garkalnes NOVADĀ

PAR GODĪGU, ATBILDĪGU UN KOMPETENTU POLITIKU

Vienotības komandas piedāVājums garkalnes noVadam!

PAr PrOfesiONĀlu PAšVAlDībAs DArbu.

PAr izglītībAs Attīstību NOVADĀ.

iesĀktO PrOjektu kVAlitAtīVA PAbeigšANA.

PrOfesiONĀlAs uN kOmPeteNtAs PĀrVAlDes izVeiDe.

ieDzīVOtĀju līDzDAlībAs VeiciNĀšANA.

VieNlīDzīgA NOVADA ciemu AttīstībA.

berģu mūzikAs uN mĀkslAs PAmAtskOlAs PAPlAšiNĀšANA, NODrOšiNOt kVAlitAtīVu izglītībAs PrOgrAmmu APgūšANu.

uzņēmējDArbībAs uN tūrismA AttīstībAs ViDes uzlAbOšANA.

pārmaiŅām jābŪt!

NOVADA ielu uN ceļu PlĀNVeiDīgA AttīstībA uN sAkĀrtOšANA.

NOVADA meliOrĀcijAs sistēmu sAkĀrtOšANA.

kOmuNĀlĀs sAimNiecībAs sNiegtO PAkAlPOjumu kVAlitĀtes uzlAbOšANA.

sOciĀlĀs PAlīDzībAs uN sOciĀlO PAkAlPOjumu PilNVeiDOšANA, mOtiVējOt cilVēkus uzlAbOt sAVu DzīVes līmeNi.

DieNAs ceNtru AttīstībA.

DAuDzVeiDīgAs kultūrAs, sPOrtA uN AtPūtAs iesPēju NODrOšiNĀšANA.

02

guntars knikstsgarkalnes novada iedzīvotājs un deputāta kandidāts

Vienotība ir kuplākā un saliedētākā Latvijas partija. Roku rokā ar ministru prezidentu V. Dombrovski, Saeimas priekšsēdētāju, ministriem, EP un Saeimas deputātiem strādā mūsu cilvēki lielākajā daļā Latvijas pašvaldību. Visi kopā mēs strādāsim, lai mūsu novada pašvaldība strādātu iedzīvotāju interesēs.

nākotnes redzējumsGarkalnes novadā turpmāk būs saimnieciski aktīva, sakopta un harmoniski veidota vide, kurā labi jūtas ikvienas paaudzes un sociālās grupas pārstāvis.

noVada budžets un finanses:Novada budžetu veidosim sabalansētu un pakār-totu novada ilgtermiņa attīstībai. Novada budžeta veidošanas procesā ieklausīsimies iedzīvotāju vie-doklī. Budžeta izlietojums būs atklāts un pieejams ikvienam Garkalnes novada iedzīvotājam. Stingri sekosim, lai novadā veiktie iepirkumi atbilstu ie-dzīvotāju interesēm, lietderīgi un saimnieciski izlie-totiem finanšu resursiem. Saimnieciski lietderīgi ekspluatēsim pašvaldības īpašumus. Nepieļausim nekompetentas, savtīgas un koruptīvas darbības finanšu līdzekļu izlietošanā. Daudz aktīvāk piesais-tīsim struktūrfondu līdzekļus novada infrastruktū-ras labiekārtošanai. Darāmie darbi:• Pārskatīsim nelietderīgi plānotos budžeta tē-

riņus.

• Izstrādāsim pamatnostādnes 2014. gada bu-džetam, uzklausot iedzīvotāju viedokļus.

ekonomiskā un Vides attīstība, tŪrisms:Panāksim teritorijas plānošanas, vides un būvnie-cības procesu saprotamu un caurspīdīgu saska-ņošanu, realizāciju. Ievērosim ilgtspējīgas vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas prin-cipus, ievērojot vairākuma iedzīvotāju intereses. Daudz aktīvāk un sekmīgāk strādāsim ar novada uzņēmējiem, operatīvāk lemjot par uzņēmējiem svarīgiem jautājumiem. Strādāsim pie novada in-frastruktūras pilnveidošanas, ēku energoefektivi-tātes nodrošināšanas, ielu segumu rekonstrukcija un ielu apgaismojuma ierīkošana. Darāmie darbi:• Iedzīvotajiem un uzņēmējiem saprotamu

saimnieciskas darbības normatīvo aktu iz-strāde.

• Izstrādāsim novada ciemu, ainavu veidošanas attīstības koncepciju.

• Veidosim novada viesiem pievilcīgas vides koncepcijas izstrādi.

izglītība, kultŪra un sports:Mūsu prioritāte būs izglītības iestāžu materiālteh-niskas bāzes pilnveidošana. Atbalstīsim tādu izglī-tības sistēmu, kura veidojas garīgi un fiziski veseli, izglītoti un strādīgi, godīgi un atbildīgi pilsoni. No-

drošināsim katram novada iedzīvotajam, neatkarī-gi no vecuma, iespēju nodarboties ar aktīva dzīves-veida pilnveidošanu, atbilstoši savam interesēm. Kopsim kultūras tradīcijas, apzināsim novada kul-tūras vērtības, iesaistot dažādu paaudžu cilvēkus. Rūpēsimies par pievilcīgas kultūrvides uzturēšanu un infrastruktūras pilnveidošanu.Atbalstīsim izglītības iespējas dažādam iedzīvotā-ju grupām mūžizglītības realizēšanai.Atbalstīsim novada darbojošās tradicionālas reli-ģiskas organizācijas.Darāmie darbi:• Berģu mūzikas un mākslas pamatskolas pie-

būves sporta zāles un pirmskolas ēkas teh-niska projekta izstrāde un realizācija.

• Atbalstīsim aktīvos un talantīgos bērnus inte-rešu izglītībai nepieciešamo līdzekļu iegādei, dalībai republikas un starptautiskos pasāku-mos.

sociāla sfēra un Veselības aprŪpe:Turpināsim pilnveidot sociālas palīdzības darbu novada mazaizsargāto personu atbalstam. Attīs-tīsim sociālo pakalpojumu tiklu, lai mazinātu atka-rību no pabalstiem. Paplašināsim novada dienas centru funkcionālas iespējas. Attīstīsim veselības aprūpes pieejamību, sniegsim atbalstu novada praktizējošiem ģimenes ārstiem.Darāmie darbi:• Izveidosim darba vietas sabiedriski lietderīgo

darbu veikšanai.• Uzsāksim sadarbību par dienas aprūpes pa-

kalpojumu sniegšanu novada iedzīvotajiem• Nodrošināsim bezmaksas ēdināšanu novada

izglītības iestāžu obligāta izglītības vecuma bērniem līdz 13 gadu vecumam.

komunāla saimniecība:Nodrošināsim operatīvu un kvalitatīvu komunālo pakalpojumu sniegšanu, pilnveidojot un uzlabojot komunālo saimniecību darbu. Turpināsim attīstīt atkritumu šķirošanas koncepciju. Komunālas saim-niecības reforma un optimizācija atbilstoši iedzīvo-tāju interesēm un vajadzībām.Darāmie darbi:• Jāveic meliorācijas sistēmu apsekošana un

sakārtošana.• Risināt aplūstošo teritoriju problemātiku.

sabiedriska kartība un drošība:Uzlabosim un pilnveidosim pašvaldības policijas materiāltehnisko bāzi. Panāksim pašvaldības sais-tošo noteikumu ievērošanu un izpildi novada teri-torijā. Pilnveidosim sabiedriskās kārtības uzraudzības nodrošināšanu pirmskolas izglītības iestādēs un skolās. Izvērtēsim iedzīvotāju ierosinājumus par ceļu zīmju izvietošanu, lai uzlabotu satiksmes dro-šību novadā. Koordinēsim bērnu izglītības, drošī-bas un tiesību sargājošo institūciju sadarbību.

partijas Vienotība garkalnes noVada nodaļas programma

Laba pašvaldības pārvaldība nozīmē visu pro-jektu, iepirkumu, konkursu, pasākumu caur-

skatāmību, domes atbildīgumu, atskaitīšanos vē-lētājiem, atsaucīgu attieksmi pret iedzīvotājiem un viņu vajadzību apmierināšanu.

mēs par labu pārValdību!

Par Garkalnes nodaļuPartijas VIENOTĪBA Garkalnes novada nodaļa izveidota 2011. gada 16. decembrī, apvienojoties partiju „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā savienība” un „Sabiedrība citai politikai” biedriem. Nodaļu dibināja astoņi partijas biedri, šobrīd nodaļā darbojas 13 partijas biedri un vairāki aktīvi nodaļas atbalstītāji.Nodaļas vadītāja ir Elga Liepiņa. Nodaļas valdē vēl darbojas Guntars Kniksts, Alberts Krūmiņš, Andis Geižāns un Gunārs Bērtulsons.Nodaļa aicina pievienoties jaunus biedrus, radošus, izglītotus cilvēkus, kuri ar savām zināšanām un pieredzi veicinātu mūsu novada veiksmīgu attīstību un izaugsmi!

Ir uzbūvēts veloceliņš, bet tā kvalitāte ir pārstei-dzoša. Nepārdomāto bruģa segumu „novērtē” skrējēji, riteņbraucēji, gājēji – pārvietošanās notiek pārsvarā pa ceļa braucamo daļu, nevis veloceliņu. Acīmredzot veloceliņa izstrādes stadijā netika no-drošināts kompetentu ekspertu atzinums, kā arī uzklausīts iedzīvotāju viedoklis – vai un kādu šo ob-jektu viņi vēlas redzēt. Šādiem un līdzīgiem objektiem ir nepieciešami prā-vi ieguldījumi, tāpēc ir jānoskaidro iedzīvotāju vie-doklis par tiem, kā arī pirms lēmuma pieņemšanas kritiski jāizvērtē to lietderība un prioritāte attiecībā pret citiem ieguldījumiem. Pēdējā sasaukuma laikā pašvaldībā ir bijušas vien dažas iedzīvotāju aptau-jas par kādu pakalpojumu vai objektu, turklāt ne par sabiedrībai svarīgām lietām, tomēr pārsvarā iedzī-votāju sūdzības un ierosinājumi ir nogūluši plauk-tos un varbūt arī nekad netiks izmantoti. Pie labas pārvaldības pamatprincipiem pieder arī rīcības efektivitāte, resursu taupīšana un lietderī-ga to izmantošana. Tas nozīmē, ka nemitīgi jāuzla-bo pārvalde un jāseko līdzi resursiem un tēriņiem. Pašreiz nav iespējams noteikt, vai pašvaldības rīcī-ba atbilst iedzīvotāju interesēm, vai tā ir lietderīga un efektīva, jo nav pārskatāma, līdz ar to apvīta ar nostāstiem par mākslīgi sadārdzinātiem projek-tiem.

Laba pārvaldība ir arī laba plānošana. Pašvaldī-ba līdz šim tā arī nav izstrādājusi ne īstermiņa, ne ilgtermiņa attīstības plānu, līdz ar to iedzīvotājiem nav skaidrs, kā, kādā virzienā un kādā laika periodā attīstīsies mūsu novads. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka arī valstī kopumā šāds plāns top ļoti lēni, bet pašvaldībai vajadzētu būt skaidram, piemēram, kad un kādā secībā tiks izbūvētas, sakārtotas vai saremontētas ielas, izbūvēts ielu apgaismojums, nodrošināta centralizētā dzeramā ūdens apgāde un kanalizācijas sistēmas izbūve. Protams, visu nevar izdarīt kā pēc burvja mājiena, bet, ja iedzīvo-tāji, piemēram, zinās, ka viņu iela tiks asfaltēta pēc diviem gadiem, jautājumu kļūs mazāk un viņi izjutīs, ka pašvaldībai ir svarīgas viņu intereses. Visbeidzot, visas darbības un pienākumi, kas jāveic pašvaldībai, ir noteikti „Valsts pārvaldes iekārtas li-kumā”, kurš nosaka, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām, savā darbībā ievēro cilvēk-tiesības un darbojas sabiedrības interesēs. Mana pieredze ļauj būt pārliecinātam, ka to ir iespējams ievērot. Pašvaldībai ir jākalpo iedzīvotājam, nevis otrādi. Mums ir jājūt, ka mēs, iedzīvotāji, esam saimnieki un noteicēji savā novadā, savukārt pašvaldība ir tikai pārvalde, kas nodrošina mums nepieciešamo sociālo, sabiedrisko un sadzīvisko komfortu.

