Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanasec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/guides/risk/risk_lv.pdf6 Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas

1

EIROPAS KOMISIJA Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata


2004. gada jūlijs

Stratēģijas un izvērtēšanas pakalpojumu centrs

2


2004. gada jūlijs Stratēģijas un izvērtēšanas pakalpojumu centrs Par šīm Vadlīnijām 1. Šīs Vadlīnijas ir publicētas Eiropas Komisijas mājas lapā. Tās ir pieejamas visās Kopienas valodās. http://europa.eu.int/comm/regional_policy/sources/docgener/guides/guide_en.htm 2. Vadlīniju G pielikums uzskaita gadījumu izpēti, kas atrodas atsevišķos angļu valodā publicētos dokumentus tajā pašā mājas lapā. Ieinteresētās organizācijas tiek aicinātas nodrošināt jaunu gadījumu izpēti vai atjaunot pašreizējo gadījumu izpēti. Darot to, lūdzu, atrodiet gadījumu izpētes saraksta izklāstu, kas atrodas pirmajā lapā, un nosūtiet gadījuma izpēti elektroniskā formātā, oriģinālvalodā Eiropas Komisijai, DG REĢIONĀLAJAI POLITIKAI, Tematiskajai attīstībai un ieguldījumam, kas apstiprinās pieprasījumu un izlems par publikāciju. 3. Šajās Vadlīnijās esošie skaitļi saistībā ar kopienu, valsts un reģionālo atbalstu ir iegūti Vadlīniju sagataves laikā. Tie ir pakļauti pārveidēm. Tomēr tie nodrošina dažādu varas iestāžu dalības nozīmīguma norādi katra riska kapitāla pakāpē. Brisele, 2004. gada 1. jūlijs

Atsauces Šīs Vadlīnijas ir publicētas pēc DG REĢIONĀLĀS POLITIKAS koordinācijas vienības iniciatīvas Edija Hartoga (Eddy Hartog) vadībā. Projekta vadītājs: Johanns Sollgrubers (Johann Sollgruber). Eiropas Komisijas iekšējā dienesta virzības grupas locekļi: DG Reģionālā politika: E. Hartogs (E. Hartog), E. Rollers (E. Roller), V. Kotsoni (V. Kotsoni), F. Ouvens (Ph. Owen), E. Karlsons (E. Carlsson), A. Šrāgs (A. Schrag), J. Gonzaless Alonso (J. Gonzalez Alonso), A. Rainoldi (A. Rainoldi), J. Grīns (J. Gren), R. Ridolfi, (R. Ridolfi), F. Roulinsons (F. Rawlinson). DG Iekšējais tirgus: J. M. Arteagoitija Landa (J.M. Arteagoitia Landa). DG Konkurence: B. Slokoks (B. Slocock). DG Uzņēmējdarbība V. Vanhanens (V. Vanhanen). DG Ekonomika un finanšu lietas: G. Čiarions Kasoni (G. Chiarion Casoni). DG Izpēte: F. Martins (Ph. Martin). DG Lauksaimniecība: J. M. Kouradess (J.M. Courades). DG Zvejas lietas: M. Bentivegna (M. Bentivegna). Publicētās Vadlīnijas ir piektais labotais projekts. Vadlīnijas izveidoja SIPC - Stratēģijas un izvērtēšanas pakalpojumu centrs, AK. SIPC strādāja Maikls Gardiners (Michael Gardiner), Marks Vitls (Mark Whittle) un Džeks Malans (Jack Malan). www.cses.co.uk.

3

Riska kapitāla finansēšanas Vadlīnijas Reģionālās politikas priekšvārdā EIROPAS KOMISIJAS REĢIONĀLĀS POLITIKAS

ĢENERĀLDIREKTORĀTS Ģenerāldirektorāts Jauno riska kapitāla finansēšanas Vadlīniju Reģionālajā politikā publicēšana ir Komisijas esošo saistību, lai uzlabotu piekļuvi finansējumam MVU vajadzībām ar visa veida riska kapitāla finanšu instrumentu pieaugošu izmantojuma palīdzību, atspoguļojums. Komisija ir ilgi atbalstījusi publiski finansētu finansiālā atbalsta pasākumu dažādošanu. Ir daudz iniciatīvu piemēru, lai to atbalstītu, piemēram, tādas kā DG Uzņēmējdarbības un pēdējās DG Izpētes aizsāktās iniciatīvas, kā arī iniciatīvas, kuras ir atbalstījusi Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Investīciju fonds (EIF). Tas nav tikai ieguldījums viņu pašu riska kapitāla fondos, bet arī to fondu vadība, kurus atbalsta Kopienas programmas, tai skaitā ETF Palaides fonds un MVU Garantiju shēma. Šādas shēmas var tikt minētas kā labi, praktiski piemēri Strukturālo fondu izmantošanā, kas atbalstītajos reģionos var tikt atkārtoti krietni plašākā mērogā. Ir skaidrs, ka daži tiešo subsīdiju veidi MVU atbalstam varētu tikt izmantoti efektīvāk, ja nauda būtu investēta riska kapitāla shēmu vietā, kuras kopīgi ir dibinājis valsts un privātais sektors. Valsts naudas līdzekļiem, kas ir investēti riska kapitāla shēmās, ir ne tikai nozīmīgs celtspējas iespaids uz privātā sektora finansējumu, bet tas veicina arī privātā sektora finansiālo kompetenci un ieguldīto lietpratību. Turklāt tur, kur valsts naudas līdzekļi ir novirzīti, lai atbalstītu riska kapitāla pasākumus, fondi var tikt atkārtoti izlietoti. Strukturālo fondu programmēšanas ietvaros Komisija ir iedrošinājusi dalībvalstis dažādot valsts finanšu instrumentu klāstu MVU vajadzībām. Komisija jau 1987. gadā pirmā ierosināja publiski finansēta riska kapitāla pasākumu izmantošanu kā eksperimentālās attīstības programmas daļu Integrētās Vidusjūras programmas ietvaros. 1994. gada Finanšu tehnikas Vadlīniju publicēšana bija šī virziena turpinājums. Neskatoties uz faktu, ka esošās 2000.-2006. gada programmas darbības periodā ir gandrīz bijusi izdevumu, kas ir veltīti riska kapitāla finansēšanas pasākumiem, kuri ir salīdzināti ar iepriekšējo programmas darbības periodu, dublēšanās, proporcija paliek vāji salīdzināta ar kopējiem Strukturālo fondu izdevumiem. Tas ir īpaši pārsteidzoši, dodot tikpat lielus dotāciju apjomus un riska kapitāla pasākumu potenciālu, lai aizvietotu tiešās dotācijas kā piemērotāku uzlabotas piekļuves veidu finansēm MVU vajadzībām. 2003. gadā pēc termiņa vidusposma pārskata bija jaunas iespējas paaugstināt Strukturālo fondu izdevumu apjomu riska kapitāla pasākumiem. Citas nozīmīgas attīstības tendences 2003. gadā iekļāva Strukturālo fondu pārrunas starp kandidātvalstīm un Komisiju. Es ceru, ka jaunie Strukturālie fondi veltīs visu uzmanību riska kapitāla instrumentu izmantošanas plusiem kā atbilstošiem uzlabošanas līdzekļiem MVU piekļuvei pie finansēm. Tas ir, ja patur prātā apsvērumus, ka Komisija ir izveidojusi Vadlīnijas Riska kapitāla finansēšanai Reģionālajā politikā. Es ceru, ka Vadlīnijas būs noderīgs rīks Strukturālo fondu programmu vadības iestādēm, valsts administratoriem un finanšu iestādēm, kā arī veicinās jauno Strukturālo fondu atbalstīto riska kapitāla pasākumu ieviešanu un īstenošanu, un, ja ir nepieciešams, esošo pasākumu pārveidi. Pēdējais ir apliecinājis, ka riska kapitāla finansējuma iniciatīvas turpinās gūt spēcīgu Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta atbalstu.

Grehems Mīdovss (Graham Meadows)

4

Saturs __________________________________ IEDAĻA LAPPUSE

1. IEVADS 1

Rokasgrāmatas mērķis un apjoms ____________________________________1 Šīs rokasgrāmatas izmantošana _____________________________________1 Kas ir riska kapitāla finansēšana? ___________________________________2 Riska kapitāla finansēšanas nozīme reģionālajā politikā__________________2 Kopienas iniciatīva attiecībā uz riska kapitālu _________________________4 Galvenie valsts atbalsta noteikumi attiecībā uz riska kapitāla finansēšanu ___5

2. MVU FINANSĒŠANA 8

MVU finansēšana 8 Šajā rokasgrāmatā izmantotie finansēšanas instrumenti 8

3. RISKA KAPITĀLS 10

Kopsavilkums ___________________________________________________10 Kā pašu kapitāla fondi darbojas praksē? _____________________________ 10 Pašu kapitāla fondu priekšrocības un nepilnības _______________________ 12 Pašreizējais ES atbalsts __________________________________________ 12 Faktori, kas jāņem vērā, veidojot pašu kapitāla fondu___________________ 12 Valsts atbalsta noteikumi _________________________________________ 13 Riska kapitāla fondu piemēri 15

4. „BIZNESA EŅĢEĻI” 16

Kopsavilkums 16 Kā „biznesa eņģeļu” tīkls darbojas praksē? ___________________________ 16 „Biznesa eņģeļu” tīkla priekšrocības un nepilnības_____________________ 16 Pašreizējais ES atbalsts __________________________________________ 17 Faktori, kas jāņem vērā, atbalstot „biznesa eņģeļu” tīklu ________________ 18 Valsts atbalsta noteikumi _________________________________________ 18 „Biznesa eņģeļu” tīkla piemēri 19

5. AIZDEVUMA KAPITĀLS 20

Kopsavilkums 20 Kā aizdevumu fondi un procentu subsīdiju shēmas darbojas praksē? 20 Aizdevumu shēmu priekšrocības un nepilnības 23 Pašreizējais ES atbalsts 23 Faktori, kas jāņem vērā, veidojot aizdevuma shēmu 24 Valsts atbalsta noteikumi 24 Aizdevumu shēmu piemēri 24

6. MIKROKREDĪTI 25

Kopsavilkums 25 Kā mikrokredīti darbojas praksē? 25 Mikrokredītu priekšrocības un trūkumi 26 Pašreizējais ES atbalsts 26 Faktori, kas jāņem vērā, veidojot mikrokredīta shēmu 27 Valsts atbalsta noteikumi 27

5

_______ Mikrofinanšu shēmu piemēri______________________________________2 7 7. GARANTIJU REŽĪMI 28

Kopsavilkums 28 Kā garantiju režīmi darbojas praksē? 28 Garantiju režīmu priekšrocības un trūkumi 31 Pašreizējais ES atbalsts 31 Faktori, kas jāņem vērā, veidojot garantijas režīmu 32 Valsts atbalsta noteikumi 32 Garantiju režīmu piemēri 3 3

8. JAUNU REŽĪMU VEIDOŠANA 34

Pārskats Ieguldījums reģionālās attīstības mērķu sasniegšanā (I posms) 35 Riska kapitālu režīmu pieejamība (II posms) 35 Ieviešanas posms (III posms) 3 6

9. LABA DARBA PRAKSE 38

Pārskats 38 Profesionāla pārvaldība 39 Privātā sektora finanšu struktūras atbalsts, kombinējot riska finanses ar 39 uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumiem 40 Izpildījuma novērtējums 41

PIELIKUMI

A VEIDNES 43

B STRUKTŪRFONDU NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ RISKA KAPITĀLA FINANSĒŠANU

53

C DE MINIMIS ATBALSTS 57

D GLOSĀRIJS 59

E INFOREGIO MEKLĒŠANA 61

F AVOTI UN KONTAKTI 62

G GADĪJUMU IZPĒTES SARAKSTS 65

H 2000. – 2006. GADA PROGRAMMAS PERIODA SHĒMAS 66

I BIBLIOGRĀFIJA 73

6


Ievads 1. iedaļa

Ievads

Šajā iedaļā ir raksturots rokasgrāmatas mērķis un apjoms, un reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas vēsture un konteksts, ieskaitot konkurences politikas jautājumus.

1.1 Rokasgrāmatas mērķis un apjoms

Šī rokasgrāmata ir veidota, lai palīdzētu tiem, kas ir iesaistīti reģionālo attīstības programmu veidošanā vai darbībā, kuras atbalsta Eiropas Savienības struktūrfondi. Tās var ietvert:

• reģionālās institūcijas; • partnerorganizācijas no valsts un privātā sektora; • MVU atbalsta organizācijas; • bankas un citas finanšu institūcijas.

Rokasgrāmatā raksturotas riska kapitāla finansēšanas metodes, kas ļauj MVU attīstībai piešķirtos līdzekļus periodiski izmantot atkārtoti, tātad potenciāli palielināt valsts atbalsta ietekmi. Tajā ir informācija par instrumentu veidiem, kurus varētu izmantot, kā tos var izveidot un pārvaldīt, un par palīdzības un citiem informācijas avotiem. Ir norādītas atsauces uz gadījumu pētījumiem, kas demonstrē pašreizējo shēmu labas prakses piemērus. Pielikumā atrodamas veidnes, kurās ir instrumentu galveno veidu rādītāju kopsavilkums.

1.2 Šīs rokasgrāmatas izmantošana

Katra šīs rokasgrāmatas iedaļa ir domāta citai lietotāju grupai. Rokasgrāmatas lietotājiem būtu jāizmanto tās iedaļas, kas atbilst viņu vajadzībām. Ir šādas iedaļas:

1. iedaļa Sniedz pārskatu pār riska kapitāla finansēšanu un dažiem galvenajiem noteikumiem, piemēram, konkurences politikas noteikumiem.

2. iedaļa Attiecas uz MVU finansēšanas vajadzībām dažādām riska kapitāla grupām.

3.-7. iedaļa Kopsavilkums par riska kapitālu, „biznesa eņģeļiem”, aizdevumiem, mikrokredītiem un garantiju režīmiem.

8. iedaļa Iesaka darbības, kas jāveic, lai izveidotu shēmu.

9. iedaļa Ierosina labu praksi shēmas darbībai.

7


Ievads 1. iedaļa

Pievienotajos pielikumos ir atrodamas šādi temati:

A pielikums Satur shēmu veidnes. Šajās veidnēs ir atrodams shēmu galveno rādītāju kopsavilkums.

B un C pielikumi Komisijas noteikumiem un pamatnostādņu fragmenti

D pielikums Terminu glosārijs.

E pielikums Raksturo Inforegio meklētāju.

F pielikums Ietver citu avotu un kontaktu adreses un detaļas.

G pielikums Gadījumu izpētes saraksts. Detalizēti gadījumu pētījumi ir publicēti Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

H pielikums Saraksts ar riska kapitāla finansēšanas pasākumiem struktūrfondu programmās (2000. – 2006.).

I pielikums Bibliogrāfija.

1.3 Kas ir riska kapitāla finansēšana?

Riska kapitāla finansēšana1 ir termins, kas tiek izmantots šajā rokasgrāmatā, lai raksturotu shēmas, kuras padara pieejamus valsts līdzekļus MVU, uz tāda pamata, ka līdzekļus var izmantot atkārtoti, un piesaista papildu finansējumu no privātā sektora.

Šādas shēmas paredz aizdevumus, riska kapitāla un citu finanšu nodrošināšanu, garantijas un citus instrumentus. Var izmantot citas metodes, lai atbalstītu finanšu piedāvājumu un MVU investīciju gatavību.

Visām riska kapitāla finansēšanas shēmām jāatbilst Eiropas Komisijas prasībām attiecībā uz valsts atbalstu, par ko sniegts kopsavilkums šīs rokasgrāmatas turpmākajās iedaļās. Parasti shēmām noteiks investīciju kritērijus ar prasību investēt tikai tajos projektos, kuri attiecas uz tiem MVU, kam nav bijusi pieeja adekvātam komerciālam finansējumam.

1.4 Riska kapitāla finansēšanas nozīme reģionālajā politikā

Ir vairāki iemesli, kāpēc riska kapitāla finansēšana arvien vairāk tiek uzskatīta par alternatīvu sniegtajam atbalstam ES reģionālajā politikā. Pirmkārt, lai gan struktūrfondu atbalsts daudzus gadus sniegts lielā apjomā, reģionālās atšķirības nav daudz samazinājušās, un tāpēc ir nepieciešamas alternatīvas. Otrkārt, riska kapitāla finansēšanas metodes ir piemērotākas „zināšanu ekonomikas” vajadzībām, kas tagad tiek atzītas par galveno faktoru darba vietu izveidē un labklājības sekmēšanā. Turklāt, ņemot vērā pieaugošo ES resursu pieprasījumu, kas radies pēc Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pievienošanās, ir nepieciešams, lai pieejamie līdzekļi “strādātu

1 Šajā rokasgrāmatā mēs raksturojam valsts atbalstīto finansējumu akciju shēmu, aizdevumu un mikrokredītu, un garantiju formā. Šī ir plašāka definīcija par to, kas izmantota Komisijas „Riska kapitāla rīcības plānā”.

8

vairāk”.

9


Ievads 1. iedaļa

Šo un citu iemeslu dēļ 2000. – 2006. gada Struktūrfondu noteikumos ir vairāk uzsvērta riska kapitāla finansēšanas instrumentu izmantošana, piemēram, uz akcijām balstīta riska kapitāla un novatorisku aizdevumu shēmu kā rentabla un ilgspējīga politikas instrumenta, nevis tradicionālās, uz dotācijas pamatotas atbalsta izmantošana. Noteikumi sniedz dalībvalstīm iespēju nodrošināt papildu 10% palīdzību MVU tām investīciju projektu daļām, kuras nav finansētas ar dotāciju atbalstu.

Saskaņā ar politiku attiecībā uz nepieciešamību ierobežot valsts sektora iejaukšanos ekonomikas darbības jomā, ja ir tirgus nepilnības, Komisija ir ierosinājusi kopīgi, ka reģionos, kas ir tiesīgi saņemt ar struktūrfondu atbalstu līdzfinansētu atbalstu riska kapitāla finansējumu, var sniegt, izmantojot riska kapitāla fondus un citus ne-dotāciju finansējuma formas MVU. Attiecīgie noteikumu fragmenti ir iekļauti pielikumos.

Laikā no 1994. līdz 1999. gadam ir bijušas nozīmīgas pārmaiņas struktūrfondu apgūšanas līmenī riska kapitāla finansējuma instrumentiem ES dalībvalstīs. Saskaņā ar Komisijai sagatavoto novērtējumu kopējie izdevumi ir sasnieguši EUR 570 miljonus. Pastāv liela atšķirība starp dalībvalstīm, no kurām piecas vispār nav izmantojušas struktūrfondu programmas riska kapitāla finansējuma instrumentus. Pārējās desmit dalībvalstīs riska kapitāla finansējuma izdevumu attiecība ir no 0,5% līdz 13,2% kopējo struktūrfondu izdevumu.

Paredzētie izdevumi riska kapitāla finansējumam struktūrfondu programmās (2000. – 2006.)

(Miljonos eiro) Valsts ES Nacionālais Privāti Kopējais

Austrija 0,2 0,2 1,1 1,5

Beļģija 35,5 35,7 1,4 72,6Dānija 0,0 0,0 0,0 0,0Vācija 54,9 49,8 3,2 107,9Spānija 230,1 100,3 0 330,4Somija 5,5 8,4 6,5 20,4Francija 94,4 165,8 216,1 476,3Grieķija 103,5 50,1 39,7 193,3Īrija 0,0 0,0 0,0 0,0Itālija 71,3 80,2 146,7 298,2Luksemburga 0,0 0,0 0,0 0,0Nīderlande 24,4 38,2 43,1 105,7Portugāle 274,6 92,9 691,2 1 058,7Zviedrija 0,0 0,0 0,0 0,0Apvienotā Karaliste 267,2 187,8 168,6 455,0Starpvalstu 2,3 0,8 0,4 3,5Kopējais 1163,9 810,2 1 318,0 3 292,1Procentos 35,4 24,6 40,0 100

Avots: Eiropas Komisija. Dalībvalstu minētie pasākumi līdz 2002. gada jūlijam. SFC kodu 155, 165,

10

1304 datubāze

11

Reģionālās politikas riska kapitāla finansējuma rokasgrāmata

Ievads 1. iedaļa

Salīdzinājumā ar laikposmu no 1994. līdz 1999. gadam struktūrfondu izdevumi riska kapitāla finansējumam ir ļoti pieauguši sakarā ar pašreizējām 2000. - 2006. gada programmām. Turpmāk norādītā analīze, kas pamatojas uz dalībvalstu sniegto informāciju Reģionālās politikas ģenerāldirektorātam līdz 2002. gada jūlijam, liecina, ka ERAF plānotais līdzfinansējums riska kapitāla finansējumam no 570 miljoniem miljoniem eiro pašreizējās programmas laikā. Kopējie izdevumi līdz šim ir aptuveni 3300 miljoni eiro, no kuriem 35% gūti ES avotiem, 25% - no nacionāliem avotiem un 40% no privātiem avotiem.

Nacionālo, privāto un ES avotu kopapjoms iepriekšējā tabulā atspoguļo plānotos izdevumus struktūrfondu programmās visu veidu riska kapitāla finansējumam, gan vispārējās programmās, gan konkrētās shēmās lauku apvidiem un īpašām mērķa grupām. Papildus, ir daudzas shēmas, kuras finansē ar nacionāliem un citiem avotiem.

H pielikumā ir detalizēti faktiskie un plānotie struktūrfondu izdevumu (ERAF, ESF, EAGGF, FIFG) 2001.-2006. gada programmas laikā atsevišķos reģionos.

Ir arī vairāki citi ES atbalsta avoti riska kapitāla finansējumam. Papildus struktūrfondiem, atbalsts iespējams no Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Investīciju fonda (EIF), kas reizēm tiek kombinēts ar struktūrfondu atbalstu.

ES atbalsta avoti riska kapitāla finansējumam

• EIB veido kredītlīnijas vietējām bankām un finanšu institūcijām mazāku investīciju finansēšanai. Tas ir t. s. globālā aizdevuma finansējums, kas tiek izmantots, lai stiprinātu ilgtermiņa finansējumu MVU klientiem. Maksimālie EIB individuālie asignējumi saskaņā ar šīm shēmām parasti ir EUR 12,5 miljoni (līdz 50% investīciju izmaksām), bet parasti tie ir daudz mazāki. Pamatinformāciju par EIB var atrast tās tīmekļa vietnē www.eib.org, kurā EIB ir norādījusi starpniekus, pie kuriem MVU var pieteikties.

• EIF riska kapitāla instrumenti sastāv no kapitāla ieguldījumiem riska kapitāla fondos un uzņēmuma inkubatoriem, kas atbalsta MVU jo īpaši tos, kuri ir agrīnā attīstības posmā un orientēti uz tehnoloģijām. Pamatinformāciju par EIF var atrast EIF tīmekļa vietnē www.eif.org. Šeit EIF ir uzskaitījis riska kapitāla starpniekus, ar kuriem MVU var sazināties, lai iegūtu vairāk informācijas par atbilstības kritērijiem un pieteikšanās procesu.

• EIF garantijas instrumenti ir šādi: garantiju portfelis, kuru nodrošina plašam darījuma partneru lokam (piemēram, bankām, līzinga kompānijām utt.). Šie darījuma partneri savukārt izsniedz kredītus MVU. Pamatinformāciju par EIF garantiju portfeļa darbību var atrast EIF tīmekļa vietnē www.eif.org. Šeit ir uzskaitīti nacionālie EIF starpnieki un EIF garantiju mehānismi.

• Īpaši jānorāda, ka EIF ievieš ES daudzgadējās programmas uzņēmumiem un uzņēmējdarbībai (MAP 2001-2005)2 finanšu instrumentus. Finanšu instrumentos ietverti:

MVU garantijas mehānisms banku aizdevuma portfeļa garantēšanai MVU (vai līdzgarantēšanai, vai pretgarantēšanai) bankām;

ETF uzsākšanas mehānisms investīcijām riska kapitāla fondos vai inkubatoros, kas specializējas MVU finansēšanā agrīnā posmā;

Sākuma kapitāla darbība, kuras mērķis ir atbalstīt investīciju pārvaldnieku pieņemšanu darbā tiem sākuma kapitāla fondiem, kuros EIF investē;

12

• EIF izmanto bankas, riska kapitāla fondus un garantijas institūcijas kā starpniekus starp EIF un MVU. Sīkāku informāciju var atrast ES Komisijas tīmekļa vietnē: (http://europa.eu.int/comm/enterprise/index_en.htm).

Ir arī vairākas specializētas shēmas, lai veicinātu tādus mērķus kā pētniecība un attīstība. CORDIS tīmekļa vietnē (Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienests: http://www.cordis.lu/en/home.html) sadaļā „Eiropas Savienības finansētā pētniecība” ir saraksts ar izsludinātajiem aicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Finansēšanas jauninājumi CORDIS tīmekļa vietnē sniedz informāciju uzņēmējiem un investoriem attiecībā uz riska kapitālu, bankām un aizņēmuma finansēšanu, neformāliem investoriem, akciju tirgu... kā arī dažādiem ar ES atbalstu saistītām shēmām un aicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

1.5 Kopienas iniciatīvas attiecībā uz riska kapitālu

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas nozīme ir jāskata Kopienas politikas plašākā kontekstā attiecībā uz riska kapitāla nodrošināšanu. Riska kapitāla Rīcības shēmu3 (RKRP) apstiprināja 1998. gada jūnija Kārdifas (Cardiff) sanāksmē, un vēlāk tika izdoti trīs progresa ziņojumi4.

RKRP ikgadējie ziņojumos norādīts uz strauju riska kapitāla izaugsmi ES līdz pat laikam, kas tika raksturots pēdējā ziņojumā (2000. gadā). Ziņojumā norādīts:

„Riska kapitāla investīciju kopējais apjoms Eiropā, kas iekļauj uzņēmuma uzsākšanas, sākuma, paplašināšanās un aizvietošanas attīstības fāzes, strauji pieauga no aptuveni 10 biljoniem eiro (0,14% no IKP) 1999. gadā līdz vairāk kā 19,6 biljoniem eiro (0,23% no IKP) 2000. gadā.”

