Posturālās kontroles klīniskā nozīme Posturālās kontroles klīniskā nozīme

pacientiem ar hroniskām muguras lejas daļas pacientiem ar hroniskām muguras lejas daļas

sāpēmsāpēm

Darba autors:Ivars Porietis

RF Fizioterapijas maģistratūras students

Darba vadītāja:Daina Šmite

RSU Rehabilitācijas katedras docente

Aktualitāte (I)Aktualitāte (I)

Mugurkaulāja slimības ir viens no biežākajiem darba

nespējas cēloņiem un viens no biežākajiem ārsta

apmeklējuma cēloņiem;

Muguras lejasdaļas sāpju sindroma patoģenēzē

būtiska loma ir dažādiem biomehāniskajiem un

neirālajiem procesiem, tajā skaitā posturālajai posturālajai

kontrolei.kontrolei.

Aktualitāte (II)Aktualitāte (II)

Posturālā kontrole -Posturālā kontrole -

daudzu organisma funkcionālo sistēmu

saskaņotu mijiedarbība, kas ļauj saglabāt

ķermeņa vertikālo stāvokli.

Aktualitāte(III)Aktualitāte(III) Ņemot vērā, ka efektivitāte ir apstiprinājusies

tikai dažām fizioterapijas metodēm, ir būtiski

meklēt jaunas pieejas un metodikas fizioterapijas

procesa kvalitātes uzlabošanai pacientiem ar

hroniskām muguras lejasdaļas sāpēm.•

Darba mērķisDarba mērķis

Izvērtēt un analizēt posturālo kontroli, tās

saistību ar sāpju sindromu un fizioterapijas

iespējas tās korekcijai pacientiem ar hroniskām

muguras lejasdaļas sāpēm.

Hipotēzes (I)Hipotēzes (I)1. Pacientiem ar hroniskām muguras

lejasdaļas sāpēm raksturīgi posturālās

kontroles traucējumi, kas korelē ar

sāpju sindroma intensitāti un fizisko

aktivitāšu ierobežojumu.

Hipotēzes (II)Hipotēzes (II)2. Fizioterapijas metodoloģija, kas vērsta uz

vispārējās posturālās kontroles uzlabošanu,

ir efektīvāka nekā uz lokālo posturālo

kontroli vērstā fizioterapijas pieeja.

Darba uzdevumi (I)Darba uzdevumi (I)1. Analizēt sakarības starp posturālās kontroles

raksturlielumiem, sāpju sindromu un fizisko

aktivitāšu ierobežojumu.

2. Izvērtēt posturālās kontroles raksturlielumus -

pozas noturēšanas kvalitāti un muskuļu spēku

pacientiem ar hroniskām muguras lejasdaļas

sāpēm.

Darba uzdevumi (II)Darba uzdevumi (II)3. Analizēt divu atšķirīgu fizioterapijas pieeju –

iespējas posturālās kontroles uzlabošanā, sāpju

sindroma un fizisko aktivitāšu ierobežojuma

mazināšanā.

Pētījuma metodesPētījuma metodes

Pētījuma grupa (I)Pētījuma grupa (I)Tika iekļauti pacienti, kuri uzsāka ambulatorās fizioterapijas Tika iekļauti pacienti, kuri uzsāka ambulatorās fizioterapijas

kursu un atbilda pētījuma kursu un atbilda pētījuma iekļaušanas kritērijiem:iekļaušanas kritērijiem:

•pacienta pamata sūdzība bija sāpes muguras lejasdaļā

(pamata klīniskā diagnoze bija spondiloze);

•sāpju epizodes ilgums bija vairāk kā 3 mēneši;

•pacients bija vecumā no 18 līdz 60 gadiem un piekrita

piedalīties pētījumā.

