Precizets regionala politika 2 decembrim (2)

Reģionālās politikas ieviešanas prakse un

nākotnes perspektīvas Latvijā

Raivis BremšmitsIlona Raugze

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaValsts attīstības plānošanas departaments

Saturs

1. Reģionālās attīstības tendences Latvijā

2. Reģionālās politikas ieviešanas prakse Latvijā

3. Reģionālās politikas nākotnes perspektīva Latvijā līdz 2020.gadam

Reģionālās attīstības atšķirības Eiropas Savienībā

Latvijai ir augstākās reģionālās attīstības atšķirības Eiropas Savienībā

Reģionālā IKP uz 1 iedz. dispersija, %, 2008

Reģionālās atšķirības – IKP un nefinanšu investīcijas

Ne-finanšu investīcijas uz vienu iedz.(LVL)

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

2005 2006 2007 2008 2009

Rīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

IKP atšķirība: 2008.g. 2,5 reizes

Nefinanšu investīcijas: 2009.g. -3,4 reizes

Izaugsmes periodā nefinanšu investīcijas daudz veiksmīgāk piesaistīja attīstītākie reģioni (Rīga)

Nepieciešami papildus stimuli, kas sekmētu nefinanšu investīciju pieaugumu reģionos ārpus Rīgas

Bezdarbs: darbavietu trūkums reģionos

Bezdarba līmenis, 2011

Bezdarba līmenis, 2010

Iedzīvotāju skaita samazināšanās – teritoriju iztukšošanās

Pēdējo 5 gadu laikā iedz. skaits ir pieaudzis pamatā ap Rīgu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas pašvaldību teritorijās 2006.- 2011.

Atšķirīgas pašvaldību iespējas finansēt savu attīstību

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju

pašvaldību budžetos 2008.gadā

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju

pašvaldību budžetos 2010.gadā

Reģionālās politikas mērķa teritorijasAttīstības centri (nacionālas un

reģionālas nozīmes attīstības centri)Īpaši atbalstāmās teritorijas

Reģionālās politikas pašreizējie ieviešanas instrumenti

Mērķa teritorijas

Atbalsta virzieni Finansējuma avots un apjoms

Attīstības centri

- Rīgas degradēto teritoriju sakārtošana

- atbalsts pilsētvides un pilsētreģionu konkurētspējas, sasniedzamības / pieejamības un pievilcības faktoru attīstībai, sekmējot pilsētvides atjaunošanu, veicinot uzņēmējdarbību un tehnoloģiju attīstību, sociālo iekļaušanu, kā arī pilsētu un lauku partnerību

ES fondu 2007.-2013.gadam prioritāte „Policentriska attīstība”

Īpaši atbalstāmās teritorijas

- atbalsts komercdarbības attīstībai

- UIN un IIN atvieglojumi (īpaša pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtība un īpaša zaudējumu segšanas kārtība)

„Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem ĪAT” (publiskais finansējums 25,6 milj. latu)

517 777 458; 97%

14 103 938; 3%

Darbības programma "Uzņēmējdarbība un inovācijas"

Aktivitāte "Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmajās teritorijās (ĪAT)"

Teritoriju līdzsvarota attīstība – viena no horizontālajām prioritātēm - nozaru un teritoriju prioritāšu koordinācija

Noteiktas aktivitātes (piem., atbalsts ĪAT)

Atbilstības/vērtēšanas kritēriji

Reģionālās kvotas

Diferencēts līdzfinansējums

Teritoriālā aspekta ievērošana ES fondos

1.DP finansējums pa reģioniem (milj. EUR; %)

Riga region; 41,3; 65,6%

Latgale region; 8,0; 12,8%

Zemgale region; 6,5; 10,4%

Kurzeme region; 5,4; 8,6%

Vidzeme region; 1,7; 2,7%




Vidzeme region; 7,9; 8,5%

Latgale region; 7,3; 7,9%




Latgale region; 154,8; 20,9% Vidzeme region;

