Pētījums“LATVIJAS PILS ĒTU UN LAUKU TERITORIJU

MIJIEDARB ĪBAS IZVĒRTĒJUMS”

SIA “Konsorts”

SATURS

● Pētījuma izstrādes process:― Pētījuma komanda― Pētījuma mērėis un uzdevumi― Pētījuma pieeja― Pētījuma struktūra― Ārvalstu pieredze― Pētījuma rezultāti

● Kopsavilkums Latvijas reăionālas politikas kontekstā

Pētījuma komanda

● Uldis Osis – projekta vadītājs● Laila Kūle – galvenais eksperts● Tālis Tīsenkopfs – galvenais eksperts● Ināra Stalidzāne - eksperts● Aivars Timofejevs - eksperts● Kaspars Timofejevs - eksperts

Pētījuma mērėis

● Apzināt Eiropas valstu pieredzi pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbības jomā, izstrādāt Latvijai atbilstošu metodoloăisko pieeju, veikt Latvijas pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbības analīzi, kā arī sniegt priekšlikumus reăionālās attīstības politikas, it īpaši topošās pilsētu politikas, pilnveidošanai un izstrādei.

PĒTĪJUMA uzdevumi

● Veikt pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbības izvērtējumu un analīzi

● Izstrādāt priekšlikumus pilsētu attīstības politikas izstrādei

Pētījuma pieeja

● Pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbības izvērtējums pamatojoties uz 13 lauku teritoriju tipiem katrā no 5 reăioniem;

● Mijiedarbības matrica ar izvēlētiem lauku teritoriju tipiem;

● Lauku teritoriju mijiedarbības izvērtējums ar tuvāko pilsētu, republikas nozīmes pilsētu un Rīgu.

● ES valstu pieredzes izvērtējums;

● Secinājumi;

● Priekšlikumi reăionālās attīstības politikas pilnveidošanai.

Pētījuma struktūra

● Pirmā fāze― Ārvalstu pieredzes izpēte― Mijiedarbības matricas izveide― Izvēlēto “case” padziĜināta analīze― Rezultātu apkopošana, verifikācija― Secinājumi

● Otrā fāze― Apdzīvoto vietu un lauku teritoriju izlases sagatavošana― “Case” analīzes rezultātā iegūto svarīgāko mijiedarbības

faktoru verifikācija izmantojot sagatavoto izlasi

● Secinājumi un priekšlikumi reăionālās politikas instrumentu pilnveidošanai

Ārvalstu pieredze (I)

● Pilsētu un lauku abstrakcijas ir nepieciešamas konkrēto vietu (telpas) izvērtēšanai no dažādiem skatu punktiem un atbilstošu politiku izstrādāšanai

Ārvalstu pieredze (II)● Eiropas telpiskās plānošanas programmas

ietvaros veiktie pētījumi uzskaita galvenās tendences, kas ietekmē pilsētu un lauku attiecības Eiropā:

― ekonomisko attiecību mainīgā daba un to telpiskās izpausmes;

― mainīgie demogrāfiskie rādītāji;

― Sociālās izmaiĦas un dzīves stila izmaiĦas;

― Kultūras, identitātes un pilsoniskās piederības jauns pamatojums;

― Vides ilgtspēja.

Pilsētu un lauku mijiedarbības izvērtēšanas metodes Eiropas valstīs

● Kvantitatīvas;

● Kvalitatīvas;

● Diskursa pētījumi.

OECD ir vienojusies tikai par vienu rādītāju ruralitātes kritērijam. Apdzīvojuma blīvums mazāks par 150 iedzīv./km2 –vietējā pašvaldība tiek uzskatīta par laukiem.

Pilsētu – lauku saiknes● Ražošanas

● Finansu

● Tidzniecības

● Darba tirgus

Preču un pakalpojumu, resursu plūsmas ir nosakāmas tik daudz, cik to pieĜauj valsts reăistru un statistikas sistēmas.

Atsevišėu pilsētu-lauku mijiedarbības izpēti veic ar aptauju palīdzību.

