~~---------------------------------------------------------- Nedzirdfgo diena... S§kums 1. /pp.
stipraku, bet ne piedalTties meginajumos, lai izkoptu savus talantus kada zanra.
o Vai te, Latvija, butu iespejams ne­ dzirdlgajiem sarlkot kadu lielaku pasa­ kumu starptautiska meroga?
- Tikai dazadu projektu ietvaros, jo tas prasa lielu naudu. Nakampavasar vienu sadu projektu realizesim ar ES fondu at­ balstu. Tad NedzirdTgo foruma varesim uzklausTt vairaku arzemju ekspertu pieredzi un uzzinat par jaunumiem pasaule.
o Kadas izjutas jusos raisa Nedzir­
dlgo dienas pasakumi? - Gaidu tos, gatavojos ar lielu satrau­
kumu. Kaut viss izdotos, ka iecerets, kaut negadTtos neparedzetas k!Omes, aiz~ersa­ nas, kaut pasdarbnieki un skatTtaji bOtu apmierinati ar gala iznakumu. Pec tam vel labu laiku nevaru atiet no sT notikuma. Analizeju, pardomaju, izdaru secinajumus talakai rTcTbai, nakamai reizei.
o Tatad visai maz prieka no :51 pa­ sakuma tiek pasai?
- Priecaties patiesam nav laika. Ja nu vienTgi gOtais gandarTjums - par mOsu pas­ darbnieku varesanu, par arvien discipline­
(____p._sau~es ne_____________'ede'a )_'a______dzl·rdl~'O diena/n _________ Inese Immure
Pasaules Nedzirdigo FedeTiicija ,. Kas if nedzirdrgs~ 1957. gadii Romii nolima, Ita tlt1'pmak rl un kas ir ­visa pasaule katTlt gadu septembm pe- {; dejii nede!ii atzi11leja11la Nedzil'digo Sa­ prasanas Diena vai Nedeta, lai cildiniitu i; Nedzirdigs-l nedzi1'digo cijveku kultiiras un valodas C unikalitiiti. Si septe11lbra nedeta izveieta J (n val N?) tiipec, lai pieminetu un atm'etos 1. Pa- ;1 Karoline Q'NIIa (Lielbritanija) megi­ saules Nedzil'digo kongresu, kas notika na rast atbildi uz to. pedejii septembra nedetii 1951. gadii. c: Tas ir loti sarezgTts jautajums, un seit
Sim ikgadejii pasiikuma aktivitii- " nav pareizas vai nepareizas atbildes - kat­ tem val' bitt vairiiki merki. Dazus no , ,. ram ir sava ats~irTga pieredze, kas viQu vei­ tie17l iepazisi17l sajii «Kopsoll» mate1'i- " . do ka Nedzir~lTgu vai nedzirdTgu. Bet ka iilu kopii. : jOs pateiktu, kas ir NedzirdTgs un kas ir ne­
>- Raksts «Kas ir nedzirdigs, un dzirdTgs? Vai tiesam ir tik vienkarsi sadalTt kas ir Nedzirdigs?» tiek piediiviits, lai : cilvekus? mes, nedzirdigie, izpmstu attieks71li pa- .~ Vel mazliet skaidrTbai - nedzirdTgs Siem pret sevi. fl cilveks sevi uzskata vai nu par nedzirdTgu
>- Z' D " d ifr'k . (ar mazo burtu n) vai NedzirdTgu (ar lielo tna no lenVt a I as b N) B t k-d . t-k' -b ? . 'b' 2004) Nd . d- urtu. e a alras In a . (15.septenz rlS, . « e zl1' Igs " ,
jiintieks viens pats celojuma apkart : Ar mazo burtu pasaulei» ir spilgts piemers tam, lai BOt «nedzirdTgam" (ar mazo n) nozTme gan dzirdigie, gan nedzidigie atzitu to, L medicTnisku definTciju par nedzirdTbu: jums ka «Nedzi1'digie cilveki val' daTit visu, 'j ir dzirdes zudums, bet jOs izvelaties (vai iZ'(lemot dzi1-det!» neizvelaties) tiesTbas bOt spejTgam funkcio­
net ar nedzirdTgo kopienu. JOs vairak pie­>- Raksts par «Zimju valodas ,' derat oralistiem - iespejams, domajat, kakafejnicu» pastiista, kii dzi1'digie val' ,I zTmju valoda ir velna pecnaceja. Nu, tas iriepazities ar zi'mju valodll Sflvdabigii I' mazs parspTJejums, bet parasti sie nedzir­veidii. dTgie cilveki lieto orale komunikaciju. Vi­
>- Un visbeidzot <<Izplatitakie niem var bOt mazas zinasanas par zTmem miti un stereotipi par nedzirdibu» iI· ~z runas valodas gramatikas bazes, bet tas izveleti tiipec, lai dzi1-digie blltu spejigi , nepadara viQus par nedzirdTgo kultoras ats~irt nepaTeizos prieHstatus no fak- ' parstavjiem. tiem par nedzirdibu un nedzi1'digo kul- 'i Senak valstTs, kur rekomendeja vai tll1'Zt, kii ari lai 77les, nedzil'digie, fe/tu ; piespieda nedzirdTgos bernus bOt oraliem, savu pasapzi~1.u. Nedzirdigo diena ii-vis- " pastaveja doma, ka zTmju valoda var sa­ labiikais ie17lesls, lai tos publicetu tiefi . bojat nedzirdTgam izglTtTbu, ka ta ne!aus vi, tagad. Qiem dabOt darbu velakos gados. Tads
uzskats diemzel vel pastav arT mOsdienas. Ja jOs uzsaktu sarunu ar siem nedzir­
dTgiem cilvekiem un jautatu viQiem par dzirdes zudumu, viQi teiktu, ka gribetu dzir­
takiem un atsaucTgakiem skatTtajiem, par sabiedrTbas uzmanTbu, ko izpelnas sis pasakums.
o Ko jus novelat nedzirdlgajiem cil­ vekiem Latvija Nedzirdlgo dienas no­ skana?,
- Teiksu ta, ka vienmer esmu doma­ jusi, - sT diena nav svetki un citam citu taja nav jaapsveic. Izmantosim lielisku iespeju bOt visiern kopa un saja lielaja kopuma iz­ jijst sevi ka cienTgu sabiedrTbas da!u - Lat­ vija un pasaule. +
det «mazliet vairak". Ta viQi jOtas ar mOzi­ kas, radio un citu dzTves aspektu trOkumu. ViQi labak izvelas runas valodu un lasTSanu no IOpam neka zTmju valodas macTSanos. ViQi ignore visus nedzirdTgo kopienas as­ pektus, un viQiem trOkst nedzirdTga lepnu­ ma. ViQi labak izliktos par dzi rdfgiem. Ar lielo burtu
Yards NedzirdTgs (ar lielo burtu N un brTziem ar visiem lieliem burtiem) tiek lie­ tots attiecTba uz cilvekiem, kuri ir nedzirdT­ gie ka kultOras grupas parstavji. Sie cilveki aktTvi lieto zTmju valodu, viQi sevi uzskata par piederTgiem nedzirdTgo kultOrai un nedzirdTgo kopienai. Sie cilveki ir lepni par savu vizualo valodu un neuzskata nedzirdT­ bu par invaliditati. ViQi uzskata NedzirdTbu ka tadas kultoras sasniegumu, kas lauzusi jaunus celus un ar to ieies vesture.
Sie dlveki iestajas par to, lai zTmju va­ loda tiktu oficiali atzTta, cTnas par labakiem izglTtTbas standartiem N/nedzirdTgiem ber­ niem. Galvenie pasakumi saja gada, ko organizeja nedzirdTgo kultO ras parstavji, notika ar saviem karogiem un T - krek­ liem, kas demonstre ar lepnumu, ar lielu cieQu piederTbu NedzirdTgo kopienai. Sie pasakumi iek!auj gajienus ar prasTbu par zTmju valodas atzTSanu, konferences, kas attiecas uz nedzirdTgo izglTtosanu, un citus ITdzTgus tematus. Vel ir socializesanas pasakumi - nedzirdfgo klubu iknede!u vai menesu apmeklejumi Londona. Tajos visos piedalas cilveki, kas nebaidas bOt ats~irTgi un neslepjas kaut kur ena.