RKRP ietver pasākumus, kas veidoti, lai novērstu šķēršļus riska kapitāla nodrošināšanai, ieskaitot pārrobežu šķēršļus un pasākumus taksācijas jomā, kur pastāv lielas atšķirības starp dalībvalstīm. Rīcības shēma sniedz labumu visu lielumu uzņēmumiem, kas vēlas palielināt kapitālu. Bet liels uzsvars ir uz formālo sektoru, kura vidējais darījums ir samērā liels (vidēji 5 miljoni eiro). Vietējā līmenī jānodrošina, lai visi RKRP ieguvumi nokļūtu arī līdz mazākiem uzņēmumiem, kuri varbūt nav lielo riska kapitāla fondu mērķgrupa. Tieši šeit varētu būt liela nozīme struktūrfondu darbībai.

1.6 Atbilstība noteikumiem par valsts atbalstu

Veidojot jebkuru riska kapitāla finansēšanas shēmu, ir jāievēro noteikumi par valsts atbalstu. Saskaņā ar EK dibināšanas līguma kopējā tirgus prasībām:

„(…) ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko dalībvalstis piešķir vai jebkā sniedz no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, ciktāl tāds atbalsts ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai.”5

3 Balstoties uz Komisijas paziņojumu “Riska kapitāls: galvenais darba vietu radīšanas faktors Eiropas Savienībā”, SEK (1998) 522, 1998. gada aprīlis 4 KOM (1999) 20.10.1999. 493 un KOM (2000) 18.10.2000. 658, un KOM (2001) 25.10.2001. 605

13

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata Ievads 1.iedaļa

EK dibināšanas līgums arī nosaka atbrīvojuma noteikumus, kad valsts atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu. Atbrīvojumu no valsts atbalsta noteikumiem var piešķirt dažādu apstākļu dēļ. Atbalstu var piešķirt, piemēram, lai atbalstītu mazāk attīstītus reģionus, t.i., „veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs”. Līdzīgi – „atbalstu, kas veicina konkrētas saimnieciskas darbības vai konkrētas tautsaimniecības jomas, ja tāds atbalsts nemaina tirdzniecības apstākļus tiktāl, ka tie būtu pretrunā vispārējām interesēm.” – arī ir saderīgs ar kopējo tirgu. 6

Saskaņā ar EK dibināšanas līgumu Komisijas pienākums kopā ar dalībvalstīm ir pastāvīgi pārbaudīt visas atbalsta sistēmas un ieteikt pasākumus, lai nodrošinātu kopējā tirgus pakāpenisku attīstību un darbību.7 Ja Komisija atklāj, ka atbalsts ir nesaderīgs ar valsts atbalsta noteikumiem, tā var nolemt, ka “attiecīgai valstij (…) tāds atbalsts jāizbeidz vai jāmaina”.8 Ja dalībvalsts nepakļaujas šādam Komisijas lēmumam, tad tā var iesniegt šo lietu izskatīšanai Eiropas Kopienu tiesā.

Dalībvalstīm ir jāpaziņo Komisijai, pirms tās uzsāk riska kapitāla finansēšanas pasākumus ar valsts atbalstu. Pirms Komisija apstiprina riska kapitāla finansēšanas shēmu, dalībvalstij jāsniedz pierādījumi par tirgus nepilnībām.

Gadu laikā Komisija ir izstrādājusi detalizētu politiku attiecībā uz apstākļiem, kuros valsts atbalsts var būt atļauts, piemērojot atbrīvojumus, kas noteikti EK dibināšanas līguma 87. panta 3. punktā. Politika ir izklāstīta regulās un pamatnostādnēs. Tās nosaka iespējamos dažu veidu atbalsta saņēmējus noteiktiem mērķiem, nosaka atbalsta lielumu vai procentuālās daļas lielumu, kas attiecas uz noteiktām izmaksām, un izvirza citus nosacījumus. Galvenie noteikumi attiecībā uz riska kapitāla finansēšanu ir minēti turpmāk.

1.5.1 Galvenie valsts atbalsts noteikumi attiecībā uz riska kapitāla finansēšanu

Vēl nesen valsts atbalsts noteikumi nebija labi pielāgoti dažiem vispārējiem riska kapitāla pasākumu veidiem, īpaši riska kapitāla fondiem. Lai būtu saderība ar noteikumiem, valsts atbalstu vajadzēja sasaistīt ar noteiktu izdevumu veidiem, piemēram, fiksētām investīcijām, pētniecību un attīstību, apmācību utt., kas zināmi kā “attaisnotās izmaksas”. Šo prasību bija grūti ievērot daudzās riska kapitāla shēmās.

5 EK dibināšanas līguma 87. panta 1. punkts (iepriekš 92. panta 1. punkts ) 6 EK dibināšanas līguma 87. panta 3. punkts (iepriekš 92. panta 3. punkts ) 7 EK dibināšanas līguma 88. panta 1. punkts (iepriekš 93. panta 1. punkts ) 8 EK dibināšanas līguma 88. panta 2. punkts (iepriekš 93. panta 2. punkts )

14

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata Ievads 1.iedaļa

Lai paskaidrotu pozīciju attiecībā uz valsts atbalstu un riska kapitālu nacionālajām un reģionālajām institūcijām kā saņēmējām, Konkurences ģenerāldirektorāts 2001. gada augustā izdeva ziņojumu par valsts atbalstu un riska kapitālu. Tas nosaka kritērijus, pēc kādiem vērtēt un apstiprināt pasākumus, kas veidoti, lai veicinātu riska kapitāla tirgus izaugsmi.9 Komisija ir atzinusi valsts finansējuma nozīmi riska kapitāla pasākumiem, kas risina identificējamas tirgus nepilnības. Tika izveidotas pamatnostādnes, lai atspoguļotu Komisijas vispārējo politiku riska kapitāla veicināšanai, kas izklāstītas 1998. gada dokumentā: Riska kapitāls, galvenais darba vietu veidošanas faktors Eiropas Savienībā, ko papildināja RKRP.

Riska kapitāla ziņojums ietver riska kapitāla fondus. Tas neietver valsts atbalstītu riska kapitālu aizdevumu veidā no citiem avotiem. Tomēr šādos gadījumos joprojām var piemērot citus valsts noteikumus, shēmas un pamatnostādnes. Piemēram, aizdevuma ar atvieglotiem nosacījumiem shēmas bieži ir MVU bloka atbrīvojuma noteikumos10 vai pamatnostādnēs attiecībā uz reģionālo atbalstu11. Daži noteikumi paredz to, kā tiek aprēķināta aizdevuma ar atvieglotiem nosacījumiem atbalsta vērtība (“dotācijas ekvivalents”) .12

Attiecībā uz garantijām Komisija 2000. gada martā publicēja detalizētas pamatnostādnes par EK dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu garantiju formā.13 Pamatnostādnēs tika paredzēti nosacījumi, kas jāievēro, lai izvairītos no garantijas shēmām, kas pārkāpj valsts atbalsta noteikumus, un kā tiek aprēķināta garantiju atbalsta vērtība (“dotācijas ekvivalents”). Šīs rokasgrāmatas garantiju iedaļā ir šo nosacījumu kopsavilkums. Maziem atbalsta apjomiem ir noteikti īpaši atbrīvojumi. De minimis noteikums, kas paredzēts Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 69/2001, paredz, ka Komisijai iepriekš nav jāziņo par valsts atbalstu uzņēmumam, kas nepārsniedz EUR 100 000 trīs gadu laikā.14

9 Valsts atbalsts un riska kapitāls, publicēts „Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī” C 235, 21.8.2001., 3. lpp. 10 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 70/2001; “Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis” L 10, 13.1.2001., 33. lpp 111 Pamatnostādnes nacionālajai reģionālajai palīdzībai; „Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis” C 74, 10.3.1998., 3. lpp., un „Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis” C 258, 9.9.2000., 5. lpp. 12 Aizdevums ar atvieglotiem nosacījumiem dotācijas ekvivalenta naudā aprēķins. 13 Komisijas paziņojums par EK dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts

15

atbalsts garantiju formā, „Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis”, C 71, 11.03.2000, 14. lpp. 14 „Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis” L 10, 13.1.2001., 30. lpp.

16


MVU finansēšana 2. iedaļa

MVU finansēšana

Šajā rokasgrāmatas iedaļā ir kopsavilkums par riska kapitāla finanšu instrumentu nozīmi plašākā jautājumu kontekstā attiecībā uz MVU attīstību.

2.1 MVU finansēšana

MVU finanšu avoti var būt dažādi atkarībā no attīstības etapa un valsts. Eiropas riska kapitāla asociācijas izmantotās definīcijas identificē šādus posmus uzņēmuma attīstībā. Ir arī parādīti iespējamie finanšu resursi katrā posmā. Šīs definīcijas attiecas uz straujas izaugsmes uzņēmumiem – citiem uzņēmumiem var būt stabilāki finanšu modeļi.

MVU finanšēšanas avoti pēc attīstības etapa

Uzsākšanas posms Neformāls kapitāls no dibinātāja un partneriem. Bankas aizdevums, ja iespējams un nepieciešams.

Sākuma posms Neformāls kapitāls no dibinātāja un partneriem, un kontaktiem. Bankas aizdevums, ja iespējams. Līzings aprīkojumam.

Paplašināšanās posms Kapitāls no oriģināliem avotiem kombinācijā ar investīcijām vai riska kapitālu. Bankas aizdevumi. Citi finanšu avoti, ieskaitot līzingu un faktūrkreditēšanu.

Aizvietošanas kapitāls Tirdzniecības investīcijas, riska kapitāls vai IPO (sākotnējais publiskais piedāvājums).

Kamēr Komisija neņem vērā to, ka pastāv tirgus nepilnības attiecībā uz finanšu nodrošināšanu MVU, ir pierādījumi nepilnībām attiecībā uz dažām MVU grupām, kas varētu nozīmēt to, ka tās nespēj piekļūt attiecīgajam finansējumam. Piemēram, komercbanka nevar nodrošināt finansējumu dzīvotspējīgam MVU, jo:

• Nav rezultātu izklāsta;

• nepietiekams nodrošinājums;

• tiek pārkāpta sliekšņa robežvērtība;

• kredītvērtējums ir ārpus pieļaujamās normas. Pārsvarā tā ir „informācijas nepilnība” – pat ja ir atbilstīga (valsts vai privāta) shēma, MVU var nebūt par to informēti. Turklāt dažreiz pieteikšanās procedūra finansējumam ir tik sarežģīta un laikietilpīga, ka pat gadījumā, kad MVU zina par shēmā, tie nevēlas tos izmantot.

2.2 Šajā rokasgrāmatā iekļautie finansēšanas instrumenti

Šī rokasgrāmata ietver ne-dotāciju finanšu instrumentu pamatelementus MVU, kurus var uzskatīt par struktūrfondu un citu ES instrumentu atbalstu. Daži finansēšanas veidi (līzings un faktūrkreditēšana) netiek iekļauti, jo tie ir labi attīstīti komercavoti un tāpēc nav iemesla, lai valsts

17


MVU finansēšana 2. iedaļa

iejauktos. Tāpat šajā rokasgrāmatā netiek runāts par īpašnieku personīgajām investīcijām savā uzņēmējdarbībā. Tāpēc galvenie finanšu instrumenti, kas ir iekļauti šajā rokasgrāmatā, ir šādi:

Instrumenta veids Tipiskie avoti

Formāls pašu kapitāls – riska kapitāls Riska kapitāla fondi, bankas.

Neformāls pašu kapitāls– „biznesa eņģeļi”

Investoru tīkls un individuālie investori.

Aizdevuma finansējums Attīstības aģentūru vadītās bankas un līdzekļi.

Mikrokredīti Speciālistu līdzekļi. Garantijas Garantijas līdzekļi un divpusējo garantiju asociācijas.

Protams, MVU nepieciešami dažādi finanšu instrumenti, ieskaitot iepriekš minētos un citus instrumentus, kuri šajā rokasgrāmatā nav ietverti, piemēram, līzings un faktūrkreditēšana, pārtēriņš u.c. Lai ņemtu vērā MVU vajadzības, finansēšanas avoti ar valsts institūciju atbalstu bieži piedāvā dažādus finanšu risinājumus un nekoncentrējas tikai uz vienu instrumentu. Līdzīgi finansēšanas organizācijas bieži koncentrējas noteiktu MVU atbalstīšanai (piemēram, uzņēmumi dažādos attīstības etapos).

Turpmākā tabula attiecas uz finanšu instrumentiem, kas raksturoti šajā rokasgrāmatā par MVU finanšu vajadzībām katrā attīstības posmā.

Attiecība starp finanšu instrumentiem un MVU attīstības posmu

Turpmākās rokasgrāmatas iedaļas raksturo katru galveno instrumentu veidu, kas

Uzņēmējdarbības finansēšanas metodes

Formāls pašu kapitāls

Neformāls pašu kapitāls

Aizdevumi Garantijas

Mikrokredīti

Sākuma kapitāls

Paplašināšanās

Aizvietošana

Uzsākšanas kapitāls

18

uzskaitīts augšējā tabulas rindā – formāls pašu kapitāls (riska kapitāls), neformāls pašu kapitāls („biznesa eņģeļi”), aizdevumi, mikrokredīti un garantijas. Praktiski MVU finansēšanas organizācijas izmantos kādu šo metožu kombināciju.

19

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata Riska kapitāls 3. iedaļa

Riska kapitāls

Kopsavilkums

Pašu kapitāls ir nozīmīga MVU finansēšanas sastāvdaļa. Pašu kapitāls var būt no dažādiem avotiem – uzņēmēja un viņa partneriem, „biznesa eņģeļiem”, finanšu institūcijām un citiem. Šajā iedaļā tiek runāts par riska kapitāla līdzekļiem, kas papildus pašu kapitālam bieži nodrošina aizdevumus vai citus finanšu veidus. Mēs koncentrējamies uz pašu kapitāla pamatotiem riska kapitāla līdzekļiem. Aizdevumi un „biznesa eņģeļi” tiek raksturoti tālākajās iedaļās.

Pašu kapitāls nodrošina visaugstāko riska sastāvdaļu MVU finansēšanas struktūrā. Pietiekams pašu kapitāls var uzlabot uzņēmuma kredīta reitingu, ļaujot tam piekļūt komerciāliem aizdevumiem un citiem finanšu veidiem.

No reģionālās attīstības viedokļa ir jānosaka, vai pastāv nepilnība pašu kapitāla nodrošinājumā, vai pilnīgs pašu kapitāla trūkums, vai pašu kapitāls ir mazāks par noteikto lielumu – daudziem komerciāliem riska kapitāla līdzekļiem būs minimālais investīciju daudzums, un ES atbalstītas iejaukšanās risinās tirgus nepilnības.

A pielikumā ir veidne, kas raksturo galvenos rādītājus.

3.1 Kā pašu kapitāla fondi darbojas praksē

1. attēlā ilustrēts, kā pasu kapitāla fondi darbojas praksē. Īsumā:

• MVU piesakās finansējumam. MVU jau ir izmantojuši visus citus komerciālos finanšu avotus Tā finansēšanas struktūra ir tāda, ka tai nepieciešams vairāk pašu kapitāla papildus īpašnieka investīcijām, lai piekļūtu citiem kapitāla veidiem, piemēram, aizdevumiem.

• Fonds iegūs pašu kapitāla daļas uzņēmumā. Parasti šīs daļas būs jaunas akcijas, kuras izdod uzņēmums ar ieņēmumiem, ko iegulda uzņēmumā, lai apmierinātu tā finanšu vajadzības.

• Dažos gadījumos akcijas var izdot ar piemaksu nominālvērtībai. Tās var tikt kombinētas ar citu finanšu nodrošinājumu, piemēram, aizdevumu. Var arī izmantot hibrīda instrumentus, piemēram, konvertējams aizdevuma kapitāls.

• Investīciju laikā fonds uzraudzīs investīciju, dažreiz sniedzot pārvaldības ieteikumus MVU.

20


Riska kapitāls 3. iedaļa

• Savlaicīgi fonds centīsies savu daļu MVU pārdot. Veiksmīgiem uzņēmumiem izejas ceļš var būt, izmantojot investīciju privātu pārdošanu tirdzniecības investoram vai ar IPO starpniecību. Šāda izeja var nodrošināt lielu peļņu, bet tas saistīts ar tikpat lielu risku. Mazāk veiksmīgos MVU izejas ceļš fondam varētu būt problemātisks.

• Bieži MVU var veikt finanšu pārstrukturizāciju, kas ir sliktas darbības rezultāts, un viss pašu kapitāls tiks zaudēts.

• Ja riska kapitāla fondu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, ERAF investīcijas ir jāaprēķina programmas beigās, kad jāslēdz programma, ar kuras palīdzību fonds ir finansēts. Slēgšanas laikā investētais kapitāls vai sniegtais aizdevums MVU tiek uzskatīts par izdevumiem, kuri ir attaisnotiem, lai saņemtu līdzfinansējumu. ERAF piešķirtās finanses riska kapitāla fondam, kas nav investētas vai aizdotas, tiek atceltas. Riska kapitāla fonds tomēr var turpināt pastāvēt, un tas nav nekavējoties jāaizver. Peļņa no ERAF ieguldījuma var tikt izmantota atkārtoti fondā vai citām MVU attīstības darbībām reģionā.

Kā pašu kapitāla fondi darbojas praksē

Citi finanšu resursi

MVU

Sākuma/riska kapitāla fonds

Izejas mehānisms

Valsts publiskais vai privātais atbalsts

ES atbalsts riska kapitāla fondam

Privāta pārdošana trešajai puseiDaļas pārdod atpakaļ MVU

IPO, izmantojot biržu

MVU neizdodas iegūt ”tradicionālo”

finansējumu ar pieņemamiem noteikumiem MVU

paplašināšanās palielina to daļu vērtību

MVU pārdod daļas riska kapitāla fondam

(1) Atbalsts riska kapitāla fonda izveide (2) Ieguldījumi riska kapitāla fondā

Peļņa?

Riska kapitāla fonds pārdod savas daļas MVU

Riska kapitāla fonda ieguldījums MVU attīstības finansēšanai

MVU pārdod akcijas riska kapitāla fondam

21

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata Riska kapitāls

3. iedaļa

Protams, pastāv dažādi šāda pamatmodeļa veidi: dažām shēmām ir ļoti specifiski atbilstības kritēriji un mērķa tirgi, turpretim citi ir atvērti vairumam MVU. Pašu kapitāla nodrošinājuma veidi arī var būt dažādi, un parasti portfelī ir iekļauti aizdevumi un, iespējams, citi finanšu veidi.

3.2 Pašu kapitāla fondu priekšrocības un nepilnības

Pašu kapitāla fondiem ir gan priekšrocības, gan nepilnības dažādam ieinteresētajām personām. Tabulā ir kopsavilkums:

Priekšrocības Nepilnības

MVU - riska kapitāla avots, kas uzlabos grāmatvedības bilances struktūru un dos iespēju uzņēmumam piekļūt citām finansēm, izmantojot aizdevumus u.c. Investīciju fondam – augsta riska investīcija, kas var sniegt iespēju iegūt lielu peļņu. Valsts varas iestādēm – augsta riska investīcija, kas var piedāvāt labu citu kapitāla avotu izmantojumu ar iespējamu investīciju peļņu.

MVU – uzņēmuma daļas pārdošana gan izraisīs īpašnieka neieinteresētību, gan iesaistīs mazākas daļas īpašnieku, kura intereses jāņem vērā. Investīciju fondam – maza daļa uzņēmumā, kuru, iespējams, būs grūti pārdot, kad fonds vēlēsies atteikties no investīcijas, izņemot gadījumus, ja uzņēmums paplašinās.

3.3 Pašreizējais ES atbalsts

Saskaņā ar ES riska kapitāla rīcības shēmu ir ieviestas vairākas darbības, lai uzlabotu riska kapitāla nodrošinājumu, ieskaitot pasākumus, kas uzlabotu regulatīvo kontekstu. Turklāt palīdzību no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) var izmantot investīcijām riska kapitāla fondos.

3.4 Faktori, kas jāņem vērā, veidojot pašu kapitāla fondu

Uzsākot visus riska kapitāla finansēšanas pasākumus, ir piemērojami vairāki vispārēji faktori, un tie ir minēti šīs rokasgrāmatas 8. iedaļā. Attiecībā uz pašu kapitāla fondiem valsts varas iestādēm jāņem vērā daži īpaši papildu faktori:

22


Investīciju politika – riska kapitāla fondam vajadzēs investīciju politiku un izveidot mehānismu, kā to administrēt. Daži veiksmīgi fondi ir administrējuši savu investīciju politiku, izmantojot privātā sektora pārvaldniekus, kuriem tiek dota brīvība izvēlēties investīcijas saskaņā ar noteiktiem kritērijiem, bet cik vien iespējams - komerciālas investīcijas, kas ir brīvas no ārējiem ierobežojumiem, un tādas, kas ir saskaņā ar vispārējiem politikas mērķiem.

Izejas ceļš – ir nepieciešams izejas mehānisms, t.i., investīcijas atgūšanas līdzekļi fonda darbības beigās. Izejas ceļi var būt dažādi atkarībā no investīcijas panākumiem. Visveiksmīgākās investīcijas tiks pakļautas darbības pārdošanai vai SPP. Tomēr visticamāk fonds tiks atstāts ar mazu MVU akciju daļu skaitu, kuras nevar šādā veidā pārdot. Daži fondi ir vienojušies, ka šīs investīcijas tiks pārliktas atsevišķā vienībā fonda darbības beigās, un investīcijas tiks pārvaldītas attiecīgā reģiona interesēs.

Garantijas – daudzos gadījumos valsts institūcijas garantē akciju finanšu nodrošinājumu, nevis pašas nodrošina finansējumu. Skaidrs, ka šāda garantija piedāvā lielas peļņas iespējamību, bet arī lielu risku valsts institūcijām.

3.5 Valsts atbalsts noteikumi

ES noteikumi par valsts atbalstu attiecībā uz riska kapitālu

Tāpat kā ar visiem finanšu instrumentiem, kuros ir valsts finansējuma elements, riska kapitāla fondam ir jāatbilst ES noteikumiem par valsts atbalstu.

Komisija 2001. gada oktobrī izdeva pamatnostādnes par “Valsts atbalstu un riska kapitālu”15, lai paskaidrotu pozīciju par noteikumu piemērošanā attiecībā uz valsts atbalstu, kas noteikts EK dibināšanas līguma 87. panta 1. punktā saistībā ar riska kapitāla pasākumiem. Pamatnostādnes sniedz jaunus riska kapitāla pasākumu savietojamības kritērijus ar kopējo tirgu.

Novērtējot konkurences aspektus ieteiktajiem riska kapitāla pasākumiem, Komisija, pirmkārt, ņem vērā, vai ieteiktais pasākums piešķir valsts atbalstu. Tas tiek novērtēts trīs līmeņos, proti, vai pasākums ietver:

• atbalstu investoriem;

15Valsts atbalsts un riska kapitāls, publicēts „Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī” C 235, 21.8.2001., 3. lpp., un skatīt F pielikumu zemāk.

23


• atbalstu kādam fondam vai citai institūcijai, caur kuru pasākums tiek veikts (fonda vai fondu gadījumā atbalstu var piešķirt vairākos līmeņos);

• atbalstu uzņēmumiem, kuros investē, t.i., gala saņēmējiem.

3.5.1 Riska kapitāla pasākumu savietojamības novērtējums saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem

Ja riska kapitāla pasākumā ir iesaistīts valsts atbalsts, Komisijai ir jānovērtē, vai atbalsts ir savietojams ar kopējo tirgu saskaņā ar Līguma 87. panta 2. un 3. punktu. Reģionālās politikas kontekstā Komisija ir pieņēmusi pārbaudes, saskaņā ar kurām valsts atbalstu riska kapitāla pasākumiem var atzīt par savietojamu un pieņemt kā saderīgu ar kopējo tirgu. Savietojamība lielā mērā ir pieņemta uz Līguma 87.panta 3. punkta un a) un c) apakšpunkta pamata.

EK dibināšanas līguma 87. panta 3. punkts – punkti attiecībā uz riska kapitāla pasākumiem

• 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts: atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs;

• 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts: atbalstu, kas veicina konkrētas saimnieciskas darbības vai konkrētas tautsaimniecības jomas, ja tāds atbalsts nemaina tirdzniecības apstākļus tiktāl, ka tie būtu pretrunā vispārējām interesēm.

Saskaņā ar MVU un reģionālā atbalsta noteikumiem atbalstu var atļaut, ja atbalsta līmenis nepārsniedz saņēmēja uzņēmuma fiksētas vērtības dotācijas ekvivalenta noteiktās izmaksas. Šīs izmaksas ir zināmas kā attaisnotās izmaksas un principā ir ieguldījumi pamatlīdzekļos - zemē, ēkās, jaunās produktīvā aprīkojumā un nemateriālos aktīvos (patenti, zinātība utt.); darba izmaksas saistītas ar ieguldījumiem pamatlīdzekļos un konsultāciju pakalpojumu izmaksām.

Praksē tomēr daži riska kapitāla pasākumi var nebūt saderīgi ar vispārējiem noteikumiem. Sarežģījumi ir saistībā ar:

• pašu kapitāla „dotācijas ekvivalenta” noteikšanu;

• sarežģījumiem izveidot saikni ar attaisnotām izmaksām;

• jebkāda juridiska pamata trūkumu šādu atbalsta pasākumu atļaušanai, kas sniedz atbalstu investoru līmenī.

