Embed Size (px)
Citation preview
European Centre for the Development of Vocational Training
PRASMJU UN KOMPETENČU ATTĪSTĪBA UN JAUNINĀJUMI MĀCĪBU METODIKĀ
DETALIZĒTS ANALĪTISKAIS PĀRSKATS
7. TĒMA
PIEVIENOTS EIROPAS REFERNET EKNOWVET DATUBĀZEI
RĪGA 2007
2
07 – PRASMJU UN KOMPETENČU ATTĪSTĪBA UN JAUNINĀJUMI MĀCĪBU METODIKĀ 0701 - NEPIECIEŠAMO PRASMJU NOTEIKŠANA: VISPĀRĪGS KONTEKSTS
DEFINĪCIJAS LATVIJĀ
Termini „kvalifikācija”, „prasmes” un „kompetences” tiek definētas sekojoši:
• profesionālā kvalifikācija: skaidrota Izglītības likumā kā „noteiktai profesijai atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts novērtējums”;
• prasmes: skaidrotas Profesiju klasifikatorā kā personas spēja veikt darba uzdevumus, ieskaitot arī spēju apgūt, attīstīt un paplašināt zināšanas un zināt, kā paveikt uzdevumus un atrisināt problēmas.
• kompetence: skaidrota noteikumos par profesiju standartiem. Darba grupa, kas sastāda profesiju standartus, nosaka nepieciešamās kompetences darba uzdevumu veikšanai. Kompetences sastāv no nepieciešamajām prasmēm, zināšanām un pienākumiem saskaņā ar konkrēto darba situāciju.
NEPIECIEŠAMO DARBA TIRGUS PRASMJU NOTEIKŠANA
Latvijā trūkst sistemātisku darba tirgus pētījumu un vidēja termiņa nepieciešamo prasmju noteikšana. Tajā pašā laikā, strauji augošajai rūpniecībai pietrūkst darbaspēka vai arī pieejamiem cilvēku resursiem pietrūkst piemērotās darba prasmes. Nepieciešamās prasmes tiek prognozētas divējādi:
• Ministrijas, nozaru organizācijas un citas pārvaldes institūcijas un nevalstiskās organizācijas veic specifiskus pētījumus. Pētījumos tiek novērtēta situācija konkrētās sektoros un nozarēs, un Izglītības un zinātnes ministrija var atjaunot izglītības prasības šīm profesijām un uzlabot attiecīgos profesiju standartus.
• Ekonomikas ministrija divreiz gadā, jūnijā un decembrī, sagatavo un publicē Ziņojumus par tautsaimniecības attīstību. Ziņojumā tiek novērtēts ekonomiskāo situāciju un reformu progress. Tas arī sniedz ekonomiskās attīstības prognozes. Izglītības un zinātnes ministrija izmanto šo ziņojumu, lai analizētu rūpniecisko attīstību, nodarbinātības rādītājus pa sektoriem un finansiālo atbalstu nākamajiem gadiem. Informācija par nodarbinātības izmaiņām un sektoru attīstību parāda pieprasījumu pēc noteiktām profesijām un kuras izglītības programmas būs nepieciešamas. Ministrija saskaņo rezultātus ar reģionālajām padomēm un pašvaldībām, lai plānotu izglītības nodrošinājumu tā, lai tas atbilst darba tirgus prasībām.
070101 - NEPIECIEŠAMO PRASMJU NOTEIKŠANAS POLITIKAS ATTĪSTĪBA
Informācija par nepieciešamajām prasmēm valsts līmenī ir apkopota daļēji, bet nesistemātiski. Pēdējos gados tika veikta dažu sektoru analīze, piemēram, IKT un būvniecībā ar Phare atbalstu, un daži pētījumi par izmaiņām darba tirgū, lai iegūtu informāciju izglītības un tālākās izglītības nodrošinājuma plānošanai. Dažos reģionos vai sektoros nodarbinātības dienesti veic darba devēju pētījumus, lai noteiktu īstermiņa prasmju vajadzības. Šie pētījumi atklāj, ka pastāv mazāks pieprasījums pēc cilvēkiem ar zema līmeņa kvalifikāciju un ka pieaug pieprasījums pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un daudzveidīgām profesionālām iemaņām.
3
Latvijas Nacionālajā Lisabonas programmā 2005.-2008. gadam kā viens no mērķiem ir iekļauta nepieciešamība stiprināt sadarbību starp publiskā sektora organizācijām, izglītības iestādēm un darba devējiem, lai izglītības piedāvājums būtu atbilstošs darba tirgus prasībām. Pārmaiņām sabiedrībā ir ievērojama ietekme uz izglītības un tālākās izglītības nodrošinājuma attīstību, kā arī uz nepieciešamību cilvēkiem ļaut pastāvīgi uzlabot to prasmes un kompetences visā dzīves garumā. Tam ir liela ietekme uz izglītības un tālākās izglītības sistēmu, kurai jāļauj cilvēkiem tajā atkārtoti iesaistīties atbilstoši viņu vajadzībām.
SISTĒMAS PRIEKŠROCĪBAS UN TRŪKUMI PRASMJU NOTEIKŠANAS ZIŅĀ
Pastāv sekojošas sistēmas priekšrocības:
• Ieviesti nepieciešamie likumi un noteikumi. • Izveidota sadarbības struktūra starp valdību un sociālajiem
partneriem. • Uzsākta ESF un ERAF nacionālo programmu īstenošana,
nodrošinot izglītības kvalitātes atbilstību saskaņā ar darba tirgus prasībām.
• Ieviesta vienota profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas kārtība sākotnējā un tālākajā profesionālajā izglītībā.
• Sociālā riska grupām ir paaugstināta pieeja izglītībai. • Vienotas Eiropas kvalifikāciju struktūras pielietošana nodrošinās
iespēju pielīdzināt Latvijas izglītības sistēmu starptautiski.
Kā problēmu vajadzīgo prasmju noteikšanā var minēt sadarbības trūkumu starp profesionālās izglītības iestādēm un darba devējiem, kā arī finanšu resursu trūkumu nepieciešamo prasmju izpētei. Kvalifikāciju satura centralizācija, profesiju standartu ieviešanai un to realizācijai ir bijusi negatīva ietekme uz nepieciešamo prasmju analīzi.
070102 - JURIDISKAIS, ADMINISTRATĪVAIS UN INSTITUCIONĀLAIS IETVARS
Visiem izglītības un tālākizglītības kursiem, proti, nepieciešamām prasmēm un zināšanām, kas ir jānodrošina, jāatbilst izglītības un profesiju standartiem. Standartu sistēma, kas tiek skaidrota Profesionālajā izglītības likumā (1999), ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka profesionālās izglītības saturs atbilst darba tirgus prasībām. Standartu veidošanu organizē Izglītības un zinātnes ministrija.
Profesiju standarti nosaka, kādi uzdevumi ir jāpilda noteiktajā profesijā un profesionālo kvalifikāciju saturu. Standarti tiek veidoti, balstoties uz sektoru izpēti. Standartu izstrāde ir darbietilpīgs process. Pašlaik 60% no visām profesionālās izglītības programmām ir balstītas uz standartiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas un citu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, nevalstisko organizāciju, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un profesionālās izglītības piedāvātāju pārstāvji piedalās profesiju standartu izstrādē.
Visi ar nepieciešamo prasmju un kvalifikāciju paredzēšanu saistītie jautājumi kopā ar profesionālās izglītības attīstību ir skaidroti Nacionālajā attīstības plānā un attīstības programmās. Nākamie soļi, pārskatot Latvijas situāciju, ietver darbu ar šādiem dokumentiem:
• Latvijas Nacionālā Lisabonas programma 2005.-2008. gadam; • Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija 2001-2030 gadam; • Tautsaimniecības vienotā stratēģija 2004-2030 gadam;
4
• Deklarācija par nodarbinātības politikas prioritātēm Latvijā, ko izdevusi valdība sadarbībā ar Eiropas Komisiju;
• Nacionālais nodarbinātības plāns 2004. gadam; • Nacionālais attīstības plāns 2004.-2006. gadam; • Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013. gadam; • Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums.
070103 – PIELIETOTĀS METODES, PIEEJAS, PRAKSE UN INSTRUMENTI
Latvijā pirms 1990. gada nepastāvēja profesionālās izglītības pētniecības institūcijas; līdz tam profesionālās izglītības pētījumi bija fragmentāri un tiem bija niecīga ietekme uz profesionālās izglītības politiku. Vairāk regulāri pētījumi sākās 1996. gadā, kuru iniciators bija Eiropas Izglītības Fonds, līdz 2004. gadam, kad Latvija iestājās ES.