Karolines domas Es sevi uzskatu par NedzirdTgu kultO­
ras nozTme, ta ir mana NedzirdTga identi­ tate. Es nesaju savu nedzirdTbu uz savas piedurknes un uzskatu to par manas dzT­ ves galveno da!u. Es neuzskatu NedzirdTbu par invaliditati: nav nekas, ko es nevaretu darn tapec, ka nedzirdu. Es to labak saucu par sava rakstura svarfgako aspektu, kas mani veido. Ja es nebOtu nedzirdTga (seit es domaju gan dzirdes zudumu, gan ne­..
----------------------------------------------------------~~ dzirdfbu kultOras nozfme), man nebOtu ta­ du izdevibu, kadas man ir tagad. ~oti ie­ spejams, es dzfvotu kopa ar vfru un diviem rakariem, ka majsaimnieee.
Prieks manis bOt Nedzirdigai nazfme to, ka es vairak eensos mainft lietas - pa­ darft tas vieglak saprotamas un pieejamas. Tapee es stradaju prese - agrak sis darbs daudziem no mums nebija pieejams, bet tas leni mainas. Man patfk domat, ka ir kaut kas, ko es varu aktfvi veieinal. Es to daru, bet man ir jautajums par so definfeiju, kas tas ir - bot Nedzirdigam vai nedzirdigam? Vai patiesam varam to nos~irt tik vienkarsi? Vai ta ir tikai aptauja, kuras rezultati skaidri pateiks: "jus piederat seit, un jus piederat tur,,?
Es runaju gan ar balsi , gan.lietoju zfmju valodu, tapee ka esmu ta audzinata. Es k!uvu nedzirdiga pee meningfta, kad man bija 5 gadi, un apmekleju parasto skolu. Es iepazinu Marijas Hares nedzirdfgo skolu , kad man bija 11 gadi.
Es k!uvu «Nedzirdfga" pee 16 gadiem, kad apmekleju savu pirmo nedzirdfga mi­ tiQu. Tagad es vairak vai mazak tekosi sa­ runajos zimju valoda, bet es varu arf runal. Tad kura grupa es vairak iederos? Es pratu zfmju valadu, tad vai esmu Nedzirdfga? Es varu runat, tad vai esmu nedzirdfga?
Vai vilos algil dzirdi? Man kadreiz jauta, vai es izmantotu
izdevfbu atgOt dzirdi. Mana automatiska atbilde vienmer bijusi : "Ne, protams, nel". Esot godfgai pret sevi - vai patiesam es ta teiktu, ja dzirdes atgOsanas tehnologijas bOtu pieejamas? Atbildet uz so varbOtfbas jautajumu ir viena lieta, bet reala dzfve?
Tadas tehnologijas agrak nebija, bet kas tad notiktu , ja tas tomer bOtu pieeja­ mas? Man palik bOt Nedzirdfgai, tas pa­ dara mani par drosu, pasparlieeinatu eil­ veku, tadu , kada esmu, un sodien es ne­ mainftu -to ne pret ka. Tomer es vel etas zinat, ka tas ir - klausHies mOziku vai iet pa ielu, sarunajaties ar mobilo telefonu. Drosi vien katrs veletos to izjusl.
Tatad - kas es esmu? Vai esmu Ne­ dzirdiga, vai ari nedzirdfga? Vai bOtu javei­ do jauna kultoras grupa? Vai mums vaja­ dzetu nomest vazas, kas iesloga mOs ste­ reotipas un apkampt tuvako N/nedzirdfgo, neskatoties uz viQa politiska statusu, dzir­ des zudumu vai valodas izveli? Vai mums nevajadzetu najaukt so kultOras barjeru? P.S. Ka domajat jOs, «Kopso/f» lasitaji?
Nedzirdigs jiirnieks viens pats ce/ojuma apkart pasaulei
Ho/isva ZulO (Dienvidatrika) aprak­
sta Carlza de Vii/ira meginajumu bOt par pirmo nedzirdigo jOrnieku.
Daudzi eilveki atsakas no saviem sapniem un eentieniem savas invaliditates del. 'bet iesaeejs jOrnieks Carlzs de Villirs megina bot pirmais nedzirdfgais, kas kuga apkart pasaulei viens pats ar savu jahtu.
De Villfrs dzfvo Teksasa (ASV) kops 1992. gada. Si gada septembr~ viQs iera­ das Durbana, Dienvidafrika (DAR), lai sa­ labotu savu jahtu un apciemotu gimeni. ViQs jOras braueienu uzsaka marta, apmek­ leja Panamu un Australiju, bet ee!a uz Keiptaunu(DAR) jahta sabojajas.
Lai gan de Villirs ir piedzlvajis daudzas grOtibas, viQs ir apQemies pabeigt savu braueienu Ifdz Ziemassvetkiem, ja viQs vienmer gribejis burat apkart pasaulei viens pats. Tagad viQs ,steno savu sapni.
«Es gribu paradft visiem nedzirdfga­ jiem eilvekiem, ka tas ir iespejams, ja vien patiesi grib kaut ko darn un ir brauksanas tiesfbas. Man vel ir gars eels prieksa," apgalvo de Villfrs.
Ta nebija mieriga kugosana. ViQs pie­ dzivajis sausmfgas vetras, ticis apzagts, kamer jahta staveja Samoa osta vetras de!, bet viQs speja parvaret visus s~ers!us.
"DaZreiz esmu nabijies, bet man ir sa­ telita sistema avarijas gadfjumiem un ir gul­ tas vibrators, kas reage, ja kaut kas natiek. Visu laiku turu aeis vala, eensos bot madrs, eik vien iespejams.
Ta doma livs ViQa tevs, DZons de Villirs, nevareja
noslept savu savi!Qajumu par dela uZQe­ mfbu, meginot apee!ot pasauli ar jahtu. «Es esmu tik laimigs, ka viQs beidzot var dzivot saskaQa ar savam velmem. ViQs ir visizturf­ gakais puisis, kadu pazistu, un ir daudz gimeQu un eilveku visa pasaule, kas ap­ brfno viQu par ta. Mans dels ir pieredzejis daudz diskriminacijas savas dzives laika, ipasi kad viQs nevareja atrast darbu tapee, ka eilveki negribeja nodarbinat nedzirdigo. Carlzs pierada, ka nedzirdigie eilveki spej veikt daudz ka. Esmu lepns par ta. \ii­ menem ar nedzirdfgiem berniem vajadzetu at!aut viQiem bot visas sabiedribas dalai, nesargat viQus no sabiedrTbas - viQiem jadad iespeja pieradn, ka viQi spej darft,,, uzskata de Villfrs seniors.
limju valodas kafejnica. Karonne Viatta (aaC) apraksta sa­
vus iespaidus par ipaso kafejnicu. Parfze ir kafejniea, kas atS~iras na pa­
rejam. Pieejot tuvak, s~iet, klienti zestikule mazliet vairak neka parasti - pat Qemot vera gallu rokas zestu ekspresivitati. Un ofieianti un ofieiantes atbildot ari zestikule. Tomer viQi nestridas, un patiesfba kafej­
nfea ir diezgan klusa salfdzinajuma ar pa­ rasto troksQu Ifmeni, kads valda pusdien­ laika pilnajos ParTzes bistro.
Kad jOs apsezaties un turat roka Mien­ karti, viss noskaidrojas. Sis ir francu bistro, kur nedzirdfgie un dzirdfgie var kontak­ teties uz vienlfdzfgiem pamatiem. Lielaka da!a no 45 stata darbiniekiem ir nedzirdfgi, tapat arf daudzi klienti ir nedzirdfgi.