3.5.3 Riska kapitāla pasākumu atzīšanas pamats

Paziņojums par valsts atbalstu un riska kapitālu nosaka, ka Komisija neuzskata, ka var pastāvēt vispārējas riska kapitāla tirgus nepilnības. Tomēr tā pieņem, ka dažiem

24

investīciju veidiem MVU darbības ciklu noteiktos etapos ir tirgus nepilnības. Reģionālās politikas kontekstā Komisija arī atzīst, ka pastāv īpašas grūtības reģionos, kas kvalificējas atbalstam saskaņā ar EK dibināšanas līguma (atbalstītie reģioni) 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Saskaņā ar EK dibināšanas līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu pamats, uz kāda Komisijai var atļaut riska kapitāla pasākumus ārpus vispārējo noteikumu jomas, ir tas, ka noteiktu MVU veidi, kas meklē investīcijas uzņēmuma darbības cikla uzsākšanas un sākuma attīstības etapos, ievērojami novatoriskie un/vai augsto tehnoloģiju uzņēmumi sastopas ar nopietniem šķēršļiem, nespējot piekļūt pašu kapitāla finansējumam mazākām summām. Starp galvenajiem faktoriem, kas izskaidro “pašu kapitāla atšķirības”, ir nepietiekama informācija, investoru nepatika uzņemties risku īpaši attiecībā uz MVU un jaunizveidotiem uzņēmumiem, ierobežotās iespējas un uzņēmuma sasniegumi, ko MVU var piedāvāt potenciālajiem investoriem. Citi apstākļi pašu kapitāla nodrošinājumam ir augstās darījumu izmaksas un gaidāmās darba izmaksas attiecībā uz pašu kapitāla nodrošināšanu.

3.5.4 Ko Komisija pieprasa, lai norādītu uz tirgus nepilnībām?

Komisija pieprasa pierādījumus par tirgus nepilnībām, pirms tā būtu gatava atzīt riska kapitāla pasākumus ārpus esošo noteikumu jomas. Komisija tomēr var būt gatava pieņemt tirgus nepilnības, ja katra finansēšanas kārta no riska kapitāla pasākumiem - visa vai daļēji - tiek finansēta ar valsts atbalstu - maksimums EUR 500 000, kopsummā EUR 750 000 - reģionos, kuri ir kvalificēti saņemt atbalstu saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, un EUR 1 miljonu reģioniem, kuri ir kvalificēti saņemt atbalstu saskaņā ar 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Komisija pieprasīs pierādījumus par tirgus nepilnībām, kad ir pārsniegta darījumu iepriekš norādītā maksimālā robeža.

3.5.5 Savietojamības novērtēšanas kritēriji

Ir dažādi kritēriji, lai novērtētu riska kapitāla pasākumu savietojamību ar valsts atbalstu, kurus Komisija ir noteikusi dokumentā „Valsts atbalsts un riska kapitāls”. Kritēriji tiek novērtēti, balstoties uz pozitīviem un negatīviem elementiem. Ne visiem elementiem ir vienāda nozīme, neviens elements nav galvenais un neviens kritēriju kopums nevar būt uzskatāms kā pietiekams pats par sevi, lai nodrošinātu savietojamību. Dažos gadījumos to piemērojamība un piešķirtā nozīme ir atkarīga no pasākuma veida. Komisijas novērtējums ņems vērā ieteikto pasākumu esošo reģionālo sociālekonomisko kontekstu.

3.6 Riska kapitāla fondu piemēri

Riska kapitāla fondu piemēri, kas izveidoti ar struktūrfondu palīdzību, ir uzskaitīti G pielikumā. Šajā pielikumā ir saites uz tīmekļa vietnēm, kuras ir fondu gadījumu izpētes apraksti un fondu kontaktinformācija. Ir iecerēts pievienot citas gadījumu izpētes šīs rokasgrāmatas lietošanas laikā.

25

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata “biznesa eņģeļi” 4. iedaļa

„Biznesa eņģeļi”

Kopsavilkums

„Biznesa eņģeļi” („neformālais riska kapitāls”) ir ļoti svarīgs, palīdzot nodrošināt pašu kapitālu MVU agrīnajā posmā. Viņi arī sniedz uzņēmumiem padomus un vadību (gan formālu, gan neformālu), kas var veidot nozīmīgu ieguldījumu MVU attīstībā.

“Biznesa eņģeļi” parasti ir ļoti cienījami indivīdi, kas vēlas investēt kādu daļu no sava liekā kapitāla jaunos uzņēmumos. Bieži šie indivīdi ir ļoti motivēti uzņēmēji, kuriem ir liela pieredze, vadot pašiem savus uzņēmumus.

„Biznesa eņģeļu” tīkls sniedz pakalpojumus, savedot kopā potenciālos investorus ar MVU. Viņi parasti nepēta investīciju potenciālu – tas jādara investoram un MVU, kuri tad paši vienojas. Tīkls var prasīt samaksu veiksmīga darījuma noslēgšanas gadījumā vai reģistrācijas maksu.

Reģionālās attīstības shēmas var palīdzēt uzlabot mehānismu, kā MVU, kuriem nepieciešams kapitāls vai padoms, var satikties ar “biznesa eņģeļiem”, kas vēlas investēt. Dažās vietās tīkli, kas sniedz saskaņošanas pakalpojumus, jau darbojas, dažus finansē reģionālās institūcijas. ES ir sniegusi atbalstu „biznesa eņģeļu” tīklu veidošanai, un pastāv dažādi nacionālie shēmas, kas sniedz atbalstu.

Uzņēmumi, kuros “biznesa eņģeļi” investē, dažreiz saņem arī riska kapitāla finansējumu no citiem ES atbalstītiem avotiem, piemēram, riska kapitāla fondiem.

Veidne, kas raksturo galvenās īpašības, ir A pielikumā.

4.1 Kā „biznesa eņģeļu” tīkli darbojas praksē

2. attēls ilustrē, kā “biznesa eņģeļi” darbojas praksē. Īsumā:

• Tīklu izveido un reklamē kā kontaktpunktu investoriem un uzņēmējiem, tīklu vadīs viens vai vairāki cilvēki.

• Tīkls nodrošina ar vietu, kurā potenciālie investori un MVU var kontaktēties viens ar otru tiešā veidā. Gan investoram, gan „biznesa eņģelim” varētu būt jāmaksā par šo pakalpojumu.

• Investors un MVU pārrunā līgumu, saskaņā ar kuru „biznesa eņģelis” iegulda kapitālu un daudzos gadījumos sniedz padomus apmaiņā pret

26


“biznesa eņģeļi” 4. iedaļa

akciju daļu uzņēmumā. Abām pusēm ir jāvienojas un jāveic nepieciešamais darbs.

• Daudzos gadījumos „biznesa eņģelim” par viņa darba laiku nemaksā, bet viņš saņem peļņu no uzņēmuma izaugsmes vērtības. Citos gadījumos var vienoties par samaksu.

• Ar laiku “biznesa eņģeļi” var pārdot viņa vai viņas investīcijas uzņēmumā, īpaši, ja tirdzniecības investors pērk daļu no tā.

Kā „biznesa eņģeļu” tīkli darbojas praksē

Dažas dalībvalstis sniedz nodokļu atvieglojumus, lai iedrošinātu „biznesa eņģeļus” iegūt akciju daļas MVU. Piemēram, Apvienotās Karalistes institūcijas ļauj investoriem ieguldīt savas investīcijas attiecībā pret ienākuma nodokli un sniedz atbrīvojumu no kapitāla pieauguma nodokļa. ASV lielus nodokļu atvieglojumus attiecībā pret ienākuma un kapitāla nodokļiem ir palīdzējušas attīstīt šādu MVU finansēšanas veidu. 4.2 „Biznesa eņģeļu” tīklu priekšrocības un nepilnības „Biznesa eņģeļu” shēmām ir priekšrocības un nepilnības attiecība uz dažādam ieinteresētajām personām. Tabulā ir to kopsavilkums.


MVU

“biznesa eņģeļi”

Izejas mehānisms

Nacionālais valsts atbalsts

ES atbalsts riska kapitāla fondam Piemēram, uzņēmumu dibināšanas fonds

Privāta pārdošana trešajai pusei

Akcijas pārdod atpakaļ MVU

SPP, izmantojot fondu biržu

MVU neizdodas iegūt ”tradicionālo” finansējumu ar pieņemamiem noteikumiem

MVU paplašināšanās palielina to akciju vērtību

MVU kontaktējas ar biznesa eņģeļu tīklu

Tīkls palīdz MVU un “biznesa eņģeļiem” kontaktēties

Piemēram, nodokļu atvieglojumi „biznesa eņģeļiem”

Peļņa?

“biznesa eņģeļi” pārdod savas daļas MVU

„Biznesa eņģeļu” finansējums MVU attīstībai

MVU pārdod akcijas “biznesa eņģeļiem”

Tīkls

27


• MVU – kapitāla avots un padoms uzņēmuma agrīnajā attīstības posmā.

• Pareizais padoms var stiprināt uzņēmumu. • Investoram – iespēja iegūt lielu peļņu,

investējot agrīnajā posmā MVU kopā ar nodokļu atlaidēm, ja iespējams.

• Valsts institūcijām – „biznesa eņģeļu” shēmas var palielināt riska kapitālu nodrošinājumu un padomu par mazu samaksu valsts fondiem.

• MVU – vajag pārdot daļu no pašu kapitāla. Daži uzņēmumi nevēlas, lai ienāktu investors no ārpuses.

• Investoram pastāv liels risks. Pētījumi liecina, ka tikai viena no piecām investīcijām sniedz lielu peļņu. Un mazāka daļa MVU nesniedz lielu kontroli un var būt grūti to pārdot.

• Gan investoram, gan MVU pastāv risks, ka attiecības starp investoru un MVU vadītāju var nebūt labas.


Lai stimulētu „biznesa eņģeļu” jēdziena attīstību, neliels tīklu skaits ir izveidots reģionālā un valstu līmenī, lai veicinātu ideju reģionos, kuros šis jēdziens vēl nav ieviests. Šie tīkli nodrošina MVU un „biznesa eņģeļu” saziņas pamatu un sniedz uzņēmumiem iespēju piekļūt potenciālam, jaunam finanšu avotam. Komisija daļēji finansē tehniski ekonomisko pamatojumu veidošanu, lai radītu šādus tīklus, kā arī izmēģinājuma darbības ar mērķi izveidot reģionālus vai nacionālus tīklus.

4.4 Faktori, kuri jāņem vērā, atbalstot „biznesa eņģeļu” tīklu

Vairāki vispārēji faktori ir piemērojami, uzsākot visus riska kapitāla finansēšanas pasākumus, un tie ir raksturoti rokasgrāmatas 8.iedaļā. Attiecībā uz „biznesa eņģeļu” tīkliem valsts varas iestādēm jāņem vērā daži īpaši papildu faktori:

Valsts varas iestāžu nozīme finansējuma nodrošinājumā – valsts iestāžu nozīme, palīdzot izveidot „biznesa eņģeļu” tīklus, visticamāk, būs ierobežota līdz finansiālai palīdzībai tīkla pārvaldīšanai un izveides izmaksu segšanai, nevis pašām ieguldot investīciju fondos. Valsts institūcijas varētu vēlēties uzņemties iniciatīvu un uzsākt sarunas ar nacionālo „biznesa eņģeļu” asociāciju par sadarbību tīkla izveidē reģionā, kurā tas vēl nepastāv.

Uzņēmējdarbības kultūras veidošana – pasākumi „biznesa eņģeļu” tīkla izveidei var uzlabot tirgus darbību, sniedzot finansējumu un padomu, tomēr šāda iniciatīva varētu būt veiksmīga tikai tur, kur uzņēmējdarbības kultūra iedrošina jaunu uzņēmumu veidošanu. „Biznesa eņģeļu” tīkla izveide ideālā gadījumā var būt daļa no integrētu pasākumu kopuma, kas veicina jaunu uzņēmumu attīstību un “investoru gatavību”.

4.5 Valsts atbalsta noteikumi

Nav konkrētu noteikumu par valsts atbalstu, kurus piemēro „biznesa eņģeļu” tīkla izveidei, taču, protams, piemēro vispārīgus noteikumus attiecībā uz valsts atbalstu. Daudzos gadījumos valsts atbalsta apmērs var būt mazāks par EUR 100 000 un tāpēc uz to attiecas de minimis noteikumi.

4.6 „Biznesa eņģeļu” tīklu piemēri

28

„Biznesa eņģeļu” tīklu piemēri, kas izveidoti ar struktūrfondu palīdzību, ir G pielikumā. Šajā pielikumā ir saites uz tīmekļa vietnēm, kuras ir fondu gadījumu izpētes apraksti un fondu kontaktinformācija. Ir iecerēts pievienot citas gadījumu izpētes šīs rokasgrāmatas lietošanas laikā.

29

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata Aizdevuma kapitāls 5. iedaļa

Aizdevuma kapitāls

Kopsavilkums

Aizdevumi ir vissvarīgākais ārējā finansējuma avots MVU un bieži ir pieejami ar valsts atbalstu no riska kapitāla vai aizdevuma fondiem, vai pateicoties subsīdiju shēmām ar maziem kredīta procentiem, kuri ir relatīvi vienkārši instrumenti reģionālajā attīstībā.

Līdzīgi kā riska kapitāla fondu (kas arī bieži nodrošina aizdevuma finansējumu), arī aizdevuma fondu atbalsta struktūrfondi un, izmantojot privātu kapitālu, ar šo līdzekli var iegūt lielāku ietekmi. Jāņem vērā aizdevuma ilgums un tā izmantošana, kredīta procenti, un - neveiksmes gadījumā - aizdevuma zaudējumi. Procentu subsīdiju shēmās subsīdijas netiek maksātas kopējā fondā ar aizdevuma kapitālu, bet gan tās tiek izmaksātas atsevišķi iemaksās kā kapitāla atmaksas, un veicamie procentu maksājumi, kuri var būt vairāku gadu garumā. Subsīdijas tiek maksātas aizdevējbankai vai aizdevuma ņēmējam kā procentu atlaide.

Individuālo aizdevumu apmērs, visticamāk, ietekmēs fonda vai subsīdiju shēmas administratīvās izmaksas. Mazu aizdevumu administrēšana ir dārgāka, tomēr tam varētu būt īpaši svarīga nozīme, novēršot finansiālo nepilnību.

Aizdevumu fondiem ir noteiktas mērķgrupas, un tie ir vieni no svarīgākajiem mikrouzņēmumu attīstības atbalsta līdzekļiem.

Kritisks jautājums ir aizdevuma ņēmēja kredītspējas novērtēšana. Aizdevuma fonds mēģinās izvairīties no aizdevumu komerciālas nodrošināšanas atcelšanas; ja MVU aizdevuma ņēmējs var iegūt finansējumu no komerciāla avota, tad tam būtu jāmeklē šāda iespēja. Attiecīgi MVU ar viszemākajiem kredīta riskiem (ieskaitot tos, kuri dod nodrošinājumu), visticamāk, tiks izslēgti. Mērķis ir atrast vispiemērotākos aizdevuma ņēmējus no atlikušās grupas.

Veidne, kas raksturo galvenās īpašības, ir A pielikumā. 5.1 Kā aizdevumu fondi un procentu subsīdiju shēmas darbojas praksē

Reģionos, kas kvalificējas struktūrfondu atbalstam, aizdevumu shēmas ir organizētas vai nu kā aizdevumu fondi, vai kā procentu subsīdiju shēmas, kas domātas MVU saņēmējiem un MVU attīstības stimulēšanai, vietējās un reģionālās ekonomikas izaugsmes veicināšanai, jaunu darba vietu radīšanai.

Maza mēroga aizdevumu tirgū aizdevumu shēmas virzās uz mikrokredītu jomu, kas apkalpo mikrouzņēmumus un noteiktas sociālas grupas, parasti izmantojot mazāk komerciālus nosacījumus nekā liela mēroga tirgus daļa.

30


Diagramma nākamajā lapā ilustrē, kā aizdevumu fonds vai procentu subsīdiju shēmas darbojas praksē. Īsumā:

• Aizdevuma fonds vai procentu subsīdiju shēmas tiek izveidotas noteiktam periodam, to finansē, kombinējot nacionālo un ES finansējumu, ko papildina ar privātu finansējumu (1). Privātu finansējumu var iegūt no banku aizdevumiem vai citiem avotiem.

• Fondu vai shēmas līdzfinansējumu var sniegt struktūrfondi, bet garantēt – EIB vai EIF (2).

• Fondam vai shēmai ir skaidri investīciju mērķi, kuri ietver aizdevumu ņēmēju identificēšanu, kas var dod ieguldījumu reģionālās attīstības mērķos, un adekvātu kredīta raksturojumu, bet kuri nevar iegūt finansējumu no komerciāliem avotiem (3).

• MVU pieteiksies aizdevumam fondā vai bankā, kas vada vai piedalās subsīdiju plānā ar kredīta procentiem un novērtē kandidāta kredīta raksturojumu, biznesa shēmu un mērķus (4).

• Kredīta procenti, kurus pieprasa fonds, tiks balstīti vai nu uz komerciāla pamata, parasti likme ir ekvivalenta fondu maksai plus 4-6%, vai mazliet zemākas likmes, kuras iespējamas ar valsts kapitāla investīciju fondā. Pirmajā gadījumā esošā kredīta procentu likme, ko maksā aizdevuma ņēmējs, var tikt samazināta ar subsīdijas kredīta procentu vai atlaidi (5).

• Procentu subsīdiju shēmās bankas noteiktie kredīta procenti var būt līdzīgi komerciālai likmei, un aizdevuma ņēmējs saņem kredīta procentu atlaidi, lai samazinātu esošo maksājamo likmi, vai tā var būt mazliet zemāka par komerciālo likmi, jo pastāv vienošanās, ka banka saņem procentu subsīdiju shēmas, lai saņemtie kredīta procenti tiktu vairāk pielīdzināti komerciālajam līmenim (5).

• Investīciju perioda laikā fonds vai banka, kas administrē procentu subsīdiju shēmas, novēros investīcijas, dažreiz sniedzot pārvaldes ieteikumus MVU (6).

• Noteiktajā laikā MVU vai nu atmaksās aizdevumu, vai neizpildīs saistības, ja cietīs finansiālu neveiksmi (7). Kad procentu subsīdiju tiek maksātas bankai, lai samazinātu kredīta procentus, ko tā prasa aizdevuma ņēmējiem, shēmu var atbalstīt ar garantijas vienošanos, kurā banka saņem daļēju kompensāciju par kredīta zaudējumu saistību nepildīšanas rezultātā.

Aizdevuma fonda darbības beigās aizdevumi tiks apmaksāti un jebkādi atlikušie finanšu līdzekļi tiks saglabāti atkārtotai investēšanai saskaņā ar sākotnējiem mērķiem (8. noteikums

31


Aizdevuma kapitāls

5. iedaļa

Struktūrfondu atbilstības kritērijos, B pielikums). Tas pats ir attiecināms uz procentu subsīdiju shēmām, izņemot gadījumus, ja Komisija pieprasa subsīdijas, kuras maksājamas programmas darbības perioda beigās par aizdevumiem, kas nav pilnībā atmaksāti, lai tiktu pārvērsti kapitālā un iemaksāti bloķētā kontā vai aizdevuma ņēmējam.

ES un/vai nacionālo dotāciju finansētās un izmaksātās procentu subsīdijas vai nu bankai, vai aizdevuma ņēmējam kā kredīta procentu atlaide samazina esošos kredīta procentus, kurus maksā MVU, parasti par 1 līdz 3%. Iestādēm, kas atbildīgas par šādu shēmu ieviešanu, saskaņā ar struktūrfondu noteikumiem tiek prasīts saglabāt novērošanas datus par atbalstīto uzņēmumu skaitu, no jauna radītām darba vietām utt. Ja kredīta procentus līdzfinansē struktūrfondi, tie parasti ir atkarīgi no MVU saņēmējiem, kas atbilst noteiktiem mērķiem, piemēram, attiecībā uz darba vietu radīšanu vai jaunu investīciju līmeni. Šādos apstākļos nav neierasta atlaide no trešdaļas kredīta procentu izmaksām.

Tālākā diagramma ilustrē, kā aizdevuma fondi un procentu subsīdiju shēmas parasti darbojas praksē.

Kā aizņēmumu fondi un procentu subsīdiju shēmas darbojas praksē

Protams, pastāv dažādi pamatmodeļa veidi:


MVU

MVU neizdodas iegūt citu aizdevumu ar pieņemamiem noteikumiem

Aizdevuma fonds vai banka veic aizdevuma uzraudzīšanu

MVU sasniedz darba vietu radīšanas vai citus mērķus

Procentu vai kapitāla atmaksas

Kredīta likmes atlaides

Aizdevuma fonds vai banka

Finansējums no ES, nacionāliem vai privātiem avotiem

Iespējama garantija no EIF

Aizdevums MVU pēc novērtējuma

32


Aizdevuma kapitāls

5. iedaļa

• Aizdevuma fondi bieži piesaista privātas investīcijas no banku aizdevumiem. Ar eiro ieviešanu Eiropas kapitāla tirgus ir kļuvis piesātinātāks, un aizdevuma fondi varētu apdomāt obligāciju izdošanu – starpnieku neizmantošana var palīdzēt samazināt aizdevumu fondu kapitāla izmaksas.

• Dažām shēmām ir ļoti noteikti atbilstības kritēriji un mērķa tirgi, piemēram, sievietes uzņēmējas, jaunie uzņēmēji, mikrouzņēmumi, kamēr citas shēmas ir pieejamas vairumam MVU.

• Daži fondi padarīs pieejamu daļu no fondiem, izsniedzot mikrokredītus. Mikrokredītu administrācija ir saistīta ar noteiktu jautājumu risināšanu, un mēs apskatām to turpmākajā iedaļā.

• Aizdevuma mehānisma veids var būt dažāds un var arī nodrošināt pašu kapitāla finansējumu. Attiecībā uz lielākiem aizdevumiem fondi var izsniegt aizdevumus, izmantojot akcijās pārvēršamu aizņēmumu kapitālu, kuru fonds var pārvērst visu vai daļu no aizdevuma uz pašu kapitālu, ja MVU ir veiksmīgs.

5.2 Aizdevumu shēmu priekšrocības uz nepilnības

Aizdevumu shēmām ir gan priekšrocības, gan nepilnības dažādām ieinteresētajām personām. Tabula sniedz kopsavilkumu:


• Aizdevumu shēmas ir nozīmīgi kapitāla avoti MVU, kas meklē finansējumu attīstībai.

• Dažas aizdevuma shēmas var piedāvāt aizdevumus bez nodrošinājuma, tādā veidā veicinot MVU pieeju finansējumam.

• Valsts varas iestādēm: vidēja riska investīcijām, kas var būt labs citu kapitāla avotu izmantojums, iespējams visu vai daļu no sākotnējās investīcijas izmantot atkārtoti.

• Parasti aizdevuma devēji pieprasīs nodrošinājumu vai izmantos kredīta aprēķināšanas procesu, kas var diskriminēt uzņēmumus, kuri tikko uzsākuši darbu un kuriem bieži vien trūkst nodrošinājuma, tāpēc tiem būs jāmaksā garantijas maksa, lai iegūtu kredītu.

• Aizdevumi ir jāapskata citu finansējumu veidu kontekstā, ieskaitot adekvātu akciju kapitāla apjomu.


Reģionos, kas kvalificējas struktūrfondu atbalsta saņemšanai, ir iespējams ERAF atbalsts aizdevumu fondiem un procentu subsīdiju shēmu finansēšana, lai sasniegtu noteiktus vai vispārējus mērķus, piemēram, sieviešu uzņēmēju dalības līmeņa uzlabošanu vai MVU investīciju veicināšanu, kas rada jaunas darba vietas.

23

33


Eiropas investīciju fonds (EIF) arī līdzfinansē dažus aizdevuma shēmu veidus, piemēram, tikko darbību uzsākušiem uzņēmumiem attiecībā uz aizdevuma fondiem.

5.4 Faktori, kas jāņem vērā, veidojot aizņēmuma shēmu

Daži vispārēji faktori ir attiecināmi visu riska kapitāla finansēšanas pasākumu izveidei. Tie tiek apskatīti citur šajā rokasgrāmatā. Attiecībā uz aizdevuma fondiem un procentu subsīdiju shēmām valsts varas iestādēm vajadzēs ņemt vērā dažus no papildu faktoriem, kas apskatīti turpmāk:

• aizdevumu komerciālā pieejamība reģionālā līmenī dažādiem MVU veidiem un nepieciešamība izvairīties no tirgus izkropļošanas;

• valsts varas iestāžu nozīme aizdevuma finansējuma nodrošināšanā;

• cik lielā mērā var izmantot privātā sektora finansējumu.


Saskaņā ar valsts noteikumiem ir nepieciešams noteikt, vai valsts atbalsts pastāv, ņemot vērā to, vai procentu tirgus likme tiek iekasēta. Aizdevumi, kuri ir saistīti ar valsts atbalstu, ir jāsaista ar attaisnotajām izmaksām, un tiem ir piemērojami MVU un reģionālās palīdzības ( skatīt I nodaļu) noteikumos noteiktās maksimālās likmes.

5.6 Aizdevuma shēmu piemēri

Aizdevuma shēmu piemēri, kas izveidoti ar struktūrfondu palīdzību, ir uzskaitīti G pielikumā. Šajā pielikumā ir saites uz tīmekļa vietnēm, kuras ir fondu gadījumu izpētes apraksti un fondu kontaktinformācija. Ir iecerēts pievienot citas gadījumu izpētes šīs rokasgrāmatas lietošanas laikā.

34

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata Mikrokredīti 6. iedaļa

Mikrokredīti

Kopsavilkums

Uzņēmējdarbības daļa “mikrokredīti” ir salīdzinoši jauna uz Eiropas finanšu sfērā, tā kā produkts ir domāts, lai veicinātu pašnodarbinātu personu un mikrouzņēmumu piekļuvi mazu finanšu apjomiem. Šie uzņēmumi parasti nav spējīgi piekļūt parastajiem banku pakalpojumu izplatīšanas tīkliem, jo nepieciešams neliels finanšu apjoms, dārga kredīta novērtēšana un liels risks, kas saistīts ar uzņēmuma darbības cikla uzsākšanas fāzi.

