SKICE. VĪTNE

Lekcijas konspekts Skice. Vītne

© 2006, M. Dobelis, E. Leja, G. Veide RTU

1

SKICE. VĪTNE

SATURS

Ievads .......................................................................................................... 2

Tēmas mērķi ............................................................................................... 2

1. Skice ........................................................................................................ 2 1.1. Skices izpildīšanas secība ............................................................. 2 1.2. Mērinstrumenti un detaļu mērīšana ............................................... 5

2. Vītne ......................................................................................................... 7

2.1. Vītņu veidi un to apzīmējumi ........................................................ 10 2.1.1. Metriskā vītne ................................................................... 10 2.1.2. Cilindriskā cauruļvītne ...................................................... 11 2.1.3. Koniskā cauruļvītne .......................................................... 11 2.1.4. Collu vītne ........................................................................ 12 2.1.5. Trapecvītne ....................................................................... 13 2.1.6. Atbalsta vītne.................................................................... 13 2.1.7. Taisnstūrvītne ................................................................... 14

2.2. Vītnes izskreja, fāzītes, ievirpojumi.............................................. 14 2.3. Vītnes parametru noteikšana ....................................................... 16 2.4. Vītņotas detaļas skice.................................................................. 18 2.5. Divas saskrūvētas detaļas ........................................................... 19



2

IEVADS

Visvienkāršākie grafiskie attēli, kurus iegūst ar vismazāko laika patēriņu ir skices. Skices izgatavo gan jaunu mašīnu konstruēšanas procesā, gan ražošanas procesā remonta un citiem darbiem. Pēc skicēm tieši uz vietas ražošanas procesā izgatavo detaļas un vienkāršus mezglus. Skice ļoti bieži ir informācijas avots detaļas rasējuma izgatavošanai.

Tāpēc skicei ir jābūt kārtīgi izpildītai, tehniski pareizi noformētai un jāsatur visas detaļas izgatavošanai nepieciešamās ziņas. Kad nav pieļaujams ilgi aizkavēt ekspluatācijā esošā mehānisma bojātās detaļas nomaiņu, tad detaļas skice jāizpilda ne vien precīzi, bet arī veikli un ātri. Tāpēc skici izgatavo ar brīvu roku parastā piezīmju blokā vislabāk ar rūtiņu papīru.

Šajā nodaļā aplūkotas skiču izgatavošanas un noformēšanas prasības, kā arī to izgatavošanas secība. Dots ieskats mērinstrumentu izmantošanā un detaļu mērīšanas paņēmienu lietošanā. Norādīts kā atšķirt dažāda veida vītnes un kā noteikt to parametrus.

TĒMAS MĒRĶI

Tēmas „SKICE” mērķis ir apgūt praktiskas iemaņas dažāda veida detaļu skiču izgatavošanā un noformēšanā.

Apgūstot šo tēmu, galvenie uzdevumi ir:

• zināt skiču izgatavošanas un noformēšanas prasības; • prast detaļu formas analīzes gaitā noteikt vajadzīgo projekciju skaitu un to

saturu; • zināt projekciju zīmēšanas, izmēru noteikšanas un detaļas mērīšanas

operācijas secību; • prast noteikt pareizo attēlu lielumu un lietderīgi izvietot tos lapā; • apgūt un prast lietot mērinstrumentus, tabulas, rokasgrāmatas izmēru un

vītnes parametru noteikšanai.

1. SKICE

1.1. Skices izpildīšanas secība Skice ir attēls, kuru izpilda ar brīvu roku, bez rasēšanas instrumentu

lietošanas. Pēc satura skice neatšķiras no rasējuma, tādēļ attēlus veido pēc tiem pašiem noteikumiem, kas attiecas uz rasējumu izpildīšanu un noformēšanu. Skicējot neievēro mērogu, bet saglabā detaļas elementu proporcijas. Skicē ir jāuzrāda visi izmēri, kas nepieciešami detaļas izgatavošanai. Ērtības labad, skices vēlams izpildīt uz rūtiņu papīra. Skices izgatavošanas procesu var nosacīti sadalīt sešos galvenos etapos (1. att.).



