Ievads........................................................................................................................3

JCreator...................................................................................................................5

IntelliJ IDEA............................................................................................................6

JBuilder....................................................................................................................8

Visual J#.................................................................................................................10

SitePad Pro.............................................................................................................11

Visaj........................................................................................................................12

DrJava....................................................................................................................14

BlueJ.......................................................................................................................15

JDesigner Pro.........................................................................................................16

Javelin.....................................................................................................................18

jGRASP..................................................................................................................19

NaviCoder..............................................................................................................21

Secinājumi..............................................................................................................23

Izmantotā literatūra..............................................................................................24

Ievads

Integrāla izstrādes vide (agnl. Integrated Development Environment; IDE) ir vide, kas apvieno

sevī vairākas tehnoloģijas, kas ļauj izstrādāt informācijas sistēmas sākot ar datu bāzes

projektēšanu un beidzot ar lietotāja saskarnes implementēšanu. Eksistē vairākas IDE, dažas no

tiem ir domātas kādai atsevišķai valodai, bet eksistē arī tādas, kurās var izmantot vairākas

programmēšanas valodas. Vairākas valodas atbalsta populārākas IDE tādas, kā NetBeans,

Eclipse, Visual Studio. Dotas vides dod iespēju izstrādāt IS C/C++, Java, PHP un citās valodās.

Protams, lai atbalstītu IS izstrādi IDE iekļauj sevī kompilatorus un/vai interpretētājus,

atkļūdotājus, teksta redaktorus. Tie bieži vien satur arī dažādus grafiskus rīkus, kas ļauj veidot

dažāda veida diagrammas, kā arī atbalsta UML, kas ir īpaši svarīgi, izstrādājot sistēmu,

izmantojot objektorientētas valodas. IDE rīki atbalstā arī lietotāja saskarnes grafisku veidošanu.

Tātad, var teikt, kā pēc sava principa IDE ir diezgan līdzīgi, tas nav nekas cits, ka tehnoloģiju

kopums, kas ir iekļauts vienā rīkā.

Ja kompilatori, interpretētāji un teksta redaktori īpaši neatšķiras savā starpā, tad pārējas rīkos

iekļautas tehnoloģijas var būt dažādas. Kopumā katrs rīks var būt pielietots nelielas IS izstrādē

un to funkcionalitāte īpaši neatšķirsies no citiem rīkiem, bet ja runa iet par lielo un sarežģīto IS

izstrādi, tad ir jāveic rīku analīzi un jāizvēlas to, kas atbalsta nepieciešamas tehnoloģijas. Kā jau

tika minēts ir tā saucamas universālas izstrādes vides, kas atbalsta vairākas valodas. No vienas

puses tas ir ļoti ērti, bet no otras puses, ne vienmēr tādā universālajā vidē var iekļaut visas

iespējamas tehnoloģijas, kā arī tāda IDE patērē vairākus gan cieta diska, gan operatīvas atmiņas

resursus. Savas vēstures sākumā IDE rīki nebija tik spēcīgi. Tie atbalstīja nelielu tehnoloģiju

daļu, kas šodien ir iekļauti gandrīz katrā IDE. Joprojām eksistē rīki, kas neatbalsta vizuālus

izstrādes līdzekļus, dažos rīkos ir diezgan šauras DB izstrādes iespējas. Tātad, IDE rīki no vienas

puses ir līdzīgi pēc sava uzbūves principa, bet no otras puses var atrast diezgan lielu atšķirību

skaitu.

Lai salīdzinātu un aprakstītu rīkus ir jāizvirza kādus analīzes kritērijus. Pirmkārt, ir acīmredzami,

ka rīku novērtēšana sākas ar to pieejamību jeb ar to vai rīks ir pieejams bezmaksas vai nē. Tātad,

pirmais kritērijs ir diezgan objektīvs. Kā otru kritēriju autore piedāvā izmantot prasības pēc

resursiem. Mūsdienas šīs kritērijs nav tik svarīgs, jo pārsvarā tiek lietoti diezgan jaudīgie datori,

bet tas ir viens no kritērijiem, ko var objektīvi izmērīt. Tas varētu būt vispārējas īpašības. Tālāk

ir jānovērtē pašus rīkus jeb to, kas tiem ir iekšā. Te arī var sadalīt rīkus divās lielajās grupās –

universālie un speciālie, kuri ir domāti kādai konkrētai valodai (dotajā gadījumā Java valodai).

Viens no līdzekļiem, kas varētu noderēt izstrādājot IS, ir UML valodas atbalsts. Tātad, nākamais

2

izvirzītais kritērijs ir UML atbalsts. Ar UML ir cieši saistīta objektu-relāciju transformācija

(ORM). ORM dod iespēju ģenerēt datu bāzes struktūru no esošiem Java klasēm. Ir vērts arī

apskatīt iespējas ģenerēt lietojuma klases no datu bāzes tabulām. Kad ir iespēja ģenerēt lietojuma

klases no DB un otrādi, bieži vien paradās nepieciešamība restrukturizēšanā. Tāpēc nākamais

kritērijs ir restrukturizēšanas (refactoring) iespējas. Vēl viens ar datu bāzēm saistīts jēdziens ir

CASE tehnoloģijas jeb iespējas projektēt datu bāzes struktūras. Tādā veidā var kopumā apskatīt

ar DB saistītas tehnoloģijas. Vēl viena noderīga funkcija ir lietotāja saskarnes grafiskā

projektēšana un iespēja automātiski veidot CRUD (create, read, update, delete) lietojumus.

Izstrādājot IS Java valodā var lietot dažādas specifikācija – Java EE, Java SE, Java ME. Ir

jānovērtē kādas specifikācijas ir atbalstītas IDE rīkos, no kā arī ir atkarīgs iekļauto tehnoloģiju

kopums. Vēl viens kritērijs ir dokumentācijas automātiskas ģenerēšanas iespējas.

Nākama vērtēšanas sadaļa ir paša IDE rīka lietotāju saskarne – tai ir jābūt intuitīvi saprotamai un

jābūt organizētai vienkāršai piekļuvei pie pamatfunkcijām. Bet šīs kritērijs nav objektīvs, jo tas,

kas ir saprotams un vienkāršs vienam izstrādātājam, citam var izraisīt grūtības. Tāpēc dotajā

apraksta un analīzes sadaļā autore atturēsies no vērtējumiem un vienkārši aprakstīs esošu

situāciju, kā arī pieliks klāt vides ekrāna attēlus. Eksistē arī dažādas vides īpatnības, kurus ir

diezgan grūti klasificēt, tāpēc aprakstā ir jābūt vietai komentāriem.

Apkopojot visu iepriekšminēto, rīku apraksts varētu sastāvēt no šādiem vērtējumiem:

1. Bezmaksas / maksas;

2. Prasības pret resursiem;

3. Universāls IDE rīks / specifisks (Java valoda);

4. Atbalsta / neatbalsta UML;

5. Atbalsta / neatbalsta ORM; transformācijas DB tabula → lietojuma objekts, CRUD tipa

lietojumi, CASE tehnoloģijas;

6. Restrukturizācijas (refactoring) iespējas;

7. Lietotāja grafiskas saskarnes projektēšanas iespējas (bibliotēkas, grafisku objektu sasaiste

ar kodu);

8. Atbalstāmās Java valodas specifikācijas (platformas);

9. Dokumentācijas automātiskā ģenerēšana;

10. Lietotāja saskarnes apraksts;

11. Īpatnības, komentāri, priekšrocības, trūkumi.

3

JCreator

JCreator ir maksas rīks. Rīku izstrādā un atbalsta Nīderlandes kompānija Xinox Software. Rīka

oficiālie resursi Internetā: www.jcreator.com, www.jcreator.net. JCreator pieprasa 11,5 Mb cieta

diska atmiņas. Instalācija notiek ļoti ātri, pāris sekunžu laikā, rīks tiek atvērts diezgan ātri.

Kopumā šo rīku var nosaukt par diezgan vienkāršu, bet tas arī iespaida funkcionalitāti, kas pēc

autores domam varētu būt plašāka. Rīka lietotāja pamācība ir atrodama internētā, oficiālajā

resursā, kā arī paša rīka iekšā, sadaļā Help. Paši izstrādātāji apgalvo, ka rīka lietotāja saskarne ir

līdzīga Microsoft Visual Studio saskarnei, kas varētu būt ērti. Autore uzskata lietotāja saskarni

par diezgan ērtu un saprotamu vismaz no pirmā acu uzmetiena. Darba vide ir sadalīta blokos, kur

tiek attēloti projekta koks, palaistas programmas izvade (vai kompilācijas kļūdas), uzdevumu

apskata bloks, kā arī pats teksta redaktors, kur tiek ievadīts programmas kods. Ir iespēja noskaņot

programmas koda ievades bloku, mainot krāsas, kurās tiks iekrāsotas dažādas koda daļas. Jaunā

projekta veidošanas izvēlnē ir pieejamas 5 pozīcijas – veidot jaunu Java lietojumu, veidot tukšo

projektu, servera sīklietotnes web lietojumu, JSF lietojumu vai Java sīklietotni. Tā kā ir iespēja

veidot servera sīklietotnes un ir iespējami veidot JavaBeans komponentus, tas nozīme, ka tiek

atbalstīta Java EE platforma. Kaut gan tas nav tieši apgalvots rīka aprakstā. Kā jau tika minēts,

rīks atbalsta JSF karkasu, lietotāja pamācībā un rīka aprakstā netika atrasti minējumi par citu

karkasu atbalstu. Tiek nodrošināta dokumentācijas ģenerēšanas iespēja.

JCreator ir domāts programmatūras attīstībai Java valodā un neatbalsta citas valodas. Rīkā nav

iespēju izveidot datu bāzi. Netiek atbalstīta arī UML valoda. Tiek atbalstītas vairākas lietotāja

saskarnes veidošanas bibliotēkas un tehnoloģijas, bet aprakstā netika sastapti minējumi par

lietotāja saskarnes vizuālas veidošanas iespējam. Kaut gan eksistē iespēja pieslēgt DB

veidošanas funkciju, draiverus DB pieslēguma nodrošināšanai, UML ģenerēšanai un lietotāja

saskarnes veidošanas funkcijas, ielādējot papildus komponentes.

Kopumā rīks ir viegli uztverams, kaut gan šis apgalvojums ir subjektīvs. Rīks nav pietiekami

jaudīgs, lai izstrādātu lielas un sarežģītas sistēmas. Lielākais trūkums ir tas, ka nav iespējami

veidot datu bāzi. Tika sastapti vairāki patīkami sīkumi tādi, kā klašu vai metožu saraksta izvade,

kad tiek ievadīts jauns objekts, atkļūdošanas palīgfunkcijas, versiju kontrole.

4

1. att. „JCreator jauna projekta veidošanas izvēlne”

IntelliJ IDEA

Ir vērts uzsākt šī IDE rīka aprakstu ar to, ka šīs rīks pašlaik ir ļoti populārs un internētā var

sastapt vairākus rīka pozitīvus vērtējumus. Rīks tika izstrādāts JetBrains kompānijā, kas tika

dibināta 2000 gadā Čehijā. IntelliJ IDEA ir maksas programmatūra, bet ir arī bezmaksas (open

source) versija, kas atbalsta Java SE platformu, Swing un Groovy attīstību. Rīks pieprasa 300

Mb vietas uz cieta diska, kā arī vismaz 200 Mb kešatmiņai. Oficiālais resurss internetā –

www.jetbrains.com, informācija par rīku ir atrodama sadaļā Produkti → IDEA.

Rīks ir ļoti jaudīgs, tiek nodrošināts vairāku tehnoloģiju atbalsts. IDEA nav tikai Java rīks, tas

atbalsta arī PHP, Ruby/JRuby, Groovy, HTML/XHTML/CSS, JavaScript/ActionScript/Flex,

XML/XSL, FreeMaker/Velocity, SQL.

5

Rīkā tiek nodrošināts UML klašu diagrammas atbalsts un restrukturizēšanas iespējas, ko var

veikt gan UML klašu diagrammā, gan restrukturizēt kodu. Rīka aprakstā netika minēta iespēja

ģenerēt datu bāzi (ORM tehnoloģija), izmantojot UML.

Rīks nodrošina atbalstu tādiem karkasiem, kā Struts, Spring, JPA/Hibernate (kas nozīme, ka ir

iespējama ORM pielietošana), Rails, Grails, OSGi, GWT (kas ir „dzimts” AJAX tehnoloģijas

karkass) un JSF (Java Server Faces). IDEA neatbalsta RCP (rich client platform).

IDEA atbalsta Java SE, Java EE un Java ME platformas, kas nozīme, ka ir iespējami izmantot

tādas tehnoloģijas, kā JSP (java server pages), EJB (enterprise java beans), tiek nodrošināts Java

ME MIDP/CLDC tehnoloģijas atbalsts.

Veidojot datu bāzes struktūras ir iespējami piesaistīt DB tabulas UML diagrammā attēlotiem

klasēm jeb izvēlēties datu avotu. Rīks atbalsta dažādus SQL dialektus tādus, kā SQL-92, Oracle,

MySQL, SQLite, PostgreSQL un Derby SQL. Ir iespējams veidot datu bāzes rakstot SQL kodu,

bet netiek atbalstīta vizuāla DB izstrāde.

Lietotāja saskarnes veidošanā tiek izmantota Swing bibliotēka un tiek nodrošināta vizuāla

saskarnes veidošana. Ir iespēja ātri un vienkārši piesaistīt programmas kodu izveidotai saskarnei.

Ir arī iespējami ģenerēt CRUD lietojumus. Ir arī nodrošināta JavaFx platformas atbalsts, bet tikai

pamatlīmenī.

Rīkā netiek nodrošināta Java ME platformas lietojumu vizuālas izstrādes funkcijas, kā arī JSF

vizuālas izstrādes funkcijas.

Rīks satur arī vairākas palīgfunkcijas, kas ir domātas koda ievadei, piemēram, dažādi koda gabali

tiek iekrāsoti dažādas krāsā, kas uzlabo koda lasāmību, ir nodrošināta koda analīzes funkcija,

dokumentācijas ģenerēšanas funkcijas.

Kopumā rīks atstāja ļoti patīkamu iespaidu. IDEA ir ļoti jaudīgs rīks, kurā ir iekļauts ļoti plašs

tehnoloģiju klāsts. Vienīgais rīka trūkums ir nepietiekama ātrdarbība, bet ar to var samierināties,

jo dotajā rīkā tik tiešam ir iespējami izstrādāt informācijas sistēmu no nulles. IntelliJ IDEA būtu

noderīgs lielajos un sarežģītos projektos. Tomēr rīka izmantošana nelielu lietojumu izstrādei

varētu būt neracionāla. Rīks ir diezgan līdzīgs NetBeans IDE rīkam, bet NetBeans ir nedaudz

ērtāks, ir iekļautas vairāku tehnoloģiju vizuālizācijas, bet tajā pašā laikā IDEA nodrošina plašāku

šo pašu tehnoloģiju atbalstu, kas dažreiz ir noderīgāk, nekā izmantošanas ērtība.

2. att. „IntelliJ IDEA UML rediģēšanas izvēlne”

6

3. att. „IntelliJ IDEA UML klašu diagramma”

4. att. „IntelliJ IDEA SQL redaktors”

JBuilder

IDE rīks JBuilder ir kompānijas Embarcadero produkts, kas tika dibināta 1993. gadā ASV.

JBuilder ir maksas programmatūra. Dotā rīka prasības pēc resursiem ir diezgan lielas – minimāli

1 GB operatīvas atmiņas un apmēram 1 GB (700 Mb – 1.2 Gb, atkarībā no lietojamas versijas)

cieta diskā. Rīka oficiālais resurss internētā – http://www.embarcadero.com/products/jbuilder.

7

Dotajām rīkam ir pieejama ļoti laba lietotāju pamācība un rīkā iekļauto tehnoloģiju apraksts.

JBuilder ir Java valodas rīks.

Rīkā ir iekļautas vairākas tehnoloģijas. JBuilder pilnībā atbalsta Java ME, Java EE un Java SE

platformas. Tiek nodrošināts UML 2.0 atbalsts pamatlīmenī (vairākas diagrammas, ne tikai

klašu), kaut gan UML transformēšana DB (ORM) netiek atbalstīta, tomēr eksistē plašas ORM

pielietošanas iespējas, piemēram, ir iespējami vizuāli veidot EJB lietojumus, vizuāli projektēt

EJB/JPA būtību saites un konfigurēt DB transformēšanu, vizuāli konfigurēt EJB/JPA

pastāvīguma īpašības. Ir iespējami arī veikt transformācijas otrādi – iegūt klases no datu bāzes

tabulām. Tiek nodrošināta CRUD lietojumu ģenerēšana. Tiek arī nodrošināta web servisu vizuāla

projektēšana. Rīks atbalsta vairākus bezmaksas un maksas Java lietojumu serverus, piemēram,

JBoss, Oracle Application Server, IBM WebSphere, Apache Tomcat, GlassFish un citus. Pašā

rīkā nav iespējami izveidot datu bāzi, bet ir iespējami pieslēgties kādai datu bāzei (JDBC) vai

izveidot uz DB balstītu lietojumu.

Veidojot lietotāja saskarni ir iespējami izmantot gan Swing bibliotēkas, gan AWT. Tiek

nodrošināta iespēja vizuāli veidot lietotāja saskarni.

Rīks atbalsta tādus karkasus, ka JSF, Hibernate, Spring, Struts.

Kopumā rīks ir ļoti jaudīgs, iekļauj sevī visas IS izstrādes procesā nepieciešamas tehnoloģijas.

JBuilder ir ļoti ērts rīks tajā ziņā, ka tiek nodrošināta vairāku komponenšu vizuāla izstrāde.

5. att. „JBuilder dinamiskā klasificēšana (marķieru izmantošana)”

8

Visual J#

IDE rīku kopā Visual J# stāv malā un aizņem atsevišķu vietu savas arhitektūras dēļ. Tas ir

Microsoft kompānijas produkts. Rīka oficiālais resurss atrodas pēc adreses

http://msdn.microsoft.com/en-us/library/7xsxf8e2%28v=VS.80%29.aspx. Šīs rīks ir domāts

programmēšanai Java valodā, bet tika attīstīts neatkarīgi no Sun Microsystems un rīkā izveidotie

lietojumi nestrādā uz virtuālas java mašīnas. Rīks pats pa sevi ir diezgan neliels, bet to var

izmantot kopā ar Microsoft Visual Studio, lai izveidot XML web servisus, Web formas lapas un

Windows lietojumus.

Rīkā rakstīts un kompilēts kods netiek pārveidots Java baitkodā un tālāk lietojuma apstrādes

process stipri atšķiras no Sun piedāvāta algoritma. Izmantojot Visual J#, tiek izveidotie lietojumi,

kas izmanto .NET karkasu un strādā tikai uz dotas platformas. Pats pa sevi, nepieslēdzot Visual

Studio, rīks satur kompilatoru, kas pārveido Java valodas kodu Microsoft starpvalodā (MSIL),

bināru konvertētāju, kas transformē Java valodas baitkodu MSIL kodā, Java valodas klašu

bibliotēku atbalstu, kas ir ekvivalents JDK 1.1.4 klašu bibliotēkām un vairākas bibiliotēkas, kas

ir ekvivalentas JDK 1.2 java.util pakotnes bibliotēkām, savietojamības ar Windows Foundation

Classes (WFC; lietotāja saskarnes veidošanai domāta bibliotēka).

Pats pa sevi dotais rīks ir ļoti vienkāršs un satur tikai pamatfunkcijas lai izveidot lietojumu Java

valodā, izveidot lietotāja saskarni (netiek atbalstīta lietotāja saskarnes grafiskā veidošana) un

pieslēgt lietojumu datu bāzei (Access, MySQL, Oracle). Protams, rīka iespējas var ļoti lielā mērā

paplašināt, izmantojot to kopā ar Visual Studio, kas atbalsta lielāku tehnoloģiju kopu. Rīka

lietotāja saskarne ir līdzīga citiem IDE rīkiem, satur koda ievades logu, projekta koka attēlošanas

logi, kā arī kompilatora ziņojumu izvades un programmas darbības rezultātu izvades logus.

6. att. „Visual J# ekrāna attēls”

9

SitePad Pro

Dotais IDE rīks pieder amerikāņu kompānijai Modelworks. Kompānija nodarbojas ar IDE rīku

un redaktoru izstrādi Java, PHP, HTML un citām valodām. Visi rīki ir pieejami bezmaksas, kaut

gan instalācijas laikā tiek pieprasīts licences numurs, bet to var brīvi atrast rīka mājas lapā.

Oficiālais resurss internētā – www.modelworks.com. SitePad Pro ir universāls rīks vairākām

programmēšanas valodām – Java, C#, Javascript, HTML, XML, CSS, C/C++, JSP, ASP, PHP,

Perl, CGI, SQL. Rīka redaktors, kā arī citos rīkos ir paplašināts ar sintakses iekrāsošanu un

pareizrakstības pārbaudi, var veidot failu šablonus, lietojot makrosus. Kas attiecas uz Java

valodu, ir iespējami kompilēt, palaist un atkļūdot lietojumus, sīklietotnes un servletus. Tiek

nodrošinātas vairākas koda redaktora palīgfunkcijas. SitePad Pro atbalsta Java SE un EE

platformas. Rīka lietotāja saskarne nekā īpaši neatšķiras no citiem IDE rīkiem, tiek attēlots

projekta koks, programmas izvade, pats koda redaktora logs un kompilatora izvade. Rīks

neatbalsta datu bāzes grafisku veidošanu, kaut gan SQL valoda tiek atbalstīta. Rīkā netiek

atbalstītas vairākas vizuālas izstrādes funkcijas, netiek atbalstīts UML un nav nekādu

informāciju par pieejamiem karkasiem, ko var izmantot izstrādes laikā. Ir nodrošinātas

tehnoloģijas, ar kuru palīdzību var pievienot web servisus, FTP, Email servisus.

Kopumā var teikt, ka rīks ir ļoti vienkāršs un nesniedz nekādas papildus iespējas. Tas ir vairāk

līdzīgs vienkāršam redaktoram, kurā var kompilēt, atkļūdot un palaist lietojumu. Tehnoloģiju

kopa arī nav tik plaša. Ar rīka palīdzību var risināt vienkāršu uzdevumus, rakstot programmas

kodu, bet dažreiz ar to arī pietiek. Rīka prasības pēc sistēmas resursiem ir diezgan nelielas. Ir

vērts arī atzīmēt, ka dotajā rīkā izveidotie lietojumi strādā IE pārlūkprogrammā un nestrādā

Mozilla FireFox. Paši izstrādātāji šo faktu izskaidro ar rīka arhitektūras īpatnībām un apgalvo, ka

šīs trūkums diez vai tiks izlabots.

10

7. att. „SitePad Pro ekrāna attēls”

Visaj

Visaj ir Lielbritānijas kompānijas IST produkts. Oficiālais produkta resurss internetā -

www.ist.co.uk/visaj/. Dotais rīks ir maksas programmatūra.

Rīka izstrādātāji pozicionē to, ka IDE, kas koncentrējas uz lietojuma vizuālas reprezentācijas.

Rīkā ir iekļautas vairākas tehnoloģijas, kas palīdz izstrādāt lietotāja saskarnes, apstrādāt attēlus,

veidot lietojuma klašu vizuālu attēlošanu. Lietotāju saskarnes veidošana ir iespējama izmantojot

Swing un AWT bibliotēkas. Lietojuma klases var būt attēlotas hierarhiskā koka veidā, kas palīdz

ātri piesaistīt lietotāju saskarni lietojuma klasēm. Ne tikai saskarne tiek veidota vizuāli, bet arī

vairākas lietojuma izstrādes funkcijas ir vizualizētas, piemēram, var vizuāli mainīt JavaBeans

īpašības, sasaistīt sava starpā sistēmā esošus notikumus, novelkot starp tiem saiti. Rīkā ir

iespējami ģenerēt Java kodu, vizuāli veidojot klases. UML dotajā gadījumā nav nepieciešams.

Visaj atbalsta JSF karkasu. Kaut gan šīs rīks dažreiz tiek nosaukts par IDE, tomēr autore ir

secinājusi, ka to var nosaukt par kāda IDE rīka spraudni (plug-in). Par to arī liecina tas, ka paši

izstrādātāji apgalvo, ka rīku var viegli integrēt ar gandrīz jebkuriem IDE.

11

Kopumā šo rīku var nosaukt par ļoti specifisku (pārsvarā lietotāja saskarnes veidošanai) un IDE

koncepcijai neatbilstošu, kaut gan produktam piemīt arī dažas IDE pazīmes. Lietot doto rīku ir

ļoti vienkārši, rīka koncepcija, kas ir saistīts ar Java koda ģenerēšanu, ir ļoti līdzīga UML, tomēr

te tiek lietota pavisam cita notācija. IST komanda kopā ar Sun izstrādāja arī pilnu IDE Visaj

WorkShop, kas ir Java WorkShop un Visaj apvienojums.

8. att. „Notiku sasaiste rīkā Visaj”

9. att. „Klašu hierarhija rīkā Visaj”

12

DrJava

DrJava ir bezmaksas IDE rīks, kas tika izstrādāts Rajsa universitātē, kas atrodas ASV, Hjūstonā.

Rīka oficiālais resurss internētā - www.drjava.org/. Rīks tika izstrādāts diviem mērķiem –

pirmkārt, kā apmācības vide studentiem, kas tikai sāk programmēt Java valodā, otrkārt, rīkam

tomēr ir jābūt diezgan spēcīgam, lai nodrošinātu sarežģītāku problēmu risināšanas iespējas. Lai

sasniegtu pirmo mērķi, rīka lietotāja saskarnei būtu jābūt ļoti vienkāršai un saprotamai. Rīka

saskarne nekā īpaši neatšķiras pēc savas būtības no citiem IDE, bet ir vienkāršāka. Rīkā ir

apvienotas lietojuma izstrādes pamatfunkcijas, kas ir nepieciešamas, lai uzrakstīt programmas

kodu, kompilēt to un atkļūdot. Varbūt rīks varētu būt jaudīgāks, bet ja ņemt vērā to, kā viens no

galvenajiem izstrādātāju mērķim bija iegūt vienkārši lietojamu IDE, to var saprast. Rīkā ir

iespējami veikt testēšanu, izmantojot JUnit komponentus un ģenerēt dokumentāciju. Ir arī

pieejamas dažas papildus komponentes, ko var pievienot klāt DrJava rīkam.

Rīks ir ļoti vienkāršs gan pēc savas būtības, gan pēc izskata. Nav nekādu vizuālo komponentu un

netiek atbalstītas vairākas tehnoloģijas, kas varētu būt noderīgas, izstrādājot lielākas IS.

10. att. „DrJava rīka ekrāna attēls”

13

BlueJ

BlueJ ir vēl viens IDE rīks, kas ir vairāk domāts studentiem, kas sāk apgūt Java valodu un IS

izstrādes pamatus. Rīks ir pieejams bezmaksas, tas tika izstrādāts Lielbritānijas Kenta un Deakin

(Melburna) universitāšu sadarbībā. Rīka oficiālais resurss internētā - www.bluej.org. Tā kā

galvenais IDE mērķis ir OOP tehnoloģiju pasniegšana, rīkā ir iekļautas iespējas apskatīt objektus

no dažādam pusēm – gan grafiski, gan koda veidā. Tiek atbalstīta vizuāla klašu struktūras

attēlošana, vizuāla un tekstuāla rediģēšana, interaktīva objektu izsaukšana un testēšana.

Rīks atbalsta Java SE platformu, kas dod iespēju veidot lietojumus un sīklietotnes.

Lietotāju saskarne ir pēc iespējas vienkāršota, tajā ziņā, ka visur ir pieejama pilna informācija

par to, kāda nozīme ir kādai komandai, pogai vai laukumam. Tā kā rīks tomēr ir domāts tikai

programmēšanas apgūšanai, tajā nav iekļautas datu bāžu tehnoloģijas un tiek atbalstīta tikai Java

valoda. Ļoti labs un saprotams rīks tiem, kam ir nepieciešams apgūt OOP programmēšanas

principus, Java valodas struktūru un sintaksi.

11. att. „Lietojuma struktūras vizuāla attēlošana rīkā BlueJ”

14

12. att. „Koda redaktors BlueJ rīkā”

JDesigner Pro

JDesigner Pro ir amerikāņu kompānijas BulletProof produkts. Dotais rīks ir maksas

programmatūra, bet ir pieejama 90 dienu bezmaksas versija. Rīka oficiālais resurss internētā -

www.bulletproof.com/. Paši rīka izstrādātāji pozicionē to, kā rīku, ar kuru palīdzību var veidot

uz datu bāzēm bāzētus lietojumus bez programmēšanas pieredzes, izmantojot tikai rīka vizuālo

saskarni. Dotā rīka izmantošanai ir divas galvenās priekšrocības, pirmkārt, veidotu sistēmu ir ļoti

vienkārši izplatīt, jo izstrādātus komponentus (kamēr tie nav apvienoti un sistēma nav līdz galam

pabeigta) lietotāji var izmantot uzreiz, otrkārt, IS izstrāde pieprasa diezgan maz laika resursu.

Rīkā var izveidot gan lietojumu, kas strādā uz viena datora, gan lietojumu, kas tiek izplatīta caur

web. Pašu rīku var izmantot gan instalējot to uz datora, gan attālināti, kad vairāki izstrādātāji

izmanto vienu IDE eksemplāru, kas ir instalēts uz kopēja servera. Rīka priekšrocību starpā var

arī pieminēt izstrādes vienkāršību lietotāju saskarnes dēļ.

Lietojumu veidošana dotajā rīkā tiek sadalīta divās daļās – klientu puses lietojuma izstrāde un

servera puses lietojuma izstrāde. Abas daļas tiek veidotas vizuāli vai pierakstot nelielu koda

apjomu. No vizuālajiem objektiem tiek ģenerēts Java kods, ko var arī izlabot koda redaktorā, ja

15

pastāv tāda nepieciešamība. Rīkā ir iespējami ģenerēt SQL kodu, lai veikt ar datu bāzi tādas

darbības, kā datu atjaunošana, pievienošana, atlase un dzēšana. Datu izvēle (lai tālāk veikt kādas

darbības) notiek caur ODBC tabulas navigatoru. IDE var strādāt ar vairākām populārām DBVS.

Lietotāja saskarnes veidošana arī notiek automātiski un tiek realizēta, izmantojot AWT

bibliotēku, ko var pieskaitīt pie IDE trūkumiem (bibliotēka ir objektīvi novecojusi un reti kur

tiek izmantota). IDE atbalsta tādu lietojumu veidošanu, kā EJB (enterprise java beans).

IDE rīks JDesigner Pro ir diezgan interesants un pievērš uzmanību ar to, ka automātiski tiek

ģenerēts ne tikai klašu (vai citu komponenšu) karkass, bet arī saturs. Protams, izstrādāto

lietojumu funkcionalitāte ir zināmā mērā ierobežota, jo var būt izmantotas tikai tas klases, kas ir

rīka iekšā, tomēr tas ir vienkāršs un ātrs veids, kā var izveidot lietotāju saskarni darbam ar DB un

pievienot klāt arī kādas papildus funkcionalitātes (kas nozīme, ka lietojums būs sarežģītāks, nekā

vienkāršais CRUD). Rīka izstrādātāji uzreiz definē to, ka JDesigner Pro varētu būt izmantots DB

bāzēto lietojumu veidošanai un atbalsta klasisku IS veidošanas shēmu, kad projektēšanas sākas

ar datu bāzi. Rīks būs bezjēdzīgs, ja ir nepieciešami izstrādāt IS, kur centrāla vieta tiks atdota

funkcionalitātei, nevis datu bāzei vai gadījumā, ja IS izstrāde sākas ar lietojuma izstrādes posmu

un DB tiks izveidota pēc tam.

13. att. „JDesigner rīka ekrāna attēls”

16

Javelin

Javelin ir austrāliešu Step Ahead Software kompānijas produkts. Rīka oficiālais resurss internētā

- http://stepaheadsoftware.com/products/javelin/javelin.htm. Dotais IDE ir maksas

programmatūra. Javelin prasības pret cieta diska resursiem ir diezgan nelielas – 3 Mb. Javelin

dod iespēju strādāt ar Hibernate (kas tiks minēt zemāk), bet šis karkass nav iekļauts pašā rīkā,

tāpēc, ja tiek plānots izmantot ar Hibernate saistītas funkcionalitātes, šo karkasu ir jāinstalē

atsevišķi.

Javelin rīkā liela uzmanība tiek pievērsta vizuālas izstrādes iespējam. Lietojuma struktūra tiek

veidota, izmantojot klašu diagrammu, kuras pamatā ir uz UML bāzēta notācija. Klašu veidošana

notiek arī vizuāli, tiek piedāvāts pieejamu metožu un atribūtu saraksti. Ir iespējami arī izmantot

ORM, iezīmējot klases, kā pastāvīgas. Var tikt izmantoti divi pastāvīguma karkasi (pēc izvēles,

jānorāda pastāvīguma uzstādījumos) Hibernate vai JDO. Tātad, var teikt, ka viena diagramma

tiek lietota gan lietojuma koda ģenerēšanai, gan DB ģenerēšanai. Protams, ir arī iespēja rakstīt

kodu manuāli, izmantojot rīkā esošu koda redaktoru vai pieslēdzot Javelin rīkam kādu ārēju

redaktoru vai citu IDE.

Rīkā ir iespējami izveidot Java lietojumu vai sīklietotni. Kopumā Javelin ir labi strukturēts, UML

līdzīgs, bet vienkāršāks, kas, protams, samazina rīka funkcionalitāti, bet palielina izstrādātāju

ērtību. Atšķirībā no jau aprakstīta JDesigenr Pro IDE rīka, Javelin ģenerē tikai klašu

konstrukcijas, metožu saturu ir jāraksta koda redaktorā. Rīka apguve varētu būt ļoti vienkārša

izstrādātājiem, kam ir pieredze darbā ar UML, bet lietotāja saskarne ir uzbūvēta tādā veidā, ka

var iztikt arī bez tādas pieredzes.

14. att. „Javelin rīkā izveidota klašu diagramma”

17

15. att. „Jaunas klases veidošana Javelin rīkā”

jGRASP

jGRASP IDE ir bezmaksas rīks, kas tika attīstīts Aubornas universitātē (Auburn), ASV. Rīka

oficiālais resurss internētā - http://jgrasp.org/. Rīks tika izstrādāts, kā viegla izstrādes vide ar

koda automātiskas ģenerēšanas iespējam. Rīkā ir pieejamas dažāda veida diagrammas, kas tiek

transformētas dažādās valodās. Rīks atbalsta UML klašu diagrammu un dod iespēju ģenerēt

lietojuma kodu Java valodā. Tiek atbalstīta arī struktūras kontroles diagrammas (control structure

diagram, CSD), kuru var transformēt tādu valodu kodā, kā Java, C, C++, Objective-C, Ada,

VHDL. Rīkā ir arī nodrošināts Java un Ada valodu koda vizuāla analīze, kas tiek attēlota CPG

diagrammas veidā. Gandrīz visas rīkā iekļautas funkcijas tiek realizētas vizuāli, kas zināmā mērā

atvieglo izstrādātāju darbu, bet tajā pašā laikā ierobežo funkcionalitāti.

Rīkā ir nodrošināti vizuālie Java objektu skati atkļūdošanas procesu novērošanai. Piemēram, var

vizuāli redzēt kā notiek masīva apstrāde, masīvs tiek attēlots matricas veidā ar īpašību sarakstu.

Kopumā rīks satur vairākas noderīgas vizuālas funkcijas, ka arī teksta redaktoru, bet nav

pietiekami jaudīgs, lai izstrādāt lielas un sarežģītas IS. jGRASP atbalsta Java SE platformu uz

kuras, protams, var izveidot dažādas sarežģītības lietojumus, bet netiek nodrošināta servera puses

sīklietotņu un citu objektu izstrāde.

18

16. att. „jGRASP rīka dinamiskie skati”

17. att. „jGRASP rīka UML diagrammas piemērs”

NaviCoder

19

NaviCoder ir bezmaksas (ja netiek izmantots komerciālajos mērķos) IDE rīks programmēšanai

Java valodā, ko piedāvā kompānija PremiumSoft. IDE rīka oficiālais resurss internētā -

http://navicoder.com/. NaviCoder rīka prasības pēc resursiem ir šādas – 512 Mb RAM un 100

Mb tukšas vietas uz cieta diska.

Rīka lietotāja saskarne īpaši neatšķiras no citu rīku koda redaktoru saskarnēm. Vizuālas izstrādes

iespējas ir minimālas, rīka galvenais mērķis, pēc NaviCoder izstrādātāju apgalvojumiem, ir koda

redaktora ērtība, kas nozīme, ka Java lietojumu izstrāde notiek pārsvarā rakstot kodu manuāli.

Tiek atbalstītas redaktora funkcijas, kas jau kļuva par standartam – bloku izvēle, koda

iekrāsošana, navigācija. Rīkā tiek automātiski pārbaudīta koda sintakse un atzīmētas kļūdas. Ir

arī nodrošinātas atkļūdotāja palīgfunkcijas – atkļūdošana pa soļiem, pieturu punktu (breakpoint)

atzīmēšana. Tiek atbalstīta attālinātas atkļūdošanas (remote debugging) iespējas.

Rīkā ir iekļautas koda restrukturizēšanas iespējas, kods tiek attēlots koka veidā atsevišķā logā. Ir

iespējami automātiski ģenerēt dokumentāciju (Javadoc). Ir arī pieejamas dažas jau gatavas koda

konstrukcijas, kas tiek sauktas par atgriezumiem (snippet). Rīks atbalsta JSP tehnoloģiju. Tiek

atbalstītas HTML, XML, CSS, JavaScript valodas.

Kopumā rīks ir vienkārši lietojams, neprasa pārāk daudz resursus un var būt noderīgs manuālā

Java lietojumu izstrādē.

20

18. att. „Java koda gatavo konstrukciju izvēle rīkā NaviCoder”

19. att. „Restrukturizēšanas iespējas rīkā NaviCoder”

21

Izmantotā literatūra

1. „Обзор IDE средств для программирования на Java” -

http://www.javaportal.ru/projects/taidej/results.html

2. JCreator oficiālais resurss - www.jcreator.com

3. IntelliJ IDEA oficiālais resurss - www.jetbrains.com

4. JBuilder oficiālais resurss - http://www.embarcadero.com/products/jbuilder

5. Visual J# oficiālais resurss -

http://msdn.microsoft.com/en-us/library/7xsxf8e2%28v=VS.80%29.aspx

6. SitePad Pro oficiālais resurss - www.modelworks.com

7. Visaj oficiālais resurss - www.ist.co.uk/visaj/

8. DrJava oficiālais resurss - www.drjava.org/

9. BlueJ oficiālais resurss - www.bluej.org

10. JDesigner Pro oficiālais resurss - www.bulletproof.com/

11. Javelin oficiālais resurss - http://stepaheadsoftware.com/products/javelin/javelin.htm

12. jGRASP oficiālais resurss - http://jgrasp.org/

13. NaviCoder oficiālais resurss - http://navicoder.com/

22