620
O u r c e n s u s , o u r f u t u r e : b e p a r t o f i t ! Relatóriu Suco Volume 4 Sensu Populasaun no Uma-Kain 2010

Publication 4 Tabela TETUM.indd

  • Upload
    buikien

  • View
    241

  • Download
    11

Embed Size (px)

Citation preview

  • Our

    cen

    sus, o

    ur future: be part of it!

    Relatriu SucoVolume 4

    Sensu Populasaun no Uma-Kain 2010

  • ii

  • i

    Sensu Populasaun no Uma-kain TLS, 2010

    Volume 4: Relatriu Suku

    Testu DNE ho UNFPA 2011

    Direco Nacional de Estatstica (DNE)Fundu Nasoens Unidas ba Populasaun (United Nations Population Fund/UNFPA)

  • ii

  • iii

    ALAS

    OSSU

    SUAI

    SAME

    LOSPALOS

    VIQUEQUE

    LACLO

    LAUTEM

    LACLUTA

    NITIBE

    VEMASE

    BAUCAU

    BALIBO

    LAGA

    LACLUBAR

    ILIOMAR

    LALEIA

    ATABAE

    TUTUALA

    HATOLIA

    ZUMALAI

    FATUBERLIU

    AINARO

    AILEU VILA WATULARI

    MALIANA

    BAGUIA

    MAUBARA

    HATU-UDO

    CAILACO

    LURO

    REMEXIO

    QUELICAI

    TILOMAR

    ATSABE

    PANTE MACASAR

    TURISCAIMAUBISSE

    LOLOTOE

    BAZARTETE

    LIQUIDOE

    VENILALE

    SOIBADA

    FOHOREM

    RAILACO

    MANATUTO

    BOBONARO

    BARIQUE/NATARBORA

    ATAURO

    OESILO

    FATUMEAN

    LIQUI

    LETEFOHO

    ERMERA

    MAUCATAR

    UATUCARBAU

    HATU-BUILICO

    LAULARA

    PASSABE

    FATULULIC

    LAUTEM

    VIQUEQUE

    BAUCAU

    MANATUTO

    MANUFAHI

    AILEU

    BOBONARO

    COVA LIMA

    AINARO

    ERMERA

    OECUSSE

    LIQUICA

    DILI

    Mapa Sub-distritu iha Timor-Leste, 2010

    Indonesia

    METINARO

    CRISTO REI

    VERA CRUZ

    DOM ALEIXO

    NA

    INFE

    TO

    DILI

    LegendaBaliza Sub-distritu

    indonesia

    40 25 50 75 10012.5

    Kilometru

    1:1,380,000Eskala

    0 105

    Kilometru

    1:450,000Eskala

    Mapa sub-distritu iha Timor-Leste, 2010

  • iv

    TERMU NO ABRAVIASAUN

    RDTL Repblica Democrtica de Timor-LesteMOF Ministeriu FinansasDGPAR Diretr-Geral Poltika, Anliza no Peskisa DNE Direco Nacional de Estatistca UNFPA Fundu Nasoens Unidas ba PopulasaunNCSC Komisaun Orienta Sensu Nasionl CTC Komit Sensu Tkniku NCC Kordenador Sensu NasionlDA Administrador DistrituDCC Komit Sensu Distritu EA rea EnumerasaunTLS Timor-LesteGPS Sistema Pojisionamentu Jeografi ka GIS Sistema Informasaun Jeografi aREDATAM Retrieval of Data for small by MicrocomputerCSPro Census and Survey Processing SystemPES Survei Postu Enumerasaun CPO Sede Projetu SensuDCO Sede Sensu Distritu SDCO Sede Sensu Sub-DistrituPSAs Sistema Servisu Anunsiomentu ba Publiku RWSSP Programa Fornesementu Bee no Sanitasaun ba rea RuraisCMU Unidade Mapa SensuNGO Organizasaun Non Govermental SEFOPE Sekretariadu Estadu Formasaun no Empregu ILO Organizasaun Trabalhador Internasionl UNESCO Nasoens Unidas ba Edukasaun Sientfi ku no Organizasaun Kultural

    FAO Organizasaun Ai-han no Agrikultura UN Nasoens Unidas UNMIT Misaun Integrada Nasoens Unidas nian ihaTimor-LesteUNICEF Fundu Nasoens Unidas ba LabarikSRSG Reprezentante espesil Sekretriu Jerl Nasoens UnidasISF Forsa Estabilizasaun Internasionl UNPOL Polisia Nasoens Unidas PNTL Polisia Nasionl Timor-Leste

    Termu no Abraviasaun

  • v

    Lista Kontributr

    Diretr-Geral Poltika, Anliza no Peskisa Antonio Freitas

    Diretr Direco Nacional de EstatsticaElias dos Santos Ferreira

    Konsultr Tkniku SensuFredrick Otieno Okwayo

    Ekipa KompilasaunElias dos Santos FerreiraFredrick Otieno OkwayoPeter N. WekesaTeguh PramonoJ.B. PriyonoWaris MarsisnoSilvino LopesHelio XavierAnastasia S. E. P. VongCesar Melito MartinsAfonso MartinsJoo GusmoAlipio Cardoso Moniz

    Ema neeb halo Revizaun/TradusaunFilip AnderssonHelio XavierCarla da CostaMonica AraraMiguel Maia dos SantosRosa Tilman

    Prosesa Dadus ho ITPeter N. WekesaSilvino LopesLoureno SoaresWaris MarsisnoAnacleto BentoFrancelino Leo Freitas

    AdministrasaunWalter EstradaJos Jordo EstelvidioSilvina Soares da CostaPaulina Rita Viegas

    GIS ho Tkniku halo MapaThinley J. WangdiAlipio Cardoso MonizJoo Gusmo

    Desea, Seting ho PublikasaunDomingos Sebastio Freitas

    Autr Fotografi staBernardino Soareas (UNMIT)Joo Gusmo (UNFPA)

    Lista Kontributr

  • vi

  • vii

    Prembulu

    Ida nee oportunidade neeb diak ba hau atu aprezenta rezultadu fi nl hosi Sensu Populasaun no Uma-kain Timor-Leste 2010. Publikasaun sira sei fahe ba tolu, hatoo estatstika detalladu kona-ba karaterstika populasaun no Uma-kain Timor-oan. Rezultadu fi nl ida nee bazeia ba supervizaun neeb detalladu no tabulasaun hosi dadus kada ema indivdu neeb enumera iha sensu. Figura fi nl mak hamutuk ema 1.066.409 iha kalan sensu, konfi rma ho totl populasaun iha relatriu pre-liminriu neeb publika iha fulan-Outubru 2010 hetan diferensa uitoan ka marjinl.

    Informasaun neeb kontempla iha publikasaun sira nee hamutuk ho baze dadus sensu no plataforma GIS-Geographic Information System (sistema informasaun jeogrfika) mak sai hanesan kestaun importante hodi dezenvolve ita-nia nasaun. Liu hosi informasaun ida nee, estratjia no aprosimasaun kona-ba Planu dezenvolvimentu iha ita-nia nasaun bele lalais liu tan. Nunee ms, rekursu Governu no kontribuisaun hosi ita-nia parseiru dezenvolvimentu agora bele kona loloos no utiliza hodi prods rezultadu neeb mak ita hakarak hosi setr prioridade ka setr xave sira.

    Tanba nee, ita rekomenda katak estatstika detalladu ida nee bele uza iha ita-nia inisiativa planu tomak iha ita-nia nasaun no hodi halo projesaun ba ita-nia rekursu potensil ho nasaun sira seluk.

    Sensu 2010 sei la atinji nia objetivu bainhira la hetan apoiu msimu hosi Governu Timor-Leste neeb apoiu rekursu oioin hodi halao sensu. Tan nee, ita-nia agradesimentu hatoo ba ita-nia ema sira neeb ho laran diak no ativu f sira-nia kooperasaun durante prosesu sensu tomak.

    Nunee ms ita-nia agradesimentu hatoo ba Fundu Populasaun Nasoens Unidas (United Nations Population Fund-UNFPA) hodi kompleta esforsu hosi Governu f apoiu iha parte tknika, finansa no administrasaun iha prosesu sensu tomak. Nunee ms, UNFPA dezenvolve kapasidade hosi Timor-oan sira liu hosi f kursu ba funsionriu xave iha area populasaun no dezenvolvimentu iha Direco Nacional de Estatstica. Apresiasaun espesil ms ba Sekretariadu Estatstika Nasionl Repblika Indonezia neeb apoia sira-nia funsionriu hodi akompaa ita durante treinamentu funsionriu kampu, enumerasaun iha kampu, no etapa prosesa dadus hosi prosesu sensu.

    Ikus liu, ba membru Komit Orientadr Sensu Nasionl no Komit Sensu Tkniku, Jestaun no funsionriu hosi Direco Nacionl de Estatstica, professional lokl no internasionl sira, ba sira-nia serbisu estra durante planu, rekolla dadus, prosesa dadus no etapa hakerek relatriu hosi sensu, obrigadu ba ita boot sira-nia komitmentu no dedikasaun neeb rezulta ba iha serbisu diak ida nee.

    Ita hein katak parseiru dezenvolvimentu ativu sira iha nasaun ida nee, ajnsia internasionl sira, peskizadr sira, no pbliku jerl sei uza didiak publikasaun sira nee.

    Prembulu

    Emilia PiresMinistra Finansa, Governu Repblica Demortica de Timor-Leste

    Emilia Pires

  • viii

  • ix

    Tabela Konteudu

    Pjina

    PROSESU HOSI SENSU POPULASAUN NO UMA-KAIN TIMOR-LESTE, 2010 .................................................................................................................... 1

    Mapa Sub-distritu iha Timor-Leste, 2010 .............................................................................................................................. iii

    Prembulu .............................................................................................................................. vii

    Rezumu badak hosi Figura Sensu .............................................................................................................................. xxi

    Mapa Suku iha Timor-Leste, 2010 .............................................................................................................................. xxvii

    Suku nia naran ho nmeru iha Timor-Leste, 2010 .............................................................................................................................. xxviii

    1. Prembulu .............................................................................................................................. 1

    2. Introdusaun .............................................................................................................................. 1

    3. Objetivu .............................................................................................................................. 2

    4. Organizasaun sensu .............................................................................................................................. 2

    5. Mapa Kartografi a .............................................................................................................................. 3

    6. Dezenvolve Kestionriu Sensu .............................................................................................................................. 47. Foka ba iha Asuntu Jneru .............................................................................................................................. 5

    8. Sensu Pilotu .............................................................................................................................. 5

    9. Publisidade .............................................................................................................................. 6

    10. Rekrutamentu no Treinamentu .............................................................................................................................. 6

    11. Enumerasaun .............................................................................................................................. 7

    12. Survei Postu Enumerasaun .............................................................................................................................. 8

    Figura 1: Medida Populasaun hosi Timor-Leste, 1980 2010 .............................................................................................................................. 2

    Tabela Konteudu

  • x

    Tabela Konteudu - Kontinua

    Pjina

    13. Prosesa Dadus .............................................................................................................................. 8

    14. Rezultadu Preliminriu .............................................................................................................................. 815. Lisaun Aprendida .............................................................................................................................. 9

    16. Dezafi u .............................................................................................................................. 10

    KONSEITU XAVE NO DEFINISAUN .............................................................................................................................. 10

    1. Kalan Sensu .............................................................................................................................. 10

    2. rea Enumerasaun .............................................................................................................................. 10

    3. Klasifi kasaun Urbanu no Rurl .............................................................................................................................. 10

    4. Uma-kain Konvensionl .............................................................................................................................. 11

    5. Uma-kain Non-Konvensionl .............................................................................................................................. 11

    6. Estrutura .............................................................................................................................. 11

    7. Unidade Uma .............................................................................................................................. 11

    8. Idade .............................................................................................................................. 11

    9. Estadu Svil .............................................................................................................................. 11

    10. Relijiaun .............................................................................................................................. 11

    11. Lian Materna/afi liasaun tniku .............................................................................................................................. 11

    12. Defi siente .............................................................................................................................. 11

    13. Migrasaun .............................................................................................................................. 12

    14. Sidadania .............................................................................................................................. 12

    15. Rejistrasaun Moris .............................................................................................................................. 12

    16. Edukasaun .............................................................................................................................. 12

    Tabela Konteudu

  • xi

    Tabela Konteudu - Kontinua

    17. Forsa Serbisu .............................................................................................................................. 13

