Upload
haliem
View
221
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
0
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES
TĒZES
LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE
INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU FAKULTĀTE
FACULTY OF INFORMATION TECHNOLOGY
STUDENTU ZINĀTNISKĀS
KONFERENCES TĒZES
THESIS OF STUDENTS SCIENTIFIC
CONERENCE
JELGAVA
2015
Studentu zinātniskās konferences tēzes 2015
Izdevējs: Latvijas lauksaimniecības universitāte
Informācijas tehnoloģiju fakultāte
Tehniskais noformējums Lāsma Dauvarte
SATURS
ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ
DATORVADĪBAS UZDEVUMOS
Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins .............................................................................................. 6
BEAGLEBONE BLACK PERIFĒRIJAS KONFIGURĒŠANAS UN VADĪBAS
BIBLIOTĒKAS IZSTRĀDE
Lauris Radzevičs, Vitālijs Osadčuks ......................................................................................... 7
BIZNESA VADĪBAS TĪMEKĻA SISTĒMAS IZVEIDES PROJEKTA METOŽU
IETEIKUMI
Samanta Jankovska, Rudīte Čevere .......................................................................................... 8
DAUDZSPĒLĒTĀJU DATORSPĒLES IZSTRĀDE UNITY3D SPĒĻU DZINĪ
Jānis Skuja, Ingus Šmits ........................................................................................................... 9
DIGITĀLO VIRSMAS MODEĻU SAGATAVOŠANA VIRSZEMES ŪDEŅU
HIDROLOĢISKAJIEM PĒTĪJUMIEM
Elīna Baranovska, Laima Bērziņa .......................................................................................... 10
GLOBĀLO OPTIMIZĀCIJAS METOŽU KONVERĢENCES DINAMIKAS
ATKARĪBA NO RISINĀJUMA TELPAS IEROBEŽOJUMU TIPIEM
Katrīna Landmane, Egils Stalidzāns ...................................................................................... 11
ILGTSPĒJĪGAS DATORKLAŠU IZVEIDES IESPĒJAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS
Mārtiņš Rubenis, Aldis Pecka ................................................................................................. 12
INFORMĀCIJAS SISTĒMAS IZSTRĀDE KRĀSU INFORMĀCIJAS ANALĪZEI
TĪMEKĻA VIETNĒS
Ilvars Ikarts, Gatis Vītols ......................................................................................................... 13
LIELO DATU PIEEJAMĪBA UN LIETOŠANAS IESPĒJU ANALĪZE LATVIJĀ
Elīna Krievāne, Gatis Vītols .................................................................................................... 14
METEOR.JS PLATFORMAS IZMANTOŠANA TĪMEKĻA LIETOJUMU IZVEIDĒ
Dmitrijs Balcers, Jekaterina Smirnova ................................................................................... 15
MEŽA APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMAS ĢEOGRĀFISKO DATU VADĪBAS
MODELIS
Raivis Martuzāns, Ingus Šmits ............................................................................................... 16
SKAITĻOŠANAS KLASTERA IZVEIDOŠANA INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU
FAKULTĀTĒ
Mairis Možeiks, Andrejs Paura ............................................................................................... 17
VESELĪBAS MINISTRIJAS MĀJASLAPAS LIETOTĀJA PIEREDZES
UZLABOŠANA
Berta Bernāne, Ingus Šmits .................................................................................................... 18
VIEDKARŠU LIETOJUMU IZSTRĀDES IESPĒJU ANALĪZE
Kristaps Upenieks, Gatis Vītols ............................................................................................... 19
VIENOTA MĒRĪJUMU DATU APSTRĀDES RĪKA IZVEIDE ĢEODĒZISKIEM
DARBIEM
Mārtiņš Brants, Ingus Šmits ................................................................................................... 20
ACU KUSTĪBU IZSEKOŠANAS METODES LIETOŠANA TĪMEKĻA VIETŅU
LIETOJAMĪBAS NOVĒRTĒŠANĀ
Jānis Rove, Gatis Vītols ........................................................................................................... 21
AUTOBUSU PARKA DARBINIEKU SLODZES PLĀNOŠANAS SISTĒMAS
IZSTRĀDE
Ennija Peršvica, Ingus Šmits .................................................................................................. 22
IPAD MOBILĀS LIETOTNES IZSTRĀDE DARBA VIDES MIKROKLIMATA
PARAMETRU NOVĒROSANAI UN ANALĪZEI
Agnese Bimšteina, Jurijs Meitalovs ........................................................................................ 23
RUBY ON RAILS PLATFORMAS IZMANTOŠANA MOBILO LIETOJUMU
SATURU VADĪBAS SISTĒMAS IZSTRĀDEI
Armands Balodis, Ingus Šmits ................................................................................................ 24
TIEŠSAISTES DAUDZSPĒLĒTĀJU TAKTISKĀS KĀRŠU SPĒLES IZSTRĀDE
Mārtiņš Kažimirs, Jekaterina Smirnova ................................................................................. 25
TĪMEKĻA SISTĒMAS IZSTRĀDE BIŠU SAIMJU ATTĀLINĀTAI UZRAUDZĪBAI
Gatis Rīders, Armands Kviesis ................................................................................................ 26
UZŅĒMUMA CRM SISTĒMAS ATSKAITES MODUĻA IZSTRĀDE
Valērijs Tomčiks, Inga Viļumsone .......................................................................................... 27
INFORMĀCIJAS SISTĒMAS IZSTRĀDES PROJEKTU DATU REPOZITORIJA
IZVĒLE ATBILSTOŠI UZŅĒMUMA VAJADZĪBĀM
Viktorija Ivanova, Rudīte Čevere ............................................................................................ 28
BEZVADU SENSORU TĪKLI LAUKSAIMNIECĪBĀ
Matīss Silickis, Vitālijs Osadčuks ........................................................................................... 29
DROŠĪBAS MEHĀNISMU ANALĪZE UZ IPV6 BALSTĪTO DATORTĪKLU
Austra Lazdāne, Nauris Pauliņš ............................................................................................. 30
METABOLISKĀ AUTISMA DATORMODELĒŠANA
Oskars Rubenis, Egils Stalidzāns ............................................................................................ 31
NODARBINĀTĪBAS VALSTS AĢENTŪRAS E-PAKALPOJUMU SISTĒMAS
IZVEIDE UN IEVIEŠANA
Agnese Lojāne, Rudīte Čevere ................................................................................................ 32
RAŽOŠANAS IEKĀRTU NOSLODZES PLĀNOŠANAS ALGORITMA
PIELĀGOŠANA DINAMISKAM UZDEVUMAM
Toms Tumšais, Vitālijs Komašilovs ........................................................................................ 33
CONTENTS
IMPLEMENTATION OF ARDUINO ELECTRONIC PLATFORM OF THE STUDY
PROCESS IN THE COMPUTER CONTROL TASKS ....................................................... 6
DEVELOPMENT OF CONFIGURATION AND CONTROL LIBRARY FOR
BEAGLEBONE BLACK PERIPHERY ................................................................................ 7
METHODOLOGICAL RECOMMENDATIONS FOR ONLINE BUSINESS
MANAGEMENT SYSTEM PROJECT ................................................................................. 8
MULTIPLAYER GAME DEVELOPMENT IN UNITY3D GAME ENGINE .................. 9
DIGITAL ELEVATION MODEL DEVELOPMENT FOR SURFACE WATER
HYDROLOGICAL RESEARCHES .................................................................................... 10
INFLUENCE OF SOLUTION SPACE CONSTRAINT TYPES ON CONVERGENCE
DYNAMICS OF GLOBAL OPTIMIZATION METHODS .............................................. 11
OPTIONS IN CREATING SUSTAINABLE COMPUTER CLASSROOMS IN
EDUCATIONAL INSTITUTIONS ...................................................................................... 12
DEVELOPMENT OF INFORMATION SYSTEM FOR ANALYSIS OF COLOR
INFORMATION IN WEBSITES ......................................................................................... 13
ANALYSIS OF AVAILABILITY AND APPLICATION OF BIG DATA IN LATVIA . 14
WEB APPLICATION DEVELPOMENT USING METEOR.JS PLATFORM .............. 15
GEOGRAPHIC DATA MANAGEMENT MODEL FOR FOREST MANAGEMENT . 16
COMPUTING CLUSTER CREATION IN THE FACULTY OF INFORMATION
TECHNOLOGY ..................................................................................................................... 17
IMPROVING MINISTRY’S OF HEALTH WEBSITE’S USER EXPERIENCE .......... 18
ANALYSIS OF POSSIBILITIES FOR SMARTCARD APPLICATION
DEVELOPMENT ................................................................................................................... 19
MEASUREMENT DATA TOOL FOR GEODETIC WORKS ......................................... 20
APPLICATION OF EYE TRACKING MATHOD FOR EVALUATION OF WEBSITE
USABILITY ............................................................................................................................ 21
BUS PARK STAFF TIME PLANNING SYSTEM DEVELOPMENT ............................. 22
IPAD APLICATION DEVELOPMENT FOR WORKPLACE ENVIRONMENT
MICROCLIMATE PARAMETER MONITORING AND ANALYSIS ........................... 23
DEVELOPMENT OF CONTENT MANAGEMENT SYSTEM FOR MOBILE
APPLICATIONS USING RUBY ON RAILS ...................................................................... 24
MULTIPLAYER ONLINE TACTICAL CARD GAME DEVELOPMENT ................... 25
DEVELOPMENT OF WEB SYSTEM FOR REMOTE BEE COLONY MONITORING
.................................................................................................................................................. 26
ENTERPRISE CRM SYSTEM REPORTING MODULE DEVELOPMENT ................ 27
INFORMATION SYSTEM DEVELOPMENT PROJECT DATA REPOSITORY
CHOICE ACCORDING TO COMPANY NEEDS ............................................................. 28
WIRELESS SENSOR NETWORKS IN AGRICULTURE ............................................... 29
SECURITY MECHANISM ANALYSIS BASED ON THE IPV6 NETWORK .............. 30
COMPUTER MODELLING OF METHABOLIC AUTISM ............................................ 31
THE DEVELOPMENT AND IMPLEMENTATION OF STATE EMPLOYMENT
AGENCY’S E-SERVICE SYSTEM ..................................................................................... 32
ALGORITHM CUSTOMIZATION FOR INDUSTRIAL EQUIPMENT LOAD
PLANNING WITH DYNAMIC TASK ................................................................................ 33
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”
6
ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ
DATORVADĪBAS UZDEVUMOS
IMPLEMENTATION OF ARDUINO ELECTRONIC PLATFORM OF THE STUDY
PROCESS IN THE COMPUTER CONTROL TASKS
Baiba Dumpe
Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa studente
Aleksejs Zacepins
Zinātniskais vadītājs, viesdocents, Dr.sc.ing.
Abstract: Nowadays is a very actually if various electronic devices are used in the computer
study process. At present, a large popularity of information technology industry has made
variety of electronic platforms. These electronic platforms if used in computer study process
improve the student's knowledge, not only in information technology, but also in electronics
and electrical engineering.
Ievads
Mūsdienās ļoti aktuāli ir dažādu elektronisko ierīču izmantošana datorvadības studiju procesā.
Šobrīd lielu popularitāti informācijas tehnoloģiju industrijā ir guvušas dažādas elektroniskās
platformas. Šo elektronisko platformu izmantošana datorvadības studiju procesā pilnveido
studenta zināšanas ne tikai informācijas tehnoloģiju jomā, bet arī elektronikā un
elektrotehnikā.
Problēmas apraksts
Darba ietvaros tika izveidoti praktiskie darbi. Ar šo praktisko darbu palīdzību var apgūt
elektronisko platformu pamatlietas, to funkcionalitāti un programmēšanas iespējas. Tika
aprakstīta teorija par elektroniskajām platformām kopumā un atsevišķi par Arduino Uno
elektronisko platformu, tās programmēšanas valodu un vidi.
Rezultāti
Ir izveidoti praktiskie darbi, izmantojot Arduino Uno elektronisko platformu, ar kuru
palīdzību Informācijas tehnoloģiju fakultātes studenti var apgūt elektronisko platformu
pielietošanu dažādu interaktīvu objektu izveidošanā. Šie praktiskie darbi tiks pielietoti studiju
kursā „Programmēšanas rīki”.
Secinājumi
Šādu praktisko darbu izveide datorvadības studiju procesam prasa daudz laika un jaunu
programmēšanas valodu apguvi un elektronisko platformu izzināšanu. Pildot šos praktiskos
darbus, ir iespējams apgūt šīs lietas vienkāršā un saprotamā veidā. Mūsdienās šīs tehnoloģijas
tiek plaši izmantotas, tāpēc praktisko darbu izveide šādu tehnoloģiju apgūšanā ir ļoti noderīga.
Izmantotā literatūra
1. McRoberts M. (2013) Beginning Arduino. Springer Science+Business Media New York,
233 Spring Street, 6th Floor, New York, NY 10013. 397 p.
2. Sethuramalingam T.K., Karthighairasan M. (2012). Automatic Gas Valve Control System
using Arduino Hardware. Bonfring International Journal of Power Systems and
Intergrated Circuits, Vol. 2, No.3.
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”
7
BEAGLEBONE BLACK PERIFĒRIJAS KONFIGURĒŠANAS UN VADĪBAS
BIBLIOTĒKAS IZSTRĀDE
DEVELOPMENT OF CONFIGURATION AND CONTROL LIBRARY FOR
BEAGLEBONE BLACK PERIPHERY
Lauris Radzevičs
Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa students
Vitālijs Osadčuks
Zinātniskais vadītājs, viesdocents, Dr.sc.ing.
Abstract: Nowadays a lot of projects use credit card sized computers in embedded systems,
for example, smart houses or any kind of robotized systems. Despite that companies add
possibility to connect different kind of periphery to these credit card sized computers, they do
not develop a special development library, because each user can use different kind of
operation system or communication interface. In this work some of the current development
libraries will be reviewed to compare them with the newly developed C programming library.
