbalstu, kas pieejams uzņēmumiem starptautisku inovācijas un attīstības projektu realizācijai? Par kādiem šādas palīdzības veidiem Jūs esat informēti?



Kādus no nefinansiālā atbalsta veidiem Jūs esat izmantojuši?

Tiem, kuri ir informēti: Kā Jūs kopumā vērtējat nefinansiālā atbalsta pieejamību Jūsu uzņēmumam? Vai pieejamie nefinansiālā atbalsta veidi ir atbilstoši Jūsu uzņēmuma vajadzībām? Ja nav atbilstoš i: Kādi citi nefinansiālā atbalsta veidi Jums būtu nepieciešami?

Tiem, kuri ir informēti: Kā Jūs vērtējat konsultāciju pakalpojumus par starptautisko inovācijas projektu īstenošanu? Ja negatīvi/ neapmierinoši: Kādus uzlabojumus būtu jāveic šo konsultāciju pakalpojumu sniegšanā?

Tiem, kuri ir izmantojuš i: Vai izmantojot nefinansiālā atbalsta veidus, Jūs saskārāties ar kādām problēmām? Ar kādām? Vai tās tika atrisinātas?

Visiem: Jūsuprāt, vai nefinansiālā atbalsta izmantošana varētu palīdzēt uzņēmumiem sekmīgi saņemt finansiālo atbalstu? Vai nefinansiālā atbalsta pakalpojumu izmantošana uzlabo uzņēmuma izredzes iegūt finansiālo atbalstu?

JAUTĀJUMI PAR UZŅĒMUMU

Nobeigumā daži jautājumi par Jūsu uzņēmumu.Vai Jūsu uzņēmumā ir pētniecības un attīstības projektu daļa, projektu attīstības daļa vai cita līdzīga struktūrvienība? Jūsuprāt, vai tās darbs inovācijas un attīstības projektu īstenošanā ir sekmīgs? Kas ir galvenās problēmas, ar ko ikdienas darbā saskaras inovācijas un attīstības projektu realizētāji Jūsu uzņēmumā?

Vai Jūsu uzņēmumam ir pārstāvniecības vai filiāles ārpus Latvijas?Ja nav: Vai esat plānojuši tādas atvērt tuvāko divu gadu laikā?Ja nē: Kādēļ nē?

Vai līdz šim Jūsu uzņēmumam ir bijuši sadarbības partneri ārvalstīs? Kādos projektos? Kā vērtējat šo sadarbību?

Vai plānojat tuvākajā nākotnē realizēt sadarbības projektus ar partneriem ārvalstīs? Kādus tieši projektus? Ar kādiem partneriem plānojat sadarboties?

Ja runājam par Jūsu uzņēmējdarbības attīstību – vai saskatāt attīstības perspektīvas tieši Baltijas jūras reģionā (Vācija, Polija, Baltijas valstis, Zviedrija, Norvēģija, Somija, Krievija)? Kādas varētu būt galvenās priekšrocības attīstīt uzņēmējdarbību Baltijas jūras reģionā? Un kādi – trūkumi?

Kādos citos reģionos saskatās uzņēmējdarbības attīstības perspektīvas? Kādēļ tieši šajos?

Vai Jūsu uzņēmumam ir bijusi sadarbība ar zinātniskajām institūcijām vai pētniecībā aktīviem uzņēmumiem Baltijas jūras reģionā, lai attīstītu kopīgus projektus?

Ja ir bijusi sadarbība: Kā vērtējat šo sadarbību? Ar kādām problēmām saskārāties? Kādi bija ieguvumi?

Ja nav bijusi sadarbība: Kādēļ neesat attīstījuši šāda veida sadarbību? Kas kavē veidot sadarbību ar zinātniskajām institūcijām un pētniecības uzņēmumiem?

* * * * *Vai Jums ir vēl kādi komentāri vai piebildes par finansējuma pieejamību starptautisku inovācijas projektu realizācijai?

Paldies Jums par atsaucību!