    18. Okupasaun .............................................................................................................................. 14

    19. Indstria .............................................................................................................................. 14

    20. Fertilidade .............................................................................................................................. 14

    21. Labarik neeb moris .............................................................................................................................. 14

    Refernsia .............................................................................................................................. 581

    Aneksu .............................................................................................................................. 582

    1. Lista Kontributr .............................................................................................................................. 583-588

    2. Kestionriu Sensu .............................................................................................................................. 589

    Pjina

    Tabela Konteudu

  • xii Tabela Konteudu

    Tabela Konteudu - Kontinua

    Tabela 1.1. Populasaun grupu idade tinan lima tuir suku, seksu, numeru uma kain, no numeru xefe uma kain feto..................................................... 15-94

    Tabela 1.2: Populasaun tuir grupu idade espesial, suku no seksu .............................................................................. 95-144

    Tabela 2: Populasaun idade tinan lima ba leten tuir atende eskola, suku no seksu .............................................................................. 145-194

    Tabela 3: Populasaun idade tinan lima no liu tuir nivel edukasaun, suku no seksu .............................................................................. 195-268

    Tabela 4: Populasaun idade tinan 10 ba leten tuir atividade ekonomia, suku no seksu .............................................................................. 269-319

    Tabela 5: Uma kain tuir tipu nain ba uma iha kada suku .............................................................................. 320-343

    Tabela 6: Uma kain tuir tipu materil didin-lolon liur ka esternal, iha kada suku .............................................................................. 344-368

    Tabela 7: Uma kain tuir materil konstrusaun ba uma kakuluk iha kada suku .............................................................................. 369-394

    Tabela 8: Uma kain tuir konstrusaun materil ba rai uma-laran iha kada suku .............................................................................. 395-410

    Tabela 9: Uma kain tuir enerjia prinsipal hodi tein iha kada suku .............................................................................. 411-426

    Tabela 10: Uma kain tuir enerjia prinsipal hodi fo naroman iha kada suku .............................................................................. 227-442

    Tabela 11: Uma kain tuir bee-moos hemu, iha kada suku .............................................................................. 443-468

    Tabela 12: Uma kain tuir tipu sentina-fatin iha kada suku .............................................................................. 469-497

    Tabela 13: Uma kain tuir tipu sasan uma-laran nian iha kada suku .............................................................................. 498-524

    Tabela 14: Uma kain neebe involve iha produsaun aihan tuir tipu aihan iha kada suku .............................................................................. 525-551

    Tabela 15: Uma kain neebe involve iha hakiak animal tuir tipu animal neebe hakiak iha kada suku ........................................................................ 552-580

    Pjina

    Lista ba tabela - Volume 4

  • xiii

    Rezumu badak hosi Figura Sensu

    1. Nmeru distritu 132. Nmeru Sub-distritu 653. Nmeru Suku 4424. Nmeru Aldeia 2225

    6. Persentajen hosi populasaun urbanu 29.67. Nivel kresimentu populasaun kada tinan 2.418. Nmeru Uma-kain

    Totl nmeru Uma-kain privadu (Totl) 184,652 Totl nmeru Uma-kain (Urbanu) 47,723Totl nmeru Uma-kain (Rurl) 136,929Persentajen hosi Xefe Uma-kain neeb lidera hosi feto 16

    9. Densidade Populasaun Densidade populasaun (per Km 2) 71Densidade populasaun (per Km 2 Urbanu) 352Densidade populasaun (per Km 2 Rurl) 53

    10. Persentajen hosi populasaun tuir grupu idadeLabarik (idade tinan 0 14) 41.4 Populasaun neeb ekonomikamente produtivu

    (idade tinan 15 64) 53.9Populasaun neeb Idozu ( idade tinan 65+ ) 4.7

    Populasaun Seksu hotu Mane FetoTotl 1,066,409 544,198 522,211 Urbanu 316,086 166,163 149,923 Rurl 750,323 378,035 372,288

    11. Rsio Dependnsia (Totl) 85.712. Rsio Seksu

    Rsio Seksu (Totl) 104.2 Rsio Seksu (Urbanu) 110.8 Rsio Seksu (Rurl) 101.5

    13. Persentajen populasaun tuir RelijiaunKatliku 96.9 Protestante / Evanjlika 2.2 Musulmanu 0.3 Seluk 0.5

    14. Populasaun tuir Sidadania

    Timor oan 1,055,426 Ema Estranjeiru 10,983

    PIB Totl Urbanu RurlPrimriu

    Totl 104.6 106.4 104.1Mane 105.6 108.0 104.9Feto 103.6 104.6 103.2

    Pre-SekundriuTotl 74.3 115.2 60.5Mane 73.5 113.1 60.2Feto 75.1 117.6 60.8

    SekundriuTotl 61.1 112.9 35.4Mane 64.0 121.0 37.1Feto 58.2 105.3 33.8

    5. Populasaun urbanu no rurl tuir seksu

    15. Proporsaun Inskrisaun Bruto/PIB (Gross Enrolment Ratio/GER)

    Rezumu badak hosi Figura Sensu

  • xiv

    16. Proporsaun Inskrisaun Lkidu/PIL (Net Enrolment Ratio/NER)

    18. Persentajen hosi populasaun tuir defi siente:

    17. Proporsaun Literasia Adultu/Adult literacy rate (persentajen hosi pop-ulasaun idade tinan 15 ba leten neeb literasia iha lian Tetun, Portu-gs, Lian Indonzia no Ingls). Ida nee mak defi nisaun literasia hosi ema neeb mak hatene lee no koalia deit + ema neeb mak hatene koalia, lee, no hakerek iha lian Tetun, Portugs, Lian Indonzia no Ingls).

    PIL Totl Urbanu RurlPrimriu

    Totl 70.6 80.2 67.4Mane 69.9 79.8 66.6Feto 71.3 80.6 68.2

    Pre-SekundriuTotl 23.0 40.4 17.1Mane 21.1 36.4 15.9Feto 25.0 44.7 18.4

    SekundriuTotl 16.0 30.0 9.1Mane 14.1 26.4 8.3Feto 17.9 33.3 9.9

    Seksu Totl URBANU RurlLee no koalia deit + Koalia, lee, no hakerek iha lian Tetun

    Seksu hotu 56.1 80.9 44.6Mane 61.3 83.4 50.3Feto 50.9 78.0 39.1

    Lee no koalia deit + Koalia, lee, no hakerek iha lian PortugsSeksu hotu 25.2 40.1 18.3

    Mane 29.0 42.8 22.1Feto 21.4 37.0 14.6

    Lee no koalia deit + Koalia, lee, no hakerek iha lian Indonzia Seksu hotu 45.3 74.1 31.8

    Mane 50.0 77.2 36.5Feto 40.5 70.6 27.3

    Lee no koalia deit + Koalia, lee, no hakerek iha lian InglsSeksu hotu 14.6 24.7 7.6

    Mane 17.0 32.8 9.1Feto 12.3 26.2 6.2

    Defi siente PersentajenIha forma defi sinsia balun * 4.6

    Lao 2.0Haree 2.8Rona 1.7

    Inteletul/kondisaun mentl 1.3

    * ho forma defi sinsia balun hosi tipu 4 neeb kobre iha sensu.

    Rezumu badak hosi Figura Sensu

  • xv

    19. Persentajen hosi populasaun idade tinan 5 mai kraik tuir estatuta rejistrasaun moris:

    20. Taxa partisipasaun iha forsa serbisu (Labour-force participation rate)

    21. Taxa empregu (Employment rate)

    Estatuto Rejistrasaun Persentajen Sertifi kadu moris RDTL 30.0Sekretariadu Rejistrasaun Sivl 1.5Ospitl 21.9Suku 8.9Igreja 28.3Rejistra iha fatin seluk 0.3La rejistra 7.2La hatene 1.7La relata 0.1

    Totl Urbanu RurlSEKSU HOTU

    Idade tinan 10 ba leten 46.4 42.0 48.3Idade tinan 15 ba leten 54.6 48.5 57.4Idade tinan 15 - 64 54.7 48.8 57.7

    MANEIdade tinan 10 ba leten 61.1 55.2 63.9Idade tinan 15 ba leten 72.7 63.6 77.3Idade tinan 15 - 64 72.8 63.8 77.6

    FETOIdade tinan 10 ba leten 31.3 27.5 32.9Idade tinan 15 ba leten 36.2 31.7 38.2Idade tinan 15 - 64 36.3 32.0 38.4

    Totl Urbanu Rurl

    Taxa empregu

    Taxa laempregu

    Taxa empregu

    Taxa laempregu

    Taxa empregu

    Taxa laempregu

    SEKSU HOTUIdade 10 ba leten 89.6 10.4 82.8 17.2 92.2 7.8 Idade 15 ba leten 90.5 9.5 83.3 16.7 93.3 6.7 Idade 15 - 64 90.2 9.8 83.3 16.7 93.1 6.9

    MANEIdade 10 ba leten 90.4 9.6 83.5 16.5 93.2 6.8 Idade 15 ba leten 91.1 8.9 83.9 16.1 94.1 5.9 Idade 15 - 64 90.8 9.2 83.8 16.2 93.8 6.2

    FETOIdade 10 ba leten 88.0 12.0 81.3 18.7 90.3 9.7 Idade 15 ba leten 89.1 10.9 82.0 18.0 91.7 8.3 Idade 15 - 64 89.0 11.0 82.0 18.0 91.6 8.4

    Rezumu badak hosi Figura Sensu

  • xvi

    22. Persentajen hosi Uma-kain tuir tipu nain ba uma

    23. Persentajen hosi Uma-kain tuir tipu materil didin-lolon liur

    24. Persentajen hosi Uma-kain tuir tipu materil uma kakuluk

    25. Persentajen hosi Uma-kain tuir tipu materil rai uma-laran nian

    26. Persentajen hosi Uma-kain tuir tipu enerjia hodi tein

    27. Persentajen hosi Uma-kain tuir enerjia hodi f naroman

    Naiin ba uma Totl Urbanu RurlNain Individual/rasik 91.8 79.7 96.0Propriedade Familia 3.9 7.4 2.6Propriedade Komunidade/Suku 0.4 1.2 0.2Propriedade Governu 2.8 8.1 0.9Propriedade Igreja 0.2 0.3 0.1Seluk 1.0 3.2 0.2

    Tipu materil didin-lolon liur Totl Urbanu RurlFui Beton/bloku 29.6 64.7 17.4Ai 4.2 4.3 4.2Au/Bamb 31.0 4.4 40.3Kaln 3.2 3.9 3.0Rai-mean/mutin 1.4 0.8 1.6Bebak 28.2 20.2 31.0Fatuk 1.4 0.9 1.5Seluk 1.0 0.8 1.0

    Tipu materil uma kakuluk Totl Urbanu RurlTali-tahan/Ai-tahan/duut 30.3 8.6 37.9Kaln 66.5 89.5 58.5Azuleju/keramik 0.5 0.5 0.5Asbestu 1.1 0.6 1.2Fui/beton 0.3 0.3 0.2Au/Bamb 1.1 0.2 1.5Seluk 0.2 0.2 0.2

    Tipu materil rai uma-laran nian Totl Urbanu RurlFui beton 26.3 52.2 17.3Azuleju/keramik 7.2 19.9 2.7Ai 1.4 0.7 1.6Rai-mean/mutin 58.7 21.1 71.8Au/Bamb 2.8 0.8 3.5Seluk 3.7 5.4 3.1

    Tipu enerjia hodi tein Totl Urbanu RurlEletrisidade 2.8 8.1 1.0Gs tein/fugaun gs 1.2 3.7 0.3Bio gs 0.6 0.9 0.5Mina-rai 5.6 13.3 2.9Ai 89.6 73.6 95.1Seluk 0.2 0.4 0.2

    Tipu enerjia hodi f naroman Totl Urbanu RurlEletrisidade 36.7 87.7 18.9Bio gs 0.7 0.8 0.7Mina-rai 48.9 7.2 63.5Lilin 1.3 0.8 1.5Ai 3.1 3.0 3.1Kamii 5.2 0.1 7.0Solar panel 3.9 0.2 5.2Seluk 0.2 0.1 0.2

