Upload
others
View
5
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
The Democratic Republic of Timor-LesteMinistry of Agriculture and Fisheries
Relatóriu Peskiza Anuál 2014
Editór Luis de Almeida
ó
Relatóriu Peskiza Anuál 2014
Seeds of Life
Fini ba Moris
„Hadi‟a seguransa ai-han liu husi hasa‟e produtividade ai-han prinsipál‟
ii
Seeds of Life (Fini ba Moris) hanesan programa ida iha Ministériu da
Agrikultura e Peskas (MAP) Timor-Leste nia laran. Governu Timor Leste
ho Austrália kolaborativamente finánsia programa ida ne‟e. Finansiamentu
husi governu Australianu liu husi Australian Department of Foreign
Affairs and Trade (DFAT) ho Australian Centre for International
Agricultural Research (ACIAR) no jere husi ACIAR. The Centre for Plant
Genetics and Breeding (PGB) iha The University of Western Australia
(UWA) nia laran mak koordena atividade hirak ne‟ebé finansiádu husi
governu Australianu.
iii
Tabela Konteúdu Tabela Konteúdu .................................................................................................................................................... iii Lista tabela no figura sira .......................................................................................................................................... v Akrónimu no Abreviasaun ...................................................................................................................................... xii Pesoál xiii 1. Vijaun jerál husi programa Seeds of Life ............................................................................................... 2 1.1 Introdusaun ............................................................................................................................................... 2 1.2 Sumáriu programa ................................................................................................................................... 2 1.2.1 Komponente 1. Identifikasaun no dezenvolvimentu ai-horis ............................................................ 3 1.2.2 Komponente 2. Fonte fini no kontrollu kualidade ............................................................................. 5 1.2.3 Komponente 3. Dezenvolvimentu fini komunidade no fini komersiál .............................................. 6 1.2.4 Komponente 4. Jestaun sistema fini .................................................................................................. 7 1.3 Udan been .................................................................................................................................................. 8 2. Avaliasaun Mikrobiu Plazma Foun ....................................................................................................... 14 2.1 Batar ........................................................................................................................................................ 14 2.1.1 Teste adaptasaun batar variedade oin-oin iha sentru peskiza Loes no Betano, 2014 ....................... 14 2.2 Fehuk Midar ........................................................................................................................................... 22 2.2.1 Teste adaptasaun fehuk midar iha sentru peskiza fatin lima ............................................................ 22 2.2.2 Analiza ba teste fehuk midar variedade oin-oin ne‟ebé hala‟o iha tinan no fatin barak .................. 35 2.2.3 Teste no demonstrasaun fehuk midar iha agrikultór sira-nia to‟os (OFDT), 2013-14 ..................... 38 2.3 Ai-farina ................................................................................................................................................... 50 2.3.1 Teste replikadu ai-farina variedade oin-oin iha sentru peskiza fatin 4 ............................................ 50 2.3.2 Avaliasaun ai-farina variedade oin-oin iha fatin no tinan barak ...................................................... 54 2.4 Hare ……………………………………………………………………………………………………...62 2.4.1 Peskiza adaptivu hare natar variedade oin 25 iha fatin tolu ............................................................. 62 2.4.2 Rezultadu peskiza adaptasaun hare rai maran variedade oin 25 ...................................................... 76 2.4.3 Rezultadu teste hare iha agrikultór sira-nia natar (OFDT) 2013-14 ................................................ 84 2.5 Fore-rai .................................................................................................................................................... 94 2.5.1 Prova replikadu fore-rai iha tinan 2013-14 ...................................................................................... 94 2.5.2 Analiza teste replikadu fore-rai husi fatin no tinan barak .............................................................. 100 2.6 Duhaen ................................................................................................................................................... 105 2.6.1 Duhaen hanesan ai-han esensiál no bele aumenta nutrisaun ba ema nia saúde ............................. 105 2.6.2 Teste no demontrasaun duhaen iha agrikultór sira-nia to‟os (OFDT), 2014 ................................. 111 2.7 Fore-mungu ........................................................................................................................................... 120 2.7.1 Rezultadu peskiza fore-mungu adaptasaun iha sentru peskiza Loes no Betano, 2014 .................. 120 2.7.2 Teste no demonstrasaun fore-mungu iha agrikultór sira-nia to‟os (OFDT), 2013-14 ................... 124 2.8 Koto nani ............................................................................................................................................... 136 2.8.1 Teste adaptasaun koto nani hodi defini variedade ne‟ebé iha produsaun aas ba hasa‟e
seguransa ai-han iha Timor-Leste ................................................................................................. 136 2.8.2 Analiza koto nani iha fatin ho tinan barak ..................................................................................... 147 2.9 Lehe ....................................................................................................................................................... 152 2.9.1 Prova kuda ai-horis lehe iha agrikultór sira-nia to‟os (OFDT) hodi observa impaktu hadi‟a
rai nia bokur no suporta hasa‟e produsaun ai-han (batar) .............................................................. 152 3. Produsaun fonte fini no kontrollu kualidade ...................................................................................... 156 3.1 Produsaun fini hare, batar no fore-rai 2013-2014 .......................................................................... 156 3.2 Distribuisaun fini hare, batar no fore-rai, 2013-2014 .................................................................... 157 3.3 Produsaun no distribuisaun fehuk midar no ai-farina kain ............................................................ 158 4. Habarak Fini Komunidade ho Fini Komersiál ................................................................................... 160 4.1 Rezultadu iha époka kuda tinan 2013/14 ....................................................................................... 161 4.2 Produtór Fini Komersiál ................................................................................................................ 164 4.3 Asesu ba fini husi umakain vulnerável .......................................................................................... 165 4.4 Integrasaun atividade rai no empresta osan husi Produtór Fini Komersiál .................................... 166 5. Peskiza sistema halo to‟os ..................................................................................................................... 167 5.1 Sistema halo to‟os uza Lehe .......................................................................................................... 167 5.2 Aplikasaun N ho P ba batar nia rezultadu produsaun .................................................................... 169 5.3 Impaktu habou rai ba rezultadu produsaun fehuk midar variedade oin-oin, 2014 ......................... 175 5.4 Impaktu tempu muda viveirus no kuantidade hare oan bele hasa‟e produsaun hare ..................... 180 6. Peskiza siénsia sosiál ............................................................................................................................. 185 6.2 Sumáriu estudu kazu hala‟o durante tinan 2014 ............................................................................ 198 6.2.1 Utiliza relasaun sosiál ba difuzaun fini iha Timor-Leste ............................................................... 198 6.2.2 Estudu ba GHFK ualu ne‟ebé kuda batar, hare no fore-rai ............................................................ 199 6.2.3 Impaktu relasaun sosiál iha adosaun teknolojia agríkula ............................................................... 200
iv
6.2.4 Membru Rai & Emprestimu iha Asosiasaun Agrikultór ................................................................ 201 6.2.5 Distribuisaun fehuk midar kain ba umakain vulnerável ................................................................ 203 6.2.6 Monitorizasaun ba distribuisaun fini ai-horis ................................................................................ 204 6.2.7 Levantamentu adosaun 2014 ......................................................................................................... 205 6.2.8 Potensiál komersializasaun husi sistema fini nasionál .................................................................. 208 7. Klimátika no Sistema Kuda Rai Iha Timor- Leste ............................................................................ 211 7.1 Metereolojia ho Estasaun Klímatika Automátiku (Automatic Weather Stations) .......................... 211 7.2 Analiza Dadus Tempu (klíma) tuir ZAE sira ba tinan 2013-14 ..................................................... 215 7.3. Sukat Klíma Tempu Antigu Nian (Tempu Portugues) .................................................................. 223 7.4 Validasaun APSIM-Variedade batar “Sele” .................................................................................. 227 7.5 Halo simulasaun ba efeitu temperatura, adubu no fenolojia ba batar ............................................ 228 7.6 Teste Rai ........................................................................................................................................ 233 8. Komunikasaun no habelar teknolojia ................................................................................................. 236 8.1 Material promosaun ....................................................................................................................... 236 8.2 Komunikasaun ............................................................................................................................... 236 9. Hasa‟e kapasidade ................................................................................................................................. 239 10. Rekomendasaun teknolojia .................................................................................................................. 240 10.1 Lansamentu no variedade potensiál ............................................................................................... 240 10.1.1 Batar .............................................................................................................................................. 241 10.1.2 Fore-rai .......................................................................................................................................... 242 10.1.3 Fehuk midar ................................................................................................................................... 243 10.1.4 Hare ............................................................................................................................................... 244 10.1.5 Ai-farina ........................................................................................................................................ 245 10.2 Rekomendasaun sistema halo to‟os ............................................................................................... 246 11. Referénsia .............................................................................................................................................. 249
v
Lista tabela no figura sira
Tabela sira
Tabela 1. Sentru no estasaun peskiza ne‟ebé apoiádu husi MAP/SoL ........................................................................ 3 Tabela 2. Kolokasaun iha sentru no estasaun peskiza sira .......................................................................................... 3 Tabela 3. Teste tempu udan iha estasaun, 2013-2014 ................................................................................................. 4 Tabela 4. Disponibilidade fini breeder no fundasaun iha armazen MAP, Outubru 2014 ............................................ 5 Tabela 5. Fatin, altitude no zona agro-ekolójiku husi estasaun meteorolójika ............................................................ 9 Tabela 6. Detallu husi variedade hotu ne‟ebé uza iha peskiza .................................................................................. 15 Tabela 7. Fatin no tempu hala‟o teste ........................................................................................................................ 16 Tabela 8. Rezultadu produsaun batar adaptasaun tempu bailoro husi sentru peskiza Loes, 2014 ............................. 16 Tabela 9. Koko sabór iha sentru Loes, 2014 ............................................................................................................. 18 Tabela 10. Rezultadu produsaun batar adaptasaun tempu Bailoro iha Betano, 2014 .................................................. 19 Tabela 11. Koko sabór batar ne‟ebé teste iha sentru peskiza Betano, 2014 ................................................................ 20 Tabela 12. Produsaun (t/ha) husi multi lokalizasaun 2 (Betano no Loes) tempu bailoro, 2014 .................................. 21 Tabela 13. Fonte no variedade fehuk midar oin-oin ne‟ebé teste iha peskiza adaptasaun, 2004 ................................. 24 Tabela 14. Númeru fehuk midar no total partisipante sira ne‟ebé mai fó sira nia preferénsia ba fehuk midar
variedade oin-oin iha kada sentru peskiza tinan 2014 ............................................................................... 25 Tabela 15. Tempu kuda no kolleita fehuk midar iha kada sentru no estasaun peskiza, tempu udan no bailoro, 2014 25 Tabela 16. Rezultadu fehuk midar no vantajen produsaun, 2014 (U ho B) ................................................................ 27 Tabela 17. Rezultadu produsaun (t/ha) no komponente produsaun fehuk midar iha teste replikadu tempu
udan (U) no bailoro (B), 2014 ............................................................................................................... 28 Tabela 18. Preferénsia husi to‟os na‟in sira kona-ba koko sabór fehuk midar no rezultadu produsaun
iha sentru peskiza Betano .......................................................................................................................... 31 Tabela 19. Preferénsia husi to‟os na‟in sira kona-ba koko sabór fehuk midar no rezultadu produsaun
iha sentru peskiza Betano (B) .................................................................................................................... 32 Tabela 20. To‟os na‟in sira-nia preferénsia kona-ba koko sabór fehuk midar no rezultadu produsaun
iha sentru peskiza Loes ............................................................................................................................. 33 Tabela 21. To‟os na‟in sira-nia preferénsia kona-ba koko sabór fehuk midar no rezultadu produsaun
iha sentru peskiza Ululefa ........................................................................................................................ 34 Tabela 22. Teste replikadu variedade fehuk midar hotu-hotu, 2005-14 (pontu dadus 426) ........................................ 35 Tabela 23. Definisaun zona agro-ekolójiku 6 iha Timor-Leste. .................................................................................. 39 Tabela 24. Distribuisaun fatin OFDT fehuk midar tuir elevasaun, 2013-14 ............................................................... 41 Tabela 25. Fatór oin-oin ne‟ebé afeta produsaun fehuk midar OFDT, 2013-14 ......................................................... 41 Tabela 26. Produsaun (t/ha) fehuk midar OFDT tuir variedade no postu adm. 2013-14 ............................................ 42 Tabela 27. Rezultadu produsaun (t/ha) ba fehuk midar tuir munisípiu, 2013-14 ........................................................ 43 Tabela 28. Impaktu klase rai lolon ba produsaun fehuk midar OFDT 2013-14 .......................................................... 43 Tabela 29. Impaktu kór rai ba média produsaun fehuk midar OFDT 2013-14. .......................................................... 44 Tabela 30. Impaktu topografia ba média produsaun fehuk midar OFDT 2013-14 ..................................................... 44 Tabela 31. Impaktu testura rai ba média produsaun fehuk midar OFDT, 2013-14 ..................................................... 44 Tabela 32. Impaktu husi pH rai ba produsaun fehuk midar OFDT, 2013-14 .............................................................. 45 Tabela 33. Impaktu ZAE ba produsaun fehuk midar OFDT, 2013-14 ........................................................................ 46 Tabela 34. Rezultadu produsaun no komponente produsaun fehuk midar OFDT, 2013-14 ....................................... 47 Tabela 35. Detallu kona-ba kuda no kolleita ai-farina, 2012-13 ................................................................................. 50 Tabela 36. Rezultadu husi teste avaliasaun variedade ai-farina iha Darasula, 2013 ................................................... 52 Tabela 37. Rezultadu husi teste avaliasaun variedade ai-farina iha Loes, 2013 .......................................................... 52 Tabela 38. Rezultadu husi teste avaliasaun variedade ai-farina iha Betano, 2013 ...................................................... 53 Tabela 39. Rezultadu husi teste avaliasaun variedade ai-farina iha Aileu, 2013 ......................................................... 54 Tabela 40. Rezultadu husi teste replikadu ai-farina tinan barak tuir variedade no fatin barak, 2012-13 ..................... 55 Tabela 41. Vantajen produsaun liu lokál (%) ba ai-farina uut iha fatin hotu, 2012-13 ............................................... 56 Tabela 42. Konteúdu uut husi teste replikadu ai-farina tinan barak tuir variedade, 2013 ........................................... 58 Tabela 43. Rezultadu koko sabór iha sentru peskiza Loes, 2012-13 ........................................................................... 59 Tabela 44. Rezultadu koko sabór iha sentru peskiza Betano, 2012-13 ....................................................................... 59 Tabela 45. Rezultadu koko sabór iha sentru peskiza Darasula, 2012-13 .................................................................... 60 Tabela 46. Rezultadu kona-ba persentu to‟os na‟in hili variedade tuir preferénsia sabór husi fatin tolu, 2012-13 ..... 60 Tabela 47. Fatin/munisípiu no elevasaun (m) ba peskiza adaptasaun hare natar tinan, 2014 ..................................... 63 Tabela 48. Variedade hare irigasaun tuir kódigu no fonte, 2014 ................................................................................ 63 Tabela 49. Data kuda no kolleita hare natar iha sentru peskiza fatin tolu tempu udan, 2014 ...................................... 65 Tabela 50. Rezultadu produsaun hare natar iha Baucau, 2014 .................................................................................... 66 Tabela 51. Rezultadu loron natar na‟in (field day) iha Baucau, 2014 ......................................................................... 67 Tabela 52. Rezultadu produsaun hare natar iha Maliana tempu udan, 2014 .............................................................. 68 Tabela 53. Rezultadu produsaun hare Natar Maliana tempu bailoro, 2014 ............................................................... 69
vi
Tabela 54. Rezultadu loron natar na‟in (field day) iha Maliana, 2014 ....................................................................... 70 Tabela 55. Rezultadu produsaun hare natar iha Aileu tempu udan, 2014 .................................................................. 71 Tabela 56. Rezultadu produsaun jerál kada fatin ba tinan tolu, 2012-14. ................................................................. 73 Tabela 57. Rezumu rezultadu loron vizita natar na‟in (field day) husi fatin teste rua kona-ba preferénsia
sabór, 2014 ............................................................................................................................................... 74 Tabela 58. Detallu fatin peskiza hare rai maran tinan, 2013-14 ................................................................................. 77 Tabela 59. Lista variedade hare rai-maran tuir kódigu no fonte ne‟ebé uza ba peskiza iha sentru Darasula, 2014 ... 77 Tabela 60. Data kuda, kolleita no média produsaun lokál (t/ha) iha tinan rua nia laran ............................................ 78 Tabela 61. Rezultadu produsaun hare rai-maran iha Baucau, 2014 ........................................................................... 79 Tabela 62. Komparasaun rezultadu produsaun (t/ha) hare rai maran variedade oin-oin iha sentru peskiza
Darasula (Baucau) iha tinan teste 2012 no 2014 ...................................................................................... 81 Tabela 63. Hatudu kona-ba fatin (munisípiu) implementasaun atividade OFDT hare, 2013-14 ................................ 83 Tabela 64. Rezultadu produsaun (t/ha) no komponente produsaun ba kada variedade husi fatin teste
OFDT hotu, 2013 -14 ............................................................................................................................... 86 Tabela 65. Rezultadu produsaun (t/ha) no komponente produsaun ai-horis hare OFDT husi kada
munisípiu iha tinan, 2013-14 .................................................................................................................... 87 Tabela 66. Rezultadu produsaun (t/ha) ai-horis hare ne‟ebé teste iha postu adm. 6, 2013-14 .................................. 87 Tabela 67. Rezultadu produsaun (t/ha) entre variedade oin lima ne‟ebé teste iha OFDT fatin tolu iha suco
Batugade postu adm. Balibo ..................................................................................................................... 88 Tabela 68. Rezultadu produsaun (t/ha) no komponente produsaun ai-horis hare OFDT relasiona ho testura rai .... 88 Tabela 69. Detallu kona-ba variedade fore-rai ne‟ebé uza iha teste replikadu, 2013-14 ............................................ 94 Tabela 70. Detallu kona-ba kuda ho kolleita ba kada variedade fore-rai iha fatin haat, 2013-14 .............................. 95 Tabela 71. Komponente rezultadu produsaun sentru peskiza fatin haat tinan, 2013-14 ............................................ 96 Tabela 72. Rezultadu produsaun (t/ha) husi kada fatin ho tinan 2013-14 .................................................................. 98 Tabela 73. To‟os na‟in sira-nia preferénsia ba variedade fore-rai iha sentru peskiza Loes tinan 2013-14 ................. 99 Tabela 74. To‟os na‟in sira-nia preferénsia ba variedade fore-rai iha sentru peskiza Aileu tinan, 2013-14 ............ 100 Tabela 75. Rezultadu produsaun variedade iha sentru peskiza hotu-hotu tinan, 2011-14 ........................................ 102 Tabela 76. Hatudu kona-ba data kuda no kolleita duhaen variedade oin-oin iha Betano no Loes 2013-14. ............ 106 Tabela 77. Fatin/munisípiu hala‟o avaliasaun .......................................................................................................... 107 Tabela 78. Lista fini duhaen (introdus husi rai liur no lokál) ne‟ebé uza iha peskiza ida ne‟e ................................. 108 Tabela 79. Naran oin-oin ba ai-horis duhaen husi munisípiu hirak iha TL no nasaun seluk .................................... 108 Tabela 80. Rezultadu produasun (t/ha) no komponente produsaun husi duhaen variedade oin-oin.............................
ne‟ebé teste iha sentru peskiza Loes, 2013-14. ...................................................................................... 109 Tabela 81. Rezultadu produasun (t/ha) no komponente produsaun husi duhaen variedade oin-oin
ne‟ebé teste iha sentru peskiza Betano, 2013-14 .................................................................................... 110 Tabela 82. Rezultadu média produsaun husi sentru peskiza Betano no Loes, 2013-14 ........................................... 110 Tabela 83. Rezultadu loron vizita to‟os na‟in (field day) kona-ba koko sabór iha sentru peskiza Loes, 2013-14 ... 111 Tabela 84. Rezultadu produsaun (t/ha) no komponente produsaun, 2013-14 .......................................................... 113 Tabela 85. Rezultadu produsaun (t/ha) no komponente produsaun iha kada munisípiu ......................................... 114 Tabela 86. Rezultadu produsaun (t/ha) husi kada postu adm. .................................................................................. 114 Tabela 87. Rezultadu duhaen tuir kondisaun topografia .......................................................................................... 115 Tabela 88. Impaktu pH rai ba rezultadu produsaun (t/ha) no komponente produsaun duhaen. ............................... 115 Tabela 89. Detallu data kuda no kolleita peskiza fore-mungu iha tinan 2014 ......................................................... 121 Tabela 90. Detallu kona-ba populasaun fore-mungu iha Betano no Loes 2014 ....................................................... 121 Tabela 91. Rezultadu produsaun (t/ha) husi peskiza fore-mungu iha sentru peskiza Betano, 2014 ......................... 122 Tabela 92. Teste sabór iha Sentru peskiza Betano, 2014 ........................................................................................ 122 Tabela 93. Rezultadu produsaun (t/ha ) husi peskiza adaptivu ai-horis fore-mungu variedade oin 12
iha sentru peskiza Betano no Loes durante periódu 2008-14 ................................................................. 123 Tabela 94. Tempu kuda no kolleita fore-mungu OFDT iha postu adm. hotu, 2013-14 ........................................... 125 Tabela 95. Data kuda fore-mungu OFDT iha postu adm. Remixio no Laulara, 2013-14 ........................................ 126 Tabela 96. Detallu kona-ba populasaun fore-mungu OFDT iha postu adm. Balibo no Viqueque vila, 2013-14 ..... 127 Tabela 97. Distribuisaun fatin OFDT fore-mungu 2013-14 tuir elevasaun .............................................................. 127 Tabela 98. Rezultadu produsaun no komponente produsaun fore-mungu OFDT, 2013-14 ..................................... 128 Tabela 99. Rezultadu produsaun (t/ha) ba fore-mungu iha postu adm. rua, 2013-14 ............................................... 128 Tabela 100. Fatór oin-oin ne‟ebé afeta produsaun fore-mungu OFDT, 2013-14 ....................................................... 129 Tabela 101. Impaktu persentajen rai hali‟is ba produsaun fore-mungu OFDT 2013-14 ............................................ 129 Tabela 102. Impaktu kór rai ba média produsaun fore-mungu OFDT 2013-14 ......................................................... 129 Tabela 103. Impaktu topografia ba média produsaun fore-mungu OFDT, 2013-14 .................................................. 130 Tabela 104. Impaktu testura rai ba produsaun fore-mungu OFDT, 2013-14 ............................................................. 130 Tabela 105. Impaktu pH ba produsaun fore-mungu OFDT, 2013-14 ........................................................................ 130 Tabela 106. Impaktu ZAE ba produsaun fore-mungu OFDT tinan 2013-14 ............................................................. 131 Tabela 107. Lista variedade no karaterístika koto nani ne‟ebé kuda iha tinan 2013-14 ............................................. 137 Tabela 108. Detallu kona-ba teste koto nani, tempu bailoro 2013 no tempu udan 2014 ............................................ 138
vii
Tabela 109. Rezultadu komponente produsaun husi variedade koto nani iha Aileu, tempu bailoro 2013 ................. 139 Tabela 110. Rezultadu ho komponente produsaun husi variedade koto nani iha Ululefa, tempu udan 2014 ........... 142 Tabela 111. Rezultadu ho komponente produsaun husi variedade koto nani iha Hohra‟e Ki‟ik, tempu udan 2014 .. 144 Tabela 112. Rezultadu ho komponente produsaun husi variedade koto nani iha Ossu, tempu udan 2014 ................ 146 Tabela 113. Rezultadu ho komponente produsaun husi variedade koto nani iha Venilale tempu udan, 2014 ........... 147 Tabela 114. Produsaun koto nani variedade oin 9 iha fatin esperimentu 11 husi tinan 2009-11................................ 148 Tabela 115. Produsaun koto nani variedade oin 10 iha fatin esperimentu neen husi tinan 2012-13 .......................... 148 Tabela 116. Produsaun koto nani variedade oin 10 iha teste 4 ba tinan 2014 ............................................................ 149 Tabela 117. Média produsaun koto nani variedade oin 11 husi esperimentasaun 21, 2009-14 .................................. 149 Tabela 118. Elevasaun no pH rai husi fatin peskiza lehe tinan, 2013-14 ................................................................... 153 Tabela 119. Definisaun Zona Agro-Ekolójiku 6 iha Timor-Leste ............................................................................. 153 Tabela 120. Lehe tahan mahar taka rai iha OFDT Viqueque, Liquiça, Bobonaro no Aileu iha tinan 2013 -14......... 154 Tabela 121. Disponibilidade fini breeder no fini fundasaun, Out. 2014 .................................................................... 157 Tabela 122. Númeru no jéneru husi produtór fini kontratadu iha kada munisípiu ..................................................... 157 Tabela 123. Produsaun fini mos Nakroma, Sele ho Utamua. 2013-2014 ................................................................... 157 Tabela 124. Distribuisaun fini hare, batar no fore-rai, Set 2013 to‟o Agst 2014 ........................................................ 158 Tabela 125. Distribuisaun fehuk midar no ai-farina kain, 2013-2014. ....................................................................... 158 Tabela 126. GHFK tuir variedade ai-horis no munisípiu, 2013-2014 ........................................................................ 161 Tabela 127. Sumáriu Rezultadu Habarak Fini Batar husi GHFK iha tinan 2012/2013 .............................................. 162 Tabela 128. Sumáriu Rezultadu husi Habarak Fini Hare iha tinan 2012/2013 .......................................................... 163 Tabela 129. Sumáriu Rezultadu Habarak Fini Fore-rai iha tinan 2013/14 ................................................................. 163 Tabela 130. Sumáriu Rezultadu Habarak Fini Hare no Batar husi PFK iha tinan 2013/14 ........................................ 165 Tabela 131. Teste sistema kuda kahur lehe ho batar iha Betano, 2013 ...................................................................... 167 Tabela 132. Detallu kona-ba kuda no kolleita lehe iha esperimentasaun, 2014-15 .................................................... 168 Tabela 133. Rezultadu teste replikadu batar kuda hamutuk ho Lehe, tempu udan Betano, 2014-15 ......................... 168 Tabela 134. Data kuda no kolleita, teste variedade batar, 2013-14 ............................................................................ 170 Tabela 135. Rezultadu produsaun batar agronomia tempu udan uza fatorial ba adubu nitrojéniu ho
fósforu husi sentru peskiza Loes, 2013-14 ............................................................................................ 171 Tabela 136. Rezultadu produsaun batar agronomia tempu udan (Tabela Interasaun) husi sentru
peskiza Loes, 2013-14 ............................................................................................................................ 171 Tabela 137. Rezultadu produsaun batar agronomia tempu bailoro husi sentru peskiza Loes tinan 2014 ................. 172 Tabela 138. Rezultadu produsaun batar agronomia tempu udan iha sentru peskiza Betano, 2013-2014 ................... 172 Tabela 139. Rezultadu produsaun batar agronomia tempu bailoro husi sentru peskiza Betano, 2014 ...................... 173 Tabela 140. Rezultadu produsaun batar agronomia tempu udan husi estasaun peskiza Ululefa, 2013-14 ................. 173 Tabela 141. Rezultadu produsaun batar agronomia tempu udan husi estasaun peskiza Aileu, 2013-14 .................... 174 Tabela 142. Kombinasaun tratamentu iha teste ida ne‟e ............................................................................................ 176 Tabela 143 .Rezultadu produsaun husi variedade fehuk midar oin haat, 2013-14 ..................................................... 177 Tabela 144. Rezultadu husi frekuénsia habou rai ba komponente no rezultadu produsaun entre variedade
ne‟ebé teste iha tinan, 2013-14 ............................................................................................................... 178 Tabela 145. Tempu hala‟o atividade peskiza fehuk midar, 2013-14 .......................................................................... 179 Tabela 146. Tratamentu ba teste hare agronomia, 2014 ............................................................................................. 181 Tabela 147. Durasaun loron viveirus ho distánsia kuda iha esperimentu hare agronomia, SPR-Maliana, 2014 ........ 183 Tabela 148. Durasaun loron viveirus ho distánsia kuda iha esperimentu agronomia iha SPR-Maliana, 2014 ........... 183 Tabela 149. Númeru membru umakain ...................................................................................................................... 185 Tabela 150. Jéneru husi xefe da familia ..................................................................................................................... 186 Tabela 151. Funsaun husi jéneru iha kuda batar no hare ............................................................................................ 186 Tabela 152. Partisipasaun grupu husi umakain OFDT ............................................................................................... 187 Tabela 153. Asisténsia simu husi umakain ne‟ebé hetan entrevista ........................................................................... 187 Tabela 154. Tipu asisténsia simu husi umakain ne‟ebé hetan entrevista .................................................................... 187 Tabela 155. Fonte asisténsia ne‟ebé fó ba umakain agrikultór ................................................................................... 188 Tabela 156. Menus esperiénsia kona-ba fini husi umakain ne‟ebé hetan entrevista .................................................. 188 Tabela 157. Fonte fini – karik agrikultór presiza fini foun ........................................................................................ 188 Tabela 158. Númeru kantreru kuda husi agrikultór sira 2013-2014 ........................................................................... 189 Tabela 159. Durasaun tinan uja to‟os ......................................................................................................................... 189 Tabela 160. Fonte rendimentu .................................................................................................................................... 190 Tabela 161. Montante osan ne‟ebé simu husi kada atividade .................................................................................... 190 Tabela 162. Ai-horis kuda iha to‟os agrikultór ne‟ebé hetan entrevista ..................................................................... 191 Tabela 163. Rezultadu batar kolleita 2013 ................................................................................................................. 192 Tabela 164. Seguransa ai-han umakain tuir munisípiu ............................................................................................... 193 Tabela 165. Seguransa ai-han umakain tuir tinan ...................................................................................................... 193 Tabela 166. Agrikultór sira-nia persepsaun ba fatór sira ne‟ebé hamenus rezultadu kolleita tuir munisípiu ............. 194 Tabela 167. Métodu armazenamentu fini batar no ai-han sira seluk .......................................................................... 194 Tabela 168. Uja bidon iha munisípiu hitu nia laran ................................................................................................... 195
viii
Tabela 169. Kondisaun uma husi agrikultór OFDT sira iha munisípiu ualu nia laran ............................................... 196 Tabela 170. Sasan ne‟ebé umakain iha ...................................................................................................................... 198 Tabela 171. Sasukat moris di‟ak iha tinan barak nia laran ......................................................................................... 198 Tabela 172. Suco no GHFK selesionadu ba estudu lonjitudinál ................................................................................ 200 Tabela 173. Motivasaun atu tama ba iha atividade R & E osan ................................................................................. 201 Tabela 174. Espera ou hetan ona benefísiu husi involve iha atividade R & E osan ................................................... 202 Tabela 175. Taxa adosaun ba variedade kualidade di‟ak ........................................................................................... 206 Tabela 176. Karateríistika adotante ............................................................................................................................ 206 Tabela 177. Lista estasaun klímatika automátiku (automatic weather station) hirak ne‟ebé responsabiliza
husi MAP ............................................................................................................................................... 213 Tabela 178. Fatin Automatic weather station hirak ne‟ebé responsabiliza husi SoL husi média loroloron
nian ba kada estasaun (Novembru, 2012, - Agostu, 2014) .................................................................... 214 Tabela 179. Média udan been kada fulan ba zona agro-ekolojikál (ZAE) husi periódu Setembru 2013 to‟o
Agostu 2014; ho total fulan ne‟ebé hetan bokon no udan barak liu iha loron ida ba kada ZAE ............ 215
Tabela 180. Fatin Sukat Klíma Históriku ................................................................................................................... 225 Tabela 181. Fatin peskiza 4 ho média dadus husi 2004-12 ........................................................................................ 228 Tabela 182. Xave rai, Uza parametru kuda rai no jestaun iha analiza simulasaun ho APSIM-Batar ......................... 229 Tabela 183. Simulasuan tempu ba 50% funan no isin tasak depois kuda .................................................................. 230 Tabela 184. Matadalan hodi kompriende rezultadu teste ........................................................................................... 233 Tabela 185. Típu komunikasaun, 2014 ...................................................................................................................... 238 Tabela 186. Bolsu estudu mestradu durante tinan 2014 ............................................................................................. 239 Tabela 187. Treinamentu no kúrsu durante tinan 2014 (la inklui estudu mestradu) .................................................. 240 Tabela 188. Produsaun no vantajen produsaun batar Sele ho Noi Mutin, sentru peskiza, 2007-2012 ....................... 242 Tabela 189. Produsaun no vantajen produsaun batar Sele ho Noi Mutin, OFDTs, 2009-2012 .................................. 242 Tabela 190. Produsaun no vantajen produsaun fore-rai Utamua, sentru peskiza, 2001-2012 .................................... 242 Tabela 191. Produsaun no vantajen produsaun fore-rai Utamua, OFDTs, 2006-2010 ............................................... 243 Tabela 192. Produsaun no vantajen produsaun fehuk midar, sentru peskiza, 2001-2010 .......................................... 243 Tabela 193. Produsaun no vantajen produsaun fehuk midar, sentru peskiza, 2011 ho 2012 ..................................... 243 Tabela 194. Produsaun no vantajen produsaun fehuk midar, OFDTs, 2007-2010 ..................................................... 244 Tabela 195. Produsaun no vantajen produsaun fehuk midar selesionadu, OFDTs, 2011 ho 2012 ............................. 244 Tabela 196. Produsaun hare iha OFDT, munisípiu hotu-hotu, 2005 - 2010 ............................................................... 244 Tabela 197. Produsaun hare husi variedade OFDT 2010-2011 no 2011-2012 .......................................................... 244 Tabela 198. Ai-farina moruk kultiva husi agrikultór CCT sira .................................................................................. 245
Figura sira
Figura 1. Mapa fatin OFDT 371 ne‟ebé implementa iha tinan 2013-2014. .................................................................. i Figura 2. Média udan been fulan-fulan iha fatin 8 no média tempu naruk. .................................................................. 9 Figura 3. Udan been fulan-fulan (mm) no temperatura (oC) iha Loes, Liquiça, 2013-2014. ..................................... 10 Figura 4. Udan been fulan-fulan (mm) no temperatura (oC) iha Ritabou, Bobonaro, 2013-2014. ............................. 10 Figura 5. Udan been fulan-fulan (mm) no temperatura (oC), iha Kinta Portugal, Aileu, 2013-2014. ........................ 11 Figura 6. Udan been fulan-fulan (mm) no temperatura (0C), iha Darasula, Baucau, 2013-2014. .............................. 12 Figura 7. Udan been fulan-fulan (mm) no temperatura (oC) iha Ululefa, Ainaro, 2013-2014. .................................. 12 Figura 8. Udan been fulan-fulan (mm) no temperatura (oC) iha Fuiloro, Lautem, 2013-2014. ................................. 13 Figura 9. Udan been fulan-fulan (mm) no temperatura (oC) iha Betano, Manufahi, 2013-2014. ............................... 13 Figura 10. Udan been (mm) no temperatura (oC) iha Bahalara-Uain, Viqueque, 2013-2014. ..................................... 14 Figura 11. Korelasaun entre ema hili (%) ho sabór (%) ............................................................................................... 18 Figura 12. Persentajen hili Vs persentajen sabór iha sentru peskiza Betano, 2014 ...................................................... 20 Figura 13. Korelasaun husi produsaun (t/ha) ba fatin 2 (Betano & Loes) tempu bailoro, 2014 ................................... 22 Figura 14. Korelasaun entre rezultadu produsaun ho todan fehuk isin ida iha sentru peskiza Loes, Ululefa,
Betano (B), Aileu no Darasula 2014 .......................................................................................................... 30 Figura 15. Korelasaun entre rezultadu produsaun ho hun/m2 husi fehuk midar iha sentru Aileu,
Betano (U), Loes no Ululefa, 2014 ............................................................................................................ 30 Figura 16. Korelasaun entre rezultadu produsaun ho isin/hun fehuk midar iha sentru Darasula, Loes no
Ululefa 2014 ............................................................................................................................................... 31 Figura 17. Korelasaun entre gostu (%) no rahun (%) iha sentru peskiza Betano (U&B) ............................................. 32 Figura 18. Korelasaun gostu (%) no rahun (%) iha sentru peskiza Loes ...................................................................... 33 Figura 19. Korelasaun gostu (%) no maran (%) iha sentru peskiza Ululefa ................................................................ 34 Figura 20. Analiza biplot kona-ba korelasaun variedade fehuk midar oin 15 iha ambiente 12 (pakote 1), 2013-14 .. 37 Figura 21. Impaktu pH rai ba produsaun fehuk midar OFDT, 2013-14. ...................................................................... 45 Figura 22. Impaktu elevasaun ba produsaun fehuk midar OFDT, 2013-14 ................................................................. 46 Figura 23. Impaktu komponente produsaun isin/hun ba produsaun (t/ha). .................................................................. 47 Figura 24. Lineár korelasaun entre komponente produsaun todan isin ida (g) ho rezultadu produsaun
(t/ha) OFDT fehuk midar, 2013-14. ........................................................................................................... 48
ix
Figura 25. Biplot rezultadu produsaun isin husi variedade hirak ne‟ebé koko iha fatin............................................... 57 Figura 26. Iha korelasaun entre % ema hili no % valor morin. .................................................................................. 67 Figura 27. Korelasaun entre persentu ema hili no persentu ema gosta morin .............................................................. 70 Figura 28. Rezultadu husi analiza GGE biplot kona-ba variedade oin25 iha ambiente 14 durante teste
tinan 2012-14.............................................................................................................................................. 75 Figura 29. Komparasaun rezultadu produsaun (t/ha) entre tinan teste 2012 ho 2014. ................................................. 82 Figura 30. Komparasaun rezultadu produsaun ho elevasaun ....................................................................................... 89 Figura 31. Komparasaun variedade lokál Vs Nakroma ................................................................................................ 89 Figura 32. Komparasaun variedade lokál vs M17 ........................................................................................................ 90 Figura 33. Komparasaun variedade lokál vs B.merah .................................................................................................. 90 Figura 34. Komparasaun variedade lokál vs N2 .......................................................................................................... 90 Figura 35. Hatudu korelasaun entre rezultadu produsaun ho komponente produsaun fore-rai teste iha tinan 2014. ... 97 Figura 36. Analiza biplot ba variedade fore-rai oin 15 husi ambiente 17 tinan, 2013-14 .......................................... 104 Figura 37. Rezultadu produsaun (t/ha) tuir kada postu adm. ...................................................................................... 115 Figura 38. Impaktu pH rai ba produsaun (t/ha) no komponente produsaun duhaen iha OFDT, 2014....................... 116 Figura 39. Impaktu elevasaun ba produsaun duhaen iha OFDT, 2014. ...................................................................... 116 Figura 40. Mapa implementasaun peskiza OFDT duhaen, 2014 ................................................................................ 118 Figura 41. Foto atividade OFDT duhaen hamutuk ho to‟os na‟in sira ....................................................................... 118 Figura 42. Impaktu pH rai ba produsaun fore-mungu OFDT iha kada postu adm, 2013-14. ..................................... 131 Figura 43. Impaktu Zona Agro-Ekolójiku ba produsaun fore-mungu OFDT 2013-14 .............................................. 132 Figura 44. Impaktu elevasaun ba produsaun (t/ha) .................................................................................................... 132 Figura 45. Impaktu komponente produsaun isin/hun ba produsaun t/ha .................................................................... 133 Figura 46. Impaktu komponente produsaun musan/fuan ba produsaun (t/ha) ............................................................ 133 Figura 47. Korelasaun entre produsaun ho ho a) fuan/ai-horis, b) musan/fuan no c) total loron másimu ba
kolleita iha Ululefa, 2014. ........................................................................................................................ 142 Figura 48. Korelasaun entre produsaun ho a) fuan/ai-horis, b) musan/fuan, c) todan musan 100 (g) no d)
total loron másimu ba kolleita iha Hohar‟e Ki‟ik 2014 ............................................................................ 144 Figura 49. Korelasaun entre produsaun ho fuan/ai-horis iha Ossu, 2014. Rezultadu produsaun (t/ha)
versus númeru fuan kada ai-horis ............................................................................................................. 146 Figura 50. Hatudu Ranking ba rezultadu biplot husi koto nani variedade oin 10, iha ambiente teste neen 2012-13 150 Figura 51. Hatudu Ranking ba biplot husi koto nani variedade oin 10 iha ambiente teste haat, 2014 ....................... 151 Figura 52. Komparasaun mahar (cm) husi lehe tahan taka rai iha elevasaun oin-oin ................................................ 154 Figura 53. Treinamentu kona-ba tékniku koko fini .................................................................................................... 159 Figure 54. Korelasaun produsaun ho komponente produsaun.................................................................................... 178 Figura 55. Dezeñu fatin kantreru ................................................................................................................................ 179 Figura 56. Órariu/tempu implementasaun atividade peskiza ..................................................................................... 179 Figura 57. Ai-horis kuda husi agrikultór ne‟ebé hetan entrevista .............................................................................. 192 Figura 58. Fulan ne‟ebé batar rezerva konsume hotu ................................................................................................. 193 Figura 59. Kuadru peskiza ......................................................................................................................................... 199 Figura 60. Fatin husi sentru distribuisaun fehuk midar kain ...................................................................................... 205 Figura 61. Asosiasaun agrikultór Fitun Leste iha Baucau .......................................................................................... 209 Figura 62. AWS ne‟e muda husi to‟os OFDT nian iha Holarua lori mai iha fatin antigu iha Pousada,
Same Vila, Edifísiu Administrativu Portuguesa iha tempu Portugues nian. ............................................ 211 Figura 63. Mapa estasaun kilmátika hirak ne‟ebé responsabiliza husi ALGIS/SoL no JICA (MAP)
iha Timor-Leste ........................................................................................................................................ 212 Figura 64. Média udan been kada dekadal ba zona agro-ekolojikál (ZAE) nian iha parte norte Timor-Leste ........... 216 Figura 65. Média udan been ba kada dekadal husi zona agro-ekolojikál (ZAE) nian iha parte súl Timor-Leste ....... 216 Figura 66. Kumulativu udan been tuir Zona agro-ekolojikál husi fulan Setembu, 2013 to‟o fulan Agostu 2014 ...... 217 Figura 67. Dekadal másimu (upper) no mínimu (lower) temperatura iha parte norte Timor-Leste
ba zona agro-ekolojikál (ZAE) ................................................................................................................. 218 Figura 68. Dekadal másimu (upper) no mínimu (lower) husi temperatura iha parte norte Timor-Leste
husi zona agro-ekolojikál (ZAE). ............................................................................................................. 218 Figura 69. Dekadal radiasaun loro-matan iha parte norte Timor-Leste ba zona agro-ekolojikál (ZAE) idaidak. ...... 219 Figura 70. Dekadal radiasaun loromatan iha parte súl Timor-Leste ba zona agro-ekolojikál (ZAE) idaidak. ........... 219 Figura 71. Gráfiku kulmulativu radiasaun loromatan ba zona agro-ekolojikál (ZAE) hotu iha Timor-Leste. ........... 220 Figura 72. Komparasaun dekadal velosidade anin másimu ba fatin diferente iha Timor-Leste. ................................ 221 Figura 73. Velosidade anin iha Fuiloro, Lautem durante loron 7 tuituir malu periódu 28/1/2014 to‟o
3/2/2014, hatudu anin maka‟as liu ho16m/s. ............................................................................................ 221 Figura 74. Staff MAP han hamutuk ho to‟os na‟in iha to‟os na‟in nia uma oin ne‟ebé mak hetan estraga
husi velosidade anin ne‟ebé bo‟ot iha tinan 2012. No mos Hobo Micro Weather Station iha
liman karuk ............................................................................................................................................... 222
Figura 75. Rezultadu produsaun batar uza APSIM kompara ho produsaun batar observasaun nian ho
aplikasaun doze adubu N iha estasaun peskiza fatin 3. ............................................................................ 227
x
Figura 76. Relasaun entre époka-kuda média másimu (MaxT) ho nitrojéniu (N) absorve iha kada tinan no
iha kada simulasaun................................................................................................................................ 231 Figura 77. Númeru partisipante treinamentu tuir kategoria serbisu, 2014 ................................................................. 240 Figura 78. Asina dokumentu lansamentu ai-farina variedade Ai-Luka 1 ................................................................... 246
xi
Lia Maklokek
2014 hanesan tinan ne‟ebé produtivu iha dezenvolvimentu Sistema Fini Nasionál ba
Variedade Ne‟ebé Lansa (SFNVL). Iha dia 23 de Maiu lansa mos ai-farina moruk variedade
KU50 (Ca109) ho naran Ai-Luka 1. Variedade ida ne‟e promove ona husi Cooperativa Café
Timor (CCT) hanesan ai-horis segundu ne‟ebé bele hatama osan ba agrikultór sira ne‟ebé kuda
kafé. Aleinde ne‟e, hala‟o mos ona avaliasaun ba ai-horis variedade foun husi ai-farina, fore-
mungu, koto mean, hare, fehuk midar, lehe no duhaen iha agrikultór sira-nia to‟os hodi nune‟e
bele rekomenda ba lansamentu iha tinan hirak oin mai. Estasaun peskiza sira mos okupadu ho
realizasaun teste replikadu ba espesies ai-horis hirak ne‟ebé mensiona iha leten inklui mikróbiu
plazma batar ne‟ebé riku ho vitamina A haruka mai husi International Institute of Tropical
Agriculture (IITA) iha Nigêria. Atividade sira seluk ne‟ebé okupa peskizadór sira-nia tempu
inklui peskiza agronómiku kona-ba espasu planta, taxa fertilizante no uja adubu matak hodi
hadi‟a produtividade ai-horis. Rezultadu husi estudu hirak ne‟e halo rezumu iha relatóriu ida ne‟e
nia laran.
Hanesan iha tinan hirak liu ba, maioria peskiza ne‟ebé deskreve iha relatóriu ida ne‟e nia
laran hala‟o iha munisípiu Aileu, Ainaro, Baucau, Bobonaro, Liquiça, Manufahi, ho Viqueque.
Munisípiu hirak ne‟e reprezenta Zona Agro-Ekolójiku (ZAE) ida ka liu husi neen ne‟ebé
rekoñesidu iha Timor-Leste. Sentru Peskiza neen Ministériu da Agrikultura e Peskas (MAP) nian
inklui estasaun peskiza sira lokálizadu iha área hirak ne‟e. Sentru no Estasaun Peskiza sira ne‟e
mak hanesan iha Loes (Liquiça, ZAE 1), Betano (Manufahi, ZAE 6), Kinta Portugal (Aileu, ZAE
3), Ululefa (Ainaro, ZAE 3), Darasula (Baucau, ZAE 2) no Raimaten (Bobonaro, ZAE 2). Sentru
no estasaun sira ne‟e hotu ekipadu di‟ak no halo ona renovasaun bo‟ot. Aleinde ne‟e, iha área
kapasitasaun, funsionáriu MAP sira kontinua hetan treinamentu tempu badak, halo estudu
komparativu, asesu ba konferénsia nasionál no internasionál no, iha parte balun, peskizadór sira
ba kontinua sira-nia estudu mestradu iha Austrália no Indonézia.
MAP superviziona atividade multiplikasaun fini husi variedade hirak ne‟ebé lansa tiha
ona para bele kria fini sertifikadu no mos ba objetivu komersiál. Ita iha rede ba serbisu inspesaun
fini no laboratóriu ba kontrollu kualidade para bele garante fini mantein puru no iha kualidade
aas. Maioria fini utilizadu husi agrikultór sira, ne‟ebé sira kuda liu husi grupu habarak fini
komunidade no mos kuda individualmente.
Diresaun Nasionál de Peskiza no Serbisu Espesializadu (DNPSE) ne‟ebé iha Ministériu
da Agrikultura (MAP) nia laran hetan fundu estra ba atividade peskiza agronómiku iha tinan 2014
no iha planu atu aumenta tan fundu iha tinan 2015. Mezmu nune‟e, ita rekoñese no agradese
Governu Australianu liu husi Australian Centre for International Agricultural Research (ACIAR)
no Australian Department of Foreign Affairs and Trade (DFAT) ne‟ebé fó apóiu finanséiru ba
implementasaun programa peskiza no multiplikasaun fini. Hau nia apresiasaun bo‟ot, mos hato‟o
ba parte hotu-hotu ne‟ebé kolabora hamutuk iha dezenvolvimentu agríkula iha Timor-Leste atu
halakon hamlaha, inseguransa ai-han no kiak.
Jullu, 2015
Estanislau da Conceição Aleixo Maria da Silva
Ministru da Agrikultura e Peskas
Repúblika Demokrátika de Timor-Leste
xii
Akronimu no Abreviasaun ACIAR Australian Centre for International Agricultural Research
ALGIS Agricultural Land Geographical Information System
ZAE Zona Agro-Ekolójiku
ANOVA Analysis of variance
ATCFC Australian Tropical Crop and Forages Collection
CCT Cooperative Café Timor
CGIAR Consultative Group on International Agricultural Research
CIAT International Centre for Tropical Agriculture
CIMMYT International Maize and Wheat Improvement Centre
CIP International Potato Centre
CSPG Community Seed Production Group
DFAT Australian Department of Foreign Affairs and Trade
FAO Food and Agriculture Organization
GIS Geographic Information Systems
ICRISAT International Centre for Research in the Semi-Arid Tropics
ILETRI Indonesian Legumes and Tuber Crops Research Institute
IRRI International Rice Research Institute
M&E Monitoring and Evaluation
MAP Ministeriu da Agrikultura e Peskas
masl Metres above sea level
DNAH Diresaun Nasional da Agrikultura e Hortikultura (MAP)
DNPSE Diresaun Nasional de Peskiza e Serbisu Espesializadus (MAP)
DNPP Diresaun Nasional de Políika e Planeamentu (MAP)
DNADCA Diresaun Nasional de Apoiu Dezenvolvimentu Komunitariu Agrikula (MAP)
ONG Organizasaun Naun-Govermentais
OFDTs On-Farm Demonstrations and Trials/Teste no Demonstrasaun iha AgrikultórNia To‟os
PDD Program Design Document
PGB Centre for Plant Genetics and Breeding
PSC Program Steering Committee
QPM Quality Protein Maize
SEOs Suco Extension Officer (Estensionista)
SoL Seeds of Life
SoL3 Seeds of Life 3
SOSEK Social Science and Economics (Sosio-Ekonomiku)
TAG Technical Advisory Group
TL Timor-Leste
TLMSP Timor-Leste Maize Storage Project
UNTL Universidade Nasional Timor Lorosa‟e
UWA University of Western Australia
xiii
Pesoál
Ministériu da Agrikultura e Peskas
H.E Mariano ASSANAMI Sabino
H.E Estanislao Aleixo da Silva
Ministru da Agrikultura e Peskas (To‟o Fev 2015)
Ministru da Agrikultura e Peskas (Hahu Fev 2015)
H.EMarços da Cruz
H.E Valentino Varela
H.E Rafael Pereira Gonçalves
H.E João Cardoso Fernandes
Vice Ministru da Agrikultura e Peskas
Sekretáriu Estadu da Pekuária (To‟o Fev 2015)
Sekretáriu Estadu das Peskas (To‟o Fev 2015)
Sekretáriu Estadu de Floresta e Konservasaun Naturais (To‟o Fev
2015)
Mr. Lourenço Borges Fontes Director Geral no SoL Co-Leader
Mr. Gil Rangel da Cruz
Mr. Amaro Ximenes
Director Nasionál da Agrikultura e Hortikultura (To‟o Out 2014)
Director Nasionál da Agrikultura e Hortikultura (Hahu Out 2014)
Mr. Adalfredo do Rosario Ferreira Director Nasional de Peskiza e Serbisu Espesializadus
Mr. Octávio da Costa Monteiro Director Nasional de Políika e Planeamentu (To‟o Out 2014)
Mr. Januário Marçal de Araujo
Mr. Fernando Soares
Director Nasional de Apoiu Dezenvolvimentu Komunitariu
Agrikula (To‟o Out 2014)
Director Nasional de Apoiu Dezenvolvimentu Komunitariu
Agrikula (Hahu Out 2014)
Mr. Manuel Xavier Chefe Departamentu de Peskiza
Mr. Moises Lobato Pereira Manager Peskiza, Darasula
Ms. DeonisiaRaquela Soares Brito
Mr. Rafael Feliciano
Mr. Leandro C.R Pereira
Manager Peskiza, Aileu
Manager Peskiza, Betano
Manager Peskiza, Loes
Mr. Tobias Monis Vicente L. Agm Manager Peskiza, Bobonaro
Naran Munisípiu Postu Administrativu
Ms. Ivonia Maria Soares Magno
Mr. Albino Ribeiro
Ms. Virginia Soares
Mr. Atanazio Caiero Barreto
Dili
Dili
Dili
Dili
Ms. Anita Ximenes Dili
Ms. Octaviana Ferreira Agostinho
Mr. Abríl Fatima Soares
Dili
Dili
Mr. Marcelino de Jesus da Costa Dili
Ms. Dorilanda da Costa Lopes Bobonaro Maliana
Ms. Maria Fernandes Dili
Mr. Cipriano Martins Aileu Aileu Villa
Mr. Salvador de Jesus Aileu Remexio, Liquidoe, Laulara
Ms. Odete Ximenes Dili
Ms. Juliana de Jesus Maia Manufahi Same
Mr. Antonio Pereira do Rego Baucau Venilale
Mr. Rojino Da Cunha Baucau Baucau Villa
Mr. João Bosco Pedro C.R. Belo Baucau Baucau Villa
Mr. Basilio da Silva Pires Baucau Baucau Villa, Laga, Venilale, Vemasse
Mr. Marços Vidal Corréia Manufahi Same
Mr. Felisberto Amaral Soares Manufahi Same
Mr. Jose da Costa Freygen Liquiça Maubara
Mr. Jorge Amaral Manufahi Alas
Mr. Armindo Moises Ainaro Maubisse
Mr. Mario Tavares Gonçalves Liquiça Liquiça Villa
Mr. Luis da Costa Patrocinio Bobonaro Balibo
Mr. Paulo Soares Liquiça Liquiça Villa
Mr. Mario da Costa Viqueque Uatolari
Ms. Maria Martins Aileu Aileu Villa
Ms. Isabel Soares Pereira Dili
Ms. Julieta Lidia Dili
Mr. Luis Fernandes Baucau Baucau Villa
Mr. Amandio da Costa Ximenes Viqueque Ossu
Mr. Inácio Sávio Pereira Viqueque Viqueque Villa
xiv
Mr. Apolinário Ximenes Ainaro Maubisse
Mr. Modesto Lopes Dili
Mr. Luis de Almeida Dili
Mr. Simão Margono Belo Dili
Mr. Agostinho Alves Manufahi Same, Alas
Mr. Laurentino Ximenes Dili
Mr. Sabilio dos Santos Dili
Mr. Fernando Soares
Mr. Jorge Gomes
Mrs. Maria Lucia de C.R. Seixas
Mrs. Celestina da Costa
Mr. Jose Arui Barreto Sako
Mr. Marçal Ximenes
Mr. Angelo do Rosario
Mr. Fernando da Silva
Mrs. Natalia de Amaral
Liquiça
Dili
Dili
Lautem
Viqueque
Baucau
Oecusse
Covalima
Ainaro
Maubara (To‟o Out 2014)
(To‟o Fev 2015)
Mr. Leão Mauleto Bobonaro Maliana
Mr. Julio Filipe Baucau Vemasse (To‟o Out 2014)
Mr. Florindo Morais Neto Dili
Mr. Moises Sarmento Viqueque
Mr. Constantino da Costa Baucau
Mr. Luis Siki Bobonaro
Ms. Nelia Aniceto Liquiça
Mr. Andre Alves Manufahi
Mr. Feliciano Soares Viqueque
Mr. Antonio de Jesus Aileu
Mr. Pedro da Costa de Jesus Baucau
Mr. Orlando dos Santos da Lux Ainaro
Mr. Floriano de Fatima dos Santos Manufahi
Mr. Marcelino Santos Lopes Bobonaro
Mr. Silvester Sarmento
Mr. Felisberto Soares
Mr. Bernardino da Costa Nunes
Mr. Anibal dos Santos
Mr. Mario Cardoso
Mr. Hilario Oliveira Mendonça
Liquiça
Manatuto
Oecusse
Lautem
Ermera
Covalima
University of Western Australia
Dr. Harry Nesbitt. Australian Program Coordinator, Seeds of Life
Dr. William Erskine, Director, Centre for Genetics and Plant Breeding
Seeds of Life Office in MAF, Timor-Leste
Mr. John Bruce Dalton
Ms. Buenafe R. Abdon
Australian Team Leader
Program Assistant
Mr. Robert Williams Research Advisor
Dr. Asep Setiawan Certified & Foundation Seed Production Advisor
Mr. Buddhi Kunwar
Mr. I Wayan Tambun
Mr. Martin Browne
Mr. Samuel Bacon
Mr. Luc Spyckerelle
Ms. Kate Bevitt
Ms. Yessy Betty
Ms. Alexia Skok
Community Seed Production Advisor
Regional Advisor for Western Region
Regional Advisor for Eastern Region
Climate Change Advisor
Monitoring and Evaluation Advisor
Communications Advisor (To‟o Marsu 2015)
Communications Coordinator
Photo Média Officer (To‟o Out 2014)
Mrs. Carla Da Silva Office Manager
Ms. Julieta Borges Finance Officer
Ms. Cecilia da Silva Pires Finance Officer
Mr. Aquiles T. Maia Barros Translator / Interpreter
Ms. Miguelina Ribeiro Garcia
Ms. Alexandra Araujo
Admin Finance Officer Eastern Region
Administrative Officer
Mr. Paulino Mendonça Logistics Manager
Mr. Filomeno Cardoso Logistics Officer
xv
Mr. Jeronimo Ribeiro Logistics Officer (To‟o Janeiru 2015)
Mr. Jonas Amaral IT Officer
Mr. Marcos Moy Logistics Assistant
Ms. Elisabeth Belo Administrative Officer
Mr. Anibal da Costa Training Coordinator
Mr. Joao Paulo Office Cleaner
Ms. Liliana da Costa Cruz Admin Finance Officer Western Region
Mr. Egas Vong
Mrs. Chona P. Binuya
Ms. Yane Andriana
Mr. Edmundus Fahik
Finance Assistant
English Teacher
Admin Finance Officer Central Region
Mathematics Teacher
Figura 1. Mapa fatin OFDT 371 ne‟ebé implementa iha tinan 2013-2014.
Mapa ida ne‟e automatikamente dezena husi formatu .io web site, wainhira dadus transfere husi smart phone iha terrenu.
2
1. Vijaun jerál husi programa Seeds of Life
1.1 Introdusaun
Seeds of Life (SoL) hanesan programa ida iha Ministériu da Agrikultura e Peskas
(MAP) nia laran ne‟ebé ajuda identifikasaun variedade produtivu ne‟ebé adapta ba kondisaun
lokál, dezenvolvimentu sistema fini, produsaun fini husi variedade kualidade di‟ak hodi bele
enkaixa ba iha sistema no hametin kapasidade institusionál ba sistema fini atu sai auto-
sustentável iha tempu oin mai. Vijaun husi programa ida ne‟e mak atu “iha fundasaun ba
sistema fini nasionál Timor-Leste nian ne‟ebé estabelesidu, iha kapasidade atu fornese asesu
aas ba fini variedade kualidade di‟ak husi agrikultór sira iha teritóriu laran tomak”. Ai-horis
importante ne‟ebé foka husi programa ida ne‟e to‟o agora mak batar, hare, fehuk midar, ai-
farina no fore-rai. Diversidade ai-horis kuaze espande ona iha tinan hirak ikus no iha tinan
2014 iha mos teste iha to‟os kona-ba koto nani mean no fore-mungu (aleinde fehuk midar ho
hare). Iha variedade balun husi ne‟e mak sei lansa iha tinan 2015 ou 2016 wainhira prova ona
nia superioridade kompara ho hirak ne‟ebé atualmente kultiva iha Timor-Leste.
Relatóriu ida ne‟e haktuir detallu kona-ba peskiza ne‟ebé hala‟o iha tempu udan tinan
2013-2014, fulan hirak ne‟ebé tama ba iha tinan segundu no terseiru husi programa SoL faze
3. Faze 3 harii bazeia ba rezultadu ne‟ebé hetan husi SoL faze 1 iha tinan (2000-2005) no
SoL faze 2 iha tinan (2005-2010) inklui estensaun SoL 2 (Setembru 2010 to‟o Janeiru 2011).
SoL 3 hahu iha dia 1 de Fevereiru 2011 ne‟ebé sei remata iha dia 30 de Juñu 2016. Alien de
mantein nia fokus prinsipál iha sistema fini, SoL mos fó apóiu ba analiza no dezenvolve
variabilidade klimátika no mudansa; atu hadi‟a prátika agronómiku hodi hamenus du‟ut
ne‟ebé moris no aumenta rai nia bokur; hodi bele hamenus lakon ka estragus ne‟ebé akontese
iha pós-kolleita no hadi‟a preparasaun fornesimentu insumu ba fini. Iha mos peskiza ne‟ebé
halo ba identifika nível aflatoxin iha batar no fore-rai.
SoL3 kuaze implementa ona nia programa iha munisípiu hotu-hotu iha tinan 2014.
Mezmu nune‟e, atividade peskiza konsentra deit iha munisípiu Aileu, Baucau, Viqueque,
Bobonaro, Manufahi, Ainaro no Liquiça.
Relatóriu ida ne‟e núdar Relatóriu Peskiza Anuál ba dala sia ne‟ebé preparadu husi
Seeds of Life. Relatóriu ne‟e haktuir detallu kona-ba peskiza ne‟ebé hala‟o husi komponente
peskiza ne‟ebé remata depois de fulan Agostu 2013, inklui teste hirak ne‟ebé halo iha tempu
bailoro tinan 2013 no tempu udan tinan 2013-2014. Progresu no atividade husi fonte fini
(Komponente 2 husi SoL 3) no produsaun fini komunidade (Komponente 3 husi SoL 3)
inklui atividade jestaun (Komponente 4) ba periódu fulan Setembru 2013 to‟o Agostu 2014
inkluidu mos iha relatóriu ida ne‟e nia laran. Enkuantu atividade treinamentu no
komunikasaun relata ba tinan 2013 nian.
1.2 Sumáriu programa
Rezumu ida ne‟e bazeia ba konseitu husi Seeds of Life nia Program Design Document
(PDD) ne‟ebé dezeña ho komponente haat ho nia atividade espesífiku ba kada tinan. Hirak
ne‟e mak hanesan 1) Identifikasaun no dezenvolvimentu ai-horis, 2) Fonte fini no kontrollu
kualidade, 3) Dezenvolvimentu fini komunidade no fini komersiál no 4) Jestaun sistema fini.
Hasa‟e kapasidade hanesan parte integral ida husi programa no mos hanesan parte ida husi
kada komponente maibé rezumu kona-ba atividade treinamentu tinan tomak aprezenta ketak.
Atividade no progresu ba kada komponente iha tinan 2013-2014 aprezenta iha kraik:
3
1.2.1 Komponente 1. Identifikasaun no dezenvolvimentu ai-horis
Objetivu komponente: Avalia no lansa variedade ai-horis kualidade di‟ak.
Atividade sira ne‟ebé inklui iha komponente ida ne‟e mak hanesan:
Estabelese sentru no estasaun peskiza agríkula nasionál
Identifika no hatama material jenétiku husi variedade kualidade di‟ak
Halo avaliasaun ba variedade potensiál foun iha sentru ka estasaun
Halo avaliasaun ba variedade potensiál foun iha agrikultór sira-nia to‟os
Hili variedade foun hodi halo lansamentu ofisiál
Parte prinsipál husi peskiza agríkula mak hala‟o iha sentru peskiza rua (Loes ho
Betano), estasaun peskiza haat (Kinta Portugal, Ululefa, Darasula no Corluli) no fatin rua
seluk ba hare rai maran ne‟ebé nia fatin aluga husi agrikultór sira tuir nesesidade báziku
(Venilale, Larigutu). Tabela 1 hatudu karaterístika prinsipál balun husi fatin peskiza hirak
ne‟e.
Tabela 1. Sentru no estasaun peskiza ne‟ebé apoiádu husi MAP/SoL Sentru no estasaun peskiza
[Munisípiu]
Karaterístika fatin Ai-horis kuda iha tinan
2013-2014
SP Loes [Liquiça] Elevasaun: 10 masl, Rai: Alluvial ZAE: 1 Batar, fore-rai, fehuk
midar, duhaen, ai-farina
SP Betano [Manufahi] Elevasaun: 3 masl, Rai: Alluvial ZAE: 6, Área:
20 ha, ne‟ebé uja 5 deit
Ai-farina, fehuk midar,
duhaen, batar, fore-mungu,
lehe
EP Kuinta Portugal [Aileu] Elevasaun: 900 masl, Rai: Heavy red clay,
ZAE: 3, Área: 0.8 ha, ne‟ebé uja deit 0.8
Fore-rai, duhaen, koto
surik, batar, fehuk midar,
ai-farina
EP Ululefa [Ainaro] Elevasaun: 1200 masl, Rai: Heavy clay,
limestone origin ZAE: 3, Área: 1.5 ha, ne‟ebé
uja deit 1.5
Batar, fehuk midar, trigu
(wheat ho barley), fehuk
ropa, koto nani
SP Darasula [Baucau] Elevasaun: 400 masl, Rai: Heavy red clay,
ZAE: 2, Área: 8 ha, ne‟ebé uja deit 2
Batar, ai-farina, fehuk
midar, fore-rai, hare rai
maran, fore-mungu
EP Raimaten [Bobonaro] Elevasaun: 300 masl, Rai: heavy clay, ZAE: 2,
Área: 1.7 ha, ne‟ebé uja deit 1.7
Hare
Tabela 2. Kolokasaun iha sentru no estasaun peskiza sira
Sentru no Estasaun
Peskiza
Peskizadór Traballador
permanente
Seluk
Mane Feto Mane Feto Mane Feto
SP Loes 2 9 1
SP Betano 3 15 2 4
EP Kinta Portugal 1 3 4 1
EP Ululefa 1 3
SP Darasula 3 5 12 4
EP Raimaten 1 3
Total 10 1 38 3 20 5
11 41 25
Maioria dezenvolvimentu ba sentru no estasaun peskiza hirak ne‟e hala‟o iha tinan
inísiu programa no melloramentu adisionál substansiál seidauk halo durante tinan 2013-2014.
4
Aleinde de sentru no estasaun peskiza hirak ne‟e iha mos laboratóriu, administrasaun no
prosesamentu fini ne‟ebé lokáliza iha sentru peskiza Triloca Baucau. Durante tinan 2014,
halo mos rehabilitasaun bo‟ot ba edifísiu administrasaun Triloca no laboratóriu fini, inklui
konstrusaun fatin habai fini inklui dalan/asesu foun.
Iha fulan Marsu 2014, MAP importa variedade batar oin 19 ne‟ebé riku ho vitamina A
husi International Institute of Tropical Agriculture (IITA) iha Nigéria para halo avaliasaun
iha kondisaun Timor Leste nian. Aleinde ne‟e, MAP kria relasaun di‟ak ho Indonesian
Legumes and Tuber Crops Research Institute (ILETRI) para bele halo importasaun variedade
ai-horis ne‟ebé di‟ak no serve ba agro-ekosistema Timor-Leste nian. Relasaun kolaborativu
ida ne‟e formalizadu iha tinan 2014.
Teste tempu udan haatnulu realiza iha estasaun peskiza durante tinan 2013 - 2014
(Tabela 3) no teste 11 durante tempu bailoro. Teste halo iha tempu bailoro inklui ai-horis
batar (Loes hod Betano), fore-rai (Betano), fore-mungu (Betano ho Loes), hare (Maliana),
trigu (Maubisse) no koto nani (Maubisse).
Tabela 3. Teste tempu udan iha estasaun, 2013-2014
Espesie
Ail
eu
Bauca
u
Bet
an
o
Da
rasu
la
Fle
ish
a
Ha
toli
a
La
rigu
ta
Lo
es
Ma
lian
a
Maub
isse
Viq
ueq
ue
# teste
ba
espesie
Ai-farina 1 1 1 1 4
Batar 1 1 1 1 1 5
Fore-rai 1 1 1 1 4
Hare, irigasaun 1 2 1 2 6
Hare rai maran 2 2
Hare irigasaun + adubu 1 1
Fehuk midar 1 1 1 1 1 1 6
Fehuk ropa 1 1 2
Duhaen 1 1 1 1 4
Lehe 1 1 2
Koto nani 1 1 1 1 4
Total 6 2 6 8 1 1 2 6 3 4 1 40
Teste no Demonstrasaun koto nani iha agrikultór sira-nia to‟os (OFDTs) estabelese
ona iha agr-ekosistema oin-oin ne‟ebé lokálizadu iha munisípiu prinsipal hitu nia laran
durante tinan 2013-2014. Persentu neennulu resin lima husi teste hirak ne‟e konsege halo
kolleita. Iha mos fatin adisionál sanulu resin lima ne‟ebé kuda ho lehe hodi avalia kona-ba
kapasidade husi ai-horis ne‟e atu produs biomassa. Teste hitunulu resin haat kona-ba fehuk
midar estabelese mos iha agrikultór sira-nia to‟os no konsege kolleita no iha mos teste fore-
mungu ruanulu resin lima.
Iha dia 23 de Maiu 2014, variedade ai-farina moruk KU50 (Ca109) hetan lansamentu
ho naran Ai-Luka 1. Variedade ai-farina ida ne‟e antes ne‟e promove ona husi Cooperativa
Café Timor (CCT) hanesan ai-horis segundu ne‟ebé bele hetan osan ba agrikultór sira ne‟ebé
kuda kafe. Variedade ida ne‟e promove ona husi CCT dezde tinan 2010 no iha tinan 2013-
2014 konsege kuda ona husi agrikultór nain 2,306 iha área ho luan hektár 1703. Antes atu
lansa, Komisaun Lansamentu Variedade hasoru malu no fo sira-nia apóiu ba ministeriu hodi
halo lansamentu ba variedade ne‟e.
5
1.2.2 Komponente 2. Fonte fini no kontrollu kualidade
Objetivu komponente: Produs fini kualidade aas sufisiente atu mantein kualidade
jenétiku husi variedade ne‟ebé lansa.
Atividade sira ne‟ebé inklui iha komponente ida ne‟e mak hanesan:
Produs fini fundasaun sufisiente ba sistema fini nasionál
Produs fini sertifikadu sufisiente husi produtór fini kontratadu sira
Estabelese sistema garante kualidade
Fo apóiu estensaun tékniku ba produtór fini kontratadu sira
Estabelese fasilidade ba hamoos fini, falun fini no haloot fini
Distribuisaun fini formal liu husi kanál distribuisaun pfereridu
Kuantidade aas husi fini breeder no fundasaun mak mate tanba kondisaun rai maran
ne‟ebé akontese iha tinan 2014 no presiza atu rejenerada husi rezerva 2013 nian. Fini breeder
husi Noi Mutin mos lakon no presiza atu rejenerada husi fini fundasaun (
Tabela 4). Fini rezerva hare Nakroma no fini breeder Noi Mutin kuaze sufisiente,
maibé presiza atu habarak nafatin.
Tabela 4. Disponibilidade fini breeder no fundasaun iha armazen MAP, Outubru 2014
Variedade Tinan
produsaun
Fini breede (kg) Fini fundasaun (kg) Armazen fini
Sele (batar) 2013 15 322 SP Betano
2014 0 0
Noi Mutin (batar) 2013 150 10 SP Loes
2014 217 0
Nakroma (hare) 2014 20 80 SP Triloca Baucau
Fini sertifikadu ne‟ebé distribui ba produtór fini komersial tolunulu resin hitu iha
tinan 2014-2015 inklui batar Sele 2,450 kg no batar Noi Mutin 920 kg. Aleinde ne‟e iha mos
fini fore-rai Utamua 3,150 kg mak distribui ba produtór fini komersiál 13 para bele habarak.
Tuir estimasaun katak fini hirak ne‟e sufisiente atu kuda iha área ho luan 168.5ha ba batar no
21 ha ba fore-rai. Área hirak ne‟e tenke produs maizumenus batar 170 t no fore-rai 17. Fehuk
midar kain 200,000 resin no ai-farina kain 125,000 resin mak kuda ona iha tinan 2013-2014.
Fehuk no ai-farina kain hirak ne‟e sei distribui iha époka kuda 2014-2015. Fehuk no ai-farina
kain hirak ne‟e kuda iha sentru no estasaun peskiza sira.
Antes fin de 2014, armazen fini neen no laboratóriu tolu estabelesidu husi MAP
kompleta ho nia ekipamentu hodi regula kualidade fini iha Timor-Leste. Armazen hirak ne‟e
lokálizadu iha munisípiu Bobonaro, Liquiça, Manufahi, Baucau, Viqueque no Aileu.
Laboratoriu fini estabelese no halo operasaun iha munisípiu Baucau, Manufahi ho Dili.
Maioria fini komersiál ne‟ebé koko prense kritériu ou estandarte ne‟ebé iha.
Sistema garante kualidade fini implementa husi Departamentu Fini MAP, ne‟ebé
kompostu husi ema nain 24 durante tinan 2014 nia laran ho Ofisial Fini Munisípiu estra
ne‟ebé aumenta iha fin do ano. Durante tinan tomak nia laran sira fo treinamentu kona-ba
teknolojia kolleita no pos-kolleita ba produtór fini komersiál batar sira. Treinamentu loron ida
hala‟o iha Bobonaro, Baucau no iha Sentru Peskiza Betano, ne‟ebé fornese husi staff
6
Dapartamentu Fini. Partisipante ba treinamentu ne‟e mak membru husi PFK batar sira
(membru nain tolu husi kada grupu), Koordenador Habarak Fini Komunidade Munisípiu no
estensionista sira. Aleinde treinamentu kona-ba talentu tékniku, enkontru ida mos ajuda
konstrui relasaun di‟ak liu tan entre produtór fini sira ho estensionista no mos ho staff husi
Departamentu Fini.
Bele rejeita fini ai-horis durante inspesaun nia laran karik deskobre iha fini husi
variedade seluk mak kuda hamutuk iha to‟os laran, ou karik iha ai-horis barak mak nia moris
oin seluk liu fali estandarte. Durante prosesamentu fini mos bele rejeita karik ho razaun
jerminasaun ladún di‟ak ou menus liu. Tuir média, iha fini 20% mak lakon husi kada ai-horis.
Fini ne‟ebé distribui durante tinan tomak nia laran mak batar 25 t, hare 12 t no fore-rai
7.7 t. Aleinde ne‟e, fehuk midar kain 94,000 no ai-farina kain besik 93,000 mak distribui husi
sentru ba PFK sira, peskiza no ba ONG sira hodi halo multiplikasaun.
1.2.3 Komponente 3. Dezenvolvimentu fini komunidade no fini komersiál
Objetivu komponente: Hametin mekanizmu ba produsaun no distribuisaun fini liu husi
komunidade no kanál merkadu.
Atividade sira ne‟ebé inklui iha komponente ida ne‟e mak hanesan:
Estabelese Grupu Habarak Fini Komunidade (GHFK)
Apoiu produtór fini komersiál sira
Estabelese komersiante ne‟ebé haree ba fini iha merkadu lokál
Hadi‟a asesu ba fini husi grupu vulnerável sira
Dezenvolve sistema ligasaun produtór fini sira ho kompradór potensiál
To‟o iha fin de époka tinan 2013-2014 iha grupu habarak fini komunidade (GHFK)
1018 mak ativa iha munisípiu 13 nia laran iha postu administrativu 61 husi 65 no iha suco
349 husi 397. Tanba iha GHFK balun mak kuda ai-horis liu husi ida maka númeru GHFK tuir
ai-horis dalabarak barak liu number GHFK iha munisípiu ida. GHFK 72 ne‟ebé involve sira-
nia aan atu sai PFK rejistradu la inklui iha lista ida ne‟e. Total membru GHFK ne‟ebé hetan
apóiu mak ema nain 12,703, ne‟ebé 32% feto.
Elementu prinsipál husi SFNVL mak produsaun fini komwersial husi Produtor Fini
Kontratadu (PFK) rejistradu. Maioria PFK mak GHFK sira ne‟ebé estabelese Asosiasaun
Agrikultor, maibé iha mos produtór kontratadu – individu no mos grupu ne‟ebé antes ne‟e
kultiva fini formal ne‟ebé aplika ba, no rejistradu hanesan PFK. Iha tinan 2014, PFK 57
rejistradu iha Departamentu Fini MAP maizumenus ida kada munisípiu. Hirak ne‟e inklui
Asosiasaun Agrikultór45 husi GHFK, no grupu 12 ne‟ebé antes ne‟e iha esperiénsia hanesan
produtór kontratadu.
Programa fornese pakote 1747 ho grama 750 no 1 kg batar no hare fini ba Loja
Agrikultura sira iha munisípiu 13 durante tinan 2014, atu koko karik konsumidór sira iha
interese atu kompra pakote kikoan husi fini. To‟o iha Dezembru fulan klaran 2014, 75% husi
pakote fini konsege fa‟an hotu ba agrikultór sira ho folin $1.50 kada kg. To‟o 2014, loja hirak
ne‟e fa‟an deit mak pakote fini modo kikoan (maioria fini hybrida) ne‟ebé importa husi rai
liur. Husi loja agrikultura 26, iha 16 mak estabelese ho apóiu husi MAP/SoL iha munisípiu
11 nia laran no loja agrikultura 10 estabelese ho apóiu husi Mercy Corps.
7
To‟o iha Dezembru 2014, GHFK ne‟ebé apoia husi MAP/SoL konsege ajuda umakain
vulnerável 4,870 (feto 29%) ho fini variedade MAP nian hanesan batar, hare, fore-rai no
fehuk midar kain iha munisípiu hotu-hotu iha teritóriu laran tomak, so la inklui deit mak
munisípiu Lautem tanba fini husi GHFK la to‟o para atu halo distribuisaun. Iha postu
administrativu ruanulu resin hitu, suco 47 no aldeia 145 mak hetan atendimentu husi ne‟e.
PFK hotu-hotu kria relasaun ho loja agrikultura sira, GHFK, ONG no organizasaun
sira seluk kona-ba fa‟an sira-nia produtu. Preparasaun ba époka kuda tinan 2014-2015, MAP
mos prepara ona kontratu profunda ho PFK rejistradu sira atu produs fini 200 t (batar 100 t no
hare 100 t) husi fini komersiál kualidade di‟ak iha tinan 2015.
1.2.4 Komponente 4. Jestaun sistema fini
Objetivu komponente: Hametin kapasidade MAP atu jere sistema fini nasionál
Atividade sira ne‟ebé inklui iha komponente ida ne‟e mak hanesan:
Estabelese sistema planeamentu no jestaun fini
Hametin prosesu monitorizasaun no avaliasaun
Implementa estratéjia sistema fini jéneru
Dezenvolve materiais tékniku no promosaun variedade kualidade di‟ak
Konsiensia ba fini variedade di‟ak aumenta liu husi uja komunikasaun
imprensa
Foka ba impaktu husi mudansa ambientál no klimátiku
Dezenvolve kapasidade staff MAP atu jere sistema fini nasionál
Sistema fini nasionál kuaze hametin durante tinan tomak nia laran ho formasaun
Konsellu Fini Nasional (KFN), orgaun ida ne‟ebé reprezenta parseiru sira iha setór fini
nasionál hodi fo konselu ba Ministru kona-ba implementasaun Políika Fini Nasional. To‟o
iha fin de 2014, maizumenus grupu produtór fini komersiál (PFK) ida forma iha kada
munisípiu no halo operasaun tuir polítika fini nasionál ne‟ebé formuladu husi Governu no
Organizasaun Naun-Govermentais sira. Staff MAP ne‟ebé involve iha sistema ne‟e inklui
Diresaun Nasional de Peskiza e Serbisu Espesializadus (DNPSE), Diresaun Nasional da
Agrikultura e Hortikultura (DNAH) no estensaun iha Diresaun Nasional de Apoiu
Dezenvolvimentu Fundu Komunitaria (DNADCA) nia okos. Iha nível munisípiu, director
munisípiu garante kona-ba komprensaun di‟ak ba balansu fini iha munisípiu. Ida ne‟e halo liu
husi Chefe Estensaun (CE), Chefe Tékniku (CT), Koordenador Fini Komunidade (KFK),
Ofisial Fini Munisípiu (OFM), Ofisial Alimentar (OA), Ofisial Database (OD), Koordenador
Estensaun Postu Administrativu (KEPA) no Ofisial Estensaun Suco (OES).
Unidade M&E SoL/Sosek kuaze foka liu ba atividade espesífiku SoL nian durante
tinan 2014. Ida ne‟e inklui estudu kazu ualu ne‟ebé ida mak levantamentu kona-ba térmu-
mediu. Estudu hirak ne‟e halo rezumu iha Sesaun 6 husi relatóriu ida ne‟e.
Planu asaun jéneru ba tinan 2013-p2014 preparadu, no implementa husi kada
komponente, aliña ho atividade ne‟ebé relevante ba komponente ne‟e. Grupu konsiénsia de
jéneru (ho voluntáriu Australianu) promove asesu hanesan husi feto sira ba setór hotu-hotu
iha indústria fini. Durante tinan tomak nia laran, total membru husi GHFK ne‟ebé hetan apóiu
mak 12,703, ne‟ebé 32% feto sira. Feto sira kaer pozisaun prinsipál iha 26% husi GHFK 840
ne‟ebé iha. PFK sira mos mantein nia membru 31% no maizumenus 30% husi feto sira
8
involve iha fonte produsaun fini. Tolu husi lima estudante pos-graduasaun ne‟ebé hetan apóiu
husi SoL mak feto sira.
Durante tinan 2014 iha material tékniku no promosaun 52 mak dezeña iha lian Tetun
no Ingles. Hirak ne‟e distribui ba parseiru prinsipál sira inklui ba staff ministeriu nian,
parseiru dezenvolvimentu sira, ONG lokál no internasionál sira, agrikultór sira, no arma ka
hatudu iha edifísiu MAP no SoL (iha Dili no mos iha munisípiu). Iha brosúr, poster no
pamfletu barak mak kontinua distribui no uja iha eventu MAP/SoL hodi promove variedade
hirak ne‟ebé iha.
MAP-SoL hetan mensiona 64 iha tinan 2014 iha média lokál (51) no iha média
internasionál (13). Buat hirak ne‟ebé sira mensiona típikamente kuaze pozitivu (19) ou
neutral (39), ho mensiona negativu neen. Seeds of Life asina kontratu do patrosiniu ba tinan
ida ho ONG lokál Cinema Lorosa‟e hodi halo SoL nia fílmi badak inklui fílmi kona-ba jéneru
no mos kona-ba SFNVL ho nia animasaun. Parseria ida ne‟e fo asesu no maneira efikás hodi
fahe mensajen prinsipál ho komunidade rurais iha maneira ne‟ebé interesante.
Atividade treinamentu halo rezumu iha Sesaun 9.
Rezultadu haat husi atividade mudansa klimátika durante tinan tomak nia laran mak a)
Promove komprensaun kona-ba mudansa klimátika, variabilidade klimátika no estratéjia
adaptasaun agrikultór liu husi fasilita asesu ba mapa, klíma no dadus rai; b) Dezenvolvimentu
pajina informasaun iha nível suco, c) Estabelesimentu baze de dadus di‟ak kona-ba
meteorolojia liu husi estabelesimentu no jestaun estasaun meteorolójiku automátiku 24 no d)
Hametin kapasidade staff MAP atu jere estasaun meteorolójika no analiza meteorolojia no
dadus relasionadu ho ai-horis. Atividade hirak ne‟e halo rezumu iha Sesaun 7 husi relatóriu
ida ne‟e.
1.3 Udan been
Introdusaun
Dadus udan been kolleta liu husi Automatic Weather Stations (AWS) hamutuk 23 iha
teritoriu tomak exetu munisípiu Ermera. AWS hirak ne‟e monta iha fatin On-farm
Demonstration Trials (OFDT) no sentru peskiza hahu husi tinan 2012 to‟o agora. AWS hirak
ne‟e fahe ba grupu tolu maski uza marka (brand) ne‟ebé mak hanesan. Lalaok foti dadus fahe
ba parte tolu; download husi laptop, uza GSM dadus foti husi Internet no uza satellite dadus
foti husi Internet. Agora ne‟e dadaun, hobo uza GSM monta tiha ona iha fatin tolu mak iha
Laklubar (Manatuto), Baguia (Baucau) no Fohorem (Covalima) no Satellite monta iha fatin
rua mak iha Atauro (Dili) no Pante Makassar (Oecusse). Fatin hirak ne‟e kobre hotu ona
Zona Agro-Ekolójika (ZAE). Maibé, tanba kondisaun topografia no klímatika tropikal
monsoon sei iha variasaun bo‟ot husi fatin ida ba fatin seluk entre ZAE nia laran haree husi
udan been tinan ida nian. Nune‟e mos sei iha tan raingauge manual ne‟ebé mak monta iha
OFDT no kontrola husi peskizadór sira. Lista iha Tabela 5 tuir mai hatudu kona-ba pontu
latitude no longitude no mos altitude ba fatin ualu ne‟ebé mak reprezenta ZAE neen iha
Timor-Leste.
9
Tabela 5. Fatin, altitude no zona agro-ekolójiku husi estasaun meteorolójika
ZAE Munisípiu Naran
Estasaun
Latitude
(oS)
Longitude
(oE)
Alt
(masl)
Udan been
anuál
tempu
Portugueza
(mm)
Udan
been
2013-14
(mm)
Média
temperatura
máximu
(oC)
Média
temperatura
mínimu
(oC.)
1 Liquiça Loes -8.737 125.140 22 937 1182.0 29.7 20.2
2 Bobonaro Ritabou -8.947 125.205 163 2053 2250.0 32.9 21.9
3 Aileu Kinta
Portugal -8.704 125.565 980 1725 1570.0 27.8 15.5
3 Baucau Darasula -8.535 126.346 690 1119 1414.0 28.6 18.5
4 Ainaro Ululefa -8.837 125.612 1316 1414 1870.4 24.0 12.7
5 Lautem Fuiloro -8.496 127.027 358 1906 1704.4 30.0 19.8
6 Manufahi Betano -9.163 125.718 9 1328 1008.0 31.3 22.5
6 Viqueque Bahalara-
Uain -8.950 126.273 21 1617 1427.8 31.0 21.7
Dadus husi estasaun peskiza hatudu iha ZAE ida-idak maibé ba ZAE 3 no ZAE 6 iha
fatin rua. Durante 2013-14, área balun hanesan Liquiça, Bobonaro, Baucau no Ainaro hetan
udan been di‟ak liu kompara ho Aileu, Lautem, Betano no Viqueque iha tempu Portugues
nian. Média udan been ba fatin ualu hamutuk (1,553mm) kuaze besik liu ho tempu Portugues
nian mak 1512mm maski distribuisaun udan been iha tinan ida nia laran diferente uitoan.
Espesífiku liu ba fulan Janeiru udan been tun liu. Kona-ba ida ne‟e fó sai ona katak batar sei
namlaik no mate iha fatin balu. Udan barak liu husi Média iha fulan Dezembru, Abríl no
Juñu.
Figura 2. Média udan been fulan-fulan iha fatin 8 no média tempu naruk.
Dadus udan been iha fatin selesionadu
Iha kosta norte (sentru peskiza Loes) tempu udan di‟ak liu ho durasaun ne‟ebé mak
naruk no udan been barak liu iha fulan Abríl; maibé, udan been menus neineik to‟o maran iha
fulan hirak tuir mai. Se kompara ho tempu Portugues nian hatudu katak udan been kuaze ho
durasaun tempu hanesan; maibé, iha fulan Abríl udan been tun liu kontráriu ho tinan 2013-14.
Tuir dadus udan been iha Liquiça hatudu katak agrikultór sira bele kuda ai-han (batar) dala
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
0.0
100.0
200.0
300.0
400.0
500.0
600.0
700.0
Sep
Oct
Nov
Dec Jan
Feb
Mar
Apr
May Jun
Jul
Aug
Tem
per
atu
ra (
oC
)
Ud
an
bee
n (
mm
)
Fulan
Udan been iha fatin ualu
Monthly total 2013/2014
Portuguese average
Temperature Max (oC)
Temperature Min (oC)
10
rua iha tinan ida nia laran tanba haree iha dadus ne‟ebé mak aprezenta udan been di‟ak to‟o
fulan Juñu.
Figura 3. Udan been fulan-fulan (mm) no temperatura (oC) iha Loes, Liquiça, 2013-2014.
Iha mota Loes nia sorin ba to‟o iha rai tetuk Maliana, Agrikultór sira iha esperiénsia
di‟ak liu kona-ba udan katak sira hatene bainhira mak udan monu rai iha tempu udan. Udan
been barak liu iha fulan Dezembru no Janeiru kuaze liu 500mm. Se kompara ho udan been
iha Loes ne‟e hatudu katak oinsa kondisaun udan been iha Timor-Leste. Hanesan ezemplu
ida, ita hatene katak Ritabou (Bobonaro) ba Loes ho distánsia 24km deit maibé iha diferénsia
ne‟ebé bo‟ot kona-ba udan been. Iha fatin refere, udan been tun iha fulan Fevereiru no
aumenta (sa‟e) fali iha fulan Marsu i barak liu tan iha fulan Abríl (second peak) no tun
derepenti to‟o tempu udan remata iha fatin ne‟ebá.
Figura 4. Udan been fulan-fulan (mm) no temperatura (oC) iha Ritabou, Bobonaro, 2013-
2014.
Iha Aileu fatin aas udan monu rai tarde uitoan iha tempu udan; maibé, konsidera
tempu udan di‟ak liu no udan been barak liu iha fulan Dezembru nia laran. Iha fulan Janeiru
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
0.0
100.0
200.0
300.0
400.0
500.0
600.0
700.0S
ep
Oct
No
v
Dec Jan
Feb
Mar
Ap
r
May Jun
Jul
Au
g
Tem
per
atu
ra (
oC
)
Ud
an
bee
n (
mm
)
Fulan
Loes (Liquiça)
Monthly total
2013/2014Portuguese average
Temperature Max (oC)
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
0.0
100.0
200.0
300.0
400.0
500.0
600.0
700.0
Sep
Oct
Nov
Dec Jan
Feb
Mar
Apr
May Jun
Jul
Aug
Tem
per
atu
ra (
oC
)
Ud
an
bee
n (
mm
)
Fulan
Ritabou (Bobonaro)
Monthly total
2013/2014Portuguese average
Temperature Max
(oC)
11
udan been menus liu wainhira kompara ho média tempu Portugues nian. Udan been barak liu
se kompara ho média tempu Portugues nian mak iha fulan Fevereiru to‟o Abríl. Komparasaun
tempu udan agora ho média udan been iha tempu Portugues nian barak liu iha fulan
Dezembru.
Figura 5. Udan been fulan-fulan (mm) no temperatura (oC), iha Kinta Portugal, Aileu, 2013-
2014.
Darasula rai ho elevasaun aas, udan been hahu monu rai iha fulan Novembru no
kontinua to‟o fulan Abríl nune‟e mos ba média udan been iha tempu Portugues nian. Udan
been ba tinan 2013-14 barak liu iha fulan Dezembru maski udan been iha fulan Janeiru tun;
maibé, sa‟e fila-fali iha fulan tuir mai to‟o Abríl. Kompara ho média udan been tempu
Portugues nian udan barak liu iha fulan Dezembru to‟o Fevereiru.
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
0.0
100.0
200.0
300.0
400.0
500.0
600.0
700.0
Tem
per
atu
ra (
oC
)
Ud
an
bee
n (
mm
)
Fulan
Kinta Portugal (Aileu)
Monthly total 2013/2014
Portuguese average
Temperature Max (oC)
Temperature Min (oC)
12
Figura 6. Udan been fulan-fulan (mm) no temperatura (0C), iha Darasula, Baucau, 2013-
2014.
Ululefa iha altitude ne‟ebé aas no udan monu rai sedu liu iha tempu udan; maibé, iha
fulan Janeiru no Fevereiru udan been menus maka‟as no sa‟e fila-fali iha fulan Marsu no
Abríl. Iha fatin ne‟e udan barak liu iha fulan Marsu kontráriu ho média tempu Portugues nian
iha fulan Abríl. Hanesan mos iha Darasula katak iha fulan Juñu udan been sei barak.
Figura 7. Udan been fulan-fulan (mm) no temperatura (oC) iha Ululefa, Ainaro, 2013-2014.
Iha parte Leste husi área Lospalos nian, udan monu rai tarde mosu iha tempu udan
(musim hujan) rai sei maran. Média udan been aumenta barak liu kompara ho média tempu
Portugues nian iha fulan Marsu no Abríl ne‟ebé difikulta agrikultór sira iha prosesu hamaran
batar. Área Lospalos ne‟e konsidera bimodal tanba udan been barak liu sei monu iha fulan
Juñu diferente ho fatin sira seluk. Ho udan been bimodal ne‟e agrikultór sira sei kuda batar
ba époka daruak; maibé, hatene metin katak sei kuda tarde ba époka dahuluk nian.
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
0.0
100.0
200.0
300.0
400.0
500.0
600.0
700.0
Sep
Oct
No
v
Dec Jan
Feb
Mar
Ap
r
May Jun
Jul
Au
g
Tem
per
atu
ra (
oC
)
Ud
an
bee
n (
mm
)
Fulan
Darasula (Baucau)
Monthly total 2013/2014
Portuguese average
Temperature Max (oC)
Temperature Min (oC)
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
0.0
100.0
200.0
300.0
400.0
500.0
600.0
700.0
Sep Oct Nov Dec Jan Feb Mar Apr May Jun Jul Aug
Tem
per
atu
ra (
oC
)
Ud
an
bee
n (
mm
)
Fulan
Urulefa (Ainaro)
Monthly total 2013/2014
Portuguese average
Temperature Max (oC)
Temperature Min (oC)
13
Figura 8. Udan been fulan-fulan (mm) no temperatura (oC) iha Fuiloro, Lautem, 2013-2014.
Estasaun peskiza Betano iha kosta súl, agrikultór sira iha esperiénsia di‟ak kona-ba
udan monu rai iha tempu udan. Udan been menus husi fulan Janeiru to‟o Marsu kompara ho
média udan been iha tempu Portugues nian; maibé, ba fulan tuir mai udan been di‟ak liu to‟o
fulan Juñu no konsidera hanesan bimodal. Betano nu‟udar fatin ne‟ebé mak besik liu tasi;
maibé, udan been barak liu sei monu iha fulan Maiu no Juñu iha tempu agora no mos média
udan been iha tempu Portugues nian. Ikus mai, udan been menus no to‟o udan para iha fulan
Jullu.
Figura 9. Udan been fulan-fulan (mm) no temperatura (oC) iha Betano, Manufahi, 2013-
2014.