Pilsētu lauku mijiedarbības

Tūrisms

Vietas un nekustamais īpašums

Darba tirgus

Veselības pakalpojumi

Citi pakalpojumi

Pilsēta

Iedzīvotāji/migrācija

Izglītība/apmācība

Iepirkšanās

Lauki

Lauki

Lauki

Lauki

Lielbritānijas pieredze (I)Pilsētu politika tika veidota uz plašas

izpētes pamata. Tika veidotas politikas iniciatīvas, kuras:

● akcentē publiskās pilsētas telpas kvalitāti un pieejamību,

● pilsētu reăenerāciju,

● pilsētu centru uzlabošanu,

● zaĜo teritoriju uzlabošanu,

● mājokĜu nodrošināšanu.

Lielbritānijas pieredze (II)ĥemot vērā ekonomiskās saiknes un mijattiecības, kas

sniedzas pāri administratīvi teritoriju robežām, ir izstrādāti ieteikumi pilsētu reăionu atbalsta politikai.

● izstrādāta pilsētu reăionu definīcija

● ieviesti vairāki atbalsta mehānismi – (piemēram uz sadarbības veicināšanu pilsētu reăionos)

● īpaša politika paredzēta Londonas reăionam un piekrastes pilsētām.

Teorētiskais pilsētas reăions

Administratīvscentrs

Lidosta

Pilsētas ekonomiskāpēda/darba svārstmigrācijas areāls

Vienlaidus apbūvētā teritorija

Pilsētas (pavadoņpilsētas) lielākas pilsētas reģionā

TEORĒTISKAIS IETVARS LATVIJAS PĒTĪJUMA KONTEKSTĀ

● DARBA SPĒKA PIEPRASĪJUMA PIEDĀVĀJUMA TEORIJA

● APDZĪVOTU VIETU GRAVITĀCIJAS MODELIS

● 3 KAPITĀLU MODELIS

SVARĪGĀKIE DATU AVOTI (I)

● SEKUNDĀRIE― CSP― VRAA― RAPLM― “LATVIJAS PAGASTI”― ZL HOTLINE― VZD― ZM― IZM

SVARĪGĀKIE DATU AVOTI (II)

● PRIMĀRIE― “LATVIJAS PAGASTI”

― ZL, 1188 DATU BĀZES

― INTERVIJAS PAGASTOS, NOVADOS, PILSĒTĀS

― ADMINISTRATĪVO TERITORIJU MĀJAS LAPAS

― GOOGLE MAPS

ANALIZĒTIE SVARĪGĀKIE RĀDĪTĀJI

● IEDZĪVOTĀJU SKAITS ● IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMU NODOKLIS● BEZDARBS● TRANSPORTS● CEěI● PAKALPOJUMI● INFRASTRUKTŪRA● IZGLĪTĪBA● VESELĪBAS AIZSARDZĪBA● TERITORIJAS STRUKTŪRA● NOVIETOJUMS UN ATTĀLUMI● KVALITATĪVIE UN CILVĒCISKIE ASPEKTI