Mikrofinansējums – parasti mazāks par 10 000 eiro – var tikt izsniegts mērķa indivīdu grupām vai ļoti maziem uzņēmumiem. Parasti plānos ietilpst:

• Shēmas mikrouzņēmumiem – tas ietver plašu instrumentu loku, no kuriem daži ir apskatīti citās rokasgrāmatas iedaļās (piemēram, aizdevumi un savstarpējas garantijas). Kopīgā iezīme ir tā, ka finansējums ir domāts atsevišķiem tirgotājiem vai maziem uzņēmumiem ar mazāk nekā 5 darbiniekiem.

• Finansējums sociāli nelabvēlīgām grupām – piemēram, kredītu shēmas jauniem cilvēkiem, bezdarbniekiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, etniskām minoritātēm utt. (dažreiz saukts par “sociālo finansējumu”).

Mikrofinanšu instruments pamatā neatšķiras no tiem, kuri apskatīti iepriekšējās šīs rokasgrāmatas iedaļās, īpaši aizdevumu shēmām un savstarpējām garantijām. Atšķirība ir tā, ka tie koncentrēti uz ļoti noteiktām mērķgrupām, un parasti runa ir par mazākām naudas summām. Līdzīgi kā ar riska kapitāla finansēšanu, uzsvars tiek likts uz atmaksājumu finansējumu vai apgrozības shēmām, nevis dotācijām.

Veidne, kas raksturo galvenos rādītājus, ir A pielikumā.

6.1 Kā mikrokredīti darbojas praksē?

Ja runājam par darbību, tad mikrokredītu sektoram ir daudz līdzību ar aizdevumu sektoru. Galvenās atšķirības ir:

• augstas kredīta novērtēšanas izmaksas saistībā ar aizdevuma izmēru un

• augstas aizdevuma administrācijas izmaksas saistībā ar aizdevuma izmēru.

Rezultātā daudzus mikrofinansējuma shēmas ievieš speciālistu aģentūras. Šīs aģentūras var izveidot noteiktam mērķim vai pievienot esošajām finanšu institūcijām, piemēram, bankai. Šo faktoru kopsavilkums ir parādīts zemāk:

35


Mikrokredīti 6. iedaļa

36

Kā mikrokredīti darbojas praksē

6.2 Mikrokredītu priekšrocības un nepilnības

Mikrokredītiem ir gan priekšrocības, gan nepilnības dažādām ieinteresētajām personām. Tabula sniedz kopsavilkumu:

Priekšrocības Nepilnības • Pārvar tirgus nepilnības, uzsākot un attīstot

mikrouzņēmumus. • Daži mikrofinansējuma shēmas var piedāvāt

aizdevumus bez nodrošinājuma, tādā veidā veicinot MVU piekļuvi finansējumam.

• Valsts varas iestādēm – mikrouzņēmumu attīstīšanas un maznodrošinātu cilvēku sasniegšanas veids.

Aizdevumu izveidošanas un administrēšanas izmaksas būs augstas iesaistīto aizdevuma apjomu dēļ.


Mikrokredītu shēmas atbalsta dažas galvenās struktūrfondu programmas un arī īpašas “novatorisku darbību” programmas, kuras finansē ERAF. 2001. gadā EIF ieviesa mikrokredītu aizdevumu programmu (apmaksājot kredītus līdz 25 000 eiro saskaņā ar MVU institūciju, kuru pārvalda EIB). Tas atbalsta garantiju režīmus mikrokredītu shēmām.

EIF arī nesen ieviesa garantiju režīmu mikrokredītiem, kurā atmaksā dokumentu analīzes izmaksas (200 eiro par vienu dokumentu komplektu) un papildus garantē galveno nodrošinātāju līdz 75%. Šī plāna mērķis ir pārvarēt mikrofinansējuma grūtības saistībā ar aizdevuma administrācijas izmaksām un nodrošinājuma iegūšanu.


Kredītu procentu vai kapitāla atmaksa

Aizdevumu fonds vai banka

Finansējums no ES, nacionāliem vai privātiem avotiem

Iespējama garantija no EIF

Aizdevums MVU pēc novērtējuma

Mikro uzņēmums

Novērtējums pēc kredītu kritērijiem un atbilstību mērķa grupām, piemēram, ņēmēji

Iespējama dokumentu novērtēšanas subsīdija - 200 eiro vienam dokumentu komplektam no EIF vai citiem

Profesionālu pārvaldnieku realizēta pārvaldība

Mikro uzņēmumam neizdodas iegūt ”tradicionālo” finansējumu ar pieņemamiem

37

6.4 Faktori, kas jāņem vērā, veidojot mikrokredīta shēmu

Ir vairāki noteikti faktori, kas jāņem vērā, izveidojot mikrokredītu shēmu (kopējie aspekti tiek aplūkoti 8. iedaļā).

Darbības izmaksas – kā samazināt darbības izmaksu koeficientu attiecībā pret aizdevumiem – vienkāršojot kredīta novērtēšanas procesus vai ar citiem līdzekļiem?

Speciālistu aģentūra – dažās valstīs ir papildu likumdošanas grūtības mikrokredītu shēmu darbībā. Ņemot vērā to, ka parastie aizdevuma apjomi mikrokredītu shēmām ir pārāk zemi, lai tos uzskatītu par komerciāli dzīvotspējīgiem (augsto darījuma un apstrādes izmaksu dēļ), finanšu institūcijas, kas izsniedz aizdevumu, bieži deleģē mikroaizdevumu pārvaldi, administrāciju un izmaksu organizācijas, kurām nav finanšu institūcijas statusa. Dažās valstīs nacionālā likumdošana neļauj institūcijām, kas nav finanšu institūcijas, izsniegt aizdevumus. Ir jāpārbauda katras valsts situāciju.

Garantijas – vai ir nepieciešams atbalstīt shēmu ar garantiju no valsts aģentūras, kuru potenciāli apstiprina EIF garantija?


Mikrokredītu shēmas drīkst ietvert valsts atbalstu kompānijai. Tomēr vairumā mikrokredītu gadījumos iesaistītais valsts atbalsta apjoms būs mazāks par 100 000 eiro un tāpēc ietilpst de minimis noteikuma jomā.

6.6 Mikrofinanšu shēmu piemēri

Mikrofinanšu shēmu piemēri, kas izveidoti ar Struktūrfondu palīdzību, ir uzskaitīti G pielikumā. Šajā pielikumā ir saites uz tīmekļa vietnēm, kurās ir fondu gadījumu izpētes apraksti un fondu kontaktinformācija. Ir iecerēts pievienot citas gadījumu izpētes šīs rokasgrāmatas lietošanas laikā.

38

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata Garantiju režīmi 7. iedaļa

Garantiju režīmi

Kopsavilkums Garantija ir juridiski saistoša apņemšanās no trešās puses maksāt atlikušo aizdevuma daļu, ieskaitot nenomaksātos kredīta procentus galvenā aizdevuma ņēmēja neveiksmes gadījumā.

Garantijas fondi vai garantiju asociācijas izdod garantijas MVU, lai veicinātu piekļuvi ārējām finansēm (pamatā uz aizdevumu balstītas, bet arī akcijas) apmaiņā pret maksu, kas sedz gan riska, gan administratīvās, gan apstrādes izmaksas. Garantijas ir piemērots finanšu instruments gadījumos, kad MVU nav spējīgi aizdevējam – parasti bankai vai līzinga uzņēmumam – sniegt nepieciešamo nodrošinājumu, lai piekļūtu finansējumam ar saprātīgiem nosacījumiem. Garantijas instrumentu parasti izmanto jauni, tikko dibināti uzņēmumi un strauji augoši, uz novatorismu orientēti uzņēmumi.

Pastāv divi galvenie garantiju režīmu veidi ar dažām atšķirībām starp abiem:

• Garantijas fondi – tos parasti finansē valsts reģionālās vai nacionālās institūcijas. Tie nodrošina garantijas vai nu tieši MVU, vai netieši, līdzgarantējot aizdevuma saistības, kuras veic savstarpējas garantiju asociācijas. Daži Garantijas fondi arī piedāvā aizdevumus, kas domāti MVU/mikrouzņēmumiem.

• Savstarpēju garantiju asociācijas – MVU, uzņēmumu federācijas vai tirdzniecības kameru dažreiz kopā ar bankām dibinātas asociācijas. Apvienojoties grupās kā sadarbības, savstarpēju garantiju asociācija, tie ir spējīgi vienoties par bankas aizdevumiem ar atvieglotiem finanšu noteikumiem, un bieži ir spējīgi nodrošināt uzņēmuma atbalsta pakalpojumus klientiem, ņemot vērā nopietnās specializētās zināšanas uzņēmuma sektoros, kuros viņi darbojas.

Garantijas darbojas pēc dalīta riska principa starp aizdevēju institūciju un garantiju asociāciju, kas parasti sedz 40 un 80% aizdevuma vērtības, nozīmīgi samazinot riska līmeni aizdevējai institūcijai.

Reģionālās politikas kontekstā garantiju režīmi ir svarīgi piekļuves finansējuma uzlabošanai, izmantojot privātā sektora finansējumu un veicinot MVU attīstību, kā arī atvasinātus ieguvumus, piemēram, ekonomisko izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu. Dažreiz vienojas par kredīta zaudējuma daļējām garantijām procentu subsīdiju plānos (skatīt “Aizdevumu kapitāls”).

Veidne, kas raksturo galvenās īpašības, ir A pielikumā.

7.1 Kā garantiju režīmi darbojas praksē?

Tālākā diagramma ilustrē, kā Garantijas fondi un garantiju asociācijas darbojas praksē. Īsumā:

39

40

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata Garantiju režīmi 7. iedaļa

• MVU piesakās finanšu iestādē aizdevuma saņemšanai.

• Ja finanšu iestāde pieprasa, MVU var meklēt garantijas Savstarpējo garantiju asociācijā vai Garantijas fondā par aizdevumu proporciju.

• Pēc vispusīgas biznesa plāna dzīvotspējas analīzes un riska novērtējuma, kas balstīts uz dažādiem kritērijiem, garantiju asociācija vai Garantijas fonds sniedz garantiju bankai, tādā veidā MVU radot piekļuvi aizdevuma finansējumam.

• MVU maksā garantiju asociācijai vai Garantijas fondam maksu (parasti 1% gadā par nenomaksātu garantiju). Garantijas gadījumā, kuru izdod Savstarpēju garantiju asociācija, MVU parakstās uz kompānijas akciju kapitālu. To pēc pieprasījuma var atmaksāt saistību darbības beigās.

• Dažās valstīs (piemēram, Spānijā, Vācijas “bezbanku” garantiju sistēma, Itālijas “uzņēmumu dibināšanas programma”) MVU var iegūt garantiju no garantijas institūcijas pirms sarunu uzsākšanas ar izvēlēto aizdevēju.

• Ja MVU garantijas atbalsta EIF līdzgarantija, risks tiek dalīts starp Garantiju asociāciju vai Garantijas fondu un līdznodrošinātāju bez jebkādas papildu riska analīzes. Vairumā gadījumu - līdznodrošinātājs neprasa maksu garantiju asociācijai vai fondam.

• MVU aizdevuma neveiksmes gadījumā saskaņā ar skaidri noteiktajiem līguma nosacījumiem nodrošinātājs nekavējoties atmaksā aizdevējam pēc paziņojuma par atmaksas neveiksmi. Uzņēmēja nodrošinājums tad tiek pārdots, un jebkādus radušos zaudējumus sedz garantiju asociācija vai Garantijas fonds. Ja garantijas atbalsta līdznodrošinātājs, garantiju asociācija vai fonds var kompensēt daļu no saviem zaudējumiem, izmantojot līdznodrošinātāja palīdzību, un samazināt tā neveiksmes risku.

41


Garantiju režīmi 7. iedaļa

Kā garantiju režīmi darbojas praksē

Protams, pastāv dažādi pamatmodeļa veidi:

• Dažas shēmas ir domātas īpašām grupām (jaunie uzņēmēji, sievietes uzņēmējas), noteiktiem investīciju veidiem (piemēram, jauninājumos, riska kapitāla pieejamības uzlabošanai), savukārt, citas - īpašiem sektoriem (piemēram, amatniecībai, rūpniecībai utt.).

• Aizdevuma kapitāla procentuālā daļa, kuru sedz garantija, var būt starp 40% un 80%. MVU maksātās maksas par garantiju ir atkarīgas no dažādiem faktoriem – garantijas ilguma, riska faktoru analīzes un nodrošinātāja segtā aizdevuma daļas. Citi nosacījumi un apstākļi var būt dažādi.

• Sponsoru organizāciju veidi arī var būt dažādi: īsti Garantijas fondi ir atkarīgi no valsts sektora organizāciju, piemēram, nacionālo un reģionālo institūciju finansējuma, kamēr privātas vai jauktas garantiju asociācijas pieder MVU pārstāvjiem, bankām un citiem starpniekiem, kas tās pārvalda.

• Atbalsta veids un apjoms, kas pieejams no valsts varas iestādēm, ir dažāds no valsts uz valsti un no reģiona uz reģionu.

• Padomdevēju atbalsta un palīdzības līmenis, ko sniedz MVU, ir ļoti dažāds. Dažos gadījumos fonda garantiju asociācija ir ierobežota un nodrošina tikai garantijas sniegšanu; citos gadījumos tiek piedāvāti pakalpojumu komplekti, ieskaitot uzņēmuma atbalstu un progresa uzraudzīšanu.

Finanšu iestāde

Savstarpējo garantiju asociācija

Garantija Aizdevuma Garantijas fonds

Eiropas investīciju fonds

Nacionālā vai reģionālā institūcija

Aizdevums vai akciju investīcijas

Samaksa + investīcijas akcijās savstarpēju Garantijas fondos

MVU

42



Garantiju asociācijas parasti tiek pakļautas nacionālajiem finanšu noteikumiem. Kad tie saņem valsts atbalstu, garantiju sabiedrībām arī jāpakļaujas ES valsts atbalsta noteikumiem.

7.2 Garantiju režīmu priekšrocības un nepilnības

Tālāka tabula sniedz kopsavilkumu no dažādu ieinteresēto personu perspektīvas.


• Veicina pieeju aizdevuma finansējumam ar uzlabotiem finanšu nosacījumiem tiem MVU (piemēram, pašnodarbinātās personas, mikrouzņēmumi, tikko darbību uzsākuši uzņēmumi), kuri nevar viegli piekļūt finansējumam (slikta kredīta vēsture, mazs nodrošinājums vai tāda vispār nav, tirdzniecības sasniegumu trūkums).

• Riska dalīšanas princips starp garantiju asociāciju vai fondu un aizdevēju institūciju samazina risku un izmanto privātā sektora aizdevumu. Tas arī samazina to kapitāla prasības saskaņā ar Basla (Basle) noteikumiem.

• Valsts varas iestādēm – garantiju asociācijas un Garantijas fondi palīdz izmantot privātā sektora finansējumu MVU attīstībai un plašākai reģionālajai attīstībai. Stingras pārbaudes procedūras un detalizētas zināšanas par uzņēmējdarbības sektoru, kurā klienti darbojas, samazina MVU neveiksmes risku.

• Garantiju asociācijas un Garantijas fondi nodrošina vietējo ieguldījumu un izveido atbalstu un padomu uzņēmējdarbībai.

• Garantiju asociācijas un Garantijas fondi apsver viņu pašu līdzekļu izmantošanu. Tiem ir augsts izmantošanas koeficients ( vidējais izmantošanas koeficients ir 10 reizes augstāks par garantiju kapitālu) un zemi neveiksmes līmeņi.

• Garantiju asociācijas un Garantijas fondi parasti sedz tikai daļu no kredīta riska un bieži izmanto ierobežotu finanšu instrumentu klāstu. EIF atbalstītas shēmas nevar izmantot darba kapitālam, un ir pieejami tikai dažas shēmas, lai segtu pašu kapitāla investīcijas.

• Samazinot risku, kurām pakļautas bankas, garantiju režīmi var samazināt to, cik lielā mērā bankas pārbauda jaunos aizdevuma pieteikumus.

• Garantiju asociācijas un Garantijas fondu saņemtais atbalsts no valsts iestādēm Eiropas Savienības valstīs ir dažāds un galvenokārt atkarīgs no esošās banku kultūras (piemēram, Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Zviedrijā, Grieķijā).


Eiropas investīciju fonds (EIF) nodrošina atbalstu garantiju asociācijām līdzgarantiju saistību formā, ko veic Garantijas fondi un savstarpēju garantiju sabiedrības.

Laika periodā no 1998.-2001. gadam MVU garantiju mehānisms piedāvāja segt 50% zaudējumu, kas radušies Garantijas fondu zaudējumu rezultātā. Apmaiņā pret to Garantijas fondiem paaugstina savus riska raksturojumus, atbalstot augstāka riska investīcijas MVU ar mērķi stiprināt “izaugsmi un attīstību”. Palīdzību nodrošināja vai nu tieši garantiju asociācijas, vai starpnieki, piemēram, valsts finansēti garantiju režīmi.

Daudzgadēja programma no 2002. - 2006. gadam ir izveidota uz iepriekšējās

43

programmas pamata un nodrošina papildu atbalstu saistībā ar līdzgarantijām

44



mikroaizdevumiem un ICT investīcijām. Garantiju programma tagad ir pieejama arī ES kandidātvalstīm.

Gatavojoties ES paplašināšanai, ES sniedza finansiālas subsīdijas, kas palīdz izveidot jaunas savstarpēju garantiju asociācijas jaunajās ES dalībvalstis un/vai darbības reģionos. Tās sedz līdz 50% no priekšizpētes izmaksām.

7.4 Faktori, kas jāņem vērā, veidojot garantijas režīmu

Dažādi faktori ir attiecināmi uz riska kapitāla finansēšanas pasākumu izveidi reģionālās politikas kontekstā – tie tiek apskatīti citur šajā rokasgrāmatā. Attiecībā uz garantiju asociācijām un Garantijas fondiem valsts varas iestādēm ir jāņem vērā šādi jautājumi:

Priekšizpēte – tajā ir jāietver šādi jautājumi: ar tirgus nepilnību saistīto jautājuma risināšana, izvairīšanās no konkurences izkropļošanas attiecībā pret esošajiem privātā sektora uzņēmējiem, kas sniedz aizdevuma finansējumu, spēcīgas pārvaldes struktūras vajadzība, kas nodrošina atbildību, un dziļām vietējām zināšanām par vietējo darbības vidi/banku kultūru, pirms tiek atbalstīta Garantijas fonda izveide.

Garantijas režīma veids – vai valsts iestādēm jāatbalsta valsts finansēta Garantijas fonda izveide, kas administrētu MVU garantijas tiešā veidā, vai valsts atbalstu realizēt, izmantojot starpniekus, piemēram, savstarpēju garantiju asociāciju?

Reglamentējošie noteikumi – noteikti mehānismi un procedūras, kas jāizveido pieteikumu pārbaudei, novērtēšanai un regulārai riska uzraudzībai, darījumu regulēšanai starp MVU un aizdevējiestādēm.

ES noteikumi par valsts atbalstu - tāpat kā ar visiem finanšu instrumentiem, kuros ir valsts finansējuma elements, garantijām ir jāievēro ES noteikumi par valsts atbalstu. Papildu nosacījumiem attiecībā uz riska kapitāla finansēšanas shēmām ir vairāki noteikumi, kas īpaši attiecas uz garantiju režīmiem.


2000. gada martā Komisija publicēja detalizētas pamatnostādnes EK dibināšanas līgumam par valsts atbalstu garantiju 87. un 88. panta piemērošanu.16 Šie nosacījumi ir jāievēro, ja aizdevuma garantiju režīmā nav valsts atbalsts, cit par to jābrīdina, izņemot gadījumus attiecībā uz de minimis.

ES piezīme par valsts atbalstu garantiju režīmiem

• Garantijas nevar izsniegt aizdevuma ņēmējiem, kuriem ir finansiālas grūtības. * Palīdzības saņēmējiem (piemēram, aizdevuma ņēmēji) principā ir jābūt spējīgiem dabūt aizdevumu pēc komerciālas tirgus likmes no finanšu tirgiem bez jebkādas valsts iejaukšanās.

• Garantijas ir jāsaista ar noteiktiem finanšu darījumiem, pat ar fiksētu maksimālo summu tās nedrīkst segt vairāk kā 80% neatmaksātā aizdevuma vai citām finanšu

16 Komisijas paziņojums par EK dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu garantiju veidā, „Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis”, C 71, 11.03.2000, 14. lpp., skatīt turpmāko F pielikumu.

45

saistībām (izņemot obligācijas un līdzīgus instrumentus) un nedrīkst būt atklātas.

• Režīma noteikumi ir jābalsta uz reāliem riska novērtējumiem, lai saņēmēju veiktās piemaksas, visticamāk, padara to par pašfinansēšanos.

• Režīmam ir jānosaka nākotnes garantiju finanšu noteikumi un vispārējais režīma finansējums, kas jāpārskata vismaz reizi gadā.

• Maksai ir jāsedz gan risks, kas ir saistīts ar garantijas piešķiršanu, gan režīma administratīvās izmaksas, ieskaitot gadījumus, kad valsts nodrošina ar sākotnējo kapitālu plāna uzsākšanai, kapitāla komerciālai peļņai.

46



Kad ir iesaistīts atbalsts, jānosaka, kas būs saņēmējs (aizdevuma ņēmējs/aizdevējs). Tad jānosaka, vai atbalsts uzskatāms par saderīgu, izmantojot tos pašus noteikumus citiem atbalsta pasākumu veidiem. Papildus, garantijas mobilizācijai tam ir jābūt saistītam ar līgumos noteiktiem nosacījumiem, kas var būt pat piespiedu bankrota deklarēšana. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija par jebkuru valsts atbalstu ar dotācijas ekvivalenta vērtību lielāku par 100 000 eiro, izmantojot oficiālo ziņošanas procedūru pirms režīma izveides. Komisija tad apspriež, vai pieteikums ir saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem.

7.6 Garantiju režīmu piemēri

Garantiju režīmu piemēri, kas izveidoti ar struktūrfondu palīdzību, ir uzskaitīti G pielikumā. Šajā pielikumā ir saites uz tīmekļa vietnēm, kurās ir fondu gadījumu izpētes apraksti un fondu kontaktinformācija. Ir iecerēts pievienot citas gadījumu izpētes šīs rokasgrāmatas lietošanas laikā.

47


Shēmu izveide 8. iedaļa

Shēmu izveide

Šajā iedaļā mēs aplūkojam galvenos soļus riska kapitāla finansēšanas shēmas izveidei. 9. iedaļā ir kopsavilkums par shēmu darbības labu praksi.

8.1 Pārskats

Ir dažādi vispārīgi posmi, kurus jāveic reģionālajām iestādēm un citiem partneriem, lai izveidotu jaunus, ES atbalstītus riska kapitāla finansēšanas shēmas:

• 1. posms – ir jāveic novērtējums, kas noteiktu, kā riska kapitāla finansēšanas shēma sniegs ieguldījumu reģionālo attīstības mērķu sasniegšanā;

• 2. posms – veicot pozitīvus secinājumus, jāveic priekšizpēte, lai noteiktu iespējas, kā riska kapitāla finansēšanas shēmas varētu darboties, iespējamos finansēšanas avotus, saderību ar ES valsts atbalsta noteikumiem utt.;

• 3. posms – izdarot pozitīvus secinājumus par priekšizpēti, un pēc diskusijām ar galvenajiem partneriem (ES, nacionālām un reģionālām iestādēm, privāto sektoru, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām utt.), nākamais solis ir sagatavot pilnīgu biznesa plānu, kā rezultātā tiek īstenota shēma.

Šajā diagrammā īsumā ir raksturoti posmi un saistība starp tiem:

1. posms 2. posms 3. posms

Reģionālais

novērtējums

Īstenošana

Vai shēma ir piemērots? Vai shēma ir iespējama? Īstenošanas posms

• MVU attīstīšana.

• MVU finansēšanas vajadzības un

tirgus izgāšanās.

• Saskaņa ar programmas dokumentu.

• Stratēģiskie mērķi.

• Finansējuma iespējamie

mērķi. • Mērķi.

• Juridiskā iespējamība.

• Īstenošanas grupa.

• Biznesa plāns. • Pārrunas un

vienošanās. • Saprast

finansēšanas un citas

vajadzības.

Pieredze liecina, ka ir nepieciešami vairāki gadi, lai nokļūtu no sākuma posma, kad finansējums tiek iegūts un pieņemti pārvaldnieki, līdz paša riska kapitāla finanšu shēmas uzsākšanai. Pamatīgu pētījumu nozīmi pastiprina fakts, ka vairākas iniciatīvas bija jāpārtrauc neseno struktūrfondu programmas laikā sarežģījumu dēļ, kurus vajadzēja paredzēt plānošanas posmā. Profesionāls padoms ir nepieciešams daudzos jautājumos,

Priekš-izpēte

48

Riska kapitāla finansēšana reģionālā politikā rokasgrāmata Shēmu izveide 8.iedaļa

un agrīnā posmā ir nepieciešams kontaktēties ar dažām organizācijām, kas minētas šajā rokasgrāmatā. Jāizmanto iespēja sameklēt līdzīgas shēmas, kas jau ir ieviestas, un pārrunāt shēmas ar to veidotājiem.

Tālāk mēs detalizēti aplūkosim katru no jauno riska kapitāla finansēšanas shēmu posmiem attīstības gaitā.

8.2 Ieguldījums reģionālās attīstības mērķu sasniegšanai (1. posms)

Struktūrfondu noteikumi akcentē riska kapitāla finansēšanu kā reģionālās attīstības instrumentu, tomēr ir daži noteikti jautājumi, kas jāpēta, lai apstiprinātu gadījumu, kad shēma ir ieviešama:

• Vai viens no struktūrfondu programmas mērķiem ir MVU attīstība? Vai ir noteikti mērķi, piemēram, noteiktu sektoru attīstības veicināšana ar izaugsmes potenciālu vai palīdzēšana cilvēkiem no nelabvēlīgiem sabiedrības slāņiem izveidot savu uzņēmumu?