Tiem, kuri seit nay spejfgi saprast zfmju valodu vai edienkarte uzrakstfto, tiek pie­ davata atra konsultaeija: edienkarte atte­ Iotas visas galvenas zfmes, kuras nepiecie­ samas, lai varetu pasOtit edienu.
Savienojiet pirkstus torQa smailes for­ ma un jOs dabOsiet smalki sagrieztus kar­ tupe!us - 6ipsus. Augsupejosa riQ~veida kustfba ar abam rokam apzfme putojosu dzerienu, jOs dabOsiet glazi limonades.
Edienkarte satur arf pilnu fran6u zfmju valodas alfabetu sarakstu, kas radams ar vienu roku, ne ta ka britu zfmes, kur jaiz­ manto abas rokas.
Ja kads vel tad nay spejfgs pasOtft sev edienu, tad vienmer var noradft vai uz­ rakstft vajadzfgo, bet lielaka da!a klientu, s~iet , ar prieku pieQem so izaieinajumu, un personals ir laimfgs seit apkalpot ikvienu ienaeeju.
Izp/atltflkie miti un stereotipi par nedzirdibu
MiTS (izdomajums): Visi dzirdes zudumi ir vienadi.
FAKTS: viens vienigs termins «nedzir­ diba" aptver plasu loku dzirdes zudumu, kas loti ats~irfgi ietekme personas speju uztvert skaQu un tada veida saprast runu.
MiTS: Nedzirdigi cilveki ir memi. FAKTS: Dazi nedzirdfgi cilveki runa loti
labi un skaidri, eiti ne, tapee ka viQiem dzir­ des zudums trauee iemaefties runas valo­
.duoNedzirdTbai vienmer ir neliela ietekme uz balss saitem, un tikai nedaudz nedzirdi­ gie ir patiesi memi.
Jebkura gadfjuma tads yards ka "kurl­ mems" ir noveeojis un tiek uzskatits par . apvainojosu sodien.
MiTS: Visi nedzirdigie cilveki var nola­ sit no IOpam.
FAKTS: LasfSana no IOpam ir prasme, kas vieniem var bOt, bet eitiem ne. Kon­ taktejoties pat ar vislabakajiem lasitajiem no IOpam, ir svarigi ateereties, ka tikai ap 25% no runas ir nolasama no IOpam. Tas ir tapee, ka daudzam runas skaQam ir iden­ tiskas mutes kuslibas. Piemeram, burti b un p uz IOpam izskatas preefzi vienadi.
MiTS: Dzirdes aparati pilnigiizlabo dzir­ des zudumu.
~~--------------------------------------------------- Izplatitakie miti un stereotipi ... Sakums 4. /pp.
FAKTS: Ozirdes aparati ir palTgierIees, kas uzlabo dzirdi daziem indivTdiem. Ozir­ des aparats «nelabo» dzirdi, bet tikai pa­ stiprina ska~u. Sis tehniskais pallglTdzeklis var dot iespeju dzirdet kada balsi, kaut arI nenodrosina noteiktu vardu saprasanu. Tapee, ja kads nesa dzirdes aparatu, tas nenozIme, ka persona dzird normali.
MiTS: Visi nedzirdJgie cilveki fieto zJm­ ju valodu.
FAKTS: Daudzi nedzirdIgi eilveki, se­ vis~i tie, kas dzirdi zaudejusi pirms valo­ das atHsUbas, lieto zImju valodu. Oaudzi citi ne. Pie tam pastav vairaki zImju valo­ das sistemas veidi
MiTS: NedzirdJgi cilveki nay jufigi uz skaQam.
FAKTS: Oazi dzirdes zuduma veidi patiesiba izee! juUbu uz ska~am. Ska!as ska~as k!Ost izkroplotas un neertas. Ozir­ des aparata lietotaji biezi sastopas ar loti nepaHkamam ska!am skaQam, kuras ieve­ rojami pastiprina vi~u aparati.
MiTS: Neparasti skanosa izruna nozJ­ me, ka nedzirdJgs cilveks ir mazak intefi­ gents.
FAKTS: Izrunas attIsUba loti atkarIga
( Par spit; nedz;rdlba;)
Oiulia:na felda:' aktrise un ' sabiedriska darbiniece
Sis sapnis dzima jau tad, kad ma­ zajai meitenitei bija tikai eetri gadi. Tad vit;la nejausi sastapa kadu ieverojamu aktieri. Diuliana Felda savu sapni loloja un saudzeja, vairoja un audzeja. Gaja apzinigi uz savu mer~i un beidzot tris­ desmit divu gadu vecuma tam ari tuvo­ jas...
Ozuliana piedzima pilnIgi nedzirdIga. Qimene tadu gadIjumu neviens neateere­ jas vairakas paaudzes, un neviens arsts ta arI nespeja pateikt - kapee ta notika. Mei­ tenes tevs bija armijas cilveks, tapee bernI­ ba pagaja, parvietojoties no vienas pilsetas uz eitu, mainot skolas vienu pee otras.
Liktenis lema Ozulianai vispirms nonakt Oz. Treisija klInika - maeTbu iestade Lo­ sandzelosa, kura uzturejas arI amerika~u slavena aktiera S. Treisija nedzirdIgais dels. Te DZOlija maoIjas pieeus gadus, te arI iepazinas ar jau mineto slaveno aktieri
no pasa spejas dzirdet sevi runajam. Ne­ dzirdIgajiem eilvekiem nay pamata izrunas maeTsanai, kuru dzirdigie uzskata ka pasu par sevi saprotamu. Ozirdesanas speja nay saistTta ar inteligenei. Tomer sabiedrIbas zinasanu trOkums par nedzirdibu biezi iero­ bezo nedzirdIgo eilveku iespejas tikt pie labas izglItIbas un bOt nodarbinatiem daza­ das sferas.
MiTS: NedzirdJgie cilveki nay loti atjau­ figi vai izglJtoti tapec, ka viQi nay iemacJ­ jusies runat vai nefieto pienacJgi savas va/sts valodas gramatiku.
FAKTS: NedzirdIgo kopienas galvena valoda vai pirma valoda ir savas valsts zIm­ ju valoda; valsts valoda ir otra valoda.
MiTS: Cilveki, kuri ir nedzirdJgi, ir ideali darbinieki troksQaina darba vide.
FAKTS: Noteiktas vibraeijas dabas ska!ie troksQi var radH papildu kaitejumu dzirdes sistemai. Personas, kuras ir nedzir­ digas, vajadzetu algot visos darbos, kuros vi~iem ir prasmes un talants veikt.
MiTS: Cilveki, kuri ir nedzirdJgi, nevar but arsti.
FAKTS: Cilveki, kuri ir nedzirdigi, var bOt arsti, advokati, aktieri - jebkas, par ko vi~i grib bOt.
MiTS: Cilveki, kuri ir nedzirdJgi, nevar
un pati izlema savu turpmako dzives ee!u. Pee pamatizglltIbas iegOsanas kartoja
ieskaites nok!Osanai nedzirdIgo Galaude­ tas universitate un saka maeHies sagatavo­ sanas kursos. Pee pieciem gadiem beidza so universitati ar bakalaura gradu ang!u literatDra.
Talak sekoja nejausa iepazIsanas ar profesionalu aktrisi no ASV Nacionala ne­ dzirdIgo teatra un iesaisUsanas ta darba ka aktrisei. Tas bija sakums velakai karjerai kino un teatra maksla, kur viQa teloja ne­ dzirdIgo lomas. Ta, piemeram, Brodvejas teatrI vi~a sakuma bija dubliere dzirdIgai aktrisei luga «Maza dieva berni», bet driz vien k!uva par vienigo SIS lomas izpilditaju, jo rezisors atzina, ka dzirdigam eilvekam ir visai grOti notelot nedzirdigu.
Pee tam Ozuliana nolema kinodarba parverst kada tuva drauga lugu rakstnieka darbu un uzrakstIja seenariju kinofilmai par nedzirdigo dzIvi «MIIestIba nekluse».