LATVIJAS REĂIONI %

351748151372Rīgas

422434381943Latgale

273241501634Zemgale

282250573112Vidzeme

282151432343Kurzeme

PārējāsLIZMežiIedzīvotāji

LTIedzīvotāji

pilsētās

Iedzīvotāji RN

pilsētās

TERITORIJU DAŽĀDĪBA REĂIONOS

4,31,098,694,04,64,73333617048S Nov

4,22,8366,7297,7-0,6-1,37509736048Vidēji

Republikas nozīmes pilsēta

4,61,199,364,65,44,47356890S Nov

9,12,6303,8135,20,4-8,9133091539Vidēji

Pilsēta ar lauku teritoriju

4,20,950,559,27,02,041191147S Nov

9,03,3357,2207,43,7-5,2153222331Vidēji

Pilsēta Kopā

6,50,483,014,514,11,9373486S nov

13,81,3343,770,513,5-12,98632357Vidēji

Lauku teritorijas

MAXMINMAXMINMAXMINMAXMIN

BezdarbsIIENIedz skaita

izmaiĦasIedzīvotāju

skaits

TERITORIJU TIPOLOĂIJAS● REPUBLIKAS PILSĒTAS● PILSĒTAS● PILSĒTAS AR LAUKU TERITORIJĀM● PIEVILCĪGIE LAUKI● PLŪSMU TERITORIJAS● PIEPILSĒTAS TERITORIJAS● MAZO OSTU TERITORIJAS● POLIGONU LAUKI● MĪTISKIE LAUKI● DERĪGO IZRAKTEĥU TERITORIJAS● IEKŠĒJĀS PERIFĒRIJAS TERITORIJAS● PIEROBEŽAS TERITORIJAS● INTENSĪVĀS LAUK-MEŽ/SAIMNIECĪBAS TERITORIJAS● PIEKRASTES TERITORIJAS● AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS● LAUKI PILSĒTĀ

SVARĪGĀKĀS TENDENCES REĂIONOS (I)

-10,00

-8,00

-6,00

-4,00

-2,00

0,00

2,00

4,00

6,00

8,00

10,00

12,00

Kurzeme Latgales Rīgas Vidzeme Zemgale

Iedz. skaita izmai Ħas pa grup ām 2004/2007.gads %-tos

Iekšējā perifērija Intensīvā plūsmaPiepilsēta PiepilsētaIntensīvā plūsmaPiepilsētaPlūsmu teritorija PievilcīgsPievilcīgsPiepilsētaIntensīvā plūsma PievilcīgsPiepilsētaPlūsmu teritorijaPievilcīgsPlūsmu teritorija Plūsmu teritorija

SVARĪGĀKĀS TENDENCES REĂIONU PILSĒTĀS (II)

Vidējais no Iedz. sk. izmai Ħas 2004/2007 no %-tiem

-6

-5

-4

-3

-2

-1

0

1

2

3

Kurzeme Latgales Rīgas Vidzeme Zemgale

Pilsēta Pilsēta ar lauku teritoriju republikas nozīmes pilsēta

SVARĪGĀKIE REZULTĀTI (I)

● NAV IZPRATNES PAR MIJIEDARBĪBAS SNIEGTAJĀM IESPĒJĀM― ZEMS ZINĀŠANU LĪMENIS, SEVIŠĖI

EKONOMIKĀ

― INDIVIDUĀLISMS UN NEVĒLĒŠANĀS SADARBOTIES

― VALSTISKAS IZPRATNES TRŪKUMS

● RAŽOŠANAS IETEKME ― IIEN- ZEMĀKS― BEZDARBS- ZEMĀKS― IEDZĪVOTĀJU AIZPLŪŠANA- ZEMĀKA

● PAŠVALDĪBU LIKUMA IZPILDES IETEKME― IIEN NEITRĀLA― IEDZĪVOTĀJU SKAITS-POZITĪVA

● SKOLU UN PII IETEKME ― IEDZĪVOTĀJU SKAITS-POZITĪVA― IIEN-NEITRĀLA, IZĥEMOT PIEPILSĒTAS, KUR

TĀ IR NEGATĪVA

SVARĪGĀKIE REZULTĀTI (II)

Latvijā nepieciešams (I)● Veikt pašvaldību darbinieku izglītošanu

un/vai ieviest profesionālo zināšanu kritērijus pašvaldību vadītājiem

● Izstrādāt vienotu vadības sistēmas modeli Latvijas pašvaldībām iekĜaujot:

― Darba vietu reăistru― Iedzīvotāju reăistru ― IIeN dinamikas monitorēšanas sistēmu― Pakalpojumu pieejamības reăistru― Pašvaldību likumā noteikto pakalpojumu

efektivitātes kritēriji dažādām pašvaldību tipoloăijām un lieluma grupām

Latvijā nepieciešams (II)

● veicināt starpdisciplīnu pētījumus, laisadarbotos pētniecības institūcijas, kastradicionāli pievērsušies tikai laukiem, vaitikai pilsētām;