• Vai MVU finansēšana ir viens no ierobežojumiem, kas jāpārvar, vai ir citi šķēršļi MVU attīstībai?

• Ja MVU finansēšana ir prasība, vai kāda no shēmām, kas raksturotas šajā dokumentā, atbilst prasībai?

• Kādi nosacījumi ir norādīti shēmas programmas dokumentos, un vai ES un nacionālā finansējuma (norādošā) piešķiršana ir piemērota?

• Kādi ir “tirgus nepilnību” pierādījumi? Atšķirība esošajos finanšu nosacījumos sniedz dažus pierādījumus, kas atbalstītu pieņēmumu par tirgus nepilnībām.

Ja riska kapitāla finansēšanas pasākums ir iekļauts, daļa no šiem vai visi šie jautājumi būtu jārisina programmas dokumentā. Tomēr, ņemot vērā iespējamos kavējumus programmas piemērošanā un ieviešanā, gandrīz noteikti būs jāatjauno novērtējuma dati, vai nu sameklējot jaunāku, vai veicot jaunu pētījumu. Parasti tas nozīmē veikt aptauju, lai noteiktu uzņēmējdarbības vajadzības attiecībā uz finansēšanas metodēm.

Šā posma rezultātam jābūt stratēģiskam pētījumam, kas apstiprinātu (ja piemērojams) gadījumu shēmas izveidei un shēmu veidu(s), kāds (kādi) tiks izmantoti.

8.3 Riska kapitāla finansēšanas shēmas iespējas (2. posms)

Pēc gadījuma noteikšanas riska kapitāla finansēšanas plānam no reģionālās attīstības perspektīvas ir jānosaka tehniskās procesa iespējas. Šā posma mērķis ir izlemt, vai virzīties uz ieviešanas posmu, vai nē. Galvenie apskatāmie jautājumi:

49

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata Shēmu izveide 8. iedaļa

• Uz “tirgus nepilnību” novērtējuma pamata kādi stratēģiskie mērķi ir jānosaka – kāds uzņēmējdarbības finansējuma veids jānodrošina, mērķa saņēmēji utt. – vai tas ir saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem?

• Kāds finansējuma līmenis ir nepieciešams, no kurienes tas varētu nākt – ES avoti, nacionālās/reģionālās institūcijas, privātais sektors utt.?

• Kādas ir iespējas korporatīvai struktūrai un pārvaldei, ņemot vērā struktūrfondu noteikumos sniegto padomu (skatīt B pielikumu)?

• Kādus finanšu mērķus vai citus mērķus varētu racionāli sagaidīt un, ja ir citi pieņēmumi (piemēram, attiecībā uz bezcerīgu parādu, subsīdiju līmeni), vai riska kapitāla finansēšanas shēma būs finansiāli dzīvotspējīgs?

• Vai shēma atbilstu visām juridiskajām prasībām, ieskaitot nacionālās likumdošanas jautājumus un Kopienas jautājumus attiecībā uz valsts atbalstu?

• Kādi ir reģionālo un nacionālo iestāžu viedokļi, un kuri jautājumi, ja tādi ir, būs jāapspriež ar Eiropas Komisiju?

• Kura aģentūra varētu ieviest shēmu – un kā piemērota aģentūra būtu jāizvēlas?

Šā posma rezultātā ir jāveic priekšizpēte, kurā ir skaidri secinājumi par tehniskām procesa iespējām ar shēmu un riska novērtējumu kopā ar ieviešanas shēmu. Sagatavojot pētījumu, būs nepieciešams profesionāls padoms – gan juridisks, gan finansiāls. Būs nepieciešamas arī diskusijas ar ārējām pusēm, ieskaitot iespējamos shēmas pārvaldītājus.

8.4 Shēmas īstenošana (3. posms)

Pieņemot, ka priekšizpētei ir pozitīvi rezultāti, nākamais solis ir virzīties uz ieviešanas posmu. Šajā posmā ir jāizdara ļoti daudz, taču rezultāts būs izveidots darbības shēma. Sākotnējais solis būtu izvēlēties aģentūru, kas īstenos ieviešanas posmu, dažos gadījumos tā var būt jau esoša valsts aģentūra, bet citos var veidot konkursu.

Ieviešanas plāna soļi tiks attīstīti kā daļa no iespēju analīzes, kas varētu ietvert zemāk minētos punktus:

• Ieviešanas grupas izveide – iespējams, galvenie aģentūras speciālisti, kas būs atbildīgi par darbu, taču ir iespējams darbu veikt ārpus aģentūras, un noteikti būs nepieciešama profesionālu padomdevēju komanda.

50


Shēmu izveide 8. iedaļa

Biznesa plāna izveide – aplūkojamie jautājumi varētu būt šādi:

Iespējamais biznesa plāna saturs

Noteikti plāna mērķi, piemēram, mērķa saņēmēju veids un skaits, vidējais aizdevumu/investīciju apjoms, mērķa peļņa utt.. Darbības shēma ietver projekta novērtēšanas kritērijus, standarta jēdzienus un nosacījumus palīdzībai (piemēram, aizdevumu termiņš, atmaksāšanas termiņi), kā portfolio tiks uzraudzīts utt.. Finanšu struktūra – ieskaitot iespējamos investorus, ieguldījumus no struktūrfondiem utt. Korporatīvā struktūra – kas būs nepieciešams, lai ievērotu investoru un citus nosacījumus. Pārvaldes sagatavošanas darbi, piemēram, kas vadīs shēmu, ar kādiem nosacījumiem un kādos apstākļos utt. Snieguma rādītāji – attiecībā gan uz plāna finanšu aspektiem, gan reģionālo attīstību rezultātiem (piemēram, saglabātais vai radītais darba vietu skaits).

Novērtēt, kā shēma atbilst Komisijas prasībām par valsts atbalstu.

• Biznesa plāna pārrunāšana un vienošanās par to ar ieinteresētām pusēm, ieskaitot potenciālos investorus un vietējo un nacionālo valdību. Konsultācijas ar Eiropas Komisijas reģionālās politikas pārvaldes institūciju (vai citai struktūrfondu institūcijai) ir ieteicamas, bet nav obligātas. Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts ir jābrīdina, ja valsts atbalsts ir lielāks par de minimis līmeni, un jāiegūst tās apstiprinājums, pirms shēma tiek ieviesta.

• Biznesa plāna ieviešana – ieskaitot korporatīvās un juridiskās struktūras izveidi, finanšu pārrunas un vienošanās, personāla un investīciju pārvaldnieku pieņemšana un citi soļi, kas ir jānosaka biznesa plānā.

Darba apjomu šajā posmā – un īpaši veltīto laiku, lai to ieviestu – nevajadzētu nepietiekami novērtēt. Riska kapitāla finansēšanas shēmu izveide var būt sarežģīts uzdevums, kurā darbojas liels partneru skaits un kurš prasa nopietnu profesionālu padomu. Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata Laba darbības prakse 9. iedaļa

Laba darbības prakse

Pieredze liecina, ka ir vairākas galvenās “labas prakses” riska kapitāla finansēšanas shēmu darbībā.

9.1 Pārskats

Pieredze liecina, ka ir vairākas galvenās labas prakses mācības, kas jāapgūst attiecībā uz riska kapitāla darbības shēmu darbības pārvaldi:

• cik lielā mērā finanšu inženierzinību shēmās profesionāla pārvaldība ir galvenais faktors, kas nosaka iejaukšanās veiksmi;

51

• privātā sektora atbalsta izmantošana ir svarīga ne tikai kā līdzeklis, lai palielinātu investīcijām pieejamos resursus, bet arī veids, kā nodrošināt privātā sektora kompetenci shēmu pārvaldības darbībā;

• lai sasniegtu labākus rezultātus, finansiālas palīdzības sniegšanu MVU vajadzētu kombinēt ar citiem finanšu un uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumiem;

• pieņemto novērošanas un snieguma mērīšanas veidam vajadzētu kombinēt finanšu rādītājus ar ES atbalstītu riska kapitāla finansēšanas shēmu ieguldījuma reģionālajā attīstībā novērtēšanas metodi.

Parastā darbības shēma riska kapitāla finansēšanas plānam – kombinējot visaptverošu struktūrfondu pārvaldes struktūru ar noteiktiem elementiem noteiktam plānam – ir īsumā raksturota turpmākajā diagrammā.

52

Protams, būs dažādi pamatmodeļa veidi, kas atspoguļos vietējos apstākļus un prioritātes, institucionālās struktūras, riska kapitāla finansēšanas plāna veidu (piemēram, aizdevuma shēmas, visticamāk, vadīs valsts institūcijas, nevis riska kapitāla fondi).

9.1 Profesionāla pārvaldība

Pieredze no iepriekšējām struktūrfondu programmām liecina, ka riska kapitāla finansēšanas shēmas ir efektīvākas, ja:

• valsts iestādes izlemj vispārējās prioritātes, bet profesionāli vadītāji atbild par ikdienas pārvaldību;

• tiek noteikti detalizēti projekta novērtēšanas standarti un ir labi definēts mērķa tirgus, ļaujot fondu pārvaldniekiem attīstīt specializētas zināšanas pa sektoriem;

• shēmas sniegums tiek rūpīgi uzraudzīts attiecībā pret biznesa plāna mērķiem; kā galīgais līdzeklis pret sistemātisku zema snieguma kvalitāti tiks pielietota pārvaldnieku nomaiņa.

ES atbalstītās riska kapitāla finansēšanas shēmas tiks pakļautas vispārējām Novērošanas komiteju un Programmu pārvalžu vienību, kas atbild par struktūrfondu programmu pārvaldību, veiktām pārbaudēm. Tomēr ir svarīgi, ka darbinieku līmenī shēmu pārvaldniekiem ir pietiekama brīvība ieviest procesus, kas atspoguļo viņu vērtējumu par profesionāli labu praksi.

Riska kapitāla pārvaldniekiem bieži būs jāatrod līdzsvars starp konfliktējošām prasībām: no vienas puses, nepieciešamība demonstrēt pozitīvu sociālo un ekonomisko ietekmi īsā laika posmā un apmierināt reģionālo institūciju prasības (kas var ieteikt atstāt investīcijas ātrāk), bet no otras puses - palielināt shēmu peļņu (kas daudzās situācijās nozīmē atlikt investīciju atstāšanu, ļaujot investīcijām realizēt savu

Struktūrfondu pārvaldes struktūra

Valde

Pārvaldes komanda

Darbības shēma

Saņēmēji

Nosaka vispārējos mērķus, ņemot vērā reģionālās attīstības prioritātesValde pārstāv valsts un privātā sektora partnerus, ievēl/novēro pārvaldes komandu, vienojas par biznesa shēmu

Pārvaldes komandai ir atbildība par darbību, kas balstīta uz biznesa eņģeļu mērķiem

Darbības shēma var ietvert citus partnerus, piemēram, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas

Snieguma rādītāji, kurus izmanto, lai novērtētu progresu uz finanšu un reģionālām attīstības prioritātēm

Struktūrfondu pārvaldības struktūra

Valde

Pārvaldības komanda

Darbības shēma

Saņēmēji

Nosaka vispārējos mērķus, ņemot vērā reģionālās attīstības prioritātesValde pārstāv valsts un privātā sektora partnerus, ievēl/novēro pārvaldības komandu, vienojas par biznesa plānu

Pārvaldības komanda ir atbildīga par darbību, kas balstīta uz „biznesa eņģeļu” mērķiem

Darbības shēma var ietvert citus partnerus, piemēram, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas

Snieguma rādītāji, kurus izmanto, lai novērtētu progresu uz finanšu un reģionālām attīstības prioritātēm

53

potenciālu). Šo prasību saskaņošana var būt sarežģīta, un tāpēc ir nepieciešami skaidri izejas noteikumi, lai līdzsvarotu visu partneru intereses.

9.2 Privāta sektora palīdzības izmantošana

Daudzu riska kapitāla finansēšanas veidu veiksmes pamatā ir tas, ka valsts iejaukšanās rada uzticību plānam un noved pie papildu finansējuma iegūšanas no privātā sektora. Ir vairāki iemesli, kāpēc privātajam sektoram vajadzētu atbalstīt riska kapitāla finansēšanu, tai skaitā:

• Privātais sektors var samazināt tā riska raksturojumu, strādājot kopā ar valsts sektoru, lai attīstītu novatoriskus finanšu instrumentus. Riska dalīšanas princips dod iespēju aizdevējām institūcijām atbrīvot resursus bilancē un investēt tos citur.

54

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata Laba darbības prakse 9. iedaļa

• Aizdevējas institūcijas var samazināt to vispārējo riska līmeni, apvienojot MVU kopā kā daļu no lielas un līdzsvarotākus portfolio, piemēram, garantiju režīmu gadījumā.

• Riska kapitāla finansēšana dod MVU iespēju piekļūt finansējumam, ko citādi nevarētu ieguldīt jauninājumos un attīstībā, galvenajos konkurences virzītājos, kuri veicina izaugsmi un sniedz ieguldījumu jaunu darba vietu radīšanā, kas savukārt nozīmē vairāk peļņas aizdevējiestādēm ilgtermiņā.

• Lieliem uzņēmumiem bieži nepieciešamas vietējā piegādes ķēdes. Tāpēc viņu interesēs ir atbalstīt valsts iejaukšanos, kas vēlas stiprināt MVU pamatu un veicināt reģionālās ekonomikas attīstību un darba vietu izaugsmi.

Lai arī privātā sektora iejaukšanās ir ļoti svarīga, ir nepieciešams līdzsvars starp vēlmi palielināt privātā sektora finansējuma izmantošanu un nodrošināt, ka riska kapitāla finansēšanas shēma saglabā tās patiesi valstiskos reģionālās attīstības mērķus.

9.3 Uzņēmējdarbības finanšu un uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu kombinēšana

Svarīga riska kapitāla finansēšanas shēmu iezīme ir tā, ka tās parasti apvieno finanšu palīdzības nodrošinājumu ar uzņēmējdarbības padomu un atbalstu. Tas var būt dažādos veidos:

• Pašu kapitāla instrumentu izmantošanas gadījumā – investors tiek pārstāvēts uzņēmuma valdē un sniedz padomu, esot padomdevēja statusā;

• Daudzas shēmas tiek cieši saistītas ar uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām un norāda saviem klientiem, kur vērsties pēc atbilstoša padoma. Dažos gadījumos tā var būt kā prasība;

• „Biznesa eņģeļi” un mikrofinanses – padomdevēja atbalsta nodrošināšana var būt mazāk formāla, bet tomēr tikpat svarīga.

Lai arī finansējums ir svarīgs, daudzi tikko darbību uzsākuši uzņēmumi un MVU nebūs veiksmīgi, ja neizmantos cita veida atbalstu. Piemēram, daudzi topošie uzņēmēji uzsāk darbību ar labu ideju par jaunu produktu, un viņiem varētu būt tehniskās zinātība, tomēr viņiem trūkst nepieciešamās pamata uzņēmējdarbības iemaņas, lai pārvērstu ideju dzīvotspējīgā komerciālā veiksmē. Līdzīgi, parasti pārvaldes trūkumu dēļ, cieš neveiksmi jau nodibināti uzņēmumi, kad nokļūst pārejas posmā no maza uzņēmuma uz vidēja lieluma uzņēmumu.

Mikrofinanses – kompetences līmenis, kas nepieciešams, lai konsultētu klientus, var būt viduvējs. Atšķirībā no pašu kapitāla fondiem, kuriem ir jāattīsta daudz specializētākas, uz sektoru orientētas zināšanas, lai veiksmīgi darbotos.

55


9.4 Snieguma novērtēšana

ES atbalstīto riska kapitāla finansēšanas shēmu novērtēšanā, kuru veica 1990. gadā, tika secināts, ka:

“Ja ir noteikti mērķi, tad tie ir jāsaista ar finanšu ieguldījumiem un aktivitātes rādītajiem (piemēram, MVU skaits, kas tiks apkalpots), nevis finanšu sniegumu, rezultātiem vai ietekmi. Rezultātā ir grūti precīzi noteikt, kādu ieguldījumu daudziem tehniskiem finanšu pasākumiem vajadzēja sniegt, lai paplašinātu SPD mērķus tālāk par MVU finansējuma pieejamības palielināšanu (Ernst & Young „Finanšu tehnisko shēmu novērtējums”, 1998. gads).”.

ES atbalstītie riska kapitāla finansēšanas shēmas ir jānovērtē, izmantojot divus kritēriju komplektus – pirmkārt, finanšu sniegumu, otrkārt, to ieguldījumu reģionālās attīstības mērķu paplašināšanā.

9.3.1 Finanšu rādītāji

Lai arī kritēriji būs dažādi atkarībā no finanšu instrumenta veida un noteiktām dalībnieku interesēm, tomēr ir iespējams definēt vairākus pamatrādītājus, kas būs kopīgi daudzām shēmām. Tie ir:

• privātā sektora finanšu izmantošana;

• aizdevumu shēmu gadījumā – bezcerīgu parādu līmenis;

• ar pašu kapitāla fondiem – peļņas likme ieguldītām investīcijām;

• visos gadījumos – līmenis, kurā notiek fondu atkārtota ieguldīšana jaunos projektos.

Galvenā atšķirība starp riska kapitāla finansēšanas shēmām attiecībā uz finanšu rādītājiem būs starp aizdevumu shēmām un uz akcijām balstītām darbībām.

9.3.2 Reģionālās attīstības rādītāji

Riska kapitāla finansēšanas shēmās, kas saņem ES atbalstu, ir jānorāda to ieguldījums reģionālās politikas mērķu sasniegšanā. Šeit ir nepieciešams līdzsvars starp riska kapitāla finansēšanas shēmu darbību uz komerciāli stabiliem pamatiem un valsts politikas mērķu veicināšanu. Tomēr pamatakritēriji ir šādi:

• uzņēmēju un esošo MVU veidi un skaits, kuriem ir sniegta palīdzība;

56


• uzņēmumu līmenī – cik lielā mērā tiek parādīta papildinātība, piemēram, projekti, kas netiktu virzīti uz tā paša pamata/tajā pašā laikā bez atbalsta (tas var tikt novērtēts projekta novērtēšanas posmā);

• sasniegtā ietekme – tas varētu ietvert radīto vai saglabāto darba vietu skaitu, augstāku MVU apgrozījumu vai pierādījumus, ka ir palielinājies investīciju līmenis I & A – un šo rezultātu vērtība (piemēram, vienas darba vietas izmaksas);

• kādus ieguldījumus rezultāti dod reģionālajām prioritātēm – piemēram, jaunu uzņēmumu uzsākšanas veicināšana vietējās ekonomikas sektoros ar izaugsmes potenciālu vai palīdzēšana personām no nelabvēlīgām grupām jauna uzņēmuma veidošanai.

Šo un citu snieguma rādītāju precīziem mērķiem, protams, jāatspoguļo noteikti riska kapitāla finansēšanas shēmu apstākļi un vide, kurā tie darbojas. Ir arī metodoloģiski jautājumi informācijas iegūšanā snieguma rādītājiem, piemēram, vai tie tiek balstīti uz saņēmēju sniegto informāciju, vai tiek izmantota kontroles grupas metode.

57


Veidnes A pielikums

Veidnes

Šajā pielikumā ir veidnes, kas īsumā raksturo finanšu instrumentu veidu, kurus var izmantot finansējuma sniegšanā MVU, galvenās iezīmes.

RISKA KAPITĀLS

1. Shēmas raksturojums īsumā

Akciju finansējuma nodrošināšana MVU. Shēmu ietvaros tiek piedāvāts aizdevuma finansējums vai arī tie darbojas kopā ar aizdevuma shēmām.

2. Shēmu finansējuma avoti (Kopiena, nacionālie, privātie)

Parastie šādi avoti var būt: • akciju kapitāls no reģionālo fondu avotiem; • privāts akciju kapitāls. • aizdevumi no privātiem avotiem 3. Privāta kapitāla peļņa

Attiecībā uz peļņu privāts kapitāls var būt pari passu ar valsts kapitālu vai saņem priekšrocības, šajā gadījumā mērķis būs saglabāt šo priekšrocību un valsts finansējuma pakļaušanu līdz minimumam. Runājot par fondiem, kas piedāvā akciju un aizdevuma kapitālu, priekšroka bieži tiks dota aizdevuma kapitāla peļņai.

4. Mērķgrupas

Mērķgrupa būs tikai MVU teritorijā, kurā fonds strādā. Šādiem MVU varētu būt galvenais birojs vietējā teritorijā vai vairums darbinieku strādā vietējā teritorijā

5. Vispārēji mērķi (pašreizējam laikam) Ir vairāki kvantitatīvi mērķi. Tie ir: • uzņēmumu skaits, kuriem sniegta palīdzība; • saglabāto vai radīto darba vietu skaits. • Atpakaļ saņemtais finansējums atkārtotai izmantošanai. 6. Palīdzības noteikumi (parastais apjoms, laiks, finansēšanas noteikumi)

Kā minēts iepriekš, parasts riska kapitāla shēma bieži ietvers gan aizdevumus, gan akcijas. Attiecībā uz akcijām – nebūs maksimāla investīciju laika perioda, taču shēma tiks veidots ar izejas mehānismu.

Izejas ceļi ir: • tirdzniecības pārdošana vai veiksmīgu uzņēmumu IPO; • vidēji sekmīgu uzņēmumu akciju daļu ievietošana esošā trestā līdz to izmantošanai. • Investīciju zaudējums neveiksmīgos uzņēmumos 7. Pārvaldes shēma

Struktūrfondu atbilstības kritēriju 8. norma sniedz ieteikumus par pārvaldības sistēmu (skatīt B pielikumu). Pašu kapitāla fondi ir jāpārvalda neatkarīgiem, profesionāliem fondu pārvaldniekiem, un tie jāizveido kā neatkarīgas juridiskas vienības, kuras pārvalda dalībnieki vai atsevišķs finanšu bloks esošā finanšu iestādē saskaņā ar vienošanos. Pirms pašu kapitāla fondu var apstiprināt, līdzfinansētājiem vai fonda sponsoriem ir jāiesniedz biznesa plāns, kas norāda mērķa tirgu, atbilstības kritērijus, finansējuma laiku un noteikumus, darbības budžetu, īpašniekus un līdzfinansējuma partnerus. Ir jāmin arī attaisnojums, kāpēc tiek izmantoti struktūrfondi, un kā struktūrfondu daļa tiks izmantota.

58


Veidnes A pielikums

8. Galvenās shēmas priekšrocības

Galvenās shēmas priekšrocības ir:

• iespēja izmantot finansējumu atkārtoti pēc tam, kad aizdevums ir atmaksāts vai akcijas pārdotas;

• fonda struktūra, kas ļauj ERAF finansējumu izmantot efektīvāk, papildus ņemot privāta sektora finansējumu;

• dažādu fondu komplekts ar mērķi apmierināt dažādu lielumu uzņēmumu vajadzības;

• profesionālu un neatkarīgu fondu pārvalde darbojas komerciāli;

• skaidras investīciju pamatnostādnes, kas veidotas, lai investīcijas nonāktu pie atbalstītās teritorijas, un palīdzības koncentrēšana uzņēmumiem, kas citādi finansējumam nevarētu piekļūt, piemēram, tirgum izgāžoties;

• fondu nodošana sabiedriskiem/sociāliem uzņēmumiem, kas atrodas atpalikušās teritorijās un veicina uzņēmējdarbību kā atdzimšanas un sociālās iekļaušanas katalizatoru.

9. Konkurences jautājumi

Shēmai, tāpat kā pārējām shēmām, ir jāatbilst valsts atbalsta noteikumu prasībām. Ir nepieciešams noteikt, vai shēma ir veidota atbilstošā reģionā (piemēram, Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkts, vai shēmā ir iesaistīts valsts atbalsts, un vai jebkurš valsts atbalsts ir saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem (īpaši skatīt „Paziņojums par valsts atbalstu un riska kapitālu”).

59


Veidnes A pielikums

„BIZNESA EŅĢEĻI”


Neformāla riska kapitāla nodrošināšana MVU, kas bieži saistīts ar padomdevēju un praktisku atbalstu. Tas var arī ietvert aizdevumu nodrošinājumu vai aizdevumu un akciju apvienojumu.

2. Shēmu finansējuma avoti (Kopiena, nacionālie, privātie) Finansējumu sniedz augsti kvalificēti indivīdi, kas to dara neatkarīgi no kāda vai kā daļa no biznesa eņģeļu tīkla. Valsts sektors iesaistās tikai tīklu izveides un darbības atbalstīšanā, kas apvieno eņģeļu investorus un MVU. Uzņēmumi, kuros “biznesa eņģeļi” investē, var saņemt arī riska kapitāla finansēšanu no citiem valsts atbalstītām shēmām, piemēram, riska kapitāla fondiem.___________________________________________ 3. Privāta kapitāla peļņa

Nav piemērojams, jo valsts sektors atbalsta biznesa eņģeļu tīklus, nevis investē ar “biznesa eņģeļiem”, lai gan valsts atbalstīta riska kapitāla finansēšanu var sniegt saskaņā ar īpašu vienošanos.

4. Vispārēji mērķi Rādītāju veidi, kurus parasti “biznesa eņģeļi” izmanto, var ietvert: • investīciju peļņa (IP); • vispārēju vai īpašu sociālu mērķu sasniegšana atkarībā no eņģeļu investoru mērķiem un motīviem; • tīkliem, kuru darbības izmaksas palīdz segt valsts, var būt mērķi atbalstīto uzņēmumu skaita vai darba vietu

radīšanas izteiksmē. ___________________________________________________________________ 5. Mērķa grupas

Strauji augoši MVU vai MVU ar straujas augšanas potenciālu neatkarīgi no darbības sektora. Daži „biznesa eņģeļi” ir eksperti par noteiktu sektoru, tāpēc var koncentrēt savas investīcijas tieši tajā sektorā.