Diemžēl pašlaik mūsu novadā kā prioritātes tiek izvirzītas vairāku pašvaldībā strādājošo perso-niskās, nevis iedzīvotāju intereses. Komunikācija ar iedzīvotājiem ir sasniegusi kritisko līmeni, jo uz iesniegumiem vai vēstulēm atbildes netiek snieg-tas likumā noteiktajā kārtībā vai arī netiek snieg-tas vispār. Iedzīvotājiem ir daudz jautājumu, kā arī sava izpratne par dažādiem tematiem un viedokļi par novada plāniem un norisēm. Tomēr ļoti bieži pašvaldības atbildīgie darbinieki vai nu neuzklausa iedzīvotājus, tos ignorējot, vai arī noraida viņu pra-sības. Tiek pieņemti lēmumi, kas netiek izskaidroti, tādējādi iedzīvotājiem nav saprotama tā vai cita domes vadības rīcība. Pašvaldībā ir jāfunkcionē sistēmai, kad katrs ie-dzīvotāju jautājums, ierosinājums vai jebkāda cita veida informācija tiek uzklausīta, darīta zināma atbildīgajam darbiniekam, noteiktā kārtībā tiek sagatavota un sniegta atbilde, kā arī ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis dažādu lēmumu pieņemša-nā. Iespējams, novada dome šo problēmu mēģina risināt, pieņemot darbā arvien vairāk darbinieku un slēdzot uzņēmuma līgumus ar speciālistiem, līdz ar to sasniedzot rekordu budžeta administratīva-jās izmaksās salīdzinājumā ar citiem kaimiņu no-vadiem. Tomēr komunikāciju ar iedzīvotājiem šāda stratēģija nav uzlabojusi.

03

Garkalnes novada attīstībai ilgtermiņā ir jā-būt plānveidīgai un kvalitatīvai. Turpmākajos

gados mēs esam paredzējuši turpināt novada pašvaldības iesāktos projektus ūdenssaimnie-cības un kanalizācijas tīklu izbūvē, skolu rekons-trukcijā u.c. Mēs neatlaidīgi rūpēsimies par to, lai šie projek-ti tiktu realizēti savlaicīgi un labā kvalitātē. Ne-drīkst pieļaut, ka dome akceptē tik nekvalitatīvi izpildītus darbus kā, piemēram, veloceliņa izbū-ve. Visi piesaistītie finanšu līdzekļi ir godīgi, „bez atskaitījumiem” jāiegulda projekta īstenošanā. Uzlabosim Iepirkumu komisijas darbu. Tam pir-mām kārtām ir jābūt caurskatāmam, Iepirkumu komisijas lēmumiem – izsvērtiem, un katrs lats jātērē pamatotām vajadzībām. Projektos pare-dzamie darbi tiks pakļauti stingrai kontrolei, lai nerastos problēmas, objektus nododot eksplua-tācijā un institūcijās atskaitoties par veiktajiem darbiem.

izglītībaPašreizējais domes sasaukums, uzsākot darbu 2009.  gadā, veica izglītības iestāžu reformu. Bez pamatojuma un bez jebkādiem izmaksu ap-rēķiniem visas pašvaldības izglītības iestādes gan Garkalnē, gan Upesciemā tika apvienotas vienā. Drīz vien izrādījās, ka pieļauta kļūda, un 2010.  gada pavasarī izglītības iestādes tika no jauna sadalītas. Šī reforma, protams, traucēja normālu izglītības iestāžu darbu. Šī procesa se-kas jūtamas vēl šodien un radījušas zaudējumus pašvaldībai. 2009. gadā Berģu Mūzikas un mākslas pamat-skolas (BMMP) pirmsskolas grupas tika izvieto-tas skolas vecajā ēkā – pirmsskolai nepiemēro-tās telpās. Nekavējoties vajadzēja uzsākt jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvdarbus. Do-mes koalīcija darbojās desmit (no 15) deputātu sastāvā, to neviens nekavēja pieņemt šādu lē-mumu, bet tas nenotika. Acīmredzot nebija vēlē-šanās to darīt.Mēs nekavējoties sāksim tehniskā projekta izs-trādi BMMP pirmsskolas iestādei, sporta zālei un pamatskolas piebūvei. Pēc tehniskā projekta izstrādes nevilcinoties uzsāksim būvniecības darbus.Mēs izsakām pateicību BMMP audzēkņu vecā-kiem par aktīvo rīcību, lai panāktu operatīvu šī ieilgušā jautājuma risināšanu.

ielas un ceļiGarkalnes novada ielu un ceļu tīkla kvalitāte ir neapmierinoša: asfalta segums – sliktā stāvoklī, daudzviet brauktuvju platums nav pietiekams, nav nodrošināta droša pārvietošanās riteņbrau-cējiem un gājējiem, ielu apgaismojums ir nepie-tiekams, sliktā stāvoklī ir lietus ūdeņu novadīša-nas sistēma. Pašvaldībai nav izstrādāts novada ielu un ceļu stāvokļa uzlabošanas plāns. Darbi nekavējoties jāveic Elenburgas, Ādažu, Saules, Priežu, Sēņu un Bitēnu ielā, Senču pros-pektā, nopietni remontdarbi nepieciešami ceļā uz Maksteniekiem un Makstenieku ielās, kā arī citās novada ielās un ceļos. Mēs pašvaldības budžetā ieplānosim lielākus finanšu līdzekļus ceļu infrastruktūrai un veiksim to remontu. Piesaistot struktūrfondu finanšu resursus, uzlabosim arī citu ielu stāvokli (Rožu prospekts, Līgo, Kalnu, Krastmalas iela, Garā jū-dze, ielas Skuķīšos un Sužos, iebraucamais ceļš

partijas Vienotība deputātu kandidātu tuVākajā nākotnē iecerētie darbi

elga liepiŅagarkalnes novada domes deputāte

uz Sunīšiem u.c.). Intensīvākās satiksmes vietās izbūvēsim arī gājēju celiņus.

kultŪra, sports un sabiedriskās organizācijasMēs veicināsim kultūras mantojuma saglabāša-nu, izdalīsim gan budžeta finanšu līdzekļus, gan piesaistīsim papildu finansējumu, lai nodrošinā-tu Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas iemūžināšanu mūsu novadā. Darbu, ko iesākusi un veic Brigita Taučkele ar savu darbīgo komandu, nepieciešams turpināt. Mēs uzlabosim kultūras centra darbu, nodrošinot daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras un atpūtas pa-sākumu klāstu visām iedzīvotāju grupām, lietderīgi un pārdomāti tērējot finanšu līdzekļus.Mēs izveidosim novada sporta centru. Tā vadībā tiks apkopota informācija par sporta klubiem, kas novadā darbojas, un par individuālajiem sportis-tiem. Tiks izstrādāti noteikumi novada sporta būv-ju izmantošanai un noteikti vienoti kritēriji sporta klubu un sportistu atbalstam; īpaša uzmanība tiks pievērsta bērnu un jauniešu sportam, iespējai rea-lizēt veselīgu dzīvesveidu. Veicināsim profesionālo sportistu iesaisti aktīvā dzīvesveida popularizēša-nā un iedzīvotāju fizisko aktivitāšu uzlabošanai. Mēs uzliksim segumu futbola laukumam Garkalnē.Mēs radīsim iespēju Garkalnes iedzīvotājiem reizi nedēļā svētdienā nokļūt uz kapsētu un baznīcu, nodrošināsim šim nolūkam pašvaldības autobusu.Mēs aicināsim sabiedriskās organizācijas aktīvi ie-saistīties novada pašvaldības darbā.

uzŅēmējdarbībaAnalizēsim domes noslēgtos zemju nomas līgu-mus, sekmēsim to izpildi, līdz ar to investīciju pie-saisti novada attīstībai.Mēs uzlabosim sadarbību ar novada uzņēmējiem, rīkosim informācijas dienas, forumus, seminārus. Veicināsim vietējo uzņēmēju atbalstīšanu, popula-rizēšanu un atpazīstamību.Radīsim uzņēmējiem labvēlīgu vidi un infrastruktū-ru veiksmīga biznesa attīstībai. ciemu sakoptība Novada iedzīvotāji bieži izsaka pārmetumus par mūsu novada ciemu nepietiekamo sakoptību. Mēs uzskatām, ka pašvaldībai vēl iespējams daudz da-rīt, lai sakoptu novadu. Mēs nekavējoties uzsāksim pašvaldības zemju sa-kopšanu. Jau šovasar sāksim grāvju tīrīšanu visos ciemos, kuros parasti pastāv plūdu risks. Sakopsim ielu un ceļu malas, publisko ūdeņu piekļuves vietas, atpūtas laukumus un citus pašvaldības zemes ga-balus. Mudināsim ikvienu zemes īpašnieku un lie-totāju sakopt un uzturēt kārtībā savus īpašumus. Katrā novada ciemā veidosim estētisku kultūrvidi, izmantojot nelielas arhitektūras formas, savdabī-gus akcentējošus elementus, apstādījumus u.c. Optimizējot pašvaldības finanšu resursus, radī-sim iespēju piesaistīt pašvaldībai dārznieku, kura pienākums būs rūpēties par kultūrvides radīšanu mūsu novada ciemos. Mēs iesaistīsim arī mākslas skolas audzēkņus mūsu ciemu kultūrvides sakop-šanā, piemēram, dodot iespēju jaunajiem māks-liniekiem izrotāt apkārtni dažādos svētkos  – Zie-massvētkos, Lieldienās u.c.Turpināsim atbalstīt dienas centrus un veidosim jaunus, lai socializētu vietējos iedzīvotājus un radī-tu kvalitatīvu dzīves vidi.

komunikācijaMēs noteikti uzlabosim komunikāciju ar iedzīvotā-jiem. Atbildes uz iedzīvotāju iesniegumiem snieg-sim savlaicīgi un pēc būtības. Uzlabosim avīzes „Garkalnes Novada Vēstis” un pašvaldības mājas-lapas saturisko kvalitāti un valodas līmeni. Gādā-sim, lai vairāk būtu pieejama informācija par paš-valdības veiktajiem un darāmajiem darbiem, par problēmām un to risinājumiem.Ja jūs, Garkalnes novada iedzīvotāji, mums uzticē-sieties, mēs to paveiksim. Pēdējās nedēļās esam izjutuši lielu jūsu atbalstu, esam saņēmuši dau-dzus ierosinājumus un konkrētus priekšlikumus problēmu risināšanai. Jūtama ir jūsu vēlme līdz-darboties. Arī turpmāk gaidīsim jūsu visu ierosinā-jumus.