Pētījuma grupa (II)Pētījuma grupa (II)Izslēgšanas kritēriji (I)Izslēgšanas kritēriji (I)::• veikta mugurkaula ķirurģiska ārstēšana;• muguras sāpes saistītas ar traumatisku bojājumu,

iekaisuma procesu, metabolo vai viscerālu patoloģiju;• iedzimtas mugurkaula saslimšanas vai attīstības

anomālijas;• perifēra parēze;• spinālās stenozes simptomi;• virspusējās vai dziļās jušanas traucējumi; • nozīmīgi redzes traucējumi;• vestibulāri traucējumi;

Pētījuma grupa (III)Pētījuma grupa (III)Izslēgšanas kritēriji (II)Izslēgšanas kritēriji (II)::• psihiskas saslimšanas;• blakus saslimšana, kas izraisa funkcionālu

ierobežojumu;• akūts vai dekompensēts stāvoklis;• grūtniecība vai mazāk kā 2 gadi pēc dzemdībām;• pacients pašreizējā brīdī saņem cita veida ārstēšanu.

Pētījuma grupa (IV)Pētījuma grupa (IV)

44 pacienti 44 pacienti

vidējais vecums 39,1 ± 9,6

29 sievietes un 15 vīrieši

Pētījuma norise (I)Pētījuma norise (I)

 Pētījuma grupas izveiden=44

Pirmreizējā kompleksā novērtēšana

Nejaušības princips

1.grupa n=22 2.grupa n=22 pētījuma grupa kontroles grupa

Pētījuma norise (II)Pētījuma norise (II) Individualizēta fizioterapija

(katrā grupā pēc atšķirīgas pieejas) 4 nedēļas

Atkārtotā novērtēšana I

5 mēneši Atkārtotā novērtēšana II

Novērtēšanas Novērtēšanas metodesmetodes

Strukturētā intervija (I)Strukturētā intervija (I)• demogrāfiskie dati (vecums, dzimums);

• anamnēzes dati (saslimšanas un traumas

anamnēzē, operācijas anamnēzē, iepriekš

saņemtā ārstēšana, pašreizējā medikamentozā

ārstēšana nodarbinātība, riska faktori darbā);

Strukturētā intervija (II)Strukturētā intervija (II)• atkārtotajā novērtēšanā II (5 mēnešus pēc

ārstēšanas) tika ievākti dati par saslimšanas

anamnēzi, traumām vai blakus saslimšanām

pēdējos 5 mēnešos, saņemto ārstēšanu, ikdienas

aktivitāšu maiņu (darbs, brīvais laiks), ieteikumu

ievērošanu pēdējos 5 mēnešos.

Sāpju sindroma izvērtējums (I)Sāpju sindroma izvērtējums (I)

Sāpju intensitātes izvērtēšanai tika izmantota

vizuālā analogu skala (VAS).

• Pacientam uz 10 cm gara nogriežņa (vienā galā

„sāpju nav”, otrā „visstiprākās iespējamās sāpes”)

lūdza atzīmēt pašreizējo muguras lejasdaļas sāpju

intensitāti;

• sāpes citās mugurkaula daļās;

Sāpju sindroma izvērtējums (II)Sāpju sindroma izvērtējums (II)

• sāpju lokalizāciju – tikai muguras-jostas un/vai

krustu daļā, mugurā ar izstarojumu uz kāju, mugurā

ar izstarojumu uz abām kājām;

Stājas novērtējums ar Stājas novērtējums ar fotogramometrijas metodi (I)fotogramometrijas metodi (I)

• Pacients, uz kura tika atzīmēti somatometriskie

punkti (ar krāsainām uzlīmēm), atradās starp sienu,

uz kuras izvietots rūtots plakāts, un svārstu.

• Tika veikti foto uzņēmumi stāvus, sēdus frontālā

plaknē – no priekšpuses un mugurpuses - un sagitālā

plaknē – no viena sāna un otra.

Stājas novērtējums ar Stājas novērtējums ar fotogramometrijas metodi (II)fotogramometrijas metodi (II)

Somatometriskie punkti stāvus bija:•no priekšpuses – lāpstiņas un atslēgas kaula locītava, vienpadsmitās ribas priekšējie gali, zarnu kaula priekšējā augšējā smaile;•no aizmugures – lāpstiņas un atslēgas kaula locītava, lāpstiņas apakšējais stūris, zarnu kaula aizmugurējā augšējā smaile;•no sāna – zarnu kaula priekšējā augšējā smaile un zarnu kaula aizmugurējā augšējā smaile.