MVU ekspertu intervijas


Šobrīd SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pasūtījuma veic pētījumu par finansējuma pieprasījumu un pieejamību Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem starptautisku inovācijas projektu īstenošanai. Pētījums tiek veikts un finansēts Baltijas jūras reģiona programmas projekta JOSEFIN ietvaros, kurā LIAA ir partneris no Latvijas. Pētījums ir paredzēts projekta darba plānā, lai pirms izstrādātu finanšu atbalsta instrumentu uzņēmumiem, kas ir projekta mērķis, saprastu, kādas ir uzņēmumu vajadzības. Pētījums tiek veikts arī citos projekta partneru reģionos. Projekta mājas lapa: http://www.josefin-org.eu/ Pētījuma ietvaros tiek veiktas padziļinātās intervijas ar dažādu mērķa grupu pārstāvjiem – finanš u instrumentu institūciju pārstāvjiem, mazo un vidējo uzņēmumu ekspertiem, kā arī Latvijas uzņēmumiem, kas ir īstenojuši starptautiskus inovācijas projektus vai saskārušies ar problēmām finansējuma saņemšanā šādiem projektiem.

IEVADS/ PAR PĀRSTĀVĒTO ORGANIZĀCIJU

Īsumā pastāstiet, lūdzu, par Jūsu pārstāvēto organizāciju? Kāds ir galvenais darbības veids?

VISPĀRĪGI PAR VALSTS ATBALSTU KOPUMĀ

Kā Jūs kopumā vērtētu - kas ir galvenās problēmas, ar kurām šobrīd uzņēmumi saskaras ikdienas darbā?


Ja runājam tieši par starptautisku inovācijas projektu realizāciju – kā Jūs raksturotu uzņēmumu līdzšinējo pieredzi? Ar kādām grūtībām nākas saskarties uzņēmumiem, izstrādājot un realizējot starptautiskus inovācijas projektus?

Jūsuprāt, cik lielā mērā tieši finansējuma piesaistīšana ir bijusi šķērslis inovācijas projektu realizācijai Latvijā?


Kā Jūs novērtētu – cik lielā mērā uzņēmēji ir informēti par iespējām piesaistīt ārēju finansējumu uzņēmuma attīstības un izaugsmes nodrošināšanai?

Kāda veida informācija pietrūkst/ būtu papildus nepieciešama?


Ņemot vērā informāciju, kas Jums pieejama un zināma - raksturojiet, lūdzu, kāda ir uzņēmumu līdzšinējā pieredze finansējuma piesaistīšanā uzņēmējdarbības attīstībai?

Jūsuprāt, cik lielā mērā uzņēmumi spēj paši finansēt tieši inovācijas projektus, izmantojot tikai iekšējos resursus? Kādos gadījumos inovācijas projektiem jāpiesaista ārējais finansējums?

Kopumā kas ir tie inovācijas projekti, kuriem uzņēmēji visbiežāk vēlas piesaistīt ārējo finansējumu?


Kā Jūs kopumā novērtētu finansējuma pieejamību uzņēmumiem inovācijas projektu īstenošanai? Vai uzņēmumiem ir pietiekamas iespējas piesaistīt ārēju finansējumu šādu projektu realizācijai?

Ja runājam par dažādiem iespējamajiem finansējuma piesaistīšanas veidiem – kuri no tiem, Jūsuprāt, ir Latvijas vidējo un mazo uzņēmumu vajadzībām atbilstošākie? Kādēļ tieši šie?


Jūsuprāt, cik lielā mērā uzņēmumi attīstības projektu finansēšanai izmanto neformālos ārējos finansējuma avotus, piemēram, draugu, paziņu, radinieku finanšu līdzekļus?



Jūsuprāt, kas ir galvenās priekšrocības šādu finansējuma avotu izmantošanai? Un kas ir galvenie trūkumi?

Ja runājam par ārējā finansējuma piesaistīšanu attīstības un inovācijas projektiem – kas ir tie finansējuma avoti, kurus uzņēmēji izmanto visbiežāk? Kādēļ tieši šos?