6. Palīdzības noteikumi (parastais apjoms, laiks, finansēšanas noteikumi)

Kā norādīts iepriekš, neformālais riska kapitāls var ietvert gan aizdevumus, gan akcijas. Attiecībā uz akciju investīcijām eņģeļu investors meklēs dzīvotspējīgu izejas mehānismu savām investīcijām, lai gan ir maz ticams, ka laika periods būs iepriekš noteikts un būs atkarīgs no vairākiem faktoriem.

Potenciālie izejas ceļi ir: • tirdzniecības pārdošana vai sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO); • vidēji sekmīgu uzņēmumu akciju daļu ievietošana esošā trestā līdz to izmantošanai. • Investīciju zaudējums neveiksmīgos uzņēmumos 7. Pārvaldes shēma

"Biznesa eņģeļi” parasti aktīvi piedalās savu investīciju pārraudzīšanā, lai sasniegtu savus komerciālos un/vai sociālos mērķus. Viņi bieži ieņems vietu uzņēmuma valdē, kurā ir investējuši un/vai sniegs praktisku palīdzību uzņēmuma pārvaldniekiem.

Atbalsta tīklā valsts institūcijas daļēji piedalīsies, bet ne uzņēmumos, kuros investēts

8. Galvenās plāna priekšrocības

Starp galvenajiem biznesa eņģeļu investīciju iezīmēm ir:

• “Biznesa eņģeļi” ir daudz vairāk virzīti uz risku nekā tradicionālie komerciālie aizdevēji – viņi meklē investīcijas ar liela riska/peļņas koeficientiem un tāpēc, visticamāk, ieguldīs novatoriskos sektoros, piemēram, augstākas tehnoloģijas vai biotehnoloģijas sektoros, kuros finanšu piekļuves problēma ir ļoti jūtama.

• Viņi papildina formālus riska kapitāla shēmas, tādā veidā sniedzot ieguldījumu Komisijas vispārīgajam mērķim palielināt riska kapitāla padevi Eiropas robežās.

60


Veidnes A pielikums

• “biznesa eņģeļi” ir pieredzējuši uzņēmēji - viņi bieži sniedz konsultācijas un praktisku palīdzību, tādā veidā veicinot zināšanu pārdošanu un jauna kapitāla veidošanu.

• Daži “biznesa eņģeļi” vēlas ar savu investīciju palīdzību sasniegt gan sociālos, gan finanšu mērķus. „Biznesa eņģeļu” jēdziens „atpakaļdošana” sabiedrībai pēdējos gados ir ļoti spēcīgi izpaudies Amerikas Savienotajās Valstīs (piemēram, ar labvēlīgu fiskālo attieksmi). Šis fenomens ir arī diezgan ierasts Eiropā, tomēr mazāk attīstīts.

• Valsts institūcijām - biznesa eņģeļu shēmas par mazu samaksu var palielināt riska kapitāla nodrošinājumu un konsultācijas sabiedrības fondiem.


“Biznesa eņģeļi” nesaņem valsts finansējumu. Valsts sektors tikai veicina eņģeļu investoru tīkla attīstību un potenciālo „biznesa eņģeļu” tikšanos ar piemērotiem uzņēmumiem. Tāpēc valsts atbalsta jautājumi tiek piemēroti investoru tīkla atbalstam.

61


Veidnes A pielikums

AIZDEVUMU SHĒMAS

1. Plāna raksturojums īsumā

Aizdevumu finansējuma nodrošināšana MVU.


Parastie aizdevumu finansējuma avoti varētu būt: aizdevuma fondi, kas dibināti ar ERAF un privātu kapitālu. » Aizdevuma kapitāls no finanšu institūcijām ar procentu subsīdiju atbalstu (un dažreiz garantijām). 3. Privāta kapitāla peļņa

Aizdevumu fondos privāts kapitāls var būt pari passu ar valsts kapitālu vai saņem priekšrocības, šajā gadījumā mērķis būs saglabāt šo priekšrocību un valsts finansējuma pakļaušanu līdz minimumam. Runājot par fondiem, kas piedāvā gan akciju, gan aizdevuma kapitālu, priekšroka bieži tiks dota aizdevuma kapitāla peļņai. Aizdevumu shēmu gadījumā ar procentu subsīdiju atbalstu privātam kapitālam no finanšu institūcijām tiek dota priekšroka, jo to aizdevumus atmaksā, bet procentu subsīdijas – ne. Aizdevuma kapitālu līdzgarantē Eiropas investīciju fonds (EIF) teritorijās, kas atbilst struktūrfondu reģionālās palīdzības saņemšanas kritērijiem.

4. Mērķa grupas

Ja aizdevuma shēma kvalificējas struktūrfondu palīdzībai saskaņā ar struktūrfondu reģionālo programmu, MVU saņēmējiem jādarbojas atbalstāmajā teritorijā. MVU saņēmējiem nav stingri noteikts, kā viņiem jāatbilst kvalifikācijas kritērijiem – piemēram, viņiem var būt galvenais birojs vietējā teritorijā vai vairums viņu darbinieku strādā šajā teritorijā

5. Vispārēji mērķi (pašreizējam laikam) Procentu subsīdiju plānos, kas ietver procentu atlaides, atlaide ir atkarīga no saņēmējiem uzņēmumiem, kuriem jāsasniedz iepriekš noteikti kvantitatīvi mērķi. MVU saņēmējs ir atbildīgs sasniegt šos mērķus, pirms viņš kvalificējas šīs atlaides saņemšanai. Tie ir: • saglabāto vai radīto darba vietu skaits;

• jaunu investīciju līmenis.

Procentu subsīdiju shēmu pārvaldniekiem ar struktūrfondu atbalstu arī ir jāsasniedz noteikti mērķi. Tie parasti ir:

• uzņēmumu skaits, kuriem sniegta palīdzība;

• saglabāto vai radīto darba vietu skaits.

6. Palīdzības noteikumi (parastais apjoms, laiks, finansēšanas noteikumi) Aizdevuma finansēšanas parastais apjoms var būt ļoti dažāds atkarībā no uzņēmuma vajadzībām un aizdevuma finansējuma vai procentu subsīdiju plāna lieluma. Aizdevumu shēmu ietvaros var darboties vairāki dažādi aizdevumi ar mērķi atbalstīt uzņēmumus ar dažādiem finansēšanas prasību veidiem, piemēram, mazu uzņēmumu aizdevuma shēma, aizdevumu shēmas lieliem, attīstītiem uzņēmumiem utt. Jebkurš finansējums, mazāks par 10 000 eiro, parasti tiks iekļauts mikrokredītu kategorijā, kas ir apskatīts citā veidnē. Parastais laika periods MVU aizdevumiem arī ir ļoti dažāds, tomēr parasti tas ir ilgāks par trīs gadiem un, maksimums, 25 gadi. Finansēšanas noteikumi un izsniegšanas metodes arī ir dažādas, tomēr ir viena kopīga īpašība – noteikumi parasti ir priviliģēti, salīdzinot ar aizdevumiem, kas iegūti komerciālā veidā. Ar aizdevumu fondiem subsīdijas parasti tiek izsniegtas tieši aizdevuma ņēmējam ar zemākiem kredīta procentiem attiecībā pret risku, ko uzņēmējs veido. Procentu subsīdiju shēmu gadījumā ir divas izsniegšanas metodes: vai nu aizdevēja banka izsniedz aizdevumus uz priviliģētiem noteikumiem un saņem procentu subsīdiju (un dažreiz garantiju), vai aizdevuma ņēmējs saņem procentu atlaidi komerciālas bankas aizdevumam. Ar aizdevuma fondiem un procentu subsīdiju shēmām, kuros subsīdija tiek maksāta finanšu starpniekam, fondu pārvaldniekiem un aizdevumu starpniekiem, ir jāsasniedz kvantitatīvi mērķi darba vietu radīšanas, atbalstīto uzņēmumu skaita, uzņēmuma izaugsmes, investīciju līmeņa utt. izteiksmē. Ar procentu atlaižu shēmām - MVU saņēmējiem, pašiem saņemot atlaidi (līdz pat trešdaļai), noteikta mērķu sasniegšana, galvenokārt, darba vietu radīšana un

62

jaunas investīcijas.________________________________________________________________________

63


Veidnes A pielikums

7. Pārvaldes shēma

Struktūrfondu atbilstības noteikumu no 2000. - 2006. gadam 8. pants attiecas uz aizdevumu fondu pārvaldi (skatīt B pielikumu). 17 Aizdevumu fondi ir jāpārvalda neatkarīgiem, profesionāliem fondu pārvaldniekiem, un tie jāizveido kā neatkarīgas juridiskas vienības, kuras pārvalda dalībnieki vai atsevišķs finanšu bloks esošā finanšu institūcijā saskaņā ar vienošanos. Pirms aizdevumu fondu var apstiprināt, līdzfinansētājiem vai fonda sponsoriem ir jāiesniedz biznesa shēma, kas norāda aizdevuma fonda mērķa tirgu, atbilstības kritērijus, finansējuma laiku un noteikumus, darbības budžetu, īpašniekus un līdzfinansējuma partnerus. Ir jāmin arī attaisnojums, kāpēc tiek izmantoti struktūrfondi, un kā struktūrfondu daļa tiks izmantota.

Lai arī 8. norma neattiecas uz procentu subsīdiju shēmām, tiek prasīts veidot salīdzināmus pārvaldes standartus. Programmas darbības laika beigās ir īpaša prasība nenomaksātu subsīdiju nodrošināšanai (skatīt 5. iedaļu un piezīmi, kas minēta B pielikumā).

Aizdevumu fondu pārvaldnieki aktīvi novēro savas investīcijas, viņi arī nosaka fonda pieeju riska vadībai, kas būs dažāda atkarībā no fonda mērķiem un galvenajiem dalībniekiem.


Galvenās aizdevuma plāna priekšrocības ir:

• iespēja izmantot finansējumu atkārtoti pēc tam, kad aizdevumi ir atmaksāti;

• galvenais kapitāla avots MVU, kas meklē finansējumu attīstībai ;

• daži aizdevumu shēmas var sniegt aizdevumus bez nodrošinājuma, tādā veidā veicinot MVU piekļuvi

finansējumam;

• vidēja riska investīcijas valsts institūcijām, kas var nodrošināt labu pieeju visiem kapitāla avotiem, nodrošinot iespēju atkārtoti izmantot visu vai daļu investīciju.


Plānam, tāpat kā visiem citiem shēmām, ir jāatbilst valsts atbalsta noteikumu prasībām. Ir nepieciešams noteikt, vai shēma ir veidota atbilstošā reģionā (piemēram, Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkts, vai shēmā ir iesaistīts valsts atbalsts, un vai jebkurš valsts atbalsts ir saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem.

17 Komisijas 2000. gada 28. jūlija Regula (EK) Nr. 1685/2000, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz izdevumu kompensējamību

64

Struktūrfondu līdzfinansētās darbībās.

65


Veidnes A pielikums

MIKROFINANSĒJUMS

1. Plāna raksturojums īsumā

Mikrofinansējuma nodrošināšana MVU, mikrouzņēmumiem un individuāliem uzņēmējiem. Mikrokredītu shēmas ir maza apjoma aizdevums, kas ietilpst aizdevumu kategorijā, kas ir zem normālo bankas aizdevumu apjoma līmeņa (parasti mazāk par 10 000 eiro).


Parastie aizdevumu finansējuma avoti varētu būt: • mikrokredītu fondi, kas dibināti ar ERAF un privātu kapitālu; • mikrokredītu finansējums no finanšu institūcijām ar procentu subsīdiju atbalstu; • EIF arī nesen ieviesa garantiju režīmu mikrokredītiem, kurā atmaksā dokumentu analīzes izmaksas (200

eiro par vienu dokumentu komplektu) un papildus garantē galveno nodrošinātāju līdz 75%. __________ 3. Privāta kapitāla peļņa

Mikrokredītu plānos ar procentu subsīdiju atbalstu privātam kapitālam no finanšu institūcijām tiek dota priekšroka. Aizdevuma kapitālu līdzgarantē Eiropas investīciju fonds (EIF) teritorijās, kas atbilst Struktūrfondu palīdzības saņemšanas kritērijiem.

4. Mērķa grupas

Mikrokredītu shēmu mērķis ir atbalstīt noteiktus MVU veidus, parasti mikrouzņēmumus ar mazāk kā 5 darbiniekiem vai pašnodarbinātas personas. Mikrokredīti arī nodrošina piekļuvi kapitālam indivīdiem, kas dažādu iemeslu dēļ ir bijuši finansiāli un/vai sociāli ignorēti. Nelabvēlīgu sociālo grupu veidu piemēri, kuriem ir domāti kredītu shēmas, var ietvert tos, kam ir slikta kredītu vēsture, kas ilgu laiku ir bijuši bezdarbnieki, kam nav tradicionālās kvalifikācijas/izglītības, jauni, nenodarbināti cilvēki, sievietes uzņēmējas, uzņēmēji no etniskām minoritātēm, invalīdi utt.

Ja mikrokredītu fonds saņem struktūrfondu palīdzību reģionālās programmas ietvaros, MVU saņēmējiem jādarbojas atbalstāmajā teritorijā. MVU saņēmējiem nav stingri noteikts, kā viņiem jāatbilst kvalifikācijas kritērijiem – piemēram, viņiem var būt galvenais birojs vietējā teritorijā vai vairums viņu darbinieku strādā šajā teritorijā.

5. Vispārēji mērķi (pašreizējam laikam) Mikrokredītu plānos, kas ietver procentu atlaides un tiek izsniegti kredīta ņēmējam, atlaide ir atkarīga no saņēmējiem uzņēmumiem, kuriem jāsasniedz iepriekš noteikti kvantitatīvi mērķi. Tie ir: • saglabāto vai radīto darba vietu skaits.

Mikrokredītu shēmu pārvaldniekiem ar struktūrfondu procentu subsīdiju atbalstu arī ir jāsasniedz noteikti mērķi. Tie parasti ir:

• uzņēmumu skaits, kuriem sniegta palīdzība;

• saglabāto vai radīto darba vietu skaits.

6. Atbalsta noteikumi (parastais apjoms, laiks, finansēšanas noteikumi) Parastais aizdevuma finansējuma apjoms pārsvarā būs mazāks par 10 000 eiro. Parastais mikrokredītu aizdevuma atmaksas laiks ir ļoti dažāds, bet parasti ir robežās no 1 līdz 10 gadiem. Vidējais mikroaizdevumu atmaksas periods ir īsāks nekā lielākiem aizdevumiem. Finansēšanas noteikumi un izsniegšanas metodes arī ir dažādi, tomēr ir viena kopīga īpašība – noteikumi parasti ir priviliģēti, salīdzinot ar aizdevumiem, kas iegūti komerciālā veidā. Ar aizdevumu fondiem subsīdijas parasti tiek izsniegtas tieši aizdevuma ņēmējam ar zemākiem kredīta procentiem attiecībā pret risku, ko uzņēmējs veido. Procentu subsīdiju shēmu gadījumā ir divas izsniegšanas metodes: vai nu aizdevējbanka izsniedz aizdevumus pēc priviliģētiem noteikumiem un saņem procentu subsīdiju (un dažreiz garantiju), vai aizdevuma ņēmējs saņem procentu atlaidi komerciālas bankas aizdevumam. Plānos, kuros subsīdija tiek maksāta finanšu starpniekam, aizdevuma starpniekiem ir jāsasniedz kvantitatīvi mērķi darba vietu radīšanas, atbalstīto uzņēmumu skaita, uzņēmumu izaugsmes, investīciju līmeņa izteiksmē utt. Procentu atlaides plānos

66


Veidnes A pielikums

maziem uzņēmumiem, kas saņem procentu atlaides, ir jāpierāda noteiktu mērķu sasniegšana, galvenokārt, darba vietu radīšanas ziņā.__________________________________________________________________ 7. Pārvaldības shēma

Struktūrfondu atbilstības noteikumu no 2000. - 2006. gadam 8. norma attiecināma uz mikrokredītu shēmu; ja tie ir izveidoti kā fondi, pārvaldniekiem (skatīt B pielikumu un aizdevumu shēmu veidni). 18 Aizdevumu fondi (ieskaitot mikrokredītu shēmas) ir jāpārvalda neatkarīgiem profesionāliem fondu pārvaldniekiem, un tie jāizveido kā neatkarīgas juridiskas vienības, kuras pārvalda dalībnieki vai atsevišķs finanšu bloks esošā finanšu institūcijā saskaņā ar vienošanos. Pirms aizdevumu fondu var apstiprināt, līdzfinansētājiem vai mikrokredītu shēmu sponsoriem ir jāiesniedz biznesa shēma, kas norāda fondu mērķa tirgu, atbilstības kritērijus, finansējuma laiku un noteikumus, darbības budžetu, īpašniekus un līdzfinansējuma partnerus. Ir jāmin arī attaisnojums, kāpēc tiek izmantoti struktūrfondi, un kā struktūrfondu daļa tiks izmantota.

Lai arī 8. norma neattiecas uz mikrokredītu shēmām, kas finansēti ar procentu subsīdiju atbalstu, tiek prasīts veidot salīdzināmus pārvaldes standartus. Programmas darbības laika beigās ir īpaša prasība nenomaksātu subsīdiju nodrošināšanai (skatīt 5. iedaļu un piezīmi, kas minēta B pielikumā).

Attiecībā uz pārvaldes stratēģiju mikrokredīti ir mērķēti uz vairāk sociālo nekā komerciālo mērķu sasniegšanu. Mikrokredītu shēmas, visticamāk, sniegs tādus aizdevumus, kuri netiktu veidoti komerciāli, ņemot vērā augsto riska līmeni.

Dažās valstīs ir papildu likumdošanas grūtības mikrokredītu shēmu darbībā. Ņemot vērā to, ka parastie aizdevuma apjomi mikrokredītu shēmām ir pārāk zemi, lai tos uzskatītu par komerciāli dzīvotspējīgiem (augsto darījuma un apstrādes izmaksu dēļ), finanšu institūcijas, kas izsniedz aizdevumu, bieži deleģē mikroaizdevumu pārvaldi, administrāciju un izmaksu organizācijas, kurām nav finanšu institūcijas statusa. Bet dažās valstīs nacionālā likumdošana neļauj institūcijām, kas nav finanšu institūcijas, izsniegt aizdevumus. Jums būs nepieciešams papildus pārbaudīt situāciju jūsu valstī.


Galvenās aizdevuma plāna priekšrocības ir:

• iespēja izmantot finansējumu atkārtoti pēc tam, kad aizdevumi ir atmaksāti;

• risina tirgus izgāšanos, jo komerciālie aizdevumu nodrošinātāji nav aktīvi iesaistīti finansējumu izsniegšanā, kas ir mazāks par noteiktu apjomu;

• nodrošina piekļuvi finansējumam tiem MVU, īpaši mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātām personām, kurām tradicionāli ir grūtības iegūt finansējumu – bieži pieprasot mazu vai vispār nepieprasot nodrošinājumu;

• nodrošina piekļuvi finansējumam un veicina uzņēmējdarbību nelabvēlīgās sociālās grupās un grupās, kas parasti tiek finansiāli ignorētas - bieži pieprasot mazu vai vispār nepieprasot nodrošinājumu;

• valsts institūcijām – mikrouzņēmumu attīstīšanas un maznodrošinātu cilvēku sasniegšanas veids.


Mikrokredītu shēmas parasti ietver valsts atbalstu uzņēmumam. Mikrokredītu shēmas bieži ietver valsts atbalstu uzņēmumam. Tomēr mikrokredītu gadījumā iesaistītās valsts atbalsta apjoms parasti būs mazāks par 100 000 eiro trīs gadu periodā un tāpēc atbilst de minimis noteikumam.

18 Komisijas 2000. gada 28. jūlija Regula (EK) Nr. 1685/2000, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz izdevumu kompensējamību Struktūrfondu līdzfinansētās darbībās.

67


Veidnes A pielikums

GARANTIJAS


Aizdevumu nodrošinājums un akciju garantijas MVU, lai veicinātu pieeju aizdevuma (vai ne tik plaši izplatītu akciju) finansējumam. Garantijas fondi un Savstarpēju garantiju asociācijas izdod garantijas apmaiņā pret samaksu, kas sedz gan riska un administratīvās, gan apstrādes izmaksas. Vairāki garantiju režīmi reģionāli atbalstītās teritorijās ir līdzgarantēti ar EIF instrumentu palīdzību, piemēram, MVU garantiju institūciju, kas sedz 50% Garantijas fondu radīto zaudējumu. Apmaiņā pret to Garantijas fondi un asociācijas paaugstina savus riska raksturojumus, atbalstot augstāka riska investīcijas MVU ar mērķi stiprināt “izaugsmi un attīstību”.


Parastie finanšu avoti varētu būt:

• kapitāls no Kopienas struktūrfondiem;

• kapitāls no nacionāliem un reģionāliem valsts sektora avotiem;

• privāts kapitāls;

• aizdevumi no privātiem avotiem;

• MVU parakstīšanās uz savstarpējiem Garantijas fondiem.

3. Privāta kapitāla peļņa

Garantijas fondos privāts kapitāls var būt pari passu ar valsts kapitālu vai saņem priekšrocības, šajā gadījumā mērķis būs saglabāt šo priekšrocību un valsts finansējuma pakļaušanu līdz minimumam. Runājot par fondiem, kurus finansē gan ar akciju, gan aizdevuma kapitālu, priekšroka bieži tiks dota aizdevuma kapitāla peļņai.

4. Mērķa grupas

Mērķa grupa būs tikai MVU teritorijā, kurā Garantijas fonds vai asociācija darbojas. Garantijas ir īpaši piemērots instruments MVU, kas piedzīvo grūtības piekļūt finansējumam, izmantojot parastos komerciālos ceļus, piemēram, nodrošinājuma trūkuma, tirdzniecības sasniegumu utt. dēļ.

5. Vispārēji mērķi Garantijas fondu izmantotie galvenie rādītāji var ietvert: • uzņēmumu skaitu, kuriem sniegta palīdzība; • izsniegto garantiju skaitu un kopējās garantiju saistības; • kopējo izmantoto aizdevumu vērtību; • atpakaļ saņemto valsts finansējumu atkārtotai izmantošanai.

6. Palīdzības noteikumi (parastais apjoms, laiks, finansēšanas noteikumi) Garantijas darbības laiks parasti ir tāds pats kā aizdevuma ilgums, kas atšķiras atkarībā no aizdevuma plāna veida, kuru pārvalda finanšu institūcija, kas administrē aizdevumus. Parasti garantijas tiek izdotas starp 40 līdz 80% kopējā aizdevuma lieluma. Apmaiņā pret garantiju MVU maksā samaksu, lai segtu gan nodrošinātāja risku, gan administratīvās un apstrādes izmaksas. Tas parasti ir 1 līdz 2% apmērā no kopējā darījuma izmēra, dažreiz nodrošinātāja institūcija novērtē to atkarībā no riska līmeņa.

Garantija samazina risku aizdevējai institūcijai – MVU, vēloties aizdevumus, kuri tiek atbalstīti ar garantiju, tāpēc var iegūt finansējumu ar priviliģētām likmēm, kas atspoguļo samazināto risku.____________________

68


Veidnes A pielikums

7. Pārvaldes shēma

Struktūrfondu kvalifikācijas noteikumu no 2000. - 2006. gadam 9. pants attiecināms uz Garantijas fondu pārvaldi (skatīt B pielikumu).19 Fondus var atbalstīt ar valsts savstarpējiem fondiem, uz kuriem piesakās MVU, komerciāli vadītiem fondiem ar privātā sektora partneriem vai pilnībā valsts finansētiem fondiem. Pārvaldes izmaksas nedrīkst pārsniegt 2% apmaksātā kapitāla vidēji gadā palīdzības termiņa laikā, ja pēc valsts konkursa izsludināšanas, izrādās, ir nepieciešams lielāks procents. Garantijas fondi jāizveido kā neatkarīgas juridiskas vienības, kuras pārvalda dalībnieki vai atsevišķs finanšu bloks esošā finanšu institūcijā saskaņā ar vienošanos. Pirms Garantijas fondu var apstiprināt, līdzfinansētājiem vai fonda sponsoriem ir jāiesniedz biznesa shēma, kas norāda mērķa garantiju dokumentus, atbilstības kritērijus, finansējuma laiku un noteikumus, darbības budžetu, īpašniekus un līdzfinansējuma partnerus.

Ir iespējams finansējums no Struktūrfondiem un nacionāliem/reģionāliem avotiem, lai nodrošinātu atbalstu Garantijas fondiem reģionāli atbalstītām teritorijām. Papildus tīri komerciālu mērķu sasniegšanai Garantijas fondiem ir jāsasniedz arī sociālekonomiski mērķi, piemēram, jaunu darba vietu radīšana vai maznodrošināto grupu piekļuves finansējumam veicināšana utt. Tāpēc Garantijas fondu attieksme pret risku un vēlme aizdot MVU ar lielāku riska pakāpi var būt dažāda atkarībā no galveno dalībnieku mērķiem.

8. Galvenās shēmas priekšrocības

Galvenās garantiju režīmu īpašības ir īsumā raksturotas zemāk:

• Spēja sasniegt augstu pielietojuma līmeni, izmantojot valsts/privātā sektora finansējumu (parasti 10 reizes). • Veicina piekļuvi aizdevuma finansējumam ar uzlabotiem finanšu noteikumiem MVU, kas citādi nevarētu

viegli iegūt finansējumu (slikta kredīta vēsture, mazs vai vispār nav nodrošinājuma, tirdzniecības sasniegumu trūkums).

• Riska dalīšanas princips starp Garantijas fondu vai asociāciju un aizdevēju institūciju samazina aizdevēja risku, un tiek izmantotas privātā sektora aizdošanas spējas. Tas arī samazina aizdevēja kapitāla prasības saskaņā ar Basla (Basle) noteikumiem, atbrīvojot resursus.

• Valsts institūcijām – garantiju asociācijas un fondi palīdz izmantot privātā sektora finansējumu MVU attīstībai un plašākai reģionālai attīstībai.