Parte Leste to‟o kosta súl, Bahalara-Uain iha Viqueque tempu udan monu rai di‟ak liu
kompara ho fatin sira seluk. Kondisaun ida ne‟e kontinua to‟o fulan Marsu ne‟ebé tempu
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
0.0
100.0
200.0
300.0
400.0
500.0
600.0
700.0
Sep
Oct
No
v
Dec Jan
Feb
Mar
Ap
r
May Jun
Jul
Au
g
Tem
per
atu
ra (
oC
)
Ud
an
bee
n (
mm
)
Fulan
Fuiloro (Lautem)
Monthly total 2013/2014
Portuguese average
Temperature Max (oC)
Temperature Min (oC)
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
0.0
100.0
200.0
300.0
400.0
500.0
600.0
700.0
Sep
Oct
Nov
Dec Jan
Feb
Mar
Apr
May Jun
Jul
Aug
Tem
per
atu
ra (
oC
)
Ud
an
bee
n (
mm
)
Fulan
Betano (Manufahi)
Monthly total
2013/2014Portuguese average
Temperature Max (oC)
14
di‟ak liu silu batar no hamaran, maibé; udan been sa‟e fila fali to‟o fulan Juñu no agrikultór
sira bele kuda batar ba époka daruak nian.
Figura 10. Udan been (mm) no temperatura (oC) iha Bahalara-Uain, Viqueque, 2013-2014.
2. Avaliasaun Mikrobiu Plazma Foun
2.1 Batar
2.1.1 Teste adaptasaun batar variedade oin-oin iha sentru peskiza Loes no Betano, 2014
Prepara husi: Leandro C.R. Pereira & Felisberto Amaral
Introdusaun
Peskiza batar adaptasaun nu‟udar atividade ida iha komponente I ne‟ebé mak hala‟o
iha sentru Loes no Betano iha tinan ida ne‟e. Peskiza batar adaptasaun ne‟ebé hala‟o ho
intensaun atu avalia no halo komparasaun entre variedade batar introduz oin-oin no
variedade lokál. Teste replikadu ba batar adaptasaun uza variedade oin 24 no hala‟o ona
durante tempu bailoro tinan 2014 iha sentru peskiza Betano no Loes no la inklui iha sentru
sira seluk tanba fini limitadu. Husi total variedade 24 ne‟ebé uza, oin 19 mai husi nasaun
Nijéria ho batar nia karakterístiku kór musan kinur.
Peskiza adaptasaun iha sentru rua refere ba tinan ida ne‟e so hala‟o deit iha tempu
bailoro no la konsege hala‟o iha tempu udan tanba fini foin mak tama. Teste ne‟ebé hala‟o
iha époka bailoro nian kuda iha loron 24 fulan Abríl 2014 no kolleita iha loron 26 fulan
Agostu 2014 ho rezultadu produsaun ne‟ebé mak laiha diferente signifikativa.
Objetivu
Objetivu husi peskiza ida ne‟e atu avalia kona-ba oinsa atu buka hatene batar nia
adaptasaun ba kondisaun klíma no rai iha Timor-Leste. Atu halo komparasaun entre batar
variedade lokál no variedade introdus hodi identifika ida ne‟ebé mak fó produsaun aas.
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
0.0
100.0
200.0
300.0
400.0
500.0
600.0
700.0
Tem
per
atu
ra (
oC
)
Ud
an
bee
n (
mm
)
Fulan
Bahalara-Uain (Viqueque)
Monthly total 2013/2014
Portuguese average
Temperature Max (oC)
Temperature Min (oC)
15
Metodolojia
Variedade hirak ne‟ebé uza ba peskiza ne‟e mak variedade oin 19 mai husi Nijéria,
variedade rekomendasaun oin tolu no lokál oin rua. Ba variedade foun 19 ne‟ebé foin
introdus, tuir fonte relata katak nível konteúdu vitamina A ne‟ebé aas, rezisténsia di‟ak ba
moras naran Downy meldew no mos rezisténsia di‟ak ba kontra veneno naran aflatoxin.
Deskrisaun klaru kona-ba variedade hirak ne‟ebé uza hatudu iha Tabela 6 tuir mai.
Tabela 6. Detallu husi variedade hotu ne‟ebé uza iha peskiza Númeru
Tama
Naran Observasaun
Kódigu Orijinál
Kór musan
1 PVASYN1 F2 09A2540 IITA Kinur
2 PVASYN4 F2 09A2542 IITA Kinur
3 PVA SYN11 09C7139 IITA Kinur
4 PVA SYN13 09C7141 IITA Kinur
5 AFLATOXIN R Syn 2-Y 11A11916 IITA Kinur
6 PVA SYN - 9 F2 11A11918 IITA Kinur
7 PVA SYN - 10 F2 11A11927 IITA Kinur
8 PVA SYN -6 F2 11A11929 IITA Kinur
9 PVA SYN -3 F2 11A11930 IITA Kinur
10 PVA SYN -2 F2 11A11931 IITA Kinur
11 PVA SYN-7 F2 11A11958 IITA Kinur
12 PVA SYN 17 11A11980 IITA Kinur
13 PVA SYN 18 11A11981 IITA Kinur
14 PVA SYN 19 11A11982 IITA Kinur
15 PVA SYN 20 11A11983 IITA Kinur
16 PVA SYN 21 12C24231 IITA Kinur
17 PVA SYN 22 12C24232 IITA Kinur
18 AFLATOXIN SYN-Y2 11A11989 IITA Kinur
19 Acr. 91 Suwan 1-SR C1 IITA Kinur
20 Suwan 5 M02 Thailandia Mean
21 Sele M03 CYMMYT/Timor-Leste Kinur
22 Noi Mutin P07 Philipina/ Timor-Leste Mutin
23 Lokál Fatulurik M45 Timor-Leste Mean
24 Lokál Kakatua M47 Timor-Leste Mutin
Métodu ne‟ebé uza iha peskiza ida ne‟e mak; halo dezeñu ka mapa fatin peskiza,
prepara rai, sukat kantreru ho medida 5m x 5 m (25m2). Kada teste hala‟o ho dezeñu bloku
randomizadu ho replikasaun kompletu tolu, kada bloku iha 15 kantreru.
Parte Agronomia
Kuda fini musan rua kada rai kuak ho distánsia kuda 75cm x 25 cm. Semana rua
depois de kuda sura ai-horis iha kada rai kuak. Iha kantreru balu ne‟ebé la moris kuda fila fali
hodi nune‟e mantein populasaun ai-horis hanesan ba kada kantreru. Observasaun hala‟o
durante ai-horis moris to‟o kolleita
Hamoos du‟ut dala tolu iha époka ida, la uza adubus no la rega ho bee depende deit
ba udan been. Iha tempu kolleita peskizadór hamutuk ho asistente do kampu sura númeru ai-
horis depois sukat batar nia aas, konta fulin hafoin silu ho loke kulit.
Hotu tiha tetu kedas hodi hatene todan bokon/kantreru (kg), depois habai ho fulin no
tetu fila-fali hodi hatene kona-ba todan maran husi kada kantreru. Batar fulin hotu ne‟ebé
habai maran ona behu no tetu fila-fali hodi hatene todan musan/kantreru. Foti mos musan 100
hodi tetu para hatene todan husi kada variedade.
Parte koko sabór
16
Peskiza ida ne‟e aleinde buka hatene rezultadu produsaun husi kada variedade hirak
ne‟ebé prova, buka koko mos kona-ba sabór han. Kona-ba koko sabór han hili variedade oin
10 ne‟ebé mak fó produsaun di‟ak liu husi variedade hotu ne‟ebé koko. Atu bele hetan
preferénsia kona-ba sabór han di‟ak ka la‟e konvida to‟os na‟in sira (feto ho mane)
maizumenus 30-50 hodi partisipa koko sabor no fó preferénsia ba batar variedade oin-oin
ne‟ebé da‟an ona.
Dadus hotu ne‟ebé rekolla, tranfere ba iha programa exel hodi bele analiza uza
Genstat ho ANOVA. Iha analiza ida ne‟e variedade no bloku sai hanesan fatór. Wainhira CV
(%) sa‟e maka‟as bele uza covariate ho densidade ai-horis m2 atu hatun nia CV (%), aleinde
ne‟e, sei analiza mos kona-ba korelasaun no regresaun hodi buka hatene impaktu husi peskiza
ne‟e. Depois de analiza remata, hakerek relatóriu finál no aprezenta iha nível nasionál no
mos munisipál.
Iha Tabela 7 hatudu kona-ba fatin no tempu hala‟o teste. Dadus kona-ba udan been
iha Loes laiha tanba durante hala‟o teste laiha udan, so mahon been deit mak maka‟as.
Aleinde mahon been, fatin ne‟ebé uza ba teste ida ne‟e mos iha rai okos sei bokon hela tanba
iha fatin refere hetan udan antes kuda batar.
Tabela 7. Fatin no tempu hala‟o teste
Fatin Tempu
Númeru
variedade
Númeru
replikasaun Data kuda Data kolleita
Loron
kuda
to’o
kolleita
Udan
Been
Durante
Teste
(mm)
Reszultadu
Produsaun
(t/ha)
Betano
(Same) Bailoro 24 3 03-05-14 16-10-14 166 445 1.83
Loes
(Maubara) Bailoro 24 3 30-04-14 09-09-14 132 46.8 2.35
Rezultadu
Rezultadu analiza hatudu katak iha diferente signifikativa entre variedade ba rezultadu
produsaun (t/ha), komponente densidade ai-horis/m2 no musan 100 (g) (Tabela 8).
Komponente seluk la hatudu diferente signifikativa, maibé; wainhira analiza uza covariate
komponente seluk mos hatudu iha diferente signifikativa liuliu iha parte fulin kada hun, todan
kada fulin, no musan kada fulin. Entre variedade lokál hirak ne‟ebé uza, L.Fatulurik no L.
Kakatua fó rezultadu produsaun di‟ak liu sira seluk.
Tabela 8. Rezultadu produsaun batar adaptasaun tempu bailoro husi sentru peskiza
Loes, 2014
17
Variedade
Densidade
ai-horis (m2) Fulin/hun
Todan
kada
fulin(g) Musan/Fulin
Todan
musan
100 (g)
Prod.
(t/ha)
Covarite
(t/ha)
AFLATOXIN SYN-Y2 3.4 1.1 92.1 306.9 30 3.6 3.4
PVA SYN-6 F2 4.1 1.0 90.3 310.4 29 3.6 3.1
PVA SYN11 3.5 1.2 81.3 280.5 29 3.3 3.1
PVA SYN 19 4.7 1.0 72.0 248.6 29 3.3 2.9
PVA SYN-2 F2 3.6 1.1 78.6 251.4 31 3.0 2.8
Acr.91.Suwan 1-SR C1 2.9 1.2 85.0 267.6 32 2.9 2.8
PVASYN4 F2 3.1 1.1 83.0 270.7 31 2.8 2.7
PVA SYN 18 4.3 1.0 67.5 256.3 27 2.8 2.6
AFLATOXIN R Syn 2-
Y 3.7 1.0 74.9 267.6 28 2.7 2.6
PVA SYN-7 F2 3.7 1.0 69.3 228.8 30 2.7 2.6
L.Fatulurik 2.5 1.2 91.5 301.6 30 2.7 2.5
PVA SYN 17 3.4 1.2 64.8 223.3 29 2.6 2.4
SW5 2.6 1.2 80.0 286.0 28 2.5 2.4
PVA SYN 21 3.4 1.1 64.7 231.1 28 2.5 2.3
PVA SYN 22 3.6 1.2 61.3 221.8 28 2.5 2.3
Sele 2.2 1.3 89.7 310.7 29 2.4 2.2
PVA SYN 20 2.7 1.3 58.9 198.3 30 1.9 2.1
L.Kakatua 2.2 1.3 63.3 208.5 31 1.9 1.9
PVA SYN-10 F2 2.4 1.1 54.7 176.8 31 1.5 1.9
PVA SYN-9 F2 1.7 1.2 70.1 239.2 29 1.5 1.8
PVA SYN-3 F2 1.5 1.3 66.5 222.0 30 1.3 1.6
PVASYN1 F2 1.1 1.3 70.3 234.3 30 1.0 1.6
PVA SYN13 0.8 1.6 63.5 213.1 30 0.9 1.6
Noi Mutin 0.9 1.3 72.0 229.4 31 0.8 1.5
F.prob. <.001 0.209 0.05 0.07 <.001 <.001 0.029
Lsd (P<0.05) 0.93 ns ns ns 1.8 1.0 1.1
CV (%) 20 18 20 20 4 26 25
Preferénsia kona-ba koko sabór
Preferénsia husi to‟os na‟in sira ne‟ebé mai partisipa hodi koko sabór batar oin 10
husi variedade oin 24 ne‟ebé identifika katak fó produsaun di‟ak. Iha eventu koko sabór ida
to‟os na‟in sira hili ka gosta liu variedade AFLATOXIN SYN-Y2, Noi Mutin, PVA SYN-6
F2 no PVA SYN11. Dadus kona-ba to‟os na‟in hili la konsisténsia ba variedade sira seluk.
Total to‟os na‟in ne‟ebé partisipa iha loron vizita to‟os na‟in hodi fó preferénsia ba batar
variedade oinoin ne‟ebé teste iha sentru Loes hamutuk ema na‟in 32 (feto ho mane).
18
Tabela 9. Koko sabór iha sentru Loes, 2014
Variedade Fai Mamar (%) Fai Toos (%) Koko sabór (%)
Ema Hili
(%)
AFLATOXIN SYN-Y2 16 84 84 59
Noi Mutin 44 48 53 38
PVA SYN11 47 44 44 28
PVA SYN-6 F2 78 6 63 22
PVA SYN 19 75 13 32 9
Acr.91.Suwan 1-SR C1 13 72 22 9
PVA SYN 18 13 75 34 6
PVA SYN-7 F2 53 32 22 6
L.Fatulurik 59 16 28 6
PVA SYN 17 55 25 28 6
Sele 69 16 19 6
AFLATOXIN R Syn 2-Y 19 66 13 3
PVA SYN-2 F2 31 45 10 0
L.Kakatua 19 66 6 0
F.pro. <.001 <.001 <.001 <.001
Lsd (p<0.05) 21 21 21 15
CV (%) 105 100 130 220
Iha korelasaun entre ema hili ho sente sabór di‟ak iha sentru Loes tanba wainhira ema
hili bazeia ba sabór di‟ak maibé la indika feto ka mane (Figura 11).
Figura 11. Korelasaun entre ema hili (%) ho sabór (%)
Rezultadu analiza uza covariate hatudu katak iha diferente signifikativa entre
variedade ba rezultadu produsaun (t/ha), maibé; laiha diferente signifikativa iha komponente
seluk ba sentru peskiza Betano tempu bailoro 2014.
R² = 0.8465
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
0 10 20 30 40 50 60 70
% E
ma
Hili
% Sabor
19
Tabela 10. Rezultadu produsaun batar adaptasaun tempu Bailoro iha Betano, 2014
Variedade
Prod. (t/ha)
(Covariate)
Densidade
/m2 Fulin/hun
Todan fulin
1(g) Musan/fulin
Todan
Musan
100 (g)
Noi Mutin 2.71 2.87 0.87 95.20 304 31
PVA SYN-10 F2 2.63 3.62 0.87 89.80 297 30
PVA SYN-6 F2 2.48 4.24 0.72 93.30 326 29
PVA SYN 20 2.36 4.29 0.81 75.50 291 26
PVA SYN13 2.06 2.42 0.86 73.40 248 30
PVA SYN-9 F2 2.05 3.56 0.70 82.00 284 29
Acr.91.Suwan 1-SR C1 2.05 3.18 0.86 73.90 267 28
SW5 1.97 3.02 0.82 71.50 241 29
PVA SYN 17 1.97 3.98 0.74 78.00 282 27
PVASYN4 F2 1.93 3.49 0.79 76.30 245 30
L.Fatulurik 1.90 3.44 0.79 70.60 249 28
L.Kakatua 1.83 2.91 0.88 74.50 226 32
PVA SYN-3 F2 1.77 2.71 0.78 65.10 245 27
AFLATOXIN SYN-Y2 1.66 4.42 0.69 69.70 284 25
PVA SYN-7 F2 1.63 4.00 0.81 57.50 203 28
PVA SYN 18 1.62 3.24 0.77 63.70 234 27
PVA SYN 22 1.58 4.24 0.71 61.70 233 26
PVA SYN 21 1.56 2.98 0.79 68.60 260 26
Sele 1.54 3.31 0.71 64.00 217 29
AFLATOXIN R Syn 2-Y 1.52 3.69 0.68 64.70 214 30
PVASYN1 F2 1.47 2.00 0.72 64.50 214 30
PVA SYN 19 1.44 3.36 0.82 61.10 215 29
PVA SYN-2 F2 1.20 3.93 0.67 52.30 193 27
PVA SYN11 1.13 3.58 0.58 46.10 172 27
F prob. <.001 0.379 0.414 0.283 0.25 0.117
Lsd (P<0.05) 1.1 ls ls ls ls ls
Cv (%) 35 29 16 26 23 9
Iha Tabela 11 hatudu katak iha diferente signifikativa husi komponente hotu, maibé;
preferénsia husi to‟os na‟in sira kona-ba % sabór han no % hili la konsisténsia. Mezmu
nune‟e nota katak variedade PVA SYN 17, Noi Mutin, SW5, PVA SYN 20 nu‟udar hirak
ne‟ebé ema fai mamar no sabór di‟ak tanba ne‟e % ema hili barak. Variedade PVA SYN-10
F2 hatudu % fai toos aas liu, maibé; partisipante sira mos hili tanba iha sabór di‟ak. Númeru
agrikultór sira ne‟ebé mai partisipa iha loron vizita to‟os na‟in iha Betano hamutuk ema na‟in
52.
20
Tabela 11. Koko sabór batar ne‟ebé teste iha sentru peskiza Betano, 2014
Variedade
Fai Mamar
(%)
Fai Toos
(%)
% hili tuir
sabór
Ema Hili
(%)
Hili tuir jéneru (%)
Feto Hili
(%)
Mane
Hili (%)
PVA SYN 17 87 14 54 40 8 38
PVA SYN-10 F2 15 83 44 33 13 41
Noi Mutin 75 23 67 31 20 35
SW5 83 17 35 29 53 19
PVA SYN 20 60 40 35 27 27 27
PVASYN4 F2 44 58 42 21 33 16
PVA SYN-6 F2 8 92 23 10 7 11
PVA SYN13 27 73 35 6 0 47
PVA SYN-9 F2 85 15 19 4 0 5
Acr.91.Suwan 1-SR C1 12 89 21 0 0 0
F prob. <.001 <.001 <.001 <.001 0.021
Lsd (P< 0.05) 15 15 18 15 226
Cv (%) 80 79 124 190 188
Iha korelasaun entre ema hili no sente sabór di‟ak iha sentru peskiza Betano ba
variedade oin 10 husi variedade 24 ne‟ebé mak teste.
Figura 12. Persentajen hili Vs persentajen sabór iha sentru peskiza Betano, 2014
Rezultadu husi sentru fatin rua (Betano & Loes) hatudu katak iha interasaun ne‟ebé
signifikativa, maibé; iha variedade foun oin rua mak fó produsaun di‟ak liu hanesan PVA
SYN-6 F2 ho Aflatoxin SYN-Y2. Produsaun ki‟ik liu husi variedade foun mak PVA SYN1
F2, PVA SYN13 ho PVA SYN-3 F2.
R² = 0.6274
0
10
20
30
40
50
60
70
80
0 5 10 15 20 25 30 35 40 45
% E
ma
Hili
% Sabor
21
Tabela 12. Produsaun (t/ha) husi multi lokalizasaun 2 (Betano no Loes) tempu bailoro, 2014
Variedade Betano Loes
Média Prod.
(t/ha)
PVA SYN-6 F2 2.5 3.1 3.2
AFLATOXIN SYN-Y2 1.7 3.4 2.8
Acr.91.Suwan 1-SR C1 2.0 2.8 2.4
PVA SYN 17 2.0 2.4 2.4
PVASYN4 F2 1.9 2.7 2.4
PVA SYN 19 1.4 2.9 2.3
PVA SYN-7 F2 1.6 2.6 2.3
PVA SYN 20 2.4 2.1 2.3
L.Fatulurik 1.9 2.5 2.3
PVA SYN11 1.1 3.1 2.3
PVA SYN 22 1.6 2.3 2.2
PVA SYN-2 F2 1.2 2.8 2.2
AFLATOXIN R Syn 2-Y 1.5 2.6 2.2
PVA SYN 18 1.6 2.6 2.2
SW5 2.0 2.4 2.2
PVA SYN-10 F2 2.6 1.9 2.1
PVA SYN 21 1.6 2.3 1.9
SELE 1.5 2.2 1.9
PVA SYN-9 F2 2.1 1.8 1.8
L.Kakatua 1.8 1.9 1.7
Noi Mutin 2.7 1.5 1.6
PVA SYN-3 F2 1.8 1.6 1.4
PVA SYN13 2.1 1.6 1.2
PVASYN1 F2 1.5 1.6 0.9
F prob. <.001 0.029 <.001
Lsd (P<0.05) 1.1 1.1 1.3
Cv (%) 35 24 33
Rezultadu produsaun husi fatin rua hatudu la hanesan tanba iha Loes produsaun Noi
Mutin menus ho razaun katak densidade ai-horis menus, maibé; iha variedade oin rua deit
mak produsaun bo‟ot liu. Kompara ho sentru Betano, produsaun Noi mutin di‟ak liu duke
variedade sira seluk, ida ne‟e signifika katak laiha korelasaun entre produsaun (t/ha) husi
Betano kompara ho produsaun (t/ha) husi Loes (Figura 13).
22
Figure 13. Korelasaun husi produsaun (t/ha) ba fatin 2 (Betano & Loes) tempu bailoro, 2014
Konkluzaun
Teste replikadu batar adaptasaun ne‟ebé hala‟o iha sentru peskiza Loes no Betano iha
tempu bailoro, observa katak entre variedade la hatudu konsisténsia iha sira-nia rezultadu
produsaun (t/ha). Iha sentru Loes observa katak iha diferente signifikativa entre variedade ba
rezultadu produsaun (t/ha), maibé; la hatudu ba komponente sira seluk. Iha Betano, laiha
diferente signifikativa ba rezultadu produsan husi variedade hirak ne‟ebé teste. Koko sabór
ne‟ebé hala‟o iha sentru peskiza fatin rua hatudu iha diferente ba variedade ne‟ebé uza hodi
koko sabór, ida ne‟e mosu tanba bazeia ba rezultadu produsaun ne‟ebé mak di‟ak. Koko
sabór tuir jéneru hatudu katak iha diferente signifikativa entre feto ho mane iha sentru peskiza
Betano, maibé; laiha diferente entre feto ho mane ba koko sabór iha sentru peskiza Loes. Ida
ne‟e signifika katak feto ka mane hili hanesan deit. Variedade ida ne‟ebé mak presiza observa
profunda mak PVA SYN-6 F2 tanba aleinde nia produsaun di‟ak, hatudu mos sabór di‟ak iha
fatin rua.
Rekomendasaun
Bazeia ba rezultadu peskiza tinan 2014 tempu bailoro, hakarak rekomenda ba
programa refere no Diresaun Peskiza atu hala‟o kontinuasaun teste replikativu ba batar
adaptasaun uza variedade introdus no lokál tanba foin primeiru hala‟o teste adaptivu ba
variedade foun oin 19 ne‟ebé mai husi organizasaun IITA husi nasaun Nijéria.
2.2 Fehuk Midar
2.2.1 Teste adaptasaun fehuk midar iha sentru peskiza fatin lima
Prepara husi; Felisberto A. Soares, Leandro C. R. Pereira, João Bosco B. R, Denisia
Raquela S.Brito, Armindo Moises
Introdusaun
Fehuk midar (Ipomea batatas (L.) Lamb ) nu‟udar fonte ai-horis importante ba
produsaun hahan tanba iha ema barak mak utiliza fehuk midar ba nesesidade ai-han iha sira-
nia familia. Ai-horis fehuk midar mos toman ona no hatudu produsaun di‟ak iha Timor-Leste
R² = -1.667
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
1.0 1.2 1.4 1.6 1.8 2.0 2.2 2.4 2.6 2.8
Loe
s p
rod
(t/
ha)
Betano prod (t/ha)
Loes vs Betano prod. (t/ha)
23
tanba ne‟e iha agrikultór barak mak kuda iha sira-nia to‟os. Ohin loron, fehuk midar mos sai
ona nu‟udar hahan ida ne‟ebé famozu tebes iha komunidade sira-nia leet tanba iha tempu
dader bele konsumu ba matabisu, merenda iha lorokraik no nia tahan bele fila halo modo.
Dalaruma ema balu han fehuk midar durante dader to‟o kalan bainhira labele asesu ba ai-han
sira seluk ka iha periódu ai-han seluk la disponível. Ida ne‟e akontese liuliu iha fatin rurais
balu ne‟ebé hasoru problema kona-ba menus ai-han.
Ho razaun katak fehuk midar mos sai nu‟udar ai-han importante ida ba povu Timor-
Leste, presiza buka hasa‟e produsaun para komunidade sira bele hetan asesu koba-ba ai-han
ida ne‟e. Atu realiza ida ne‟e, to‟os na‟in sira iha Timor-Leste mos presiza hetan no utiliza
fini husi variedade ne‟ebé iha potensialidade di‟ak hodi hasa‟e rezultadu produsaun. Ho
hanoin ida ne‟e, Ministériu da Agrikultura serbisu hamutuk ho governu Australianu liu husi
programa Fini ba Moris/Seeds of Life (SoL) hatama mos fini fehuk variedade foun balu
ne‟ebé dezenvolve iha rejionál CIP nian iha Indonézia ne‟ebá hodi mai kuda koko hamutuk
ho variedade lokál atu nune‟e bele halo observasaun kona-ba adaptasaun ba kondisaun
ambiente Timor-Leste nian no mos avalia rezuladu produsaun.
Objetivu peskiza OFDT fehuk midar
Buka identifika variedade ai-horis fehuk ne‟ebé hatudu karaterístika di‟ak hodi bele
hasa‟e rezultadu produsaun atu nune‟e bele asegura seguransa ai-han iha rai laran.
Benefisiáriu
Liu husi atividade peskiza fehuk midar, buka atu agrikultór no familia umakain sira
bele hasa‟e koñesementu no asesu atu produs rasik hahan ne‟ebé presiza ba sira-nia uma kain
no bele rezolve mos problema menus ai-han.
Fatin no tempu peskiza
Peskiza ida ne‟e hala‟o iha sentru peskiza Betano (Manufahi), Loes (Liquiça),
Darasula (Baucau), Kinta Portugal (Aileu) no mos Ululefa (Maubisse). Peskiza ne‟e la uza
adubus no mos la rega ho bee. Peskiza ida ne‟e hahu hala‟o iha fulan Dezembru ho Janeiru
2013 no remata (kolleita) iha entre fulan Maiu ho Agostu 2014. Observasaun iha tempu
bailoro nian hahu kuda iha fulan Maiu no kolleita iha Outubru 2014 (ba Betano).
Materiál no ekipamentu
Materiál no ekipamentu ne‟ebé uza iha peskiza ida ne‟e mak; fini fehuk kain
variedade oin 15 no ekipamentu hirak hanesan; kanuru suru rai, enxada, tali rafia, kalen sapa
tau naran, kateri tesi kalen, katana, tudik, metru, regua, pilox, kadernu hodi rekolla dadus,
lapijeira, dasin tetu 50kg, spidol nsst.
24
Tabela 13. Fonte no variedade fehuk midar oin-oin ne‟ebé teste iha peskiza adaptasaun, 2004 Kódigu Variedade Fonte
H01(Cp1) Hohrae1 Indonézia
H02 (Cip6) Hohrae2 Indonézia
H03 (Cip7) Hohrae3 Indonézia
L.Mt
L.Mn
Lokál Mutin
Lokál Mean
Timor-Leste
Timor-Leste
L.Atb
L.Mn
L.Ls
L.Ulf
Cip65
Cip68
Cip70
Cip71
Cip72
Cip73
Cip76
Cip77
Cip78
Cip83
Lokál Atabae
Lokál Mean
Lokál Loes
Lokál Ululefa
CIP
CIP
CIP
CIP
CIP
CIP
CIP
CIP
CIP
CIP
Timor-Leste
Timor-Leste
Timor-Leste
Timor-Leste
Indonézia
Indonézia
Indonézia
Indonézia
Indonézia
Indonézia
Indonézia
Indonézia
Indonézia
Indonézia
Metodolojia
Métodu ne‟ebé uza iha peskiza ida ne‟e mak RCBD ho nia tratamentu variedade hamutuk 15 iha replikasaun 3,
númeru kantreru kada replikasaun hamutuk 15, total kantreru husi replikasaun tolu 45, luan kantreru 5m x 5m ba
sentru hotu so iha Ululefa mak uza medida kantreru 3m x 3m, distánsia kuda 1m x 0.50m, total ai-horis
50/kantreru no iha Ululefa ai-horis 18/kantreru.
Parametru/sasukat observasaun
Depois de kuda liu tiha loron tolu, ba observa fehuk nia moris atu nune‟e bele kuda fila-fali fehuk kain
balu ne‟ebé mate. Depois de ida ne‟e peskizadór sira halo oservasaun kona-ba moras no peste estraga, moris
buras ka la‟e iha kada semana tolu husi kuda to‟o kolleita. Bainhira atu kolleita sura total hun kada kantreru
antes ke‟e, konta isin kada hun (isin hun bo‟ot ho ki‟ik no mos tetu nia todan kada kantreru (kg), (isin dolar
bo‟ot, ki‟ik no mos tetu nia todan kada kantreru (kg) depois soma hamutuk, sura isin aat no moos depois hala‟o
kalkulasaun hodi hatene rezultadu produsaun (t/ha).
Loron vizita to‟os na‟in (field day)
Iha loron vizita ba to‟os na‟in sira, peskizadór hatudu diretamente fehuk midar nia isin
husi kada variedade ne‟ebé foin kolleita husi kada kantreru atu nune‟e to‟os na‟in sira bele
haree rasik fehuk nia isin. Depois fó mos oportunidade ba to‟os na‟in sira atu koko sabor
fehuk isin balu husi kada variedade ne‟ebé da‟an tasak ona no prepara keta-ketak ho naran
kódigu iha meja, hodi hatan no prense pergunta ne‟ebé iha. Sasukat ne‟ebé bai-bain uza hodi
fó valor ba preferénsia koko sabór mak; gostu, maran, rahun, be‟en no mos husu sira atu fó
preferénsia kona-ba variedade hirak ne‟ebé sira gosta liu. Husi variedade oin-oin ne‟ebé
observa, ikus mai husu partisipante sira atu hili oin tolu tuir sira-nia observasaun rasik. Kona-
ba atividade konvida to‟os na‟in sira hodi mai fó preferénsia ba fehuk midar ne‟ebé teste iha
tinan 2014 nian iha kada sentru peskiza hatudu iha Tabela 14 tuir mai.
25
Tabela 14. Númeru fehuk midar no total partisipante sira ne‟ebé mai fó sira nia preferénsia ba
fehuk midar variedade oin-oin iha kada sentru peskiza tinan 2014
Sentru peskiza Númeru variedade Númeru partisipante Partisipasaun feto (%)
Betano (U) 11 41 14
Betano (B)
Loes (U)
Ululefa (U)
11
11
10
41
41
16
17
31
1
Total 43 139
B = Bailoro U = Udan
Tempu kuda ho kolleita fehuk midar iha kada sentru no estasaun peskiza, tempu udan
no bailoro
Dadus hotu ne‟ebé rekolla kona-ba observasaun fehuk midar nian transfere ba
programa excel spreat sheet no analiza uza programa Genstat ed.16. Atu hatene kona-ba iha
diferente ka la‟e entre variedade, prova uza analiza variasaun (ANOVA) ho lsd (p< 0.05).
Tabela 15. Tempu kuda no kolleita fehuk midar iha kada sentru no estasaun peskiza, tempu
udan no bailoro, 2014
Fatin Tempu Númeru
variedade
Númeru
replikasaun Tempu kuda
Tempu
kolleita
Tempu
kuda
to'o
kolleita
Total udan
been (mm)
Média
prod.
(t/ha)
Aileu Udan 15 3 02/12/2013 15/07/2014 150 1045 4.81
Betano Udan 15 3 02/12/2013 29/05/2014 135 117 1.55
Betano Bailoron 15 3 14/05/2014 02/10/2014 148 255 7.48
Darasua Udan 15 3 17/12/2013 05/06/2014 140 212 1.05
Loes Udan 15 3 02/03/2014 07/09/2014 186 122 9.17
Ululefa Udan 15 3 24/01/2014 25/08/2014 194 1600 5.64
Rezultadu, komponente produsaun no vantajen produsaun bo‟ot liu lokál
Iha tempu kolleita, konta númeru ai-horis, no mos todan isin no total produsaun kada
kantreru ba variedade idaidak. Iha parte seluk termina kona-ba impaktu, dadus analiza husi
fatin peskiza idaidak ne‟ebé separadu no uza analiza ne‟ebé mak besik ho modelu ne‟ebé iha
Genstat Discovery Ed.16. Depende ba persentu husi liña ka koluna ne‟ebé impaktu ba nia
rezultadu, ho diferente teste ne‟ebé mak uza.
Rezultadu no vantajen produsaun liu média lokál
Rezultadu no vantajen produsaun liu média lokál husi fatin teste hotu hatudu iha
Tabela 16. Husi peskiza fatin hotu iha variasaun kona-ba rezultadu kolleita. Iha sentru
peskiza Loes ba tinan teste 2014 nian hetan rezultadu produsaun ne‟ebé aas liu fatin sira
seluk. Rezultadu produsaun ki‟ik liu observa iha estasaun peskiza Aileu. Em jerál, observa
katak, iha variasaun ba produsaun ne‟ebé aas entre sentru hotu, so iha sentru peskiza Ululefa
no Betano (B) mak laiha variasaun iha teste ida ne‟e.
26
Iha variedade oin rua mak hatudu média rezultadu ne‟ebé aas liu hotu husi sentru
peskiza fatin hotu mak Cip78 (9.9 t/ha) no Hohrae1 (7.1 t/ha). Produsaun aas segundu hetan
iha variedade Cip77 (6.9 t/ha) no mos Cip 83 (6.8 t/ha). Iha mos variedade lokál balu ne‟ebé
hatudu produsaun aas, maibé; so kuda iha fatin balun deit hanesan L. Ululefa (8.8 t/ha) foin
mak kuda deit iha Maubisse tanba ne‟e la inkkui. Iha tempu oin mai sei inklui mos variedade
lokál balu hanesan lokál Ululefa iha sentru peskiza hotu hodi bele halo observasaun profunda.
Rezultadu produsaun fehuk midar no vantajen produsaun liu média lokál tempu udan
no bailoro, 2014
Tuir rezultadu analiza hatudu katak iha diferente signifikativa ba rezultadu produsaun
(t/ha) entre variedade (Tabela 16). Husi variedade hirak ne‟ebé teste, fehuk midar ne‟ebé fó
rezultadu produsaun aas liu mak (Cip78 12.98 t/ha) kompara ho variedade seluk. Iha mos
variedade oin rua seluk ne‟ebé produsaun besik atu hanesan Cip78 mak Cip77 (9.54 t/ha) no
Cip83 (8.86 t/ha) tuituir malu.
27
Tabela 16. Rezultadu fehuk midar no vantajen produsaun, 2014 (U ho B)
U = Udan, B = Bailoro
Produsaun (t/ha)
%Vantajen produsaun
Variedade Betano
Betano
(B) Loes Darasula Ululefa Aileu
st.
dev
Média
prod.
(t/ha)
Vantajen
prod.
(%) Betano
Betano
(B) Loes Darasula Ululefa Aileu
CIP78 20 21.6 24.8 0.91 5.46 5.1 9.39 12.98 358 809 5310 428 -25 86 310
CIP77 16.8 12.3 15.5 1.24 6.10 4.9 5.74 9.45 234 664 2968 229 2 109 291
CIP83 13.8 13.3 15.3 0.97 6.84 3.0 5.58 8.86 213 527 3233 225 -21 168 139
L.Ululefa 8.77 0.00 8.77 174
L.Baucau 8.47 16.13 5.87 0.66 7.39 4.99 7.70 172 285 3933 25 -46 64 -100
Hohrae1 3.2 8.33 5.13 1.58 8.98 16.3 4.81 7.25 156 45 1983 9 30 64 1213
Hohrae3 7.8 5.92 13.0 1.19 5.37 4.7 3.56 6.33 123 255 1380 176 -2 46 281
CIP71 7.2 2.27 16.0 0.77 4.93 6.6 4.89 6.30 122 227 468 240 -37 46 435
L.Mutin 14.1 4.67 3.63 1.18 4.79 4.40 5.67 100 540 1068 -23 -3 130 -100
CIP72 5.93 0 12.6 1.05 5.65 7.2 4.16 5.41 91 170 -100 168 -14 130 483
Hohrae2 2.07 6.53 12.5 0.77 7.54 2.2 4.07 5.27 86 -6 1533 166 -36 -11 74
CIP73 7.47 9.93 2.56 0.87 2.90 5.1 3.10 4.81 70 240 2383 -46 -29 -100 312
CIP68 5.27 6.67 0.80 1.8 2.41 3.64 28 140 1568 -83 45
L.Foun 3.4 0.00 3.36 171
CIP70 2.4 0.27 5.73 1.15 2.52 4.8 1.91 2.81 -1 9 -33 22 -6 -2 287
CIP76 2 0.53 3.67 1.29 3.22 3.3 1.15 2.33 -18 -9 33 -22 6 25 164
CIP65 0 3.67 0.57 0.97 4.08 2.6 1.56 1.99 -30 -100 818 -88 -21 25 112
L.Atabae 1.16 1.2 0.04 1.20 -58 -5 0
F.prob. <.001 0.082 <.001 <.001 0.531 0.029
Lsd (P<0.05) 3.83 0.37 7.21 8.90 ls 6.90
Cv % 30 14 58 59 43 86
Média Fatin 8.32 7.75 9.79 1.05 5.64 5.25 3.76 6.31
Média Lokál 2.20 0.40 4.70 1.22 3.27 1.24 1.02 2.83
28
Rezultadu produsaun (t/ha) fehuk midar no komponente produsaun fehuk midar husi teste
replikadu, 2014
Média komponente husi replikasaun no sasukat ka parametru ne‟ebé maka hanesan parte
husi rezultadu husi produsaun. Rezultadu ne‟ebé mak hetan produsaun depende mos ba
komponente balun hanesan; númeru ai-horis/m2 sai nu‟udar terminasaun ba produsaun (t/ha). Iha
relatóriu ida ne‟e, akumula rezultadu ne‟ebé analiza husi sentru peskiza lima. Iha sentru peskiza
Aileu ho Baucau laiha diferente signifikativa ba analiza todan isin ida, hun/m2 no mos isin kada
hun. Iha sentru peskiza balu so iha komponente hun/m2
no balu deit mak hatudu diferente
signifikativa hanesan iha Betano (U) no Maubisse, Betano (B) ba isin/hun. Total isin mos
kontribui ba iha rezultadu produsaun katak, wainhira rezultadu produsaun fehuk midar sa‟e ka
tun bele depende no termina husi komponente hirak ne‟ebé iha.
Rezultadu produsaun no komponente produsaun fehuk midar husi teste replikadu iha
sentru peskiza
Observa katak iha diferente signifikativa entre sentru peskiza ba rezultadu produsaun
fehuk midar, exetu sentru peskiza Darasula.
Tabela 17. Rezultadu produsaun (t/ha) no komponente produsaun fehuk midar iha teste replikadu
tempu udan (U) no bailoro (B), 2014
Fatin Variedade
Prod.
(t/ha)
Todan
isin
ida (g) Hun/m2 Isin/hun
Prod.
(t/ha)
Todan
isin
ida (g) Hun/m2 Isin/hun
CIP65 2.63 120 1.68 1.32 0.6 79 0.72 0.97
CIP68 1.80 238 1.11 0.95
CIP70 4.80 67 1.81 3.68 0.57 58 1.15 1.15
CIP71 6.64 156 1.72 2.51 1.06 79 1.04 0.77
CIP72 7.23 121 1.63 3.93 1.39 87 1.17 1.05
CIP73 5.11 122 1.80 2.30 3.25 94 0.96 0.87
CIP76 3.27 91 1.51 1.62 0.97 104 1.00 1.29
CIP77 4.85 165 1.57 1.89 0.83 67 1.12 1.24
CIP78 5.09 178 1.60 1.75 0.62 46 1.27 0.91
CIP83 2.96 82 1.64 1.75 1.31 97 1.13 0.97
Hohrae1 16.28 259 1.96 2.91
Dar
asu
la 0.4 89 0.89 1.58
Ail
eu Hohrae2 2.16 95 1.57 1.57 1.87 100 1.37 0.77
Hohrae3 4.73 202 1.56 1.65 0.83 93 1.05 1.19
L.Atabae 1.24 43 1.45 2.58 0.72 80 1.16 1.16
L.Baucau 4.64 122 1.57 0.66
L.Mutin 1.74 108 1.88 1.18
L.Ululefa
L.Foun 3.36 99 1.79 1.89
Média 4.81 136 1.63 2.15 1.39 86.77 1.17 1.05
F prob. 0.029 ls ls 0.091 0.671 0.903 0.345 0.531
Lsd
(P<0.05) 6.90 0.49 0.49 1.82 ls ls ls ls
CV (%)
86 18 18 50 169 58 40 43
CIP65 0 0 1.51 0.00 0.57 70 1.56 0.40
CIP68 5.27 306 1.80 1.53 0.80 54 1.32 1.08
CIP70 2.4 130 1.68 1.45 5.73 187 1.39 2.09
29
CIP71 7.2 510 1.65 1.91 16.0 358 1.88 2.19
CIP72 5.93 384 1.67 1.73 12.6 154 1.55 5.32
CIP73 7.47 579 1.40 2.24 2.56 104 1.35 1.76 B
etan
o (
U) CIP76 2 179 1.61 1.62 3.67 361 1.43 0.82
CIP77 16.8 444 1.56 2.51
Lo
es 15.5 397 1.65 2.38
CIP78 20 477 1.44 2.68 24.8 521 1.59 2.94
CIP83 13.8 446 1.47 1.94 15.3 376 1.69 2.50
Hohrae1 3.2 493 1.77 1.55 5.13 203 1.65 1.72
Hohrae2 2.07 358 1.53 1.65
12.5 278 1.75 2.51
Hohrae3 7.8 609 1.57 1.69 13.0 363 1.43 2.50
L.Atabae 178
L.Baucau 8.47 178 1.56 2.19 5.87 163 1.15 2.40
L.Mutin 14.1 311 1.09 1.37
3.63 130 1.44 1.95
L.Ululefa
L.Foun
Média 7.77 348.88 1.55 1.74 9.17 247.93 1.52 2.17
F.prob <.001 0.001 0.082 0.004 <.001 0.038 <.001 <.001
Lsd
(P<0.05) 3.83 212.8 ls 0.73 8.99 275 0.27 1.31
CV (%) 30 33 14 24 59 66 11 36
CIP65 4.08 49 2 4.2 3.67 362 1.53 0.91
CIP68 6.67 306 1.60 1.59
CIP70 2.52 35.8 1.85 3.5 0.27 130 1.67 0.14
CIP71 4.93 66.6 1.93 4.17 2.27 510 1.27 0.34
CIP72 5.65 80.6 1.85 3.66 0.00 384 1.41 0
CIP73 2.9 41.2 1.82 3.51 9.93 579 1.47 1.21
CIP76 3.22 47.7 1.96 3.38 0.53 179 1.51 0.21
Ulu
lefa
CIP77 6.1 77.6 1.96 4.06 12.3 444 0.88 3.33
CIP78 5.46 95.7 1.93 3.09
Bet
ano
(B
) 21.6 477 1.84 2.52
CIP83 6.8 61.3 1.96 5.79 13.3 446 1.67 1.69
Hohrae1 8.98 82.1 2.00 5.35 8.33 493 1.67 1.06
Hohrae2 7.54 108 1.96 3.76 6.53 358 1.76 1.01
Hohrae3 5.37 72.7 2.00 3.72 5.92 609 0.64 1.76
L.Atabae
L.Baucau 7.39 80.4 1.93 5.29 16.1 178 1.20 5.17
L.Mutin 4.8 61.8 2.00 4.2 4.67 311 0.99 1.7
L.Ululefa 8.77 39.1 2.00 12.4
L.Foun
Média 5.64 66.64 1.94 4.67 7.48 384 1.41 1.51
F.prob. 0.002 0.003 0.056 <.001 <.001 0.001 0.002 <.001
Lsd
(P<0.05) 3.07 33.6 0.12 2.98 7.21 213 0.54 1.58
CV (%) 33 30 4 38 58 33 23 63
Iha korelasaun entre rezultadu produsaun ho todan isin ida ba fehuk midar iha sentru
peskiza (Figura 14). Todan isin ida sai nu‟udar determinasaun ka suporta maka‟as ba produsaun,
ne‟e akontese iha sentru peskiza Loes, Ululefa Aileu, Darasula no mos iha Betano tempu bailoro
30
(B).
Figura 14. Korelasaun entre rezultadu produsaun ho todan fehuk isin ida iha sentru peskiza Loes,
Ululefa, Betano (B), Aileu no Darasula 2014
Korelasaun entre rezultadu produsaun ho hun/m2
fehuk midar iha sentru peskiza
Hun/m2 sai hanesan sasukat importante ba produsaun fehuk midar (t/ha) ne‟ebé hala‟o iha
fatin haat. Observa katak, wainhira iha hun/m2 ne‟ebé barak, produsaun mos sa‟e (Figura 15).
Figura 15. Korelasaun entre rezultadu produsaun ho hun/m2 husi fehuk midar iha sentru Aileu,
Betano (U), Loes no Ululefa, 2014
Iha Figura 16 hatudu kona-ba korelasaun entre rezultadu produsaun ho isin/hun iha sentru
Darasula, Loes no Ululefa 2014. Wainhira produsaun sa‟e ka menus depende mos ba
komponente importante hanesan isin kada hun nsst. Isin kada hun barak rezultadu produsaun
mos sa‟e.
-5.00
0.00
5.00
10.00
15.00
20.00
25.00
30.00
0 200 400 600 800
Pro
d. (
t/h
a)
Todan isin ida (g)
AileuDarasulaBetano(U)LoesUlulefaBetanob(B)
R2 =0.33* R2 =0.42* R2 =0.02 R2 =0.71** R2 =0.71** R2 = 0.26*
-1.00
4.00
9.00
14.00
19.00
24.00
29.00
0.50 1.00 1.50 2.00 2.50
Pro
d. (
t/h
a)
Hun/m2
Prod. (t/ha) vs Hun/m2
AileuDarasulaBetano(u)LoesUlulefaBetano(B)
R2 = 0.39* R2 =0.06 R2 =0.25* R2 =0.31* R2 =0.25*
31
Figura 16. Korelasaun entre rezultadu produsaun ho isin/hun fehuk midar iha sentru Darasula,
Loes no Ululefa 2014
To‟os na‟in sira nia preferénsia kona-ba sabór han iha sentru peskiza Betano (Udan)
Teste sabór kona-ba fehuk midar ne‟ebé implementa iha tempu udan iha sentru peskiza
Betano hatudu katak agrikultór sira barak mak prefere liu variedade fehuk midar Cip73 (88%) ho
Cip83 (88%) tanba han senti gostu no rahun nune‟e mos tanba variedade rua ne‟e fó produsaun
aas.
Tabela 18. Preferénsia husi to‟os na‟in sira kona-ba koko sabór fehuk midar no rezultadu
produsaun iha sentru peskiza Betano
Variedade
Nú. fatin
teste
Nú.
Respondente Gostu (%)
La
Gostu
(%)
Maran
(%)
Rahun
(%)
Been
(%)
To'os
na'in
hili (%)
Prod.
(t/ha)
Cip68 5 3 42 59 7 17 93 7 6.67
Cip73 5 22 88 10 83 63 7 68 9.93
Cip77 5 7 51 49 32 29 61 17 12.3
Cip78 5 9 51 49 39 44 59 22 21.6
Cip83 5 26 88 10 78 66 10 63 13.3
Hohrae1 5 10 56 42 34 34 59 24 8.33
Hohrae2 5 11 61 39 73 54 17 27 6.53
Hohrae3 5 3 27 73 7 24 85 7 5.92
L.Bcu 5 10 37 61 51 29 54 24 16.1
L.Mut 5 16 49 51 27 37 66 39 4.67
F prob. <.001 <.001 <.001 <.001 <.001 <.001
L.s.d (P< 0.05) 0.37 0.370 0.350 0.372 0.342 0.339
Cv (%) 83 101 100 115 82 138
To‟os na‟in sira nia preferénsia kona-ba koko sabór fehuk midar no rezultadu produsaun
iha sentru peskiza Betano tempu bailoro.
Iha sentru peskiza Betano (B), to‟os na‟in sira hakarak no gosta ka hili variedade ne‟ebé
mak han senti gostu hanesan lokál roxu Baucau (90 %).
0.00
5.00
10.00
15.00
20.00
25.00
30.00
0.00 5.00 10.00 15.00
Pro
d. (
t/h
a)
Isin/hun
Aileu
Darasula
Betano(U)
Loes
Ululefa
Betano(B)
R2 = 0.24
R2 = 0.37* R2 = 0.01 R2 = 0.35* R2 = 0.37* R2 = 0.24
32
Tabela 19. Preferénsia husi to‟os na‟in sira kona-ba koko sabór fehuk midar no rezultadu
produsaun iha sentru peskiza Betano (B)
Variedade
Nú.
fatin
teste
Nú.
Respondente
Gostu
(%)
La gostu
(%)
Maran
(%)
Rahun
(%)
Been
(%)
To'os na'in
hili (%)
Prod.
(t/ha)
CIP68 5 13 48 53 25 35 68 33 5.27
CIP71 5 9 63 38 75 55 18 23 7.20
CIP72 5 2 28 73 8 25 85 5 5.93
CIP73 5 5 40 60 8 18 93 10 7.47
CIP77 5 6 35 63 50 28 55 13 16.8
CIP78 5 8 50 50 38 43 60 20 20.0
CIP83 5 9 50 50 30 28 63 20 13.8
H03 5 10 55 43 35 35 58 25 7.80
L.Bcu 5 34 90 8 85 63 5 85 8.47
L.Mut 5 27 88 10 80 68 10 68 14.1
F prob. <.001 <.001 <.001 <.001 <.001 <.001
Lsd (p<0.05). 0.204 0.202 0.185 0.206 0.182 0.172
Cv (%) 97 103 97 118 81 131
Iha sentru peskiza Betano hala‟o teste kona-ba koko sabór dala rua, katak iha tempu udan
no bailoro. Rezultadu kona-ba atividade ida ne‟e hatudu iha Figura 17. To‟os na‟in fó sira-nia
preferénsia no hili tuir han senti gostu no mos fehuk isin rahun.
Figura 17. Korelasaun entre gostu (%) no rahun (%) iha sentru peskiza Betano (U&B)
To‟os na‟in sira-nia preferénsia kona-ba sabór han fehuk midar no rezultadu produsaun
iha sentru pekiza Loes.
Liu husi atividade loron vizita to‟os na‟in hodi mai haree no fó preferénsia ba fehuk
midar variedade oin-oin ne‟ebé teste iha Loes hatudu katak to‟os na‟in sira barak liu
gosta/prefere variedade ne‟ebé mak rahun no han senti gostu (Tabela 20). Variedade ida ne‟ebé
mak gostu liu tuir sira-nia preferénsia mak lokál roxu Baucau. Husi total partisipante hirak
ne‟ebé mai, 78% hili variedade lokál roxu Baucau tanba rahun no han senti gostu liu se kompara
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
20 40 60 80 100
Go
stu
(%
)
Rahun (%)
Gostu (%) vs rahun(%) U & B
Betano(U)
Betano(B)
R2 = 0.84** R2 = 0.82**
33
ho variedade sira seluk. Maibé, iha Loes variedade lokál roxu Baucau fó rezultadu produsaun
ladún aas wainhira kompara ho rezultadu produsaun husi variedade sira seluk.
Tabela 20. To‟os na‟in sira-nia preferénsia kona-ba koko sabór fehuk midar no rezultadu
produsaun iha sentru peskiza Loes
Observa katak, to‟os na‟in sira ne‟ebé mai partisipa iha eventu koko sabór iha sentru
peskiza Loes, maioria prefere liu variedade ne‟ebé mak han senti gostu no rahun. Sira fó
komentáriu dehan fehuk midar nia isin ne‟ebé bainhira da‟an rahun no han senti gostu furak
tebes atu uza ba matabisu iha tempu dader no mos merenda iha lororaik.
Figura 18. Korelasaun gostu (%) no rahun (%) iha sentru peskiza Loes
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
0 20 40 60 80
Go
stu
(%
)
Rahun (%)
R2 = 0.60*
Variedade
Nú .
fatin
teste
Nú.
Respondente
Gostu
(%)
La
Gostu
(%)
Maran
(%)
Rahun
(%)
Been
(%)
To'os
na'in hili
(%)
Prod.
(t/ha)
CIP71 5 11 63 28 76 27 5 66 16.0
CIP72 5 6 48 44 20 15 51 24 12.6
CIP77 5 5 49 49 25 12 59 32 15.5
CIP78 5 8 61 32 32 20 32 29 24.8
CIP83 5 7 56 37 29 17 39 43 15.3
Hohrae1 5 7 58 37 20 18 51 24 5.1
Hohrae2 5 7 61 27 58 17 12 56 12.5
Hohrae3 5 4 66 15 43 10 17 51 13.0
L.Bcu 5 24 78 18 63 59 27 49 5.9
L.Mut 5 4 46 45 54 10 17 45 3.6
F prob. 0.111 0.012 <.001 <.001 <.001 <.001
Lsd (p<0.05) 0.213 0.202 0.201 0.209 0.188 0.167
Cv (%) 84 141 111 115 140 189
34
Tabela 21. To‟os na‟in sira-nia preferénsia kona-ba koko sabór fehuk midar no rezultadu
produsaun iha sentru peskiza Ululefa
Variedade
Nú. fatin
teste
Nú.
respondente
Gostu
(%)
La Gostu
(%)
Been
(%)
Maran
(%)
To'os na'in
hili (%)
Prod.
(t/ha)
CIP 72 5 0 25 75 75 25 0 5.65
CIP 77 5 1 56 44 63 38 6 6.10
CIP 78 5 0 31 69 50 50 0 5.46
CIP 83 5 1 44 56 75 25 6 6.84
Hohrae1 5 10 88 13 19 81 63 8.98
Hohrae2 5 3 88 13 19 81 19 7.54
Hohrae3 5 2 56 44 38 63 13 5.37
L.Baucau 5 10 100 0 38 56 63 7.39
L.Mutin 5 4 88 13 38 63 25 4.79
L.Ululefa 1 1 81 19 38 63 6 8.77
F.prob. <.001 <.001 0.003 0.003 <.001
Lsd (p<0.05) 0.2905 0.2905 0.3308 0.3317 0.2386
Cv (%) 63 121 105 87 171
To‟os na‟in sira hili variedade ne‟ebé mak han senti gostu no maran (figura 18) no husi
observasaun hatudu katak maioria hili variedade lokál roxu Baucau tanba han senti gostu no
maran liu duke variedade sira seluk.
Figura 19. Korelasaun gostu (%) no maran (%) iha sentru peskiza Ululefa
0
20
40
60
80
100
120
0 20 40 60 80 100
Go
stu
(%
)
Maran (%)
R2 = 0.56*
35
2.2.2 Analiza ba teste fehuk midar variedade oin-oin ne’ebé hala’o iha tinan no fatin barak
Fehuk midar variedade hamutuk oin 34 mak hili ona iha atividade peskiza adaptivu.
Variedade hirak ne‟e balu lokál ka iha nanis ona iha rai laran no variedade foun balu introdus
husi nasaun seluk hanesan mai husi Indonézia. Implementasaun teste fehuk midar ne‟ebé mak
programa MAP/SoL hala‟o durante periódu 2005-14 (tinan 9) iha fatin ne‟ebé mak la hanesan
(Aileu, Betano, Baucau x 2, Loes, no Maubisse).
Tabela 22. Teste replikadu variedade fehuk midar hotu-hotu, 2005-14 (pontu dadus 426)
Rezt.(t/ha)/ peskiza var. W06 AIL W06 BCU W06 MAL W07 AIL W07 BTN W07 MAL W08 AIL W08 BTN W08 BCU W08 MAL W09 AIL W09 LOE W09 MAL W09 BTN W09 BCU CIP02 2.0 0.0 1.4 13.5 0.6 2.6 6.2 9.5 CIP03 2.7 2.2 2.8 14.2 0.3 0.8 9.7 2.6 3.5 9.9 CIP05 2.8 10.6 0.1 0.4 15.6 0.2 0.8 CIP15 10.2 1.7 18.5 0.6 2.3 28.5 11.0 2.7 10.3 3.1 CIP04 2.0 34.9 0.3 28.4 11.4 6.9 10.4 10.2 30.0 4.4 18.1 9.7 CIP08 23.5 2.2 16.7 0.0 1.3 26.0 17.0 10.5 11.6 3.6 CIP17 11.1 0.1 42.4 0.7 0.3 17.9 0.5 2.9 11.1 9.7 1.6 4.4 3.9 Hohrae3 4.8 1.3 3.6 26.5 5.2 1.9 20.5 23.3 6.8 12.8 20.4 35.9 4.8 30.2 6.6 Hohrae2 24.1 4.8 5.6 23.9 1.7 2.7 23.7 8.1 5.7 9.8 18.7 24.3 5.6 15.6 4.8 Hohrae1 16.8 2.8 0.3 29.6 2.8 0.1 30.1 14.2 5.8 8.3 18.1 7.3 5.3 12.5 2.8 L. mean 0.7 9.8 16.1 1.7 3.5 0.6 5.2 0.5 L. mutin 0.6 2.4 8.7 25.3 1.9 26.7 0.9 32.9 0.7 Média lokál 10.9 0.7 2.4 9.3 1.3 13.0 20.7 1.8 5.3 8.7 2.2 0.6 19.0 0.6 Média fatin 10.9 1.8 22.0 20.8 1.3 13.0 20.7 8.5 5.3 8.7 26.7 15.9 3.7 15.6 4.0
Rezt.(t/ha)/ peskiza var. W10 AIL W10 BTN W10 LOE W10 BCU W11 AIL W11 BTN W11 LOE W11 BCU W12 AIL W12 BTN W12 LOE W12 BCU W12 MBS CIP04 12.7 2.8 1.4 2.5 7.1 1.9 CIP08 5.8 3.6 7.3 6.8 6.7 2.6 CIP17 11.4 1.1 10.5 2.9 Hohrae3 20.5 1 12.1 4.3 11.7 17 9.3 2.8 10.7 24.2 17.1 8.0 10.2 Hohrae2 11.4 1.1 7.6 6.3 14.3 12.1 2.9 3.9 8.5 16.0 4.3 10.8 20.5 Hohrae1 17.2 0.6 1.3 1.1 6.6 5.6 0.5 0.8 11.5 6.8 3.1 2.1 15.3 L. mean 28.2 2.1 2.4 0.4 L. mutin 10.4 2.9 0.1 0.1 11.8 11.8 9.5 1.5 12.0 L. atabae 15.4 1.4 6.5 0.8 9.8 9.8 2.8 0.4 7.5 8.4 3.4 1.2 5.1 CIP70 9.9 1.1 4 2.2 14.5 14.5 4.3 2.6 10 9.7 2.3 5.1 13.7 CIP72 3.7 11.4 12.8 2.9 33.2 33.2 13 1.1 3.2 23.6 26.7 2.9 7.0 CIP73 12.8 1.2 8.7 2.6 9.3 9.3 4.6 1.3 7.3 8.4 6.6 5.2 5.7 CIP76 4.5 1.3 7.2 1.5 6.9 6.9 2.1 0.6 4.5 7 3.5 3.6 3.2 CIP77 6.1 6.1 1.1 2.5 8.6 14.6 8.9 2.6 6.9 CIP78 0.8 0.8 0.4 0.2 4 21.6 14.3 0.8 14.1 CIP83 16.9 2.6 10.6 4.4 16.0 16.2 1.6 2.7 7.5 10.7 8.1 5.0 8.1 CIP64 0.6 2.5 0.8 CIP65 3.2 3.0 6.6 1.5 0.1 1.6 4.9 CIP66 4.6 CIP68 2.5 7.7 2.6 5.4 3.4 CIP71 1.7 8.6 32.8 14.7 6.1 19.3 18.5 5.7 12.5 Média lokál 18 2.1 3 0.4 4.8 10.8 2.8 0.4 7.5 8.9 3.4 1.3 8.5 Média fatin 12.4 2.3 6.3 2.6 8.4 12.5 5.1 2.6 7.0 12.4 9.0 4.0 9.9
36
Rezultadu
Dadus média rezultadu produsaun ne‟ebé halibur mai husi fatin ka sentru peskiza hotu.
Pakote dadus hotu (ambiente 40 no pontu dadus 512 mak 7.6 t/ha (st.dev = 6.8). Produsaun
média kuaze iha variasaun entre teste hotu komesa husi 4.1 t/ha (mínimu) to‟o 11.3 t/ha
(másimu) ba tempu udan iha tinan 2011 ho 2012 nian. Enkuantu sentru peskiza Betano durante
teste tinan tolu fó rezultadu 12 t/ha.
Variedade lokál foun no lokál Ululefa hetan rezultadu aas maibé uza deit iha sentru Aileu
no Ululefa. Variedade sira seluk, Hohrae 1,2,3 ne‟ebé lansa ona konsidera mos hanesan lokál i
to‟o agora sei mantein fó sira-nia média produsaun 12 t/ha ba leten durante teste. Variedade
Cip71 ho Cip78 mos identifika katak fó rezultadu ne‟ebé di‟ak no aas liu variedade sira seluk iha
fatin teste Betano no Loes 2013-14.
Iha gráfiku biplot tuir mai hatudu kona-ba rezultadu produsaun husi variedade oin 19 iha
ambiente ka fatin 12 ba tinan teste 2013-14. Iha gráfiku ne‟e variedade (kór matak/verde) no
fatin (kór azul) indika katak bainhira variedade ruma (kór verde) besik ba fatin ruma (kór azul)
signifika katak variedade refere manan ka fó produsaun di‟ak liu iha fatin ne‟e. Nu‟udar ezemplu
ida, rezultadu iha gráfiku hatudu mai ita katak variedade hirak hanesan Hohrae 2, lokál Baucau,
CIP71 CIP78, CIP83 adapta no fó produsaun di‟ak iha Baucau, Betano, Loes no Maubisse.
Variedade hirak ne‟ebé dok liu husi fatin mak hatudu katak la fó produsaun di‟ak, ezemplu mak
variedade CIP65, CIP76, CIP73 nsst. Hohrae1 dok husi variedade sira seluk no besik liu ba iha
fatin Aileu ne‟ebé signifika katak Hohrae1 sei fó rezultadu produsaun di‟ak liu kuandu kuda iha
fatin/altitude aas.
W13 AIL W13 BTN B 13 BTN W13 BCU W13 LOE W13 MBS W14AIL W14BTN B 14BTN W14LOE W14BCU W14MBS No Peskiza St. dev
Average yield (t/ha)
Yield adv.(%)
Hohrae3 5.27 12.6 13.1 1.56 20.3 5.4 4.7 1.57 5.92 13.0 1.19 5.37 34 5.19 5.9 -44 Hohrae2 8.4 7.36 8.65 2.06 15.1 15.1 2.2 1.53 6.53 12.5 0.77 7.54 34 4.36 6.0 -53 Hohrae1 23.1 3.53 14.1 1.20 12.3 11.9 16.3 1.77 8.33 5.13 1.58 8.98 34 6.33 7.2 -32 L. mean 13 7.57 10.3 -18 L. mutin 8.91 9.2 0.82 4.1 1.09 4.67 3.63 1.18 4.79 11 8.38 9.6 -10 L. atabae 3.16 5.07 0.44 1.2 1.16 16 7.39 7.0 -20 L. baucau 1.31 11.2 10.3 1.56 16.13 5.87 0.66 7.39 2 9.78 7.8 6 L. foun 25.2 3.4 2 9.99 11.3 8 L. seloi 9.37 1 7.42 9.0 -20 L. loes
1 7.77 9.0 -16 L. ululefa 13.9 8.77 2 9.97 10.2 8 CIP70 1.28 5.01 9.77 0.60 4.0 5.4 4.8 1.68 0.27 5.73 1.15 2.52 19 7.54 6.6 -19 CIP72 1.65 10.8 5.44 0.62 27.5 4.1 7.2 1.67 0 12.6 1.05 5.65 19 6.00 5.8 -35 CIP73 4.89 1.47 7.53 1.03 9.2 6.8 5.1 1.40 9.93 2.56 0.87 2.90 19 6.62 8.1 -29 CIP76 1.12 5.47 1.28 0.27 2.5 3.3 1.61 0.53 3.67 1.29 3.22 19 5.64 4.1 -39 CIP77 3.79 13.9 16.6 0.57 10 6.2 4.9 1.56 12.3 15.5 1.24 6.10 15 5.32 8.1 -43 CIP78 2.61 13.6 16.1 0.33 14.4 9.7 5.1 1.44 21.6 24.8 0.91 5.46 15 7.19 7.1 -22 CIP83 2.69 5.17 12.5 1.81 21.2 6.4 3.0 1.47 13.3 15.3 0.97 6.84 9 4.94 5.8 -47 CIP64
3 4.12 6.1 -56 CIP65 3.51 0.6 5.73 0.55 0.13 4.4 2.6 1.51 3.67 0.57 0.97 4.08 13 6.24 6.6 -33 CIP66 1 7.34 10.9 -21 CIP68 0.1 9.47 7.12 0.8 1.8 1.80 6.67 0.80 19 4.91 5.1 -47 CIP71 4.09 21.1 12.6 1.53 18.9 18.2 6.6 1.65 2.27 16.0 0.77 4.93 16 6.92 8.1 -25 Média lokál 17.3 6.0 7.1 0.9 11.2 9.4 2.3 1.3 10.4 4.8 1.0 7.0 8.5 9.3 Média fatin 6.8 7.8 9.9 1.0 11.8 8.3 4.8 1.6 7.5 9.2 1.0 5.6 13.8 6.8 7.6
37
Figura 20. Analiza biplot kona-ba korelasaun variedade fehuk midar oin 15 iha ambiente 12
(pakote 1), 2013-14
Konkluzaun
Teste ne‟ebé hala‟o ba variedade fehuk midar oin 34 (foun 31 no lokál 3) durante tinan
sia nia laran observa katak iha variedade oin 25 husi total ne‟ebé iha hatudu susesu di‟ak. Pontu
dadus ne‟ebé halibur ona husi kada fatin no époka kuda tinan-tinan ba teste fehuk midar hamutuk
512. Em jerál, observa katak iha diferente signifikativa entre variedade kona-ba sira-nia
karaterístika no adaptasaun ba ambiente oin-oin iha rai laran.
Variedade Hohrae1 no Hohrae2 ne‟ebé mak lansa ona, sei nafatin mantein hatudu/fó
rezultadu produsaun óptimu kuaze iha fatin hotu. Variedade foun tolu Cip71, Cip78 no Cip83
durante teste hatudu produsaun aas liu se kompara ho variedade sira seluk. Iha karaterístika kór
úniku (laranja) husi variedade Cip83 tanba kontem vitamina A ne‟ebé di‟ak tebes ba saúde matan
karik ita konsume. Aleinde ne‟e, variedade kór roxu foti husi Baucau (lokál Baucau) mos iha
potensiál di‟ak tebes tanba kontem antioxidant ne‟ebé di‟ak tebes ba saúde liu-liu kontra veneno
ruma iha ita nia isin. Variedade lokál Baucau mos iha potensiál tebes atu habelar ba to‟os na‟in
sira tanba maioria partisipante sira ne‟ebé mai tuir loron vizita to‟os na‟in (field day) hodi fó
preferénsia ba variedade fehuk midar oin-oin ne‟ebé durante ne‟e teste gosta no hili liu mak
variedade refere.
38
Rekomendasaun
Bele hili variedade Cip71, Cip78 no cip83 no lokál roxu Baucau hodi bele hala‟o teste
kontinuasaun iha to‟os na‟in sira-nia to‟os liu husi atividade peskiza OFDT. Rekomenda mos atu
kontinua habarak fini iha sentru peskiza atu nune‟e to‟os na‟in sira bele asesu fini karik
disponível atu lansa variedade hirak ne‟ebé identifika ona katak iha pontensiál di‟ak.
2.2.3 Teste no demonstrasaun fehuk midar iha agrikultór sira-nia to’os (OFDT), 2013-14
Prepara husi: António do Rego, Apolionario Ximenes, Abríl Fatima, Amandio da Costa, Inacio Pereira, Jorge
Amaral, Julieta Lidia, Luis Fernandes, Luis da C. Patrocino, Leão Mauleto, Maria Martins, Mario Tavares
Abstratu
Fehuk midar (Ipomoea batatas L.) hanesan ai-han númeru 3 iha Timor-Leste depois de
hare no batar. Peskiza OFDT fehuk midar hala‟o ho objetivu koko adaptasaun ba fini fehuk
midar ne‟ebé introdus husi Indonézia hanesan CIP72, CIP83 Hohrae 3 ne‟ebé lansa ona husi
Ministériu da Agrikultura e Peskas, lokál roxu Baucau no lokál to‟os na‟in sira-nian ne‟ebé iha
nanis ona iha sira-nia to‟os. Atividade ida ne‟e buka identifika fini fehuk midar ida ne‟ebé maka
bele adapta di‟ak ho ambiente Timor-Leste nian no fó produsaun ne‟ebé aas. Peskiza ida ne‟e
hahu hala‟o iha fulan Outubru liu husi identifika fatin, fahe informasaun ba to‟os na‟in sira, sukat
fatin demonstrasaun. Fehuk midar kuda hahu fulan Janeiru 2014 no kolleita iha fulan Abríl 2014.
Observasaun hala‟o ba elevasaun, pH rai, testura rai, topografia, kór rai, kondisaun ai-horis,
númeru ai-horis, númeru isin kada hun 5, todan isin husi hun 5 (kg), kondisaun isin husi hun 5,
no isin kada hun. Dadus observasaun hotu foti uza protokolu no telefone hodi haruka ba ODK liu
husi internet. Dadus observasaun hotu ne‟ebé iha tranfere ba excel no analiza uza programa
Genstat ed.16. Analiza hala‟o ba produsaun (t/ha) no konponente produsaun hun/m2, isin/hun,
todan/isin ida (g), impaktu ZAE, pH, testura rai, kór rai, topografia. Rezultadu produsaun fehuk
midar aas liu mak Hohrae 3 (15.2 t/ha), CIP 83 13.2 t/ha, lokál Baucau 10.0 t/ha, CIP 72 5.8 t/ha
no lokál2.7 t/ha.
Intrudusaun
Fehuk midar (Ipomoea batatas L.) hanesan ai-han importantante númeru 3 ba populasaun
Timor-Leste depois de ai-horis hare no batar. Iha Timor-Leste ema balu uza fehuk midar nia isin
nu‟udar ai-han prinsipál nune‟e mos tahan no dikin ne‟ebé nurak uza ba modo. Fehuk midar nia
isin no tahan bele uza mos hodi fó han animal hakiak hanesan fahi nsst. Iha nasaun seluk hanesan
Idonézia, Tailándia nsst uza fehuk midar nia isin la‟os deit atu han maibé hodi halo mos buat
seluk, hanesan; kripik, sprite ka cocacola. Fehuk midar sai hanesan ai-han importante tanba iha
fehuk midar nia isin no tahan ne‟ebé nurak kontem vitamina no beta carotene (fehuk kór kinur ka
laranja) ne‟ebé di‟ak ba saúde.
Selesaun ba fehuk midar variedade hotu ne‟ebé kuda iha OFDT ne‟e hala‟o ona iha
sentru peskiza Aileu, Betano, Darasula, Loes no Ululefa. Variedade hirak ne‟ebé lori ba kuda
koko iha agrikultór sira-nia to‟os nu‟udar variedade ne‟ebé hetan rekomendasaun husi
peskizadór sira iha sentru peskiza. Fehuk midar variedade foun hirak ne‟e koko hamutuk ho
39
variedade Hohrae 3 ne‟ebé MAP lansa ona, lokál roxu husi Baucau no variedade lokál seluk tan
ne‟ebé kuda tinan barak ona iha agrikultór sira nia to‟os.
Objetivu
Peskiza OFDT fehuk midar hala‟o ho objetivu; atu koko kona-ba adaptasaun husi fehuk
midar variedade foun ne‟ebé mai husi rai liur ba iha kondisaun klíma Timor-Leste nian. Atu
buka hatene variedade fehuk midar ida ne‟ebé mak fó produsaun aas no hatudu karaterístika
di‟ak liu ba to‟os na‟in sira hodi hasa‟e seguransa ai-han no aumenta rendimentu.
Materiál
Materiál ne‟ebé uza iha peskiza OFDT fehuk midar tinan 2013-14 mak tali raffia, pregu,
protokolu, lapijeira, spidol, katana, telefone foti dadus (smart phone), metru, dasin, pH soil test
kit, pineira 2mm, saku, fini fehuk midar variedade foun no lokál; (lokál Baucau roxu, Hohrae 3,
CIP 83, CIP 72 no variedade lokál ida seluk ne‟ebé iha nanis ona iha agrikultór sira nia to‟os).
Métodu
Métodu ne‟ebé uza iha peskiza OFDT fehuk midar 2013-14 hanesan mos ho métodu
peskiza ne‟ebé uza iha peskiza OFDT ba ai-horis sira seluk iha tinan hirak antes. Baibain molok
estabelese atividade peskiza OFDT presiza identifika uluk fatin peskiza, fahe informasaun ba
to‟os na‟in sira, sukat fatin demonstrasaun, kuda, hala‟o observasaun no kolleita. Atu hatene
kona-ba karaterizasaun husi fatin esperimentu presiza hala‟o observasaun/sukat pH rai,
elevasaun, testura rai, kór rai, klase rai (rai lolon/tetuk ka foho leten). Ba ai-horis hala‟o
observasaun kona-ba; moris buras ka lae, moras ka pesti ruma ataka ka lae no sst. Bainhira atu
kolleita, tetu todan isin husi ai-horis amostra (sample) hun lima, konta total isin husi sample hun
lima ne‟e, sura isin kada hun no tetu isin hotu husi ai-horis sample lima depois kalkula (halo
konversaun) hodi hatene rezultadu produsaun (t/ha).
Informasaun seluk kona-ba latitude, longitude, no elevasaun rekórda ba fatin peskiza hotu
uza channel GPS receiver (Garmin ETrex) ho presizaun (accuracy) ± 4m. Aleinde ne‟e, define
mos kona-ba klase rai iha kada fatin hanesan orientasaun husi fatin peskiza. Atu identifika kona-
ba fatin estabelesimentu depende ba elevasaun husi kada fatin ne‟ebé aloka ona tuir Zona Agro-
Ekolójiku (ZAE). Tuir ARPAPET (1996) númeru ne‟ebé fó ba ZAE hahu husi 1 to‟o 6. Númeru
1 iha parte tetuk kosta norte no númeru 6 iha parte tetuk kosta súl.
Tabela 23. Definisaun zona agro-ekolójiku 6 iha Timor-Leste.
ZAE Área (Inglês) Elevasaun
1 Northern coast 0-100 m
2 Northern slopes 100-500 m
3 Northern uplands >500 m
4 Southern uplands >500 m
5 Southern slopes >500 m
6 Southern coast 0-100m
Atu hatene kona-ba pH rai presiza foti amostra/sample rai husi kada kantreru no depois
ta‟es hodi hasai tiha fatuk, rai kafuak bo‟ot nsst. Rai ho kuantidade uitoan tau iha sapa nia laran
no depois kahur ho líkuidu indikadór. Wainhira kahur hotu tiha, aumenta tan ahu mutin ba iha rai
ne‟ebé kahur ona ho líkuidu (kari iha leten). Valór pH identifika liu husi halo komparasaun ba
kór rai ne‟ebé hatudu ho kór ne‟ebé iha surat tahan indikadór.
40
Testura rai halo estimasaun uza métodu koko rai nia fita, típu letra U no modelu dose
donat. Antes atu koko, ta‟es uluk rai liman isin ida no depois aumenta bee (tuir presiza) hodi kria
mall hanesan dose bolus. Rai bokon ida ne‟e forma nia típu hanesan bola kabuar, no depois tenta
atu forma fita ka típu letra U. Fita nia naruk (cm) sukat no kompara ho tabela referénsia ka
indikadór testura rai ne‟ebé peskizadór sira lori ba iha to‟os. Maneira ida ne‟e bele ona sai
hanesan indikadór hodi bele deskreve testura rai.
Analiza Dadus
Dadus hotu ne‟ebé rekórda ho protokolu ka telefone (smart phone) transfere ba programa
MS Excel database antes transfere ba Genstat hodi analiza. Modelu analiza kona-ba komponente
produsaun husi variedade idaidak inklui total isin kada hun 5, númeru isin kada hun, todan isin
kada hun 5 (Kg), todan kada isin no produsaun (t/ha). Peskizadór sira toma responsabilidade hodi
analiza dadus ne‟ebé iha no hakerek relatóiu tuir idaidak nia responsibilidade ba kada ai-horis.
Supervizór ka koordenadór iha diresaun peskiza MAP toma responsibilidade atu halibur relatóriu
hotu husi kada peskizadór no edit hodi forma iha kada pájina iha relatóriu anuál atividade
peskiza MAP nian.
Rezultadu Peskiza
Husi atividade ida ne‟e hatudu katak, peskiza OFDT fehuk midar iha tinan 2013-14
hamutuk fatin 74 iha postu administrativu 15 munisípiu hitu ho kondisaun ambiente la hanesan.
Ambiente peskiza OFDT fehuk midar
Elevasaun
Fatin teste ba OFDT fehuk midar implementa iha ambiente (testura rai, pH rai, elevasaun
no topografia ne‟ebé la hanesan). Tuir lista ne‟ebé rekórda molok implementa, iha fatin (to‟os)
hamutuk 74 ne‟ebé inklui iha postu administrativu 15 husi munisípiu hitu mak hanesan; Aileu
(Aileu Vila, Laulara, Lequidoe no Remixio), Ainaro (Maubesi), Baucau (Baucau vila, Vemasse
no Venilale), Bobonaro (Balibo no Maliana), Liquiça (Liquiça Vila), Manufahi (Alas no Same)
no Viqueque (Ossu no Viqueque Vila). Maioria hatudu katak fatin estabelesimentu ba atividade
OFDT barak liu (22%) iha elevasaun entre 0 – 100m no tuir fali iha elevasaun entre 100 – 200m
(22%). Iha fatin ne‟ebé elevasaun aas liu husi 1000 – 1100 númeru fatin OFDT fehuk midar
menus husi 9% (Tabela 24).
41
Tabela 24. Distribuisaun fatin OFDT fehuk midar tuir elevasaun, 2013-14
Elevasaun (m) Númeru fatin
Persentu
(%)
0 - 100 16 22
100 - 200 12 16
200 - 300 2 3
300 - 400 3 4
400 -500 2 3
500 - 600 10 14
600 -700 1 1
700 - 800 4 5
800 - 900 7 9
900 - 1000 5 7
1000 - 1100 7 9
1100 - 1200 2 3
1200 - 1300 3 4
Total 74 100%
Fatór hirak ne‟ebé afeta produsaun fehuk midar iha teste OFDT 2013-14
Fatór oin-oin ne‟ebé sai hanesan determinante ba rezuldatu produsaun fehuk midar mós
observa iha teste ida ne‟e. Husi rezultadu analiza hatudu katak, entre fatór hirak ne‟ebé iha, so
iha balu deit mak hatudu nia impaktu signifikativa no mos interasaun (√) ba rezultadu produsaun
fehuk midar no balu seluk lae (Tabela 25).
Tabela 25. Fatór oin-oin ne‟ebé afeta produsaun fehuk midar OFDT, 2013-14
Fatór
F prob.
2013-14 Signifikativa
Variedade <.001
Munisípiu <.001
Variedade . Munisípiu <.001 Iha interasaun
Postu. Adm <.001
Variedade .postu adm. <.001 Iha interasaun
ZAE <.001
Variedade . ZAE <.001 Iha interasaun
Klase rai lolon 0.003
Variedade . klase rai lolon 0.772 Laiha interasaun
Kór rai 0.239 Ls
Variedade .kór rai 0.996 Laiha interasaun
Testura rai <.001
Variedade .testura rai 0.56 Laiha interasaun
Topografia 0.004
Variedade .topografia 0.225 Laiha interasaun
pH <.001
Variedade .pH 0.933 Laiha interasaun
Rezultadu analiza hatudu katak, iha diferente signifikativa entre variedade fehuk midar
ne‟ebé teste ba rezultadu produsaun (t/ha). Entre variedade hirak ne‟ebé teste iha postu adm. 15,
variedade Hohrae 3 fó rezultadu produsaun signifikativa aas liu duke variedade sira seluk iha
postu adm. 10 no iha fatin lima deit mak variedade seluk hatudu rezultadu ne‟ebé aas liu mak iha
42
Maubisse, Remexio, Ossu, Venilale ho Viqueque vila. Se kompara rezultadu produsaun (t/ha) ba
fehuk midar OFDT 2013-14 tuir fatin, postu adm. Same vila (34.4 t/ha) no Alas (24.9 t/ha) di‟ak
liu hotu postu adm. sira seluk. Variedade seluk ne‟ebé hatudu produsaun aas tuir Hohrae 3 mak
CIP 83 (10 t/ha) no lokál roxu Baucau (8.7) (Tabela 26).
Tabela 26. Produsaun (t/ha) fehuk midar OFDT tuir variedade no postu adm. 2013-14
Postu Adm.
Variedade
CIP72 CIP83 Hohrae 3 L.Bcu Lokál Média prod.kada
fatin
Same 10.5 34.4 35.7 14.2 8.5 20.7
Alas 13.4 24.9 34.9 11.4 8 18.5
Remixio 15.5 7.9 21.3 22.9 3.7 14.3
Balibo 9.7 16.5 16 12.3 7.8 12.5
Viqueque Vila 8 16.4 10.8 5.2 * 10.1
Vemasse 5.8 13.2 15.2 10.1 2.7 9.4
Laulara 9.4 8 14 11.9 3 9.3
Baucau Vila 5.9 6.6 12.3 5.4 3.5 6.7
Liquidoe 7.1 4.9 10.5 7.8 1.6 6.4
Aileu Vila 3.6 4.7 5.9 6.7 4.3 5
Liquiça Vila 3.6 4.8 5.2 * 3.9 4.4
Maliana 3.5 4.9 6.7 3.9 3.2 4.4
Ossu 2.3 4.7 4.3 4.6 5.5 4.3
Venilale 5 4.4 3.2 4.1 * 4.2
Maubisse 3.2 1.9 2.7 1.3 3.7 2.6
Média var. 7.1 10 13.2 8.7 4.6
F.Prob. <.001
Lsd (p<0.05) 8.47
Cv (%) 67
Iha interasaun entre variedade ho munisípiu ba rezultadu produsaun fehuk midar (Tabela
27). Variedade ne‟ebé fó produsaun aas iha postu adm. nafatin mantein rezultadu aas wainhira
analiza tuir munisípiu. Entre munisípiu hitu, Manufahi hatudu rezultadu produsaun (t/ha) aas liu
munisípiu seluk. Husi variedade lima ne‟ebé kompara, média rezultadu produsaun aas liu nafatin
mantein husi variedade Hohrae 3 (12.1 t/ha) tuir fali CIP 83 (10.2 t/ha) no lokál roxu Baucau (7.9
t/ha). Variedade ne‟ebé hatudu rezultadu média produsaun ki‟ik liu wainhira analiza tuir
munisípiu mak lokál to‟os na‟in sira-nian rasik (4.8 t/ha).
43
Tabela 27. Rezultadu produsaun (t/ha) ba fehuk midar tuir munisípiu, 2013-14
Munisípiu Variedade
CIP72 CIP83 Hohrae 3 L.Bcu Lokál Média fatin
Manufahi 12 29.7 35.3 12.8 8.2 22.5
Bobonaro 7.5 12.4 12.7 9.4 6.2 10.5
Aileu 8.8 6.7 12.9 12.2 3.3 10.2
Baucau 5.5 8.1 9.4 6.6 2.9 7.4
Viqueque 4.0 8.0 6.2 4.8 5.5 5.8
Liquiça 3.6 4.8 5.2 * 3.9 4.5
Ainaro 3.2 1.9 2.7 1.3 3.7 2.3
Média var. 6.4 10.2 12.1 7.9 4.8
F.Prob. <.001
Lsd (p<0.05) 2.17
CV (%) 78
Laiha interasaun signifikativa entre variedade ho klase rai lolon. Maibé, klase rai lolon
iha impaktu ne‟ebé signifikativa ba rezultadu produsaun (t/ha) fehuk midar (Tabela 28). Média
produsaun fehuk midar signifikativa aas liu hetan iha rai/fatin ne‟ebé % hali‟is > 30% (12.7 t/ha).
Iha fatin ne‟ebé % hali‟is menus husi entre 15-30% hatudu média produsaun ki‟ik liu (1.7 t/ha).
Tabela 28. Impaktu klase rai lolon ba produsaun fehuk midar OFDT 2013-14
Klase rai lolon/hali’is (%) Produsaun (t/ha)
0-2% 9.6
2-5 % 6.7
5-8% 7.2
8-15% 8.0
15-30% 1.7
>30% 12.7
F.Prob. 0.772
Lsd (p<0.05) 0.003
CV (%) 94
Observasaun kona-ba kór rai, hatudu katak laiha diferente signifikativa entre kór rai oin-
oin ba rezultadu produsaun fehuk midar.
44
Tabela 29. Impaktu kór rai ba média produsaun fehuk midar OFDT 2013-14.
Kór rai Produsaun (t/ha)
Malahuk 7.7
Kór kafe 9.7
Mean 7.8
Metan 8.9
F.prob. 0.239
Lsd (p<0.05) ls
CV (%) 95
Rezultadu analiza hatudu katak iha diferente signifikativa entre topografia oin-oin ba
rezultadu produsaun fehuk midar (Tabela 30). Entre topografia tolu ne‟ebé observa hatudu katak,
fehuk midar ne‟ebé kuda iha rai tetuk fó rezultadu produsaun di‟ak liu duke kuda iha rai lolon ka
teras.
Tabela 30. Impaktu topografia ba média produsaun fehuk midar OFDT 2013-14
Topografia Produsaun (t/ha)
Rai lolon 7.3
Rai tetuk 10.1
Teras 7.0
F.prob. 0.004
Lsd (p<0.05) 2.61
CV (%) 93
Laiha interasaun signifikativa entre variedade ho testura rai. Maibé, idaidak fó impaktu
signifikativa ba produsaun fehuk midar (Tabela 31). Média produsaun fehuk midar signifikativa
aas liu (16.2 t/ha) hetan iha rai ho testura Heavy clay. Entre testura rai hirak ne‟ebé observa,
testura rai loam fó produsaun fehuk midar ki‟ik (5.4 t/ha).
Tabela 31. Impaktu testura rai ba média produsaun fehuk midar OFDT, 2013-14
Testura-rai (Inglês) Prod. (t/ha)
Loam 5.4
Fine Clay 7.8
Clay Loam 8.1
Sandy Loam 9.7
Silty Loam 10.6
Heavy Clay 16.2
F.prob. <.001
Lsd (p<0.05) 3.24
CV (%) 91
Laiha interasaun signifikativa entre variedade ho pH rai. Maibé, pH rai no variedade
idaidak iha impaktu signifikativa ba produsaun fehuk midar (Tabela 32). Produsaun fehuk midar
aas liu (17.2 t/ha) observa ba variedade Hohrae 3 iha pH rai 7.5. Hohrae 3 fó produsaun di‟ak iha
pH rai hotu-hotu, exetu iha pH 8.5. Iha rai ho pH entre 5.0 to‟o 8.0, Hohrae 3, CIP 83 no lokál
Baucau fó produsaun di‟ak, maibé; iha pH 8.5 hotu-hotu fó produsaun ne‟ebé ki‟ik liu.
45
Tabela 32. Impaktu husi pH rai ba produsaun fehuk midar OFDT, 2013-14
Variedade
pH rai
5.0 5.5 6.0 6.5 7.0 7.5 8.0 8.5
CIP 72 6.4 9.7 5.3 4.7 7.8 9.5 6.4 3.4
CIP 83 7.7 9.0 8.6 7.3 8.4 16.4 15.0 4.9
Hohrae 3 11.8 15.6 10.2 7.6 13.0 17.2 14.1 4.1
L.Baucau 12.1 12.1 7.8 5.3 8.9 11.1 10.2 4.7
Lokál 1.4 4.0 3.0 4.2 5.4 8.6 6.0 4.9
F.Prob. 0.978
Lsd (p<0.05) ls
CV (%) 91
Iha Figura 20 hatudu kona-ba produtividade husi variedade Hohrae 3, CIP 83 no lokál
Baucau iha kondisaun pH rai oin-oin.
Figura 21. Impaktu pH rai ba produsaun fehuk midar OFDT, 2013-14.
Iha interasaun signifikativa entre variedade ho Zona Agro-ekologiku (ZAE) ba rezultadu
produsaun fehuk midar (Tabela 33). Média produsaun fehuk midar tuir ZAE hatudu katak, husi
ZAE 6 ne‟ebé iha, produsaun aas liu hetan iha ZAE 6 (16.3 t/ha) no ZAE 1 (10.8 t/ha). Maioria
variedade Hohrae 3, CIP 83 no lokál Baucau fó produsaun di‟ak iha ZAE 6,1,2 no 3) no ki‟ik liu
iha ZAE 4, tanba iha ZAE 4 elevasaun aas no malirin liu ne‟ebé ladún favorese ba produsaun
fehuk midar.
1
3
5
7
9
11
13
15
17
19
0 2 4 6 8 10
Pro
d. (
t/h
a)
pH rai
CIP 72
CIP 83
Hohrae 3
L.BCU
Local
46
Tabela 33. Impaktu ZAE ba produsaun fehuk midar OFDT, 2013-14
Variedade
ZAE
Média var. 1 2 3 4 6
CIP 72 13.9 12.0 10.8 5.2 25.5 13.5
CIP 83 13.9 9.8 8.1 4.4 24.3 12.1
Hohrae 3 9.7 10.0 9.6 5.1 9.7 8.8
L.Bcu 9.6 7.1 7.2 3.2 10.4 7.5
Lokál 6.7 5.3 2.4 4.6 8.2 5.5
Média ZAE 10.7 8.8 7.6 4.5 15.6
F.Prob. <.001
Lsd (p<0.05) 5.57
CV (%) 83
Analiza tuir elevasaun hatudu katak, variedade CIP 72 no lokál fó produsaun ne‟ebé
sempre menus liu iha elevasaun hotu-hotu se kompara ho variedade CIP 83, Hohrae 3 no lokál
Baucau.Variedade CIP 83 no Hohrae 3 fó produsaun ne‟ebé di‟ak liu iha fatin ne‟ebé elevasaun
menus husi 200m. Iha fatin ne‟ebé aas liu husi 200m, CIP 83 no Hohrae 3 sei nafatin fó
produsaun ne‟ebé di‟ak mos, mezmu ladún aas. Variedade lokál Baucau fó produsaun di‟ak liu
iha fatin ne‟ebé elevasaun aas liu husi 400m (Figura 21).
Figura 22. Impaktu elevasaun ba produsaun fehuk midar OFDT, 2013-14
Rezultadu analiza hatudu katak fehuk midar Hohrae 3 fó produsaun signifikativa aas liu
(12 t/ha) husi variedade seluk (Tabela 34). Rezultadu produsaun husi Hohrae 3, CIP 83 no lokál
Baucau ne‟ebé aas liu variedade seluk tanba sira-nia isin no todan kada isin ne‟ebé bo‟ot. Entre
variedade hirak ne‟e hotu, lokál rai na‟in fó rezultadu produsaun ki‟ik liu hotu (5.1 t/ha).
47
Tabela 34. Rezultadu produsaun no komponente produsaun fehuk midar OFDT, 2013-14
Komponente produsaun hun/m2
ho isin kada hun laiha impaktu ba produsaun (t/ha),
maibé; todan kada isin ida (g) hatudu iha impaktu. Ida ne‟e bele klarifika liu husi faktus ne‟ebé
iha katak variedade lokál ne‟ebé ho populasaun ai-horis hun/m2
aas maibé todan isin ida (g) no
todan isin kada hun ne‟ebé ki‟ik fó produsaun (t/ha) mos ki‟ik. Ida ne‟e mos akontese ba
variedade lokál Baucau ne‟ebé iha isin kada hun barak maibé todan isin ida (g) ki‟ik tanba ne‟e
produsaun (t/ha) mos ki‟ik. Se kompara ho variedade Hohrae 3 ne‟ebé mezmu populasaun ai-
horis (hun/m2) ki‟ik maibé ho todon isin ida (g) ne‟ebé bo‟ot tanba ne‟e kontribui ba rezultadu
produsaun (t/ha) ne‟ebé aas (Tabela 34).
Iha Figura 22 hatudu kona-ba iha linear korelasaun entre komponente produsaun isin/hun
ho rezultadu produsaun (t/ha). Podusaun fehuk sei aumenta se karik total isin kada hun
amumenta.
Figura 23. Impaktu komponente produsaun isin/hun ba produsaun (t/ha).
Figura 22 hatudu katak komponente produsaun isin/hun iha impaktu ba produsaun (t/ha).
Rezultzdu produsaun (t/ha) sei sa‟e aas kuandu isin kada hun barak no bo‟ot. Mezmu nune‟e,
wainhira isin kada hun barak mas ki‟ik sei la kontribui hasa‟e rezultadu produsaun (t/ha).
Komponente produsaun todan isin ida (g) iha impaktu ba produsaun (t/ha), katak rezultadu
produsaun (t/ha) sei sa‟e wainhira todan isin ida bo‟ot, tanba todan isin ne‟ebé bo‟ot iha impaktu
ba iha todan isin kada kantreru no kontribui ba hasa‟e produsaun (t/ha).
R² = 0.4408
0
2
4
6
8
10
12
14
0 1 2 3 4
Pro
du
sau
n (
t/h
a)
Isin/hun
Produsaun (t/Ha)
Linear (Produsaun(t/Ha))
Variedade Prod. (t/ha) Hun/m2 Isin/hun Todan isin
ida (g)
CIP 72 6.7 1.7 3.0 156.1
CIP 83 10.4 1.8 3.1 196.8
Hohrae 3 12.0 1.8 3.2 217.3
L.Bcu 8.6 1.8 3.5 160.9
Lokál 5.1 2.0 2.4 134.8
F.Prob. <.001 0.006 0.009 0.001
Lsd (p<0.05) 2.58 0.15 0.60 43.44
CV (%) 93 26 61 78
48
Figura 24. Lineár korelasaun entre komponente produsaun todan isin ida (g) ho rezultadu
produsaun (t/ha) OFDT fehuk midar, 2013-14.
To‟os na‟in sira-nia hanoin
Tuir to‟os na‟in sira iha postu adm. Vemasse ne‟ebé involve iha atividade OFDT katak
sira hakarak atu kuda nafatin fehuk midar variedade Hohrae 3 no CIP 83 hamutuk ho lokál
Baucau ne‟ebé sira iha nanis ona tanba fehuk midar variedade oin 3 ne‟e moris kapas, isin bo‟ot,
kaber, kór isin di‟ak, han rahun no midar.