Sākot ar 2004.gadu, Latvija saņem finansējumu no ES struktūrfondiem pētījumiem, kas tika veikti atbilstoši Attīstības plāna vienotajā programmdokumentā noteiktām prioritātēm. Savukārt Attīstības plāna vienotais programmdokuments, kuru 2003. gada decembrī atzinusi Eiropas Komisija, ir veidots saskaņā ar valsts sociālekonomiskajām attīstības prioritātēm. Finansējums profesionālai izglītībai tiek piešķirts saskaņā ar 3. prioritāti –cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana, lai uzlabotu darbaspēka kvalitāti un konkurētspēju, akcentējot mūžizglītību. Prioritāte sastāv no trim pasākumiem: nodarbinātības veicināšana, izglītības un tālākizglītības attīstība, un sociālās izslēgšanas mazināšana.
Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru koordinē ESF atbalstītos projektus, kurus veic sadarbībā ar pētniekiem un uzņēmumiem un kuri ir ietekmējuši darbu ar cilvēkresursu vajadzībām dažos ekonomiskos sektoros un/vai reģionos. izveidota arī Labklājības ministrijas pētījumu programma par dažādiem darba tirgus jautājumiem vietējo un starptautisko projektu ietvaros. Šie projekti par nepieciešamo prasmju prognozēšanu un kā tās iekļaut izglītības un tālāk izglītības sistēmā ietver:
• Projekts par darba tirgus prasību analīzi un prognozēšanu (realizēts 32 mēnešu laikā, no 2005.-2007. gadam) izveidos ilgtermiņa prognozēšanas sistēmu. Pētījumā ietverta 120 dažādu profesiju no visām Profesiju klasifikatora grupām analīze. Atsevišķi pētījumi ietver tēmas: dažādu sektoru pieprasījums; darbaspēka mobilitāte, absolventu profesionālā darbība pēc augstākās un profesionālās izglītības iegūšanas, izglītības un tālākās izglītības atbilstība darba tirgus prasībām un ilgtermiņa prognozēšana.
Kā citas pētījumos aplūkotās tēmas var minēt: darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte, darba algas un to ietekmējošie faktori, reģionu darba tirgus specifiskās problēmas, dzimumu līdztiesība, veselības un drošības jautājumi, bezdarba un sociālās atstumtības iemesli un nereģistrētās nodarbinātības novērtējums. Šīs pētījumu programmas mērķis ir izmantot pētījumus atbilstošas politikas veidošanai, lai nodrošinātu balansētu, noturīgu reģionālo attīstību.
Nacionālās programmas pasākuma „Nodarbinātības veicināšana” 3. prioritātes „Cilvēku resursu attīstība un nodarbinātības veicināšana” ietvaros tika īstenoti atklātos projektos „Atbalsts darba tirgus pētījumu veikšanai”, kas ietver dažādus pētījumus, piemēram:
• cilvēkresursu potenciāla izpēte Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē un stratēģijas izstrāde jauno speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot reklāmas pasākumus un motivēšanas shēmas (2005). Daļēji šī pētījuma mērķis ir palielināt profesionālās izglītības iespējas mašīnbūves un
5
metālapstrādes nozarē un veicināt nodarbinātību. Tika arī veikts atsevišķs pētījums par nodarbinātības iespējās cilvēkiem ar īpašām vajadzībām šajā sektorā.
Līdzīgi pētījumi tiek veikti elektronikas rūpniecībā, īpaši par elektrisko mašīnbūvi, ar mērķi uzlabot darbaspēka piedāvājumu. Atkal atsevišķa pētījuma daļa ir veltīta cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātības veicināšanai. Citi sektora pētījumi ir par: strāvas piegādes audits, kokapstrādes rūpniecība un ražošana atsevišķos reģionos. Visos pētījumos tiek nodrošināta augsta publicitāte, regulāri semināri, starpposmu un gala rezultātu publicēšana un, kur piemērots, informatīvo kampaņu veidošana.
070104 – PARTNERATTIECĪBU VEIDOŠANA UN IZPRATNES VEICINĀŠANA
2000. gadā tika dibināta Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome. Tā ir daļa no Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes, kas tika izveidota, lai veicinātu sadarbību starp valdību, darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, plānojot un ieviešot profesionālās izglītības un nodarbinātības nacionālo politiku un stratēģiju. Galvenās apakšpadomes funkcijas ir:
• pārskatīt ar profesionālo izglītību, cilvēku resursu attīstību un nodarbinātību saistīto valsts attīstības plānu, koncepciju un normatīvo aktu projektus un izteikt priekšlikumus uzlabojumiem;
• izvērtēt priekšlikumus un iesniegt ieteikumus valsts un nevalstiskajām organizācijām, kas ir saistītas ar profesionālo izglītību un nodarbinātību attiecībā uz: finansiālo resursu efektīva izmantošana profesionālās izglītības attīstībai un nodarbinātības veicināšanai, valsts finansētu skolēnu skaits profesionālajā izglītībā (reģionos un kopā), profesionālās orientācijas un karjeras izvēles konsultēšanas un tālākās profesionālās izglītības organizēšana, izmaiņas profesionālo skolu, mācību un eksaminācijas centru un citu, ar profesionālo izglītību saistīto, organizāciju struktūrā un sistēmā, izglītības programmu un profesiju standartu izstrāde un atjaunošana; galu eksāmenu organizēšana profesionālajās skolās un izglītības un eksaminācijas centros, kā arī profesionālo kvalifikāciju piešķiršana, licenzēšanas un akreditācijas organizēšana.
• koordinēt reģionālo padomju finanses un darbību par sadarbību starp profesionālo izglītību un nodarbinātību;
• pildīt citus uzdevumus, saistītus ar profesionālo izglītību, cilvēku resursu attīstību un nodarbinātību.
Reģionālā struktūra arī palīdz stiprināt sociālo dialogu un sadarbību starp pašvaldībām un darba devējiem. ESF pasākumu ietvaros ir izveidotas četras reģionālās padomes. Padomes izvērtē, kā profesionālo izglītības programmu piedāvājums atbilst darba tirgus prasībām.
Trīspusējās padomes piedalās profesiju standartu izstrādē, tos caurskatot un apsverot to atbilstību prasībām. Standartus parasti atjauno un caurskata kad nepieciešams, taču ne biežāk kā piecu gadu periodā. Katru piekto gadu tiek veikta standartu izvērtēšana, lai pārbaudītu to atbilstību. Šo novērtējumu sniedz izglītības devēji, darba devēji, izglītojamie, valsts institūcijas, kvalitātes nodrošinājuma aģentūras un neatkarīgi eksperti.
070105 – PIEPRASĪTO PRASMJU PROGNOZĒŠANAS FINANSĒŠANA (IESK. STATISTIKU)
2006. gadā 60 jaunu profesiju izstrādei tika izmantoti LVL 7 000. Valdība Izglītības un zinātnes ministrijai piešķīra LVL 50 000 jaunu standartu izstrādei un ieviešanai.
Labklājības ministrija finansē darba tirgus pētījumu programmu, kurā tiek izmantota lielākā daļa no ESF atbalstītās nacionālās programmas pasākuma 3.1.5.1. „Atbalsts darba
6
tirgus pētījumu veikšanai par darba tirgus attīstības tendencei un aspektiem, par darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma novērtēšanu un atbalstu citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī NVO sociāliem partneriem un uzņēmumiem nepieciešamiem pētījumiem” finansējuma
1. tabula: Nacionālās programmas „Darba tirgus pētījumi” finansējums
FINANSĒJUMS NO VALSTS BUDŽETA
ESF FINANSĒJUMS KOPĀ FINANSĒJUMA AVOTS
LVL % LVL % LVL %
Labklājības ministrija 615241 20.06% 1 845 724
60.18% 2 460 965
80.2%
Ekonomikas ministrija 32737 1.07% 98 210 3.20% 130 947
4.3%
Nodarbinātības valsts aģentūra 118750 3.87%
356 250
11.62% 475 000
15.5%
Kopā: 76672
9 25%
2 300 183
75% 3 066 912
100.0%
Avots: Labklājības ministrija, http://www.lm.gov.lv/index.php?sadala=695&id=2584
0702 – KVALIFIKĀCIJU IZSTRĀDE: VISPĀRĪGS KONTEKSTS
Profesionālās izglītības un Izglītības likumi skaidro profesionālo kvalifikāciju kā izglītības un profesionālo prasmju novērtējumu attiecīgajā profesijā, kas tiek apliecināts dokumentāri. Profesionālās izglītības likums (1999) definē 5 līmeņu profesionālās kvalifikācijas:
• pirmais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības sfērā;
• otrais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu izpildītāja darbu;;
• trešais kvalifikācijas līmenis — paaugstināta teorētiskā sagatavotība un profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpildāmā darba plānošana un organizēšana;;
• ceturtais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu;
• piektais kvalifikācijas līmenis — noteiktas nozares speciālista augstākā kvalifikācija, kas dod iespēju plānot un veikt arī zinātniskās pētniecības darbu attiecīgajā nozarē.