    Rezumu badak hosi Figura Sensu

  • xvii

    28. Persentajen hosi Uma-kain tuir fonte prinsipl bee hemu nian

    29. Persentajen hosi Uma-kain tuir tipu sentina-fatin

    30. Persentajen hosi Uma-kain tuir tipu sasan uma-laran nian

    31. Persentajen hosi Uma-kain neeb involve iha produsaun Ai-han durante fulan 12 antes sensu

    Tipu hosi fonte prinsipl bee hemu nian Totl Urbanu Rurl

    Fonte dezenvolve diak

    Kanu bee tama iha uma-laran 5.4 16.1 1.6Kanu bee too iha uma liur 16.4 25.4 13.3Torneira pbliku 23.1 23.7 22.9Bee fura, baku/mota bomba 6.2 15.8 2.9Bee posu taka metin/bee matan proteze

    13.7 8.4 15.6

    Udan been 0.5 0.1 0.6Bee botir/aqua 0.6 1.6 0.2

    Totl dezenvolve diak 65.9 91.0 57.1

    Fonte la dezenvolve

    Bee posu la metin/bee matan la proteze

    19.4 3.8 24.9

    Bee neebe faan/tanki/karosa 0.9 2.5 0.3Bee mota, lagoa, kolan, mota kiik 12.9 1.9 16.7Seluk 0.9 0.8 1.0

    Totl La dezenvolve 34.1 9.1 42.9

    Tipu sentina-fatin Totl Urbanu RurlPlataforma/sentina ho koak (cem-plung)

    17.6 36.9 10.9

    Plataforma/sentina ho ventilasaun (VIP)

    11.0 19.7 7.9

    Rega, bee nalihun ba tanki sptiku (koak taka metin)

    10.6 24.3 5.9

    Rega no bee nalihun ba fatin seluk 2.0 3.3 1.6 Plataforma ho koak la metin ka nakloke

    8.4 4.6 9.7

    Fahi-luhan 21.3 3.7 27.5 Sentina iha ai-laran 28.4 6.8 35.9 Seluk 0.6 0.7 0.6

    Tipu sasan uma-laran nian Totl Urbanu RurlRadiu 32.6 44.5 28.5 Televisaun 24.2 62.5 10.9 Telefone/telemvel 54.3 86.3 43.2 Jeleira/konzeladr 10.5 31.4 3.2 Bisikleta 11.6 23.9 7.3 Motorizada 14.3 34.1 7.4 Kareta/kamioneta/angguna 5.4 14.8 2.1 Makina baku Hare 1.7 2.4 1.5 Makina dulas Hare 1.5 1.9 1.3 Ro/bero 2.5 2.3 2.5

    Tipu Ai-han neeb prods Nmeru Uma-kain neeb involve PersentajenProdusaun Ai-han iha Uma-kain 116,426 63.1Hare 45,672 24.7Batar 102,346 55.4Aifarina 94,833 51.4Modo (inklui senoura, tomati) 78,605 42.6Aifuan (temporriu) 88,245 47.8Aifuan (permanente) 86,526 46.9Kaf 51,358 27.8Nuu 76,833 41.6Ai-han temporriu seluk 83,923 45.4Ai-han permanente seluk 85,354 46.2

    Rezumu badak hosi Figura Sensu

  • xviii

    32. Persentajen hosi Uma-kain tuir hakiak animl durante periodu sensu

    AnimlTotl

    Uma-kain neeb involveNmeru hosi Animl neeb hakiak

    Nmeru PersentajenUma-kain neeb involve iha hakiak animl 147,665 86.0Manu 124,658 67.5 702,474Fahi 123,862 67.1 330,435Bibi malae 6,957 3.8 41,854Bibi timr 45,781 24.8 152,360Kuda 27,691 15.0 57,819Karau vaka 43,028 23.3 161,654Karau timr 19,119 10.4 96,484

    Rezumu badak hosi Figura Sensu

  • xix

    Mapa Suco iha Timor-Leste, 2010

    Indonesia

    LegendaBaliza Suco

    indonesia

    40 20 40 60 8010

    Kilometru

    1:1,152,000Eskala

    431

    441

    438

    433

    442

    432

    430

    437

    425

    435434

    429

    428

    440

    439

    426

    436

    427

    OECUSSE

    AINAROBOBONARO

    LAUTEM

    VIQUEQUE

    BAUCAU

    MANATUTO

    MANUFAHI

    AILEU

    COVA LIMA

    ERMERA

    LIQUICA

    DILI

    525

    93

    96

    7

    106

    20

    98

    8

    33

    13

    6

    116

    12

    168

    94

    3

    143

    110

    252

    28

    97

    258

    394

    26

    133

    418

    162

    135

    178

    166

    1

    147

    136

    157

    417

    71

    386

    184

    86

    24

    139

    83

    156

    399

    32

    411

    102

    131

    129

    374

    16

    227

    78 80

    241

    382

    109

    259

    171

    82

    4

    151

    138

    401

    392

    107

    174

    203

    31

    134

    15

    192

    41

    100

    412

    419

    95

    132

    3011

    9

    185

    140

    145

    415

    14

    289

    390

    81

    59

    10

    164

    391

    164

    84

    141

    256

    262

    123

    29

    381169

    288243

    328

    126

    409

    148

    264

    406

    53

    260

    393

    220

    240

    113

    66

    388

    398

    283

    400

    72

    270

    114

    47

    155

    206 55

    27

    153

    160

    404

    137

    387

    186

    292

    127

    272233

    345

    377

    48

    225

    103

    356

    69

    128

    21

    176

    327

    210

    416

    380

    76

    350

    88

    51 22

    58

    251

    74

    170

    261

    65

    290

    19

    304

    60

    351

    410

    52

    146

    101

    311

    23

    253

    248

    422

    236 87

    235

    307

    224

    308

    61

    89

    118

    254

    17

    50

    249

    150

    361

    119

    348

    234

    73

    111

    318

    180

    56

    421

    117 122

    200

    215

    295

    395

    104

    349

    34

    413

    280

    75

    202

    194

    354

    7744239

    396

    286

    45

    302

    397

    268

    414

    37

    321

    265

    273

    305

    353

    163

    271

    85

    177

    159

    50

    383

    120

    79

    355

    338

    18

    99

    389

    33

    364

    125

    384

    181182

    2

    154

    152

    352

    257

    342

    359

    62

    373

    306

    90

    158

    378

    54

    277

    167

    100

    144

    46

    250

    130

    42

    317

    171

    90

    408

    245

    49

    68

    424

    423

    402

    278

    344335

    267

    255

    242

    314

    172312

    329

    175

    108

    244

    149

    142

    92

    313

    301300

    405

    319

    275

    22338

    124

    363

    112

    212

    330

    44

    407

    238

    357

    379

    222

    161

    105

    63

    228

    320

    230

    340

    285

    362

    367

    121

    70

    39218

    358

    237

    316

    40

    347

    57

    138

    403

    347

    372

    64

    291

    165

    284 333

    43

    325

    232

    266

    360

    334

    27691

    385

    341

    310

    299

    336

    293

    339

    191

    309

    179

    322

    337

    247

    296

    369

    269

    315

    226

    263

    231

    287

    219

    368

    332

    376

    324

    246274

    279

    189

    331

    346

    28142

    323

    375

    229

    303

    420

    115

    35

    213

    173

    326

    28236

    188

    190

    346370

    297

    343

    209196

    217

    298

    183

    198

    67

    201204

    203

    206

    200

    215

    202

    191189

    213

    190

    209

    196

    208

    217

    198

    211

    201

    204

    197

    193

    19921420

    7

    216

    195

    205 187

    1:700,000Eskala

    0 10 205

    Kilometru

    0 10 205

    Kilometru

    1:1,152,000Eskala

    Mapa Suku iha Timor-Leste, 2010

  • xx Naran suku ho nmeru suku nian

  • 1Timor-Leste Sensu 2010, Volume 4

    PROSESU HOSI SENSU POPULASAUN NO UMA-KAIN TIMOR-LESTE, 2010

    1. Prembulu

    Sensu populasaun defi ni ona hanesan prosesu tomak hosi rekolla, kompila, avalia, anliza no pbliku ou desimina dadus kona-ba demografa sosil no ekonomia iha tempu espesfi ku ida, ba ema hotu-hotu iha nasaun ida, ou iha parte balun nasaun ida nian. Nasoens Unidas rekomenda katak nasaun hotu-hotu halao sensu iha kada tinan 10. Sensu populasaun no uma-kain importante hanesan operasaun estatstika hodi rekolla dadus neeb presiza ba objetivu oioin.

    Objetivu fundamentl mak hodi fornese informasaun baziku kona-ba medida, distribuisaun, kompozisaun, no karaterstika sosil ekonomia seluk hosi popu-lasaun. Informasaun ida nee nesesriu ba poltika planu no programa, hodi monitoriza implementasaun ajenda ka programa dezenvolvimentu nasionl no global, nunee ms ba peskiza.

    Hah hosi independnsia iha tinan 2002, Timor-Leste halao ona sensu dala rua iha 2004 no 2010 implementa ona tuir mata-dalan sensu populasaun modernu nian.

    Sensu 2004 fornese informasaun baziku iha unidade rea administrasaun tomak. Iha perodu halao sensu populasaun no uma-kain Timor-Leste 2010 infrenta dezafi u oioin hanesan nasaun foin sae, iha neeba nmeru dezempregu no nmeru ema neeb la eskola (iliterriu) ms aas tebes, nunee ms indikadr demogrfi ku ms ladn forte, nasaun presiza informasaun neeb mak foun, forte (reliable) no relevante hodi sai hanesan evidnsia hodi hola desizaun. Ida nee mak sai hanesan razaun ba Governu liu hosi Direco Nacional de Estatstica (DNE) halao sensu ba daruak iha fulan-Jullu tinan 2010. Relatriu sensu 2010 sei pbliku iha etapa tolu kompostu hosi volume 15 mak hanesan tuir mai nee.

    Etapa primeiru: relatriu preliminriu neeb pbliku ona hanesan volume 1 iha fulan-Outubru 2010.

    Etapa daruak: iha etapa ida nee, sei kompostu hosi publikasaun tolu, mak hanesan volume 2, 3 no 4.

    Volume 2, neeb f informasaun kona-ba medida, kompozisaun, no es- trutura hosi populasaun, populasaun hosi rurl no urbanu, sidadania, estadu sivl, no relijiaun hosi nasionl, distritl, no nivel sub-distritl, no iha kazu balun sei bele too ba iha nivel Suku. Volume 3, neeb aprezenta dadus kona-ba karakterstika sosil no ekonomia hosi populasaun no uma-kain iha nivel nasionl, distritl no sub-distritl. Publikasaun hosi volume 4, detallu kona-ba selesaun variavel sosil ekonomia nunee ms kondisaun uma no sasn uma laran nian neeb foka liu ba iha nivel Suku nian.

    Etapa datoluk: iha etapa ida nee, sei pbliku relatriu sensu temtiku liu hosi publikasaun 11, volume 5 15.

    Tpiku sira hanesan monografi a sei inklui fertilidade no publisidade; mortalidade; migrasaun no urbanizasaun; dinmika populasaun; projesaun populasaun (nasionl, distritl no sub-distritl no tuir grupu espesil); Eduka-saun; Forsa serbisu; Uma no sasn uma laran nian; Agrikultura; Defi siente; Dimensaun-dimensaun Jneru, Sensu Atlas, no relatriu Sumriu (relatriu populr).

    2. Introdusaun Sensu populasaun halao ona iha Timor-Leste hah kedas hosi kolonializasaun Portugs, maib ninia objetivu ba deit administrasaun no selu taxa nian. Sensu primeiru neeb komprensivu halao iha tinan 1980 iha okupasaun Indonezia nian, iha tempu neeba populasaun rejista hamutuk 555,350. Sensu 1990 populasaun hamutuk 747,557 neeb ajuda hodi halo poltika no estrutura administrasaun neeb barak liu mak uza hah hosi Timor-Leste nia indepen-dnsia iha 2002. Sensu primeiru depoizde independnsia mak halao iha 2004 ho populasaun hamutuk 923,198. Sensu 2010 mak hanesan sensu ba daruak iha Timor-Leste depoizde independnsia no ba dala haat hah hosi 1980. Iha sensu 2010 enumera populasaun hamutuk 1,066,409. Fgura 1 aprezenta rezul-tadu sensu hosi perodu oioin hah hosi 1980 2010.