● izstrādāt politikas izvērtēšanas pētījumus, kas Ĝautu novērtēt kā pilsētu - laukuatšėirības Ħem vērā dažādas nozares un to politikas;

● pētīt sabiedrisko domu attiecībā uz pilsētuun lauku atšėirībām, aktualizēt diskusijaspar nacionālām un reăionālajām lauku un pilsētu identitātēm;

Latvijā nepieciešams (III)

● reăionālās attīstības un telpiskās plānošanas politikās un tās pasākumos iekĜaut pilsētu - lauku atšėirību aspektus;

● izstrādāt nacionālo pilsētu funkcionālo reăionu definīciju un šādus reăionus noteikt;

● nodrošināt, lai tiek vākta, apkopota un analizēta statistiskā informācija par lauku-pilsētu mijiedarbības veidiem.

Kopsavilkums Latvijas reăionālas politikas kontekstā

19.02.2010

31 Konsorts

Kas ietekmēja Latvijas teritoriālo attīstību 21.gs.?

• Latvija - ES sastāvā, integrācija, internacionalizācija

• Galvaspilsētas duālā loma - Baltijas metropole (ĥujorka, Londona, Parīze, Berlīne, Maskava u.c.)

• Izstrādāti LIAS 2030 un NAPs ("treknajos" gados) - definēta lineāra stratēăija, netika Ħemta vērā ekonomisko ciklu neizbēgamība, netika iekĜauts teritoriālās attīstības aspekts

• PieĦemts Attīstības plānošanas sistēmas likums - pirmais solis uz organizētību plānošanā

• Pamatā notikusi administratīvi teritoriālā reforma pirmajā pašvaldību līmenī - novadu veidošana

⠭

19.02.2010

32 Konsorts

Kādas problēmas netika atrisinātas? Sekas• Turpina pastāvēt teritoriālā sadrumstalotība, lai gan

mazākā mērā• Mēroga efekts nepietiekams ilgtspējīgai attīstībai, t.i.

ekonomiskais potenciāls nepietiekams resursu, t.sk. intelektuālo, ăenerēšanai un koncentrēšanai

• Lauksaimniecības stagnācija kā "romantiskās" zemes reformas sekas 90-s (sīkzemniecības dominance; Stolipina reformas - daudz progresīvākas)

• Nespēja izveidoties mijiedarbības ekonomiskai bāzei, - tā palikusi rudimentāri primitīvā līmenī,

• Izolētība, perspektīvas, vīzijas un motivācijas trūkums, cilvēku aizplūšana, degradācija

19.02.2010

33 Konsorts

Ko darīt? Priekšlikumi (I)

• Jauna 1. līmeĦa administratīvi teritoriālā struktūra -apriĦėi

• Pamatā - Teritorijas attīstības plāns (plānojums), NAP sastāvā

• DaĜas valdības funkciju decentralizācija apriĦėiem, saglabā nacionālā līmeĦa un starpreăionu (starptautiskās) programmas

• Katrs apriĦėis atbild par savu perspektīvo attīstību un nodrošina to no saviem resursiem

• Likvidēt izlīdzināšanas fondu, īpaši atbalstāmās teritorijas statusu (MK noteikumi nr.637) un mērėdotācijas, aizvietot tos ar pārskatītu nodokĜu sistēmu

19.02.2010

34 Konsorts

Ko darīt? Priekšlikumi (II)

• Valsts kohēzijas politika - atbalsts konkrētiem reăionālas nozīmes ilgtermiĦa projektiem (infrastruktūra, izglītība, tehnoloăijas)

• Kontrole - kvalificēta reăiona situācijas ekspertīze (izvērtējums) pēc valdības (RAPLM) pasūtījuma . ZiĦojums RAPLM (MK), sarunas, mērėindikatoru un veicamo uzdevumu noteikšana

• Vienošanās dokuments, valsts budžets, MK rīkojums

PALDIES PAR UZMANĪBU!

SIA “Konsorts”

Olīvu iela 9, Rīga

LV-1004, Latvija

Tel. 7216781, Fakss. 7216771

E-pasts: office@konsorts.lv

www.konsorts.lv