Garkalnes novada Pensionāru padomi jau 14 gadus vada šarmantā, aktīvā Ināra Reima-

ne, kura kopā ar padomes locekļiem gādā, lai no-vada senioru dzīve būtu interesanta. Arī es esmu Pensionāru padomes locekle. Bez aktivitātēm Gar-kalnes novadā mēs aktīvi darbojamies arī Rīgas apriņķa Pensionāru apvienībā un Latvijas Pensio-nāru federācijā. Esam piedalījušies dažādās konfe-rencēs un semināros.Novada seniori ir aktīvi ceļotāji. Esam bijuši Horvā-tijā, Vācijā, Austrijā, Igaunijā, Lietuvā. Ekskursijās bieži kopā brauc trīs paaudzes – gan bērni un maz-bērni. Esam līdzi aicinājuši arī kaimiņu pašvaldību seniorus. Daudz ceļojam arī pa Latviju. Savus brau-cienus apmaksājam paši.Ceļojot ar prieku vērojam, cik sakopta kļūst Latvija. Var tikai apbrīnot mūsu cilvēku sīkstumu, izdomu, šķietami ne no kā izveidojot kaut ko interesantu un apbrīnas vērtu. Arī šogad dosimies ekskursijās gan uz Lietuvu, gan uz koncertu Igaunijā uz Leigo ezera salas.

noVada senioru aktiVitātes

leontīna seile

zane seŅkoVa

garkalnes novada deputāta kandidāte

redaktore

Pie Pensionāru padomes darbojas senioru inte-rešu klubiņš „Strauts”. Tā sastāvā ir rokdarbnieču pulciņš, kurā iesaistās arvien vairāk dalībnieču. Pulciņa dalībnieces ar saviem darbiem priecē gan novada iedzīvotājus, gan piedalās izstādēs ārpus novada robežām. Šogad mūsu rokdarbnieču dari-nātās zeķītes Garkalnes Dzimtsarakstu nodaļā tiek pasniegtas novada jaundzimušajiem.Labus panākumus gūst arī vokālais ansamblis „Strauts”, kurš ar savām dziesmām priecē gan no-vada iedzīvotājus, gan bieži uzdzied citviet Latvijā un ārzemēs. Garkalnes novadā darbojas divi Dienas centri  – Garkalnē un Upesciemā, kuros mūsu seniori var at-rast dažādas nodarbes un aktīvi izmantot šo cen-tru sniegtos pakalpojumus. Mūsu seniori iesaistās vingrošanas un nūjošanas nodarbībās gan Berģos, gan Upesciemā, jo kustības ir labākais veselības saglabāšanas līdzeklis. Līdz šim visu domes sasaukumu deputāti ir atbals-tījuši novada vecākās paaudzes vēlmes, kaut gan daudz iespēju vēl ir kultūras jomā. Mūsu novads ir rokas stiepienā no Rīgas, tomēr autobusu satiks-me, piemēram, ar Garkalnes ciemu liedz iespēju apmeklēt teātra izrādes un koncertus, jo pēdējais satiksmes autobuss no Rīgas atiet ļoti agri. Ci-tos Latvijas novados plaši tiek organizēti kultūras iestāžu apmeklējumi gan galvaspilsētā, gan citās pilsētās. Protams, transporta organizēšana un iz-maksas varētu gan uzņemties pašvaldība, tāpat kā biļešu pasūtīšanu – Berģu kultūras centrs.Partijas VIENOTĪBA deputātu kandidāti ir vienis-prātis, ka arī turpmāk ir jāatbalsta novada senioru aktivitātes, jāpaplašina to darbības jomas un jāie-saista seniori novada ilgtspējīgas attīstības proce-sos. Veidosim jaunus Dienas centru tīklus, pilnvei-dosim to sniegto pakalpojumu klāstu.

Mani sauc Zane Seņkova. Tu varbūt mani pazīsti ja ne pēc vārda, tad pēc izskata noteikti, jo Gar-kalnē dzīvoju kopš 1967.  gada, t.i., visu savu ap-zinīgo mūžu. Te esmu piedzīvojusi savas dzīves laimes dienas un arī melnu izmisumu, visu, kas ir veidojis manu pasaules skatījumu, pārliecību un dzīves jēgu. Tāpēc šis ir mans mīļākais Lat-vijas stūrītis, un tāpēc mani iepriecina viss, kas dzīvi Garkalnē padara labāku, bet sarūgtina tas, kas vēl nav paveikts, īpaši, ja tas ir nolaidības un nevērības dēļ.40  gadus esmu nostrādājusi apgādā „Zvaig-zne  ABC” par redaktori, un darba specifika man devusi iespēju iegūt zināšanas gan likumdošanā, gan ekonomikā, gan juridiskajos, gan izglītības un mākslas jautājumos. Tāpēc uzdrošinos apgal-vot, ka spēšu izvērtēt situācijas, pieņemt lēmu-mu un pamatot savu viedokli, ja tikšu ievēlēta par deputāti. Es piekritu balotēties arī tāpēc, ka nespēju sa-mierināties ar pašreizējās novada domes va-dības cinisko pašapmierinātību, kā rezultātā institūcija, kuru finansē nodokļu maksātāji, tiek pārvērsta par ģimenes uzņēmumu, kurā tēvs dod darbu dēlam un vīrs slavē sievu, bet Garkal-ne Latvijā kļūst pazīstama ar skandāliem.Iebraucot Garkalnes ciema centrā, uzreiz pama-nāmas kādreizējā kluba ēkas atliekas. Laikam nevienam no Garkalnes novada domes vadības nav ienācis prātā, ka vajadzētu ne tikai būvēt ve-loceliņu un slēpošanas trasi, bet elementāri sa-kārtot šo vietu, lai skolas bērni varētu tur iestādīt puķes un māmiņas ar bērniem, vecmāmiņas un

Vēstule manam Vēlētājamvectētiņi, iedami uz veikaliem, varētu apsēsties uz soliņiem un brīdi atpūsties, priecājoties par jauko skatu. Katrā Garkalnes novada avīzē – diemžēl latviešu literārās valodas normām neatbilstošos raks-tos  – lasu slavinājumus par kultūras dzīves no-tikumiem. Pasākumi patiešām notiek, lielākoties gan Garkalnes novada domes telpās, bet kultūra nav tikai koncerti, izrādes un groziņvakari. Katras tautas kultūru nosaka arī tās attieksme pret ve-ciem cilvēkiem un mirušo atdusas vietām jeb tā saucamā kapu kultūra. Pašreizējā novada domes vadība ir likvidējusi iespēju nokļūt uz Garkalnes kapsētu no ciema centra. Kārļa Cīruļa vadītās domes laikā mikroautobuss uz kapsētu kursēja katru svētdienu, uz kapusvētkiem tika noorga-nizēts papildu autobuss. Kad par priekšsēdētā-ju kļuva Juris Silovs, autobuss sāka kursēt reizi divās nedēļās, tad tikai kapusvētkos, un pašreiz tas vispār nekursē. Tagadējai domes vadībai acīmredzot nepietiek līdzekļu un spēka tik „nesvarīgām” lietām kā Gar-kalnes kapi. Bez ievērības ir palikuši iedzīvotāju iesniegumi. Kā lai savu tuvinieku kapus apkopj tie, kuriem nav personiskās automašīnas vai kuri nespēj tās vadīt? Ne visi arī spēj aizbraukt ar ve-losipēdu trīs kilometrus tālo ceļu. Latvija lepojas ar savu kapu kultūru, un arī Garkal-nes kapi ir sakopti, bet man neizturami sāp sirds, kad redzu, ka vecs cilvēks ar grābekli, lejkannu un kādu puķi, smagi liekot kājas, dodas uz kapsētu. Iet arī mātes un vecmāmiņas ar bērniem. Viņi visi taču maksā nodokļus, uztur domes ļaudis, tomēr nav pelnījuši tādu „greznību” kā svētdienās no-kļūt kapsētā. Kaut arī mūsu ģimene nepabrauc garām nevienam, ja vien automašīnā ir brīvas vietas, jo parasti apziņojam paziņas un draugus, kuriem mīļie arī atdusas Garkalnes kapsētā, tas, protams, situāciju neatrisina.Lūk, šīm divām nebūšanām steidzami jāpieliek punkts. Tam nav vajadzīgas milzīgas investīcijas, bet labā griba. Šie jautājumi būs pirmie, kurus es ierosināšu izskatīšanai, ja Tu mani pagodināsi ar savu uzticību.Priekšvēlēšanu laikā tiek solīts daudz. Es jums solu vienu – vienmēr balsot par tiem lēmumiem, kuri tiek pieņemti iedzīvotāju interesēs, nevis kāda savtīguma dēļ un kuri nav pretrunā ar tais-nīguma un godīguma principiem.

04

andis geižānsekonomists, politologs, garkalnes novada deputata kandidats

Lai arī esmu salīdzinoši „nesens” Garkalnes ie-dzīvotājs un mans dēls vēl tikai izglītojas Gar-

kalnes novada pirmsskolā, tomēr uzskatu par savu pienākumu piedalīties Garkalnes novada attīstī-bas un pilnveides veicināšanā, tāpēc piekritu ba-lotēties pašvaldību vēlēšanās partijas VIENOTĪBA deputātu kandidātu sarakstā.Mums visiem ir kopīgs uzdevums atziņu par Gar-kalnes novadu kā vienu no turīgākajiem novadiem Latvijā atspoguļot praktiskos darbos, veidot nova-du par sakārtotu vidi jebkuras paaudzes un profe-sijas iedzīvotājiem, skaidrojot pašvaldības un tās vadības pieņemtos lēmumus, veicinot to pārska-tāmību un pamatojot to lietderīgumu ikvienam. Īs-termiņa un ilglaicīgie novada attīstības plāni ir ne tikai jāraksta, bet arī jāievieš dzīvē. Mazliet iepazīstināšu ar sevi un to, ko spēju piedā-vāt Garkalnes novada iedzīvotājiem. Jau studējot politoloģiju Latvijas Universitātē, esmu bijis ak-tīvs sabiedrisko un studentu organizāciju pārstā-vis, dažas no tām arī vadīju, paralēli aktīvi darbo-jos valsts politikā gan kā izglītības ministres Inas Druvietes padomnieks, gan Reģionālās attīstības ministrijā, gan Saeimas Izglītības, kultūras un zi-nātnes komisijā, strādājot cieši ar profesionālajām izglītības un zinātnes organizācijām. Vairāk nekā desmit gadus esmu veltījis darbam dažādās sa-biedriskajās organizācijās. Latvijas Universitātē ieguvu politikas zinātņu bakalaura grādu un ma-

garkalnes noVads ir pelnījis profesionālu un uz attīstību Vērstu pārValdību

ģistra grādu finanšu ekonomikā, studijas turpināju Banku augstskolas doktorantūrā.Kā politologs, ekonomists un finansists, kurš dar-bojies gan valsts, gan privātajā sektorā, izvērtējot Garkalnes novada domes līdzšinējo darbību un attieksmi pret iedzīvotājiem, kā arī tai uzticēto fi-nanšu līdzekļu izlietojumu, esmu novērojis vairā-kas nepilnības. Uzskatu, ka iegūtā pieredze, dar-bojoties valsts un privātajā sektorā un kā partijas VIENOTĪBA Garkalnes nodaļas valdes loceklim, ir devusi zināšanas un izpratni par to, kā iespējams novērst šīs nepilnības un turpmāk veiksmīgi attīs-tīt novadu un pilnveidot iedzīvotāju labklājību.Garkalnes pašvaldība jau gadiem ilgi ir Latvijas tu-rīgāko pašvaldību saraksta augšgalā, bet vai mēs, šī novada iedzīvotāji, to izjūtam? Diemžēl ne. Tātad pašvaldības ienākumi būtu jāizlieto daudz lietderī-gāk, investējot iedzīvotāju labklājības celšanā, rū-pēs par maznodrošinātajiem, izglītības jautājumu risināšanā, kā arī infrastruktūras sakārtošanā.Viena no lielākajām problēmām ir nepilnīga in-vestīciju piesaiste novadam, kas atrisinātu infra-struktūras jautājumus. Salīdzinājumā ar citiem Pierīgas novadiem Garkalnes pašvaldība daudz gausāk piesaista Eiropas struktūrfondu līdzek-ļus. Pašvaldībām pieteikt savus projektus Eiropas līdzfinansējuma saņemšanai nav tik sarežģīti (ja ir plāns, kur ieguldīt, un cilvēkresursi, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem), vienkārši ir jābūt vēlmei to darīt. Papildus izmantojot Eiropas struktūrfondu līdzek-ļus, varētu risināt ceļu katastrofālās kvalitātes, nepietiekamā ielu apgaismojuma, kā arī dzeramā ūdens un kanalizācijas problēmas, kas Garkalnes novadā pastāv jau sen un tā īsti līdz galam netiek risinātas.Daudz aktīvāka Garkalnes pašvaldība varētu būt arī ēku siltināšanas projektu īstenošanā  – kopš 2007.  gada, kad Ekonomikas ministrija uzsāka mājokļu siltināšanas programmu, ar ES  struk-tūrfondu atbalstu Garkalnē nosiltināta tikai viena ēka – sociālā māja. Protams, Garkalnes novadā ir salīdzinoši maz daudzdzīvokļu māju, bet tas ne-nozīmē, ka tās nebūtu jāsiltina. Ņemot vērā, ka pēc siltināšanas ēkas energoefektivitāte pieaug vismaz par 20% un iedzīvotājiem ziemā par ap-