3

1. etaps. • Sagatavošanās stadijā iepazīstas ar attēlojamo detaļu – tās nosaukums,

pielietojums, materiāls u.t.t. • Nosaka detaļas ģeometrisko formu kopumā, izanalizējot, no kādiem

atsevišķiem vienkāršiem ģeometriskiem objektiem sastāv tās elementi. • Izvēlas detaļas galveno skatu. • Nosaka nepieciešamo attēlu skaitu, griezumus un šķēlumus. Attēlu

skaitam jābūt minimālam, bet pietiekamam, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par detaļas formu un izmēriem.

2. etaps. • Skices izpildīšanu sāk ar vajadzīgā formāta papīra lapas izvēli. Novelk

rāmīti un atstāj vietu rakstlaukumam. • Veic attēlu kompozīciju lapas darba laukumā, novelkot ar vāji redzamām

līnijām katra attēla gabarītu taisnstūri. Skicē nelieto mērogu! 3. etaps.

• Novelk nepieciešamās asu un centra līnijas. • Detaļas skatos viegli novelk redzamās kontūrlīnijas. Attēlojot detaļu, ievēro

tikai elementu izmēru attiecības (proporcijas). • Riņķa līniju veido pakāpeniski. Vispirms ar vieglām līnijām uzvelk riņķa

līnijai apvilktu kvadrātu, tad aizzīmē rādiusus diagonālajos virzienos un tos pagarina uz visām pusēm.

• Darba pareizas izpildes priekšnoteikums ir vienlaicīga visu skatu veidošana. Nav pareizi vienlaicīgi zīmēt projekcijas, mērīt detaļu un atzīmēt skicē izmērus!

• Skicē, tāpat kā rasējumā, jāievēro attēlu projekciju sakarība. 4. etaps.

• Attēlo urbumus, veido noapaļojuma rādiusus. • Izpilda nepieciešamos griezumus un šķēlumus detaļas iekšējo kontūru

atsegšanai. 5. etaps.

• Nosaka nepieciešamos izmērus, kuri pilnībā raksturo detaļu. Novelk iznesuma līnijas, mērlīnijas un mērbultiņas.

• Pārvelk kontūrlīnijas ar pamatlīniju. 6. etaps.

• Ar mērinstrumentiem izmēra detaļu. Izvieto mērskaitļus un nosacītos apzīmējumus (virsmas raupjuma apzīmējumus, tehniskos noteikumus, u.t.t.).

• Iesvītro griezumu. • Noformē rakstlaukumu un pārbauda skici.



4

1. att.

a aa

RakstlaukumsKreisaissānskats

Galvenaisskats

bb

b

R15

R15

4015

11575

30

M16

65

2 urb. 12

604570

Galvenaisskats

Kreisaissānskats

Virsskats

1. etaps

4. etaps3. etaps

5. etaps 6. etaps

2. etaps



5

R10R1

5

5. att.

KONTROLJAUTĀJUMI. Kas ir skice? Kādā secībā izpilda skici?

1.2. Mērinstrumenti un detaļu mērīšana Detaļu mērīšanai lieto metāla lineālu, bīdmēru, šablonus rādiusu mērīšanai un

citus instrumentus. Mērījumus ieteicams izpildīt šādā secībā: • Izmēra visus lineāros lielumus, ieskaitot diametrus. • Nosaka centra attālumus. • Mēra liekto virsmu rādiusus.

2. attēlā parādīta detaļas mērīšana ar metāla lineālu. Ja detaļai ir pakāpienveida forma, tad kā palīglīdzekli lieto trīsstūri.

3. attēla redzams, kā nosaka attālumu starp urbumu centriem, ja urbumu diametri ir vienādi. Ja urbumu diametri ir dažādi (4. att.), tad ar lineālu izmēra attālumu starp urbumu tuvākajiem punktiem un šim attālumam pieskaita lielā un mazā urbuma rādiusu summu.

1020

3040

50m

m60

7080

9010

080

0

1020304050 mm608090 80 0110120 100130 70

mm102030 0

1020

3040

50m

m60

8090

800

7010

0

2. att. 3. att. 4. att.