Maz jauniešu saņem profesionālās kvalifikācijas, pabeidzot pamatizglītības programmas, salīdzinot ar izglītojamiem, kas apgūst vispārējo izglītību (29,6%, Centrālā statistikas pārvalde, 2005). Profesionālās izglītības devēju nespēja nodrošināt modernus izglītības resursus mazina to statusu un pievilcību. Nepietiekamā sadarbība starp profesionālās izglītības iestādēm, darba devējiem, arodbiedrībām, uzņēmumiem un sociālajiem partneriem reģionālā līmenī, izstrādājot izglītības programmas, nodrošinot prakses vietas un veicot profesionālo skolu skolotāju tālāku izglītību, mazina profesionālo skolu absolventu konkurētspēju darba tirgū.
7
Profesionālās izglītības iestādes veido savas programmas, balstoties uz profesiju standartiem, kuros ir iekļauti dažādu programmu detaļu, kā arī personāla, finansiālo un tehnisko īstenošanas plāni. Šīs programmas apstiprina akreditācijas komiteja. Komiteju veido pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas un citām ministrijām, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Pašvaldību savienības.
070201 - KVALIFIKĀCIJU IZSTRĀDES POLITIKAS ATTĪSTĪBA
Izglītības un zinātnes ministrija ievieš Nacionālo programmu „Vienotas metodikas izstrāde profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai un sociālo partneru iesaistei un izglītošanai”, kuru atbalsta ES Struktūrfondi un kuru koordinē Valsts izglītības attīstības aģentūra. Programmas mērķis ir izveidot vienotu metodoloģiju, lai attīstītu profesionālo izglītību, kas atbilst darba tirgus prasībām. Programma sastāv no četrām daļām:
• nozaru izpētes, profesiju standartu, kvalifikācijas eksāmenu satura izveidošanas metodikas izstrāde;
• profesionālās izglītības kvalitātes novērtēšanas metodikas izstrāde;
• neformālās izglītības atzīšanas un prasmju novērtēšanas metodikas izstrāde un pasākumu kompleksa īstenošana;
• sociālo partneru izglītošana.
Izglītības un zinātnes ministrija sagatavoja „Mūžizglītības politikas pamatnostādņu projektu 2007–2013 gadam”, kas ieskicē 2013. gada situāciju par dažādu mērķa grupu vajadzībām, attīstības virzieniem, politikas mērķiem un rezultātu indikatoriem, kā arī par pieejamiem resursiem. Katru gadu tiek akreditētas 100-150 pieaugušo izglītības programmas.
KVALIFIKĀCIJU IZSTRĀDES SISTĒMAS PRIEKŠROCĪBAS
• Pastāv nepieciešamie likumi un normatīvie akti. • Programmu īstenošana, lai nodrošinātu, ka kvalifikācijas atbilst
darba tirgus prasībām.
SISTĒMAS TRŪKUMI
• Nav profesionālo un augstākās izglītības programmu un kvalifikāciju izveidei paredzētas vidēja termiņa darba tirgus pieprasījuma sistemātiskas analīzes.
• Pētījumu finansējumu trūkums, lai radītu kvalifikāciju struktūru, veidotu profesiju standartus un sagatavotu eksāmenu saturu.
• Nepietiekama sadarbība starp profesionālām izglītības iestādēm un darba devējiem.
• Uzņēmēji nav ieinteresēti ieguldīt to pašreizējo un potenciālo darbinieku izglītošanā.
ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVAS
• Profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšana un tās atbilstības darba tirgus prasībās palielināšana, stiprinot sadarbību starp izglītības iestādēm un darba devējiem un ieguldot finansiālus līdzekļus valsts izglītības sistēmas attīstībā.
8
• Pašreizējā piecu līmeņu valsts kvalifikācijas sistēma tiks uzlabota (skatīt informāciju par dažādiem līmeņiem nodaļā 0702).
070202 - JURIDISKAIS, ADMINISTRATĪVAIS UN INSTITUCIONĀLAIS IETVARS
JURIDISKAIS IETVARS
Profesionālas izglītības likums (1999) nodrošina likumīgo pamatu pārveidot pēc vidusskolas apgūstamās programmas par pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību. Šis likums arī paskaidro profesionālās izglītības piecu līmeņu klasifikāciju (skatīt 0702). Tas arī apraksta kas jādara, lai izglītība atbilstu darba tirgus standartiem un prasībām, iesaistot sociālos partnerus profesiju standartu izstrādē, izglītības programmu izveidē un izglītojamo prasmju izvērtēšanā.
Pēdējos gados Ministru Kabinets ir apstiprinājis dažādus, ar profesiju standartiem un kvalifikācijām saistītus, noteikumus. Daži piemēri ir minēti zemāk:
• 2005. gada decembrī tika apstiprināti noteikumi Nr. 967 „Centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība”, kas nosauc par eksāmeniem atbildīgās institūcijas un kas nosaka profesionālās izglītības eksāmenu procedūru.
• 2005. gada augustā tika apstiprināti noteikumi Nr. 613 „Kārtība, kādā akreditē profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus un atestē profesionālās izglītības iestāžu vadītājus”. Dokuments nosauc profesionālās izglītības programmu kvalitātes vērtēšanas prasības. Katru gadu vidēji 200-300 programmas tiek akreditētas. Akreditācijas komisiju veido pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, nozares ministrijas, pašvaldības un arodbiedrības, kas ne retāk kā katru sesto gadu izvērtē, vai programma (noteikumi, mācību process, skolotāju kvalifikācija, aprīkojums u.c.) atbilst prasībām. Tikai akreditētas izglītības iestādes var izdot diplomu vai sertifikātu.
• 2006. gada janvārī tika apstiprināti noteikumi Nr. 9 „Vispārējas un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”, kas nosaka izglītības programmu vispārējas prasības. Katru gadu 800 profesionālās izglītības programmas saņem licenci.
• 2006. gada aprīlī tika apstiprināti noteikumi Nr. 267 „Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”, lai nodrošinātu nacionālo izglītības programmu salīdzināmību ar UNESCO Starptautisko standarta izglītības klasifikāciju (International Standard
Classification of Education, ISCED-97). • 2006. gada jūnijā tika apstiprināti noteikumi Nr. 222
„Noteikumi par vienoto ekonomiskas informācijas klasifikācijas sistēmu”, lai izveidotu izglītības klasifikāciju atbilstoši vienotai sistēmai.
• 2007. gada februārī tika apstiprināti noteikumi Nr. 149 „Profesiju standartu izstrādes kārtība”. Profesiju standarti nosaka profesionālās izglītības programmu gala rezultātus un kvalifikāciju saturu. Kad programma ir izstrādāta, to reģistrē Profesiju standartu reģistrā pie Labklājības ministrijas.
• 2007. gada marts tika apstiprināti noteikumi Nr. 165 „Noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa un eksaminācijas centru profesionālās kvalifikācijas ieguves organizēšanai obligāti nepieciešamo dokumentāciju”.
INSTITUCIONĀLAIS IETVARS
9
Ministru Kabinets nosaka valsts politisko un stratēģisko virzību profesionālajā izglītībā; tas finansē valsts profesionālās izglītības iestādes pēc izglītības ministra vai citu ministru priekšlikuma; nosaka valsts atzītu profesionālās kvalifikācijas dokumentu formu un izsniegšanas kritērijus un kārtību, kādā atzīstami profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, ko piešķīrušas ārvalstu iestādes. Ministru Kabinets ieviesa valsts standartu izglītībā.
Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā profesionālās izglītības iestāžu paraugnolikumus un akreditē profesionālās izglītības iestādes, izveido un aktualizē profesiju standartu reģistru un izstrādā priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniedz pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai. Ministrija organizē profesionālo orientāciju un darba tirgus attīstības un darbaspēka pieprasījuma izpēti, kā arī pieņem darbā un atlaiž IZM pārziņā esošo profesionālās izglītības iestāžu direktorus. Turklāt ministrija:
• Sagatavo valsts izglītības standartus; • Sagatavo izglītības programmu, priekšmetu mācību plānu
paraugus, saskaņā ar profesiju standartiem; • Organizē izglītības iestāžu standartu statūtu izstrādi; • Organizē mācību grāmatu satura izstrādi atbilstoši izglītības
standartiem; • Apstiprina valsts standartiem atbilstošās izglītības programmas.