  • 2 Timor-Leste Sensu 2010, Volume 4

    555350

    747557787340

    923198

    1066409

    0

    200,000

    400,000

    600,000

    800,000

    1,000,000

    1,200,000

    1980 1990 2001 2004 2010

    Figura 1: Medida Populasaun hosi Timor-Leste, 1980 2010

    3. Objetivu

    Objetivu primeiru hosi sensu populasaun no uma-kain 2010 iha Timor-Leste mak atu fornese informasaun baziku kona-ba demografa, karaterstika sosil no ekonomia hosi populasaun ba Governu no parseiru importante sira seluk. Posibilidade hodi uza dadus sira-nee sei la hanesan no inklui formulasaun no monitoriza programa dezenvolvimentu nasionl; alokasaun rekursu iha nasionl; rev baliza administrativu no eleitorl; tau infraestru-tura sosil mak hanesan eskola, no ospitl; no peskiza. Objetivu espesfi ku mak atu fornese dadus kona-ba:

    Medida, kompozizaun no distribuisaun espasil hosi populasauna. Nivel edukasaun neeb atinji hosi populasaunb.

    Medida no hatuur forsa serbisuc. Prevelensia tipu no kauza hosi defi siented. Nivel hosi fertilidade, mortalidade no migrasaune. Nmeru no tipu hosi urbanizasaunf. Kondisaun uma no sasn uma laran niang. Partisipasaun iha produsaun agrkula no hakiak animlh.

    4. Organizasaun sensuSensu populasaun mak operasaun estatstika neeb boot liu iha kualkr nasaun ida. Ida nee ms hanesan exerssiu importante ida neeb presiza partisipasaun hosi Governu tomak no parseiru sira seluk. Tanba nee Lei Sensu Populasaun no Uma-kain 2010 aprova no promulga hodi f legl no biban administra-tivamente hodi halao sensu. Estrutura jestaun sensu neeb bazeia ba lei sensu estabelese no kompostu hosi, sekretariadu no komit iha nivel nasionl, distritl no sub-distritl hodi sai mata-dalan ba prosesu sensu. Komit prinsipl inklui: Komisaun Orienta

    Sensu Timor-Leste depois independnsia istrikamente de facto no hah konta iha kalan sensu hosi loron 11/12 fulan-Jullu hanesan kalan refernsia. Mtodu neeb uza mak intervistadr sira ba vizita uma-kain sira, husu pergunta no rekolla resposta sira iha kestionriu bazeia ba rekomendasaun ba nasaun seluk neeb hanesan iha estatutu dezenvolvimentu sosiu- ekonmiku.

    Sua Exelnsia DR. Jos Ramos Horta Prezidente RDTL durante lansamentu sensu iha loron, 14 Fulan-Maiu 2010 iha Salaun Konfernsia Internasional Dili (Eis Merkadu antigu)

  • 3Timor-Leste Sensu 2010, Volume 4

    Sensu Nasionl (National Census Steering Committee-NCSC), Komit Sensu Tkniku (Census Technical Committee-CTC), no Komit Sensu Distritl (District Census Committees-DCCs). Komit sira neeb estabelese involve ema hosi Governu, Ajnsia/Instituisaun Internasionl, Organizasaun Relijioza no Organizasaun Non Govermentl (ONG).

    Funsaun hosi komite sira detallu hanesan tuir mai nee:

    Komit Orienta Sensu Nasionl a. F orientasaun no poltika ba projetu sensu Mobiliza rekursu Sensu Efetiva diretamente rekursu oioin hosi governu hodi hamamar-lais projetu sensu ho apoiu neeb presizaF apoiu poltika no administrativu hodi hamosu konxinsia kona-ba sensus; no F apoiu ba sede sensu bainhira presiza

    Komit Sensu Tkniku b. Haree fali (rev) instrumentu sensu no f apoiu tkniku Haree fali (haleat) planu, estratjia no relatriu neeb sede sensu mak fMonitoriza no avalia atividade tkniku sensu ba etapa hotu Identifi ka parseiru dezenvolvimentu (development partner) hodi mobiliza nia rekursuPartisipa iha rekrutamentu no treinamentu pesol sensu nian, no ms iha publisidade, no kordenasaun hosi prosesu sensuHakbiit relasaun entre Sede Sensu no Estrutura Governu hotu

    Komit Sensu Distritl c. Sai hanesan responsavel ba Administrasaun jerl, koordenasaun no ejekusaun hosi atividade sensu iha distritl, ho konsultasaun ho sekretariadu sensu iha nasionlHalao kampaa no advokasia iha sira-nia distritu rasik Garante seguransa iha sira-nia distritu rasik Garante katak pesol sensu hotu-hotu, materil, istrumentu sensu rai ho didiak

    Apoiu lojstika durante rekrutamentu, treinamentu no enumerasaun

    Sekretariadu sensu iha nasionl, sekretariadu sensu iha distritl, no sekretriadu sensu iha sub-distritl estabelese liuliu iha sensu 2010 no rekruta pesol ida sai hanesan jestr hodi tau matan ba implementasaun atividade sensu iha kampu. Sekretariadu sensu iha nasional nia funsaun mak haree serbisu hotu-hotu hah hosi planu no exekusaun hosi atividade sensu.

    Funsaun hosi sekretariadu sensu mak: Halao no rev serbisu tkniku hotu Dezenvolve, monitoriza no observa dokumentu projetu sensu no planu komponente rutinidade serbisu hodi nia sai realstiku Dezea instrumentu sensu Prepara no prods mapa sensu no produtu neeb relevante ho sira Prepara no realiza foti dadus, prosesa no anliza dadus sensu Dezenvolve mata-dalan no termu refernsia ba rekruta pesol sensu Rev rekrutamentu pesol sensu Halo treinamentu ba treinadr sensu Rev treinamentu ba pesol sensu sira seluk Rev Enumerasaun Rev fornesimentu materil sensu Rev envia no simu materil sensu hotu, sasn no instrumentu Halo anliza dadus, halo relatriu no desimina rezultadu sensu Prepara ajenda ba komisaun nia sorumotuk

    5. Mapa Kartografi a Mapa katrogrfi a mak komponente importante hosi prosesu sensu. Atu garante katak sei laiha parte balun hosi nasaun mak sei husik liu deit ou sura dala rua. Baze ba mapa sensu 2010 mak grupu jeo-espasil no mapa rea enumerasaun neeb prepara iha sensu 2004. Jerlmente, iha mapa 2010 dezenvolve marka barak bainhira kompara ho mapa 2004, liu-liu relasiona ho fi gura sira iha mapa, baliza EA klaru liutan no unidade administrasaun, no uza mapa dijitl hodi refl eta situasaun agora nian. Prosesu mapa Kartografi a hah kedas hosi fulan-Juu 2008.

  • 4 Timor-Leste Sensu 2010, Volume 4

    Objetivu hosi mapa Kartografi a mak hanesan tuir mai nee:Garante katak sei laiha rai pedasuk ida iha nasaun ida nee nia laran mak i. husik mamuk ou sura dala rua.Garante katak rea hotu-hotu iha nasaun laran fahe tuir rea administrasaun ii. neeb mak loos ba objetivu hodi relata relatriuGarante katak EA neeb fahe ona sei bele jere iha loron enumerasaun iii. neeb determinaGarante katak mapa EA hotu-hotu fasil atu ajuda enumeradr sira hodi iv. hatene sira-nia rea serbisu durante sensu atul. Uza mapa hodi halo estimasaun rekursu neeb presiza iha kada nivel v. administrasaun ez.. pesol kampu, materil (nmeru kestionriu, lapis no seluk-seluk tan), transporte; wainhira estimasaun rekursu remata mak tuir mai prepara orsamentu ba kada distritu, sub-distritu, no seluk-seluk tan. Rekolla kordinatu GIS foun hosi uma-kain hodi refl eta distribuisaun vi. espasil hosi uma iha 2010 no kompara ho informasaun neeb rekolla ona iha sensu 2004.

    Ikus liu, informasaun sensu neeb atu hasai sei ilustra iha mapa temtiku vii. serialmente.

    5.1. Metodolojia Mapeamentu Sensu Sensu mapeamentu kartogrfi ku 2010 kompostu hosi etapa prinsipl 3:

    Prosesu kartogrfi ku dijitl Survei marka sinal iha kampu (landmark fi eld) neeb rekolla informasaun adisionl hosi kampu hodi halo mapa EA sai fasil atu uza; no Hodi halo produsaun mapa EA

    Hosi Totl mapa EA hamutuk 1828, kada mapa ida kompostu hosi uma-kain besik 120, no mapa rea supervizaun hamutuk 500 prods iha nasaun tomak. Exerssiu mapa ms estabelese ona baliza unidade administrasaun i.e. Suku, Sub-distritl no Distritl ho nia Kdigu geogrfi ku neeb niku uza hodi halo kolokasaun dadus neeb rekolla too ba iha unidade administrasaun neeb espesfi ku. Iha Aneksu 2 ita sei haree ezemplu hosi mapa EA.

    5.2. Rekolla koordenada GPS Koordenada Sistema pozisionamentu jeografi ka (Geographical Positioning System/GPS) hosi uma-kain hotu-hotu neeb intervista iha sensu rekolla hotu iha sensu 2010 hanesan ms iha sensu 2004. Koordenada GPS sei uza hodi hatudu distribuisaun espasil uma-kain/hela fatin iha nasaun nunee ms hodi dezenvolve baze dadus nian ba aplikasaun GIS oioin no hodi prepara mapa temtiku durante desiminasaun informasaun sensu nian. Karik iha estrutura/uma ida liu hosi uma-kain ida mak hela iha uma nee nia laran, sei foti koordenada GPS ida deit ba kazu sira hanesan nee; ida nee hatudu katak sei posivel hetan nmeru koordenada GPS neeb kiik liu kompara ho uma-kain, espesfi ku liu iha rea rurl. Totl GPS unidade 854 mak uza hodi rekolla dadus iha sensu 2010.

    6. Dezenvolve Kestionriu Sensu Dezenvolve kestionriu sensu halao tuir prinspiu no rekomendasaun Nasoens Unidas kona-ba Programa Sensu Populasaun no Uma-kain 2010 iha mundu tomak, noms haree ba nesesidade dadus iha nasionl, espesil liu relasaun ho Planu Estratjiku Dezenvolvimentu Nasionl, no lisaun aprendida hosi sensu 2004.Ekipa Mapeamentu Sensu iha kampu durante halao Survei mapeamentu iha Distritu Baucau

  • 5Timor-Leste Sensu 2010, Volume 4

    Maneira partisipatriu ms adota durante dezenvolve kestionriu sensu 2010 hodi konsidera hanoin sira hosi ba ema sira neeb uza dadus (data users). Ezbosu (draft) kestionriu insiu prepara hosi sekretariadu sensu no fahe ba parseiru oioin no diskusaun liu hosi Komit Sensu Tkniku. Kestionriu sira-nee dezenvolve iha lian Ingls, depois halo tradsaun ba lian Tetun, Lian Indonzia, no Portugs. Maib instrusaun mata-dalan ba enumeradr, supervisr trads deit ba Lian Indonzia.

    Instrumentu sira-nee teste ka koko durante sensu pilotu iha 2009. Ninia rezultadu neeb hetan iha sensu pilotu fahe ba parseiru xave sira hotu iha Komit Sensu Tkniku no hetan modifikasaun balun ba instrumentu sira-nee. Parte espesfiku balun hosi kestionriu sensu haruka ba iha parseiru relevante, hanesan ezemplu; parte forsa serbisu diskuti hamutuk ho Sekretariadu Estadu Formasaun no Empregu (SEFOPE) no ILO; parte edukasaun diskuti hamutuk ho Ministriu Edukasaun no UNESCO; parte agrikultura diskuti hamutuk ho Ministriu Agrikultura no FAO; parte defisiente diskuti hamutuk ho grupu serbisu ba defisiente iha Timor-Leste; no parte bee no sanitasaun diskuti hamtuk ho UNICEF no Ministriu Infraestrutura (RWSSP).

    7. Foka ba iha Asuntu Jneru Durante planu no implementasaun sensu 2010, ekipa sensu f atensaun makaas ba iha asuntu jneru. Asuntu jneru sai hanesan asuntu neeb mak importante durante elabora no dezea kestionriu sensu, iha faze rekrutamentu funsionriu, faze treinamentu nunee ms iha faze hakerek instrusaun mata dalan hodi garante rekolla informasaun no grava informasaun. Parte balun foka liu ba iha atividade ekonomia sekundriu (secondary economic activity) neeb halao hosi feto sira, literasia, nivel edukasun neeb atinji.