Stājas novērtējums ar Stājas novērtējums ar fotogramometrijas metodi (III)fotogramometrijas metodi (III)

Somatometriskie punkti sēdus stāvoklī bija:

•no priekšpuses - lāpstiņas un atslēgas kaula locītava,

vienpadsmitās ribas priekšējie gali.

•no aizmugures – lāpstiņas un atslēgas kaula locītava,

lāpstiņas apakšējais stūris, zarnu kaula aizmugurējā

augšējā smaile.

Muskuļu testi ar medicīnisko Muskuļu testi ar medicīnisko tenzodinamometrutenzodinamometru

• Muskuļu spēka novērtējums tika veikts ar

izometriskajiem spēka testiem, izmantojot

medicīnisko tenzodinamometru .

• Testējamie muskuļi bija: m.iliopsoas, m.gluteus

maximus, m.tensor fasciae latae, m.gluteus medius,

gūžas adduktoru grupa, m.rectus abdominis, slīpie

vēdera muskuļi un m.quadratus lumborum.

Funkcionālās nespējas Funkcionālās nespējas pašvērtējuma anketapašvērtējuma anketa

• Anketa ir izveidota kā pašvērtējuma anketa.

• Tā sastāv no 24 jautājumiem, uz katru jautājumu ir

iespējams atbildēt ar apstiprinošu vai noraidošu

atbildi.

• Rezultāta aprēķins notiek saskaitot atbildes un

punktu skaits var variēt no 0 līdz 24 (lielāks punktu

skaits norāda uz lielāku ierobežojumu).

Terapijas metodes (I)Terapijas metodes (I)

Katram pētījuma dalībniekam tika sastādīta

un veikta individualizēta fizioterapijas

programma, kas tika realizēta individuālu

nodarbību laikā (nodarbības garums 60

minūtes) vienu reizi nedēļā vienu mēnesi, un

mājas uzdevumu veikšanu viena mēneša

garumā.

Terapijas metodes (II)Terapijas metodes (II) Visas pielietotās fizioterapijas metodes tika izvēlētas

balstoties uz ievākto anamnēzi un pacienta funkcionālo

stāvokli.

Abām pētījuma grupām tika veikta jostas daļas

posturālās kontroles korekcija.

Savukārt eksperimentālajā grupā pacientiem vēl

papildus tika veikta ķermeņa vispārējās posturālās

kontroles korekcija.

Terapijas metodes (III)Terapijas metodes (III)Aktīvi terapeitiskie vingrojumi. Mērķi:•mugurkaula jostas daļas un iegurņa lokālo stabilitātes muskuļu (m.transversus abdominis, mm.multifidii, m. interspinales et m.intertransversarii, m.quadratus lumborum , m.obliquus internus abdominis) apzinātas aktivizācijas un pre-aktivizācijas stimulēšana;•globālo muskuļu spēka uzlabošana un ko-aktivizācijas stimulēšana;•kokontrakciju stimulēšana;•propriocepcijas veicināšana.

Terapijas metodes (IV)Terapijas metodes (IV)Postizometriskā relaksācija. Mērķis:• saspringto muskuļu atslābināšana un muskuļu garuma atjaunošana;

Mīksto audu tehnikas.Mērķis:

• mīksto audu (muskuļu, fasciju, saišu, cīpslu) mobilitātes

atjaunošana, aferento impulsu modulācija;

Terapijas metodes (V)Terapijas metodes (V)Locītavu mobilizācijas tehnikas.Mērķis:•locītavu mobilitātes atjaunošana, aferento impulsu modulācija.

Iegurņa simetriju uzlabojošas tehnikas. Mērķi:• trenēt vājos iegurni stabilizējošos globālos muskuļus;• stiept saīsinātos fāziskos muskuļus ap iegurni;• pielietot iegurņa derotācijas tehnikas.

Terapijas metodes (VI)Terapijas metodes (VI)Funkcionālo aktivitāšu treniņš; Mērķis:• propriocepcijas veicināšana aktivitāšu laikā; • muskuļu ko-aktivizācijas veicināšana;• kustību kvalitātes trenēšana.