Liekuma rādiusu mērīšana ar šablonu parādīta 5. attēlā. Ar bīdmēra palīdzību

var izmērīt ārējos un iekšējos izmērus, ka arī urbumu dziļumus (6. att.).

Bīdmērs ir garuma mērinstruments, kas sastāv no pamatlineāla ar skalu un

atskaites sistēmas, kuras pamatā ir nonijs. Nonijs ir īsa bīdāma skala, kas var kustēties gar nekustīgo pamatskalu. Uz nonija var nolasīt pamatskalas iedaļu intervāla daļas. Nonijus parasti izgatavo ar nolasījuma lielumu 0,1 vai 0,05



6

(atsevišķos gadījumos arī 0,02) mm. Atkarībā no bīdmēra izmēriem ar to var mērīt lielumus no 0 līdz 200 un vairāk milimetriem ar precizitāti līdz 0,02 mm.

Mērot ar bīdmēru, veselos milimetrus nolasa no bīdmēra pamatskalas, tos atskaitot pret nonija skalas nulles iedaļu, bet milimetru desmitdaļas un simtdaļas nosaka tā nonija iedaļa, kura visprecīzāk sakrīt ar kādu no pamatskalas milimetru iedaļām.

Mērīšanas secība un mērījuma rezultāta iegūšana, pie nosacījuma, ka bīdmērs ir pārbaudīts un tam nav t.s. nulles kļūda, ir sekojoša un parādīta sekojošā attēlā.

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100 110 120 130 140 150 160

mm

1

0,1mm

Dziļuma mērtausts

Pamatskala

d

d

Fiksācijas skrūve

20 30 40

0,1mm

2. nolasījums1. nolasījums

Iekšējais mērtausts

h

Nonijs

Ārējais mērtausts

1. Iespīlē mērāmo priekšmetu starp mērtaustiem – ārējiem, iekšējiem vai

dziļuma. 2. Ar fiksācijas skrūvi (mācību bīdmēriem var arī nebūt) nostiprina slīdošo

mērtaustu. 3. Nolasa nonija nulles iedaļas (vai pirmās iedaļas no kreisās puses) stāvokli

veselos milimetros uz pamatskalas, šajā gadījumā 23 mm. 4. Atrod, kāda nonija iedaļa sakrīt ar pamatskalas iedaļu. Šajā gadījumā tā ir 7. 5. Summējot šo rezultātu iepriekšējam skaitlim iegūst galīgā mērījuma rezultātu,

kurš šajā gadījumā ir 23,7 mm.

KONTROLJAUTĀJUMI. Kādā gadījumā skicē detaļas attēlus izpilda samazinātā veidā? Kādā gadījumā skicē detaļas attēlus izpilda palielinātā veidā? Vai skicē ir jācenšas ieturēt detaļas proporcijas? Kāda veida detaļas var attēlot vienā projekcijā, lietojot attiecīgas Ø un ¨ zīmes? Kā atļauts attēlot vienāda biezuma detaļas? Kā pieņemts attēlot garas detaļas ar vienveidīgu uzbūvi?

6. att.



7

2. VĪTNE Vītņu savienojumus lieto nekustīgos un kustīgos izjaucamos elementos.

Izjaucamu mašīnu un mehānismu detaļu nekustīgai savienošanai izmanto sastiprinājuma vītnes. Visplašāk lietotie vītņoto savienojumu standartizētie sastiprinājuma elementi un to nosaukumi parādīti uzskatāmajā attēlā (7. att.).

7. att.

Kustīgos savienojumos vītnes izmanto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā, piemēram, metālgriešanas darbgaldu kustīgās skrūves, gaitas un kravas celšanas (domkratu) skrūvēs.