Else in this work BeagleBone Black will be reviewed.
Ievads
Arvien populārāka kļūst mazdatoru izmantošana dažādu iegulto sistēmu izstrādei, piemēram,
gudrās mājas vai kādas robotizētas iekārtas izveidei. Lai arī mazdatoru izstrādātāji padomā
par to, lai varētu pieslēgt dažādas ārējās perifērijas iekārtas, parasti netiek veidotas šo
perifērijas iekārtu pieslēgvietu konfigurācijas un vadības izstrādes bibliotēkas, jo katrs
lietotājs var izmantot sev vēlamo operētājsistēmu vai komunikācijas veidu. Šajā darbā tiks
apskatītas dažas no esošajām ārējo resursu izstrādātajām bibliotēkām, lai salīdzinātu tās ar
darba laikā izstrādāto C programmēšanas valodas bibliotēku, kā arī virspusēji aprakstīts pats
BeagleBone Black mazdators. C programmēšanas valoda tiks izmantota, lai nodrošinātu pēc
iespējas lielāku ātrdarbību, iespēju nākotnē bibliotēku papildināt ar citu ierīču atbalstu, kā arī
ļautu šo bibliotēku izmantot citās programmēšanas valodās, piemēram, C++.
Problēmas apraksts
Šobrīd C programmēšanas valodai nav izstrādātas pilnvērtīgas bibliotēkas BeagleBone Black
perifērijas iekārtu konfigurēšanai un vadībai. Šādas bibliotēkas ir citām izstrādes valodām vai
arī iespējams atrast citu lietotāju izveidotas ļoti specifiskas bibliotēkas, kas paredzētas
praktiski tikai konkrētā lietotāja vajadzībām un nav pietiekoši dokumentētas, lai tās spētu
lietot praktiski jebkurš interesents.
Rezultāti
Balstoties uz savu pieredzi un citu bibliotēku izpēti, tika izveidota un dokumentēta C
programmēšanas valodas izstrādes bibliotēka BeagleBone Black perifērijas konfigurēšanai un
vadībai, kā arī apskatītas BegleBone Black sniegtās iespējas.
Secinājumi
Esošās bibliotēkas pārsvarā tiek veidotas Python vai C++ programmēšanas valodām, bet ļoti
maz tika atrastas C programmēšanas valodas izstrādes bibliotēkas, bet, ja tās tika atrastas, tad
nebija dokumentētas un bija ļoti šauram funkcionalitātes atbalstam. Jaunas un labi
dokumentētas bibliotēkas izveide zema līmeņa valodā kā C ir ļoti nepieciešama, jo, balstoties
uz šo bibliotēku, būs iespējams veidot jau augstāka līmeņa valodu bibliotēkas.
Izmantotā literatūra
1. Coley G. (2013) BeagleBone Black System Reference Manual. United States of America:
BeagleBoard.org. 121p
2. Smaragdakis Y. (2002) Layered Development with (Unix) Dynamic Libraries. UK:
Springer-Verlag London. 41p
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”
8
BIZNESA VADĪBAS TĪMEKĻA SISTĒMAS IZVEIDES PROJEKTA METOŽU
IETEIKUMI
METHODOLOGICAL RECOMMENDATIONS FOR ONLINE BUSINESS
MANAGEMENT SYSTEM PROJECT
Samanta Jankovska
Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa studente
Rudīte Čevere
Zinātniskā vadītāja, profesore, Dr.sc.comp.
Abstract: Successful and competitive business needs an information system to automatize and
organize various processes including interaction with its clients. Bachelor’s thesis will include
a description of system designing process as well as recommendations for a successful
development process.
Ievads
Veiksmīgam un konkurētspējīgam biznesam ir vajadzīga informācijas sistēma, lai
automatizētu un organizētu dažādus biznesa procesus, kā arī sadarbotos ar klientiem.
Bakalaura darbā tiks aprakstīts sistēmas projektējuma process, kā arī izstrādāti ieteikumi
veiksmīgākai sistēmas izstrādei. Darba mērķis ir izveidot biznesa vadības tīmekļa sistēmas
izveides projektējuma metožu ieteikumus. Darba uzdevumi: iegūt, apkopot un analizēt
teorētisko informāciju; izplānot ietverto tehnoloģiju pielietojumu; izstrādāt metožu
ieteikumus, izstrādāt sistēmas projektēšanas metožu pielietojuma paraugu.
Problēmas apraksts
Tiešsaites biznesa sistēmai Shop.HoReCa.lv ir nepieciešams veikt pārbūvi, kuras rezultātā
jābūt nodrošinātam estētiskam un lietotājiem draudzīgam interneta veikalam. Lai to varētu
realizēt, jāplāno izstrādes procesā pielietojamās metodes vai metode, kā arī jānodrošina
intuitīvas lietotāja saskarnes izveidošana, kas ļaus vietnes apmeklētājam sasniegt
nepieciešamo mērķi – iegādāties preces.
Rezultāti
Teorētiskās informācijas izzināšanas, apkopošanas un esošās sistēmas analīzes rezultātā
sagatavotie izstrādes metožu ieteikumi, kas ietver plānotajā izstrādē pielietojamo metodiku.
Secinājumi
Izstrādāti no jauna veidojamās biznesa sistēmas projektējuma metožu ieteikumi. Paveikti
uzdevumi: informācijas meklēšana, apkopošana un analīze; izplānots ietverto tehnoloģiju
pielietojums; izstrādāti metožu ieteikumi un metožu pielietojums attēlots paraugā.
Izmantotā literatūra
1. Agile methodology [tiešsaite] [skatīts: 02.01.2015.] Pieejams:
http://agilemethodology.org/
2. Kiesļeva I. (2014), Spējās programmatūras izstrādes metodoloģijas ieviešana uzņēmumā, Jelgava, LLU, 10. lpp., 4.p.
3. Lean UX vs Agile UX [tiešsaite] [skatīts: 03.01.2015.] Pieejams:
http://blog.uxpin.com/1375/lean-ux-vs-agile-ux-is-there-a-difference/
4. Doing UX in Agile world [tiešsaite] [skatīts: 03.01.2015.] Pieejams:
http://www.nngroup.com/articles/doing-ux-agile-world/
5. Unger R., Chandler C. (2012) A Project Guide to UX Design, USA, Figure 4.1.
6. Treatise on User Experience Design: Part 1 [tiešsaite] [skatīts: 03.01.2015.] Pieejams:
http://www.helloerik.com/treatise-on-user-experience-design-part-1
7. Gualteri M. (2009) Best Practices In User Experience (UX) Design, Forrester Research,
Inc., 2.-12. lpp.
8. Akadēmiskā terminu datu bāze AkadTerm [tiešsaite] [skatīts: 14.01.2015.] Pieejams:
http://termini.lza.lv/term.php?term=iesp%C4%93jo%C5%A1ana&list=&lang=&h=
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”
9
DAUDZSPĒLĒTĀJU DATORSPĒLES IZSTRĀDE UNITY3D SPĒĻU DZINĪ
MULTIPLAYER GAME DEVELOPMENT IN UNITY3D GAME ENGINE
Jānis Skuja
Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa students
Ingus Šmits
Zinātniskais vadītājs, vieslektors, Mg.sc.ing.
Abstract: Multiplayer games are one of the most popular ways of entertainment, but are hard
to create, due to complexity of networking solutions and gameplay mechanics. Game “Cat
Arena” is children friendly team based multiplayer arena brawler. In this work there are
described some of the easier ways to create such a game with Unity3D game engine. Unity3D
engine is a robust tool that provides multiple ways of making all sorts of games, including
multiplayer. This work analyzes two of the most popular technologies – Photon Unity
Networking and the built in Unity Networking, and provides with detailed game development
process.
Ievads
Daudzspēlētāju datorspēles ir viens no populārākajiem izklaides veidiem, bet tās ir sarežģīti
izstrādāt dēļ komplicētajiem tīklošanas risinājumiem un spēles mehānikas. “Kaķu arēna” ir
bērniem draudzīga daudzspēlētāju spēle, kurā divas komandas sacenšas par uzvaru. Darbā ir
aprakstīti veidi kā šādu spēli izveidot ar Unity3D spēļu dzini. Unity3D ir spēcīgs rīks, kas dod
iespēju izstrādāt dažādas spēles, ieskaitot daudzspēlētāju. Darbā tiek analizētas divas no
vispopulārākajām tīklošanas tehnoloģijām – Photon Unity Networking un iebūvētā Unity
Networking, kā arī ir izveidots detalizēts spēles izstrādes procesa apraksts.
Problēmas apraksts
Daudzspēlētāju spēles izveide ir sarežģīts process. Nepieciešams izveidot spēli, kas būtu
mērķauditorijai saistoša, kā arī dotu spēlētājiem ilūziju, ka darbība notiek plūstoši – bez
aizkaves, ko izraisa tīklošana. Lai pie mērķa nonāktu, nepieciešams izmantot noteiktus
algoritmus un jāizvēlas piemērotākais risinājums. Unity3D dzinis šīs izvēles padara vieglākas,
jo tas piedāvā gan iebūvētas, gan ārēju resursu iespējas dažādiem spēļu tīklošanas
risinājumiem. Mērķa sasniegšanai izvirzītie uzdevumi ir: izpētīt "Unity 3D" dziņa darbību,
salīdzināt "Unity 3D" datorspēļu tīklošanas risinājumus, izstrādāt datorspēles projektējumu un
izstrādāt strādājošu spēles prototipu.
Rezultāti
Izmantojot Unity3D dzini, tika izveidots daudzspēlētāju spēles “Kaķu arēna” prototips. Tika
salīdzinātas Photon Unity Networking un Unity Networking tīklošanas risinājumu darbspējas,
lietojumprogrammu interfeisi un iespējas. Tika aprakstīta spēles izveides gaita, izmantojot,
spēles dizaina un tehniskā dizaina dokumentus.
Secinājumi
Unity3D spēļu dzinis atvieglo tīklošanas problēmas, bet ir vēlamas pamatzināšanas kā
tīklošanas risinājumi strādā. Tika apgūtas iemaņas spēles izveidē ar Unity3D dzini. Izstrādāt
bērniem draudzīgu daudzspēlētāju spēli ir sarežģīti. Tehniskā dizaina un spēles dizaina
dokumenti atvieglo darbu pie izstrādes.
Izmantotā literatūra
1. Raph K. (2013) Theory of Fun for Game Design. USA: O'Reilly Media. 279 p.
2. Scott R. (2014) Level Up! The Guide to Great Video Game Design. USA: Wiley. 483 p.
3. Unity Manual [tiešsaiste] [skatīts 23.02.2015.]. Pieejams: http://docs.unity3d.com/Manual
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”
10
DIGITĀLO VIRSMAS MODEĻU SAGATAVOŠANA VIRSZEMES ŪDEŅU
HIDROLOĢISKAJIEM PĒTĪJUMIEM
DIGITAL ELEVATION MODEL DEVELOPMENT FOR SURFACE WATER
HYDROLOGICAL RESEARCHES
Elīna Baranovska
Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa studente
Laima Bērziņa
Zinātniskais vadītāja, viesdocente, Dr.sc.ing.
Abstract: Digital elevation model (DEM) is a model that represents territories with elevation
data. These models are used to create different kind of relief maps, they are used to analyse
terrains, road construction etc. DEMs also are very important for hydrological researches to
consider effects of spatial distribution on watershed land surface in hydrological cycle. The
aim of the work is to make a high quality DEM from digitalized isolines of topographic map.
For development of main model student licensed software ArcGIS has been used. Free
software Ilwis GIS is used to compare and see how free software represents these models.
Ievads
Digitālais virsmas modelis (DVM) ir modelis, kas attēlo teritorijas, izmantojot augstuma
(pacēluma) vērtības. Šie modeļi tiek izmantoti, lai veidotu dažāda veida reljefa kartes, kuras
tālāk tiek izmantotas, lai analizētu, pašas teritorijas, ceļu būvniecībā utt. DVM ir nozīmīgi arī
hidroloģiskajos pētījumos, kur tos izmanto, lai noteiktu upju sateces baseinu mikroreljefa
ietekmi uz hidroloģisko ciklu. Darba mērķis ir, izmantojot skenētas topogrāfiskās kartes
izolīniju datus, izveidot augstas izšķirtspējas DVM. Galvenā modeļa izveidei tiek izmantota
maksas programmatūra ArcGIS ar studenta licenci. Lai apskatītu, kādus modeļus vēl var
iegūt, izmantojot brīvas pieejas programmatūru, tiek izmantota alternatīva - Ilwis GIS.
Apraksts
Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki DVM izmanto ūdens erozijas riska
novērtēšanai. Pētījumi tiek veikti četros upes sateces baseinos. Šajās teritorijā ir izteikts
reljefs, kas var veicināt gan ūdens erozijas riskus, gan ar citas ar ūdens kvalitāti saistītas
problēmas. Šobrīd šīm teritorijām ir pieejami daži virsmas modeļi, tomēr to izšķirtspēja
sasniedz 20m, kas nav pietiekami, lai iegūtu kvalitatīvus rezultātus, tāpēc darba mērķis ir
izveidot detalizētāku upes sateces baseinu teritoriju modeļus, kura sasniedz vismaz 10-15m.
Rezultāti
ArcGis vidē modeli var izveidot trīs veidos – izmantojot izolīnijas, punktus un apvienojot
kopā punktus un izolīnijas. Tā kā trešā versija ir kombinētā versija, tai būtu jāsniedz
vispilnvērtīgākais un kvalitatīvākais modelis.
Secinājumi
Skenēta topogrāfiskā karte ir parasts attēls, tāpēc, pirms modeļa izveides, ir nepieciešams
veikt vairākas darbības, lai to sagatavotu modeļa izstrādei. Laikietilpīgākie procesi ir kartes
piesaiste koordinātām un digitalizēšana. ArcGIS iekļauj sevī vairākus labi izstrādātus rīkus,
kas palīdz veiksmīgi apstrādāt attēlu un iegūt nepieciešamos datus DVM izstrādei.