Radas ieeere uz~emt filmu, bet trOka naudas. Finansu meklesanu DZuliana atee­ ras ka vissmagako vi~as dzIve. CerIbas nomainija vilsanas, naeas ciest pat trOku­ mu, bet galu gala izmisumu vainagoja laba zi~a - atradies sponsors! Tas izvirzija prasIbu - visas nedzirdigo lomas telo dzir­ dIgie, bet luga tadi bija sesi. To nu nekadi nevareja pie!aut, un naeas meklet eitus naudas devejus.
dabut darbu tapec, ka viQi nevar runat pa telefonu.
FAKTS: Lietojot nedzirdIgajiem doma­ tas telekomunikaeijas ieriees (piemeram, teksta telefonus) un translacijas pakalpoju­ mus, eilveki, kuri ir nedzirdigi, ir spejigi lie­ tot telefonu, lai daritu to, ko viQi grib, pie­ meram, piezvanIt draugiem vai pasOtTt pieu . J •
MiTS: NedzirdJgi cilveki nevar lietot te­ letonu.
FAKTS: Oaziem vajdzirdIgiem cilve­ kiem atlikusi dzirde ir pietiekama, lai varetu runat pa telefonu. Nedzirdigas personas lieto ierici, ko sauc par teksta telefonu, un komunikacijas centru, kas zvanIto tekstu talak nodod runata veida. Tagad nedzirdi­ gie sak lietot mobilo telefonu ar ekranu, kas lauj vi~iem sarunaties ar partneri zimju va­ loda.
MiTS: NedzirdJgie cilveki dzJvo pilnJgi ats~irJgi no citiem cilvekiem.
FAKTS: Nedzirdigie cilveki atrodas savrup tikai vienas vienigas lietas del. Ka teieis Galaudetas universitates (ASV, vieni­ ga nedzirdigo universitate pasaule) prezi­ dents Kings Ozordans: «Nedzirdigie cilve­ ki var darn visu, iZQemot dzirdet.»
Raksta izmantoti materiali no interneta.
Pee ilgiem pOIi~iem filma tika uz~emta ar nedzirdIgiem aktieriem (art DZulianu) vi­ sas atbilstosas lomas, un 5T filma ieguva popularo Emijas balvu - 1986.
Ozuliana vairakus gadus lasIja lekcijas dazadas ASV augstskolas par nedzirdIgo kultDras tradIcijam. ViQa gatavoja projektus un ieguva IIdzek!us savas nedzirdigo teatra trupas «Balta Roze" uzvedumiem. Pati ie­ studeja galveno - Blansas lomu luga «lIgu tramvajs». Udztekus ka direktore vadIja apvienIbu «Zimju makslas kultOra» un vei­ ca lielu darbu nedzirdIgo profesionalas orientacijas joma.
Vienu gadu ASV nacionalaja telekom­ panija vadIja programmu «NedzirdTgo mo­ zaIka». Tas bija pusstundu gars sovs reizi nedela. Sis raidIjums sa~ema piecas «Emi­ jas balvas» ka pirmais, kura tik daudzpu­ sIgi un interesanti miljoniem cilveku tika stastHs par nedzirdIgajiem, vi~u valodu, kultOru, vajadzIbam.
Ozuliana noorganizeja un vadIja arI zImju valodas tulku komandu vairakiem citiem soviem.
Tagad Ozuliana Felda strada advokatu biroja, kas sniedz pakalpojumus nedzirdI­ gam sievietem, kas cietusas no varmacI­ bas, ka arI sabiedriska organizacija «Ne­ dzirdIgo tiesibas un parstavniecIba», parzi­ not izglItIbas un socialas palIdzIbas jau­ tajumus.•
----------------------------------~~~~~-------~ ( Ce/ojums )
Velas sasniegt Ginesa re,kordu
63 gadus vecais Minskas iedzJvotiijs Vladimirs Jarecs velas iek/Dt Ginesa Re­ kordu griimatii kii pasaule vienJgais ne­ dzirdJgais cilveks, kas uz motocikla ap­ ce/ojis apkiirt zemeslodei.
Un, liekas, vi~s jau ir tuvu si mer~a sa­ sniegsanai. Jarecs s~ersojis 29 valstis un pieveicis 69 tokstos jOdzes, ViQs tikko iz­ braucis no Amerikas Peorijas pilsetas uz Kalilorniju, bet no turienes uz Meksiku un talak - cauri visai LatiQamerikai uz Uguns Zemi. Vesturiskais brauciens iesakas pirms diviem gadiem, bet Peorija Vladimiram na­ cas aizkaveties uz 7 menesiem. Pagajusa gada 13. oktobri vi~s sliktos laika apstak!os un speciga veja 74. autostrade sadOras ar kravas masTnu. Ar daudziem IOzumiem motociklistu atrada vietejie iedzTvotaji, kuri nogadaja viQu slimnTea, bet pec tam viQs arstejas sava glabeja maja.
Tiksanas Puertoriko Pirmo reizi par Vladimiru Jarecu pa­
stastTja Krievijas goda konsule Puertoriko Anastasija Kicula. ViQi iepazinas, kad sava brauciena vidusposma Jarees bija noklu­ vis puertorikaQu galvaspilseta.
"Reiz, kada svetdiena, tas bija 2002. gada rude nT, es biju nonakusi Sanhuanas vecpilsetas da!as laukuma,» stastTja Anas­ tasija Kieula. "Un peks~i ieveroju: pie vietejas pasta ekas sienas izvietoti Mas­ kavas, Sarkana laukuma atteli, bet zem tiem - uzraksti krievu valoda. Paveros visapkart, redzu: netalu kaut kMs vTrietis, ar muguru pagriezies pret mani, turpina izkart lotogralijas.
Es pieeju un saku: "Labdien!" ViQs man neatbild. Es versos no jauna. Nekada efekta. Un tad sapratu, ka viQs ir nedzir­ digs. ViQs man JJzrrlk~tljrl ~rlVll vardll , lIZ­ vardu un uz papTra aprakstTja, ka atbraucis ir no Baltkrievijas, ka veie motobraucienu apkart pasaulei.
LTdz tam Vladimirs pabija Veneeuela, kur krievu !audis vi~am loti palTdzejusi. Rokas viQs tureja kaudzi ar lotogralijam un dokumentiem vairakas valodas, kuri izskai­ droja, kas viQs ir un ar ko nodarbojas. Es vi~am vaieaju : "Kur jOs apmetaties?» "Es nezinu," vi~s man raksta. Es viQu uzaici­ naju pie sevis. ViQs pie manis nodzTvoja pusotru menesi, kamer mes "izsitam" mo­ tociklu "Java» no aviokompanijas, kas to bija nogadajusi uz Puertoriko, bet pee tam so kravu noformejam muita.