Vītņotu virsmu veido plakans profils (veidule), kurš pārvietojas pa cilindrisku vai konisku vītnes līniju1, bet profila plakne iet caur cilindra vai konusa asi. Šādi veidotu vītni attiecīgi sauc par cilindrisku (8. att.) vai konisku (9. att.) vītni. Atkarībā no vītni veidojošā profila formas izšķir trīsstūrvītni, trapecvītni, apaļvītni, zāģvītni, utt. Profila

punkta pārvietojumu ass virzienā viena pilna apgrieziena laikā sauc par v ītnes gā j ienu . Ja vītni vienlaicīgi veido vairākas veidules, rodas daudzgājienu vītne. Daudzgājienu vītni raksturo gā j ienu skaits n, vītnes solis P un vītnes gājiens Ph, pie kam Ph=n×P (10. un 11. att.). Viengājiena vītnēm gājiens vienāds ar soli. V ītnes

1 Vītnes līnija veidojas, ja punkts griežas ap nekustīgu asi un vienlaicīgi pārvietojas ass virzienā.

Gājiens P =PSolis P

h

Viengājienavītne Vītnes ass

Solis P

ϕ

8. att. 9. att.



8

solis P ir attālums vītnes ass virzienā starp profila divām blakus esošām vienāda nosaukuma sānu malām.

Izšķir labo un kreiso vītni. Labo vītni veido plakans profils, rotējot pulksteņa

10. att. 11. att. rādītāja kustības virzienā un vienmērīgi pārvietojoties gar asi virzienā projām no skatītāja. Kreiso vītni veido plakans profils, rotējot pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam un vienmērīgi pārvietojoties gar asi virzienā projām no skatītāja.

Vītnes parametri ir: a) v ītnes ārē jais diametrs d – iedomātā ap ārējās vītnes izciļņu virsotnēm

apvilktā vai iekšējās vītnes rievās ievilktā cilindra diametrs; b) v ītnes iekšē jais diametrs d1 – iedomātā ārējās vītnes rievās ievilktā vai

ap iekšējās vītnes izciļņiem apvilktā cilindra diametrs; c) vītnes vidējais diametrs d2 – iedomāta cilindra diametrs, kura veidules

krusto vītnes profilu tā, lai rievu platums būtu vienāds ar vītnes nominālā izmēra pusi;

d) vītnes profils – vītnes šķēluma laukums ar plakni, kas iet caur vītnes asi; e) profila leņķis – leņķis starp profila sānu malām; f) vītnes solis P – attālums, kas mērīts paralēli vītnes asij, starp profila divām

blakus esošām vienāda nosaukuma sānu malām; g) koniskās vītnes solis P – nogriežņa, kas savieno vītnes profila divas blakus

esošās šaurleņķa virsotnes, projekcija uz vītnes ass; h) koniskās vītnes pamatplakne l2 – aprēķina šķēlums dotajā attālumā no

konusa bāzes; i) vītnes gājiens Ph – attālums, kas mērīts paralēli vītnes asij starp profila

divām tuvākajām vienāda nosaukuma malām, kuras pieder vienai un tai pašai skrūves virsmai.

Vītnes rasējumos (skatos un griezumos) neattēlo to patiesajā izskatā (12. att.), jo tas ir ļoti darbietilpīgs process, bet gan parāda nosacīti. Divu detaļu vītņu savienojumā vienai detaļai ir ārējā vītne (veidota uz stieņa), bet otrai - iekšējā vītne (veidota urbumā). Ārējo vītni uz stieņa (skrūvei) attēlo kā 13. attēlā a – ar nepārtrauktu pamatlīniju velk vītnes ārējo diametru d un ar tievu nepārtrauktu līniju vītnes iekšējo diametru d1. Iekšējo vītni urbumā (uzgrieznim) attēlo kā 13. attēlā b – garengriezumā ar nepārtrauktu pamatlīniju velk vītnes iekšējo diametru d1 un ar tievu nepārtrauktu līniju vītnes ārējo diametru d. Attēlos, ko iegūst skrūves asij perpendikulārā projekciju plaknē, vītnes iekšējos un ārējos diametrus velk analogi, turklāt tievo līniju velk apmēram ¾ no pilnas riņķa līnijas ar pārtraukumu jebkurā vietā

Solis PhGājiens P =3Ph

Solis PGājiens P =2P

Divgājienuvītne

Trīsgājienuvītne



9

(13. att. b). Fāzītes šādos skatos kā arējai, tā iekšējai vītnei nosacīti neparāda. Tievās nepārtrauktās līnijas attālums no pamatlīnijas ir ne mazāks par 0,8 mm, bet ne lielāks par vītnes soli. Svītrojumu griezumā un šķēlumā vienmēr aizpilda līdz nepārtrauktajai pamatlīnijai.