Izmantotā literatūra
1. Lagzdiņš A. (2013) Hidroloģisko apstākļu zinātniskā izpēte lauksaimniecības noteces radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumu vietās. Atskaite par zinātniskā pētījuma
izpildi „Meatball” projekta ietvaros.
2. Li Deng L., Liang Y. Zhang C. (2011) Research on Acquisition Methods of High-
Precision DEM for Distributed Hydrological Model. Computer and Computing
Technologies in Agriculture IV. IFIP Advances in Information and Communication
Technology. Vol. 346, 2011, pp 390-402
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”
11
GLOBĀLO OPTIMIZĀCIJAS METOŽU KONVERĢENCES DINAMIKAS
ATKARĪBA NO RISINĀJUMA TELPAS IEROBEŽOJUMU TIPIEM
INFLUENCE OF SOLUTION SPACE CONSTRAINT TYPES ON CONVERGENCE
DYNAMICS OF GLOBAL OPTIMIZATION METHODS
Katrīna Landmane
Datorvadības un datorzinātnes studiju programma,4. kursa studente
Egils Stalidzāns
Zinātniskais vadītājs, profesors, Dr.sc.ing.
Abstract: One use case for metabolic network optimisation in biotechnologically applied
microorganisms is the in silico design of new strains with an improved distribution of
metabolic fluxes. Global stochastic optimisation methods can optimise complicated nonlinear
kinetic models. Drawbacks of these methods are their stochastic behavior, undefined duration
of optimisation, possible stagnation and no guaranty of reaching optima. Different methods
implemented in COPASI software are tested in this study to determine their ability to find
feasible solutions and assess convergence speed to the best value of the objective function.
Ievads
Viens no metabolisko tīklu optimizācijas pielietojumiem biotehnoloģijās pielietotajiem
mikroorganismiem ir jaunu dzimtu ar uzlabotu metabolisko plūsmu sadali izstrāde in silico.
Globālās stohastiskās metodes spēj optimizēt sarežģītus nelineārus kinētiskus modeļus. Šo
metožu trūkums ir to stohastiskā uzvedība, optimizācijas nenoteiktais ilgums, iespējamā
stagnācija un nekādas garantijas, ka tiks sasniegts optimums. Šajā darbā tiek testētas
programmatūrā COPASI pieejamās metodes, lai noteiktu to spēju atrast reālus risinājumus un
novērtētu konverģences ātrumu labākās mērķa funkcijas vērtības sasniegšanai.
Problēmas apraksts
Jauni organismi tiek veidoti iteratīvā datoreksperimentu un bioloģisko eksperimentu ciklā. Lai
noteiktu, cik izdevīgs ir organisms, tā darbība tiek modelēta. Taču lielākoties modeļu rezultātu
iegūšanai netiek izmantoti risinājuma telpas ierobežojumi, kas var likt apšaubīt šī organisma
bioloģisko dzīvotspēju. Ir jāpēta, kā ierobežojumi ietekmē mērķa funkcijas vērtību un
modelēšanas ilgumu, kā arī kuras metodes stabili sniedz reālu risinājumu izmantojot jebkuru
ierobežojumu tipu.
Rezultāti
Noteikti risinājuma telpas ierobežojumu tipi. Veikta šo ierobežojumu implementācija 2
izmēra (pēc reakciju skaita) modeļos. Veikta modeļu skaitļošana, izmantojot COPASI. Iegūto
datu salīdzināšana (pēc metodēm), atkarībā no modeļa un ierobežojuma tipa. Noskaidrotas
sakarības iegūtajos datos, lai uzzinātu, kuras metodes sniedz stabilus rezultātus.
Secinājumi
Risinājuma telpas ierobežojumu pielietošanas rezultātā mainās mērķa funkcijas vērtība un
skaitļošanas laiks. Visām izmantotajām metodēm ir trūkumi un neviena nav universāla. Dažas
metodes reālu risinājumu iegūst biežāk, citas - nekad, atkarībā no ierobežojuma. Homeostāzes
ierobežojums daudz vairāk ierobežo risinājumu telpu, nekā fermentu aktivitātes ierobežojums.
Izmantotā literatūra
1. Banga J.R., Balsa-Canto E. (2008) Parameter estimation and optimal experimental design.
Essays in Biochemistry, 45. pp. 195–210
2. Rodr guez-Acosta F., Regalado C.M., Torres N.V. (1999) Non-linear optimization of
biotechnological processes by stochastic algorithms: Application to the maximization of
the production rate of ethanol, glycerol and carbohydrates by Saccharomyces cerevisiae.
J. Biotechnol., 68(1), pp. 15–28.
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”
12
ILGTSPĒJĪGAS DATORKLAŠU IZVEIDES IESPĒJAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS
OPTIONS IN CREATING SUSTAINABLE COMPUTER CLASSROOMS IN
EDUCATIONAL INSTITUTIONS
Mārtiņš Rubenis
Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa students
Aldis Pecka
Zinātniskais vadītājs, vieslektors, Mg.sc.ing.
Abstract: Virtualisation is often used in server consolidation to rationally use computing
power, cut down enterprise expenses. There is a way to virtualize workstations in the same
way. In this paper a research is done to find out how virtualised computer classrooms impact
computer performance, network infrastructure, economical comparison is done between
conventional and virtualised classroom. The results show, that virtualisation leaves significant
footprint on network infrastructure, but computing power is equal between virtualised
computers and computers with operating system installed on hard disk.
Ievads
Mūsdienās arvien biežāk informāciju tehnoloģiju nozarē parādās tāds jēdziens, kā
virtualizācija. Bieži tiek virtualizēti dažādi serveri, lai konsolidētu skaitļošanas jaudu un
samazinātu uzņēmuma izdevumus. Iespējams virtualizēt arī pašas darbstacijas, tādējādi
centralizējot uzņēmuma resursus, samazinot izdevumus apkalpošanai un uzstādīšanai. Šajā
darbā apskatīts, cik lielā mērā virtualizētas datorklases ietekmē datoru veiktspēju un datoru
tīklu, veikts ekonomiskais salīdzinājums starp virtualizētu un pašreiz pielietotu datorklases
modeli.
Problēmas apraksts
Datori, kuriem operētājsistēmas uzstādītas uz cietā diska, noveco ātri. Jāatrod risinājums, kurā
tehnikas izmantošana būtu ilglaicīgāka. Virtualizējot ierīces var iegūt centralizētu datorklasi.
Darbā tika veikti laika un tīkla noslodzes mērījumi abiem datorklašu modeļiem. Vērā ņemts
tika operētājsistēmas ielādes laiks, kas uzņemts ar hronometru, dažādu programmatūru ielādes
laiki. Papildus laika mērījumiem, tika izdarīti tīkla noslodzes mērījumi, lai varētu noskaidrot,
kā virtualizācija un tās nodrošināšanai pielietotās tehnoloģijas ietekmē tā darbību. Papildus
tam, tika veikti aprēķini par abu veidu datorklašu pielietotās tehnikas izmaksām un tie
salīdzināti.
Rezultāti
Izmaksu ziņā abu datorklašu modeļi ir līdzīgi. Virtualizēta datorklase atstāj iespaidu uz datoru
tīklu, tā operētājsistēmas datus, attēlu un ievades datus pārsūta tīklā kamēr uz cietā diska
instalēta operētājsistēmai attēla un ievades datu pārsūtīšana tīklā, kā arī operētājsistēmas
ielāde no tīkla nav nepieciešama.
Secinājumi
Virtuālās datorklases modelis uzturēšanas un funkciju ziņā ir daudz labāks risinājums mācību
iestādēm. Darbināmo operētājsistēmu skaits potenciāli ir lielāks, nekā tad, kad katrai
operētājsitēmai ir sava tehnika.
Protams, tas ir risks, jo servera nepieejamības dēļ nav iespējams sāknēt nevienu
operētājsistēmu. Tiek veidota arī papildu tīkla noslodze, kas varētu ietekmēt jau pietiekami
noslogotu tīklu.
Izmantotā literatūra
1. Jesse R. 2012 Preboot Execution Environment. Book on Demand.152p.
2. Chris T. 2009. The Boox Of Xen. No Starch Press. 312p.
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”
13
INFORMĀCIJAS SISTĒMAS IZSTRĀDE KRĀSU INFORMĀCIJAS ANALĪZEI
TĪMEKĻA VIETNĒS
DEVELOPMENT OF INFORMATION SYSTEM FOR ANALYSIS OF COLOR
INFORMATION IN WEBSITES
Ilvars Ikarts
Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa students
Gatis Vītols
Zinātniskais vadītājs, docents, pētnieks, Dr.sc.ing.
Abstract: One of the prerequisites for a successful website is it’s look or visual appearance
including choice of colors. Therefore the content of the web site must be presented as far as
possible for visitors as they preferred. Colors and the color schemes has different meanings in
various cultures. It can be often observed that the contents of web sites, which are offered in
several languages, have different visual appearances with variety of color compounds.
Ievads
Viens no veiksmīgas tīmekļa vietnes priekšnosacījumiem ir tās ārējais jeb vizuālais izskats,
kas iekļauj krāsu izvēli. Tāpēc tīmekļa vietnēs pieejamais saturs apmeklētājam ir jāpasniedz
pēc iespējas tam tīkamākā veidā. Krāsām un krāsu savienojumie ir dažādas nozīmes dažādās
kultūrās. Tādēļ bieži vien var novērot, ka tīmekļa vietnei, kuras saturs tiek piedāvāts vairākās
valodās, ir atšķirīgi vizuālie izskati, kuros tiek izmantotas dažādi krāsu savienojumi.
Problēmas apraksts
Nepareiza krāsu izvēle var ietekmēt tīmekļa vietņu atbilstību dažādu sfēru pakalpojumiem. Ir
nepieciešams analizēt krāsu nozīmi tīmekļa vietņu lietojamībā. Lai varētu ātrā un vienkāršā
veidā iegūt tīmekļa vietnēs izmantotās krāsas, viegli pārskatīt visbiežāk izmantotās krāsas,
nepieciešams izstrādāt algoritmu krāsu informācijas izgūšanai no tīmekļa vietņu
noformēšanas veidnēm un objektiem, izstrādāt informācijas sistēmu tīmekļa vietņu krāsu
informācijas izgūšanai, analīzei un glabāšanai, kā arī novērtēt izstrādātās infomācijas sistēmas
darbību.
Rezultāti
Balstoties uz tīmekļa vietņu krāsu pievienošanas un izgūšnas veidiem, tika izveidota C Sharp
programmēšanas valodā uzrakstīta programmatūra tīmekļa vietņu krāsu informācijas
izgūšanai un analīzei un datu uzkrāšanas sistēma PostgreSQL datubāzē.
Secinājumi
Izveidotā informācijas sistēma tīmekļa vietņu krāsu informācijas analīzei apvieno vairākus
krāsu izgūšanas veidus un nodrošina saprotamu un ērtu krāsu analīzi. Visbiežāk tīmekļa
vietnēs krāsas tiek definētas piesaistītajos CSS failos. Dažādām kultūrām atšķiras krāsu izvēle
tīmekļa vietnēs pēc to satura un mērķa auditorijas. Tīmekļa vietņu krāsu analīzes informācijas
sistēma var kalpot par palīgu tīmekļu vietņu izstrādātājiem, lai uzlabotu tīmekļa vietņu satura
prezentācijas lietojamību.
Izmantotā literatūra
1. Chebat J-C, Morrin M. (2007). Colors and cultures: Exploring the effects of mall décor on
consumer perceptions. Canada: Journal of Business Research 60 (2007) 189–196
2. Gnambs T., Appel M. & Batinic B (2010). Color red in web-based knowledge testing.
Austrija: Computers in Human Behavior (2010), 9 p
3. Kimeiša L. (2013). Pārdotspējīgi Teksti Interneta Mājaslapām. Latvija: Apgāds Zvaigzne
ABC, 18%
4. Wills P. (2013). Colour Healing Manual: The Complete Colour Therapy Programme
Revised Edition. Anglija: Singing Dragon, 27 p
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”
14
LIELO DATU PIEEJAMĪBA UN LIETOŠANAS IESPĒJU ANALĪZE LATVIJĀ
ANALYSIS OF AVAILABILITY AND APPLICATION OF BIG DATA IN LATVIA
Elīna Krievāne
Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa studente
Gatis Vītols
Zinātniskais vadītājs, docents, pētnieks, Dr.sc.ing.
Abstract: Nowadays there are several trillions of data bytes generated every day. Most of
them have already been made in past two years. To process and analyze this information, new
effective methods are needed. Big data technologies and techniques are called revolutionary
and full of possibilities to gather, analyze and visualize big data. Big data usually is divided
into five basic principles: volume, speed, diversity, uncertainty and value. The goal of this
bachelor thesis is to improve the use of large data in Latvian companies.
Ievads
Mūsdienās katru dienu pasaulē tiek radīti vairāki kvintiljoni datu baitu, no kuriem lielākā daļa
ir jau radīti pēdējo divu gadu laikā, tāpēc to apstrādei un analizēšanai ir nepieciešamas jaunas
un efektīvākas metodes. Lielo datu tehnoloģijas un tehnikas tiek dēvētas par revolucionāru un
iespējām bagātu metodi kā apkopot, analizēt un vizualizēt lielos datu kopumus. Lielie dati
parasti tiek iedalīti piecos pamatprincipos: apjoms, ātrums, dažādība, nenoteiktība un vērtība.
Bakalaura darba mērķis ir uzlabot lielo datu lietošanu nelieliem uzņēmumiem Latvijā.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā lielo ātrumu ar kādu mūsdienās tiek radīti dati, tad lielo datu tehnoloģijas un
tehnikas izmantošana datu apstrādei, lai veicinātu uzņēmumu veiktspēju, kļūst aizvien
populārāka un plašāk izmantota. Šī darba ietvaros tiks apkopoti lielo datu lietošanas scenāriji
un izpētīti MapReduce programmēšanas modeļa darbības raksturiezīmes un šī modeļa
implementācija Apache Hadoop. Tālākajā darba gaitā tiks analizēta lielo datu pieejamība
Latvijā. Šīs analīzes laikā tiks izzinātas lielo datu tendences, kā arī vai Latvijā ir pietiekami
daudz lielo datu un kādi uzņēmumi un sistēmas tos spēj ģenerēt. Nākošais darba izstrādes
posms tiks paredzēts, lai apkopotu un analizētu bezmaksas lielo datu vadības rīkus, kurus
varētu ieviest nelielie uzņēmumi. Darba pēdējā nodaļā tiks veikta lielo datu rīku lietošanas
LLU studentu sociālo tīklu aktivitātes analīze.
Rezultāti
Darba gaitā tika apkopota un analizēta informācija par lielo datu vadības rīku pieejamību
Latvijā nelieliem uzņēmumiem. Tika arī izpētīti un aprakstīti lielo datu lietošanas scenāriji un
MapReduce programmēšanas modeļa darbības pamatprincipi un šī modeļa implementācija
Apache Hadoop. Pēc lielo datu lietošanas scenāriju un MapReduce programmēšanas modeļa
izpētes tika veikta lielo datu pieejamības analīze Latvijā un nelieliem uzņēmumiem
piemērotāko lielo datu vadības rīku apkopošana un analīze. Pēc tam tika veikta lielo datu rīku
lietošanas LLU studentu sociālo tīklu aktivitātes analīze.
Secinājumi
Pagaidām, lielākoties, lielos datus pārsvarā izmanto tikai lielās kompānijas, kā piemēram
Google. Ir pieejami daudz un dažādi bezmaksas lielo datu analīzes, datubāzu, biznesa
inteliģences, datizraces u.c. rīki, bet viens no populārākajiem analīzes rīkiem ir Apache
Hadoop, kura pamatā ir Hadoop izstrādātā failu sistēma un Google izstrādātā MapReduce
implementācija.
Izmantotā literatūra
1. Big data for Dummies (2013). J. Hurwitz, A.Nungent, Dr. F. Halper, M. Kaufman.
Hoboken NJ: John Wiley & Sons, Inc. 314 lpp.
2. Vaccari C. (2014). Big Data in Official Statistics , p. 19 – 22
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”
15
METEOR.JS PLATFORMAS IZMANTOŠANA TĪMEKĻA LIETOJUMU IZVEIDĒ
WEB APPLICATION DEVELPOMENT USING METEOR.JS PLATFORM
Dmitrijs Balcers
Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa students
Jekaterina Smirnova
Zinātniskā vadītāja, vieslektore, Mg.sc.ing.
Abstract: Web application development usually is long and quite complicated process.
Technologies, which are being used in web application development, are progressing all the
time and often it is quite difficult to catch them up. Therefore the goal of this work is to
investigate the new platform, which is developed, to ease the struggle of web application
development as much as it is possible.
Ievads
Tīmekļa lietojumu izstrāde ir ilgs un tehnoloģiski sarežģīts process. Izmantotās tehnoloģijas
tīmekļa lietojumu izstrādē nemitīgi attīstās un bieži vien tām ir grūti izsekot. Šī darba mērķis
ir izpētīt Meteor.JS platformas iespējas- platformas autori sola iespēju izstrādāt tīmekļa
lietojumus ļoti vienkāršā un ātrā veidā.
Problēmas apraksts
Darba gaitā par pamatu tika izmantota Meteor.JS platforma un rīki, ar kuriem šī platforma ir
paredzēta darboties. Piemēram – MongoDB, DDP, Blaze, Tracker, utt. Darba gaitā ir izpētīta
Meteor.JS platformas uzbūve un alternatīvas šim risinājumam, tika izzināti nepieciešamie rīki
un izstrādāts lietojuma prototips.
Rezultāti
Apzināta un izpētīta Meteor.JS platforma, kā arī rīki, kuri nepieciešami pilnvērtīgai
platformas darbībai. Tika izstrādāts lietojums un ,pamatojoties uz izvirzītajām prasībām, tika
veikta tā atbilstības pārbaude.
Secinājumi
Tīmekļa lietojumu izstrāde ir sarežģīts process. Tomēr Meteor.JS izstrādātājiem ir izdevies
izstrādāt jaunu pieeju un iespēju kā izstrādāt lietojumus. Pateicoties DDP protokolam ir
iespējams reaktīvi apmainīties ar datiem starp klientu un serveri un pateicoties ‘Blaze’ un
‘Tracker’ sadarbībai ir iespējams reaktīvi attēlot nepieciešamos skatus. Meteor.JS ir
alternatīvs un perspektīvs risinājums, kas ir ļoti labi tiek galā ar esošajām tīmekļa lietojumu
izstrādes problēmām.
Izmantotā literatūra
1. Discover Meteor, Building Real-Time Javascript Web Apps [tiešsaiste] [Skatīts
24.03.2015] Pieejams: https://www.discovermeteor.com
2. Home of the Meteor.JS project [tiešsaiste] [Skatīts 24.03.2015] Pieejams:
https://www.meteor.com
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”
16
MEŽA APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMAS ĢEOGRĀFISKO DATU VADĪBAS
MODELIS
GEOGRAPHIC DATA MANAGEMENT MODEL FOR FOREST MANAGEMENT
Raivis Martuzāns
Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa students
Ingus Šmits
Zinātniskais vadītājs, vieslektors, Mg.sc.ing.
Abstract: Today the geographic information systems has been developing, which offers a
convenient geographic data processing, analyzing and representation. In this way it is possible
to store data about a management areas , as well as to rectify and delete them. Currently,
forest managers are offered a number of existing forest management systems, but they do not
provide all the necessary functionality. The aim of research is to create a management model
to facilitate the job organization for forest managers.
Ievads
Mūsdienās ir attīstījušās ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, kas piedāvā ērtu ģeogrāfisko
datu apstrādi, analizēšanu un attēlošanu. Tādā veidā ir iespējams saglabāt datus par kādu
apsaimniekošanas teritoriju, kā arī šos datus labot un dzēst. Šobrīd meža apsaimniekotājiem
tiek piedāvātas vairākas jau esošas meža apsaimniekošanas sistēmas, taču tās nenodrošina
visu nepieciešamo funkcionalitāti. Darba mērķis ir izveidot vadības modeli, kas atvieglotu
meža apsaimniekotāju darba organizēšanu.
Problēmas apraksts
Meža apsaimniekošana ir ļoti plaša nozare. Lai iepazītos ar meža apsaimniekošanas darbu
plānošanu, nepieciešamo datu saglabāšanu šajā procesā, kā arī meža autoceļu izbūves
iespējām, tiek organizētas tikšanās ar šīs jomas speciālistiem un pētīti zinātniskie raksti.
Darba procesā, izmantojot mācību grāmatas, apzinātas ģeogrāfisko informācijas sistēmu
pielietojuma iespējas datu vadības modeļa izstrādē. Mežsaimniecības galvenais uzdevums ir
ilgstpējīga uzturēšana un meža vērtības palielināšana un saglabāšana. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai
tiktu rūpīgi organizēta meža apsaimniekošana. Datu vadības modeļa izveide nepieciešama
meža apsaimniekotāju darba efektivitātes palielināšanai.
Rezultāti
Balstoties uz meža apsaimniekošanas speciālistu ieteikumiem, izveidots datu vadības modelis,
kuram ir lietotājam draudzīga saskarne. Lai atvieglotu darbu ar izveidoto datu vadības modeli,
tika izstrādāta arī tā lietotāja instrukcija.
Secinājumi
Izstrādātais vadības modelis nodrošina ērtu īpašuma pievienošanu un attēlošanu kartē, kā arī
pasākumu kalendāra izveidi, kas paredzēts meža apsaimniekošanas uzdevumiem un
notikumiem. Lai izstrādātu vadības modeli kādai noteiktai jomai, nepieciešams attiecīgās
nozares speciālistu viedoklis, kuri to pārzina.
Izmantotā literatūra
1. Drēska A. (2014) Meža autoceļi. Jelgava 121 lpp.
2. Chung W., Stuckelberger J., Aruga K., Cundy T. (2008) Forest road network design using
a trade-off anaysis between skidding and road construction costs. Canadian Journal of
Forest Research, 38(3). p. 439-448
3. Naghdi R., Limaei S., Babapour R., Ariamanesh M. (2012) Designing of forest road
network based on technical and economical considerations using GIS & AHP.
Information Journal of Applied and Natural Sciences, Vol. 1, Issue 2 p.39-44
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”
17
SKAITĻOŠANAS KLASTERA IZVEIDOŠANA INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU
FAKULTĀTĒ
COMPUTING CLUSTER CREATION IN THE FACULTY OF INFORMATION
TECHNOLOGY
Mairis Možeiks Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa students
Andrejs Paura Zinātniskais vadītājs, vieslektors, Mg.sc.ing.
Abstract: Parallel computing technology is a modern direction in information technologies,
which is used worldwide for modeling task management. This technology allows to perform a
variety of calculations with tremendous speed by dividing the task on all computers that are
located in a cluster. If such technologies would be offered to LLU scientists and students,
creating new or upgrading existing subjects, it could create a new scientific interest in difficult
modeling tasks.
Ievads
Paralēlo skaitļotāju tehnoloģija ir moderns informācijas tehnoloģiju virziens, ko izmanto visā
pasaulē modelēšanas uzdevumos. Šī tehnoloģija ļauj veikt dažādus aprēķinus ar milzīgu
ātrumu sadalot uzdevumu pa visiem datoriem, kas atrodas klasterī. Ja šādu tehnoloģiju
piedāvātu LLU zinātniekiem un studentiem, veidojot jaunus vai modernizējot pašreizējos
studiju priekšmetus, tas varētu radīt jaunu zinātnisko interesi sarežģītiem modelēšanas
uzdevumiem.
Problēmas apraksts
Galvenais darba mērķis ir izveidot augstas veiktspējas skaitļošanas klasteri informācijas
tehnoloģiju fakultātē, kas sniegtu jaunas iespējas LLU zinātniskajā darbībā. Veiksmīgai darba
izpildei nepieciešams apkopot informāciju par augstas veiktspējas skaitļošanas klasteru
veidiem un darbības principiem kā arī veikt fakultātē pieejamā tehniskā aprīkojuma
izvērtēšanu klastera vajadzībām. Lai pārliecinātos par izveidotā klastera ātrdarbību,
nepieciešams veikt veiktspējas testēšanu, pielietojot dažādus matemātiskos uzdevumus.
Ņemot vērā, ka skaitļošanas tehnoloģija ir ļoti dārga, tad darba ietvaros izveidotais klasteris
varētu būt kompromiss starp izmaksām un skaitļošanas kapacitāti.
Rezultāti
Tika izpētīta un apkopota informācijas par klasteru veidiem un darbības principiem. Izvērtēts
pieejamais tehniskais aprīkojums un programmatūra. Izveidots un testēts augstas veiktspējas
skaitļošanas klasteris virtuālajā vidē un informācijas tehnoloģiju fakultātes datoru kabinetā.
Secinājumi
Izveidotais skaitļošanas klasteris nodrošina ievērojami lielāku skaitļošanas jaudu un
ietilpīgāku diska vietu salīdzinājumā ar standarta darbstacijām. Ja kāds no klastera
skaitļošanas mezgliem sistēmas kļūdas dēļ tiek atslēgts, tad skaitļošanas darbs netiek
pārtraukts.
Izmantotā literatūra
1. C.S.R. Prabhu (2008) Grid and Cluster Computing, p. 109-112
2. David A. Patterson, John L. Hennessy (2011) Computer Organization and Design, p. 641-
642
3. Michel Daydé, Jack Dongarra (2005) High Performance Computing for Computational
Science, p. 120-121
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”
18
VESELĪBAS MINISTRIJAS MĀJASLAPAS LIETOTĀJA PIEREDZES
UZLABOŠANA
IMPROVING MINISTRY’S OF HEALTH WEBSITE’S USER EXPERIENCE
Berta Bernāne
Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa studente
Ingus Šmits
Zinātniskais vadītājs, vieslektors, Mg.sc.ing.
Abstract: The Government 2.0 movement has spawned a branch of User Experience design
called Citizen Experience. It focuses on improving the usability and experience of public
sector websites. With the advancement of e-government both in the world and in Latvia the
need for quality user experience in government webites has grown. This work further analyses
the website of the Ministry of Health of the Republic of Latvia and the global trends of user
experience design in public sector websites. The main goal is to evaluate and improve the
usability and user experience of the website of the Ministry of Health.
Ievads
Government 2.0 kustības ietekmē ir radies Lietotāja pieredzes atzarojums - Iedzīvotāju
pieredze, kas fokusējas uz lietojamības un lietotāja pieredzes uzlabošanu publiskā sektora
tīmekļa vietnēs. Straujā e-pārvaldības sistēmu attīstība, kā pasaulē, tā arī Latvijā, ir radījusi
nepieciešamību pēc kvalitatīvas lietotāja pieredzes valdības iestāžu mājaslapās. Šajā darbā
tiek analizēta Latvijas Republikas Veselības ministrijas mājaslapa un globālās tendences
publiskā sektora tīmekļa vietnēs. Darba galvenais uzdevums ir uzlabot lietojamību un lietotāja
pieredzi Veselības ministrijas mājaslapā.
Problēmas apraksts
Valdības arvien labāk apzinās, cik svarīgi ir padarīt tiešsaistes pakalpojumus lietotājiem
draudzīgus, tomēr galvenā uzmanība joprojām tiek vērsta uz to pieejamību, nevis ātrumu,
lietošanas ērtumu vai pārredzamību. Progresa trūkums šajās jomās var apdraudēt iedzīvotāju
uzticēšanos tiešsaistes publiskajiem pakalpojumiem un kavēt to izmantošanu. Veselības
nozari apvienojošās Latvijas Republikas Veselības ministrijas mājas lapa nenodrošina
lietotājiem ātru un ērtu informācijas ieguvi.
Rezultāti
Tika veikta Heiristiskā, PACT, lietotāju uzdevumu analīze un piekļūstamības testēšana, lai
noteiktu pārprojektēšanas nepieciešamības apjomu un galvenās mājaslapas problēmas. Izpētīti
veiksmīgākie publiskā sektora tīmekļu vietņu piemēri Latvijā un Eiropā, kā arī jaunais
grafiskais standarts. Izveidots pārprojektētās mājaslapas prototips un ieteikumi tās satura
papildināšanai un uzturēšanai, kas ievērojami uzlabo lietotāju pieredzi un uzticību.
Secinājumi
Veselības ministrijas mājaslapa neatbilst Valsts pārvaldes iestāžu vienotās vizuālās identitātes
grafiskajam standartam. Mājaslapa neatbilst WCAG 2.0 piekļūstamības AA līmenim un tās
satura apjoms un kvalitāte atšķiras dažādās valodās, tādējādi diskriminējot noteiktas
iedzīvotāju grupas. Tīmekļa vietne nav veidota ar lietotāju centrēta dizaina pieeju, kas
sadrumstalo tās semantisko vienotību.
Izmantotā literatūra
EU eGovernment Report 2014 shows that usability of online public services is improving, but
not fast [tiešsaite] [skatīts 21.03.2015]. Pieejams: https://ec.europa.eu/digital-
agenda/en/news/eu-egovernment-report-2014-shows-usability-online-public-services-
improving-not-fast
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”
19
VIEDKARŠU LIETOJUMU IZSTRĀDES IESPĒJU ANALĪZE
ANALYSIS OF POSSIBILITIES FOR SMARTCARD APPLICATION
DEVELOPMENT
Kristaps Upenieks
Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa students
Gatis Vītols
Zinātniskais vadītājs, docents, pētnieks, Dr.sc.ing.
Abstract: Nowadays smartcards are used as support tool for various business processes.
Smartcards allow increasing information flow security and certain mobility. Therefore
smartcard application development is becoming a task that engineers need to solve. The aim is
to create a loyalty system which uses multi-application smartcard.
Ievads
Mūsdienās daudzi uzņēmumi un iestādes izmanto viedkaršu sniegtās priekšrocības, lai
uzlabotu biznesa procesu realizēšanu. Viedkaršu lietošana sniedz ne tikai uzlabotus
lietojamības rādītājus, bet arī, veidojot drošu viedkarti, paaugstina drošības līmeni datiem vai
noteiktām situācijām, kur kā drošības līdzeklis tiek izmantotas viedkartes. Darba mērķis ir
uzlabot viedkaršu lietošanu e-komercijas nolūkiem. Pēc izpētes veikšanas izveidot komercijas
lojalitāšu sistēmu, kurā tiek izmantotas daudz lietojuma viedkartes.
Problēmas apraksts
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, sākotnēji tiek veikta viedkaršu veidu un to iespēju analīze. Pēc
tā veikšanas tika secināts, ka ne visas mūsdienās pieejamās viedkartes ir vienlīdz drošas, lai
varētu veikt bezskaidras naudas darījumus ar tām. Protams, arī lielais fizisko viedkaršu skaits,
kas ikdienā cilvēkiem ir jānēsā līdzi var ietekmēt viedkaršu lietojamību. Šo problēmu var
atrisināt daudz lietojumu viedkarte, kura var apkalpot vairākus lietojumus vienā fiziskā kartē,
tādā veidā aizstājot vairākas viedkartes un uzlabojot lietojamību.
Rezultāti
Tika izanalizēti viedkaršu veidi un to iespējas, kā arī to drošība. Tika apskatītas brīvi
pieejamās daudz lietojumu viedkaršu operētājsistēmas, un tajās biežāk lietotie šifrēšanas
algoritmi. Darba rezultātā tika izstrādāts lojalitāšu programmu realizēšanas informācijas
sistēmas prototips, kas ietver viedkaršu lietojumu lietošanu.
Secinājumi
Daudz lietojumu viedkaršu izmantojamība var būtiski atvieglot lietojumu pieeju un lietotāju
ikdienu. Izmantojot daudz lietojumu viedkartes, ir svarīgi uzturēt atbilstošu datu drošības
līmeni, tādēļ katrs lietojums tiek atdalīts slāņos un tiek izmantoti šifrēšanas algoritmi, kas veic
informācijas šifrēšanu, padarot to drošāku.
Izmantotā literatūra
1. Islam, K. (2012). Effective use of smart cards, 35p.
2. Hendry, M. (2007). Multi-application Smart cards: Technology and Applications,
Cambridge University Press, 228p.
3. Wolfgang, Rankl, Wolfgang, E. (2010). RFID Handbook Fourth Edition, A John Wiley
and Sons, Ltd., Publication, 1043p.
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”
20
VIENOTA MĒRĪJUMU DATU APSTRĀDES RĪKA IZVEIDE ĢEODĒZISKIEM
DARBIEM
MEASUREMENT DATA TOOL FOR GEODETIC WORKS
Mārtiņš Brants
Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa students
Ingus Šmits
Zinātniskais vadītājs, vieslektors, Mg.sc.ing.
Abstract: There are a lot of surveying companies in Latvia that use different measuring
stations created by different manufacturers. Each of the them develops distinct software.
Usually full versions of these software applications cost a lot of money, there is no free
version of the software, the data printout is not adequate for Latvian surveying companies
because of the inappropriate data format. The aim of this work is to create a united data tool
with an interface in Latvian language and for most popular measuring stations.
Ievads
Ģeodēzisko darbu veikšanai jau vairākus gadsimtus izmanto dažādu veidu mērinstrumentus.
Pakāpeniski to precizitāte un izmantošanas iespējas ir pieaugušas, attīstoties zinātnei un to
pieprasījumam. Mūsdienās teodolīti tiek aizstāti ar moderniem instrumentiem, kuri pilda
leņķu un attālumu mērīšanas apvienotu kombināciju. Šos instrumentus sauc par
elektroniskajiem tahimetriem (tahimetrija-ātra mērīšana). Latvijā ir daudzas mērniecības
firmas, kas izmanto dažādu ražotāju mērinstrumentus zemes uzmērīšanas darbu veikšanai.
Populārākie no tiem ir Sokkia, Leica, Trimble un TopCon.
Problēmas apraksts
Katrs mērinstrumentu ražotājs izstrādā atšķirīgu programmatūru pēc savām prasībām. Šo
programmu pilnās versijas ir salīdzinoši dārgas, bez brīvpiekļuves iespējām, turklāt mērījumu
datu izdrukas nav lietojamas Latvijas mērniekiem, jo ir ļoti nepārskatāmā formātā un katram
ražotājam tās ir citādākas. Tāpēc nepieciešams izveidot vienotu un atvieglotu datu apstrādes
rīku, kas atbilstu visiem mērinstrumentiem.
Rezultāti
Darba gaitā tika iegūtas mērījumu datu izdrukas no dažādiem mērinstrumentiem, pēc kuru
analīzes tika izstrādāts datu rīks, izmantojot C# tehnoloģiju vidi. Rīka lietotāja saskarne
izstrādāta latviešu valodā, ar iespējām pārsūtīt datus atpakaļ uz mērinstrumentu un pārveidot
tos Portable Document formātā izdrukāšanai.
Secinājumi
Izstrādātais datu rīks ļauj pārveidot un izdrukāt mērījumu datus ne vien mērniekiem
saprotamā formātā, bet arī pašvaldību iestāžu darbiniekiem un zemes īpašuma saimniekiem.
Pateicoties latviešu valodas saskarnei, ērti un ātri iespējams apstrādāt iegūtos datus.
Izmantotā literatūra
1. Helfriča B., Bīmane I., Kronbergs M., Zuments U. (2007), Ģeodēzija, VA LĢIA, 8.-
134. lpp.
2. Latvijas mērnieku portāls [tiešsaite], [skatīts: 20.03.2015.] Pieejams:
http://mernieks.lv/article/106
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Programmēšana”
21
ACU KUSTĪBU IZSEKOŠANAS METODES LIETOŠANA TĪMEKĻA VIETŅU
LIETOJAMĪBAS NOVĒRTĒŠANĀ
APPLICATION OF EYE TRACKING MATHOD FOR EVALUATION OF WEBSITE
USABILITY
Jānis Rove
Programmēšanas studiju programma , 4. kursa students
Gatis Vītols
Zinātniskais vadītājs, docents, pētnieks, Dr.sc.ing.
Abstract: To evaluate websites usability, it is necessary to precisely track eye movements and
estimate gaze. Most of the open source solutions does not provide functionality for gaze
analyzing and heat map generation for websites. It is required to test and find best working
open source solution and improve functionality to support heat map generation, because to
develop eye tracking system from scratch is too complex and time consuming.
Ievads
Lai veiktu tīmekļa vietnes dizaina optimizāciju un noteiktu tās lietojamību, ir nepieciešams
iegūt statistikas datus par lietotāja skatienu, analizēt to un iegūt punktus, uz kuriem tiek vērsta
vislielākā uzmanība.
Problēmas apraksts
Ir izstrādātas dažādi tehnoloģiskie risinājumi acu kustību izsekošanai, bet lielākā daļa no tiem
nav brīvpieejas un ir nepieciešamas dārgas aparatūras, lai tos varētu izmantot. Daži no
pieejamiem risinājumiem ir ar atvērto kodu un ir brīvi pieejami ikvienam, bet aparatūra ir
jāizveido pašam. Ir jāpārveido tīmekļa kameras, lai tās darbotos infrasarkanajā gaismas
spektrā, jo iegūtos acs attēlus ir vieglāk apstrādāt. Esošie brīvpieejas risinājumi piedāvā tikai
acu kustību izsekošanu un iekārtas kalibrēšanu. Tālāka datu analizēšana un tīmekļa lapu
novērtēšanas iespējas ir pieejamas kā maksas pakalpojums no dažādām kompānijām.
Rezultāti
Pārveidojot dažādas kameras un eksperimentējot ar dažādiem gaismas filtriem, vislabākie
rezultāti tika iegūti ar Logitech kameru, izmantojot disketi kā redzamās gaismas filtru, kas laiž
cauri tikai infrasarkano gaismas spektru. Pārveidojot citas kameras, iegūto attēlu kvalitāte ir
daudz zemāka un nav lietojami tālākai apstrādei, jo kameru lēcas un gaismas sensori ir pārāk
zemas kvalitātes. Testējot dažādus acu kustību noteikšanas brīvpieejas risinājumus,
visprecīzākie mērījumi tika iegūti ar sistēmām, kur kamera ir jānovieto tuvu cilvēka acij. Ja
kamera ir novietota blakus ekrānam un atrodas tālu no cilvēka acs, tad neviena no
pārbaudītajām sistēmām nav spējīga noteikt skatiena virzienu ar tādu precizitāti, kas būtu
pietiekama, lai noteiktu pat aptuvenu skatiena punktu.
Secinājumi
1. Lai noteiktu precīzu acs pozīciju attēlā, kamera ir jāpārveido, lai tā strādātu infrasarkanajā spektrā.
2. Visas mājas lietotājiem domātās kameras, kuras tika pārveidotas, ir pārāk nekvalitatīvas, lai pēc pārveidošanas – tās būtu spējīgas uzņemt attēlus bez traucējumiem.
3. Jo lielākas izšķirtspējas attēls, jo pricīzāk var noteikt acs atrašanās vietu attēlā un skatiena virzienu.
Izmantotā literatūra
1. Yat-Sing Yeung. (2012) Mouse cursor control with head and eye movements: A low-cost
approach. Vienna.
2. Guillaume Boulay. (2008) Eye Pose Tracking & Gaze Estimation. France: Institut
National des Sciences Appliquées de Lyon.
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Programmēšana”
22
AUTOBUSU PARKA DARBINIEKU SLODZES PLĀNOŠANAS SISTĒMAS
IZSTRĀDE
BUS PARK STAFF TIME PLANNING SYSTEM DEVELOPMENT
Ennija Perševica
Programmēšanas studiju programma, 4. kursa studente
Ingus Šmits
Zinātniskais vadītājs, vieslektors, Mg.sc.ing.
Abstract: Work scheduling is a complex process. The establishment of quality takes a long
time. The aim is to improve bus park scheduling process. To achieve this goal it is necessary
to look into Jēkabpils bus park processes, existing solutions that describe the requirements for
staff time planning system, to describe the system design and implement the first option.
Ievads
Darba grafika sastādīšana ir sarežģīts process, tā kvalitatīva izveide aizņem ilgu laiku. Darba
mērķis ir uzlabot autobusu parka grafika sastādīšanas procesu. Mērķa sasniegšanai
nepieciešams izpētīt Jēkabpils autobusu parka procesus un pastāvošos risinājumus. Aprakstīt
prasības darbinieku slodzes plānošanas sistēmai un sistēmas projektējumam. Realizēt tās
pirmo variantu.
Problēmas apraksts
Grafika sastādīšanas laikā ir jāievēro daudzi ierobežojumi, kas ietekmē gala rezultātu,
piemēram: darbinieku nostrādātas stundas, brīvdienas, Latvijas valsts likumi. Lai šo procesu
varētu izpildīt, viens cilvēks ir nepieciešams plānošanas atbalsta rīks, kas ļauj izveidot grafiku
un kontrolē ierobežojumu izpildi.