ledomajieties tikai! ViQs tacu visur ta
dara: atbr~uc.uz to v~i ~itu_pilsetu~~. uz ~ lJZ'Baltam kMas maju slenas sak Ilmet lotografijas. , . ~rotams, apk~~1 sa~ul.ceja~ ~ilveki. V~~S I 'II! ­ llem dod zTmltl, kura Ir stastlts par vl~a . nan111m braucienu un Ginesa rekordu gramatu.Tad arT viQs IOdz palTdzet ar naudu - benzTnam. . SOffll;;a- I
Pirmam karlam palTdz ccmolobri1!i». l; '.',/; . . Motociklistu savienTba ir neticami saliedeta. n N k 'k' I' "- t . . .. - ,, ' ii amvasar I vIens alpm ug sap- U~ v,~os_~arecs Izsauc pa~,esu slmp~tlju . ;1 meklet nedzirdigo Balto naksu festiviilu Pie vleteja «Harleja Delvldsona» dllera S "_ mes ievacam vislielako summu, kura lava ,: oml!a: _ Vladimiram turpinat ce!ojumu. Bet palTdz :: . !Iesa tulko- I~~~~~~~ mums ne tikai motociklisti, bet arT pasi : juma tas s~u- 'i~§!~II!ii;~~~ parastakie cilveki.» .. cas Pusn.a _ ts r
Cehu razotais molocikls, kuru izvelejies .1 saules I~stl~als Vladimirs Jarecs, - «Java - 350», maigi f - Mldn.lght runajot, nay labakais transporla ITdzeklis t Sun Fe~lival, tadaf[1 ce!ojumam. DazMu val stu eti~etes " un tas notlks no un netTrumi, prolams, piedod tam kaujinie- . !~ ~005, g~_d~ 3. cisku izskatu. Paris putuplasta plaksQu sa- " lI~z_ ~, JullJa~ nos spele balansa lomu. Laikam krieviem piiseta S Sa.~n­ ,ta pieQemts: Jareca motocikls - ta ir lun- I' selka. ~mlj~~ kcionalitates uzvara par modi un arejo iz- ek~otlskakaja
r dala - Lap­ skatu. . - (10k . I' H I . zeme 10 m uz zleme lem no e- Sapnis un dzive : sinkiem). Nu tur, kur dzivojot'Santa KI-auss
Savu sapni Vladimirs saka istenot dzT- ~l jeb - latviski - Ziemassvetku vecTtis. 5T ir ve 1967. gada. lesakuma viQs iekaroja . vieta, kur 60 dienas gada, tas ir, vasaras PSRS, aizbraucot no Baltk.rievi!~s"ITdz M~- tl menesos, saule nenoriet aiz apvars~a un gadanai. Runa, ka padomju millclja negn- ~ "nakts ir bez nakts». beja vi~am dot vaditaja tiesTbas, un tad Te dzTvo sami - 7000 cilveku tautiQa vi~s devas ce!a bez tiesTbam. Bet, kad vi~s ar loti Tpasu nacionalo kultoru , tradTcijam, atgriezas dzimtaja pilseta ar publikaciju valodu, dzTvesstilu. kaudzi no vietejam avTzem, kura tika ap- ~ Nu, 10k, uz sadu interesantu vietu ai­ rakstits viQa brauciens, tiesTbas tam tika H cina maza vieteja Lansi - Pohjan Kuurotry izdotas. : kopiena ar saviem 19 biedriem, kas so
Pec tam Vladimirs pie sava sapQa at- ~; pasakumu riko par godu Somijas Nedzir­ griezas tikai 2002. gada. Vi~s apbraukaja f dTgo asociacijas 100 gadu jubilejai. gandrTz visu Eiropu, ieradas Maroka, no 11 Festivala programma paredzeti daudzi turienes uz Kanariju salam, pec tam aizli- ~ aizraujosi izklaides pasakumi - tiksanas doja uz Venecuelu, uz Sentlusijas salu un fj brTva daba piknikos, uz kuga kruTzos, ka­ Puertoriko. Ar prami devas uz Dominikanas ~ noe airesanas turnTros, meklejot un sijajol Republiku, izbrauca Haili, s~ersoja Kubu, fl zeltu, maks~erejot zivis, pargajienos kalnos parlidoja uz Jamaiku un pec lam uz~ema I' un velobraucienos, muzeju un teatru ap­ kursu uz Floridu. Pec tam viQam bija pats g~~akais m~rsrut~ -:- viQ.s izb.rauca .~aur visiem Amenkas statlem, leskaltot Haiti un A!asku. Tagad vi~am ITdz rskorda GClEnicg sanai atliek tikai pabOt Australija un Azija..
Tragedija IIinoisa . . - ' I b' I-d I 'k k ­Un VISS nteja a I I Z al am, amer
· . . kl - ,,- T 'a- vakara- preVI adImlrs Ie uva avanja. aj ­ tim braucos~ kravas masTna uzmeta vi~a motociklu gaisa. Notikuma vieta sapulcejas '1 -k' k' I-d - ' VI d' 'ru atgriezt pie
cdl ~e_bl, un pa I zeja a Iml ZIVI as. · - k d . - c',k c'llve-ku p'le-VinS ne a neUZZlnas,
dalTjas vina glabsana. Kada sieviete no su­
meklejumos, burbu!vannas un saunas, he­ likople:u. i~lidoju~os , laivu no.bra~c~enos pa kracalnam upem, klubos, deju zales utt. Maz oliclalu runu , daudz aizraujosu izda­
tl rTbu iespej'as iepazit citam citu, so savda­ ~l J
; bTgo zemes nostori ar tas !audim, kultoru, \l makslu. ~ k - . . t - 1 -I" I' . ,. Prospe ta levle otas otogra Ijas leClna -_. k . t d b- p~r _~IS tvl~!a~_ s als umu gan a a, gan CI ve u ra. Ic~as. . .•. _
Par pledavolo Izklalzu Izmaksam un cenam vel netiek zinots, par tam sola in­ 1 -t 2005 d' - B t' ­orme . ga a pavasan. e VleSniCU .. -t-t' 'Id t '-1 .gan jau vajag.ot pasu I ,al~~1 o. specla u
permarketa palTdzeja iegadaties Vladimi- qa.nke~u _(pleejama redakclj~). ZI~as . ~ar aksvelu lai tas PateicTbas diena ~ vlesn~cam skat._~tt~:II~w~:nekkoparvl.ll:
ra~tap __ b't' ' . - . - Llekas, ka SIS Ir Visal Interesants ple­ yare u apger les visa jauna. d- -' I ' -k d -t
Sa'a saraksla ir arT kirurgs, kas sadzie- L . avajums, a~ na. amo vasaru pa an u par J • Ii jauku un nealzmlrstamu . •
- J
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~- ri miem ~I~~em ffid~ ie~~a
( + Sports + Sports + Sports + Sports + J~ vairak kontakteties citam ar ci­ '--~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~--'. t kon-
Sakulns 5. /pp. 'deja vi~a salauztos kaulus (Ja­ recam bija 29 IOzumi), un kads dileris, kas uzdavinaja Vladimi­ ram jaunu motociklu BMW F650GS, uz kura vi~s vareja turpinat savu braucienu, un kads iedzlvotajs, kas deva vi ­ ~am sava maja apmesanas vietu ...
Jareca atrasanos slimnTca apmaksaja pati slimnTca. Ta
v _ C~h'iSf,"A ..,,' ' If i .,1a-:"I~.'-a'''-' r. .." 'J
Vita Kamare Sogad 24. jiilija Vacijas
kiirotpilseta Malente notika Pasaules nedzirdTgo saha in­ dividualais cempionats sie­ vietem un vTriesiem. .
Sads pasakums notiek reizi cetros gados. No Latvijas pie­ dalTjas Marina Artjomova un Evalds Kluss. Starptautiskaja nedzirdlgo saha atklata turnTra piedalijas Aigars Kamars. Ka toristes -ITdzjutejas jeb fani es (autore) un Liena Cerepko.
Sportistu un tOristu ikdienas gaitas bija ats~irTgas , TOristi, cik nu katram finanses at!ava izklaidejas, atpOtas, bet sportis­ tiem tas viss bija liegts, Lai piedalitos sacenslbas, nacas izmantot gadskartejo atva!ina­ jumu, krat naudu ce!a izdevu­ miem, iztikai un dalibmaksai. Ja, to spej tikai Tsti sava sporta entuazisti. Un tad vel sacensi­ bas katru sedet telpa pie saha gaida, visu uzmanTbu, domas koncentret saha spelei 5 - 6 stundas. Man ka tOristei bija iespeja verot notiekoso. Tade! velos pastastTt, ka sportisti dar­ bojas, ka 14 dienas dzivojam cita valstT.
Turpcels un iekartosanas
Piektdien, 23. jOlija. Veik­ smTgi nok!uvam Hamburga, sim nolOkam aviobi!etes bija rezer­ vetas pirms pusgada (cena 137 lati), MOs sagaidTja vietejais
kurai ir Tpasa programma - ap­ maksat izdevumus visiem slim­ niekiem, kuri pasi to nespej, Vladimiram loti paveicas, jo Amerika nav nemaz tik viegli atrast tada veida hospitali.