Iekšējā vītne

Vītnes izcilnisVītnes rieva

Solis P

Ārējā vītne

Vītnes rievaVītnes izcilnis

d d 2 d 1

13. att. Koniskās vītnes nosacītā attēlošana dažādos skatos rasējumā parādīta 14.

attēlā, bet garengriezumā – 17. attēlā divu detaļu vītņu savienojumā.

14.att.

12. att.



10

KONTROLJAUTĀJUMI. Kā attēlo ārējo (vītni uz stieņa) un iekšējo (vītni urbumā) vītni?

2.1. Vītņu veidi un to apzīmējumi Galvenais vītnes elements ir tās profils, kuru nosaka attiecīgais standarts.

Mašīnbūvē un celtniecībā plašāk izmantoto dažādo tipu vītnes un to apzīmējumi doti turpmāk.

2.1.1. Metriskā vītne Metrisko vītni visbiežāk lieto sastiprinājuma detaļās. Vītnes profils ir vienādmalu

trīsstūris ar noapaļotām virsotnēm (15. att.). Praksē lieto metriskās vītnes ar pamatsoli vai smalko soli.

3 8H

8HH 4H 6

H

d

d 2

d 1 P2

P4

P8

90°

P

Skrūve

Uzgrieznis

R60°

30°

Vītnes ass

8H

5h=

H=0,86603·P

38 H2d =d-

d =d-2·h1

h=0,54125·P

Rasējumā vītnes uzdošanai mērlīniju izliek vītnes ārējam (nominālam)

diametram kā parādīts 16. attēlā. Metrisko vītni ar pamatsoli apzīmē ar burtu M un ārējā diametra izmēru, piemēram, M24. Vienādiem nomināliem diametriem var atbilst dažāds smalkais solis (sk. Tabulā 1), tāpēc soli rasējumā uzrāda aiz nominālā diametra, piemēram, M16×0,5. Kreisās vītnes apzīmēšanai aiz nominālā diametra un soļa pievieno burtus LH (left hand). Metriskās vītnes pamatsoli apzīmējumā neuzrāda.

15. att.



11

16. att.

KONTROLJAUTĀJUMI. Ar ko atšķiras metriskās smalkvītnes no pamatvītnes? Ar ko atšķiras apzīmējumi metriskajai vītnei ar pamatsoli un ar smalko soli?

2.1.2. Cilindriskā cauruļvītne Cilindriskā cauruļvītni lieto cauruļvadu savienojumos. Cauruļvītnes

standartizētas pēc caurules iekšējā diametra, tāpēc rasējumos izmēru atzīmē ar vienu bultiņu un iznesuma līnijas plauktiņu (17. att.). Uz plauktiņa pieraksta burtu G un caurules iekšējo (caurplūdes) diametru bez collu zīmes (”), piemēram, G1¾. Cauruļvītnes soli nosaka vijumu skaits uz vienu collu.

17. att.

KONTROLJAUTĀJUMI. Ar ko atšķiras cauruļvītne no metriskās vītnes? Kā apzīmē un rasējumā pieraksta cilindriskās cauruļvītnes izmēru?

2.1.3. Koniskā cauruļvītne Konisko cauruļvītni lieto cauruļvadu savienojumos, kas strādā augstā

šķidruma vai gāzes spiedienā, lai nodrošinātu hermētiskumu. Caurules konusa veidules un rotācijas ass veidotais leņķis φ=1o47’24” (sk. 14.3. att.) jeb koniskums K=1/16=6,25%. Koniskās cauruļvītnes diametrus d, d1 un d2 nosaka pamatplaknē



12

(18. att.), kas sakrīt ar tās detaļas gala virsmu, kurai ir iekšējā vītne. Praktiski pamatplaknes attālums l2 ir puse no pilnas vītnes garuma l1.

d c

d 1 d

Pam

atpl

akne

2l

1l

Rasējumos izmēru atzīmē ar vienu bultiņu un iznesuma līnijas plauktiņu, uz kura

pieraksta apzīmējumu, kas sastāv no burta (R - ārējai, bet Rc - iekšējai vītnei) un vītnes izmēra apzīmējuma, piemēram, Rc1½ (19. att.).