131,8; 17,8%



ES fondu ieguldījumi ar vietēja līmeņa ietekmi uz 1 iedz. (01.01.2007-

01.02.2011), Ls

Līdzšinējās pieejas investīciju plānošanā trūkumi

• Nenotiek investīciju koncentrācija attīstības centros – mazāks efekts uz reģionālās attīstības atšķirību mazināšanu

• Investīcijas netiek balstītas uz reālām teritoriju vajadzībām – mazināta vietējās plānošanas nozīme

• Dominē nozariska pieeja, pašvaldībām ir jāpielāgojas centralizēti izvirzītiem atbalsta nosacījumiem

• Nav iespējams koordinēt laikā ar dažādām nozarēm/ jomām saistītās investīcijas

• Pašvaldībām viena projekta ietvaros nav iespēju kompleksi realizēt ar vairākām nozarēm/ jomām saistītas aktivitātes

• Nav iespēju savlaicīgi un elastīgi reaģēt un pielāgoties pārmaiņām vietējos apstākļos (piem., finanšu resursu pieejamībā projektu realizācijai)

Latvijas Telpiskās attīstības perspektīva līdz 2030.gadam

Politikas virzieni:

Sasniedzamība un mobilitātes iespējas

Policentriska apdzīvojuma struktūra (attīstības centri kā reģionu izaugsmes virzītāji)

Nacionālo interešu telpas – unikālas, specifiskas teritorijas, kas nozīmīgas visas valsts attīstībai (lauki, Rīgas metropoles areāls, Baltijas jūras piekraste, austrumu pierobeža)

Reģionālās politikas ilgtermiņa mērķu rezultāti un rādītāji (LIAS 2030)

• kāpināt attīstībā atpalikušo reģionu attīstības tempu, lai maksimāli pietuvotos valsts vidējā IKP līmenim, sekmējot reģionālo atšķirību samazināšanos

• veicināt policentrisku apdzīvojuma struktūru, saglabājot pilsētu/ lauku iedzīvotāju attiecību 70/30

• ierobežot iedzīvotāju skaita samazināšanos reģionos

Iedzīvotāju skaita pieaugums pēdējos 5gados

Iedzīvotāju blīvums novados un pilsētās 2008.gada sākumā

2030.g.

Latvija 2030 īstenošana vidējā termiņā: galvenie uzstādījumi

Lielāka pašvaldību un reģionu rīcībspēja Investīciju plānošanas pieejas maiņa

Uzņēmējdarbība un inovācija

Plašāks reģionālās attīstības veicināšanā iesaistīto pušu loks (nozaru ministrijas, uzņēmēji, NVO, sabiedrība)

Jauna investīciju plānošanas/ atbalsta sniegšanas sistēma teritoriju attīstībai

Pamatprincipi:

Latvija 2030 mērķteritorijas (teritoriju atbalsta virzieni)

Pašvaldību un reģionu attīstības programmas (investīciju pieprasījums)

Pakalpojumu “grozs” katram apdzīvojuma līmenim (kritēriji)

Finansējuma kvotēšana (konkurences samazināšana)

Atbalsta virzieni Latvija 2030 noteiktajām reģionālās politikas mērķteritorijām

Atbalsta virzieni attīstības centriem

Atbalsta virzieni lauku teritorijai

Atbalsta virzieni Rīgas metropoles areālam

Atbalsta virzieni Baltijas jūras piekrastei

Atbalsta virzieni austrumu pierobežai

Atbalsta virzieni attīstības centriem

• uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība investoru piesaistei (t.sk. industriālās teritorijas, komunikāciju attīstība, kūrortu teritoriju sakārtošana u.c.) atbilstoši pašvaldības noteiktajai specializācijai

• transporta infrastruktūras attīstība, t.sk. nodrošinot pakalpojumu un darba vietu sasniedzamību arī lauku iedzīvotājiem (t.i. vietējie autoceļi, kas ir pašvaldību pārziņā)

• publisko pakalpojumu nodrošināšana atbilstoši nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru līmenim noteiktajam pakalpojumu „grozam”