kuri jāmaksā mazāk, uzskatu, ka ir bezatbildīgi neizmantot šādu valsts sniegto iespēju novada iedzīvotājiem. Neapšaubāmi, šiem projektiem ne-pieciešams arī pašu iedzīvotāju ieguldījums, taču pašvaldībai ir iespējas sniegt savu atbalstu iedzī-votājiem projektu izstrādē, skaidrojot to efektivitā-ti un lietderību ilgtermiņā.Novads ir pelnījis arī jaunu un modernu skolas ēku Upesciemā. Pašreiz bērni ir spiesti mācīties biju-šajā zivsaimniecības „Upesciems” kantora ēkā, kas nav piemērota skolēnu vajadzībām. Skumji, ka vienā no Latvijas bagātākajām pašvaldībām nav ne sporta halles, ne stadiona, nerunājot jau par baseinu, lai gan ar šādām būvēm var padižoties daudz nabadzīgākas pašvaldības. Šķiet, ka Garkal-nes novada vadībai iedzīvotāju veselība, sportiskā attīstība un kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas ie-spējas nav pārāk aktuāls jautājums. To, ka pašvaldības vadība ir inerta attieksmē pret iedzīvotāju vajadzībām, zinu no savas pieredzes. Jau vairāk nekā 12  gadus regulāri nodarbojos ar Austrumu cīņām  – karatē, esmu ieguvis mel-no jostu šajā sporta veidā. Labprāt bez maksas apmācītu Garkalnes novada bērnus un citus in-teresentus šajā cīņas mākslā, taču to ir gandrīz neiespējami realizēt piemērotu telpu trūkuma dēļ, kaut gan gribētāju apgūt šo cīņas mākslu netrūkst. Pašvaldības vadība pārāk maz izmanto Garkalnes ģeogrāfisko tuvumu Rīgai, lai nodrošinātu sporta infrastruktūras, brīvā laika pavadīšanas iespējas novadā. Tas dotu papildu ienākumus un populari-zētu novadu kopumā.Izvērtējot Garkalnes novada sociālās palīdzības programmas, jāsecina, ka sociālais dienests ir labi pildījis savus uzdevumus. Tomēr pašvaldībai va-jadzētu rast papildu līdzekļus iedzīvotāju sociālo problēmu risināšanai, ņemot vērā faktu, ka pensiju indeksācija, kas krīzes gados ir tikusi „iesaldēta” un ko plānots atsākt tikai 2014.  gadā, pazemina pensionāru un maznodrošināto dzīves līmeni. Uzskatu, ka arī pašvaldības autoparku iespējams izmantot daudz racionālāk un tam jābūt pieeja-mam pašvaldības iedzīvotājiem – invalīdiem, pen-sionāriem, skolēniem. Pašvaldībai jārod finansē-jums, lai nodrošinātu šī pakalpojuma neierobežotu pieejamību.

Pašvaldībai operatīvi jāreaģē uz dažādiem sociā-lajiem un ekonomiskajiem faktoriem, kas var ie-tekmēt iedzīvotājus: pabalstu un pensiju jautāju-miem, gāzes un elektrības cenu kāpumu u.c. – un jābūt gatavai sniegt atbalstu iedzīvotājiem. Ievērojami jāuzlabo komunikācija ar iedzīvotājiem. Pašvaldība jeb „pašu valdība” ir iedzīvotājiem tu-vākā publiskā vara; manuprāt, līdz šim Garkalnes domes vadība tā īsti nav sadzirdējusi vai nav cen-tusies ieklausīties iedzīvotāju viedoklī. Pašvaldī-bai un īpaši tās vadītājam jābūt stingram balstam savu iedzīvotāju interešu aizstāvībā un ne vien jāieklausās savos cilvēkos un jāmēģina viņiem palīdzēt, bet arī jāpārstāv pašvaldības iedzīvotāju intereses valsts pārvaldes iestādēs, ministrijās un Saeimā. Pašvaldības domes priekšsēdētājs ir pašvaldības „balss”, kurai jārunā savu iedzīvotāju vietā. Manas prioritātes, ja tikšu ievēlētsSadarbība ar iedzīvotājiem un pašvaldības soci-ālajām grupām. Kā pašvaldības deputāts būšu pieejams ikvienam iedzīvotājam.Rūpes par Garkalnes izglītības iestāžu attīstību, saturu un atbalstu pedagogiem, interešu izglītību. To iespējams panākt, ieinteresējot un motivējot pedagogus, finansiāli atbalstot mācības un radot motivāciju izaugsmei.Eiropas Savienības līdzekļu piesaiste, lai uzlabotu Garkalnes novada infrastruktūru.Lielāka atbalsta sniegšana novada doktorātiem - prakses vietu aprīkojuma iegādei, komunālo mak-sājumu segšanai, speciālistu piesaistei.Mans mērķis nav kritizēt Garkalnes novada domes darbu, īpaši pirms vēlēšanām. Profesionāli izvērtē-jot situāciju novadā, esmu secinājis, ka ievēlēša-nas gadījumā mums būs iespēja mainīt situāciju. Es to vēlos darīt! Garkalnieši! Ar jūsu atbalstu, ieklausoties jūsu vēlmēs un vajadzībās, kopīgiem spēkiem varēsim atrisināt lielāko daļu novārtā atstāto un sasāpēju-šo jautājumu un problēmu. Strādājot kopīgi un uz-klausot citam citu, varēsim panākt, ka cilvēki, kuri dzīvo vienā no Latvijas bagātākajām pašvaldībām, tik tiešām izjūt šo labklājības līmeni neatkarīgi no sociālā statusa, vecuma, izglītības, nodarbošanās vai interesēm.

didzis zariŅš

sintija Vestberga latvijas čempions autosportā

berģu mūzikas un mākslas pamatskolas skolas padomes locekle

Ar sportu esmu nodarbojies kopš bērnības. Vispirms aizrāvos ar

orientēšanos, jaunības gados manu in-teresi piesaistīja motori un dzelži  – t.i., viss, kas ripo uz priekšu. Tā es sāku no-darboties ar autosportu, pēc tam arī ar motosportu. Mana sportista pieredze pārsniedz 14  gadus. Esmu piedalījies sacensībās gan Latvijā, gan ārzemēs, ieguvis sporta meistara nosaukumu, kā arī bijis vairākkārtējs Latvijas čempions autosportā. Par īpaši nozīmīgu uzskatu pieredzi, ko ieguvu, sešas reizes piedaloties rallijreidā Parīze–Dakara (tag. nosau-kums  - Dakaras rallijs). Neoficiāli tas tiek pielīdzināts olimpiskajām spēlēm tehniskajos sporta veidos. Varu droši apgalvot, ka mana pieredze gan kā dalībniekam, gan kā sacensību un pasākumu organizētājam dod ie-

sporta aktiVitātes garkalnes noVadāatbalsts musu darbam no iedziVotajiem

spēju izvērtēt Garkalnes novada sporta dzī-vi.Kaut gan Garkalnes novadā darbojas profe-sionālas sporta komandas (MTB „Garkalne”, futbola, regbija komanda u.c.), iedzīvotājiem, kuri nav profesionāli sportisti, ir niecīgas ie-spējas nodarboties ar iemīļoto sporta veidu. Līdz ar to jaunieši bieži vien izvēlas tādu lai-ka kavēkli kā alkohols.Vajadzētu sākt ar to, ka apzinātu Garkalnes novadā dzīvojošos profesionālos sportistus, kuri varētu sniegt konsultācijas un pado-mus iesācējiem, protams, saņemot novada domes finansiālo atbalstu. Šos pasākumus varētu organizēt gan lekciju, gan semināru formā. Liels un līdz šim neizmantots potenciāls ir sadarbībai ar profesionālo sporta komandu dalībniekiem. Tiem iedzīvotājiem, kurus in-teresē noteikts sporta veids, reizi vai divas nedēļā būtu nepieciešams organizēt nodar-bību, ko viņi varētu apmeklēt bez maksas. Rezultātā iegūtu gan profesionāļi, gan ama-tieri, jo kāds treneris varētu noskatīt savu nākamo audzēkni, kāds jaunietis sāktu no-pietni sportot, aizmirsdams par dienām, kad nezināja, kur likt laiku.Jaunieši, piemēram, iecienījuši futbolu (tre-neris varētu ierādīt vingrojumus, kas no-zīmīgi šajā sporta veidā, un iepazīstināt ar viltīgiem tehniskiem spēles paņēmieniem), viņiem patīk braukt ar velosipēdu (MTB „Garkalne” komandas treneris vai dalībnieki pamācītu, kāds braukšanas stils palīdz sas-niegt lielāku ātrumu u.c.). Savukārt cilvēki gados izvēlas nūjošanu, skriešanu vai vien-kārši grib pastaigāties, tāpēc nepieciešams

atjaunot sporta taku, lai cilvēki nebaidītos apmaldīties. Kaut arī ierīkotais veloceliņš Garkalnes no-vada domes vadībai radījis lieliska un no-zīmīga darba apziņu, tas pagaidām ved uz nekurieni un atpakaļ. Varbūt Langstiņu ie-dzīvotāji to izmanto, bet Garkalnes ciema aktīvajiem iedzīvotājiem nav pat tādas ie-spējas. Ielu bruģēšana tās nepārvērš par sporta trasēm.Vajadzētu organizēt vairāk nodarbību vin-grošanā, aerobikā, vieglatlētikā. Garkalnes vidusskolā notiek nodarbības aerobikā vienu reizi nedēļā, taču tas ir nepietiekami. Pirmām kārtām nepieciešama interese un, protams, zināšanas par sporta vei-diem, lai izmantotu tās iespējas, ko pie-dāvā Garkalnes novada skaistā daba un esošās iestādes. Sports labvēlīgi ietekmē gan cilvēka fizisko ķermeņa stāvokli, gan garīgo attīstību, taču to nekādā ziņā ne-drīkst uzskatīt par kultūras darba piedēkli. Sports ir līdzvērtīga kulturāla dzīvesvei-da sastāvdaļa, kurai nepieciešams tāds pats domes atbalsts kā teātra izrādēm un koncertiem. Jārūpējas par to, lai finansiālo atbalstu sa-ņemtu ne tikai profesionālie sportisti, bet arī ikviens, kuru saista sportiskas aktivitātes. Protams, daudz vienkāršāk ir uzaicināt pa-zīstamus māksliniekus, ansambļus, sagādāt viņiem puķes un pārdot biļetes, nekā siste-mātiski rūpēties par jaunām sportošanas iespējām iedzīvotājiem.Iespēju sportot ikvienam uzskatu par galve-no prioritāti, kurai veltīšu savus spēkus, ja tikšu ievēlēts Garkalnes novada domē.

Mūsu novads ir viens no turīgāka-jiem Latvijā, taču bērniem Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā jāmācās nepiemērotos apstāk-ļos, skolas telpas nav atbilstošas bērnu skaitam, saspiestība nomāc psiholoģiski, veicina konfliktus starp audzēkņiem un kaitē viņu veselībai. Nodarbības mūzikā no-tiek pat kāpņu telpās.Arī pedagogu darba apstākļi ir ne-apskaužami. No tā lielā mērā cieš izglītības kvalitāte, un vecāki sa-vus bērnus izvēlas sūtīt Rīgas iz-glītības iestādēs.Jau vairākus gadus Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā darbojas Skolas padome, kuras sastāvā ir gan vecāki, gan pedagogi, gan

deputāti. Sāpīgais telpu jautājums tiek apspriests vairāku gadu garumā, taču Garkalnes novada domes vadība nav spējusi vai nav vēlējusies to sa-dzirdēt.Aptuveni pirms gada opo-zīcijas deputāti, tostarp partijas Vienotība depu-tāti aktīvi sāka risināt šo problēmu. Šīs partijas deputātu Elgas Liepiņas un Gunāra Bērtulsona ro-sīgās darbības rezultātā un ar viņu dedzīgo atbal-stu vēlamies panākt, lai jau šo rudeni sāktos kāda reāla darbība, kas paāt-rinātu jaunā bērnudārza ēkas celtniecību.Ja novada domei pēdējo gadu laikā būtu labvēlīgā-ka attieksme pret opozī-cijas idejām un priekšliku-miem, tad mūsu bērniem jau tagad būtu jauns bēr-nudārzs un jauna skaista vidusskola, un mums ne-būtu jādomā, kurp sūtīt mūsu bērnu mācīties pēc pamatskolas beigšanas, neciestu arī izglītības kvalitāte, un daudz vairāk vecāku izvēlētos mūsu skolu.