-~ -:.. .. ' .... ~ .. .,.. -~-.....
kreisas: Aigars, Evalds~
LAT :. . ~ dzirdi, tomer tas notiek retak ~ neka tad, ja kads no vecakiem \; ir dzirdTgs. It Tpasi, ja bojats ~ viens no svarigakiem geniem C- koneksTns. ST anomalija ir ij 1.1
'1 u [1
soferis , Lidosta uzkavejamies stundu, gaidot Siovakijas sahis­ tus.
Mikroautobusa kopa ar mums brauca Skotijas nedzirdT­ gais un neredzTgais sahists ar tulku - pavadoni (attela ieja), Visu ce!u tulks viQu nepartraukti informeja par notiekoso ar zlm ­ ju palidzibu, pieskaroties plauk­ stai . ViQam sacensTbu norises laika nodrosinati divi tulki - pa­ vadoQi maiQas, Uz viQu raugo­ ties, domaju - ari Latvija ir nedzirdigais redzi zaudejusais sahists Andrejs Aramins, Vi­ Qam tada aprOpe nav nodrosi­
-v - d- .1 Majaslapa: www.e(sli.org.uk/ Iepazls~nas I.~~~ ;, 2004agm.html
Sestdlen, 24. JUIIJa. Sa- r: • censibu atklasanas diena, Pa- ;l Filmu skate rade nostajas 23 valstu koman- ~ Otrais Starptautiskais das, 173 sacensTbu dalTbnieki. '] filmu festivals par invalidu No pieteiktam ,komandam ne· 'j temu not~ek si ga~~ .~. - 5. ieradas 8angladesa un ASV decembn AustralIJa, Mel ­ T'k' - , . burna. (Filrnas gan jau bija
I a notelkts sacenslbu lalks 0-. -t I'd 31 '-I" ) M­, , __ , ' , _ Jalesu a 1 z . JU IJam. a· cemplonata. sle_~!etem - ~ ; jaslapa: www.artsaccess.com. stundas, 40 gaJlenu un vel au/ news/ index.c(m?id=27/
tiem pats slimnieks, saprotams, lJ SeClnSIUml nesamaksaja nevienu centu. U _ •
Pie patverumu devusa ma- ~, 7 /ID"U '/alo ,la' jas saimnieka Vladimirs pava- t; Lc ., 'I U i r: I.. UI ,
dTja divarpus menesus. Moto- :j un nerlzl-rr//-ba ciklistam pat tika ieradTta atse- '~ , " ' .. ~ , . " I
vis~a istaba. ~ Pedejo 200 gadu laika di- Kads parsteidzoss, piedzT- ~ vas reizes pieaudzis nedzir­
vojumiem bagats liktenis ir sim 11 dTgu cilveku skaits. cilvekam! Labu ce!aveju vi~am ~ VirdzTnijas stata (ASV) uni­ taiak! • ~ versitates petnieki so apstakli
n saista ar zTmju alfabeta rasa­ ==_===_ - "'. : nos 19. gadsimta, kad kurlme ­
-t V d - k Sk ,,- ,:1 n .~~, a~ re .zet, a __otlJa _sO- .l clala aprupe Ir augsta limenl. :;
P- 2 t b' ­ _ ec , s . rauc~en _~ona- :1
1
cam la_bl kop~u .?~vatmaJu u!l d vece izplatTjas valodu pielieto­ vasarnlcu pilseta Malente, ll jums.» • Kempinga mums ieradija 2 ista- h biQas (p~r dien~akti c~lve~am_- ~ Has. kur. kad 16~50 . ~lro) . Pe9 lekartos~na~ ~ Zimju valodas IzlukoJam tuvako apkartnl. ; . Sporta zale - sacensibu vieta H tulku forums atradas pusstundas gajiena gar 11 , _ pe: kartas ~ivpadsmitais ezeru , Apmeklejam veikalu _ p sads Elfopas meroga forums
- , " :-; sogad notika Vanta, Somija dr~~,c~k' ,k~r tle~d~azot,1 un re- ,I 24. - 26. septembri, un taja a_lzetl StJ ,~Izst~a ~Ju.ml. Vaka- " piedaHjas ZV tulku dinastijas ra nogurusl atgnezamles nakts- i, parstavji no visam Eiropas val. milne, v~kari~as iztika~ ar ITdz- fj ~tim , ari no La_tvijas - ~.Jan- pa~emtam SVlestmalZem. l sevska un I.Lace - Mlezite.
tu un veidot gimenes, ­ I; statets, ka 85 procentos gadT­ :1 jumu nedzirdTba iedzimst. ~ . Zin.ami vaira~ neka 100 ge­
~ nl, kun r~d~ dZlr~~s :a~deju- !! mu. Nedmdlgo panm Ir lespe­
ja radTt bernu ar pilnTgi normalu
par iemeslu pusei kurluma ga­ dijumu. Liela da!a gimeQu ne­ dzirdTba iedzimst pecnacejos.
Petijuma vadnajs Volters Nanss uzskata, ka iegOtie re­ zultati ir pamats nopietnam uz­ traukumam: «Ja izpeta, ka iz­ platas iedzimtais nedzirdTgums, var saskatTt ITdzTbu a t k-
r 0 , a pirms 160 000 gadu visa cil­
- -
--------------------------------------------------------~~ papildus 30 min., vTriesiem - 2 st. , 40 ga­ jienu plus 60 min ., atklatam turnTram - 2 st., 40 gajienu plus 30 min.
leveleja konfliktu komisiju. ICSC 10­ ceklis Salovs ieteica tas sastava arT mOsu M.Artjomovu. Ar ievadrunam uzstajas Va­ cijas NedzirdTgo Sporta asociacijas prezi­ dents un ICSC prezidents. Dazi lakti! Turkmenija sadas sacensibas piedalfjas pirmoreiz, pirmoreiz notiek arT Pasaules NedzirdTgo saha individualais cempionats jauniesiem. Daudzi mOs uzskatija par krie­ viem . Mes skaidrojam, ka esam latviesi no jaunas Eiropas dalibvalsts Latvijas. Marina un Eva/ds samaksaja dalibmaksu - katrs 30 eiro. /eprieksejas starptautiskas sacen­ sibas dalTbmaksu sedza LNSF, bet soreiz atteicas, nesniedzot nekadu finansialu at­ balstu. ICSC locek!i pauda neapmierina­ tibu par kontaktu trOkumu ar Latvijas NSF - uz vi~u jautajumiem netiekot sniegtas atbildes.
Partraukuma kads vietejais puisis ­ Hara/ds uzaicinaja mani un Lienu iepazHies ar pilsetu. Piebraucot pie restorana, vi~s velejas ieturet pusdienas, aicinaja arT mOs Ifdzi. Centamies piek/ajTgi atteikties, jo nau­ das trOkuma bija neerti atzTties. Pec pieru­ nasanas piekritam iedzert tikai teju . Sa­ runajoties mums bija diezgan japiepOlas saprast svesos zestus. Haralds strada pie kompjOtera, pie~em pasOtijumus_un nosOta preces pec kataloga "Otto». Saja firma stradajot 1500 cilveku. Starp tiem 9 ne­ dzirdTgie un 20 vajdzirdTgie. Vi~i par darba trOkumu nesOdzas. .
Zaudejumi un uzvaras Svetdien, 25.jOlija, no rita piecelos jau
pussesos, gatavoju brokastis sahistiem. Uz sacensibu vietu vi~us aizveda ar mikroau­ tobusu. Ar Lienu pastaiga pie ezera kada sastapta atpOtniece (dzirdTga), interesejas no kurienes esam. Tadu Latviju vi~a nezi­ naja. Tad Liena saka sparTgi skaidrot: "So­ miju tacu zinat? Uz kartes Latvija atrodas zem Somijas.» Secinajam: citreiz ja~em IT­ dzi karte, lai paradTtu vietu, kur atrodas mOsu zeme.
1. karta Marinai ar sveicieti paveicas 1:0. Eva/dam nacas spelet ar loti specTgu sahistu no Krievijas Salovu. Zaudejums 0:1.
