PĀRMAIŅU VADĪBA Latvijas finanšu sektorā 2016-2019

Būtiskāko notikumu un statistikas apskatsKomunikācijas daļa

2019

20%tagadne

IZAICINĀJUMS: būtiska ārvalstu klientu klātbūtne

2

55%virsotne

53.3% - 2006. gada augusts35.9% - 2009. gada jūnijs(pēc krīzes zemākais līmenis 20 gadu laikā)

54.8% - 2015. gada marts

Ārvalstu naudas riska mazināšana kopš 2016. gada:39% - 2017. gada beigās 20% - 2018. gada beigās (-48%)

RISKU MAZINĀŠANAS PIEEJA

Savlaicīgi ārvalstu klientu bankāmFKTK paaugstina normatīvus atbilstoši šo noguldījumu apmēram:

20-40% - likviditātes prasība 40%40-70% - likviditātes prasība 50%70% un vairāk - likviditāte 60%

Ārvalstu klientu bankas - 11

Iekšzemes klientu

bankas/filiāles -4

(Swedbank, SEB banka, Luminor, Citadele )

3

Standarta likviditātes prasība 30%

4

Jaunas prasības finanšu noziegumu novēršanai:

- FKTK vadlīnijas politiski nozīmīgu personu (PNP) uzraudzībai

- Banku klientu anketēšana

- FKTK noteikumi paaugstināta riska klientu padziļinātai izpētei

Sodu un sankciju mehānisma pilnveide un stingrāka piemērošana (2015. gada decembrī pirmo reizi sods kādai Latvijas bankai (Privatbank)- 2 milj.

EUR, 2016 – licences anulēšana Trasta Komercbankai; Swedbank - tikai Latvijā ir noticis izvērtējums, piemērojot sodu un pieprasot novērst nepilnības iekšējās kontroles sistēmās)

FKTK publiskais viedoklis, P. Putniņš: Necaurskatāmu naudas plūsmu apkalpošana Latvijas finanšu sektorā vairs nebūs ienesīgs bizness!

Latvijas iestāšanās process OECD kā katalizators - veikta visaptveroša valsts risku novērtēšana

PĀRMAIŅAS 2016

28darbinieki

2019

6 darbinieki2015

Līdz 2016. gada 1. aprīlim –Finanšu integritātes daļa kā neliela struktūrvienība FKTK Uzraudzības departamenta ietvaros

PĀRMAIŅAS 20165

Atbilstības kontroles departamenta izveide –aprīlis 2016

2015. gada decembrī - OECD starpziņojumā kritika par būtiskiem trūkumiem NILLTFN sistēmā

14.04.2016. - pozitīvs viedoklis, kas apliecina Latvijas uzraudzības institūciju un sektora paveikto NILLTFN jomā

Prioritāro rekomendāciju ieviešana - kvalitatīvs un termiņā veikts uzdevums, un 11. 05. 2016. Latvija saņem OECD padomes uzaicinājumu pievienoties šai organizācijai

07.09. 2016. FKTK vadītājs saņem Ministru kabineta Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu, nodrošinot veiksmīgu Latvijas iestāšanos OECD

OECD dalībvalsts apņemšanās

PĀRMAIŅAS 20166

7

ASV viceprezidenta Džo Baidena vizīte -

kritika Latvijas tiesu varas necaurspīdīgumam,

bažas par maksātnespējas sistēmas administrēšanu,

pamudinājums turpināt korupcijas izskaušanu

un banku sistēmas attīrīšanu.

Džo Baidens 23.08.2016.:

«Underscoring the progress Latvia has made in tightening regulation of its banking sector and cracking down on money laundering, the Vice President encouraged Prime Minister Kucinskis to take further steps to improve Latvia’s investment climate progresu.»

PĀRMAIŅAS 2016

ASV ekspertu neatkarīgās pārbaudes 12 Latvijas bankās - Navigant Consulting Inc., Exiger LLC un Lewis Baach KaufmannMiddlemiss veica pārbaudi pēc vienotas metodoloģijas atbilstoši ASV prasībām NILLTFN jomā

Pilnveidots FKTK uzraudzības modelis, ietverot aktuālo starptautisko praksi

FKTK uzrauga, kā bankas īsteno rekomendāciju ieviešanas plānus

Visas bankas var turpināt strādāt

Individuālas rekomendācijas

PĀRMAIŅAS 20168

FKTK publiskā prezentācija: GALVENIE SECINĀJUMI PĒC ASV NEATKARĪGĀS PĀRBAUDES:

https://www.fktk.lv/wp-content/uploads/2019/05/ASV_audits_NRD_bankas_.pdf

9

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumi:

turpmāk būs pienākums likuma subjektam regulāri pārskatīt un aktualizēt procedūras, kā arī veikt NILLTF riska novērtējumu

juridiskā veidojuma identificēšana notiks atbilstoši FATF rekomendācijām (definēts termins «gadījuma rakstura darījumi»)

precizēta patiesā labuma guvēja (PLG) definīcija atbilstoši starptautiskajiem standartiem