19. att.

2.1.4. Collu vītne Collu vītni galvenokārt lieto importa iekārtu detaļu izgatavošanai remonta

gadījumos. Mērlīniju izliek vītnes ārējam diametram kā metriskās vītnes gadījumā. Vītnes izmēru uzdod collās ar collas zīmi, piemēram, 1¾” (20. att.). Collu vītnes soli nosaka vijumu skaits uz vienu collu. Collu vītnei parasti ir lielāks solis salīdzinājumā ar cauruļvītni. Collu vītnei var būt arī smalkā vītne, piemēram, 1½”x18.

18. att.



13

20. att.

2.1.5. Trapecvītne Trapecvītni izmanto kustības pārnešanai mehānismos ar lielām slodzēm. Mērlīniju izliek vītnes ārējam diametram kā metriskās vītnes gadījumā. Vītnes apzīmējums sastāv no burtiem Tr, ārējā diametra un soļa izmēriem, piemēram, Tr26×2 (21. att.).

21. att.

2.1.6. Atbalsta vītne Atbalsta vītni lieto lielas vienvirziena aksiālas slodzes gadījumā. Mērlīniju izliek

vītnes ārējam diametram kā metriskās vītnes gadījumā. Atbalsta vītnes nosacītajā apzīmējumā ietilpst burts S, nominālais diametrs un solis, piemēram, S60×8 (22. att.).

22.att.

Tr32x6(P3)LH



14

2.1.7. Taisnstūrvītne Taisnstūrvītni ar nestandarta profilu attēlo kā parasti, bet tās izgatavošanai ir

jāuzdod visi nepieciešamie izmēri. Papildus ziņas - gājienu skaits, vītnes virziens un citas - raksta uz iznesuma līnijas plauktiņa, pievienojot vārdu “Vītne” kā parādīts (23. att.).

2.2. Vītnes izskreja, fāzītes, ievirpojumi Vītnes formēšanas procesā veido ārējos vai iekšējos ievirpojumus instrumenta

izejai (24. att. a). Ievirpojumu formu un detalizētus izmērus parasti uzrāda iznestajos elementos palielinātā mērogā (24. att. b un 24. att. c).

23. att.



15

2418

20

25

Grieznis

Grieznis

Ārējais ievirpojums Iekšējais ievirpojums

2f B

A

2f

f1

f2

d f d

R

R

f1f2

d f d

A (M 4:1) B (M 4:1)

Detaļu saskrūvēšanas atvieglošanai vītnēm

parasti izveido fāzītes. Ja fāzītes ir 45o leņķī, izmērus uzdod vienkāršoti, norādot katetes garumu ass virzienā un leņķi, piemēram, 2x45o vai 1,6x45o (25. att. ). Ja, turpretī, fāzītes leņķis atšķiras no 45o, tad izmērus izliek saskaņā ar konusu dimensionēšanas likumiem.

2x45 °°1,6x45

M24

x2

M24

x1,5

Vienkāršotajos vītņu attēlojumos rasējumā pilna profila vītņotās daļas garumu ass virzienā uz stieņa un urbumā norobežo ar pamatlīniju un dimensionē kā parādīts 26. attēlā. Piemēram, 24 norāda cilindriskā stieņa garumu, bet 18 ir vītņotās daļas garums. Līdzīgi, 25 ir cilindriskā urbuma dziļums, bet 20 – vītņotās daļas garums urbumā.

25. att.

24. att.

a

b

c

18

24

26.att.



16

2.3. Vītnes parametru noteikšana Praksē lieto dažādas vītnes ar atšķirīgiem parametriem. Visas vītnes ir

standartizētas, izņemot taisnstūra profila vītnes. Visplašāk izplatītajām vītnēm profila formu un izmērus, soli un diametru nosaka attiecīgo vītņu standarti.