Cik sekmīga ir līdzšinējā pieredze ārējā finansējuma piesaistīšanā?

No tā, cik daudz Jūs esat informēti - vai uzņēmumiem ir bijušas problēmas izmantot kādus konkrētus finansējuma avotus? Kādus tieši? Un kādas bijušas problēmas? Cik sekmīgi šīs problēmas tikušas risinātas?

Kāds ir Jūsu viedoklis par: Latvijā strādājošo komercbanku sniegtajām finansējuma piesaistīšanas iespējām inovācijas projektu

realizācijai? Kādēļ pozitīvs/ negatīvs? Latvijas Hipotēku un zemes bankas sniegtajām finansējuma piesaistīšanas iespējām inovācijas projektu

realizācijai? Kādēļ pozitīvs/ negatīvs? ES struktūrfondu sniegtajām finansējuma piesaistīšanas iespējām inovācijas projektu realizācijai? Kādēļ

pozitīvs/ negatīvs? Riska kapitāla fondu sniegtajām finansējuma piesaistīšanas iespējām inovācijas projektu realizācijai? Kādēļ

pozitīvs/ negatīvs? Latvijas Garantiju aģentūras sniegtajām garantijām finansējuma piesaistīšanai inovācijas projektu realizācijai?

Kādēļ pozitīvs/ negatīvs?

Cik būtiska uzņēmumiem ir starptautisku inovācijas projektu realizācija? Vai tādu realizācijā Jūs saskatāt perspektīvu šobrīd un tuvāko gadu laikā?

Kā Jūs vērtētu potenciālo finansētāju attieksmi pret internacionalizācijas projektiem (iziešanu starptautiskos tirgos, sadarbības projektiem ar ārvalstu partneriem u.tml.)?

Jūsuprāt, vai garantijas varētu risināt problēmas banku finansējuma piesaistīšanā?

Ja piekrīt, ka varētu risināt: Kāda veida garantijas, Jūsuprāt, būtu visatbilstošākās uzņēmumu vajadzībām?

Ja uzskata, ka nerisinātu: Kādēļ uzskatāt, ka garantijas nerisinātu banku finansējuma piesaistīšanas problēmas?

Ja runā par ārējā finansējuma avotiem – kādus uzlabojumus to piedāvājumā, Jūsuprāt, būtu jāveic, lai mazie un vidējie uzņēmumi spētu produktīvi realizēt inovācijas un attīstību projektus? Kādi ir šobrīd pieejamo finansējumu avotu un mehānismu trūkumi?

Ja runājam par ārējā finansējuma piesaistīšanas problēmām/ šķēršļiem – Jūsuprāt, kādus uzlabojumus savā darbībā varētu veikt (jautāt par katru atsevišķi)(1) uzņēmumi paši, (2) bankas un (3) valsts kopumā, lai finansējuma piesaistīšana būtu sekmīgāka un produktīvāka?

NEFINANSIĀLAIS ATBALSTS

Kā Jūs kopumā vērtējat nefinansiālā atbalsta pieejamību uzņēmumiem? Vai pieejamie nefinansiālā atbalsta veidi ir atbilstoši uzņēmumu vajadzībām? Ja nav atbilstoš i: Kādi citi nefinansiālā atbalsta veidi būtu nepieciešami?

Spriežot pēc informācijas, kas Jums pieejama, vai izmantojot nefinansiālā atbalsta veidus, uzņēmumi saskāras ar kādām problēmām? Ar kādām?

Jūsuprāt, vai nefinansiālā atbalsta izmantošana varētu palīdzēt uzņēmumiem sekmīgi saņemt finansiālo atbalstu? Vai nefinansiālā atbalsta pakalpojumu izmantošana uzlabo uzņēmuma izredzes iegūt finansiālo atbalstu?



JAUTĀJUMI PAR UZŅĒMUMIEM

Kā Jūs kopumā vērtējat Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu darbu starptautisku inovācijas projektu izstrādē un realizācijā? Kādas problēmas saskatāt?