    Dadus kona-ba seksu fahe (desegregated) tuir demografa no konsidera ms karaterstika sosiu-ekonomia. Diferensa dadus neeb signifi kativu entre feto ho mane sei hamosu atensaun hosi nai ulun sira neeb halo poltika, ema neeb halo planu, no ema sira neeb uza dadus kona-ba importnsia hosi asuntu jneru.

    8. Sensu Pilotu Teste komprensivu ba prosedimentu sensu tomak mak jerlmente refere ba iha sensu pilotu. Sensu pilotu halao iha entre loron 11 ho 25 fulan-Jullu 2009. Objetivu prinsipl atu hodi hatene posivelmente operasionalidade neeb propoin atu bele halao iha sensu atul no identifi ka rea serbisu neeb mak presiza atensaun liutan bele hatene loloos. Objetivu prinsipl ida nee atinji iha sensu pilotu. Rezultadu no rekomendasaun hosi sensu pilotu mak hanesan tuir mai nee:

    Iha jerl, kestionriu no instrusaun mata-dalan hatudu katak apropriadu tebes. i. Iha parte balun hosi kestionriu no mata-dalan presiza halo modifi kasaun. Totl supervizr nain 16 no intervistadr nain 52 mak rekruta iha sensu pilotu. Mtodu neeb uza hodi halo rekrutamentu ba funsionriu kampu lao ho diak no mtodu hanesan mak rekomenda hodi adota iha operasaun sensu atul. Maske iha neeba iha deskontente balun kona-ba nivel salarial. Durante sensu atul, nivel salarial tenke komunika kedas no tenke kompriende didiak no konkorda hosi aplikante sira durante etapa rekrutamentu (no laos foin informa ba sira wainhira sira hah serbisu).Treinamentu halao ho diak tanba uza fasilidades neeb diak no maneira ii. hakerek iha kuadru no diskusaun. Treinamentu halao iha loron 5 nia laran. Maib loron treinamentu badak liu, tanba nee loron treinamentu tenke aumenta ba loron 8 ba iha sensu atul. Tanba presiza tempu barak liu hodi aprende didiak kestionriu sensu nunee ms foti kordenada GPS.Durasaun ba enumerasaun sufi siente, serbisu iha EA hotu-hotu remata antes iii. loron ikus hosi perodu enumerasaun. Parte ida mak presiza tau iha konsiderasaun mak antes kestionriu haruka ba iha sekretariadu sensu iha nasionl supervizr tenke hadia kedas iha kampu. Folla sumriu prenxe diak hosi intervistadr sira hosi kampu kedas. Kdigu hosi okupasaun no indstria halao iha nivel djitu 3 refere ba iv. Kdigu klasifi kasaun tipu industria intenasionl (international standard classifi cation of industry- ISCI). Kdigu ida nee sei jral liu tanba nee sujere atu uza nivel djitu 4 iha sensu atul. Mapa rea Enumerasaun (EA) ajuda serbisu ho diak. Mapa neeb uza v. detallu tebes no marka ka sinl sira iha laran fasil atu hatene. Iha kazu balun EA neeb fahe boot liu tanba nee mak hamosu difi kuldade hosi intervistadr sira atu kobre, ba kazu sira hanesan nee sekretariadu sensu

  • 6 Timor-Leste Sensu 2010, Volume 4

    iha nasionl tau intervistadr nain 2 hodi kobre rea sira hanesan nee. Kampaa publisidade dezea ho diak hodi hasae koesimentu hosi vi. populasaun kona-ba operasaun sensu. Populasaun iha EA hotu-hotu neeb selesiona sai hanesan sensu pilotu simu pesol sira ho diak tanba populasaun hatene liu hosi Rdiu, Xefe Aldeia, no Xefe Suku. Iha parte ida nee papl Xefe Suku importante tebtebes.

    9. Publisidade Publisidade no advokasia dezenvolve no implementa ho diak hodi garante tempu operasaun sensu, hasae koesimentu populasaun nian. Objetivu prinsipl hosi publisidade no advokasia mak hanesan tuir mai nee:

    Atu halo populasaun hatene kona-ba sensu neeb sei halaoi. Atu halo populasaun sente pozitivu hosi informasaun neeb sira f no ii. sira-nia kontribuisaun ba iha planu ba futuru nasaun ida neeAtu halo populasaun kompriende katak sira mak sente benefsiu iii. (end users) tanba nee tenke f informasaun neeb mak loloos iha sensuAtu hamosu konfi ansa ba intensaun diak hosi Governu no konfi den-iv. sialidade ba informasaun neeb mak sira sei f ba iha intervistadr siraAtu informa no eduka populasun kona-ba prosesu sensu, loron sensu v. no saida mak sira sei halo hodi partisipa iha sensuAtu promove oins atu uza dadus sensu hosi parseiru sira hotu vi. (Governu, parseiru dezenvolvimentu, ONG, seitr privadu, mdia no seluk-seluk)

    Atividade publisidade hah hosi identifi ka estratjia multiplikadr informasaun. Multiplikadr mak ema nebee ou ema grupu balun ho nia konxinsia hakarak halo susesu sensu liu hosi fahe informasaun sensu ba ema seluk. Xefe Suku no Aldeia mak ezemplu diak ida hanesan multplikadr informasaun, padre sira, eskola sira, mdia, Ajnsia ONU, no unidade Polsia Komunitriu, no dezenvolve mensajen xave balun mak hanesan; (loron sensu, benefi isu hosi sensu no konfi densialidade hosi informasaun neeb rekolla hosi intervistadr sira, mzika sensu, no seluk-seluk tan).

    Publisidade no kria konxinsia halao iha faze tolu mak hanesan tuir mai nee:

    Etapa 1 mak hasae konxinsia liu hosi billboards, banners/spanduk, kamojila i. sensu, xapeu (bon), sticker, mzika sensu, anunsiu pbliku hosi Rdiu no Televizaun (Radio and TV Public Service Announcements (PSAs).

    Etapa 2 mak hamosu atitude pozitivu kona-ba sensu liu hosi koalia kona-ba ii. tanba sa halao sensu nee nesesriu tebes no nia benefsiu ba grupu oioin hosi populasaun. Halao liu hosi serimnia boot kona-ba kampaa nasionl liu hosi Lansamentu Sensu hamutuk ho Prezidente Repblika, koalia pbliku iha Televizaun hosi lideransa nasional sira, partisipa iha debate pbliku (talk show) iha Televizaun, diskusaun painl iha programa rdiu, reuniaun espesil hamutuk ho Administradr Distritu sira hotu, no komfernsia imprensa inklui ms dokumentu ida ho nia ttulu Sensu 2010 iha Nmeru.

    Etapa 3 detallu liu oins populasaun atu partisipa iha sensu (liu-liu iha iii. durasaun semana tolu antes hah perodu enumerasaun, no prolonga tan durante perodu sensu nee rasik)

    10. Rekrutamentu no Treinamentu Pozisaun pesol sensu pbliku iha nivel nasionl liu hosi mdia jornl no rdiu, no liu hosi Administradr Distritl/Sub-distritl, no Sede Xefe Suku. Aplikasaun hosi pesol neeb iha interese no kualifikadu hatoo ba Diretr Sensu Distritl nebe Sekretariadu Sensu autoriza hodi simu aplikasaun sira-nee. Intervista halo deit ba aplikante sira neeb pasa selesaun administrasaun (short listed) iha sekretariadu sensu nasionl, nunee ms halo ba pozizaun sira seluk tuir Orriu neeb determina. Ekipa rekrutamentu inklui funsionriu hosi nivel nasionl neeb serbisu hamutuk ho funsionriu sira iha lokl hodi minimize risku sira mak hanesan rekruta ema neeb mak laiha kualifi kasaun no karik rekruta deit mak sira-nia famlia.

    Hodi halao faze enumerasaun iha sensu 2010, pesol kampu hamutuk ema besik 4.225 mak involve durante operasaun sensu, Entrevistadr hamutuk 2,761; Maholan GPS hamutuk ema 609; Lder Ekipa/Supervizr hamutuk ema 645; no Treinadr hamutuk ema 60. Adisionl, kordenadr rejionl hamutuk ema 10

  • 7Timor-Leste Sensu 2010, Volume 4

    (nain 5 Timoroan no nain 5 hosi BPS-Indonezia); diretr sensu distritl hamutuk ema 13; diretr sensu sub-distritl hamutuk ema 65; pesol publisidade hamutuk ema 13; no motorista hamutuk ema 46.

    Treinamentu ba pesol sensu halao tuir etapa. Ekipa hosi nasionl no konsultr hosi sekretariadu sensu mak halo treinamentu ba treinadr sira. Sekretariadu sensu ms prepara programa treinamentu ba kategoria treinamentu ba pesol kampu sira. Treinadr sira depois remata treinamentu sira ba halo treinamentu ba supervizr iha loron 8 nia laran iha sira-nia distritu rasik. Konsultor/kordenador rejionl sira hamutuk ho treinador sira hodi kontrola treinamentu hosi Maholan GPS no Entrevistadr sira iha sira-nia sub-distritu ida-idak, noms halo monitorizasaun ba atividade treinamentu iha distritu hotu-hotu. Atividade treinamentu remata loron 3 antes loron enumerasaun, atu nunee bele prepara materil no koloka pesol sira ba EA ida-idak.

    11. EnumerasaunEnumerasaun sensu mak faze importante tebes iha prosesu sensu tanba involve rekolla no grava informasaun atul. Sensu 2004, hanesan sensu dahuluk, adota mtodu de facto, maib iha pergunta ida mak inklui iha sensu hodi identifi ka indivdu nee membru uma-kain nee nian ou hanesan bainaka iha uma-kain nee durante enumerasaun, ida nee bele ajuda hodi kompila populasaun de jure. Adisionl, ema estranjeiru, espesfi ku liu ba sira neeb serbisu iha Organizasaun Internasionl hanesan funsionriu Nasoens Unidas no ajnsia bilaterl, no ema Timoroan neeb serbisu hanesan Misaun Diplomata iha estranjeiru sira mak prenxe rasik kestionriu sensu.

    Durante enumerasaun, trjetu populasaun maka ema hotu-hotu neeb toba iha kalan 11/12 fulan-Jullu 2010 iha uma-kain sira, instituisaun sira, ou ema neeb laiha uma hodi hela, iha teritriu Timor-Leste, no ba sira neeb mak trnzitu iha teritriu Timor-Leste iha kalan sensu. Maneira neeb halo hodi identifi ka mak ba kobre populasaun neeb hela iha uma-kain konvensionl sira, instituisaun sira, trnzitu nunee ms ba sira neeb mak laiha uma hodi hela (out-door sleepers). Unidade enumerasaun ba karaterstika uma-kain mak unidade uma.

    Ema neeb iha uma-kain konven-sionl no instituisaun mak hanesan dormitriu eskola, koljiu no seluk-seluk tan, enumera iha perodu enumerasaun nia laran, uza kes-tionriu sensu naruk, maib katego-ria seluk hanesan Otl, ema neeb halao viajen no sira neeb laiha uma hela, ema sira-nee enu-mera iha kalan sensu atul, uza kestionriu badak. Kordenadr rejionl, treinadr, diretr sen-su distritl, diretr sensu sub-distritl, no supervizr serbisu hamutuk ho Maholan GPS no intervistadr sira hodi garante kualidade dadus neeb rekolla. Adisionl iha treinamentu ba pesol sensu akompaa ms hosi Xefe Aldeia. Partisipasaun

    hosi Xefe Aldeia hodi garante katak nia populasaun fornese informasaun neeb nesesriu no apoiu ekipa sensu iha kampu.

    Enumerasaun hah uluk ho enumerasaun ba lideransa xave nasionl sira ho nia famlia sira, mak hanesan: Prezidente da Repblica, Primeiru Ministru, Prezidente Parlamentu Nasionl, Lder Partidu FRETILIN, Bispo Diocese Dili, Baucau, no Bobonaro, Prezidente Komisaun Funsaun Pblika, Ministra Finansa, Reprezentante Espesil Nasoens Unidas (SRSG UNMIT), Reprezentante UNFPA nian, tuir kedas ho nai ulun sira seluk iha Governu nian.