Terapijas metodes (VII)Terapijas metodes (VII)

Diafragmas mobilitāti uzlabojošas tehnikas.Tehnika: pacients guļus uz muguras, zem ceļiem neliels valnītis, fizioterapeits no sāniem, īkšķi novietoti zem apakšējā ribu loka. Tika veikts bimanuāls spiediens uz diafragmu. Izmantojot, išēmisko kompresijas metodi, kur pēc spiediena uz muskuļu reģionu āda sākotnēji ir išēmiska un pēc atlaišanas kļūst reaktīvi hiperēmiska, tiek panākta lokālo audu vielmaiņas uzlabošanās caur receptoru stimulāciju. Kompresija bija neliela un turpinājās līdz saprindzinājums pazuda pavisam.

Matemātiskās statistikas Matemātiskās statistikas metodesmetodes

• aprakstošās statistikas metodes (vidējie lielumi, standarta novirzi, minimālā un maksimālā vērtība);

• salīdzinošās statistikas metodes (t testa analīze neatkarīgām izlasēm, proporcijas analīze (ar hī kvadrāta testu), t testa analīze saistītiem pāriem);

• korelāciju analīze (Spearman korelācijas koeficienti).

Datu statistiskā analīze tika veikta pie ticamības p<0,05.

Pētījuma rezultātiPētījuma rezultāti

Vispārējie dati (I)Vispārējie dati (I)

Homogēna kopējā pētījuma grupa - hronisku

muguras lejasdaļas sāpju pacienti ar līdzīgu

mugurkaula strukturālo patoloģiju, darba spējīgā

vecumā.

Vispārējie dati (II)Vispārējie dati (II)

Izveidotās grupas pielīdzināmas -

o pēc dalībnieku vecuma un dzimuma,

o pavadošajām saslimšanām un traumatiskām

epizodēm anamnēzē,

o nodarbinātības statusa un darba riska faktoriem,

o ikdienas fizisko aktivitāšu līmeņa.

Vispārējie dati (III)Vispārējie dati (III)

Intervijas rezultāti atkārtotajā novērtējumā II

apliecināja, ka:

o nevienam no pētījuma dalībniekiem nebija mainījies

nodarbinātības statuss vai sociāli ekonomiskā situācija;

o neviens no pētījuma dalībniekiem nebija guvis traumu vai

būtisku saslimšanu, nevienam nebija veikta operācija;

o neviens nebija saņēmis papildus ārstēšanu.

Sāpju intensitāte un tās dinamikaSāpju intensitāte un tās dinamika

Fizisko aktivitāšu ierobežojums un tā dinamikaFizisko aktivitāšu ierobežojums un tā dinamika

Muskuļu spēka testu rezultāti un to dinamika (I)Muskuļu spēka testu rezultāti un to dinamika (I)

Pēc fizioterapijas kursa: vidējais muskuļu spēks ticami

(p<0,05) uzlabojas visiem analizētajiem muskuļiem

1.grupā un tikai daļai muskuļu 2.grupā un pēc 6

mēnešiem: muskuļiem saglabājas spēka uzlabojums

(p<0,05);

Muskuļu spēka testu rezultāti un to dinamika (II)Muskuļu spēka testu rezultāti un to dinamika (II)

sākotnēji nebija ticama atšķirība starp grupām pēc

spēka testu rezultātiem;

pēc fizioterapijas kursa: labāki spēka testu rezultāti

(p<0,05) 1.grupā (izņemot vēdera muskuļus un

m.gluteus medius labajā pusē);

pēc 6 mēnešiem: labāki spēka testu rezultāti (p<0,05)

1.grupā (izņemot m.gluteus medius kreisajā pusē).

Pozas izvērtējuma rezultāti un to dinamika (I)Pozas izvērtējuma rezultāti un to dinamika (I)

Analizējot somatometrisko punktu asimetriju un tās

dinamiku t testa analīze saistītiem pāriem uzrādīja ka:

• abās grupās pēc fizioterapijas kursa bija statistiski

ticama (p<0,05) asimetrijas samazināšanās un

samazinājuma noturība pēc 6. mēnešiem.