• Detalizētas pārbaudes procedūras un detalizētas zināšanas par uzņēmējdarbības sektoriem, kuros klienti darbojas, samazina MVU neveiksmes risku.

» Garantijas fondi un asociācijas nodrošina vietējo ieguldījumu un izveido uzņēmējdarbības padomdevēju atbalstu. _______________________________________________________________________________ 9. Konkurences jautājumi

Šādām shēmām, tāpat kā visiem citiem shēmām, ir jāatbilst valsts atbalsta noteikumu prasībām. Ir nepieciešams noteikt, vai shēma ir veidots atbilstošā teritorijā (Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkts, vai plānā ir iesaistīta valsts atbalsts, un vai jebkura valsts atbalsts ir saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem (skatīt īpaši piezīmi par garantijām 7. iedaļā).

19 9. norma Komisijas 2000. gada 28. jūlija Regulā (EK) Nr. 1685/2000, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz izdevumu kompensējamību Struktūrfondu līdzfinansētās darbībās.

69

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata Struktūrfondu noteikumi B pielikums

Struktūrfondu noteikumi par riska kapitāla finansēšanu

Turpmāk ir sniegts 8. un 9. normas teksts no KOMISIJAS 2000. gada 28. jūlija REGULĀ (EK) Nr. 1685/2000, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz izdevumu kompensējamību Struktūrfondu līdzfinansētās darbībās, un Komisijas norādījumu par shēmām aizdevumiem ar atvieglotiem nosacījumiem

8. norma: riska kapitāla (venture capital) un aizdevumu fondi

1. VISPĀRĪGA NORMA

Struktūrfondi var līdzfinansēt riska kapitāla fondus un/vai aizdevumu fondus vai riska kapitāla līdzdalības fondus (turpmāk saukti par "fondiem") saskaņā ar 2. punktā izvirzītajiem nosacījumiem. Šajā normā "riska kapitāla fondi un aizdevumu fondi" ir ieguldījumu līdzekļi, kas īpaši izveidoti, lai maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas definēti Komisijas Ieteikumā 96/280/EK[9], nodrošinātu pašu kapitālu vai cita veida riska kapitālu, ieskaitot aizdevumus. "Riska kapitāla līdzdalības fondi" ir fondi, kas izveidoti, lai ieguldītu vairākos uzņēmējdarbības un aizdevumu fondos. Struktūrfondu dalību fondos var papildināt citu Kopienas finansēšanas instrumentu līdzieguldījumi vai garantijas.

2. NOSACĪJUMI

2.1. Fonda līdzfinansētāji vai sponsori iesniedz pārdomātu komercdarbības plānu, cita starpā precizējot mērķa tirgu, finansēšanas kritērijus, noteikumus un nosacījumus, fonda darbības budžetu, īpašumu un līdzfinansētājus, vadības profesionalitāti, kompetenci un neatkarību, fonda statūtus, struktūrfondu iemaksu pamatojumu un paredzēto izmantojumu, ieguldījumu izņemšanas politiku, fondu likvidēšanas noteikumus, cita starpā to, kā paredzēts atkārtoti izmantot ienākumus, kas attiecināmi uz struktūrfondu ieguldījumu. Komercdarbības plānu uzmanīgi izvērtē un tā izpildi uzrauga vadošā iestāde.

2.2. Fondu izveido kā neatkarīgu juridisku vienību, kuru regulē akcionāru savstarpēji noslēgti līgumi, vai kā atsevišķu finanšu bloku kādā pastāvošā finanšu iestādē. Pēdējā minētajā gadījumā uz fondu attiecas atsevišķs izpildes līgums, kas jo īpaši paredz atsevišķu grāmatvedību, kas jaunos fondā ieguldītos resursus (ieskaitot struktūrfondu ieguldījumus) šķir no sākotnējiem attiecīgā fonda resursiem. Visi fonda dalībnieki iemaksas izdara naudā.

70

2.3. Komisija nevar kļūt par fonda biedru vai akcionāru.

2.4. Uz struktūrfondu iemaksām attiecas limiti, kas noteikti Vispārīgās regulas 29. panta 3. un 4. punktā.

2.5. Fondi var ieguldīt vienīgi mazos un vidējos uzņēmumos (MVU) uzņēmumu izveides, darbības sākšanas vai izvēršanas posmā (ieskaitot sākuma kapitālu) un vienīgi darbībās, ko fonda vadītāji uzskata par ekonomiski stabilām. Stabilitātes novērtējumā ir jāņem vērā visi konkrēto uzņēmumu ienākumi avoti. Fondi neiegulda uzņēmumos, kam ir grūtības saskaņā ar Kopienas nostādnēm par valsts palīdzību grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai[10].

2.6. Ir jāveic piesardzības pasākumi, lai mazinātu konkurences traucējumus riska kapitāla vai aizdevumu tirgū. Proti, ienākumus no kapitāla ieguldījumiem un aizdevumiem (mīnus vadības izmaksu proporcionāla daļa) vispirms var piešķirt privātā sektora akcionāriem, nepārsniedzot atlīdzības līmeni, kas noteikts akcionāru līgumā, un pēc tam tos proporcionāli sadala visiem akcionāriem un struktūrfondiem. Fonda ienākumus, kas attiecināmi uz struktūrfondu iemaksām, vēlreiz izmanto MVU attīstībai tajā pašā piemērotajā jomā.

2.7. Atbalsta laikā vadības izmaksas gadā nevar pārsniegt vidēji 5 % no apmaksātā kapitāla, ja vien pēc konkursa neizrādās, ka ir vajadzīga augstāka proporcija.

2.8. Brīdī, kad darbība tiek izbeigta, fonda (galīgā ieguvēja) piemērotie izdevumi ir attiecīgais fonda kapitāls, kas ieguldīts vai aizdots MVU, ieskaitot veiktās vadības izmaksas.

2.9. Uz iemaksām fondos no struktūrfondiem un citiem publiskiem avotiem, kā arī uz šo fondu ieguldījumiem atsevišķos MVU attiecas normas par valsts atbalstu.

3. IETEIKUMI

3.1. Komisija iesaka piemērot labas prakses normas, kas 3.2. līdz 3.6. punktā izvirzītas attiecībā uz fondiem, kuros iegulda struktūrfondi. Šo ieteikumu ievērošanu Komisija uzskatīs par pozitīvu elementu, izskatot fondu atbilstību normām par valsts atbalstu. Ieteikumi nav saistoši izdevumu piemērotības nolūkiem.

3.2. Privātā sektora finanšu iemaksām jābūt būtiskām un jāpārsniedz 30 %.

3.3. Fondiem ir jābūt pietiekami nozīmīgiem un jāaptver pietiekami plaša iedzīvotāju mērķa daļa, lai nodrošinātu to darbību ekonomisku stabilitāti; to ieguldījumu grafikam ir jābūt saderīgam ar struktūrfondu dalības periodu, un jākoncentrējas sektoros, kas ir vājākie tirgus posmi.

71

3.4. Grafiks, pēc kura tiek veikti kapitāla maksājumi fondā, struktūrfondiem un akcionāriem ir viens, un tas ir proporcionāls parakstītajam ieguldījumam.

3.5. Fondu vadībā ir jābūt neatkarīgām profesionālām komandām ar pietiekamu uzņēmējdarbības pieredzi, lai pierādītu uzticamību un spējas, kādas vajadzīgas, lai vadītu riska kapitāla fondu. Vadību komandas atlasa konkursā, ņemot vērā paredzēto honorāru līmeni.

3.6. Principā fondiem nav jāiegūst akciju kontrolpakete uzņēmumos un jāievēro mērķis īstenot visus ieguldījumus fonda pastāvēšanas laikā.

20 OV L 107, 30.04.1996., 4. lpp.

72


2.3 Komisija nevar kļūt par partneri vai dalībnieku fondā.

2.4 Struktūrfondu ieguldījums tiks pakļauts ierobežojumiem, kas noteikti Vispārīgo noteikumu 29(3). un (4). pantam.

2.5 Fondi drīkst investēt tikai MVU savāuzņēmumā, agrīnās stadijās (ieskaitot sākuma kapitālu) vai paplašināšanā un tikai darbībās, kuras fonda pārvaldnieki novērtē kā ekonomiski potenciāli dzīvotspējīgas. Dzīvotspējas novērtējumā jāietver visi attiecīgā uzņēmuma ienākuma avoti. Fondi nedrīkst investēt uzņēmumos, kas ir grūtībās Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu noteiktā kontekstā attiecībā uz grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu21.

2.6 Piesardzības pasākumi ir jāveic, lai samazinātu konkurences izkropļošanu riska kapitāla vai izdevumu tirgū. Īpaši akciju investīciju peļņu un aizdevumus (mazākā pārvaldes izmaksu pro-rata daļa) var potenciāli piešķirt privātā sektora dalībniekiem līdz pat kompensācijas līmenim, kas noteikts dalībnieku līgumā, pēc tam tie tiks izdalīti proporcionāli starp dalībniekiem un Struktūrfondiem. Peļņa fondam, kas attiecināma uz Struktūrfondu ieguldījumu, tiks atkārtoti izmantota MVU attīstības aktivitātēm tajā pašā atbilstošajā nozarē.

2.7 Pārvaldes izmaksas nedrīkst pārsniegt 5% apmaksātā kapitāla vidēji gadā palīdzības termiņa laikā, ja pēc valsts konkursa izsludināšanas, izrādās, ir nepieciešams lielāks procents.

2.8 Darbības beigu posmā fonda pieņemamie izdevumi (galīgais saņēmējs) būs fonda kapitāls, kas ir investēts MVU vai aizdots MVU, ieskaitot pārvaldes izmaksas, kas radušās.

2.9 Struktūrfondu un citu valsts avotu ieguldījumi fondos, kā arī fondu veiktās investīcijas atsevišķos MVU tiek pakļautas noteikumiem par valsts atbalstu.

3. REKOMENDĀCIJAS

3.1 Komisija rekomendē labas prakses standartus izklāstīt 3.2 līdz 3.6 punktā, saskaņā ar kuriem Struktūrfondi iegulda. Komisija pieņems saskaņošanu ar šīm rekomendācijām kā pozitīvu faktoru, pārbaudot fonda atbilstību noteikumiem par valsts atbalstu. Rekomendācijas nav saistošas izdevumu kvalifikācijas mērķiem.

3.2 Privātā sektora finansiālajam ieguldījumam ir jābūt nozīmīgam un virs 30%.

3.3 Fondiem ir jābūt pietiekoši lieliem, lai segtu pietiekami plašu mērķa grupu un nodrošinātu, ka to darbības ir ekonomiski potenciāli dzīvotspējīgas ar investīciju laika periodu, kas ir saskaņā ar Struktūrfondu dalības laika periodu, un koncentrējas uz nepilnīgām tirgus nozarēm.

21 OJC 288, no 9.10.1999., 2. lpp.

73


3.4 Kapitāla maksājumu laikam fondā ir jābūt tādam pašam Strukūrfondam un dalībniekiem, un pro rata likmēm, uz kurām parakstījies.

3.5 Fondi ir jāpārvalda neatkarīgām, profesionālām komandām ar pietiekošu pieredzi uzņēmējdarbībā, lai parādītu nepieciešamās spējas un ticamību sev, ka viņi spēj vadīt riska kapitāla fondu. Pārvaldes komandas jāizvēlas uz konkursa atlases pamata, ņemot vērā plānoto maksu līmeni.

3.6 Fondiem parasti nebūtu jāiegūst lielākā uzņēmumu daļa, tiem būtu jāsasniedz visu investīciju realizācijas mērķis fonda darbības laikā.

74


Pants Nr.9: Garantijas fondi

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

Struktūrfondi drīkst līdzfinansēt Garantijas fondu kapitālu saskaņā ar 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem. Šo noteikumu mērķiem “Garantijas fondi” nozīmē finansēšanas instrumentus, kas garantē riska kapitālu un aizdevumu fondus 8. panta ietvaros, un citus MVU riska finansēšanas shēmas (ieskaitot aizdevumus) pret zaudējumiem, kas var rasties no to investīcijām mazos un vidēji lielos uzņēmumos, kā noteikts rekomendācijā 96/280/EC. Fondus var atbalstīt valsts savstarpējie fondi, uz kuriem MVU ir pieteikušies, komerciāli vadīti fondi ar privāta sektora partneriem vai pilnīgi valsts finansēti fondi. Struktūrfondu dalība fondos var būt kopā ar daļējām garantijām no citiem Kopienas finanšu instrumentiem.

2. APSTĀKĻI

2.1 Fonda līdzfinansētāji vai sponsori iesniedz saprātīgu biznesa shēmu tādā pašā veidā kā riska kapitāla fondi (8. pants), mutatis mutandis, nosakot mērķa garantiju dokumentus. Biznesa shēma ir rūpīgi jānovērtē, un tā ieviešana novēro ģenerāldirektorāts.

2.2 Fondi jāizveido kā neatkarīgas juridiskas vienības, kuras pārvalda dalībnieki vai atsevišķs finanšu bloks esošā finanšu institūcijā saskaņā ar vienošanos. Pēdējā gadījumā “fonds” tiek pakļauts atsevišķam ieviešanas līgumam, nosakot atsevišķu kontu uzturēšanu, kas nošķir jaunos investētos resursus fondā (ieskaitot tos, kurus Struktūrfondi iegulda) no tiem, kas sākotnēji bija pieejami institūcijā.

2.3 Komisija nevar kļūt par partneri vai dalībnieku fondā.

2.4 Fondi drīkst tikai garantēt investīcijas darbībās, kas novērtētas kā ekonomiski potenciāli dzīvotspējīgas. Fondi nedrīkst sniegt garantijas uzņēmumiem, kas ir grūtībās Kopienas vadlīnijām par valsts atbalstu noteiktā kontekstā attiecībā uz grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu21.

2.5 Jebkura Struktūrfondu ieguldījumu daļa, kas palikusi pāri pēc garantiju sniegšanas, tiek atkārtoti izmantota MVU attīstības aktivitātēs tajā pašā atbilstošajā nozarē.

2.6 Pārvaldes izmaksas nedrīkst pārsniegt 2% apmaksātā kapitāla vidēji gadā palīdzības termiņa laikā, ja pēc valsts konkursa izsludināšanas, izrādās, ir nepieciešams lielāks procents.

2.7 Darbības beigu posmā fonda pieņemamajiem izdevumiem (galīgais saņēmējs) ir jābūt apmaksātā kapitāla apjomā no nepieciešamā finansējuma uz neatkarīga audita pamata, lai segtu nodrošinātās garantijas, ieskaitot radušās pārvaldes izmaksas.

2.8 Struktūrfondu un citu valsts avotu ieguldījumi Garantijas fondos, kā arī fondu sniegtās garantijas atsevišķos MVU tiek pakļauti noteikumiem par valsts atbalstu.

75

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata DeMinimis Palīdzība C pielikums

De minimis palīdzība

Turpmāk ir sniegts fragments no Komisijas Regulas (EK) Nr. 69/2001 attiecībā uz maza apjoma atbalstu uzņēmumiem.

1. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro atbalstam, ko piešķir visu nozaru uzņēmumiem, izņemot:

a) transporta nozari un darbības, kas saistītas ar Līguma I pielikumā uzskaitīto preču ražošanu,

apstrādi vai laišanu tirgū;

b) atbalstu darbībām, kas saistītas ar eksportu, proti, atbalstu, kas tieši saistīts ar eksportētajiem

daudzumiem, ar izplatīšanas tīkla izveidošanu un darbību vai ar citiem kārtējiem izdevumiem, kas

saistīti ar eksporta darbībām;

c) atbalstu, ko nosaka vietējo preču izmantošana par sliktu importētām precēm.

2. pants

De minimis atbalsts

1. Uzskata, ka atbalsta pasākumi neatbilst visiem Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem un tātad uz

tiem neattiecas 88. panta 3. punkta prasība par paziņošanu, ja tie atbilst 2. un 3. punkta

noteikumiem.

2. Vienam uzņēmumam piešķirtais de minimis atbalsts trīs gadu laika posmā nepārsniedz EUR 100

000. Šo augšējo robežu piemēro neatkarīgi no atbalsta veida vai īstenojamā mērķa.

3. Panta 2. punkta ierobežojumu izsaka kā subsīdiju skaidrā naudā. Visi izmantojamie skaitļi ir

bruto skaitļi, t.i., pirms tiešo nodokļu atskaitīšanas. Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā subsīdiju,

atbalsta summa ir atbalsta bruto subsīdijas ekvivalents.

Atbalstu, ko maksā vairākos daļu maksājumos, diskontē atbilstīgi tā vērtībai piešķiršanas brīdī.

Diskontēšanā un atbalsta summas aprēķinā aizdevumam ar atvieglotiem nosacījumiem izmantojamā

procentu likme ir standarta likme, kas piemērojama piešķiršanas laikā.

3. pants

Uzkrāšana un uzraudzība

1. Ja dalībvalsts piešķir uzņēmumam de minimis atbalstu, tā uzņēmumu informē par de minimis

atbalsta īpašībām un no attiecīgā uzņēmuma iegūst visu informāciju par pārējo piešķirto de minimis

atbalstu iepriekšējo trīs gadu laikā.

76

Dalībvalsts jaunu de minimis atbalstu var piešķirt tikai pēc tam, kad ir pārbaudīts, ka tas

nepalielinās attiecīgajā trīs gadu laika posmā saņemto kopējo de minimis atbalsta summu līdz

līmenim, kas pārsniedz 2. panta 2. punktā noteikto ierobežojumu.

2. Ja dalībvalsts ir izveidojusi de minimis atbalsta centrālo reģistru, kas satur pilnīgu informāciju par

visu de minimis atbalstu, ko piešķīrusi kāda iestāde minētajā dalībvalstī, tad pirmā punkta prasību

vairs nepiemēro no brīža, kad reģistrs ietver trīs gadu laika posmu.

3. Dalībvalstis dokumentē un apkopo visu informāciju par šīs regulas piemērošanu. Šāda uzskaite

satur visu vajadzīgo informāciju, lai parādītu, ka šīs regulas nosacījumi ir ievēroti. Datus, kas

attiecas uz atsevišķu de minimis atbalstu, glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad tā ir piešķirta, un

attiecībā uz de minimis atbalsta programmu - 10 gadus, sākot no dienas, kad saskaņā ar šādu

programmu ir piešķirts pēdējais atsevišķais atbalsts. Pēc rakstiska uzaicinājuma attiecīgā dalībvalsts

sniedz Komisijai 20 darba dienu laikā vai tādā ilgākā laika posmā, kāds var būt noteikts

uzaicinājumā, visu informāciju, kādu Komisija uzskata par vajadzīgu, lai novērtētu, vai šīs regulas

nosacījumi ir izpildīti, jo īpaši par uzņēmuma saņemto de minimis atbalsta kopsummu.

77

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata De Minimis atbalsts C pielikums

78

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata Terminoloģija

D pielikums

Glosārijs

1.“Biznesa eņģeļi”2.Kapitāla tirgus:

3.Attīstības kapitāls:

4.Agrīnā etapa kapitāls:

5.Pašu kapitāls:

6.IPO:

7.Pārvaldības izpirkšana:

8.Privāts pašu kapitāls:

9.Prospekts:

10.Aizvietošanas kapitāls:

11.Riska kapitāla tirgi:

12.Sekundārais tirgus:

13.Nodrošinājums:

14.Sākuma kapitāls:

15.Sākuma kapitāls:

Birža vai vērtspapīru tirgus:

17.Riska kapitāls:

18.Riska kapitāla fondi:

1.Privāti indivīdi, kuri tiešā veidā investē jaunos un augošos, un nekotētos uzņēmumos (uzsākšanas finansējums). Daudzos gadījumos viņi arī veicina nākamā etapa finansēšanu jauna uzņēmuma darbības ciklā (uzsākšanas posms). “biznesa eņģeļi” parasti nodrošina finansējumu apmaiņā pret akciju daļu uzņēmumā, bet nodrošina arī ilgtermiņa finansējumu. Šis kapitāls var papildināt riska kapitāla nozari, nodrošinot mazākus finansējuma apjomus (parasti mazāk par 150 000 eiro) agrākā posmā nekā vairums riska kapitālu uzņēmumu ir gatavi investēt. 2.Tirgus, kurā ilgtermiņa kapitālu nodrošina nozare un tirdzniecība, valdība un vietējās institūcijas. Fondu biržas ir daļa no kapitāla tirgus. 3.Finansējums uzņēmuma izaugsmes un paplašināšanās nodrošināšanai. 4.Finansējums uzņēmumiem, pirms tie uzsāk komerciālu ražošanu un tirdzniecību, pirms tie rada peļņu. Ietver uzsākšanas un sākuma finansējumu. 5.Parastais uzņēmuma pašu kapitāls. 6.Sākotnējais publiskais piedāvājums (dibināšana, iziešana sabiedrībā): sabiedriska uzņēmuma dibināšanas process, kurā pirmo reizi sabiedrība tiek aicināta parakstīties uz tā akcijām. 7.Nodrošināts finansējums, lai radītu iespēju pārvaldes darbībai un investoriem iegūt eksistējošu produktu līniju vai uzņēmumu. Zināms arī kā MBO. 8.Pretēja valsts akcijām; akciju investīcijas uzņēmumos, kas nav akciju tirgus sarakstos. Tā ietver riska kapitāla un izpirkuma investīcijas. 9.Formāls rakstisks piedāvājums, lai pārdotu drošības, kas izklāsta piedāvātā uzņēmuma biznesa shēmu vai faktus attiecībā uz eksistējošu uzņēmumu, kurš investoram nepieciešams, lai pieņemtu informētu lēmumu. 10.Esošu akciju pirkšana uzņēmumā no citas riska kapitāla investīciju organizācijas vai no cita dalībnieka vai dalībniekiem. 11.Tirgi, kas nodrošina akciju finansējumu uzņēmuma agrīnās izaugsmes etapos (uzsākšanas, sākuma un attīstības). Tas ietver trīs veida finansēšanu: • neformāla investīcija, ko veic “biznesa eņģeļi” un korporatīvi

(“korporatīvā uzņēmējdarbība”); • riska kapitāls; • akciju tirgi, kas specializējas MVU un straujas izaugsmes uzņēmumos. 12.Tirgus, kurā drošības tiek pirktas un pārdotas pēc sākotnējās izdošanas. Plaukstoša, nenoteikta, sekundāra tirgus esamība rada apstākļus veselīgam, primāram tirgum. 13.Finanšu aktīvi, ieskaitot akcijas, valdības obligācijas, parādzīmes, obligācijas, vienību trestus un tiesības aizdot naudu vai noguldīt. 14.Nodrošinātais finansējums izpētei, novērtēšanai un sākotnējā jēdziena attīstībai. 15.Izsniegts uzņēmumiem produktu attīstībai un sākotnējai reklāmai. 16.Tirgus, kurā drošības tiek pirktas un pārdotas. Tā pamata funkcija sniedz iespēju sabiedriskiem uzņēmumiem, valdībai un vietējām institūcijām iegūt kapitālu, pārdodot drošības investoriem. 17.Investīcijas nekotētos uzņēmumos, riska kapitāla uzņēmumiem pārvaldot pašu vai trešo pušu fondus. Tas ietver agrīnā etapa, paplašināšanās un aizvietošanas finansējumu, bet neietver izpirkšanas finansējumu.

79

18.

Noslēgti fondi, kas radīti, lai nodrošinātu riska kapitālu.

80

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata Terminoloģija D pielikums

81


Inforegio Meklētājs E pielikums

Inforegio meklētājs

Inforegio tīmekļa vietne satur informāciju par visām programmām Struktūrfondu programmu pakļautībā un arī meklēšanas iespēju, kas ļauj lietotājiem meklēt pēc valsts, reģiona un programmas veida. Šī izpētes iespēja sniegs informāciju par programmu detaļām un mājas lapu saites uz attiecīgo reģionu vai programmu.

Jūs varat piekļūt meklēšanas objektam, izmantojot šo saiti: http://europa.eu.int/comm/regional policy/country/prordn/index en.cfm

Izeja uz informāciju par shēmām katrā valstī ir iespējama, izmantojot arī šo saiti: http://europa.eu.int/comm/regional policy/country/gateway/index en.cfm

Meklēšanas loga paraugs ir parādīts zemāk:

82

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata Avoti un kontakti F pielikums

Avoti un kontakti

A. Eiropas komisijas informācija par vairumu shēmu veidu

Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta tīmekļa vietne sniedz jaunāko informāciju par Eiropas Savienības darbību reģionālās attīstības atbalstīšanā http://europa.eu.int/comm/regional policy/index en.htm.

Uzņēmējdarbības ģenerāldirektorata tīmekļa vietnē ir norādīta informācija un labas prakses piemēri mazākiem uzņēmumiem par piekļuvi finansējumam agrīnā periodā un finansējumu paplašināšanai un augstākās tehnoloģijas uzņēmumiem. Tā ietver pasākumu direktoriju uzņēmējdarbības un konkurences veicināšanai. http://europa.eu.int/comm/enterprise/enterprise policy/best-directory/en/finance/index .htm

Pētniecības ģenerāldirektorāts saskaņā ar CORDIS (Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienests) nodrošina tīmekļa vietnē finanšu jauninājumu lapas. Viņi sniedz informāciju uzņēmējiem un investoriem attiecībā uz riska kapitālu, bankām un aizdevuma finansēšanu, neformāliem investoriem, akciju tirgu... kā arī daudz un dažādām ar ES atbalstu saistītām shēmām un ziņojumiem par pieteikumu pieņemšanu. http://www.cordis.lu/en/home.html

Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē ir attiecīgie dokumenti par konkurences politiku, valsts atbalstu un reģionālo attīstību. Tie ir:

- Vademecum par valsts atbalstu http://europa.eu.int/comm/competition/state aid/others/vademecum/vademecu m en.pdf)

- Komisijas paziņojums par valsts atbalstu garantiju veidā („Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis” C71,11.03.2000.) http://europa.eu.int/comm/competition/state aid/legislation/state guarantees/n otice 19991124 en.pdf

- Riska kapitāla paziņojums par valsts atbalstu un riska kapitālu („

Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis”, 21.08.2001., 1.-3. lpp.) http://europa.eu.int/comm/competition/state aid/legislation/aid3.html#D

83


Avoti un kontakti F pielikums

B. Informācija par noteiktiem shēmu veidiem

Eiropas investīciju fonds ir Eiropas Savienības specializēta finanšu iestāde, kas izsniedz riska kapitālu un garantijas instrumentus mazu un vidēji lielu uzņēmumu (MVU) izveidei, izaugsmei un attīstībai.