Balstoties pārbaudēs konstatētajās nepilnībās un ieviešot starptautiski atzīto praksi, FKTK izstrādā - ieteikumus kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai

Ārvalstu klientu noguldījumu kritums - 30% apmērā

PĀRMAIŅAS 2017

10

FKTK sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju piecās Latvijas bankās konstatē netiešu pret Ziemeļkoreju noteiktā sankciju režīma apiešanu - bankas saņem sodu un uzdevumu pilnveidot iekšējās kontroles sistēmas (AS «Baltikums Bank», AS «Privatbank», AS «Reģionālā investīciju banka»,

AS «NORVIK BANKA», AS «Rietumu Banka»)

Publiskā pozīcija - fundamentālu pārmaiņu posms banku sektorā konsekventi turpinās, P. Putniņš: «Klientu bāzes kritiska pārvērtēšana, pakāpeniski pārtraucot sadarbību ar augsta riska ārvalstu klientiem ir prioritārs uzdevums. Ikviens drīkst uzņemties tikai tādu risku, kādu tā kontroles sistēmas spēj pārvaldīt.»

PĀRMAIŅAS 2017

Basel AML Index - Latvija ir izkļuvusi no to valstu saraksta, kurās naudas atmazgāšana ir primāri nozīmīga problēma

11

13.02.2018. - ASV Valsts kases departamenta FinCEN paziņojums par

Latvijas AS ABLV Bank kā tādu, kas rada bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju

FKTK publiskā pozīcija, P. Putniņš: «ABLV Bank uzraudzība no FKTK puses ir bijusi ļoti cieša tieši pēdējos gados - ir veikts ļoti liels korektīvais darbs, sodi šai bankai ir bijuši lielākie nekā līdz šim jebkad Latvijā. Ieguldījumi, iekšējās kontroles sistēmās – ap 20 miljoni eiro. Tas, kas ir noticis šogad -tā ir vēsturiskā mantojuma atbalss. To vienmēr bankām atgādinām -reputācijas risks šādos gadījumos var transformēties šādā veidā.»

FinCEN vērtējums par FKTK veikumu: «Kopš 2015. gada FKTK ir veikusi nozīmīgu

darbu, lai veiksmīgi virzītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas regulējuma reformu, kā arī tā prasību izpildi. Tomēr kā norādīts jau 2014. gada FinCEN ziņojumā, pozitīvas pārmaiņas var panākt tikai konsekventi sadarbojoties ar bankām. Nepieciešamība stiprināt esošo kapacitāti joprojām ir ilgtermiņa uzdevums, ņemot vērā komplicēto naudas atmazgāšanas izmeklēšanas un lietas ierosināšanas procesu»*

PĀRMAIŅAS 2018

PĀRMAIŅAS 201812

13

26.04.2018. – Eiropas Parlamentā pirmā publiskā uzklausīšana TAX 3komitejā «Cīņa ar naudas atmazgāšanu ES banku sistēmā» (AS ABLV Bank –

Latvijas gadījums; Pilatus Bank – Maltas gadījums, Danske Bank un Versobank AS – Igaunijas gadījums)

FKTK prezentē jauno uzraudzības

pieeju – banku sektora pašattīrīšanās

un risku mazināšanas vadību

FKTK uztur iniciatīvu par vienotu

finanšu noziegumu izmeklēšanas

iestādi Eiropas telpā

Foto: Eiropas Parlaments, 26.08.2018.

FKTK delegācija – P. Putniņš, G. Romeiko, N. Dambure

UZKLAUSĪŠANA EP TAX3 KOMITEJĀ

14

PUBLISKĀ POZĪCIJAFKTK priekšsēdētājs

Pēters Putniņš:

«Mums aktuāls ir jautājums, no kurienes uz Latviju ir atnākusi aizdomīgā nauda, un kur paliek šie līdzekļi pēc tam, kad to apkalpošana Latvijā atzīta par nevēlamu un Latvijas bankas par to ir sodītas? Arī saistībā ar sankciju netiešu pārkāpumu Latvijas bankas tika sodītas, taču tā nauda nenokrita no Mēness, tā ienāca no citām Eiropas bankām, turklāt naudas ceļš bija plaši sazarots. Mēs neesam dzirdējuši, ka citas jurisdikcijas būtu sodījušas savas bankas. Ir jāvērtē aizdomīgu līdzekļu kustība eirozonas kontekstā un jāveido vienota institūciju Eiropā, kas varētu veikt netīrās naudas risku kontroli un nodrošināt izmeklēšanas darbības līdzīgi kā ASV to dara FinCEN.» Brisele, Eiropas Parlaments, 26.04.2018.

UZKLAUSĪŠANA EP TAX3 KOMITEJĀ

15

12.06.2018. FKTK padomes lēmums – AB LV Bank pašlikvidācijas procesa ievirzīšana tiesiskās un konstruktīvās sliedēs

Līdzdalība kreditoru naudas kontroles metodoloģijas izstrādē (Ernst&Young)

06.03.2019. FKTK padome saskaņo metodoloģiju (saskaņota ar Latvijas Noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu un pārrunāta ar FinCEN kolēģiem ASV)

FKTK pozīcija, P. Putniņš: «Pārmaiņu vadības process Latvijas banku sektorā ir noslēguma fāzē. Vairs nav pamata runāt par Latvijas bankām kā tādām, kuras fokusējušas savu biznesu uz ārvalstu klientu naudas apkalpošanu. Iekšzemes un Eiropas Savienības valstu noguldījumu dominance ir acīmredzama - 91% .»

TAX3 komiteja atbildes vizītē Rīgā 31.08. 2018. novērtē Latvijas banku biznesa transformācijas gaitu, aicinot to turpināt

PĀRMAIŅAS 2018

FKTK Moneyval 2018 ziņojumā

Daļa novērtējuma rekomendāciju FKTK atbildības jomā ziņojuma brīdī ir ieviestas!

• Novērtēts, ka FKTK uzrāda visaugstāko izpratni par finanšu noziegumu riskiem finanšu sektorā

• Pretēji FKTK konsekventajai pieejai risku mazināšanā riska apetīte uzraugāmajā sektorā mainās lēnām

• FKTK izveidotā uzraudzības pieeja ir balstīta risku izvērtēšanā

• FKTK identificē naudas atmazgāšanas draudus detalizētā dalījumā uzraugāmajā nozarē (čaulas, maksājumu iestādes, e-naudas iestādes, fiduciārie kredīti u.c.)

• FKTK ir rīkojusies atbilstoši un piemērojusi ievērojamus sodus t.s. ārvalstu klientu bankām Latvijā par nespēju identificēt patiesā labuma guvējus un ieviest adekvātas iekšējās kontroles sistēmas

• FKTK demonstrē proaktīvu uzraudzības pieeju un aktīvi iesaistās starptautiskajā sadarbībā

16

85 %

PĀRMAIŅU VADĪBA - SANKCIJAS17

55 sankcijas

32 soda naudas

23 administr.

akti2

anulētas licences

29 sankcijas

13 soda naudas

Sodi 5 valdes locekļiem, 3

amatpersonu brīdinājumi

4 brīdinājumi

bankām

Administr. līgumi

1 aizliegums

sniegt pakalp.

2 anulētas licences

11 gados(2003. – 2014. gads)

4 gados(kopš 2014. gada otrās puses)

~ 15.93 milj. eiro

~1.2 milj. eiro

2014Pievienošanās eirozonai/sākas sankciju publiskošana

Kopā: 70 000 eiro sodanauda 1 bankai;2 brīdinājumi bankām.

SODI UN KOREKTĪVIE PASĀKUMI18

Kopā: 2.4 milj. eirosoda naudas 4 bankām;Soda naudas 4 bankuvaldes locekļiem~ 145 000eiro;2 brīdinājumi 1 bankai.

2015Pirms pievienošanās OECD

Kopā: 5.96 milj. eirosoda naudas 4 bankām;1 bankai darbībasierobežojumi un licencesatsaukšana;1 bankai aizliegums sniegt pakalpojumus Latvijā.

2016Latvija iestājas OECD 01.07.

+ 6 milj. eiroieguldīti kontrolessistēmu pilnveidē

Kopā: 3.5 milj. eirosoda naudas 5 bankām(t.sk. par Z-Korejassankciju apiešanusadarbībā ar FIB);3 banku amatpersonāmpubliski brīdinājumi.

2017

+ 12.5 milj.eiro būtujāiegulda kontrolessistēmu pilnveidē līdz2020. gadam

19

Trijos gados Latvijas banku sistēmu pametuši 10 miljardi EUR ārvalstu klientu naudas, bet maksājumi ASV dolāros sarukuši 26 reizes

2018. gada augustā bankas ir pilnībā pārtraukušas darbību ar Latvijā aizliegtajām čaulas kompānijām

NVS klientu ekspozīcija mazināta līdz 5 - 6%

FKTK ir ziņojusi Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem 2 mljrd. EUR apmērā (2016-2019)

FKTK piemērotie sodi finanšu iestādēm ir pieauguši 16 reizes: 11 gados -1.2 milj. EUR, 4 gados - 16 milj. EUR

02.2019. - apstiprināti jaunie 12 mazo banku biznesa modeļi

SEKTORĀ - STABILITĀTE

PĀRMAIŅU VADĪBA - REZULTĀTI

20

18%

26%

9%

47%

EU Other CIS Latvia

11%

6%

5%

78%

TAGADNE: Eiropas telpas un iekšzemes klienti

2015

~90%Iekšzemes un

ES

noguldījumi

~65%Iekšzemes un

ES

noguldījumi

2018*

21 RISKU MAZINĀŠANA NOGULDĪJUMOS

0

2

4

6

8

10

12

14

20

15

20

16

20

17

12.0

2.2

01

8

31.0

3.2

01

8

30.0

6.2

01

8

12.0

7.2

01

8

30.0

9.2

01

8

31.1

2.2

01

8

31.0

3.2

01

9

20

15

2016

20

17

12.0

2.2

01

8

31.0

3.2

01

8

30.0

6.2

01

8

12.0

7.20

18

30.0

9.2

01

8

31.1

2.2

01

8

31.0

3.2

01

9

1.grupas bankas 2.grupas bankas

Iekšzemes Ārvalstu

Noguldījumi, mljrd. eiro

22 PĀRMAIŅAS: ĀRVALSTU NOGULDĪJUMI

23 PĀRMAIŅAS MAKSĀJUMOS

24 PĀRMAIŅAS: ČAULU UZŅĒMUMI

25 PĀRMAIŅU SEKAS FINANŠU SEKTORĀ

26

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš:

«Noteikti nav daudz valstu, kurās bankas spētu tik mierīgā un kontrolētā veidā nodrošināt, ka ierobežotā laika posmā

tiek panākts šāds lūzums. Mums nav vairs iemesla runāt par riskantas ārvalstu naudas nekontrolētu plūsmu Latvijā. Mainoties ģeopolitiskajiem un drošības akcentiem pasaulē, pārbaudes siets, kuram gāja cauri mūsu bankas bija vēl smalkāks, nekā mums šķita iepriekš. Vēsturiska risku mazināšana ir paveikta, atbrīvojot valsti no lieka reputācijas riska, arī izpratne par biznesa pieeju kopīgiem spēkiem ir ievirzīta citā gultnē. Pēc šīs transformācijas saplūdīs līdzšinējās divas Latvijas banku grupas, un nebūs vairs tādu specifisku ārvalstu klientu banku Latvijā."

PĀRMAIŅU VADĪBA: POZĪCIJA

27

• Mērķa tirgu maiņa – LV un ES

• Riskantāko klientu segmenta samazinājums ~ 5%

• Atteikšanās no ātro transakciju biznesa kā

biznesa pamatelementa

• Alternatīvas biznesa līnijas un pakalpojumi

• De-risking process ikdienā

REZULTĀTS:Modelis ir dzīvotspējīgs, ilgtspējīgs un pelnītspējīgs (vērtējam 1-3 gadu periodā)

JAUNI BIZNESA MODEĻI

Jauni klienti no LV un EEZKreditēšana dažādos klientu segmentos/dažādu kredītu veidiProjektu finansēšanaInvestīciju pakalpojumiIeguldījumu pakalpojumu attīstīšana/Aktīvu pārvaldīšana

Digitālo pakalpojumu attīstīšana: E –komercijaFinTech pakalpojumi

Fokuss: LV&ES

~5% NVS klientu6% citi

BIZNESA MODEĻU IESPĒJAS28

29

Turpinās pastiprināta FKTK kontrole:

Pelnītspēja, kapitāla pietiekamība, NILLTF riska līmenis

Individuāla uzraudzība un riska apetītes vērtēšana

Klientu atbilstības pārbaudes (NVS segments, klientu grupas, SIA un to PLG ,

t. sk. atļauto «čaulu kompāniju» pārbaudes - vai nav pazīmju, kas norāda uz aizliegto veidu

pazīmēm)

Tiek nodrošināta banku paškontrole:

Esošo/no jauna piesaistīto klientu riska profils

Transakciju atbilstība jaunajam biznesa modelim

NB! Ārvalstu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās turpina sarukt arī 2019. gada 1. ceturksnī

RISKU VĒRTĒŠANAS PIEEJA

PALDIES!FINANŠU UN KAPITĀLA TIRGUS

KOMISIJAKungu ielā 1, Rīga LV 1050, tālr.: +371

67774800fktk@fktk.lv | www.fktk.lv