• infrastruktūras bāze inovācijas, kultūras un radošo industriju potenciāla un pakalpojumu attīstībai

Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām:Nacionālas un reģionālas nozīmes centri, kas noteikti Latvija 2030 (t.i. republikas pilsētas un novadi, kuros ietilpst reģionālas nozīmes centri)

Atbalsta virzieni lauku teritorijai

• uzņēmējdarbības konkurētspēja, produktivitāte, modernizācija, kooperācija, stimulējot inovatīvus risinājumus un tehnoloģiju ieviešanu ražošanā un pārstādē

• lauku ekonomikas dažādošana, sekmējot nodarbinātību laukos, attīstot atjaunojamo energoresursu ražošanu, amatniecību, lauku tūrismu u.c.

• dabas resursu, vides, tradicionālās lauku ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, integrētās augu aizsardzības ieviešanai

• vietējo rīcības grupu nostiprināšana, iesaistot tās lauku attīstības aktivitāšu īstenošanā (LEADER pieejas turpināšana)

• infrastruktūras sakārtošana un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana atbilstoši lauku teritorijai noteiktajam pakalpojumu „grozam”

Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām:

Novadi, kuros neietilpst nacionālas vai reģionālas nozīmes centrs un novadu, kuros ietilpst nacionālas vai reģionālas nozīmes centrs, teritorija ārpus attīstības centra

Atbalsta virzieni Rīgas metropoles areālam

• Rīgas pilsētas un Pierīgas transporta infrastruktūras, sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana

• kvalitatīvas pilsētvides nodrošināšana

• kultūras mantojuma, kultūras un tūrisma infrastruktūras attīstība

• radošas vides veidošana – radošo kvartālu attīstība


Rīgas pilsēta un Pierīgas pašvaldības

(Rīgas metropoles areālā ietilpstošās pašvaldības)

Atbalsta virzieni Baltijas jūras piekrastei

• atbalsts piekrastes biznesa infrastruktūrai, mazinot sezonalitātes ietekmi uz teritorijas ekonomiku

• mazo ostu un piestātņu attīstīšana

• veselības tūrisma attīstīšana, aktivizējot kūrortresursu izmantošanu

• atjaunojamo energoresursu izmantošana (vēja enerģija, pilotprojekti jūras resursu izmantošanā)

• vides kvalitātes uzlabošana – klimata pārmaiņu seku mīkstināšana jūras krastā un upju ietekās, Baltijas jūras un piekrastes piesārņojuma mazināšana

• kuģošanas drošības uzlabošanas pasākumi


Republikas pilsētas un novadi, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Baltijas jūru

Atbalsta virzieni Austrumu pierobežai

• transporta infrastruktūras izbūve vai rekonstrukcija tranzīta veicināšanai caur austrumu pierobežu (pašvaldību ceļi un ielas, kas ir daļa no robežšķērsošanas infrastruktūras, dzelzceļa infrastruktūra (piemēram, stacijas), ja tā ir pašvaldības pārziņā)

• loģistikas kompleksu un citu ar tranzītu saistīto pakalpojumu un objektu attīstība


Krievijas un Baltkrievijas pierobežas

pašvaldības

Pašvaldības un reģiona attīstības programmas nozīme

• Apzināt un novērtēt pašvaldības rīcībā esošos resursus (dabas resursi, infrastruktūra, cilvēkresursi), piedāvāt skaidru redzējumu un risinājumus to efektīvākai izmantošanai

• Sekmēt rīcību un investīciju mērķtiecīgu plānošanu (pamats pašvaldības budžeta plānošanai)

• Sekmēt visa veida investīciju piesaisti (t.sk. pamats valsts atbalsta plānošanai, ārvalstu un vietējo privāto investīciju piesaistei)

• Sekmēt teritorijas atpazīstamību (teritoriju “mārketings”)

Pakalpojumu klāsta noteikšana Latvijas apdzīvojuma struktūrā: pamatojums un

pielietojums

• Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas Telpiskās attīstības perspektīva nosaka apdzīvojuma (attīstītības centru) līmeņus