Smaga diena, bet vel sesos vakara ja­ spele otra karta. Marina spe/eja ar cehieti - 0:1. Evalds ar s/ovaku - 0:1. Aigars ar krievieti - 0:1, diemzel zaudejumi.
Parnaca nogurusi naktsmitne pusnakti. Pirmdien, 26.jOlija. Ar Lienu atpOta­
mies pie dabas krOts, bet sahisti neat/aidTgi cinTjas - visa uzmanTbu koncentreta viena punkta.
Rezultata 3. karta spele pret Poliju Ma-rinai uzvara 1:0. Evaldam ar Ungarijas
sahistu neizs~irts 1/2:1/2.2.karta Aigaram uzvara pret Skotiju 1:0.
Otrdiekn, 27.jOlija kka vi.en.mer pI. as- to~os bro astis. Tala tOnstlem atpOta, sportistiem - darbs. Spelejot 4.kartu, Mari­ na zaudeja 0:1 Italijas sahistei. Evaldam neizs~irts 1/2:1/2 ar Sveici. 3.karta Aigars ar Holandi 0:1 . BrTvaka brTdT tikamies ar ICSC generalsekretaru Filipu Gardneru no Anglijas. Ar humoru vi~s centas mOs izklai­ det un stastTja, ka Anglija, iestajoties ES, at­ teicas no eiro un patureja nacionalo valO­ tu. Ang!i neapmierinati ar daudziem iebrau­ cejiem no ~Tnas un eitam musu/ma~u val­ stim.
Tresdien, 28.jOlija. Parastais dienas ritms. Ar Lienu sau!ojamies, verojam kanoe
~ Pirmaiam u J ~: ol,impietl,-m ~ 90 t ­
' j Erika Caune ,. Peteris Ugars macijies Laizanu Kurl­ ~ memo skola. 1933. gada, uz bra/a aicina­ ~ jumu parcelas dzTvot RTga. Stradaja ko­ ~ pa ar brali Soseju un zemesce/u depar­ ~ tamenta degvielu noliktava (pi/dTja 200 L IitrTgas mucas degvielu). ~ NedzirdTgo klubs taja laika atradas 9Grecinieku iela 20. NedzirdTgie loti daudz ; ce!oja pa Latviju, var teikt "krustam s~er­ ~ sam». Peterim loti patika celot, gan ejot, , gan braueot ar ve/osipedu . ' Brivaja laika daudz arT so!oja un skreja
laivas ezera, apskatijam Malentes apkartni, ',- trenejas pats un rezultati auga. Tos ie· staciju. Sahistiem neveicas - visiem zau- ~ veroja sporta vaditaji, un Peteris sa~ema dejumi. II uzaieinajumu piedalities o/impiade. Tagad
5.karta Marina 0:1 ar Ukrainas sahisti. 'j sakas nopietni treni~i (bez trenera). Viens Eva/dam 0:1 ar Bulgarijas spe/etaju. ~ pats skreja un skreja, tik eik speka, atrak 4.karta Aigaram 0:1 ar Italiju. Hun atrak... Laimigas reizes 'j Bija 1939. gada 22. augusts, tikko
Ceturtdien, 29.jOlija. Aigaram brTvdie- ti nos~ineta 2~ g~du jubi~eja, ~a~ ele~~nta ncr. Es, Liena un Aigars ar vileienu del/a- !balta uzvalka Petens U.gars sedas kuglt.1u_n mies uz tuvako pilsetu Eutinu -lielako, ar ~; prom uz Stok~o~mu, ~Ispa~~ules nedZlrdl­ plasakiem veikaliem. Pec pamatiga pilse- go sporta ~~elem. Pledalljas 1500 m un tas apskata radas velesanas iestiprinaties. a5000 ~ s~rejlenos... _ . _ Edienkarte vacu valoda. Oficiante, ieraugot r _.Pet~nm sports blj~ dZIV~sprieks . Str~­ zestus, neapmulsa, pasniedza papTru un :' d.aj?t RI~~_s MR~. grama~sl~tuves c~ha, rakstamo. Ko nu? Neviens vacu valodu ne- !~ VI~S trenejas un blja NedZlrdlgo blednbas protam. Uzzimeju vistu. Oficiantes seju par- Mizlase~ koman~a~ ?alTbnieks vi~glatlet~ka. klaja saprotoss smaids. Vi~a mOs saprata! tl Pee _no~trad~tlem. 2~. gadle~_ Rigas
Vakara uzzinajam priecTgu vesti: 6.kar- t~ ~~K, P~tens Uga~s ~Izg~ja penslja.ar de­ ta Marina~uzvara 1:0 spele pret Vacijas rVIZI_" Vel varu stra~at, vel v~ru ~knet" un parstavi, Evaldam arT - ar 1:0, pieveicot ~ uzsak~ d~rbu kult~.ras. na~~ ~Rltausma» Skotijas parstavi. LaimTga diena. ;:! p~r stradnl~ku (danja vl~dazadako~. darbus
Vietejie laikraksti zi~oja par nedzirdTgo ~ pec vajadzlbas) un no slrds atbalstlja spor­ saha cempionatu . Skatlogos afisas vestija, ~ ta darb~._ . . _ _ . _ . ka pilseta notiek pasakums nedzirdTgajiem. '1 . Sevls~1 Ilelu ~a~l.dzl~u snled~a tunstu
Piektdien, 30.jOlija. 7.karta Marina I ~alldoJ~mu organlz~s~na . ~ez musu Uga­ pieveica Ru~anijas sahistu - 1:0. Bet ~~ n~a s~IJd~ju~s ~eb lJa les?~!ams. _ _ _._ Velsa 1:0 - Evaldu. 5.karta Aigaram uz- ') Ka ~almnl~c.lbas ~ad:tajs: VI~S ~u~ej_as vara, ar 1:0 pieveicot Italijas sahistu. t: par telsu pllset~~as lekartosanu, s~~rs!u
Pee saeensTbam satikam Haraldu. Vins hjoslas sagatavosanu, produktu glabasanu piedavaja mums doties uz vi~a privatma'ju ~ un ..uztura pagatavosanu sacensTbu ties- Gromitz. Uzeienaja un palutinaja mOs res· ti nesle~: .. .. . . torana. Pludmale daudz lauzu, kas gaidTja H_ T.unstu salldoju~~ bIJ.~ viens no skal~­ ikgadejo salOtu par godu pilsetai. BrugT ptaka!lem un d~aud:.19ak~Jlem sporta pasa~ ierakstlti to pilsetas iedzTvotaju vardi, kuri kumlem. Te ?I~dalljas VISU ~od~lu spor.tlstl ziedojusi naudu pludmales labiekartosanai. . g~n saeen~lbas, gan ar pneksneSUml~l11 Uz ee!iem daudz maslnu - sastregums! :; ~Ie dr~udzlb~s ugunskura. Savu roku ple- Esam spiesti gaidH ITdz pustrijiem naktT. Laiku Tsinajam Haralda majas - p!apajot, apskatot saimnieka Turcijas eelojuma fo. tografijas. Uz naktsmitni kempinga Haralds mDs atveda cetros no rHa. Paldies vi~am! Mes ar savu «budzetu .. to visu nespetu atlauties!
Sestdien, 31.jOlija. 8.karta Marina 11 2:1/2 , spelejot ar Lietuvu. Evaldam zaude­ jums 0:1 ar Islandi. ..
.; IIka a~ P.,ug~rs. . _ . . . ' _ V~lrel~ visa ~Ie/a S~OrtIStU s~lme svelc : Peten ~garu ar lIelo dZIVes sasnlegumu­
90 gadlem! + . ==.,., ~------.."...------.;.",.
Nakamais numurs 30. oktobri
uu~-------------------------------------------------------- Sahisti... Sakums 6.1pp.
6.karta Aigaram 1/2:1/2 ar Islandi. 8.karta 7 valstu sahistes cinijas par 3.vie­ tu.ViQu vidO ari Marina, bet par nozelosanu soreiz viQai neveicas.