    Kestionriu prinsipl prenxe ona iha peridu loron 14 nia laran hosi intervistadr sira, entre loron 11 no 25 fulan-Jullu 2010. Maib ms refere ba iha kalan sensu (kalan boot 11/12 fulan-Jullu 2010). Kestionriu badak hanesan mensiona iha leten prepara hodi rekolla informasaun ba populasaun espesil (ema neeb hela iha otl, prizaun, ospitl, no ema sira neeb laiha uma hela) iha kalan sensu.

    Enumerasaun ba Sua Exelnsia Xanana GusmoPrimeiru Ministru RDTL iha loron, 12 fulan Jullu 2010

  • 8 Timor-Leste Sensu 2010, Volume 4

    13. Prosesa Dadus Prosesa dadus parte ida importante no integradu hosi prosesu sensu. Iha neeba kompostu hosi atividade oioin, hah hosi pre-sensu mak hanesan deseu baze dadus EA no estabelese salaun hatama dadaus (data entry room) inklui ekipamentu sira, atividade postu sensu hanesan mata-dalan coding no editing, hatama dadus, verifi kasaun, komputadr editing, tabulasaun, no dezenvolve atividade oioin kona-ba desiminasaun produtu sensu.

    Konsidera ms mtodu saida mak sei uza hodi hatama dadus, no liu hosi avaliasaun deside katak iha data editing ho hatama dadaus sei uza CSPro. Desizaun ida nee bazeia ba medida populasaun Timor-Leste kompara ho wainhira investe scanning no ms rekerimentu kapasidade rekursu umanu. Kestionriu sensu deseu iha lian Ingls depois halo tradsaun ba lian Tetun, Lian Indonzia no Portugs. Dadus sensu ms sei estabelese iha REDATAM wainhira dadus sira-nee hamoos ona hodi ajuda halais retroativa no espesil wainhira dadus nee uza ba iha nivel unidade administrasaun neeb kiik liu. 14. Rezultadu Preliminriu

    Relatriu preliminriu pbliku no lansa iha loron 20 fulan-Outubru 2010 neeb lidera hosi Prezidente Repblika, Primeiru Minsitru, Prezidente Parlamentu Nasionl, Ministra Finansa, no Reprezentate UNFPA nunee ms partisipa hosi Vise Reprezentate Nasoens Unidas, Membru Governu tomak, Korpu Diplomtiku no Reprezentante hosi Doadores sira.

    Rezultadu preliminriu relata katak totl Populasaun iha Timor-Leste hamutuk, 1.066,582 iha kalan sensu 11/12 fulan-Jullu 2010. Relatriu preliminriu aprezenta karaterstika baziku demografa hosi populasaun iha nivel nasionl, distritl no sub-distritl.

    Loron Naran Hosi Operasaun

    9 10 fulan-Jullu 2010 Identifi kasaun rea Enumerasaun

    11 fulan-Jullu 2010 (kalan) Halo enumerasaun ba ema neeb toba iha Otl, Instituisaun sira, no grupu populasaun espesil sira seluk

    11 12 fulan-Jullu 2010 Halao enumerasaun ba VIP sira 12 25 fulan-Jullu 2010 Enumerasaun Sensu iha Nasaun laran tomak

    26 28 fulan-Jullu 2010 Rekolla kestionriu neeb prenxe ona hosi Sekretariadu Sub-distritl

    29 31 fulan-Jullu 2010 Rekolla instrumentu sensu hotu-hotu iha Sekretariadu Distritl

    2 5 fulan-Augusto 2010 Simu Instrumentu sensu tomak iha Sekretariadu Sensu iha Dili

    12. Survei Postu Enumerasaun Survei postu enumerasaun (post enumeration survey/PES) halao iha fulan Outubru 2010, uza amstra reprezentativu hosi EA hamutuk 125 iha teritriu nasaun tomak. Objetivu jerl hosi PES hodi ajuda halo avaliasaun katak sensu 2010 nee kompletu no loloos. Objetivu espesfi ku hosi PES mak hanesan tuir mai nee:

    Fornese informasaun kona-ba erru iha enumerasaun (informasaun dupla, no i. laloos) no omisaun ka husik liu deitAvaliasaun nmeru loloos hosi dadus sensu liu-liu kona-ba nia kobertura no ii. erruAvaliasaun ba kualidade hosi unidade EA amstra ba sensu sira iha futuru no iii. baze ba survei uma-kainHanesan baze hodi fornese dokumentu lisaun aprendida hodi dezenvolve no iv. implementa sensu no survei iha futuru.

    Dadus PES agora daudauk prosesa hela no sei uza durante faze anliza detallu hosi dadus sensu.

    Tuir mai nee orriu hosi operasaun sensu 2010 durante perodu enumerasaun:

  • 9Timor-Leste Sensu 2010, Volume 4

    15. Lisaun Aprendida (buat neeb diak aprende hosi sensu) Haree ba esperiensia hosi nasaun sira-neeb halao sensu iha 2010 iha mundu tomak kona-ba sensu populasaun no uma-kain, sasukat oioin konsidera hosi jestaun sensu neeb rezulta ba iha susesu boot iha Sensu Populasaun 2010 iha Timor-Leste. Sasukat sira-nee mak hanesan iha kraik nee:

    Apoiu msimu hosi Governu no UNFPA: i. Governu liu hosi Prezidente Repblika, Primeiru Ministru, Ministra Finansa, no Ministru Negsiu Estranjeiru no Parlamentu Nasionl fornese poltika nesesriu, poltika legl no apoiu administrativu iha orsamentu, regulamentu, aprova asuntu administrasaun sira-neeb presiza no f instrusaun ba orgaun Governu seluk hodi f apoiu ba sensu 2010. Iha nivel distritl, Adminsitradr Distritl sira ms f apoiu ba prosesu sensu tuir posibilidade neeb iha. Nunee ms apoiu maks (fi nansa, konsultores, ekipamentus sira) hosi UNFPA iha Timor-Leste noms sede Rejionl iha Bangkok.

    Estratjia publisidade no advokasia: ii. efetiva tebes estratjia hasae no hamosu koesimentu populasaun kona-ba sensu neeb dezenvolve no implementa hosi unidade publisidade iha sekretariadu sensu ho apoiu hosi UNFPA. Estratjia nee fasilita konsultasaun ho lder oioin ho sira-nia sensitizasaun kona-ba importnsia nasionl no benefsiu hosi informasaun neeb hetan hosi sensu. Nunee mos implementa atividade balun neeb hasae koesimentu kona-ba sensu. Eventu publisidade importante mak lansamentu sensu neeb prezide hosi Prezidente Repblika iha loron 14 fulan-Outubru 2010, neeb sai hanesan primeiru kampaa nasionl. Prezidente enkoraja populasaun tomak iha Timor-Leste atu apoiu prosesu sensu, sai hanesan prioridae boot iha nasaun.

    Kolaborasaun hosi ISF ho UNMIT: iii. Forsa estabilizasaun Internasionl (ISF) fornese apoiu maks ba operasaun sensu iha rea neeb labele asesu tuir estrada. Sira lori materil sira ba fatin sira hanesan Fatululic, Fohorem, no Oecusse neeb ita laiha dalan seluk atu haruka materil sira ba iha fatin sira-nee. Parte seluk, ofi sil UNPOL ms apoiu transporte hodi lori materil no pesol sira. Kolaborasaun sira-nee rezulta sensu bele halao iha teritriu tomak tuir planu neeb iha.

    Kooperasaun entre nasaun Seoul (south-south cooperation): iv. benefsiu sensu hetan apoiu hosi UNFPA no hosi membru funsionriu hosi Bureu Estatstika Indonzia (BPS) neeb apoiu treinamentu pesol kampu sira, serbisu kampu no editing/coding no preparasaun ba relatriu prinsipl sensu. Ida nee f oportunidade ba funsionriu nasionl hodi aprende hosi ekipa konsultr sira-nee. Serbisu hamutuk entre parte tolu nee positivamente afeta ba iha susesu hosi operasaun sensu. Adisionl, ekipa sensu no ofi sil hamutuk ema nain 12 halo vizita ba Kambodia iha in-siu 2010 hodi aprende esperiensia hosi nasaun Kambodia neeb halao sira-nia sensu iha 2008. Esperiensia, susesu no lisaun aprendida sira f biban ba Timor-Leste hodi implementa sensu 2010.

    Enumerasaun ba nai ulun sira: v. nai ulun xave sira hanesan Prezidente Repblika, Primeiru Ministru, Prezidente Parlamentu Nasional, Ministru balun, Prezidente Komisaun Funsaun Pblika, Lider hosi Partidu Opozi-saun, Bispu Dioseze Dili, Baucau no Maliana; Reprezentante Espesil Sekretriu Jerl Nasoens Unidas identifi ka no enumera hosi ofi sil sensu iha kalan sensu, ho kobertura mximu hosi mdia. Aprosimasaun ida nee uza hodi enkoraja populasaun seluk hodi hatene katak prosesu sensu tomak aprova hosi lider sira.

    Rekrutamentu neeb kompetitivu, efetivu iha treinamentu, no vi. renumerasaun neeb atrativu: pesol sensu neeb kualifi kadu rekruta liu hosi prosesu rekrutamentu neeb mak transparante no kredbel. Programa treinamentu neeb efetivu halao ba pesol sensu hotu-hotu, no renumerasaun neeb atrativu oferese ba sira. Sasukat ida nee garante katak rekrutamentu sei hetan pesol neeb kualifi kadu hodi nunee rezulta ba iha operasaun sensu susesu.

  • 10 Timor-Leste Sensu 2010, Volume 4

    16. Dezafi u

    Udan boot kuaze iha parte hotu teritriu tomak durante perodu i. enumerasaun: iha parte balun iha teritriu afeta ba iha transportasaun materil no iha parte balun halo serbisu lao neneik liu. Ezemplu ida hosi Sub-distritu Quelicai iha Distritu Baucau, udan estraga parte balun hosi kestionriu sensu tanba nee tenke haruka fali materil adisionl hosi sekretariadu sensu iha Dili. Iha parte loromonu ms difikulta distribuisaun materil sensu ba iha Fohorem, no Fatumean iha Distritu Covalima.

    Iii. su Poltika: iha distritu hanesan Baucau, Viqueque, no Bobonaro membru balun hosi CPD-RDTL refuza hodi partisipa iha sensu. Lider hosi grupu nee nian f instrusaun ba nia membru hodi labele partisipa iha sensu too sira-nia ezijnsia responde hosi Governu. Governu liu hosi Diretr Diresaun Jerl Anliza no Peskiza iha Ministriu Finansa no Diretr Diresaun Nasionl Estatstika halo konsultasaun ho lider grupu nee hodi koalia kona-ba benefsiu hosi sensu no hodi husu nia membru sira hodi tuir sensu.

    Problema baliza administrasaun hosi Suku no Sub-distritl: iii. baliza Suku no sub-distritl balun neeb fahe tuir regra iha tempu Indonezia no adota hodi prepara mapa ba sensu 2010 nian la rekoese hosi lder lokl no pbliku jerl. Tanba nee rezulta populasun balun hodi la tuir sensu maib depois esplika didiak objetivu hosi sensu ikus mai sira muda sira-nia hanoin no hakarak partisipa. Iha distritu sira tuir mai nee mak relata kazu barak liu: Bobonaro, Manufahi, Ermera, Liquica, Dili no Manatuto.

    La iha baliza ba Aldeia: iv. durante dezea kestionriu sensu, iha nesesidade kona-ba dadus hosi nivel Aldeia. Wainhira ekipa mapeamentu ba halo preparasaun mapa sensu, baliza hosi Aldeia la konsege determina. Ekipa mapeamentu nota katak Aldeia barak liu mak haree tuir konseitu sosil deit maib laiha baliza fziku. Iha perodu enumerasaun sensu, inter-vistadr sira husu ba uma-kain hotu-hotu sira partense ba Aldeia ida neeb.

    KONSEITU XAVE NO DEFINISAUN

    1. Kalan sensu

    Ba sensu Populasaun no Uma-kain 2010, kalan sensu mak kalan boot hosi 11/12 fulan-Jullu 2010. Ema hotu-hotu neeb prezensa iha teritriu Timor-Leste iha tempu neeba karik iha uma-kain konvensionl ou institusionl, otl, ou ema neeb laiha uma, ou iha bazr ka merkadu sira-nee hotu merese enumera iha sensu 2010.