05

Aktīvās atpūtas organizēšana un veselīga dzīvesveida atbalstīšana ir nozīmīga vietē-

jās pašvaldības funkcija. Domei ir jārūpējas par to, lai pašvaldības iedzīvotājiem būtu pieejama gan kvalitatīva aktīvās atpūtas infrastruktūra, gan regulāri tiktu organizētas sporta sacensī-bas. Vienlaikus jāpatur prātā, ka sporta pasāku-miem ir arī milzīga sociāla nozīme, jo, piemēram, novada rīkotajās sacensībās ir iespēja tikties un iepazīt ne tikai savus tuvākos kaimiņus, bet arī pārējo ciemu iedzīvotājus. Diemžēl pašreizējai Garkalnes novada domes pozīcijai nav diez ko veicies ar šīs svarīgās funkcijas nodrošināša-nu, par tās pilnveidošanu nemaz nerunājot. Šajā rakstā es vēlētos ieskicēt dažus uzdevumus, ko partijas VIENOTĪBA Garkalnes nodaļa centīsies īstenot nākamajā sasaukumā. Protams, ka viss - gribam mēs to vai ne - balstās uz finansējumu. Pašvaldība var paveikt tikai to, ko tā finansiāli var atļauties, tāpēc svarīgi ir iz-svērt savas prioritātes. Pašreiz ir grūti saprast, kādas ir domes attīstības vadlīnijas sporta jomā un kādas iedzīvotāju sportiskās aktivitātes tā vēlas atbalstīt. Ja, piemēram, mūsu pašvaldību salīdzinām ar citām Rīgas tuvumā esošajām, ie-dzīvotāju skaita un budžeta ziņā līdzīgām un ma-

par sporta dzīVi garkalnes noVadā

ilona bergmane

jānis knipšis

guntars kniksts

rīgas teikas vidusskolas direktore

Deputāta kandidāts

garkalnes novada iedzīvotājs un deputāta kandidātsMēs dzīvojam laikā, kad sabiedrību vairāk

nekā jebkad agrāk nodarbina tādi jautā-jumi kā: kas ir izglītības kvalitāte, kāda izglītība ir nepieciešama, kur iegūt sev, savam bērnam, mazbērnam vēlamo izglītību? Protams, viedokļi par to, kas ir laba izglītība, var atšķirties. Tomēr visus vieno pārliecība, ka no iegūtās vispārējās izglītības satura, zināšanām, prasmēm un iema-ņām ir atkarīgas cilvēka iespējas turpmākajai iz-glītībai un karjeras veidošanai. Ik dienas mēs dzirdam viedokļus, kā būtu jāuz-labo izglītības kvalitāte. Pārmaiņas ir skārušas visu izglītības sistēmu kopumā. Pašlaik ir jāmai-nās katrai pirmsskolas izglītības iestādei. Izglī-tības iestādes ir skārusi konkurence šī jēdziena vislabākajā nozīmē. Skolām jāmeklē savs indivi-duālais ceļš, piedāvājumi, kurus atzīst un atbal-sta iedzīvotāji.Laiks liek skolām veidot atsaucīgu attieksmi pret klientiem, tas ir, skolēniem un viņu ģime-nēm, katram skolas vadītājam jābūt pārmaiņu vadītājam, katram skolotājam  - vērstam uz sa-darbību ar skolēnu un viņa ģimeni, jaunas pie-redzes apgūšanu, progresīvu metožu ieviešanu, informācijas tehnoloģiju pārzināšanu.Ir nācies dzirdēt labus vārdus par Garkalnes novada izglītības iestādēm: skolu sadarbības projektiem, iesaistīšanos Eiropas struktūrfondu

garkalnes noVadā – Vislabāko izglītību!projektos, jauno tehnoloģiju ieviešanu, interešu iz-glītības iespējām, mācību līdzekļu nodrošinājumu skolēniem, programmu nodrošinājumu bērniem un jauniešiem ar dažādām vajadzībām. Arī pie-augušajiem pieejama vispārējā izglītība, tostarp neklātienes un tālmācības programmās. Tomēr garkalniešus satrauc jautājums, vai novada iegul-dījums izglītības kvalitātes veicināšanā ir pietie-kams. Kāpēc tik daudz ģimeņu, kurās ir pirmssko-las izglītības un skolas vecuma bērni, nedeklarējas savās dzīvesvietās, bet galvaspilsētā, maksā no-dokļus tur, nevis savā novadā? Visbiežāk iemesls ir izvēle par labu Rīgas izglītības iestādēm. Uzskatu, ka iespējams panākt, lai novada izglītī-bas iestādes spēj nodrošināt iedzīvotājiem visla-bākās izglītības iespējas, tātad kvalitatīvu izglītību dzīvesvietas tuvumā. Pašvaldībai ir daudz iespē-ju rīkoties tā, lai izglītība patiesi kļūtu par novada prioritāti.Viens no jautājumiem, ko uzdod skolēnu vecāki  - vai novada dome pietiekami kvalitatīvi spēj risināt izglītības politikas jautājumus, t.i., gādāt par satu-ru, kvalitāti, normatīvo aktu precīzu interpretēšanu un ieviešanu, specifiskajiem tālākizglītības, tarifi-kācijas, kvalitātes vērtēšanas un citiem jautāju-miem?Veidojot izpratni par Garkalnes novada izglītības politiku, arī man radies jautājums: kur skolas vadī-tājs, vietnieks var saņemt kompetenta speciālista izglītības jautājumos padomu. Jāizmanto peronis-kās pazīšanās, jāmaksā par katru pakalpojumu vai jādara vēl kas cits? Manuprāt, lietderīgāk būtu regulāri saņemt kom-pleksu specializētu pakalpojumu no starpnovadu pārvaldes, nodrošinot vienotu un nesadrumstalo-tu pieeju. Sniegtās priekšrocības un ieguvumi at-svērtu finansiālo ieguldījumu. Latvijas skolu un ārvalstu pieredze liecina, ka iz-glītības sasniegumus ietekmē vide, kurā skolēns atrodas. Sakārtotas skolas, īpaša, varbūt pat ne-tradicionāla mācību vide, jaunās tehnoloģijas - tas viss ir ļoti būtiski. Šādā vidē raisās domas, uzlabo-jas skolotāju un skolēnu darbspējas, savstarpējās attiecības un sasniegumi.

Garkalnes skolām drīzumā jātop par paraugu iz-glītības vides ziņā, un skolu celtniecības un reno-vāciju projekti nedrīkst palikt tikai papīra ruļļos vai datorprogrammās. Skolām jākļūst par nozīmīgiem izglītības, kultūras un sporta centriem, kas atvērti ikviena iedzīvotāja interesēm mūža garumā. Pamatu pamats kvalitatīvai izglītībai ir labs sko-lotājs. Mums katram ir savs priekšstats par šādu skolotāju. Tomēr visi būs vienisprātis, ka tas ir po-zitīvs, savu skolēnu mīlošs un saprotošs, gudrs, vispusīgi izglītots cilvēks. Prasības 21.  gadsimta skolotājam ir ļoti augstas. Nevienam nepatiks ar dzīvi un darbu neapmierināts, no pārslodzes no-guris skolotājs.Garkalnes novada atbalsts skolas personāla iz-augsmei un pilnvērtīgam darbam ir jūtams, tomēr pašvaldībai ir visas iespējas spert soli priekšā valsts politikai, atbalstot īpašas profesionālās pilnveides iespējas, pilnveidojot jau esošo pie-maksu sistēmu par papildu darbiem vai kvalitāti, parūpējoties par skolotāju sadzīves apstākļiem u.tml. Atbalsta sistēma ir jāsaista ar vispusīgu pedago-gu darba ikgadēju izvērtējumu, nepaļaujoties tikai uz savām izjūtām, bet iesaistot profesionāļus. No-teicošā loma ir skolotāja darba kvalitātes rādītā-jiem, kas ietver skolēnu izaugsmes jautājumus, viņu sasniegumus.Vissvarīgāk ir izpētīt vecāku un skolēnu vērtēju-mu par pedagogu. Novada bērnu vecāki vēlas, lai katrs bērns skolā būtu ievērots, lai atbalstu sa-ņemtu gan tas, kurš vēlas zināt vēl vairāk un mācī-ties vēl labāk, gan tas, kuram nepieciešams īpašs atbalsts. Viņi ir gatavi pašu lielāko vērtību  - savu bērnu  - uzticēt skolai, kurā uzklausīs pašus un viss tiks ieguldīts bērna attīstības un labsajūtas radīšanā.Ņemot vērā novada ģeogrāfisko stāvokli un īpašu atbalstu, skolām ir jārada iespējas esošo pedago-gu izaugsmei un jaunu, radošu pedagogu piesais-tei konkursa kārtībā.Esmu pārliecināta, ka, veicot nopietnu ieguldījumu Garkalnes novada izglītībā, tā var kļūt par vienu no labākajām mūsu valstī.

Kopš Latvijas Lauksaimniecības uni-versitātes beigšanas mana darba

pieredze pārsvarā ir bijusi kā dažādu uz-ņēmumu vadītājam. Vienmēr esmu vēlē-jies jaunus izaicinājumus savā profesio-nālajā karjerā, tādēļ mans darbs ir bijis saistīts ar dažāda profila uzņēmumiem gan finanšu, tirdzniecības, nekustamā īpašuma, investīciju, kā arī veselības ap-rūpes jomā, pēdējos piecus gadus vadot slimnīcu Cēsīs. Šie darbi atšķirīgās no-zarēs pierāda to, ka ar vadītāja prasmēm ir iespēja vadīt visdažādāko nozaru uz-ņēmumus. Savas zināšanas uzņēmumu vadībā esmu papildinājis arī apgūstot Salfordas universitātes (Anglija) prog-rammu uzņēmējdarbības vadībā, iegūstot starptautisko uzņēmējdarbības vadības maģistra grādu (MBA). Nu jau divpadsmit gadus mūsu 3 bērnu ģimene Garkalnes novada Langstiņus sauc par savām mājām, tādēļ novada at-tīstība un notikumi tajā nav vienaldzīgi ne mirkli. Pirms vairākiem gadiem aktīvi iesaistījos Berģu skolas atbalsta fonda darbībā, jo man bija svarīgi jebkādā veidā atbalstīt to vidi, kurā mācās mani bērni. Pēc dažu gadu pārtraukuma savu brīvo laiku atkal veltu atjaunojot un vadot bied-rību „Atbalsts Berģu skolai”, kuras mērķis ir piesaistīt finansu līdzekļus, lai motivētu Berģu mūzikas un mākslas pamatskolas čaklākos skolēnus un viņu pedagogus, materiāli atbalstītu bērnu ārpusskolas aktivitātes, kā arī uzlabotu skolas mate-riāltehnisko bāzi.Esmu aktīvs starptautiskās Rotary orga-nizācijas biedrs, kuras misija ir sākot ar palīdzības un atbalsta sniegšanu sociāli maznodrošinātām iedzīvotāju grupām, dažādiem sabiedrībai nozīmīgiem pro-jektiem, līdz augsta līmeņa līdera prasmju apgūšanai mūsu jauniešiem, organizējot Rotary jauniešu līderības seminārus Lat-vijā un Zviedrijā. Darbošanās sabiedriska-jās organizācijās ir nostiprinājusi pārliecī-bu būt sabiedriski aktīvam un atbildīgam. Arī strādājot slimnīcā esmu visdziļāk iz-pratis to, kā uzņēmumam strādāt biznesa vidē un vienlaikus būt sociāli atbildīgam. Uzskatu, ka tieši šāda skata trūkst mūsu novada pašreizējai vadībai, kas vairāk ir tendēta uz sava komforta līmeņa uztu-rēšanu, nevis sociāli atbildīgu pieeju pret novada iedzīvotājiem un novada vides at-tīstību. Es, kā iedzīvotājs, vēlētos, lai pašvaldī-ba būtu mans draugs, sabiedrotais un aizstāvis, tomēr patiesā situācija tāda nav. Strādājot pašvaldībai piederošā uz-ņēmumā esmu ieguvis arī vērtīgu piere-dzi pašvaldības darba organizēšanā. Lai arī reizēm kritizēts, tomēr Cēsu novads ir labs piemērs strukturēta un atbildīga pašvaldības darba vadīšanā, kas vērsts uz rūpēm par iedzīvotāju un novada attīs-tību. Es uzskatu, ka ar savu profesionālo pieredzi un godīgu attieksmi pret savu darbu es varu dod nopietnu ieguldījumu, lai mūsu novads būtu draudzīgs iedzīvo-tājam, attīstītos un lai mēs ar to lepotos.