Ja runājam par uzņēmējdarbības attīstību – vai saskatāt attīstības perspektīvas tieši Baltijas jūras reģionā (Vācija, Polija, Baltijas valstis, Zviedrija, Norvēģija, Somija, Krievija)? Kas varētu būt galvenās priekšrocības attīstīt uzņēmējdarbību Baltijas jūras reģionā? Un kas – trūkumi?

Kādos citos reģionos saskatās uzņēmējdarbības attīstības perspektīvas? Kādēļ tieši šajos?

Kā Jūs vērtējat vidējo un mazo uzņēmumu sadarbību ar zinātniskajām institūcijām vai pētniecībā aktīviem uzņēmumiem Baltijas jūras reģionā, lai attīstītu kopīgus projektus? Kādas problēmas saskatāt? Kādus ieguvumus?

* * * * *Vai Jums ir vēl kādi komentāri vai piebildes par finansējuma pieejamību uzņēmumiem starptautisku inovācijas projektu realizācijai?




Finanš u institūciju pārstāvju intervijas


Šobrīd SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pasūtījuma veic pētījumu par finansējuma pieprasījumu un pieejamību Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem starptautisku inovācijas projektu īstenošanai. Pētījums tiek veikts un finansēts Baltijas jūras reģiona programmas projekta JOSEFIN ietvaros, kurā LIAA ir partneris no Latvijas. Pētījums ir paredzēts projekta darba plānā, lai pirms izstrādātu finanšu atbalsta instrumentu uzņēmumiem, kas ir projekta mērķis, saprastu, kādas ir uzņēmumu vajadzības. Pētījums tiek veikts arī citos projekta partneru reģionos. Projekta mājas lapa: http://www.josefin-org.eu/ Pētījuma ietvaros tiek veiktas padziļinātās intervijas ar dažādu mērķa grupu pārstāvjiem – finanš u instrumentu institūciju pārstāvjiem, mazo un vidējo uzņēmumu ekspertiem, kā arī Latvijas uzņēmumiem, kas ir īstenojuši starptautiskus inovācijas projektus vai saskārušies ar problēmām finansējuma saņemšanā šādiem projektiem.

VISPĀRĪGI PAR VALSTS ATBALSTU KOPUMĀ

Spriežot pēc informācijas, kas Jums pieejama - kas ir galvenās problēmas, ar kurām šobrīd uzņēmumi saskaras ikdienas darbā?


Jūsuprāt, cik lielā mērā tieši finansējuma piesaistīšana varētu būt šķērslis inovācijas projektu realizācijai Latvijā?


Kā Jūs novērtētu – cik lielā mērā uzņēmēji ir informēti par dažādām iespējām piesaistīt ārēju finansējumu uzņēmuma attīstības un izaugsmes nodrošināšanai?

Jūsuprāt, kāda veida informācija pietrūkst/ būtu papildus nepieciešama?


Ņemot vērā informāciju, kas Jums pieejama un zināma - raksturojiet, lūdzu, cik sekmīgi kopumā ir Latvijas uzņēmumi finansējuma piesaistīšanā uzņēmējdarbības attīstībai un inovācijas projektu ieviešanai?

Jūsuprāt, cik lielā mērā uzņēmumi spēj paši finansēt tieši inovācijas projektus, izmantojot tikai iekšējos resursus? Kādos gadījumos inovācijas projektiem jāpiesaista ārējais finansējums?

Pēc Jūsu novērojumiem, kas ir tie inovācijas projekti, kuriem uzņēmēji visbiežāk vēlas piesaistīt ārējo finansējumu?

PRODUKTI/ PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM

Pastāstiet, lūdzu, par Jūsu iestādes/ organizācijas piedāvājumu uzņēmējiem finanšu līdzekļu piesaistīšanā – kādi ir Jūsu piedāvātie produkti/ pakalpojumi? Jūsuprāt, vai tie ir pilnībā atbilstoši uzņēmēju vajadzībām? Ja nē: Kādus trūkumus saskatās šajos produktos/ pakalpojumos?