    2. rea Enumerasaun

    rea Enumerasaun mak unidade ida kria iha nivel Suku nia okos durante sensu mapa Kartografi a ho medida uma-kain 100 ou liu. EA bele kompostu hosi aldeia, ou aldeia tomak ou aldeia barak. Nunee ms haree ba fatr seluk mak hanesan desidade populasaun no kondisaun geogrfi ku iha terenu. EA neeb prepara atu hodi ajuda intervistadr sira halao sira serbisu iha perodu sensu. Kada Suku iha nia mapa ou mapa hatudu momoos EA hotu iha Suku laran no laiha baliza EA mak sai hosi baliza Suku.

    3. Klasifi kasaun Urbanu no Rurl

    Kapital distritl hotu-hotu konsidera hanesan rea urbanu. Baliza hosi kapital distritl hatoo iha planu mapa nian. rea neeb mak atu forma rea kapital distritl sai hanesan baliza planu mapa no uza hanesan baliza rea urbanu. Signifi ka katak:

    Iha populasaun besik ema 2.000 ou liua. Iha populasaun neeb mak serbisu menus hosi pursentu 50 iha atividade b. agrikultura/peska no populasaun seluk serbisu iha seitr modernuIha eletrisidade no kanu bee ou c. Iha asesu ba eskola, fasilidade sade, no fasilidade pkniku/paseud.

  • 11Timor-Leste Sensu 2010, Volume 4

    rea neeb mak la prenxe kategoria sira iha leten klasifi ka hanesan rea rurlUma-kain Konvesionl 4. Uma-kain neeb kompostu hosi ema ida ka liu neeb baibain hela hamutuk no hn hahan hamutuk.

    Uma-kain Non-konvensionl5. Dalaruma ema grupu balun hela hamutuk maib labele dehan katak sira uma-kain konvensioal. Ezemplu; dormitriu, ospitl, eskola/koljiu, prizaun, no seluk-seluk tan.

    Estrutura:6. Ba objetivu sensu 2010, estrutura mak uma neeb uza ba objetivu rezidnsia deit.

    Unidade uma: 7. mak fatin neeb okupa uma-kain ida ou rua ho nia odamatan tama privadu. Uma-kain privadu hotu-hotu hela iha unidade uma. Maib ms iha kazu balun neeb mak unidade uma barak iha estrutura ida nia okos.

    Idade: 8. mak nmeru tinan hosi respondente hah hosi moris too ba iha nia loron halo tinan. Idade refere ba idade respondente iha loron halo tinan ikus nian. Wainhira la hatene idade, intervistadr sira sei uza kalendriu eventu, tabela konversaun, no selukseluk tan. Hanesan smariu badak tuir mai nee:

    Idade 0-1 ba sira neeb mak idade menus hosi tinan idaa. Idade tinan 1 ou liu maib menus hosi tinan ruab. Grupu idade 0-4 mak ba sira neeb idade menus hosi tinan 5c. Grupu idade tinan 5-9 mak sira neeb ho idade tinan 5 no liu maib d. menus hosi tinan 9Grupu idade tinan 75+ mak sira neeb ho idade tinan 75 no ba letene.

    Estadu Sivl: 9. fahe ba;Klosan/seidauk kabena. Kaben nainb. Falukc. Divrsiu (soe malu)d. Fahe malue.

    10.Relijiaun: relijiaun rekolla bazeia ba resposta hosi respondente. Tuir kategoria neeb mak iha kestionriu: Katliku, Protestante/Evanjlika, Musulmanu, Budista, ndu, Animizmu no seluk neeb mak la kobre iha leten.

    11. Lian materna/afi liasaun tniku: ida nee mak lian neeb identifi ka hosi pesol ida neeb sira uza ka koalia barak liu iha sira-nia tempu. Lista hosi lian maternl hamutuk 32 neeb mak uza iha nasaun nee. Ba ema estranjeiru sira-nia nasionlidade intervistadr sira rekolla tuir ema ida-idak nia nasionalidade.

    12. Defi siente defi ne hanesan: fziku, sensriu, mentl, ou difi kuldade sira seluk, inklui haree, rona, defi siente fziku, neeb kauza hosi difi kuldade ba iha abilidade hodi halao atividade lorloron nian. Tanba neemk identifi ka hanesan fziku, mentl, ou kondisaun psikoljika ou difi kuldade ba pesol nee hodi halo nia atividade lorloron ou limita pesol nee hodi halao atividade balun ka liu hosi atividade neeb mensiona iha leten, mak hanesan: hadia nia an rasik, halao serbisu ho nia biban, lao, haree, rona, koalia, estuda, ou serbisu no halo interasaun ho ema seluk.

    Difi kuldade sira neeb mak kobre iha sensu 2010 mak hanesan tuir mai nee:

    Difi kuldade lao a. (kadeira roda, ai-tonka, ain kadk) Difi kuldade haree: b. (matan malahuk, matan aat, wainhira uza olku laiha problema)Difi kuldade rona: c. (rona ladn ms, diuk)Difi kuldade mentl/inteletul d. (dezenvolve an neneik liu, tanba nee labele kompete ho ema seluk ho idade hanesan, kondisaun mentl no bulak)

  • 12 Timor-Leste Sensu 2010, Volume 4

    13. Migrasaun Migrasaun sei konsidera wainhira populasaun ida enumera iha sub-distritu neeb la hanesan ho ida neeb nia moris fatin. Tuir mai nee faktu sira neeb mak presiza konsidera:

    Durasaun hosi hela fatin mak durasaun hosi tinan kompletu respondente a. hela iha sub-distritu neeb nia enumera iha sensu Razaun muda:b. karik iha tempu enumerasaun sensu respondente hetan iha sub-distritu seluk hosi sub-distritu nia moris fatin, rekolla informasaun kona-ba razaun tanba saida mak nia muda. Nia opsaun inklui; edukasaun, serbisu, buka serbisu, kaben, tuir famlia, konfl itu, no seluk-seluk tan.

    14. SidadaniaRelasiona ho estatutu sivl agora nian, laos estatutu iha tempu moris. Iha sensu 2010, sidadania, ho nasionalidade uza iha kontestu hanesan. Ema Timor tomak rekolla no tau Kdigu hanesan Timoroan, exeptu nia troka nia sidadania, entaun tenke tau Kdigu nia nasaun foun nian. Karik, iha ema balun neeb iha sidadania dupla ka sidadania rua, ita rekolla ida neeb mak respondente konsidera nia besik liu ba, respondente mak halo desizaun.

    15. Rejistrasaun morisIda nee prosesu ida hodi rekolla informasaun hosi labarik neeb mak foin moris. Opsaun hosi rejistrasaun moris inklui iha sensu 2010 hanesan tuir mai nee:

    Iha sertifi kadu RDTL/sertifi kadu vlidu rumaa. Rejistra ona iha rejistrasaun sivlb. Rejistra ona iha ospitlc. Rejistra ona iha Sukud. Rejistra ona iha Igrejae. Rejistra ona iha fatin selukf. La rejistrag.

    16. EdukasaunEdukasaun mak prosesu neeb ema aprende liu hosi instrusaun no hanorin. Iha sensu 2010 f atensaun ba iha literasia no edukasaun neeb atinji. Kategoria seluk neeb uza iha edukasaun mak hanesan tuir mai nee:

    Literasia: defi ne iha sensu hanesan abilidade hodi koalia, lee, no a. hakerek liafuan simples balun iha kualkr lian balun. Informasaun neeb rekolla kona-ba literasia diretamente responde hosi kada respondente neeb ho idade tinan 5 no ba leten mak: koalia, lee, no hakerek hosi lian haat neeb mak uza hodi koalia iha Timor-Leste (Tetun, Portugs, Lian Indonzia, no Ingls). Ho nia opsaun mak: la koalia, lee no hakerek, ou koalia deit, ou lee deit, ou koalia no lee deit, ou bele koalia, lee, no hakerek.Atende eskola: defi ne hanesan regularmente atende eskola iha instituisaun b. edukasaun akreditadu ou programa balun, pbliku ou privadu. Nia opsaun mak: a) loos, eskola hela, b) loos, husik eskola, c) lae, nunka atende eskola, no d) la hatene.Nivel edukasaun aas neeb atinji: nivel edukasaun defi ne hanesan grupu c. tinan edukasaun neeb f hosi Ministriu Edukasaun iha Timor-Leste i.e. Edukasaun Pre-Primriu; Edukasaun Primriu; Edukasaun Pre-Sekundriu; Edukasaun Sekundriu/Edukasaun Tkniku; Politkniku/Diploma; Universidade no Edukasaun Non-Forml.Nivel/Grau/Etapa/Klase hosi Edukasaun neeb kompleta: defi ni hanesan d. grau aas liu neeb kompleta iha nivel edukasaun iha sistema edukasaun hosi nasaun neeb f edukasaun. Inklui hosi parte edukasaun pbliku no privadu neeb akreditadu hosi Governu.

  • 13Timor-Leste Sensu 2010, Volume 4

    17. Forsa serbisu (populasaun neeb ekonomikamente ativu)

    Populasaun bele fahe ba grupu rua, mak sira neeb iha forsa serbisu no sira neeb lae. Grupu forsa serbisu inklui pesol neeb ho idade tinan 10 ba leten no durante perodu loron hitu antes halao sensu halao hela serbisu, la haree ba nia serbisu regulr ou temporriu, ou hein hela tempu koilleta ou lisensa serbisu no seluk-seluk tan. Adisionl sira neeb laiha serbisu maib buka hela serbisu ms inklui iha grupu ida nee. iha parte seluk, sira neeb mak la tama iha forsa serbisu inklui pesol neeb mak tinan 10 no liu, antes perodu halao sensu nia la halo buat ida, maib atende eskola, domstika, prizioneiru, moras ou seluk-seluk. Ho lia fuan seluk, ba ema sira neeb la halo buat id abele kategoriza ba serbisu, temporariamente la serbisu, ou buka serbisu.

    Atividade ekonomia prinsipl mak kategoriza hanesan tuir mai nee:

    Serbisu 17.1. (serbisu mnimu oras ida hodi hetan osan, lukru ou benefsiu ba famlia ou lisensa hosi serbisu maib serbisu ona, kompaia ou negsiu)

    Serbisua. Mak ba ema sira neeb durante semana ida antes perodu sensu serbisu hodi hetan osan, salriu, komisi, tip, kontratu no selu iha sasn (liu-liu iha rea rurl ema halo serbisu maib selu ho hahan ou roupa).Patraun/Bsb. Mak ba ema sira neeb semana ida antes sensu halao serbisu iha sira-nia negsiu rasik, noms f serbisu ba ema seluk. Tanba nia ms tenke f nia tempu balun ba iha nia serbisu fatin.Kria serbisu ba an rasik (la f serbisu ba ema seluk)c. Kategoria ida nee ba ema neeb kria serbisu ba an rasik, ou serbisu ba negsiu famlia. Inklui ms arte, mekniku, negsiu hosi produtu agrikultura neeb kategoria ba negsiu famlia.Kontribui ba iha famlia (serbisu maib la selu iha negsiu famlia d. hosi membru famlia uma-kain).Membru hosi Produtr Koperativae.

    Kategoria ida nee inklui respondente neeb mak membru ba koperativa tanba nee, nia serbisu iha rea agrikultura oioin, ba membru koperativa sira hotu neeb mak serbisu durante perodu sensu rekolla iha kategoria ida nee.

    17.2. La Serbisu, prontu serbisu

    Buka serbisuf. Ema neeb laiha serbisu no buka serbisu sei rekolla iha kategoria ida nee. La buka serbisug. Ba ema sira neeb la serbisu no la buka serbisu tanba seidauk ou la uza nia, maib normalmente hakarak serbisu wainhira oferese serbisu ba nia.

    17.3. La Serbisu, La prontu serbisu

    Estudanteh. Ida nee ba ema neeb nia tempu tomak uza hodi ba atende eskola regular iha instituisaun edukasaun (primriu, sekundriu, koljiu, universidade no seluk-seluk tan). Tanba nee nia la prontu serbisu.Serbisu domstika (haree serbisu uma laran)i. Mak ema neeb feto ka mane haree no tau matan ba serbisu domstika iha nia uma laran ez.. kuru bee, tein, kuidadu labarik, no seluk-seluk, ema sira-nee la serbisu atu hetan osan ou selu ou buka serbisu.Reforma, ou Idozuj. Ida nee ba ema sira neeb durante semana ida antes sensu nia la involve iha atividade ekonomia balun, tanba nia reforma, tanba idade, moras, ou voluntriu.Defi siente ou Morask. Mak ema sira neeb la serbisu tanba hetan defi sinete balun ou moras.