saVam noVadam!

zākām pašvaldībām, tad jāsecina, ka pilnīgi visās ir uzcelta viena vai vairākas modernas sporta zāles. Inčukalna novadā, piemēram, ir uzbūvēts mūsdienīgs sporta komplekss, kurā ir baseins un plaša sporta zāle, kaut iedzīvotāju skaits tikai par dažiem simtiem pārsniedz Garkalnes nova-da iedzīvotāju skaitu. Līdzīga situācija ir Ādažu, Ropažu, Stopiņu, Mārupes un citos novados. Diemžēl Garkalnē pa šiem gadiem nav uzcelta neviena sporta būve. Savukārt, lai kvalitatīvi tiktu noteiktas prioritātes, būtu nepieciešams izzināt iedzīvotāju vēlmes, jo aktīvās atpūtas organizēšana un sporta infra-struktūra ir domāta nevienam citam kā vienīgi mums pašiem. Kā zināms, pašreizējais sasau-kums īpaši grēko tieši komunikācijas veidošanā ar iedzīvotājiem. To labi apliecina kaut vai skopā informācija Garkalnes novada mājaslapā, kur sporta sadaļā tik vien var atrast kā saites uz profesionāliem un pārsvarā privātiem sporta klubiem. Citiem vārdiem sakot, gandrīz nekas netiek piedāvāts Garkalnes iedzīvotājam, kas nav profesionālis, bet savā brīvajā laikā vēlētos nedaudz pasportot kopā ar ģimeni netālu no dzī-vesvietas.Garkalnes novada finansējums sportam, izrā-dās, nav nekāds mazais  – vairāk nekā 100  tūk-stoši latu gadā. Diemžēl, ja es jautātu, vai kāds no jums zina, kur šī nauda ir tikusi izlietota, no-teikti tikai retais kaut ko varētu atbildēt. Tāpēc, mūsuprāt, sporta jomā un tās finansējuma izlie-tošanā ir nepieciešams lielāks caurspīdīgums. Vēl vairāk  – ir jāizveido kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirtas noteiktas naudas summas. Protams, ka vietējā pašvaldība varētu izskatīt iespēju atbalstīt mūsu novadā dzīvojošos per-spektīvākos sportistus, taču par prioritāti tomēr jāuzskata iespēja sportot iedzīvotājiem. Diemžēl pašlaik lauvas tiesa naudas tiek mazpazīsta-miem sportistiem, kas tiek atbalstīti nevis savu sportisko panākumu dēļ, bet tāpēc, ka ir labās

attiecībās ar domes vadību. Vai zināt, ka Garkalnes novada dome , piemēram, atbalsta amatierus bez-ceļa braukšanā, kur nauda pārsvarā tiek tērēta jaunu auto rezerves detaļu iegādei. Atbalstīts tiek arī tāds visnotaļ elitārs un dārgs sporta veids kā jāšana. Visbeidzot, pavisam novārtā ir atstātas dažādas sporta aktivitātes un sacensības Garkalnes novada iedzīvotājiem. Kādreiz par tradīciju bija kļuvuši bas-ketbola, futbola, volejola, florbola un cita sporta veidu turnīri, bet pašlaik šajā jomā gandrīz nekas nenotiek. Vietēja mēroga sacensību organizēšana ir arī veids, kā apzināt novada labākos sportistus, kurus nākotnē iespējams mobilizēt un sūtīt jau uz lielāka mēroga sacensībām, tādējādi popularizējot mūsu pašvaldī-bu ārpus novada robežām. Pirmais darbs, pie kā es ķertos, ja tiktu ievēlēts Garkalnes novada domē, būtu organizēt un atbalstīt šāda veida sacensības, kurām nav vajadzīgi milzīgi finanšu līdzekļi. Tagad diemžēl domes nauda tiek novirzīta tikai tādu aktīvās atpū-tas projektu atbalstīšanai, kurus piedāvā domei lojāli cilvēki neatkarīgi no šo projektu izmaksām un lietde-rības. To pat pie labākās gribas nevar saukt par nor-mālu praksi. Lai risinātu iepriekš minētās problēmas, ir nepiecie-šams izveidot atsevišķu struktūru, kas būtu atbildī-ga ne tikai par visu sporta dzīvi novadā, bet arī par visu pašvaldībai piederošo sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras, tostarp visu sporta zāļu un āra lau-kumu apsaimniekošanu. Līdz ar to būtu iespējams efektīvāk plānot un organizēt gan masu, gan arī pro-fesionālo sportu mūsu novadā. Visbeidzot, atcerēsimies, ka no aktīvās atpūtas un amatieru sporta attīstības ir atkarīga mūsu un mūsu bērnu veselība, tāpēc šiem jautājumiem vietējā no-vadā vajadzētu pievērst īpašu nozīmi. Jaunajai paau-dzei nav ne vietas, kur padarboties ar trenažieriem (tie gan atrodoties „Komunālservisa” noliktavā), ne skeitparka, ne BMX trases). Piespiedu dīkstāve ne-nāk par labu mehānismiem, taču jaunus cilvēkus bezdarbība bieži vien mudina pievērsties citām, ļoti kaitīgām brīvā laika nodarbēm.

06

Bērnības atmiņas – ziedu pilni lauki, zilas, zilas debesis, saulaina katra diena, ik-

viens sīkums dara laimīgu, nav rūpju un raižu par saimnieciskām problēmām un, protams, tas ir laiks, kad zāle BIJA zaļāka, gaiss smar-žoja un putni skaļāk dziedāja... Tāda bija Bal-tezera apkārtne!Es prātoju par laiku, kad, maza būdama, bizēs sapītiem matiem, plikām kājām ar vecākiem tik daudz laika pavadīju pie ezera, kas šķita milzīgs kā pasaules centrs, liels kā okeāns, kurš vienlaikus vilina un biedē. Zālīte nopļauta, baltu smilšu pludmales, sa-koptas peldētavas, kuru krastos aug dažne-dažādas pļavas puķes. Visjaukākais bija tas, ka ar kājām varēja apiet apkārt ezeram. Es domāju, ka kādreiz to visu redzēs un izbau-dīs mani bērni. Priecājos par to, ka varēšu viņiem parādīt, kur pagājusi mana bērnība, kur skriets ar draugiem, pastāstīt, kādas bija mūsu iemīļotās spēles un kur varēja atrast visskaistākās jāņuzāles.Bet iet laiks, mainās cilvēki, zūd tikumi un vērtības. Daudzi no mums vairs necenšas sa-skatīt skaisto, kas ir apkārt, netiecas to sagla-bāt, bet par prioritāti izvirza iespēju nopelnīt arvien vairāk un vairāk...Tagad, pastaigājoties ar mazo dēlu, pārņem skumjas, jo ezera krasta vairs nav, nav plud-males, viss ir aizaudzis, labi, ja kāds ir izbridis taciņu. Dažas peldētavas vispār nav atroda-mas, toties ir brikšņi, un kaut kur aiz tiem ir ūdens. Es to zinu, jo kādreiz to redzēju... Bet vai to zinās mūsu bērni, kuri tagad gariem gumijniekiem kājās braši brien pa aizaugušo ezera krastu?

reiz senos laikos…

Tās ir laimīgas mājas, kurās skan bērnu čalas un smiekli, tas ir perspektīvs novads, kurā dzimst

bērni, jo ikviens no viņiem ir vajadzīgs Latvijai. Taču bērniem, tāpat kā kokiem, puķēm un visam dzīva-jam, nepieciešama uzmanība un gādība.Tā kā lielākā daļa vecāku strādā algotu darbu vai vada savus uzņēmumus, ļoti liela nozīme ir pirms-skolas iestāžu pieejamībai. Garkalnes novada Upesciemā jau ilgstoši netiek risināta pirmsskolas iestādes problēma – tās ir politiskas negribēšanas un neizdarības sekas.Garkalnes ciema pirmsskolas iestādei „Skudri-ņas” 2006. gadā tika uzbūvēts jauns korpuss. Tā bija priecīga diena daudziem jo daudziem, arī man, jo sapnis par modernu bērnudārzu ar jaukām, ērtām, atbilstošām telpām bija kļuvis par realitā-ti. Korpusa atklāšanas pasākumā tika paziņots, ka nākamā pirmsskolas iestāde taps... Upescie-mā. Laiks pagājis, Garkalnes novadā uzbūvētas jaunas privātmājas, kur dzīvo jaunas ģimenes,

par pirmsskolas jautājumiem garkalnes noVadā

Mūsu novads nav bagāts ar kultūrvēsturiskām celtnēm, bet tajā dzīvo daudz radošu cilvē-

ku – mākslinieku, amatnieku u.c. Darbojas gan stu-dijas, gan vērojama interesantu ideju realizēšana uzņēmējdarbībā. Ļoti svarīgi būtu apzināt šos cil-vēkus un veidot ar viņiem sadarbību. Tam nepiecie-šam regulāra informācijas apkopošana. Mūsu kaimiņu novados tiek realizēti dažādi kultū-ras un mākslas projekti – plenēri, svētki u.c., kuros tiek aktīvi iesaistīti radošie cilvēki un iedzīvotāji. Būtu ļoti pozitīvi, ja arī mūsu pašvaldībā perspek-tīvā tiktu izstrādāti un organizēti kādi vietējie ma-zie kultūras un interešu izglītības projekti, kurus veidotu iedzīvotāji. Tas tikai veicinātu savstarpējo sadarbību un sadarbību starp izglītības un kultūras iestādēm. Mums ir ļoti skaists novads, ar kuru varam lepoties. Pamazām ir jāveido novada ainavas sakārtošanas un apzaļumošanas projekti. Lai piesaistītu tūristu uzmanību un piesaistītu sabiedrības interesi, jā-reklamē un jāveido vides objekti. Mūsu novadā iedzīvotājam nav publiski pieejams

garkalnes noVada kultŪras dzīVes attīstības Vadlīnijas

Vineta ViziŅa

ilona rozeniece-glandere

dina kaļāne

gunārs bērtulsons

Deputāta kandidāte

Deputāta kandidāte

pirmsskolas izglītības iestādes „skudriņas” bijusī vadītāja (1995-2009)

garkalnes novada deputāts

gada pasākumu plāns visās novada kultūras ies-tādēs. Cilvēki nav informēti, kādi publiski pieejami pasākumi vai aktivitātes tiek plānotas. Bieži infor-mācija tiek iegūta pēdējā mirklī vai pēc pasākuma. Mūsu novada avīze parasti atspoguļo jau notiku-šus pasākumus, nevis tos, kas gaidāmi. Uzskatu, ka jāveido centrs, kas sniegtu informā-ciju par sporta un kultūras pasākumiem, tūrisma iespējām novadā un reklamētu mūsu novadu. Ar informācijas savlaicīgu pieejamību mūsu novads varētu piesaistīt ne tikai lielāku skaitu novada ie-dzīvotāju, bet arī ciemiņus.Kultūras pasākumiem jābūt tradicionāliem un sta-biliem. Iedzīvotāji vairāk grib redzēt dažādus izglī-tojošus pasākumus lekciju, kursu un nodarbību veidā. Vasarā bieži braucam uz kaimiņu novadiem, kur tiek rīkoti brīvdabas koncerti, atpūtas vakari un pasākumi. Vai arī mums nebūtu laiks padomāt par savu kultūras telpu vasarā – brīvdabas estrādi?Izstādes mums jābrauc baudīt uz citām izstāžu zālēm, jo mūsu Kultūras centra izstāžu zālē netiek veidotas regulāras izstādes. Domāju, ka perspek-tīvā ir jāmeklē citas telpas, kurās eksponēt māks-linieku personālizstādes, informatīvās un mākslas skolu audzēkņu darbu izstādes. Abās novada skolās mācās bērni, kas aktīvi ie-saistās Mūzikas un mākslas skolas aktivitātēs. Prasmīga pedagogu darba rezultātā audzēkņu skaits katru gadu pieaug. Pašreiz skolu audzēkņi programmas apgūst nepiemērotās telpās. Mums ir jābūt lepniem par saviem bērniem un jārada at-bilstoša vide viņu jaunradei, turpinot skolas telpu paplašināšanas projektu. Tam ir jābūt novada prio-ritātei, kura jārealizē tas.Svarīgi apjaust, ko vēlamies, ko atstāt nemainīgu, ko attīstīt. Saglabāsim un veidosim kultūras man-tojumu un tās vērtības, kas darītu bagātāku mūsu dzīvi un mūs pašus!