Vītnes ārējo vai iekšējo diametru izmēra ar bīdmēru. Vītnes profila un soļa noteikšanai lieto vītņmēru – metāla šablonu ar zāģveida izgriezumiem – komplektu. Metriskās vītnes soļa noteikšanai lieto vītņmēru ar uzrakstu M60o (27. att. a). No šablona komplekta izvēlas to plāksnīti, kas ar zobiem cieši iekļaujas vītnes iedobumos (27. att. b). Uz šablona norādītais skaitlis ir vītnes soļa lielums milimetros. Liela izmēra vītnēm soļa vērtību var viegli izmērīt ar metāla lineālu (27. att. c). Vītnes soli var noteikt pēc tās nospieduma uz papīra, izvēloties pēc iespējas lielāku iedaļu skaitu n (27. att. d).

Ar bīdmēru izmērītais stieņa vītnes ārējais diametrs un vītnes solis ir nepieciešamie dati ārējās vītnes parametru uzdošanai rasējumā. Lai noteiktu vītnes izmēru urbumā, jāizmēra tās iekšējais diametrs un solis. Pēc iegūtajiem mērījumiem no vītņu standartu tabulām nosaka vītnes ārējo diametru, kuru līdz ar vītnes soli uzrāda vītnes nosacītajā apzīmējumā. Vītnes parametru noteikšanas shēma ārējai un iekšējai vītnei parādīta tabulā.

Piemērs. Metriskās vītnes noteikšana. Darbība Ārējai vītnei Iekšējai vītnei

Izmēra vītnes ārējo diametru d

Izmēra vītnes iekšējo diametru d1 1. mērījums

24 22,4 Izmēra vītnes soli P

2. mērījums P=2,5 P=1,5

d=d1+1,08×P Aprēķini -

d=22,4+1,08×1,5≅24 Pēc d un P un lietojot tabulu 1

Noteikšana 2,5 mm solis ir pamatsolis vītnei ar nominālo diametru 24

1,5 mm ir smalkais solis vītnei ar nominālo diametru 24

Apzīmēšana rasējumā M24 M24×1,5

Collvītnes un cilindriskās cauruļvītnes vijumu skaita uz vienu collu noteikšanai lieto vītņmēru ar uzrakstu Д55o (Д – saīsinājums no krievu vārda – дюйм – colla). Piemēram, uzraksts 18H (saīsinājums no krievu vārda H – ниток – vijumi) uz šablona atbilst collvītnei ar 18 vijumiem uz vienu collu. Collvītnes un cilindriskās cauruļvītnes

27. att.



17

nosacītā izmēra noteikšanai jālieto vītņu tabulas rokasgrāmatās vai attiecīgo vītņu standartos.

Tabula1. Metriskās vītnes diametri un soļi Diametri, d (mm) Solis, P (mm)

Smalkie soļi 1. rinda

2. rinda

3. rinda

Pamatsolis 1,25 1,00 0,75 0,50 0,35 0,25 0,20

1 0,25 0,20 1,1 0,25 0,20 1,2 0,25 0,20 1,4 0,30 0,20 1,6 0,35 0,20 1,8 0,35 0,20 2 0,40 0,25 2,2 0,45 0,25 2,5 0,45 0,35 3 0,50 0,35 3,5 (0,60) 0,35 4 0,70 0,50 4,5 (0,75) 0,50 5 0,8 0,50 (5,5) 0,50 6 1,00 0,75 0,50 7 1,00 0,75 0,50 8 1,25 1,00 0,75 0,50 9 (1,25) 1,00 0,75 0,50 10 1,50 1,25 1,00 0,75 0,50 1. r 2. r 3. r Pam.s. 4 3 2 1,50 1,25 1,00 0,75 0,50

11 (1,50) 1,00 0,75 0,50 12 1,75 1,50 1,25 1,00 0,75 0,50 14 2 1,50 1,25 1,00 0,75 0,50 15 1,50 (1,00) 16 2 1,50 1,00 0,75 0,50 17 1,50 (1,00) 18 1,50 1,00 0,75 0,50 20 2,5 2 1,50 1,00 0,75 0,50 22 2,5 2 1,50 1,00 0,75 0,50 24 2,5 2 1,50 1,00 0,75 25 3 2 1,50 (1,00) (26) 2 1,50 27 3 2 1,50 1,00 0,75 (28) 2 1,50 1,00 30 3,5 (3) 2 1,50 1,00 0,75 (32) 2 1,50 33 3,5 (3) 2 1,50 35 1,50 1,00 0,75 36 4 3 2 1,50 1,00 (38) 1,50 39 4 3 2 1,50 1,00 40 (3) (2) 1,50 42 4,5 (4) 3 2 1,50 1,00 45 4,5 (4) 3 2 1,50 1,00 48 5 (4) 3 2 1,50 1,00



18

2.4. Vītņotas detaļas skice Vītņotas detaļas skices piemērs ir parādīts 28. attēlā.

28. att.