Sra. Brigida X. Guterres, husi suco Buibau, postu adm. Baucau vila, fó sai katak nia
hakarak nafatin atu kuda fehuk midar Hohrae 3 no CIP 83 tanba fehuk variedade rua ne‟e fó isin
bo‟ot. Nia fa‟an ona saku ida (25kg) hetan 25 Dolar Americano. Tuir to‟os na‟in iha Maubisse
katak, sira hakarak nafatin atu kuda fehuk midar Hohrae 3, CIP 83 no lokál Baucau tanba isin
di‟ak no han midar.
To‟os na‟in sira iha postu adm. Viqueque vila relata katak sira gosta fehuk midar Hohrae
3 no CIP 83 maske variedade rua ne‟e ladún reziste ba peste wainhira kolleita tarde. To‟os na‟in
haktuir tan katak Hohrae 3 no CIP 83 bele fa‟an hodi hetan osan. Durante hala‟o observasaun
hamutuk ho to‟os na‟in sira liu-liu iha momnetu kolleita, nota katak to‟os na‟in barak mak husu
kona-ba tansá mak Hohrae 3 no CIP 83 hetan ataka husi pesti kuandu kolleita tarde. Fehuk isin
ladún bo‟ot ne‟e tanba impaktu husi klíma hanesan udan ne‟ebé para durante fulan haat nia laran
entaun ita kolleita mos tarde no mos karik pesti ataka mos ladún makaas ba iha nia isin. Iha mos
komentáriu balu dehan kuandu bee disponível sei bele kuda kada fulan haat no bele fa‟an hodi
hetan osan maibé tanba dook husi bee no garantia deit ba udan been ne‟ebé susar uitoan atu
konserva didi‟ak fini fehuk kain hirak ne‟e, relata husi to‟os na‟in Pasquela Sarmentu no
Agustinha Rangel.
Tuir to‟os na‟in sira iha postu addm. Aileu vila, katak sira gosta nafatin fehuk midar hotu
ne‟ebé sira simu atu asegura seguransa ai-han, maibé; sira gosta liu maka kuda fehuk midar
lokál Baucau tanba kór di‟ak, produsaun bo‟ot, no mos Cip83 maske produsaun ladún bo‟ot
maibé tanba kór ne‟ebé furak hanesan aidila tasak.
R² = 0.9529
0
2
4
6
8
10
12
14
0 50 100 150 200 250
Pro
du
sau
n (
t/h
a)
Todan isin ida (g)
Produsaun (t/Ha)
Linear (Produsaun(t/Ha))
49
Konkluzaun
Bazeia ba rezultadu analiza ne‟ebé iha, konklui katak; fehuk midar variedade Hohrae 3,
CIP 83 no Lokál Baucau mantein rezultadu produsaun ne‟ebé aas liu variedade rua seluk.
Variedade Hohrae 3, CIP 83 no lokál Baucau bele kuda iha fatin ne‟ebé deit katak maske iha
elevasaun ne‟ebé aas produsaun sei mantein di‟ak nafatin. Fatór oin-oin ne‟ebé konsidera afeta
produsaun fehuk midar, iha balu deit mak hatudu nia signifikativa. Atu hetan produsaun ne‟ebé
aas, atu di‟ak liu variedade CIP83 no Hohrae 3 kuda iha fatin ne‟ebé ho elevasaun menus husi
1,000m tanba kuandu kuda iha fatin ne‟ebé aas liu 1,000m variedade rua ne‟e sei fó produsaun
ne‟ebé ladún bo‟ot. Variedade lokál Baucau bele kuda iha fatin hotu, maibé atu di‟ak liu tan kuda
iha fatin ne‟ebé ho elevasaun bo‟ot liu 500m.
Rekomendasaun
Bazeia ba rezultadu peskiza fehuk midar iha OFDT 2013-14 hatudu katak, variedade
foun CIP83 no lokál Baucau fó rezultadu produsaun ne‟ebé di‟ak mos hanesan ho Hohrae 3 no
ida ne‟e mantein iha fatin hotu-hotu tanba ne‟e rekomenda ba Ministériu da Agricultura e Peskas
atu:
1. Bele halo ona lansamentu fehuk midar variedade CIP83 hodi aumenta tan
opsaun ba agrikultór sira iha Timor-Leste.
2. Halo lansamentu mos ba fehuk midar variedade lokál roxu Baucau tanba
variedade ida ne‟e agrikultór barak mak gosta atu kuda.
3. Presiza halo peskiza kontinuasaun ba fehuk midar lokál Baucau iha tinan
tuir mai hamutuk ho CIP83 no variedade sira seluk ne‟ebé fó produsaun
di‟ak iha sentru peskiza hotu iha to‟os na‟in sira-nia to‟os.
4. Atu variedade CIP83 ho Hohrae 3 fó produsaun ne‟ebé aas, di‟ak liu kuda
iha fatin ne‟ebé ho elevasaun menus husi 1,000m, tanba kuandu kuda iha
fatin ne‟ebé elevasaun aas liu 1,000m variedade rua ne‟e sei fó produsaun
ne‟ebé ladún bo‟ot.
5. Fehuk midar variedade lokál Baucau bele kuda iha fatin hotu-hotu, maibé
atu hetan produsaun ne‟ebé aas, di‟ak liu kuda iha fatin ne‟ebé ho
elevasaun aas liu 500m.
50
2.3 Ai-farina
2.3.1 Teste replikadu ai-farina variedade oin-oin iha sentru peskiza fatin 4
Prepara husi; José da C. R. Freygen, Marcos C. Vidal, Raquela D. Brito, João Bosco Belo
Ai-farina (Manihot esculenta Crantz) nu‟udar ai-han prinsipál ida iha maioria área
Timor-Leste. Ai-horis ida ne‟e bele konsume ho maneira oin-oin ne‟ebé nia isin tuan bele da‟an
no mos bele sona, isin ne‟ebé maran hoban iha bee i depois da‟an, enkuantu nia tahan bele da‟an
no depois fila hanesan modo. Maioria umakain agrikultór iha área rural mantein ai-farina uitoan
iha sira-nia to‟os laran hanesan ai-han rezerva ka suplementu durante tinan tomak para bele
konsume. Dalabarak ai-horis ida ne‟e kuda kahur ka kuda iha área marjinál, mezmu ita haree
área barak iha munisípiu mak kuda ho ai-horis monokultura. Ai-farina baibain agrikultór sira
kolleita/ke‟e iha fulan ualu ba leten ka maizumenus tinan ida depois de kuda.
Teste replikadu ai-farina
Teste replikadu ba tinan 2012 ho 2013 inklui mos iha ne‟e, tanba teste 2013 nian kuaze
tarde atu kolleita para bele inklui informasaun iha relatóriu ida ne‟e (2014 nian). Teste hala‟o iha
fatin haat iha tinan 2012 inklui iha Betano, Darasula, Loes, ho Aileu. Teste tinan 2013 nian
kuaze kuda hotu ona. Teste ne‟e halo ho pakote variedade ne‟ebé hanesan nafatin ho tinan kotuk
ba, ne‟ebé fasilita atu halo analiza multi ano (multiyear).
Materiál no métodu
Kada teste uza dezeñu randomized complete block/blok rancangan acak lengkap ho
replikasaun tolu, no dezeñu ida ne‟e uza iha sentru haat nia laran. Teste ne‟e idaidak kuda iha
fulan Dezembru-Janeiru no kolleita iha fulan 10 to‟o 12 depois de kuda.
Tabela 35. Detallu kona-ba kuda no kolleita ai-farina, 2012-13 Fatin Númeru
variedade
Data kuda Data kolleita Média
produsaun
(t/ha)
Darasula 15 18/12/2012 03/10/2013 10.2
Loes 15 18/12/2012 18/11/2013 64.3
Betano 15 29/12/2012 29/12/ 2013 54.4
Aileu 15 29/11/2012 13/11/2013 15.9
Hili ona variedade oin 12-15 husi germplasm orijinál oin 25 ne‟ebé importa. Hanesan iha
tinan hirak kotuk ba, variedade lokál oin tolu ne‟ebé hatudu rezultadu di‟ak (Mantega, Mean, Etu
Hare, lokál Manatuto, no lokál Liquiça) inklui mos iha fatin hotu-hotu.
Kantreru nia medida iha fatin hotu-hotu mak 5m x 5m ho dalan ki‟ik fahe entre Kantreru.
Distánsia kuda ai-horis mak 1m x 1m ne‟ebé iha ai-horis hun 25 iha kada kantreru. Rezultadu
produsaun determina husi ai-horis hun 20 iha kada kantreru no hun lima husik hela ba
observasaun iha eventu loron to‟os na‟in no mos ba mantein produsaun fini. Iha tempu kolleita,
rekolla kedas dadus todan bokon husi nia isin no mos husi nia konteúdu uut. Iha fatin balu, sukat
mos HCN iha laboratóriu husi amostra/sample ne‟ebé hili husi kada kantreru.
Iha maioria fatin, hala‟o loron to‟os na‟in ne‟ebé fó tempu ba agrikultór sira hodi bele
haree ai-farina nia isin husi hun lima ne‟ebé sei iha to‟os laran. Koko sabór mos inklui iha loron
51
vizita to‟os na‟in katak partisipante sira haree no koko rasik ai-farina isin ne‟ebé da‟an ho ida
ne‟ebé la da‟an uza amostra/sample. Husi exemplu rua ne‟e, husu ba agrikultór sira atu hili
variedade ida ne‟ebé mak sira iha interese atu kuda iha sira-nia to‟os.
Analiza dadus
Dadus ne‟ebé rekolla husi fatin teste tranfere ba iha Excel spread sheet i depois analiza
uza programa GenStat Ed. 15 &16 liu husi one way ANOVA iha randomized block/blok acak. Ba
analiza multi ano/multiyear, uza REML Linear Mixed Model iha GenStat 15. Hala‟o mos analiza
ba „Komponente Prinsipál (AKP)‟ hodi deskreve variasaun rezultadu produsaun iha fatin hotu-
hotu iha tinan barak nia laran. Analiza AKP hanesan dalan ida atu halo rezumu kona-ba
variasaun iha matriks bo‟ot husi dadus (ex.variedade tuir esperimentasaun) ba iha númeru ki‟ik
liu husi komponente. Wainhira dadus halo rezumu ba iha komponente rua (KP1 ho KP2) bele
hatudu hanesan gráfiku ez. Mezmu nune‟e, iha variasaun balu mak lakon husi matriks kompletu
ba komponente rua deit. Kuantidade variasaun ne‟ebé hetan husi matriks kompletu iha
komponente rua depende ba pakote dadus. Analiiza AKP halo uza GGE biplot iha Genstat 15
edisaun.
Rezultadu
Teste adaptasaun variedade ai-farina oin-oin ne‟ebé hala‟o iha Darasula tinan 2013,
hatudu katak la iha diferente signifikativa iha rezultadu produsaun (t/ha). Maibé, konteúdu uut
iha diferente signifikativa. Tuir observasaun ne‟ebé hala‟o durante tinan ida nia laran, varierdade
ne‟ebé fó produsaun di‟ak liu entre variedade hotu-hotu mak variedade lokál Mantega Aileu.
Enkuantu teste iha Baucau hatudu katak variedade foun fó rezultadu produsaun óptimu ka média
(Tabela 36).
52
Tabela 36. Rezultadu husi teste avaliasaun variedade ai-farina iha Darasula, 2013
Kódigu Naran Variedade
Produsaun
(t/ha) Hun/m2
Konteúdu
Uut (%) Uut (%)
Média
Prod.liu
lokál (%)
Ca 016 Mantega-Aileu 10.2 0.9 24.5 9.80 410.2
Ca 102 Rayong 1 8.3 0.9 21.2 8.48 315.1
Ca 107 Rayong 72 7.6 1.0 25.9 10.36 278.5
Ca 013 CMM 96-25-25 7.2 0.9 22.2 8.88 260.6
Ca 101 Hanatee 6.4 0.9 22.4 8.96 217.3
Ca 026 Ai-luka 4 5.4 0.6 19.3 7.71 170.1
Ca 106 Rayong 60 5.3 0.9 21.3 8.51 164.8
Ca 103 Rayong 2 4.8 0.7 18.8 7.52 139.5
Ca 042 CMM 97-02-37 3.7 0.8 22.5 9.01 83.0
Ca 108 Rayong 90 3.2 0.4 8.5 3.40 61.0
Ca 060 Lokál-Etu hare 3.0 0.5 14.9 5.95 50.3
Ca 036 CMM 97-02-181 2.9 0.9 22.7 9.07 47.0
Ca 061 L.Mant 2.9 0.6 6.0 2.41 42.3
Ca 109 KU 50 1.8 0.9 7.4 2.95 -12.2
Ca 015 Ai-luka 2 1.4 0.9 0.0 0.00 -30.2
F.prob.
0.03 <.001 <.001 <.001
Lsd (P<0.05)
4.91 0.22 11.19 4.48
CV (%) 59 17 39 39
Teste tinan 2013 iha Loes, observa katak iha diferente signifikativa entre variedade ba
rezultadu produsaun (t/ha) no konteúdu uut. Rezultadu produsaun kuaze aas liu hirak ne‟ebé
observa ona ho média jerál produsaun 64.30 t/ha no variedade foun hotu-hotu hatudu vantajen
produsaun ne‟ebé bo‟ot liu lokál hotu-hotu. Rezultadu ida ne‟e hatudu iha (Tabela 37)
Tabela 37. Rezultadu husi teste avaliasaun variedade ai-farina iha Loes, 2013
Kódigu Naran Variedade
Prod.
(t/ha) Hun/m2
Presentaj
en Uut
(%)
% Uut
(t/ha)
Média
Prodausaun
liu lokál (%)
Ca 013 CMM 96-25-25 64.3 1.0 22.0 8.81 74.4
Ca 109 KU 50 63.7 0.9 30.0 12.01 72.8
Ca 107 Rayon g 72 62.4 1.0 29.3 11.72 69.3
Ca 015 Ai-luka 2 57.5 0.9 31.4 12.56 56.0
Ca 103 Rayon g 2 48.3 0.9 24.8 9.91 31.0
Ca 036 CMM 97-02-36 47.1 0.8 28.0 11.2 27.8
Ca 108 Rayon g 90 44.7 0.7 29.3 11.73 21.2
Ca 042 CMM 97-02-181 44.1 0.9 26.6 10.63 19.6
Ca 102 Rayon g 1 43.7 0.9 31.5 12.59 18.5
Ca 101 Hanate 38.0 0.9 23.9 9.56 3.1
Ca 106 Rayon g 60 35.3 0.9 26.9 10.76 -4.2
Ca 026 Ai-luka 4 33.7 1.0 27.9 11.17 -8.6
53
Ca 062 L.Liquiça 55.5 1.0 30.7 12.29 50.5
Ca 060 Lokál Etu Hare 29.2 1.0 26.7 10.69 -20.8
Ca 016 Mantega-Aileu 25.9 0.9 27.8 11.13 -29.7
F prob. <.001 0.001 0.005 0.005
Lsd (P <0.05)
16.34 0.13 4.53 1.81
CV (%) 21 9 10 10
Teste ne‟ebé hala‟o iha Betano tinan 2013, observa katak variedade ne‟ebé hatudu iha
diferente signifikativa ba rezultadu produsaun isin, hatudu mos diferente signifikativa iha
konteúdu uut. Maioria variedade foun fó vantajen produsaun ne‟ebé bo‟ot liu lokál. Teste
adaptasaun ba variedade ai-farina oin-oin iha époka 2013 nian hatudu katak produsaun aas liu
mak observa iha variedade Ai-luka 2. Rezultadu ida ne‟e hatudu iha (Tabela 38.)
Tabela 38. Rezultadu husi teste avaliasaun variedade ai-farina iha Betano, 2013
Kódigu Variedade
Prod.
(t/ha) hun(m2)
Konteúdu
Uut (%)
Uut t/ha
(%)
Média
prod.liu
lokál (%)
Ca 015 Ai-luka 2 54.4 0.7 25.4 10.16 312.1
Ca 102 Rayong 1 40.1 0.6 21.7 8.69 204.0
Ca 007 CMM 96-36-224 23.3 0.7 17.9 7.17 76.3
Ca 036 CMM 97-02-36 22.5 0.4 24.5 9.8 70.7
Ca 026 Ai-luka 4 21.2 0.9 22.8 9.12 60.6
Ca 108 Rayong 90 21.2 0.8 27.1 10.84 60.6
Ca 042 CMM 97-02-181 21.1 0.9 21.7 8.69 59.6
Ca 109 KU 50 20.5 0.5 25.5 10.19 55.1
Ca 107 Rayong 72 19.4 1.1 28.6 11.45 47.0
Ca 106 Rayong 60 19.0 0.7 25.7 10.29 43.9
Ca 101 Hanatee 18.5 0.5 24.5 9.81 40.4
Ca 060 Lokál Etu Hare 17.5 0.5 20.9 8.37 32.3
Ca 013 CMM 96-25-25 15.9 0.8 21.8 8.73 20.7
Ca 016 Mantega-Aileu 14.7 0.3 24.5 9.8 11.1
Ca 017 Lokál Mean 9.0 0.2 27.8 11.13 -31.8
F. prob.
<.001 <.001 <.001 <.001
Lsd (P< 0.05)
6.84 0.26 4.20 1.68
CV (%) 18 24 10 10
Teste ai-farina iha Aileu hatudu katak iha differente signifikativa entre variedade ba
rezultadu produsaun (t/ha). Komponente produsaun seluk hanesan hun/m2, konteúdu uut no
starch la iha differente signifikativa (Tabela 39).
54
Tabela 39. Rezultadu husi teste avaliasaun variedade ai-farina iha Aileu, 2013
Kódigu Naran Variedade
Produsaun
(t/ha) Hun/m2
Konteiúdu
Uut (%)
% Uut
(t/ha)
Média
produsaun
liu lokál
(%)
Ca 036 CMM 97-02-181 19.8 1.0 10.8 10.81 64.7
Ca 015 Ai-luka 2 19.6 1.0 7.8 7.8 63.7
Ca 026 Ai-luka 4 19.5 1.0 10.0 9.97 62.3
Ca 042 CMM 97-02-37 19.2 1.0 10.7 10.71 60.0
Ca 107 Rayong 72 19.2 1.0 11.1 11.07 60.0
Ca 108 Rayong 90 16.0 1.0 10.1 10.13 33.4
Ca 109 KU 50 15.9 1.0 8.6 8.59 32.3
Ca 103 Rayong 2 15.1 1.0 10.5 10.52 25.6
Ca 013 CMM 96-25-25 14.9 1.0 8.2 8.2 24.4
Ca 102 Rayong 1 14.9 1.0 10.5 10.48 24.4
Ca 101 Hanatee 14.7 1.0 7.7 7.72 22.3
Ca 106 Rayong 60 13.5 1.0 9.4 9.36 12.3
Ca 017 Lokál-Mean 13.0 1.0 7.1 7.07 8.3
Ca 016 Mantega-Aileu 12.2 1.0 9.4 9.36 1.7
Ca 060 Lokál-Etu hare 10.8 1.0 7.6 7.6 -10.0
F Prob <.001 0.596 0.448 0.448
Lsd (P<0.05)
4.30 0.03 3.86 3.86
CV (%) 16 1.5 25 25
2.3.2 Avaliasaun ai-farina variedade oin-oin iha fatin no tinan barak
Analiza multi ano halo ona ba teste hotu-hotu iha fatin haat ba tinan 2012-13. Rezultadu
husi analiza ida ne‟e aprezenta iha (Tabela 40). Husi variedade foun hirak ne‟ebé iha, so Ca007
ho Lokál Etuhare deit mak hatudu vantajen produsaun liu ai-farina variedade hotu. Ca007 ho
Lokál Etuhare hatudu média produsaun ne‟ebé aas liu variedade hotu-hotu ho nia vantajen
produsaun idaidak mak 38.4% ho 32.5%. Variedade hirak ne‟e koko ona iha teste replikadu 15
dezde tinan 2010 até 2013 no observa ona katak variedade hirak ne‟e mantein vantajen
produsaun liu variedade lokál konsisténsia nafatin durante koko. Média produsaun jerál ba ai-
farina iha fatin hotu-hotu iha tinan barak nia laran mak 23.7 t/ha. Wainhira analiza ba tinan hotu-
hotu, konsege observa diferente ne‟ebé signifikativa haree husi variedade no mos husi fatin.
Rezultadu aas liu hotu husi fatin teste hirak ne‟e mak observa iha Loes no ki‟ik liu observa iha
Baucau.
Durante periódu teste tinan 2012-13, variedade lokál mean no Mantega hatudu rezultadu
ne‟ebé di‟ak liu se kompara ho teste ne‟ebé halo iha tinan hirak antes. Ida ne‟e hanesan
informasaun ida ne‟ebé di‟ak tanba hanesan variedade populár ba agrikultór sira iha Timor-Leste
liu-liu preferénsia kona-ba kór kinur no sabór di‟ak ne‟ebé maioria ema gosta. Mezmu nune‟e,
vantajen produsaun liu média lokál husi variedade rua ne‟e (mantega 5.1%) no lokál mean
(1.7%) ladún bo‟ot se kompara ho variedade sira seluk. Variedade tolu ne‟ebé hatudu vantajen
55
produsaun aas liu média produsaun lokál mak Ai-luka2, Ai-luka4 no Ca013 (Tabela 40). Maioria
variedade foun hotu fó vantajen produsaun aas liu média produsaun lokál, no so Ca007 deit mak
la‟e.
Tabela 40. Rezultadu husi teste replikadu ai-farina tinan barak tuir variedade no fatin barak,
2012-13
Variedade Média produsaun tuir fatin 2010-13 (t/ha) Média
prod.variedade,
fatin hotu (t/ha)
Vantajen prod.liu
média
lokál (%) Aileu Baucau Betano Loes
Ailuka 2 23 9.45 36.3 50.4 29.8 67.4
Ailuka 4 24.4 7.42 33.9 46.3 28 57.3
Ca 013 20.2 8.35 25 57.4 27.7 55.6
Ca 036 23.8 7.48 28 48.5 27 51.7
Ca 107 25.5 8.2 29.2 44.5 26.8 50.6
Ca 109 20.7 7.6 29.6 48.6 26.6 49.4
Ca 102 15 9.81 26.2 52.3 25.8 44.9
Ca 042 21.4 9.09 28.1 44.4 25.7 44.4
Ca 103 18.1 6.81 * 42.7 22.5 26.4
Ca 108 14 3.1 22.6 41.5 20.3 14.0
Ca 101 14.1 5.86 19 38.2 19.3 8.4
Lokál
Mantega 13.5 8.37 20.4 32.6 18.7 5.1
Lokál Mean 15.6 * 11.7 27.1 18.1 1.7
Ca 106 12.6 6.47 25 28.3 18.1 1.7
Lokál
Etuhare 14.2 4.01 21.8 27.7 16.9 -5.1
Ca 007 7.1 * 25.4 * 16.3 -8.4
Média fatin 18.0 7.3 25.5 42.0
Média lokál 17.8
Média produsaun Jerál
(t/ha) 23.1
F.prob. (Variedade) 0.57
F prob. (Fatin) <.001
Produsaun ai-farina uut
Iha variasaun oin-oin ba produsaun uut entre variedade ne‟ebé koko iha fatin haat tuir
observasaun ba teste ne‟ebé hala‟o durante ne‟e (Tabela 41).
56
Tabela 41. Vantajen produsaun liu lokál (%) ba ai-farina uut iha fatin hotu, 2012-13
Variedade Aileu 2013 Darasula 2013 Betano 2013 Loes 2013 Média
Ca 107 38.2 71.1 17.2 3.1 32.4
Ca 036 35.0 49.8 0.3 -1.5 20.9
Lokál Mantega 16.9 61.9 0.3 -2.1 19.2
Ca 102 30.8 40.1 -11.0 10.7 17.7
Ca 042 33.7 48.8 -11.0 -6.5 16.3
Ca 106 16.9 40.6 5.4 -5.4 14.4
Ca 103 31.3 24.2 * -12.8 14.2
Ai-Luka 4 24.5 27.4 -6.6 -1.8 10.9
Lokál Liquiça * * * 8.1 8.1
Ca 101 -3.6 48.0 0.4 -15.9 7.2
Ca 013 2.4 46.7 -10.6 -22.5 4.0
LokálMean -11.7 * 14.0 * 1.1
Ca 108 26.5 -43.8 11.0 3.2 -0.8
Lokál Etuhare -5.1 -1.7 -14.3 -6.0 -6.8
Ca 109 7.2 -51.3 4.3 5.6 -8.5
Ai-Luka 2 -2.6 -100.0 4.0 10.5 -22.0
Ca 007 * * -26.6 * -26.6
Lokál Manatuto * -60.2 * * -60.2
Iha Figura 24 hatudu rezultadu analiza biplot ne‟ebé esplika kona-ba pozisaun ba kada
variedade relasiona ho fatin teste 12. Komponente rua husi biplot (KP1 + KP2) soma hamutuk
98 % husi total variasaun iha pakote dadus orijinál. Variedade ne‟ebé mak iha fatin KP1 total
92.3%; iha fatin ida ne‟e variedade Ca103 no Ca013 mak fó produsaun aas liu kompara ho
variedade sira seluk. Husi rezultadu analiza ida ne‟e mos hatudu katak entre fatin peskiza,
produsaun menus liu iha sentru peskiza Betano. Iha parte KP2 total persentu produsaun 6.3 %,
ida ne‟e signifika katak variedade iha área ida ne‟e fó produsaun kuaze atu hanesan. Relasiona
ho rezultadu ida ne‟e bele esplika katak variedade hotu-hotu kuaze fó produsaun di‟ak tanba
besik iha liña determinasaun. Ba variedade hirak ne‟ebé mak dok husi liña determinasaun hatudu
katak sira-nia produsaun menus liu iha fatin refere.
57
Figura 25. Biplot rezultadu produsaun isin husi variedade hirak ne‟ebé koko iha fatin
teste 12.
Hala‟o mos analiza kona-ba konteúdu uut ba teste tinan barak (multi ano / multiyear).
Bazeia ba rezultadu analiza hatudu katak iha diferente signifikativa entre variedade no iha
interasaun fatin ba konteúdu uut. Variedade foun hotu inklui hirak ne‟ebé lansa ona hatudu
vantajen produsaun uut ne‟ebé bo‟ot liu média lokál, so iha ida deit (Ca007) mak fó rezultadu
produsaun uut menus husi média lokál. Kalkulasaun kona-ba vantajen produsaun uut liu média
lokál la inklui lokál Liquiça tanba variedade ida ne‟e foin koko tinan ida nune‟e mos iha fatin ida
deit (Loes mesak) (Tabela 42).
58
Tabela 42. Konteúdu uut husi teste replikadu ai-farina tinan barak tuir variedade, 2013
Variedade
Média konteúdu
uut variedade,
fatin hotu (%)
Média prod.
uut (t/ha)
Vantajen
konteúdu uut
liu média lokál
Ca 107 11.2 23.7 50.8
Ca 036 10.2 21.5 37.4
Ca 102 10.1 21.2 36.0
Lokál Mantega 10.0 21.5 34.7
Ca 042 9.8 20.4 32.0
Ca 106 9.7 20.8 30.6
Ai-luka 4 9.5 20.0 27.9
Ca 103 9.3 18.0 25.3
Lokál Mean 9.1 17.4 22.6
Ca 108 9.0 18.8 21.2
Ca 101 9.0 19.6 21.2
Ca 013 8.7 18.6 17.2
Ca 109 8.4 17.9 13.1
Lokál Etuhare 8.2 17.5 10.4
Ai-luka 2 7.6 16.1 2.4
Ca 007 7.2 17.9 -3.0
Lokál Manatuto 2.4 6.0 -67.7
chi prob Variedade 0.38
chi prob Fatin <.001
chi prob Variedade x
Fatin 0.59
Tuir rezultadu koko sabór ne‟ebé hala‟o iha sentru peskiza Loes hatudu katak maioria
to‟os na‟in sira hili variedade lokál Etuhare (Ca060) tanba tuir sira-nia komentáriu katak
variedade ida ne‟e han sente sabór di‟ak. Aleinde lokál Etuhare, variedade seluk ne‟ebé to‟os
na‟in sira mos gosta bazeia ba sabór di‟ak mak variedade lokál mantega Aileu (Ca016), Rayong
1 (Ca102) no Rayong 72 (Ca107). Koko sabór ne‟ebé hala‟o iha Loes, Ai-luka 4 sei mantein
nu‟udar sabór di‟ak mos mezmu la‟os sai hanesan vensedór tuir to‟os na‟in hili iha fatin refere.
Variedade ne‟ebé to‟os na‟in sira la hili liu bazeia ba sabór han mak Ca042.
59
Tabela 43. Rezultadu koko sabór iha sentru peskiza Loes, 2012-13
Variedade Gosta (%) Moruk (%) Been (%) Han maran (%) Han rahun (%)
Total ema
hili (%)
Ca 060 1.2 0.2 0.2 0.6 1.5 47.6
Ca 016 1.9 0.1 0.3 1.4 0.2 42.9
Ca 102 1.2 0.6 0.9 0.8 0.3 21.4
Ca 107 1.0 0.3 0.3 1.5 0.6 21.4
Ailuka 4 0.7 0.6 1.0 1.0 0.3 16.7
Ca 036 1.0 0.7 0.3 1.0 0.5 16.7
Ca 109 0.7 1.0 0.7 1.0 0.3 14.3
Ailuka 2 0.9 0.6 0.3 0.7 0.8 9.5
Ca 013 0.8 0.5 0.2 0.9 0.7 9.5
Ca 042 0.2 1.5 0.7 0.7 0.5 0.0
Loron vizita to‟os na‟in (field day) hodi koko sabór ba variedade oin-oin iha sentru
peskiza Betano hatudu katak Ai-luka 2 mak sai hanesan vensedór ba iha époka ida ne‟e tanba
maioria partisipanate sira hili variedade ida ne‟e. Nu‟udar segundu lugar kona-ba sabór di‟ak iha
sentru Betano mak variedade lokál mean. Partisipante sira komentáriu dehan sira gosta no hili
mos variedade ida ne‟e tanba nia sabór di‟ak ka han sente midar no rahun (Tabela 44).
Tabela 44. Rezultadu koko sabór iha sentru peskiza Betano, 2012-13
Variedade Gosta (%)
Midar
( %)
Rahun
(%)
Uat ka
saren (%) Belit (%) Kauk (%) Moruk (%)
Total
to'os
na’in hili
(%)
Ai-luka 2 41 63 33 11 15 7 4 59
Ca017 44 44 26 7 19 0 0 56
Ca 016 37 44 19 11 19 15 7 44
Ai-luka 4 41 59 37 4 7 11 4 30
Ca 013 37 48 19 4 30 11 7 30
Ca 109 11 11 4 11 26 11 37 26
Ca 060 44 33 19 11 19 4 7 19
Ca 108 30 41 22 11 26 4 19 15
Ca 036 19 30 7 7 0 11 19 7
Ca 102 15 7 7 15 26 67 0 4
Rezultadu loron to‟os na‟in (field day) hodi koko sabór iha sentru peskiza Darasula
(Baucau) hatudu katak variedade lokál Etuhare mak sai hanesan vensedór iha époka ida ne‟e
tanba to‟os na‟in barak mak hili ho razaun katak sabór di‟ak liu se kompara ho variedade sira
seluk. Ne‟ebé sai hanesan segundu lugar kona-ba preferénsia sabór di‟ak mak variedade Ca016
no Ca 042. Observa mos katak, Ai-luka 2 no Ai-luka 4 mos sei nafatin mantein sabór di‟ak iha
époka ida ne‟e iha sentru peskiza Darasula mezmu variedade rua la okupa fatin iha tolu primeiru
ne‟ebé sai hanesan vensedór (Tabela 45).
60
Tabela 45. Rezultadu koko sabór iha sentru peskiza Darasula, 2012-13
Variedade
Midar
(%)
Gosta
(%)
Gostu
(%)
Maran
(%)
Moruk
(%)
Kauk
(%)
Rahun
(%)
To'os na’in
hili (%)
Ca 060 67 61 78 36 8 6 50 72
Ca 016 53 61 72 58 22 19 25 69
Ca 042 50 39 47 28 42 8 42 33
Ai-luka 2 67 50 42 39 25 33 22 28
Ai-luka 4 78 56 53 25 8 19 42 28
Ca 036 36 31 25 36 44 28 14 17
Ca 013 67 53 47 28 19 44 14 11
L Man 33 33 39 47 44 8 31 11
Ca 012 56 50 28 28 36 56 11 8
Ca 019 11 6 14 36 78 28 19 8
Husi rezultadu koko sabór iha fatin tolu hatudu katak maioria to‟os na‟in sira hili
variedade lokál Mantega no lokál Etuhare tanba variedade rua ne‟e sira-nia sabór di‟ak liu hotu
se kompara ho variedade sira seluk. Liu husi oportunidade hili variedade tuir preferénsia sabór
ida ne‟e hatudu mos katak, to‟os na‟in barak sei nafatin hili variedade Ai-luka 2 no Ai-luka 4
ne‟ebé signifika katak variedade rua ne‟e sei nafatin mantein sira-nia posizaun nu‟udar variedade
lansamentu (Tabela 46).
Tabela 46. Rezultadu kona-ba persentu to‟os na‟in hili variedade tuir preferénsia sabór husi fatin
tolu, 2012-13
Kódigu Variedade
Persentu hili iha
Betano
(%)
Persentu hili iha
Darasula
(%)
Persentu hili iha
Loes
(%)
Total
persentu
hili husi
fatin 3
(%)
Ca 016 Lokál mantega 44 69 43 156
Ca 060 Lokál Etuhare 19 72 48 139
Ca 015 Ai-luka 2 59 28 10 97
Ca 026 A-iluka 4 30 28 17 75
Ca 109 KU-50 26 8 14 48
Ca 036 CMM 97-02-36 7 17 17 41
Ca 013 CMM 96-25-25 30 11 10 51
Ca 102 Rayong 1 4 8 21 33
Ca 017 Lokál mean-Aileu 56 * * 56
Ca 107 Rayong 72 * * 21 21
Ca 042 CMM 97-02-181 * 33 * 33
Ca 108 Rayong 90 15 * * 15
Ca 061 Lokál Manatuto * 11 * 11
Konkluzaun
Durante teste ne‟ebé hala‟o iha tinan 2012-13 nia laran observa katak Ai-luka 2 ho Ai-
luka 4 ne‟ebé MAP lansa ona sei konsisténsia fó vantajen produsaun ne‟ebé di‟ak kompara ho
média husi variedade lokál hotu. Rezultadu ida ne‟e mantein dezde tinan 2010 até 2013 tanba
ne‟e variedade rua refere sai populár liu tan ba agrikultór sira iha Timor-Leste. Mezmu nue‟e,
bazeia ba analiza rezultadu produsaun uut multi-ano hatudu katak Ai-luka 2 fó rezultadu
produsaun uut ne‟ebé ki‟ik liu wainhira kompara ho média produsaun uut variedade lokál.
61
Aleinde variedade Ai-luka 2 no Ai-luka 4, iha mos agrikultór barak mak sei hili nafatin
variedade lokál balu hodi kontinua kuda. Variedade lokál ne‟ebé maioria agrikultór sira hili mak
lokál mantega ne‟ebé kuaze populár iha loron vizita to‟os na‟in (field day) tanba hatudu valór aas
kona-ba kór kinur hanesan mantega no sabór han ne‟ebé gostu/di‟ak.
Tuir rezultadu avaliasaun ne‟ebé hetan husi to‟os nai‟in sira iha loron vizita to‟os na‟in
(field day) hatudu katak, iha ema barak mak fó valór di‟ak ba ai-farina mantega ho razaun nia kór
di‟ak hanesan mos mantega, tanba ne‟e, informasaun kona-ba ida ne‟e sei sai mos hanesan
preferénsia ida ba atividade avaliasaun ai-farina variedade foun seluk iha tempu oin mai liuliu ba
variedade hirak ne‟ebé hatudu produsaun di‟ak no kór kinur.
62
2.4 Hare
2.4.1 Peskiza adaptivu hare natar variedade oin 25 iha fatin tolu
Prepara husi; Rojino da Cunha, Tobias M. Vicente, Cipriano Martins
Introdusaun
Hare (Oriza Sativa L.) nu’udar ai-horis ida ne‟ebé importante tebes ba hahan. Tuir istória
hare mai husi Índia no Xína tama iha Timor-Leste liu husi polítika ekonomia ba primeiru gera
mundiál. Hare kulit ne‟ebé prosesu sai foos hanesan fonte importante ba karboidratu husi ai-han
sira seluk. Maioria populasaun iha parte husi Aziátiku konsumu foos barak liu inklui mos Timor-
Leste kompara ho nasaun ka kontinente sira seluk hanesan América, Austrália, Européia nsst.
Iha tinan 2010 fini hare natar hamutuk variedade 60 mai husi International Rice Research
Institute (IRRI) iha Filipinas hamutuk ho variedade lokál oin haat total iha 64 kuda prova iha
fatin /sentru peskiza Maliana, Aileu, Baucau, no Atabae. Peskiza ida ne‟e hala‟o ho intensaun atu
observa kona-ba rezisténsia ba moras, pesti, tempu funan no kompara rezultadu produsaun entre
variedade. Bazeia ba observasaun hatudu katak husi total variedade hirak ne‟ebé teste, iha
variedade 25 (inklui lokál 4) mak fó rezultadu produsaun ne‟ebé naton/di‟ak, tanba ne‟e, iha
tinan 2011-12 prova fila-fali iha peskiza adaptasaun/replikasaun. Atividade peskiza ida ne‟e
nu‟udar observasaun kontinua hodi buka hatene rezultadu produsaun entre variedade hirak ne‟e
no karik iha posibilidade bele rekomenda tan variedade foun ruma ba natar na‟in sira iha Timor-
Leste.
Iha Timor-Leste, maizumenus 66% husi populasaun hala‟o sira-nia vida moris iha área
agrikultura liuliu halo natar no to‟os, maibé; maioria agrikultór sira seidauk hetan fini ne‟ebé
adapta di‟ak ba kondisaun ambiente iha rai laran. Aleinde fini, natar na‟in sira mos seidauk
prátika sistema kuda no tékniku ne‟ebé di‟ak hodi bele hasa‟e rezultadu produsaun.
Objetivu
Atu identifika karaterístika di‟ak husi variedade oin-oin ne‟ebé iha no buka hatene ida
ne‟ebé mak adapta di‟ak liu ba iha kondisaun ambiente Timor-Leste nian. Atu bele fó
rekomendasaun ba variedade ne‟ebé hatudu potensiál di‟ak para bele lansa/fó sai no habelar ba
natar na‟in sira.
Metodelojia
Fatin no tempu peskiza
Peskiza ida ne‟e hala‟o iha sentru peskiza Maliana (Raimaten), Aileu (Seloi kraik) no
Baucau (Vemasse) iha tinan 2012-14 nia laran.
Kondisaun elevasaun ka nível aas husi tasi ba kada fatin la hanesan. Peskiza adaptasaun
hare natar hahu husi fulan Janeiru to‟o Jullu kada tinan. Husi fatin no sentru peskiza haat ne‟e,
Atabae para ona hahu husi tinan 2013 tanba laiha peskizadór ne‟ebé bele tau matan (Tabela 47).
63
Tabela 47. Fatin/munisípiu no elevasaun (m) ba peskiza adaptasaun hare natar tinan, 2014 Fatin Peskiza Munisípiu Elevasaun (m) Latitude
(oS)
Longitude
(oE)
Bucoli
Raimaten
Fahiria
Baucau
Maliana
Aileu
124
358
960
8.51667
8.94717
8.70451
126.21667
125.20537
125.6548
Analiza dadus
Dadus hirak ne‟ebé halibur, tranfere ba iha programa excel hodi bele organiza tuir
prosedura molok analiza uza programa genstat. Atu hatene kona-ba iha diferente signifikativa ka
la‟e, uza analiza variasaun (ANOVA) Lsd 5%. No kona-ba analiza ida ne‟e uza One Way
Anova.
Tabela 48. Variedade hare irigasaun tuir kódigu no fonte, 2014
Naran orijinál Fonte Kódigu Peskiza
IR 8 Aileu Tls HLAI
Membramo Atabae Tls HLAT
IR 5 Baucau Tls HLB
Dinas Maliana Tls HLM
MB9855 Vietnam M01
CT900-2-2-M-M CIAT M03
PR 180-1 Índia M10
YN2610-2-2-2-1-2-1 Myanmar M13
PR 26645-B-7 Philippines M17
IR 76993-49-1-1 IRRI M19
IR 7512-128-2-1-2 IRRI M20
IR 77734-93-2-3-2 IRRI M26
IR 78545-49-2-2-2 IRRI M28
IR 78554-145-1-3-2 IRRI M29
IR 79478-67-3-3-2 IRRI M31
IR 81166-39-1-2-3 IRRI M32
Basmati 370 Pakistan M37D
IR 64 IRRI M39C
IR 72 IRRI M40A
Nakroma Kontrollu N1
President Kontrollu N2
PSBRC 82 Kontrollu N3
Angelica Kontrollu N4
Matatag 2 Kontrollu N5
PSBRC 81 Kontrollu N6
* Iha variedade balu mak la kuda iha fatin balu tanba fini la to‟o no moris ladún di‟ak.
64
Materiál
Fini hare hamutuk variedade oin 25, metru, tali rafia, martelu, aimoruk sevin, saku/karon,
envelope, regua, lívru hakerek dadus, dasin bo‟ot 50kg, dasin 100g, pH rai test kit, kalen sapa
hodi hakerek kantreru naran, bandeza hakiak hare oan (viveirus), enxada, katana, no pregu.
a) Sistema kuda
Ba variedade hotu; hala‟o viveirus iha bandeza durante semana tolu nia laran, hafoin fokit
lori ba fatin peskiza no kuda tuir dezeñu fatin demonstrasaun ne‟ebé mak prepara ona. Medida
kantreru 2m x 3m no uza distánsia kuda 20cm x 20cm. Kada rai kuak kuda hare oan hun rua.
Dezeñu
Dezeñu ne‟ebé uza iha teste ida ne‟e mak Ramdomized Complite Block Desing (RCBD,
iha bloku tolu, variedade oin 25, bloku ida iha kantreru 25 ho nune‟e total kantreru husi bloku
tolu hamutuk 75.
Observasaun
Observasaun hala‟o iha parte rua; observasaun iha parte ai-horis moris jenerativu no
vegetatif másimu. Iha tempu atu kolleita, sura total populasaun ai-horis kada kantreru, sukat ai-
horis nia aas (uza amostra/sample hun tolu ba kada kantreru), sukat fulin nia naruk (cm), sura
total musan ka saren, sura boen kada saren, no atu hatene produsaun husi kada kantreru, ko‟a no
sama, tetu kedan hodi hatene todan bokon kada kantreru, habai no hasai boen depois tetu fila-
fali hodi hatene todan maran. Tetu mos musan 100(g) atu hatene todan musan husi kada
variedade.
Loron vizita natar na‟in (field day)
Atividade ida ne‟e hala‟o iha fatin idaidak wainhira hare kolleita hotu ona. Variedade
hirak ne‟ebé hatudu rezultadu produsaun aas sei hili hodi koko sabór. Atu halo ida ne‟e
variedade hirak ne‟ebé hili ona sei fai no tein i konvida natar na‟in sira mai partisipa hodi koko
sabór. Peskizadór sira fahe formuláriu ne‟ebé mak prepara ona ba partisipante hotu atu prense
tuir pergunta ne‟ebé iha. Hafoin ida ne‟e, sei analiza hodi hatene kona-ba variedade hare ida
ne‟ebé mak partisipante sira gosta barak liu tuir preferénsia koko sabór. Kritéria ne‟ebé baibain
uza hodi fó valor kona-ba koko sabór ba hare mak; mamar, morin,belit mina no gosta ka la‟e. Fó
mos oportunidade ba partisipante sira atu hili variedade oin rua tuir ida ne‟ebé mak sira gosta ka
hakarak liu.
Rezultadu peskiza
Dadus hahu foti husi tempu kuda to‟o kolleita tuir parametru ne‟ebé mak iha depois
analiza no halo komparasaun ba média rezultadu produsaun (t/ha) ba kada fatin (Tabela 49).
65
Tabela 49. Data kuda no kolleita hare natar iha sentru peskiza fatin tolu tempu udan,
2014
Fatin
Tempu
kuda
Númeru
variedade Replikasaun Data kuda Data kolleita
Diferénsia
loron ko’a
Média
prod.lokál
(t/ha)
Aileu Udan 25 3 28-2-14 12-7-14 134 2.1
Baucau Udan 25 3 28-2-14 25-6-14 117 3.0
Maliana Udan 25 3 11-3-14 10-6-14 111 3.4
Maliana Bailoro 25 3 30-7-14 18-11-14 116 3.9
Rezultadu husi Baucau tempu udan, 2014
Iha Baucau, observa katak iha variedade oin sia mak hatudu rezultadu produsaun ne‟ebé
aas maizumenus entre 3-4 t/ha. Husi variedade hotu ne‟ebé koko, rezultadu produsaun ki‟ik liu
observa iha variedade M37d. Mezmu nune‟e, husi variedade oin 25 ne‟ebé observa, hotu-hotu
hatudu vantajen produsaun ne‟ebé di‟ak liu média produsaun lokál iha Baucau. Entre variedade
lokál hotu ne‟ebé uza, lokál Baucau hatudu rezultadu di‟ak liu sira seluk (Tabela 50). Husi
variedade lokál hirak ne‟ebé koko hamutuk,variedade lokál Atabae (HLAT) fó produsaun ne‟ebé
aas liu iha tinan ida ne‟e nia laran ho rezultadu produsaun 3.6 t/ha. Variedade seluk hanesan N2,
M26, N5, Nakroma no sira seluk mos fó produsaun di‟ak iha Baucau.
Rezultadu peskiza hatudu katak iha diferente signifikativa entre variedade no fatin,
maibé; laiha diferensa kona-ba loron kolleita ba fatin hotu-hotu. Bainhira observa kona-ba
métodu sama hare mamar ka la mamar hatudu katak, hare variedade M31 no M03 sama mamar
liu no toos liu mak variedade M19. Hare variedade seluk maioria hatudu normal kona-ba sama
mamar ka la‟e.
66
Tabela 50. Rezultadu produsaun hare natar iha Baucau, 2014
Variedade
Prod.
(t/ha)
Total
musan/
saren
Densidade
hun/m2
Todan
musan
100 (g)
Ai-
horis
aas
(cm)
Média
naruk
saren
(cm)
Vantajen
prod.liu
média lokál
(%)
Métodu
sente sama
hare
HLAT 3.6 67 20 2.5 74.3 25.0 21.5 Normal
M26 3.5 64 20 2.9 73.0 25.2 17.8 Normal
N5 3.3 57 20 2.8 73.7 24.1 10.4 Normal
M31 3.2 89 19 2.9 70.9 24.6 7.7 Mamar
Nakroma 3.2 82 20 3.0 78.1 26.3 6.1 Normal
M20 3.1 98 20 2.9 69.6 23.6 2.7 Normal
N6 3.0 52 20 2.8 72.8 25.9 2.1 Normal
HLB 3.0 61 20 2.9 66.2 24.7 1.8 Normal
N2 3.0 65 19 3.1 86.6 25.2 1.4 Normal
M32 3.0 72 20 2.8 74.2 25.0 0.1 Normal
M19 2.9 63 20 3.0 77.1 25.6 -3.4 Toos
N4 2.8 53 19 2.9 72.7 24.8 -4.9 Normal
M10 2.8 86 20 3.0 81.6 25.8 -6.8 Normal
M01 2.8 66 20 3.0 74.4 23.9 -7.0 Normal
M39c 2.7 70 20 2.9 65.6 21.8 -9.2 Normal
HLM 2.7 68 19 2.8 78.9 25.0 -10.9 Normal
M29 2.6 62 20 2.8 75.2 23.1 -12.4 Normal
HLAI 2.6 73 20 3.0 78.1 24.1 -12.4 Normal
N3 2.5 74 19 2.8 77.1 24.2 -15.8 Normal
M24 2.5 76 20 3.0 73.7 23.2 -15.8 Normal
M17 2.4 82 20 3.0 79.0 24.6 -18.2 Normal
M03 2.4 67 20 2.8 70.4 26.3 -20.0 Mamar
M40a 2.2 78 19 2.8 59.7 22.2 -24.9 Normal
M13 2.1 85 20 2.9 62.4 23.2 -28.2 Normal
M37d 2.1 64 19 2.8 64.3 24.1 -30.5 Normal
Média lokál 3.0 67.3 19.9 2.8 74.4 24.7
F prob. 0.69 0.35 0.44 0.002 0.04 0.59
CV(%) 27 26 4 4 11 9
Lsd (p<0.05) ls ls ls 0.19 13.0 ls
Rezultadu loron vizita natar na‟in (field day) iha Baucau
Atividade lolon vizita natar na‟in hodi prova (tein no koko sabór etu husi kada variedade)
iha munisípiu Baucau hatudu katak maioria partisipante sira hili no fó valor aas liu ba variedade
Nakroma nu‟udar ida ne‟ebé sabór di‟ak liu entre variedade hotu ne‟ebé teste tanba morin no
han gostu liu. Variedade rua seluk ne‟ebé okupa segundu lugar mak hare lokál Baucau no Atabae
tanba han sente mamar no etu kapas. Variedade ida ne‟ebé partisipante sira la gosta/hili liu mak
N5. Iha atividade loron natar na‟in ida ne‟e la inklui ka la fó hatene dadus kona-ba rezultadu
67
produsaun husi kada variedade tanba buka atu partisipante sira hili tuir gostu ka sabór han katak
tuir buat ne‟ebé mak sira sente la‟os bazeia ba produsaun.
Tabela 51. Rezultadu loron natar na‟in (field day) iha Baucau, 2014
Variedade
Natar
na’in hili Morin Belit Mamar Gosta
Nakroma 86 72.1 74.4 60.5 76.7
HLAT 14.3 54.8 31 50 71.4
M32 9.3 53.5 41.9 46.5 67.4
HLB 9.3 48.8 39.5 65.1 60.5
M31 4.7 30.2 58.1 58.1 60.5
M26 16.3 53.5 32.6 65.1 55.8
N2 23.3 39.5 44.2 55.8 51.2
N6 2.3 41.9 20.9 55.8 51.2
M20 2.3 30.2 48.8 67.4 41.9
N5 30.2 37.2 37.2 65.1 34.9
F prob. <.001 0.002 <.001 0.567 0.001
CV (%) 163 106 111 84 84
Lsd(p< 0.05) 21 20 14 ls 21
Figura tuir mai hatudu kona-ba rezultadu husi loron vizita natar na‟in iha Baucau hodi fó
valor kona-ba sabór han. Observa katak iha korelasaun entre persentu ema hili no persentu ema
gosta variedade ka etu nia morin.
Figura 26. Iha korelasaun entre % ema hili no % valor morin.
Rezultadu Maliana tempu udan, 2014
Rezultadu produsaun ba teste hare irigasaun iha Maliana hamutuk variedade oin 25. Iha
fatin ne‟e observa katak iha diferente ne‟ebé signifikativa entre variedade. Iha variedade oin 19
mak hatudu produsaun aas ho rezultadu maizumenus entre 3-4.2 t/ha. Iha variedade neen ne‟ebé
fó produsaun ki‟ik liu. Variedade ne‟ebé fó produsaun aas liu mak M20 ho rezultadu 4.2 t/ha mai
R² = 0.6202
0
10
20
30
40
50
60
0 20 40 60 80 100
Ema
hili
(%
)
Morin (%)
68
husi IRRI no observa tinan haat ona iha Timor-Leste. Produsaun ki‟ik liu mak variedade M37D
ho rezultadu 1.9 t/ha mai husi (Pakistan). Kona-ba tetu todan musan 100(g), hatudu katak laiha
diferente entre variedade hirak ne‟ebé teste. Observasaun kona-ba total musan kada saren hatudu
katak variedade ne‟ebé fó musan barak liu mak M20 no ida ne‟ebé mak iha musan kada saren
uitoan liu mak variedade M40a (Tabela 52). Em jerál, observa katak iha Maliana fatór ambiente
hanesan bee irigasaun, klíma, rai/fatin iha kondiasaun ne‟ebé di‟ak ba ai-horis hahu husi kuda
to‟o kolleita.
Tabela 52. Rezultadu produsaun hare natar iha Maliana tempu udan, 2014
Kódigu Prod.(t/ha)
Todan
musan
100(g)
Númeru
musan/saren
Aas ai-horis
ikus (cm)
Hare
oan/hun
Vantajen prod.liu
média prod. lokál
(%)
M20 4.22 2.33 139 98 69 25.0
M31 4.21 2.83 127 86 72 24.8
M29 4.10 2.60 129 98 71 21.6
M13 3.96 2.63 96 79 67 17.3
BCU 3.90 2.47 100 78 60 15.4
N5 3.74 2.60 104 88 66 10.8
M03 3.73 2.60 108 83 59 10.6
M19 3.70 2.87 114 84 62 9.6
N4 3.61 2.73 115 83 62 6.8
M17 3.48 2.70 105 90 63 3.0
MLN 3.44 2.60 83 87 58 2.0
M32 3.41 2.77 130 86 64 1.1
M01 3.37 2.77 129 91 70 0.0
ATB 3.33 2.27 106 82 60 -1.4
N3 3.32 2.67 105 84 59 -1.6
Nakroma 3.31 2.93 93 93 65 -1.9
M38D 3.26 2.30 59 71 56 -3.3
M26 3.14 2.70 116 83 56 -6.9
M10 3.06 2.70 113 93 70 -9.5
Ail 2.84 2.73 97 92 55 -16.0
M39C 2.67 3.27 110 97 64 -21.0
N2 2.38 2.27 85 86 62 -29.4
N6 2.38 2.90 105 92 62 -29.6
M40A 2.15 2.77 77 78 55 -36.3
M37D 1.94 2.50 113 110 72 -42.5
F prob. 0.001 <.001 0.48 0.002 <.001
Lsd (p< 0,05) 1.05 0.34 ls 14.36 6.81
CV (%) 19 8 30 10 7
Rezultadu Maliana tempu Bailoro, 2014
Bazeia ba analiza hatudu katak laiha diferente signifikativa entre variedade ba rezultadu
produsaun iha Maliana ba époka kuda tempu bailoro nian. Mezmu nune‟e, rezultadu produsaun
69
aas liu observa iha variedade M17 husi Filipina wainhira kompara ho variedade sira seluk. Iha
Tabela 53 hatudu katak rezultadu iha tempu bailoro kuaze di‟ak liu wainhira kompara ho
variedade sira seluk tanba iha Maliana muda fatin kuda husi fatin tuan ba fali fatin seluk. Nune‟e
mos observasaun kona-ba aas ai-horis entre variedade hotu hetan katak variedade N6 (kontrollu)
mak aas liu wainhira kompara ho variedade sira seluk. Ida ne‟e akontese mos ba komponente
produsaun hun/m2 no todan musan 100(g) katak laiha diferente siknifikativa entre variedade,
maibé; loron kolleita lalais liu observa iha variedade M40a no M38D (Tabela 53).
Tabela 53. Rezultadu produsaun hare Natar Maliana tempu bailoro, 2014
Kódigu Prod. (t/ha)
Todan
musan
100 (g)
Aas
ai-horis ikus
(cm)
Total
ai-horis
ikus
Densidade
hun/m2
Diferente loron
ko’a
M17 5.75 2.65 78 132 22 105
M13 5.36 2.82 86 124 21 106
M31 5.32 2.61 73 131 22 105
M01 5.09 2.71 87 144 24 100
M20 4.97 2.59 77 130 22 103
N5 4.89 2.49 80 140 23 106
M39C 4.78 3.38 85 125 21 106
AIL 4.76 2.58 82 144 24 106
M19 4.65 2.53 78 147 25 105
N6 4.59 2.99 184 138 23 108
N3 4.37 2.48 75 139 23 105
M03 4.35 2.57 68 135 23 103
ATB 4.33 2.50 73 136 23 100
N4 4.31 2.42 70 146 24 103
M26 4.17 2.76 70 133 22 103
M29 4.16 2.46 75 138 23 103
N2 3.98 2.42 75 131 22 107
M10 3.94 2.73 75 132 22 105
M40A 3.86 2.49 79 141 23 98
M38D 3.83 2.01 70 133 22 98
M37D 3.61 2.59 106 135 23 105
BCU 3.50 2.62 106 141 24 111
M32 3.33 2.35 73 128 21 100
MLN 3.11 2.44 126 102 17 107
Nakroma 3.09 2.61 77 134 22 108
F-prob. 0.15 <0.01 0.20 0.76 0.759 <.001
Lsd (p< 0.05) ls 0.41 ls ls ls 4.6
CV (%) 24 10 43 14 14 3
Rezultadu loron vizita natar na‟in (field day) iha Maliana
Atividade loron vizita natar na‟in iha estasaun peskiza Maliana hodi koko sabór (etu)
hatudu katak variedade M29 hetan persentu hili husi partisipante sira aas liu variedade sira seluk.
70
Variedade ne‟ebé tama iha segundu lugar kona-ba sabór di‟ak mak hare lokál Atabae no M32.
Iha terseiru mak variedade M03 ne‟ebé mai husi CIAT. Variedade hirak ne‟e, partisipante sira
hili, liuliu feto sira gosta tanba han sente mina ne‟ebé gostu hanesan mos hare lokál.
Tabela 54. Rezultadu loron natar na‟in (field day) iha Maliana, 2014
Maliana loron natar na’in, 2014
Variedade
Natar
na’in hili
(%)
Mina
(%) Morin (%)
Belit
(%)
Gosta
(%)
MLN 51.4 68.6 88.6 42.9 74.3
M29 25.7 60.0 40 40 57.1
ATB 17.1 68.6 60 77.1 62.9
M17 17.1 40.0 57.1 28.6 62.9
N5 14.3 62.9 54.3 40 51.4
BCU 14.3 48.6 40 71.4 48.6
M32 11.4 34.3 28.6 31.4 37.1
N2 11.4 31.4 40 40 40
M20 11.4 40.0 45.7 42.9 45.7
M01 8.6 48.6 48.6 45.7 57.1
M13 8.6 31.4 25.7 34.3 40
Nakroma 8.6 54.3 54.3 77.1 51.4
M31 2.9 60.0 34.3 68.6 42.9
M03 0 25.7 34.3 25.7 34.3
M19 0 25.7 31.4 25.7 31.4
F prob. <.001 <.001 <.001 0.01 <.001
CV (%) 239 103 105 100 101
Lsd (p<0.05) 15 23 22 23 22
Iha Figura 26 tuir mai hatudu kona-ba loron vizita natar na‟in hodi koko sabór iha
estasaun peskiza Maliana. Observa katak, iha korelasaun entre persentu ema hili no persentu ema
gosta variedade (etu) nia morin.
R² = 0.6257
0
10
20
30
40
50
60
0 20 40 60 80 100
Ema
hili
(%
)
Ema gosta morin %
Figura 27. Korelasaun entre persentu ema hili no persentu ema gosta morin
71
Aileu tempu udan, 2014
Iha Aileu hatudu katak laiha korelasaun signifikativa entre variedade no fatin. Rezultadu
produsaun (t/ha) aas liu entre variedade hetan iha M26 (2.3 t/ha) no ki‟ik liu observa iha
variedade oin haat ho produsaun 0.9 t/ha. Hatudu katak hare variedade lokál Baucau mos fó
rezultadu produsaun atu hanesan ho variedade hirak ne‟ebé introdus. Bainhira tetu no analiza
todan musan 100(g) husi kada variedade hatudu katak laiha diferente signifikativa entre
variedade. Kona-ba planta nia aas (cm) observa katak iha variedade introdus oin tolu mak aas liu
sira seluk no iha mos oin tolu ne‟ebé mak menus liu sira seluk (Tabela 55). Iha Aileu observa
mos katak laiha diferente signifikativa husi komponente densidade populasaun ai-horis no
númeru saren ba rezultadu produsaun (t/ha) entre variedade hirak ne‟ebé teste.
Tabela 55. Rezultadu produsaun hare natar iha Aileu tempu udan, 2014
Variedade
Prod.
(t/ha)
Todan
musan
100(g)
Aas ai-horis
antes ko’a
(cm)
Númeru
hare oan
antes ko’a
Média
naruk
saren
(cm)
Densidad
e hun/
(m2)
Persentu
Vantajen
Média
prod.liu
lokál (%)
M 26 2.3 2.5 61 14 20.5 24.8 111.4
M17 2.1 2.6 60 15 22.3 24.8 89.1
M40 a 2.1 2.6 46 15 19.5 24.9 88.6
M13 1.9 2.5 51 13 19.9 24.8 71.2
M31 1.8 2.6 63 16 20.0 24.8 60.5
N6 1.7 2.7 52 14 20.7 24.7 51.4
M01 1.6 2.5 61 12 22.9 24.8 46.2
M20 1.6 2.6 52 15 18.7 24.7 40.8
M19 1.5 2.6 54 14 19.5 24.8 38.5
HLAT 1.5 2.3 53 13 20.8 24.7 37.0
M 24 1.5 2.6 57 13 17.1 24.8 35.5
M29 1.5 2.6 60 14 20.3 24.9 32.5
Nakroma 1.4 2.8 52 14 21.3 24.6 27.9
N3 1.4 2.6 52 11 19.2 24.6 27.1
N2 1.4 2.6 71 14 22.9 24.8 24.1
HLB IR 5 1.2 2.6 55 15 19.7 24.8 10.4
M32 1.2 2.6 60 14 20.0 25.0 10.4
M42d 1.2 2.6 56 15 23.8 24.9 8.9
N 5 1.2 2.5 49 13 20.2 24.8 6.6
M10 1.0 2.5 56 11 16.6 24.3 -7.1
HLM 0.9 2.5 48 13 18.0 24.8 -19.9
HLAI 0.8 2.6 61 14 17.8 24.6 -27.6
M37d 0.8 1.9 42 16 19.5 25.0 -28.3
M34 0.4 2.6 46 12 20.7 24.8 -66.9
F prob. <.001 <.001 <.001 0.692 <.001 0.634
CV ( %) 30 4 10 19 4 1
Lsd (p<0,05) 0.71 0.15 8.70 ls 1.2 ls
Média lokál 1.10 2.56 54.37 14.21 20.5 24.8
72
Rezultadu jerál peskiza hare natar husi fatin haat iha tinan, 2012-14
Média rezultadu produsaun husi pakote dadus tomak ne‟ebé halibur husi ambiente/fatin
15 ba variedade oin 25 ne‟ebé teste hatudu katak em jerál fatin hotu-hotu fó média produsaun
kuaze atu hanesan (Tabela 56). Mezmu nune‟e, iha tinan teste 2014 hatudu katak rezultadu
produsaun ki‟ik liu observa iha Aileu no aas liu iha Maliana. Iha diferente signifikativa entre
rezultadu produsaun (t/ha) husi tempu udan no bailoro nian iha Maliana. Ida ne‟e mosu tanba
fatin teste iha Maliana vila muda ba iha Mautalo-Cailaco ho razaun tanba kanál irigasaun bee
ne‟ebé fornese ba iha estasaun Maliana vila hetan rehabilitasaun. Observa mos katak iha
diferente signifikativa entre variedade hirak ne‟ebé teste ba rezultadu produsaun (t/ha).
Rezultadu produsaun aas liu entre variedade hotu hetan iha variedade M31 no M17.
73
Tabela 56. Rezultadu produsaun jerál kada fatin ba tinan tolu, 2012-14.
Kódigu Bu13 Bu12 Bu14 Mu 14 Mb 14 Mu 13
Mb1
3 Mu 12 Mb 12 Au 14 Au 13 Ab 13 Au 12 Atu 12
Médi
a
M17 4.28 1.41 2.44 3.48 5.75 4.68 2.76 * * 2.08 2.30 3.63 3.11 0.96 3.07
M31 3.89 1.17 3.21 4.21 5.32 3.73 2.01 4.74 4.76 1.76 1.43 1.50 3.87 1.21 3.06
N4 4.01 * 2.83 3.61 4.31 2.53 2.46 * *
1.46 2.41 * * 2.95
M13 3.69 1.25 2.14 3.96 5.36 3.58 2.89 * 3.96 1.88 1.48 2.21 3.66 0.96 2.85
M20 2.94 1.02 3.06 4.22 4.97 4.37 2.00 4.12 3.12 1.55 1.85 1.53 3.71 1.20 2.83
N5 3.07 0.72 3.29 3.74 4.89 3.75 3.03 4.97 2.95 1.17 1.83 1.82 * 0.96 2.78
M26 2.18 0.91 3.51 3.14 4.17 3.52 1.09 4.75 3.56 2.32 1.59 3.49 3.47 0.54 2.73
N3 2.83 1.00 2.51 3.32 4.37 4.52 2.53 4.87 2.99 1.40 1.34 2.05 * 1.50 2.71
N6 3.24 1.08 3.04 2.38 4.59 3.85 2.16 5.00 2.89 1.66 2.12 2.17 * 0.96 2.70
M19 2.79 0.98 2.88 3.70 4.65 3.53 2.22 4.69 2.86 1.52 1.90 1.68 3.40 0.96 2.70
N2 3.46 0.90 3.02 2.38 3.98 4.83 2.31 5.06 3.55 1.36 2.45 1.02 2.24 0.96 2.68
M01 3.36 1.07 2.77 3.37 5.09 3.97 1.66 * * 1.60 1.68 1.90 3.48 1.47 2.62
HLAT 2.44 1.00 3.62 3.33 4.33 4.00 1.67 3.55 3.74 1.50 1.93 2.06 2.36 0.93 2.60
M29 2.23 0.97 2.61 4.10 4.16 4.13 2.38 2.67 3.55 1.45 2.12 1.81 3.10 0.96 2.59
M40a 3.23 1.37 2.24 2.15 3.86 2.50
5.34 3.22 2.07 1.48 1.06 3.77 0.97 2.56
Nakroma 2.64 0.93 3.16 3.31 3.09 2.80 1.28 4.95 4.36 1.40 1.42 1.34 3.47 1.36 2.54
HLAI 2.81 0.32 2.61 2.84 4.76 3.43 0.66 5.42 3.24 0.80 1.73 1.27 4.82 0.47 2.51
HLM 2.77 0.58 2.66 3.44 3.11 4.22 2.03 4.12 3.21 0.88 2.43 2.32 2.12 0.98 2.49
M32 1.64 0.80 2.98 3.41 3.33 3.58 1.99 4.30 4.00 1.21 1.85 1.47 3.21 0.87 2.47
HLB 2.10 0.80 3.03 3.90 3.50 3.28 2.28 * * 1.21 1.41 2.32 4.62 1.08 2.46
M34 * 0.06
*
5.04 3.40 0.36 * * 4.69 0.90 2.41
M10 1.70 0.78 2.78 3.06 3.94 3.20 1.74 4.53 2.15 1.02 1.35 1.98 2.04 0.96 2.23
M42d * 0.78
* 0.87 4.97 3.19 1.20 * * 3.17 0.66 2.12
M37d 1.21 0.53 2.07 1.94
3.05 0.97 2.87 1.82 0.79 1.97 1.21 3.01 0.91 1.72
F prob. <.001 <001 0.692 0.001 0.15 0.066
0.00
7 <.001 0.222 <.001 <.001 <.001 <.001 <.001
Lsd (p<0.05) 1.01 0.44 ls 1.05 ls ls 1.27 1.10 ls 0.70 0.53 0.91 0.48 0.48
CV(%) 23 32 27 19 24 23 39 15 29 30 18 29 9 30
Médialokál 2.53 0.67 2.98 3.12 4.45 3.78 1.83 4.36 3.40 2.08 1.75 1.99 3.48 0.87
Nota; Maliana (M), Atabae (AT), Aileu (A), Baucau (B), Udan (U), Bailoro (B), lakuda (*
74
Rezumu rezultadu loron vizita natar na‟in (field day) iha fatin rua ba tinan, 2014
Liu husi dadus ne‟ebé halibur kona-ba sabór, hatudu katak partisipante sira fó preferénsia
sabór di‟ak ba variedade iha fatin teste rua la hanesan. Iha Baucau natar na‟in ka partisipante sira
maioria gosta liu mak hare Nakroma no hare lokál HLAT tanba han sente gostu no furak. Maibé,
iha Maliana hatudu katak persentu ema gosta barak liu mak variedade M29 no M32. Variedade
hirak ne‟ebé natar na‟in sira hili la‟os haree husi aspetu produsaun, maibé; haree husi foos nia
kór, kualidade etu, han sente gostu, morin, belit no iha mina. Natar na‟in sira mos fó komentáriu
dehan tuir sira-nia esperiénsia foos ne‟ebé mean no morin iha vitamina di‟ak no atrai ema atu
han di‟ak liu duke foos seluk ne‟ebé la‟os kór mean no morin. Informasaun kona-ba preferénsia
gosta liu foos ne‟ebé kór mean no morin konsisténsia iha kada estasaun ka fatin teste.
Tabela 57. Rezumu rezultadu loron vizita natar na‟in (field day) husi fatin teste rua kona-ba
preferénsia sabór, 2014 Kódigu
Variedade
% Ema gosta
iha Maliana
% Ema gosta
iha Baucau Média
M29 26 * 26
M32 22 29 25.5
Hare lokál Atabae 22 30 26
M03 20 * 20
M31 20 26 23
N2 18 22 20
M13 18 * 18
M20 17 18 17.5
M01 16 * 16
M17 15 * 15
N5 14 * 14
M19 14 * 14
Hare lokál Baucau 13 26 19.5
N1 12 33 22.5
Hare lokál Maliana 11 * 11
M26 * 24 24
N6 * 22 22
N5 * 15 15
Lsd (p<0.05) 0.1529 0.2046
Iha Figura 27 tuir mai hatudu rezultadu husi analiza GGE biplot kona-ba variedade oin
25 iha ambiente 14 durante tinan teste 2012-14 (tempu udan no bailoro). Rezultadu ne‟ebé
aprezenta iha figura indika katak fatin/tinan (azúl) no variedade (verde). Esplikasaun kona-ba
analiza ida ne‟e mak, bainhira variedade (verde) besik liu iha fatin ruma (azúl) ne‟e hatudu katak
variedade refere manan ka di‟ak liu iha fatin refere. Ezemplu, iha teste tinan 2012, em jerál,
variedade hotu-hotu fó rezultadu produsaun (t/ha) di‟ak iha sentru peskiza Maliana (udan no
bailoro) no iha Atabae. Ida ne‟e mos akontese iha fatin teste Baucau tinan 2014 nian.
75
Figura 28. Rezultadu husi analiza GGE biplot kona-ba variedade oin25 iha ambiente 14 durante
teste tinan 2012-14
Konkluzaun
Tuir observasaun ne‟ebé hala‟o ba ai-horis nia moris iha tempu fulan ida depois de kuda
observa katak em jerál variedade teste hotu-hotu moris buras iha fatin teste hotu, maibé wainhira
to‟o tempu hare atu funan iha fatin balu bee menus tanba ne‟e rezultadu menus. Aleinde bee
menus, iha fatin balu mos hetan estraga husi animal no rezulta iha rezultadu tun. Entre variedade
hotu ne‟ebé teste, variedade N17 fó rezultadu produsaun aas liu iha fatin hotu-hotu. Variedade
ne‟ebé ema barak gosta liu tanba hatudu kór foos úniku mean kahur ho mutin mak variedade N2.
Variedade hirak ne‟ebé kada tinan hatudu rezultadu produsaun konsisténsia mak M31 ho M13.
Loron vizita natar na‟in (field day) ne‟ebé hala‟o iha Baucau no Maliana hatudu katak iha
korelasaun entre persentu ema hili no persentu ema gosta hare nia morin.
Rekomendasaun
Tuir dadus ne‟ebé iha hatudu katak variedade M17 no N2 fó rezultadu produsaun
konsisténsia kada tinan iha sentru peskiza fatin tolu tanba ne‟e presiza kontinua koko nafatin
hodi buka ida ne‟ebe mak di‟ak liu para iha posibilidade bele lori ba koko mos iha natar na‟in
sira-nia fatin (OFDT). Maioria dadus loron vizita natar na‟in hodi koko sabór hatudu katak natar
na‟in barak mak gosta hili nafatin Nakroma no M29 tanba han sente kapas no gostu nune‟e mos
tanba sira iha kór úniku mean kahur mutin. Tanba ne‟e, variedade M29 mos importante atu
hala‟o observasaun kontinua. Rekomenda atu tinan oin mai presiza koko variedade M31 no M13
iha peskiza OFDT, tanba fó rezultadu produsaun konsisténsia durante teste tinan tolu nia laran no
mos sira mamar liu waihira sama.
76
2.4.2 Rezultadu peskiza adaptasaun hare rai maran variedade oin 25
Prepara husi: Rojino da Cunha
Introdusaun
Hare (Oriza Sativa L.) hanesan ai-horis ida ne‟ebé importante tebes ba ema nia hahan
tanba ne‟e presiza tau matan didi‟ak ba sistema kultivasaun. Tuir istória, ai-horis hare introdus
husi Índia no Xína mai Timor-Leste liu husi políika ekonomia iha primeiru gera mundiál.
Iha tinan 2010 hare rai-maran hamutuk variedade oin 100 mai husi International Rice
Research Institute (IRRI) iha Filipina hamutuk ho variedade lokál oin tolu ne‟ebé total hamutuk
iha 103 mak koko kuda hamutuk iha sentru peskiza Darasula hanesan peskiza observasaun atu
haree kona-ba rezisténsia ba moras ka pesti, adaptasaun ba ambiente Timor-Leste nian, tempu
funan no kompara rezultadu produsaun wainhira kolleita. Observa ona katak iha variedade oin
67 mak fó rezultadu produsaun naton/di‟ak, tanba ne‟e iha tinan 2011-12 nia laran hili fila-fali
variedade oin 25 inklui lokál rua hodi hala‟o peskiza adaptasaun/replikasaun. Teste ida ne‟e
hala‟o ho objetivu jerál mak atu observa rezultadu entre variedade hodi bele fó rekomendasaun
para bele koko kontinua hodi avalia profunda iha agrikultór sira-nia to‟os hodi nune‟e bele lansa
ka fó sai no habelar ba agrikultór sira.
Iha Timor-Leste maizumenus liu 60% husi populasaun hala‟o sira-nia vida moris iha
setór agrikultura; halo natar, to‟os, hakiak animal no seluk tan, maibé seidauk tau atensaun ho
di‟ak ba variedade fini hare rai-maran ne‟ebé barak liu kultiva iha rai/fatin ho elevasaun aas.
Mezmu kuda ona hare rai maran iha Timor-Leste, maioria hetan rezultadu ne‟ebé seidauk óptimu
tanba to‟os na‟in barak seidauk hetan fini ne‟ebé kualidade di‟ak liu no sistema ho tékniku kuda
ne‟ebé adekuadu hodi bele hetan rezultadu produsaun aas. Tuir Base line Survey programa SoL
nian, maizumenus 14% to‟os na‟in ne‟ebé mak kuda hare rai-maran espesiál iha munisípiu;
Baucau no Viqueque di‟ak liu se kompara ho munisípiu Manatuto, Bobonaro nsst. Tanba ne‟e,
dezeñu no hala‟o ona peskiza ida ne‟e atu buka hatene variedade ne‟ebé mak bele adapta di‟ak
ho kondisaun klíma iha rai aas.
Objetivu
Atu buka hatene karaterístika husi variedade oin-oin no observa hare nia adaptasaun iha
kondisaun ambiente Timor-Leste nian. Atu observa mos kona-ba variedade hirak ne‟e nia
produsaun kada tinan hodi nune‟e bele fó rekomendasaun para bele uza iha atividade peskiza
kontinuasaun iha agrikultór sira-nia to‟os rasik (OFDT). Atu hetan variedade foun kualidade
di‟ak ne‟ebé karik iha posibilidade sei fó sai ka lansa ba to‟os na‟in sira iha Timor-Leste.
Métodu
Fatin no tempu peskiza
Peskiza ida ne‟e hala‟o iha sentru peskiza Darasula (Tabela 58). Peskiza ida ne‟e hahu
hala‟o iha fulan Novembru to‟o Juñu 2014. Dadus hotu hahu halibur husi tempu kuda to‟o
kolleita tuir sasukat (parametru) ne‟ebé iha, depois analiza rezultadu. Rezultadu média husi kada
fatin hatudu iha tabela rezultadu nian.
77
Tabela 58. Detallu fatin peskiza hare rai maran tinan, 2013-14
b) Fatin
peskiza
c) Munisípiu d) Elevasaun
(m)
e) Altitude
(oS)
f) Longitude
(oE)
g) Sentru
Darasula
h) Baucau i) 756 j) 8.51667 k) 126.21667
Materiál ne‟ebé uza
Fini hare hamutuk variedade oin 25 (Tabela 59), metru, tali rafia, ai-moruk sevin, saku,
envelope, lívru hakerek dadus, dasin bo‟ot 50kg, dasin ki‟ik 100 g, pH rai test kit, no sapa hodi
tau naran ba kantreru, enxada, katana, martelu no pregu.
Tabela 59. Lista variedade hare rai-maran tuir kódigu no fonte ne‟ebé uza ba peskiza iha sentru
Darasula, 2014
Naran orijinál Fonte Kódigu peskiza
IR 83750-B-B-131-1 Philippines RO03
IR83749-B-B-55-1 CIAT RO06
IR83754-B-B-46-4 CIAT RO10
IR82589-B-B-138-2 IRRI RO12
IR82589-B-B-114-4 IRRI RO21
IR82589-B-B-124-2 IRRI RO22
IR82589-B-B-2-2 IRRI RO24
IR82635-B-B-B-47-2 IRRI-Koréia RO28
IR82635-B-B-58-1 IRRI RO29
IR72876-62-2-2-2 IRRI RO36
IR82635-B-B-72-2 IRRI RO41
IR83747-B-B-81-1 CIAT RO43
IR82589-B-B-121-3 IRRI RO46
IR82589-B-B-36-2 IRRI RO48
IR82590-B-B-102-4 IRRI RO50
IR83750-B-B-30-3 CIAT RO52
IR82590-B-B-87-4 IRRI RO55
IR AT 112 IRRI RO64
IR78937-B-3-B-B-1 IRRI RO69
CT15699-1-5-3-1-3-M IRRI RO91
IR43 IRRI RO92
WAB881-10-37-18-9-P1 Africa Rice RO99
PR26703-3B-PJ-25 CIAT RO102
Hare lokál laho ten TL lokál Loilubo RLL
Hare lokál mean belit TL lokál Bahalara-Uain /Viqq RLMB
Sistema kuda
Fini hare kuda iha loron 19 de Novembru 2013. Fini kuda diretamente ba iha rai ne‟ebé
mak bokon loloos ona no kuda iha fatin esperimentasaun tuir dezeñu ne‟ebé prepara ona (Tabela
60). Medida ba área esperimentasaun mak 2m x 3m no uza distánsia kuda 20cm x 20cm. Kuda
hare musan 3-4 kada rai kuak no kuda hamutuk ho ai-moruk sevin 0,2 grama atu prevene nehek
78
no ular oan ne‟ebé bele estraga hare ne‟ebé teste. Liu tiha fulan rua ho balu, rega tan ai-moruk
sevin ho bassa entre 5-6 cc/15 litru bee atu prevene mos tirgo para labele estraga wainhira hare
funan mosu.
Dezeñu
Dezeñu ne‟ebé uza iha peskiza ida ne‟e mak RCBD (Ramdomized Complite Block
Desing), iha bloku tolu variedade oin 25, bloku ida iha kantreru 25 no total kantreru 75 iha bloku
tolu nia laran.
Observasaun
Observasaun fahe ba parte rua; jenerativu no vejetativu másimu. Iha tempu kolleita sura
total ai-horis iha kada kantreru, sukat aas (cm) uza amostra hun tolu, sukat fulin nia naruk (cm),
sura total musan kada saren, sura boen kada saren, no atu hatene rezultadu kada kantreru ko‟a
hotu no sama. Depois tetu todan bokon kada kantreru, hasai boen hotu depois habai no tetu fila-
fali hodi hatene todan maran kada kantreru. Ikus liu tetu musan 100(g) atu hatene todan hare
musan husi kada variedade.
Analiza dadus
Dadus hotu ne‟ebé halibur hatama ba programa excel hodi bele analiza iha Genstat ed.
16. Atu hatene kona-ba tratamentu ne‟ebé hetan diferente signifikativu ka la‟e prova uza analiza
variasaun (ANOVA). Iha peskiza ida ne‟e uza One Way ANOVA.
Tabela 60. Data kuda, kolleita no média produsaun lokál (t/ha) iha tinan rua nia laran
Fatin Tempu kuda
Númeru
variedade Replikasaun Data kuda Data kolleita
Média
Prod. lokál
Baucau udan 25 3 19/11/2013 14/4/2014 1.77
Baucau Udan 62 3 22/11/2011 10/04/2012 0.35
Rezultadu hare rai-maran, 2014
Iha Baucau variedade RO03 husi Filipina mak hatudu rezultadu produsaun (t/ha) aas liu
uitoan se kompara ho variedade sira seluk (Tabela 61). Produsaun ki‟ik liu entre variedade hirak
ne‟e hetan iha variedade RO99 husi África no ida ne‟e mosu tanba hare funan lalais liu no mosu
uluk entaun manu lin ataka no han variedade refere duke sira seluk. Em jerál variedade oin 25
ne‟ebé hili hodi halo peskiza hatudu rezultadu di‟ak no kuaze atu hanesan deit iha munisípiu
Baucau tinan 2014. Variedade lokál rua ne‟ebé uza, hatudu rezultadu produsaun kuaze hanesan
ho variedade introdus hirak ne‟ebé iha. Variedade RO03 hatudu rezultadu produsaun
konsisténsia durante tinan rua nia laran. Bazeia ba rezultadu analiza hatudu katak laiha
korelasaun signifikativu entre variedade no fatin ba rezultadu produsaun (t/ha).
Ai-horis nia aas ba kada variedade sukat antes ko‟a. Entre variedade hirak ne‟e, variedade
lokál RLL no RLMB no tuir fali RO99 mak aas liu hotu. Varidade ne‟ebé badak liu mak RO48.
Kona-ba todan musan 100 (g) hatudu katak maioria variedade hotu kuaze atu hanesan katak
hotu-hotu maizumenus fó rezultadu média todan 2.5g. Dadus ida ne‟e hatudu mos katak total
boen kada saren laiha signifikante entre varidade hirak ne‟e.
79
Tabela 61. Rezultadu produsaun hare rai-maran iha Baucau, 2014
Variedade Prod. (t/ha)
Aas
ai-horis
(cm)
Dens.
hun/m2
Todan
musan
100(g)
Total boen/
saren
Média
Saren
naruk (cm)
Total
musan
/saren
Diferente
loron
ko’a
Prod. aas liu
média
lokál (%)
RO03 2.57 78 19 2.73 11 27 102 132 45.6
RO12 2.52 67 19 2.66 14 23 99 146 42.7
RO06 2.44 57 18 2.53 11 25 104 132 38.2
RO92 2.33 72 19 2.66 12 23 84 158 27.4
RO91 2.25 61 18 2.26 14 22 82 146 27.4
RO29 2.22 56 18 2.55 14 23 89 146 25.7
RO48 2.18 44 17 2.52 12 24 98 146 23.5
RO102 2.17 49 17 2.59 8 24 102 146 22.9
RO43 2.17 70 17 2.57 9 23 102 132 22.9
RO24 2.14 60 18 2.55 12 24 93 158 21.2
RO46 2.06 62 19 2.57 12 24 95 158 16.7
RO64 2.05 80 19 2.54 12 25 85 132 16.1
RO10 1.90 77 15 2.56 13 25 89 146 7.6
RLL 1.85 98 17 2.83 14 25 99 158 4.8
RO41 1.82 57 17 2.64 10 24 102 146 3.1
RO28 1.74 59 17 2.64 14 25 90 132 -1.4
RO69 1.73 48 17 2.67 17 24 96 158 -1.9
RLMB 1.68 96 18 2.85 15 28 93 158 -4.8
RO55 1.60 57 16 2.62 12 23 93 146 -9.3
RO50 1.58 53 17 2.57 12 23 89 158 -10.4
RO36 1.49 42 16 2.71 14 24 89 146 -15.5
RO22 1.34 59 17 1.66 10 25 94 158 -24.0
RO52 1.29 67 16 2.68 12 24 72 146 -26.9
RO21 1.27 54 17 2.69 12 23 79 146 -28.0
RO99 1.13 90 17 2.62 14 28 89 132 -35.9
F prob. 0.99 <.001 0.93 0.48 0.91 <.001 0.98 <.001
Lsd(p<0.05) ls 1.75 4.23 0.63 ls 2.67 ls 2.13
CV (%) 15 2 15 15 34 6 20 6
Média lokál 1.8
80
Rezultadu jerál hare rai-maran ne‟ebé teste durante tinan rua iha sentru peskiza Darasula,
2012 no 2014
Bazeia ba dadus hatudu katak rezultadu produsaun (t/ha) iha tinan 2012 nian menus liu
wainhira kompara ho iha tinan 2014 (Tabela 62). Ida ne‟e mosu tanba teste ne‟ebé hala‟o iha
tinan 2012 la uza ai-moruk sevin no bassa iha tempu kuda hamutuk ho fini no mos la uza hodi
rega iha tempu funan. Tanba la uza ai-moruk iha teste 2012 nian, ne‟e duni nehek no tirgo han
estraga hotu fini hare iha tempu hare foin hahu moris no faze hahu funan. Kona-ba rezultadu
produsaun (t/ha) observa katak variedade RO03 hatudu di‟ak liu no konsisténsia durante teste
tinan rua nia laran. Produsaun ki‟ik liu ka la iha liu entre variedade hirak ne‟ebé observa ba tinan
teste 2012 nian mak variedade RO50 tanba manu lin estraga hotu no hare isin la iha hodi bele
tetu no inklui dadus. Maibé, ba tinan teste 2014 rezultadu produsaun ki‟ik liu hetan iha variedade
RO99. Observa mos katak em jerál variedade lokál rua (RLL no RLMB) ne‟ebé uza hodi halo
komparasaun hatudu rezultadu produsaun kuaze atu hanesan ho variedade hirak ne‟ebé introdus.
Kona-ba analiza korelasaun hatudu katak laiha diferente signifikativu entre variedade no fatin ba
rezultadu produsaun (t/ha) (Tabela 62).
81
Tabela 62. Komparasaun rezultadu produsaun (t/ha) hare rai maran variedade oin-oin iha sentru
peskiza Darasula (Baucau) iha tinan teste 2012 no 2014
Variedade
Produsaun (t/ha) Média prod.
tinan rua (t/ha) 2012 2014
RO03 1.26 2.57 1.91
RO12 1.24 2.52 1.88
RO06 1.00 2.44 1.72
RO102 1.08 2.17 1.62
RO29 1.02 2.22 1.62
RO46 1.14 2.06 1.60
RO43 0.99 2.17 1.58
RO64 1.04 2.05 1.54
RO48 0.82 2.18 1.50
RO91 0.68 2.25 1.46
RO24 0.79 2.14 1.46
RO28 1.07 1.74 1.40
RO41 0.94 1.82 1.38
RO10 0.80 1.90 1.35
RO69 0.77 1.73 1.25
RO55 0.76 1.60 1.18
RO36 0.86 1.49 1.18
RO21 1.07 1.27 1.17
RO92 0.00 2.33 1.17
RO22 0.94 1.34 1.14
RO52 0.94 1.29 1.11
RLMB 0.44 1.68 1.06
RLL 0.20 1.85 1.02
RO99 0.80 1.13 0.97
RO50 0.00 1.58 0.79
F prob. <.001 0.99
Lsd (p<0.05) 0.51 1.92
CV (%) 42 61
Média lokál 0.35 1.77
Iha Figura 28 tuir mai hatudu kona-ba komparasaun rezultadu produsaun (t/ha) entre
tinan teste 2012 ho 2014.
82
Figura 29. Komparasaun rezultadu produsaun (t/ha) entre tinan teste 2012 ho 2014.
Konkluzaun
Durante observasaun iha tinan rua nia laran hatudu katak variedade RO03 ne‟ebé fó
rezultadu produsaun 1.3 t/ha) konsisténsia no aas liu variedade sira seluk. Variedade ne‟ebé fó
produsaun ki‟ik liu iha tinan observasaun 2012 nian mak RO50 no ki‟ik liu iha tinan teste 2014
mak RO99. Mezmu iha diferente uitoan, em jerál observa katak entre variedade introdus 25 fó
rezultadu produsaun (t/ha) kuaze hanesan no mos ladún iha diferente ne‟ebé aas wainhira
kompara ho média rezultadu produsaun variedade lokál nian.
Rekomendasaun
Iha variedade introdus oin 23 mak hatudu rezultadu produsaun aas liu variedade lokál
(RLMB no RLL) mezmu ladún iha diferente ne‟ebé dok. Husi dadus ida ne‟e seidauk bele atu
rekomenda variedade ruma ba peskiza OFDT no mos ba to‟os na‟in sira atu kuda tanba sei
presiza hala‟o tan peskiza adaptasaun kontinuasaun hodi buka hatene ho loloos molok foti
konkluzaun ruma. Presiza mos kontinua koko observasaun kona-ba uza ai-moruk hanesan servin
no bassa hodi kombate pesti ne‟ebé baibain estraga hare atu nune‟e bele iha referensa utilizasaun
ai-moruk refere.
R² = 0.0286
0.00
0.50
1.00
1.50
2.00
2.50
3.00
0.00 0.20 0.40 0.60 0.80 1.00 1.20 1.40
Pro
du
sau
n (
t/h
a) 2
01
4
Produsaun (t/ha) 2012)
Produsaun 2012 vs 2014
83
Tabela 63. Hatudu kona-ba fatin (munisípiu) implementasaun atividade OFDT hare, 2013-14
Munisípiu kódigu OFDT Elev. (m) Data kuda Data Kolleita
Viqueque 121LH10 140.9 16/05/14 24/08/2014
Viqueque 121LH11 115.5 15/05/14 23/08/2014
Viqueque 121LH12 186.1 16/05/14 23/08/2014
Viqueque 121LH13 161.1 16/05/14 20/08/2014
Viqueque 121LH14 164.2 19/05/14 20/08/2014
Viqueque 121LH15 157.7 19/05/14 25/08/2014
Viqueque 121LH2 138.9 20/04/14 21/08/2014
Viqueque 121LH3 160 25/05/14 22/08/2014
Viqueque 121LH4 166.1 15/05/14 21/08/2014
Viqueque 121LH5 148.4 14/05/14 24/08/2014
Viqueque 121LH6 154.3 16/05/14 21/08/2014
Viqueque 121LH7 151.3 15/05/14 21/08/2014
Viqueque 121LH8 156.8 19/05/14 25/08/2014
Viqueque 121LH9 149.1 15/05/14 23/08/2014
Aileu 21SXH1 1148 19/2/2014 15/07/2014
Aileu 21SXH2 1130.9 17/1/2014 04/07/2014
Aileu 21SXH3 1133.4 17/1/2014 04/07/2014
Aileu 21SXH4 1133.9 17/1/2014 04/07/2014
Aileu 21SXH5 1168.1 17/1/2014 05/07/2014
Aileu 21SYH1 1142.6 15/1/2014 04/07/2014
Aileu 21SYH2 1150.5 15/1/2014 04/07/2014
Baucau 36 UCH7 857.3 12/11/2013 04/07/2014
Baucau 36BCH6 685.4 1/18/2014 6/11/2014
Baucau 36BDH8 773.4 1/20/2014 5/23/2014
Baucau 36FTH4 1345.1 1/19/2014 5/14/2014
Baucau 36FTH5 827.9 1/15/2014 5/9/2014
Baucau 36FUTH1 846.3 2/3/2014 5/20/2014
Baucau 36UCH7 857.3 12/11/2013 4/17/2014
Baucau 36UIH2 659.8 1/29/2014 5/27/2014
Baucau 36ULH3 787.8 1/18/2014 5/6/2014
Bobonaro 42GH1 70 20/2/2014 30/5/2014
Bobonaro 42GH2 67 24/2/2014 30/5/2014
Bobonaro 42GH3 67 26/2/2014 30/5/2014
Bobonaro 42GH4 64 1/3/2014 30/5/2014
Bobonaro 42LH1 37 21/2/2014 18/5/2014
Bobonaro 42LH2 67 22/2/2014 2/6/2014
Bobonaro 42LH3 23 24/2/2014 6/6/2014
Bobonaro 42LH4 35 24/2/2014 27/7/2014
84
2.4.3 Rezultadu teste hare iha agrikultór sira-nia natar (OFDT) 2013-14
Prepara husi; Luis da Costa Patrocino, Maria Martins, Salvador de Jesus, Luis Fernandes,
António do Rego, Amandio da Costa, Inacio Pereira, Leão Mauleto, Mario Tavares
Introdusaun
Ai-horis hare (Oryza sativa L.) nu‟udar ai-horis ida ne‟ebé importante tebes no toman
ona ho agrikultór sira iha Timor-Leste sira-nia moris loroloron nian. Iha nasaun barak inklui mos
iha Timor-Leste uza ai-horis ida ne‟e nu‟udar ai-han prinsipál. Mezmu hare kultiva no uza ona
iha Timor-Leste durante tinan barak nia laran, populasaun balu sei nafatin hasoru problema
hamlaha iha tinan balu nia laran tanba produsaun hare sei menus. Ida ne‟e mosu tanba iha natar
na‟in barak iha Timor-Leste sei infrenta problema kona-ba tékniku hasa‟e produsaun hare. Ida
husi problema oin-oin ne‟ebé hasoru mak seidauk utiliza hare variedade kualidade di‟ak ne‟ebé
bele uza hodi ajuda hasa‟e rezultadu produsaun iha rai laran. Ho problema ne‟ebé infrenta,
presiza hala‟o peskiza iha agrikultór sira-nia natar (OFDT) hodi koko hare variedade oin-oin
para bele buka hatene hirak ne‟ebé hatudu kualidade ka karaterístika di‟ak tuir kondisaun
ambiente no maneira kultivasaun Timor-Leste nian. Atu realiza hanoin ida ne‟e, hili ona
variedade hamutuk oin lima hodi ba koko hamutuk ho natar na‟in sira-nia variedade lokál balu.
Variedade hirak ne‟ebé teste mak; Nakroma (lansa ona), lokál ka IR 64 no Beras Merah husi
natar na‟in sira, no variedade foun rua M17 no N2 ne‟ebé introdus mai husi rai liur.
Atividade ida ne‟e nu‟udar peskiza partisipatóriu husi natar na‟in sira ne‟ebé sai hanesan
estratéjia importante ida atu bele kontinua avalia variedade hirak ne‟ebé hatudu sira-nia
Bobonaro 42LH5 24 26/2/2014 28/5/2014
Bobonaro 42LH6 72 3/3/2014 7/6/2014
Bobonaro 42LH7 21 3/3/2014 7/6/2014
Bobonaro 42LH8 34 9/3/2014 10/6/2014
Bobonaro 43HOH1 166 2/17/2014 6/11/2014
Bobonaro 43LAH4 210 3/4/2014 5/27/2014
Bobonaro 43RAH6 214 3/10/2014 5/26/2014
Bobonaro 43RIH2 203 2/22/2014 6/9/2014
Bobonaro 43RIH3 170 3/3/2014 6/7/2014
Bobonaro 43RIH5 197 3/6/2014 6/7/2014
Ermera 75AH1 82 2/27/2014 6/26/2014
Ermera 75AH10 101 3/18/2014 6/17/2014
Ermera 75AH11 100 3/18/2014 6/25/2014
Ermera 75AH2 78 3/30/2014 7/15/2014
Ermera 75AH4 87 2/27/2014 7/15/2014
Ermera 75AH5 92 29-02-14 7/11/2014
Ermera 75AH6 47 3/18/2014 7/17/2014
Ermera 75AH7 87 3/15/2014 7/3/2014
Ermera 75AH8 79 3/15/2014 7/4/2014
85
pontensialidade di‟ak hodi hasa‟e produsaun. Variedade hirak ne‟ebé hili iha peskiza ida ne‟e
bazeia ba informasaun no rekomendasaun husi peskizadór sira liu husi teste prelimináriu ne‟ebé
hala‟o iha sentru peskiza. Peskiza replikasaun ne‟e estabelese iha natar na‟in sira-nia natar iha
Timor-Leste, ho objetivu atu natar na‟in sira rasik bele sai hanesan observadór no bele fó valor
no hili variedade hirak ne‟ebé di‟ak liu tuir sira-nia observasaun rasik no kondisaun iha baze.
Objetivu peskiza hare OFDT
Buka atu identifika tan variedade foun balu ne‟ebé hatudu adaptasaun di‟ak ba kondisaun
ambiente Timor-Leste nian liu-liu buka hatene variedade hirak ne‟ebé bele hasa‟e produsaun no
han sente sabór di‟ak tuir ema Timor nia preferénsia.
Metodolojia
Fatin no tempu peskiza
Peskiza OFDT ba ai-horis hare implementa iha munisípiu lima (Bobonaro, Ermera,
Aileu, Baucau no Viqueque). Peskiza ida ne‟e hahu hala‟o iha fulan Fevereiru no remata iha
Novembru 2014.
Variedade
Iha variedade foun oin tolu mak kuda koko iha fatin hotu-hotu mak; variedade Nakroma,
N2 ho M17. Variedade rua seluk hanesan; B. Merah no IR 64 kuda koko deit iha fatin rua no
fornese husi estensionista sira rasik. Variedade oin rua ne‟ebé foin kuda koko iha tinan ne‟e mak
N2 ho M17, variedade foun rua ne‟e identifika ona katak adapta di‟ak iha natar na‟in sira-nia
natar iha Timor-Leste liu husi teste replikadu iha sentru peskiza. M17 nu‟udar variedade ida
ne‟ebé lansa ona husi sentru peskiza Internasionál hare (IRRI) iha Filipina no fó sai ona atu bele
kuda koko iha natar na‟in sira-nia natar. Variedade N2 nu‟udar variedade lokál ida ne‟ebé kuda
ona iha Baucau, N2 nia musan kór mean no sabór gostu tebes. Variedade ida seluk ne‟ebé foin
aumenta tan mak variedade B.Merah ne‟ebé koko ona iha fatin tolu iha postu adm. Balibo.
Variedade ida ne‟e distribui ona ba natar na‟in sira iha tinan 2011 husi estensionista suco. Natar
na‟in barak mak hili atu kontinua kuda iha sira-nia natar. Variedade hare B. Merah nia musan kór
mean los bainhira dulas ka fai.
Materiál no ekipamentu
Materiál ne‟ebé uza iha peskiza ida ne‟e mak; fini hare variedade lokál inklui IR 64,
Nakroma, M17, N2 no hare mean (B.Merah). Ekipamentu ne‟ebé uza mak; pregu, martelu, tudik
ko‟a hare (sabit), kalen sapa, tinta pilox, lapizeira, spidol, surat tahan mutin, plástiku zip bag,
enxada, aisuak, katana, kanuru bo‟ot, kateri, GPS, Smart phone samsung, metru bo‟ot no ki‟ik,
dasin 1000g, 50kg, no lafatik.
Métodu peskiza
Implementasaun peskiza
Métodu ne‟ebé uza iha peskiza ida ne‟e mak; vizita agrikultór sira-nia natar hodi esplika
kona-ba objetivu peskiza, depois wainhira natar na‟in sira hatan ka aseita mak peskizadór sira
sukat natar fatin demostrasaun ho medida 3m x 3m ka 5m x 5m. Hafoin ida ne‟e, foti amostra ka
sample rai hodi koko pH rai, observa kór rai, testura rai (métodu manuál), depois mak entrega
fini ba natar na‟in sira (variedade Nakroma, M17 no N2). Variedade seluk hanesan lokál no
86
beras merah natar na‟in ho extensionista suco sira rasik mak aranja. Natar na‟in sira hakiak tiha
hare oan iha viveirus depois mak fokit hodi ba kuda iha kantreru ne‟ebé marka ona ba kada
variedade. Kuda hotu tiha, peskizadór sira ba vizita hodi observa iha kada semana rua hahu husi
kuda to‟o kolleita. Observasaun ne‟ebé hala‟o foka liu ba kondisaun ai-horis nian hanesan; aas
ai-horis, moris buras ka la‟e, moras ka pesti ataka nsst. Dadus hirak ne‟e hotu foti ka hakerek iha
protokolu nune‟e mos grava iha telefone uza programa naran ODK data depois haruka liu husi
internet.
Analiza dadus
Dadus hotu ne‟ebé halibur husi protokolu no transfere liu husi online uza smart phone
sanmsung hatama primeiru ba MS excel spreadsheet database antes analiza uza programa
GenStat edisaun 16. Dadus rezultadu produsaun analiza uza ANOVA (Analisis of variance iha
unbalance treatment). Modelu analiza ANOVA inklui variedade ho postu. adm nu‟udar nível
fatór.
Rezultadu no diskusaun
Iha Tabela 64 tuir mai hatudu kona-ba rezultadu produsaun (t/ha) husi kada variedade iha
munisípiu lima. Bazeia ba rezultadu produsaun (t/ha) ne‟ebé iha hatudu katak variedade beras
merah fó rezultadu 5.3 t/ha ne‟ebé bo‟ot liu variedade sira seluk maibé dadus ida ne‟e seidauk
bele atu uza hodi halo komparasaun ho razaun númeru observasaun husi variedade refere foin
mak hala‟o dala tolu. Wainhira haree ba variedade oin haat seluk ne‟ebé ho númeru observasaun
hanesan, hatudu katak iha diferente signifikativa entre variedade ba rezultadu produsaun (t/ha)
mezmu hotu-hotu kuaze fó rezultadu produsan ne‟ebé ladún iha diferente aas.
Tabela 64. Rezultadu produsaun (t/ha) no komponente produsaun ba kada variedade husi fatin
teste OFDT hotu, 2013 -14
Variedade
Númeru
Obs.
Produsaun
(t/ha)
Hun/m2 Total todan
foer (kg)
Total todan
mos (kg)
Todan sample 200g
habai maran
B. Merah 3 5.26 46.37 4.98 4.74 191.70
Lokál 57 2.63 29.90 6.52 5.82 165.60
M17 57 3.06 31.80 6.94 6.33 169.60
N2 57 2.72 31.54 6.24 5.58 169.70
Nakroma 42 2.71 31.84 6.71 5.90 170.70
F.prob. 0.01 0.09 0.92 0.91 0.77
Lsd (p<0.05) * ls ls ls ls
Cv (%) 48 32 76 79 22
Iha Tabela 65 hatudu katak iha diferente signifikativa entre variedade ba rezultadu
produsaun (t/ha) no komponente hotu. Entre munisípiu hotu, produsaun bo‟ot liu hetan iha
Bobonaro (3.8 t/ha). Munisípiu Ermera nu‟udar segundu lugar ho rezultadu produsun 3.3 t/ha.
Rezultadu produsaun ki‟ik liu hetan iha munisípiu Viqueque (2.0 t/ha). Komponente hun/m2 aas
liu hetan iha munisípiu Viqueque 35.5 no ki‟ik liu hetan iha Baucau 19.6. Todan foer aas liu
hetan iha munisípiu Baucau 16.1kg no menus liu hetan iha munisípiu Aileu 1.4kg. Total todan
mos aas liu hetan iha Baucau (14.8kg) no menus liu hetan iha Aileu (1.3kg). Todan sample
maran hatudu signifikativu aas liu iha Ermera no ki‟ik liu iha Baucau.
87
Tabela 65. Rezultadu produsaun (t/ha) no komponente produsaun ai-horis hare OFDT husi kada
munisípiu iha tinan, 2013-14
Munisípiu
Prod.
(t/ha)
Hun/m2
Total todan
foer (kg)
Total todan mos
(kg)
Todan sample maran
200(g)
Aileu 2.19 31.80 1.44 1.31 177.30
Baucau 2.11 19.64 16.12 14.82 81.40
Bobonaro 3.76 33.64 3.69 3.39 183.50
Ermera 3.34 30.47 9.13 8.34 187.30
Viqueque 1.97 35.50 5.98 4.93 183.50
F.prob. <.001 <.001 <.001 <.001 <.001
Lsd (p<0.05) ** ** ** ** **
Cv (%) 41 29 35 37 5
** Signifikativa ls la signifikativa
Iha Tabela 66 tuir mai hatudu kona-ba komparasaun rezultadu produsaun (t/ha) husi
variedade oin-oin ne‟ebé teste iha postu adm. 6. Hatudu katak iha diferente signifikativa entre
variedade ba rezultadu produsaun (t/ha) no komponente hotu. Entre postu adm. hotu, produsaun
bo‟ot liu hetan iha iha Balibo (3.9 t/ha). Postu adm. Maliana no Hatolia nu‟udar segundu lugar
ho rezultadu produsun idaidak 3.4 t/ha no 3.3 t/ha. Rezultadu produsaun ki‟ik liu hetan iha postu
adm. Ossu (2.0 t/ha), Venilale (2.1 t/ha) no Aileu (2.2 t/ha).
Tabela 66. Rezultadu produsaun (t/ha) ai-horis hare ne‟ebé teste iha postu adm. 6, 2013-14
Postu adm.
Prod.
(t/ha) Hun/m2
Total todan foer
(kg)
Total todan mos
(kg)
Todan sample maran
200 (g)
Aileu villa 2.19 31.80 1.44 1.31 177.30
Balibo 3.92 37.38 3.81 3.53 188.30
Hatolia 3.34 30.47 9.13 8.34 187.30
Maliana 3.43 25.68 3.43 3.09 173.30
Ossu 1.97 35.50 5.98 4.93 183.50
Venilale 2.11 171.72 16.12 14.82 81.40
F prob. <.001 <.001 <.001 <.001 <.001
Lsd (p<0.05) ** ** ** ** **
Cv (%) 40 59 35 37 5
** Signifikativu ls la signifikativu
Rezultadu produsaun (t/ha) no komponente produsaun hotu hatudu diferente
singnifikativa iha kada postu adm. Rezultadu produsaun aas liu hetan iha postu adm. Balibo 3.9
t/h no ki‟ik liu hetan iha postu adm. Ossu 2.0 t/h. Komponente hun/m2, total todan foer, total
todan mos no todan sample maran 200g hatudu katak iha signifikativa entre postu adm. Aileu
vila, Balibo, Hatolia, Ossu no Venilale.
Laiha diferente signifikaiva entre variedade ba rezultadu produsaun hare oin-oin liu husi
teste ne‟ebé hala‟o iha suco Batugade postu adm. Balibo (Tabela 67). Mezmu nune‟e, variedade
M17 hatudu produsaun aas liu (6.7 t/ha) no rezultadu produsaun ki‟ik liu observa iha Nakroma
(4.5 t/ha).
88
Tabela 67. Rezultadu produsaun (t/ha) entre variedade oin lima ne‟ebé teste iha OFDT
fatin tolu iha suco Batugade postu adm. Balibo
Variedade Prod. (t/ha) Total
demplot
OFDT
Nakroma 4.52 3
N2 5.21 3
B. merah 5.26 3
Lokál 6.34 3
M17 6.65 3
F.prob. 0.15
Lsd (p<0.05) ls
Cv (%) 19
** Signifikativa ls la signifikativa
Iha Tabela 68 tuir mai hatudu katak iha diferente signifikativa entre testura rai kona-ba
rezultadu produsaun (t/ha). Testura rai ne‟ebé fó produsaun di‟ak liu mak Heavy Clay (liat
padat) ho nia rezultadu 6.3 t/ha. Produsaun ki‟ik lu hetan iha testura rai Clay Loam (liat
berlempung) 2.5 t/ha.
Tabela 68. Rezultadu produsaun (t/ha) no komponente produsaun ai-horis hare OFDT relasiona
ho testura rai
** Signifikativu ls la signifikativu
Husi analiza ne‟e iha mos gráfiku ne‟ebé hatudu kona-ba produsaun hare no iha diferente
elevasaun, komparasaun variedade lokál no variedade Nakroma, M17, hare mean no N2.
Testura rai (Inglês) Prod. (t/ha)
Clay Loam 2.5
Fine Clay 4.1
Heavy Clay 6.3
Loam 3.2
Sandy Loam 3.3
Silty Loam 3.0
F.prob. <.001
Lsd (p<0.05) **
Cv (%) 34
89
Figura 30. Komparasaun rezultadu produsaun ho elevasaun
Figura 31. Komparasaun variedade lokál Vs Nakroma
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
10.0
0 500 1000 1500
Pro
d. (
t/h
a)
Elevasaun (m)
Produsaun hare ho Elevasaun
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
0.0 2.0 4.0 6.0 8.0
Nak
rom
a (t
/ha)
Lokal
Nakroma
Lokal
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
10.0
0.0 2.0 4.0 6.0 8.0
M1
7 (
t/h
a)
Lokal
M17
Lokal
90
Figura 32. Komparasaun variedade lokál vs M17
Figura 33. Komparasaun variedade lokál vs B.merah
Figura 34. Komparasaun variedade lokál vs N2
Konkluzaun
Husi teste OFDT hatudu katak rezultadu hare variedade B. merah fó produsaun aas liu
sira seluk (5.3 t/ha) no ki‟ik liu hetan iha variedade lokál (2.6 t/ha). Rezultadu produsaun entre
disritu, di‟ak liu hetan iha munisípiu Bobonaro 3.8 (t/ha) no tuir fali Ermera (3.3 t/ha). Rezultadu
ki‟ik liu entre munisípiu hotu hetan iha Viqueque (2.0 t/ha). Komponente produsaun hanesan
hun/m2, total todan foer, total todan mos no todan maran 100-200g, husi variedade ne‟ebé koko
hatudu iha diferente entre munisípiu.
Rekomendasaun
Bazeia ba informasaun ne‟ebé hetan husi natar na‟in sira no rezultadu observasaun teste
OFDT, rekomenda ba MAP liuliu ba Diresaun Nasionál de Peskiza atu fó atensaun ba pontu
hirak tuir mai;
1. Persiza hala‟o identifikasaun (kolesaun germplasm) ba variedade hotu mak natar
na‟in sira kuda iha Timor-Leste atu hatene loloos kona-ba variedade ne‟ebé mak
esiste iha rai laran.
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
0.0 2.0 4.0 6.0 8.0
B.M
era
h (
t/h
a)
Lokal
B. Merah
Lokal
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
8.0
0.0 2.0 4.0 6.0 8.0
N2
(t/
ha)
Lokal
N2
Lokal
91
2. Kontinua hala‟o peskiza kontinuasaun hodi avalia variedade hirak ne‟ebé hatudu
karaterístika úniku, fó produsaun aas no adapta di‟ak ba kondisaun klíma Timor-
Leste nian.
Aneksu foto atividade kuda hare OFDT
Marka fatin demontrasaun ba teste hare variedade oin-oin iha natar na‟in nia natar
Natar na‟in sira kuda hare oan ba iha fatin teste
OFDT nian ne‟ebé prepara ona
Hala‟o observasaun no sukat hare ne‟ebé teste iha natar na‟in sira-nia natar
92
Hare iha fatin OFDT ne‟ebé besik ona atu kolleita
Natar na‟in sira inklui estensionista kolleita no sama hare ne‟ebé teste
Tetu todan foer hosi variedade hare hirak ne‟ebé foin sama hotu no tahek hamoos
93
Prosesu hamoos hare nia daban no nia foer hotu kontinua tetu todan mos husi natar na‟in
sira no tau keta-ketak
Foti dadus hotu kona-ba rezultadu husi kolleita hare OFDT nian
94
2.5 Fore-rai
2.5.1 Prova replikadu fore-rai iha tinan 2013-14
Prepara husi; João Bosco Belo, Jose Freygen, Marcos Vidal, Denisia Raquela
Introdusaun
Fore-rai (Arachis hypogaea L.) variedade oin-oin koko ona husi programa SoL.Variedade
hirak ne‟e mai husi ICRISAT iha Índia.Variedade hirak ne‟e hili husi Melloradór (breeder) iha
ICRISAT no introdus mai Timor–Leste hodi bele observa kona-ba sira-nia abilidade adaptasaun
ba kondisaun rai ka ambiente Timor nian. Maioria variedade ne‟ebé inklui iha teste replikadu iha
tinan 2013-14, nu‟udar hala‟o ona iha tinan barak nia laran ne‟ebé fasilita selesaun variedade ho
musan bo‟ot, Utamua (PT 05) ne‟ebé lansa ona iha tinan 2007.
Teste replikadu fore-rai halo iha sentru fatin haat (Aileu, Baucau, Betano, Loes) durante
tempu kuda iha tinan 2013-14. Karaterístika husi kada variedade ne‟ebé uza iha teste replikadu
ida ne‟e hatudu iha Tabela 69.
Tabela 69. Detallu kona-ba variedade fore-rai ne‟ebé uza iha teste replikadu, 2013-14 Kódigu Naran Tipú Botániku Kór kulit musan
Utamua ICGV 88438 Spanish bunch Kór kafe
PT 14* ICGV 96165 Virginia KórMean
PT 20** ICGV 99017 Spanish bunch KórMean
PT 21 Lokál Mean Timor KórMean
PT 22 LokálBo‟ot Timor Kór kafe
PT 124* ICGV 97120 Virginia Kór kafe
PT 131* ICGV 97100 Virginia Kór kafe
PT 132* ICGV 97131 Virginia Kór kafe
PT 133* ICGV 97135 Virginia Kór kafe
PT 134* ICGV 97137 Virginia Kór kafe
PT 136* ICGV 98180 Virginia Kór kafe
PT 137* ICGV 98184 Virginia Kór kafe
PT 138* ICGV 98187 Virginia Kór kafe
PT 141* ICGV 99171 Virginia Kór kafe
PT 142* ICGV 99174 Virginia Kór kafe
*Síklu durasaun-média ** Rezisténsia ba tahan kinur
Metodolojia
Rezultadu produsaun, vantajen produsaun no komponente produsaun
Teste replikasaun hala‟o ho susesu iha fatin haat, sentru peskiza tolu ho estasaun peskiza
Aileu iha tempu udan tinan 2013-14, no tempu bailoro iha deit sentru peskiza Betano tinan 2014.
Total variedade iha oin 15, variedade oin 10 mak koko iha kada fatin teste ho variedade ne‟ebé
rekomenda ona, hanesan Utamua (PT 05), PT 14, PT 20 hodi koko hamutuk ho variedade lokál
oin rua ne‟ebé uza hanesan kontrollu ka (chek) iha teste replikasaun ida ne‟e.
Uza replikasaun tolu ba fatin hotu-hotu ho kantreru nia luan 25m2. Kantreru uza
Randomized Complete Block Design. Kuda fini musan ida ka rua kada rai kuak, distánsia kuda
40cm x 20cm, teste ne‟e hala‟o iha tempu udan no bailoro. Teste ne‟e la uza bee irigasaun no
mos la tau adubu ruma. Teste ne‟e kuda iha fulan Dezembru 2013–Maiu 2014 no kolleita hahu
iha fulan Abríl–Agostu 2014 (Tabela 70). Teste ne‟e analiza uza programa GenStat Ed. 16. Atu
95
hatene kona-ba iha diferente signifikativa ka lae, uza analysis of variance (ANOVA) para
determina efeitu husi variedade no bele fó esplikasaun. Analiza uza covariate iha fatin balu tanba
densidade ai-horis moris ladún di‟ak mak fó impaktu ba rezultadu produsaun hanesan iha sentru
peskiza Darasula no Loes .
Tabela 70. Detallu kona-ba kuda ho kolleita ba kada variedade fore-rai iha fatin haat, 2013-14
Fatin
Númeru
variedade
Númeru
replikasaun
Data kuda
Data kolleita
Média
produsaun
(t/ha)
Aileu 15 3 12 Dez 2013 12 Maiu 2014 0.73
Baucau 15 3 23 Jan 2013 04 Juñu 2014 0.77
Betano 15 3 16 Dez 2013 08 Maiu 2014 1.14
Betano (bailoro) 15 3 30 Maiu 2014 26 Agst 2014 0.70
Loes 15 3 20 Dez 2013 29 Abr 2014 0.61
Iha tempu kolleita, ke‟e/fokit sai fore-rai hun ho fuan hotu, depois hasai fuan hotu hodi
tetu kedas para hatene todan ho kulit bokon (polong) depois habai halo maran hafoin tetu fila-
fali hodi hatene todan ho kulit maran. Rezultadu produsaun no densidade ai-horis tetu husi
kantreru tomak. Komponente produsaun musan ho kulit no todan musan mos, ne‟ebé inklui
númeru musan mos iha kada kulit ne‟ebé foti husi amostra/sample musan kulit 100. Númeru
musan ho kulit kada planta, presentajen kulit (husi todan maran no rezultadu produsaun musan
mos hetan husi variabel ne‟ebé analiza.
Rezultadu
Iha deferente signifikativu entre variedade ba rezultadu produsaun (t/ha) iha fatin hotu
(Tabela 71). Média produsaun husi fatin hotu aas liu hetan iha sentru peskiza Betano (1.14 t/ha).
Entre fatin hotu produsaun ki‟ik liu hetan iha sentru peskiza Loes (0.61 t/ha). Husi rezultadu
produsaun hatudu katak variedade foun balu menus liu husi lokál (kontrollu).
96
Tabela 71. Komponente rezultadu produsaun sentru peskiza fatin haat tinan, 2013-14
Ail
eu 2
013
/14
(U
dan
)
Kódigu
Prod.
(t/ha)
Hun/m
2
Toda
n
Musa
n 100
(g)
Polong
Hira
Kada
Hun
Musa
n hira
kada
isin
ida
Bau
cau
20
13
/14
(U
dan
)
Kódigu
Prod.
(t/ha)
Covariat
e Hun/m2
Toda
n
musa
n 100
(g)
Isin
hira
kada
hun
Musa
n hira
kada
isin
ida
PT 014 0.62 6.44 47.5 15.5 1.33 PT 014 0.78 2.20 46.4 23.9 1.87
PT 020 0.74 5.29 49.9 24.6 1.32 PT 020 1.91 4.95 58.4 38.9 1.67
PT 021 0.97 7.24 41.8 23.4 1.38 PT 021 0.73 5.20 54.4 19.1 1.60
PT 022 0.79 6.45 52.4 20.5 1.23 PT 022 0.31 4.37 41.9 7.3 1.90
PT 124 0.14 1.41 55.9 14.7 1.21 PT 124 1.08 3.03 47.9 15.9 1.75
PT 131 0.93 6.47 54.6 23.9 1.07 PT 131 1.32 7.01 45.9 28.1 1.67
PT 132 0.72 6.67 52.0 14.9 1.08 PT 132 0.44 7.24 53.1 8.6 1.82
PT 133 0.71 6.48 45.1 15.6 1.59 PT 133 0.76 5.99 56.2 15.0 1.85
PT 134 0.80 7.51 51.7 16.4 1.30 PT 134 0.67 1.87 45.8 15.7 2.47
PT 136 0.57 6.32 58.4 13.2 1.17 PT 136 1.06 3.21 52.3 27.9 1.75
PT 137 0.89 5.32 51.6 21.6 1.46 PT 137 0.66 8.35 60.7 12.4 1.57
PT 138 0.46 2.79 57.8 22.2 1.12 PT 138 0.39 5.16 56.2 10.2 1.66
PT 141 1.11 8.37 62.3 22.4 0.99 PT 141 0.39 3.68 54.2 8.2 1.69
PT 142 0.82 5.56 53.8 23.0 1.17 PT 142 0.58 7.07 49.5 17.7 1.65
UTAMU
A 0.67 5.97 48.6 10.8 2.07
UTAMU
A 0.41 3.35 61.8 10.2 1.58
F prob. <.001 <.001 0.534 0.01 0.01 F. prob. 0.03 0.10 <.001 0.01 <.001
Lsd
(p<0.05) 0.30 1.50 ls 7.91 0.47
Lsd
(p<0.05) 0.91 ls 7.52 15.40 0.27
CV (%) 24 15 131 25 22 CV (%) 68 54 9 53 9
Bet
ano
2013/1
4 (
Ud
an)
Kódigu
Prod.
(t/ha Hun/m2
Toda
n
musa
n 100
(g)
Isin
hira
kada
hun
Musa
n hira
kada
isin
ida
Loes
2013/1
4 (
Ud
an)
Kódigu
Prod.
(t/ha)cov
ariate Hun/m2
Toda
n
musa
n 100
(g)
Isinhi
ra
kada
hun
Musa
n hira
kada
isin
ida
PT014 1.06 5.44 71.7 18.6 1.60 PT 014 0.24 3.52 74.3 4.81 2.60
PT020 0.70 5.25 74.7 16.3 1.54 PT 020 0.51 4.89 78.7 8.56 2.53
PT021 1.34 3.91 118.3 25.5 1.40 PT 021 0.34 3.14 90.1 10.67 2.33
PT022 1.74 4.65 85.0 34.1 1.46 PT 022 0.64 1.85 117.3 12.77 1.70
PT124 1.17 5.41 67.3 22.7 1.77 PT 124 0.59 1.28 73.7 16.30 2.69
PT131 1.65 3.16 69.0 57.7 1.44 PT 131 0.67 2.47 89.0 12.09 2.20
PT132 0.94 2.48 64.0 51.8 1.60 PT 132 0.51 2.08 110.0 10.27 1.79
PT133 1.61 5.36 99.3 26.4 1.23 PT 133 0.76 4.41 125.0 11.53 1.58
PT134 0.46 6.15 88.0 22.4 1.02 PT 134 0.61 3.47 96.7 9.90 1.96
PT136 1.04 4.75 86.7 18.1 1.55 PT 136 0.98 4.88 109.7 12.61 1.77
PT137 1.23 4.35 77.3 26.6 1.57 PT 137 0.25 0.92 26.0 4.37 3.99
PT138 1.20 6.04 76.0 19.9 1.49 PT 138 1.23 4.21 89.7 17.21 2.09
PT141 1.07 3.64 60.7 42.2 1.46 PT 141 0.3 1.28 43.3 6.88 3.98
PT142 1.34 4.68 65.0 32.1 1.49 PT 142 0.84 3.99 79.3 13.08 2.40
UTAMU
A 0.60 4.41 104.3 10.4 1.56
UTAMU
A 0.63
4.69 148.7 9.04 1.28
F. prob. <.001 0.66 <.001 0.10 0.14 F. prob. 0.052 <.001 <.001 0.217 <.001
Lsd
(p<0.05) 0.23 ls 24.08 ls ls
Lsd
(p<0.05) ls
1.78 28.59 ls 0.67
CV (%) 12 43 18 61 16 CV (%) 46 34 19 52 17
97
Bet
ano
13
/14
(B
ailo
ro)
Kódigu
Prod.
t/ha
Hun/m
2
Toda
n
musa
n
100g
Polong
Hira
Kada
Hun
Musa
n hira
kada
isin
ida
PT 014 0.61 6.12 88.3 8.68 1.43
PT 020 0.72 7.57 99.3 6.59 1.42
PT 021 1.27 9.20 138.7 7.33 1.37
PT 022 0.59 8.04 100.6 5.12 1.41
PT 124 0.68 7.13 86.3 8.56 1.38
PT 131 0.65 7.37 80.8 7.71 1.46
PT 132 0.26 6.91 93.1 2.92 1.40
PT 133 0.70 8.49 107.8 4.94 1.55
PT 134 0.46 8.07 114.7 3.97 1.32
PT 136 1.09 7.28 100.2 10.86 1.40
PT 137 0.56 6.88 81.1 7.01 1.45
PT 138 0.86 7.53 97.2 8.22 1.51
PT 141 0.65 8.87 68.5 5.86 1.31
PT 142 1.02 8.12 85.8 10.83 1.37
UTAMU
A 0.31 7.47 124.4
2.28 1.56
F. prob. <.001 0.283 0.003 <.001 0.13
Lsd
(p<0.05) 0.23 ls 28.27
3.059 ls
CV (%) 20 16 17 27 7
Figura 35. Hatudu korelasaun entre rezultadu produsaun ho komponente produsaun fore-rai teste
iha tinan 2014.
Identifika katak, iha korelasaun singnifikativu entre rezultadu produsaun ho densidade
hun/m2
iha estasaun peskiza Aileu kompara ho fatin sira seluk. Isin (polong) hira kada hun
hatudu signifikativa husi sentru peskiza Darasula, Loes no Betano ho razaun densidade kada hun
ne‟ebé la hanesan. Iha teste replikadu ida ne‟e, rezultadu entre variedade kona-ba isin ida iha
musan hira laiha korelasaun ba rezultadu produsaun, tanba musan barak mesak ki‟ik no mamuk.
R² = 0.6914
R² = 3E-06
R² = 0.0501
R² = 0.281
0.00
0.50
1.00
1.50
2.00
2.50
0 5 10
Prd
usa
un
(t/
ha)
Hun/m2
Aileu
Darasula
Betano
Loes
R² = 0.012
R² = 0.0006
R² = 0.0003
R² = 0.2122
0.00
0.50
1.00
1.50
2.00
2.50
0 50 100 150 200
Prd
usa
un
(t/
ha)
Todan musan 100 (g)
Prod. (t/ha) vs Todan musan 100 (g)
Aileu
Darasula
Betano
Loes
98
Bazeia ba rezultadu produsaun husi kada fatin iha tinan 2014, hatudu katak média
produsaun husi PT 131 ho PT 142 di‟ak liu se kompara ho variedade sira seluk. Haree ba
vantajen produsaun bo‟ot liu lokál husi variedade foun hirak ne‟e, hatudu katak so iha variedade
oin rua deit mak fó persentajen aas liu lokál mak variedade PT 131 (16%) ho PT 142 (3%). Entre
fatin peskiza hirak ne‟e, Betano hatudu rezultadu produsaun di‟ak liu (1.14 t/ha) se kompara ho
fatin seluk ne‟ebé produsaun menus husi 0.8 t/ha (Tabela 72).
Tabela 72. Rezultadu produsaun (t/ha) husi kada fatin ho tinan 2013-14
Kódigu
Aileu
2014
(U)
Baucau
2014 (U)
Betano
2014 (U)
Betano
2014 (B)
Loes
2014 (U)
Médiapr
od. kada
fatin
Vant.
prod. liu
lokál Stdev
PT 131 0.93 1.52 1.65 0.65 0.67 1.08 16 0.47
PT 142 0.82 0.78 1.34 1.02 0.84 0.96 3 0.23
PT 136 0.57 1.01 1.04 1.09 0.98 0.94 0 0.21
PT 021 0.97 0.75 1.34 1.27 0.34 0.93 0 0.41
PT 133 0.71 0.86 1.61 0.70 0.76 0.93 -1 0.39
PT 020 0.74 1.90 0.70 0.72 0.51 0.91 -2 0.56
PT 138 0.46 0.40 1.20 0.86 1.23 0.83 -11 0.39
PT 022 0.79 0.26 1.74 0.59 0.64 0.80 -14 0.56
PT 137 0.89 0.98 1.23 0.56 0.25 0.78 -16 0.38
PT 124 0.14 0.90 1.17 0.68 0.59 0.70 -26 0.38
PT 141 1.11 0.27 1.07 0.65 0.30 0.68 -27 0.40
PT 132 0.72 0.66 0.94 0.26 0.51 0.62 -34 0.25
PT 014 0.62 0.52 1.06 0.61 0.24 0.61 -35 0.30
PT 134 0.80 0.42 0.46 0.46 0.61 0.55 -41 0.16
Utamua 0.67 0.26 0.60 0.31 0.63 0.49 -47 0.19
F.prob. <.001 0.058 <.001 <.001 0.052 0.79
Lsd (p<0.05) 0.30 ls 0.23 0.23 ls
CV (%) 24 74 12 20 46
Média fatin 0.73 0.77 1.14 0.70 0.61
R² = 0.2729
R² = 0.7047
R² = 0.2124
R² = 0.6466
R² = 0.5779
0.00
0.50
1.00
1.50
2.00
2.50
0.0 50.0 100.0
Pro
du
sau
n (
t/h
a)
Isin hira kada hun
Prod. vs isin hira kada hun
Aileu
Darasula
Betano
Loes
Betano (B)
R² = 0.0069
R² = 0.0092
R² = 0.0051
R² = 0.3344
0.00
0.50
1.00
1.50
2.00
2.50
0.00 1.00 2.00 3.00
Pro
du
sau
n (
t/h
a)
Musan hira kada isin ida
Produ. (t/ha) vs musan hira kada isin Ida
Aileu
Darasula
Betano
Loes
99
Parte husi teste ne‟ebé hala‟o hodi buka hatene karaterístika di‟ak entre variedade hirak
ne‟ebé iha mak hala‟o mos atividade loron vizita to‟os na‟in. Iha atividade ida ne‟e buka konvida
to‟os na‟in sira hodi mai iha sentru peskiza para haree no koko rasik sabór husi variedade hirak
ne‟ebé teste. Iha tinan 2014, total ema hamutuk 39 mak mai partisipa hodi fó valor ba variedade
fore-rai tuir sira-nia preferénsia. Partisipasaun feto husi total partisipante hirak ne‟ebé mai
hamutuk 12 (4.7%).
Tabela 73. To‟os na‟in sira-nia preferénsia ba variedade fore-rai iha sentru peskiza Loes tinan
2013-14 % Ema hili
Variedade Feto Mane
PT 022 50 15
PT 131 42 19
Utamua 42 37
PT 134 33 22
PT 124 25 4
PT 132 25 26
PT 014 17 37
PT 136 17 26
PT 141 17 19
PT 020 8 15
PT 133 8 15
PT 142 8 11
PT 021 0 4
PT 137 0 0
PT 138 0 52
Média jéneru
F.prob. 0.004
Lsd (p<0.05) 26
CV (%) 193
Tuir analiza ba rezultadu loron to‟os na‟in iha sentru Loes hatudu katak iha interasaun
kona-ba preferénsia hili entre feto ho mane. Ida ne‟e bele mosu tanba mane sira gosta liu
variedade PT138, ho feto sira gosta liu PT 124 no PT 022. Maioria partisipante sira prefere liu
variedade Utamua. Sira hili tanba fore-rai ida ne‟e musan bo‟ot no sabór di‟ak, maibé iha
rezultadu ida ne‟e sai nudar vensedór ba segundu lugar mak variedade foun mai husi rai liur PT
138. Husi rezultadu ida ne‟e hatudu katak ema mos hili variedade lokál ne‟ebé kuda kleur ona
iha Timor-Leste.
Rezultadu loron to‟os na‟in iha Aileu hatudu iha diferente signifikativu entre variedade.
Partisipante sira prefere liu variedade lokál (PT 021, PT022) iha sentru peskiza Aileu ho nia
persentu hili 83% no 73% mak gosta variedade lokál ho razaun tanba han mamar tuir agrikultór
sira-nia sente ba variedade fore-rai (Tabela 74). Iha ne‟e agrikultór prefere liu variedade lokál
mean no lokál bo‟ot Same kompara ho variedade introdus. Iha Aileu, feto no mane fó preferénsia
100
tuir han mamar la hanesan. Mane sira dehan variedade hotu mamar, maibé feto sira dehan PT132
ho Utanua ladún mamar.
Tabela 74. To‟os na‟in sira-nia preferénsia ba variedade fore-rai iha sentru peskiza Aileu tinan,
2013-14
Mamar
Kódigu
Gosta
(%) % Mane
% Feto
% to'os na’in hili
PT 021 73 80
68
83
PT 022 46 80
59
73
PT 137 44 53
57
40
Utamua 46 80
41
37
PT 141 71 47
73
31
PT 131 44 73
70
12
PT 134 54 73
49
10
PT 020 25 67
76
8
PT 132 23 73
32
6
PT 142 29 67
57
4
F.Prob. Interaksi
Lsd (p<0.05)
CV (%)
Mezmu variedade PT 131, 142, no 136 partisipante sira la hili iha koko sabór, maibé laiha indikasaun ne‟ebé klaru
katak sira-nia sabór ladún di‟ak.
2.5.2 Analiza teste replikadu fore-rai husi fatin no tinan barak
Materiál no métodu
Implementa ona teste fore-rai hamutuk dala 10 ne‟ebé hala‟o hahu husi tinan 2011-2014
iha fatin haat ne‟ebé diferente hanesan Aileu, Baucau, Betano, ho Loes, ne‟ebé koko
aprezentasaun karaterístika husi variedade oin 15.
Analiza kruza fatin hala‟o ona uza ANOVA (GenStat Edition 16) para atu avalia
aprezentasaun no konsisténsia husi variedade hirak ne‟ebé koko iha fatin no tinan barak nia laran
(genotype/ambiente).
Rezultadu
Aprezentasaun husi média produsaun fatin kuaze hanesan deit husi 0.8 t/ha to‟o másimu
1.8 t/ha (Baucau 2011 ho Loes 2012), média produsaun fatin tolu deit mak fó produsaun liu 1.0
t/ha (Tabela 75).
Uza nafatin variedade oin 15 ne‟ebé hanesan iha kada fatin husi teste 17 ne‟ebé iha.
Variabilidade husi 50% hatudu konta iha biplot no vizualiza kona-ba oinsa variedade nia
moris/aprezenta tuir ambiente (tinan/époka ho fatin) aprezenta iha figura biplot no dadus ne‟e
fahe tuir kuadradu.
101
Husi média produsaun hatudu laiha diferente entre variedade maibé média produsaun aas
iha variedade hirak hanesan PT 021, PT 138, no PT 142 (0.9 t/ha) no menus iha variedade foun
PT 124 (0.6 t/ha) no PT 134 (0.6 t/ha). Haree ba rezultadu husi kada fatin hatudu katak média
produsaun aas liu hetan iha sentru peskiza Loes 2011-12 no Betano 2013 kompara ho fatin sira
seluk. Variedade Utamua mos nafatin mantein nia média produsan iha kada teste durante tinan
tolu nia laran no fatin 17.
102
Tabela 75. Rezultadu produsaun variedade iha sentru peskiza hotu-hotu tinan, 2011-14
Kódigu
AIL
201
1
(U)
BC
U
201
1
(U)
BET
2011
(U)
LO
E
201
1
(U)
BE
T
201
2
(U)
LO
E
201
2
(U)
AIL
201
3
(U)
BCU
2013
(U)
BET
201
3
(U)
BET
201
3
(B)
LO
E
201
3
(U)
LOE
2013
(B)
AIL
201
4
(U)
BCU
2014
(U)
BET
201
4
(U)
BET
201
4
(B)
LO
E
201
4
(U)
Médi
a
kada
fatin
PT 021 0.1
7
0.45
0.7
2
0.3
2
2.1
0
0.9
6 0.54 2.21 1.41
0.1
2 0.32
0.97 1.08 1.41 1.27
0.59 0.91
PT 138 0.9
4
0.3
4 0.49
1.7
7
0.9
1
2.2
0
0.9
0 0.32 1.22 0.44
1.4
7 0.31
0.46 1.91 0.44 0.86
0.51 0.91
PT 142 0.4
9
0.4
2 0.34
2.9
7
0.3
9
2.5
0
0.6
6 0.62 2.13 0.92
0.0
8 0.13
0.82 0.78 0.92 1.02
0.24 0.91
Utamua
0.6
8
0.3
3 1.17
2.3
1
0.3
3
2.0
0
0.8
8 0.53 1.06 0.90
0.4
9 0.23
0.67 1.06 0.9 0.31
0.98 0.87
PT 137 0.7
9
0.1
1 1.04
0.7
7
0.8
8
2.6
0
0.8
0 0.77 1.43 0.45
0.9
4 0.13
0.89 1.32 0.45 0.56
0.67 0.86
PT 136 0.2
8
1.04
0.7
0
0.9
8
2.3
0
0.6
3 0.84 0.77 0.97
0.8
7 0.19
0.57 0.73 0.97 1.09
0.34 0.83
PT 020 0.3
9
0.0
8 1.35
0.6
5
1.1
0
1.3
0
0.1
2 0.41 1.09 0.85
1.7
3 0.40
0.74 0.76 0.85 0.72
0.76 0.78
PT 014 0.3
8
0.2
3 1.23
0.9
5
1.1
6
1.7
0
0.7
9 0.37 2.02 0.53
0.0
0 0.22
0.62 0.39 0.53 0.61
1.23 0.76
PT 131 0.5
1
0.1
6 0.86
2.0
9
1.2
0
2.1
0
0.4
5 0.22 1.52 0.31
0.1
4 0.24
0.93 0.44 0.31 0.65
0.51 0.74
PT 133 0.2
8
0.1
1 0.87
1.4
8
1.1
9
1.8
0
0.7
2 0.45 2.22 0.25
0.2
4 0.26
0.71 0.31 0.25 0.70
0.64 0.73
PT 141 0.4
4
0.0
7 0.56
1.7
8
1.2
9
1.9
0
0.3
4 0.41 0.77 0.48
0.4
1 0.47
1.11 0.67 0.48 0.65
0.61 0.73
PT 022 0.0
1
0.0
9 0.69
0.4
8
0.4
1
0.8
0
0.8
5 0.42 2.41 1.61
0.5
6 0.25
0.79 0.39 1.61 0.59
0.30 0.72
PT 132 0.7
6
0.1
0 0.72
1.3
0
0.6
1
1.6
0
0.7
3 0.46 2.15 0.22
0.0
3 0.38
0.72 0.58 0.22 0.26
0.84 0.69
PT 124 0.4
5
0.1
3 0.72
1.4
5
0.2
9
1.0
0
0.0
1 0.24 1.87 0.74
0.6
3 0.56
0.14 0.41 0.74 0.68
0.63 0.63
PT 134 0.3
9
0.0
7 0.78
1.3
0
0.5
4
0.9
0
0.9
5 0.42 1.51 0.51
0.3
5 0.18
0.80 0.66 0.51 0.46
0.25 0.62
103
Rezultadu produsaun entre variedade ne‟ebé hala‟o iha fatin no tinan barak hatudu katak média produsaun kada variedade fó
produsaun aas liu iha variedade PT 021, PT 138 no PT 142 (0.9 t/ha) kompara ho variedade sira seluk. Hare fatin no tinan barak halo
peskiza iha sentru peskiza hamutuk 17. Rezultadu produsaun iha tempu udan di‟ak liu hatudu iha sentru peskiza Loes 2012 (1.8 t/ha),
Betano 2012 (1.7 t/ha), no Loes 2011 (1.4 t/ha) kompara ho fatin sira seluk.
Nota = Udan = U, Bailoro = B
Média
fatin
0.4
6
0.1
7 0.82
1.3
8
0.7
7
1.7
9
0.6
5 0.47 1.63 0.71
0.5
4 0.28 0.73 0.77 0.71 0.70 0.61 0.78
Média
lokál
0.0
9
0.0
9 0.57
0.6
0
0.3
7
1.4
5
0.9
1 0.48 2.31 1.51
0.3
4 0.29 0.88 0.74 1.51 0.93 0.45 0.79
104
Figura 36. Analiza biplot ba variedade fore-rai oin 15 husi ambiente 17 tinan, 2013-14
Haree ba rezultadu produsaun ne‟ebé hatudu iha biplot ida ne‟e, fó esplikasaun katak
produsaun di‟ak liu hetan iha Loes no Betano se kompara ho sentru peskiza sira seluk. Laiha
variedade ida mak hatudu produsaun ne‟ebé aas liu variedade sira seluk iha Loes 2011-12 no
Betano 2013, maibé PT021, PT138 ho PT142 hatudu vantajen ne‟ebé klaru iha tinan barak
kompara ho variedade sira seluk. Mezmu nune‟e, Utamua mos hatudu rezultadu di‟ak iha
fatin peskiza hotu-hotu.
Konkluzaun
Laiha diferente signifikativa entre variedade durante tinan barak ba rezultadu
produsaun (t/ha), maibé PT 021, PT 138, PT 142 (0.9 t/ha) hatudu produsaun aas liu no ki‟ik
liu iha variedade PT 124 (0.6 t/ha) no PT 134 (0.6 t/ha) karik kompara ho lokál. Iha
korelasaun entre produsaun ho hun/m2 no todan musan 100 (g), maibé isin hira kada hun, isin
ida musan hira la hatudu korelasaun ba produsaun (t/ha). Tuir preferénsia to‟os na‟in sira hili
iha sentru peskiza Aileu no Betano la hanesan. Iha sentru peskiza Aileu, to‟os na‟in sira
prefere liu variedade Utamua no PT138 ho persentajen idaidak 38% no 36%. Iha sentru
peskiza Betano partisipante sira hili liu variedade lokál (PT021 & PT022) ho persentajen
(83% & 73%). Rezultadu balu hatudu média produsaun di‟ak iha kada fatin husi tinan 2011-
14 no failansu husi fatin balu iha tinan 2012 prevene atu identifika variedade kualidade di‟ak
husi variedade foun hirak ne‟ebé bele inklui hahu husi tinan 2011-14. Rezultadu produsaun
iha tempu udan di‟ak liu hatudu iha sentru peskiza Loes 2012 (1.8 t/ha), Betano 2012 (1.7
t/ha), no Loes 2011 (1.4 t/ha) kompara ho fatin sira seluk.
Rekomendasaun
Bazeia ba dadus analiza kada fatin ho tinan barak kona-ba rezultadu produsaun husi
variedade fore-rai hirak hanesan PT 21, PT138, PT 142 bele ona lori ba prova kontinua hodi
observa sira-nia karaterístika profunda iha to‟os na‟in sira-nia to‟os/On Farm Demonstration
Trial (OFDT). Presiza mos hala‟o teste agronomia balu kona-ba tékniku hasa‟e produsaun
fore-rai iha rai laran.
105
2.6 Duhaen
2.6.1 Duhaen hanesan ai-han esensiál no bele aumenta nutrisaun ba ema nia saúde
Prepara husi;Jose da Costa Ronal Freygen, Marcos Correia Vidal, Denicia Raquel Soares
de Brito
Abstratu
Timor-Leste nu‟udar nasaun foun ida iha mundu ne‟ebé restaura nia independénsia
iha 2002. Total populasaun iha nasaun ida ne‟e hamutuk 1.178.000 (Sensus Timor-Leste,
2013). Malnutrisaun ne‟ebé afeta labarik sira ho tinan lima mai kraik atinji 50%, (UNICEF
ho Ministériu da Saúde, 2013) no sai terseiru lugar iha mundu (WHO, 2013).
Bazeia ba kazu malnutrisaun ne‟ebé infrenta husi populasaun Timor-Leste espesiál liu
ba labarik sira ho idade tinan lima mai kraik, hatudu katak nutrisaun iha ita nia ai-han la
sufísiente hodi suporta labarik sira nia saúde. Duhaen nu‟udar ai-han ida ne‟ebé riku ho
nutrisaun hanesan mos fore sira seluk, tanba ne‟e bele utiliza mos duhaen hodi hadi‟a
problema malnutrisaun iha Timor-Leste. Duhaen nia naran Latina (Psophocarpus
tetragonolobus L.) ai-horis ida ne‟e kuda kleur ona iha Timor-Leste. Ai-horis duhaen iha
multi funsaun tanba hahu husi nia dikin to‟o nia isin iha rai laran bele konsume. Ai-horis ida
ne‟e mos bele uza hanesan ai-moruk hodi kura moras lumbriga, kakorok bubu, moras laran
no ai-moruk fisur (Pers.Com, 2012).
Relasiona ho problema malnutrisaun iha nasaun ne‟e, liu husi programa Fini ba Moris
iha Ministériu da Agrikultura (MAP) introdus fini duhaen mai husi rai liur no hala‟o
koleksaun fini lokál iha Timor-Leste tomak hodi hala‟o peskiza atu bele identifika variedade
duhaen ruma ne‟ebé hatudu kualidade di‟ak. Fini hirak ne‟e koko ona iha sentru peskiza rua
(Betano no Loes). Peskiza ida ne‟e koko ona iha tinan rua nia laran no idenfika ona variedade
ne‟ebé fó produsaun aas mak variedade DT4 2.58 t/ha. Husi variedade hotu ne‟ebé teste,
rezultadu menus liu hetan iha variedade lokál Luro 0.58 t/ha. Em jerál, observa katak maioria
husi duhaen introdus iha fuan barak, naruk, musan bo‟ot no han sente gostu kompara ho
duhaen lokál ne‟ebé iha tahan barak mas fuan uitoan, musan ki‟ik no sabór han ladún gostu
tan ne‟e to‟os na‟in sira gosta no hili atu kuda duhaen foun.
Introdusaun
Duhaen (Psophocarpus tetragonolobus L.) nu‟udar fini rai na‟in ne‟ebé kleur ona iha
nasaun Timor-Leste. Fini duhaen balu mai husi nasaun Indonézia liu husi programa
transmigrasaun. Tuir informasaun katak fini duhaen hirak ne‟e kuda iha to‟os ka jardin maibé
ho kuantidade ne‟ebé ki‟ik tanba ema barak mak ladún tau matan ba fini ida ne‟e. Fini
duhaen kuaze atu lakon ona husi to‟os na‟in sira-nia liman tanba ita nia agrikultór sira ladún
fó importansia ba fini duhaen. Ho ida ne‟e mak fini duhaen sai lakon até agora. Informasaun
ida ne‟e hetan husi to‟os na‟in sira bainhira hala‟o entrevista iha munisípiu tolu mak hanesan
Baucau, Viqueque no Lautem.
Fore duhaen kontem nutrisaun ne‟ebé aas tebetebes mak hanesan karbóniku (zat
arang), proteína, kálsiu, fósforo, karboidratu, ferru, no vitamina. Vitamina ne‟ebé iha fore
duhaen nia laran mak hanesan vitamin A no vitamin C (National academic Science,1975.
Bazeia ba fore duhaen ne‟ebé besik atu lakon ona, diresaun peskiza iha Ministériu da
Agrikultura serbisu hamutuk ho governu Australianu liu husi programa Fini ba Moris (SoL)
importa fini foun mai husi rai liur no kolekta balu iha rai laran hodi hala‟o peskiza kona-ba
teste adaptasaun ba rai no kondisaun klíma iha Timor-Leste. Peskiza ida ne‟e hala‟o iha
sentru peskiza no iha to‟os na‟in sira-nia to‟os iha munisípiu hitu mak hanesan iha Aileu,
106
Baucau, Bobonaro, Ainaro, Liquiça, Manufahi, no Viqueque, maibé agora dadauk
implementa mos peskiza ida ne‟e iha sentru peskiza rua mak hanesan sentru peskiza Loes no
Betano (Annual research Report, 2011).
Duhaen iha funsaun oioin; nia tahan bele fó han animal hanesan karau, bibi no kuda.
Duhan nia tahan mos bele uza hanesan ai-moruk hodi kombate lumbriga no moras laran balu.
Nia tahan bele uza hodi halo hahan sedok, dikin no fuan bele uza ba modo, nia fuan nurak
(okir) hodi halo modo no tau ba batar da‟an. Duhaen nia musan bele tau ba batar da‟an no
bele tuku hodi halo sedok. Duhaen nia isin iha rai laran bele ke‟e no da‟an ka tunu hodi bele
konsumu nu‟udar ai-han (Pers. Com, 2011).
Objetivu husi implementasaun peskiza duhaen
Nu‟udar objetivu fundamental husi peskiza duhaen mak atu konserva fila-fali fini
duhaen tanba fini atu lakon ona. Liu husi kuda duhaen bele hasa‟e mos nutrisaun ba rai. Atu
hetan fini di‟ak hodi hasa‟e produsaun fore duhaen no hadi‟a malnutrisaun iha Timor-Leste.
Metodolojia
Atividade peskiza duhaen hala‟o iha típu oin rua; teste kona-ba adaptasaun iha sentru
peskiza no hala‟o assesmentu iha munisípiu hodi buka hatene informasaun.
Teste adaptasaun iha sentru peskiza
Metodolojia
Atividade hirak ne‟ebé hala‟o iha teste duhaen iha sentru peskiza inklui; fila rai,
hamoos du‟ut no hari‟i ai tonka hodi hasa‟e duhaen (Indo. ajir). Antes kuda koko uluk
jerminasaun husi kada variedade. Hafoin kuda liu tiha semana rua, hahu hala‟o observasaun
ba duhaen nia moris. To‟o fulan ida depois de kuda ba hari‟i ka tidin ai hodi nune‟e duhaen
bele nani ba leten. Ai-horis ne‟e moris to‟o fulan lima nia laran depois mak kolleita. Iha
tempu kolleita sei tetu nia fuan maran no musan maran husi kada variedade hodi bele hatene
rezultadu produsaun.
Iha peskiza ida ne‟e uza variedade oin ualu (variedade foun neen no lokál rua).
Variedade foun oin neen ne‟ebé uza mai husi rai liur no lokál ne‟ebé uza hodi halo
komparasaun mai husi munisípiu rua (Lautem no Baucau). Peskiza ida ne‟e iha replikasaun
tolu no kada replikasaun iha kantreru ualu. Medida kantreru mak 5m x 5m (25 m2), distánsia
kuda 1m x 1m. Ai-horis ida ne‟e kolleita dala barak tanba fuan balu maran uluk no balu
maran ikus. Iha peskiza ida ne‟e uza dezeñu RSBD. Dadus hotu ne‟ebé halibur tranfere ba
programa excel no analiza uza Genstat ed.16. Uza mos analiza variasaun (ANOVA) hodi
buka hatene katak iha diferente entre variedade ka la‟e.
Tabela 76. Hatudu kona-ba data kuda no kolleita duhaen variedade oin-oin iha Betano no
Loes 2013-14.
Fatin
Númeru
variedade
Númeru
replikasaun Data kuda
Data
kolleita
Loron
atu isin
Prod.
(t/ha)
Betano 8 3 7/1/2014 15/7/2014 165 2.28
Loes 8 3 23/12/2013 21/07/2014 189 1.55
Loron vizita to‟os na‟in (field day)
Loron vizita to‟os na‟in nu‟udar meius ida atu hetan informasaun husi to‟os na‟in sira.
Atu bele realiza ida ne‟e, depois de kolleita konvida to‟os na‟in sira hodi mai partisipa atu
nune‟e sira bele diretamente fó preferénsia kona-ba koko sabór. Mekanízmu ne‟ebé uza hodi
koko sabór mak ku‟u duhaen nia fuan nurak (okir), da‟an, depois tau ba bikan (tau ketaketak
tuir variedade iha meja). Da‟an hotu variedade ualu ne‟ebé teste, depois suru ba bikan ualu no
107
tau kódigu tuir peskiza nia sistema. Hotu tiha konvida to‟os na‟in sira mai koko sabór no hili
tuir sira-nia preferénsia. To‟os na‟in sira-nia informasaun kona-ba preferénsia sabór prense
iha furmuláriu ne‟ebé prepara ona. Peskizadór sira analiza dadus hotu husi informasaun hirak
ne‟ebé halibur husi partisipante sira.
Avaliasaun kona-ba duhaen ne‟ebé hala‟o iha munisípiu
Avaliasaun kona-ba duhaen ne‟ebé hala‟o iha munisípiu uza maneira entrevista husi
umakain ba umakain, mezmu nune‟e la‟os entrevista familia umakain hotu mas hili to‟os
na‟in rua reprezenta aldeia ida. Iha entrevista ida ne‟e uza mos GPS hodi foti dadus kona-ba
elevasaun husi kada fatin ne‟ebé inklui iha avaliasaun ida ne‟e. Munisípiu haat ne‟ebé inklui
iha avaliasaun ida ne‟e mak; Manatuto, Baucau, Viqueque, no Lautem.
Tabela 77. Fatin/munisípiu hala‟o avaliasaun
Munsipiu Postu Adm. Suco Aldeia Data Avaliasaun
Manatuto Soibada Fatuk Makerek Sashi 12/3/2013
Manatuto Soibada Samoro Zero um 13/03/2013
Manatuto Natarbora Mane-Hat Nuhauk 14/03/2013
Manatuto Natarbora Abat-Oan Rana 15/03/2013
Manatuto Natarbora Mane-Hat Mane-Hat 15/03/2013
Baucau Laga Afa-Sa Afa-sa 12/9/2011
Baucau Venilale Vaioli Vaioli 14/09/2011
Viqueque Uatulari Mata-Hoi Mata-Hoi 13/09/2011
Lautem Luro Kotamutu Karoma 8/8/2011
Lautem Tutuala Tutuala Tutuala 9/8/2011
Lautem Iliomar Iliomar Satu Iliomar satu 10/8/2011
Bobonaro Bobonaro Leber Butuk 5/11/2013
Covalima Fohorem Hali-laran Dato-Rua 6/11/2013
Covalima Fatu-Lulik Fatu-Lulik Bedasi 6/11/2013
Covalima Fatu-Lulik Fatu-Lulik Fatu-Lulik 6/11/2013
Covalima Tilomar Besiok Vala 6/11/2013
Covalima Tilomar Foho-Luli Nikir 6/11/2013
Covalima Fatumea Nanu Tradukana 6/11/2013
Covalima Fatumea Fatumea Alas-Ten 6/11/2013
Covalima Tilomar Casabauk Cawa-uma 7/11/2013
Covalima Tilomar Maudemo Aitana 7/11/2013
Covalima Jumalai Julo Julo Tas 8/11/2013
Oecuse Pasabe Abani Pasab 17/06/2014
Oecuse Oesilo Uzetakeno Nibin 18/06/2014
Oecuse Oesilo Bobometo Tumin 18/06/2014
Oecuse Nitibe Lela-Ufe Keno 19/06/2014
Oecuse Nitibe Usitaco Oam Na'a 19/06/2014
Oecuse Pante Makasar Bobacase Fatubijae 20/06/2014
Oecuse Pante Makasar Costa Mahata 20/06/2014
Oecuse Pante Makasar Taiboco Ulas 20/06/2014
Oecuse Pante Makasar Taiboco Neimun 20/06/2014
108
Tabela 78 .Lista fini duhaen (introdus husi rai liur no lokál) ne‟ebé uza iha peskiza ida ne‟e
Fini duhaen mai husi rai liur hamutuk oin 12 no lokál 3, total hamutuk 15. Fini hirak
ne‟e kuda hodi hala‟o observasaun durante tinan ida mak hafoin prova iha peskiza
adaptasaun. Iha observasaun ida ne‟e konsege hetan fini ualu mak adapta di‟ak ba rai no
klíma iha rai laran.
Tabela 79. Naran oin-oin ba ai-horis duhaen husi munisípiu hirak iha TL no nasaun seluk
Nasaun Munisípiu Postu Adm Lian/língua Variedade nia naran
Timor-Leste Lautem Ili-Omara Makalero Fofan-Larin
Timor-Leste Lautem Tutuala Fataluku Fofonu
Timor-Leste Lautem Luro Makasae Lari-Lari/fofalari
Timor-Leste Baucau Venilale Kairui Wewe
Timor-Leste Baucau Laga Makasae Lari
Timor-Leste Viqueque Watulari Makasae Wewe
Timor-Leste Viqueque Osso Makasae Wewe
Timor-Leste Manatuto Soibada Tetun terik Duhaen
Timor-Leste Manatuto Natarbora Tetun terik Duhaen
Timor-Leste Bobonaro Maliana Bunak Lumekase
Timor-Leste Bobonaro Maliana Kemak Lumekase
Timor-Leste Oecuse Oecuse Baiqueno Kise
Indonézia - - Indonézia Kecipir
PNG - - Inglés Winged bean
Rezultadu
Rezultadu husi atividade avaliasaun
Bainhira hala‟o entrevista ho to‟os na‟in sira iha munisípiu Manatuto (postu adm.
Soibada no Natarbora) hetan informasaun katak to‟os na‟in sira koñese ai-horis ida ne‟e
“Duhaen” dezde tempu uluk kedas. To‟os na‟in sira informa katak baibain ai-horis ida ne‟e
kuda iha to‟os laran kahur ho batar i agora sira sei kontinua kuda nafatin. Maneira sira utiliza
Variedade Nasaun
Númeru
fini importa
Habarak
fini
DN Indo Indonézia 15 *
DN N6 Nijéria 15 *
DN N8 Nijéria 50
DN PNG12 Papua New Guinea 50
DN PNG31 Papua New Guinea 50 *
DN PNG10 Papua New Guinea 30
DN PNG13 Papua New Guinea 50 *
DN PNG16 Papua New Guinea 50
DN PNG01 Papua New Guinea 50
DN P14 Fhilipinas 15
DN SL10 Sri Lanka 50 *
DN T4 Tailándia 15 *
DN Luro Lokál - *
DN Laga Lokál - *
DN Venilale Lokál
109
duhaen ba hahan mak dikin no fuan nurak bele uza halo modo no tau ba batar da‟an. Sira
seidauk iha esperiénsia ruma kona-ba ke‟e duhaen isin iha rai tanba nunka koko ke‟e. Tuir
sira haree katak durasaun moris bele to‟o fulan neen. Sira mos informa katak duhaen mos
di‟ak hodi fó han animal. Informasaun seluk ne‟ebé to‟os na‟in sira haktuir mak sira mos
hatene katak duhaen bele fó nutrisaun ba rai tanba iha fatin ne‟ebé kuda duhaen bainhira kuda
ai-horis seluk moris buras loos. Sira mos konserva fini duhaen maibé maneira rai/halot fini
tau deit iha bote no saku. Sira mos haktuir tan katak funsaun seluk tan husi duhaen mak bele
mos uza nu‟udar ai-moruk hodi kura kura moras kakórok kabuar, no duhaen nia tahan bele
uza hodi hanas fisur. Tuir sira, em jerál duhaen iha oin rua; duhaen fuan naruk iha musan 12
no fuan badak iha musan 6, maibé iha mos duhaen lokál mutin.
Informasaun husi munisípiu Baucau (postu adm. Laga no Venilale) haktuir katak
duhaen naran lokál Lari-lari, nia dikin/tahan, funan no fuan bele tau batar da‟an no halo
modo, tahan mos bele fó han animal. Duhaen bele kuda iha to‟os laran no kuda kahur
hamutuk ho batar. Tuir to‟os na‟in iha Baucau, duhaen atu besik lakon ona iha sira-nia liman.
Iha Venilale duhaen naran lokál Wewe, sira mos uza hodi halo modo no tau ba batar da‟an.
Funsaun seluk tan mak bele uza nu‟udar ai-moruk hodi kombate lumbriga no moras laran.
Informasaun husi munisípiu Viqueque (postu adm. Watulari) haktuir katak ai-horis
duhaen nia naran lokál wewe, duhaen iha oin rua; ki‟ik no musan bo‟ot. Musan ki‟ik lokál ka
rai na‟in no ida musan bo‟ot mai husi Indonézia liu husi transmigrasaun. Duhaen nia dikin
bele halo modo, nia tahan halo sedok, nia fuan nurak halo modo no tau batar da‟an, nia tahan
hodi halo ai-moruk, nia tahan hodi fó han animal hanesan bibi no karau (Pers.Com, 2011).
Informasaun husi munisípiu Lautem (postu adm. Luro, Tutuala, no Iliomar); duhaen
lokál fuan ki‟ik, tahan lotuk, bele moris iha fatin oin-oin. Duhaen nia naran lokál husi lian
Makasa‟e Lari-lari, lian Makalero Fofanlarin, lian Fataluku Fofonu. Baibain sira uza duhaen
hodi tau ba batar da‟an, halo modo, sedok, nia isin rai laran ke‟e hodi da‟an no tunu hodi han.
Informasaun husi munisípiu Bobonaro (postu adm. Bobonaro). Tuir informasaun
ne‟ebé hetan iha suco Leber, duhaen kuaze lakon ona maibé sira dehan fini ida ne‟e tuir lian
Bunak bolu ho naran „Lume‟.
Tabela 80 hatudu rezultadu kona-ba peskiza adaptiva duhaen iha sentru peskiza Loes.
Observa katak laiha diferente sinifikativa entre variedade ba rezultadu produsaun (t/ha) no
komponente produsan hun/m2 no todan fuan (polong) ida(g) exetu, todan musan 100(g).
Tabela 80. Rezultadu produasun (t/ha) no komponente produsaun husi duhaen variedade oin-
oin ne‟ebé teste iha sentru peskiza Loes, 2013-14.
Variedade
Prod.
(t/ha) Hun/m2
Todan musan
100 (g)
Todan fuan
ida (g)
D T 4 1.55 0.40 34.67 d 6.7
D N 6 1.50 0.57 32.33 cd 8.3
D Indo 1.35 0.51 23.33 ab 8.7
D PNG 31 1.32 0.48 33 cd 9.3
D PNG 13 1.25 0.52 26.67 bc 9.3
D PNG 10 1.10 0.43 34 cd 6.0
D Luro 1.09 0.60 19 a 6.7
D Venilale 1.01 0.60 34.3 d 8.0
F. prob. 0.932 0.918 0.003 0.726
Lsd (p<0.05) ls ls 7.59 ls
Cv (%) 47 43 15 36
110
Bazeia ba rezultadu analiza teste adaptiva hatudu katak produsaun (t/ha) laiha
diferente signifikativa entre variedade, maibé variedade DT4 (1.55 t/ha) nu‟udar ida ne‟ebé
aas liu no produsaun menus liu hetan iha variedade lokál Venilale (1.01 t/ha). Komponente
produsaun hun/m2 hatudu rezultadu katak númeru ai-horis iha kada kantreru kuaze hotu-hotu
moris hanesan. Rezultadu analiza Genstat hatudu katak variabel todan musan 100 (g) iha
diferente signifikativa entre variedade. Ba komponente todan fuan (polong) ida hatudu katak
laiha diferente signifikativa entre variedade signifika katak husi variedade hirak ne‟ebé teste
sira-nia fuan kuaze bo‟ot hanesan.
Tabela 81 hatudu rezultadu produsaun (t/ha) no komponente produsaun husi teste
duhaen variedade oin-oin iha sentru peskiza Betano 2013-14. Observa katak, laiha diferente
signifikativa entre variedade hirak ne‟ebé teste ba komponente produsaun hotu exetu,
rezultadu produsaun (t/ha).
Tabela 81 Rezultadu produasun (t/ha) no komponente produsaun husi duhaen variedade oin-
oin ne‟ebé teste iha sentru peskiza Betano, 2013-14
Variedade
Produsaun
(t/ha) Hun/m2
Total
musan husi
fuan ida
Todan
musan 100
(g)
Todan
fuan ida
(g)
D Indo 1.69 b 0.84 11.33 0.28 8
D Luro 0.58 a 0.83 11.4 0.34 8.33
D N 6 1.65 b 0.87 11.27 0.24 8.33
D PNG 10 1.62 b 0.87 10.87 0.33 8.67
D PNG 13 1.85 b 0.85 11.2 0.32 10.67
D PNG 31 2.15 b 0.91 11.27 0.31 9
D T 4 2.28 b 0.73 11.47 0.28 9.33
D Venilale 1.65 b 0.81 11.6 0.32 8.33
F. prob. 0.012 0.281 0.763 0.914 0.35
Lsd (p<0.05) 0.7694 ls ls ls ls
Cv (%) 26 9 4 32 15
Rezultadu peskiza adaptiva iha sentru peskiza Betano hatudu katak iha diferente
signifikativa entre variedade ba rezultadu produsaun (t/ha) (Tabela 82).
Tabela 82. Rezultadu média produsaun husi sentru peskiza Betano no Loes, 2013-14
Variedade Produsaun Betano
(t/ha)
Produsaun
Loes (t/ha)
Média
produsaun
(t/ha)
D T 4 2.28 1.55 1.92
D PNG 31 2.15 1.32 1.73
D N 6 1.65 1.5 1.58
D PNG 13 1.85 1.25 1.55
D Indo 1.69 1.35 1.52
D PNG 10 1.62 1.1 1.36
D Venilale 1.65 1.01 1.33
D Luro 0.58 1.09 0.83
Bazeia ba tabela rezultadu média produsaun husi sentru peskiza Betano no Loes
hatudu katak produsaun aas liu hetan iha variedade DT4 (1.9 t/ha) no variedade ne‟ebé
hatudu produsaun menus liu hetan iha duhaen lokál Luro (0.8 t/ha).
111
Tabela 83. Rezultadu loron vizita to‟os na‟in (field day) kona-ba koko sabór iha sentru
peskiza Loes, 2013-14
Variedade
Númeru
partisipante
feto
Feto hili
(%)
Númeru
partisipante
mane
Mane hili
(%) Total (%)
D T 4 12 27.9 10 23.3 51.2
D N 6 6 14.0 12 27.9 41.9
D PNG 31 3 7.00 10 23.3 30.2
D Indo 2 4.70 9 20.9 25.6
D PNG 13 2 4.70 6 14.0 18.6
D PNG 10 3 7.00 5 11.6 18.6
D Venilale 2 4.70 4 9.30 14.0
D Luro 1 2.30 0 0.00 2.3
F. prob. 0.032
Lsd (p<0.05)
0.2578
Cv (%) 161.9
Rezultadu koko sabór iha sentru peskiza Loes hatudu katak iha diferente signifikativa
tanba ema barak prefere liu hili variedade DT4 ho razaun katak variedade ida ne‟e han senti
sabór di‟ak ka gostu liu. Entre variedade ualu ne‟e, nu‟udar ida ne‟ebé ema ladún hili mak
variedade lokál Luro tanba nia persentu ema hili menus liu se kompara ho variedade sira
seluk.
Konkluzaun
Fore duhaen nu‟udar ai-horis ida ne‟ebé kleur ona iha Timor-Leste, maibé fini husi ai-
horis ida ne‟e kuaze atu besik lakon ona. Tanba ne‟e ema hotu-hotu iha nia interese atu
konserva fila-fali fini ida ne‟e liu husi programa Fini ba Moris iha Ministériu da Agrikultura
liu husi Diresaun Nasionál de Peskiza buka hala‟o peskiza adaptiva ba rai no klíma hodi nune
fini duhaen ne‟e labele lakon hotu husi rai laran. Alternativu ne‟ebé Ministériu da Agrikultura
foti mak hala‟o kooperasaun ho nasaun seluk hodi importa fini duhaen mai iha Timor-Leste
atu halo teste adaptiva ba rai no klíma hodi nune‟e hadi‟a kualidade no kuntidade fini duhaen.
Iha époka ida ne‟e, observa katak variedade foun hatudu rezultadu produsaun aas liu duke
variedade lokál liu-liu variedade DT4 (2.3 t/ha). Em jerál hatudu katak ema barak prefere ka
hili liu variedade DT4 no ladún hili liu mak variedade lokál.
2.6.2 Teste no demontrasaun duhaen iha agrikultór sira-nia to’os (OFDT), 2014
Prepara husi; Maria Martins, Salvador de Jesus, Apolinario Ximenes, Luis Fernandes,
António do Rego, Amandio da Costa, Inacio Pereira, Jorge Amaral, Luis da Costa Patrocino,
Leão Mauleto, Mario Tavares
Introdusaun
Duhaen (psophocarpus tetragonolobus, (L) DC) iha lian Indonézia kecipir, lian Sa‟ani
lari-lari, lian Makasae wewe. Duhaen kategoria iha ai-horis hortikultura tanba ema bele
konsume husi nia tahan, dikin no mos fuan. Koto ida ne‟e kuaze kuda barak iha parte balun
iha Ázia sudeste, no pasífiku de súl. Iha Timor-Leste, fatin balun duhaen moris mesak iha
to‟os laran mak hanesan iha Lospalos, Baucau, Viqueque, Manatuto (Soibada) nsst; maibé,
112
iha fatin ka munisípiu balun mos agrikultór sira la kuda ai-horis duhaen. Koto ka ai-horis
legume ida ne‟e mos iha proteina ne‟ebé aas no di‟ak ba ema nia saúde. Ho razaun ida ne‟e
mak Ministériu da Agrikultura liu husi Diresaun Nasionál de Peskiza (Programa Seed of
Life/Fini ba Moris) buka hala‟o mos peskiza ba duhaen. Iha tinan ida ne‟e, peskizadór sira
lori fini duhaen variedade tolu ba kuda koko iha Agrikultór sira-nia to‟os (OFDT). Variedade
duhaen hirak ne‟ebé koko mak; duhaen variedade PNG (Papua New guinea), Variedade Indo
(Indonézia) no Variedade Thai (Tailándia.)
Maneira atu kuda no halo tratamentu ba ai-horis ida ne‟e hanesan mos ho ai-horis
koto nani, fore-tali nsst. Duhaen bele fó nutrisaun di‟ak ba ema nia saúde liu-liu ba labarik
sira ne‟ebé mak menus nutrisaun iha isin.Tuir matenek na‟in Rumphius (2015), duhaen mos
uza ba modo (raba-raba), no mos bele ke‟e no han nia isin iha rai laran.
Objetivu
Objetivu husi peskiza duhaen mak atu buka hatene no habelar liu tan variedade foun
ne‟ebé mak ho nia kualidade no iha nutrisaun di‟ak ba ema nia saúde.
Metodolojia
Fatin no tempu
Teste OFDT ba ai-horis duhaen hala‟o iha Baucau, Viqueque, Aileu, Ainaro, Liquiça,
Bobonaro no Manufahi. Munisípiu hirak ne‟e reprezenta ba zona agro-ekolójiku (ZAE) oin-
oin iha Timor-Leste. Peskiza ida ne‟e hala‟o husi fulan Novembru to‟o - Juñu 2014.
Materiál no ekipamentu
Materiál ne‟ebé uza mak fini duhaen (variedade oin 3) no ekipamentu ne‟ebé uza mak
(tali raffia, kalen sapa tau naran, martelu, pregu, GPS, telefone Samsung (Smart phone), pH
test kit, ai estaka, plástiku zip bag ki‟ik no bo‟ot, ai tidin hodi duhaen nani ka bobar sa‟e,
enxada, aisuak, katana, tezoura, metru ki‟ik no bo‟ot no protokolu.
Métodu peskiza
Métodu ne‟ebé uza iha peskiza ida ne‟e mak dezeñu laiha balansu (un-balance design
treatment).
Implementasaun peskiza
Molok peskizadór sira implementa OFDT duhaen, presiza ba hasoru no esplika uluk
ba to‟os na‟in sira kona-ba ai-horis duhaen no lalaok peskiza ida ne‟e. Wainhira to‟os na‟in
sira simu atu bele koko iha sira-nia to‟os mak hafoin peskizadór sira sukat fatin
esperimentasaun ho medida 5mx 5m (25m2). Tuir mai foti amostra/sample rai hodi koko pH
rai. Koko mos testura rai uza métodu manuál hanesan foti amostra/sampel rai depois pineira
hodi forma letra U no modelu dosi donat depois rezultadu kompara ho kartaun indikadór
testura rai nian ne‟ebé iha.
Iha tempu atu kolleita, peskizadór ho to‟os na‟in sira hala‟o hamutuk. Para atu hetan
dadus hodi halo komparasaun entre variedade, ku‟u hotu tiha sura duhaen nia fuan hotu husi
kada kantreru. Depois tetu kedan hodi hatene todan bokon husi kada kantreru. Hafoin ida
ne‟e, habai durante loron 2-3 depois tetu fila-fali hodi hatene todan maran husi kada kantreru.
Foti mos amostra/sample fuan 10 hodi tetu no kompara todan kada variedade. Husi sample
fuan 10 ne‟e sei sura musan kada fuan nune‟e mos tetu kedan hodi hatene todan musan
bokon, depois habai no tetu fila-fali para hatene todan musan maran. Dadus hirak ne‟e rekolla
uza protokolu no telefone. Dadus hotu ne‟ebé iha husi kada munisípiu, tranfere liu husi
internet (online) ho web nia naran „https///ona.io/solofdt2014‟, depois mak sei kopía (down
load) hodi tau hamutuk para analiza tuir komponente ne‟ebé iha.
113
Analiza dadus
Dadus hotu ne‟ebé iha transfere ba exel depois analiza uza programa genstat ed. 15th
no 16th
. Atu hatene kona-ba iha diferente signifikativa ka la‟e prova uza ANOVA jerál
(general analysis of variance). Komponente importante hirak ne‟ebé analiza mak, produsaun
(t/ha), musan/fuan (g) fuan/hun, todan musan maran 100 (g) no rezultadu hun/m2. Wainhira
analiza hotu, hakerek relatóriu badak husi peskizadór hanesan reprezenta fatin peskiza
(munisípiu) no ikus mai peskizadór hotu hamutuk hakerek relatóriu nasionál ba munisípiu
hotu para bele inklui iha relatóriu peskiza anuál MAP/SoL nian.
Observasaun
Observasaun ne‟ebé hala‟o iha peskiza ida ne‟e foka ba; kondisaun ai-horis iha tempu
kuda to‟o kolleita, moris buras ka la‟e, persentu (%) du‟ut taka rai, moras no pesti, uza
aimoruk kímiku ka lokál no tetu para kompara rezultadu produsaun nsst. Peskizadór ho to‟os
na‟in sira hamutuk tau matan no hala‟o observasaun ba ai-horis esperimentasaun hahu husi
kuda to‟o kolleita
Rezultadu no diskusaun
Iha Tabela 84 hatudu kona-ba rezultadu husi komponente produsaun hotu. Bazeia ba
analiza hatudu katak, iha diferente signifikativa entre variedade ba rezultadu produsaun (t/ha)
mezmu ladún bo‟ot. Komponente seluk hatudu laiha diferente signifikativa.
Tabela 84. Rezultadu produsaun (t/ha) no komponente produsaun, 2013-14
Variedade Prod. (t/ha) Hun/m2 Fuan/hun Musan/fuan Todan musan 100 (g)
INDO 0.73 1.88 15.02 12.88 28.01
PNG 0.80 1.86 15.38 12.57 30.76
Tailándia 0.90 1.91 15.37 13.08 31.23
F.prob. 0.59 0.97 0.99 0.85 0.22
Lsd(p<0.05) ls ls ls ls ls
CV (%) 120 78 121 41 38
Rezultadu produsaun (t/ha) ba kada komponente iha kada munisípiu hatudu katak iha
munisípiu Baucau no Aileu fó produsaun aas liu kompara ho munisípiu sira seluk. Iha
munisípiu balu ne‟ebé produsaun menus mosu tanba fatin implementasaun ladún barak
kompara ho munisípiu hirak ne‟ebé hatudu produsaun aas. Kona-ba komponenete hun/m2,
nafatin katak iha munisípiu Aileu ho Baucau mak kuda ai-horis iha kada metru kuadradu
ne‟ebé barak liu duke iha munisípiu sira seluk. Ai-horis hun/m2
menus liu observa iha
munisípiu Viqueque. Observasaun kona-ba komponente fuan/hun hatudu katak fuan barak liu
hetan iha munisípiu Viqueque no Bobonaro se kompara ho munisípiu sira seluk. Komponente
musan/fuan hatudu katak munisípiu Ainaro mak fó fuan barak liu i menus liu observa iha
munisípiu Baucau ho Viqueque. Maibé, komponente todan musan 100 (g), munisípiu Aileu
ho Baucau hatudu todan liu kompara ho munisípiu sira seluk (Tabela 85).
114
Tabela 85. Rezultadu produsaun (t/ha) no komponente produsaun iha kada munisípiu
Munisípiu Prod. (t/ha) Hun/m2 Fuan/hun Musan/fuan Todan musan 100 (g)
Aileu 1.09 2.7 6.3 11.5 38.5
Ainaro 0.30 2.2 9.1 25.5 28.1
Baucau 1.15 2.3 10.0 10.9 32.8
Bobonaro 0.10 1.0 3.8 14.1 21.0
Manufahi 0.99 1.6 19.6 12.0 26.7
Viqueque 0.48 0.7 33.5 10.5 23.1
F.prob. <.001 <.001 <.001 <.001 <.001
Lsd (p<0.05) 0.499 0.695 7.653 1.514 5.462
CV (%) 112 67 98 22 33
Tabela 86 hatudu kona-ba rezultadu husi kada komponente iha postu adm. hotu.
Observa katak postu adm. Vemase fó produsaun aas liu no menus liu hetan iha postu adm.
Balibo. Observasaun kona-ba komponente hun/m2 hatudu katak postu adm. Lequidoe mak
barak liu i menus liu iha postu adm. Viqueque Vila. Komponente fuan/hun hatudu katak
postu adm. Viqueque vila fó fuan barak liu kompara ho postu adm. sira seluk i menus liu iha
postu adm. Aileu vila. Ba komponente musan/fuan, hatudu katak postu adm. Maubisse mak
fó musan kada fuan barak liu kompara ho postu adm. sira seluk. Musan kada fuan menus liu
entre postu adm. hotu mak iha Venilale. Kona-ba komponente todan musan maran 100 (g)
hatudu katak postu adm. hotu-hotu kuaze hanesan (Tabela 86).
Table 86. Rezultadu produsaun (t/ha) husi kada postu adm.
Postu adm. Prod. (t/ha) Hun/m2 Fuan/hun Musan/fuan Todan musan/ 100 (g)
Aileu Vila 0.8 1.6 2.2 10.8 38.5
Alas 0.9 1.5 18.8 11.9 26.8
Balibo 0.1 1.0 3.8 14.1 21.0
Baucau Vila 0.3 1.2 5.7 10.3 35.2
Laulara 1.8 3.5 13.4 12.4 43.1
Liquidoe 1.8 5.4 6.3 13.0 40.3
Maubise 0.3 2.2 9.1 25.5 28.1
Remexio 0.3 2.6 3.4 10.8 31.9
Same 1.2 1.8 21.1 12.2 26.4
Vemasse 3.3 2.9 22.2 13.9 40.3
Venilale 1.8 5.1 11.1 9.7 17.6
Viqueque Vila 0.5 0.7 33.5 10.5 23.1
F.prob. <.001 <.001 <.001 <.001 <.001
Lsd (p<0.05) 0.439 0.6453 11.410 2.226 7.502
CV (%) 64 41 95 21 30
Iha Figura 36 Rezultadu produsaun (t.ha) tuir kada postu adm. Vemasse, Laulara,
Liquidoe no Venilale mak hatudu iha produsaun aas liu wainhira kompara ho postu adm. sira
seluk.
115
Figura 37. Rezultadu produsaun (t/ha) tuir kada postu adm.
Iha Tabela 87 rezutadu duhaen tuir kondisaun topografi observa katak laiha diferente
signifikativa entre variedade ba rezultadu produsaun (t/ha) iha topografia oin-oin. Mezmu
nune‟e, observa katak duhaen fó produsaun di‟ak liu iha topografia ho kategoria rai lolon
duke iha rai tetuk ka fehan. Observasaun kona-ba komponente produsaun hatudu katak iha
diferente signifikativa entre topografia oin tolu ne‟e ba komponente hun/m2, fuan/hun no
musan/fuan. Komponente produsaun ne‟ebé mak la iha diferente signifikativa mak todan
musan 100 (g) (Tabela 87).
Tabela 87. Rezultadu duhaen tuir kondisaun topografia
Topografia Prod.(t/ha)
(t/ha) Hun/m2 Fuan/hun Musan/fuan Todan musan 100 (g)
Rai fehan 0.86 1.6 16.3 11.3 30.2
Rai tetuk 0.59 2.5 8.1 18.5 29.8
Rai lolon 1.10 4.4 8.1 11.2 25.7
F.prob. 0.215 <.001 0.016 <.001 0.640
Lsd (p<0.05) ls 0.915 11.460 2.954 ls
CV (%) 120 72 119 34 38
Observasaun ba pH rai hatudu katak iha rai ho pH 6.0 fó produsaun (t/ha) aas liu no
menus liu hetan iha pH rai 5.0. Rezultadu hun/m2
no todan musan 100 (g) aas liu observa iha
rai ho pH 5.5 se kompara ho nível pH rai sira seluk. Kona-ba fuan kada hun hatudu katak
duhaen fó fuan barak liu iha rai ho pH 8.5 maibé razaun tansá aas liu ladún klaru. Observa
mos katak musan kada fuan aas liu hetan iha rai ho pH rai 5.5 no 6.0.
Tabela 88. Impaktu pH rai ba rezultadu produsaun (t/ha) no komponente produsaun duhaen.
pH rai Prod.(t/ha) Hun/m2 Fuan/hun Musan/fuan Todan musan 100 (g)
5.0 0.1 2.4 1.1 9.5 30.2
5.5 1.2 3.8 8.2 10.0 37.9
6.0 1.4 2.6 19.8 12.6 37.2
6.5 0.6 1.1 15.4 11.0 29.4
7.0 0.5 1.8 12.2 15.2 29.5
7.5 1.0 2.1 13.3 11.8 26.7
8.0 1.0 1.8 16.6 10.4 26.5
8.5 0.9 1.3 25.3 11.7 22.1
F.prob. 0.004 <.001 0.318 <.001 0.006
Lsd (p<0.05) 0.868 1.274 ls 4.604 10.230
CV (%) 116 73 120 39 37
0.01.02.03.04.0
Pro
d. (
t/h
a)
Subdistritu
116
Figura 38. Impaktu pH rai ba produsaun (t/ha) no komponente produsaun duhaen iha OFDT,
2014.
Figura 39. Impaktu elevasaun ba produsaun duhaen iha OFDT, 2014.
To‟os na‟in sira nia opiniaun
Istória jerál kona-ba ai-horis duhaen ne‟ebé mak kuda iha munisípiu hitu, no mos
to‟os na‟in sira barak mak kuda no iha to‟os na‟in balun mak koko han ona wainhira duhaen
sei iha fuan nurak. Bele relata mos katak duhaen hanesan ai-horis foun ne‟ebé mak foin koko
iha to‟os na‟in sira-nia to‟os. Iha postu adm. Venilale to‟os na‟in balu fa‟an ona duhaen hodi
hetan osan ba rendimentu familia nian. Dalabarak to‟os na‟in sira hakfodak ho duhaen
kuandu hare nia musan atu hanesan ervilla ka tunis, maibé duhaen nia fuan la hanesan.
Ervilla fuan naruk atu hanesan koto surik mas nia lolon tarak ka saren, wainhira musan maran
da‟an ho batar nia la dodok atu hanesan ho fore-keli, bele mos sona hanesan batar, isin iha
rai laran mos bele tunu hanesan fehuk, talas, ai-farina nsst. Atu klaru liu tan bele hare istória
kona-ba ai-horis duhaen husi to‟os na‟in sira iha munisípiu balu ne‟ebé implementa peskiza
OFDT ba.
Iha Ainaro, to‟os na‟in sira gosta tanba uza hodi tein sedok han gostu hanesan ervilla,
depois uluk avo sira mos tein hanesan dadauk sira dehan ne‟e. No to‟os na‟in balun fó
informasaun dehan duhaen fuan di‟ak maibé tempu kolleita kleur uitoan, entaun atu kuda fali
ai-horis seluk fatin laiha.
Iha Aileu, Maske rezultadu la másimu, to‟os na‟in balu fó komentáriu dehan sira
gosta atu kuda duhaen tanba nurak halo modo kapas no gosta han nune‟e mos ai-horis ida
ne‟e foun ba sira iha Aileu.
R² = 0.0511
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
0.0 2.0 4.0 6.0 8.0 10.0
Du
hae
n P
rod
. (t/
ha)
pH_rai
Prod.(t/ha)
Linear (Prod.(t/ha))
R² = 0.0146
0
1
2
3
4
5
0 500 1000 1500 2000
Pro
d.(
t/h
a)
Elevasaun (m)
Prod. (t/ha)
Linear (Prod. (t/ha))
117
Iha Baucau vila, to‟os na‟in sira gosta tanba wainhira fuan tuan ona bele tein hamutuk
ho na‟an, no mos balu dehan sira koko fa‟an duhaen no hetan ona osan hamutuk USD 127
entaun ida ne‟e di‟ak ba familia hodi aumenta sira-nia rendimentu.
Iha Bobonaro, to‟os na‟in balu husi postu adm. Balibo ne‟ebé kuda duhaen sente
entuziázmu los ho ai-horis duhaen ne‟e tanba nu‟udar ai-horis ida ne‟ebé foun ba sira. Sira
mos fó komentáriu dehan ai-horis duhaen haree úniku uitoan tanba nia tahan hanesan
sinkumas, fuan naruk hanesan koto surik, nia fuan ninin hanesan ema suku renda, nune‟e mos
nia musan hanesan tunis nia musan; maibé, duhaen nia musan bo‟ot liu uitoan duke tunis.
Sr.Victor Martins (to‟os na‟in husi Cowa) ho Jorge (to‟os na‟in husi Leo-Lima) dehan; sira
hakarak kontinua kuda nafatin duhaen iha sira-nia to‟os, tanba ai-horis ida ne‟e di‟ak. Razaun
duhaen bele uza halo modo, da‟an musan maran kahur ho batar, tein kahur ho foos no nia
musan ita bele sona hanesan sona batar no bele han direta.
Iha Liquiça, laiha komentáriu ruma tanba fatin esperimentu la hetan susesu di‟ak
katak ai-horis mate hotu. Balu kuda duni mas la moris tanba bee la iha.
Iha Manufahi, to‟os na‟in sira gosta tanba wainhira fuan sei nurak tein ho batar han
gostu i morin. To‟os na‟in hakarak kuda kontinua iha tempu oin mai.
Iha Viqueque, tuir to‟os na‟in sira ne‟ebé simu fini duhaen no kuda iha sira-nia to‟os
informa dehan; sira gosta ai-horis duhaen no hakarak kuda iha tinan oin mai tanba duhaen nia
fuan ne‟ebé nurak halo modo sabór gostu no midar. Balu mos komentáriu dehan fuan nurak
kahur ho supermi gostu loos. Tuir observasaun wainhira hala‟o hela kolleita ba ai-horis
duhaen, iha komunidade barak mak husu fini duhaen atu sira kuda iha sira-nia to‟os iha tinan
oin mai. Tuir to‟os na‟in Afonso Pinto husi suco Bahalara-Uain dehan nia familia koko ona
duhaen hodi halo modo no mos kahur ho supermi han midar loos. Komentáriu liu tan dehan,
se kuda duhaen bele ku‟u nia fuan nurak hodi ba fa‟an para aumenta rendimentu familia nian.
Iha suco Uma-Uain Craic, to‟os na‟in Cornelio Guterres ho nia familia sira koko ona sabór no
komentáriu dehan han sente midar ka gostu loos. Depois molok to‟os na‟in atu koko han nia
familia sira husi postu adm. Uatolari, suco Uaitame konsege mai ku‟u no han koko ona dehan
han gostu tebes. Sr. Bernardo Soares Amaral suco Bahalara-Uain, Aldeia Aidak; dehan katak
duhen ita bele halo modo ka tein kahur ho na‟an ka supermi.
Iha Venilale, to‟os na‟in gosta han wainhira sei nurak no mos koko ona fa‟an iha
merkadu. Tanba ema hakarak sosa entaun tinan kotuk to‟os na‟in ida naran Sr. Marcelino
fa‟an ona no hetan osan hamutuk USD 127.00. Ida ne‟e di‟ak ba to‟os na‟in sira atu kuda
duhaen hodi bele fa‟an no hetan osan.
Iha Ossu, komentáriu dehan, wainhira tahan sei nurak no fuan sei okir/nurak bele uza
halo modo raba-raba, depois durasaun tempu moris kleur iha to‟os ka uma hun tanba ne‟e
bele uza ba bailoro kuandu hela besik be‟e.
Konkluzaun
Bazeia ba dadus ne‟ebé iha hatudu katak, variedade Tailándia fó rezultadu produsaun
di‟ak. Ida ne‟e observa husi komponente tolu (produsaun aas (0.91 t/ha), hun/m2(1.9), musan
kada fuan (13.1) ho todan musan 100 (31.2 (g) no fuan kada hun. Aleinde variedade
Tailándia, fuan/hun ne‟ebé barak mos observa iha variedade Papua New Guinea (PNG). Em
jerál, bele relata katak rezultadu produsaun ne‟ebé hetan ladún másimu iha teste ida ne‟e
tanba duhaen nia fuan nurak to‟os na‟in sira ku‟u antes ba han molok peskizadór sira vizita
hodi kolleita no tetu para hatene rezultadu total husi kada variedade.
Duhaen mos adapta di‟ak ba kondisaun ambiente iha postu adm.hotu hahu husi
elevasaun 6,00m-1000m bele moris buras no fó produsaun ne‟ebé di‟ak. Iha rai ho pH menus
118
husi 5.0 duhean sei la moris buras no fó produsaun di‟ak. Iha kondisaun rai ne‟ebé ho nia pH
entre 5.5 -8.5 duhaen moris buras no fó produsaun di‟ak.
To‟os na‟in hotu ne‟ebé involve iha peskiza OFDT gosta uza duhaen ba modo
wainhira fuan sei nurak, no mos sira da‟an musan maran kahur ho batar. To‟os na‟in balu
mos fa‟an ona duhaen hodi hetan osan no sustenta nesesidade familia nian.
Rekomendasaun
Haree ba rezultadu ne‟ebé mak iha, rekomenda ba MAP/SoL atu hala‟o peskiza
kontinuasaun ba ai-horis refere iha to‟os na‟in sira-nia to‟os (OFDT) tanba ida ne‟e hanesan
étapa dahuluk ba koko duhaen hamutuk ho to‟os na‟in sira. Em jerál, variedade tolu ne‟ebé
uza iha teste ida ne‟e di‟ak hotu tanba ne‟e presiza koko kontinua nafatin atu hatene di‟ak liu
tan. Karik iha tinan rua ka tolu nia laran hetan variedade ruma ne‟ebé mak hatudu produsaun
konsisténsia no adapta di‟ak iha fatin hotu-hotu, buka habarak no fó sai ka lansa ba to‟os
na‟in sira atu nune‟e sira bele asesu fini no kuda ai-horis duhaen iha sira-nia to‟os.
Aneksu
Figura 40. Mapa implementasaun peskiza OFDT duhaen, 2014
Figura 41. Foto atividade OFDT duhaen hamutuk ho to‟os na‟in sira
119
120
2.7 Fore-mungu
2.7.1 Rezultadu peskiza fore-mungu adaptasaun iha sentru peskiza Loes no Betano, 2014
Prepara husi; Marcos Correia Vidal no José Ronal Fregen
Introdusaun
Fore-mungu (Vigna radiata L.) iha nível proteina ne‟ebé relativamente aas (23%)
nune‟e mos iha nutrisaun sira seluk liu-liu vitamina C, B1 ho B2. Fore-mungu iha
posibilidade atu uza hodi hadi‟a kualidade ai-han iha Timor-Leste ne‟ebé sempre bazeia ba
batar no foos. Nu‟udar familia husi ai-horis leguminosa, fore-ungu mos iha funsaun seluk
hanesan bele uza hodi hadi‟a nutriente rai liu-liu nitrojeniu. Iha kontestu hadi‟a rai bokur, ida
ne‟e sai importante tebes wainhira adubu kímiku la disponível ba agrikultór subsisténsia sira
iha área rurais.
Fore-mungu nu‟udar ai-horis tempu badak ne‟ebé bele integradu iha sistema
kultivasaun ai-horis rotasaun. Baibain ai-horis ida ne‟e kuda mesak (monokultura) iha tempu
bailoro depois de hare iha área parte tetuk no kuda kahur ho batar iha rai ho altitude aas. Em
jeral, ai-horis fore-mungu fasil atu kultiva no fó produsaun di‟ak mezmu kuda tuir sistema
tradisionál ne‟eb‟e existe iha Timor-Leste no la aplika input ruma. Mezmu nune‟e fore-
mungu la tolera iha rai ho nível aluminium aas. Atu bele hetan produsaun aas, fore-mungu
prefere liu rai ne‟ebé bokur no pH besik ka neutrál. Ai-horis ida ne‟e, serve liu ba rai ho
testura argila (lempung) ne‟ebé bele identifika iha rai aas to‟o maizumenus 700m husi nível
tasi. Nia tempu kolleita progresivu tanba isin mosu iha tempu ne‟ebé la hanesan husi periódu
semana rua to‟o tolu. Maneira hamaran fore-mungu musan dalaruma husik deit hamutuk ho
kain. Fore-mungu musan maran, bele da‟an ba han.
Iha Timor-Leste, kuandu rai/haloot fore-mungu ba periódu ne‟ebé kleur hasoru
prolema kona-ba fuhuk ka insekta (Bruchids). Problema kona-ba fuhuk estraga sai nu‟udar
ameasa bo‟ot ida ba produsaun fore-mungu liu-liu ba to‟os na‟in hirak ne‟ebé hakarak produs
ho kuantidade bo‟ot. Tuir informsaun ne‟ebé iha, produsaun fore-mungu iha Timor-Leste
intervalu entre 0.8 - 1.2 t/ha. Bazeia ba informsaun hirak ne‟ebé iha bele relata katak iha
oportunidade atu esporta fore-mungu ba iha Timor Osidentál no parte seluk husi Indonézia.
Iha ona evidénsia balu katak TL kolsege esporta ona fore-mungu ba Indonézia hahu husi
tempu okupasaun Indonézia to agora. Tuir estimasaun husi Diresaun Nasional da Hortikultura
MAP katak iha tinan 2006, TL konsege produs fore-mungu ho kuantidade maizumenus
tonelada 1,300 no 75% husi ida ne‟e mai husi munisípiu Covalima, Viqueque ho Bobonaro.
Mezmu nune‟e, bele produs ho volume ne‟ebé substansialmente aas liu iha nasaun laran. Iha
tinan 1997, produsaun nasionál rejista liu husi tonelada 4,000 (MAP, 2008).
Objetivu
Prova adaptasaun fini fore-mungu foun husi rai liur iha kondisaun klíma no rai Timor-
Leste nian. Hala‟o komparasaun entre fini variedade foun ho lokál hodi buka hatene
variedade fore-mungu ida ne‟ebé mak fó produsaun di‟ak liu.
Materiál no métodu
Hala‟o ona avaliasaun ba fore-mungu variedade oin 12 iha periódu tinan 2010-12 iha
sentru peskiza Loes no Betano. Variedade oin 3 mai husi Indonézia (ILETRI), variedade oin
4 lokál ne‟ebé uza nanis ona iha Timor-Leste durante tinan barak no 5 seluk mai husi
Queesland Primary Industries iha Austrália. Peskiza ida ne‟e uza dezeñu RCBD ka RAK ho
replikasaun 3.
121
Tabela 89. Detallu data kuda no kolleita peskiza fore-mungu iha tinan 2014
Fatin Númeru
variedade
Númeru
replikasaun
Data
kuda
Data
kolleita
Média prod.
(t/ha)
Udan been iha
tempu kuda
(mm)
Betano 12 3 2/05/2014 14/08/2014 1.19 ???
Loes ??? ???
Teste iha tinan 2014 hala‟o iha sentru peskiza Betano no Loes. Teste ne‟ebé hala‟o
iha fatin rua uza kantreru ho medida 5m x 5m. Kuda fini musan ida kada rai kuak ho distansia
kuda 25cm x 15cm. Baibain fore-mungu presiza tempu to‟o loron 40 hodi funan no média
loron 30 tan hodi fó ka produs fuan. Observsaun ne‟ebé hala‟o ba peskiza ida ne‟e hahu husi
tempu kuda to‟o tempu kolleita. Iha tempu kolleita, halo kalkulasaun ba komponente
produsaun hotu. Atu bele halo kalkulasaun ba rezultadu produsaun, presiza sura total ai-horis
hun kada rai kuak, konta hun kada m2 no mos observa kona-ba karateristíka ai-horis hanesan
sukat ai-horis nia aas (uza amostra/sample hun 10 husi kada kantreru ho métodu random,
sukat naruk husi ai-horis nia musan no sura musan kada fulin husi amostra hun 10.
Dadus hotu ne‟ebé rekolla tranfere ba programa excel no analiza uza Genstat ed.16th
.
Atu hatene kona-ba variasaun uza Anova lsd 5%. Hala‟o mos analiza regressi ba produsaun
kada komponente produsan. Analiza PCA ka Principle Component, hodi hatene adaptasaun
husi kada variedade ba fatin.
Tabela 90. Detallu kona-ba populasaun fore-mungu iha Betano no Loes 2014
* Small: <4g/100 seeds; Medium:5g/100 seeds; Large:>6g/100 seeds
** Source: Queelsland Primary Industries and Fisheries - www.dpi.qld.gov.au
*** Sourced from Vietnamese Jesuit priest in Suai. Probably an introduction from Vietnam.
**** Relatorio Annual MAP 2009
**** Balai Penelitian Umbi dan Kacang-kacangan Indonézia
Populasaun Fonte Medida fini* Kór
musan
Tipu kulit Karateristíka seluk*
Celera Australia Ki‟ik Matak Brilliante Iha resistensia di‟ak ba nakfera no
mudansa tempu. Fasil atu estabelese.
Delta Australia Bo‟ot Matak Brillinate Menus rezisténsia ba fuhuk. Fasil atu
nakfera.
Diamond Australia Ki‟ik Matak Dull Toleránsia ba tan spot. Toleránsia ba
kondisaun maran.
Metan Timor-
Leste
Mediu-bo‟ot Metan Dull Iha rezisténsia di‟ak ba nakfera iha
reisténsia ba tempu udan.
Satin Austrália Ki‟ik Matak Dull Iha rezisténsia di‟ak ba nakfera ba
kondisaun rai maran
Sirity Indonézia Ki‟ik Matak Brilliante Iha rezisténsia ba rai maran fasil atu kona
moras tahan frujen.
Murai Indonézia Bo‟ot Matak Dull Iha rezisténsia ba tahan frugen no bailoro
naruk
Merpati Indonézia Bo‟ot Matak Brillian Iha rezisténsia ba morsa tahan kuak
metan
Besicama Timor Bo‟ot Matak Dull Iha rezisténsia di‟ak ba musan nakfera no
menus produsaun ba tempu udan bo‟ot,
laiha rezisténsia ba pesti nako.
Berken Australia Mediu-bo‟ot Matak Briliante Fasil atu kona moras powdery mildew ho
tan spot
Balibo Timor-
Leste
Ki‟ik Matak Dull Fasil kona moras tahan frusin, Laiha
rezisténsia ba pesti nako.
Suai Timor Ki‟ik Matak Dull Laiha rezisténsia ba udan bo‟ot, Iha
rezisténsia di‟ak ba tempu bailoro naruk.
122
Rezultadu
Tabela 91. Rezultadu produsaun (t/ha) husi peskiza fore-mungu iha sentru peskiza Betano,
2014
Kódigu
Variedade
Hun(
m2)
Prod.
(t/ha)
Média musan
kada fuan
Média
fuan
naruk
(cm)
Todan
musan
1000 (gr)
Média hun
aas (cm)
B 11.1 1.5 11.6 9.0 36.9 85.4
BE 15.3 0.7 11.6 9.4 40.9 86.2
F1 13.7 1.3 10.9 9.1 35.9 69.6
F2 12.3 1.2 11.9 8.5 41.6 62.5
F3 10.9 1.0 10.9 9.7 37.7 65.3
F4 11.1 1.2 12.3 8.8 43.7 62.5
F5 13.2 1.2 11.2 9.3 27.0 71.9
FM 13.3 1.1 11.2 9.0 40.1 87.3
M 12.2 1.3 11.3 8.6 40.3 63.0
MU 9.9 1.3 12.1 9.1 38.9 74.3
S 12.0 0.9 11.3 8.9 40.3 83.5
SU 10.8 1.3 11.7 9.2 27.6 75.4
F pr. 0.6 0.011 0.593 0.462 <.001 <.001
Lsd (p<0.05) ls 0.376 ls ls 5.861 9.096
Cv (%) 24 19 8 6 9 7
Bazeia ba rezultadu analiza hatudu katak iha diferente signifikativa entre variedade ba
rezultadu produsaun (t/ha) (F pr. 0.011< alva 5%). Rezultadu produsaun aas liu observa iha
variedade Balibo, Merpati, Muray, delta no Diamond. Produsaun ki‟ik liu observa iha
variedade besikama. Iha tinan ne‟e variedade Balibo fó nia produsaun di‟ak liu kompara ho
variedade sira seluk. Mezmu nune‟e, variedade sira seluk hanesan; Murai, Merpati no Delta
sempre fó produsaun ne‟ebé di‟ak nafatin no konsisténsia kada tinan.
Tabela 92. Teste sabór iha Sentru peskiza Betano, 2014
Kódigu
Variedade
To'os
na’in hili Butun La butun Mina La mina Morin La morin
Musan
bo’ot
Musan
Ki’ik
B 0.03 0.26 0.55 0.45 0.42 0.32 0.55 0.52 0.45
BE 0.03 0.00 0.81 0.52 0.39 0.58 0.39 0.84 0.07
F1 0.10 0.19 0.71 0.65 0.29 0.68 0.26 0.61 0.39
F2 0.16 0.29 0.61 0.84 0.07 0.68 0.26 0.65 0.32
F3 0.19 0.16 0.71 0.45 0.42 0.61 0.29 0.52 0.45
F4 0.45 0.16 0.77 0.71 0.26 0.65 0.29 0.84 0.13
F5 0.10 0.07 0.65 0.42 0.26 0.45 0.32 0.19 0.61
FM 0.32 0.19 0.77 0.58 0.45 0.68 0.36 0.90 0.07
M 0.36 0.19 0.74 0.65 0.29 0.74 0.26 0.77 0.19
MU 0.19 0.07 0.71 0.65 0.23 0.45 0.39 0.74 0.13
S 0.03 0.23 0.74 0.71 0.26 0.61 0.29 0.74 0.13
SU 0.03 0.26 0.71 0.48 0.48 0.52 0.39 0.39 0.65
F pr. <.001 0.064 0.641 0.013 0.021 0.032 0.463 <.001 <.001
123
Iha diferente signifikativa entre variedade bazeia ba to‟os na‟in sira nia preferénsia
kona-ba sabór husi kada variedade ne‟ebé koko tein no han. Variedade ne‟ebé mak to‟os
na‟in sira hili barak liu mak variedade Delta. Variedade Delta nu‟udar ida ne‟ebé fó
produsaun aas no mos sabór han gostu liu tuir to‟os na‟in sira nia preferénsia. Iha diferente
signifikativa entre variedade hotu ne‟ebé koko; maibé, variedade sira balu ladún hatudu
konsisténsia ba rezultadu produsaun kada tinan. Variedade ne‟ebé mak konsisténsia ho sira-
nia rezultadu produsaun kada tinan teste mak variedade Merpati ho Delta.
Tabela 93. Rezultadu produsaun (t/ha ) husi peskiza adaptivu ai-horis fore-mungu variedade
oin 12 iha sentru peskiza Betano no Loes durante periódu 2008-14
Variedade Betano14 Betano
2013
Betano
2012
Betano
2011
Betano
2010
Betano
2009
Betano
2008
Loes
2012
Loes
2010
Médi
a
Merpati 1.38 2.44 1.4 2.26 1.15 0.87 1.38 2.58 1.14 1.62
Satin 1.18 2.16 1.2 1.91 0.68 1.04
2.53 1.03 1.47
Delta 1.29 1.57 1.7 1.36 0.81 1.09
2.74 1.15 1.46
Berken 1.03 1.74 1.3 2.1 0.55 0.84
2.5 1.13 1.40
Murai 1.3 1.57 1.12 1.69 0.59 0.97 1.55 2.14 1.13 1.34
F.Metan 1.13 1.45 0.91 1.25 0.7 0.79 1.39 1.89 1.21 1.19
Suai 1.33 1.06 1.12 1.86 0.55 0.44 1 2.52 1.02 1.21
Celera 1.17 1.01 1.34 1.76 0.53 0.91
1.79 0.79 1.16
Diamond 1.39 1.62 1.05 0.48 0.83 0.99
2.3 0.83 1.19
Besicama 0.7 1.11 1.12 0.81 0.48 0.54 1.01 2.65 1.46 1.10
Sirity 0.87 1.28 0.85 0.78 0.64 0.95 1.73 1.86 0.9 1.10
Balibo 1.48 1.32 1.19 0.68 0.58 0.49 0.82 2.37 1.26 1.13
F prob. 0.011 0.003 0.002 <.001 0.005 <.001 <.001 0.01 Ls
Lsd (p<0.05) 0.38 0.6322 0.3295 0.473 0.2819 0.2123 0.41 0.52 0.4553
Cv (%) 19 25 16 20 25 15 23 13 25
Média Lokál 1.16 1.24 1.08 1.15 0.58 0.57 1.05 2.36 1.24
Tuir rezultadu analiza hatudu katak iha diferente signifikativa entre variedade hirak
ne‟ebé observa ba rezultadu produsaun (t/ha). Rezultadu produsaun di‟ak liu hetan iha
variedade Merpati, Satin no Delta. Produsaun ki‟ik liu observa iha variedade Sarity no lokál
Besikama. Total hun m2
ba variedade sira hotu laiha diferente signifikativa entre variedade,
ne‟e hatudu katak total hun kada variedade fore-mungu laiha difrente katak hotu-hotu moris
ho númeru populasaun ai-horis ne‟ebé hanesan. Mezmu nune‟e, kada variedade fó sirania
rezultadu produsaun la hanesan.
Konkluzaun
Durante hala‟o teste observa katak variedade Merpati sempre fó nia rezultadu
produsaun aas liu wainhira kompara ho variedade sira seluk iha sentru peskiza Betano no
Loes. Laiha diferente signifikatva ne‟ebé observa ba densidade ai-horis katak densidade hun
15 kada m² fó rezultadu produsaun ne‟ebé hanesan ho densidade ai-horis hun 35 kada m².
Mezmu komparasaun densidade entre hun 15 no 35 iha kada m2 la hatudu diferente
signifikativa, densidade ai-horis sei sai nafatin fatór interesante ne‟ebé atu prova nafatin iha
teste hirak iha tempu oin mai hodi bele hatene klean no klaru liu tan.
Rekomendasaun
1. Kontinua prova variedade Merpati no Delta iha to‟os na‟in sira-nia to‟os.
2. Iha tinan agora, bele kuda tan variedade Satin iha to‟os na‟in sira-nia to‟os.
3. Variedade Merpati bele lansa ona atu to‟os na‟in sira bele uza
124
2.7.2 Teste no demontrasaun fore-mongu iha agrikultór sira-nia to’os (OFDT), 2013-14
Prepara husi: Inácio S. Pereira,Luis da C. Patrocinio,Salvador de Jesus
Abstratu
Peskiza OFDT ne‟e hala‟o iha munisípiu tolu mak; Viqueque (postu adm. Viqueque
vila), Bobonaro (postu adm. Balibo) no Aileu postu adm. (Lequidoe, Remexio no Laulara).
Peskiza OFDT ne‟e hala‟o ho objetivu atu avalia fila-fali hodi konfirma no fó lansamentu ba
variedade superior ne‟ebé identifika iha sentru peskiza katak karik variedade ne‟ebé koko
bele hatudu produtividade no adapta di‟ak mos iha klíma no sistema kultivasaun tuir
kondisaun to‟os na‟in sira-nian.
Dezeñu ne‟ebé uza iha teste ida ne‟e mak dezeñu tratamentu la balansu (unbalance
treatment structure). Teste ida ne‟e koko iha fatin ne‟ebé la hanesan. Teste ida ne‟e nu‟udar
atividade peskiza kontinuasaun katak hala‟o ona iha tinan barak iha sentru peskiza Betano no
Loes. Analiza hala‟o ba dadus hotu tuir observasaun ba kada komponente produsaun.
Rezultadu hatudu katak produsaun aas liu (1.6 t/ha) observa iha variedade murai no
menus liu iha variedade lokál (1.0 t/ha). Iha diferente signifikativa entre variedade introdus
no lokál ba rezultadu produsaun (t/ha), maibé, laiha diferente signifikativa entre komponente
produsaun hotu. Rezultadu komponente produsaun fuan kada hun barak liu hetan iha
variedade delta (10.2) no menus liu hetan iha variedade merpati (8.3). Rezultadu komponente
produsaun musan kada fuan ida aas iha variedade merpati (11.1) no menus iha variedade
lokál (9.6). Rezultadu komponente produsaun todan musan 100 (g) todan liu hetan iha
variedade merpati (6.1g) no menus liu iha variedade lokál (4.5g).
Fatin estabelesimentu ba OFDT fore-mungu iha Viqueque vila hamutuk ualu, maibé
fatin lima falla tanba laiha udan no balu la konsege kuda. Iha Balibo OFDT fore-mungu
estabelse sia, mas to‟os na‟in rua simu tiha fini la konsege kuda tanba ne‟e iha hitu deit mak
iha dadus no inklui iha relatóriu finál. Iha munisípiu Aileu laiha fatin ida mak konsege hetan
dadus tanba fore-mungu hotu dodok no la bele kolleita.
Introdusaun
Fore-mungu (Vigna radiata L.) ho fore-mungu metan (Vigna mungu, L.) nu‟udar ai-
han ne‟ebé saudável ba kualker dieta tanba kontem nível konsentrasaun proteina ne‟ebé aas
(23%). Iha kontestu komparasaun nutrisaun husi ai-han oin-oin, fore-mungu iha nível
nutrisaun ne‟ebé signifikativa aas, liu-liu vitamina C, B1 ho B2. Iha posibilidade katak fore-
mungu bele signifikativa hadi‟a kualidade ai-han ba populasaun iha Timor-Leste ne‟ebé
maioria depende liu ba batar no hare. Aleinde fore-mungu iha benefísiu di‟ak ba hasa‟e
nutrisaun, iha mos vantajen ba prátika sistema hadi‟a rai bokur tanba fore-mungu nu‟udar
parte husi familia ai-horis leguminosa ne‟ebé bele fixa nitrojéniu atmosfériku. Ida ne‟e
vantajen ne‟ebé di‟ak tebes iha kontestu disponibilidade adubu kímiku ba agrikultór ki‟ik sira
iha Timor-Leste. Tuir istória, ai-horis fore-mungu nia orijinál mai husi Mongolia ho nia sub-
espésie vigna radiata no sub-espésie sublobata ne‟ebé kuaze moris fuik iha ne‟ebá. Ai-horis
ida ne‟e kuda barak liu iha sub-kontinente Índia nian durante tinan 4,000 resin, iha Xína, Ázia
Sudeste no foin dadaun ne‟e mak kuda iha parte balu husi kontinente Européia nian, USA no
Austrália.
Iha Timor-Leste, maizumenus iha fore-mungu hektár 1,500 mak kuda ona, liu-liu iha
munisípiu Covalima, Bobonaro ho Manatuto ho média produsaun entre 600 to‟o 900 kg/ha
(dadus estatístiku MAP 2008). Fore-mungu nu‟udar ai-horis tempu badak ne‟ebé iha valór
di‟ak. Agrikultór sira iha kontinente Índia nian, baibain sira kuda fore-mungu iha ai-horis
125
hare no trigu nia leet (tunpang sari/intercropping). Iha Timor-Leste ai-horis ida ne‟e serve
atu kuda iha tempu besik remata udan no bele kuda kahur ho hare rai maran. Ai-horis ida ne‟e
prefere liu moris iha rai ho pH besik neutrál, no iha Timor-Leste to‟os na‟in sira baibain kuda
iha rai ho altitude menus husi metru 700 husi nível tasi (MAP, 2008). Fore-mungu bele da‟an
no han hanesan soupa, bele uza halo rahun no han hanesan pasta, no mós ema balu uza hodi
halo dose fore-mungu. Fore-mungu hanesan típu ai-han ne‟ebé importante tebes iha área
agríkula tanba iha proteina ne‟ebé aas no nível bokur ne‟ebé uitoan (kadar lemak rendah).
Fore-mungu mós bele sai hanesan fonte rendimentu ida ba to‟os na‟in sira. Fore-mungu nia
musan kontem proteina (23-24%), karboidratu (58%) no vitamina liu-liu B1 & B2. Fore-
mungu hanesan ai-horis ida ne‟ebé bele responde ba kondisaun rai maran katak sei bele fó
rezultadu produsaun aas wainhira kondisaun bee iha rai laran menus ka ladún naton
(Sutarman, 2002).
Objetivu
Objetivu husi peskiza ida ne‟e mak atu avalia no determina karik variedade superiór
ne‟ebé identifika ona iha sentru peskiza hatudu nia potensialidade di‟ak, bele di‟ak mós iha
agrikultór sira-nia to‟os tuir sira-nia kondisaun rasik. Atu buka hatene di‟ak liu tan kona-ba
oinsa adaptasaun husi variedade hirak ne‟e ba klíma no fatór ambiente oin-oin iha rai laran,
katak wainhira kuda iha fatin oioin bele moris no fó rezultadu produsaun di‟ak ka la‟e.
Metodolojia
Total fatin ba peskiza OFDT fore-mungu husi postu adm. haat (Balibo, Laulara,
Remexio no Viqueque vila) hamutuk ualu no fatin hirak ne‟e reprezenta ona Zona Agro-
Ekolójiku oin-oin ho nia elevasaun hahu husi 2m-60m. Iha Viqueque vila, fatin
estabelesimentu ba teste OFDT fore-mungu hamutuk ualu maibé so bele rekolla dadus husi
fatin tolu deit. Fatin lima seluk la konsege hetan dadus tanba fatin tolu la konsege kuda i rua
seluk kuda duni maibé la bele kolleita tanba depois de kuda liu tiha udan laiha. Iha Balibo
estabelese iha fatin sia mas iha final so iha fatin hitu deit mak konsege hetan dadus (Tabela
94).
Tabela 94. Tempu kuda no kolleita fore-mungu OFDT iha postu adm. hotu, 2013-14
Munisípiu Postu Adm. Númeru
fatin OFDT
Elev.
(m)
Karate-
rístika rai
Númeru
fatin
kolleita
Média
tempu
kuda
Média
tempu
kolleita
Viqueque Viq.vila 8 68 Tetuk 3 Juñu Set.
Bobonaro Balibo 9 472 Teras 7 Feb. Abríl
Aileu Laulara 5 740 Teras 0 Nov. La kolleita
Remexio 3 1,142 Rai lolon 0 Nov. La kolleita
Total 25 10
Molok hahu atividade OFDT fore-mungu, peskizadór sira esplika uluk ba agrikultór
sira kona-ba prosesu hala‟o observasaun ba variedade fore-mungu oin hirak ne‟ebé introdus
mai husi rai liur. Variedade fore-mungu oin hirak ne‟ebé koko
mak; lokál Viqueque, delta, murai no merpati husi Indonézia. Variedade fore-mungu hirak
ne‟e koko tinan barak ona iha sentru peskiza Loes no Betano. Variedade hirak ne‟ebé lori ba
koko iha to‟os na‟in sira-nia to‟os nu‟udar ida ne‟ebé hetan rekomendasaun husi peskizadór
sira husi sentru peskiza. Ida ne‟e hanesan peskiza kontinuasaun hamutuk ho to‟os na‟in sira
iha sira-nia to‟os rasik hodi avalia no konfirma fila-fali rezultadu ne‟ebé hetan iha sentru
peskiza. Medida kantreru ne‟ebé uza ba peskiza fore-mungu mak 3m x 3m. Peskizadór sira
hala‟o observasaun ba peskiza ne‟e dalaida kada semana rua hahu husi tempu kuda to‟o
kolleita. Atu atividade hirak ne‟e bele la‟o ho di‟ak, presiza hakbesik an ba xefe do suco ka
ninia suplente suco sira ho estensionista MAP munisípiu no mos membru sira seluk ka to‟os
126
na‟in sira hotu ne‟ebé involve. Peskizadór esplika ba to‟os na‟in sira katak programa SoL sei
la fó fini estra ka adubu tanba teste ne‟e hala‟o ho objetivu atu avalia no determina karik
variedade superiór ne‟ebé identifika iha sentru peskiza bele aprezenta di‟ak mos iha
agrikultór sira-nia to‟os liu-liu kona-ba oinsa variedade nia adaptasaun ba ambienta iha rai
laran katak bele moris di‟ak i fó rezultadu produsaun di‟ak ka lae.
Peskizadór sira esplika ba to‟os na‟in sira katak avaliasaun hanesan dalan ida atu buka
hatene karaterístika ne‟ebé di‟ak husi variedade foun ruma molok fó sai ka halo lansamentu.
Iha kuantidade fini ne‟ebé limitadu tan ne‟e to‟os na‟in sira simu fini uitoan deit so naton
para hodi koko iha área ho medida 3m x 3m ba kada variedade. Peskizadór sira entrega fini
ho kuantidade 100g kada variedade. Variedade lokál koko hamutuk ho variedade introdus iha
kada OFDT. Kada fatin OFDT hetan kolaborasaun no partisipasaun ne‟ebé di‟ak husi to‟os
na‟in sira.
Observasaun ne‟ebé hala‟o hodi halibur dadus uza maneira rua; 1) iha momentu ba
vizita prense informasaun ba iha protokolu ne‟ebé prepara ba kada ai-horis idaidak, 2) uza
telefone Samsung (smart phone) hodi rekolla informasaun hotu tuir pergunta ne‟ebé iha
programa ODK inklui hasai foto no haruka direta ba sistema formhub (tranfere dadus liu husi
internet). Informasaun hirak ne‟ebé inklui iha protokolu mak pH rai, testura rai, konta ai-horis
hun kada rai kuak, observa kona-ba hamoos du‟ut ka lae, pesti no moras ataka ka lae,
informasaun kona-ba topografia, adubus, herbisida, dadus jeográfiku, métodu agronómiku,
dadus kolleita no seluk-seluk tan. Iha tempu kolleita, foti dadus kona-ba total ai-horis ne‟ebé
moris, total fuan kada kantreru, todan fuan kada kantreru, númeru musan husi fuan 10, todan
musan bokon husi fuan 10 (g), todan musan maran husi fuan 10 (g) no todan musan maran
100 (g).
Karaterizasaun fatin
Foti ona dadus kona-ba latitude, longitude, no elevasaun husi fatin hatu zachannel
GPS receiver (Garmin ETrex) ho nia precisaun/accuracy ± 4m. Aleinde ne‟e, observa mos
kona-ba klase rai iha kada fatin hanesan orientasaun husi fatin peskiza. Kada fatin aloka tuir
elevasaun no Zona Agro-Ekolójiku (ZAE) partikulár (ARPAPET 1996). ZAE fó númeru
hahu husi 1 to‟o 6, númeru 1 iha parte tetuk kosta norte no 6 iha parte tetuk kosta súl.
Tabela 95. Data kuda fore-mungu OFDT iha postu adm. Remixio no Laulara, 2013-14
Fatin ne‟ebé estabelese ba atividade OFDT fore-mungu iha tinan 2013-14 hamutuk 25
ne‟ebé inklui iha postu adm. lima mak iha postu adm. Viqueque vila (8), Balibo (9), Remexio
(5) no Laulara (3). Iha postu adm. Viqueque vila fore-mungu OFDT fatin tolu deit mak iha
dadus no fatin lima seluk dadus laiha tanba iha fatin balu udan laiha nune‟e mos fatin seluk
to‟os na‟in sira la konsege kuda. Iha postu adm. Balibo mos hanesan katak OFDT ba fore-
mungu hamutuk fatin sia mas iha fatin rua mak to‟os na‟in sira la konsege kuda tanba ne‟e
dadus kona-ba kolleita husi postu adm. Balibo iha relatóriu ida ne‟e halibur husi fatin hitu
deit. Iha postu adm. Remexio no Laulara OFDT fore-mungu hamutuk iha fatin ualu mas
Kódigu OFDT Data kuda fore-mungu Observasaun
22FF01 28-Novembru-2013 Fore-mungu nia isin dodok hotu
22FF03 29-Novembru-2013 Fore-mungu nia isin dodok hotu
22FF02 28-Novembru-2013 To'os na‟in kolleita fini oituan
22TF01 28-Novembru-2013 Bibi estraga iha tempu funan
24TF03 29-Novembru-2013 To‟os na‟in kuda fali fatin seluk
22FF04 28-Novembru-2013 Funan monu hotu laiha fuan
24TF03 28-Novembru-2013 Fore-mungu nia isin dodok hotu
24TF01 30-Novembru-2013 Fore-mungu nia isin dodok hotu
127
hotu-hotu la konsege kolleita tanba fore-mungu fuan sai dodok, balu animal estraga nsst
(Tabela 96).
Tabela 96. Detallu kona-ba populasaun fore-mungu OFDT iha postu adm. Balibo no
Viqueque vila, 2013-14
Teste OFDT hotu estabelese ho kantreru dezeñu la balansu (Unbalance Treatment
Structure design) ho medida kantreru 3m x 3m, distánsia kuda tuir peskiza sentru katak 25cm
x 15cm. Baibain fore-mungu presiza tempu to‟o loron 40 atu funan no média loron 30 antes
atu produs musan. Mezmu nune‟e, variedade mai husi Austrália kuaze isin ka fuan lais liu.
Teste ne‟e kuda iha fulan Maiu ka Juñu ne‟ebé depende ba disponibilidade udan been iha
tempu kuda. Kada variedade kolleita nia musan maizumenus liman isin ida depois habai halo
maran, no dala barak bele kolleita to‟o dala tolu. Aleinde sukat rezultadu produsaun, sukat
mos komponente produsaun husi densidade ai-horis, fuan kada hun no musan kada fuan ida.
Elevasaun
Fatin OFDT fore-mungu iha rai ho testura, topografia, pH no elevasaun ne‟ebé la
hanesan. Maioria fatin estabelesimentu ba OFDT fore-mungu 2013-14 hala‟o iha fatin ho
elevasaun entre 0-100m husi nível tasi. Fatin ne‟ebé ho elevasaun entre 100-400 la estabelese
(Tabela 97).
Tabela 97. Distribuisaun fatin OFDT fore-mungu 2013-14 tuir elevasaun
Elevasaun (m) Total Fatin OFDT Persentajen (%)
0-100 4 44
100-200 0 0
200-300 0 0
300-400 0 0
400-500 3 33
500-600 1 11
600-700 1 11
Total 9 100
Rezultadu
Bazeia ba rezultadu analiza hatudu katak iha diferente signifikativa entre variedade ba
produsaun (t/ha). Mezmu nune‟e, laiha diferente entre variedade foun tolu ne‟ebé introdus
husi Indonézia; maibé, sira hatudu iha diferente ho variedade lokál, so variedade delta deit
mak lae. Rezultadu produsaun aas liu hetan iha variedade murai (1.6 t/ha) no menus liu hetan
Variedade Fonte Medida
musan
Medida
Fuan
Kór
musan
Típu fini
ne’ebé koko Karaterístika seluk
Delta Austráia Bo‟ot Badak Matak Brigth
(Nabilan)
Ladún rezisténsia ba powdery
mildew, toleransia ba rai maran
Murai Indonézia Ki'ik Badak Matak la nabilan
Ladún rezisténsia ba musan kuak
wainhira rai kleur, toleransia ba rai
maran
Merpati Indonézia Ki'ik Badak Matak Brigth
(Nabilan)
Ladún rezisténsia ba musan kuak
wainhira rai kleur, toleransia ba rai
maran
Lokál Timor-Leste Bo‟ot Naruk Matak la nabilan Musan rezisténsia ba tempu naruk,
toleransia ba rai maran
128
iha lokál (1.0 t/ha). Laiha diferente signifikativa entre komponente produsaun ba rezultadu
produsaun (t/ha) Tabela 98.
Tabela 98. Rezultadu produsaun no komponente produsaun fore-mungu OFDT, 2013-14
Variedade Prod. (t/ha) Densidade
(hun/m2) Fuan/hun Musan/fuan
Todan musan
100 (g)
Delta 1.3ab 31.1 10.2 9.7 4.9
Lokál 1.0a 30.0 9.1 9.6 4.5
Merpati 1.4b 36.9 8.3 11.1 6.1
Murai 1.6b 35.0 9.7 11.0 5.5
F.Prob. 0.02 0.80 0.96 0.75 0.67
Lsd (p<0.05) 0.34 ls ls ls ls
CV (%) 27 49 80 36 53
Postu Administrativu ho Variedade
Laiha interasaun entre variedade ho postu adm. ba rezultadu produsaun fore-mungu.
Variedade murai fó rezultadu produsaun ne‟ebé aas liu variedade sira seluk iha postu adm.
rua mak hanesan Balibo ho Viqueque vila (Tabela 99).
Tabela 99. Rezultadu produsaun (t/ha) ba fore-mungu iha postu adm. rua, 2013-14
Postu Adm. Variedade
Delta (t/ha) Lokál (t/ha) Merpati (t/ha) Murai (t/ha)
Balibo 1.20 0.92 1.07 1.38
Viqueque vila 1.55 1.18 1.77 1.79
F.Prob. 0.481
Lsd (p<0.05) ls
CV (%) 22
Rezultadu analiza variasaun hatudu katak laiha interasaun entre variedade no postu
adm. ba rezultadu produsaun fore-mungu. Entre variedade fore-mungu hotu ne‟ebé koko,
produsaun aas liu mak variedade murai iha postu adm. Viqueque vila (1.8 t/ha) tuir fali iha
Balibo (1.4 t/ha).Variedade lokál nu‟udar ida ne‟ebé hatudu rezultadu produsaun menus liu
iha postu adm. Balibo (1.0 t/ha) no mos iha Viqueque vila (1.2t/ha). Rezultadu produsaun
kada munisípiu la disponível atu aprezenta iha relatóriu ida ne‟e tanba so iha dadus husi postu
adm. rua deit mak reprezenta. Iha sesaun ida ne‟e, esplika mos uitoan kona-ba tempu kolleita
fore-mungu iha munisípiu Aileu (postu adm. Lequidoe, Remexio no Laulara). Tuir
observasaun nota katak, la konsege hetan dadus ruma husi Aileu tanba atividade kultivasaun
fore-mungu la hala‟o tuir tempu udan been nian iha fatin refere. Ho razaun ida ne‟e mak fó
impaktu ba fore-mungu ne‟ebé kuda katak la konsege fó fuan. To‟os na‟in sira iha Aileu mos
rekomenda katak, wainhira atu kuda fore-mungu iha munisípiu refere, presiza haree ba tempu
katak bele hala‟o depois de fulan Novembru remata ka depois de silu batar. Kona-ba
sujestaun ida ne‟e hanesan mos ho esperiénsia husi to‟os na‟in sira iha postu adm. Balibo,
katak baibain sira kuda fore-mungu depois de kolleita batar.
Fatór ne‟ebé afeta produsaun fore-mungu OFDT, 2013-14
Hanesan mos ai-horis sira seluk, rezultadu produsaun husi fore-mungu mos hetan
influensa husi fatór oin-oin. Tanba ne‟e, fatór balu ne‟ebé sai hanesan indikadór ba
produsaun fore-mungu observa ona sira-nia impaktu iha pakote dadus kompletu. Liu husi
analiza ne‟ebé hala‟o kona-ba impaktu husi fatór agrónomiku hirak ne‟e ba produsaun fore-
129
mungu iha agrikultór sira-nia to‟os ba tinan 2013-14, observa katak fatór balu hanesan
variedade, fatin/munisípiu (postu adm), ZAE, kuda iha rai foho lolon ka tetuk nune‟e mos
kondisaun topografia, fó impaktu signifikativa ba produsaun fore-mungu. Fatór seluk la
hatudu impaktu signifikativu ba produsaun fore-mungu.
Tabela 100. Fatór oin-oin ne‟ebé afeta produsaun fore-mungu OFDT, 2013-14
Fatór F prob. Signifikativa
Variedade 0.003
Munisípiu <.001
Variedade. Munisípiu 0.481 Laiha interasaun
Postu Adm. <.001
Var. Postu Adm 0.481 Laiha interasaun
ZAE <.001
Var. ZAE 0.481 Laiha interasaun
Klase rai lolon 0.009
Var. Klase Rai lolon 0.685 Laiha interasaun
Kór Rai 0.972 Ls
Var.Kór rai 0.062 Laiha interasaun
Testura rai 0.156 Ls
Var.Testura rai 0.630 Laiha interasaun
Topografia 0.019
Var.Topografia 0.643 Laiha interasaun
pH 0.070 Ls
Var.pH 0.503 Laiha interasaun
Tabela 101. Impaktu persentajen rai hali‟is ba produsaun fore-mungu OFDT 2013-14
Rai hali’is (%) Produsaun (t/ha)
0%-2% 1.5a
2%-5% 1.2a
5%-8% 1.0b
F.Prob. 0.027
Lsd (p<0.05) 0.325
CV (%) 28
Kór rai
Bazeia ba rezultadu analiza hatudu katak, laiha diferente signifikativa entre kór rai ne‟ebé observa ba rezultadu
produsaun (Tabela 102).
Tabela 102. Impaktu kór rai ba média produsaun fore-mungu OFDT 2013-14 Kór rai Produsaun (t/ha)
Kórkafe 1.25
Metan 1.34
F.Prob. 0.546
Lsd (p<0.05) ls
CV (%) 30
Topografia
Kondisaun topografia hatudu impaktu signifikativa ba rezultadu produsaun (t/ha).
Tuir analiza hatudu katak produsaun aas liu iha rai ho topografia tetuk no menus liu iha rai
teras (Tabela 103). Topografia rai tetuk fó rezultadu produsaun aas (1.5 t/ha) se kompara ho
topografia rai teras (1.0 t/ha).
130
Tabela 103. Impaktu topografia ba média produsaun fore-mungu OFDT, 2013-14 Topografia Produsaun (t/ha)
Slope/rai lolon 1.2a
Teras 1.0a
Tetuk 1.5b
F.Prob. 0.03
Lsd (<0.05) 0.32
CV (%) 28
Testura rai
Laiha diferente signifikativa husi testura rai oin-oin ba rezultadu produsaun fore-
mungu. Mezmu nune‟e, testura rai sandy soil fó rezultadu produsaun (1.5 t/ha) aas liu uitoan
se kompara ho produsaun husi testura rai sira seluk (Tabela 104).
Tabela 104. Impaktu testura rai ba produsaun fore-mungu OFDT, 2013-14
Testura rai (Inglês) Produsaun (t/ha)
Clay Loam 1.2
Sandy 1.5
Sandy Loam 1.2
Silty Loam 1.4
F.Prob. 0.38
Lsd (p<0.05) ls
CV (%) 30
pH rai
Laiha diferente signifikativa entre pH rai oin-oin ba rezultadu produsaun fore-mungu
(t/ha). Mezmu nune‟e, entre variedade hirak ne‟ebé koko, murai fó rezultadu produsaun (1.7
t/ha) di‟ak liu se kompara ho variedade seluk iha pH 8.0. Produsaun menus liu hetan iha
variedade lokál (0.9 t/ha) iha pH rai 6.5 (Tabela 105).
Tabela 105. Impaktu pH ba produsaun fore-mungu OFDT, 2013-14
pH rai
Variedade 6.5 7.0 7.5 8.0
Delta 1.0 1.6 0.9 1.6
Lokál 0.9 1.0 0.8 1.2
Merpati 1.1 1.1 1.5 *
Murai * 1.6 1.5 1.7
F.Prob. 0.5
Lsd (p<0.05) ls
CV(%) 25
Analiza variasaun hatudu katak entre pH rai no variedade laiha interasaun ba
rezultadu produsaun (t/ha). Iha Figura 41 hatudu kona-ba variedade murai ne‟ebé fó
produsaun di‟ak liu iha pH rai 8.0 kompara ho variedade no pH rai sira seluk. Mezmu nune‟e,
variedade merpati mos hatudu rezultadu ne‟ebé di‟ak iha fatin observasaun OFDT balu.
131
Figura 42. Impaktu pH rai ba produsaun fore-mungu OFDT iha kada postu adm, 2013-14.
ZAE
Laiha interasaun entre variedae ho Zona Agro-Ekolójiku ba produsaun fore-mungu.
Produsaun variedade murai aas liu (1.8 t/ha) iha ZAE 6. Produsaun menus liu hetan iha
variedade lokál ho merpati (0.9 t/ha) iha ZAE 1, 2 no 3. Variedade murai, delta no merpati fó
produsaun di‟ak liu iha ZAE 6 (Tabela 106).
Tabela 106. Impaktu ZAE ba produsaun fore-mungu OFDT tinan 2013-14
Variedade ZAE
1 2 3 6
Delta 1.4 1.3 1.0 1.6
Lokál 0.9 1.0 0.9 1.2
Merpati 1.1 0.9 1.1 1.8
Murai * 1.6 1.2 1.8
F.Prob 0.753
Lsd (p<0.05) ls
CV (%) 23
Iha Figura 42 hatudu kona-ba variedade merpati fó produsaun di‟ak husi OFDT balu
iha ZAE 6 (kosta súl) kompara ho fatin OFDT balu iha ZAE 1 (kosta norte)
0.00
0.50
1.00
1.50
2.00
2.50
0 1 2 3 4 5 6 7 8 9
Pro
du
sau
n (
t/h
a)
pH rai
Lokal
Delta
Murai
Merpati
132
Figura 43. Impaktu Zona Agro-Ekolójiku ba produsaun fore-mungu OFDT 2013-14
Figura 44. Impaktu elevasaun ba produsaun (t/ha)
Iha Figura 44 hatudu katak komponente produsaun densidade (hun/m2) iha korelasaun
ho produsaun (t/ha). Rezultadu produsaun (t/ha), karik densidade hun aumenta produsaun
mos sa‟e.
0.00
0.50
1.00
1.50
2.00
2.50
0 1 2 3 4 5 6 7
Pro
du
sau
n (
t/h
a)
ZAE
Lokal
Delta
Murai
Merpati
133
Figura 45. Impaktu komponente produsaun isin/hun ba produsaun t/ha
Iha Figura 45 hatudu katak komponente produsaun musan per fuan iha korelasaun ho
produsaun (t/ha). Rezultzdu produsaun sa‟e wainhira kada fuan iha musan barak.
Figura 46. Impaktu komponente produsaun musan/fuan ba produsaun (t/ha)
To‟os na‟in sira-nia hanoin
Tuir to‟os na‟in sira ne‟ebé simu fini fore-mungu hodi kuda iha sira-nia to‟os katak,
sira gosta fore-mungu foun oin tolu ne‟e tanba durasaun tempu atu funan, fuan no maran
lalais liu duke fore-mungu lokál. Ho razaun ida ne‟e, to‟os na‟in sira hakarak kuda fila-fali
iha tempu oin mai. Tuir informasaun seluk tan ne‟ebé hetan husi to‟os na‟in sira katak sira
mos gosta tanba fore-mungu foun oin tolu ne‟e sira-nia hun badak no sanak ladún barak ho
nune‟e fasil atu halo manutensaun ka hamoos wainhira sei iha to‟os. Balu mos fó komentáriu
dehan, fore-mungu foun oin tolu ne‟e bainhira kuda ho distánsia ne‟ebé ki‟ik (besik malu liu)
sei konsege fó fuan no ida ne‟e la hanesan ho lokál ne‟ebé kuandu kuda besik malu liu sei la
fó fuan. Fore-mungu oin tolu ne‟e, iha tinan 2010-12, to‟os na‟in ida naran João Pinto husi
suco Bahalara-Uain, Aldeia Aidak haktuir katak, fore-mungu foun hirak ne‟e fó rezultadu
R² = 0.5531
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
1.8
0 5 10 15 20 25 30 35 40
Pro
du
sau
n (
t/h
a)
Densidade (Hun/m2)
R² = 0.6109
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
1.8
9 9.5 10 10.5 11 11.5
Pro
du
sau
n (
t/h
a)
Musan per Fuan
134
produsaun di‟ak tanba mezmu kuda iha fatin uitoan deit mas hetan rezultadu barak no
konsege faan ona hodi hetan osan maizumenus liu husi USD 250.00. Agora dadaun Sr. João
Pinto sei kontinua kuda habarak tan fore-mungu oin tolu ne‟e hodi bele faan.
Iha suco Uma-Uain kraik, aldeia Loho, to‟os na‟in seluk ho naran Anastacio da Costa
Soares haktuir mos katak fore-mungu foun ne‟ebé peskizadór MAP/SoL nian entrega hodi
halo demonstrasaun iha sira-nia to‟os di‟ak tanba fuan nurak bele uza halo modo ka da‟an
hodi han ho etu, tein kahur ho etu mos bele. Fore-mungu ne‟e han sente midar no gostu duni.
Informasaun hirak ne‟e loos duni tanba peskizadór MAP/SoL nian rasik mos ba asiste
diretamente iha momnetu sira tein no rona rasik komentáriu husi Sr Anastacio nia oan sira
kona-ba tein no han koko hamutuk ho sira iha to‟os fatin ka sira-nia uma.
Tuir mai hato‟o informasaun kona-ba reprezentante to‟os na‟in husi atividade OFDT
balu atu kontinua kuda variedade foun hirak ne‟ebé sira simu iha tempu oin mai.
Sr. Olandino Valenti (agrikultór) haktuir katak variedade murai ho delta
presiza kontinua kuda nafatin tanba bele moris ho buras, tahan hatudu kór
furak los la hanesan ho lokál (kór matak-mina). Ami hanoin ona atu kontinua
kuda variedade foun oin rua ne‟e iha tempu oin mai tanba fó produsaun di‟ak
liu lokál.
Anibal dos Reis (xefe Aldeia Fatuk laran Balibo) haktuir mos katak variedade
foun oin tolu ne‟ebé simu husi peskizadór MAP/SoL hatudu duni rezultadu
produsaun di‟ak mas entre tolu ne‟e iha rua mak di‟ak liu mak murai ho
merpati. Variedade merpati ne‟e uluk iha tempu Indonézia ami kuda ona mas
murai ho delta nu‟udar foun ba ami. Ami sei kontinua kuda variedade foun
tolu ne‟e iha ami nia to‟os iha époka oin mai.
Tuir to‟os na‟in balu seluk husi munisípiu Aileu (Lequidoe, Remexio no Laulara)
katak sira gosta fore-mungu foun tolu ne‟e atu kuda iha sira-nia to‟os. Tuir informasaun husi
Sra. Olinda D.C. Pereira (to‟os na‟in) husi suco Fatisi, Laulara, katak uluk sira mos kuda
fore-mungu iha sira-nia to‟os no produsaun mos di‟ak. Hato‟o mos katak sira-nia fini lakon
ona tanba fuhuk estraga hotu no mos sira han hotu ona. Fore-mungu iha tinan ida ne‟e tuir
lolos fó produsaun di‟ak maibé tanba udan hela deit entaun fore-mungu sai dodok hotu ho
nun‟e iha fuan ida-rua deit mak konsege di‟ak. Iha tempu kuda tinan oin mai sei kontinua
kuda fila-fali maibé sei hala‟o tuir nia tempu kuda. Tuir sira-nia esperiénsia katak atu fore-
mungu fó rezultadu di‟ak, presiza kuda iha tempu besik silu batar ka depois de silu batar
tanba fore-mungu sei fó fuan di‟ak wainhira funan mosu iha tempu udan been hahu menus
ona.
Konkluzaun
Bazeia ba rezultadu analiza no informasaun hirak ne‟ebé hetan, foti konkluzaun katak;
fore-mungu variedade murai, merpati no delta hatudu rezultadu produsaun ne‟ebé aas liu
variedade lokál. Fore-mungu variedade murai, merpati no delta bele kuda iha fatin ho
elevasaun ne‟ebé menus husi 500m husi nível tasi tanba variedade introdus oin tolu ne‟e
hatudu adaptasaun no rezultadu produsaun ne‟ebé di‟ak se kompara ho variedade lokál.
Rezultadu analiza hatudu mos katak iha diferente signifikativa entre variedade ba
rezultadu produsaun.Variedade tolu ne‟ebé introdus husi Indonézia la iha diferete
signifikativa, maibé sira hatudu iha diferente ho lokál. Iha observasaun ida ne‟e, la iha
diferente signifikativa husi komponente produsaun hotu ba rezultadu produsaun (t/ha).
135
Rekomendasaun
Bazeia ba rezultadu husi atividade peskiza OFDT fore-mungu 2013-14, rekomenda
katak variedade introdus tolu ne‟e presiza mantein iha peskiza kontinuasaun hodi nune‟e bele
kompara sira nia produtividade ka karakterístika ho variedade lokál iha agrikultór sira nia
to‟os tinan oin mai. Persiza iha kolaborasaun ne‟ebé di‟ak ho to‟os na‟in sira hodi nune‟e bele
koko kle‟an liu tan variedade introdus hirak ne‟e ho lokál atu nune‟e bele hetan variedade
foun ne‟ebé di‟ak liu no bele fó sai ka lansa ba to‟os na‟in sira iha Timor-Leste.
136
2.8 Koto nani
2.8.1 Teste adaptasaun koto nani hodi defini variedade ne’ebé iha produsaun aas ba hasa’e seguransa ai-han iha Timor-Leste
Prepara husi; Armindo Moises, Antonio do Rego, Amandio Ximenes, Apolinario Ximenes no
Maria Martins
Introdusaun
Koto nani (Phaseolus vulgaris L.) baibain ema kuda hodi fa‟an no sai hanesan mos ai-
han importante ida ba ema Timor-Leste. Ai-horis ida ne‟e kuda ona iha Timor-Leste durante
tempu barak nia laran. To‟os na‟in sira ne‟ebé kuda koto nani sira mos fa‟an ona iha merkadu
lokál no ida ne‟e sai hanesan fonte rendimentu ida ba sira. Durante tempu udan, koto nani
kuda hamutuk ho batar ho maneira kultivasaun ida ne‟e iha benefísiu mutualízmu entre batar
ho koto nani tanba la presiza tau ka tidin ai hodi suporta koto para nani/bobar sa‟e. Ba ai
horis batar rasik, hetan benefisiu kona-ba adubu ne‟ebé bele suporta prosesu moris no
dezenvolve nian liu-liu nitrojéniu husi koto nani tanba ai-horis ida ne‟e pertense husi familia
ai-horis leguminosa. Iha tempu bailoro, koto nani presiza tau ai tonka ka harii ai hodi nani
sa‟e.
Problema ne‟ebé agrikultór sira infrenta mak sei menus produsaun kada tinan tanba
maioria sira uza variedade lokál ne‟ebé seidauk dezenvolve ho di‟ak. Realidade ne‟e hatudu
bainhira hala‟o peskiza husi programa Seeds of Life (SoL) komesa husi tinan 2009 ne‟ebé ho
nia média produsaun variedade lokál 0.42t/ha kompara ho variedade foun superior ne‟ebé ho
nia produsaun 1.02 t/ha (relatóriu anuál SoL, 2013). Haree ba problema refere, mak MAP liu
husi diresaun nasionál de peskiza, ho apóiu husi programa SoL, hala‟o ona teste observasaun
ba koto nani variedade foun oin 19 (inklui lokál 3) iha tinan 2009. Variedade hirak ne‟e tama
iha tinan 2010 komesa hala‟o teste ho replikasaun iha fatin oin-oin. Liu husi teste adaptasaun
ne‟ebé hala‟o ona, variedade ne‟ebé mak nia produsaun menus liu variedade lokál,
hasai/elemina tiha tanba ne‟e iha deit variedade oin 10 mak sei kontinua hala‟o peskiza to‟o
tinan 2014.
Tinan 2013 kontinua habelar tan mos fatin peskiza ida iha Seloi Malere (postu adm.
Aileu vila) ne‟ebé ho nia elevasaun 927mht (metru husi tasi), para reprezenta área hotu
ne‟ebé iha potensialidade ba kuda koto nani iha Timor-Leste. Dadus ba peskiza fatin ida ne‟e
la inklui iha relatóriu anuál 2013 nian, tanba kolleita tarde (depois de remata relatóriu anuál).
Objetivu
Atu buka hatene koko variedade foun ne‟ebé bele hatudu adaptasaun di‟ak iha
kondisaun klíma Timor-Leste nian. Atu introdus variedade ne‟ebé iha potensialidade di‟ak
atu hasa‟e produsaun agrikultór sira-nian hodi bele alkansa objetivu jerál ba hasa‟e seguransa
ai-han nasionál.
137
Esperimentu replikadu
Materiál no Métodu
Lista Variedade no karateristíku
Iha koto nani variedade oin 10 (inklui lokál 2) ne‟ebé teste to‟o ona iha tinan 2013,
iha tinan 2014 variedade foun RWV 2409 hasai tiha no troka ho variedade lokál Leber.
Razaun variedade RWV 2409 la kontinua koko tanba nia produsaun ladún iha diferente ho
lokál tuir rezultadu teste ne‟ebé hala‟o durante tinan no fatin barak. Iha teste ne‟ebé hala‟o
iha suco Seloi Malere sei uza nafatin variedade refere, tanba iha tempu hala‟o peskiza, iha
fatin hotu sei uza variedade RWV 2409 maibé dadus la konsege analiza tanba foin kolleita
iha tempu ne‟ebé prosesa ona relatóriu anuál 2013 nian. Variedade lokál Leber deside kuda
fila-fali tanba iha tinan 2009 kuda ona iha Lisalara (Maubara) hatudu rezultadu ne‟ebé di‟ak,
maibé ikus mai tanba problema tékniku la kontinua kuda fila-fali.
Total variedade ne‟ebé uza hodi hala‟o peskiza iha tinan 2013-14 hamutuk 11 (inklui
lokál Leber). Husi koto nani oin 11 refere, variedade foun oin 8 mai husi Rwanda (África) no
variedade lokál oin 3; ida mai husi Hohra‟e Ki‟ik (Maubisse), ida foti husi Ululefa
(Maubisse) no ida seluk mai husi Leber (Bobonaro). Detallu kona-ba lista naran no
karateristiku variedade aprezenta iha tabela tuir mai.
Tabela 107. Lista variedade no karaterístika koto nani ne‟ebé kuda iha tinan 2013-14
No Naran variedade
Kódigu
Variedade Fonte/mai husi Kór musan Típu musan
Aas/naruk
ai-horis
nani (m)
1 RWV 1348 R 03 * Rwanda (África) Kór-roza Lotuk naruk 2-3
2 RWV 2409 R 05 ** Rwanda (África) Mean Bokar naruk 2-2.5
3 Decelaya R 06 Rwanda (África) Mean Bokar naruk 2-2.5
4 Umubano R 07 Rwanda (África) Coklate nabilan Lotuk kabuar 2-2.5
5 Mwirasi R 08 Rwanda (África) Azul tuan Bokar naruk 2-3
6 Gasilidia R 10 Rwanda (África) Azul tuan Bokar naruk 2-2.5
7 MAC 28 R 15 Rwanda (África) Kór-roza makerek Bokar kabuar 2-2.5
8 Yol X R 17 Rwanda (África) Kinur Bokar naruk 2-2.5
9 Lokál Maubisse L1Mb Maubisse (T.L) Mutin Belar 2-2.5
10 Lokál Ululefa L2Mb Maubisse (T.L) Mean makerek Bokar naruk 2-2.5
11 Lokál Leber L3Lb Maubisse (T.L) Mutin makerek Bokar naruk 0.8
* Iha kór fuan sei nurak matak, tuan mean no maran (prepara kolleita) kór-kafe
** La inklui kuda iha tinan 2014 no troka ho lokál Leber
Iha peskiza ne‟ebé hala‟o iha tinan 2014, husi variedade foun oin 8 ne‟ebé kuda iha
tinan 2013 hasai tan tiha variedade RWV 2409 hodi hela deit oin 7 mak sei kuda kontinua ho
lokál oin tolu hamutuk iha variedade oin 10. Husi variedade lokál oin 3 ne‟ebé koko,
variedade lokál Ululefa hatudu mos produsaun ne‟ebé aas hodi kompete maka‟as ho
variedade foun ne‟ebé mak koko. Aleinde ne‟e, rua husi variedade lokál oin 3 (lokál
Maubisse oin 2) maioria to‟os na‟in sira fa‟an iha merkadu lokál Timor-Leste.
Dezeñu Teste Adaptasaun
Teste iha fatin hotu halo dezeñu bloku randomizasaun ho replikasaun tolu no kada
bloku iha kantreru 15. Total medida fatin (kantreru) no distánsia entre kantreru kada fatin
peskiza la hanesan.
138
Maneira monta ai los hodi kuda koto para nani sa‟e ba ai nia lolon iha variasaun ka la
hanesan iha kada fatin. Iha Ululefa monta ai ho modelu trianglu (segitiga), iha Venilale ho
Ossu monta ai ho modelu baraka (para-para), iha Hohrae Ki‟ik tidin ai ida ka rua kada rai
kuak depende ba kuantidade fini ne‟ebé moris kada rai kuak no iha Seloi Malere monta ai ida
kada rai kuak. Medida ai los nia naruk mos kada fatin la hanesan. Iha Ululefa monta ai ho nia
naruk 1.5m maibé iha fatin haat seluk monta ai ho nia naruk 2m. Aleinde ne‟e, distánsia kuda
kada fatin mos la hanesan. Iha Ululefa no Ossu kuda ho distánsia 40cm x 40cm, iha Venilale
uza 50cm x 20cm, iha Hohrae Ki‟ik no Aileu uza 50cm x50cm. Maioria iha fatin hotu kuda
fini musan 2 kada rai kuak.
Iha peskiza ne‟ebé hala‟o iha estasaun peskiza Ululefa, kuda mos ho variedade foun
haleu iha kantreru replikasaun para aleinde produz fini, uza mos hanesan baliza hodi satan ai-
horis peskiza husi ameasa estérnu. Maioria teste iha fatin hotu kuda iha tempu udan 2014 so
iha Aileu deit mak kuda iha tempu bailoro 2013. Detallu kona-ba esperimentu sira ne‟e
aprezenta iha (Tabela 108).
Tabela 108. Detallu kona-ba teste koto nani, tempu bailoro 2013 no tempu udan 2014
Fatin Elevasaun
(mhtl)* Data kuda
Loron
atu isin
**
pH rai
Média
produsaun
(t/ha)
Aileu tempu udan 2013 927 23/05/2013 124 6.5 0.8
Ululefa tempu udan 2014 1350 28/10/2013 179 6.5 1.1
Hohra‟e Ki‟ik tempu udan 2014 1633 26/11/2013 132 6.5 1.7
Ossu tempu udan 2014 941 13/12/2013 148 6 0.3
Venilale tempu udan 2014 700 24/01/2014 133 7 1.9
* (mhtl): Metru husi tasi leten
** Loron atu isin: Foti husi loron ne‟ebé kolleita dala ikus nian ba variedade ne‟ebé mak fuan tarde liu
Tratamentu Ai-horis
Semana ida ho balu depois de kuda, ai-horis balu ne‟ebé la moris kuda fila-fali kedas
(sulam) ho fini foun. La fokit sai ai-horis hun balu (penjarangan) depois de jerminasaun. Iha
esperimentu ida ne‟e la uza bee irigasaun no mos adubu. Aleinde ne‟e, fatin ne‟ebé uza ba
hala‟o peskiza mos la halo rotasaun (fatin ne‟ebé uza ona tinan kotuk). Prosesu hamoos du‟ut
hala‟o to‟o dala tolu entre fulan ida-ida no depende mos ba kondisaun du‟ut bainhira haree
moris no okupa rai.
Rekolla Dadus
Prosesu rekolla dadus fahe ba iha faze rua. Faze dahuluk rekolla durante ai-horis
hala‟o prosesu moris (pertumbuhan) mak hanesan rejista kona-bá númeru ai-horis moris
fulan 1, númeru ai-horis moris fulan 2, valor ai-horis moris buras, data funan primeiru mosu
no moras ne‟ebé ataka iha tempu funan. Faze tuir mai rekolla iha tempu kolleita hodi rejista
kona-ba data kolleita, númeru fuan, todan fuan bokon ho kulit (kg), todan habai tiha la inklui
kulit (kg) no númeru musan. Kolleita fini musan hala‟o to‟o dala tolu tanba data
maturidade/fuan la hanesan.
Analiza dadus
Dadus husi esperimentasaun replikadu hatama ba excel hodi analiza uza Genstat 16th
Ed. ho sidik ragam Anova Lsd (P< 0.05) para hatene iha diferente entre variedade ka lae.
Rezultadu produsaun ne‟ebé laiha efeitu signifikativa analiza mos ho covariates hodi buka
impaktu fatores sira seluk ba efeitu produsaun. Existénsia no grau husi korelasaun entre
139
rezultadu produsaun ho komponente produsaun sira seluk identifika uza Simple Linear
Regression ba kada fatin. Persentajen variabilidade ne‟ebé konta depois ekuivalénsia ba R²
ajustadu.
Rezultadu
Rezultadu produsaun ho vantajen produsaun tuir fatin idaidak iha tinan 2013-14
aprezenta iha tabela tuir mai.
Aileu tempu bailoro 2013
Aileu hanesan fatin peskiza koto nani ida ne‟ebé foun ho nia elevasaun naton no nia
alokasaun besik rai ne‟ebé iha potensiál di‟ak ba produsaun koto nani hanesan Ainaro,
Manufahi parte Turiscai no Ermera, iha potensialidade ba kuda koto nani iha fatin refere.
Rezultadu peskiza koto nani iha Aileu ba tinan 2013 mos hatudu produsaun ne‟ebé mak di‟ak
liu fali (0.8 t/ha) kompara ho iha fatin peskiza seluk hanesan Ossu ne‟ebé ho nia produsaun
0.3 t/ha. Maske nune‟e, rezultadu peskiza koto nani iha Aileu hatudu produsaun ne‟ebé bele
dehan seidauk másimu, tanba kondisaun rai ne‟ebé utiliza ba halo peskiza nia bokur ladún
hanesan. Ai-horis ne‟ebé moris iha kantreru balu buras mas iha balu fali moris ladún di‟ak.
Aleinde ne‟e, kuantidade ai-horis moris kada rai kuak mos la hanesan, iha kantreru balu
moris barak mas iha balu fali ladún. Liu husi peskiza ne‟ebé habelar tan iha munisípiu Aileu,
bele reprezenta liu tan área hotu iha teritóriu Timor-Leste nian.
Rezultadu peskiza koto nani iha Aileu ba tinan 2013, variedade ne‟ebé hatudu
produsaun aas liu mak Mwirasi ho nia produsaun 1.3 t/ha (Tabela 109). Variedade refere
nu‟udar variedade foun ida husi variedade superior ne‟ebé mak identifika hatudu produsaun
aas durante hala‟o peskiza iha ambiente oin-oin no mos iha tinan barak nia laran. Variedade
ne‟ebé hatudu rezultadu produsaun menus liu iha Aileu mak lokál Ululefa ho nia produsaun
0.4 t/ha. Variedade lokál Ululefa hanesan ida husi variedade lokál ne‟ebé hatudu mos
rezultadu di‟ak maske foin kuda komesa husi tinan 2012. Iha Aileu variedade refere fó
produsaun ne‟ebé mak menus liu fali tanba kantreru balu ne‟ebé mak kuda variedade refere
kondisaun rai ladún bokur/estrume menus tanba ne‟e ai-horis balu labele moris ho buras no
mate antes funan ka kolleita.
Tabela 109. Rezultadu komponente produsaun husi variedade koto nani iha Aileu, tempu
bailoro 2013
Variedade
Prod.
(t/ha)
Ai-horis /
m2
Fuan /
ai-horis
Musan
/ Fuan
Todan
musan
100 (g)
Total loron
másimu ba
kolleita
Produsaun
bo'ot liu
lokál % hira
Mwirasi 1.3 2.39 25.6 3.95 56.5 124 185
RWV2409 1.1 1.56 39.1 3.42 65.7 124 147
Yol X 1.0 2.56 26.9 3.9 39.9 124 121
Gasalidia 1.0 1.39 27.7 3.77 72.6 124 118
RWV1348 0.8 1.61 37.6 5.54 30.5 124 74
Decelaya 0.8 1.72 22.1 4.65 51.2 124 73
Mac28 0.7 1.17 50.3 3.95 61.9 124 53
Umubano 0.5 1.56 19.8 3.24 89.4 124 18
Lokál Maubisse 0.5 0.83 21.6 3.25 66.3 124 6
Lokál Ululefa 0.4 0.89 19.1 3.01 170.1 124 -6
Média 0.8 1.57 28.98 3.87 70.41 124 79
F Prob. 0.146 0.094 0.593 0.29 0.211
Lsd. (p<0.05) ls ls ls ls ls *
CV (%) 46 44 67 29 77 0
Produsaun koto nani iha Aileu tinan 2013 laiha diferente signifikativa entre
komponente produsaun hotu, maibé variedade Mwirasi hatudu rezultadu ne‟ebé bo‟ot liu
variedade hotu. Realidade ne‟e hatudu katak variedade refere iha ninia adaptasaun ne‟ebé
140
di‟ak liu maske kuda iha kondisaun rai ne‟ebé mak ladún di‟ak. Liu husi analiza ne‟ebé
hala‟o hatudu katak laiha korelasaun entre rezultadu produsaun (t/ha) ho komponente
produsaun sira seluk bainhira analiza ho R² ajustadu.
Ululefa tempu udan 2014
Ululefa hanesan fatin primeiru ba hala‟o teste ai-horis parte rai malirin nian antes
habelar ba iha fatin peskiza sira seluk. Produsaun koto nani iha estasaun peskiza Ululefa ba
tinan 2014 iha aumenta iha média produsaun (1.1 t/ha) bo‟ot liu kompara ho tinan kotuk
ne‟ebé mak nia média produsaun menus tebes (0.14 t/ha). Razaun produsaun koto nani iha
Ululefa aumenta iha tinan ida ne‟e tanba tempu kuda ne‟ebé mak la hanesan. Tuir esperiénsia
ne‟ebé mak iha, koto nani sei bele moris buras liu bainhira kuda tuir tempu kuda, hanesan
époka primeiru kuda bainhira udan komesa tun rai no époka segundu kuda iha tempu besik
remata fulan Abríl to‟o fulan Maiu nia laran. Se bainhira kuda la tuir tempu ne‟ebé mensiona,
mak sei hasoru impaktu negativu ba produsaun koto nani. Realidade ne‟ebé hasoru kona-ba
ida ne‟e hatudu iha tinan 2013 nian ne‟ebé kuda iha fulan Fevereiru tanba ne‟e fó produsaun
menus tebes. Iha tinan 2014 nian produsaun aumenta maka‟as tanba kuda iha tempu udan
hahu tun rai (Outubru).
Variedade ne‟ebé fó produsaun aas liu iha estasaun peskiza Ululefa tinan 2014 mak
decelaya ho nia produsaun 1.8 t/ha no menus liu mak lokál Leber ho nia produsaun 0.2 t/ha.
141
Tabela (Tabela 110). Variedade decelaya sempre hatudu rezultadu produsaun óptimu
durante hala‟o peskiza husi tinan 2009. Númeru fuan husi variedade decelaya okupa segundu
lugar (18.5 fuan/ai-horis) husi variedade umubano ne‟ebé mak iha númeru fuan barak liu hotu
(19.7 fuan/ai-horis). Aleinde ne‟e, variedade decelaya mos iha todan musan ne‟ebé bo‟ot
(49.5g/100 musan) husi variedade ne‟ebé mak iha todan musan ki‟ik liu hetan iha RWV 1348
(30 g/100 musan).
Variedade lokál Leber fó nia produsaun ne‟ebé menus liu tanba variedade refere la
nani no nia aas menus husi 0.8m hodi fuan besik hun deit no hala‟o kolleita dalaida deit.
Variedade lokál Leber iha nia loron maturidade ne‟ebé mak lais liu kompara ho variedade
sira seluk. Lokál Leber iha nia produsaun ne‟ebé mak aas liu iha tinan 2009 bainhira kuda iha
Lisalara (Maubara) tanba kondisaun fini variedade foun barak mak ladún di‟ak.
Kuaze iha diferente ne‟ebé signifikativa entre variedade ba komponente produsaun
hotu. Komponente ne‟ebé laiha diferente signifikativa mak númeru ai-horis/m2, ne‟e
signifika katak kuaze variedade hotu iha germinasaun ne‟ebé di‟ak iha tempu kuda.
Variedade RWV 1348 produs fuan ne‟ebé tarde liu loron 42 kompara ho média husi loron
kolleita ba variedade lokál oin tolu.
Rezultadu produsaun ne‟ebé iha, analiza mos ho covariate hodi haree efeitu husi fatór
sira seluk ba produsaun. Iha analiza ne‟ebé iha, bainhira uza covariate ho impaktu husi
koluna (column) replikasaun, afeta duni ba rezultadu produsaun. Realidade ne‟e hatudu
bainhira analiza iha diferente signifikativa tebes ba rezultadu produsaun koto nani no
hamenus lsd no nia persentajen erru (cv %).
142
Tabela 110. Rezultadu ho komponente produsaun husi variedade koto nani iha Ululefa,
tempu udan 2014
Variedade
Prod.
(t/ha)
Prod.C
ovariat
e (t/ha)
Ai-horis /
m2
Fuan /
ai-horis
Musan
/ Fuan
Todan
musan
100 (g)
Total loron
másimu ba
kolleita
Prod.
bo'ot liu
lokál %
hira
Decelaya 1.8 1.6 3.8 18.5 5.1 49.5 162 124
Umubano 1.7 1.8 3.6 19.7 7.2 33.1 162 113
RWV 1348 1.5 1.5 3.7 17.4 7.5 30.0 177 85
Lokál Ululefa 1.2 1.1 3.4 17.1 3.7 47.3 142 48
MAC 28 1.1 1.1 3.6 9.8 5.2 62.4 155 43
Mwirasi 1.0 1.0 3.7 11.3 4.1 56.2 149 33
Gasilidia 1.0 1.2 3.8 9.9 5.4 49.8 142 27
Lokál Maubisse 1.0 0.9 3.8 14.7 4.2 40.4 142 23
Yol X 0.9 1.0 3.7 10.9 4.9 44.0 162 14
Lokál Leber 0.2 0.2 3.7 5.8 2.4 46.2 122 -71
Média 1.1 1.1 3.7 13.5 5.0 45.9 152 44
F Prob. 0.024 <.001 0.396 0.026 <.001 <.001 <.001
Lsd. (p < 0.05) 0.75 0.52 ls 8.07 0.68 6.32 14.29
CV (%) 39 25 6 35 8 8 6
Seidauk iha dadus konkretu kona-ba koko fuhuk, maibé tuir observasaun bele haree
katak variedade RWV 1348 iha tendénsia kona fuhuk ne‟ebé aas liu variedade hotu. Ida ne‟e
observa liu husi prepara fini iha tempu atu kuda. Maske nune‟e, variedade foun hotu la
hatudu simtoma moras durante ai-horis hahú moris to‟o kolleita so pesti mak baibain han halo
kuak lotuk ba koto nia tahan ne‟ebé sei matak maibé ne‟e ataka ba variedade hotu inklui
lokál. Rezultadu produsaun hatudu katak iha korelasaun ho númeru fuan/ai-horis,
musan/fuan no periódu maturizasaun ai-horis (Figura 46).
Figura 47. Korelasaun entre produsaun ho ho a) fuan/ai-horis, b) musan/fuan no c) total
loron másimu ba kolleita iha Ululefa, 2014.
a) Rezultadu produsaun versus fuan
kada ai-horis b) Rezultadu produsaun versus musan
kada fuan
R² = 0.7772
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
1.8
4.0 9.0 14.0 19.0
Pro
du
sau
n (
t/h
a)
Fuan / ai-horis
R² = 0.5673
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
1.8
2.0 4.0 6.0 8.0
Pro
du
sau
n (
t/h
a)
Musan / Fuan
143
Hohra‟e Ki‟ik tempu udan, 2014
Hohra‟e Ki‟ik nu‟udar fatin peskiza ida ne‟ebé mak ho nia elevasaun aas liu fatin
peskiza ba koto nani hotu iha tinan 2014. Rezultadu peskiza koto nani husi fatin ne‟e hatudu
katak produsaun aas liu fatin hotu, ida ne‟e signifika katak se bainhira kuda koto nani iha
fatin ne‟ebé aas liu tan produsaun mos aumenta.
Rezultadu produsaun koto nani iha Hohra‟e Ki‟ik tinan 2014, variedade ne‟ebé fó
produsaun aas liu mak RWV 1348 ho nia produsaun 2.6 t/ha no variedade ne‟ebé produsaun
menus liu mak lokál Leber ho nia produsaun 0.4 t/ha (Tabela 111). Variedade RWV 1348
hanesan variedade foun superior ida ne‟ebé mak dalabarak fó nia produsaun aas iha kada
tinan no fatin barak ona. Variedade refere iha nia númeru ai-horis/m2 no todan musan 100 (g)
ne‟ebé mak ki‟ik liu kompara ho variedade seluk, maibé nia rezultadu aas liu hotu. Realidade
ne‟e signifika katak se bainhira númeru ai-horis ba variedade refere aumenta maka produsaun
sei bo‟ot liu tan. Variedade lokál Leber hanesan variedade ida ne‟ebé mak iha nia
karaterístiku moris badak hela hodi la nani, tanba ne‟e mak la produs fuan ne‟ebé barak
ne‟ebé halo produsaun menus.
Iha problema ne‟ebé afeta ba produsaun koto nani iha Hohra‟e Ki‟ik mak iha ai-hun
balu ne‟ebé mak nia lalatak hamahon netik kantreru balu liu-liu iha replikasaun 3 ne‟ebé mak
kuda ho variedade umubano. Variedade refere ne‟ebé kuda besik ai mahon moris ladún di‟ak
hodi afeta ba menus produsaun. Variedade umubano fó produsaun ne‟ebé mak aas liu iha
tinan kotuk (2013) bainhira kuda iha Aituto ne‟ebé mak iha nia elevasaun aas liu fatin
peskiza hotu.
c) Rezultadu produsaun versus loron
másimu ba kolleita R² = 0.6097
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
1.8
120 140 160 180
Pro
du
sau
n (
t/h
a)
Total loron masimu ba kolleita
144
Tabela 111. Rezultadu ho komponente produsaun husi variedade koto nani iha Hohra‟e Ki‟ik,
tempu udan 2014
Variedade
Produsaun
(t/ha)
Ai-horis
/ m2
Fuan /
ai-horis
Musan /
Fuan
Todan
musan
100
(g)
Total loron
másimu ba
kolleita
Produsaun
bo'ot liu
lokál (%)
RWV 1348 2.6 5.1 64.1 9.9 8.8 132 152
Decelaya 2.5 7.8 26.4 8.2 15.5 132 144
Mwirasi 2.4 6.9 27.2 8.6 15.5 126 135
Umubano 2.3 9.3 30 7.8 12.6 132 130
Gasilidia 1.6 8.4 19.8 7.6 13.9 132 62
Lokál Ululefa 1.5 6.9 21.1 5.6 21.6 114 50
Yol X 1.4 7.4 18 7.1 15.8 130 43
Mac 28 1.2 7.6 13.6 6.8 16.9 132 15
Lokál Maubisse 1.1 8.5 9.5 5.9 22.4 123 10
Lokál Leber 0.4 7.9 4 3.6 36.7 102 -60
Média 1.7 7.6 23.37 7.1 18.0 125 68
F.Prob. 0.003 0.003 0.003 <.001 <.001 <.001
Lsd. (P < 0.05) 1.002 1.605 22.72 1.1 5.51 6.106
CV (%) 34 12 57 9 18 3
Rezultadu produsaun hatudu katak iha korelasaun ho númeru fuan kada ai-horis,
musan kada fuan, todan musan 100 no total loron másimu ba kolleita (Figura 47).
Figura 48. Korelasaun entre produsaun ho a) fuan/ai-horis, b) musan/fuan, c) todan musan 100 (g) no
d) total loron másimu ba kolleita iha Hohar‟e Ki‟ik 2014
a) Rezultadu produsaun versus
fuan kada ai-horis
b). Rezultadu produsaun versus musan
kada fuan
R² = 0.6381
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
0 20 40 60 80
Pro
du
sau
n (
t/h
a)
Fuan / ai-horis
R² = 0.8298
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
2.5 4.5 6.5 8.5 10.5
Pro
du
sau
n (
t/h
a)
Musan / Fuan
145
Ossu tempu udan, 2014
Produsaun koto nani tinan 2014 iha Ossu hatudu rezultadu ne‟ebé mak menus tebes.
Maioria variedade hotu fó produsaun ne‟ebé menus husi tonelada ida kada hektár (média 277
kg/ha). Razaun produsaun menus iha Ossu tanba koto nia hun dodok iha tempu ne‟ebé mak
ai-horis foin moris. Problema hun ne‟ebé dodok halo tahan iha nia hun kinur no halo ai-horis
mate sedu. Aleinde ne‟e, koto nia fuan ne‟ebé sei nurak hetan ataka maka‟as husi pesti
walang sangit hodi halo koto nia fuan la forma musan iha laran.
Laiha diferente signifikativa entre variedade ho komponente produsaun hotu. Maske
nune‟e, variedade ne‟ebé iha produsaun aas liu iha Ossu tinan 2014 mak Mwirasi ho nia
produsaun 491 kg/ha no menus liu mak variedade RWV 1348 ho nia produsaun 123 kg/ha
(Tabela 112). Iha tinan 2014 variedade Mwirasi sei nafatin hatudu rezultadu produsaun
ne‟ebé mak konsisténsia aas iha Ossu.
Koto nani variedade RWV 1348 hanesan mos ai-horis ida husi variedade foun
superior ne‟ebé mak sempre hatudu rezultadu aas hanesan ho variedade Mwirasi. Iha tinan
2014 variedade refere hatudu rezultadu ne‟ebé mak menus tebes bainhira kuda iha Ossu.
Aleinde ne‟e, variedade RWV 1348 mos hatudu diferente loron kolleita ho tinan hirak kotuk.
RWV 1348 baibain sempre kolleita tarde liu kompara ho variedade sira seluk, maibé ba tinan
ne‟e, variedade refere kolleita uluk liu fali loron tolu husi variedade ida ne‟ebé mak kolleita
ikus liu.
R² = 0.6916
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
0.5 10.5 20.5 30.5 40.5
Pro
du
sau
n (
t/h
a)
Todan musan 100 (g)
R² = 0.4571
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
95 105 115 125 135
Pro
du
sau
n (
t/h
a)
Total loron másimu ba koleta
146
Tabela 112. Rezultadu ho komponente produsaun husi variedade koto nani iha Ossu, tempu
udan 2014
Variedade Prod. (kg/ha)
Ai-
horis /
m2
Fuan /
ai-horis
Musan
/Fuan
Todan
musan
100 (g)
Total loron
másimu ba
kolleita
Prod.
bo'ot liu
lokál
(% )
Mwirasi 491 4.8 15.2 2.6 28.6 116 108
YOL X 422 5.8 6.1 3.5 36.0 145 79
Decalaya 345 3.3 7.9 4.2 36.0 148 46
MAC 28 345 4.7 2.3 12.9 24.1 126 46
Lokál Maubisse 293 4.5 5.2 4.2 28.3 141 24
Lokál Ululefa 270 4.8 4.8 2.8 40.3 130 14
Gasilida 170 5.3 3.4 4.1 28.6 141 -28
Umubano 161 3.0 3.7 6.5 29.2 136 -32
Lokál Leber 146 4.2 5.1 1.9 39.9 116 -38
RWV 1348 123 3.5 1.9 6.4 29.1 145 -48
Média 276.6 4.4 5.6 4.9 32.0 134 17.0
F.Prob. 0.006 0.38 <.001 <.001 0.169 0.023
Lsd. (P < 0.05) 183 ls 4.39 2.92 ls 20.30
CV (%) 38 33 46 34 23 9
Variedade RWV 1348 baibain sempre hatudu rezultadu todan musan 100 (g) ne‟ebé
mak ki‟ik liu kompara ho variedade sira seluk, maibé ba tinan 2014 iha Ossu hatudu todan
musan ne‟ebé mak bo‟ot liu fali uitoan kompara ho variedade balu. Rezultadu produsaun
hatudu korelasaun ho númeru fuan/ai-horis (Figura 48).
Figura 49. Korelasaun entre produsaun ho fuan/ai-horis iha Ossu, 2014. Rezultadu produsaun
(t/ha) versus númeru fuan kada ai-horis
Venilale tempu udan, 2014
Rezultadu produsaun hatudu katak iha peskiza koto nani ne‟ebé hala‟o iha Venilale
tempu udan 2014, laiha diferente signifikativa entre komponente produsaun hotu. Variedade
ne‟ebé hatudu rezultadu aas liu mak decelaya ho nia produsun 2.4 t/ha no menus liu mak
variedade Mwirasi ho nia produsaun 1.3 t/ha (Tabela 113). Variedade decelaya iha nia
densidade ai-horis ne‟ebé menus liu (5.8 ai-horis/m2) ka okupa segundu lugar. Maske nune‟e,
variedade refere fó nia númeru fuan ne‟ebé barak liu se kompara ho variedade hotu. Aleinde
R² = 0.5256
100
150
200
250
300
350
400
450
500
0.0 5.0 10.0 15.0 20.0
Pro
du
sau
n (
t/h
a)
Fuan / ai-horis
147
ne‟e, observa mos katak variedade decelaya, nia iha musan ne‟ebé bo‟ot. Hanesan mos iha
fatin peskiza seluk, iha tinan 2014 variedade decelaya fó rezultadu produsaun ne‟ebé aas liu
variedade hotu tanba ne‟e, presiza involve nafatin iha peskiza tuir mai hodi haree kona-ba nia
produsaun konsisténsia nafatin ka la‟e.
Variedade Mwirasi nu‟udar ida husi variedade foun superior ne‟ebé sempre hatudu
rezultadu aas durante halo peskiza husi tinan 2009. Iha Venilale rezultadu produsaun koto
nani tinan 2014 hatudu katak variedade Mwirasi mak fó rezultadu ne‟ebé menus liu fali se
kompara ho variedade sira seluk. Ida ne‟e akontese tanba iha tempu kuda udan bo‟ot demais
tanba ne‟e fó impaktu halo fini balu sai dodok. Aleinde ne‟e, depois de ai-horis tama iha faze
fuan variedade refere hetan ataka husi pesti ho naran walang sangit (lian Indonézia) iha parte
fuan ne‟ebé sei nurak hodi halo koto musan iha fuan nia laran aat barak.
Tabela 113. Rezultadu ho komponente produsaun husi variedade koto nani iha Venilale
tempu udan, 2014
Variedade Prod. (t/ha)
Ai-horis
/ m2
Fuan /
ai-horis
Musan /
Fuan
Todan
musan
100 (g)
Total loron
másimu ba
kolleita
Prod. bo'ot
liu lokál (%)
Decelaya 2.4 5.8 38.7 4.2 29.1 133 11.11
Lokál Ululefa 2.3 8.0 28.2 4.9 21.7 133 7.24
Lokál Leber 2.2 8.0 19.2 4.3 34.3 133 1.04
Yol X 2.0 8.0 24.0 4.7 22.9 133 -5.95
Lokál Maubisse 2.0 5.5 32.3 4.7 24.8 133 -8.28
MAC 28 1.9 8.0 24.1 4.1 26 133 -11.41
Gasilidia 1.8 6.5 27.7 3.3 32.3 133 -16.07
RWV 1348 1.8 7.3 28.6 5.3 16.6 133 -17.61
Umubano 1.7 7.2 20.7 4.5 24.7 133 -23.06
Mwirasi 1.3 6.8 24.0 4.1 18.7 133 -37.85
Média 1.9 7.1 26.8 4.4 25.11 133 -10.08
F. Prob. 0.361 0.094 0.409 0.113 0.055 Lsd. (p < 0.05) ls ls ls ls ls
CV (%) 26 16 35 15 25
Laiha diferente signifikativa husi observasaun kona-ba loron kolleita ba variedade
hotu iha Venilale tempu udan ba rezultadu produsaun tinan 2014. Diferente ho fatin sira
seluk, iha loron kolleita ne‟ebé mak la hanesan. Variedade hotu iha Venilale kolleita iha
tempu ne‟ebé mak hanesan deit, tanba fatin refere iha elevasaun ne‟ebé mak menus uitoan
kompara ho fatin sira seluk katak nia klíma mos manas uitoan halo ai-horis maran lais deit.
Laiha korelasaun entre rezultadu produsaun ho komponente produsaun hotu (t/ha) iha analiza
R² ajustadu.
Konkluzaun
Rezultadu peskiza koto nani tinan 2014 hatudu katak, laiha variedade ida mak iha
produsaun ne‟ebé konsisténsia aas iha fatin hotu. Variedade ne‟ebé fó produsaun aas liu mak
decelaya, Mwirasi no RWV 1348. Variedade decelaya iha produsaun aas liu iha Ululefa ho
Venilale, variedade Mwirasi aas liu iha Aileu ho Ossu no RWV 1348 aas liu iha Hohra‟e
Ki‟ik. Iha Venilale no Ossu laiha diferente signifikativa entre komponente produsaun hotu.
2.8.2 Analiza koto nani iha fatin ho tinan barak
Materiál no métodu
Teste adaptasaun koto nani la‟o ho susesu (inklui tempu bailoro 4) implementa ona
husi programa SoL hahú husi tinan 2009 to‟o 2014 iha fatin 10 ne‟ebé diferente hodi koko
adaptasaun husi koto nani variedade oin 11 (inklui lokál 3).
148
Pakote dadus hotu-hotu ne‟ebé iha kompostu husi pontu dadus 208, Ex. Variedade
kada kombinasaun ambiente. Ambiente (hanesan ho teste) ne‟ebé define husi fatin, tinan no
époka (por ezemplu tempu bailoro tinan 2010 iha Maubisse, tempu udan tinan 2013 iha
Venilale, nsst). Aprezentasaun husi variedade hirak ne‟e kalkula iha fatin idaidak. Fatin hirak
ne‟e mak hanesan Maubisse (Maub), Turiscai (Tur), Venilale (Ven), Aileu (Ail), Lisalara
(Lis), Holarua (Hol), Ossu (Oss), Ululefa (Ulu), Aituto (Ait) no Hohra‟e Ki‟ik (Hoh).
Analiza cross-site hala‟o ona uza biplots (prosedura kantreru GGE iha Genstat 16)
para atu avalia aprezentasaun no konsisténsia husi variedade ne‟ebé koko iha tinan no fatin
barak nia laran (genotype/ambiente).
Rezultadu
Média produsaun husi pakote dadus hotu-hotu (ambiente 21, pontu dadus 198) mak
0.95 t/ha. Aleinde ne‟e, média produsaun husi teste ba teste kuaze oin-oin ba variedade oin 11
ne‟ebé mak teste, husi ki‟ik liu 28kg/ha to‟o másimu 2.7 t/ha (idaidak iha Lisalara 2010 ho
Maubisse 2010).
Tabela 114. Produsaun koto nani variedade oin 9 iha fatin esperimentu 11 husi tinan 2009-11
Variedade Maub. Tur. Ven. Ail. Lis. Maub. Hol. Oss. Ven. Maub. Maub.
2009 2009 2009 2010 2010 2010w 2010 2010 2010 2010 2011
RWV 1348 0.12 0.14 0.91 0.21 4.28 0.47 0.48 0.6 0.43 0.14
Mwirasi 0.34 0.24 0.51 0.33 0.01 3.63 0.32 0.13 0.44 0.85 0.29
Decelaya 0.28 0.08 0.43 1.12 0.04 2.68 0.37 0.53 0.29 0.6 0.04
MAC 28 0.44 0.22 0.63 0 0 3.65 0.16 0.11 0.35 0.7 0.11
YOL X 0.14 0.18 1.07 0.23 0.03 2.96 0.1 0.29 0.59 0.39 0.14
Gasilidia 0.08 0.17 0.38 0.24 0.02 2.2 0.18 0.14 0.25 0.99 0.05
Umubano 0.08 0.02 0.36 0.28 0 1.91 0.32 1.1 0.22 0.27 0.13
RWV 2409 0.36 0.2 0.41 0.18 0.11 2 0.15 0.05 0.29 0.7 0.05
Lokál Maubisse 0.3 0.14 * 0 0.01 1.17 0.31 0.09 0.35 0.39 0.04
La iha figura/biplot ba Tabela 115 tanba hatudu ona iha relatóriu anuál tinan kotuk
nian (2013)
Tabela 115. Produsaun koto nani variedade oin 10 iha fatin esperimentu neen husi tinan
2012-13
Variedade
Ulu.
2012
Ulu.
2013
Ven.
2013
Oss.
2013
Aitt.
2013
Ail.
2013
RWV 1348 4.6 0.24 0.44 0.14 2.03 0.8
Mwirasi 2.9 0.18 0.9 0.57 1.13 1.3
Umubano 2.2 0.16 0.27 0.41 2.45 0.5
Gasilidia 2.7 0.14 0.34 0.12 1.37 1
Decelaya 2.1 0.09 0.23 0.14 2.26 0.8
MAC 28 2.7 0.1 0.27 0.04 1.64 0.7
YOL X 1.6 0.12 0.39 0.08 1.98 1
Lokál Ululefa 2.7 0.11 0.35 0.24 0.97 0.4
RWV 2409 1.9 0.13 0.32 0.03 1.11 1.1
Lokál Maubisse 2 0.16 0.42 0.3 0.62 0.5
149
Tabela 116. Produsaun koto nani variedade oin 10 iha teste 4 ba tinan 2014
Variedade
Ulu.
2014
Ven.
2014
Oss.
2014
Hoh.
2014
Decelaya 1.8 2.4 0.35 2.5
RWV 1348 1.5 1.8 0.12 2.6
Umubano 1.7 1.7 0.16 2.3
Lokál Ululefa 1.2 2.3 0.27 1.5
Mwirasi 1.0 1.3 0.49 2.4
Yol X 0.9 2.0 0.42 1.4
Gasilidia 1.0 1.8 0.17 1.6
MAC 28 1.1 1.9 0.35 1.2
Lokál Maubisse 1.0 2.0 0.29 1.1
Lokál Leber 0.2 2.2 0.15 0.4
Tabela 117. Média produsaun koto nani variedade oin 11 husi esperimentasaun 21, 2009-14
Variedade
Média prod.
(t/ha) fatin 11
(2009-11)
Média prod.
(t/ha) fatin 6
(2012-13)
Média prod.
(t/ha) fatin 4
(2014)
Média prod. (t/ha)
husi tinan 2009-
14**
Média prod.
bo'ot liu
lokál (%)
RWV 1348 1.02 1.41 1.76 1.40 66
Lokál Ululefa * 0.87 1.47 1.17 39
Mwirasi 0.8 1.08 1.32 1.07 27
Decelaya 0.7 0.92 1.51 1.04 24
Umubano 0.64 1.02 1.30 0.99 17
MAC 28 0.7 0.91 1.18 0.93 10
Gasilidia 0.59 0.88 1.14 0.87 3
YOL X 0.64 0.8 1.14 0.86 2
Lokál Leber * * 0.74 0.74 -12
Lokál Maubisse 0.42 0.65 1.10 0.72 -14
RWV 2409 0.5 0.67 * 0.59 -31
*La kuda** Média produsaun husi fatin 11, 6 no 4
Rezultadu média produsaun koto nani maioria husi tinan 2009 to‟o 2014
hatudu katak variedade foun RWV 1348 hatudu rezultadu ne‟ebé mak aas liu variedade hotu.
Variedade lokál Ululefa mos hatudu rezultadu ne‟ebé mak aas tuir kedas iha variedade ida
ne‟ebé mak fó produsaun aas liu. Variedade lokál Ululefa kuda iha ambiente 10, enkuantu
variedade seluk kuda ona iha ambiente 21. Média produsaun bainhira foti husi ambiente 10
deit (hanesan ho lokál Ululefa) mak variedade foun Mwirasi iha rezultadu ne‟ebé mak bo‟ot
liu variedade lokál Ululefa. Variedade Mwirasi hanesan ida husi variedade foun superior
ne‟ebé mak sempre hatudu rezultadu ne‟ebé konsisténsia aas liu variedade lokál durante
hala‟o teste.
Figura 49 hatudu biplot ne‟ebé rezulta husi analiza variedade oin 10 ne‟ebé akumula
husi ambiente neen hotu. Komponente rua ne‟ebé kombina hamutuk fó esplikasaun kona-ba
88% husi variasaun iha tabela produsaun variedade oin 10 iha ambiente teste 6 (2012-13).
Analiza múltiplu hatudu katak rezultadu aas liu hetan husi variedade RWV 1348 iha Ululefa
no umubano iha Aituto. Fatin rua refere hanesan fatin ne‟ebé iha elevasaun aas liu fatin sira
seluk durante halo peskiza. Variedade rua ne‟e iha karaterístiku musan ne‟ebé ki‟ik no
durasaun tempu kolleita ne‟ebé naruk hodi produz fuan mos barak. Kombinasaun variedade
150
oin 10 iha ambiente hotu durante tinan 2009-11 la aprezenta nia figura iha ne‟e, tanba hatudu
ona iha relatóriu anuál 2013 nian.
Figura 50. Hatudu Ranking ba rezultadu biplot husi koto nani variedade oin 10, iha
ambiente teste neen 2012-13
Figura 50 hatudu biplot ne‟ebé rezulta husi analiza variedade oin 10 iha ambiente
teste 4. Komponente rua ne‟ebé kombina hamutuk esplika kona-ba 95% husi variasaun iha
tabela produsaun variedade oin 10 iha ambiente 4 iha tinan 2014. Variedade halai liu ba
karuk husi liña hatudu di‟ak liu. Variedade RWV 1348 hatudu rezultadu di‟ak liu iha Hohra‟e
Ki‟ik no Ululefa maibé ki‟ik liu iha Ossu. Variedade decelaya di‟ak iha Hohra‟e Ki‟ik no
mos iha Venilale, ne‟e sujere katak variedade refere di‟ak iha parte rai aas no mos iha rai
ne‟ebé elevasaun menus. Enkuantu variedade RWV 1348 rezultadu aas iha Hohra‟e Ki‟ik no
Ululefa maibé ki‟ik iha Ossu ne‟ebé mos mak hanesan parte elevasaun aas nian, ne‟e sujere
katak variedade refere la influénsa husi elevasaun maibé husi fatór sira seluk.
151
Figura 51. Hatudu Ranking ba biplot husi koto nani variedade oin 10 iha ambiente teste haat,
2014
Konkluzaun
Teste ne‟ebé hala‟o iha ambiente 21 ho variedade oin 11 ne‟ebé implementa to‟o iha
tinan 2013 no 2014, variedade RWV 1348 hatudu média vantajen produsaun 66% bo‟ot liu
husi média lokál oin tolu ne‟ebé mak uza hodi hala‟o peskiza. Variedade lokál Ululefa hatudu
rezultadu ne‟ebé mak aas (segundu lugar) husi ida ne‟ebé mak fó produsaun aas liu, maibé
lokál Ululefa foin kuda iha ambiente 10 enkuantu variedade sira seluk kuda ona iha ambiente
21. Média produsaun bainhira foti husi ambiente 10 deit (hanesan ho lokál Ululefa), mak
variedade foun RWV 1348 hatudu rezultadu liu ka dóbru husi média lokál nian. Aleinde ne‟e,
variedade foun seluk hanesan decelaya no Mwirasi mos hatudu rezultadu ne‟ebé mak aas liu
lokál Ululefa.
Presiza halo teste dala ida tan para aleinde hetan dadus ne‟ebé sufisiente mos hodi
haree kona-ba variedade ne‟ebé mak nia produsaun menus liu lokál bele hasai/elemina tiha
husi teste. Variedade ne‟ebé iha produsaun aas liu lokál, presiza habarak fini hodi haree kona-
ba nia adekuasaun iha te‟in no koko sabór antes konsidera ka rekomenda ba lansamentu.
152
2.9 Lehe
2.9.1 Prova kuda ai-horis lehe iha agrikultór sira-nia to’os (OFDT) hodi observa impaktu hadi’a rai nia bokur no suporta hasa’e produsaun ai-han (batar)
Prepara husi; Leão Mauleto, Inacio Savio Pereira, Mario Tavares Goncalves, Salvador de
Jesus, Aileu
Introdusaun
a) Lehe (Mucuna pruriens L.) nu‟udar parte husi ai-horis familia „leguminoceae‟
ne‟ebé baibain kuda hamutuk ho ai-horis batar, ai-farina nsst. Iha Timor, lehe
konsidera hansesan ai-han ida ne‟ebé bele konsumu wainhira iha tempu
hamlaha ka bele mos konsidera hanesan ai-han rezerve iha tempu ai-han seluk
la disponível. Iha fatin balu liu-liu iha área remotas, lehe la‟os deit uza
hanesan ai-han rezerve ka presiza deit iha tempu hamlaha mas sai mos
hanesan ai-han ida ne‟ebé sira bele konsumu iha kulaker tempu. Iha maneira
oin-oin atu prepara lehe hodi bele konsume tanba lehe la hanesan ho presesu
tein ka da‟an fore sira seluk.
b) Lehe ema koñese hanesan ai-han moruk tanba ne‟e atu han presiza tisi hanesan
mos koto moruk. To‟os na‟in sira iha TL iha maneira oin-oin atu prosesa ka
prepara lehe hodi bele sai hahan, maibé, em jerál iha maneira rua ne‟eb‟e
baibain sira uza hodi prosesa lehe sai hahan mak; 1) da‟an no hein to‟o bee
nakali didi‟ak (maizumenus bee nia kór kuaze domina ho lehe nia kór ba dala
primeiru) depois hatun husi ahi no tisi. Kontinua da‟an no tisi to‟o dala tolu
depois tau iha saku ka bote ruma no lori ba hoban iha be‟e matan durante
kalan ida. Iha dader, bele ba foti lori mai no bele eskalda ka hamanas liu tiha
no prontu atu konsumu. 2) se karik hakarak han ho lalais no lakohi hoban,
entaun presiza da‟an no tisi to‟o maizumenus dala 7 ka 8. Ohin loron iha TL
iha ona ema balu ne‟ebé matenek loos kona-ba tempra lehe ne‟ebé da‟an ka
tisi midar ona hodi halo sai hahan ne‟ebé furak no aumenta gostu liu tan.
c) Iha Timor-Leste ko ñese katak maioria populasaun (± 65%) hala‟o vida moris
iha setór agríkula no barak liu agrikultór sira prátika halo to‟os ka natar ho
eskala ki‟k (sistema subsisténsia) i tesi no sunu rai. Ho ida ne‟e sistema kuda
lehe bele sai hanesan prátika ida ne‟ebé bele ajuda hadi‟a rai nia bokur no
ajuda hasa‟e produsaun. Tuir esperiénsia no observasaun iha nasaun seluk,
hatudu katak lehe iha funsaun oin-oin hanesan; bele hamenus tempu serbisu
iha to‟os tanba lehe hamate du‟ut fuik iha to‟os laran, habokur rai liu-liu
fornese nitrojéniu tanba lehe bele dada nitrojéniu atmosfériku ba rai laran liu
husi bakteria rhizobium iha lehe nia abut, tanba taka rai metin entaun bele sai
hanesan mulsa no ida ne‟e di‟ak tebes atu hamenus evaporasaun no mos
aumenta infiltrasaun bee iha rai laran nsst.
Sistema utilizasaun lehe iha to‟os nu‟udar maneira ida ne‟ebé banati tuir husi
agrikultór sira iha nasaun Honduras (Ámerica Latina). Iha nasaun refere, maoiria sistema halo
to‟os atu hanesan iha Timor-Leste katak halo to‟os iha rai lolon. Peskiza kona-ba
implementasaun ai-horis lehe ne‟e hala‟o iha rai aas no rai tetuk no hahu hala‟o ona iha tinan
2013-14. Dadus hotu husi kada fatin halibur no analiza hodi buka hatene impaktu husi lehe.
153
Objetivu
Atu buka hatene impaktu husi lehe ba hadia rai nia bokur, hamate du‟ut, hamenus óras
serbisu no produsaun ai-han liu-liu batar.
Materiál no métodu peskiza
Fatin no tempu peskiza lehe
Implementasaun atividade OFDT lehe hala‟o iha munisípiu ; Viqueque, Liquiça,
Bobonaro no Aileu. Fatin hirak ne‟e nia elevasaun kuaze la hanesan. Peskiza ne‟e hahu iha
fulan Novembru to‟o Agostu 2014 iha fatin ho elevasasun no pH la hanesan (Tabela 118).
Tabela 118. Elevasaun no pH rai husi fatin peskiza lehe tinan, 2013-14
Munisípiu Postu Adm. Elevasaun (m) pH rai
Viqueque Viqueque vila 29.49 6.0
Liquisa Maubara 50.67 6.5
Bobonaro Balibo 167.40 7.0
Aileu
Remexio
982.73
6.2
Laulara 6.36
Lequidoe 6.5
Material Peskiza
Material ne‟ebé uza ba peskiza OFDT ai-horis lehe mak; kalen sapa, pregu, martelu,
lapijeira, telefone Samsung, katana, ai, fini lehe oin tolu (lehe musan metan, makerek no
mutin). Métodu ne‟ebé peskizadór sira uja mak buka to‟os na‟in no hodi esplika objetivu husi
peskiza OFDT lehe, lista no identifika to‟os ne‟ebé mak hakarak involve iha peskiza OFDT
lehe. Observa fatin, sukat kantreru, koko pH rai, sukat elevasaun, observa klase rai, kór rai no
testura rai. Medida kantreru ne‟ebé uza ba peskiza observasaun ai-horis lehe mak 5m x 5m.
Observasaun ba peskiza ne‟e hala‟o husi peskizadór sira kada semana rua dala ida no hahu
husi tempu kuda to‟o kolleita. Dadus hirak ne‟ebé inklui iha oservasaunn ida ne‟e mak; pH
rai, testura rai, klase rai lolon, kór rai, latitude, longitude, elevasaun, total ai-horis ne‟ebé
moris, observasaun kona-ba hamoos du‟ut ka lae, persentu (%) lehe tahan taka rai no mos
mahar lehe tahan taka rai (cm). Dadus hotu ne‟ebé rekolla prense iha protokolu ne‟ebé
prepara ona no mos foti uza telefone smart phone Samsung no haruka diretamente ba
programa naran ODK liu husi internet.
Latitude, longitude, no elevasaun rekórda husi fatin ne‟ebé sukat ho channel GPS
receiver (Garmin ETrex) ba precisaun/accuracy ± 4m. Aleinde ne‟e, defini mos kona-ba
klase rai iha kada fatin hanesan orientasaun husi fatin peskiza. Atu identifika kona-ba ZAE
ne‟ebé estabelese depende ba elevasaun husi kada fatin ne‟ebé alokadu ona tuir Zona Agro-
Ekolójiku (ZAE) partikulár (ARPAPET 1996) ne‟ebé númeradu husi 1 to‟o 6, hahu númeru 1
iha parte tetuk kosta de norte to‟o 6 iha parte tetuk kosta de súl (Tabela 119).
Tabela 119. Definisaun Zona Agro-Ekolójiku 6 iha Timor-Leste
ZAE Área (Inglés) Elevasaun (m)
1 Northern coast 0-100
2 Northern slopes 100-500
3 Northern uplands >500
4 Southern uplands >500
5 Southern slopes 100 - 500
6 Southern coast 0-100
154
Istrumentu atu hatene kona-ba pH rai mak foti amostra/sample rai kompostu husi kada
kantreru no depois taes ho pineira 2mm para hasai tiha fatuk musan ne‟ebé iha, rai kafuak
nsst. Rai ho kuantidade uitoan tau iha sapa nia laran no depois kahur ho líkuidu indikadór.
Wainhira kahur hotu tiha, aumenta ahu mutin ba iha rai nia leten (tau ba rai ne‟ebé kahur ona
ho likuidu). Ahu mutin asume líkuidu no hatudu nia kór, no valór pH identifika liu husi
komparasaun kór ne‟ebé hatudu ho kór ne‟ebé iha kartaun indikadór pH nian.
Testura rai halo estimasaun uza métodu koko rai nia fita. Antes atu koko, taes uluk rai
liman isin ida no depois aumenta bee hodi kria mall hanesan dose bolus. Rai bokon ida ne‟e
forma nia típu hanesan bola kabuar, no depois tenta atu forma fita ho rai bokon ne‟e. Fita nia
naruk (cm) sukat no kompara ho tabela referénsia ne‟ebé peskizadór sira lori.
Analiza dadus
Dadus hotu analiza uza GenStat edisaun16. Dadus rezultadu produsaun analiza uza
ANOVA (General Analysis of Variance).
Rezultadu observasaun dala ikus nian hatudu katak observasaun dala 7 nian, lehe
tahan maran taka rai ho mahar hahu husi 3.3cm to‟o 7.0cm (Tabela 120).
Tabela 120. Lehe tahan mahar taka rai iha OFDT Viqueque, Liquiça, Bobonaro no Aileu iha
tinan 2013 -14 Munisípiu Postu Adm. Númeru fatin
OFDT
Lehe tahan maran taka rai
mahar (cm) iha tempu
observasaun ikus
Viqueque Viqueque Vila 15 6.67
Liquica Maubara 3 5.33
Bobonaro Balibo 3 7.0
Aileu Remexio
15
3.26 Laulara
Lequidoe
Figura 52. Komparasaun mahar (cm) husi lehe tahan taka rai iha elevasaun oin-oin
Rezultadu observasaun hatudu katak iha observasaun ba dala 7, lehe tahan monu
barak no mahar taka rai maioria entre 3.3cm to‟o 7.0cm. Lehe tahan mahar taka rai depende
mos ba distánsia kuda no kondisaun moris lehe nian. Distánsia kuda ne‟ebé kloot ho
kondisaun lehe ne‟ebé buras sei fó rezultadu tahan taka rai ne‟ebé mahar liu kompara ho
distánsia kuda ne‟ebé luan no lehe ne‟ebé moris ladún buras. Tuir observasaun ne‟ebé hala‟o
R² = 0.7506
0
1
2
3
4
5
6
7
8
0 200 400 600 800 1000 1200
Leh
e t
ahan
/mu
lsa
nia
mah
ar (
cm)
Elvasaun (m)
155
durante ne‟e hatudu katak iha OFDT fatin idaidak, lehe nia moris kuaze di‟ak hotu no hatudu
duni rezultadu di‟ak kona-ba tahan maran monu taka rai husi kada fatin. Wainhira lehe maran
taka rai mahar hatudu katak iha fatin refere sei fó estrume ba rai hodi aumenta rai nia bokur
hanesan adubu orgániku tanba lehe nia tahan fasil atu dodok lalais no nia abut kontamina ho
bakteira rhizobium ne‟ebé suporta mos ba ai-hosi batar wainhira to‟os nain sira hakarak atu
kuda batar iha fatin refere.
Iha Bobonaro lehe hatudu rezultadu ne‟ebé di‟ak tebes tanba fó rezultadu mahar taka
rai atinji to‟o 7cm. Rezultadu ne‟eb‟e di‟ak mos observa iha Viqueque (6.7cm) no Liquiça
(5.3cm). Tuir komentáriu husi to‟os na‟in sira katak iha fatin hirak ne‟ebé sira kuda lehe ba
baibain nakonu ho du‟ut manu lain no depois kuda lehe du‟ut aat ne‟e mate tanba lehe
domina ka hanehan mate. Sira mos fó kmentariu liu tan katak, du‟ut manu lain ne‟ebé mate
tanba lehe hanehan sai mos hanesan mulsa, tanba ne‟e wainhira to‟o tempu lehe mate ka
tahan maran hotu mulsa sai aumenta maka‟as tan iha fatin hirak ne‟e. Iha munisípiu Ainaro,
lehe nia tahan maran taka rai ladún mahar tanba moris ladún buras se kompara ho fatin OFDT
iha munisípiu seluk ne‟ebé lehe moris ho kondisaun buras.
To‟os na‟in sira-nia opiniaun
Peskiza OFDT ne‟ebé hala‟o iha munisípiu Viqueque, Liquiça, Bobonaro no Aileu,
hotu-hotu kuda deit iha du‟ut manulain no du‟ut funan mutin nia leet la hamoos du‟ut mos
lehe sei iha posibilidade bo‟ot atu moris no hamate du‟ut sira ne‟e no fó impaktu ne‟ebé di‟ak
tebes ba rai. Tuir to‟os na‟in Agustinha Rangel no Pasquela Sarmento husi postu adm.
Viqueque vila, Suco Bibileo, aldeia Balidi-Oan katak sira hakarak kuda lehe tanba iha tempu
Indonézia sira koko ona no sei kuda i balu mos moris rasik iha ailaran. Sira gosta kuda lehe
ne‟e tanba wainhira lehe moris di‟ak no produs musan barak entaun bele fó mos benefisiu
di‟ak ba sira. Lehe ne‟e fó impaktu di‟ak tanba wainhira lehe moris ho kondisaun ne‟ebé
buras bele hamate du‟ut no mos fó estrume di‟ak ba rai. Iha tempu Indonézia lehe iha nanis
ona no sira kuda maibé kuda deit iha to‟os ninin. Tuir sira-nia esperiénsia, lehe mos bele
moris rasik iha ai-laran. Prosesu atu konsume lehe musan mak hanesan haktuir iha sesaun
introdusaun nian.
Tuir sra. Agustinha Rangel no Sra. Pasquela katak, durante tinan haat nia laran sira
konsumu lehe maske la‟os loroloron. Nia haktuir liu tan katak, iha tinan tuir mai sira sei koko
atu kuda batar iha lehe fatin ne‟e hodi observa tuir batar nia kondisaun moris. Tuir to‟os na‟in
Sr. Lourenço Soares katak, lehe ne‟e uluk mos iha mas seidauk hatene atu utiliza ho di‟ak tuir
sistema ne‟ebé foin introdus agora ne‟e. Uluk uza duni mas kuda deit iha to‟os ninin no han
bebeik mas agora ladún tanba kestaun tempu no forsa komesa menus ona atu haka‟as an hodi
buka no prosesu da‟an ka tisi ba hahan.
To‟os na‟in Domingos Soares haktuir katak nia sei kuda lehe iha to‟os ne‟ebé agora
nakonu ho du‟ut soko. Nia kontente tanba bele hetan informasaun kona-ba tékniku kuda lehe
hodi hamate du‟ut i ajuda mos hadi‟a rai nia bokur iha hau nia to‟os laran. Tuir Sr. Julião
Monteiro no Alvaro Pinto katak lehe iha funsaun di‟ak tanba hamate du‟ut hodi nune‟e
hamenus tempu hamoos to‟os no mos bele habokur rai tanba nia tahan no ka‟in ne‟e taka
tomak rai tan ne‟e mak nia bele sai fali mulsa iha rai leten. Kuda lehe di‟ak tanba wainhira
hamoos to‟os bele sai mamar kompara ho fatin ne‟ebé la kuda lehe.
Konkluzaun
Lehe ne‟ebé kuda iha Timor-Leste, sai hanesan hahan ida ba ema no mos ba
animal. Kuda lehe iha to‟os bele hamate du‟ut no mos bele hasa‟e produsaun ai-han. Kuda
lehe iha to‟os bele hadia rai nia bokur no proteze rai husi erosaun. Lehe moris ho kondisaun
buras fó rezultadu tahan no ka‟in bele taka rai 3.3cm to‟o 7.0cm. Ida ne‟e signifika katak
156
lehe bele produs mulsa iha to‟os laran hodi prevene du‟ut labele moris, hamenus evaporasaun
no aumenta infiltrasaun bee ba rai laran ne‟ebé bele suporta hasa‟e produsaun ai-han.
Rekomendasaun
Peskiza lehe iha OFDT munisípiu Viqueque, Liquiça, Bobonaro no Ainaro sei iha
kontinuasaun atu nune‟e bele hetan sistema kuda lehe iha to‟os na‟in sira-nia to‟os hodi
produs fini ne‟ebé sufisiente ba to‟os na‟in sira seluk. Lehe ne‟e iha benefisiu bo‟ot hanesan
hamate du‟ut, hamenus tempu serbisu, erosaun, fóestrume ba rai, depois hasa‟e produsaun ai-
han liu-liu batar iha tempu oin mai. Peskiza lehe tempu Indonézia ne‟e persiza iha
kolaborasaun husi to‟os na‟in sira atu nune‟e iha tempu oin mai ita bele hetan sistema halo
to‟os ne‟ebé di‟ak iha futuru. To‟os sira ne‟ebé hetan ona fini lehe bele proteze didi‟ak no
bele fahe ba to‟os nain sira seluk ne‟ebé seidauk hetan fini lehe maske uluk iha tempu
Indonézia iha ona no hatene maibé óras ne‟e laiha ona bele foti tutan husi maluk sira ne‟ebé
hetan no produs ona fini lehe ne‟e.
3. Produsaun fonte fini no kontrollu kualidade Introdusaun
Produsaun fonte fini no kontrollu kualidade hanesan atividade rua ne‟ebé la hanesan.
Fini breeder, fini fundasaun no fini sertifikadu presiza atu produs tinan-tinan husi MAP
hanesan parte ida husi sistema fini nasionál. Departamentu fini iha MAP hatuur tarjetu
produsaun ba kada klase fini. Fini breeder no fini fundasaun produs iha sentru peskiza sira ho
kontrollu husi ofisiál fini governu nian hanesan reprezentante husi breeder. Fini sertifikadu
kuda husi produtór fini selesionadu ne‟ebé iha ona esperiénsia barak kona-na produs fini
kualidade di‟ak liu ho supervizaun fírmi husi ofisiál fini. Nune‟e mos prosesamentu profunda
fini sertifikadu hala‟o iha armazen MAP ho kontrollu/jestaun husi ofisiál fini MAP nian.
Kontrollu kualidade fini mos sai hanesan responsabilidade husi departamentu fini.
Atividade hanesan inspesaun to‟os, foti sample fini, koko fini, no inspesaun fini hanesan
atividade prinsipál husi kontrollu kualidade fini. Staff husi kontrollu kualidade fini fó
atendimentu ba produtór fini sertifikadu no mos ba produtór fini komersiál. Produtór fini
komersiál tolunulu resin ida hetan ona atendimentu iha tinan 2014. Atendimentu ne‟e inklui
fó sertifikadu tinan 5 nian hodi produs fini komersiál, prestasaun lisensa produsaun fini anuál,
inspesaun to‟os, foti sample fini, no koko fini. Sira mos fó treinamentu kona-ba habarak fini,
prosesamentu no kontrollu kualidade.
To‟o tinan 2014 hamutuk iha staff nain 27 mak existe iha departamentu fini ho
maizumenus ofisiál fini nain ida iha kada munisípiu, exceitu/kecuali Dili ho Ermera.
3.1 Produsaun fini hare, batar no fore-rai 2013-2014
Entre fulan Agostu 2013 ho Outubru 2014, fini breeder batar no fore-rai no fini
fundasaun produs ona iha sentru peskiza Betano no Loes. Fonte fini (benih sumber) depois
habarak iha agrikultór sira-nia to‟os. Fini husi kategoria hirak ne‟e haloot iha armazen ne‟ebé
lokálizadu iha sentru peskiza Betano, Loes no Triloca. Disponibilidade fini hirak ne‟e apartir
de Outubru 2014 aprezenta iha Tabela 121. Atu dehan katak fini breeder no fini fundasaun
hetan failansu iha Betano iha tinan 2013-2014 no fini husi tinan 2012-2013 sei presiza uja
nafatin ba tinan 2014-2015.
157
Tabela 121. Disponibilidade fini breeder no fini fundasaun, Out. 2014 Variedade Tinan
produsaun
Fini
breeder
(kg)
Fini
fundasaun
(kg)
Armazen fini
Sele (batar) 2012-2013 15 322 Sentru Peskiza Betano
Sele (batar) 2013-2014 0 0 Sentru Peskiza Betano
Noi Mutin (batar) 2012-2013 150 10 Sentru Peskiza Loes
Noi Mutin (batar) 2013-2014 217 0 Sentru Peskiza Loes
Nakroma (hare) 2013-2014 20 80 Sentru Peskiza Triloca
Habarak fini husi produtór kontratadu sira hala‟o ona iha munisípiu 7 nia laran
hanesan Aileu, Baucau, Bobonaro, Manufahi, Liquiça, Viqueque ho Manatuto. Área
kultivadu atu produs fini sertifikadu iha tinan 2013-2014 maizumenus iha 34 ha ba batar, 14
ha ba hare no 15 ha ba fore-rai. Área hirak ne‟e hetan inspesaun husi ofisiál fini sira maibé
tarjetu habarak fini sertifikadu ba époka kuda tinan 2013/2014 mak batar tonelada 15, hare
tonelada 7 no ba fore-rai tonelada 11.
Númeru produtór fini kontratadu ba kada munisípiu aprezenta iha Tabela 122.
Hamutuk iha produtór fini 176 mak involve iha habarak fini sertifikadu no maizumenus husi
sira iha 39 % mak feto sira.
Tabela 122. Númeru no jéneru husi produtór fini kontratadu iha kada munisípiu Munisípiu Batar Sele Batar Noi Mutin Hare Nakroma Fore-rai Utamua
M* F* M F M F M F
Aileu 7 0 1
Baucau 3 1 24 14 21 1
Bobonaro 3 5 2 4
Liquiça 1 2 5 5
Manufahi 9 0 19 14 1 8
Viqueque 5 7 4 0
Manatuto 2 8
Total 13 7 41 35 29 14 24 13
20 76 43 37
Grand total 176
* M = mane, F = feto
Fini mos ne‟ebé produs iha tinan 2013-2014 kuaze liu uitoan hare tonelada 7 ne‟ebé
presiza no batar tonelada 15, maibé habarak fini fore-rai kuaze menus husi tarjetu tonelada 11
(Tabela 123). Fini hirak ne‟e sei distribui iha tinan 2014-2015.
Tabela 123. Produsaun fini mos Nakroma, Sele ho Utamua. 2013-2014 Munisípiu Hare
(kg Nakroma)
Batar
(kg Sele)
Batar
(kg Noi Mutin)
Fore-rai
(kg Utamua)
Aileu 872 0 952 0
Baucau 5,000 1,324 4,249
Bobonaro 0 1,700 0 3,307
Liquiça 0 692 1,125 0
Manufahi 0 5,000 2,665 0
Viqueque 2,000 0 4,038 0
Total 7,872 7,392 10,104 7,556
3.2 Distribuisaun fini hare, batar no fore-rai, 2013-2014
Fini ne‟ebé kolleita durante tinan 2012-2013 kuaze distribui ona ba époka kuda tinan
2013-2014 hodi apóia ba programa peskiza no ba habarak fini iha MAP-SoL no mos ba
programa sira seluk. Maizumenus fini Nakroma tonelada 21.3, Utamua tonelada 7.6 no batar
tonelada 37.7 mak distribui ona iha periódu ne‟e nia laran husi Setembru 2013 – Agostu 2014
158
(Tabela 124). Maioria fini distribui diretamente liu husi MAP (36%) ou liu husi projetu
MAP/IFAD (36%).
Tabela 124. Distribuisaun fini hare, batar no fore-rai, Set 2013 to‟o Agst 2014 Produtu Benefisiáriu fini Total
(kg) ONG
(kg)
MAP
Munisípi
u (kg)
Raumok
o
MAP/SO
L
Fonte fini
(kg)
MAP/SOL
Fini
komunidad
e
(kg)
RDP
4
(kg)
FAO
(kg)
IFAD
(kg)
OFD
T (kg)
Hare-
Nakrom
a
500
(2%)
18,320
(86%)
0 1,130
(5%)
600
(3%)
205
(1%)
585
(3%)
21,34
0
Fore-rai-
Utamua
140
(2%)
1,679
(22%)
0 3,756
(49%)
1,848
(24%)
180
(2%)
7,603
Batar
(Sele
+Noi
Mutin)
1,01
5
(3%)
4,244
(11%)
821
(2%)
351
(1%)
2,780
(7%)
485
(1%)
4,215
(11%
)
23,34
6
(62%)
465
(1%)
37,72
2
Total 1,65
5
(2%)
24,243
(36%)
821
(1%)
5,237
(8%)
5,228
(8%)
690
(1%)
4,215
(6%)
23,34
6
(35%)
1,230
(2%)
66,66
5
3.3 Produsaun no distribuisaun fehuk midar no ai-farina
kain
Fehuk midar
Atu fornese fehuk midar kain ba époka kuda tinan 2013-2014, atividade habarak
fehuk midar kain hahu ona iha fulan Junu 2013. Área ne‟ebé kultiva hahu husi medida kikoan
ba bo‟ot uja fehuk kain husi fatin orijinál to‟o tempu distribuisaun (Novembru 2013 - Marsu
2014). Apartir de fulan Novembru, iha área ne‟ebé nia luan liu husi hektár 1 mak uja ba
habarak fehuk midar kain. Área ne‟e lokálizadu iha sentru peskiza Betano (0.3 ha), no iha
to‟os agrikultór kontratadu iha Aileu (0.08 ha), iha sentru peskiza Loes (0.25 ha), no iha to‟os
agrikultór kontratadu iha Bobonaro (0.25 ha) ikus liu iha estasaun peskiza Triloca (0.08 ha).
Fehuk midar kain liu husi 435,000 mak konsege distribui ona husi komponente ida
ne‟e iha tinan 2013-2014 (Tabela 125). Maioria fehuk midar kain hirak ne‟e distribui ba
grupu agrikultór sira (67%) no ba ONG sira (22%) no restu uja ba peskiza no ba programa
sira seluk MAP nian.
Tabela 125. Distribuisaun fehuk midar no ai-farina kain, 2013-2014. Produtu ONG MAP
Munisípiu
Fonte fini GHFK ho
grupu
agrikultór
OFDT Total
Fehuk
midar
97,598 (22%) 7,650(2%) 6,800(2%) 292,94967%) 30,410(7%) 435,407
Ai-farina 23,200(24%) 5,300(5%) 17,500(18%) 46,750(48%) 4,330(4%) 97,080
Ai-farina
Atu fornese ai-farina kain ba époka kuda tinan 2013-2014 (Novembru 2013 – Marsu
2014), maizumenus iha área ho luan hektár 5 mak estabelese ona iha fulan Novembru 2012.
Ida ne‟e han tempu fulan 10 – 12 antes kolleita para bele uja nia kain. Área multiplikasaun
lokálizadu iha sentru peskiza Loes (1 ha), estasaun peskiza Corluli iha Bobonaro (1 ha),
159
sentru peskiza Betano (1ha) no iha agrikultór kontratadu sira-nia to‟os iha Viqueque (2 ha).
Distánsia kuda mak 100 cm x 100 cm. Atu estimula kain barak husi hun ida, maka aparu tiha
wainhira ai-horis ne‟e nia aas to‟o maizumenus 40 cm. Média sanak 2 – 3/ai-horis mantein
durante periódu moris. Infelizmente, ai-horis hirak ne‟e hetan estragus husi bee bo‟ot ka bee
lihun no sunu, nune‟e konsege produs no distribui deit kain 97,080 (Tabela 126). Maioria
husi kain hirak ne‟ebé distribui iha époka kuda tinan 2013-2014 alokadu ona ba agrikultór no
mos ba GHFK sira (48 %).
Armazen fini no laboratóriu fini nasionál
Unidade prosesamentu fini no armazen fini estabelese ona iha munisípiu neen no
hatudu funsaun importante iha prosesamentu fini. Prosesamentu fini ne‟ebé di‟ak bele hadi‟a
konteúdu fini nia pureza husi kada pakote liu husi hamenus númeru impureza, mamuk,
nakfera no fini moras. Antes fin de 2014, armazen iha Aileu, Baucau, Bobonaro, Manufahi,
Liquiça ho Viqueque kuaze halo operasaun másimu no ekipadu ho ekipamentu esensiál sira
hanesan silo (lítru 2000 ho 1000), air screen cleaners/limpadores aar, makina dulas batar no
hare, batch driers, sealers/mákina falun, kompresor, jeradór no jerminador.
Laboratóriu fini mos estabelese iha Dili, Baucau (Triloka) ho Betano. Sample fini
entrega ba laboratóriu hirak ne‟e no sukat uja regulamentu International Seed Testing
Association (ISTA). Rezultadu koko fini ne‟ebé iha konfiansa sei fó informasaun importante
ba utilizadór fini sira, produtór fini no mos ba ofisiál fini. Kada laboratóriu ekipadu ho
ekipamentu sira ne‟ebé nesesáriu hanesan moisture meters/medidores umidade, jerminadór,
divizór fini, ovens/fugaun, tabela pureza, dasin no microscopes.
Figura 53 . Treinamentu kona-ba tékniku koko fini
Hasa‟e kapasidade
Departementu fini hetan treinamentu ne‟ebé sufisiente durante tinan tomak nia laran.
Treinamentu ne‟ebé sira hetan mak hanesan kona-ba habarak fini, koko fini no teknolojia
fini. Produtór fini sertifikadu no komersiál sira mos hetan treinamentu kona-ba kolleita no
pós-kolleita iha habarak fini batar no hare. Treinamentu hirak ne‟e realiza iha teritóriu laran
no mos iha Bogor, Indonézia
160
4. Habarak Fini Komunidade ho Fini Komersiál Introdusaun
Aprosimasaun Habarak Fini Bazeadu Komunidade mak hanesan desentralizadu
produsaun, armazenamentu no fa‟an fini kualidade di‟ak organizadu husi grupu agrikultór
ne‟ebé hala‟o operasaun besik iha sira-nia uma hanesan Grupu Habarak Fini Komunidade
(GHFK) ka Produtór Fini Komersiál (PFK). Diferensa entre GHFK ho PFK mak GHFK
baibain ho nia membru na‟in 10-20 ne‟ebé produs fini hodi responde ba membru sira-nia
nesesidade. Karik hetan rezultadu produsaun ne‟ebé liu husi grupu, maka sira
fa‟an/troka/fahe balun ba viziñu sira ne‟ebé iha suco laran. Enkuantu, PFK ne‟e bo‟ot liu ho
nia membru na‟in 25-100, produs fini ho objetivu atu fa‟an uja sira-nia marka no label loloos
iha kada pakote fini ne‟ebé sira produs.
Kualker grupu fini ne‟ebé hakarak atu sai PFK tenke rejista sira-nia grupu iha
Departamentu Fini MAP hodi bele hetan sertifikadu ba tinan 5 nian hodi produs fini. Depois
de hetan sertifikadu, PFK sira tenke rejista iha Departamentu Fini MAP para bele hetan
lisensa anuál kada tinan hodi informa kona-ba ai-horis, variedade, área no fatin habarak fini.
Iha faze inísiu, GHFK no PFK sira hetan treinamentu kona-ba habarak fini, armazenamentu
no fa‟an fini husi ofisiál estensaun Ministériu da Agrikultura e Peskas (MAP) – Seeds of Life
(SoL). Tanba esperiénsia husi GHFK no PFK sira ne‟e aumenta maka atividade habarak fini
mos sira komesa hala‟o mesak ona ho apóiu ne‟ebé uitoan husi MAP. GHFK ho PFK sira
ne‟e hanesan organizasaun ne‟ebé regula rasik maka sira espera atu kumpri regra habarak fini
báziku ne‟ebé sira iha no produs fini kualidade di‟ak.
Iha númeru variedade superior balun ne‟ebé dezenvolve husi Ministériu da
Agrikultura e Peskas (MAP) ho vantajen produsaun husi 15% to‟o 131% liu variedade lokál.
Maibé, tanba disponibilidade fini kualidade di‟ak ne‟ebé la sufisiente, maka benefísiu
potensiál atu aumenta produsaun no produtividade ai-horis labele atu atinji agrikultór hotu.
Haree ba fini kualidade di‟ak menus iha teritóriu laran, maka programa SoL iha MAP, realiza
ona atividade habarak fini komunidade iha tinan lima nia laran hahu husi Fevereiru 2011 hodi
hasa‟e disponibilidade no asesu fini kualidade di‟ak ne‟ebé lansa husi MAP ba agrikultór
ki‟ik sira iha área rurais.
Programa habarak fini komunidade implementa ona iha faze ne‟ebé di‟ak liu husi
kobre munisípiu 7 iha tinan 2011/12, munisípiu 10 iha tinan 2012/13 no munisípiu 13 iha
tinan 2013/14. Nune‟e, iha mos total PFK 31 ne‟ebé produs fini komersiál husi variedade
hirak ne‟ebé lansa husi MAP iha tinan 2013/14.
Ho introdusaun atividade programa habarak fini komunidade husi MAP-SoL, hatudu
ona progresu impresivu kona-ba habarak fini iha nível komunidade. Iha tinan 2013/14, MAP-
SoL implementa atividade habarak fini komunidade liu husi fó apóiu ba grupu (GHFK) 1,018
iha munisípiu 13 nia laran tomak, postu administrativu 61 husi 65 no suco 349 husi 397
ne‟ebé kuda ida husi variedade ai-han prinsipál lima hanesan; batar, hare, fore-rai, fehuk
midar no ai-farina. Ida ne‟e signifika katak MAP/SoL bele kobre munisípiu tomak, 94% husi
postu administrativu hotu-hotu no 88% husi suco hotu-hotu iha tinan 2013/14. Entre tinan
2011/12 no 2013/14, kobertura suco kuaze aumenta besik dala lima husi suco 70 ba 349 no
númeru GHFK MAP-SoL ne‟ebé involve iha habarak fini mos hatudu aumentu ne‟ebé
maka‟as husi 280 to‟o 1018 (haree Tabela 126).
161
Tabela 126.GHFK tuir variedade ai-horis no munisípiu, 2013-2014
Nú Munisípiu
Époka Kuda 2013-2014 Total # grupu*
Ba
tar
-
Sel
e
Ba
tar
-
No
i M
uti
n
Ha
re-
Na
kro
ma
Fo
re-r
ai
-
Uta
mua
Ai-
fari
na
Feh
uk
Mid
ar
20
13
-20
14
20
12
-13
20
11
-12
1 Aileu 52 17 8 40 0 9 99 79 40
2 Ainaro 52 1 5 12 3 5 73 84 40
3 Baucau 56 0 56 19 0 3 121 80 40
4 Bobonaro 18 25 17 12 0 3 75 80 40
5 Covalima 2 29 13 14 0 0 58 0 0
6 Dili 20 0 0 1 1 10 31 0 0
7 Ermera 26 13 8 13 3 5 67 24 0
8 Lautem 25 2 19 29 0 5 74 24 0
9 Liquiça 32 18 3 12 0 11 73 77 40
10 Manatuto 21 0 24 14 1 9 77 24 0
11 Manufahi 26 11 6 21 1 4 65 80 40
12 Oecusse 27 26 4 34 4 17 101 49 0
13 Viqueque 40 12 19 26 4 3 104 80 40
Total (2013-2014) 397 154 182 247 17 84 1,018
Total (2012-13) 239 109 114 173 10 36 681
Total (2011-12) 105 0 59 52 25 39 280
* Tanba iha GHFK balun mak kuda ai-horis liu husi ida, maka númeru GHFK dalabarak aas liu númeru
GHFK iha munisípiu ida. GHFK 72 ne‟ebé rejista sira-nia aan hanesan PFK la inklui iha lista ida ne‟e.
4.1 Rezultadu iha époka kuda tinan 2013/14
Variedade oin sia husi ai-horis prinsipál ne‟ebé mak introdus ona iha époka kuda
tinan 2013/14 uja ona ba habarak fini komunidade. Variedade hirak ne‟e inklui, variedade
batar „Sele‟ ho „Noi Mutin‟, hare „Nakroma‟, fore-rai „Utamua‟, fehuk midar „Hohrae 1‟,
„Hohrae 2‟, „Hohrae 3‟ no ai-farina „Ai-luka 2‟ ho „Ai-luka 4‟. Iha tinan 2013/14, batar fini
hamutuk tonelada 96, hare fini tonelada 68, fore-rai tonelada 18 ne‟ebé total hamutuk
tonelada 182 mak produs ona husi GHFK sira. Sumáriu rezultadu ne‟ebé produs husi
variedade hirak ne‟e haktuir iha Tabela 127 tuir mai.
Habarak fini batar
Total grupu komunidade 551 mak involve ona iha habarak fini variedade „Sele‟ ka
„Noi Mutin‟ husi ai-horis batar (Haree Tabela 127). Total fini tonelada 96 mak produs ona
husi GHFK 551 ho média fini 174 kg/GHFK.
162
Tabela 127. Sumáriu Rezultadu Habarak Fini Batar husi GHFK iha tinan 2012/2013 SN Munisípiu # GHFK ne’ebé kuda Total Fini (Kg) Média Fini (kg)/GHFK
1 Aileu 69 12075 175
2 Ainaro 53 9100 172
3 Baucau 56 9800 175
4 Bobonaro 43 9275 216
5 Covalima 31 5425 175
6 Dili 20 3500 175
7 Ermera 31 6300 203
8 Liquiça 40 5775 144
9 Lautem 27 6125 227
10 Manatuto 21 3150 150
11 Manufahi 37 6475 175
12 Oecusse 43 9450 220
13 Viqueque 52 9450 182
TOTAL 551 95600 174
Grupu idaidak simu fini 5kg husi SoL iha tempu kuda no kultiva variedade „Sele‟ ka
„Noi Mutin‟ iha kantreru ida (baibain nia luan 0.2 ha) no mantein distánsia izolamentu husi
batar variedade seluk. MAP-SoL fornese treinamentu kona-ba „habarak fini báziku‟ ba ofisiál
estensaun MAP sira iha suco iha fulan ida antes tempu kuda, no tuir fali ho treinamentu kona-
ba „operasaun pós-kolleita no kontrollu kualidade‟ iha fulan ida antes kolleita. Depois ofisiál
estensaun sira fó apóiu orientasaun no akompañamentu ba GHFK hirak ne‟e kona-ba
prosesamentu no armazenamentu liu husi sira-nia vizita regular ba GHFK sira tuir
aprosimasaun orientasaun no akompañamentu nian.
Iha aumentu signifikativa iha númeru GHFK MAP-SoL ne‟ebé kuda batar husi 90 iha
tinan 2011/12 ba 551 iha tinan 2013/14. Nune‟e mos, iha aumentu besik dala neen iha
habarak fini batar husi tonelada 15 iha tinan 2011/12 ba tonelada 96 iha tinan 2013/14 husi
GHFK MAP-SoL ho média fini 174kg/kg.
Habarak Fini Hare
Total GHFK 182 involve ona iha habarak fini variedade hare „Nakroma‟. Kada grupu
simu ona fini ho kuantidade 5kg husi SoL iha tempu kuda. Kada grupu kuda hare variedade
„Nakroma‟ iha kantreru úniku ida (baibain kantreru ne‟e nia luan 0.25 ha) no mantein
distánsia izolamentu sufisiente husi variedade sira seluk. Observa katak, maioria GHFK sira
adopta sistema ka tékniku ICM (integrated crop management) ka SRI (System Rice
Intensification). MAP-SoL fornese treinamentu kona-ba „habarak fini báziku‟ ba
estensionista hotu-hotu iha fulan ida antes tempu kuda, no treinamentu tuir fali kona-ba
„operasaun pós-kolleita ho kontrollu kualidade‟ iha fulan ida antes kolleita. Estensionista sira
depois fó apóiu orientasaun no akompañamentu ba GHFK kona-ba produsaun, prosesamentu
no haloot fini liu husi sira-nia vizita regular no reuniaun ho GHFK sira. Sumáriu rezultadu ba
habarak fini hare iha tinan 2013/14 aprezenta iha Tabela 128.
163
Tabela 128. Sumáriu Rezultadu husi Habarak Fini Hare iha tinan 2012/2013 SN Munisípiu # GHFK ne’ebé kuda Total Fini (Kg) Média Fini (kg)/GHFK
1 Aileu 8 3420 428
2 Ainaro 5 3420 684
3 Baucau 56 21280 380
4 Bobonaro 17 11020 648
5 Covalima 13 5200 400
6 Dili - - -
7 Ermera 8 3420 428
8 Liquiça 3 1140 380
9 Lautem 19 2139 113
10 Manatuto 6 2280 350
11 Manufahi 24 8400 380
12 Oecusse 4 1520 380
13 Viqueque 19 4940 260
TOTAL 182 68179 375
Iha aumentu iha númeru GHFK kuda hare MAP-SoL ne‟ebé hetan susesu husi 46 iha
tinan 2011/12 to‟o 182 iha tinan 2013/14. Nune‟e mos, nia produsaun kuaze aumenta dalatolu
husi tonelada 24 iha tinan 2011/12 ba tonelada 68 iha tinan 2013/14 husi GHFK MAP-SoL
ho média produsaun fini 375kg ba kada GHFK. Iha tinan 2013/14, rezultadu habarak fini
kuaze di‟ak iha Ainaro no Bobonaro tanba iha fornesimentu bee di‟ak durante periódu ai-
horis moris, enkuantu rezultadu fini iha Lautem signifikativa menus husi média produsaun
GHFK tanba bee la sufisiente iha kantreru habarak fini durante periódu ai-horis moris.
Habarak Fini Fore-rai
Total GHFK 247 involve iha habarak fini Fore-rai variedade „Utamua‟. Kada grupu
simu ona fini 10kg husi SoL iha tempu kuda. Kada grupu kuda fini iha kantreru ho medida
0.065 ha ho distánsia izolamentu ne‟ebé sufisiente husi fore-rai variedade seluk.
Maizumenus iha fulan ida antes atu kuda, estensionista sira hetan treinamentu báziku
kona-ba habarak fini no tuir fali treinamentu kona-ba operasaun pós-kolleita no kontrollu
kualidade iha tempu antes atu kolleita. Depois estensionista sira fó apóiu estensaun no
konsellu ba GHFK hirak ne‟e kona-ba produsaun no armazenamentu fore-rai liu husi vizita
regular ba GHFK sira.
Tabela 129. Sumáriu Rezultadu Habarak Fini Fore-rai iha tinan 2013/14 SN Munisípiu # GHFK ne’ebé kuda Total Fini (Kg) Média Fini (kg)/GHFK
1 Aileu 40 2484 62
2 Ainaro 12 759 63
3 Baucau 19 1311 69
4 Bobonaro 12 1863 155
5 Covalima 14 1104 79
6 Dili 1 69 69
7 Ermera 3 897 69
8 Liquiça 120 966 81
9 Lautem 0 2139 74
10 Manatuto 14 1380 66
11 Manufahi 21 966 69
164
12 Oecusse 34 2277 67
13 Viqueque 26 1725 66
TOTAL 247 17940 73
Númeru GHFK MAP-SoL ne‟ebé susesu iha kuda fore-rai kuaze aumenta husi 47 iha
tinan 2011/12 ba 247 iha tinan 2012/13. Nune‟e mos, habarak fini kuaze aumenta dala sanulu
husi tonelada 1.7 iha tinan 2011/12 ba tonelada 18 iha tinan 2013/14 husi GHFK ho média
73kg/GHFK husi kantreru 0.065 ha (haree Tabela 129 iha leten). Razaun produsaun
signifikativa aas liu iha Bobonaro tanba GHFK sira ne‟e iha ona esperiénsia antes kona-ba
kultivasaun fore-rai (variedade lokál) no selesaun ba rai ne‟ebé bokur ba habarak fini.
Habarak Fini Fehuk Midar
Lisaun aprendizajen prinsipál ida iha tinan 2011/12 no 2012/13 husi kultivasaun
fehuk midar mak nível moris fehuk midar ka‟in kuaze ki‟ik liu wainhira transporta ba GHFK
sira husi sentru peskiza ne‟ebé do‟ok hanesan Betano, Baucau, Loes ka Maliana. Atu
minimiza nível mortalidade fini fehuk ka‟in, SoL estabelese ona sentru produsaun fehuk
midar ka‟in 37 ne‟ebé kobre maizumenus sentru ida iha kada munisípiu atu nune‟e suco
ne‟ebé iha munisípiu ne‟e nia laran bele hetan fehuk midar ka‟in fresku para atu kuda tuir
loloos nia tempu. Kada sentru nia área ho luan maizumenus hektár 0.02 ne‟ebé kuda ho fehuk
midar ka‟in 2,000. Sentru hirak ne‟e iha kapasidade atu produs fehuk midar ka‟in 20,000-
40,000 iha tinan ida. Iha sentru balun mak hahu ona fa‟an fehuk midar ka‟in ba MAP no
ONG sira hodi habarak fehuk midar variedade kualidade di‟ak. MAP-SoL planu ona atu
produs maizumenus fehuk midar ka‟in milaun ida para bele fa‟an husi sentru 37 ne‟ebé existe
ba époka kuda 2014/15.
Habarak fini ai-farina
Esperiénsia tinan rua kona-ba habarak fini komunidade iha munisípiu hatudu katak
enkuantu seidauk iha motivassun hodi hari‟i mekanízmu ne‟ebé di‟ak, sei hasoru difikuldade
kona-ba mantein no kontinua sentru produsaun fini ai-farina ka‟in. Razaun prinsipál ne‟ebé
hato‟o husi agrikultór sira mak; dezafiu atu mantein kantreru habarak ai-farina ka‟in (sentru
sira) husi animal ne‟ebé husik lívre no periódu atu produs ai-farina ka‟in ne‟ebé han tempu
kleur. Haree ba razaun hirak ne‟e maka MAP-SoL suporta ona arame hodi halo lutu haleu iha
kantreru hirak ne‟e. Nune‟e mos fó ona garante ba to‟os na‟in sira katak ai-farina ka‟in
ne‟ebé sira produs iha sentru sei sosa hotu tan ne‟e sira konsege produs tuir padraun de
kualidade mínimu. Esforsu atu estabelese sentru hirak ne‟e, estensionista MAP munisípiu
konsege identifika ona sentru habarak ai-farina ka‟in 11 iha munisípiu ualu nia laran ne‟ebé
kobre área ho luan hektár 4.32. Kuda ai-farina ka‟in iha sentru habarak ai-farina kain (sentru
sira) hahu iha fulan Dezembru 2014 ne‟ebé sei produs maizumenus ai-farina ka‟in milaun 0.5
iha fin de 2015.
4.2 Produtór Fini Komersiál
Tuir Sistema Fini Nasionál ba Variedade ne‟ebé Lansa (SFNVL), produtór fini
komersiál hotu-hotu tenke hetan sertifikadu rejistrasaun husi Departamentu Fini MAP ba
fa‟an fini komersiál. Iha tinan 2013-14, Asosiasaun Agrikultór 19 no Grupu Produtór
Kontratadu Antigu 12 formalmente rejistradu iha Departamentu Fini MAP hanesan produtór
fini komersiál atu produs no fa‟an fini husi variedade kualidade di‟ak MAP nian. Tuir
matadalan SFNVL ba Habarak Fini Komersiál, husu ba Produtór Fini Komersiál rejistradu
atu rejista sira-nia ai-horis, variedade no área ne‟ebé atu kultiva iha Departamentu Fini MAP
tinan-tinan. Durante prosesu habarak fini, Ofisiál Fini Munisípiu sira husi Departamentu Fini
165
MAP halo vizita hodi verifika produtór fini komersiál sira-nia to‟os no padraun fini. Wainhira
laiha rezervasaun husi Ofisiál Fini Munisípiu, maka Produtór Fini Komersiál sira bele fa‟an
ho sira-nia marka rasik ho tau label loloos iha kada pakote fini. Sumáriu rezultadu husi
habarak fini batar ho hare hatudu iha Tabela 130 tuir mai.
Tabela 130. Sumáriu Rezultadu Habarak Fini Hare no Batar husi PFK iha tinan 2013/14 SN Munisípiu # PFK
Ne’ebé
Kuda Batar
Total Fini Batar
Ne’ebé Produs
(Kg)
# PFK Ne’ebé
Kuda Hare
Total Fini Hare
Ne’ebé Produs
(Kg)
1 Aileu 2 6,330 - -
2 Ainaro 2 3,085 - -
3 Baucau 3 4,450 3 22,350
4 Bobonaro 1 980 2 13,000
5 Covalima - - - -
6 Dili - - - -
7 Ermera 1 1,840 - -
8 Liquiça 1 7,320 - -
9 Lautem 2 4,372 - -
10 Manatuto 3 15,295 - -
11 Manufahi 5 2,570 - -
12 Oecusse - - - -
13 Viqueque 2 900 2 6,000
TOTAL 22 47,142 7 48,150
Fini batar ho hare hotu-hotu ne‟ebé produs husi produtór fini komersiál kompra husi
MAP liu husi kompaña kontratadu. Tuir média, kompaña selu @1.50/kg ba fini batar no hare
husi PFK. Ho aumentu ne‟ebé akontese iha produsaun fini kualidade di‟ak iha rai laran, MAP
hahu ona hamenus fini importasaun iha tinan 2014/15. Kompra fini husi PFK liu husi MAP
ho nia kompaña fó ona mensajen pozitivu ba PFK hotu-hotu atu produs fini iha tinan oin mai.
4.3 Asesu ba fini husi umakain vulnerável
Asesu ba fini husi umakain vulnerável (UV) sai hanesan dezafiu bo‟ot iha Timor-
Leste tanba distribuisaun fini husi MAP ba deit grupu agrikultór sira no ba agrikultór individu
ne‟ebé besik liu ba estensionista sira. Umakain vulnerável hirak ne‟e mak baibain la‟os parte
husi grupu, hela iha área remotas, laiha kontaktu ho estensionista sira no ladún iha asesu ba
fini variedade kualidade di‟ak. Aleinde ne‟e, sira mos hanesan ema kiak liu iha komunidade
nia le‟et, hanesan faluk sira, feto sira ne‟ebé sai xefia umakain ne‟ebé la‟os deit hasoru
difikuldade ba fini maibé mos laiha informasaun kona-ba atu kontaktu se no bele hetan fini
husi ne‟ebé. Haree ba problema ne‟ebé infrenta husi UV hirak ne‟e, dezenvolve ona
mekanízmu atu hadi‟a asesu ba fini husi UV no halo ona pilotu iha fulan Fevereiru 2012.
Mekanízmu ida ne‟e hametin ligasaun entre utilizadór fini ho produtór fini iha komunidade
nia le‟et. Tuir mekanízmu ne‟ebé iha, estensionista ho xefe aldeia sira hamutuk halo selesaun
ba umakain vulnerável bazeia ba kritériu ne‟ebé konkórda hamutuk hanesan: i) umakain kiak
liu ne‟ebé la‟os membru husi grupu ida ne‟ebé existe iha aldeia laran, ii) feto faluk sira ka
umakain ne‟ebé sai xefia husi feto sira, no iii) umakain kiak liu ne‟ebé iha rai no iha interese
atu kuda variedade kualidade di‟ak). Wainhira lista UV (baibain umakain 30 kada aldeia)
aprovadu husi xefe suco, maka xefe aldeia no estensionista informa ba umakain vulnerável
sira katak sira bele ona rekolla fini husi variedade kualidade di‟ak MAP nian iha GHFK
166
ne‟ebé besik iha suco laran. GHFK sira ne‟e, iha estensionista sira-nia oin, verifika naran
haree husi lista UV ida ne‟ebé aprovadu no fornese kuantidade fini ne‟ebé konkórda ona
(baibain fore-rai kg 1, no batar ka hare kg 2) ka fini seluk hanesan ai-farina ka fehuk midar
ka‟in (fehuk midar ka‟in 200/UV). Fini hirak ne‟e distribui maizumenus iha fulan ida antes
kuda. Depois de distribui fini hirak ne‟e husi GHFK, sira submete resibu ho lista ema ne‟ebé
simu fini inklui sira-nia asinatura para bele hetan pagamentu. MAP-SoL liu husi
Koordenadór Habarak Fini Komunidade halo pagamentu ba GHFK. Iha tinan 2013/14, fini
ne‟ebé distribui husi GHFK ba umakain vulnerável sira implementa iha munisípiu 10 husi 13
ne‟ebé kobre suco 31 no aldeia 106. Total umakain 2588 (31% xefia husi feto) simu ona fini
iha époka kuda hahu iha tinan 2013/14.
4.4 Integrasaun atividade rai no empresta osan husi
Produtór Fini Komersiál
PFK sai hanesan kapitál sosiál ne‟ebé forte iha komunidade ne‟ebé sira existe ba. Sira
hetan ona asisténsia husi MAP-SoL atu dezenvolve kapasidade lima hanesan parte husi
sasukat dezenvolve kapasidade. Hirak ne‟e mak hanesan; kapasidade instituisaun, kapasidade
tékniku, kapasidade jestaun, kapasidade ligasaun no kapasidade finanséiru. Kapasidade sira
seluk exetu apóiu dezenvolvimentu kapasidade finanséiru mak fornese husi MAP liu husi
serbisu estensaun MAP-SoL nian. Tanba estabelesimentu PFK ho nia prinsipiu ba objetivu
komersiál, maka edukasaun finansiál sai hanesan sávi ba hadi‟a kapasidade finansiál. Tanba
ne‟e, PFK 17 hetan ona asisténsia husi MAP-SoL atu integra atividade rai no empresta osan
dezde fulan Abríl tinan 2013. Membru sira hatudu ona voluntáriu. Atividade rai osan ida ne‟e
hahu ona iha PFK 17 husi membru hirak ne‟ebé iha interese. No fó empresta ona ba membru
sira ne‟ebé presiza bazeia ba razaun proposta sira hanesan ba atividade produtivu, atividade
sosiál no mos ba atividade urjente sira seluk. Mosu ona interese maka‟as ba atividade rai no
empresta osan husi membru PFK sira tanba ida ne‟e diretamente responde ba sira-nia
nesesidade finansiál atu rai osan no empresta wainhira mosu nesesidade ne‟ebé urjente. ONG
BIFANO ne‟ebé bazeadu iha Oecusse hetan kontratu husi MAP-SoL atu fornese asisténsia
tékniku durante fulan 9 nia laran ba PFK hirak ne‟e, ne‟ebé iha ne‟e espera katak PFK sira
ne‟e bele hala‟o atividade rai no empresta osan rasik sem apóiu husi ONG.
167
5. Peskiza sistema halo to’os
5.1 Sistema halo to‟os uza Lehe
Prepara husi; Marcos Correia Vidal
Introdusaun
Lehe (Mucuna pruriens) hanesan ai-horis leguminosa ne‟ebé baibain ema kuda kahur
hamutuk ho batar para atu hadi‟a rai nia bokur no hamenus du‟ut ne‟ebé moris iha to‟os
laran. Tanba lehe nia tahan moris taka metin rai maka ita bele kuda wainhira kuda tiha batar
liu loron 30-40 nia laran, ne‟e hanesan métodu efikás hodi kontrolla du‟ut ne‟ebé moris.
Relatóriu husi Hataz iha munisípiu Bobonaro no husi área sira seluk haktuir katak lehe kuda
kahur hamutuk ho batar ne‟e dezde tempu Portugueza nian kedas, maibé fini ai-horis ida ne‟e
kuaze la disponível ona dezde agrikultór sira halai ba Indonézia. Tuir istoria, ai-horis ida ne‟e
mos kuda hanesan ai-han iha illa, maibé tanba nia prosesu tein atu konsume kuaze difisil no
han tempu barak entaun ida ne‟e hanesan fonte ai-han ne‟ebé minor. Variedade ai-horis ida
ne‟e dalabarak ema koñese tuir esperiénsia lokál hanesan Karlele (katak „lehe katar‟) ne‟ebé
moris barak iha teritóriu ida ne‟e nia laran, maibé tanba nia tahan halo isin katar maka halo
ema barak la kuda. Programa SoL prova ona oinsa atu kuda integra ka kahur batar ho lehe iha
sentru peskiza no mos iha agrikultór sira-nia to‟os dezde tinan 2005. Dalabarak liu husi
kolaborasaun ho organizasaun ka parseiru no mos universidade lokál. Lehe kuaze populár
tebes ba agrikultór sira, no iha balun mak sei kuda no habelar nafatin iha tinan hirak nia laran
dezde simu fini uitoan iha inísiu hodi koko iha sira-nia to‟os.
Lehe ho sistema kuda ai-horis, 2008-15
Esperimentasaun rotasaun tempu naruk kontinua halo iha sentru peskiza Betano
durante tinan 2015. Objetivu husi peskiza ida ne‟e mak atu koko „efeitu husi rotasaun lehe ba
iha rezultadu produsaun batar‟, no atu prova hanoin ida ne‟ebé dehan katak fila rai uza tratór
ne‟e hanesan maneira di‟ak liu ba preparasaun rai. Uza Round-Up (herbisida seletivu) mos
inklui iha teste ne‟e hanesan métodu ida hodi kontrolla du‟ut.
Métodu
Dezeñu kona-ba esperimentasaun rotasaun ba tempu naruk iha Betano deskreve ona
iha relatóriu anuál antes. Teste ne‟e estabelese ho dezeñu randomized complete block/blok
acak lengkap ho medida kantreru 40m x 20m. Aplika ona tratamentu oin lima iha replikasaun
tolu hodi kompara ho sistema fila rai uza mákina ho prátika agrikultór sira-nian la fila rai, uza
no la uza Round-Up. Kona-ba tratamentu Lehe, kuda depois de kuda batar liu tiha loron 30.
Rezultadu hotu analiza uza programa GenStat Discovery no atu hatene kona-ba variasaun uza
ANOVA.
Tabela 131. Teste sistema kuda kahur lehe ho batar iha Betano, 2013
No Tratamentu/Fatór Tratamentu
Tratór Round-Up Prepara ho liman Uza lehe
1. X Mákina
2. X Round-up
3. X X Kombinasaun mákina/Lehe
4. X X Kombinasaun Round up/Lehe
5. X X Kombinasaun prepara ho liman/Lehe
168
Iha tempu kolleita, du‟ut ho lehe kain ne‟ebé moris presiza lere hotu ho liman (atu
nune‟e wainhira fila rai ho tratór labele estraga lehe nia musan wainhira la rega ho Round-
Up. Antes kuda, rai atu fila ho tratór ka lae, depende ba iha tratamentu. Batar kuda musan rua
kada rai kuak ho distánsia kuda 75cm x 25 cm (ex. hun 5.33/m2)
. Batar kuda liu tiha
maizumenus fulan ida mak foin kuda lehe ho densidade 1/m2 (musan ida kada rai kuak).
Kantreru ne‟ebé la kuda lehe hamoos du‟ut dalarua, hanesan baibain agrikultór sira halo.
Du‟ut nia todan maran ho bokon sukat liu husi amostra/sample oin 5 (kuadradu husi 1m2)
antes atu kuda no antes atu kolleita. Iha tempu kolleita, konta númeru batar hun no mos
númeru fulin iha kada kantreru. Tetu produsaun ne‟ebé hetan husi kada kantreru, antes no
depois de habai, no mos tetu todan husi musan 100 (g).
Tabela 132. Detallu kona-ba kuda no kolleita lehe iha esperimentasaun, 2014-15
Fatin Tempu Númerur
ep. Data kuda Data kolleita
Loron atu
isin
Udan
been
(mm)*
Média
prod.
(t/ha)
Betano udan 3 09 -12 - 2014 23 - 03 - 2015 105 321 2.75
Rezultadu - Betano
Iha teste tempu udan tinan 2014-15 iha Betano, iha kantreru ne‟ebé kuda kahur ho
lehe fó rezultadu produsaun batar ne‟ebé dóbru kompara ho kantreru hirak ne‟ebé la kuda
kahur ho lehe. Métodu preparasaun rai oin tolu ne‟ebé iha kuaze laiha diferente signifikativa,
katak uza mákina hodi prepara rai ka Round-Up no preparasaun ho liman hanesan deit.
Tinan estabelese tratamentu kuda no la kuda lehe hatudu iha diferente kona-ba rezultadu
produsaun batar, maibé presiza halo teste profunda liu tan antes fó rekomendasaun. Hanesan
mos ho teste iha tinan hirak antes, katak batar ne‟eb‟e fó fulin bo‟ot sei kontribui iha aumenta
rezultadu produsaun batar. Husi peskiza ida ne‟e observa katak iha kantreru ne‟ebé kuda
hamutuk ho lehe hatudu batar fulin bo‟ot. Rezultadu husi teste aprezenta iha Tabela 133.
Tabela 133. Rezultadu teste replikadu batar kuda hamutuk ho Lehe, tempu udan Betano,
2014-15
Tratamentu Prod. (t/ha) Densisdade Todan 100 biji
Fila rai 1.23 3.15 28
Fila rai no kuda lehe 3.25 3.07 31
La fila rai kuda lehe 3.96 3.075 33
La fila rai kuda lehe rega round up 3.62 3.071 32.33
La fila rai rega round up 1.73 3.19 28.33
F prob. 0.001 0.31 0.017
Lsd (p<0.05) 1.046 ls 2.98
Cv (%) 20 3 5
Husi rezultadu ida ne‟ebé hatudu katak produsaun batar ne‟ebé iha la hetan impaktu
husi densidade hun/m2,
maibé hetan impaktu husi tratamentu seluk ne‟ebé fó rezultadu
produsaun batar la hanesan. Husi tratamentu lima ne‟ebé teste durante tinan hirak nia laran,
observa katak tratamentu kuda no la kuda lehe iha impaktu ne‟ebé klaru ba rezultadu
produsaun batar.
Konkluzaun
Agrikultór sira ne‟ebé kuda lehe iha sira-nia to‟os batar hetan benefisiu di‟ak tanba
lehe bele ajuda hasa‟e rai nia bokur nune‟e mos hamate du‟ut aat iha to‟os laran. Ida ne‟e,
reforsa mos ho rezultadu husi teste tempu naruk ne‟ebé fó apóiu ba hanoin ida katak lehe
núdar teknolojia lokál ida hodi ajuda to‟os na‟in sira hasa‟e produsaun batar. Nia efikásia iha
hamenus du‟ut ne‟ebé moris apóiu mos husi teste multi-ano no prova ona dalabarak katak iha
potensia tebes hodi hadi‟a rezultadu produsaun batar. Iha tempu bailoro, vantajen produsaun
169
iha tendénsia atu aas liu tan no ita presiza atu haree liu tan iha tinan hirak oin mai, tanba ida
ne‟e sei sai estratéjia ne‟ebé importante ba área hirak ne‟ebé maran ka marjinál wainhira ita
bele prova nia efeitu. Ho ida ne‟e presiza kontinua koko fali iha to‟os na‟in sira-nia to‟os hodi
avalia profunda.
Rekomendasaun
Persiza kuda lehe kontinua iha to‟os laran
La bele sunu, lere ka hamoos husik too dodok
Bele fila rai i la fila rai hanesan deit di‟ak liu lalika fila rai.
Husu ba MAP atu di‟ak liu tan presiza halo analiza laboratóriu kona-ba rai
ne‟ebé halo peskiza lehe iha Betano kona-ba nutrisaun iha rai husi parte micro
no makcro nian.
5.2 Aplikasaun N ho P ba batar nia rezultadu produsaun
Teste replikadu batar agronomia tempu udan no bailoro 2013-14
Prepara husi : Leandro C.R.Pereira, Armindo Moises, Felisberto A.Soares, Denisia R. S.
Brito, Rojino da Cunha
Batar hanesan ai-han ida ne‟ebé importante ba populasaun sira-nia moris loroloron
nian liu-liu iha área rurais. Batar mos hanesan ai-han ida ne‟ebé fasil atu kultiva tanba bele
moris iha fatin ne‟ebé de‟it. Iha Timor-Leste, produsaun batar kada tinan menus husi 1.0
tonelada/ha (Relatóriu Peskiza Anuál Seeds of Life, 2008). Em jerál, ai-horis batar la presiza
rai ne‟ebé mak espesiál, maibé iha rai ne‟ebé fila, bokur no iha nutrisaun barak bele fó
produsaun batar di‟ak no aas. Ai-horis batar bele kuda iha rai tetuk no aas ho altitude entre
50m – 1800m husi nível tasi.
Problema ne‟ebé mak maioria agrikultór sira hasoru liu-liu iha sistema halo to‟os
kuda batar mak produsaun batar menus kada tinan tanba maioria sei aplika sistema
tradisionál nune‟e mos tékniku manutensaun ne‟ebé mak ladún di‟ak. Bazeia ba problema
ne‟ebé infrenta, buka atu koko sistema oin-oin kona-ba hasa‟e rezultadu produsaun liu husi
peskiza agronomia atu nune‟e bele fornese opsaun oin-oin ba to‟os na‟in sira. Iha teste ida
ne‟e koko utiliza adubu kímiku; Fosfóru ho Urea nune‟e mos kontinua peskiza adaptasaun
ho intensaun atu buka hatene kona-ba impaktu hasa‟e produsaun batar ba agrikultór sira iha
baze.
Objetivu
Atu buka hatene kona-ba impaktu husi adubu Fósforu no Urea ba batar nia moris no
rezultadu produsaun iha fatin 4. Atu buka hatene doze adubus Urea no TSP ne‟ebé óptimu ba
produsaun batar.
Métodu no Materiál
Teste replikadu ba batar agronomia uza variedade Sele ho adubus kímiku (TSP ho
Urea) hala‟o durante tempu udan no Bailoro tinan 2013-14 iha sentru peskiza Aileu, Betano,
Loes, Darasula no Ululefa (Tabela 134). Sentru peskiza hirak ne‟e lokálizadu iha zona agro-
ekolójiku haat husi neen ne‟ebé la hanesan iha Timor-Leste. Kada teste estabelese ho
randomized complete block/blok acak kelompok ho replikasaun tolu, ho medida kantreru 5m
x 5m.
170
Parte Agronomia
a) Kuda fini musan rua kada rai kuak ho distánsia kuda 75cm x 25 cm. Semana
rua depois de kuda sura ai-horis iha kada kantreru. Iha kantreru balu ne‟ebé la
moris kuda fila-fali hodi nune‟e mantein populasaun ai-horis ne‟ebé hanesan
ba kada kantreru. Observasaun hala‟o durante ai-horis moris to‟o kolleita.
b) Hamoos du‟ut dala tolu iha époka ida, uza adubu no la rega ho bee depende
deit ba udan been. Ba adubu ne‟ebé aplika uza ai-suak hodi tau adubu besik
batar nia hun ho grama tuir tratamentu. Adubu tau dalaida deit ho tempu
aplikasaun ne‟ebé la hanesan. TSP aplika hamutuk iha momentu kuda batar no
urea aplika semana rua depois de kuda batar.
c) Iha tempu kolleita, sura númeru ai-horis, sukat batar nia aas, konta fulin
hafoin silu ho loke kulit. Atu hatene rezultadu produsaun loke hotu tiha tetu
kedas hodi hatene todan bokon/kantreru (kg), depois habai no tetu fila-fali
hodi hatene todan fulin maran husi kada kantreru. Behu batar fulin hotu no
tetu hodi buka hatene todan musan/kantreru no ikus liu tetu musan 100 (g).
d) Iha tabela ida hatudu kona-ba data kuda no kolleita iha fatin hotu-hotu. Data
kuda no kolleita ba sentru peskiza Darasula la inklui tanba laiha rezultadu no
udan been ba iha sentru peskiza Loes laiha tanba la rekolla dadus udan been.
Tabela 134. Data kuda no kolleita, teste variedade batar, 2013-14
Fatin Tempu
Númeru
Variedade Replikasaun Data Kuda Data Kolleita Loron atu isin
Udan
been
durante
Teste
Rezultadu
produsaun
(t/ha)
Aileu (K.Portugal) Udan 1 3 20-Nov-2013 15-April-2014 146 1045 0.83
Betano (Same) Udan 1 3 15-Dez-2013 03- April-2014 109 259 2.48
Betano (Same) Bailoro 1 3 08-Maiu-2014 10-Sept-2014 125 417.5 2.29
Loes (Maubara) Udan 1 3 12-Dez-2013 01-April-2014 110 817.9 5.80
Loes (Maubara) Bailoro 1 3 24-Abríl-2014 26-Augt-2014 124 169.1 1.82
Darasula (Baucau) Udan 1 3 Dadus laiha
Ululefa (Maubisse) Udan 1 3 16-Out-2013 18-April -2014 184 1985 4.84
Rezultadu
Rezultadu produsaun no komponente produsaun batar husi fatin 5, 2013-14.
Rezultadu produsaun batar uza adubu oin rua Fósforu ho Urea laiha diferente entre
tratamentu wainhira analiza uza fatorial. Mezmu iha Tabela 135 hatudu katak iha interasaun
no iha diferente ne‟ebé signifikativu ba rezultadu produsaun (t/ha), maibé la konsisténte iha
sentru peskiza Loes tempu udan (Tabela 135 no 136).
171
Tabela 135. Rezultadu produsaun batar agronomia tempu udan uza fatorial ba adubu
nitrojéniu ho fósforu husi sentru peskiza Loes, 2013-14
Fatór Nível
Produsaun
(t/ha) Hun/m2 Fulin/hun Musan/fulin
Todan musan
100 (g)
0N 5.72 4.911 1.1 408 29
15N 5.92 4.684 1.1 422 29
Nitrojéniu 30N 5.92 4.724 1.2 402 29
60N 5.34 4.569 1.1 394 29
120N 6.09 4.613 1.1 422 29
F.Prob. 0.326 0.831 0.707 0.667 0.778
LSD (<0.05) ls ls ls ls ls
0P 5.86 4.787 1.1 416 28.8
Fósforu 20P 5.97 4.725 1.1 417 29.47
40P 5.57 4.589 1.1 396 29.07
F.Prob. 0.359 0.705 0.91 0.407 0.342
LSD(<0.05) ls ls ls ls ls
CV (%) 14 14 14 12 4
F.Prob.
Interasaun 0.007 0.386 0.822 0.024 0.441
Iha interasaun tanba ho doze ne‟ebé másimu (N120 ho P 40) fó produsaun ki‟ik liu
(4.89 t/ha) kompara ho doze seluk no mos kontrollu.
Tabela 136. Rezultadu produsaun batar agronomia tempu udan (Tabela Interasaun) husi
sentru peskiza Loes, 2013-14
Nitrojéniu
Fósforu
0 20 40
0 5.71 5.81 5.65
15 6.16 6.51 5.11
30 5.19 5.4 7.16
60 5.29 5.7 5.02
120 6.96 6.42 4.89
Iha Loes, laiha impaktu interasaun husi uza adubu oin rua hanesan nitrojéniu no
fósforu ba komponente hotu iha tempu bailoro (Tabela 137). Ida ne‟e bele akontese tanba iha
fatin ne‟ebé hala‟o teste ba tinan antes kuda lehe ne‟ebé halo rai bokur tanba lehe hanesan
familia leguminosa ne‟ebé produs nitrojéniu ba rai. Ho razaun ida ne‟e mezmu aplika adubu
nitrojéniu no fósforu ne‟ebé doze bo‟ot, la fó impaktu ba rezultadu produsaun ai-horis batar.
172
Tabela 137. Rezultadu produsaun batar agronomia tempu bailoro husi sentru peskiza Loes
tinan 2014
Variedade Fatór Nível
Produsaun
(t/ha) Hun/m2 Fulin/hun Musan/fulin
Todan musan
100 (g)
Sele
0N 1.48 2.81 0.89 60.60 30.89
Sele 15N 1.95 2.92 0.86 78.40 30.11
Sele Nitrojéniu 30N 1.77 2.68 0.84 84.70 30.22
Sele 60N 1.94 2.88 0.88 76.40 30.89
Sele 120N 1.97 2.88 0.89 77.40 30.33
F.Prob. 0.474 0.845 0.963 0.184 0.434
Lsd (p<0.05) ls ls ls ls ls
Sele
0P 1.78 2.78 0.92 70.3 30.27
Sele Fósforu 20P 1.91 2.85 0.86 79.9 30.20
Sele 40P 1.78 2.87 0.83 76.3 31.00
F.Prob. 0.83 0.866 0.337 0.448 0.118
Lsd (p<0.05) ls ls ls ls ls
CV (%) 36 17 20 12 4
F.Prob
Interasaun 0.179 0.417 0.778 27.5 3.7
Iha Betano, rezultadu husi uza adubu oin rua hatudu iha diferente signifikativa ba
komponente hotu. Entre doze adubu hirak ne‟ebé aplika, kombinasaun nitrojéniu 120kg/ha ho
fósforu 40 kg/ha fó rezultadu produsaun di‟ak liu duke doze sira seluk (Tabela 138).
Tabela 138. Rezultadu produsaun batar agronomia tempu udan iha sentru peskiza Betano,
2013-2014
Variedade Fatór Nível Prod.(t/ha) Hun/m2 Fulin/hun
Todan/fulin
(g) Musan/fulin
Sele
0 2.29 5.30 1.01 43.24 174.3
Sele 15 2.45 5.20 0.96 48.53 183.2
Sele Nitrojéniu 30 2.91 5.19 0.97 58.52 231.4
Sele 60 2.00 5.56 0.82 38.88 151.5
Sele 120 3.02 5.01 1.02 59.82 218.5
Sele
0 2.24 4.85 0.95 50.52 193.8
Sele Fósforu 20 2.19 5.35 0.84 45.09 177.2
Sele 40 2.71 5.36 0.96 52.29 198.9
F.prob. 0.031 0.026 0.031 0.005 0.012
Lsd(p<0.05) 0.656 0.418 0.104 10.74 30.91
CV(%) 31 9 17 25 24
Iha diferente signifikativu entre tratamentu ba rezultadu produsaun (t/ha). Uza adubu
kímiku nitrojéniu ho fósforu hatudu iha diferente ba rezultadu produsaun ba batar variedade
sele, todan kada fulin no mos musan kada fulin, maibé laiha signifikativu ba hun kada m2 no
fulin kada hun (Tabela 139).
173
Tabela 139. Rezultadu produsaun batar agronomia tempu bailoro husi sentru peskiza Betano,
2014
Variedade Fatór Nível Prod.(t/ha) Hun/m2 Fulin/hun Todan/Fulin (g) Musan/fulin
Sele
0 2.26 5.11 0.63 70.31 232
Sele 15 2.81 5.40 0.56 90.95 301
Sele Nitrojéniu 30 2.36 5.15 0.56 80.40 268
Sele 60 2.97 5.17 0.67 84.81 283
Sele 120 2.57 4.77 0.66 83.45 279
Sele
0 1.84 5.12 0.58 63.41 212
Sele Fósforu 20 1.88 5.14 0.58 62.90 210
Sele 40 1.64 5.11 0.55 59.90 202
F.prob. <.001 0.696 0.120 <.001 <.001
Lsd (p<0.05) 0.68 ls ls 17.91 53.16
CV (%) 36 12 20 27 26
Iha estasaun eskiza Ululefa, hatudu katak iha signifikativu entre tratamentu ba
produsaun (t/ha), musan kada fulin, fulin kada hun, todan musan kada fulin, todan musan 100
(g) no fulin kada m2. Maibé, laiha diferente signifikativu entre tratamentu ba hun kada m
2 no
persentu (%) bee iha fulin husi tratamentu uza adubu nitrojéniu. Iha parte seluk, uza adubu
fósforu laiha impatu signifikativu ba ai-horis batar sele iha komponente hotu, maibé iha
interasaun iha todan musan 100 (g) iha estasaun peskiza Ululefa tempu udan (Tabela 140).
Tabela 140. Rezultadu produsaun batar agronomia tempu udan husi estasaun peskiza Ululefa,
2013-14
Variedade Kódigu Fatór Nível
Prod.
(t/ha)
Hun/
m2
% bee
iha
fulin
Fulin
ida
musan
hira
Fulin
/hun
Todan
musan/
fulin
ida (g)
Todan
musan
maran
100
(g)
Fulin/
m2
Sele M 03
0 3.75 4.79 40.56 245.0 0.96 81.50 33.22 4.59
Sele M 03 15 4.45 4.81 38.74 276.6 1.01 91.40 33.11 4.86
Sele M 03 Nitrojéniu 30 4.67 4.82 38.52 286.2 1.02 94.50 32.93 4.94
Sele M 03 60 5.71 4.88 38.25 320.9 1.05 111.20 34.64 5.13
Sele M 03 120 5.64 4.56 42.44 298.4 1.20 106.20 35.51 5.27
F.Prob. <.001 0.41 0.29 <.001 0.01 <.001 0.01 0.00
Lsd(p<0.05) 0.568 ls ls 21.85 0.13 8.63 1.62 0.34
Sele M 03
0 4.83 4.84 40.90 284.50 1.04 95.20 33.35 5.04
Sele M 03 Fósforu 20 4.89 4.84 38.84 289.40 1.02 99.20 34.19 4.91
Sele M 03 40 4.81 4.63 39.36 282.50 1.09 96.50 34.10 4.93
F.Prob. 0.917 0.179 0.465 0.694 0.315 0.463 0.337 0.580
Lsd(p<0.05) ls ls ls ls ls ls ls ls
CV(%) 12 8 12 8 13 9 5 7
F. Prob Interasaun 0.56 0.58 0.92 0.78 0.33 0.72 0.07 0.58
Lsd (p <0.05) ls ls ls ls ls ls ls ls
Iha estasaun peskiza Aileu, hatudu katak laiha impaktu signifikativu husi uza adubu
oin rua (nitrojéniu no fósforu) ba komponente hotu. Observa mos katak laiha interasaun ba
kada komponente hotu iha estasaun peskiza Aileu iha tempu udan (Tabela 141).
174
Tabela 141. Rezultadu produsaun batar agronomia tempu udan husi estasaun peskiza Aileu,
2013-14
Variedade Fatór Nível Prod. (t/ha) Hun/m2 Fulin/hun Musan/fulin
Todan
musan
100 (g)
Sele 0N 0.83 3.507 0.731 98.2 24.82
Sele 15N 0.89 3.422 0.766 105.6 24.44
Sele Nitrojéniu 30N 0.89 3.478 0.692 103.8 26.73
Sele 60N 0.84 3.581 0.691 104.2 25.68
Sele 120N 0.68 3.152 0.67 107.5 25.25
F.Prob 0.903 0.462 0.486 0.994 0.269
LSD(p<0.05) ls ls ls ls ls
Sele
0P 0.745 3.384 0.715 95.2 24.98
Sele Fósforu 20P 0.856 3.347 0.731 104.8 26.2
Sele 40P 0.869 3.553 0.684 111.6 24.97
F.Prob. 0.77 0.51 0.578 0.593 0.249
LSD (p<0.05) ls ls ls ls ls
CV(%) 62 15 17 42 9
F.Prob. interasaun 0.873 0.52 0.288 0.977 0.423
Rezumu Tratamentu Nitrojéniu Fósforu Komentáriu
Aileu - - Maske uza nitrojéniu ho fósforu la fó impaktu ba
produsaun batar sele, maibé iha parte seluk rai
ne‟ebé halo peskiza ba rai refere pH menus (Asam)
Betano Udan + + Uza adubu nitrojéniu ho doze 30kg fó nia impaktu
produsaun 2.2-3 t/ha no mos fósforu ho doze 40 kg
fó nia produsaun 2.2-3 t/ha.
Betano Bailoro + - Uza adubu nitrojéniu ho doze 60kg 2.2-3.0 ba
fósforu la fo impaktu ba produsaun batar
Loes Udan - - Uza adubu nitrojéniu ho fósforu la fó impaktu ba
produsaun batar tanba rai refere tinan antes kuda
lehe
Loes Bailoro - - Uza adubu nitrojéniu ho fósforu la fó impaktu ba
produsaun batar tanba rai refere tinan antes kuda
lehe
Ululefa Udan + - Uza adubu nitrojéniu ho doze 60kg fó nia impaktu
produsaun 3.7-5 t/ha maibé fósforu la fó impaktu
Konkluzaun
Teste replikadu batar agronomia ne‟ebé hala‟o iha sentru peskiza fatin 4 em jerál
uza adubu fósforu la fó impaktu ba produsaun batar, so iha sentru Betano tempu udan, maibé
ba adubu nitrojéniu iha impaktu uitoan hanesan iha sentru Betano tempu udan ho bailoro no
estasaun Ululefa. Iha sentru peskiza Loes adubu oin rua ne‟e uza la iha impaktu ba époka rua
(udan no bailoro) tanba iha fatin refere tinan antes uza ba peskiza lehe (leguminosa) entaun
rai refere iha ona nitrojéniu. Iha estasaun peskiza Aileu aplika mos adubu oin rua la fó
impaktu ba produsaun batar tanba rai ne‟ebé hala‟o peskiza ba pH menus tebes.
175
5.3 Impaktu habou rai ba rezultadu produsaun fehuk
midar variedade oin-oin, 2014
Prepara husi: Inácio Savio Pereira
Introdusaun
Fehuk midar (Ipomea batatas, L.) (Lamb.) ne‟ebé programa SoL introdus hodi teste
husi Centre for International Potato (CIP) liu husi edifisiu rejionál iha Indonézia ne‟ebé
estabelese iha tinan sanulu resin liu ba. Teste agronomia fehuk midar ne‟ebé hala‟o ona
durante ne‟e ba variedade oin haat inklui lokál husi Viqueque no Baucau (kór roxu). Teste ida
ne‟e atu fasilita selesaun variedade oin tolu ne‟ebé lansa ona iha tinan 2007 (CIP 06 ho naran
Hohrae 3), CIP 72 no CIP 83 inklui lokál Viqueque no Baucau roxu. Fehuk midar hanesan ai-
horis importante ida ba agrikultór sira iha Timor-Leste. Fehuk midar ne‟e tuir istória dahuluk
lori husi España no kuaze haleu mundu liu-liu iha Ázia hanesan Japaun, Filipina, Indonézia
inklui mos Timor- Leste (Rukmana, 1997). Fehuk midar ne‟e iha importánsia ne‟ebé bo‟ot no
liu-liu karboidratu tanba ne‟e sai ai-han alternativa depois de foos no batar. Iha Timor-Leste,
maneira kuda fehuk midar sei uja prátika tradisionál ne‟ebé iha, no iha agrikultór balu mak
kuda fehuk midar sei kuda kahur ho batar (kuda iha ai-horis batar nia leet), ai-farina nsst.
Fehuk midar mos iha potensia kona-ba hasa‟e kresimentu ekonomia ne‟ebé bo‟ot iha área
merkadoria depois foos nsst. Peskiza ne‟e hala‟o ho objetivu atu buka hatene impaktu habou
rai ba fehuk midar nia hun no husi kada variedade ne‟eb‟e teste. Atu buka hatene habou rai
dala hira no variedade ida ne‟ebé mak bele fó produsaun no kualidade di‟ak liu no rezisténsia
ba moras no peste.
Peskiza ne‟e uza dezeñu hanesan Two Way Factorials in randomize (Dezeñu
Randomiza Grupu (RAK= rancangan acak kelompok) ba fatór rua iha replikasaun tolu.
Fatór dahuluk Habou rai (B); La habou rai (B0), Habou rai dala ida (B1), Habou rai dala rua
(B2). Fatór daruak variedade (V) iha oin haat; CIP83 (V1), Hohrae3 (V2), CIP 72 (V3) no
mos lokál roxu Baucau (V4).
Bazeia ba dadus ne‟ebé analiza ba variasaun hatudu katak kombinasaun frekuénsia
habou rai ho variedade laiha signifikativa entre fatór rua ba komponente produsaun hotu.
Maibé, variedade mesak hatudu iha signifikativa. Variedade CIP72 fó rezultadu produsaun
(32 t/ha) aas liu variedade sira seluk. Tuir fali CIP83 ho produsaun 27 t/ha. Variedade lokál
roxu Baucau fó rezultadu produsaun ne‟ebé ki‟ik liu 12.4 t/ha entre variedade hotu.
Habou rai la fó impaktu ba produsaun. Observasaun kona-ba persentajen peste Cylas
formicarius ataka fehuk isin hatudu laiha diferente signifikativa, mezmu nune‟e CIP83
hatudu aas liu uitoan mas iha deit 18.5% no persentajen di‟ak mak 81.5% tanba ne‟e em jerál
tama iha kategoria di‟ak hotu iha kontestu reziste ba pesti esraga. Observa katak, iha
variedade tolu mak persentajen peste ataka isin <14% mak CIP72 (hetan ataka 8.7%),
Hohrae3 (hetan ataka 12.7%) no lokál (hetan ataka 13.5%).
Objetivu
Teste ida ne‟e hala‟o ho objetivu atu buka hatene impaktu habou rai ba fehuk midar
nia hun hodi hasa‟e rezultadu isin husi variedade oin-oin. Atu buka hatene habou rai dala hira
no variedade ida ne‟ebé mak produsaun no kualidade di‟ak liu no rezisténsia ba peste (Cylas
formicarius).
176
Hipoteza
Peskiza ida ne‟e implementa atu prova ipoteza katak; la habou (hasa‟e) rai ho uza
variedade lokál sei fó kualidade no rezultadu produsaun menus. Habou rai dala rua ho uza
variedade CIP83 sei fó kualidade no produsaun di‟ak.
Metodolojia peskiza
Tempu no fatin peskiza
Peskiza ida ne‟e hala‟o kada tinan no ba tinan 2014 nian kuda iha data 21 de Janeiru
2014 no kolleita iha data 24 de Jullu 2014. Total loron ne‟ebé fehuk midar fó isin mak entre
loron 120 to‟o 160, inklui mos variedade lokál. Tuir loloos, fehuk midar bele fó isin la to‟o
loron 120, maibé tanba udan been la fornese di‟ak entaun fehuk fó isin tarde uitoan. Peskiza
ida ne‟e implementa iha aldeia Loho, suco Uma-Uain Karik, posto adm. Viqueque vila,
munisípiu Viqueuqe. Peskiza agronomia ida ne‟e uza dezeñu two way randomized in blocks
(blok acak kelompok) ho replikasaun tolu, medida kantreru 3.5m x 3.5m. Kuda fehuk midar
kain ida kada rai kuak ho distánsia kuda 50cm x 50cm. Teste ne‟e la uza be‟e irigasaun katak
la rega no mos la tau adubu ruma. Teste ne‟e hala‟o iha fatin ho elevasaun 10m husi nível tasi
no longtitude (-8.56161), latitude (-125.17563).
Materiál no ekipamentu
Materiál no ekipamentu ne‟ebé uza mak; au ho ai, akar kelen, kanuru suru rai, katana,
martelu, metru, kalen sapa, lapijeira, kadernu, regua, dasin bo‟ot no ki‟ik, GPS, pH rai test
kit, tali rafia, arame, alkati, pregu, fini fehuk midar kain nsst.
Dezeñu ne‟ebé uza
Dezeñu ne‟ebé uza mak Two Way Factorial in randomized (Rancangan Acak
Kelompok) ba fatór rua iha replikasaun tolu. Fatór dahuluk habou rai (B); la habou rai (B0),
habou rai dala ida (B1) no habou rai dala rua (B2). Fatór daruak variedade (V), ne‟ebé iha
nível haat; CIP83 (V1), Hohrae3 (V2), CIP72 (V3) no lokál Baucau (V4). Ho kombinasaun
tratamentu haktuir iha Tabela 142 tuir mai.
Tabela 142. Kombinasaun tratamentu iha teste ida ne‟e B/V V1 V2 V3 V4
B0 B0V1 B0V2 B0V3 B0V4
B1 B1V1 B1V2 B1V3 B1V4
B2 B2V1 B2V2 B2V3 B2V4
Observasaun
Observasaun ne‟ebé hala‟o iha teste ida ne‟e mak hanesan tuir mai;
1. Sura populasaun ai-horis (foin moris) no tempu kolleita
2. Observa kona-ba persentu moras no peste ataka ai-horis
3. Sura isin iha kada fehuk kain ne‟ebé dolar iha kada kantreru
4. Sura isin ne‟ebé iha kada hun
5. Sura isin ne‟ebé aat husi kada kantreru
6. Sura isin di‟ak husi kada kantreru
7. Todan isin aat husi kada kantreru (kg) tanba hetan estraga husi peste (Cylas
formicarius)
8. Tetu todan isin di‟ak husi kada kantreru (kg)
9. Produsaun (t/ha) husi kada variedade
10. Todan isin ida (g) ba kada variedade
177
Rezultadu no informasaun peskiza
Variedade
Analiza variasaun hatudu katak iha diferente signifikativa entre variedade ba
rezultadu produsaun (t/ha). Rezultadu produsaun aas liu entre variedade hotu mak hetan iha
variedade CIP72 (32 t/ha) no menus liu hetan iha variedade lokál roxu Baucau (12.4 t/ha)
(Tabela 143). Rezultadu analiza kona-ba komponente produsaun hatudu katak laiha diferente
signikativa husi densidade (hun/m2) no persentu isin di‟ak ba rezultadu produsaun (t/ha).
Komponente produsaun seluk hanesan isin kada hun, todan isin ida no persentu isin aat
hatudu diferente signifikativa.
Tabela 143 .Rezultadu produsaun husi variedade fehuk midar oin haat, 2013-14
Variedade Prod. (t/ha) Densidade
(hun/m2)
Isin kada
hun
Todan isin ida
(kg) % Isin aat % Isin di’ak
CIP83 27.0a 2.80 4.5a 0.23a 18.5a 81.5
Hoh3 25.9a 2.59 5.0a 0.21a 12.7b 87.3
CIP72 32.0a 2.27 7.4b 0.19a 8.7b 83.0
Lokál Baucau 12.4b 2.53 4.2a 0.12b 13.5b 86.5
F.Prob. 0.004 0.379 <.001 0.006 0.014 0.784
Lsd (p<0.05) 10.13 ls 1.433 0.06 5.58 ls
CV (%) 43 25 27 33 43 16
Variedade CIP72 ne‟ebé hatudu rezultadu produsaun (t/ha) aas liu variedade sira
seluk tanba suporta husi nia isin kada hun ne‟ebé barak (7.4) no bo‟ot. Iha diferente ne‟ebé
bo‟ot tebes se karik kompara ho lokál Baucau ne‟ebé ho deit númeru isin kada hun (4.2) no
mos ladún bo‟ot. Todan kada isin hatudu katak variedade CIP83 mak bo‟ot liu ho todan
0.23kg kada isin no menus liu observa iha lokál Baucau ho todan 0.12kg deit. Kona-ba
persentu pesti ataka fehuk isin la hatudu iha diferente signifikativa entre variedade hotu,
maibé entre variedade ataka barak liu hetan iha CIP83 (18.5%) no ataka menus liu hetan iha
CIP72 (8.7%).
Iha Figura 53 hatudu kona-ba korelasaun entre komponente produsaun no rezultadu
produsaun (t/ha). Observa katak produsaun (t/ha) no komponente produsaun isin kada hun iha
korelasaun signifikativa. Wainhira isin kada hun barak ho kualidade isin ne‟ebé di‟ak fó
produsaun ne‟ebé di‟ak mos. Nune‟e mos produsaun (t/ha) no komponente produsaun todan
kada isin ida iha korelasaun signifikativa. Wainhira todan kada isin ida ho todan ne‟ebé bo‟ot
produsaun mos sa‟e.
R² = 0.5304
0
5
10
15
20
25
30
35
0 2 4 6 8
Pro
du
sau
n (
t/h
a)
Isin kada hun
R² = 0.7002
0
5
10
15
20
25
30
35
0.00 0.10 0.20 0.30
Pro
du
sau
n (
t/h
a)
Todan kada isin ida (kg)
178
Figure 54. Korelasaun produsaun ho komponente produsaun
Habou rai
Habou rai nu‟udar tékniku ida hodi hadi‟a kualidade fehuk isin katak bele proteje
fehuk isin husi peste nune‟e mos hasa‟e kualidade produsaun fehuk. Mezmu nune‟e,
tratamentu habou rai iha teste ida ne‟e la hatudu diferente signifikativa ba komponente
produsaun hotu no rezultadu produsaun (t/ha) (Tabela 144).
Tabela 144. Rezultadu husi frekuénsia habou rai ba komponente no rezultadu produsaun
entre variedade ne‟ebé teste iha tinan, 2013-14
Frek.habou rai Prod. (t/ha) Densidade
(hun/m2)
Isin kada
hun
Todan isin ida
(kg) % isin aat % isin di’ak
La Habou 23.2 2.69 5.3 0.17 15.88 84.1
Dala ida 24.2 2.36 5.5 0.19 11.85 82.0
Dala rua 25.5 2.59 5.0 0.19 12.32 87.7
F.Prob. 0.865 0.446 0.703 0.398 0.19 0.598
Lsd (p<0.05) ls ls ls ls ls ls
CV (%) 43 25 27 33 43 16
To‟os na‟in sira-nia opiniaun
Tuir to‟os na‟in sira katak; wainhira ita habou rai ba fehuk hun, sei produs fehuk isin
ne‟ebé bo‟ot mas sei iha deit parte hun. Se karik ita atu lori ba fa‟an entaun fehuk isin ne‟ebé
bo‟ot bele folin iha merkadu bainhira tempu bazar, tanba haree husi kualidade fehuk isin
ne‟ebé di‟ak. Habou rai ba ai-horis nia hun la‟os deit variedade introdus maibé ba lokál mos
hanesan katak hotu-hotu tuir tratamentu ne‟ebé iha. Habou rai ba ai-horis fehuk nia hun di‟ak
tanba bele salva fehuk isin husi peste ne‟ebé bele ataka husi liur. Iha mos desvantajen mak
wainhira ita kolleita tarde fehuk isin iha rai laran bele hetan ataka husi peste tanba variedade
introdus ladún iha rezisténsia di‟ak ba peste (Cylas formicarius). Fehuk dikin husi variedade
introdus ne‟e bainhira ku‟u halo modo han sente gostu loos no midar liu-liu variedade CIP72
tanba nia tahan hanesan mos ho kangkung. Koko ona da‟an hamutuk ho supermi no han sente
furak loos, haktuir to‟os na‟in Lourenço da Costa Soares iha tinan 2012-14.
Konkluzaun
Bazeia ba dadus ne‟ebé analiza ba variasaun katak kombinasaun frekuénsia habou rai
ho variedade laiha interasaun entre fatór rua ba komponente produsaun hotu. Variedade
CIP72 fó rezultadu produsaun aas ho rezultadu produsaun 32 t/ha no mos CIP83 ho
produsaun 27 t/ha. Variedade lokál roxu Baucau nu‟udar ida ne‟ebé fó rezultadu produsaun
ki‟ik liu (12.4 t/ha). Bazeia ba persentajen peste Cylas formicarius estraga hatudu katak entre
variedade hotu la hatudu diferente signifikativa. Variedade oin tolu hetan estraga husi peste
Cylas formicarius maizumenus entre 8-18 %.
Rekomendasaun
Bazeia ba dadus peskiza durante tinan rua nia laran hatudu katak laiha diferente
signifikativa ne‟ebé oberva kona-ba impaktu husi tékniku habou rai ho variedade nune‟e mos
laiha interasaun entre fatór rua ne‟e. Observasaun kona-ba habou rai hatudu katak la fó
impaktu hasa‟e produsaun fehuk midar tuir buat ne‟ebé to‟os na‟in sira hanoin. Habou rai so
bele ajuda fó fehuk isin iha parte hun deit. Informasaun seluk ne‟ebé konsidera hanesan mos
indikadór ba produsaun fehuk midar durante teste iha tinan 2012-13 hatudu katak rezultadu
menus liu tanba udan bo‟ot entaun kolleita tarde tanba ne‟e fó impaktu ba fehuk isin sai
dodok no balun hetan estraga husi peste naran (Cylas formicarius). Enkuantu iha tinan teste
2013-14, produsaun fehuk midar sa‟e aas tanba kondisaun klíma di‟ak no fehuk isin la hetan
179
estraga husi pesti nune‟e mos la sai dodok. Peskiza ne‟e hala‟o ona durante tinan rua, maibé
observa katak laiha signifikativa entre fatór rua. Tanba ne‟e, rekomenda atu hala‟o peskiza
hodi koko fatór seluk atu bele haree fila-fali nia impaktu interasaun ne‟e oinsa.
Aneksu
Figura 55. Dezeñu fatin kantreru Estrada Bo‟ot
4 Km
54.5 m
Column
/
Koluna
Replikasaun I
Replikasaun II
Replikasaun III
1 B2V
1
B0V
2
B2V
2
B1V
4
B1V
4
B1V
2
B2V
3
B2V
2
B1V
1
B0V
3
B2V
4
B1V
3
2 B0V
1
B1V
3
B0V
3
B1V
2
B0V
2
B2V
4
B1V
1
B2V
1
B2V
3
B1V
2
B0V
1
B0V
4
3 B2V
3
B0V
4
B1V
1
B2V
4
B1V
3
B0V
3
B0V
4
B0V
1
B1V
4
B2V
1
B2V
2
B0V
2
Liña/
row A B C D E F G H I J K L
12 m
N
Distánsia kuda = 50 cm x50 cm
Medida kantreru = 3.5 mx 3.5m (12.25 m2)
Distánsia kada replikasaun = 0.8m
Distansa kada kantreru = 0.5m
Total kantreru = 36 plots
Total área (54.5 m x12m) = 650.4 m2
Total ai-horis kada kantreru = 49 populasaun x 36 kantadeiru
= 1764 populasaun
Total fini husi variedade 4 = 1764 populasaun
Figura 56. Órariu/tempu implementasaun atividade peskiza
Tabela 145. Tempu hala‟o atividade peskiza fehuk midar, 2013-14
No
Atividade
Fulan
Dec-13 Jan-14 Feb-14 Mar-14 Abríl-14 Maiu-14 Juñu-14 Jullu-14 Aug-14
1 Hamoos no fila rai ***
2 Kuda fehuk midar **
3 Observasaun ** *** *** *** *** ***
4 Habou rai * **
5 Kolleita ***
6 Rekolla dadus ***
7 Analiza dadus ***
8 Hakerek relatóriu ***
180
5.4 Impaktu tempu muda viveiru no kuantidade hare oan
bele hasa‟e produsaun hare
Prepara husi; Tobias Moniz Vicente
Introdusaun
Hare (Oryza sativa L.) nu‟udar ai-horis ida ne‟ebé la‟os foun iha Timor-Leste tanba
ema koñese dezde tempu uluk kedas. Iha Timor-Leste, hare konsidera hanesan ai-han
importante no primeiru entre alimentar hotu ne‟ebé iha. Tuir maneira tradisionál nian, antes
atu sai foos presiza fai uluk para hamoos nia kulit hafoin mak bele tein hodi konsumu. Foos
kontem nutrisaun hanesan; karbohidratu, proteina, vitamina B1, B6, B12, no mos mineral ba
ita nia saúde.
Iha Timor-Leste, hare nu‟udar ai-han importante ida ba komunidade tanba kuaze ema
hotu-hotu konsumu foos (etu) loroloron. Em jerál to‟os ka natar na‟in sira iha Timor-Leste
koñese katak ai-horis hare iha típu rua; mak hare rai maran no hare natar. Hare rai maran la
presiza bee ne‟ebé barak; maibé hare natar presiza fó manutensaun irigasaun ne‟ebé di‟ak ka
udan been ne‟ebé naton hodi nune‟e bele suporta hare natar nia moris. Iha mos fatór barak
mak afeta hare nia moris hanesan hare fini i nune‟e mos tékniku ne‟ebé agrikultór sira utiliza.
Em jerál produsaun ba hare variedade lokál kada tinan hatudu katak agrikultór produs 2.8 t/ha
(Relatóriu Peskiza Anuál 2010) hare bele produs iha altitude 100-1500m aas husi tasi, presiza
manutensaun ne‟ebé di‟ak husi natar na‟in hanesan hatama bee durante tempu moris, troka
bee kada semana no fokit/hamoos du‟ut.
Mezmu ai-horis ida ne‟e importante iha Timor-Leste, agrikultór sira tinan-tinan sei
hasoru bebeik difikuldade balu hanesan sei uza fini hare ne‟ebé ladún iha kualidade di‟ak
tanba tinan barak ona nunka troka no sei nafatin aplika tékniku kuda hare tuir sistema
tradisionál nian i nune‟e mos seidauk tau atensaun ba manutensaun ho másimu. Bazeia ba
problema ne‟ebé agrikultór sira infrenta relasiona ho intensaun atu troka variedade hodi
hasa‟e produsaun hare, peskizadór sira iha interese ho laran luak hodi fó solusaun ba
agrikultór sira iha baze kona-ba sistema ICM, SRI no durasaun loron halo viveirus ne‟ebé
di‟ak liu hodi hasa‟e produsaun. Iha estasaun peskiza Maliana, hala‟o ona peskiza agrónomia
kona-ba hare uza variedade Nakroma, ne‟ebé existe ona iha Timor-Leste durante tinan hitu
depois de fó sai/halo lansamentu iha tinan 2007 liu husi Ministériu da Agrikultura e Peskas
(MAP).
Objetivu
Atu aplika sistema agronomia ne‟ebé di‟ak hodi hetan produsaun aas no fornese fini
kualidade di‟ak ba agrikultór sira hodi hametin seguransa ai-han iha rai laran. Atu oferese
opsaun tempu halo viveirus ba agrikultór sira.
Teste hare agrónomia, 2014
Teste agrónomia hare irigasaun ne‟e hala‟o iha estasaun peskiza Raimaten-Maliana
munisípiu Bobonaro. Teste ne‟e sukat efeitu husi durasaun/idade viveirus no númeru hare-
oan kada rai kuak ba rezultadu produsaun husi hare variedade Nakroma. Teste ida ne‟e
nu‟udar implementasaun husi sistema balu ne‟ebé rekomenda mak hanesan SRI (System of
Rice Intensification). Sistema ida ne‟e hetan rekomendasaun husi MAP ka programa sira
seluk ne‟ebé suporta hasa‟e produsaun hare iha Timor-Leste. Matadalan SRI Timor-Leste
nian kona-ba transplantasaun viveirus hare-oan no densidade planta ne‟ebé menus ho viveirus
hare hun ida kada rai kuak (Deichert, Barro Noltze, 2009). Teste agrónomia tinan 2013 avalia
efikásia husi rekomendasaun oin rua ne‟ebé iha.
181
Metodolojia
Fatin no tempu
Teste ne‟e hala‟o iha fatin peskiza estasaun Raimaten suco Odomau, postu adm.
Maliana, munisípiu Bobonaro ho nia aas elevasaun 300m husi tasi. Teste ne‟e hahu hala‟o
husi fulan Fevereiru to‟o Juñu 2014 (tempu udan) no data kuda bazeia ba tratamentu ne‟ebé
iha.
Fini no materiál
Iha teste ne‟e uza fini hare variedade Nakroma. Materiál ne‟ebé uza mak; kanuru, tali
rafia, lívru, metru, sapa hodi hakerek kantreru naran, dasin 100 (kg), dasin 100 (g), saku
mamuk, nsst.
Dezeñu ne‟ebé uza iha teste ne‟e
Dezena ne‟ebé uza iha teste mak; RAK (Rancangan Acak kelompok faktorial) ho
replikasaun tolu, ne‟ebé idaidak ho nia fatór mak hanesan: Fatór dahuluk loron viveirus (L)
ho nia nível; L1 = loron 14, L2 = loron 20 no L3= loron 30. Fatór daruak mak; distánsia kuda
(D) ho nia nível; D1 = 20cm x 20cm, D2 = 20cm x 25cm no D3 = 20cm x 30cm.
Kombinasaun ba tratamentu rua hamutuk sia ne‟ebé replika iha bloku tolu ho total kantreru
27.
Tabela 146. Tratamentu ba teste hare agronomia, 2014
Distánsia kuda
Loron viveirus
14 20 30
20cm x 20cm L1D1 L2D1 L3D1
25cm x 25cm L1D2 L2D2 L3D2
20cm x 30cm L1D3 L2D3 L3D3
Pasu atividade peskiza
Halo viveirus
Molok atu muda hare oan ka kuda, presiza prepara uluk viveirus tuir tratamentu
ne‟ebé iha.
Prepara fatin
Fatin ne‟ebé atu uza hodi halo teste presiza fila rai dala rua (grade) no hamoos ka halo
kabubu ho objetivu para rai sai mamar no dodok.
Kuda hare
Kuda hare fini bazeia ba nia tratamentu ne‟ebé mensiona, muda hare oan ba fatin teste
no kuda hun 1-2 kada rai kuak.
Manutensaun
Kuda fila-fali hare oan ne‟ebé mate, hamoos du‟ut kada semana rua no observa peste
no moras ne‟ebé ataka ai-horis, rega uza pestisida ba ai-horis ne‟ebé hetan ataka husi moras
no peste.
Observasaun no sukat variavel ai-horis
Aas ai-horis (cm); sukat ai-horis nia aas husi rai leten to‟o nia tutun uza metru kada
semana rua, uza amostra/sample ai horis husi kada kantreru.
182
Hare nia tahan
Sura hare nia tahan ne‟ebé foin moris ka mosu kada semana rua (visual) ba ai-horis
kada amostra/sample iha kantreru laran
Hare nia oan
Sura hare nia oan ne‟ebé foin moris ka mosu kada semana rua (visual) ba ai-horis
kada sample iha kantreru laran
Total ai-horis ikus
Sura total ai-horis (visual) ne‟ebé konsege kolleita kada kantreru
Aas ai-horis ikus (cm)
Sukat aas ai-horis ikus uza metru kada kantreru molok atu kolleita.
Todan bokon fo‟er (kg)
Tetu todan bokon ho boen kada kantreru
Todan bokon moos (kg); Tetu todan bokon moos ne‟ebé hamoos ona boen
Todan maran (kg)
Tetu todan maran ne‟ebé habai ona iha loro laran durante loron 3-4 no mos koko
persentu bee (%) ho moisture meter.
Todan musan 100 (gr)
Tetu todan musan 100 hodi konverte no hatene todan kada variedade (g).
Dadus husi teste ne‟e hotu analiza uza programa GenStat Discovery ed.16. Atu hatene
katak iha efetu signifikativa ka la‟e entre tratamentu uza two way ANOVA hodi prova.
Rezultadu
Rezultadu husi esperimetu ne‟e hatudu iha Tabela 147. Iha komponenente balu
hutudu iha diferente signifikativa mak komponente produsaun (t/ha) no todan musan 100 (g)
iha tinan 2012 tempu udan no bailoro no komponente aas ai-horis ikus. Iha tinan 2013 tempu
udan no bailoro mos hanesan katak hatudu iha diferente signifikativa ne‟ebé aas entre
komponente produsaun (t/ha) no aas ai-horis ikus. Iha tinan 2014 tempu udan komponente
produaun (t/ha) hatudu diferente signifikativa ne‟ebé aas. Maioria observa katak rezultadu
produsaun (t/ha) di‟ak iha kada observasaun. Observa mos katak iha interasaun entre
komponente todan musan 100 (g) iha tinan 2012 no mos 2013 iha tempu ne‟ebé hanesan;
maibé, laiha interasaun signifikativa entre fatór rua ne‟ebé halo teste. Informasaun hirak ne‟e
observa bazeia ba valór husi f. probabilidade (F. Probability).
183
Tabela 147. Durasaun loron viveirus ho distánsia kuda iha esperimentu hare agronomia,
SPR-Maliana, 2014
F. Prob.
Fatór
(númeru
modalidad
e)
2012 TU 2012 TB 2013 TU 2013 TB 2014 TU
Produ
saun
(t/
ha)
Todan
musan
100 (g)
As
ai-
hori
s
ikus
(cm)
Prod
usau
n (t/
ha)
Todan
musan
100 (g)
As
ai-
hor
is
ikus
(cm
)
Produ
saun
(t/
ha)
Toda
n
musa
n 100
(g)
As
ai-
horis
ikus
(cm)
Prod
usau
n (t/
ha)
Toda
n
mus
an
100
(g)
As
ai-
horis
ikus
(cm)
Prod
usau
n (t/
ha)
To
dan
mu
san
100
(g)
As
ai-
ho
ris
ik
us
(c
m)
Fatór 1;
Loron
viveirus
(3) 0.03 0.03 0.42 0.46 0.46
0.0
5 <.001 0.32
0.00
4
0.00
7 0.43
<.00
1
<.00
1
0.9
6
0.
22
Fatór 2;
Kuantidad
e hare oan
(3) 0.30 0.18 0.42 0.75 0.82
0.4
8 0.89 0.03 0.50 0.35 0.79 0.05 0.19
0.3
0
1.
00
Interasaun
(9) 0.19 0.11 0.37 0.83 0.02
0.7
8 0.09 0.75 0.60 0.07 0.25 0.03 0.08
0.3
7
1.
00
Iha Tabela 148 hatudu klaru kona-ba tendénsia produsaun aas ho komponente
produsaun ba durasaun viveirus ho loron 14 kompara ho loron 20 no 30. Iha fatin ne‟ebé
kuda hare ona husi viveirus ne‟ebé ho nia idade sei naton liu hatudu vantajen produsaun aas
kompara ho idade tuan liu. Wainhira observa liu husi rezultadu lsd (p<0.05), komponente
produsaun (t/ha) maioria hatudu iha diferente signifikativa husi teste agronomia dalima nia;
maibé la inklui tinan 2012 bailoro. Ida ne‟e akontese mos ba komponente seluk husi teste
tinan dahuluk to‟o 2014 tempu udan been; maibé komponente balun la‟e.
Tabela 148. Durasaun loron viveirus ho distánsia kuda iha esperimentu agronomia iha SPR-
Maliana, 2014
2012 TU 2012 TB 2013 TU 2013 TB 2014 TU
Loron
viveirus
Prod
. t/ha
Toda
n
musa
n 100
(g)
As
ai-
horis
ikus
cm
Prod
usau
n t/ha
Toda
n
musa
n 100
g
As ai-
horis
ikus
cm
Prod
usau
n
t/ha
Toda
n
musa
n 100
g
As
ai-
horis
ikus
cm
Produ
saun
t/ha
Toda
n
musa
n 100
g
As ai-
horis
ikus
cm
Pro
dus
aun
t/ha
Todan
musan
100 g
As
ai-
horis
ikus
cm
14 5.98 1.63 63.7 7.34 2.43 86.3 9.45 2.39 76.2 2.83 * 2.47 42.7
9.0
9 2.50 83.7
20 5.00 1.44 62.2 7.96 2.41 80.8 8.81 2.41 82.9 3.67 2.52 42.7
7.9
2 2.51 81.7
30 5.02 1.45 61.9 8.14 2.39 86.4 5.29 2.33 87.1 4.79 2.56 47.0
5.2
8 2.51 87.0
lsd
(P<0.0
5) 0.03 0.03 0.42 0.46 0.46 0.05
<.00
1 0.32
0.00
4 0.01 0.43 <.001
<.0
01 0.96 0.22
*; Manu lin mak han barak
Konkluzaun
Teste ida ne‟e hanesan modelu teste ne‟ebé koko ona durante tinan tolu husi
DNPSE/programa Fini ba Moris, no agora hala‟o teste kontinuasaun iha tinan hirak ba oin.
Durasaun viveirus loron 14 signifikativa hatudu rezultadu produsaun ne‟ebé aas liu kompara
ho durasaun ne‟ebé kleur liu. Distánsia kuda la hatudu iha efeitu ruma; maibé ida ne‟e presiza
184
hala‟o tan teste kontinua iha tempu oin mai. Wainhira sistema SRI ho sistema agronomia
seluk prátika ona iha agrikultór sira nia le‟et, mak sistema ne‟e sai importante atu koko
implementasaun iha baze. Esperimentasaun ida ne‟e repete fila-fali iha tinan ikus 2014 no nia
rezultadu sei inklui iha relatóriu peskiza anúal 2015 nian. Ida ne‟e sei fasilita para bele
analiza multi-tinan ne‟ebé produs rezultadu forte liu hodi koko efikásia husi rekomendasaun
sistema SRI ne‟e.
Rekomendasaun
Ba MAP/SoL sistema SRI ne‟ebé uza hodi implementa iha teste hare agronomia
hanesan durasaun viveirus loron 14 mak di‟ak liu tanba bele hasa‟e rezultadu produsaun hare.
Atu di‟ak liu ba agrikultór sira, sistema SRI ne‟e presiza aplika no kontinua iha prátika halo
natar.
185
6. Peskiza siénsia sosiál
6.1 Baze de dadus agrikultór OFDT (Buka Dadus Los)
Baze de dadus rekolla ona husi umakain agrikultór 273 ne‟ebé implementa Teste no
Demonstrasaun iha To‟os (OFDTs) durante tinan 2013-2014 hodi avalia sira-nia kondisaun
umakain relasionadu ho ai-han no ekonomia, sistema sosiál no prátika halo to‟os. Buka
Dadus Los (signifika „buka dadus ne‟ebé loloos no iha konfiansa‟) la sempre kompleta ba
kada umakain ne‟ebé partisipa.
Umakain agrikultór no partisipasaun jéneru
Umakain agrikultór sira iha Timor-Leste baibain hanesan familia ne‟ebé bo‟ot ou luan
ho nia membru umakain husi nain 3-10. Hanesan hatudu iha Tabela 149, númeru máximu
membru umakain ne‟ebé involve iha OFDT ida mak nain 25 mak hanesan (avo sira, la‟en,
fen no oan inklui familia seluk ne‟ebé hela hamutuk iha uma ida deit), no mínimu liu mak
ema nain ida deit. Tuir média, umakain OFDT sira iha munisípiu ualu iha nia membru
umakain 8.7 (~9) mak hela iha uma ida. Membru umakain hirak ne‟e baibain serbisu
hamutuk iha to‟os, ne‟ebé labarik sira haree animal no ema katuas ka ferik sira kaer serbisu
kma‟an hanesan fai, rega no buka ai sunu.
Tabela 149. Númeru membru umakain Munisípiu
Memberu
kada
umakain Aileu
Ainaro Baucau Bobonaro Ermera Liquiça Manufahi Viqueque Total
1 1 1 1 3
2 1 1 2 4 8
3 1 2 1 4 1 1 3 13
4 1 5 5 1 4 15 31
5 7 2 15 12 4 11 51
6 8 12 5 1 2 9 37
7 7 4 12 10 1 1 4 39
8 6 12 6 2 3 10 39
9 6 2 5 1 1 1 16
10 9 3 2 3 1 2 20
11 3 1 1 5
12 1 1 1 1 4
13 3 2 5
15 1 1
25 1 1
Total 46 23 68 49 3 13 11 60 273
Mezmu umakain agrikultór sira serbisu koletivamente iha operasaun to‟os, xefe da
familia hatudu nia funsaun importante iha foti desizaun ba umakain. Ida ne‟e inklui jere no
kontrolla to‟os, no deside kona-ba gastus umakain nian. Husi umakain 273, 69% mak xefia
husi mane no 31% husi feto (Tabela 150). Persentajen feto sai hanesan xefe da familia iha
tinan 2013-2014 kuaze aas liu kompara ho iha tinan 2012-2013 ne‟ebé 24% husi umakain
OFDT 143 xefia husi feto sira.
186
Tabela 150. Jéneru husi xefe da familia
Munisípiu Postu. Adm
Númeru
Total
Persentu
Feto Mane Feto Mane
Aileu Aileu vila 1 3 4 25 75
Aileu Laulara 12 11 23 52 48
Aileu Liquidoe 3 4 7 43 57
Aileu Remexio 4 8 12 33 67
Ainaro Maubisse 5 18 23 22 78
Baucau Baucau 14 16 30 47 53
Baucau Vemase 11 17 28 39 61
Baucau Venilale 2 8 10 20 80
Bobonaro Balibo 5 38 43 12 88
Bobonaro Maliana 4 2 6 67 33
Ermera Hatolia 1 2 3 33 67
Liquiça Liquiça 2 11 13 15 85
Manufahi Alas 2 5 7 29 71
Manufahi Same 1 3 4 25 75
Viqueque Ossu 8 13 21 38 62
Viqueque Viqueque 10 29 39 26 74
Total 85 188 273 31 69
Atividade iha to‟os dalabarak implementa hamutuk entre feto ho mane. Tabela 151
hatudu kada munisípiu wainhira iha tinan 2013-2014, mane ho feto serbisu hamutuk iha
kultivasaun batar no hare, no wainhira sira serbisu ketaketak. Ba OFDTs hotu-hotu, kuda
batar maioria hala‟o hamutuk (51%) no 40% husi umakain relata katak batar kuaze kuda deit
husi feto sira, no kuda husi mane 2% deit. Ba hare, kuaze kuda hamutuk entre feto no mane
(27% ou 98% husi agrikultór hare). Total númeru agrikultór ne‟ebé relata kona-ba funsaun
jéneru iha kuda batar no hare idaidak mak 251 ho 80. Iha Aileu, Ainaro, Liquiça no Manufahi
entre umakain hirak ne‟ebé hetan entrevista laiha ida mak kuda hare iha époka kuda tinan
2013-2014.
Tabela 151. Funsaun husi jéneru iha kuda batar no hare
Munisípiu
Batar Hare
Total
Hamutuk Feto Mane Hamutuk Feto Mane
N % N % N % N % N % N %
Aileu 36 78 10 22
46
Ainaro 13 59 9 41
22
Baucau 20 29 40 59 3 4 7 10 6 9
68
Bobonaro 3 6 32 65
13 27
1 2 49
Ermera
3 100
3 100
3
Liquiça
13 100
13
Manufahi 9 90 1 10
10
Viqueque 57 95
2 3 50 83
60
Total 138 51 108 40 5 2 73 27 6 2 1 0.4 271
Serbisu ekipa no asisténsia sosiál
Persentu tolunulu resin sia husi umakain OFDTs iha tinan 2013-2014 involve iha
serbisu grupu no 56% hetan asisténsia balun husi MAP, ONG sira no seluk-seluk. Tabela 152
hatudu umakain OFDT hira iha kada munisípiu ne‟ebé pertense ba grupu hirak ne‟e iha sira-
nia suco ka aldeia. Iha Ermera, umakain OFDT hotu-hotu pertense ba grupu ruma.
187
Tabela 152. Partisipasaun grupu husi umakain OFDT
Munisípiu
Grupu serbisu
Númeru
Total
Persentu
Lae Los No Yes
Aileu 28 18 46 61 39
Ainaro 1 22 23 4 96
Baucau 61 7 68 90 10
Bobonaro 37 12 49 76 24
Ermera 3 3
100
Liquiça 8 5 13 62 38
Manufahi 4 7 11 36 64
Viqueque 28 32 60 47 53
Total 167 106 273 61 39
Aleinde sira-nia involvimentu iha atividade grupu, agrikultór sira mos hetan asisténsia
husi instituisaun sira ne‟ebé serbisu iha agrikultura hanesan (ex. MAP, ONG sira no sira
seluk hanesan Igreja). Típu asisténsia ne‟ebé fornese mak inklui fini, tratór, treinamentu no
seluk-seluk. Hanesan hatudu iha Tabela 153, 56% husi agrikultór sira ne‟ebé partisipa iha
OFDTs simu típu asisténsia ida ka liu durante époka kuda tinan 2013-2014.
Tabela 153. Asisténsia simu husi umakain ne‟ebé hetan entrevista
Munisípiu
Asisténsia ne’ebé simu
Númeru
Total
Persentu
Lae Los Lae Los
Aileu 23 23 46 50 50
Ainaro 23 23
100
Baucau 37 31 68 54 46
Bobonaro 29 20 49 59 41
Ermera 1 2 3 33 67
Liquiça 12 1 13 92 8
Manufahi 1 10 11 9 91
Viqueque 18 42 60 30 70
Total 121 152 273 44 56
Kompara típu asisténsia ne‟ebé agrikultór sira simu durante époka kuda tinan 2013-
2014, estudu hatudu katak maioria agrikultór sira (55%) iha munisípiu ualu simu fini.
persentu tolunulu hetan subsídiu ba uja tratór, 12% hetan treinamentu no 4% hetan asisténsia
seluk (Tabela 154). Fontes asisténsia mak mai husi MAP (46%), MAP-ONG (30%), ONG
sira (19%) no MAP-seluk (4%) (Tabela 154).
Tabela 154. Tipu asisténsia simu husi umakain ne‟ebé hetan entrevista
Munisípiu
Típu asisténsia
Total
Fini Tratór Treinamentu Seluk
N % N % N % N %
Aileu 19 50 3 8 11 29 5 13 38
Ainaro 23 100 23
Baucau 25 47 25 47 3 6 53
Bobonaro 18 95 1 5 19
Ermera 2 100 2
Liquiça 1 100 1
Manufahi 3 19 10 63 3 19 16
Viqueque 42 47 33 37 14 16 1 1 90
Total 133 55 72 30 28 12 9 4 242
188
Tabela 155. Fonte asisténsia ne‟ebé fó ba umakain agrikultór
Munisípiu
Fontes asisténsia
Total MAP MAP-ONG ONG MAP-Seluk Seluk
N % N % N % N % N %
Aileu 4 17 12 52 6 26 1 4 23
Ainaro 1 4 3 13 19 83 23
Baucau 27 87 1 3 3 10 31
Bobonaro 13 68 3 16 3 16 19
Ermera 2 100 2
Liquiça 1 100 1
Manufahi 5 50 5 50 10
Viqueque 17 40 22 52 3 7 42
Total 70 46 46 30 28 19 6 4 1 1 151
Fini no estratéjia atu hasoru
Iha ne‟e husu ba agrikultór OFDT sira karik sira iha esperiénsia kona-ba menus fini
iha époka kuda tinan 2013-2014, no karik los maka husu ba sira kona-ba estratéjia saida mak
sira uja atu hetan fini. Ida ne‟e prinsipalmente foka ba batar fini, no 79% husi umakain OFDT
relata katak sira iha fini ne‟ebé sufisiente (Tabela 156).
21% husi agrikultór sira ne‟ebé fini la sufisiente uja estratéjia oin-oin kona-ba oinsa
atu bele hetan fini (Tabela 156). Maioria agrikultór rejolve sira-nia problema menus fini liu
husi sosa iha merkadu (75%) husu tuir ba MAP-SoL, husu ba familia sira, sosa husi familia
no iha merkadu, ONG no fini rasik.
Tabela 156. Menus esperiénsia kona-ba fini husi umakain ne‟ebé hetan entrevista
Munisípiu
Menus fini
Númeru
Total
Persentu
Lae Los Lae Los
Aileu 22 24 46 48 52
Ainaro 2 21 23 9 91
Baucau 60 7 67 90 10
Bobonaro 44 4 48 92 8
Ermera 3 3 100
Liquiça 13 13 100
Manufahi 10 1 11 91 9
Viqueque 59 1 60 98 2
Total 213 58 271 79 21
Tabela 157. Fonte fini – karik agrikultór presiza fini foun
Fonte fini
Aileu Ainaro Baucau Bobonaro Manufahi Viqueque Total
N % N % N % N % N % N % N %
Sosa iha merkadu 19 79 20 100
4 100
43 75
MAP-SoL
3 43
1 100 4 7
Husi familia 2 8
1 100
3 5
MAP munisípiu
3 43
3 5
Merkadu no familia 2 8
2 4
ONG 1 4
1 2
Fini rasik
1 14
1 2
Total respondente 24 20 7 4 1 1 57
Númeru kantreru no periódu kultivasaun
Husu ba agrikultór sira kona-ba to‟os hira mak sira kuda iha époka kuda tinan 2013-
2014. Husi umakain OFDT 268, maioria (53%) relata katak sira iha to‟os/kantreru 2-4,
agrikultór menus husi metade (47%) relata katak sira iha kantreru ida deit, no agrikultór 0.8%
deit mak relata katak sira iha kantreru 5-6 durante époka kuda tinan 2013-2014 (Tabela 158).
189
Laiha informasaun ne‟ebé disponível kona-ba medida kantreru, tanba hirak ne‟e la sukat
durante halo levantamentu.
Tabela 158. Númeru kantreru kuda husi agrikultór sira 2013-2014
Munisípiu
Númeru kantreru
Total
1 2 3 4 5 6
N % N % N % N % N % N %
Aileu 14 30 22 48 8 17 2 4
46
Ainaro 1 4 5 22 13 57 3 13 1 4
23
Baucau 31 46 32 47 5 7
68
Bobonaro 17 37 24 52 3 7 1 2
1 2 46
Ermera 1 33 2 67
3
Liquiça 8 67 4 33
12
Manufahi 9 90 1 10
10
Viqueque 44 73 16 27
60
Total 125 47 106 40 29 11 6 2 1 0.4 1 0.4 268
Iha to‟os ka kantreru barak mak uja ona durante tinan barak nia laran. Hanesan hatudu
iha Tabela 159, rua baluk tolu (2/3) husi to‟os/kantreru kuaze uja ona durante tinan 10 ou liu.
Ida ne‟e bele afeta disponibilidade nutrisaun iha rai laran. Tanba agrikultór sira kontinua uja
nafatin to‟os/kantreru ne‟ebé hanesan sem sasukat espesífiku atu hadi‟a rai nia nutrisaun, ida
ne‟e bele rezulta rai nia bokur sai menus no produsaun mos tun, ne‟ebé fó difikuldade ba
umakain atu responde ba sira-nia nesesidade ai-han rasik. Kestaun kona-ba nutrisaun rai no
durasaun uja to‟os importante tebes ba hadi‟a produsaun ai-han.
Tabela 159. Durasaun tinan uja to‟os Durasaun uja
Munisí
piu 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 >10
Tot
al
N % N % N % N % N % N % N % N % N % N % N %
Aileu 1 2 2 4 1 2 4 9 1 2 2 4 1 2 3 7 4 9 27
5
9 46
Ainaro
1
0
4
3 13
5
7 23
Baucau 5 7 3 4 7
1
0 2 3
1
0
1
5 3 4 3 4 2 3 8
1
2 25
3
7 68
Bobon
aro 3 7 2 4 1 2 1 2 1 2 2 4 36
7
8 46
Ermera 2
6
7
1
3
3 3
Liquiça 1 8 2
1
5 1 8
1 8 8
6
2 13
Manufa
hi 1
1
0 1
1
0 4
4
0 1
1
0 2
2
0
1
1
0
10
Viqueq
ue 1 2 1 2 3 5 3 5 3 5 1 2
1 2 3 5 44
7
3 60
Total 7 3
1
4 5
1
5 6
1
4 5
1
6 6 9 3 6 2 4 1 4 1
2
5 9
15
4
5
7 268
Rendimentu
Rendimentu husi agrikultór ne‟ebé hetan entrevista durante tinan 2013-2014 mak mai
husi atividade oin-oin. Hanesan hatudu iha Tabela 160, agrikultór sira halo atividade oin-oin
atu hatama reseita ba umakain ne‟ebé maioria kuaze husi hakiak animal (55%), kuda ai-horis
no halo plantasaun (42%). Restu hetan husi halo serbisu iha liur (18%) no halo negósiu
kikoan hanesan fa‟an ai-sunu (11%), loke kios (4%), fa‟an mina (1%) no serbisu ba kompaña
(0.4%). Montante média ne‟ebé agrikultór sira simu husi fa‟an animal mak $ 268; husi fa‟an
190
produtu $ 114 no husi plantasaun $ 132. Hetan husi halo serbisu iha liur mak $ 334, loke kios
$ 250, fa‟an ai-sunu $ 57, husi serbisu iha kompaña no fa‟an mina idaidak mak $ 250 no $
413. Aleinde fontes hirak iha leten, agrikultór balun (12%) mos hetan rendimentu husi osan
pension selu husi governu ne‟ebé konta ba média $ 779 (Tabela 160).
Tabela 160. Fonte rendimentu Fonte
rendiment
u
Aileu Ainaro
Bauca
u
Bobonar
o Ermera Liquiça
Manufah
i
Viquequ
e Total
N % N % N % N % N % N % N % N % N %
Pekuária
3
8
8
3
1
1 48
2
3
3
4 24 49 2 67 10 77 7 64 36 60
15
1 55
Alimentár 5
1
1
2
3
10
0
3
0
4
4 10 20 3
10
0 5 38 6 55 33 55
11
5 42
Plantasau
n
2
2
4
8
2
3
10
0
1
7
2
5 4 8
48 80
11
4 42
Peska
1
1
2
4
1
3 57 5 7 13 27
2 15 2 18 4 7 50 18
Pensionist
a 4 9 7 30 4 6 14 29
1 8 3 27 1 2 34 12
Serbisu 7
1
5
1 1 3 6
1 8
12 4
Ai sunu 2 4 5 22
1 8 1 9 2 3 11 4
Kios
1 2
2 3 3 1
Fa‟an
mina
1 2
1 9
2 1
Kompaña
1 2
1 0.4
N 46 23 68 49 3 13 11 60 273
Tabela 161. Montante osan ne‟ebé simu husi kada atividade
Munisípi
u
Montante simu husi
Pensionist
a
Min
a
Serbis
u
Pekuári
a
Kio
s
Kompañ
a
Pesk
a
Alimentá
r
Plantasau
n
Ai
sunu
Aileu 529 168 252 534 54 225 71
Ainaro 195 158 141 160 86 211
Baucau 283 270 243 180 181 50
Bobonar
o 1452
100
0 639 539 250 108 186 44
Ermera 100 220
Liquiça 150 200 196 20 38 10
Manufah
i 360 650 411 15 200 248
Viquequ
e 298 120 320 161 425 62 26
Média 779 413 334 268 250 250 200 114 132 57
Ai-horis
Ai-horis haatnulu resin tolu (la inklui sira seluk = 4%) kuda ona husi umakain OFDTs
sira iha munisípiu ualu durante époka kuda tinan 2013-2014 (Tabela 162). Ai-horis sira
ne‟ebé identifika mak hanesan aiata, sabaraka, koto, forekeli, jambua, kaju, toad (modo
tahan), koto nani, mahoni no markujas. Mezmu nune‟e, maioria agrikultór sira kuda batar (85
%), ai-farina (77%), fehuk midar (73 %), lakeru (58%), kontas (54 %) no batar lais ho foretali
(idaidak 48%) hanesan ai-horis prinsipál iha sira-nia to‟os enkuantu hare irigasaun no hare rai
maran kultiva deit husi umakain 21% no 11% .
Aleinde ai-horis sira ne‟ebé mensiona iha leten, agrikultór sira iha munisípiu ualu mos
kuda koto ho ai-han fuik hanesan parte ida husi sira-nia operasaun to‟os. Koto ka fore hirak
ne‟e mak hanesan fore tali (48%), koto mean, fore-mungu (idaidak 19%) no fore-metan
(Phaseolus vulgaris) (6%) enkuantu ai-han fuik mak hanesan kumbili (29%), singkumas
191
(20%), maek (18%) no lehe (11%) (Tabela 162). Aleinde ai-horis hirak iha leten, agrikultór
sira mos kuda ai-fuan no modo (has, sabaraka, bayam, tomate, ai-manas no mostarda) para
bele fa‟an no konsume iha umakain.
Tabela 162. Ai-horis kuda iha to‟os agrikultór ne‟ebé hetan entrevista Inglés Tetum Latin Númeru Persentu
Maize Batar bo‟ot Zea mays L. 231 85%
Cassava Aifarina Manihot esculenta Cranz 211 77%
Sweet Potato Fehuk midar Ipomea batatas L. 200 73%
Pumpkin Lakero Cucurbita spp 159 58%
Taro Talas Colocasia esculenta 147 54%
Early maize Batar lais Zea mays L. 132 48%
String bean Foretalin Phaseolus vulgaris 130 48%
Arrowroot Kontas Maranta arundinacea 102 37%
Cucumber Pipinhu Cucumis sativus 101 37%
Yam Kumbili Dioscorea spp. 79 29%
Peanut Fore-rai Arachis hypogaea L. 74 27%
Irrigated rice Hare irigasaun Oryzasativa L. 56 21%
Jicama Singkumas Pachyrhizus erosus 55 20%
Mung Bean Fore-mungu Vigna radiata 53 19%
Red Bean Koto Phaseolus vulgaris 51 19%
Elephant Foot Yam Maek Amorphophallus paeoniifolius 49 18%
Papaya Aidila Carica papaya 42 15%
Sorghum Bata rain as Sorghum bicolour 40 15%
Irish potato Fehuk ropa Solanum tubersosum L. 35 13%
Upland rice Hare rai maran Oryzasativa L. 30 11%
Velvet bean Lehe Mucuna pruriens 29 11%
Banana Hudi Musa sapientum fixa 29 11%
Coconut Nu‟u Cocos nucifera 26 10%
Eggplant Brinjela Solanum melongena 19 7%
Chili Aimanas Capsicum sp. 18 7%
Pigeon pea Tunis Cajanus cajan 18 7%
Black turtle bean Fore metan Phaseolus vulgaris 16 6%
Other maize Batar seluk Zea mays L. 10 4%
Wing bean Duhaen Psophocarpus tetragonolobus 9 3%
Mango Has Mangifera sp. 8 3%
Spinach Bayam Spinacia oleracea L. 7 3%
Mustard green Mostarda Brassica juncea 4 1%
Watermelon Pateka Citrullus lanatus var. lanatus 4 1%
Pineapple Ainanas Ananas comosus L. 3 1%
Jackfruit Kulu Artocarpus heterophyllus 3 1%
Malunggay Marungi Moringa oleifera 3 1%
Teak tree Aiteka Tectona grandis 2 1%
Lemon Derok Citrus L. 2 1%
Cacao Kakao Theobroma cacao 2 1%
Basil Ruku Ocimum basilicum 2 1%
Tobacco Tabako Nicotiana tabacum L. 2 1%
Sugarcane Tohu Saccharum officinarum 2 1%
Tomato Tomate Solanum lycopersicum L. 2 1%
Other 12 4%
N =273.
Husi númeru total ai-horis kuaze liu husi 43 (Tabela 161) maioria agrikultór (85%)
kuda ai-horis oin 4-13 iha sira-nia to‟os durante tinan ida nia laran (Figura 56). Ida ne‟e
hala‟o husi agrikultór OFDTs sira para bele hamenus failansu se wainhira kuda deit produtu
oin ida ka rua iha époka ida ka rua nia laran.
Hanesan hatudu iha Tabela 162, agrikultór sira iha munisípiu ualu kuaze kuda ai-horis
isin oin-oin deit hanesan (ai-farina, fehuk midar, talas no kontas iha sira-nia to‟os) ba
192
konsume umakain durante tinan tomak nia laran. Ai-horis hirak ne‟e bele kolleita iha kualker
tempu durante tinan tomak nia laran ba konsume umakain. Tanba ne‟e bele responde ba
inseguransa ai-han umakain durante periódu rai hamlaha.
Figura 57. Ai-horis kuda husi agrikultór ne‟ebé hetan entrevista
Avaliasaun ba batar ne‟ebé kolleita iha époka 2013-2014
Iha ne‟e husu ba agrikultór sira ne‟ebé hetan entrevista kona-ba sira-nia haree ba
tempu karik di‟ak, médiu ou aat. Estudu hatudu katak 85% husi agrikultór OFDT relata katak
sira hetan rezultadu produsaun batar ne‟ebé médiu ka di‟ak durante tinan tomak nia laran
(Tabela 163). So iha 15% deit husi sira mak relata katak sira-nia rezultadu ladi‟ak.
Tabela 163. Rezultadu batar kolleita 2013
Munisípiu
Média Aat Di’ak Númeru
total N % N % N %
Aileu 22 48 13 28 11 24 46
Ainaro 17 74 6 26 23
Baucau 53 79 7 10 7 10 67
Bobonaro 35 88 1 3 4 10 40
Ermera 3 100 3
Liquiça 1 8 11 85 1 8 13
Manufahi 5 50 2 20 3 30 10
Viqueque 45 76 14 24 59
Total 178 69 40 15 43 16 261
Seguransa ai-han
Seguransa ai-han avalia bazeia ba disponibilidade husi produsaun batar iha rai laran
durante époka kuda tinan 2013-2014 ne‟ebé umakain agrikultór konsume. Batar konsidera
hanesan fonte ai-han prinsipál ba seguransa ai-han umakain iha estudu ida ne‟e ne‟ebé
sufisiente, la sufisiente ou liu atu konsume husi umakain agrikultór sira durante tinan tomak
nia laran. Husi total umakain OFDT 252 relata katak seguransa ai-han umakain durante
levantamentu, 26% husi sira mak batar la sufisiente atu konsume durante tinan tomak nia
laran (Tabela 164). Sira seluk kuaze iha batar ne‟ebé sufisiente ou liu para konsume. Ida ne‟e
konta ba idaidak 59% ho 15%.
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14
Total 17 13 8 17 25 18 30 27 32 33 19 16 14 4
0
5
10
15
20
25
30
35
Nú
me
ru a
grik
ultó
r
Numeru ai-horis ne'ebé kuda husi agrikultór OFDT
193
Tabela 164. Seguransa ai-han umakain tuir munisípiu
Munisípiu
Naton Insufisiente Liu
Total N % N % N %
Aileu 23 50 13 28 10 22 46
Ainaro 8 36 14 64 22
Baucau 47 75 12 19 4 6 63
Bobonaro 31 86 2 6 3 8 36
Ermera
1 33 2 67 3
Liquiça 4 31 9 69 13
Manufahi 5 50 2 20 3 30 10
Viqueque 31 53 12 20 16 27 59
Female 46 57 20 25 15 19 81
Male 103 60 45 26 23 13 171
Total 149 59 65 26 38 15 252
Wainhira tau hamutuk dadus seguransa ai-han husi umakain OFDT tinan 2007-2008
to‟o 2013-2014, iha ne‟e hatudu katak númeru umakain ne‟ebé haktuir katak sira-nia batar
sufisiente ka la sufisiente para konsume ba tinan tomak kuaze di‟ak liu tinan hirak antes. Ida
ne‟e hatudu figura di‟ak liu entre umakain hirak ne‟ebé partisipa iha OFDT dezde
implementasaun programa iha tinan 2006-2007, so diferente deit mak iha tinan 2009-2010 ho
2010-2011 (Tabela 165).
Tabela 165. Seguransa ai-han umakain tuir tinan Tinan Insufisiente Sufisiente Liu Númeru respondente
% % %
2007-2008 38 47 15 502
2008-2009 29 54 17 262
2009-2010 16 73 11 354
2010-2011 21 72 7 232
2011-2012 47 45 8 114
2012-2013 35 48 17 127
2013-2014 26 59 15 252
Agrikultór ne‟ebé relata katak sira-nia ai-han la sufisiente atu konsume durante tinan
tomak mos hetan pergunta kona-ba iha fulan saida mak sira-nia ai-han ne‟e hahu menus.
Rezultadu hatudu katak agrikultór sira primeiru hasoru ai-han menus (ou ai-han hahu menus)
iha fulan Marsu no batar ne‟ebé haloot kuaze konsume hahu iha fulan Fevereiru (Figura 57).
Iha ne‟e ita haree katak iha umakain agrikultór balun mak sira-nia ai-han rezerva deit ba fulan
ida ka rua no iha balun mak rezerva to‟o fulan 10-11. Maioria agrikultór (68%) haktuir katak
sira-nia ai-han kuaze menus husi fulan Outubru-Janeiru. Fulan hirak ne‟e (Outubru-Janeiru)
hanesan fulan ne‟ebé tempu rai hamlaha akontese loloos iha teritóriu laran tomak ne‟ebé
akontese durante ema preokupadu ho halo to‟os iha teritóriu laran. Iha Timor-Leste maioria
agrikultór prepara sira-nia rai antes fulan Novembru, kuda batar durante fulan Novembru to‟o
Dezembru no halo kolleita iha inísiu tinan (durante fulan Fevereiru no Marsu).
Figura 58. Fulan ne‟ebé batar rezerva konsume hotu
0
50
100
Fulan ne'ebé batar hotu
194
Agrikultór sira ne‟ebé relata katak sira-nia ai-han la sufisiente atu konsume durante
tinan tomak tanba kauza husi failansu kolleita ne‟ebé afeta husi kondisaun maran/bailoro
naruk, anin bo‟ot, du‟ut makaas, estraga husi animal, peste no moras. Hanesan hatudu iha
Tabela 166, maioria agrikultór (48%) relata katak sira-nia produsaun hetan failansu kolleita
tanba kauza husi kondisaun maran, anin bo‟ot (23%), estraga husi animal (13%), du‟ut
makaas (11%), peste (3%) no moras (2%).
Tabela 166. Agrikultór sira-nia persepsaun ba fatór sira ne‟ebé hamenus rezultadu kolleita
tuir munisípiu
Munisípiu
Udan
laiha Anin Animal Du’ut Peste Moras
Aileu 8 4 2
1
Ainaro 5 1
4
Baucau 7 4 2
1 1
Liquiça 9 4 4 2
Manufahi 2 2
1
Númeru total respondente 31 15 8 7 2 1
% husi kauza 48% 23% 13% 11% 3% 2%
% respondente ne’ebé relata
lakon 48% 23% 12% 11% 3% 2%
Entre fatór hirak ne‟ebé haktuir iha leten, kondisaun batar menus mos akontese tanba
iha agrikultór balun mak fa‟an sira-nia produtu iha merkadu. Hanesan hatudu iha Tabela 165,
42% husi agrikultór ne‟ebé partisipa iha OFDTs mos fa‟an sira-nia ai-han no montante média
ne‟ebé sira hetan husi ne‟e iha munisípiu ualu nia laran mak $ 114.
Armazenamentu
Hanesan iha tinan hirak antes, maioria agrikultór haloot sira-nia batar la ho kulit iha
saku laran, ho kulit no iha bote laran (Tabela 167). Iha 8% deit husi agrikultór sira mak
haloot sira-nia batar (batar musan) no mos ai-han sira seluk iha bidon laran.
Tabela 167. Métodu armazenamentu fini batar no ai-han sira seluk
Munisípiu
Métodu haloot
Total
Saku Ho kulit Bidon Bote Seluk
N % N % N % N % N %
Aileu 4 9 28 61 1 2 13 28 46
Ainaro 21 100 21
Baucau 36 68 14 26 2 4 1 2 53
Bobonaro 2 6 18 50 15 42 1 3 36
Ermera 1 33 1 33 1 33 3
Liquiça 1 8 10 77 1 8 1 8 13
Manufahi 1 13 5 63 1 13 1 13 8
Viqueque 31 54 21 37 1 2 4 7 57
Total 97 41 96 41 22 9 2 1 20 8 237
Hamutuk iha agrikultór nain atus ida tolunulu resin ualu husi sira ne‟ebé hetan
entrevista mak uja bidon hodi haloot sira-nia produtu, no husi númeru ne‟e deskobre katak
iha 51% husi sira mak uja bidon hodi haloot sira-nia batar fini, no 39% husi sira mak uja
bidon hodi haloot ai-han jerál no iha 10% mak uja bidon hodi ense bee ou ba buat seluk
(Tabela 168).
195
Tabela 168. Uja bidon iha munisípiu hitu nia laran
Munisípiu
Uja bidon
Total
Fini Ai-han Bee Seluk
N % N % N % N %
Aileu 4 40 2 20 4 40 10
Ainaro 15 60 10 40 25
Baucau 6 33 5 28 6 33 1 6 18
Bobonaro 21 54 18 46 39
Liquiça 1 50 1 50 2
Manufahi 3 75 1 25 4
Viqueque 21 53 18 45 1 3 40
Total 71 51 54 39 12 9 1 1 138
Status ekonómiku
Status ekonómiku husi umakain OFDT sira hetan ona avaliasaun uja indikadór rua –
kondisaun uma no númeru sasan ne‟ebé sira iha. Iha ne‟e asumi katak agrikultór sira ho uma
halo husi sementi (duku ho zinku, nia didin no rai uja sementi) no iha sasan barak konsidera
hanesan agrikultór ne‟ebé ho status ekonómiku aas liu (moris di‟ak) kompara ho sira seluk
ne‟ebé sasan laiha (ki‟ak liu).
Uma kompostu husi duku parte leten, didin lolon no parte rai, hanesan hatudu iha
Tabela 169, maioria umakain agrikultór sira ne‟ebé hetan entrevista (78%) mak sira-nia uma
duku ho zínku ou tella no 22% deit mak haktuir katak sira-nia uma duku ho tali tahan ka
du‟ut. Ida ne‟e kontráriu ho iha tinan 2007 wainhira 56% husi umakain agrikultór sira-nia
uma duku ho du‟ut ka tali tahan. Kona-ba didin lolon, 78% (17% mak uja bloku/sementi
kompletu no 61% mak la uja bloku ka sementi), enkuantu iha 15% mak haktuir katak sira-nia
didin lolon uja material rua. Kona-ba parte rai, iha umakain agrikultór 17% deit mak haktuir
katak sira-nia rai nahe ho sementi ka ajulezu.
196
Tabela 169. Kondisaun uma husi agrikultór OFDT sira iha munisípiu ualu nia laran Estrutura uma Aileu Ainaro Baucau Bobonaro Ermera Liquiça Manufahi Viqueque Média
N 46 23 68 48 3 13 10 60 271
%
Hodi duku
Zínku 98 78 94 58 77 30 70 77
Tella 20 1
Tali tahan/du‟ut 2 22 6 42 100 23 50 30 22
Didin
Bloku tomak 26 4 26 17 8 30 7 17
Sementi 26 4 26 17 8 30 7 17
La uja bloku 72 83 49 38 100 69 40 75 61
Au 65 35 29 38 38 32
Bebak 2 17 3 38 100 15 40 20 17
Uja rai/tahu 4 22 6 15 2 5
Ai
7
10 4
Zínku 9 3 5 3
Meia parede 2 8 24 17 15 18 15
Bloku ho bebak 7 15 8 10 7
Bloku ho au 4 2 1
Bloku ho zínku 1 3 1
Bloku ho ai 3 1
Bloku ho buat seluk 2 0.4
Rai/tahu no au 1 8 1
Rai/tahu no bebak 1 0.4
Rai/tahu no ai 2 0.4
Rai/tahu no bebak 4 0.4
Zínku no bebak 3 1
Zínku no au 4 0.4
Fatuk no bebak 2 0.4
Fatuk no au 1 0.4
Bebak no seluk 2 0.4
Sementi/rai
Ho rai 70 100 66 44 100 92 80 87 72
ajulezu 11 13 54 8 20 5 17
Ai 2 0.4
Au 2 0.4
Seluk 17 21 8 10
197
Halo ona levantamentu iha munisípiu ualu ba riku soin umakain ne‟ebé kompostu husi númeru sasan ne‟ebé umakain iha. Iha sasan sanulu
resin rua mak agrikultór OFDTs sira iha no maioria agrikultór iha munisípiu ualu ne‟e iha sasan hirak hanesan kadera, telemóvel no radio (Tabela
168). Agrikultór sira ne‟ebé relata katak sira iha televizaun no motor ho persentu 23 no 18 no hirak ne‟ebé relata katak sira iha bidon ho persentu
28.
Iha nível munisípiu, agrikultór iha Baucau kuaze moris di‟ak liu fali agrikultór sira husi munisípiu seluk. Hanesan hatudu iha Tabela 168,
agrikultór hotu-hotu iha Baucau maizumenus iha sasan ida husi hirak ne‟ebé haktuir iha Tabela 170 enkuantu agrikultór sira iha Ermera iha sasan
haat deit husi hirak ne‟ebé haktuir iha tabela laran.
198
Tabela 170. Sasan ne‟ebé umakain iha
Riku soin/sasan
Aileu Ainaro Baucau Bobonaro Ermera Liquiça Manufahi Viqueque Média
% % % % % % % % %
Kadeira 48 83 91 82 100 54 73 67 74
Telemóvel 83 96 78 78 33 46 91 50 73
Radio 43 87 76 12 67 15 27 27 44
Bidon 13 65 12 43
15 27 35 28
Televizaun 9 13 34 35 33 15 27 15 23
Motor 13 30 16 33
8 18 8 18
Bicykleta
4 6
73 2 5
Jeleira
6 6
3
Jeradór
4 2
1
Kareta 2
1 2
1
Mákina dulas
batar
4
1
Mákina dulas
hare
4
1
Total
respondente 46 23 68 49 3 13 11 60 273
Kompara kondisaun ekonomia umakain durante tinan hirak nia laran, maioria status
ekonómiku husi umakain OFDT sira kuaze iha melloramentu makaas dezde 2006-2007.
Hanesan hatudu iha Tabela 171, agrikultór barak liu tan mak iha motor no telemóvel kompara
ho tinan hirak antes.
Tabela 171. Sasukat moris di‟ak iha tinan barak nia laran Deskrisaun 2006-07 2007-08 2008-09 2009-10 2010-11 2011-12 2012-13 2013-14
% % % % % % % %
Uma duku ho zínku n/a 76 69 79 70 62 76 78
Didin bloku tomak n/a 19 17 24 24 13 12 17
Meia parede n/a 22 10 13 13 12 15 10
Nahe ho
sementi/ajulezu
n/a 34 22 35 30 19 36 17
Telemóvel 3 10 6 43 65 35 71 73
Motor 5 5 3 11 22 10 13 18
Kareta 2 3 1 2 4 0.9 9 1
Jeradór gazoel 3 3 2 3 9 1.4 1 3
Total # respondente 340 502 362 354 237 156 136 273
6.2 Sumáriu estudu kazu hala‟o durante tinan 2014
Iha tinan 2014, ekipa peskiza sósio-ekonomiku involve aan iha ou fo apóiu ba estudu
no levantamentu oin-oin. Iha sesaun ida ne‟e haktuir detallu kona-ba deskrisaun atividade no
rezultadu ne‟ebé hetan. Iha relatóriu separadu kompletu kona-ba levantamentu no estudu
ne‟ebé fó informasaun detallu liu tan ida ne‟ebé haktuir iha sesaun ida ne‟e.
6.2.1 Utiliza relasaun sosiál ba difuzaun fini iha Timor-Leste
Ida ne‟e estudu foti husi Modesto Lopes ba nia mestradu iha University of Western
Australia (UWA). Parte husi estudu ho títulu Tipolojia Susesu husi Grupu Habarak Fini
Komunidade (GHFK) ba multiplikasaun no distribuisaun batar fini produsaun aas iha Timor-
Leste hakerek fila-fali hanesan papel ne‟ebé publikadu iha jornál Agronomia ba
Dezenvolvimentu Sustentável ho títulu “Harnessing social capital for maize seed diffusion in
199
Timor-Leste” (Lopes et al, 2015). Estudu ne‟e foka ba membru husi GHFK 30 ne‟ebé hetan
entrevista iha tinan klaran 2013, besik ba tinan rua depois de sira-nia estabelesimentu. Grupu
30 ne‟e hili husi munisípiu lima (grupu neen kada munisípiu), no iha kada grupu hili ho
arbiru/acak ba membru nain tolu hodi bele halo entrevista.
Fatór ne‟ebé avalia relasionadu ho sira-nia influensa ba susesu GHFK hatudu iha Figura 58.
Figura 59. Kuadru peskiza
Estudu hatudu: 1) katak grupu sira hetan produsaun aumenta iha sira-nia operasaun
tinan segundu; 2) katak fini fahe ona ba membru grupu sira; 3) katak fa‟an fini estra hodi
hetan rendimentu; no 4) katak susesu husi grupu sira ne‟e inspira agrikultór sira seluk atu
estabelese grupu ne‟ebé hanesan.
Karaterístiku balun ne‟ebé koreladu ho kuantidade fini ne‟ebé distribui ba membru
grupu individuál, hanesan sasukat husi efikásia grupu: frekuénsia enkontru (r=0.69), númeru
karaterístika lideransa pozitivu (r=0.57), nível konfiansa suco (r=0.51), no númeru funsaun
jestaun definidu iha grupu laran (r=0.41). Karaterístiku hirak ne‟e hotu refleta kapitál sosiál
no grupu governasaun ne‟ebé forte. Husi ne‟e ita bele konkluidu katak dezenvolvimentu bele
halo profunda liu husi aliña no halo hanesan pozitivumente kapitál sosiál ne‟ebé existe entre
agrikultór sira ba dizeminasaun teknolojia.
6.2.2 Estudu ba GHFK ualu ne’ebé kuda batar, hare no fore-rai
Estudu ida ne‟e halo ba Grupu Habarak Fini Komunidade (GHFK) ualu (haree
Tabela 172) ne‟ebé estabelese iha tinan 2012 iha munisípiu Ermera, Manatuto ho Lautem,
ne‟ebé antes ne‟e Seeds of Life la implementa nia atividade iha ne‟ebá. Objetivu husi estudu
ida ne‟e atu determina kapasidade husi grupu idaidak.
Kompozisaun jéneru
Medida grupu Nível konfiansa GHFK ne‟ebé susesu
Estrutura grupu Kualidade lideransa Apóiu estensaun
Esperiénsia grupu Frekuénsia reuniaun
200
Tabela 172. Suco no GHFK selesionadu ba estudu lonjitudinál
Nu
.
Munisípiu Postu
Adm.
Suco Naran GHFK Variedade
ai-horis
kultiva husi
GHFK
Avaliasaun
kapasidade ba
GHFK, 2014
tinan klaran (*)
1 Ermera Railaco Lihu Lesrema Sele A
2 Tocoluli Aihatato-Haburas Noi Mutin A
3 Hatolia Ailelo Loron Matan Noi Mutin B
4 Manatuto Laclo Umacaduac Remis Utamua Iha PFK agora
5 Lalaeia Lifau Fela Hametin Nakroma A
6 Lautem Lospalos Fuiloro Haburas Nakroma B
7 Lautem Maina I Lautem2 Sele Iiha PFK
agora
8 Baduro Moris Mesak Utamua B
(*) GHFK sira hetan avaliasaun husi Koordenadór Fini Komunidade Munisípiu, no fó valór ida husi
tolu ne‟ebé iha: (A): aprezenta di‟ak; (B) aprezenta razoavél; (C) la aprezenta di‟ak.
Total membru nain 64 husi grupu ualu hetan ona entrevista ba primeira vez iha
trimestre primeiru no segundu 2013, wainhira sira kolleita ona sira-nia ai-horis primeiru, no
segundu vez iha fulan Janeiru-Fevereiru 2014. Entrevista ronde primeiru foka ba
rekollamentu informasaun jerál kona-ba agrikultór sira-nia umakain, prátika agrikultura, uja
no haloot fini, familiaridade ho variedade kualidade di‟ak, seguransa ai-han no estratéjia buka
ai-han. Entrevista ronde segundu foka ba diferensa jéneru iha atividade agrikultura, uja fini,
seguransa ai-han no estratéjia buka ai-han.
Ronde ida tan ba rekollamentu dadus ho agrikultór sira husi grupu ualu ne‟e planéia
ba tinan klaran 2015. Área kobertura husi perguntas sei presiza atu determina, maibé
avaliasaun inísiu kona-ba impaktu sei sai hanesan parte ida husi ne‟e.
6.2.3 Impaktu relasaun sosiál iha adosaun teknolojia agríkula
Estudu ida ne‟e bazeia ba dadus rekolla durante levantamentu baze de dadus SoL iha
fulan Outubru 2011. Dadus analiza husi Liv Pommer Jensen ba nia estudu mestradu iha
University of Edinburgh, UK, ho títulu Adosaun ba Teknolojia Agrikultura: Fatór hirak
ne‟ebé relasionadu ho adosaun ba variedade ai-horis kualidade di‟ak iha Timor-Leste.
Estudu ne‟e nia objetivu atu identifika fatór hirak ne‟ebé relasionadu ho adosaun
variedade ai-horis kualidade di‟ak iha zona agro-ekolojikal hotu-hotu, uja using binary
logistic regression iha dadus ne‟ebé rekolla husi umakain rurais 1,511. Fatór ne‟ebé deskobre
iha relasaun forte liu ba adosaun mak relasaun entre agrikultór sira ne‟ebé kuda variedade
kualidade di‟ak no relasaun ne‟ebé besik liu entre sira. Nune‟e mos, ho diferensa iha zona
agro-ekolójiku hotu-hotu, maka fatór tuir mai deskobre iha relasaun ba adosaun: munisípiu
sira ne‟ebé implementa ona atividade SoL nian relasionadu ho variedade ai-horis kualidade
di‟ak; familiaridade no involvimentu ho programa SoL hodi dezenvolve variedade ai-horis
kualidade di‟ak; jéneru; idade; númeru no medida kantreru ka to‟os; tempu viajen entre
umakain no to‟os; no nain ba transporte. Jeralmente, rezultadu husi estudu sujere katak
adosaun bele hadi‟a liu husi foka ba rede sosiál no dezeña programa sensitivu ba zona agro-
ekolojikál.
201
Iha segundu semestre 2013, teze mestradu kondensadu ba papel revizaun pár ne‟ebé
publikadu iha fulan Juñu 2014 iha jornál Seguransa Ai-han ho títulu “Impaktu Relasaun
Sosiál ba Adosaun Teknolojia Agrikultura: kazu variedade ai-horis iha Timor-Leste” (Jensen
et al 2014).
6.2.4 Membru Rai & Emprestimu iha Asosiasaun Agrikultór
Iha tinan klaran 2013, asosiasaun rua husi GHFK – ida bazeadu iha Liquiça, ida iha
Baucau – hahu implementa atividade Rai no Emprestimu (R&E) ho membru sira. Atividade
ida ne‟e inspira husi R&E no atividade empoderamentu ne‟ebé apóia ona husi Mundu Viziñu
iha enclave Oecusse durante periódu 2006-2012.
Kombina atividade grupu halo to‟os ho atividade R&E bele ajuda hametin relasaun
sosiál iha grupu nia laran, no programa tanba hakarak atu dokumenta esperiénsia ne‟ebé
hetan liu husi apóiu ida ne‟e. Levantamentu baze de dadus ba membru sira ne‟ebé involve iha
atividade R&E (28 iha Baucau; 33 iha Liquiça) hala‟o ona iha fulan Dezembru 2013 no
Janeiru 2014. Levantamentu finál sei realiza iha tinan 2015. Tabela 173 hatudu kona-ba saida
mak motiva membru R&E sira atu involve iha atividade hirak ne‟e, no Tabela 173 hatudu
kona-ba benefísiu saida mak sira espera atu hetan husi ne‟e, ou hetan tiha ona husi ne‟e (ba
sira ne‟ebé empresta tiha ona iha momentu halo levantamentu ne‟e).
Tabela 173. Motivasaun atu tama ba iha atividade R & E osan
Razaun involve iha atividade
R & E osan
Total
sample
Mane
(N=34)
Feto
(N=27)
Baucau
(N=28)
Liquiça
(N=33)
Atu bele empresta 87% 85% 89% 82% 91%
Fasil atu hetan osan iha
situasaun emerjensia
69% 65% 74% 75% 64%
Atu aprende oinsa bele jere
rendimentu
54% 59% 48% 68% 42%
Bele fahe lukru iha fin de
tinan-tinan
54% 62% 44% 64% 46%
Atu investe 44% 44% 44% 43% 46%
Klaramente razaun prinsipál atu involve iha atividade R&E mak finansiál: nesesidade
atun empresta osan no bele suporta iha situasaun emerjénsia. Respondente menus husi
metade mak hanoin kona-ba investimentu, la haree ba xefe da familia nia serbisu iha
agrikultura ka iha fatin seluk. Analiza korelasaun (uja teste chi square) hatudu katak laiha
korelasaun entre jéneru no razaun atu involve, maibé iha korelasaun ho suco ba razaun
"aprende oinsa atu maneija rendimentu": membru ho proporsaun aas iha Tequinomata
(Baucau) involve iha grupu ho perspetiva ida ne‟e kompara ho Fahilebo (Liquiça).
202
Tabela 174. Espera ou hetan ona benefísiu husi involve iha atividade R & E osan
Espera ou hetan ona benefísiu husi involve iha
atividade R&E osan
% sira ne’ebé mensiona kada benefísiu Valor
média* Total
sample
Total
mane
(N=34)
Total
feto
(N=27)
Total
Baucau
(N=28)
Total
Liquiça
(N=33)
Selu oan sira-nia eskola 85% 85% 85% 86% 85% 4.60
Loke negosiu ki‟ik foun 48% 38% 59% 57% 39% 3.60
Hau bele responde di‟ak liu tan ba nesesidade
emerjénsia
71% 82% 56% 89% 55% 3.30
Responde ba ai-han la to‟o 39% 38% 41% 50% 30% 3.10
Sosa sasan ka ekipamentu umalaran 28% 27% 30% 29% 27% 2.80
Seluk 5% 6% 4% 7% 3% 2.70
Eduka hau atu jere rendimentu 64% 68% 59% 71% 58% 2.20
Hadi‟a uma ou harii foun 39% 41% 37% 50% 30% 2.00
Hatama tan osan ba iha negosiu ne‟ebé existe 10% 9% 11% 14% 6% 1.80
Sosa animal no hakiak 21% 29% 11% 29% 15% 1.50
Lívre husi prátika usura 7% 9% 4%% 14% 0% 1.00
Bele fahe lukru iha fin do ano 30% 41% 15% 43% 18% 0.90
Sosa ekipamentu agrikultura no insumu 8% 12% 4% 11% 6% 0.00
* Konta respondente ne‟ebé mensiona no halo klasifikasaun válidu.
Hanesan hatudu iha Tabela 174, ne‟ebé resposta sira klasifikadu tuir sira-nia valor
média, no benefísiu importante liu tolu ne‟ebé espera mak hanesan: selu oan sira-nia osan
eskola, hahu hala‟o empreza kikoan foun, no responde ba nesesidade emerjénsia1
.
Suprezamente, laiha korelasaun entre respondente sira ne‟ebé haktuir katak sira involve iha
grupu atu investe (responde ba pergunta ne‟ebé liga ba Tabela 174) no sira ne‟ebé mensiona
katak sira espera atu bele hahu loke empreza kikoan. Ida ne‟e bele sujere respondente sira atu
kompriende kona-ba "investimentu" ba pergunta primeiru iha maneira posivél barak (investe
iha edukasaun, iha uma laran, iha ekipamentu, iha empreza kikoan, nsst).
Entre respondente 61, so iha 13 deit mak mensiona katak sira espera atu gasta osan ba
agrikultura, ne‟ebé iha parte okos liu husi tabela. De fatu, empresta nia primeiru objetivu mak
atu gasta ba buat ne‟ebé "imédiatu" liu hanesan ba edukasaun ka ba emerjénsia. Depois de
kobre tiha buat hirak ne‟e mak espera atu uja ba "objetivu tempu naruk" hanesan hahu loke
empreza kikoan, hadi‟a uma, sosa sasan ba uma ka ba agrikultura. Ida ne‟e bele haree
hanesan sinál katak membru R&E sira la haree agrikultura hanesan sira-nia fonte prinsipál
atu hadi‟a sira-nia vida moris. Fatór barak mak bele esplika situasaun ida ne‟e: asesu limitadu
ba merkadu, asesu limitadu ba insumu agrikultura ou hanesan preferénsia ida deit ba
atividade hatama osan ne‟ebé la‟os mai husi agrikultura. Alternativamente, sira bele
adekuadamente kompleta ho instrumentu agrikultura, no nune‟e sira-nia nesesidade atu
investe iha instrumentu adisionál sai menus.
1Karik valor fo tuir persentajen respondente neebe lista kona-ba benefísiu, benefísiu tolu neebe mensiona ona
husi respondente liu husi metade mak: 1) selu oan sira-nia eskola; 2) responde di‟ak liu ba situasaun emerjénsia,
no 3) aprende oinsa jere rendimentu.
203
6.2.5 Distribuisaun fehuk midar kain ba umakain vulnerável
Iha fulan Fevereiru 2013, fehuk midar kain ne‟ebé foti husi GHFK haat iha suco
Maumeta, munisípiu Liquiça, distribui ba umakain vulnerável 120 iha suco ne‟ebé hanesan.
Vulnerabilidade umakain bazeia ba avaliasaun konjunta kona-ba kondisaun uma, sasan
ne‟ebé iha, área ka to‟os ne‟ebé kultiva, kuantidade batar ne‟ebé kolleita kada membru
umakain no periódu ka durasaun tempu rai hamlaha‟. Ida ne‟e hanesan primeira vez tarjetu
troka husi agrikultór ba agrikultór iha umakain vulnerável, no estudu kikoan organizadu atu
aprende husi esperiénsia ida ne‟e.
Iha fulan Novembru 2013, Ekipa Peskiza Sosio-Ekonómiku Seeds of Life vizita suco
no tenta atu kontaktu benefisiáriu hotu-hotu ne‟ebé iha lista, atu verifika karik sira simu ona
fehuk midar kain ka lae, karik sira kuda ona, karik sira bele kolleita ona, no tenta atu avalia
sira ne‟e umakain vulnerável duni ka lae.
Husi naran 120 ne‟ebé iha lista, ne‟ebé mai husi aldeia tolu husi haat ne‟ebé iha suco,
bele halo kontratu ho ema nain 92. Husi ne‟e, 57 (62 %) simu ona fehuk midar kain no 35
(38 %) seidauk simu. Lista naran prepara ona antes atu halo distribuisaun, no mezmu sira
hanehan ona liman iha lista nia laran, maibé ema hirak ne‟e haktuir katak sira seidauk simu
fehuk kain, ou „asina‟ para simu.
Benefisiáriu hotu-hotu kuda fehuk midar kain, maioria iha loron hanesan deit (64 %)
ou iha loron tuir fali (29 %), no maioria agrikultór (79 %) kuda fehuk kain iha kintál besik
uma. Iha agrikultór balun (61 %) foti sasukat ida ka rua hodi halo fehuk kain moris di‟ak liu,
tuir prátika sira halo bebeik mak hanesan rega (45 % husi agrikultór) no hamoos du‟ut (39
%).
Kondisaun rai maran hanesan problema importante ne‟ebé hasoru (husi agrikultór 67
%), no agrikultór 88 % ne‟ebé hetan esperiénsia failansu kolleita mak tanba sira la rega; husi
agrikultór nain 25 ne‟ebé rega sira-nia fehuk kain, so iha nain tolu deit mak hetan esperiénsia
kona-ba failansu kolleita.
Fehuk midar, isin no tahan kuaze kolleita ona husi agrikultór 54 % ne‟ebé kuda ona
fehuk midar kain ne‟e. Rezultadu kolleita kuaze uja husi hotu-hotu hanesan ai-han ba
umakain, maibé mos fahe ho sira seluk, fa‟an nia isin no tahan, no fó han ba animal.
Rezultadu prometidu ne‟ebé deskobre husi levantamentu katak maioria agrikultór (91
%) ne‟ebé simu ona fehuk midar kain kuaze kuda fila-fali ona, ou iha intensaun atu kuda fila-
fali fehuk midar ne‟e – inklui agrikultór nain 21 husi 25 ne‟ebé hetan failansu kolieta. Kuda
fila-fali kuaze iha área ka to‟os ne‟ebé hanesan deit (57 %), ou iha to‟os ne‟ebé luan liu tan
(29 %). Wainhira agrikultór sira kuda fehuk kain iha kintál besik uma maka sira bele rega iha
tempu bailoro ne‟ebé halo fehuk kain balun bele moris hodi produs nia kain para kuda fila-
fali iha époka tuir mai.
Levantamentu ne‟e mos tenta atu responde ba pergunta karik benefisiáriu sira ne‟e
umakain vulnerável duni ka lae. Bazeia ba avaliasaun konjunta kona-ba kondisaun uma,
sasan ne‟ebé umakain iha, medida to‟os ne‟ebé kuda, kuantidade batar ne‟ebé kolleita kada
membru uma kain, no periódu ka durasaun tempu rai hamlaha‟, dalaruma um térsu husi
benefisiáriu sira ne‟e partikularmente la konsidera hanesan vulnerável. Husi perspetiva atu
hasa‟e númeru agrikultór ne‟ebé kuda variedade kualidade di‟ak, ida ne‟e la‟os problema
bo‟ot ida; husi perspetiva atu fornese umakain vulnerável ho asesu ba fini variedade
kualidade di‟ak mak sai hanesan problema uitoan.
204
Atu atinji tarjetu di‟ak liu ba umakain vulnerável, presiza fó breve intensivu no
orientasaun husi parte prinsipál sira ne‟ebé foti desizaun hanesan (Estensionista, Xefe Aldeia
no Xefe do Suco sira) antes halo distribuisaun fehuk kain ho objetivu distribuisaun (ex. atu fó
asesu umakain vulnerável ba fini kualidade di‟ak; la‟os deit simplesmente atu hasa‟e númeru
agrikultór ne‟ebé kuda variedade kualidade di‟ak) no ida ne‟e dalaruma sei efikás no baratu
liu duke aplika mekanízmu kontrollu ne‟ebé firmi.
6.2.6 Monitorizasaun ba distribuisaun fini ai-horis
Husi fulan Outubru 2013 to‟o Marsu 2014, MAP ho ONG sira distribui ona fehuk
midar kain milaun metade nasionalmente husi variedade kualidade di‟ak lansa husi MAP
hanesan Hohrae 1, 2 ho 3. Maizuenus fehuk kain 120,000 mak foti husi GHFK sira no restu
husi ne‟e foti husi sentru peskiza ka husi produtór kontratadu sira. Fehuk kain sira ne‟e
distribui ba ONG sira, ba grupu agrikultór ka individuál, ne‟ebé 70% mak organiza husi MAP
no 30% husi ONG sira.
Entre fulan Jullu no Outubru 2014, agrikultór nain 339 hetan entrevista iha suco 38
iha munisípiu hitu nia laran, atu husu sira-nia feedback kona-ba distribuisaun fehuk midar
kain, no mos fini husi ai-horis sira seluk.
Jeralmente, kobertura husi distribuisaun fehuk midar kain depois de distribuisaun
kuaze satisfatóriu: 99% husi agrikultór sira ne‟ebé simu fehuk kain ne‟e kuaze kuda fila-fali
ona, no 77% kuaze halo ona kolleita iha tempu halo levantamentu ne‟e, ka besik atu kolleita.
Mezmu fehuk kain barak mak mate tanba kondisaun maran ne‟ebé akontese durante
transportasaun, maibé so iha uitoan deit mak hetan estragus total: 89% husi fehuk kain sira
ne‟ebé simu husi agrikultór sira kuaze di‟ak uitoan para atu kuda fila-fali (persentajen aas
dalaruma tanba estensionista sira soe tiha kain ne‟ebé labele uja antes distribui ba agrikultór
sira). Sasukat atu mantein fehuk midar kain fresku hela deit durante transportasaun (ex. kesi
hamutuk ou falun ho saku mutin, hudi kulit, nsst) ajuda hadi‟a fehuk kain nia kualidade
wainhira to‟o iha nia destinasaun.
Kestaun prinsipál ne‟ebé fó sai liu husi levantamentu mak ligadu ba falta informasaun
no sosializasaun ba agrikultór sira, ne‟ebé dalaruma afeta agrikultór ki‟ak sira
espesifikamente:metade husi benefisiáriu hetan informasaun kona-ba distribuisaun tarde liu
(loron antes ou loron ne‟ebé halo distribuisaun, ou dalaruma laiha liu informasaun),
benefisiáriu 15% deit mak hatene kona-ba naran husi variedade ne‟ebé sira simu
ona,agrikultór 31% mak rega sira-nia fehuk kain depois de kuda hotu tiha ne‟ebé rezulta
fehuk kain balun mate tanba rai manas ne‟ebé iha. Agrikultór balun nia fehuk kain mos hetan
estraga husi animal (laiha lutu). Aspetu hirak ne‟e bele hadi‟a husi estensionista sira.
Parseiru MAP nian foka ba faktu katak distribuisaun kuaze tarde iha munisípiu balun.
Tuir sira-nia hanoin katak koordenasaun di‟ak liu entre nível nasionál no munisípiu no mos
buka atu fornese fini husi rai laran sei bele ajuda hadi‟a situasaun ida ne‟e. Programa haree
tuir ona rekomendasaun ida ne‟e, no iha tinan 2014 halo ona preparasaun atu estabelese rede
ba sentru distribuisaun fehuk midar kain. Figura 59 hatudu sentru hirak ne‟e iha teritóriu
laran tomak.
205
Figura 60. Fatin husi sentru distribuisaun fehuk midar kain
Durante hala‟o levantamentu, hetan mos informasaun kona-ba fini no ai-farina kain.
Diferensa ida entre fini no ai-farina kain mak benefisiáriu sira dalabarak hato‟o katak sira
hetan konfirmasaun sedu kona-ba distribuisaun fini no simu fini sedu liu kompara ho ai-
farina kain. Kaptasaun kona-ba variedade kuaze satisfas makaas: maizumenus 90% husi
benefisiáriu kuda fini hotu-hotu/kain ne‟ebé sira simu no 82% husi sira ne‟ebé simu ai-farina
kain bele halo kolleita ba sira-nia ai-farina (ou atu kolleita).
Para atu familiariza agrikultór sira ho variedade kualidade di‟ak, dalaida tan
levantamentu hatudu importánsia husi sosializa variedade nia naran ba benefisiáriu sira
ne‟ebé hetan distribuisaun. De fatu, 83% husi agrikultór sira ne‟ebé haktuir katak sira la rona
kona-ba naran “Hohrae” (total hamutuk 107) atualmente simu ona fehuk midar kain durante
époka kuda ikus. Nune‟e mos, 24% husi agrikultór sira ne‟ebé haktuir katak sira la rona
kona-ba naran “Ai-luka” atualmente simu ona ai-farina kain. Kazu ne‟ebé hanesan observa
mos iha benefisiáriu fore-rai hitu. Nune‟e mos, respondente nain 63 primeiru haktuir katak
sira la lembra kona-ba naran variedade fehuk midar ne‟ebé fahe ba sira maibé sira dehan
katak sira kuaze familiar ho naran “Hohrae”. Kazu ne‟ebé hanesan deskobre mos iha
agrikultór 23 ne‟ebé simu ona ai-farina kain husi variedade Ai-luka.
6.2.7 Levantamentu adosaun 2014
Iha fulan Agostu-Setembru 2014, halo entrevista ba respondente nain 702 iha suco 60
iha munisípiu 13 nia laran hodi hetan dadus loloos kona-ba nível adosaun variedade
kualidade di‟ak, no mos kona-ba asuntu relasionadu sira seluk. Kompara ho baze de dadus
iha tinan 2011 no levantamentu térmu médiu hala‟o iha tinan 2013, levantamentu adosaun
tinan 2014 hatudu sinál ne‟ebé aumenta iha taxa adosaun variedade kualidade di‟ak (haree
Tabela 175).
206
Tabela 175. Taxa adosaun ba variedade kualidade di‟ak
Levantamentu baze
de dadus
(2011)
Levantamentu
térmu-médiu
(2013)
Levantame
ntu
adosaun
(2014)
Adosaun ba variedade MAP oin ida ka liu
(nasionál): 18% 25% 33%
Rejional: Oeste 12% 18% 25%
Sentru 20% 26% 39%
Leste 31%* 32% 39%
Programa relasionadu: Munisípiu husi inísiu
SoL2** 30% 36% 42%
Munisípiu sira seluk 11% 20% 29%
Adosaun kada variedade: Sele (batar) 13% 15% 20%
Noi Mutin (batar) - 2% 10%
Nai (batar) - - 0.3%
Nakroma (hare) 11% 15% 14%
Utamua (fore-rai) 16% 11% 12%
Hohrae (fehuk midar) 7% 7% 9%
Ai-luka (ai-farina) 3% 3% 5%
* La inklui Viqueque ho Lautem ** Liquiça, Aileu, Baucau no Manufahi
Fatór prinsipál ne‟ebé deskobre influensa adosaun variedade kualidade di‟ak mak
ligadu ba GHFK. Faktu hatudu katak iha GHFK iha suco, ne‟ebé agrikultór sira hatene kona-
ba sira-nia existénsia nune‟e mos sai membru ba GHFK kuaze aumenta oportunidade ba
agrikultór sira atu sai hanesan adotante.
Enkuantu razaun prinsipál ba agrikultór sira hakarak kuda variedade MAP nian tanba
deit fini fó ho gratuitu, no espera atu mosu motivasaun pozitivu hanesan promosaun,
konsiénsia no asesu ba variedade kualidade di‟ak kuaze aumenta ho desentralizasaun no
komersializasaun produsaun kualidade fini no fornesimentu.
Respondente sira ne‟ebé kuda variedade kualidade di‟ak fó informasaun kona-ba
periódu sira kuda variedade hirak ne‟e, no karik sira hakarak mantein kuda nafatin variedade
sira ne‟e (haree Tabela 176).
Tabela 176. Karateríistika adotante
Fonte
primeiru husi
fini
Média área
ne’ebé kuda
kada
adotante
(ha)
% adotante
ne’ebé kuda
variedade
kualidade di’ak
liu husi tinan ida
Média
durasaun
adosaun
(tinan)
Proporsaun husi
planeamentu
adotante atu
kontinua kuda
variedade
kualidade di’ak
(%)
Sele (batar) 43% MAP 0.3 42 1.9 99
Noi Mutin (batar) 52% MAP 0.3 20 1.4 98
Nakroma (hare) 50% MAP 0.4 52 2.0 97
Utamua (fore-rai) 34% MAP 0.1 48 1.9 96
Ai-Luka (ai-farina) 30% CCT 0.2 27 1.6 100
Hohrae (fehuk midar) 52% MAP 0.1 49 2.1 100
Hanesan hatudu iha tabela iha leten, agrikultór sira ne‟ebé adopta variedade foun
konsege kuda ona durante tinan rua nia laran, no maioria husi sira hotu hakarak atu mantein
kuda nafatin variedade foun hirak ne‟e.
207
Jeralmente, 25% husi agrikultór sira rona ou hatene ona kona-ba ida husi variedade
hirak ne‟e. Variedade ne‟ebé sira koñese liu mak Nakroma (32% husi agrikultór hare ne‟ebé
seidauk kuda variedade Nakroma, ekuivalénsia ba 9% husi agrikultór hotu-hotu), Sele (15%
husi agrikultór batar ne‟ebé seidauk kuda variedade Sele, 12% husi agrikultór sira hotu), Noi
Mutin (13% husi agrikultór batar ne‟ebé seidauk kuda variedade Noi Mutin; 12% husi
agrikultór hotu-hotu) no Utamua (10% husi agrikultór fore-rai ne‟ebé seidauk kuda variedade
Utamua; 3% husi agrikultór hotu-hotu).
Hanesan ita hatene katak agrikultór ho númeru aas liu ne‟ebé familiar ho variedade
kualidade di‟ak lokálizadu iha munisípiu sira ne‟ebé involve kleur liu iha programa. Nune‟e
mos, faktu hatudu katak agrikultór sira ne‟ebé hela iha suco ne‟ebé existe GHFK hetan
oportunidade dóbru atu koñese di‟ak liu variedade hirak ne‟e (42% versus 21% ba agrikultór
sira ne‟ebé hela iha suco ne‟ebé laiha GHFK).
Habarak no distribuisaun fini liu husi GHFK sai ona hanesan aprosimasaun prinsipál
ba asesu variedade kualidade di‟ak iha tinan tolu primeiru husi SoL 3. Tanba ne‟e mak
importante atu hatene kona-ba to‟o iha ne‟ebé mak agrikultór sira sente, no partisipa iha
GHFK sira ne‟e. Em jerál, iha agrikultór barak mak seidauk hatene kona-ba existénsia husi
GHFK. De faktu, sample suco 49 husi 60 iha ona GHFK maibé so iha respondente 22% deit
mak haktuir katak sira rona ka hatene kona-ba GHFK iha sira-nia suco laran. Enkuantu iha
agrikultór barak (46%) haktuir katak laiha GHFK iha sira-nia suco laran, iha kazu maioria
(75%) atualmente ida ka liu. Maizumenus um-tersu husi agrikultór ne‟ebé haktuir katak sira
hatene kona-ba existénsia husi GHFK iha sira-nia suco mak sira ne‟ebé involve direta ou
membru husi grupu ne‟e rasik, no metade husi ne‟e (48%) foin sai membru ba tinan ida2.
Alvu husi programa SoL mak atu hadi‟a seguransa ai-han liu husi hasa‟e
produtividade ai-han prinsipál. Tanba ne‟e mak inkluidu levantamentu iha sesaun foka ba
seguransa ai-han. Relatóriu kona-ba inseguransa ai-han kuaze sei aas uitoan: 82% husi
respondente haktuir katak sira-nia familia hasoru ona situasaun “tempu rai hamlaha” durante
tinan tomak nia laran. Tuir média, tempu rai hamlaha ida ne‟e han tempu to‟o fulan 3.6.
Dadus kona-ba konsume ai-han husi kuda rasik mos rekolla hotu ona atu kalkula
kona-ba periódu ai-han menus (ex. periódu wainhira familia sira laiha ona ai-han ne‟ebé sira
kuda rasik hanesan batar, hare, fore-rai, ai-farina no fehuk midar para atu konsume). Persentu
ualunulu resin ida husi respondente sira hasoru ona situasaun ai-han menus maizumenus
durante fulan ida nia laran no tuir média durasaun ai-han menus ne‟e han tempu to‟o fulan
4.2.
Rezultadu ida ne‟e inkonsisténsia ho rezultadu levantamentu térmu-mediu tinan 2013
nian (ex. ai-han menus fulan 2.7), ne‟ebé hatudu katak dalaruma agrikultór sira subestimadu
sira-nia ai-han ne‟ebé konsume iha levantamentu tinan 2014.
Tarjetu prinsipál ba SoL nian mak to‟o iha fin de programa, umakain agrikultór
65,000 mak bele kuda ona variedade ai-han kualidade di‟ak oin ida ka liu. To‟o iha tinan
klaran 2014, halo ona estimasaun katak umakain agrikultór 40,957 adopta ona maizumenus
variedade kualidade di‟ak oin ida. Tanba ne‟e mak programa ida ne‟e kuaze la‟o tuir nia
dalan atu atinji nia tarjetu iha fin de programa.
2 Ida ne‟e ligadu ba taxa espansaun programa iha estabelesimentu GHFK: husi tinan 2011 (total husi GHFK 280
iha munisípiu 7), 2012 (GHFK 680 iha munisípiu 10) no 2013 (GHFK 1,018 iha munisípiu 13). Iha ne‟e espera
katak sei iha maizumenus GHFK 1,350 wainhira programa ne‟e to‟o nia rohan.
208
Rekomendasaun tolu atu aumenta adosaun profunda ba variedade kualidade di‟ak
mak hanesan:
hasa‟e asesu ba fini iha rejiaun oeste ne‟ebé nia nível adosaun kuaze ki‟ik liu
kompara ho rejiaun sira seluk;
apóia MAP (no ajénsia sira seluk/ONG sira) atu hasa‟e efikásia husi sira-nia
distribuisaun fini;
hasa‟e publisidade, kontrollu no orientasaun ba GHFK sira ne‟ebé existe para
asegura grupu sira ne‟e hodi bele garante difuzaun luan husi fini musan no
kain ba sira-nia komunidade.
6.2.8 Potensiál komersializasaun husi sistema fini nasionál
Dezde tinan 2012, SoL kolabora ona ho programa Master of Public Administration in
Development Practice, iha International and Public Affairs, iha Columbia University, New
York, liu husi simu estudante mestradu hodi halo prátika hanesan parte ida husi programa
kolokasaun tempu rai manas. Iha tinan 2014, Molly Schneider mai hamutuk ho SoL durante
periódu fulan tolu nia laran, hahu husi fulan Juñu to‟o Agostu, no halo levantamentu ho
Produtór Fini Komersiál sira, agrikultór no mos fornesedór sira atu identifika dalan ne‟ebé
potensiál liu ba komersializasaun Sistema Fini Nasionál.
Foka husi estudu ne‟e mak atu entrevista no estuda kona-ba membru husi asosiasaun
agrikultór, fornesedór kikoan kona-ba insumu agrikultura, no atu identifika ligasaun entre sira
hodi hametin merkadu fini komersiál Timor-Leste nian ne‟ebé mosu. Setór privadu ba
insumu agrikultura iha Timor-Leste mantein esporadiku no la la‟o ba oin. Nune‟e, rezultadu
produsaun ki‟ik husi ai-horis prinsipál no ai-horis komersiál hamosu demanda ne‟ebé makaas
ba insumu.
Hahu iha tinan 2013, SoL apóia atividade oin-oin hodi liga Produtór Fini Komersiál
(PFK) ho públiku no kanál privadu ba venda fini. Idealmente, MAP sei kompra fini hotu-hotu
ne‟ebé nia kualidade garantidu produs husi PFK sira para atu substitui fini kuantidade bo‟ot
ne‟ebé importa tinan-tinan husi governu. SoL mos halo ona esforsu atu fornese treinamentu
kona-ba negósiu no konsellu venda fini ba PFK sira, no atu liga sira ba fornesedór insumu
rejionál no nasionál (loja agrikulturas ho komersiante rejionál). Objetivu husi ne‟e mak atu
hahu harii rede fornesedór fini komersiál no kompradór sira ne‟ebé la unikamente depende
deit ba fini kompra husi governu.
209
Figura 61. Asosiasaun agrikultór Fitun Leste iha Baucau
Dezenvolve viabilidade komersiál PFK la‟os deit depende ba viabilidade atu produs
fini kualidade di‟ak maibé mos kona-ba produs no fa‟an produtu ne‟ebé responde ba
demanda husi agrikultór kikoan sira liu husi kórente fornesimentu ne‟ebé existe ona.
Rezultadu prinsipál hetan husi estudu ne‟e, no rekomendasaun ne‟ebé atu halo tuir
husi ne‟e haktuir iha kraik.
Inisialmente, wainhira asosiasaun agrikultór sira iha konfiansa liu tan ba MAP atu
sosa sira-nia fini, maka kontratu profunda kona-ba sosa fini entre MAP ho PFK
sira tenke preparadu. Mezmu nune‟e, ba tempu médiu no naruk, presiza halo
esforsu sériu iha komunidade ONG nia le‟et no MAP atu hadi‟a tarjetu no
hamenus neineik distribuisaun fini gratuitu. Distribuisaun gratuitu ne‟ebé bo‟ot
nia rezultadu to‟o agora mak hamoosu merkadu komersiál ai-han prinsipál ne‟ebé
barak liu tan. Nune‟e tenke halo esforsu atu halakon distribuisaun fini gratuitu
ne‟ebé ho eskala bo‟ot, para empreza sira labele kontinua dúvida atu investe iha
merkadu komersiál ba fini.
Bazeia ba dadus rekolla husi agrikultór kikoan sira, iha merkadu potensiál ba
pakote fini kualidade di‟ak iha sira-nia merkadu lokál. SoL tenke serbisu atu ajuda
PFK sira estabelese venda iha área hirak ne‟e.
Loja agrikultura no varejista insumu sira relata katak sira iha interese atu sai
varejista ba fini pakote kikoan husi ai-han prinsipál, no liga ba komersiante
rejionál sira. Tan ne‟e, SoL tenke serbisu atu liga PFK sira ba komersiante rejionál
sira ne‟ebé bele fornese insumu ho pakote fini kualidade di‟ak SoL.
SoL ho PFK sira tenke halo esforsu makaas atu hadi‟a merkadu nasionál ba
variedade kualidade di‟ak liu husi kanál média Timor nian para atu habelar
koñesementu kona-ba variedade no aumenta demanda konsumidór.
Adisionalmente, tenke fó pensamentu ba dezenvolvimentu fini ho marka “Fini ba
Moris”, ne‟ebé bele prova hanesan tékniku komersializasaun ne‟ebé iha benefísiu
hodi hadi‟a demanda ba fini ho kualidade garantidu.
210
Bazeia ba feedback husi PFK, agrikultór kikoan no fornesedór insumu sira katak
SoL tenke fó avizu ba PFK sira para bele falun ka ense fini iha pakote ne‟ebé ho
medida diferente hanesan: 5kg, 2kg, 1kg, 500g, 250g. Informasaun kona-ba fa‟an
fini tenke hadi‟a nafatin atu nune‟e bele buka popularidade pakote ho medida oin-
oin iha merkadu ne‟ebé diferente.
Jeralmente, utilizadór no varejista variedade fini kualidade di‟ak no insumu
agrikultura jerál presiza atu fó informasaun nafatin kona-ba produtu ne‟ebé sira
uja. SoL tenke kontinua serbisu ho parseiru sira atu hadi‟a dizeminasaun
informasaun kona-ba produtu agrikultura iha kada pontu husi kórente de valor ba
insumu agrikultura. Ida ne‟e bele halo liu husi fó label ba produtu, venda no
dizeminasaun informasaun jerál liu husi kanál média públiku hanesan televizaun,
radio no jornál.
Balun husi rekomendasaun hirak iha leten implementa tiha ona durante époka kuda
tinan 2014-2015, em partikulár liu husi apóiu ho rede loja agrikultura iha munisípiu sira.
211
7. Klimátika no Sistema Kuda Rai Iha Timor- Leste
7.1 Metereolojia ho Estasaun Klímatika Automátiku
(Automatic Weather Stations)
Rekollamentu dadus udan been kontinua ba tinan 2013-14 iha tempu kuda ai-horis iha
munísipiu hotu exetu Ermera. Munísipiu Ermera reperezenta husi AWS CIMEL ALGIS nian.
Estasaun balun muda fali ona husi to‟os na‟in sira-nia to‟os ba rai estadu nian ne‟ebé besik liu
fatin metereolojia tempu Portugues nian. Ezemplu, hafoin peskiza ai-horis iha Holarua, Same
AWS ne‟e muda fali ba fatin antigu Postu Administrativu, Same Vila. (Figura 1). Ida ne‟e atu
halo komparasaun dadus tempu agora ho tempu Portugues nian atu hatene liu tan klímatika
muda ka lae.
Figura 62. AWS ne‟e muda husi to‟os OFDT nian iha Holarua lori mai iha fatin antigu iha
Pousada, Same Vila, Edifísiu Administrativu Portuguesa iha tempu Portugues nian.
Tuir sistema telekomunikasaun ne‟ebé mak avansadu ohin loron, entaun ami mos
responde ho instalasaun estasaun 3 uza GSM ho kapasiddade di‟ak atu haruka dadus loro-
loron nian husi AWS ba internet. Estasaun 3 ne‟e mak hanesan iha Laklubar, Baguia no
Fohorem. Estasaun hirak ne‟e wainhira monta fofoun lao ho di‟ak tebes (bailoro) maibé
wainhira tempu udan to‟o sei infrenta problema ho transfere dadus ba internet tanba pilha
fraku (battery solar panel down) impaktu husi kualidade loro matan no distánsia server
ne‟ebé mak dook. AWS GSM ne‟e prova katak relativamente susesu hodi transfere dadus ba
internet maski hetan problemas durante tempu udan problema kona-ba distánsia server.