dzimst bērni, un „Skudriņu”pirmsskolas iestāde ir pārpildīta. Jau vairākus gadus gan Upesciema bērnu ve-cākiem, gan pārējiem iedzīvotājiem tiek solīts, ka tūlīt, tūlīt taps jauna pirmsskolas iestāde, kurā būs pietiekami plašas un higiēnas apstākļiem at-bilstošas telpas. 2013. gadā Berģu un Upesciema bērnu vecāki un bērni arvien vēl gaida... Pašreizē-jā Upesciema bērnudārzā uz piecām grupiņām ir viena tualete. Nav grūti iedomāties, cik garā rindā mazajiem bērniem jāstāv pirms un pēc diendusas. Ne visi paspēj... Vecāki iesnieguši Garkalnes novada domē lūgumu ar vairāk nekā 200 parakstiem izsludināt konkur-su Upesciema pirmsskolas izglītības ēkas tehnis-kā projekta izstrādei. Taču vezums nekust ne no vietas.Daudzi vecāki, neredzēdami citas iespējas, iekārto savus bērnus Rīgas pirmsskolas izglītības iestā-dēs. Šie audzēkņi lielākoties novadā vairs neat-griežas - mācās un pēc tam strādā Rīgā. Novads zaudē gudrus, gaišus un izglītotus jauniešus, kuri pieauguši izvēlas citu dzīvesvietu, jo nekas viņus nesaista  - nav pirmā bērnudārza izlaiduma, nav klasesbiedru un draugu, nav skolas gadu pirmās mīlestības, labākajā gadījumā ir paziņas un kaimi-ņi. Lai Upesciems nezaudētu savu nākotni un tā nā-kamie iedzīvotāji būtu iesaistīti savas dzimtās puses norisēs, ir steidzami nepieciešama jauna pirmsskolas izglītības iestāde.Un vēl  - ir jānosaka patiesās pirmsskolas izmak-sas, lai nauda varētu „sekot” bērnam neatkarīgi no tā, vai vecāki izvēlējušies pašvaldības vai privāto pirmsskolas izglītības iestādi vai arī sertificētu aukļu dienestu.

Mums, iedzīvotājiem, kas dzīvojuši Baltezerā gadu desmitiem, ir jācīnās par to, lai saglabātu iespēju nokļūt pie ezera. Vai tiešām tiem, kas ga-diem dzīvo ezera krastos, būs jāiet kilometriem tālu, lai nopeldētos, jālaužas caur brikšņiem vai jālūdz atļauja kādam „izredzētajam”, kas aiz-šķērsojis ceļu pie tā? Tagad ezeru apvij vieni vienīgi skandāli, intrigas, varaskāres izpausmes, likuma pārkāpumi un nauda, nauda, nauda. Nav vairs taciņu, kuras bērni ieminuši.Pieņemts lēmums par Baltezera krasta apbūvi. Tas noticis, neņemot vērā vietējo iedzīvotāju tiesības un dodot priekšroku cilvēka kārei no-pelnīt, nevis vēlmei saglabāt veselīgu, cilvēkam draudzīgu apkārtējo vidi. Baltezera iedzīvotāju aktīvās darbības rezultātā ir pārtrauktas dažas no iepriekš minētajām nejēdzībām, tomēr daudz kas jau izmainīts neatgriezeniski. Tāpēc ir jāno-sargā vēl tie neapbūvētie ezera krasta stūrīši, kas dod iepēju piekļūt ezeram. Manuprāt, lai izbeigtu šo cīņu starp jaunajiem zemju īpašniekiem un tiem, kam Baltezera ap-kārtne ir dzimtā vieta, pašvaldībai ir stingri jā-kontrolē, lai būvniecība ezera krastos notiktu atbilstoši likumam: Būvniecībā jāievēro desmit metru tauvas josla. Nedrīkst likvidēt vēsturiski izveidojušos ceļus līdz ezeram, lai iedzīvotājiem būtu iespēja brīvi piekļūt peldētavām. Jānodrošina pieeja ezeram arī tur, kur mājas slienas pie paša ezera, izveidojot sakoptas taci-ņas un peldētavas.Ļoti svarīga ir aktīva pašvaldības līdzdalība šo pasākumu risināšanā un atbildīga attieksme pret lēmumu pieņemšanu - jāņem vērā iedzīvo-tāju viedoklis pirms lēmumu pieņemšanas un jāsniedz informācija par šo lēmumu pamatotī-bu.Arī mums visiem vajadzētu iesaistīties eze-ra krastu sakopšanā un rūpēties par to, lai tie netiktu piemēsloti. Ne tikai Lielās talkas laikā ir jāizmanto iespēja sakopt ezera krastus, bet arī ikdienā jārūpējas par to tīrību un sakoptu vidi. Es domāju, ka ne tikai man ir svarīga šī ezera kā at-pūtas vietas saglabāšana – tā rūp visiem iedzī-votājiem. Tam jābūt arī vienam no pašvaldības prioritārajiem uzdevumiem. Lai Baltezera ezers kļūst skaists, sakopts, tīrs un pieejams jebkuram peldēties gribētājam, lai mums visiem būtu ar ko lepoties! Lai mūsu bēr-niem ir prieks par šo ezeru un par vecāku laba-jiem darbiem vēl daudzās paaudzēs!

Lai gan parasti ar prieku gaidam pavasara at-nākšanu, daudzviet mūsu novada ļaudīm tas rada nepatīkamus mirkļus. Daudzus mūsu cie-mus skar pavasara plūdi. Pienācis laiks Garkalnes novada domei nopietni risināt šo jautājumu:1) atjaunot novada meliorācijas grāvju karti,2) apsekot grāvjus, fiksēt to stāvokli, nekavējo-ties sākt grāvju tīrīšanu,3) apsekot Krievupes krastus, analizēt Garkal-nes ciema applūšanas iemeslus un tos novērst,4) iztīrīt Vecupes krastus Bukultos un nodroši-nāt brīvu ūdens plūšanu uz Baltezeru.Nekavējoties ir jāuzsāk visu grāvju un pļavu tī-rīšana. Aizaugušās pļavas, netīrie un aizbērtie grāvji, nosprostotās caurtekas daudzviet ir ie-mesls teritoriju applūšanai. Šajos darbos aktīvi jāiesaista novada bezdarbnieki. Tīrīšanas laikā

paVasaris nāk ar problēmāmsagatavoto malku var atvēlēt novada vecajiem vientuļajiem cilvēkiem. Grāvji jākopj un jāuztur kārtībā regulāri, tas jāda-ra gan pašvaldībai, gan ikvienam citam īpašnie-kam. Grāvjus nedrīkst izmantot nopļautās zāles un komposta izgāšanai. Nekoptās vietas strauji aizaug, pamazām pārpurvojas un nenovada ūdeni. Regulāri arī jāseko bebru aizsprostojumu vietām un tās jālikvidē.Novada būvvaldei nopietni jāanalizē būvprojektu saskaņošana un būvatļauju izsniegšana applūs-tošajās teritorijās un vietās, kurās, nepārdomāti saimniekojot, var rasties plūdu riski. Ikvienam ze-mes gabalam ir jānodrošina tā ilgtspējīga izman-tošana!

07

laura batareVska

kaspars arnis

garkalnes novada iedzīvotāja,siA „Namdara darbnīca” valdes locekle

siA „Namdara darbnīca” saimnieks

mŪsu tikšanās ar noVada cilVēkiem

Ar Berģu Mūzi-kas un mākslas pamatskolas Vecāku padomes pārstāvjiem vieso-jāmies jaunuzcel-tajā pirmsskolas izglītības iestādē Stopiņu novadā.

Kādā maija vakarā viesojāmies pie dāmu klubiņa „Pīlādzis” pār-stāvēm. Dāmas iepazīstināja mūs ar klubiņa aktivitātēm. Uz-klausījām arī Brigitas Taučkeles izjusto stāstījumu Jāņa Jaun-sudrabiņa piemiņas istabā. Mēs iepazīstinājām dāmas ar parti-jas VIENOTĪBA Garkalnes nova-da komandu pašvaldību vēlēša-nām, mūsu mērķiem un darba prioritātēm.

Lielās talkas dienā mūsu cilvēki strādāja dažādās novada vie-tās. Langstiņos tika sakopts bērnu rotaļu laukums un teritorija ap pašvaldības ēkām Sakaru ielā. Bukultos tika sakopta bēr-zu birztala pie Ādažu ielas. Garkalnē savācām atkritumus pie Krievupes, Baltezerā piedalījāmies ezera krastu uzkopšanā.

Kā zināms, šogad ziema bija īpaši uzstājīga, tā-pēc Garkalnes nodaļas VIENOTĪBAS deputātu kandidāti Jānis Knipšis, Oskars Šestakovskis un Guntars Kniksts nolēma šo situāciju izman-tot un vēl 23. martā Garkalnes novada iedzīvo-tājiem sarīkoja atklātās zemledus makšķerēša-nas sacensības „Langstiņu ezera kauss  2013”. Sacensības guva necerētu atsaucību. Pasā-kumā piedalījās vairāk nekā 40  dalībnieku, kas pārstāvēja ne tikai vietējos Garkalnes novada ciemus, bet bija atbraukuši arī no tādām attā-lām Latvijas vietām kā, piemēram, Kalsnava. Jā-teic – kalsnaviešiem bija vērts mērot garo ceļu, jo divi no trim tika uz goda pjedestāla. Plānojam šīs sacensības rīkot arī nākamgad un aizsākt jaunu tradīciju brīvā laika pavadīšanai.

