34
STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU FAKULTĀTE FACULTY OF INFORMATION TECHNOLOGY STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES THESIS OF STUDENTS SCIENTIFIC CONERENCE JELGAVA 2015

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

  • Upload
    haliem

  • View
    221

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

Page 1: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

0

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES

TĒZES

LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE

INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU FAKULTĀTE

FACULTY OF INFORMATION TECHNOLOGY

STUDENTU ZINĀTNISKĀS

KONFERENCES TĒZES

THESIS OF STUDENTS SCIENTIFIC

CONERENCE

JELGAVA

2015

Page 2: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

Studentu zinātniskās konferences tēzes 2015

Izdevējs: Latvijas lauksaimniecības universitāte

Informācijas tehnoloģiju fakultāte

Tehniskais noformējums Lāsma Dauvarte

Page 3: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

SATURS

ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ

DATORVADĪBAS UZDEVUMOS

Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins .............................................................................................. 6

BEAGLEBONE BLACK PERIFĒRIJAS KONFIGURĒŠANAS UN VADĪBAS

BIBLIOTĒKAS IZSTRĀDE

Lauris Radzevičs, Vitālijs Osadčuks ......................................................................................... 7

BIZNESA VADĪBAS TĪMEKĻA SISTĒMAS IZVEIDES PROJEKTA METOŽU

IETEIKUMI

Samanta Jankovska, Rudīte Čevere .......................................................................................... 8

DAUDZSPĒLĒTĀJU DATORSPĒLES IZSTRĀDE UNITY3D SPĒĻU DZINĪ

Jānis Skuja, Ingus Šmits ........................................................................................................... 9

DIGITĀLO VIRSMAS MODEĻU SAGATAVOŠANA VIRSZEMES ŪDEŅU

HIDROLOĢISKAJIEM PĒTĪJUMIEM

Elīna Baranovska, Laima Bērziņa .......................................................................................... 10

GLOBĀLO OPTIMIZĀCIJAS METOŽU KONVERĢENCES DINAMIKAS

ATKARĪBA NO RISINĀJUMA TELPAS IEROBEŽOJUMU TIPIEM

Katrīna Landmane, Egils Stalidzāns ...................................................................................... 11

ILGTSPĒJĪGAS DATORKLAŠU IZVEIDES IESPĒJAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS

Mārtiņš Rubenis, Aldis Pecka ................................................................................................. 12

INFORMĀCIJAS SISTĒMAS IZSTRĀDE KRĀSU INFORMĀCIJAS ANALĪZEI

TĪMEKĻA VIETNĒS

Ilvars Ikarts, Gatis Vītols ......................................................................................................... 13

LIELO DATU PIEEJAMĪBA UN LIETOŠANAS IESPĒJU ANALĪZE LATVIJĀ

Elīna Krievāne, Gatis Vītols .................................................................................................... 14

METEOR.JS PLATFORMAS IZMANTOŠANA TĪMEKĻA LIETOJUMU IZVEIDĒ

Dmitrijs Balcers, Jekaterina Smirnova ................................................................................... 15

MEŽA APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMAS ĢEOGRĀFISKO DATU VADĪBAS

MODELIS

Raivis Martuzāns, Ingus Šmits ............................................................................................... 16

SKAITĻOŠANAS KLASTERA IZVEIDOŠANA INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU

FAKULTĀTĒ

Mairis Možeiks, Andrejs Paura ............................................................................................... 17

VESELĪBAS MINISTRIJAS MĀJASLAPAS LIETOTĀJA PIEREDZES

UZLABOŠANA

Berta Bernāne, Ingus Šmits .................................................................................................... 18

VIEDKARŠU LIETOJUMU IZSTRĀDES IESPĒJU ANALĪZE

Kristaps Upenieks, Gatis Vītols ............................................................................................... 19

Page 4: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

VIENOTA MĒRĪJUMU DATU APSTRĀDES RĪKA IZVEIDE ĢEODĒZISKIEM

DARBIEM

Mārtiņš Brants, Ingus Šmits ................................................................................................... 20

ACU KUSTĪBU IZSEKOŠANAS METODES LIETOŠANA TĪMEKĻA VIETŅU

LIETOJAMĪBAS NOVĒRTĒŠANĀ

Jānis Rove, Gatis Vītols ........................................................................................................... 21

AUTOBUSU PARKA DARBINIEKU SLODZES PLĀNOŠANAS SISTĒMAS

IZSTRĀDE

Ennija Peršvica, Ingus Šmits .................................................................................................. 22

IPAD MOBILĀS LIETOTNES IZSTRĀDE DARBA VIDES MIKROKLIMATA

PARAMETRU NOVĒROSANAI UN ANALĪZEI

Agnese Bimšteina, Jurijs Meitalovs ........................................................................................ 23

RUBY ON RAILS PLATFORMAS IZMANTOŠANA MOBILO LIETOJUMU

SATURU VADĪBAS SISTĒMAS IZSTRĀDEI

Armands Balodis, Ingus Šmits ................................................................................................ 24

TIEŠSAISTES DAUDZSPĒLĒTĀJU TAKTISKĀS KĀRŠU SPĒLES IZSTRĀDE

Mārtiņš Kažimirs, Jekaterina Smirnova ................................................................................. 25

TĪMEKĻA SISTĒMAS IZSTRĀDE BIŠU SAIMJU ATTĀLINĀTAI UZRAUDZĪBAI

Gatis Rīders, Armands Kviesis ................................................................................................ 26

