Skaņas ieraksta ierīces

  • Upload
    arnold

  • View
    82

  • Download
    14

Embed Size (px)

DESCRIPTION

Vien. Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002. Skaņas ieraksta ierīces. Sagatavoja: ĀVĢ fizikas un matemātikas skolotāja Aija Plēsuma. 2009. Gramofona plate izgatavota 1908.gadā Hannoverē. Slavenais itāļu dziedātājs Enriko Karūzo Dzied āriju no Džuzepes Verdi operas. - PowerPoint PPT Presentation

Citation preview

  • Skaas ieraksta iercesSagatavoja: V fizikas un matemtikas skolotja Aija Plsuma.2009

  • Skaa ir svrstbas. Svrstbas var ,,pierakstt mehniski plat, magntiski lent, elektriski datora elektroniskaj atmi un optiski kompaktdisk - CD. Gramofona plate izgatavota 1908.gadHannover. Slavenais itu dziedtjs Enriko KarzoDzied riju no Duzepes Verdi operas.

  • Gramofons (Grammophon Victor V der Victor Talking Machine Co. )Emla Berlinera gramofonu fabrika Hannover Fonogrfs (izgudrojis Tomass Alva Edisons 1899)Tomass Alva Edisons

  • Edisona laboratorija (Menlo Park Laboratory )

  • Skau ieraksta vstureLai ieskaotu filmas, specilisti minja izmantot gan Edisona fonogrfu, gan Berlinera skau plati. Pagju gadsimta 20. gadu beigs kuva skaidrs, ka vislabk skau var ierakstt ar gaismas jutgas kinolentes eksponanas metodi taj pa lent, kur ierakstts attls (tolaik jau aktvi izmantoja lampu pastiprintjus, skaruus un mikrofonus). Lai to realiztu, izgudroja dadas gaismas modulcijas iekrtas. Kinoapart fotogrfiskais ieraksts (fonogramma) tika atskaots ar fotoelementa un gaismas ka paldzbu. Tad skaa tika pastiprinta ar elektronu lampm un caur skaruiem atskaota kinozl.

    Skaas kvalitte kinotetros ar fotogrfiskajm fonogrammm, saldzinot ar msdienu standartiem, bija diezgan zema: monofonisk signla frekvenu diapazons neprsniedza 6-8 kHz, attiecba signls/troksnis 35-40 dB, dau procentu liels nelinero kropojumu koeficients. Tau minjumi izmantot stereofonisks fonogrammas prsvar bija neveiksmgi.

  • Du fizia V.Paulsena telegrafonsDu inenieris Valdemrs Paulsens (1869. -1942.)

  • Skaas magntiskais pierakstsVcu/austrieu inenieris Fricis Pfleumers 1928. gad patentja magnetofonu, kur skaa tika ierakstta dzelzs pulvera sln uz papra lentes. Magntisk ieraksta atskaoana balsts uz dab plai izplattu atgriezenbas principu. Dot gadjum tas nozm, ka, velkot lenti ar magntisko ierakstu gar ieraksta galviu, taj rodas tiei tdas paas strvas, kas izraisja magntisks lentes magnetizanos. Atliek o strvu tikai pastiprint un aizvadt uz skaruni.

  • Vcu raidstacijas magnetafons II pasaules kara laikPeirce 55-B diktofons (1945.gads)

    Diktofons msdiens

  • CD tehnoloijasAtgriezsimies pie svrstbu ieraksta ar svrstbu lkni k uz Junga cilindra. Iedomjieties, ka ik pc milimetra ms izmrtu, cik tlu skrpjums ir no cilindra malas. Katr dator ir iekrta, ko sauc par skaas karti. T skaitli prvr elektrisk signl. Ja skaas kartei liks prvrst elektrisk signl skaitu sarakstu, tad datora skarun ms dzirdsim skau. Kompaktdiskos jeb CD ir ierakstti tikai ie skaiti, kas raksturo skaas svrstbas novirzi no vidjs lnijas. ie skaiti optiskaj disk tiek ierakstti ar bedru paldzbu. Lzera stars, sldot pa disku atstarojas un nonk uztvrj. Ja trps bedrte, tad nenonk. Ar to pietiek, lai atskaotja elektronika izlastu skaitli un prtulkotu to elektrisk signl, kas darbina skaruni.

  • CD ierakstu tehnoloijas ska attstties 1980.gadu skum

  • Pagjui gandrz 7 gadi kop pasaule iepazina pirmos iPod multimediju atskaotjus

  • Izmantot literatra, resursi:http://www.liis.lv/fizika/DD15/Plate.htm http://en.wikipedia.org/wiki/Ediphone http://de.wikipedia.org/wiki/Grammophonhttp://anton.world.lv/sakarup/main.php3?sub=view&RID=832http://www.liis.lv/fizika/DD15/Plate.htmhttp://en.wikipedia.org/wiki/Fritz_Pfleumerhttp://en.wikipedia.org/wiki/Sound_recording_and_reproduction#Electrical_recordinghttp://en.wikipedia.org/wiki/Magnetophonhttp://en.wikipedia.org/wiki/IPod_Classichttp://en.wikipedia.org/wiki/Compact_Disc_playerhttp://en.wikipedia.org/wiki/Compact_Disc_Digital_Audio http://www.fi.edu/fellows/fellow2/apr99/soundindex.htmlhttp://lv.wikipedia.org/wiki/Ska%C5%86a#Troksnishttp://www.findsounds.com/types.html