  • 14 Timor-Leste Sensu 2010, Volume 4

    18. OkupasaunOkupasaun mak defi ne hanesan serbisu ka atividade ou servisu balun neeb respondente halao durante semana ida antes loron sensu. Okupasaun iha relasaun ho atividade ekonomia prinsipl. Informasaun detallu kona-ba okupasaun respondente mak hanesan: Mestre Eskola Primariu, faan pulsa iha liuron, agrikultr subsistnsia hanesan hakiak kaf, sofr Taksi, diretr iha ONG lokl, serbisu hanesan akuntabilidade iha Ministriu Finansa, no seluk-seluk tan.

    19. IndstriaIndstria refere ba iha atividade hosi serbisu pesol ida iha nia okupasaun. Indstria normalmente identifi ka bazeia ba karaterstika hosi sasn no servisu neeb prods. Mak hanesan banku, supermerkadu, Polsia, mekniku, alfaiati no seluk-seluk tan.

    20. FertilidadeMak kapabilidade natural hosi ema feto sira hodi f moris. Feto sira neeb iha idade reprodutiva nian. Feto hotu-hotu ho idade tinan 15 no liu husu pergunta ida nee relasiona ho sira-nia istria partu.

    21. Labarik neeb morisLabarik neeb inan f partu moris mak labarik neeb hatudu sinl moris imdiatu hosi partu; tanis ou halo lian; liman, ain ou isin lolon bookan; ou hatudu sinl fziku moris balun. Sensu foka liu ba labarik neeb inan partu mai moris. Nunee ms rekolla informasaun ba kada respondente feto sira neeb konsege f partu.

  • 15Timor-Leste Sensu 2010, Volume 4

    Tabela 1.1. Populasaun grupu idade tinan lima tuir suku, seksu, nmeru uma-kain, no nmeru xefe uma-kain feto

    Timor Leste, Distritu,

    Sub-distritu, Suku no Seksu

    Totl

    Idade Uma-kain Privadu

    0 - 4 5 - 9 10 - 14 15 - 19 20 - 24 25 - 29 30 - 34 35 - 39 40 - 44 45 - 49 50 - 54 55 - 59 60 - 64 65 - 69 70 - 74 75+ Totl Xefe Uma-

    kain Feto(1) (2) (3) (4) (5) (6) (7) (8) (9) (10) (11) (12) (13) (14) (15) (16) (17) (18) (19) (20)

    TIMOR LESTE 1,066,409 153,334 153,108 135,464 16,535 94,427 76,836 51,911 57,508 48,372 38,917 30,084 22,346 37,333 23,106 12,705 14,423 184,652 29,534

    Mane 544,198 79,169 78,980 70,513 58,754 47,336 38,269 25,805 29,961 25,407 20,430 15,539 11,796 17,419 11,573 6,285 6,962 Feto 522,211 74,165 74,128 64,951 57,781 47,091 38,567 26,106 27,547 22,965 18,487 14,545 10,550 19,914 11,533 6,420 7,461

    AINARO Distritu 59,175 9,638 9,264 8,429 5,885 4,002 3,648 2,729 3,114 2,482 1,649 1,222 842 3,432 1,390 654 795 9,664 1,509 Mane 30,183 5,011 4,802 4,422 3,036 1,976 1,786 1,313 1,632 1,344 869 617 439 1,516 686 348 386 Feto 28,992 4,627 4,462 4,007 2,849 2,026 1,862 1,416 1,482 1,138 780 605 403 1,916 704 306 409

    AINARO Sub-distritu 15,558 2,368 2,384 2,264 1,801 1,097 968 737 791 630 465 264 216 822 367 169 215 2,292 343

    Mane 8,083 1,271 1,276 1,192 951 559 490 363 414 342 244 152 116 318 191 94 110 Feto 7,475 1,097 1,108 1,072 850 538 478 374 377 288 221 112 100 504 176 75 105

    Ainaro 6,937 913 962 1,012 1,085 621 435 332 353 277 219 124 94 222 132 68 88 871 169 Mane 3,640 481 510 532 566 353 223 166 195 150 117 75 53 79 62 36 42 Feto 3,297 432 452 480 519 268 212 166 158 127 102 49 41 143 70 32 46

    Suro-Craic 1,088 194 194 142 66 59 67 47 59 33 18 22 17 87 52 8 23 182 16 Mane 580 103 117 73 40 31 36 21 28 21 12 9 12 34 28 5 10 Feto 508 91 77 69 26 28 31 26 31 12 6 13 5 53 24 3 13

    Soro 1,861 315 318 261 192 88 118 76 94 97 56 25 30 96 44 26 25 299 52 Mane 931 174 154 136 103 32 54 39 48 55 27 15 12 27 25 15 15 Feto 930 141 164 125 89 56 64 37 46 42 29 10 18 69 19 11 10

    Manutasi 1,704 282 265 250 177 104 103 98 92 66 50 33 12 105 28 14 25 265 38 Mane 902 158 155 128 97 57 57 40 47 29 30 19 8 40 16 10 11 Feto 802 124 110 122 80 47 46 58 45 37 20 14 4 65 12 4 14

  • 16 Timor-Leste Sensu 2010, Volume 4

    Tabela 1.1. Populasaun grupu idade tinan lima tuir suku, seksu, nmeru uma-kain, no nmeru xefe uma-kain feto

    (Kontinuasaun)

    Timor Leste, Distritu,

    Sub-distritu, Suku no Seksu

    Totl

    Idade Uma-kain Privadu

    0 - 4 5 - 9 10 - 14 15 - 19 20 - 24 25 - 29 30 - 34 35 - 39 40 - 44 45 - 49 50 - 54 55 - 59 60 - 64 65 - 69 70 - 74 75+ Totl Xefe Uma-

    kain Feto(1) (2) (3) (4) (5) (6) (7) (8) (9) (10) (11) (12) (13) (14) (15) (16) (17) (18) (19) (20)

    Cassa 2,495 433 380 368 183 163 177 133 127 104 69 44 46 174 48 29 17 414 46 Mane 1,267 231 190 202 94 62 85 74 63 56 36 26 21 80 24 12 11 Feto 1,228 202 190 166 89 101 92 59 64 48 33 18 25 94 24 17 6

    Mau-Ulu 470 68 84 79 26 28 18 13 26 22 25 8 5 23 25 6 14 89 9 Mane 246 39 53 37 11 12 9 5 10 14 10 3 3 11 15 5 9 Feto 224 29 31 42 15 16 9 8 16 8 15 5 2 12 10 1 5

    Mau-Nuno 1,003 163 181 152 72 34 50 38 40 31 28 8 12 115 38 18 23 172 13 Mane 517 85 97 84 40 12 26 18 23 17 12 5 7 47 21 11 12 Feto 486 78 84 68 32 22 24 20 17 14 16 3 5 68 17 7 11

    HATU-BUILICO Sub-distritu 11,950 2,286 1,935 1,693 859 648 672 554 697 604 321 231 138 695 298 136 183 2,058 335

    Mane 5,978 1,162 938 911 445 303 327 266 360 330 163 101 67 304 141 69 91 Feto 5,972 1,124 997 782 414 345 345 288 337 274 158 130 71 391 157 67 92

    Mulo 6,274 1,172 988 887 460 327 376 287 379 338 177 123 65 383 146 72 94 1,112 202 Mane 3,123 598 505 465 249 147 180 133 203 175 77 50 30 159 70 37 45 Feto 3,151 574 483 422 211 180 196 154 176 163 100 73 35 224 76 35 49

    Nuno-Mogue 3,394 644 558 492 291 205 180 143 174 161 84 54 35 197 95 35 46 542 72 Mane 1,701 316 247 276 138 106 93 70 85 94 47 26 19 96 43 21 24 Feto 1,693 328 311 216 153 99 87 73 89 67 37 28 16 101 52 14 22

    Mau-Chiga 2,282 470 389 314 108 116 116 124 144 105 60 54 38 115 57 29 43 404 61 Mane 1,154 248 186 170 58 50 54 63 72 61 39 25 18 49 28 11 22 Feto 1,128 222 203 144 50 66 62 61 72 44 21 29 20 66 29 18 21

  • 17Timor-Leste Sensu 2010, Volume 4

    Tabela 1.1. Populasaun grupu idade tinan lima tuir suku, seksu, nmeru uma-kain, no nmeru xefe uma-kain feto

    (Kontinuasaun)

    Timor Leste, Distritu,

    Sub-distritu, Suku no Seksu

    Totl

    Idade Uma-kain Privadu

    0 - 4 5 - 9 10 - 14 15 - 19 20 - 24 25 - 29 30 - 34 35 - 39 40 - 44 45 - 49 50 - 54 55 - 59 60 - 64 65 - 69 70 - 74 75+ Totl Xefe Uma-

    kain Feto(1) (2) (3) (4) (5) (6) (7) (8) (9) (10) (11) (12) (13) (14) (15) (16) (17) (18) (19) (20)

    MAUBISSE Sub-distritu 22,022 3,588 3,457 3,211 2,294 1,600 1,351 886 1,097 813 605 472 324 1,381 508 218 217 3,604 586

    Mane 11,188 1,835 1,780 1,669 1,185 800 642 406 584 428 327 253 159 651 248 124 97 Feto 10,834 1,753 1,677 1,542 1,109 800 709 480 513 385 278 219 165 730 260 94 120

    Maubisse 6,184 948 965 894 783 497 400 276 272 220 165 117 58 320 142 66 61 974 171 Mane 3,186 480 503 486 411 251 195 124 151 116 92 51 29 150 79 37 31 Feto 2,998 468 462 408 372 246 205 152 121 104 73 66 29 170 63 29 30

    Manelobas 1,148 202 165 162 115 93 88 41 47 38 34 41 36 59 17 3 7 186 30 Mane 575 98 83 84 54 40 44 18 23 21 18 22 22 35 9 1 3 Feto 573 104 82 78 61 53 44 23 24 17 16 19 14 24 8 2 4

    Manetu 2,413 384 334 403 224 198 143 82 127 77 77 58 49 142 71 21 23 362 39 Mane 1,213 189 171 214 107 95 75 34 65 37 39 30 21 77 28 16 15 Feto 1,200 195 163 189 117 103 68 48 62 40 38 28 28 65 43 5 8

    Aitutu 4,539 747 787 658 420 235 263 185 281 204 150 118 70 215 110 48 48 767 132 Mane 2,301 390 425 326 229 109 98 93 154 113 86 68 29 94 50 20 17 Feto 2,238 357 362 332 191 126 165 92 127 91 64 50 41 121 60 28 31

    Edi 1,482 247 225 218 145 139 76 53 55 63 42 27 32 114 28 8 10 229 40 Mane 763 128 111 118 78 77 42 22 27 36 20 13 17 51 14 6 3 Feto 719 119 114 100 67 62 34 31 28 27 22 14 15 63 14 2 7

    Maulau 2,985 493 470 448 291 207 180 107 140 101 64 57 35 261 65 34 32 467 57 Mane 1,523 269 226 229 149 106 97 43 65 55 35 39 19 125 32 23 11 Feto 1,462 224 244 219 142 101 83 64 75 46 29 18 16 136 33 11 21

  • 18 Timor-Leste Sensu 2010, Volume 4

    Tabela 1.1. Populasaun grupu idade tinan lima tuir suku, seksu, nmeru uma-kain, no nmeru xefe uma-kain feto

    (Kontinuasaun)

    Timor Leste, Distritu,

    Sub-distritu, Suku no Seksu

    Totl

    Idade Uma-kain Privadu

    0 - 4 5 - 9 10 - 14 15 - 19 20 - 24 25 - 29 30 - 34 35 - 39 40 - 44 45 - 49 50 - 54 55 - 59 60 - 64 65 - 69 70 - 74 75+ Totl Xefe Uma-

    kain Feto (1) (2) (3) (4) (5) (6) (7) (8) (9) (10) (11) (12) (13) (14) (15) (16) (17) (18) (19) (20)

    Horai-Quic 1,775 320 281 232 201 125 100 89 98 65 43 31 31 83 38 23 15 353 74 Mane 862 145 142 114 102 66 43 40 57 29 22 15 15 34 16 14 8 Feto 913 175 139 118 99 59 57 49 41 36 21 16 16 49 22 9 7

    Suku Liurai 660 111 91 88