Citas ministrijas nosaka specializēto priekšmetu saturu, izstrādā programmas un standartus un nodrošina to īstenošanu to padotībā esošajās izglītības iestādēs.
Profesionālas izglītības centrs (PIC), kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā, organizē profesionālo izglītības iestāžu un programmu akreditāciju. PIC īsteno valsts profesionālās izglītības politiku un atbalsta profesionālās izglītības sistēmas darbību un attīstību. Centrs piedalās profesiju standartu un eksāmenu satura un metodoloģijas izstrādē, pārauga eksāmenu centru darbību un organizē profesionālās izglītības skolotāju tālākizglītību. Galvenie PIC uzdevumi ir:
• Licencē profesionālās izglītības programmas; • Organizē profesionālās izglītības iestāžu, eksaminācijas centru
un profesionālās izglītības programmu akreditāciju, izstrādā nolikumus un procedūru;
• Nodrošina profesionālās izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā profesiju standartu izstrādi un ekspertīzi;
• Organizē izglītības un profesionālās izglītības vajadzībām nepieciešamo mācību un metodisko līdzekļu izstrādi un izvērtēšanu;
• Novērtē profesionālās izglītības programmu atbilstību valsts profesionālās vidējās izglītības standartam un valsts arodizglītības standartam, kā arī profesijas standartam;
• Sniedz priekšlikumus normatīvo aktu izstrādei, kas saistīti ar centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtību profesionālās izglītības iestādēs un eksaminācijas centros.
Centrs arī piedāvā organizatorisku un metodoloģisku palīdzību profesiju standartu izstrādē, kā arī izglītības programmu izstrādē un īstenošanā, un profesionālajā orientācijā un citos ar profesionālo izglītību saistītos jautājumos.
Arodbiedrību savienības, darba devēji un citas organizācijas veicina profesionālās izglītības attīstību un piedalās: profesiju standartu un izglītības programmu izstrādē, profesionālās izglītības īstenošanā, izglītojamo prakses laikā nepieciešamo darba apstākļu nodrošināšanā, kā arī profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā un izvērtēšanā.
10
1. tabula: Valsts institūciju un sociālo partneru kompetence saistībā ar kvalifikācijām un profesiju standartiem
KVALIFIKĀCIJU UN PROFESIJU STANDARTU
IEVIEŠANA
KVALIFIKĀCIJU UN PROFESIJU
STANDARTU IZSTRĀDE
EKSPERTĪZES SNIEGŠANA
NOTEIKUMU IZSTRĀDE
APSTIPRINĀŠANA
Izglītības un zinātnes ministrija
Nozaru ministrijas
Profesionālās izglītības
organizācijas
Uzņēmumi
Nozaru ministrijas
Profesionālās izglītības
organizācijas
Profesionālās izglītības iestādes
Profesionālās izglītības
organizācijas
Latvijas Darba devēju
konfederācija
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
Nozaru ministrijas
Izglītības un zinātnes ministrija
Labklājības ministrija
Ministru Kabinets
Avots: Profesionālās izglītības likums, http://www.likumi.lv
070203 - PIELIETOTĀS METODES, PIEEJAS, PRAKSE UN INSTRUMENTI
Valsts profesionālās izglītības standartus izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un apstiprina Ministru Kabinets. Standarti nosaka izglītības programmu stratēģiskos mērķus, pamatprincipus un saturu, kā arī to novērtēšanas kārtību. Standarti nosaka teorijas saistību ar praksi un vispārējo priekšmetu saistību ar profesionāliem priekšmetiem. Standartos ir iekļautas profesionālās kvalifikāciju pamatprasības, kā arī specifiskās prasības, lai izpildītu specifiskus profesionālos uzdevumus. Standarts tiek izstrādāts, balstoties uz kopīgas vienošanās starp darba devējiem, arodbiedrībām un valsts un vietējām pašvaldībām, kā arī institūcijām, kas saistītas ar profesionālo izglītību. Standarti tiek veidoti, pamatojoties uz darba tirgus prasībā, un ietver sava veida vienošanos starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem par darba saturu un prasmes, un kompetencēm, kas nepieciešamas darba prasību izpildei.
Profesionālās izglītības programmas regulē saturu un uzdevumus un ietver īstenošanas plānu. Programmas apraksta nepieciešamo iepriekšējās izglītības līmeni un vajadzīgos finanšu, personāla un materiālu resursus, lai tās īstenotu.
Galvenās institūcijas, kas piedalās profesiju standartu izstrādē un īstenošanā ir: Izglītības un zinātnes ministrija, Profesionālās izglītības centrs, Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome un citas profesionālās izglītības atbalsta organizācijas. Šīs institūcijas koordinē sadarbību ar valsts, pašvaldību un privātām organizācijām, arodbiedrībām un sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu profesionālās izglītības piedāvājums atbilst darba tirgus prasībām un nodrošinātu konkurētspējīgu darbaspēku. Minētās institūcijas sadarbojas, lai izstrādātu profesiju standartus. Profesionālas izglītības centrs organizē standartu izstrādi pirmajam, otrajam un trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim; Izglītības un zinātnes ministrija – ceturtajam un piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
11
Dažādu institūciju kompetences un profesiju standartu izstrādes kārtība ir attēlota diagrammā.
1. diagramma: Profesiju standartu izstrādes kārtība
Avots: IZM Profesionālās izglītības centrs, http://www.izmpic.gov.lv
Lai labāk veiktu profesiju standartu izstrādi atbilstoši darba tirgus prasībām, kuras nosaka pamata un speciālās prasības konkrētās kvalifikācijas iegūšanai (pirmais standarts tika reģistrēts 2001. gada martā).
1. tabula: profesiju standartu skaits, kas iekļauti Profesiju standartu reģistrā (2001.-2005.gads)
2001 2002 2003 2004 2005 KOPĀ
32 103 94 64 45 338
IZM ministrs apstiprina profesijas standartu
IZM PIC Reģistrē profesijas standartu
IZM Augstākās izglītības departamentā
(4. un 5. kvalifikācijas līmenim)
IZM Profesionālās izglītības centrā (1., 2., 3. kvalifikācijas līmenim)
PIC izglītības satura daļa: • Iesniedz profesijas standarta projektu ekspertu nozīmēšanai
Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības
apakšpadomē (PINTSA)
• Organizē profesijas standarta ekspertīzi
• Iesniedz profesijas standartu ar pozitīvu ekspertu atzinumu, PINTSA
lēmuma pieņemšanai
Arodbiedrības, darba devēju organizācijas, profesionālās organizācijas, izglītības iestādes un citas juridiskās personas: • Izstrādā profesijas standarta projektu atbilstoši normatīvajiem
dokumentiem, • Iesniedz profesijas standarta projektu.
12
Lai gan Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes galvenais uzdevums ir apstiprināt profesiju standartus, 67 darba devēji ir iesaistīti kvalitātes standartu izstrādē un īstenošanā. Veids, kā šis process tiek veikts, atšķiras atkarībā no sektora.
1999. gadā tika ieviesta atestācijas, akreditācijas un izglītības standartu sistēma, lai nodrošinātu izglītības kvalitāti. Profesionālās izglītības un vidējās izglītības standarti tika izdoti 2000.gadā, kaut gan profesionālās pamatizglītības standarts vēl ir jāizdod.
Izglītības programmām, kuras izstrādā izglītības iestādes un ir balstītas uz standartiem, ir nepieciešama licence no Izglītības un zinātnes ministrijas. Mācību priekšmetu programmas izstrādā skolotāji un apstiprina skolu direktori. Mācību programmu izstādes sistēma joprojām ir jāuzlabo.
Ikvienam, kurš izstrādā un īsteno profesionālās izglītības programmas, obligāti jāseko profesionālās izglītības un profesiju standartiem. Profesiju standarts nosaka profesionālās kvalifikācijas pamata prasības, kā arī specifiskās prasības, lai varētu veikt darba pienākumus attiecīgajā profesijā. Standartus regulē likumi un Ministru Kabineta noteikumi. IZM Profesionālās izglītības centrs 2006. gadā izstrādāja un atjaunoja 60 profesiju standartus un programmas saskaņā ar darba tirgus prasībām.
Īstenojot Eiropas kvalifikācijas sistēmu (European Qualification Framework – EQF), profesiju standartos tiek iekļautas prasmes, zināšanas un kompetences, kuras var pārbaudīt uz kompetencēm balstītos eksāmenos. Šādas sistēmas lietošana atvieglo EQF ieviešanu un attīstīs profesionālās izglītības kredītpunktu sistēmu un neformālās izglītības atzīšanu.
070204 - PARTNERATTIECĪBU VEIDOŠANA UN IZPRATNES VEICINĀŠANA
PARTNERATTIECĪBU VEIDOŠANA
Latvijā nav stipras dialoga un partnerattiecību tradīcijas starp sociālajiem partneriem, pastāv abpusējas sūdzības par sadarbības trūkumu. Kaut gan pārvaldes institūcijām nav plašu resursu nevalstisko sektoru attīstībai, vajadzētu turpināt darbu pie kompetences palielināšanas un darba devēju un arodbiedrību sadarbības veicināšanas. Kamēr sociālie partneri piedalās profesiju standartu izstrādē, viņiem vajadzētu vairāk iesaistīties arī ministriju aktivitātēs.
IZPRATNES VEICINĀŠANA
Galvenie profesiju un izglītības standartu lietotāji ir izglītojamie, izglītības iestādes, darba devēji, sabiedrība, eksperti un kvalitātes nodrošinājuma aģentūras. Skatīt diagrammu!
13
1. diagramma: Institīcijas, kas veido un apstiprina profesiju standartus
Avots: Profesionālās izglītības likums, http://www.likumi.lv/
070205 – JAUNU KVALIFIKĀCIJU IZSTRĀDES FINANSĒŠANA (IESK. STATISTIKU)
Kvalifikāciju un profesiju standartu veidošana un īstenošana tiek finansēta no valsts budžeta un no ES fonda līdzekļiem, Nacionālās programmas ietvaros. 2005. gadā no budžeta tika izmantoti LVL 10 000, lai izstrādātu 20 jaunus profesiju standartus. Valdība tērē aptuveni LVL 500 par katra jauna profesiju standarta izstrādi un ieviešanu.
0703 – JAUNĀ MĀCĪBU METODIKA: VISPĀRĪGS KONTEKSTS
Latvijā nav īpašas definīcijas, lai aprakstītu jauno mācību metodiku (innovative pedagogies). Izglītības likums (1998) nosaka izglītības programmu pielietojumu; šie dokumenti skaidro izglītību iestāžu darbību atbilstoši dažādiem kvalifikācijas līmeņiem, izglītības veidam un mērķa grupai. Valsts izglītības standarts nosaka:
• izglītības programmu stratēģiskos mērķus un galvenos uzdevumus;
Izglitibas un zinatnes ministrija
Nozaru ministrijas
Arodbiedrības
Uzņēmumi
DARBA GRUPA:
Nozaru ministrijas
Arodbiedrības
Profesionālās izglītības iestādes
Profesionālās izglītības un nodarbinātības
Ierosina
Profesiju standarta projekts
Izglitibas un zinatnes ministrija
Apstiprina
Eksperti no arodbiedrībām
Apstiprina
Labklajibas ministrija īsteno standartu
14
• primārās izglītības prasības; • izglītības obligāto saturu; • izglītojamā iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un
kārtību; • programmas īstenošanas plānu; • nepieciešamā personāla, finanšu un materiālu novērtējums, lai
īstenotu programmas, izpildot prasību par līdzekļu minimumu uz vienu izglītojamo.
Izglītības programmas izstrādā izglītības iestādes saskaņā ar valsts izglītības standartiem un noteikumiem. Programma ir jāakreditē Ministru Kabineta noteiktā kārtībā un atkārtoti jāakreditē katru otro gadu.
Saskaņā ar Profesionālās izglītības skolotāju profesiju standartu, kurš tika apstiprināts 2002. gadā, skolotājiem ir jāizvēlas mācību metodes atbilstoši mācību mērķiem.
070301 - JAUNĀS MĀCĪBU METODIKAS POLITIKAS ATTĪSTĪBA
Latvijā neeksistē politikas prioritātes veltītas tikai jaunajai mācību metodikai (innovative pedagogies). Pastāv direktīva, lai atspoguļotu nesenus izglītības sasniegumus, kas sevī ietver nepieciešamo mācību līdzekļu nodrošinājumu. Šīs direktīvas uzdevumi ir:
• veidot atsevišķu valsts budžeta programmu mācību priekšmetu metodoloģijas veidošanai un ieviešanai;
• palielināt valsts budžeta finansējumu grāmatu un mācību līdzekļu iegādei vispārējās izglītības iestādēs;
• nodrošināt vajadzīgos mācību līdzekļus atbilstoši izglītības saturam;
• lietot IKT kā mācību līdzekļus; • veidot valsts fondu skolu bibliotēkām.
070302 - JURIDISKAIS, ADMINISTRATĪVAIS UN INSTITUCIONĀLAIS IETVARS
JAUNĀS MĀCĪBU METODIKAS JURIDISKAIS, ADMINISTRATĪVAIS UN INSTITUCIONĀLAIS IETVARS
Latvijā nav izveidots jaunās mācību metodikas juridiskais, administratīvais un institucionālais ietvars. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu (1999), mācību plānus izstrādā skolas. Tajā pašā laikā mācību priekšmetu plānus izveido skolotāji, un saskaņā ar izglītības programma skolas direktori tos apstiprina. Visiem mācību plāniem un programmām ir jāatbilst noteiktiem standartiem, un izglītības iestādēm jābūt Izglītības un zinātnes ministrijas akreditētām. Tikai akreditētu programmu beidzējiem ir tiesības saņemt valsts atzītu profesionālās izglītības diplomus un profesionālo kvalifikāciju. Profesionālās izglītības centrs, kas ir pakļauts Izglītības un zinātnes ministrijai organizē profesionālo izglītības iestāžu un programmu akreditāciju.
Profesionālo izglītības programmu akreditāciju regulē Ministru Kabineta noteikumi. Izglītības iestādei jāiesniedz iesniegums Izglītības un zinātnes ministrijai, kurā norāda:
• izglītības iestādes vai eksaminācijas centra nosaukumu; • izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numuru vai
eksaminācijas centra uzņēmuma reģistrācijas numuru; • izglītības iestādes vai eksaminācijas centra juridisko adresi un
tālruņa numuru; • personu, kas sedz ar akreditāciju saistītos izdevumus
(nosaukums, bankas nosaukums, norēķinu konta numurs); • izglītības iestādes vai eksaminācijas centra vadītāja vārdu un
uzvārdu; • programmas nosaukumu un kodu;
15
• piešķiramās kvalifikācijas nosaukumu un līmeni; • programmas īstenošanas ilgumu; • programmas īstenošanas vietas adresi un īstenošanas laiku; • programmas licences numuru un tās derīguma termiņu; • vēlamo akreditēšanas laiku; • tās personas vārdu, uzvārdu un amatu, kura pilnvarota kārtot
ar akreditāciju saistītos jautājumus.
Ja programma ir paredzēta profesijai, kas nav iekļauta Profesiju klasifikatorā, vajadzīgs konsultēties ar arodbiedrībām, kā piemērot programmu darba tirgus prasībām.
Vienreiz izsniegtā licence der 6 gadus (3 gadus, ja izglītības iestāde nav akreditēta). Atteikums akreditācijai arī ir paskaidrots Ministru Kabineta noteikumos.
070303 - JAUNĀS MĀCĪBU METODIKAS PRAKSE
Informācija par jaunās mācību metodikas pielietojumu Latvija vēl nav savākta un apkopota.
07030301 - E-MĀCĪBAS PROFESIONĀLAJĀ IZGLĪTĪBĀ (IESK. STATISTIKU)
Izglītības iestādes piedāvā dažādas tālmācības programmas. Skolu informācijas tīklu un bibliotēku datorizācija paver iespējas skolēniem un pieaugušajiem izmantot IT mācību procesā. E-mācību programmas personām ar īpašām vajadzībām pastāv vairākās profesionālās izglītības iestādēs Latvijā.
ESF projekti tiek bieži izmantoti, lai izveidotu jaunas tālmācības programmas. Viens tāds projekts ir „Modern English for Baltic Adults” (MEBA – Moderna angļu valoda Baltijas pieaugušajiem), kuras mērķis ir uzlabot iespējas apgūt angļu valodu cilvēkiem no lauku reģioniem. Daudzi projekti ir domāti pieaugušo izglītībai, un tie nodrošina līdzvērtīgas iespējas tālākizglītībā, ieskaitot: jaunu kursu un moduļu izveide, skolotāju apmācība; labākas mācību iespējas īpašas mērķa grupas; kursi IT zināšanu un prasmju uzlabošanai un vairāk iespēju radīšana tālākizglītībā un e-mācībās.