Rezultāti
Tika izpētīta esošā plānošanas kārtība Jēkabpils autobusu parkā un pastāvošie risinājumi citos
autobusu parkos. Darba praktiskajā daļā aprakstītas prasības autobusu parka darbinieku
slodzes plānošanas sistēmai, izstrādāts sistēmas projektējums un realizēts sistēmas pirmais
variants.
Secinājumi
Jēkabpils autobusu parka grafika izveides process ir laikietilpīgs un grūts kontrolējums. Nav
pieejama informācija par sistēmu, kas atbilst Jēkabpils autobusu parka grafika sastādīšanas
vajadzībām.
Izmantotā literatūra
1. Sprancmanis N. (2001) Transporta pakalpojumu ekonomika un organizācija. Rīga: Rīgas Tehniskā universitāte.280 lpp.
2. Apsalons R.(2012) Loģistikas centru pārvaldība. Rīga: Burtene. 170 lpp. 3. Deitel P., Deitel H., (2010) C# 2010 for programmers fourth edition., Deitel Developer
series., 1200 lpp.
4. Stellman A., Greene J., (2010) Head First C#, 2E: A Learner's Guide to Real-World
Programming with Visual C# and .NET (Head First Guides)., O'Reilly Media., 848 lpp.
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Programmēšana”
23
IPAD MOBILĀS LIETOTNES IZSTRĀDE DARBA VIDES MIKROKLIMATA
PARAMETRU NOVĒROSANAI UN ANALĪZEI
IPAD APLICATION DEVELOPMENT FOR WORKPLACE ENVIRONMENT
MICROCLIMATE PARAMETER MONITORING AND ANALYSIS
Agnese Bimšteina
Programmēšanas studiju programma, 4. kursa studente
Jurijs Meitalovs
Zinātniskais vadītājs, pētnieks, Mg.sc.ing.
Abstract: Workplace safety includes provision of appropriate workplace environmental
microclimate. To provide this aspect of workplace safety companies should follow
environmental microclimate changes inside the office building. For this purpose it’s possible
to use mobile devices, which nowadays are becoming more popular. Cooperating with
representatives from Accenture Latvia was formulated plan to create iPad mobile application
for Riga office microclimate monitoring and analysis.
Ievads
Viens no darba drošības uzdevumiem ir piemērota darba vides mikroklimata nodrošināšāna.
Lai varētu nodrošīnāt piemērotus apstakļus, uzņēmumiem jācenšas sekot mikroklimata
izmaiņām uzņēmuma telpās. Šādam nolūkam ir iespējams izmantot mūsdienās arvien
straujāku popularitāti gūstošās mobilās ierīces. Sadarbojoties ar Accenture Latvia tika izlemts
izveidot iPad mobilo lietotni Rīgas ofisa mikroklimata novērošanai un analīzei.
Problēmas apraksts
Uzņēmumā Accenture Latvia izstrādāta sensoru sistēma, kas veic mikroklimata mērījumus
uzņēmuma telpās un saglaba tos serverī. Šobrīd izstrādātās iegūto datu novērošanas iespējas
nav parocīgas ikdienas lietošanai. Netiek nodrošināta arī iegūto datu pilnvērtīga analīze.
Rezultāti
Sadarbībā ar Accenture Latvia pārstāvjiem tika izstrādāta iPad mobilā lietotne. Tā ļauj
lietotājam vigli uztveramā veidā izvērtēt darba vietas mikroklimata stāvokli ņemot vēra
mikroklimata un darba vides parametrus: temperatūra, gaisa mitrums, CO2 daudzumu un
trokšņa līmeni. Tiek piedavāts analizēt vecākus mikroklimta mērījumus.
Secinājumi
Mikroklimata novērošanas sistēmu ieviešana ofisa telpās ļauj novērtēt darba vides
mikroklimata ietekmi uz cilvēka veselību.
Izmantojot izstrādāto lietotni ir iespējams iegūt reāllaika informāciju par mikroklimata
parametriem ofisa telpās un izmantot šo informāciju darba procesa plānošanā.
Izstrādāta lietotne var tikt pielietota citos līdzīgos projektos, kur ir nepieciešams novērot
mikroklimata izmaiņas, tā var tikt paplašināta ar papildus analīzes algoritmiem un papildus
funkcionalitāti.
Izmantotā literatūra
1. Adamson C., Dudney B. (2012) iOS SDK Development. ASV: The Pragmatic
Bookshelf 274 p
2. Darba aizsardzības prasības darba vietās [tiešsaite] [skatīts 07.03.2015]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=191430
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Programmēšana”
24
RUBY ON RAILS PLATFORMAS IZMANTOŠANA MOBILO LIETOJUMU
SATURU VADĪBAS SISTĒMAS IZSTRĀDEI
DEVELOPMENT OF CONTENT MANAGEMENT SYSTEM FOR MOBILE
APPLICATIONS USING RUBY ON RAILS
Armands Balodis
Programmēšanas studiju programma, 4. kursa students
Ingus Šmits
Zinātniskais vadītājs, vieslektors, Mg.sc.ing.
Abstract: Nowadays world wide web keeps evolving and on the terms of the development
web applications has become more complex, there is need for platform, that facilitates and
improves development process by providing a simple, but at the same time a complete
infrastructure for developing web applications.
The aim of this research is to explore Ruby on Rails platform suitability for web application
development.
Ievads
Mūsdienās globālais tīmeklis turpina attīstīties un uz tā bāzētās lietotnes izstrādes ziņā kļūst
sarežģītākas, tāpēc ir nepieciešama platforma, kas atvieglo un uzlabo izstrādes procesu,
piedāvājot vienkāršu, bet tajā pat laikā pilnīgu, infrastruktūru lietotnes izstrādei.
Šī darba mērķis ir izpētīt Ruby on Rails platformas piemērotību tīmekļa lietotņu izstrādei.
Problēmas apraksts
Lai gūtu priekšstatu par tīmekļu lietotņu izstrādi, izmantojot Ruby on Rails platformu,
nepieciešams izpētīt izstrādes konceptus uz kādiem balstās platfroma un arī izstrādāt tīkla
lietotni. Priekšrocību izvērtēšanai nepieciešams salīdzināt Ruby on Rails ar citām tīmekļa
lietotņu izstrādes platformām. Lai novērtētu platformas piemērotību tīmekļa izstrādei, jāizpēta
Ruby on Rails ekosistēma – paplašinājumi, resursi un palīgrīki.
Rezultāti
Darba rezultātā ir izpētīti tīmekļa lietotņu izstrādes principi, izmantojot Ruby on Rails
platformu. Salīdzināta vairāku tīmekļa lietotņu izstrādes platformu piemērotība lietotņu
izstrādei un novērtētas Ruby on Rails priekšrocības. Izpētīta Ruby on Rails platformas
ekosistēma un tās piedāvātas iespējas.
Secinājumi
1. Ruby on Rails platforma balstās uz vairākiem izstrādes principiem, kurus ievērojot, izstrādātājs sarežģītu tīmekļa lietotni var izstrādāt īsā laikā.
2. Platformas ekosistēma sastāv no daudziem noderīgiem rīkiem, kas atvieglo izstrādi.
3. Ruby on Rails izstrādes vide ir viegli pielāgojama izstrādes vajadzībām.
Izmantotā literatūra
1. Adam Gamble, Cloves Carneiro Jr., Rida Al Barazi (2013). Beginning Rails 4, 3rd Edition
Apress, pp. 1-11.
2. Obie Fernandez, Kevin Faustino, Vitaly Kushner (2014). The Rails 4 Way. Addison-
Wesley Professional Ruby Series, pp 57-84.
3. Ruby On Rails Guides. [tiešsaiste] [skatīts 23.01.2015]. Pieejams:
http://guides.rubyonrails.org
4. Ryan Bigg, Yehuda Katz, Steve Klabnik (2014). Rails 4 In Action, Meap Edition.
Manning Publications co., pp 52-110.
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Programmēšana”
25
TIEŠSAISTES DAUDZSPĒLĒTĀJU TAKTISKĀS KĀRŠU SPĒLES IZSTRĀDE
MULTIPLAYER ONLINE TACTICAL CARD GAME DEVELOPMENT
Mārtiņš Kažimirs
Programmēšanas studiju programma, 4. kursa students
Jekaterina Smirnova
Zinātniskā vadītāja, vieslektore, Mg.sc.ing.
Abstract: The browser game is an ever-changing industry that has gotten and still gets a lot of
popularity through the many different types of games. Most of the games developed were
based on the same technologies as during the games creation it was the best option. But with
new technologies coming out all the time, there are a lot of new possibilities. In this work an
online browser game was created using these new technologies, which is functional and has a
user friendly interface. Also the limits of these new technologies were tested.
Ievads
Pārlūkprogrammu spēļu industrija pastāvīgi mainās un tā ir guvusi un aiz vien gūst
popularitāti attīstot spēļu daudzveidību. Vairums šo spēļu tika izstrādātas izmantojot vienas
un tās pašas tehnoloģijas, tā kā spēļu izstrādes laikā tās bija labākais risinājums. Pastāvīgi top
jaunas tehnoloģijas kas piedāvā jaunas iespējas. Darbā, izmantojot jaunās tehnoloģijas, tika
izstrādāta pārlūkprogrammas tiešsaistes spēle, kura ir vienlaikus funkcionāla un piedāvā
lietotājam draudzīgo grafisko saskarni. Darbā arī tika noskaidroti izvēlēto tehnoloģiju
ierobežojumi.
Problēmas apraksts
Darba izstrādes procesā ir apkopota informācija par izmantojamo tehnoloģiju: HTML, CSS,
PHP, MySQL un Apache, pamatiem, to funkcionālo attīstību un pašreizējo laidienu iespējām
un ierobežojumiem. Programmatūras izstrādei tika izmantota tieši šo tehnoloģiju jaunākie
laidieni.
Rezultāti
Izpētītas HTML5, CSS3, PHP5.6, MySQL5.7 un Apache2.4 iespējas un ierobežojumi.
Izstrādāta un palaista tiešsaistes daudzspēlētāju taktiskā kāršu spēle.
Secinājumi
Līdz ar apskatāmo tehnoloģiju attīstību ir kļuvis iespējams tās izmantot daudziem un
dažādiem projektiem pie kuriem ir arī pieskaitāma spēles izstrāde. Bet, lai arī funkcionalitāte,
vizuālā kvalitāte un performance būtu pieņemamā līmenī, to ierobežojumi ir vēl joprojam
sastopami sarežģītāku funkcionalitāšu veidošanā. Jauno un esošo tehnoloģiju attīstība padara
pārlūkprogrammu spēļu jomu daudzveidīgāku un sniedz spēļu izstrādātājiem iespējas izstrādāt
projektus sev pazīstamās vai ērtākajās tehnoloģijās.
Izmantotā literatūra
1. Apache HTTP Server Documentation, [tiešsaiste] [skat. 12.01.2015.]. Pieejams:
http://httpd.apache.org/docs/
2. PHP Manual, [tiešsaiste] [skat. 12.01.2015.]. Pieejams: http://php.net/manual/en/
3. W3C Web Standarts, [tiešsaiste] [skat. 12.01.2015.]. Pieejams:
http://www.w3.org/standards/
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Programmēšana”
26
TĪMEKĻA SISTĒMAS IZSTRĀDE BIŠU SAIMJU ATTĀLINĀTAI UZRAUDZĪBAI
DEVELOPMENT OF WEB SYSTEM FOR REMOTE BEE COLONY MONITORING
Gatis Rīders
Programmēšanas studiju programma, 4. kursa students
Armands Kviesis
Zinātniskais vadītājs, viesasistents, Mg.sc.ing.
Abstract: Nowadays technologies are expanding, increasingly processes are becoming
automated. Such processes often save time and facilitate work. It is also possible to automate
honey bee colony temperature monitoring. Data visualization is as important as data
acquisition. The aim of this work is to improve real-time bee monitoring in ITAPIC
(Application of Information Technologies in Precision Apiculture) project. A Web system is
one of the solutions to provide data visualization and inform user about the bee colony
temperatures. The Web system's purpose is to assist user with colony temperature monitoring
thus improving the whole monitoring process.
Ievads
Mūsdienās, kad tehnoloģijas strauji attīstās, aizvien vairāk procesi tiek automatizēti. Šādi
procesi ļauj ietaupīt laiku, atvieglot darbu un veicina produktivitāti. Automatizēt procesus ir
iespējams arī bišu saimju uzraudzībā. Svarīga ir ne tikai datu iegūšana, bet arī attēlošana.
Darba mērķis ir uzlabot bišu saimju reāllaika uzraudzību ITAPIC (Informācijas Tehnoloģiju
pielietojums precīzajā biškopībā) projektā. Tīmekļa sistēma ir viens no variantiem, kā
nodrošināt datu vizualizāciju jeb lietotājam attēlotu informāciju par temperatūrām bišu saimēs
un piedāvātu iespēju analizēt datus. Tīmekļa sistēma nodrošinātu iespēju pārraudzīt
temperatūru bišu saimēs un konstatēt nepieciešamību pēc papildus pasākumiem temperatūras
normalizēšanai.
Problēmas apraksts
Starptautiskā projekta (7. ietvarprogrammas ERA-net ICT-Agri projekts) ITAPIC ietvaros ir
izstrādātas dažādas bišu uzraudzības sistēmas. Līdz šim projektā tika veikta bišu saimju
temperatūras datu iegūšana un glabāšana datubāzē, kur lietotājs pēc tam šos datus var analizēt.
Bet manuāla datu izgūšana no datubāzes un analizēšana var būt laikietilpīga. Analīzes process
var būt samērā komplicēts, turklāt lietotājam nepieciešama iepriekšēja pieredze darbā ar
datubāzēm. Līdz ar to radās nepieciešamība pēc tīmekļa sistēmas izveides, kas nodrošinātu
datu vizualizāciju lietotājam ērtā un saprotamā veidā.