19

Uzskicētai detaļai ir divas ārējās metriskās smalkvītnes M20x1,5 un M24x1,5, kā arī metriskā pamatvītne M12 urbumā. Detaļa izgatavota no bronzas, kuras marka un valsts standarts ir ierakstīts skices rakstlaukumā ailē zem detaļas nosaukuma.

Vītņotas detaļas skice jāveido pēc vispārīgiem detaļu skiču izgatavošanas noteikumiem. Vītne ir jāattēlo nosacīti. Detaļas vītņotās daļas formu un izmērus var noskaidrot pēc viena attēla (skata, griezuma vai to apvienojuma), ja šajā attēlā ir redzams ne tikai vītņotās virsmas diametrs, bet arī tās garums. Ja detaļas formu veido koaksiālas rotācijas virsmas, tad detaļai pietiek ar vienu attēlu, kurā izvieto visus nepieciešamos izmērus.

Tādas detaļas kā uzgriežņi, uzmavas, uzgaļi, bultskrūves, kuras ar uzgriežņa atslēgas palīdzību tiek saskrūvētas ar citām detaļām, bez koaksiālām rotācijas virsmām satur arī vienādmalu četrstūra, sešstūra vai astoņstūra prizmas formu. Prizmatiskās formas detaļas jāattēlo vismaz divās projekcijās. Prizma jānovieto tā, lai pretskatā nesagrozīti projicētos prizmas augstums un pamatnes daudzstūra apvilktās riņķa līnijas diametrs.

29. attēlā parādīta riņķa līnijas un vienādmalu sešstūra skicēšana. Riņķa līniju var viegli uzskicēt ievelkot to kvadrātā vispirms ar svītrlīnijām pēc tam pārvelkot ar vajadzīgā platuma līnijām. Skicējot vienādmalu sešstūri jāievēro tas, ka attālums no centra līdz malai ir 5 vienības, bet - no centra līdz virsotnei – 6 vienības. Sešstūra malas garums ir 6 vienības.

2.5. Divas saskrūvētas detaļas Katra mašīna vai mezgls sastāv no atsevišķām savā starpā savienotām

detaļām. Detaļu savienojumi var būt divējādi: izjaucami un neizjaucami. Par izjaucamiem sauc tādus savienojumus, kurus var izjaukt, nebojājot sastiprināšanas elementus. Izjaucami savienojumi var būt kustīgi un nekustīgi.

Mūsdienu mašīnbūvniecībā plaši izplatīti vītņu savienojumi: ar bultskrūvi, ar tapskrūvi, ar galvskrūvi. Vītņu savienojumu paraugi redzami 30. un 31. attēlā.

29. att.

3 vienības

6 vienības

5 vienības



20

Urbumā ieskrūvēto skrūvi kopsalikuma rasējumā attēlo pilnīgi, tādēļ urbuma līnijas skrūves vietā jāpārtrauc. Svītrojumu izpilda līdz redzamajai kontūrlīnijai (30. att).

d

d

30. att.

31. att.



21

Divas saskrūvējamās detaļas (31. att.) attēlo vadoties no tiem pašiem principiem. Vītņu savienojuma griezumā urbumā (2. detaļa ) rāda tikai to vītnes daļu, kuru neaizsedz stieņa (1. detaļa ) vītne.

Saskrūvētās detaļas griezumā iesvītro pretējos virzienos. Ja ieskrūvētā detaļa ir bez urbumiem, tad to nešķeļ.

KONTROLJAUTĀJUMI. Kādi ir vītņveida virsmu galvenie parametri? Kā var noteikt vītnes profilu un vītnes soli? Kā attēlo vītni divu detaļu savienojumā?

Documents

SKICE. VĪTNE