2006.gadā ESF finansētie projekti ietvēra: e-mācību programmas sociālās aprūpes profesionāļiem darbā ar vecākiem cilvēkiem izveidi un īstenošanu. Projekta mērķis bija izveidot e-mācību programmu profesionāļiem, kas strādā ar vecākiem cilvēkiem. Daudzi citi projekti ar līdzīgiem mērķiem tika veikti citām mērķa grupām, ieskaitot sociāli atstumtus cilvēkus un cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Bieži reģionālās izglītības iestādes, ar ESF līdzfinansējumu, piedāvā programmas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Bieži projekti tiek īstenoti, pateicoties sadarbībai ar privāto sektoru, kad tas ir iespējams, kā arī saistībā ar iniciatīvām pamatizglītībā un izglītošanu mēdijos mūžizglītības, e-prasmju un digitālo lietotāju tiesību jomās. Regulāra IKT kompetenču atsvaidzināšana ļaus darbaspēkam tikt galā ar tehnikas un ekonomikas attīstību.
Gandrīz visas skolas Latvijā tagad izmanto datorus mācībās, un tām ir nodrošināta pieeja Internetam. Lielām izglītības iestādēm, kuras piedāvā IKT mācību programmas, ir vairāk datoru (85-200), kamēr mazajām iestādēm ,kuras īsteno mākslas, pakalpojumu un lauksaimniecības programmas, vidēji ir tikai 2-10 datori. Skatīt diagrammas! Diagram 1
16
1. diagramma: Izglītojamo skaits uz vienu datoru
28
23 2218
7
0
10
20
30
2001 2002 2003 2004 2005
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija (Prof-1).
2. diagramma: Skolām piešķirto datoru skaits pa ministrijām
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
4000
4500
Ministry of
Education and
science
Ministry of
Agriculture
Ministry of
Welfare
Ministry of
Culture
Municipal
vocational
education
establishments
Private
vocational
education
establishments
2001
2002
2003
2004
2005
17
Profesionālajās izglītības iestādēs 40-60% no programmām nevar tikt apgūtas ar e-mācību palīdzību, piemēram, kokapstrāde, metālapstrāde, kulinārija u.c. Tas aizkavē sadarbību starp valsts un privātām organizācijām. Tomēr profesionālās izglītības programmas sevī ietver IKT izmantošanu un e-mācības, un kā politikas prioritāte ir izvirzīta izglītības iestāžu nodrošinājums ar datoriem un pieeju Internetam. Prioritāte ir piešķirta arī skolotāju apmācību nodrošināšanai, lai pedagogi palielinātu datoru lietošanu mācību procesā.
1. tabula 1: Interneta pieejas dinamika 2000.- 2005. gadā
IESTĀŽU DIBINĀTĀJS 2001 2002 2003 2004 2005
Izglītības un zinātnes ministrija 416 539 761 2 148 3 035
Zemkopības ministrija 121 175 499
Labklājības ministrija 157 162 227 105
Kultūras ministrija 63 80 112 157 258
Pašvaldību profesionālās izglītības iestādes 2 12 30 105 105
Privātās profesionālās izglītības iestādes 3 49 54 81 170
Kopā 762 1 017 1 683 2 491 3 673
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija
07030302 - ĪSTENOŠANAS BARJERAS(PROBLĒMAS)
Jaunās mācību metodikas ieviešanā nav specifisku šķēršļu, bet procesu ietekmē profesionālās izglītības finansējuma vispārējais trūkums, kā arī profesionālās izglītības skolotāju trūkums to zemā atalgojuma dēļ. 2005. gadā tika izdoti jauni noteikumi, lai paaugstinātu skolotāju algas no 2006.-2010.gadam atbilstoši ES rādītājiem, un pamatojoties uz vidējām algām publiskajā sektorā pēdējos gados. Programmas īstenošanai pastāv divas pieejas: Izglītības un zinātnes ministrijas un Skolotāju arodbiedrības. Abas pieprasa ievērojamu atbalstu no Valsts budžeta.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pētījumu „Datoru un Interneta lietošana mājsaimniecības”, 2006.gadā 41% no visām mājsaimniecībām, kurās vismaz viens iedzīvotājs ir 16-74 gadus vecs, bija datori un no tiem 42% bija Interneta pieslēgums. 2006.gada sākumā 59% no visiem uzņēmumiem bija datori un 46% bija Interneta pieslēgums, t.sk. 15% bija sava mājas lapa. 28% no visiem darbiniekiem regulāri izmantoja datoru, un 22% regulāri izmantoja Internetu.
2005/06. akadēmiskā gada sākumā uz 100 pilna laika augstāko mācību iestāžu un koledžu studentiem bija 10,7 datori, 7,5 datori bija profesionālās izglītības iestādēs un 6,2 datori vispārizglītojošās skolās. 87,4% no profesionālās izglītības iestādēm bija Interneta pieslēgums.
2006. gada jūlijā Ministru Kabinets apstiprināja „Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2006.-2013. gadam”, nosakot darbības vadlīnijas Latvijas informācijas sabiedrības veidošanai. Dokumenta mērķis ir palielināt pieejamību un lietošanu.
2006.gada oktobrī Ministru Kabinets ar Rīkojumu Nr. 812 apstiprināja programmu “Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei” (2007-2013). Tās mērķis ir uzlabot izglītojamo zināšanas un prasmes darbā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām. Pastāv sekojoši apakšmērķi:
• panākt kvalitatīvu informācijpratības un datorpratības apguvi; • plaši izmantot IKT mācību procesā, izstrādājot elektroniskos
mācību materiālus, pilnveidojot izglītības programmas saturu izglītības kvalitātes un pievilcības uzlabošanai, veidojot un izmantojot dažādus pakalpojumus izglītības kvalitātes paaugstināšanai;
18
• pavairot pedagogu un izglītības darbinieku IKT zināšanas un prasmes, palielinot skolotāju/docētāju kvalifikācijas līmeni un darba efektivitāti;
• veidot efektīvu izglītības informācijas sistēmu, nodrošinot elektronisko mācību materiālu pieejamību un paaugstinot izglītības sistēmas vadības efektivitāti;
• veidot uzdevumiem atbilstošu, izmaksu efektīvu, drošu un uzticamu IKT infrastruktūru visu pakāpju un veidu izglītības iestādēs un izglītības pārvaldes iestādēs.
Lai sasniegtu šos mērķus, tiks vairāk izveidoti elektroniski mācību materiāli, izmantojot finansējumi, kas veltīts IKT infrastruktūras modernizācijai un uzturēšanai. Turklāt tiks piešķirti resursi, lai uzlabotu skolotāju IKT kompetenci un lai izveidotu izglītības informācijas sistēmu. Programmu finansēs (LVL 130 100 265) no ES struktūrfondiem, valsts un pašvaldību budžetiem, kā arī privātiem avotiem.
070304 - PARTNERATTIECĪBU VEIDOŠANA UN IZPRATNES VEICINĀŠANA
Latvijā nav ieviests jaunās mācību metodikas partnerattiecību modelis.
Profesionālās izglītības likums un saistītie noteikumi nosaka sociālo partneru kompetenci, izstrādājot mācību plānus.
Profesionālās izglītības mācību programma tiek izstrādāta, balstoties uz diviem standartiem:
• Valsts profesionālās izglītības standarts, • Profesiju standarts.
Sociālie partneri ir iesaistīti profesiju standartu izstrādē (skatīt 070202).
070305 - JAUNĀS MĀCĪBU METODIKA FINANSĒŠANA (IESK. STATISTIKU)
Jaunās mācību metodikas finansēšana nav īpaši atdalīta no skolu finansējuma. Saskaņā ar Profesionālas Izglītības likumu (1999), Izglītības un zinātnes ministrija un citas ministrijas nosaka studentu skaitu, kuru izglītību finansē no Valsts budžeta valsts, pašvaldību un privātās izglītības iestādēs, kas piedāvā akreditētas profesionālās izglītības programmas.
Attiecīgi profesionālas skolas tiek finansētas no Valsts budžeta, pašvaldību budžeta un privātiem avotiem. Galvenais finansējuma avots ir Valsts budžets, jo skolēnu skaits pašvaldību un privātās skolās ir salīdzinoši neliels (attiecīgi 2,9% un 3,9% 2004/05.mācību gadā).