Nedaudz atelpas Pec sacensibam par Lietuvas sahistes
gadibu izdodas bez maksas apmeklet ba­ seinu. Un tomer - apnicis bOt atkarigiem no citu palidzibas un zelastibas. Sevi mie­ rinam - mes tacu esam ES, cerams, ka ar laiku dzives limenis Latvija bOs ka cilviet Eiropa.
Svetdien, 1.augusta, ICSC kongress. Neviens no mums nay kongresa delegats. Visu jautajosie skatieni pfeversas mOsu grupai. LNSF so pienakumu nevienam no mOsu sahistiem neuzticeja. Acimredzot neatzina par vajadzigu. Neko darit, deva­ mies kopiga izbrauciena ar parejiem vie­ siem uz atrakcijam. Atkal mOs pavadija Haralds, aizveda uz Travemundi : pludmale smilsu skulptOras veidotas par olimpiades temu. Haralds noperk biletes, neskatoties uz mOsu protestiem (invalidiem atlaides - 6 eir~). Mums k!uva neerti izmantot viQa labvelibu.
Vo/elbols Tartu (Igaunija) 31. jOlija notika turie­
nes sporta kluba «KAAR» 10. gadadie­ nai veltUs starptautisks turnirs volejbola ar 5 komandu lidzdalibu, to skaita 1 ­ no Rigas (atte/a).
Speles notika viena no pilsetas sporta laukumiem, turklat pec nogurdinosa brau­ ciena no agra rita. Sportisti speleja labi, ja Qem vera so situaciju, un ieguva 4. vietu.
RSK uzdavinaja piemiQas suvenTru un aizvadTja draudzigu vakaru piknika brTva daba.
Sovasar notika arT starptautiskas sie­ viesu volejbola sacensTbas Ungarija, Bu­ dapesta.
MOsu komandai nacas spelet ar trim vietejam komandam. Mums neveicas ta, ka
Ciemos pie draudzenes Pirmdien, 2.augusta. NeveiksmTga '
diena. 9.karta Marinai 0;1 spele ar Ukrainu zaudejums, arT Evaldam 0:1 zaudejums spele ar Lietuvu. 7.karta Aigars 0:1 zaude Polijai.
Satiku bernTbas draudzeni Janu. Abi ar vTru uzaicinaja paciemoties vit;1u dzTvesvie­ ta pie Danijas robezas 2 st. brauciena at­ taluma. Danija dzTvo draudzenes vTramate. ViQa mOs uZQema loti viesmiITgi ar baga­ tTgu un garsTgu cienaslu. .
Otrdien, 3.augusta. 10.karta Marinai 0:1 ar Kazahiju, Evaldam 0:1 ar Angliju. 8.karta Aigars - brTvs.
Tresdien, 4.augusta. 11. karta Marinai 0:1 ar Krieviju, Evaldam 0:1 Turkmeniju. 9.karta Aigars uzvar 1:0 Turkmeniju.
Sacensibas beigusas SacensTbas nosledzas ar sadiem re­
zultatiem: Marinai Artjomovai 9.vieta (12 I
dalTbnieces), Evaldam Klusam 28.vieta (28 dalibnieki), Aig~rs Kamars 19.vieta starp 31 dalTbnieku. Evalds un Aigars starp­ t
tautiskas sacensTbas piedalTjas pirmo reizi. : 23. X RITA MALZUBRE, RTgas Vakara nosleguma ceremonija, atvadu · 25. X FILIPS LAVRENOVS, RTgas
mielasts, un ceturtdien, 5.augusta atgrieza- ~ mies RTga. • ,.
- .. ,~. gribetos. Tatad cTtTgak jatrenejas, lai bOtu labaki rezultati. Labi joprojam spele Dace · Lukse. Notika arT Budapestas apskate. \ Skaista pilseta.
Minifutbols Andris Bergmanis
Starptautiskas sacensibas tutbo/a sovasar ari notika Riga, Daugavas sta­ diona ar 10 komandu lidzdalibu (Latvija (6), Lietuva (2), Anglija (2)). To skaita pir-moreiz 2 sieviesu komandas no Lat­ vijas.
SpecTgakie izradTjas ang!u sportisti, bet lurpat pedas mina abas RSK komandas, iegOstot 2. un 3. vietu . Turklat ka rezultatT­ vakais vartu guvejs tOm aiz ang!u uzva­ retaja (9 p.) sekoja N. Sjutrukovs (8 p.).
Par labakajiem spe­ letajiem atzina Aleksan- ~
Mill s'veicam, Pa kadai dzeltenai lapai, pa lietus lasei un
straujai veja brazmai gar vaigu - ta jums sveicienu sota Daba. Bet mes velam veselibu, saticibu, particibu un sirdsmieru. Tikt lidzigadu gaitai, dzives ritumam!
75 1. X ANNA SETKINA, Rezeknes biedrTba 6. XALFONS UPE, Ventspils 8. X DZIDRA BALTA, Rigas
12. X MILDA CIRCENE, Smiltenes 26. X AGAF IJA GRIGORJEVA, RTgas
70 6. X INARA ZUNDA, RTgas 8. X RITA ZUJEVSKA, RTgas
60 7. X VIKTORS POCE, KuldTgas
16. X KARLIS JERIKS, RTgas 20. X LTVIJA SARKANBARDE, Rigas 30. X MARTA VALAINE, Rigas
55 4. XJANINA BIRc;JELE, KuldTgas
14. X INTA KURME, RTgas
28. X PETERIS ER I~S , RTgas 50
1. X MONIKA RU~9E , RTgas 4. X IV~NS ZARI~S , RTgas 8. X MARIS VIRTIGS, RTgas biedrTba.
veikalos utt. Tiesa, gadTjas arT nelaime uz ielas, vienu futbolistu sabrauca auto.
No ang!u kolegu pieredzes mes savu­ kart varejam macHies, ka veidot izdales un reklamas materialus sakara ar sacensT­ bam. ~oti apmierinati bija arT daudzie sa­ censTbu verotaji. •
KSK ClNS.. zil)O 2. oktobri pl. 10
Rigas Nedzirdigo meistarsacikstes krosa pie sporta centra ,Annil)muiia"
Annil)muitas bulvari 31. Imanta. Distance: vlrie$iem - 3 km, sievietem ­ 1.5 ~m , vete~a~iem un veteranem (40 g~dl ~n veC~kl) - 1,5 km. 6 me~~l.as
galda Jaunos IpaSniekus - uzvareta.Jus! =,.,,=-='""...;= 7 = -::. '~ """,;', .~
dru Romanovu, Dzemu , Interesanta 18Speja Kalnu un Lauri Gaili. ' Piediiviijam Jums biit par lidzjutejiem starp-
Pirmajam 3 vietam r' tautiskas orientiibnas sporta un galda tenisa meda!as, labakajiem - ;1 sacensibiis nedzirdigajiem Ukrainii, Kijevii 29.­ kauss. 31. oktobri.
Anglu sportisti bija . Progr.~mma: .~rauciens a~ aut~bu~u caur . •. _. .1 VIIQu, PoliJu uz KIJevu, sacenslbu verosana un
!otl ap~l~nnatl ga~ ~r atpakalcels. Orientejosa cena apm. 70 - 100 ls, s~ce~slbam, gan an ~n- '. atkaribano grupas lieluma (cena ieklauti izde­ va lalka programmu, le- ~ vumi par vizam, transportu, naktsmitne ar bro­ pazTSanos ar VecrTgu, kastim, apdrosinasana). Pieteikties lidz 5. ok­ muzejiem, mOsu RH cen- i tobrim pa e-pastu: deafpepe@baltinet.lv, mob. tra mOsdienTgo iekar- i' Tel. 6315198 (minet vardus obligati) vai tojumu, letajam precem griezties «Kopsoli- redakcijii.
Redakcija: Elviras iela 19, Riga LV 1083, tel. 7471559. Indekss 1012, Licence Nr. 0420. lespiests SIA .. ELPA -2», Riga, Doma laukuma 1.