• Pakalpojumu vēlamais klāsts (t.s. „grozs”) – attīstības centru piepildījums

• Pakalpojumu vēlamais klāsts kā pamats jeb kritēriju kopums publisko investīciju plānošanai un veikšanai Latvijas teritorijās turpmākajos gados

Pakalpojumu “grozs” atspoguļo:

• pakalpojumu klāstu noteiktās jomās (veselība, kultūra, sports, izglītība, sociālā aprūpe utt.) atkarībā no apdzīvojuma līmeņa

• pakalpojumu klāsta hierarhiju, t.i., augstākā līmenī tiek piedāvāts plašāks pakalpojumu klāsts, kas ietver arī zemākajiem līmeņiem noteikto pakalpojumu apjomu

• gan ar valsts, gan pašvaldību funkcijām saistīto pakalpojumu nodrošinājumu

NB! Pakalpojumu «grozs» neatspoguļo tos pakalpojumus / jomas, kurās teritoriālā diferenciācija nav lietderīga

Pakalpojumu klāsta noteikšana Latvijas apdzīvojuma struktūrā: izstrādes

process• VARAM priekšlikums principiem vēlamā pakalpojumu groza

noteikšanai:– līdzšinējais pakalpojumu teritoriālais izvietojums

valsts apdzīvojuma sistēmā– pakalpojumu saņemšanas biežums/ regularitāte

(biežāk saņemamie pakalpojumi jānodrošina pēc iespējas zemākā apdzīvojuma līmenī)

– pakalpojumu raksturs (pamatpakalpojums, kas svarīgs visām iedzīvotāju grupām, vai specializēts pakalpojums, kas svarīgs noteiktām iedzīvotāju grupām)

– nozaru politiku prioritātes un kritēriji pakalpojumu apjomam un izvietojumam reģionos (piem., pakalpojuma ņēmēju skaits, lai nodrošinātu optimālu pakalpojuma pieejamību un iestādes uzturēšanas rentabilitāti)

• Sarunas ar nozaru ministrijām, LPS

Finansējuma kvotēšana

• Mērķis: izskaust neveselīgu konkurenci starp pašvaldībām teritoriju attīstības atbalsta pasākumu ieviešanā un dot pašvaldībām iespēju uzņemties lielāku atbildību par savas teritorijas attīstību

• Kvotu noteikšanas būtība: noteikt finansējuma apjomu, kas iezīmēts katrai teritorijai (reģionam, pašvaldībai) tās attīstības programmā paredzētu investīciju projektu īstenošanai teritoriju attīstības atbalsta pasākumu ietvaros

Principi:

• Finansējuma sadalījums starp reģioniem, lielāko finansējuma apjomu iezīmējot attīstībā atpalikušajiem reģioniem (IKP uz 1 iedz. statistikas reģionos)

• Finansējuma koncentrācija attīstības centros (iedzīvotāju skaits, iedzīvotāju koncentrācija pilsētās, nodokļu ieņēmumi, ceļu tīkls utt.)

Investīciju pieprasījuma apzināšana

• Vajadzības, kas izriet no pakalpojumu „groza”

• Uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai nepieciešamais finansējums

• Nepieciešamība rekonstruēt/izbūvēt ceļus, kas nodrošina attīstības centru sasniedzamību

• Papildus specifiskās vajadzības austrumu pierobežā (transporta infrastruktūras izbūve vai rekonstrukcija tranzīta veicināšanai caur austrumu pierobežu, loģistikas kompleksu attīstība u.tml.)