Kā Jūs vērtējat uzņēmumu pieprasījumu pēc Jūsu piedāvātajiem produktiem/ pakalpojumiem? Vai pieprasījums ir liels/ mazs? Kas ir iemesli, kādēļ Jūsu produkti/ pakalpojumi ir/nav pieprasīti?

Kas ir Jūsu produktu/ pakalpojumu galvenās mērķa grupas? Kādēļ tieši šīs?

Kā Jūs raksturotu uzņēmumus, kuri vēršas pie Jums? Vai var izdalīt kādus konkrētus uzņēmumu segmentus?

Kas ir tās nepieciešamības/ projekti, kuru realizācijai uzņēmēji vēršas pie Jums pēc finanšu atbalsta?

Kuri no Jūsu piedāvātajiem produktiem/ pakalpojumiem ir populārākie? Jūsuprāt, kādēļ tieši šie?




Kā Jūs kopumā novērtētu finansējuma pieejamību uzņēmumiem inovācijas projektu īstenošanai? Vai uzņēmumiem ir pietiekamas iespējas piesaistīt ārēju finansējumu šādu projektu realizācijai?

Ja runājam par dažādiem iespējamajiem finansējuma piesaistīšanas veidiem – kuri no tiem, Jūsuprāt, ir Latvijas vidējo un mazo uzņēmumu vajadzībām atbilstošākie? Kādēļ tieši šie?


No tā, cik daudz Jūs esat informēti - vai uzņēmumiem ir bijušas problēmas izmantot kādus konkrētus finansējuma avotus? Kādus tieši? Un kādas bijušas problēmas?

Ja runājam par ārējā finansējuma piesaistīšanas problēmām/ šķēršļiem – Jūsuprāt, kādus uzlabojumus savā darbībā varētu veikt (jautāt par katru atsevišķi)(1) uzņēmumi paši, (2) bankas un (3) valsts kopumā, lai finansējuma piesaistīšana būtu sekmīgāka un produktīvāka?

Uzņēmēji intervijās bieži min, ka bankas šobrīd ļoti nelabprāt izsniedz kredītus dažādu attīstības un inovācijas projektu īstenošanai – vai Jūs tam varat piekrist? Un kas ir galvenie iemesli banku neatsaucīgumam?

Kas ir tie faktori, ko Jūs ņemat vērā, izvērtējot uzņēmumu nepieciešamību pēc finanšu produktiem/ pakalpojumiem tieši attīstības, inovācijas projektiem?

Kā Jūs kopumā vērtējat starptautiskus inovācijas un attīstības projektus? Cik lielā mērā tie ir atbilstoši, lai saņemtu Jūsu nodrošinātos finanšu atbalsta produktus/ pakalpojumus?

Ja runā par starptautiskiem inovācijas projektiem – kāda veida garantijas Jūs uzskatītu par pietiekami „drošām”, lai sniegtu finanšu atbalstu uzņēmējiem inovācijas projektu realizācijai?

Kā Jūs vērtētu garantijas, kas nodrošinātu zaudējumu segšanu no ES finansējuma līdzekļiem?

Uzņēmēji arī nereti intervijās min, ka finanšu institūcijas nelabprāt izsniedz kredītus, garantijas, jo neuzticas uzņēmumu kompetencei, spējai produktīvi realizēt attīstības un inovācijas projektus. Vai tam Jūs varētu piekrist? Kādas ir galvenās problēmas šādā aspektā?

Ja uzņēmumi sadarbotos ar piesaistītiem konsultantiem, ekspertiem no malas, kuri uzraudzītu un konsultētu inovācijas projektu ieviešanas gaitu, vai tas būtu pieņemams risinājums uzņēmumu kompetences nodrošināšanai?

* * * * *Vai Jums ir vēl kādi komentāri vai piebildes par finansējuma pieejamību uzņēmumiem starptautisku inovācijas projektu realizācijai?


Documents

Pētījums par finansējuma starptautiskajiem inovācijas projektiem pieprasījumu un piedāvājumu Latvijas MVU 2010