Pozas izvērtējuma rezultāti un to dinamika (II)Pozas izvērtējuma rezultāti un to dinamika (II)

Pēc fizioterapijas kursa:

•neitrāla iegurņa pozīcija kopumā bija 11 pētījuma

dalībniekiem (1.grupa: n=9; 2.grupa: n=2; 2=5,939; df=1;

p=0,015);

•neitrāls ķermeņa augšdaļas stāvoklis bija 4

dalībniekiem (visi no pirmās grupas).

Pozas izvērtējuma rezultāti un to dinamika (III)Pozas izvērtējuma rezultāti un to dinamika (III)

Pēc 6 mēnešiem:

• neitrāla iegurņa pozīcija 10 pētījuma dalībniekiem

(1.grupa: n=8; 2.grupa: n=2; 2=4,659; df=1; p=0,031);

• neitrāls ķermeņa augšdaļas stāvoklis 7 dalībniekiem

(1.grupa:n=6, 2.grupa:n=1;2=4,247;df=1; p=0,039)

Korelāciju analīzes rezultāti (I)Korelāciju analīzes rezultāti (I)

Sāpju intensitātes rādītāji ticami (p<0,05) korelē ar

vairākiem posturālās kontroles raksturlielumiem:

•somatometrisko punktu asimetriju;

•muskuļu spēka testu rezultātiem.

Korelāciju analīzes rezultāti (II)Korelāciju analīzes rezultāti (II)

Fizisko aktivitāšu ierobežojums ticami (p<0,05) korelēja

ar:

•gandrīz visiem analizētajiem somatometrisko punktu

asimetrijas rādītājiem;

•muskuļu spēka testu rezultātiem.

Secinājumi (I)Secinājumi (I)

Pacientiem ar hroniskām nespecifiskām muguras

lejasdaļas sāpēm raksturīgi posturālās kontroles raksturīgi posturālās kontroles

traucējumitraucējumi,

ko raksturo visa ķermeņa statiskās kontroles visa ķermeņa statiskās kontroles

kvalitātes ierobežojums un muskuļu spēka kvalitātes ierobežojums un muskuļu spēka

disbalanss disbalanss iegurņa stabilizējošo muskuļu iegurņa stabilizējošo muskuļu grupāsgrupās.

Secinājumi (II) Secinājumi (II)

Posturālās kontroles traucējumi Posturālās kontroles traucējumi pacientiem ar

hroniskām nespecifiskām muguras lejasdaļas sāpēm

korelē ar muguras lejas daļas sāpju sindroma korelē ar muguras lejas daļas sāpju sindroma

raksturlielumiem raksturlielumiem – sāpju intensitāti un fizisko

aktivitāšu ierobežojumu sāpju dēļ.

Secinājumi (III)Secinājumi (III)

Īstermiņa fizioterapijas kurssfizioterapijas kurss, kas vērsts uz posturālās

kontroles korekciju un ietver dažādu fizioterapijas

ārstēšanas metožu kombināciju,

ticami (p<0,05) uzlabo pozas kontroles kvalitāti uzlabo pozas kontroles kvalitāti

un muskuļu darba balansumuskuļu darba balansu, kā arī samazina samazina

sāpju sāpju sindroma izpausmi sindroma izpausmi pacientiem ar

hroniskām muguras lejasdaļas sāpēm.

Secinājumi (IV)Secinājumi (IV)

Ar vispārējās posturālās korekcijas pieeju Ar vispārējās posturālās korekcijas pieeju

fizioterapijas procesā

var panākt labāku un noturīgāku posturālās var panākt labāku un noturīgāku posturālās

kontroles kontroles korekciju un veiksmīgāk mazināt korekciju un veiksmīgāk mazināt

fizisko aktivitāšu ierobežojumu sāpju dēļfizisko aktivitāšu ierobežojumu sāpju dēļ,

salīdzinot ar fizioterapijas pieeju, kas vērsta tikai uz

lokālo posturālo korekciju.

Paldies par uzmanību!