Teritoriālā un tematiskā pieeja atbalsta plānošanā

• Teritoriālā pieeja

• reģionu un pašvaldību funkciju īstenošanai

• reģionālo atšķirību samazināšanai

• teritoriju grupu specifiskajiem izaicinājumiem

• kompleksa atbalsta nodrošināšanai noteiktām teritorijām

• Tematiskā pieeja

• valsts funkciju īstenošanai

• visām valsts teritorijām (vienotu standartu ieviešanai)

• valsts nacionālajām interesēm

• “ekselences” iniciatīvām

Sistēmā iesaistītās puses un to loma

Nozaru ministrijas:

• tematiskie atbalsta pasākumi

• metodisks atbalsts pašvaldībām

• investīciju pieprasījumu novērtējums

Reģioni

• līdzdalība teritoriju atbalsta pasākumu izstrādē

• reģionālie projekti,

• pasvaldību sadarbības veicināšana

Vietējās pašvaldības

• attīstības programmas kā investīciju pieprasījumi

Pašvaldību funkcionālā un finansiālā rīcībspēja (I)

• Palielināt un dažādot pašvaldību budžetu finanšu avotus

– Paplašināt pašvaldību tiesības noteikt NĪN slogu, dodot tiesības noteikt NĪN nodokļa likmes koridoros

– Izvērtēt iespējas pašvaldību budžetiem pakārtot ar uzņēmējdarbību saistītos nodokļus

– Pilnveidot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu– Atvieglot pašvaldību pieeju finanšu instrumentu resursiem,

izvērtējot iespējas ratificēt Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 9.panta 8.punktu, kā arī sagatavojot priekšlikumus pašvaldību kreditēšanas nosacījumu noteikšanai ilgtermiņā

• Paaugstināt pašvaldību lomu uzņēmējdarbības veicināšanā

– Izstrādāt Ministru kabineta noteikumu grozījumus par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, vienkāršojot kārtību, kādā pašvaldība slēdz nomas līgumus ar komersantiem

– Nodrošināt pašvaldību radītā administratīvā sloga uzņēmējiem mērījumus, sagatavojot priekšlikumus šī sloga samazināšanai

– atbalstīt uzņēmējdarbības speciālista darba vietas izveidi katrā reģionā un pašvaldībā

Pašvaldību funkcionālā un finansiālā rīcībspēja (II)

• Paplašināt reģionālās statistikas klāstu un ieguves iespējas– Nodrošināt pašvaldībām statistikas saņemšanu bez maksas– Paātrināt statistikas apkopošanu teritoriālā iedalījumā– Nodrošināt Valsts statistikas programmā iekļautās

statistikas publisku pieejamību– Nodrošināt rādītāju vēsturiskās informācijas

pārrēķināšanu atbilstoši situācijai pēc ATR

• Nodrošināt reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas darbību– Izstrādāt indeksus/rādītājus, kas būtu piemērojami valsts

investīciju, ES fondu ieviešanai reģionālā iedalījumā– Nodrošināt TAPIS RAIM izveidošanu un funkcionēšanu– Izstrādāt un ieviest metodi plānošanas dokumentu ietekmes

uz teritoriju attīstību priekšnovērtēšanai

Reģionālo un vietējo inovācijas sistēmu veidošana

• Izstrādāt un ieviest pilotprojektus inovācijas sistēmu veidošanai reģionālā un vietējā līmenī

• Veicināt pašvaldību aktīvāku iesaistīšanos izglītības samērošanā ar vietējām darba tirgus vajadzībām

• Apmācīt pašvaldību un reģionu darbiniekus inovācijas un klasteru veidošanas jautājumu risināšanā

• Nodrošināt reģionu/pašvaldību atbalstu inovatīvajai uzņēmējdarbībai, organizējot jauno ideju konkursu vietējā līmenī „Reģiona/novada Ideju Kauss”, rīkojot inovatīvo biznesa ideju autoru apmācības, uzņēmēju dienas

• Veidot vietējo un reģionālo mentoru tīklu• Nodrošināt reģionus un pašvaldības ar informāciju par

starptautiskajiem atbalsta instrumentiem (galvenokārt ES) inovācijas veicināšanai vietējā un reģionālā līmenī

• popularizēt labās prakses piemērus gan no Latvijas, gan ārvalstīm inovācijas veicināšanā

• Sekmēt vietējo identitātes produktu radīšanu un virzīšanu tirgū

Ceram uz Jūsu atbalstu un sadarbību!

[email protected] [email protected]

Documents

Precizets regionala politika 2 decembrim (2)