RŪDOLFS KĀRLIS LEONĪDS

BLAUMANIS

Rūdolfs Blaumanis dzimis 1863. gada 1. janvārī

Ērgļu muižā, Cēsu apriņķī, Vidzemē

Mūžībā aizgājis 1908. gada 4. septembrī

Piecu gadu vecumā kopā ar vecākiem pārcēlās uz

dzīvi Brakos, Ērgļu pagastā, kur arī aizvadīja

lielāko daļu dzīves.

Deviņu gadu vecumā uzsāka mācības Rubīnu

Annas privātskolā Ogres pagastā, kur mācījās trīs

gadus no 1872. līdz 1875. gadam.

Laikā posmā no 1875. līdz 1881. gadam mācījās

2. Rīgas vācu apriņķa tirdzniecības skolā.

Pēc tirdzniecības skolas pabeigšanas R.

Blaumanis sāka strādāt Fārbaha tirdzniecības

kantorī kā kantorists.

Pirmos literāros darbus sāka rakstīt laikā, kad

mācījās tirdzniecības skolā. Pirmie darbi bija vācu

valodā.

Pirmo stāstu - Wiedergefunden ("Atkalatrastā")

viņš 1881. gadā iesniedza laikrakstam Zeitung für

Stadt und Land, kur arī tas tika publicēts.

1880. gadu sākumā atgriezās Brakos, tur uzsāka

latviešu valodas studijas.

1886. gadā tika publicēts viņa pirmais darbs

latviski — dzejolis "Nakts".

Laikā no 1887. līdz 1889. gadam atkal dzīvoja

Brakos. Šajā laika posmā viņš aktīvi pievērsās

rakstniecībai. Sarakstīja tādus prozas darbus kā

"Pērkona negaiss", "Zirgs, govis un simts rubļu",

"Aizvien lillā", "Spijēnos", "Kā vecais Zemītis

pašu nelabo redzējis", "Nauda zeķēs" un

"Raudupiete".

1889. gadā Blaumanis devās uz Rīgu. Tur kopā ar Aspaziju, J.Poruku, A.Deglavu sāka strādāt "Mājas

Viesī" un "Mājas Viesa Mēnešrakstā".

No laikrakstiem aizgāja 1901. gadā "Mājas Viesa Mēnešraksta" vadītāja Pētera Zālītes reakcionārās

nostājas un personisku iemeslu dēļ. Tāpat no "Mājas Viesa Mēnešraksta" aizgāja arī J. Poruks.

1901. gadā sāka strādāt "Pēterburgas Avīzēs",Vēlāk veselības un materiālo problēmu dēļ viņš pameta laikrakstu. Laikā no 1904. gada marta līdz 1906.

gadam.

RŪDOLFA BLAUMAŅA NOVELES

• "Nezāle" (1887)

• "Pērkoņa negaiss" (1887)

• "Aizvien lillā" (1888)

• "Spijēnos" (1888)

• "Kā vecais Zemītis pašu nelabo

redzējis" (1889)

• "Raudupiete" (1889)

• "Laimes klēpī" (1898)

• "Purva bridējs" (1898)

• "Salna pavasarī" (1898)

• "Andriksons" (1899)

• "Nāves ēnā" (1899)

• "Velniņi"

,,Nāves ēnā” (1899) ir viena no Rūdolfa Blaumaņa meistarnovelēm (arī ekranizēta Rīgas kinostudijā 1971). Tā top ļoti ātri –

trīs dienās.

Zemledus zveja rit pilnā sparā, līdz zvejnieki uzzina, ka ledus gabals, uz kura viņi zvejo, ir

atlūzis no krasta un dodas arvien tālāk atklātā jūrā.

NĀVES ĒNĀ

R.Blaumaņa novelē „Raudupiete”(1889)

galvenajai varonei – bagātajai atraitnei pēc

vīra nāves jāizvēlas starp šķietamo laimi

kopā ar jaunu vīrieti vai sava dēla dzīvības

saglabāšanu un mātes pienākumu pildīšanu.

RAUDUPIETE

Novelē «Salna pavasarī» R. Blaumanis

risinājis savu iemīļoto tēmu, proti, kā jauna

kalpu meita iziet par sievu pie bagāta veca

vīra, cerēdama iemantot vieglākas dienas.

«Salna pavasarī» tēmas risinājumā ir it kā

«Raudupietes» sākums.

SALNA PAVASARĪ

"Zagļi" (1891)

"Ļaunais gars" (1892)

"Pazudušais dēls" (1893)

"Potivāra nams" (1897)

"Trīnes grēki" (1897)

"No saldenās pudeles" (1901)

"Skroderdienas Silmačos" (1902)

"Indrāni" (1904)

"Ugunī" (1905)

"Sestdienas vakars" (1908)

RŪDOLFA BLAUMAŅA LUGAS

Silmaču saimniece Antonija Jāņos gatavojas precēt Aleksi. Nedēļu pirms kāzām mājās ir liela

rosība.

Beigu beigās rezultātā vienu kāzu vietā gaidāmas trīs - Antonijai ar Dūdaru, Aleksim ar Elīnu un

Joskem ar Zāru.

SKRODERDIENAS SILMAČOS.

"Tālavas taurētājs" (1902)

"Kā zagšus"

"Mana lūgšana"

"Memento!"

"Pērkons"

"Renatus"

"Šūpuļa dziesma"

"Tautasdziesma"

"Vēl tu nezini"

"Zelta jaunība"

"Ziedonis klāt"

"Ziema"

RŪDOLFA BLAUMAŅA DZEJA

„Tālavas taurētājs” ir dzejolis par 12. – 13.

gadsimtā bijušu senlatviešu pilsētvalsti – Tālavu

un tās sargu – Tālavas taurētāju, kas eglē

sēdēdams brīdināja par tuvojošām briesmām.

Varētu teikt, ka Rūdolfa Blaumaņa dzejolis nav

balstīts uz precīziem vēstures faktiem, jo zināms,

ka Tālavas valdnieks bijis Tālivaldis, nevis

Miervaldis, kā minēts dzejolī.

TĀLAVAS TAURĒTĀJS

Rūjienā, pašā pilsētas centrā kopš 1937. gada

rūjieniešu mieru sargā tēlnieka K. Zemdegas

Somijas granītā veidotais piemineklis

"Tālavas taurētājs". Tautas dotais

nosaukums izrādījies noturīgāks par autora

doto: "Rūjienas atbrīvošanas un kritušo

karavīru piemineklis".

TĀLAVAS TAURĒTĀJS RŪJIENĀ.

9.A klases projekta grupa. Dārta Lankovska

Laura Upīte

Artis Eglītis

Jēkabs Āboltiņš

Roberts Tuņa

PALDIES PAR UZMANĪBU!