Rezultāti
Tika analizētas populārākās un jaunākās tehnoloģijas tīmekļa sistēmas izstrādē. Ņemot vērā
tīmekļa sistēmas prasības, tika izvēlētas tehnoloģijas, kuras nodrošinātu piemērota rezultāta
sasniegšanu. Rezultātā tika izstrādāta tīmekļa sistēma, kura nodrošina bišu saimju mērījumu
datu vizualizāciju, datus attēlojot gan grafiski, gan skaitļu veidā (pēdējo ierakstīto datu
attēlojums).
Secinājumi
Izstrādātā tīmekļa sistēma nodrošina iespēju attālināti apskatīt bišu saimju uzraudzības
procesā iegūtos datus. JavaScript bibliotēkas "jQuery" izmantošana paātrina un padara ērtāku
tīmekļa sistēmas izstrādi. Dizaina ietvars "Bootstrap" atvieglo tīmekļa sistēmas vizuālā
noformējuma izveidi.
Izmantotā literatūra
1. Bootstrap The world's most popular mobile-first and responsive front-end framework.
[tiešsaiste] [skatīts 13.01.2014]. Pieejams: http://getbootstrap.com/
2. ITAPIC - Project information [tiešsaistē] [02.03.2015]. Pieejams: http://www.itapic.eu/
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Programmēšana”
27
UZŅĒMUMA CRM SISTĒMAS ATSKAITES MODUĻA IZSTRĀDE
ENTERPRISE CRM SYSTEM REPORTING MODULE DEVELOPMENT
Valērijs Tomčiks
Programmēšanas studiju programma, 4. kursa students
Inga Viļumsone
Zinātniskā vadītāja, lektore, Mg.sc.ing.
Abstract: Company has its own CRM system that can’t handle new company demands on
work logging, that’s why it's needed to upgrade the system with a new module that could
generate work reports for clients.
Ievads
Uzņēmumā ir sava CRM sistēma, kura vairs nespēj tikt galā ar jaunām uzņēmuma
vajadzībām, tādēļ to ir jāatjauno ieintegrējot sistēmā jaunu moduli, kas ļaus ģenerēt paveiktā
darba atskaites konkrētiem klientiem.
Problēmas apraksts
Izstrādājot jauno moduli bija nepieciešams pielāgoties pie tehnoloģijām, ar kurām tika
izstrādāta sistēma 2005. gadā. Kā arī apgūt papildus iemaņas darbā ar PHP, CSS, MySQL un
JavaScript. Tā kā pielāgot visu CRM sistēmu jaunākajiem tehnoloģiju laidieniem, būtu pārāk
apjomīgs darbs, kā arī var riskēt ar dažu funkciju darba spējīguma pasliktināšanos, bija
nepieciešams pielāgoties pie izmantotiem laidieniem. Atjaunota tika JavaScript bibliotēka
Jquery, jo vecā neatbalstīja nepieciešamās funkcijas.
Rezultāti
Apgūta Web izstrādes tehnoloģija PHP un Smarty, kā arī papildinātas zināšanas par CSS,
JavaScriptu un MySQL. Tika izstrādāts atskaites modulis, kurš tika pilnība ieintegrēts
sistēmā, kā arī atjaunoti citi moduļi un papildināti ar funkcijām, kuras nepieciešamas
veiksmīgai atskaites moduļa lietošanai. Uzlabotā sistēma tika palaista tiešsaistē un pašlaik tiek
aktīvi lietota.
Secinājumi
Izstrādājot jauno sistēmas moduli, pirmā grūtība bija iepazīties ar jaunā moduļa vajadzībām,
lai varētu novērtēt kādas funkcijas būs nepieciešamas. Tā kā sistēma jau bija izveidota, tad
jauno moduli nācās pielāgot sistēmas stilam, gan vizuāli, gan kodā. Izveidojot jauno moduli
CRM sistēma tiks lietota biežāk un aktīvāk, tādējādi uzskaitot precīzāk patērēto laiku, kā
rezultātā klientam būs piešķirti precīzāki rēķini. Atskaites modulis atvieglo rēķina izveidi
laika ziņā. Pirms moduļa izstrādes rēķina izveide prasīja vairākas stundas, kamēr katrs
darbinieks savadīja informāciju un tā tika apkopota. Atskaites modulis var uzģenerēt atskaiti
dažu sekunžu laikā.
Izmantotā literatūra
1. Kas ir CRM [tiešsaiste] [skatīts 08.04.2015] pieejams: http://www.crm.lv/
2. Terrible CRM Systems For Your Company [tiešsaiste] [skatīts 08.04.2015] pieejams:
http://www.forbes.com/sites/quickerbettertech/2013/07/01/11-terrible-crm-systems-for-
your-company/
3. Compare CRM Software [tiešsaiste] [skatīts 08.04.2015] pieejams:
http://www.softwareadvice.com/crm/
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Informācijas tehnoloģijas”
28
INFORMĀCIJAS SISTĒMAS IZSTRĀDES PROJEKTU DATU REPOZITORIJA
IZVĒLE ATBILSTOŠI UZŅĒMUMA VAJADZĪBĀM
INFORMATION SYSTEM DEVELOPMENT PROJECT DATA REPOSITORY
CHOICE ACCORDING TO COMPANY NEEDS
Viktorija Ivanova
Informācijas tehnoloģiju studiju programma, 2. kursa maģistrante
Rudīte Čevere
Zinātniskā vadītāja, profesore, Dr.sc.comp.
Abstract: Each information systems development company wants to prove himself as a highly
qualified specialist in this scope. In order to success, company should not be guided only with
IS development process regulatory standards, but also it should be able to track all project
information data stream, should have possibility to summarize the project status and results,
and, as an integral part, company should be able to follow the development process quality
and strive to improve it. One of possibilities to improve development process quality is to
introduce common data repository or CASE tool/toolkit. CASE stands for Computer Aided
Software Engineering. It means, development and maintenance of software projects with the
help of various automated software tools.
Ievads
Komplicētos un stratēģiskos informācijas sistēmas izstrādes projektos nevar iztikt bez lielāku
uzdevumu sadalīšanas sīkākos, to veikšanu uzticot daudziem izpildītājiem un pēc tam
integrējot atsevišķi iegūtos rezultātus. Nav iespējams šos projektus īstenot arī bez
koordinācijas nodrošināšanas starp atsevišķiem apakšprojektiem, plānu izpildes gaitas
uzraudzības un plānu precizēšanas, datu apmaiņas un piekļuves aktuālam projekta realizācijas
statusam. Darba mērķis ir uzlabot informācijas sistēmu izstrādes projektu datu uzskaiti un
uzglabājamo datu kvalitāti informācijas sistēmas pilnā izstrādes ciklā.
Problēmas apraksts
Viens no iespējamiem izstrādes procesa kvalitātes uzlabojumiem ir kopēja repozitorija (datu
krātuves), jeb CASE rika/rīku kopuma, ieviešana izstrādes procesā.
Galvenie izvirzītie uzdevumi ir: 1. Aprakstīt uzņēmuma informācijas sistēmas izstrādes
projektu pārvaldības pieeju un pašreizējo situāciju; 2. Identificēt uzņēmuma problemātiskas
vietas; 3. Balstoties uz identificētam problēmām, izvirzīt uzņēmuma mērķus informācijas
sistēmas izstrādes projektu pārvaldības kvalitātes uzlabošanai; 4. Noteikt kritērijus datu
repozitorija izvēlei balstoties uz identificētam problēmām un izvirzītiem mērķiem; 5. Izstrādāt
vadlīnijas datu repozitorija izvēlei; 6. Izanalizēt vadlīniju pielietojumu citās situācijās.
Rezultāti
Identificētas izstrādes procesa vājās vietas, izvirzītas prasības CASE rīkam/rīku kopumam,
izstrādātas vadlīnijas, kuras aprakstīs kā notiek rīka izvēle. Noslēgumā veikta izstrādāto
vadlīniju analīze un noteikts vai vadlīnijas ir pielietojamas citās situācijās (mainoties izstrādes
metodoloģijai).
Secinājumi
Ar CASE rīku kopumu, ir iespējams uzlabot programmatūras izstrādes procesu pilnā tā dzīves
ciklā. Pielāgoto CASE rīku izmantošana nodrošinās informācijas pieejamību projekta
iesaistītiem dalībniekiem vienuviet un palielinās uzdevumu izpildes kvalitāti, kas ir
neatņemama daļa no komplicēto un stratēģisko IS izstrādes projektu realizācijas mūsdienās.
Izmantotā literatūra
1. CASE rīku pārskats [tiešsaiste] [skatīts 22.03.2015]. Pieejams:
http://www.tutorialspoint.com/software_engineering/case_tools_overview.htm
2. Vlaanderen K., Tuijl G.J., van Brinkkemper S., Jansen Slinger (2013) Incremental Method
Enactment for Computer Aided Software Engineering Tools
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Informācijas tehnoloģijas”
29
BEZVADU SENSORU TĪKLI LAUKSAIMNIECĪBĀ
WIRELESS SENSOR NETWORKS IN AGRICULTURE
Matīss Silickis
Informācijas tehnoloģiju studiju programma, 2. kursa maģistrants
Vitālijs Osadčuks
Zinātniskais vadītājs, viesdocents, Dr.sc.ing.
Abstract: There is a significant growth of information technology adaptation in agricultural
environments during the recent years, but the majority of agricultural processes are still not
automated resulting in a loss of revenue. There are various ways of organizing and monitoring
the work and technological processes in agriculture. Process automation techniques and
technologies are not widely used in different agricultural areas, mostly because of high costs,
lack of knowledge and interest.
Ievads
Lauksaimniecības informāciju tehnoloģiju attīstība un adaptācija pēdējo gadu laikā ir vērā
ņemama, taču joprojām vairums procesu lauksaimniecībā nav automatizēti, tādējādi radot
ievērojamus papildus izdevumus uzņēmējiem. Ir dažādi paņēmieni, kā organizēt un monitorēt
darbu un tehnoloģiskos procesus lauksaimniecībā. Joprojām dažādās lauksaimniecības sfērās
nav izplatīta procesu automatizācijas metožu un tehnoloģiju attīstība, visbiežāk lielo izmaksu,
zināšanu un interešu trūkuma dēļ.
Problēmas apraksts
Viena no galvenajām problēmsfērām ir dažādu lauksaimniecības datu iegūšana, pārsūtīšana
un apkopošana. Šobrīd vairumā uzņēmumu tiek algots papildus darbaspēks mērījumu
veikšanai, un analīzei. Kā zināms šādos scenārijos lielu lomu spēlē cilvēciskais faktors, kā
rezultātā bieži tiek pieļautas dažādas kļūdas un novērotas citas problēmas, piemēram pēkšņa
darbinieka saslimšana. Maģistra darba mērķis ir izpētīt un izveidot telpā dinamiski mainīgu
sensoru tīklu un datu apmaiņas protokolu lauksaimniecības mērījumu veikšanas un datu
apmaiņas atvieglošanai un efektivitātes uzlabošanai.
Rezultāti
Bezvadu sensoru tīkla prototips sastāv no vienas centrālās vadības iekārtas ar virknes
pieslēgumu caur kuru iespējams kontrolēt ierīces no personālā datora. Kā arī vairākām
sensoru iekārtām starp kurām datu apmaiņa tika realizēta ar radiofrekvenci izmantojot
Microchip MiWi PRO protokola daudzmezglu (mesh) tīkla topoloģiju sistēmas ierīkošanas
ērtuma nolūkā. Izstrādātais datu apmaiņas protokols ir programmēts izmantojot “REST”
programmatūras arhitektūras stilu.
Secinājumi
Izstrādājot darbu secināju, ka izveidotā sistēma var tikt pielietota jebkādu lauksaimniecības,
industriālu vai citu sensoru tīklu veidošanai un dažādu mērījumu veikšanai. Datu apmaiņas
protokols var tikt pielietots jebkādu bezvadu sensoru tīklu tehnoloģiju lietojuma slānī un
pateicoties XML iezīmēšanas valodai iespējams vienkārši izveidot dažādas lietotāja
aplikācijas, piemēram sensoru tīkla savietošanai ar citām sistēmām.
Izmantotā literatūra
1. Rehman A., Zafar Abbasi A., Islam N., Ahmed Shaikh Z. (2011) A review of wireless
sensors and networks applications in agriculture. Elsevier. 8 p.
2. Wang N., Zhang N., Wang M. (2005) Wireless sensors in agriculture and food industry—
Recent development and future perspective. Elsevier. 14 p.
3. Fauzi Othmana M., Shazali K. (2012) Wireless Sensor Network Applications: A Study in
Environment Monitoring System. Elsevier. 7 p.
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Informācijas tehnoloģijas”
30
DROŠĪBAS MEHĀNISMU ANALĪZE UZ IPV6 BALSTĪTO DATORTĪKLU
SECURITY MECHANISM ANALYSIS BASED ON THE IPV6 NETWORK
Austra Lazdāne
Informācijas tehnoloģiju studiju programma, 2. kursa maģistrante
Nauris Pauliņš
Zinātniskais vadītājs, vieslektors, Mg.sc.ing.
Abstract: One of the main reasons for IPv6 implementation is the exhaustion of IPv4 address
space, however, the development of this protocol seeks to eliminate a number of other
existing IPv4 protocol problem for workstation communication and security. Security is one
of the essential things to pay attention when migrating from IPv4 to IPv6. Still there is no
concrete approaches to ensure an effective transition and network connectivity between these
protocols, so the network is necessary to analyze - what are the main problems and potential
solutions for the transition from IPv4 and IPv6 in heterogeneous computer network.
Protection mechanisms requires a consistent and systematic improvements.