Cik daudz reižu, sēžot tūristu autobusa gida krēslā, esmu tuviem un tāliem Latvijas ap-

ceļotājiem stāstījusi par Garkalnes novada lie-lāko lepnumu - skaistajiem Pierīgas mežiem ar staltām mastu priedēm un saudzējamo retu-mu - zaļo vārnu. Bet vai tas ir viss? Vai vienam no Latvijas turīgākajiem novadiem tik vien kā, ne uz brīdi neapstājoties, jāizbrauc cauri? Kāds varbūt teiks: „Pie mums jau nekā nav!” Kāds cits vēl piebildīs: „Un nevajag arī!” Un kā gan ne, ja Garkalnes novada domes priekšsēdētājs, uzrunāts par tūrisma attīstību, paziņo, ka tūristi tikai piegāna mežus un izrāda neveselīgu interesi par turīgo priedkalniešu mā-jām: „Mani vēlētāji viņus negrib redzēt!”Bet pa to laiku Ropažu novadā tapis tūrisma in-formācijas punkts, Carnikavā jaunuzceltā ēkā atklāts novadpētniecības centrs, bet pludmales novads Saulkrasti izplata tematisku piedāvā-jumu „Ziemā brauc ciemā!” Tas viss ar pašval-dības svētību? Par nodokļu maksātāju naudu. Gluži vai jābrīnās! Tikai par ko? Par viņiem vai par mums? Vai vēl ir tādas vietas, kurās netiek novērtēta tūrisma pozitīvā ietekme uz tautsaimniecību? Kā nu ne - ir! [„Līgatnei jau viss budžetiņš turas uz tūrismu vien, ko tur salīdzināt ar Garkalni!”  – M. B.] Un tomēr - pat naftas galvaspilsēta Ventspils nes-mādē tūrisma pienesumu.Vai tūrisma attīstība novadā ir zāles, kas ārstē visu? Nebūt ne! Tomēr tas ir veids, kā nopelnīt iztikšanu sev un dod iespēju strādāt citiem, sa-kopt vidi un radīt ko jaunu. Garkalnes novadā ir skaista daba, uzņēmīgi iedzīvotāji un nenovēr-tējama priekšrocība  - Rīgas tuvums. Darbīgi saimnieki rosās savās viesmīlīgajās tūrisma saimniecībās, katrs dara, cik var saviem spē-kiem, aizņemoties un ar Eiropas atbalstu. Tas ir labi un tā jābūt! Jau pats jēdziens „uzņēmējs” norāda, kāda ir šo cilvēku raksturīgākā īpašība. Tomēr mēdz teikt, ka viens nav cīnītājs. Un šajā jomā pašvaldībai paveras plašs darba lauks, ne tik efektīgs, kā sniedzot sociālo palīdzību, bet ilgtermiņā daudz nozīmīgāks, jo rada darbvie-tas, ļaujot cilvēkiem justies noderīgiem. Mūsdienu lielākā bagātība ir informācija, tā pa-ver iespējas un piedāvā risinājumus. Vienam nelielam tūrisma uzņēmumam nav viegli izsekot līdzi visam, kas notiek nozarē. Turklāt daudzos

Pirmajā siltajā aprīļa svētdienā partijas VIENOTĪBA pašvaldību vēlēšanu deputātu kandidāti devās iepazīties ar uzņēmējiem Garkalnes ciemā, apzināt viņu problēmas, saprast, kādu atbalstu viņi vēlētos saņemt no pašvaldības.Laikam nav daudz tādu, kas zina, ka Garkal-nes ciema „Pirts Alpos” saimnieko ļoti gaiši, izglītoti un mērķtiecīgi cilvēki Laura Batarev-ska un Kaspars Arnis. Kaspars pēc izglītības ir meža izstrādes teh-nologs un pēc sirds aicinājuma namdaris, Laura ir diplomēta juriste, apguvusi tūrisma vadību un jau 13 gadus darbojas šajā noza-rē. Viņa ir visu norišu dvēsele. Šo cilvēku pa-veiktais un pozitīvā domāšana vieš cerību, ka Latvijas nākotnei tic un to sargā daudzi cilvēki.Tomēr lielākajai daļai Garkalnes ciema ie-dzīvotāju nav ne jausmas, ka tikai piecus kilometrus no tā centra ir sakopta plaša teritorija, kurā iespējams saņemt brīvā lai-ka pavadīšanas pakalpojumus, iegūt plašu informāciju par koku, tā šķirnēm, redzēt un aptaustīt senos darbarīkus, padarboties ar tiem. Kāzinieki šeit var interesanti pavadīt laiku pēc laulību reģistrācijas līdz mielasta galdam. Šurp brauc arī skolēnu ekskursijas no citiem novadiem.Vai daudzi zina, ka tur ir arī sporta taka, kas īpaši aizrauj gan jaunos, gan aktīvos vecāka gadagājuma cilvēkus? Šeit var šūpoties un ripināt olas Lieldienās, gatavot putnu būrīšus, Adventes vainagus, vienkārši pastaigāties un priecēt acis par koka guļbūves ēkām, klausīties putnu dzies-mas un vienkārši relaksēties.Jaunais pāris var izpildīt Uguns rituālu un ie-kurt savu pirmo pavarda uguni Uguns namā.Bijām pārsteigti, ka Garkalnes novadā ir ļoti maz informācijas par šo vietu, kur iespējams rīkot pasākumus brīvā dabā, pirmām kārtām jau Garkalnes ciema iedzīvotājiem, jo kultū-ras pasākumi lielākoties notiek Berģos, bet Bāliņu apkaime ir ar roku sasniedzama.Arī „Garkalnes Novada Ziņās” neviens nav iedomājies pastāstīt par cilvēkiem, ar ku-riem Garkalnes novads var lepoties. Vienīgi jāatzīst, ka laikā, kad tapa mūsu avīze, Gar-kalnes novada domes mājaslapā tapusi sai-te uz „Namdara darbnīcas” mājaslapu. Kad šo jautājumu uzdevām viesmīlīgajiem saimniekiem, lūk, ko pastāstīja Laura un Kaspars!

par tŪrisma attīstību garkalnes noVadā kādā aprīļa sVētdienā...

projektos galvenie spēlētāji ir pašvaldības, jo privātu juridisku personu tieša līdzdalība nemaz nav paredzēta. Tad nu uzņēmējiem, kurus ne-pārstāv aktīvas pašvaldības, ir jāsamierinās ar to, ko neizvēlas citi. Tam spilgti piemēri ir projekti CHART un „Central Baltic Cycling”. „Negribam un nepiedalāmies!” [M.B.] Bet kāpēc nepiedalāmies, ja paredzami gan tūlītēji, gan ilgtermiņa ieguvumi? Kas ir tie

„mēs”, kas negrib, ja novada pašvaldības vēlētā-ji  - nozares pārstāvji – skaidri un nepārprotami aicina pašvaldību rīkoties?Es no sirds ceru, ka pienāks tāda diena, kad, sē-žot tūristu autobusa gida krēslā, varēs tuviem un tāliem Latvijas apceļotājiem stāstīt par Gar-kalnes novada pašvaldību, kas atbalsta un ciena savu iedzīvotāju centienus. Tas būs solis pretim tam, lai autobusi neizripotu cauri Garkalnes no-vadam neapstājoties. Tie apstāsies, un tūristi izkāps. Viņi izbaudīs Pierīgas mežus, novēr-tēs vietējās tūrisma saimniecības, spirdzinā-sies krodziņos un atpūtīsies pirtīs. Viņi atdarīs mums savus makus un sirdis. Tad Garkalnes no-vads būs vārti uz Vidzemi un mēs būsim lepni, ka esam to paveikuši! Tāpēc mēs pašvaldību vēlēšanās balsosim par tiem, kas atbalsta uzņēmējdarbību un ilgtspējī-gu attīstību.

Izdevējs: Politiskā partija VIENOTĪBA Reģ. nr.: 40008158358. Redakcijas adrese: Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12-3, Rīga, LV 1050. Tālr. 67205472. Fakss 67205473. E-pasts: birojs@vienotiba.lv © Anotāciju un citēšanas gadījumā atsauce uz VIENOTĪBA ir obligāta, pārpublicēšana iespējama, tikai iepriekš rakstveidā vienojoties ar politisko partiju VIENOTĪBA.

ieskaties: www.vienotiba.lv/novados/garkalnes novads

mŪsu deputātu kandidāti garkalnes noVada pašValdības Vēlēšanām:

gunārs bērtulsons(bukulti)siA „silkAlNi”, VAlDes PriekšsēDētĀjs

tĀlr.: 29840709ceDri@iNbOx.lV

elgaliepiŅa(gArkAlNe)gArkAlNes NOVADA DzimtsArAkstu NODAļAs VADītĀjA

tĀlr.: 29495568, elgAl@tVNet.lV

guntars kniksts(lANgstiņi)siA „cēsu klīNikA”, VAlDes PriekšsēDētĀjs

tĀlr.: 29255606 guNtArsk@ltk.lV

alberts krŪmiŅš(berģi)lAs „lAtVijAs krĀjbANkA” AtsAViNĀmO NekustAmO īPAšumu DAļA, NekustAmO īPAšumu PrOjektA VADītĀjs

tĀlr.: 28320140Alberts.krumiNs@lkb.lV

andisgeižāns(gArkAlNe)lr sAeimA, kONsultANts

tĀlr.: 29490116ANDis.geizANs@sAeimA.lV

ilona rozeniece-glandere(bAltezers)bAltic OrgANic trADe AssOciAtiON, VAlDes PriekšsēDētĀjA

mairitanuka(bAltezers)PeNsiONĀre

oskarsšestakoVskis(lANgstiņi)As „ sADAles tīkls”, rAžOšANAs tehNiķis

mārastŪre(berģi)siA „mrs PrOjekti”, VAlDes lOcekle

mārcispriede(uPesciems)siA „ AbOrA”, AutOVADītĀjs

ilonabergmane(gArkAlNe)rīgAs teikAs ViDusskOlAs DirektOre

jānisdaVidoVičs(lANgstiņi)zVēriNĀts ADVOkĀts

jānisknipšis(lANgstiņi)

VinetaViziŅa(lANgstiņi)bjc ik „Auseklis”, PeDAgOģe

zaneseŅkoVa(gArkAlNe)siA „APgĀDs zVAigzNe Abc”, reDAktOre

didziszariŅš(bukulti)siA „kliNtA NiA”, VAlDes lOceklis

leontinaseile(uPesciems)siA „DOktOrĀts berģi”, ĀrstA PAlīgs

dinakaļāne(skuķīši)siA „uPesrūķi”, ADmiNistrAtOre

08

īsās ziŅasIzglītības iestāžu reformas rezultātā no darba nelikumīgi tika atbrīvots Berģu pamatskolas direktors Pēteris Salenieks. Sā-kās tiesu darbi starp P. Salenieku un Garkalnes novada domi. Visās tiesu instancēs tika pieņemti lēmumi P. Salenieku atjau-not darbā un domei izmaksāt P. Saleniekam arī naudas kom-pensāciju. Kompensāciju dome izmaksāja par desmit mēne-šiem, bet par pārējo laika periodu atsakās maksāt, kaut gan Darba likumā tas ir paredzēts. Un atkal P. Salenieks ir spiests taisnību meklēt tiesā. Pirmās instances tiesa lēma par labu P. Saleniekam, bet dome turpina tiesāties. Vai muļķības dēļ netiek ļaunprātīgi tērēti pašvaldī-bas finanšu resursi?

Vai esat pamanījuši, ka visu pavasari kul-tūras centrā notiek teātra izrādes un kon-certi? Vai zinājāt, ka ieeja ir bez maksas? Domes vadība laikam cenšas spodrināt savu tēlu, iebarot vēlētāju, izmantojot paš-valdības publiskos resursus. Nekas jau nenotiek par velti. Kāds par to samaksā... Protams, mēs – nodokļu maksātāji. Vai tie ir lietderīgi tērēti līdzekļi? Varbūt lietderī-gāk bija salabot kādu ielu novadā? Bet gan jau pēc vēlēšanām arī uz izrādēm un kon-certiem būs atkal jāpērk biļetes.

Šī domes sasaukuma deputāti uz savu pirmo sēdi sanāca 2009. gada 1. jūlijā. Bet jau jūlija beigās dome lēma par novada izglītības iestāžu reformu. Lēmumprojektu bez attiecīgās komitejas atzinuma, bez jebkādu izglītības darba speciālistu atzinuma, bez jebkādiem aprēķiniem sagatavoja amatpersonas, kurām nav pedagoģiskās izglītības un pieredzes skolvadībā. Jautājumu sēdes darba kārtībā iekļāva, sēdei sākoties. Vai deputāti spēja tik svarīgu jautājumu izvērtēt bez iepriekšējas analīzes? Bet izvērtē-ja... Rezultāts – Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolai kopš 2009. gada jau sestais direktors! Kāda var būt šīs skolas darba kvalitāte? Zīmīgi, ka Kultūras, sporta, izglītības un jaunatnes lietu domes izglītības komitejā nav iekļauts neviens pedagogs. Kāpēc gan, ja jau pašā komitejas nosaukumā vispirms minēta kultūra, tad sports un tikai pēc tam izglītība? Vai visa pamatā nav atbilstoša izglītība?

cienījamie garkalnieši, gaidīsim jŪsu priekšlikumus un ieteikumus!partijas Vienotība garkalnes noVada nodaļas Valde: