Upload
janiscirulis
View
240
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
8/3/2019 Pretestba sabiedrbas integrcijai: cloi un prvaranas iespjas [2007.03]
1/4
Valmieras Prgaujas imnzijas
11.d klases
Ja Crua
Patstvgais darbs Jauno Politologu skolai
13.03.2007
Pretestba sabiedrbas integrcijai: cloi un prvaranas
iespjas .
Etnopolitiskie procesi Latvij ir nozmgi procesi, tie tiek pastiprinti ptti,
Meklti to cloi, risinjumi, pozitvais un negatvais. dus ptjumus veicot sastda
rekomendcijas turpmkai rcbai. Izvljos o ptjumu, jo taj vispusgi izklstts par
Latvijas integrciju-par ts kdm gaitu, aplkots kdos apstkos t izveidojs, k
ar iekautas nkotnes iespjams rcbas.
Sada etnopolitikas analze sniegts Latvijas valsts etnopolitiskais novrtjums
no 1991.gada ldz msu dienm, ietverot gan valsts institciju, gan politisko partiju un
masu mediju pozitvo un negatvo lomu, demokrtijas un etnokrtijas izpausmes.
Skatt ar iekauans vai atgrans no ES valstu pieredzes.
Likumdoanai ir bijusi sava ietekme uz integrciju: ldz ar neatkarbasieganu Latvija uzska latvieu, pamatncija statusa atjaunoanu. da ievirze bija
likumsakarga un ar attaisnojama, tau laikam ejot etnopolitikai netika veltta
pietiekama uzmanba. Trkstot dialogam ar sabiedrbu, nereti tika pieemti sasteigti
neprdomti lmumi etnisks situcija risinanai. Negatvo situciju visskaidrk
pardja izgltbas reformas ievieana un protesta kampaa pret to 2003.-2004. gad,
di vl vairk palninot integrcijas procesu sabiedrb .Problmas rada tas ka
etnopolitika nav atvrta visai sabiedrbai un daudzi tai neuzticas. Manuprt,etnopolitikas pilnveidoana var aizemt ilgu laiku, pateicoties saretajai etniskai
situcijai.
Etnopolitika Latvij ciei saists ar rpolitiskm interesm. eit var piemint:
1) LTF Atmodas period cnoties par brvbu izmantoja nevardarbgas metodes,
td lai to vartu stenot bija nepiecieams cittautieu atbalsts. LTF to ieguva
pateicoties ka attiecbas ar minorittm bija definta par prioritti, di
pankot vajadzgo atbalstu programmas stenoanai.
8/3/2019 Pretestba sabiedrbas integrcijai: cloi un prvaranas iespjas [2007.03]
2/4
2) Pc neatkarbas ieganas minoritu stvoklis nebija prioritte. Par prioritti
tika noteikta iestans ES, NATO . Tomr lai iesttos ajs organizcijs,
vara bija spiesta piekpties prasbm un ieviest izmaias likumdoan un
veicint integrciju.
di Latvij darbojas saikne starp etnopolitiku un rpolitiku. Zmgs fakts ka lielais
krievvalodgo skaits(37%) spl lielu lomu attiecbs ar Krieviju, To it pai veicina
Krievijas politika, kura cenas kontrolt postpadomju telpu un uzturt uzraudzb
savus tautieus .Ar masu mdiji nerimtgi atgdina par Krievijas nostju un
Maskavas roku.Ldz ar iestju ES, NATO rvalstis nevelta lielu uzmanbu, etnisko
konfliktu iespjai Latvij. rvalstu specilisti uzskata ka Latvija atbilst zinmiem
demokrtijas standartiem. Latvieu pau veiktie ptjumi liecina ka vislielks
atirbas sabiedrb saists ar valsts stenoto etnopolitiku. Apskatot aptaujas
starpetniskajs attiecbs rezulttus var secint ka vairums Latvijas iedzvotju
nesliecas atbalstt radiklkos grupjumus, bet dod priekroku dialogiem,
kompromisiem. Dieml aptauja atklj ka 46% latviei joprojm jt draudus savai
valodai un kultrai, di saglabjot cloni spriedzes situcijai nkotn.
Integrciju ar palnina Latvij darbojoais etnisks demokrtijas rems ar
izteiktu latvieu dominanu politik. di pie varas esoie latviei nobda cittautieus
uz samazina dialoga veidoanos starp kultrm iespjambu, lai panktu abpusji
izdevgus lmumus
Vstures faktors ir nozmgs Latvijas sabiedrbas integrcijas ietekmjos
faktors. Pc vsturisk faktora izpratnes sabiedrbu var iedalt trs das;
1) Pie pirms pieskaitmi prsvar Latvijas Republikas pilsoi, kuri nosoda
totalitrismu, k ar vlas latvisku Latviju.
2) Pie s daas pieskaitmi krievvalodgo politisko intereu aizstvji. Vii
uzskata ka Krievijai ir bijusi liela loma Eiropas atbrvoan, pckaraatjaunoanas darbos un Latvijas saimniecisk procesa nostiprinan. Par
augstko sasniegumu tiek uzskatta PSRS uzvara Lielaj Tvijas kar
di glbjot valsti no verdzbas un pakautbas. Turklt Padomju armijas
ienkana Austrum un Viduseiropas zems tiek uztverta k cla atbrvoanas
misija.
3) Pdjie ir vairk uz Eiropas demokrtijas standartiem orientti. Vii aicina
atteikties no galjiem uzskatiem, labjo un kreiso prertlikumigm akcijm.
8/3/2019 Pretestba sabiedrbas integrcijai: cloi un prvaranas iespjas [2007.03]
3/4
du sadaljumu nereti veido informcijas vakuums, kas rada neskaidrbu sabiedrb,
dodot iespju manipult ar vstures versijm. Tomr ptjums parda ka kop Latvijas
neatkarbas ieganas is jautjums tiek risints, kopum laikposm pc 1990 gada
4.maija izdotas 424 Latvijas autoru zintniskas grmatas par vsturi. No tm
288(69%) velttas 20.gadsimtam ietverot neatkargo Latvijas valsti 1918-1940, otr
pasaules notikumu atspoguojumu un padomju okupcijas gadu atspoguojumus.
Tdjdi secinms ka integrciju ietekmjoie fakti nk no perioda. Strdi un
nesapraans rodas par neizpttm un neizskaidrotm tmm: latvieu lomu Krievijas
vstur 20.gs, K. Ulmaa Prezidentras politiku, Deportcijas 1941.14jnij.
Ptjuma autors rekomend iesaistt vairk vsturniekus veidot vienu kopju prskatu
par vsturi, pilnveidojot vstures mcanu skols izmantojot Eiropas valstu pieredzi,
di btiski palielinot skolu lomu integrcijas proces.
Sadaa par etnisks identittes lomu uz sabiedrbas integrcijas procesiem pta
k latviea etnisk identitte ietekm sabiedrbas integrcijas procesu Latvij tiek
izvirzti sekojoi integrcijas procesa ietekmjoi faktori:
1) Latvieu valoda ir btiska latvieu etnisks identittes pazme, un ts apzinta
nelietoana rada nejauku sajtu un tiek uztverta k nicinjums pret tautu
kopum. Krievi nemcs latvieu valodu, jo negrib atzt latvieu prkumu un
negrib atzt faktu ka ja dzvo attiecg valst tev ir jpieem tur noteiktie
likumi, tradcijas un valoda
2) Pdj laik aktvi izplats teritorils piederba variants. Sabiedrb liela daa
nosoda tos kuri nedzvo sav dzimten, bet dodas darba mekljumos uz es
valstm
3) Pastv atirbas starp tautbu mentalittm. Latviei sagaida ka cittautiei
rkosies ldzgi, un nespj pieemt kad vii rkojs savdk
Pdj ptjuma sada analizjot sabiedrbas integrcijas procesus autors pardaka ldz im sabiedrbas integrcija ir cietusi neveiksmi. K galvenie cloi tiek
nordti
1) Socils problmas Maza alga, mazas pensijas saldzinot ar prjm ES
valstm
2) Valsts institcijas un politisk elite neveido vajadzgo dialogu ar
sabiedrbu, turklt di no sabiedrbas netiek saemta uzticba un atbalsts
3) Neuzticba tiesu varai un liels noziedzbas lmenis
8/3/2019 Pretestba sabiedrbas integrcijai: cloi un prvaranas iespjas [2007.03]
4/4
4) Valst arvien biek notiek dadi rasistiski uzbrukumi veidojot
neiecietbu un naidu.
Projekta galvens nobeiguma rekomendcijas iesaka :veidot kopgu dialogu starp
sabiedrbas etniskajm grupm, iepazstint ts ar kultru atirbm, veidot
iecietbu, valsts prvald iesaistt lielku skaitu cittautieus, masu medijus
papildint ar papildus informciju. Skols veicint kopgus kopienu paskumus un
sasaisttus mcbu procesus. Vstures strdgos jautjumus papildus ptt un izdot
grmatas, rkot seminrus lai risintu problmas
Piekrtu ptjum paustajiem cloiem, kas izraisa integrcijas problmas.
Atbalstu dau no ptjum mintajiem soiem, lai novrstu o problmu- uzskatu
ka ir nepiecieams pilnveidot Latvijas vstures mcanas standartus un vienoties
par kopju Latvijas vsturisk skatjuma versiju. Pozitvi vrtju ar ierosinjumu
maint etnopolitikas procesu norisi, tau atirb no ptjuma uzskatu ka Latvijai
t viet lai veidotu pastiprintu integrciju visupirms ir jievie stingri,
neapgami valodas kultras, izgltbas standarti un piespiest ar likuma spku
visiem mcties un cient valodu. Vajadztu ieviest ar sodus par latviski svargu
faktu grozanu. Pc das nostiprinanas jveido vienldz cilvcgi apstki
visiem neatkargi no etnisks piederbas, sekmjot integrcijas procesu.
http://www.politika.lv/index.php?id=11551
http://www.politika.lv/index.php?id=11551http://www.politika.lv/index.php?id=11551