Eiropas Komisijas reģionālās politikas ģenerāldirektorāts ir uzdevumi EIF attīstīt konsultāciju darbību Struktūrfondu programmu pārvaldības iestāžu vajadzībām, lai palīdzētu tām fondu izveidē, ieskaitot darbību, juridiskos un finanšu jautājumus, investīciju darbības un personāla jautājumus. Šis atbalsts ir pieejams arī reģionu, valstu un starp reģionu fondiem. 43, avenue J.F. Kennedy Fakss: +352-42 66 88 - 200 L-2968 Luxembourg E-pasts: [email protected] LUXEMBOURG www.eif.org Tālr.: +352-42 66 88 - 1

C. Citas attiecīgās organizācijas

Eiropas riska kapitāla asociācija Minervastraat 4 B-1930 Zaventem (Brussels) Beļģija Tālr.: +32 2 715 00 20 Fakss +32 2 725 07 04 E-pasts: [email protected] www.evca.com

Eiropas „biznesa eņģeļu” tīkls EURADA / EB AN Avenue des Arts, 12 Bte 7 B-12 10 BRUSSELS Beļģija Tālr.: 32 2 218 43 13 Fakss: 32 2 218 45 83 E-pasts: [email protected] www.eban.org

Eiropas Savstarpējo garantiju asociācija 40, rue de Washington B-1050 Brussels BELGIUM Tālr.:+32 2 640 51 77 Fakss:+ 32 2 640 51 77 E-pasts: [email protected] http://www.aecm.be

FEBEA, Fédération Européenne de Finances et Banques Ethiques et Alternatives Rue du Progrès 333, bte 5 1030 Brussels, Belgium Tālr.: +32(0)2-274 14 55 Fakss: +32(0)2-205 17 39 E-pasts: [email protected]

Starptautiskā investoru sociālā ekonomikā asociācija SISEA Rue Haute 139, bte 3 1000 Brussels, Beļģija Tālr.: + 32 2 234 5797 Fakss: + 32 2 234 5798 E-pasts: [email protected]

Mikrofinansējuma centrs Centrāleiropas un Austrumeiropas, un Jaunajām neatkarīgajām valstīm MFC-CAE & JNV ul. Koszykowa 60/62 m. 52 00-673 Warsaw, Poland Tālr.: (48-22) 622 34 65 Fakss: (48-22) 622 34 85 E-pasts: [email protected]

84

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata Avoti un kontakti F pielikums

Mikrokredīti MFC (Rietumeiropa) Mikrofinansējums KAFC, Kopienas attīstības finansējuma centrs, Rietumeiropa asociācija C/o ADIE 80-84 Bondway 14 rue Delambre Vauxhall 75014 Paris, France London SW8 1SF, UK Tālr.: (33) 01 42 18 57 87 Tālr.: +44 20 7820 1282 Tālr.: (33) 01 43 20 19 50 Fakss: +44 20 7587 5347 E-pasts: [email protected] E-pasts: info @cdfa.org.uk

85


Gadījumu izpētes saraksts G pielikums

Gadījumu izpēte

Šī tabula parāda gadījumu izpētes, kas veikti šīs rokasgrāmatas sagatavošanas laikā. Šajā rokasgrāmatā ir sniegti vairāki labas prakses piemēri no gadījumu izpētes. Pilnīgs gadījumu izpētes raksturojums veidņu formā ir pieejams internetā Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē: http://europa.eu.int/comm/regional policy/sources/docgener/guides/guide en.htm

Ieinteresētās organizācijas tiek lūgtas iesniegt jaunas gadījuma izpētes vai precizēt esošās gadījumu izpētes. Lai to izdarītu, apskatiet izvietojumu, kas parādīts gadījumu izpētes saraksta pirmajā lapā, un sūtiet gadījumu izpēti elektroniski, oriģinālvalodā uz Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorātu, Koordinācijas daļu [email protected], kas to reģistrēs un lems par tā publicēšanu.

Gadījumu izpētes Nr.

Instrumenta veids

Shēmas nosaukums Institūcijas tīmekļa vietnes adrese

1 Riska kapitāls, aizdevumi, mikroaizdevumi

Merseyside īpašo investīciju fonds – Apvienotā Karaliste

www.msif.co.uk

2 Sākuma un riska kapitāls Īrijas uzņēmums www.enterprise-ireland.ie

3 Akcijas un aizdevumi Īrijas uzņēmums www.enterprise-ireland.ie4 Garantijas Finnvera- Somija www.finnvera.fi

5 Aizdevumi Finnvera- Somija www.finnvera.fi

6 Akcijas un aizdevumi Velsas finanses-Apvienotā Karaliste www.financewales.co.uk/

7 Aizdevumi Bank für Sozialwirtschaft AG Vācija www.sozialbank.de

8 Garantijas Portugāles Savstarpējo garantiju sistēma (PSGS)

www.spgm.pt

9 Aizdevumi Instituto de Fomento de Andalucia (IFA) - Spānija

www.central.ifa.es

9bis Procentu likmju subsīdēšana Instituto de Fomento de Andalucia www.central.ifa.es

10 Riska kapitāls. Instituto de Fomento de Andalucia www.central.ifa.es

11 Garantijas Eurofidi -Itālija www.eurocons.it

12 Mikrokredīti un sākuma kapitāls

Briseles mikrokredītu un uzsākšanas kapitāla fonds - Beļģija

www.srib.be

13 Garantijas Hitelgarancia -Ungārija www.hitelgarancia.hu

14 Riska kapitāls. Franche-Comté - Francija nav 15 Mikrokredīti Fundusz Mikro -Polija http://www.funduszmikro.

ho me.pl/

86

16 "Biznesa eņģeļi” LINC - Skotija http://www.go.uk.com/busin ess _angels.html

87


2000. – 2006. programmas perioda shēmas

H pielikums

2000. – 2006. programmas perioda shēmas Apjoms EUR PROGRAMMA PASĀKUMI KOPĒJĀS

IZMAKSAS VALSTS

IZMAKSAS STRUKTŪR

FONDI NACIONĀLIE

FONDI PRIVĀTAIS SEKTORS

1 (2+5) 2 (3+4) 3 4 5

AUSTRIJA

Steiermark Gründung von Unternehmen 1 ,526,130 381 ,532 228,920 152,613 1 ,144,597 KOPĒJAIS AUSTRIJAI 1 ,526,130 I 381 ,532228 , 228 ,920 152,613 I 1 ,144,597

BEĻĢIJA

Hainaut Ingénierie financière 59,444,864 59,444,864 29,722,432 29,722,432 0 Bruxelles Capitale Ingénierie financière 11,335,100 10,000,000 5,10010,000 5,10010,000 1,335,100KOPĒJAIS BEĻĢIJAI 70,779,964 69,444,864 34,722,432 34,722,432 1,335,100

VĀCIJA Mecklenburg - Vorpommern Stärkung unternehmerischer Potentiale der

KMU 4,300,540 4,300,540 3,103,117 1,197,423 0

Mecklenburg - Vorpommern Finanzinstrumente bei KMU 255,648 255,648 191,736 63,912 0 Saarland Wirtschaftsnahe und touristische Infrastruktur

in den Übergangs-gebieten 8,533,000 8,533,000 4,266,500 4,266,500 0

Nordrhein-Westfalen Beteiligungskapital 77,715,254 77,715,254 38,857,627 38,857,627 0

66

88



H pielikums

Apjoms EUR

PROGRAMMA PASĀKUMI KOPĒJĀS IZMAKSAS

VALSTS IZMAKSAS

STRUKTŪRFONDI NACIONĀLIE FONDI

PRIVĀTAIS SEKTORS

VĀCIJA (turpinājums) Nordrhein-Westfalen Fonds für

Gründer/innen aus den 3,068,042 3,068,042 1,534,021 1,534,021 0

Hessen Beteiligung des Landes am Aufbau eines oder mehrerer regionaler Risikokapitalfonds für junge Unternehmen und

6,608,484 4,956,363 3,304,242 1,652,121 1,652,121

Bayern Förderung der Leistungssteigerung durch Kooperati-on, Beratung und

7,390,724 5,912,579 3,695,362 2,217,217 1,478,145

KOPĒJAIS VĀCIJAI 107,871,692 104,741,426 54,952,605 49,788,821 3,130,266 SPĀNIJA

Andalucia Mejora de las condiciones de financiación de las empresas (FEDER)

175,580,983 175,580,983 131,685,738 43,895,245 0

Canarias Mejora de las condiciones de financiación de las empresas (FEDER)

12,861,659 12,861,659 9,646,244 3,215,415 0

Castilla la Mancha Mejora de las condiciones de financiación de las empresas (FEDER) (FEDER)

14,144,286 14,144,286 9,901,000 4,243,286 0

Castilla la Mancha Mejora de las condiciones de financiación de las empresas

21,426,371 21,426,371 14,998,460 6,427,911 0

Castilla la Mancha Desarrollo endógeno de zonas rurales, relativo a las actividades agrarias (FEOGA-O)

1,224,3381,224,338 1,224,338 795,820 428,518 0

Castilla y León Mejora de las condiciones de financiación de las empresas

8,654,290 8,654,290 6,058,003 2,596,287 0

Extremadura Mejora de las condiciones de financiación de las empresas (FEDER)

4,207,087 4,207,087 3,155,314 1,051,773 0

Extremadura Mejora de las condiciones de financiacion de las empresas

19,200,000 19,200,000 04,800,0000 4,800,000 0

Murcia Mejora de las condiciones de financiación de las empresas (FEDER)

14,418,571 14,418,571 10,093,000 4,325,571 0

Pais Vasco Mejora de las condiciones de financiación de las empresas (FEDER)

58,728,274 58,728,274 29,364,137 29,364,137 0

KOPĒJAIS SPĀNIJAI 330,445,859 330,445,859 230,097,716 100,348,143 0

89



H pielikums

Apjoms EUR

PROGRAMMA PASĀKUMI KOPĒJĀS IZMAKSA

VALSTS IZMAKSAS

STRUKTŪRFONDI

NACIONĀLIE FONDI

PRIVĀTAIS SEKTORS

SOMIJA Somijas mērķa 1. un 2. nozare Finnvera mikrofinansēšana (mikrouzņēmumi

un sieviešu uzņēmēju aizdevumi), uzņēmēju aizdevumi un izaugsmes finansēšana (investīcijas un darba kapitāls) aizdevumi

20,446,400 13,913,600 5,555,200

8,358,400 6,532,800

KOPĀ SOMIJA 20,446,400 13,913,600 5,555,200

8,358,400 6,532,800

FRANCIJA Corse Favoriser le développement des entreprises 9,542,271 7,474,681 2,898,580 4,576,101 2,067,590Guyane Ingénierie financičre 4,807,083 4,596,246 2,951,718 1,644,528 210,837Martinique Garantie financière 17,189,500 17,189,500 7,660,500 9,529,000 0Martinique Plates formes d'initiative locale 13,718,000 6,858,000 1,523,000 5,335,000 6,860,000Martinique Bonification d'intéret 3,968,000 3,968,000 1,834,000 2,134,000 0Auvergne Soutien aux projets des entreprises 15,460,000 4,370,000 2,080,000 2,290,000 12 ,290,000Lorraine Soutenir les investissements matériels et

immatériels des PME-PMI 12,665,967 10,275,063 5,137,532 5,137,532 2,390,904

Pays de le Loire Soutenir les projets de développement des entreprises

46,357,089 20,881,687 4,635,709 16,245,978 25,475,402

Poitou-Charentes Soutien à la création et au développement des entreprises industrielles, artisanales et commerciales, touristiques et des services aux entreprises

11,395,529 3,965,644 1,937,240 2,028,404 7,429,885

Basse-Normandie Favoriser la création, le développement et la transmission d'entreprises

11,499,884 5,024,884 2,225,053 2,799,831 6,475,000

Haute-Normandie Améliorer la compétitivité et soutenir la création des entreprises et de services

40,402,842 14,447,185 5,527,479 8,919,707 25,955,656

Champagne-Ardenne Soutenir la création d'activités 1,695,000 1,185,000 510,000 675,000 510,000Champagne-Ardenne Accompagner l'expansion des entreprises 8,976,473 4,100,249 2,050,125 2,050,124 4,876,224

90



H pielikums

Apjoms EUR


VALSTS IZMAKSA


PRIVĀTAIS SEKTORS

FRANCIJA (turpinājums)

Champagne-Ardenne Anticiper les mutations industrielles 6,000,000 1,500,000 750,000 750,000 4,500,000 Champagne-Ardenne Reconquérir la valeur ajoutée de

notre production agricole 0 0 0 0 0

Provence-Alpes-Côte d'Azur Accroître la compétitivité des entreprises 170,140,053 96,054,413 24,698,700 71,355,713 74,085,639 Franche-Comté Structurer un environnement

compétitif et attractif pour les entreprises

2,715,517 2,317,453 688,143 1,629,310 398,063

Aquitaine Ingénierie financičre 26,599,999 21,900,000 10,100,000 11,800,000 4,699,999 Bourgogne Accompagner la modernisation des

entreprises, le développement des PMI-PME et du commerce de l'artisanat

14,201,515 4,187,515 2,093,757 2,093,757 10,014,000

Centre Accroītre la compétitivité des entreprises 5,415,780 1,354,080 677,040 677,040 4,061,700 Ile-de-France Soutenir la création d'activités 27,972,000 13,986,000 6,993,000 6,993,000 13,986,000 Ile-de-France Renforcement des moyens

humains et financiers des entreprises (PME/TPE)

14,008,000 7,004,000 3,502,000 3,502,000 7,004,000

Picardie Ingénierie financière, création et développement d'entreprises »

9,146,940 6,402,858 3,201,429 3,201,429 2,744,082

Rhône-Alpes Soutient à la création et à la reprise 0 0 0 0 0 KOPĒJAIS FRANCIJAI 473,877,442 259,042,458 93,675,005 165,367,454 214,834,981

APVIENOTĀ KARALISTE Normantona Derbijā Vietējo uzņēmumu atbalstīšana 1,178,228 895,219 424,162 471,057 283,009

Kornvala un Scilijas salas Finanšu tehnika MVU 15,997,000 15,997,000 5,997,000 8,000,000 0 Kornvala un Scilijas salas Infrastruktūra mācībām 15,997,000 15,997,000 5,997,000 8,000,000 0 Dienvidjorkšīra Pilsētu teritoriju pielāgošanas un

attīstības veicināšana 4,515,000 3,612,000 1,806,000 1,806,000 903,000

Dienvidjorkšīra Piekļuves uzlabošana finansējumam MVU 108,698,000 59,783,000 43,478,000 16,305,000 48,915,000 Rietumvelsa un Valijas Finansiāls atbalsts MVU (ERAF) 46,768,250 37,379,500 23,079,750 14,299,750 9,388,750 Hailande un Salas Stimulē privātā sektora investīcijas esošā

un jaunā uzņēmējdarbībā 75,019,910 61,330,950 27,192,500 34,138,450 13,688,960

91

reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata


H pielikums

Apjoms EUR


VALSTS IZMAKSAS

STRUKTŪRFONDI

NACIONĀLIE FONDI

PRIVĀTAIS SEKTORS

APVIENOTĀ KARALISTE (turpinājums) Gibraltārs MVU un E-komercija 414,600 334,600 167,300 167,300 80,000 Austrummidlande Finanšu atbalsts MVU un sociālajai

ekonomikai 13,268,400 11,508,200 4,814,200 6,694,000 1,760,200

Anglijas Ziemeļaustrumi Sniedz piekļuvi finansējumam uzņēmējiem 51,926,000 37,813,000 23,299,000 14,514,000 14,113,000 Anglijas Ziemeļaustrumi Sniedz piekļuvi finansējumam MVU 207,128,000 150,758,000 93,207,000 56,370,000 56,370,000 Anglijas Ziemeļrietumi Pieeja investīciju finansējumam MVU

izaugsmei 11,897,200 7,976,000 3,988,000 3,988,000 3,921,200

Londona Finansējums izaugsmei 52,010,000 43,912,000 21,956,000 21,956,000 8,098,000 KOPĒJAIS APVIENOTAJAI KARALISTEI 604,817,588 447,296,469 259,405,912 187,890,557 157,521,119

GRIEĶIJA AAtika Infrastruktūra un īpašas darbības MVU

sekundārajā un trešajā sektorā 5,975,402 4,415,402 3,311,552 1,103,851 11,560,000

Egée du Nord Stimuli – pakalpojumi – uzņēmumu infrastruktūra

2,486,880 1,488,510 1,116,383 372,128 998,370

Iles de l'Egée du sud Uzlabojumi produkcijasvidē, novatorismā

1,410,000 970,000 727,500 242,500 440,000

Competitivité Finanšu kredīta atbalsts MVU un VSE 183,404,343 146,731,343 98,310,000 48,421,343 36,673,000 KOPĒJAIS GRIEĶIJAI 193,276,625 153,605,255 103,465,435 50,139,822 39,671,370

ITĀLIJA Calabria Crescita e competitività delle imprese

industriali, artigiane, del commercio e dei servizi

21,042,000 21,042,000 10,521,000 10,521,000 0

Calabria Ingegneria finanziaria 9,118,000 9,118,000 4,559,000 4,559,000 0 Puglia Interventi per la capitalizzazione e il

consolidamento finanziario del sistema delle PMI dei settori Artigianato, Turismo, Commercio

184,178,000 64,000,000 32,000,000 32,000,000 120,178,000

Sardegna Sostegno alla nascita ed allo sviluppo di nuove imprese

36,569,680 18,284,840 9,142,420 9,142,420 18,284,840

Lazio Aiuti alle PMI 8,862,933 8,740,410 3,375,031 5,365,379 122,522 Lazio Strumenti finanziari per l'innovazione 15,225,963 12,309,661 3,995,982 8,313,679 2,916,302

Marche

92

93



H pielikums

Apjoms EUR

PROGRAMMA PASĀKUMI KOPĒJĀS IZMAKSA

VALSTS IZMAKSAS


PRIVĀTAIS SEKTORS

ITĀLIJA (turpinājums) Friuli-Venezia-Giulia Servizi finanziari per il rafforzamento del

capitale sociale 5,658,302 5,658,302 1,697,490 3,960,812 0

Friuli-Venezia-Giulia Servizi per favorire lo start up di nuova imprenditorialità

255,146 183,420 55,026 128,394 71,727

Friuli-Venezia-Giulia Consolidamento e sviluppo dell'imprenditoria nelle zone montane

769,726 769,726 230,918 538,808 0

KOPĒJAIS ITĀLIJAI 298,208,217 151,470,257 71,258,817 80,211,440 146,737,960

NĪDERLANDE Amsterdam Versterken bedrijfsleven en

stimuleren ondernemerschap 161,979 133,779 46,488 87,291 28,200

Flevoland Finanšu inženierzinātne 33,275,000 25,025,00 8,250,000 16,775,000 8,250,000

Noord-Nederland Stimulering marktsector 49,333,600 20,266,400 8,400,000 11,866,400 29,067,200 Stedelijke Gebieden Nederland Versterken bedrijfsleven en stimuleren

ondernemerschap 13,204,273 10,451,790 4,597,091 5,854,700 2,752,483

Zuid-Nederland Versterking concurrentiepositie bedrijfsleven 5,988,819 3,778,569 1,827,250 1,951,319 2,210,250 Oost-Nederland Versterking concurrentiepositie

bedrijfsleven (MKB) 3,762,712 2,919,627 1,254,064 1,665,564 843,085

KOPĒJAIS NĪDERLANDEI 105,726,383 62,575,165 24,374,893 38,200,274 43,151,218

PORTUGĀLE Programa Operacional Agricultura

Engenharia Financeira 56,323,158 49,907,972 37,430,979 12,476,993 6,415,186

Programa Operacional PESCA Estruturas de Apoio á Competividade 3,891,800 3,891,800 2,920,600 971,200 0

Programa Operacional Economia

Consolidar e alargar as formas de financiamento das empresas

992,468,802 309,574,552 232,182,161 77,392,391 682,894,250

Programa Operacional KOPĒJAIS PORTUGĀL

94


2000 – 2006. programmas perioda shēmas

H pielikums

Daudzumi eiro


VALSTS IZMAKSAS


PRIVĀTAIS SEKTORS

INTERREG VISPĀRĒJI Österreich-Slowenien Pilsētu attīstība 141,362 113,906 70,668 43,238 27,456

Österreich-Ungarn Attīstība un palīdzība infrastruktūrai pierobežas reģionos

845,200 580,600 422,600 158,000 22,600

Österreich-Ungarn Starprobežu sadarbība uzņēmumu līmenī (MVU) un atbalsts, un padomi par robežu aktivitātēm

166,160 137,000 83,080 53,920 29,160

Espana - Marruecos Dinamización socioeconómica y empresarial 2,308,796 2,308,796 1,731,597 577,199 0KOPĀ 3,461,518 3,140,302 2,307,945 832,357 321,216

95

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata Bibliogrāfija

I pielikums

Bibliogrāfija

Publikācijas datums

Publikācijas nosaukums

1994 Struktūrfondu izmantošana MVU (Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts) 1994 Rokasgrāmata par finanšu tehnikas metodēm reģionālās politikas kontekstā

(Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts) 1995 MVU finansēšana atbalstāmos reģionos (Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts) 1998 Finanšu tehnikas pasākumu novērtēšana (Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts) 1998 Pamatnostādnes nacionālajai reģionālai palīdzībai OJ C74 of 10/3/1998 (Konkurences

ģ1999 Struktūrfondu ietekmes uz MVU tematiskais novērtējums (Reģionālās politikas 1999 Riska kapitāls – galvenais faktors darba vietu radīšanā Eiropas Savienībā

(Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāts) 1999 Riska kapitāla darbības shēma (RKRP) (Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāts) 1999 Struktūrfondu noteikumi 1999. gada 21. jūnija 2000. – 2006. gada PADOMES

NOTEIKUMI (EC) Nr. 1260/1999, nosakot vispārējos nosacījumus Struktūrfondiem (Reģionālā politikas ģenerāldirektorāts)

1999 Standarda brīdinājumi reģionālās palīdzības shēmām (1999. gada novembris) (Konkurences ģenerāldirektorāts)

2000 Struktūrfondu reforma – salīdzinošā analīze (Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts)

2000 Progresa ziņojums par riska kapitāla darbības shēmu (RKRP) – 2000. gada oktobris (Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāts)

2000 Kapitāla izmaksas Eiropas uzņēmumiem (Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts)

2001 Globālās uzņēmējdarbības novēršana (GUN) – riska kapitāla un starptautiskā salīdzinājuma par iekļūšanas koeficientiem iedaļa (Kaufmaņa uzņēmējdarbības centrs/Ernst&Young)

2001 Devītā aptauja par valsts atbalstu Eiropas Savienībā KOM (2001) 403(01) (Konkurences ģenerāldirektorāts)

2000 Komisijas ziņojums par valsts atbalstu un riska kapitālu (2001/C 235/03) (Konkurences ģenerāldirektorāts)

2000 Daudzgadējas programmas uzņēmumiem un uzņēmējdarbībai, un īpaši maziem un vidēji lieliem uzņēmumiem (2001-2005) (2000/819/EK) (Uzņēmējdarbības ģenerāldirektorāts) http://europa.eu.int/comm/enterprise/enterprise policy/mult entr programme/program

me 2001 2005.htm 2001 Komisijas personāla darba ziņojums – uzņēmumu piekļuve finansējumam

(SEC2001)1667 -19.10.01 (Uzņēmējdarbības ģenerāldirektorāts)

2001 Savstarpējās garantijas – finanšu tehnikas metodes, kas pieejamas MVU – AECM (Eiropas savstarpējo garantiju asociācija)

2002 Le Financement des enterprises - typologie des instruments, implications au niveau regional - EURADA (Eiropas reģionālās attīstības asociācija)

2002 Finances Solidaires - Guide à l'usage des collectivités territoriales. Finansol, dossier coordonné par E. Antoniolli et al. Editions Charles Léopold Mayer, (Paris 2002).

2002 Kredite für Kleinunternehmen. Evers, Jan. BAnkakademie Verlag Frankfurt a.M., 20022001 Bankas un sociālā izlīdzināšana: alternatīvas atbildes globalizētam tirgum. Guene

Christophe & Mayo Edward. Jon Carpenter Publishing (2001).

96

2001 Finansējums vietējai attīstībai, jauni risinājumi valsts-privātai darbībai. Jaunās ekonomikas fonds et al. Grāmatas pēc pieprasījuma (Frankfurte, 2001)

2001 Izmaksu samazināšana un riska pārvalde, aizdodot mikrouzņēmumiem – rokasgrāmata mikroaizdevumiem Eiropā. Evers, Jack, Loeff, Siewertsen: 1999, 3. izdevums, 2001. gada decembris, Hamburga (lejuppielāde par brīvu: www.facetbv.nl/download/micro lending handbook.pdf)

2000 Bankas kultūrā – jauni finanšu instrumenti kultūras sektora paplašināšanai Eiropā. Hackett K. et al (2000), ziņojums rakstīts Eiropas Komisijai, DG V (3. sistēmas un nodarbinātības sistēma), izdevējs - North West Arts Board (Manchester, UK).

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas rokasgrāmata Bibliogrāfija I pielikums

Documents

Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanasec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/guides/risk/risk_lv.pdf6 Reģionālās politikas riska kapitāla finansēšanas