Ievads
Viens no būtiskākajiem iemesliem IPv6 ieviešanai ir adrešu telpas paplašināšana, tomēr
izstrādājot šo protokolu, ir mēģināts novērst arī virkni citu IPv4 protokolā pastāvošo
problēmu gan darbstaciju komunikācijā, gan drošībā. Tieši drošība ir viena no būtiskajām
lietām, kam jāpievērš uzmanība, migrējot no IPv4 uz IPv6. Vēl aizvien nepastāv konkrētas
pieejas, kā nodrošināt efektīvu tīklu pāreju un savienojamību starp šiem protokoliem, tādēļ
tīklu nepieciešams izanalizēt - kādas ir pamata problēmas un iespējamie risinājumi pārejai no
IPv4 un IPv6, heterogēna datortīkla ietvaros, kas ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu datortīkla
pilnvērtīgu aizsardzību.
Problēmas apraksts
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, sākotnēji tika izpētīts IPv6 protokols, kādi uzlabojumi un
atšķirības tam ir salīdzinājumā ar IPv4, īpašu uzmanību pievēršot drošības jautājumiem. Lai
sekmīgi varētu izstrādāt IPv6 ieviešanas plānu, kā izpētes objekts ir izvēlēts LLU datortīkls.
Darba ietvaros tiek veikta tā izpēte un analīze, kā arī risku analīze. Balstoties uz izstrādāto
ieviešanas plānu, plānots veikt drošības mehānismu integrēšanu, kuri tiek praktiski testēti.
Tiek veikta analīze, kas balstīta uz testēšanas procesā iegūtajiem rezultātiem.
Rezultāti
Migrējot no IPv4 uz IPv6, ir jāņem vērā daudz un dažādas datortīkla īpašības un jāizvēlas
atbilstošākā pārejas tehnoloģija, kā arī drošības mehānismi, kas nodrošinātu drošību LLU
datortīklam, gan pārejas posmā, gan pēc tā. Drošības mehānismu efektivitāte tiek pārbaudīta
ar datortīklu stimulatora GNS3 palīdzību.
Secinājumi
IPv6 protokols sniedz dažādus drošības uzlabojumus, bet, atrisinot IPv4 protokola drošības
problēmas, rodas ievainojamības, kas raksturīgas IPv6 protokolam.
Migrācija process starp datortīkliem ir analītisks un sarežģīts process, kas prasa daudz
cilvēkresursu, laika resursus un finansiālos līdzekļus.
Izmantotā literatūra
1. Buldu A., Durdaģi E. (2010) IPv4/IPv6 security and threat comparisons. Procedia Social and Behavioral Sciences, 2. p. 5285–5291
2. Davies J. (2012) Understanding IPv6. Third Edition. United States of America: O’Reilly
Media, Inc. 715 lpp.
3. Hagen S. (2014) IPv6 Essentials, Third Edition. United States of America: O’Reilly Media, Inc. 412 lpp.
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Informācijas tehnoloģijas”
31
METABOLISKĀ AUTISMA DATORMODELĒŠANA
COMPUTER MODELLING OF METHABOLIC AUTISM
Oskars Rubenis
Informācijas tehnoloģiju studiju programma, 2. kursa maģistrants
Egils Stalidzāns
Zinātniskais vadītājs, profesors, Dr.sc.ing.
Abstract: A reconstruction of human mitochondrial metabolic network has been used to
model insufficiency of some genes encoded proteins to observe the consequences at metabolic
network scale. Flux variability analysis of mitochondrial metabolic network reconstruction is
performed maximizing ATP production. It is found that deletion of SUCLG2 gene reduces the
maximal production of ATP by 50% with wide flux variability range for most of reactions.
Deletion of gene SLC25A12 reduces the maximal ATP production just by 1%. Detection of
insufficiency of genes SUCLG2 and SLC25A12 is suggested by observing of fluxes of
specific reactions found by flux variability analysis. Additionally, cluster analysis of
metabolite concentration in blood and urine by principal axis method has been performed.
Ievads
Katru gadu arvien vairāk tiek reģistrēti bērni ar autiskā spektra saslimšanām. Daļa no vieņiem
saņemot pienācīgu sagatavošanu spēj kļūt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem, bet daļa
paliek par invalīdiem, kuru aprūpē tiek uzkrauta sabiedrībai. Tādēļ steidzīgi nepieciešams
meklēt risinājumus efektīvākai ārstēšanai, tā samazinot pacienta ciešanas un ekonomisko
slogu.
Problēmas apraksts
Literatūrā plaši aprakstīta gēnu SUCLG2 un SLC25A12 iespējamā saistība ar metoboliskā
autisma epiģenēzi. Tā kā eksperimentālā ceļā to ir ļoti grūti noteikt, jo ir milzīgs skaits
iespējamo variantu,- nepieciešams izmantot datormodelēšanas rīkus, tā provizoriski novērtējot
metaboliskā tīkla anomālijas, kuras pēc tam varētu pierādīt eksperimentāli. Paralēli bieži vien
autisma pacientu ārstēšana tiek uzsākta novēloti, jo bērnu ārsti nepievērš pietiekamu vērību
autiskā spektra slimnieku simptomiem vai arī psihiatri baidās uzsākt ārstēšanu ar
psihotropiskajiem līdzekļiem, cerot, ka pacientam stāvoklis uzlabosies pats no sevis. Tādēļ
nepieciešami marķieri, lai varētu laikus uzsākt ārstēšanu, pēc iespējams minimizējot risku
nepamatotam psihotropo līdzekļu pielietojumam.
Rezultāti
Šajā darbā ar plūsmas maiņas analīzes metodi novērtēta SUCLG2 un SLC25A12 gēnu
delēcijas ietekme uz mitahondrija metaboliskā tīkla reakcijām. Ar galveno asu metodi veikta
aminoskābju un citu organisko skābju koncentrāciju sadalījumu datorklāsterizācija.
Secinājumi
Gēna SLC25A12 delēcija izraisa saražotā ATP apjoma krišanos no 68.4 līdz 67.7 vienībām,
kas aptuveni ir vienāds ar 1% un eksperimentāli grūti verificējams.
Turpretī gēna SUCLG2 delēcija rada ATP apjoma kritienu no 68.4 līdz 34.0 vienībām.
Novērojama izolētu klāsteru veidošanās noteiktu metabolītu koncentrācijām, salīdzinot
autiskā spektra slimniekus ar veselajiem indivīdiem.
Izmantotā literatūra
1. Thiele, I., Price, N. D., Vo, T. D., & Palsson, B. O. (2005). Candidate metabolic network
states in human mitochondria. Impact of diabetes, ischemia, and diet. The Journal of
biological chemistry, 280(12), 11683–95. doi:10.1074/jbc.M409072200
2. Wolkenhauer O., (2012) University of Rostock, Systems Biology, Dynamic pathway
modelling
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Informācijas tehnoloģijas”
32
NODARBINĀTĪBAS VALSTS AĢENTŪRAS E-PAKALPOJUMU SISTĒMAS
IZVEIDE UN IEVIEŠANA
THE DEVELOPMENT AND IMPLEMENTATION OF STATE EMPLOYMENT
AGENCY’S E-SERVICE SYSTEM
Agnese Lojāne
Informācijas tehnoloģiju studiju programma, 2. kursa maģistrante
Rudīte Čevere
Zinātniskā vadītāja, profesore, Dr.sc.comp.
Abstract: In customer service industry today it is important to draw attention to possibilities
of providing services to the customer at any time and place, and therefore the State
Employment Agency has planned to introduce the system of electronic customer services (e-
services). No less important is the possibility of ease the administrative burden on the
agency's staff, therefore the system implemented would significantly reduce the
administrative burden, so that it would improve the quality of the work, as well as the quality
of the provision of the public administration customer services. The aim of this work is to
develop and implement qualitative e-services solution in order to improve the company's
efficiency and operability.
Ievads
Mūsdienās klientu apkalpošanas nozarē svarīgi ir vērst uzmanību uz pakalpojumu sniegšanu
klientam izdevīgā laikā un vietā, tādēļ Nodarbinātības valsts aģentūrā plānots ieviest klientu
elektronisko pakalpojumu (e-pakalpojumu) sistēmu. Ne mazāk svarīgi ir atvieglot darbinieku
administratīvo slogu, līdz ar to sistēmas izveide būtiski mazinātu gan administratīvo slogu,
uzlabojot darba kvalitāti, gan arī valsts pārvaldes klientu apkalpošanu. Šī darba mērķis ir
kvalitatīva e-pakalpojumu ieviešanas risinājuma izstrāde uzņēmuma efektivitātes un
operativitātes uzlabošanai.
Problēmas apraksts
Nodarbinātības valsts aģentūras procesiem, kuriem ir nepieciešams informāciju sistēmu
atbalsts, tiek noteikts procesa modelēšanas un aprakstīšanas veids, saskaņā ar kuru jāizvirza
prasības informācijas sistēmas izstrādei. Pakalpojumu sistēmas izstrādes pamatā ir plānošana,
analīze un prasību noteikšana. Veicot avotu un literatūras analīzi par e-pakalpojumu
ieviešanas nozīmību un efektivitātes rādītājiem, un izpētot esošo klientu apkalpošanas
procesu, tika noteikti biznesa procesa uzlabojumi.
Rezultāti
Izstrādāta Nodarbinātības valsts aģentūras uz klientu vērsta pakalpojumu sistēma, balstoties
uz noteiktajām prasībām. Veikta kvalitātes novērtēšana programmatūras dzīves cikla laikā.
Pašlaik norit sistēmas ieviešanas – testēšanas beigu fāze.
Secinājumi
Pamatojoties uz izstrādātajām sistēmas prasībām, var secināt, ka plānošanas process un datu
analīze ir sarežģīts un laikietilpīgs darbs, lai gala rezultātā iegūtu kvalitatīvu produktu
efektīvai izmantošanai. Sistēma paredzēta publiskai izmantošanai Nodarbinātības valsts
aģentūras lietotājiem un klientiem.
Izmantotā literatūra
1. Asbjorn F., Krogstie J., Risan L. and Moser I. (2008) User Involvement in EGovernment
Development Projects, Electronic Government: Concepts, Methodologies, Tools, and
Applications Volume II, pp. 734-750.
2. Briedis J., Lauriņš P. (2008) E-pārvaldes attīstība Latvijā. Latvijas Universitātes raksti.
721.sēj. Vadības zinātne, 201.-216.lpp.
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015
Studiju programma „Informācijas tehnoloģijas”
33
RAŽOŠANAS IEKĀRTU NOSLODZES PLĀNOŠANAS ALGORITMA
PIELĀGOŠANA DINAMISKAM UZDEVUMAM
ALGORITHM CUSTOMIZATION FOR INDUSTRIAL EQUIPMENT LOAD
PLANNING WITH DYNAMIC TASK
Toms Tumšais
Informācijas tehnoloģiju studiju programma, 2. kursa maģistrants
Vitālijs Komašilovs
Zinātniskais vadītājs, viesdocents, Dr.sc.ing.
Abstract: Industrial equipment load planning for dynamic job list is very difficult task. There
are many different industrial equipment’s schemas and for them are many different problem
situations. For these all problem situations are developed many different algorithms, but none
of them can handle all of these problem situations. Thesis contains research about these
industrial equipment load planning problem situations, like single industrial equipment,
parallel industrial equipment’s, flow shop and job shop schemas and found some solution
algorithms for them. Also there is developed example application for three industrial
equipment’s flow shop schema with customized algorithm for dynamic job list.
Ievads
Mūsdienās lielu biznesa sfēru aizņem ražošanas nozare un laikam ejot, ir strauji attīstījušās
tehnoloģijas, kuras nav novārtā atstājušas šo nozari. Mūsdienās šī nozare ir piedzīvojusi
mehanizācijas un automatizācijas laikus, kas tādējādi ir ļāvis palielināt darba efektivitāti un
samazināt cilvēka piedalīšanos pašos ražošanas procesos. Uz cilvēka pleciem, galvenokārt,
atlicis tikai tik vien kā ražošanas iekārtu organizēšana un uzraudzīšana.
Problēmas apraksts
Problēmsituāciju ar ražošanas iekārtu sistēmu plānošanu ir daudz, tāpēc nav viena optimāla
algoritma, kas spētu ar tām visām tikt galā. Tāpēc šo sistēmu plānošanai ir izstrādāti daudz un
dažādi plānošanas algoritmi, kuri paredzēti attiecīgai problēmsituāciju risināšanai. Sākumā
nepieciešams izpētīt un noteikt, kurš algoritms ir piemērotākais problēmsituācijas risināšanai.
Pēc tam izstrādāt lietojumprogrammatūru, pielāgojot šo algoritmu attiecīgajai
problēmsituācijai.
Rezultāti
Gala rezultātā ir izpētīti vairāki ražošanas iekārtu noslodzes plānošanas algoritmi. Nodefinēts
dinamiskās noslodzes plānošanas uzdevums virtuālai rūpnīcai un tam pielāgots piemērotākais
algoritms. Izstrādāta lietojumprogrammatūra, kas risina virtuālās rūpnīcas dinamiskās
noslodzes plānošanas uzdevumu, izmantojot izvēlēto algoritmu.
Secinājumi
Ražošanas iekārtu noslodzes plānošanas problēmsituāciju ir ļoti daudz un nav viena optimāla
algoritma, kas spētu visas tās risināt. Līdz ar to ir izstrādāti dažādi algoritmi, kas paredzēti
attiecīgās problēmsituācijas risināšanai. Dinamiskās noslodzes plānošanas risināšanā ļoti
svarīga ir piemērotākā algoritma izvēle. Izvēloties piemērotāko algoritmu, būs mazāk tas
jāpielāgo konkrētajai problēmsituācijai un tas atvieglos lietojumprogrammatūras izstrādi.
Izmantotā literatūra
1. Pinedo M. L. (2009) Planning and Scheduling in Manifacturing and Services. 536 lpp.
2. Salvendy G. (2007) Handbook of Industrial Engineering, Third Edition. 2796 lpp.
3. Zalzala A. M. S., Fleming P. J. (1997) Genetic Algorithms in Engineering Systems.
263 lpp.