Sākotnējai profesionālajai izglītībai finansējums tiek piešķirts atkarībā no skolēnu skaita (Ministru Kabineta noteikumi Nr. 850 kopš 2004. gada oktobra). Izglītības programmas izmaksas veido:
• normējamās izmaksas — komandējumu un darba braucienu izdevumi, samaksa par pakalpojumiem, energoresursiem un ūdeni, kā arī mācību līdzekļu, materiālu, inventāra un iekārtu iegādes un iekārtu modernizēšanas izdevumi;
• nenormējamās izmaksas — stipendijas un transporta izdevumu kompensācija, dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas, kvalifikācijas prakses vadītāja (prakses vietā) darba samaksa (alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), uzturēšanas izdevumi bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem izglītojamiem, izdevumi kultūrizglītībai un
19
sportam, kā arī darbinieku darba samaksa (alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas).
2004.gadā Valsts budžets sedza 70% no vajadzīgā finansējuma, lai ieviestu šos noteikumus.
1. tabula: Izdevumi uz 1 sākotnējās profesionālās izglītības izglītojamo no Valsts budžeta (LVL)
2001 2002 2003 2004 2005
Kopā 717,7 790,4 817,6 869,3 883,6
Algas (skolotājiem, administrācijai) 319,6 365,0 398,8 435,6 477,7
Citi regulārie izdevumi (ieskaitot lietošanas atļaujas, mācību materiālus, iekārtas,
transportu, studentu viesnīcas u.c.) 277,3 308,5 301,9 316 370,3
Kapitāla ieguldījumi 18,8 21,3 14,9 15,3 35,6
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija
0704 – JAUNINĀJUMI SKOLOTĀJU IZGLĪTĪBĀ
Skolotāji, kas strādā profesionālās izglītības sistēmā, tiek saukti par profesionālās izglītības skolotājiem. Tie var būt vispārējo priekšmetu un/vai profesionālo priekšmetu skolotāji un var nodrošināt praksi profesionālās izglītības iestādē. Nepastāv profesionālās izglītības skolotāju iedalījums atkarībā no programmas priekšmeta vai veida, vai atkarībā no sākotnējās vai tālākās profesionālās izglītības. Visi profesionālās izglītības skolotāji var pasniegt sākotnējās un tālākās profesionālās izglītības programmās.
Skolotāju izglītības uzlabošana un to profesionālā attīstība tika aplūkota divos politikas dokumentos: Baltā grāmata par izglītības attīstību 2002.-2005.gadam, kuru sagatavoja Izglītības un zinātnes ministrija, un Profesionālas izglītības attīstības programma 2003.-2005.gadam, kuru 2003.gada septembrī apstiprināja Ministru Kabinets. Abos dokumentos uzsvērta nepieciešamība uzlabot profesionālās izglītības skolotāju tālāko izglītību.
2004. gada janvārī, saskaņā ar Profesionālas izglītības likumu, noteikumos Nr.347 „Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” tika veikts nozīmīgs labojums attiecībā uz prasībām par nepieciešamo profesionālās izglītības skolotāju kvalifikāciju. Līdz šis likums tika izdots, profesionālās izglītības skolotāji bija speciālisti, bet kopš 2004. gada viņiem ir jāapgūst pedagoģiskā kvalifikācija. Šai skolotāju izglītības programmai jāilgst vismaz 320 stundas vai aptuveni 2 gadus nepilna laika, saskaņā ar Profesionālās izglītības skolotāju profesiju standartiem. Lai pieteiktos, nākamajiem studentiem jābūt vidējai izglītībai, augstākās profesionālās izglītības līmeņa vai amatniecības meistara kvalifikācija. Programmai ir sekojoši uzdevumi:
• nodrošināt profesionālās izglītības skolotājiem labas kvalitātes pedagoģisko augstāko izglītību;
• attīstīt studentu pedagoģisko un profesionālo kompetences, t.i. uzlabojot viņu zināšanas, praktiskās prasmes psiholoģijā u.c.);
• apgūt pedagoģijas teorijas un analizēt tās mācību kontekstā; • attīstīt mācību plānošanas un organizēšanas kompetences,
ņemot vērā darba tirgus prasības; • attīstīt tādu mācību vidi, kas veicina personisko attīstību un
motivāciju; • nodrošināt jaunāko IT tehnoloģiju lietošanu studijās un tālākā
profesionālajā darbībā.
Profesionālas izglītības skolotāju profesionālais standarts, apstiprināts 2002.gadā, nosaka vispārējos profesionālās izglītības skolotāju pienākumus Latvijā, kuri ir sekojoši:
20
• Īstenot profesionālās izglītības programmu; • Vērtēt un analizēt izglītojamo izglītības procesā iegūtās
zināšanas un prasmes; • Attīstīt izglītojamo radošo attieksmi un patstāvību mācību
procesā; • Īstenot jaunas idejas, tehnoloģijas, metodes un paņēmienus
profesionālās izglītības skolotāja darbībā.
0705 - JAUNINĀJUMI VĒRTĒŠANĀ
Kvalitātes vērtējuma sistēma Latvijā tiecas izveidot gan apgūtās profesionālās kvalifikācijas, gan kvalifikācijas pielīdzinātību ES līmenim, kā arī radīt profesionālo skolu beidzējiem turpināt studijas citās valstīs. Atbilstoši Profesionālas Izglītības likumam (1999), profesionālā kvalifikācija parāda noteikta līmeņa teorētiskās un praktiskās zināšanas un prasmes, lai spētu strādāt darba tirgū. Līdz šim pastāv divu veida standarti, kurus vajag sasniegt:
• Izglītības standarti – nosaka mācību procesu (programmas garumu, vērtēšanas kārtību, nepieciešamos resursus u.c.), parasti attiecībā uz akadēmiskām studijām;
• Profesiju standarti – nosaka iznākumus augstākā izglītībā un prasības izglītības mērķu sasniegšanai.
Attiecīgi profesionālās izglītības iestāde nosaka tās programmas un iesniedz pieteikumus, lai Izglītības un zinātnes ministrija tās akreditē. Programmas noslēgumā ir valsts eksāmeni. Vidējās izglītības līmenī profesionālās izglītības skolēna zināšanas un prasmes tiek pārbaudītas: kvalifikācijas eksāmenā un četros vispārējo priekšmetu eksāmenos, piemēram, matemātikā, dabas un tehniskajās zinātnēs, kultūras studijās. Profesionālo izglītības programmu beidzēju zināšanas un prasmes tiek pārbaudītas kvalifikācijas eksāmenā.
Lai nodrošinātu eksāmenu rezultātu valstisku salīdzinājumu, eksāmeni tiek noteikti un organizēti centralizēti. Ministru Kabinets lemj, kuras profesionālās kvalifikācijas var iegūt, noliekot centralizēto eksāmenu (MK noteikumi 2000. gadā Nr.383 un 2002.gadā Nr.104).
Ne visas izglītības iestādes var īstenot eksāmenus iekārtu trūkuma dēļ, bet mērķis ir, ka visas izglītības iestādes spētu nodrošināt eksāmenu norisi dažās profesijās. Izglītības iestādēm jābūt akreditētām, lai tās drīkstētu organizēt eksāmenus un piešķirt kvalifikāciju.
070501 - JAUNINĀJUMI NOVĒRTĒŠANAS UN KVALITĀTES NOVĒROŠANĀ
Pastāv ļoti neliels profesionālās izglītības mācību metožu sistemātisks vērtējums. Profesionālas izglītības skolotāji ir atbildīgi par pedagoģiskās pieejas pielāgošanu atbilstoši mācību plānam, apgūstamajai kvalifikācijai un individuālo izglītojamo vajadzībām. Skolotāji arī atbild par izglītojamo mācību procesā apgūto zināšanu un prasmju novērtēšanu, izmantojot piemērotus pārbaudes darbus un eksāmenus. Skolotāji arī sadarbojas ar darba devējiem, lai ievāktu informāciju par specifiskām darba tirgus prasībām attiecībā uz konkrēto profesiju.
Profesionālās izglītības skolotājam ir tiesības piedalīties autonomu profesionālās izglītības iestāžu pārvaldē un administrēšanā. Profesionālās izglītības skolotāji bieži ir visnozīmīgākie darītāji, īstenojot profesionālās izglītības reformas to ikdienas darbā. Tādēļ skolotājiem:
• Jāveicina institūcijas attīstība un atbilstība darba tirgus prasībām, kā arī sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem un arodbiedrībām;
• Jāsekmē jaunu mācību formu pielietojums, pamatojoties uz sadarbības starp izglītības iestādi un darba devēju attīstību un
21
saskarsmes starp izglītojamiem un skolotāju mācību procesā modernizāciju;
• Jāattīsta jaunas pieejas profesionālās izglītības skolotāju tālākizglītības attīstībai.
Šos pienākumus veic profesionālās izglītības skolotāji gan sākotnējās, gan tālākās profesionālās izglītības sistēmās.