Agora daudaun rede estasaun agro-metereolojia iha Timor-Leste tomak hamutuk fatin 48
ne‟ebé responsabiliza husi ALGIS, MAF/SoL no JICA (Figura 3).
212
Figura 63. Mapa estasaun kilmátika hirak ne‟ebé responsabiliza husi ALGIS/SoL no JICA
(MAP) iha Timor-Leste
213
Tabela 177. Lista estasaun klímatika automátiku (automatic weather station) hirak ne‟ebé
responsabiliza husi MAP ID Latitude Longitude Elevasaun Fatin Munisípiu Operador Tipu
3 -8.71917 125.57167 900 Aileu Aileu ALGIS CIMEL 405
4 -8.83170 125.59810 1500 Maubisse Ainaro ALGIS CIMEL 405
5 -8.99889 125.50361 812 Ainaro Ainaro ALGIS CIMEL 420
6 -8.57940 126.38661 612 Fatumaca Baucau ALGIS CIMEL 420
7 -8.92250 125.18140 135 Maliana Bobonaro ALGIS CIMEL 420
8 -9.31860 125.26000 22 Suai Covalima ALGIS CIMEL 420
9 -8.59110 125.56890 460 Dare Dili ALGIS CIMEL 405
10 -8.74940 125.40000 1165 Ermera Ermera ALGIS CIMEL 420
11 -8.45190 127.01400 375 Fuiloro Lautem ALGIS CIMEL 420
12 -8.53190 126.00530 25 Manatuto Manatuto ALGIS CIMEL 420
13 -9.16660 125.71660 30 Betano Manufahi ALGIS CIMEL 405
14 -8.53836 125.68453 982 Hera Dili ALGIS Manual
15 -8.72340 125.43432 982 Gleno Emera ALGIS Manual
16 -8.92495 125.39885 1165 Atsabe Emera ALGIS Manual
17 -8.58697 125.34950 52 Liquica Liquica ALGIS Manual
18 -8.98912 126.06158 69 Natarbora Manatuto ALGIS Manual
19 -8.61661 125.63850 975 Acumau Aileu SoL Hobo Micro
20 -8.70451 125.56480 980 Quintal Portugal Aileu SoL Hobo Standard
21 -8.73364 125.56070 925 Seloi Malere Aileu SoL Hobo Micro
22 -8.83692 125.61240 1316 Ululefa Ainaro SoL Hobo Standard
23 -8.89135 125.59658 1667 Aituto Ainaro SoL Hobo Micro
24 -8.90146 125.52087 2203 Hatobuilico Ainaro SoL Hobo GSM
25 -8.53510 126.34650 690 Darasula Baucau SoL Hobo Standard
26 -8.64255 126.37929 836 Venilale Baucau SoL Hobo Micro
27 -8.63033 126.66427 309 Baguia Baucau SoL Hobo GSM
28 -8.94717 125.20537 163 Ritabou Bobonaro SoL Hobo Micro
29 -8.96925 125.04325 551 Balibo Bobonaro SoL Hobo Micro
30 -9.28451 125.09632 688 Fohorem Covalima SoL Hobo GSM
31 -8.26482 125.60496 6 Maumeta Dili SoL Hobo Satellite
32 -8.49582 127.02705 358 Fuiloro Lautem SoL Hobo Micro
33 -8.54236 126.83355 409 Luro Lautem SoL Hobo Micro
34 -8.67051 125.32979 919 Fazenda Algarve Liquica SoL Hobo Micro
35 -8.73720 125.13956 22 Loes Liquica SoL Hobo Standard
36 -8.74928 125.90888 1005 Laklubar Manatuto SoL Hobo GSM
37 -9.00091 125.65174 550 Same Manufahi SoL Hobo Micro
38 -9.02642 125.92083 101 Dotik Manufahi SoL Hobo Micro
39 -9.16303 125.71850 9 Betano Manufahi SoL Hobo Standard
40 -9.20623 124.37433 29 Pante Macassar Oecussi SoL Hobo Satellite
41 -8.74562 126.38180 648 Ossu Viqueque SoL Hobo Micro
42 -8.86711 126.36533 51 Viqueque Viqueque SoL Hobo Micro
43 -8.61269 126.29880 88 Vemase Baucau JMP Hobo GSM
44 -8.47092 126.50960 10 Seical Baucau JMP Hobo GSM
45 -8.67554 125.99143 135 Cribas Manatuto JMP Hobo GSM
46 -9.01090 126.00900 21 Sahen Manufahi JMP Hobo GSM
47 -9.09777 125.70060 32 Caraulun Manufahi JMP Hobo GSM
48 -8.74878 126.70591 6 Irabere Viqueque JMP Hobo GSM
214
Tabela 178. Fatin Automatic weather station hirak ne‟ebé responsabiliza husi SoL husi média loroloron nian ba kada estasaun (Novembru,
2012, - Agostu, 2014)
Fatin Estasaun Média loroloron/Total
Estasaun Munisípiu Latitude Longitude
Alt
(m)
Udan
(mm)
Temp
Max
(⁰C)
Temp Min
(⁰C)
RH
Max
(%)
RH
Min
(%)
Radiasaun
Solar
(MJ/m2/
loron)
Velosidade
anin
(m/s)
Anin hu
rajada/
gust
Max
(m/s)
Acumau Aileu -8.61661 125.6385 975 4.5 25.9 18.8 94.9 68.4 14.3 0.5 5.3
Kinta Port. Aileu -8.70451 125.5648 980 4.4 27.8 15.8 99.1 58.0 16.5 0.4 6.1
Seloi Malere Aileu -8.73364 125.5607 925 5.9 28.8 16.0 98.6 55.6 16.4 0.2 5.6
Aituto Ainaro -8.89135 125.59658 1667 6.3 21.8 14.7 97.4 64.7 14.4 1.0 8.0
Ululefa Ainaro -8.83692 125.6124 1316 5.3 24.4 13.4 99.5 63.5 16.0 0.5 6.5
Darasula Baucau -8.5351 126.3465 690 4.5 28.4 18.6 94.2 66.5 16.2 0.5 5.8
Fatulia Baucau -8.65613 126.36072 854 5.3 26.7 19.2 96.7 68.9 16.0 1.3 7.2
Ostico Baucau -8.53551 126.33021 695 5.3 26.7 19.2 94.6 61.8 14.3 1.8 7.3
Balibo Bobonaro -8.98455 125.04008 529 6.0 28.4 19.6 97.2 68.5 16.2 0.4 4.8
Ritabou Bobonaro -8.94717 125.20537 163 8.0 32.7 21.9 90.8 60.7 17.6 0.2 5.2
Atauro Dili -8.264374 125.607271 4 3.6 32.2 24.6 92.1 68.2 18.7 0.2 3.9
Fuiloro Lautem -8.49582 127.02705 358 7.1 29.3 21.2 98.9 69.2 16.2 1.8 8.2
Fazenda Alg. Liquiça -8.670667 125.329903 1130 4.3 25.5 18.3 95.5 73.3 14.6 0.4 5.3
Loes Liquiça -8.737201 125.13956 22 4.4 32.3 22.5 97.1 62.3 19.7 0.9 6.3
Betano Manufahi -9.16303 125.7185 9 4.4 31.3 22.8 95.2 67.0 17.7 1.0 6.2
Dotik Manufahi -9.02642 125.92083 101 5.4 31.5 21.4 92.3 63.8 16.7 0.5 5.9
Holarua Manufahi -8.93483 125.62914 1033 10.5 26.7 16.1 86.5 61.4 15.5 0.2 4.5
Same Manufahi -9.00104 125.651755 550 3.4 16.5 11.9 53.3 35.7 16.2 0.1 1.9
Pante Macasar Oecusse -9.1999 124.34932 7 2.4 32.6 24.0 86.4 57.3 19.7 0.4 5.3
Bahalara-uain Viqueque -8.94973 126.27348 21 5.1 32.1 22.6 94.6 67.7 17.8 0.3 5.1
Ossu De Cima Viqueque -8.68865 126.37335 950 7.6 26.1 18.9 97.6 67.1 15.5 1.6 8.3
Ossu Viqueque -8.74467 126.38136 667 7.6 26.1 18.9 97.6 67.1 15.5 1.6 8.3
215
7.2 Analiza Dadus Tempu (klíma) tuir ZAE sira ba
tinan 2013-14
7.2.1 Udan been
Udan been iha teritóriu tomak laó di‟ak durante tempu kuda rai iha tinan 2013/2014 no
laiha inundasaun signifikante ka estremu (makas)/ extreme flooding ne‟ebé mak bele afeta ba
vida agrikultór sira to‟o tinan klaran 2013. Iha parte súl simu udan been barak liu no konsidera
hanesan bi-modal ba tempu udan. ZAE 4 no 5 nudar fatin tempu udan ho durasaun fulan ualu
no klasifika nudar fulan bokon ho total 100mm liu fulan-fulan (> 100 mm/fulan). ZAE 4 ho
total udan been 2057mm kuaze dala rua barak liu kompara ho total udan been iha ZAE 1.
Udan barak liu mos akontese iha Ossu de Cima ho total 166mm iha periódu óras 24 nia laran.
Fatin seluk hanesan Fuiloro no Ritabou mos akontese udan barak mas ladún rezulta
inundasaun (menus dook liu iha fulan Juñu, 2013 ba Bahalara-uain ho total 277mm).
Tabela 179. Média udan been kada fulan ba zona agro-ekolojikál (ZAE) husi periódu
Setembru 2013 to‟o Agostu 2014; ho total fulan ne‟ebé hetan bokon no udan barak liu iha
loron ida ba kada ZAE
Fulan ZAE 1 ZAE 2 ZAE 3 ZAE 4 ZAE 5 ZAE 6
Setembru 3.7 2.3 21.7 6.2 14.9
Outubru 8.1 89.7 35.3 45.5 26.6 34.4
Novembru 103.0 185.8 176.9 243.4 123.8 109.9
Dezembru 182.6 430.7 373.5 397.9 298.4 162.6
Janeiru 313.9 542.3 186.6 144.0 149.6 119.8
Fevereiru 232.5 313.8 249.1 150.4 138.4 134.9
Marsu 44.3 109.6 185.7 262.2 263.2 73.6
Abríl 146.9 257.1 239.3 190.0 288.0 97.5
Maiu 16.7 40.9 43.4 188.8 285.6 249.6
Juñu 35.3 3.5 71.9 362.9 405.8 232.2
Jullu 42.8 43.7 21.8 42.5 48.0 33.4
Agostu 0.1 2.7 0.3 8.0 11.2 7.5
Total ba
Tinan 1130.0 2019.8 1585.9 2057.3 2044.8 1270.4
Fulan bokon
(>100mm) 5 6 6 8 8 6
Max ba loron
ida
(mm)
83.4 111.0 95.8 166.0 111.2 84.0
Fatin Maumeta Ritabou Darasula Ossu
De Cima Fuiloro Betano
Parte norte simu intensidade udan been aas liu. Ne‟e hatudu ba zona 6 nian katak iha
ZAE 2 simu udan been liu 150mm (>150mm) iha loron 10 (dekadal) (Figura 63). Hanesan
komparasaun deit, situasaun ne‟e akontese dala rua iha ZAE 4 no 5 iha parte súl. ZAE hotu
exetu ZAE 1 simu udan been ba dala uluk iha fulan Outubru nia rohan, tuir kestaun periódu
udan maran semana rua ka liu. Situasaun ne‟e importante liu ba agrikultór sira katak bele
maneja rísku ne‟ebé mak atu mai ho ne‟e agrikultór sira bele rai fini balu hanesan rezerva ba
tempu udan lolos. ZAE 1 no ZAE 2 baibain sira la utiliza rai iha periódu rai maran nian,
durante fulan Marsu no Abríl ne‟ebé bele fó impaktu ba kuda batar liu-liu ba agrikultór sira
ne‟ebé mak kuda tarde. Periódu udan maran ne‟e sei tuir mai ho udan barak liu ne‟ebé bele fó
216
oportunidade ba agrikultór sira hodi kuda ai-horis ho hortikultura hanesan modo tahan ka fore.
Agrikultór ho teknolojia hodi hatene katak udan monu rai tarde sei bele fó tempu hodi halo
finaliza sira-nia to‟os ba kuda rai iha tempu udan mai.
Figura 64. Média udan been kada dekadal ba zona agro-ekolojikál (ZAE) nian iha
parte norte Timor-Leste
Figura 65. Média udan been ba kada dekadal husi zona agro-ekolojikál (ZAE) nian iha parte
súl Timor-Leste
0.0
50.0
100.0
150.0
200.0
250.0
Ud
an b
een
(m
m)
AEZ 1 AEZ 2 AEZ 3
0.0
50.0
100.0
150.0
200.0
250.0
Ud
an b
een
(m
m)
AEZ 4 AEZ 5 AEZ 6
217
Iha kosta súl, agrikultór sira hatene rai maran di‟ak liu iha tinan ida liu ba ho
kumulativu udan been tun liu husi fulan Janeiru to‟o Maiu (Figura 6). Situasaun ne‟e
kontráriu ho agrikultór sira iha kosta norte ne‟ebé hetan udan been di‟ak liu kompara ho kosta
súl ho kuda rai dahuluk to‟o Marsu. Ida ne‟e núdar dezafiu ba variabilidade aas atu
dezenvolve rezilénsia. Kuda ho kuidadu kombina hamutuk ho rai orgániku mak di‟ak sei
satan maho been hodi tulun hetan produsaun di‟ak liu.
Figura 66. Kumulativu udan been tuir Zona agro-ekolojikál husi fulan Setembu, 2013 to‟o
fulan Agostu 2014
7.2.2 Temperatura
Timor-Leste toman ona ho temperatura manas. Kuaze rísku ne‟e mosu relasaun ho
temperatura aas liu-liu besik tasi ibun. Ba rai ne‟ebé mak ho elevasaun aas, agrikultór sira
aproveita malirin ne‟e hodi kuda trigu, sabaraka no mos hortikultura sira seluk. Ritabou, iha
rai tetuk Maliana rekorda ho temperatura aas liu mak 37.2 °C iha fulan Outubru nia rohan.
Iha fatin seluk sira hanesan Maumeta (Atauro), Loes, Pante Makassar, Betano, Bahalarauain
no Dotik ho temperatura 35°C liu. Nune‟e mos iha Bahalarauian, Ritabou no Pante Makassar
temperatura aas liu iha fulan Fevereiru nia rohan no inísiu fulan Marsu ne‟ebé bele fó
impaktu ba batar nia funan. Temperatura malirin liu akontese iha fulan Agostu iha Maubisse
ho nia rekorda tun liu 4.8°C. Nune‟e mos akontese iha sentru peskiza Ululefa ne‟ebé
lokalizadu iha foho altitude aas nia sorin.
0.0
500.0
1000.0
1500.0
2000.0
2500.0
Ud
an b
een
(m
m)
AEZ 1
AEZ 2
AEZ 3
AEZ 4
AEZ 5
AEZ 6
218
Figura 67. Dekadal másimu (upper) no mínimu (lower) temperatura iha parte norte Timor-
Leste ba zona agro-ekolojikál (ZAE)
Figura 68. Dekadal másimu (upper) no mínimu (lower) husi temperatura iha parte norte
Timor-Leste husi zona agro-ekolojikál (ZAE).
7.2.3 Radiasaun loro-matan
Komparasaun radiasaun loro-matan nian ba zona agro-ekolojikál hotu hatudu katak
iha área kostal (tasi ibun) ZAE 1 no ZAE 6 hetan radiasaun loro-matan aas liu. Iha área parte
foho em jerál hetan radiasaun loro-matan menus liu tanba kalohan taka metin. Durante
periódu fulan Dezembru to‟o Abríl iha parte foho ZAE 3 no ZAE 4 hetan radiasaun loro-
matan 25% no ida ne‟e menus liu wainhira kompara ho área kostal (tasi ibun) ZAE 1 no
ZAE 6. Durante iha periódu hanesan entre foho lolon parte norte no parte súl ba ZAE 2 no
ZAE 5 hetan radiasaun loro-matan 14% deit.
0
5
10
15
20
25
30
35
40
Tem
per
atu
ra (
oC
)
AEZ 1
AEZ 2
AEZ 3
0
5
10
15
20
25
30
35
40
Tem
per
atu
re (
oC
)
AEZ 6
AEZ 5
AEZ 4
219
Figura 69. Dekadal radiasaun loro-matan iha parte norte Timor-Leste ba zona agro-ekolojikál
(ZAE) idaidak.
Figura 70. Dekadal radiasaun loromatan iha parte súl Timor-Leste ba zona agro-ekolojikál
(ZAE) idaidak.
0.0
50.0
100.0
150.0
200.0
250.0
300.0
Rad
iasa
un
(M
J/m
2/d
)
AEZ 1 AEZ 2 AEZ 3
0.0
50.0
100.0
150.0
200.0
250.0
300.0
Rad
iasa
un
(M
J/m
2/d
)
AEZ 4 AEZ 5 AEZ 6
220
Figura 71.Gráfiku kulmulativu radiasaun loromatan ba zona agro-ekolojikál (ZAE) hotu iha
Timor-Leste.
7.2.4 Estragus husi Anin
Kuandu anin hu maka‟as fó impaktu ba redusaun produsaun batar no bele halo batar
hun barak sai tohar. Anin ne‟e estraga batar bainhira batar hahu funan ona no mos hahu isin
tanba iha periódu funan mak anin maka‟as entaun anin hu sai hotu batar nia funan (funan
mane no funan feto) ne‟ebé mak sei afeta ba batar nia isin. No mos bainhira batar isin ona
mak anin maka‟as entaun sei fó impaktu ba batar hun tohar ho nune‟e batar sei la fó
prosudaun ne‟ebé di‟ak ka aas. Iha área ne‟ebé mak baibain iha anin hu maka‟as agrikultór
sira di‟ak liu labele kuda batar ho nia densidade liu hun 7/m² estragus sei afeta barak liu iha
faze vejetativu (Mi, Liu & Zhang, 2014). Durante batar sei badak (juvenile) anin hu maka‟as
mos sei la afeta ba batar. Rísku hirak ne‟e sei akontese em jerál iha fulan Janeiru no kontinua
to‟o Marsu. Tabela 179 hatudu katak fatin ne‟ebé mak hili inklui estasaun peskiza 4 no mos
fatin seluk ne‟ebé hetan estragus husi anin maka‟as. Estragus husi anin mos depende ba fatór
lokál hirak hanesan iha tempu kuda rai, rai lolon (slope) no mos aspetu protesaun husi
vejetasaun (ai) seluk. Velosidade anin maka‟as liu 15m/s (54km/hr) akontese entre fulan
Janeiru nia rohan no Fevereiru núdar fulan ne‟ebé hetan estragus maka‟as husi anin.
0.0
500.0
1000.0
1500.0
2000.0
2500.0
3000.0
3500.0
December January February March April
Rad
iasa
un
(M
J/m
2/d
)
AEZ 1
AEZ 2
AEZ 3
AEZ 4
AEZ 5
AEZ 6
221
Figura 72. Komparasaun dekadal velosidade anin másimu ba fatin diferente iha Timor-Leste.
Hanesan ezemplu, agrikultór sira iha Lospalos rai aas (plateau) baibain anin maka‟as
akontese iha fulan Janeiru nia rohan no inísiu fulan Fevereiru hanesan hatudu iha Figura 13.
Durante loron 3 anin maka‟as liu 15m/s halo batar hun balu monu no tohar. Fatin aas hanesan
Aituto hetan rísku anin bo‟ot tebes ho velosidade anin 85k/h akontese iha fulan Janeiru.
Situasaun ida ne‟e fó impaktu ba agrikultór sira-nia produsaun batar iha to‟os laran. Tanba
wainhira anin maka‟as maka sei estraga batar tohar no monu no labele fó produsaun di‟ak.
Impaktu husi anin mos bele lori moras no pesti ba batar. Ho velosidade anin ne‟ebé bo‟ot
estraga mos to‟os na‟in sira-nia uma iha tempu ne‟ebá.
Figura 73. Velosidade anin iha Fuiloro, Lautem durante loron 7 tuituir malu periódu
28/1/2014 to‟o 3/2/2014, hatudu anin maka‟as liu ho16m/s.
0
5
10
15
20
25
30
January February March
Vel
osi
dad
e ra
jad
a (m
s-1)
Loes Darasula Fatulia QP Fazenda Aituto Fuiloro Betano
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
0:0
04:4
09:2
014:0
018:4
023:2
04:0
08:4
013:2
018:0
022:4
03:2
08:0
012:4
017:2
022:0
02:4
07:2
012:0
016:4
021:2
02:0
06:4
011:2
016:0
020:4
01:2
06:0
010:4
015:2
020:0
00:4
05:2
010:0
014:4
019:2
0
Vel
osi
dad
e an
in (
ms-1
)
Wind Gust
222
Figura 74. Staff MAP han hamutuk ho to‟os na‟in iha to‟os na‟in nia uma oin ne‟ebé mak
hetan estraga husi velosidade anin ne‟ebé bo‟ot iha tinan 2012. No mos Hobo Micro Weather
Station iha liman karuk.
223
7.3. Sukat Klíma Tempu Antigu Nian (Tempu
Portugues)
Operasaun estasaun metereolojika ba dahuluk iha Timor-Leste ho periódu badak deit
husi fulan Jullu, 1861 to‟o Janeiru, 1863. Operasaun tempu ne‟ebá la to‟o iha tinan 1914 no
iha tinan ne‟ebá foin mak inísia atu dedika serbisu metereolojia ba Timor - Leste. Hahu husi
ne‟e Timor Portugues iha tempu ne‟ebá hetan sukat udan been manuál hamutuk unidade 4
ne‟ebé installa iha Dili, Ermera, Hatolia no Raimera. Tinan 1916 sukat udan been aumenta
hamutuk unidade 20 iha teritóriu tomak. Sukat udan been hirak ne‟e monta iha fatin Igreja
(missaun) no postu militár sira nian. Tinan 1917 aumenta tan ho unidade 15 ba metereolojika
no unidade 15 ba sukat udan been manuál. Tinan 1941 estasaun hamutuk unidade 16 no sukat
udan been unidade 11 ne‟ebé mak hala‟o opersaun iha tinan ne‟ebá tanba hetan impaktu husi
funu mundiál II (Segundu gerra mundiál). Iha tempu ne‟ebá munisípiu Baucau hetan
rekomendasaun iha fulan Outubru hodi installa iha ne‟ebá mas operasaun la hala‟o to‟o tinan
1950 nian klaran. Durante tempu ne‟ebá kolonizadór sira halo dekretu lei ida hodi kombina
hamutuk entre metereolojia, jeofízika no astronomia ne‟ebé hetan kontrolla husi diresaun ida
deit. Iha tinan 1955, rede metereolojika opera metereolojia hamutuk unidade 26 no sukat mos
udan been hamutuk unidade 26. Serbisu ne‟e mos hetan tan impaktu husi kolonizadór
Portugal dada aan husi Timor Portugues ba sira-nia rai no Indonézia hahu invade Timor
Portugues tempu ne‟ebá. Governu Indonézia re-installa serbisu metereolojika iha Timor-
Leste maibé ba fatin 3 deit mak hanesan estasaun Dili, estasaun Baucau no estasaun Pante
Makassar iha Oecusse.
Arkivu Nasionál toma konta dadus udan been loroloron nian iha tempu Portugues no
agora dadaun sei buka atu hatama hela (entry digitizing) hahu husi tinan 2013 to‟o 2014
maneja husi Diresaun Nasionál Metereolojia no Jeofízika (DNMJ) ne‟ebé mos hetan apóiu
konsellu husi Seeds of Life (SoL). Maibé, informasaun kona-ba fatin hirak ne‟ebé sukat
klíma ne‟e seidauk loloos. Tanba pontu GPS ne‟ebé mak foti hanesan latitude no longitude
ne‟ebé mak iha la los (accuracy) ba distánsia (km) no fatin balun laiha no mosu fali iha fatin
seluk. Maibé informasaun balun hetan husi peskizadór Santika (Santika, 2004). Dadus tempu
Portugues nian no mapa balun sei uza mak hanesan „O Clima De Portugal (Ferreira, 1965), O
Clima e O Solo De Timor (Soares, 1957) no buletin kona-ba agrikultura balun iha inísiu tinan
1900 (Agriculture, 1920)‟. Referénsia balun halo husi foto aérea (aerial photography) ne‟ebé
hala‟o husi konsultór ho MAP. No to‟o ikus kazu balun rezolve ona liu husi hala‟o vizita ba
fatin-fatin tuan no identifika fatin balun. Maibé iha fatin balun hanesan “ Granja E. Marques
no Suro” to‟o agora seidauk hetan loloos. Mapa no tabela kraik hanesan fatin estasaun balun
ne‟ebé mak identifika ona. Latitude no longitude tuir World Geodetic System,1984 (WGS84).
224
Figura 75. Mapa sukat klíma históriku durante periódu Portugues nian.
12
32
225
Tabela 180. Fatin Sukat Klíma Históriku
ID Naran Latitude Longitude
Elevasaun
(m)
Precisaun
(m)
1 Aileu -8.73148 125.56706 920 500
2 Ainaro -8.99103 125.51007 815 500
3 Alas -9.02021 125.79070 202 500
4 Atabae -8.81446 125.15587 387 50
5 Atauro (Maumeta) -8.26723 125.60435 10 100
6 Baaguia -8.62827 126.65312 428 200
7 Balibo -8.96843 125.04236 554 50
8 Barique -8.84766 126.06376 340 100
9 Baucau -8.46259 126.45285 327 6300
10 Betano -9.16491 125.72928 6 2000
11 Bobonaro -9.03522 125.32463 802 100
12 Boibau -8.68276 125.31761 644 50
13 Dare -8.59239 125.57150 524 2000
14 Dili -8.55563 125.57636 5 50
15 Ermera -8.75211 125.39564 1192 100
16 Fasenda Algarve -8.67078 125.32982 916 20
17 Fatu Berliu -8.94979 125.87620 595 1000
18 Fatu Bessi -8.75288 125.32426 1092 500
19 Fohorem -9.28373 125.09223 598 1000
20 Gleno -8.72351 125.43555 708 1000
21 Granja E. Marques? -8.54576 125.57666
22 Hato Builico -8.90157 125.52009 1926 200
23 Hato Lia -8.81401 125.31713 583 600
24 Hato Lore -8.77744 126.56305 237 50
25 Hato Udo -9.11038 125.58691 470 100
26 Ilomar -8.71009 126.82683 391 500
27 Kelicae (Quelicai) -8.60278 126.55920 698 500
28 Laclo -8.55704 125.91368 142 800
29 Laclubar -8.74769 125.91076 1077 200
30 Lacluta -8.78803 126.15511 316 5000
31 Laga -8.47445 126.59852 52 100
32 Lahane -8.57454 125.58488 104 100
ID Naran Latitude Longitude
Elevasaun
(m)
Precisaun
(m)
33 Laivai -8.41295 126.73949 26 100
34 Lautem -8.36498 126.90063 16 100
35 Lete Foho -8.83369 125.42528 1490 800
36 Liquica -8.59380 125.32707 26 20
37 Lolotoe -9.16420 125.26814 819 1000
38 Lore -8.66553 127.02398 12 500
39 Lospalos -8.52426 126.99593 395 100
40 Luro -8.54236 126.83355 413 50
41 Maliana -8.99772 125.22485 253 500
42 Manatuto -8.51069 126.01604 7 500
43 Maubara -8.61643 125.21073 76 50
44 Maubisse -8.84075 125.60190 1463 50
45 Natar Bora -8.98400 126.06357 33 2000
46 Nitibe -9.33738 124.22044 780 2000
47 Oesilo -9.34774 124.37902 475 1000
48 Okussi -9.20146 124.37088 10 500
49 Ossu -8.74330 126.38519 669 50
50 Raimera -9.01781 125.62552 735 50
226
51 Remexio -8.61505 125.66485 878 300
52 Same -9.00063 125.65200 556 20
53 Soibada -8.85939 125.94249 645 600
54 Suai -9.30908 125.25324 91 500
55 Suro? -9.05976 125.54343 432 200000
56 Tutuala -8.39184 127.25722 361 500
57 Turiscae -8.82269 125.70484 1183 500
58 Ue Laluho (Quiras) -9.02562 125.99725 29 1000
59 Vemassi -8.51475 126.20930 45 1000
60 Venilale -8.64101 126.38060 839 500
61 Viqueque -8.85538 126.36277 58 1800
62 We Berec -9.01318 125.89548 127 1000
63 Zumalai -9.15828 125.44991 91 1000
227
7.4 Validasaun APSIM-Variedade batar “Sele”
Modelasaun Programa (modelling program) ba ai-horis naran APSIM (Agriculture
Production Simulation) aseita halo investigasaun ba dezenvolvimentu no produsaun ba batar
iha Timor-Leste. Fatin ai-horis sira ne‟ebé mak kuda iha Timor-Leste ho variasaun
temperatura diferente iha foho lolon ho nia nia nível tasi liu husi 2,963m ho distánsia
kilomteru 40 husi tasi. Latitude fó impaktu ki‟ik liu ba temperatura nia intervalu iha Timor -
Leste hasoru leste oeste no nia extensaun 1.4° husi latitude.
Variedade batar dezenvolve ona iha APSIM laran hodi hatene durasaun moris husi
LYDMR (CYMMIT, Índia) hodi halo peskiza adaptasaun no fó sai ona (fó naran ona) iha
Timor-Leste ho naran koñesidu „Sele‟. Simulasaun ne‟e hala‟o ho dadus klímatika
nian husi fatin 9 ho époka kuda rai dala ida (one growing season) no kompara ho observasaun
durasaun moris ba maizumenus esperimentsaun ba fatin 100 ne‟ebé mak besik sukat klíma
nia fatin. Sukat klíma nia intervalu altitude husi tasi hahu husi 21m to‟o 1667m. Batar presiza
tempu manas husi foin moris (kecambah) to‟o periódu juvenile (vejetativu) nia rohan to‟o
273°C/loron atu dezenvolve batar „Sele‟ iha Timot-Leste.
APSIM – Batar Sele koko atu responde nitrojéniu ne‟ebé mak uza ba esperimentu iha
kampu hanesan iha sentru peskiza Betano, Ululefa no Loes. Simulasaun produsaun ba fatin 3
ho total nitrojéniu entre 0, 15, 30, 60 no 120 N/ha. Materiál orgániku rai nia uza 0kg husi
esperimentu N ho nune‟e simulasaun produsaun bele hanesan ho produsaun observasaun iha
kampu. Aumenta doze N uza mos ba modelasaun no kompara ho rezultadu iha kampu
(Figura 75).
Figura 76. Rezultadu produsaun batar uza APSIM kompara ho produsaun batar
observasaun nian ho aplikasaun doze adubu N iha estasaun peskiza fatin 3.
0
1
2
3
4
5
6
7
8
1 2 3 4 5 6 7
Rez
ult
ad
u s
imu
lasa
un
(t/
ha
)
Rezultadu observadu (t/ha)
Urulefa
Betano
Loes Dry
Linear (1 to 1)
228
7.5 Halo simulasaun ba efeitu temperatura, adubu no
fenolojia ba batar Metodolojia
Simulasaun detallu ba impaktu esperimentu husi APSIM – Batar (Keating et al.,
2003) ba fatin 4 iha Timor-Leste ba tinan 8 nian (2004-12) no dadus detallu liu ba fatin
metereolojika bele hare iha Tabela 181 atu determina efeitu temperatura sa‟e ba batar nia
moris no produsaun. APSIM-Batar ne‟e halo analiza ba fatin peskiza idaidak ho dadus
klímatika ba periódu tinan 8 nian (dadus klíma ba tempu agora nian) no mos halo analiza
dalaida tan ho aumenta temperatura ba 1.5°C no 3.0°C ba loroloron durante batar nia moris
no la fó adubu adisionál N 40kg/ha no 80kg/ha kada tinan.
Tabela 181. Fatin peskiza 4 ho média dadus husi 2004-12
Fatin Latitude Longitude Elev.
(m) Aspetu
Max
temp
(°C)
Min
temp
(°C)
Udan tun
Dez-Mar
(mm)
Radiasaun
loro-matan
(MJ m-2)
ZAE
Betano 9.148°S 125.696°E 20 Flat 25.2 18.1 594 14.9 Southern
coast
Dare 8.591°S 125.568°E 440
Northern
slope
(80%)
21.2 16.0 628 9.4 Northern
lowlands
Alieu 8.719°S 125.572°E 940
South
west
slope
(5%)
22.5 14.2 925 12.4 Northern
highlands
Maubisse 8.832°S 125.598°E 1480
South
east slope
(40%)
17.4 11.3 593 11.6 Southern
highlands
APSIM-Batar ne‟e uza halo analiza ba fatin peskiza idaidak no uza dadus klíma
durante tinan 8 nia laran (dadus ba tempu agora nian), no analiza dalaida tan ho aumenta
temperatura 1.5°C no 3.0°C loroloron durante batar nia moris no produsaun no la ho adubu
adisionál N 40 no 80 kg/ha. Nune‟e mos sei analiza barak liu tan nível N no nível karbonu
orgániku rai nian ne‟ebé hatudu iha Tabela 182. Orgániku karbonu (org. C) ho total faksaun
(fraksi) husi Walkey no Black (1934), faksaun biomass (FBiom). Simulasaun ba dala rua
analiza ba batar „Sele‟ maibé uza orgániku karbonu rai nian 1.2%, 1.9% no 3.8%.
Atu halo simulasaun ba durasaun moris ba variedade ne‟e tempu manas sei muda
husi periódu foin moris (kecambah) to‟o juvenile (vejetativu) nia rohan ho + 50°C/loron no
+100°C/loron.
229
Tabela 182. Xave rai, Uza parametru kuda rai no jestaun iha analiza simulasaun ho APSIM-
Batar Parametru Valór
Perfil rai Perfil rai flúviku ho rai kle‟an husi 1.8m fahe ba fase 5 (0-0.12, 0.12-0.35, 0.35-
0.7, 0.7-1.0, 1.0-1.8 m)
Bee iha ba ai-
horis
Bee inísiu 20% disribui hanesan iha perfil
Karbonu rai no
nitrojéniu
orgániku
Kle‟a Total Org. C
(Walkley
Black, %)
FBiom
(0-1)
FInert
(0-1)
Iníisiu
Nitrate N
(kg ha-1)
Inísiu
Ammonia N
(kg ha-1)
0-15 1.90 0.04 0.4 4.0 1.0
15-30 0.36 0.02 0.6 2.0 1.0
30-60 0.42 0.02 0.8 1.0 0.5
60-90 0.24 0.02 1.0 1.0 0.5
90-120 0.24 0.01 1.0 1.0 0.5
Variedade “Sele” Média variedade maturasaun tarde. Hanesa ho SC623 maibé ho tempu
termiku emerjénsia (kecambah) atu akaba faze juvenil mak 273oC loron no
númeru másimu batar musan mak 520 musan kada fulin.
Kria ona extra durasaun 2 ho tempu terminku husi emerjénsia to faze juvenile
mak 323 (+50) no 373 (+100) °C loron.
Jestaun Aplika ona “disc”-type tillage ida ba kle‟an 150mm ihaloron 1 fulan Outubru.
Uza planador ba kultiva ho medida 150mm
Kritéria kuda: Akumula udan been 20mm durante loron 3 husi 1 Nov. to‟o 10 Jan.
Densidade ai-horis: ai-horis hun 5 kada m-2.
Distánsia ho kle‟an: 0.75 m liña no 20mm kle‟an.
Kari adubu ba kada tratamentu
Material orgániku iha rai leten hasai iha 1 de Setembru kada tinan.
Rezultadu
Hasa‟e durasaun moris faze vejetativu nian signifika katak sei hatun produsaun husi
3,350kg/ha ba 3,170kg/ha ba batar Sele bainhira iha faze vejetativu temperatura sa‟e to‟o
50°C/loron no hetan deit produsaun 2,900kg/ha bainhira temperatura sa‟e to‟o 100°C/loron.
Bainhira halo simulasaun manas global ba aumenta temperatura 1.5°C no 3.0°C iha
fatin Betano no Dare produsaun sei tun la ho adubu maibé produsaun sei sa‟e iha fatin ne‟ebé
mak konsidera rai malirin hanesan Aileu no Maubisse (Tabela 183). Peskiza ne‟e mantein uza
ho aplikasaun adubu N 40kg/ha exetu fatin peskiza iha Aileu. Aumenta adubu adisionál N ho
80kg/ha ba fatin hotu hatudu produsaun tun bainhira temperatura mos aumenta.
230
Tabela 183. Simulasuan tempu ba 50% funan no isin tasak depois kuda
Temp.
regime
0 kg ha-1 Nitrojéniu 40 kg ha-1 Nitrojéniu 80 kg ha-1 Nitrojéniu
50%
Funan Maturu Prod. Biomass
50%
Funan Maturu Prod. Biomass
50%
Funan Maturu Prod. Biomass
(LDK) (LDK) (t/ha) (t/ha) (LDK) (LDK) (t/ha) (t/ha) (LDK) (LDK) (t/ha) (t/ha)
Betano
Atual 51.9 87.8 4.02 8.49 51.9 87.8 4.34 9.56 52 87.9 4.38 9.80
+1.5 °C 49.3 83.4 3.68 8.21 49.3 83.4 3.88 8.70 49.1 83.3 3.89 8.92
+3.0 °C 48.3 81.9 3.42 8.00 48.3 81.9 3.53 8.35 48.1 81.8 3.53 8.47
Dare
Atual 54.5 95.4 2.34 5.53 54.5 95.4 2.48 5.76 54.5 95.4 2.50 5.80
+1.5 °C 50.5 88.4 1.92 4.78 50.5 88.4 1.99 4.90 50.5 88.4 2.01 4.95
+3.0 °C 47.0 82.3 1.63 4.08 47 82.3 1.66 4.16 47 82.3 1.69 4.22
Aileu
Atual 66 115.3 2.57 6.62 66 115.3 3.97 8.79 66 115.3 4.58 10.11
+1.5 °C 59.8 105 3.08 6.68 59.8 105 4.11 8.43 59.8 105 4.37 9.06
+3.0 °C 54.9 96.4 3.13 6.57 54.9 96.4 3.59 7.57 54.9 96.4 3.65 7.80
Maubisse
Atual 80.8 142.1 1.74 6.07 80.8 142.1 3.66 9.36 80.8 142.1 5.35 11.83
+1.5 °C 72.9 127.6 2.41 6.40 72.9 127.6 4.26 9.42 72.9 127.6 5.47 11.44
+3.0 °C 65.9 115.4 2.60 6.67 65.9 115.4 4.26 9.23 65.9 115.4 4.96 10.52
Fatin hotu-hotu iha variasaun temperatura ne‟ebé la hanesan ba batar nia moris,
rezultadu ne‟e hatudu mai ita katak iha duni interasaun entre temperatura ho nitrojéniu.
Relasaun entre batar nia moris ho temperatura no produsaun (iha diferensa simu radiasaun)
no mos variasaun nível aplikasaun N (Figura 17). La‟os ho N, rezultadu simulasaun ba
produsaun batar sa‟e tuir temperatura másimu entre 23°C to‟o 31°C no produsaun tun ba
temperatura másimu to‟o 36°C maibé ho aplikasaun adubu N 80kg/ha produsaun sei tun
neineik hanesan temperatura sa‟e husi 23°C to‟o 36°C (Figura 17). Ho apliksaun adubu N
40kg/ha la fó impaktu temperatura ba produsaun husi 23°C to‟o 31°C, hafoin produsaun
tun ba temperatura ne‟ebé mak manas liu (Figura 17). Temperatura 31°C to‟o 36°C núdar
temperatura másimu ne‟ebé fó impaktu negativu ba produsaun batar husi 3,500kg/ha ba
2,000kg/ha no bainhira hasa‟e nível N nian sei la afeta mos ba produsuan batar nian (Figura
17). Analiza ida ne‟e fó sujestaun di‟ak katak iha interasaun entre temperatura no variasaun
aplikasaun N ba produsaun batar. Ida ne‟e signikativa tebetebes no asosiadu entre rezultadu
simulasaun ba produsaun ho N ho total barak liu husi nia intervallu ba kada fatin husi
tratamentu N husi simulasaun tempertaura (r² = 76.8***) ho produsaun sa‟e 35.6kg/ha/kgN.
Interasaun entre másimu batar ninia moris ba temperatura no fornesimentu N ba hasa‟e nível
adubu N nian hanesan ho interasaun produsaun ne‟ebé observa, exetu ba aplikasaun 40kg/ha
husi adubu N rezulta hasa‟e nível N ba temperatura (Figura 18).
Figura 76 Relasaun entre média másimu moris – temperatura époka (MaxT) no
rezultadu produsaun ba kada tinan no kada simulasaun (atuál, +1.5 ho +3.0 °C; Sele, Sele+50
no Sele+100 °C durasaun loron1 husi moris ba to‟o faze naton; no fatin haat: Betano, Dare,
Aileu, ho Maubisse) ba 0 (x), 40 ( ) no 80 (+) kg ha-1
husi nitrojéniu (N). Liña hirak ne‟e fíxa
231
iha Genstat ba rezultadu produsaun hasoru (N x MaxT2 + Mean_Rad_Crop), ne‟ebé
„Mean_Rad_Crop/ Média-Radiasaun-Ai-Horis‟ mak média moris loroloron-radiasaun époka
(MJ m-2
loron-1
).
Figura 77. Relasaun entre époka-kuda média másimu (MaxT) ho nitrojéniu (N) absorve iha
kada tinan no iha kada simulasaun.
Relasaun entre époka-kuda média másimu (MaxT) ho nitrojéniu (N) absorve iha kada
tinan no iha kada simulasaun (atuál, +1.5 ho +3.0 °C; 0, 40 no 80 kg ha-1
husi Nitrojéniu; no
fatin haat: Betano, Dare, Aileu, no Maubisse) ba 0 (x), 40 ( ) no 80 (+) kg ha-1
husi nitrojéniu
(N). Liña hirak ne‟e fíxa iha Genstat ba rezultadu produsaun kompara ho (SOC x N x MaxT2
+ Mean_Rad_Crop), ne‟ebé „Mean_Rad_Crop‟ mak média radiasaun husi époka kuda
loroloron (MJ m-2
loron-1
).
Diskusaun
Simulasaun ida ne‟e suporta ipoteza ba temperatura nia sa‟e, produsaun batar ne‟ebé
mak sa‟e neineik iha fatin peskiza ho limitasaun nitrojéniu iha rai laran no mos em jerál iha
fatin hirak ne‟e menus bee. Nune‟e mos, hatudu simulasaun fornesimentu N ba benefísiu
produsaun barak liu tan iha rai ho elevasaun aas ho temperatura menus no materiál orgániku
dodok kleur no funsiona kompara ho elevasaun rai tetuk ho temperatura sa‟e no materiál
orgániku dodok lalais funsiona.
Em jerál iha rejiaun trópiku simu katak bainhira temperatura sa‟e produsaun batar sei
tun. Rezultadu husi peskiza demonstrasaun ne‟e hatudu katak iha problema ba rai nia bokur.
Simulasaun ida ne‟e apóia ipoteza katak wainhira temperatura sa‟e, maka rezultadu
produsaun batar kuaze sa‟e iha fatin ne‟ebé N limitadu tebes no jerálmente bee menus.
Aleinde ne‟e, simulasaun hatudu katak fornesimentu adisionál N sei fó benefísiu ba rezultadu
produsaun aas liu tan iha fatin ho elevasaun aas ne‟ebé nia temperatura tun liu no volume
orgániku hetan neineik liu kompara ho fatin ho elevasaun badak liu ne‟ebé nia temperatura
aas liu no nia volume orgániku hetan lalais liu.
Jerálmente konkorda katak iha rejiaun trópiku temperatura ne‟ebé sa‟e sei kauza
rezultadu produsaun batar sai menus tanba periódu batar nia moris kuaze badak liu ne‟ebé
hamenus radiasaun loro matan. Rezultadu husi peskiza ida ne‟e hatudu katak ida ne‟e kazu
rai ho nia bokur ne‟ebé aas los, la‟os kazu ba rai ne‟ebé nia bokur menus. Batar hetan
232
benefísiu husi periódu moris ne‟ebé hanaruk wainhira iha fornesimentu N ne‟ebé adekuadu
liu husi aumenta adubu inorgániku ka aumenta SOC. Iha to‟os agrikultór subsisténsia sira
nian iha rejiaun trópiku dalabarak SOC bele sai menus no la uza adubu inorgániku. Se
enkuantu hanesan ne‟e, maka hanesan iha Timor-Leste, rezultadu produsaun aas liu iha fatin
ne‟ebé manas. Konsiderasaun ida husi dadus sujere katak ida ne‟e tanba aumentu iha
mineralizasaun husi material orgániku rai nian ne‟ebé halo disponibilidade N barak liu tan ba
ai-horis. Buat ne‟ebé observa iha Timor-Leste mak rezultadu produsaun batar iha fatin ho
elevasaun aas ho temperatura malirin jerálmente menus liu kompara ho fatin ho elevasaun
badak. Ai-horis labele atu foti vantajen husi radiasaun loro matan ne‟ebé aumenta iha
temperatura ne‟ebé malirin tanba limita husi fornesimentu N ne‟ebé menus to‟o taxa menus
liu husi mineralizasaun N. Iha limitasaun ba benefísiu husi temperatura ne‟ebé aumenta
hanesan hatudu iha temperatura Betano ne‟ebé sa‟e 3 oC no nia rezultadu produsaun batar tun
15%.
Rezultadu produsaun hetan husi temperatura manas kuaze mínimu kompara ho
rezultadu produsaun potensiál ne‟ebé aumenta liu husi aplikasaun materiál orgániku rai nian
ka doze-mikro ho adubu N. Ida ne‟e espesialmente los ba klíma ne‟ebé malirin liu ne‟ebé
bele maximiza benefísiu husi fornesimentu N ne‟ebé adekuadu ho aumenta radiasaun loro
matan. Benefísiu husi hadi‟a rai nia bokur kuaze ladún bo‟ot iha fatin ho temperatura aas liu
ne‟ebé durasaun ai-horis batar substansialmente badak liu. Iha fatin ne‟ebé atualmente nia
temperatura aas, klíma manas sei potensialmente rezulta iha agrikultór sira hetan benefísiu
uitoan husi hadi‟a rai nia bokur.
Radiasaun loro matan ne‟ebé menus bele difikulta kapasidade batar atu hetan
benefísiu husi rai ne‟ebé di‟ak. Dare, hanesan ida husi fatin hat ne‟ebé uza ba simulasaun,
ne‟ebé nível radiasaun kuaze ki‟ik uitoan. Ida ne‟e hanesan fatin ho fenómena espesífiku
relasionadu ho aspetu rai lolon ba norte ho mahon iha dadersan sedu no lorokraik husi ai-
hirak ne‟ebé moris iha ne‟ebá. Durante periódu kuda ai-horis loro matan pasa ba parte súl
husi país ida ne‟e. Dare ladún responde di‟ak ba aumenta iha N ka aumenta SOC tanba
limitasaun iha radiasaun. Fatin barak iha rai lolon parte norte no iha rai kle‟an sira iha Timor-
Leste mak hetan radiasaun loro matan limitadu ne‟ebé kauza rezultadu produsaun sai menus.
Konkluzaun
Simulasaun hatudu ona katak agrikultór subsisténsia iha klíma malirin kuaze
vulnerável liu ba mudansa klimátika relasionadu ho impaktu husi temperatura manas ba
rezultadu produsaun batar. Mezmu nune‟e, sira bele hadi‟a sira-nia seguransa ai-han iha rai
ne‟ebé bokur di‟ak. Agrikultór subsisténsia iha klíma manas bele hetan esperiénsia kona-ba
redusaun iha rezultadu produsaun. Hadi‟a rai nia bokur bele atinji liu husi aumenta material
orgániku rai nian liu husi uza ai-horis legumes tuir maneira rotasaun ka kuda kahur ho batar,
ka adubu nitrojéniu ho doze-mikro, ka kombinasaun rua ne‟e hotu.
Nune‟e, akesimentu global/global warming sei hasa‟e rezultadu produsaun batar ba
agrikultór ki‟ik sira ne‟ebé kuda batar ho insumu menus iha époka kuda ho temperatura
másimu ne‟ebé nia temperatura menus husi 31 °C, enkuantu agrikultór ki‟ik sira ho insumu
menus kuda batar iha époka kuda ho temperatura másimu ne‟ebé nia temperatura liu husi 31
°C maka sei hetan esperiénsia iha rezultadu produsaun sai tun. Doze-mikro ho nitrojéniu ka
fornesimentu nitrojéniu orgániku adisionál (liu husi aumenta materiál orgániku) sei hasa‟e
rezultadu produsaun iha fatin hotu-hotu ho temperatura média masimu entre 20 ho 35 °C.
233
7.6 Teste Rai
Durante tinan 2014, prepara ona rai 195 hodi teste nia fósforu (P), pH no
kondutividade elétriku (EC).
Metodolojia
Olsen available phosphorus
Fósforu Olsen disponível bazeia ba métodu extratu fósforu (P) husi Olsen et al.
(Olsen, Cole, Watanabe, & Dean, 1954), ne‟ebé uza extratu ida ho bicarbonate hodi halo
estimasaun ba P ne‟ebé disponível iha rai ba ai-horis. Phosphate-P iha solusaun determina
kolorimetrikamente uza métodu Murphy ho Riley (Murphy & Riley, 1962) hanesan deskreve
husi Blakemore et al. (Blakemore, Searle, & Daly, 1987). Térmu bee uza iha métodu ida ne‟e
refere ba‟a bee destiladu ka ekuivalénsia bee lívre P. Asisténsia no monitorizasaun tékniku
estabelese uza Laboratóriu Standar Rai Austrália nian ho hetan supervizaun husi expertu rai
David Lyons.
Kondutividade Elétriku (EC) of 1:5 rai/extratu bee
Kondutividade elétriku sukat ho eletroda EC (kondutividade elétriku) uza métodu
atualizadu husi 3A1 iha Rayment no Lyons (Rayment & Lyons, 2011). Ida ne‟e bazeia ba 1:5
w/v rai/bee distila ho air dry (40oC) rai. Rasio rai/bee kuaze uza barak ona iha Austrália no
akumula ona dadus ne‟ebé konsiderável. Wainhira uza suspensaun ne‟ebé hanesan ba
determinasaun Cl– no pH, maka determina uluk EC (kondutividade elétriku) hodi hamenus
rísku husi Cl– kontaminasaun husi referénsia pH eletroda calomel (ka hanesan).
Karik rai kontem gypsum maizumenus liu husi 1%, maka suspensaun rai besik ba
saturasaun no iha kondutividade elétriku maizumenus 2.2 dS/m. Wainhira gypsum barak mak
mosu ida ne‟e sei labele atu dizolve kompletamente iha suspensaun rai/bee 1:5. Mezmu
nune‟e, indikasaun ne‟ebé los husi masin signifika lakon iha rai ne‟e.
pH husi 1:5 suspensaun rai/bee
Métodu ida ne‟e (Rayment and Lyons, 2011) mak uza barak liu iha Austrália, no
bazeia ba rai/bee ho rasio 1:5 iha 25C. pH determina ho eletroda depois de doko óras 1 nia
laran. Suspensaun kedok durante sukat hodi minimiza mudansa potensiál iha eletroda ne‟ebé
asosiadu ho efeitu suspensaun no pozisionamentu eletroda.
Rezultadu
Rezultadu teste rai bele halo kategoria tuir Tabela 184 nu‟udar matadalan hodi
kompriende rezultadu teste rai.
Tabela 184. Matadalan hodi kompriende rezultadu teste
Olsen P <5 5~10 10~17 17~25 >25
menus los menus marjinál óptimu aas
EC(ms/cm) <0.15 0.15-0.4 0.4-0.8 0.8-2 >2
menus los menus naton aas aas los
pH
<5 5.0-6.0 6.1-7.8 7.9-8.5 >8.5
ásidu maka‟as ásidu naton neutrál alkali
naton
alkali
maka‟as
234
Rai iha munisípiu hotu kuaze menus iha P ho rai 73% mak nia rezultadu Olsen P
menus husi 10. Rai ne‟ebé koko iha 15% deit mak deskobre nia nível fósforu kuaze adekuadu
óptimu no aas. Iha kazu balun ne‟ebé rai ho nível P adekuadu ne‟ebé deskobre iha rai aas
Baucau, no iha parte kosta Betano no iha ZAE 3 rejiaun Liquiça. Kondutividade elétriku
kuaze ki‟ik to‟o ki‟ik liu iha fatin hotu-hotu ne‟ebé nia rai hetan teste.
Iha rai tetuk parte norte no súl nia rai jerálmente alkali. Rai iha parte foho jerálmente
ásidu liu espesialmente iha munisípiu Ermera, Liquiça no Aileu. Área iha altitude aas
hanesan iha Maubisse no Ossu De Cima nia pH rai kuaze aas liu wainhira halo observasaun.
Mezmu nune‟e, pH ne‟ebé atribui iha fatin ki‟ik ne‟e kuaze oin-oin deit.
235
Figura 78. Mapa nível rai fósforu iha Timor-Leste tomak hatudu nível ki‟ik liu domina no fatin balun fósforu aas liu (Oecusse no Atauro
laiha rezultadu hanesan hatudu iha mapa)
236
8. Komunikasaun no habelar teknolojia
8.1 Material promosaun
Durante tinan tomak nia laran, iha materiais tékniku no promosionál 52 mak dezeña no
imprimi iha lian Tetun no Inglés. Hirak ne‟e distribui ba parseiru prinsipál sira inklui ba staff
ministériu, parseiru dezenvolvimentu sira, no ba agrikultór sira; no hatudu iha SoL nia website;
no mos hatudu iha edifísiu MAP no SoL (iha Dili no mos iha munisípiu sira). Iha brosúr, poster
no pamfletu barak mak kontinua distribui no uja iha eventu MAP-SoL nian hodi promove
variedade hirak ne‟ebé iha no mos promove Sistema Fini Nasionál.
Materiais hirak ne‟ebé dezenvolve mak hanesan:
Booklet ho pájina 24 ne‟ebé esplika kona-ba Sistema Fini Nasionál ba Variedade Ne‟ebé Lansa
Pamfletu promove loja agrikultura sira iha munisípiu, Loron Ai-Han Mundiál, no variedade hirak ne‟ebé
lansa
Label ba pakote fini sertifikadu batar variedade Sele, Noi Mutin no hare variedade Nakroma 500g, 1kg no
5kg
Posters atu promove existénsia husi PFK ho GHFK iha kada suco, no atu hatudu kona-ba PFK sira-nia
planu negósiu
Programa radio kompostu husi episódiu minutu 6 x 10 ne‟ebé esplika kona-ba prátika agrikultura di‟ak ba
batar
Relatóriu kobre Peskiza Anuál iha tinan 2013 no Levantamentu Adosaun iha tinan 2014
Kalendáriu ba didin lolon tinan 2015 nian.
8.2 Komunikasaun
MAP-SoL hetan mensiona 64 iha tinan 2014 iha média lokál (51) no iha média
internasionál (13). Buat hirak ne‟ebé sira mensiona típikamente kuaze pozitivu (19) ou neutrál
(39), ho mensiona negativu neen.
Iha segundu metade do ano, MAP-SoL hetan mensiona iha artigu 13 no istória iha média
lokál (10) no média internasionál (3). Maioria husi mensiona hirak ne‟e kuaze pozitivu (9) ou
neutrál (3), ho mensiona ida mak negativu. Thema komún liu mak kona-ba meteorolojia no
klimátika ho artigu iha SoL nia mapa (4), estasaun meteorolójika (1) no pájina informasaun (1).
Tópiku sira seluk mak inklui apóiu SoL nian ba GHFK, vizita kampo husi estudante University of
New South Wales, diskusaun kona-ba fini hybrida, distribuisaun fini no animasaun batar.
ACIAR ho Australian Broadcasting Corporation (ABC) kolabora kona-ba produsaun
programa “Food Bowl”, programa televizaun ida kona-ba oinsa agrikultura, siénsia no to‟os bele
hamutuk hodi halakon pubreza no garante ai-han seguru iha futuru. Atividade ACIAR iha Timor-
Leste partikularmente foka ba programa Seeds of Life ho pekuária, ne‟ebé selesiona ba episódiu
ida. Ekipa Food Bowl mai Timor-Leste iha Maiu fulan klaran 2014 durante loron 3½ hodi halo
filmajen, no fó sai programa minutu 25 iha Australia Plus TV iha dia 24 de Dezembru 2014.
Husi fulan Agostu to‟o Outubru, ekipa komunikasaun tau sira-nia atensaun prinsipál ba
iha engaña estasaun radio komunidade:
Koordenadór komunikasaun hasoru malu ho estasaun radio komunidade 14 iha munisípiu
12 nia laran mak hanesan – Aileu, Bucoly Sahe, Ermera, Liquiça, Los Palos, Maliana,
Manatuto, Matebian, Maubisse, Oecusse, Same, Suai, Tatmailau (Ainaro) no Viqueque.
Vizita hirak ne‟e dezeña atu hametin relasaun SoL nian ho estasaun radio komunidade no
deskuti kona-ba oportunidade iha tempu oin mai atu serbisu hamutuk.
237
SoL selu programa radio rua kona-ba batar no fehuk midar (idaidak ho minutu 6 x 10) atu
fó sai iha radio komunidade 14 no mos iha estasaun nasionál ida. Programa ne‟e nia kustu
mak $2-$2.50/minutu, ne‟ebé gasta hamutuk maizumenus $4,800. Tanba menus konteúdu
ka programa iha estasaun radio sira maka dalabarak estasaun radio hirak ne‟e repete fali
SoL nia programa radio iha óras estra sem pagamentu ruma.
SoL husu ba estasaun radio komunidade hirak ne‟e atu organiza no fó sai talk-shows ho
minutu 30 ne‟ebé agrikultór sira bele kontaktu husu pergunta via telemóvel no responde
husi reprezentante MAP ka SoL hanesan estensionista sira. Kada estasaun husu para atu
fó sai talk shows ho durasaun minutu lima, ne‟ebé idaidak foka ba espesies ai-horis oin-
oin hanesan (batar, hare, fore-rai, fehuk midar no ai-farina). Kustu média ba estasaun
hirak ne‟e atu organiza no fó sai talk shows lima mak $375; tanba ne‟e mak estimasaun
kustu total ba talk shows hirak ne‟e iha estasaun radio 13 mak $4,875. Estasaun haat
(Viqueque, Bucoly-Baucau, Aileu no Maubisse) fó sai ona talk shows to‟o agora, ne‟ebé
hetan resposta pozitivu husi agrikultór hirak ne‟ebé halo kontaktu via telemóvel, no
atividade ida ne‟e sei kontinua iha tinan 2015.
Fílmi SFNVL ho minutu 20 fó sai dalarua iha televizaun nasionál iha fulan Outubru. Ida
ne‟e fó sai durante programa agrikultura MAP durante óras hirak nia laran iha Domingo
lorokraik, sem pagamentu ruma husi SoL.
Seeds of Life asina akórdu patrosíniu tinan ida ho ONG lokál Cinema Lorosa‟e ho
orsamentu $5,000 iha fulan Outubru. Akórdu ida ne‟e involve Cinema Lorosa‟e halo filamajen
badak kona-ba SoL inklui filmajen kona-ba jéneru, filmajen SFNVL ka animasaun batar no halo
levantamentu ba partisipante nain lima kona-ba filmajen SoL iha kada eventu. Parseria ida ne‟e
fó maneira ne‟ebé bele asesu ba no efikás ba fahe mensajen prinsipál ho komunidade rurais sira.
Durante tinan 2014, informasaun kona-ba Seeds of Life no nia atividade sira fahe ba
audiénsia sira liu husi kanál oin-oin (Tabela 185).
238
Tabela 185. Típu komunikasaun, 2014 Audiénsia Medium komunikasaun
Agrikultór sira Komunikasaun oin ho oin ho staff OFDT SoL
Loron to‟os nain
Reuniaun aprezenta rezultadu peskiza
Soru-mutu kona-ba habarak fini
Soru-mutu kona-ba sosializasaun
Material imprimi (posters, pamfletu, brosúr, nsst)
Radio komunidade
Teatru komunidade
Staff MAP munisípiu Ligasaun atuál entre staff SoL munisípiu ho líder sira
Treinamentu
Loron to‟os nain
Material imprimi (booklets, brosúr, nsst)
Reuniaun aprezenta rezultadu peskiza
ONG & ajénsia parseiru Ligasaun atuál entre staff SoL munisípiu ho líder sira
Reuniaun aprezenta rezultadu peskiza
Website
Publikasaun
Rede média sosiál
Material imprimi (brosúr, pamfletu, nsst)
Komunidade Timorense Konferénsia
Publikasaun língua Tetun
Média lokál
Distribuisaun informasaun iha eventu nasionál no lokál
Website
Rede média sosiál
Komunidade Australianu &
internasionál
Website
Imprimi no istória radio
Konferénsia internasionál
Publikasaun língua Inglés
Rede média sosiál
Publikasaun jornál internasionál durante tinan 2014
Jensen, L.P., Picozzi, K., Almeida, O.C.M., Costa, M.J., Spyckerelle, L., Erskine, W.
(2014). Impaktu husi relasaun sosiál ba adosaun teknolojia agrikultura: asuntu kona-ba variedade
ai-horis iha Timor-Leste. Seguransa Ai-Han, 3:397-409.
Website http://www.seedsoflifetimor.org/
239
9. Hasa’e kapasidade Iha tinan 2014, iha staff MAP nain ida mak hetan bolsu estudu husi John Allwright hodi
kontinua nia eskola mestradu iha The University of Western Australia. Ho ida ne‟e halo númeru
staff ne‟ebé foti eskola mestradu iha rai liur sai ba nain lima durante tinan tomak nia laran
(Tabela 186).
Em termus de kúrsu ka treinamentu tempu badak, foka importante fó ba hametin
kapasidade finansiál staff husi Produtór Fini Komersiál (PFK) sira. Sira ne‟e hetan treinamentu
kona-ba prepara planu negósiu no mos komprensaun kona-ba mekanízmu Rai & Emprestimu
(treinamentu hirak ne‟e kategorizadu hanesan Administrasaun no Jestaun iha Tabela 186.
Estensionista sira ne‟ebé serbisu hamutuk ho PFK sira hetan mos treinamentu ne‟ebé hanesan.
Nune‟e mos, agrikultór sira ne‟ebé involve iha Grupu Habarak Fini Komunidade (GHFK) hetan
treinamentu substansiál kona-ba tékniku kolleita no pós-kolleita, báziku kona-ba habarak fini
komunidade no mos halo vizita kruza hodi aprende ba malu. Membru GHFK selesionadu iha
Aileu, Lautem ho Oecusse mos hetan treinamentu kona-ba nutrisaun.
Staff sira ne‟ebé involve iha kontrollu kualidade fini hetan treinamentu iha rai liur kona-
ba teknolojia fini no koko fini enkuantu ofisiál foun sira ne‟ebé foin noméia hetan treinamentu
kona-ba teknolojia kolleita no pós kolleita.
Husi programa organiza mos kúrsu tékniku importante hanesan analiza dadus, estatístiku,
levantamentu dadus no analiza, agronomia, no kona-ba rai ba peskizadór sira. Kúrsu jerál
hanesan Matemátika, IT, Inglés, jéneru, aplikasaun komputadór no fotografia realiza mos ba staff
sira.
Iha staff SoL balun mos hetan treinamentu kona-ba administrasaun no jestaun finanséiru
iha Indonézia enkuantu iha asesor SoL balun ho staff lokál sira hetan mos oportunidade ba
partisipa iha konferénsia internasionál ne‟ebé realiza iha Austrália no Malayzia.
Total oportunidade treinamentu tempu badak durante tinan tomak nia laran hamutuk iha
5162 ou ekuivalénsia ba oportunidade treinamentu 19 kada loron serbisu ne‟ebé signifika katak
total staff MAP nain 19 mak atende treinamentu kada loron serbisu durante tinan tomak nia laran
(Tabela 186). Em termus de númeru, maioria partisipante durante tinan 2014 mak agrikultór sira.
Estensionista sira mos partisipa iha treinamentu dalabarak hanesan ho peskizadór sira, staff
administrasaun no staff habarak fini sira (Figura 78). Programa mos fornese oportunidade ba
ONG sira ne‟ebé serbisu hamutuk hodi atende mos iha treinamentu hirak ne‟e.
Programa mos fó asisténsia tékniku ba estudante nain 7 husi Fakuldade de Agrikultura iha
Universidade Nacional Timor Lorosa‟e (UNTL) hodi prepara sira-nia teze ba lisensiatura.
Tabela 186. Bolsu estudu mestradu durante tinan 2014 Data hahu Data remata Titulu kúrsu Partisipante
M F Total
29/08/2012 30/04/2015 Agronomia- Plant Breeding 1 0 1
29/08/2012 30/04/2015 Agronomia- Plant Breeding 0 1 1
08/03/2013 07/03/2016 Agronomia- Tissue Culture 0 1 1
02/07/2013 02/07/2016 Agronomia- Plant Breeding 0 1 1
10/02/2014 25/12/2016 Ekonomia Agríkula, Siénsia Planta no Rai 1 0 1
240
Tabela 187. Treinamentu no kúrsu durante tinan 2014 (la inklui estudu mestradu)
Kategoria kúrsu Partisipante sira Oportunidade
treinamentu M F Total
Habarak Fini 732 160 892 1211
Administrasaun & Jestaun 418 320 738 1082
Estatístiku 119 14 133 611
Nutrisaun 111 125 236 568
Aplikasaun Komputadór 142 53 195 483
Inglés 211 42 253 441
Komunikasaun 68 18 86 165
Jéneru 74 23 97 157
Matemátika 56 10 66 156
Levantamentu Rekollamentu
Dadus & Analiza 5 10 15 120
Rai 3 2 5 85
Agronomia 19 1 20 43
Information Technology (IT) 31 9 40 40
Total 1989 787 2776 5162
Figura 79. Númeru partisipante treinamentu tuir kategoria serbisu, 2014
10. Rekomendasaun teknolojia
10.1 Lansamentu no variedade potensiál
Variedade ai-horis kualidade di‟ak oin 11 ne‟ebé identifika husi SoL/MAP lansa ona husi
MAP iha fin de 2014. Variedade 7 primeiru ne‟ebé identifika husi SoL lansa ona husi Komisaun
Lansamentu Variedade iha dia 8 de Marsu 2007. Rua husi variedade oin 7 ne‟e mak batar kór
kinur, fehuk midar oin 3, hare oin 1 no fore-rai oin 1. Variedade hotu-hotu ne‟ebé lansa kuaze liu
ona husi avaliasaun tuir kondisaun iha estasaun peskiza durante periódu 2000-05 no depois de
tinan hirak ne‟e. Ai-horis hirak ne‟e nia avaliasaun deskreve kompletu iha Seeds of Life nia
Relatóriu Peskiza Anuál ba tinan 2008.
Ai-farina variedade oin 2 lansa ona husi MAP iha dia 27 de Agostu 2009 no habarak iha
tinan 2009-10 para halo distribuisaun ba produtór fini sira. Variedade hirak ne‟e lansa ho naran
Ai-Luka 2 ho Ai-Luka 4. Deskrisaun husi avaliasaun orienta ba lansamentu variedade hirak ne‟e
inklui dokumentu lansamentu variedade ne‟ebé aprezenta iha SoL, 2009.
1059
748
359
323
209
60
18
Farmers
Extension Staff
Researcher
Administration, SOL advisors & others
Seed Production Staff
MAF Senior staff
NGO Staff
Númeru partisipante tuir kategoria serbisu, 2014
Total participants
241
Variedade batar mutin produsaun aas ida liu ona avaliasaun iha tinan hirak nia laran husi
2009 to‟o 2012 ne‟ebé konsege lansa iha dia 27 de Jullu 2012 ho naran Noi mutin. Detallu husi
avaliasaun variedade ida ne‟e orienta ba rekomendasaun lansamentu ba Komisaun Lansamentu
Variedade ne‟ebé inklui iha Relatóriu Peskiza Anuál SoL 2011.
Variedade ai-farina moruk terseiru ba produsaun uut lansa ona iha fulan Maiu 2014.
Variedade ida ne‟e iha tempu ne‟ebá kuaze estensivumente promove ona husi Cooperativa Café
Timor (CCT) hanesan ai-horis segundu ne‟ebé bele fa‟an husi agrikultór kafé sira maibé hatudu
nia nível uut makaas iha teste ne‟ebé halo husi SoL.
Maioria variedade oin sanulu ne‟ebé lansa inklui ona iha teste replikadu no teste iha
agrikultór sira-nia to‟os depois de halo lansamentu ofisiál. Detallu husi hirak ne‟e inkluidu iha
naran espesie tuir mai.
10.1.1 Batar
Sele, Suwan 5 ho Noi Mutin
Husi variedade batar kór kinur 2 ne‟ebé lansa, Sele ho Suwan 5, to‟o agora Sele mak
kuaze popular liu ba agrikultór sira no habarak fini ho nia distribuisaun kuaze konsentra ona
bavariedade ida ne‟e hahu husi periódu 2007 to‟o 2012. Sele hanesan batar musan kór kinur,
ne‟ebé nia karaterístika prefere liu husi populasaun sira seluk. Batar ida ne‟e nia produsaun aas,
iha karaterístika fai ne‟ebé di‟ak no han sente midar. Nune‟e mos batar ida ne‟e partikularmente
aprezenta di‟ak iha kondisaun ne‟ebé maran. Deskrisaun husi karaterístika hirak ne‟e no reasaun
husi agrikultór ba Sele halo rezumu iha relatóriu SoL, 2008.
Sele kontinua aprezenta di‟ak iha teste replikadu iha OFDT durante tinan 2012 (Haree
SoL, 2012) hanesan ho iha tinan inísiu (Tabela 102, Tabela 103). Hanesan variedade
ne‟ebéprefere liu, batar ida ne‟e mos uza hanesan estandarte ba kompara ho variedade sira seluk.
Maioria variedade ne‟ebé iha teste replikadu iha tinan 2011-12 mak batar kór mutin tanba
variedade hirak ne‟e prefere liu husi agrikultór sira iha parte barak husi Timor-Leste.
Komparasaun rezultadu produsaun entre Sele ho P07 (ne‟ebé lansa ho naran Noi mutin
iha tinan2012) ho kontrolu durante teste replikadu tinan 6 nia laran aprezenta Tabela 102. Sele
nia produsaun liu lokál ho média 50% liu iha periódu ida ne‟e no P07 (Noi mutin) ho 46%.
Batar kór mutin Noi mutin inklui ona iha OFDTs ba tinan dahaat iha 2011-12. Variedade
ida ne‟e kontinua hatudu nia rezultadu produsaun liu lokál hanesan hatudu husi Sele. Sele nia
rezultadu produsaun liu lokál ho média 43% no Noi mutin 27% liu iha fatin 662 entre tinan 2009
ho 2012 (Tabela 104).
Variedade batar mutin oin 4 seluk (V11, V15, V41 ho S07) aprezenta di‟ak iha teste
replikadu tinan 2010-11 ho 2011-12 inisialmente konsidera atu inklui iha OFDT tinan 2012-13
maibé hasai tiha tanba fasil atu hetan estragus husi fuhuk durante teste tempu bailoro.
242
Tabela 188. Produsaun no vantajen produsaun batar Sele ho Noi Mutin, sentru peskiza, 2007-
2012 Tinan Produsaun (t/ha) Vantajen produsaun
(%)
Sele Noi
Mutin
Local Sele Noi
Mutin
2007 (Fatin neen) 2.6 2.6 1.5 73 73
2008 (Fatin haat) 1.5 1.3 1.0 53 33
2009 (Fatin lima) 1.8 1.6 1.0 81 58
2010 (Fatin haat) 1.7 2.1 1.2 42 75
2011 (Fatin haat) 2.2 2.3 1.5 47 53
2012 (Fatin neen) 2.5 2.2 2.0 25 5
Meiu (2007-2012) 2.1 2.0 1.4 50 46
Tabela 189. Produsaun no vantajen produsaun batar Sele ho Noi Mutin, OFDTs, 2009-2012 Tinan Produsaun
(t/ha)
Vantejen produsaun
(%)
Sele Noi
Mutin
Lokál Sele Noi
Mutin
2009 (Fatin 235) 2.2 1.7 1.4 57 21
2010 (Fatin 188) 2.7 2.5 1.8 51 40
2011 (Fatin 86) 2.1 1.9 1.5 34 21
2012 (Fatin 153) 2.6 2.4 2 31 23
Méiu (2009-2012) 2.4 2.1 1.7 43 27
10.1.2 Fore-rai
Utamua
Variedade fore-rai ne‟ebé lansa ho naran Utamua, kontinua hatudu média produsaun
ne‟ebé di‟ak durante tinan 2012. Mezmu nune‟e, nia rezultadu kuaze oin-oin ho balun mak hetan
failansu. (Tabela 104). Laiha teste no demonstrasaun fore-rai ne‟ebé mak hala‟o iha tempu udan
tinan 2011-12 maibé iha tinan hirak antes hatudu aprezentasaun di‟ak kompara ho variedade sira
seluk iha OFDT (Tabela 105).
Tabela 190. Produsaun no vantajen produsaun fore-rai Utamua, sentru peskiza, 2001-2012
Tinan
Produsaun (t/ha) Vantajen produsaun (%)
Utamua Pt14 Pt15 Pt16 Lokál Utamua Pt14 Pt15 Pt16
2001-2005 2.1 Laiha Laiha 2.0 7 Laiha Laiha
2006 (Fatin rua) 1.1 1.8 1.3 1.6 1.2 -9 50 8 33
2007 (Fatin lima) 2.0 2.4 2.3 1.8 1.7 17 40 34 6
2008 (Fatin haat) 1.3 1.1 1.1 0.7 0.9 43 26 23 -22
2009 (Fatin neen) 1.5 1.2 1.5 1.8 1.1 32 5 32 58
2010 (Fatin haat)* 1.2 0.7 0.8 0.9 0.8 71 -1 10 14
2011 (Fatin haat) 1.1 0.4 86
2012 (Fatin rua) 1.2 0.9 27
Meiu (2006-2012) 1.3 1.6 1.5 0.9 38 24 21 18
* So fatin rua deit ba Utamua no kontrollu idaidak mak konsidera ba avaliasaun ida ne‟e
243
Tabela 191. Produsaun no vantajen produsaun fore-rai Utamua, OFDTs, 2006-2010
Tinan
Produsaun (t/ha) Vantajen produsaun (%)
Utamua Pt14 Pt15 Pt16 Local Utamua Pt14 Pt15 Pt16
2006 (Fatin 168) 1.8 Laiha Laiha Laiha 1.2 50 Laiha Laiha Laiha
2007 (Fatin 138) 2.0 Laiha Laiha Laiha 1.6 24 Laiha Laiha Laiha
2008 (Fatin 175) 2.0 Laiha Laiha Laiha 1.5 33 Laiha Laiha Laiha
2009 (Fatin 166) 2.0 1.1 1.4 Laiha 1.1 82 0 27 Laiha
2010 (Fatin 132) 3.5 na 2.3 2.3 2.4 43 Laiha -6 -7
Méiu (2006-2010) 2.3 1.1 1.9 2.3 1.6 47 0 3 -7
10.1.3 Fehuk midar
Hohrae 1, Hohrae 2 no Hohrae 3
Variedade oin 3 ne‟ebé lansa, Hohrae 1-3 (Tabela 107) kontinua aprezenta di‟ak iha teste
replikadu durante tinan 2012. Variedade oin 3 ne‟e kuaze popular aas ba agrikultór sira, liuliu
variedade Hohrae 3 ne‟ebé nia laran kór laranja ne‟ebé iha vitamina D estra ne‟ebé di‟ak ba
konsumidór sira-nia saúde. Rezultadu husi teste ne‟ebé halo iha tinan 2011 mos hatudu katak
CIP 83 ho CIP 72 aprezenta di‟ak. Rezultadu produsaun husi variedade hirak ne‟e
aprezenta iha Tabela 192. Hohrae sei kontinua inklui nafatin iha OFDT durante tinan 2012 ne‟ebé
hanesan aprezentadór di‟ak liu to agora hodi halo komparasaun.
Tabela 192. Produsaun no vantajen produsaun fehuk midar, sentru peskiza, 2001-2010
Tinan Produsaun (t/ha) Vantajen produsaun (%)
Hohrae 1 Hohrae 2 Hohrae 3 Lokál Hohrae 1 Hohrae 2 Hohrae 3
2001-2005 12.7 13.2 13.3 5.6 128 137 138
2006 (Fatin ida) 2.8 4.8 1.3 0.6 367 700 117
2007 (Fatin ida) 29.6 23.9 26.5 9.8 202 144 170
2008 (Fatin rua) 22.2 15.9 21.9 8.9 149 79 146
2009 (Fatin lima) 9.2 13.8 19.6 8.9 3 55 121
2010 (Fatin lima) 5.0 6.6 9.5 5.9 -15 12 61
Méiu (2006-2010) 13.8 13.0 15.8 6.8 102 91 131
Tabela 193. Produsaun no vantajen produsaun fehuk midar, sentru peskiza, 2011 ho 2012
Tinan Produsaun (t/ha) Vantajen produsaun (%)
Hohrae 3 CIP83 CIP72 Local Hohrae 3 CIP83 CIP72
2011 (Fatin haat) 10.2 9.1 14.8 4.2 145 118 254
2012 (Fatin lima) 14.0 7.9 12.7 7.2 95 10 76
OFDT ne‟ebé hala‟o entre tinan 2007-10 hatudu kapasidade husi variedade Hohrae atu
aprezenta iha to‟os ho kondisaun oin-oin (Tabela 109). Hohrae 3 inklui ona iha OFDT 41 iha
tinan 2012 no sai aprezentadór ne‟ebé di‟ak hanesan ho CIP 83 (Tabela 194).
244
Tabela 194. Produsaun no vantajen produsaun fehuk midar, OFDTs, 2007-2010
Tinan Produsaun (t/ha) Vantajen produsaun (%)
Hohrae 1 Hohrae 2 Hohrae 3 Local Hohrae 1 Hohrae 2 Hohrae 3
2001-2005 Laiha Laiha Laiha Laiha Laiha Laiha
2006 (La kolleita) Laiha Laiha Laiha
Laiha Laiha Laiha
2007 (Fatin 83) 4.0 4.7 4.5 3.1 29 52 45
2008 (Fatin 115) 6.1 6.3 6.5 3.0 103 110 117
2009 (Fatin 76) Laiha Laiha 15.6 3.8 Laiha Laiha 311
2010 (Fatin 109) Laiha Laiha 15.8 6.5 Laiha Laiha 143
Méiu (2006-2010) 5.1 5.5 10.6 4.1 66 80 159
Tabela 195. Produsaun no vantajen produsaun fehuk midar selesionadu, OFDTs, 2011 ho
2012
Tinan Produsaun (t/ha) Vantajen produsaun (%)
Hohrae 3 CIP83 CIP72 Lokál Hohrae 3 CIP83 CIP72
2011 (Fatin 44) 13.4 9.3 4.0 4.0 235 127 0
2012 (Fatin 41) 10.6 10.9 7.4 4.6 130 137 61
10.1.4 Hare
Nakroma
Nakroma (lansa iha tinan 2007) aprezenta di‟ak tebes iha agrikultór sira-nia to‟os entre
tinan 2005 ho 2010 ho média produsaun 31% liu iha fatin 51 (Tabela 196). Variedade ida ne‟e
hili ona husi staff MAP no agrikultór sira husi teste ne‟ebé halo iha tinan 2005 para atu lansa iha
Timor-Leste. Variedade ida ne‟e mantein nia popularidade entre populasaun hare sira seluk
ne‟ebé iha no kuaze domina lais iha área hirak ne‟ebé kuda hare ba. PSB RC 80 hanesan
variedade ida seluk ne‟ebé mos aprezenta di‟ak iha área balun ne‟ebé kuda hare no kuaze simu
di‟ak husi agrikultór sira. Variedade ida ne‟e no PSB RC 82, Matatag 2 no Angelica inkluidu ona
iha OFDTs durante tinan 2011 no Matatag 2 iha tinan 2012 (Tabela 196) maibé la halo
lansamentu.
Tabela 196. Produsaun hare iha OFDT, munisípiu hotu-hotu, 2005 - 2010 Variedade Méiu produsaun (t/ha) Vantajen produsaun (%) LSD
Lokál Nakroma PSBRC 80 Nakroma PSBRC 80 (p=0.05)
2005/06 (Fatin 47) 2.9 3.3 Laiha 17 Laiha
2006/07 (Fatin 52) 3.0 3.7 Laiha 20 Laiha 0.5
2007/08 (Fatin 76) 3.6 4.8 Laiha 30 Laiha 0.6
2008/09 (Fatin 71) 3.2 3.8 3.3 18 4 0.5*
2009/10 (Fatin 51) 2.9 3.8 3.5 31 21 0.7
Total (Fatin 297) 3.1 3.9 3.4 24 11
Tabela 197. Produsaun hare husi variedade OFDT 2010-2011 no 2011-2012 Méiu produsaun preditadu (t/ha)
Signifikativa Lokál Nakroma PSBRC 80 PSBRC 82 Matatag 2 Angelica
2010-2011 (Fatin 17) ls 2.4 3.3 3.0 2.5 4.2 2.1
2011-2012 (Fatin 29) ls 2.1 2.7 2.6
245
10.1.5 Ai-farina
Ai-luka 2 ho Ai-luka 4 lansa iha fulan Agostu 2009 hanesan variedade ai-farina midar
ne‟ebé fó produsaun aas. Variedade oin rua ne‟e identifika ona depois de liu husi prosesu
avaliasaun ne‟ebé rigorozu husi SoL. Ai-luka 2 ho 4 hili tanba nia produsaun aas no fó uut di‟ak,
no mos hetan resposta pozitivu husi agrikultór sira. Ai-farina ne‟e fó produsaun 51-65% aas liu
variedade lokál, bazeadu ba teste replikadu no teste iha agrikultór sira-nia to‟os.
Iha dia 23 de Maiu 2014, variedade ai-farina moruk KU50 (Ca109) lansa ho naran Ai-
Luka 1. Variedade ai-farina ida ne‟e promove ona husi Cooperativa Café Timor (CCT) hanesan
produtu segundu ne‟ebé bele fa‟an husi agrikultór kafe sira. Iha tinan 2010, agrikultór kafe nain
205 hahu kuda ai-farina ida ne‟e iha área ho luan 50 ha iha munisípiu Baucau, Bobonaro,
Covalima no Manufahi. Espansaun kultivasaun durante periódu tinan haat nia laran haktuir iha
Tabela 198.
Tabela 198. Ai-farina moruk kultiva husi agrikultór CCT sira
Tinan Nu. Agrikultór Área kuda
(ha)
Kuantidade sosa husi
agrikultór
(t)
2010-2011 205 50 102
2011-2012 787 180 307
2012-2013 2,192 501 833
2013-2014 2,306 1,703
Nota: CCT halo estimasaun katak kuantidade ne‟ebé kolleita husi agrikultór sira
kuaze dóbru husi kuantidade ne‟ebé sosa husi agrikultór sira.
Benefísiu ba agrikultór sira mak bele hetan $ 500 – 1,500 kada hektár. Isin ne‟ebé kolleita
bele prosesa sai ai-farina uut iha fatin Tibar ne‟ebé iha kapasidade atu produs tonelada 3 kada
óras.
Variedade ai-farina ida ne‟e orijinalmente haruka mai husi Tailándia no sujere ba CCT
bazeia ba peskiza ne‟ebé halo iha sentru peskiza sira. Variedade ida ne‟e nia produsaun aas no nia
konteúdu uut mos barak, maibé nia nível sianida mos aas. Konteúdu sianida no sabór moruk
prevene ai-farina ida ne‟e nia isin atu hetan estragus ou han husi laho ka animal seluk.
246
Figura 80. Asina dokumentu lansamentu ai-farina variedade Ai-Luka 1
Husi karuk ba los: HE Marços da Cruz, Vice Ministru da Agrikultura e Peskas; Lourenço
Borges Fontes, Director-Geral MAP; no Master de Ceremony, Francedez Suni
Antes lansamentu, Komisaun Lansamentu Variedade hasoru malu ona no indika sira-nia
apóiu ba lansamentu variedade husi ministériu.
10.2 Rekomendasaun sistema halo to‟os
Batar
Zona Agro-Ekolójiku (ZAE). Peskiza ne‟ebé hala‟o durante tinan tomak la hatudu
variedade husi interasaun ZAE. Ida ne‟e hatudu katak Sele ho Noi Mutin kuaze adapta di‟ak iha
rejiaun teste hotu-hotu. Laiha indikasaun katak Sele ka Noi Mutin tenke rekomenda ba iha área
balun no área seluk labele. Mezmu nune‟e dala barak agrikultór sira haktuir katak Sele hatudu
rezisténsia signifikativa ba kondisaun rai maran.
pH rai. Aprezentasaun husi variedade batar hotu-hotu kuaze sai menus wainhira kuda iha
rai báziku ka ásidu. Husi fatin produsaun batar hotu-hotu, 18% mak nia pH rai ásidu uitoan atu
hamenus batar nia produsaun. Peskiza tempu oin mai bele avalia variedade oin-oin atu haree
karik iha posibilidade atu habelar balu ne‟ebé toleránsia ba pH husi variedade batar, hadi‟a rai
para bele aumenta rezultadu produsaun. Ida ne‟e mos hanesan funsaun husi estensionista sira atu
serbisu hamutuk ho agrikultór hodi identifika rai ne‟ebé ásidu. Wainhira identifika ona, agrikultór
sira bele evita fatin ne‟ebé nia rai ásidu, no produs rezultadu aas liu iha fatin seluk.
Musan kada rai kuak. Rezultadu peskiza hatudu katak númeru óptimu husi fini musan
kada rai kuak mak musan 3 ka menus, wainhira agrikultór sira kuda liu husi númeru ida ne‟e
maka rezultadu produsaun sei tun maka‟as. Sei fó kórajen ba agrikultór sira atu mantein sira-nia
densidade kuda kada rai kuak para menus husi 4 ba variedade lokál no mos foun.
Densidade ai-horis. Rezultadu produsaun la influénsa husi batar kuda iha liña ka kuda
arbiru (la tuir liña). Mezmu laiha vantajen produsaun iha densidade ai-horis liu husi hun 4 kada
metru kuadradu, maibé rezultadu produsaun sei sai menus wainhira hun/m2 menus husi 4. Tenke
maneja ai-horis batar atu atinji maizumenus planta hun 4/m2 iha tempu kolleita.
247
Hamoos du‟ut. Hamoos du‟ut dalarua, prefere liu iha inísiu de époka rekomenda ba
batar. Hamoos du‟ut liu husi dalatolu sei la hasa‟e produsaun. Hamoos du‟ut primeiru, iha
semana 4 nia laran depois de kuda batar, importante tebes atu atinji rezultadu produsaun aas.
Adubu. Agrikultór sira iha Timor-Leste agora dadaun la uza adubu, orgániku ka kímiku,
iha batar, mezmu melloramentu ba rai bele signifikamente hasa‟e rezultadu produsaun.
Insekta, peste no moras. Ai-horis batar la signifikativa afeta husi insekta, peste no moras
durante tinan tomak nia laran. Mezmu nune‟e downy mildew/kumbang bubuk dalaruma bele halo
ai-horis fasil atu hetan estragus, nune‟e esensiál tebes atu buka variedade ne‟ebé iha rezisténsia
ba kumbang bubuk/downy mildew.
Hare
Densidade ai-horis. Rezultadu produsaun sei la influensa husi ai-horis kuda iha liña ka
kuda arbiru deit iha pakote dadus OFDT. Mezmu nune‟e para atu fasil hamoos du‟ut,
espesialmente wainhira uza mákina hamoos du‟ut, tenke kuda tuir liña no distánsia intervalu
maizumenus 20-25cm.
Hamoos du‟ut. Hamoos du‟ut segundu hatudu benefísiu di‟ak ba rezultadu produsaun
hare. Maizumenus hamoos du‟ut dalarua – prefere liu iha inísiu de époka rekomenda ba hare
Fore-rai
Musan kada rai kuak. Kuda musan 2 kada rai kuak sei aumenta rezultadu produsaun ba
fore-rai variedade Utamua no mos lokál.
Kuda fila-fali. Kuda fila-fali iha rai kuak ne‟ebé fini la moris sei aumenta populasaun ai-
horis no rezultadu produsaun.
Hamoos du‟ut. Peskiza iha tinan 2007 hatudu katak rezultadu produsaun musan ho
kulit/polong sei sai aas liu wainhira aumenta númeru atividade hamoos du‟ut. Du‟ut iha fatin
kuda fore-rai tenke hamoos to‟o dala 4 para atu másimiza rezultadu produsaun.
Jerál
Haloot ai-han. Fuhuk hanesan problema famozu ne‟ebé akontese ba fini ka ai-han ne‟ebé
haloot iha Timor-Leste. Tékniku atu hadi‟a batar nia moris iha armazenamentu inklui haloot iha
bidon ne‟ebé taka metin, iha kontentór hanesan (plástiku no saku) ka hili variedade ne‟ebé
koñesidu iha rezisténsia ba fuhuk. Teste ne‟ebé halo durante tinan tomak nia laran konfirma katak
toleránsia fuhuk parsialmente tanba karaterístika kulit nune‟e mos depende ba karaterístika husi
musan ne‟e rasik. Peskiza tuir mai sei foka liu ba hadi‟a tékniku rai fini no lansa variedade ne‟ebé
iha toleránsia di‟ak liu.
Lehe
Uza lehe (Mucuna pruriens) sei ajuda hamenus/hanehan du‟ut ne‟ebé moris no mos sei
hadi‟a nutrisaun ne‟ebé iha rai laran liu husi mulsa ne‟ebé baibain ema koñese iha parte
balun iha mundu tomak. Teknolojia ida ne‟e uza ona husi agrikultór Timor-Leste iha
tempu liu ba no bele habelar ba agrikultór sira seluk wainhira halo avaliasaun iha to‟os tempu oin
mai. Peskiza ne‟ebé halo entre tinan 2006-12 hatudu katak lehe presiza atu kuda depois de kuda
batar hodi nune‟e bele evita lehe labele taka netik batar durante tempu udan. Kuda lehe iha tempu
ne‟ebé hanesan ho kuda batar sei halo lehe moris domina liu tiha batar, no hamenus rezultadu
produsaun batar. Iha ne‟e rekomenda katak bele uza lehe hanesan teknolojia ida ne‟ebé hodi
248
hasa‟e rezultadu produsaun batar no hamenus du‟ut ne‟ebé presiza atu hamoos husi agrikultór
sira.
Iha parte kosta súl ne‟ebé baibain agrikultór sira kuda ai-horis tinan ida dalarua,
rekomenda atu kuda lehe iha tempu udan bo‟ot atu nune‟e bele signifikamente hasa‟e rezultadu
produsaun batar ne‟ebé kuda iha époka segundu (kuda iha fulan Máiu-Juñu).
249
Referénsia SoL, 2006 Relatóriu peskiza anuál, 2006, Seeds of life, Janeiru, 2007
SoL, 2007 Relatóriu peskiza anuál,2007, Seeds of life, Agostu, 2008
Sol, 2008 Relatóriu peskiza anuál, 2008, Seeds of life, Agostu, 2009
Sol, 2009 Relatóriu peskiza anuál,2009, seeds of life, Juñu, 2010.
Sol, 2010 Relatóriu peskiza anuál, 2010, seede of life Juñu, 2011
Pers.Com (2011) informasaun husi to’os na’in. Viqueque
Pers.Com (2011) Informasaun husi to’os na’in. Baucau
Pers.Com (2011) Informasaun husi to’os na’in. Lospalos
Pers.Com (2011) Informasaun husi to’os na’in. Manatuto
Claydon A (1983) Potential of Winged Bean Pods and Their Products in Papua New Guinea.
Plant Foods for Human Nutrition 32(2): 167-177.
Seeds of Life (2011) Annual research Report.
Seeds of life (2012) Annual research Report.
National Academic Science. (1975) Underexploited Tropical Plants with Promising Economic
Value. National Academy of science
Relatóriu Anuál, 2014, hal 89-99)
Id.wikipedia.org/wiki/kecipir
www. Cataloqueoflife.org/col/details/species/id/11469626
www.proseanet.org/prohati4/browser.php?docsid=205
Relatorio Peskija annual, 2010. Seeds of Life/ Fini ba Moris.Ministerio da Agricultura e Pescas, Timor-Leste.
Relatorio Peskija annual, 2012. Seeds of Life/ Fini ba Moris.Ministerio da Agricultura e Pescas, Timor-Leste.
Buckles D. , Trimophe B., and Sain G. Cover crops in hillside agriculture farmer innovation with Mucuna.
Wilkerson et al. 1986, Management of the velvetbean caterpillar can be achieved through use of natural enemies,
insecticides and various cultural practices.
Tan, NH; Fung, SY; Sim, SM; Marinello, E; Guerranti, R; Aguiyi, JC (2009). "The protective effect of Mucuna
pruriens seeds against snake venom poisoning". Journal of ethnopharmacology
Agriculture, B. (1920). Boletim De Comércio, Agricultura e Fomento Da Provincia De Timor. Dili: Direcção Dos
Serviços Do Fomento Agrícola E Comercial.
Blakemore, L., Searle, P., & Daly, B. (1987). Methods for Chemical Analysis of Soils. New Zealand Soil Bureau
Scientific Report 80.
Ferreira, H. A. (1965). O Clima De Portugal Fascículo XII Província De Timor. Lisboa: Serviço Meteorológico
Nacional.
250
Mi, C. Q., Liu, Z., & Zhang, X. D. (2014). GIS-based evaluation of maize cultivar lodging resistance. Int J Agric &
Biol Eng , 51-58.
Molyneux N, C. G. (2012). Climate Change and Population Growth in Timor Leste: Implications for Food Security.
AMBIO .
Murphy, J., & Riley, J. (1962). A modified single solution method for the determination of phosphate in natural
waters. Analytica Chimica Acta 27: 31 - 36 , Acta 27: 31 - 36.
Olsen, S., Cole, C., Watanabe, F., & Dean, L. (1954). Estimation of available phosphorus in soils by extraction with
sodium bicarbonate. USDA Department Circular 939.
Rayment, G., & Lyons, D. (2011). Soil Chemical Methods – Australasia. Victoria, Australia.: CSIRO Publishing.
Santika, T. (2004). Timor Leste Rainfall. Canberra: Centre for Resource and Environmental Studies, Australian
National University.
Soares, F. A. (1957). O Clima E O Solo De Timor. Lisboa: Ministério Do Ultramar.
Young, P. (2013). Case Studies for Seeds of Life. Dili: Seeds of Life.
Seeds of Life activities form a program within Timor-Leste’s Ministry of Agriculture and Fisheries (MAF). Funding for the program is provided
collaboratively by the Ministry for Agriculture and Fisheries and the Australian Government through the Department of Foreign Affair and Trade (DFAT)
and the Australian Centre for International Agricultural Research (ACIAR). The Centre for Plant Genetics and Breeding (PGB) within The University of
Western Australia (UWA) is commissioned to coordinate the Australian funded activities.
Improved food security through increased productivity of major food crops