Profesionālās Izglītības likums (1999) nosaka arī, ka profesionālās izglītības programmas akreditācijas procesā tiek vērtēta arī izglītības programmas īstenošanas kvalitāte. Ministru Kabineta noteikumi Nr. 613 (2005) nosaka profesionālās izglītības programmu un profesionālās izglītības iestāžu akreditācijas kritērijus. Izglītības programmas īstenošanas kvalitāti vērtē, ņemot vērā sekojošus kritērijus:
• atbilstība valsts izglītības standartam; • teorētisko, praktisko mācību un kvalifikācijas prakses satura
atbilstība apgūstamajai profesijai; • izglītības programmas īstenošanas organizēšana; • teorētisko un praktisko mācību materiāltehniskais
nodrošinājums un jaunāko tehnoloģiju apgūšana; • teorētisko un praktisko mācību un prakses metodiskais
nodrošinājums; • metodiskā darba organizēšana; • mācību metožu daudzveidība un atbilstība mācību priekšmeta
saturam; • izglītojamo mācību sasniegumu analīze; • nodrošinājums ar atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem un
personāla attīstības plānošana; • pedagogu profesionālā pilnveide attiecīgajā profesijā.
Izglītības iestādes darbības kvalitāti vērtē, ņemot vērā šādus kritērijus:
• telpu nodrošinājums teorētiskajām un praktiskajām mācībām; • vides sakoptība; • vides un izglītības pieejamības nodrošināšana izglītojamiem ar
īpašām vajadzībām; • izglītības iestādes darbības organizēšana; • kvalitātes vadības sistēma iestādē; • iestādes darba un attīstības plānošana; • vadības darba plānošana, struktūrvienību darba organizācija un
koordinācija; • izglītības iestādes dokumentācijas kvalitāte; • kompetento iestāžu atzinumi (vai to kopijas) par izglītības
iestādes atbilstību higiēnas prasībām, civilās aizsardzības, ugunsdrošības un darba aizsardzības normām;
• mācību procesa organizēšana; • izglītojamo uzņemšanas, uzskaites un atskaitīšanas sistēma; • izglītojamo sasniegumu vērtēšanas sistēma; • prakses norises pārraudzība; • mācību satura informatīvais nodrošinājums; • normatīvo dokumentu pieejamība; • interneta pieslēguma izmantošana; • sadarbība ar darba devējiem izglītības satura jautājumos un
prakses īstenošanā; • sadarbība ar darba devējiem izglītības procesa kvalitātes
novērtēšanā; • sadarbība ar darba devējiem izglītojamo sasniegumu vērtēšanā;
22
Kā papildus vērtēšanas kritērijus var nosaukt:
• absolventu darbā iekārtošanās analīze; • profesionālās orientācijas organizēšana; • kultūras un sporta pasākumu organizēšana u.c.
0706 - JAUNINĀJUMI KARJERAS IZVĒLĒ UN KONSULTĀCIJĀ
Profesionālās orientācijas un karjeras konsultācijas servisa uzlabošanai ir veltīta ievērojama uzmanība kopš 2005. gada, kad to uzsāka Ministru prezidents. Divas institūcijas nodarbojas ar profesionālās orientācijas nodrošinājumi:
• Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra, kuru pārrauga Labklājības ministrijas Darba departaments, ir atbildīga par karjeras konsultācijā strādājošiem, bezdarbniekiem un studentiem. Aģentūras galvenais mērķis ir palīdzēt cilvēkiem plānot un izvēlēties karjeru, kā arī atrast darbu.
• Valsts izglītības attīstības aģentūras Karjeras atbalsta departaments veicina nacionālās politikas attīstību un praksi profesionālajā orientācijā, kā arī karjeras konsultāciju sniedzēju izglītībā, sniedzot informāciju valsts politikas veidotājiem un atbalstu karjeras konsultāciju sniedzējiem un citā ieinteresētām pusēm.
Valstiskā līmenī ir uzsākti dažādi inovatīvi pasākumi, lai modernizētu profesionālās orientācijas un karjeras konsultācijas sistēmu, īpaši izmantojot ESF un EQUAL finansējumu. Izglītības un zinātnes ministrija ir izdevusi Nacionālā programmas projektu „Atbalsts profesionālās orientācijas un karjeras izglītības ieviešanai izglītības sistēmā”, kuru finansē ESF, lai uzlabotu profesionālās orientācijas un karjeras izglītības sniegšanas kvalitāti. Šis projekts ietilpst mūžizglītības programmas ietvaros, veicinot profesionālās orientācijas un karjeras izglītības sniedzēju sākotnējās un tālākās izglītības īstenošanu, veidojot mācību materiālus un informācijas resursus. Projektu īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra. Galvenie pasākumi:
• skolotāju/profesionālās orientācijas praktiķu izglītošanas pamatkursu un specializēto kursu izstrāde un skolotāju izglītošana (vispārējā izglītība, profesionālā izglītība), ieskaitot 4 izglītības modeļus (72 akadēmiskās stundas): viens pamata un trīs specializētie profesionālās izglītības skolotājiem darbā ar 7.-9.klašu skolēniem un 10.-12.klašu skolēniem, kā arī 40 skolotāju izglītības pasniedzēju un secīgi 3700 profesionālās orientācijas praktiķu izglītību;
• profesionālas orientācijas pasākumu īstenošanai izmantojamo metodisko un informatīvo materiālu izstrāde, publicēšana un popularizēšana vispārējās izglītības (7.-9.klasēm un 10.-12.klasēm) profesionālās izglītības skolās;
• skolotāju/profesionālās orientācijas informācijas (nacionālā datu bāze par mācību iespējām) un pašnovērtējumu testu e-profesionālās orientācijas izveidošana;
• valsts kvalifikācijas ietvara, augstskolas studiju programmas un metodisko materiālu izstrāde un ieviešana karjeras izglītības un profesionālās orientācijas speciālistu izglītošanai;
• augstskolu mācībspēku sagatavošana jaunās studiju programmas ieviešanai.
Galveniem projekta rezultātiem būtu jāveicina piemērotas izglītības izvēli, profesionālo sagatavotību un studentu personīgo karjeras izaugsmi, kā arī būtu jānodrošina to nodarbinātība un motivācija piedalīties mūžizglītībā. Konkrētie iznākumi ietver karjeras
23
konsultantu izglītības programmu ieviešanu piecās augstākās izglītības iestādēs, sākot ar 2007. gada rudeni, kas novedīs pie profesionālā maģistra grāda šajā nozarē.
Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūrai bijis pieejams ESF atbalsts arī projektam par profesionālās orientācijas attīstību. Projekta iznākumi ietvēra karjeras konsultācijas materiālu izveidi. Projekta ietvaros tika veikti dažādi pētījumi, t.sk. pētījumi par dažādu mērķa grupu vajadzībām profesionālajā orientācijā.
PKIVA piedalās arī EQUAL projektā par rokasgrāmatas izveidi skolotājiem, kas sniedz palīdzību karjeras izvēlē.
0707 - EIROPAS UN STARPTAUTISKĀ DIMENSIJA
Latvijas sadarbība ES un starptautiskā līmenī, lai izveidotu mehānismus pieprasīto prasmju prognozēšanai, jaunu kvalifikāciju un mācību metožu izstrādei, nav izplatīta. Dažas pasākumi tiek veikti Leonardo da Vinci projektu ietvaros.
Latvijas profesionālās kvalifikācijas sistēmas pielīdzināšana EQF vēl nav uzsākta un praktiskie soļi nav noteikti. Tiek plānots iesaistīt visas ieinteresētās puses – ministrijas, uzņēmēji, darbinieki un izglītības (augstākās, profesionālās) nozaru pārstāvji.
070701 – PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS MĀCĪBU PROGRAMMU ASIMILĀCIJA EIROPAI
Latvijā nav īpašas iniciatīvas, lai nodrošinātu Eiropas un starptautisko dimensiju ieviešanu profesionālās izglītības mācību plānā. Daži profesionālās izglītības mācību plāni ietver sociālās vai kultūras studijas, un daži profesiju standarti pakalpojumu sektorā, piemēram, viesnīcu administrācija, iekļauj Eiropas aspektus.
0708 – IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN INTERNETA AVOTI
www.pkiva.gov.lv Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra
www.viaa.gov.lv Valsts izglītības attīstības aģentūra
www.izmpic.gov.lv Profesionālās izglītības centrs
www.izm.gov.lv Izglītības un zinātnes ministrija
www.lm.gov.lv Labklājības ministrija
Ekonomikas ministrijas ziņojums par tautsaimniecības attīstību. Rīga, decembris 2006.