UZŅĒMUMA CRM SISTĒMAS ATSKAITES MODUĻA IZSTRĀDE

Valērijs Tomčiks, Inga Viļumsone .......................................................................................... 27

INFORMĀCIJAS SISTĒMAS IZSTRĀDES PROJEKTU DATU REPOZITORIJA

IZVĒLE ATBILSTOŠI UZŅĒMUMA VAJADZĪBĀM

Viktorija Ivanova, Rudīte Čevere ............................................................................................ 28

BEZVADU SENSORU TĪKLI LAUKSAIMNIECĪBĀ

Matīss Silickis, Vitālijs Osadčuks ........................................................................................... 29

DROŠĪBAS MEHĀNISMU ANALĪZE UZ IPV6 BALSTĪTO DATORTĪKLU

Austra Lazdāne, Nauris Pauliņš ............................................................................................. 30

METABOLISKĀ AUTISMA DATORMODELĒŠANA

Oskars Rubenis, Egils Stalidzāns ............................................................................................ 31

NODARBINĀTĪBAS VALSTS AĢENTŪRAS E-PAKALPOJUMU SISTĒMAS

IZVEIDE UN IEVIEŠANA

Agnese Lojāne, Rudīte Čevere ................................................................................................ 32

RAŽOŠANAS IEKĀRTU NOSLODZES PLĀNOŠANAS ALGORITMA

PIELĀGOŠANA DINAMISKAM UZDEVUMAM

Toms Tumšais, Vitālijs Komašilovs ........................................................................................ 33

Page 5: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

CONTENTS

IMPLEMENTATION OF ARDUINO ELECTRONIC PLATFORM OF THE STUDY

PROCESS IN THE COMPUTER CONTROL TASKS ....................................................... 6

DEVELOPMENT OF CONFIGURATION AND CONTROL LIBRARY FOR

BEAGLEBONE BLACK PERIPHERY ................................................................................ 7

METHODOLOGICAL RECOMMENDATIONS FOR ONLINE BUSINESS

MANAGEMENT SYSTEM PROJECT ................................................................................. 8

MULTIPLAYER GAME DEVELOPMENT IN UNITY3D GAME ENGINE .................. 9

DIGITAL ELEVATION MODEL DEVELOPMENT FOR SURFACE WATER

HYDROLOGICAL RESEARCHES .................................................................................... 10

INFLUENCE OF SOLUTION SPACE CONSTRAINT TYPES ON CONVERGENCE

DYNAMICS OF GLOBAL OPTIMIZATION METHODS .............................................. 11

OPTIONS IN CREATING SUSTAINABLE COMPUTER CLASSROOMS IN

EDUCATIONAL INSTITUTIONS ...................................................................................... 12

DEVELOPMENT OF INFORMATION SYSTEM FOR ANALYSIS OF COLOR

INFORMATION IN WEBSITES ......................................................................................... 13

ANALYSIS OF AVAILABILITY AND APPLICATION OF BIG DATA IN LATVIA . 14

WEB APPLICATION DEVELPOMENT USING METEOR.JS PLATFORM .............. 15

GEOGRAPHIC DATA MANAGEMENT MODEL FOR FOREST MANAGEMENT . 16

COMPUTING CLUSTER CREATION IN THE FACULTY OF INFORMATION

TECHNOLOGY ..................................................................................................................... 17

IMPROVING MINISTRY’S OF HEALTH WEBSITE’S USER EXPERIENCE .......... 18

ANALYSIS OF POSSIBILITIES FOR SMARTCARD APPLICATION

DEVELOPMENT ................................................................................................................... 19

MEASUREMENT DATA TOOL FOR GEODETIC WORKS ......................................... 20

APPLICATION OF EYE TRACKING MATHOD FOR EVALUATION OF WEBSITE

USABILITY ............................................................................................................................ 21

BUS PARK STAFF TIME PLANNING SYSTEM DEVELOPMENT ............................. 22

IPAD APLICATION DEVELOPMENT FOR WORKPLACE ENVIRONMENT

MICROCLIMATE PARAMETER MONITORING AND ANALYSIS ........................... 23

DEVELOPMENT OF CONTENT MANAGEMENT SYSTEM FOR MOBILE

APPLICATIONS USING RUBY ON RAILS ...................................................................... 24

MULTIPLAYER ONLINE TACTICAL CARD GAME DEVELOPMENT ................... 25

DEVELOPMENT OF WEB SYSTEM FOR REMOTE BEE COLONY MONITORING

.................................................................................................................................................. 26

ENTERPRISE CRM SYSTEM REPORTING MODULE DEVELOPMENT ................ 27

INFORMATION SYSTEM DEVELOPMENT PROJECT DATA REPOSITORY

CHOICE ACCORDING TO COMPANY NEEDS ............................................................. 28

WIRELESS SENSOR NETWORKS IN AGRICULTURE ............................................... 29

Page 6: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

SECURITY MECHANISM ANALYSIS BASED ON THE IPV6 NETWORK .............. 30

COMPUTER MODELLING OF METHABOLIC AUTISM ............................................ 31

THE DEVELOPMENT AND IMPLEMENTATION OF STATE EMPLOYMENT

AGENCY’S E-SERVICE SYSTEM ..................................................................................... 32

ALGORITHM CUSTOMIZATION FOR INDUSTRIAL EQUIPMENT LOAD

PLANNING WITH DYNAMIC TASK ................................................................................ 33

Page 7: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”

6

ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ

DATORVADĪBAS UZDEVUMOS

IMPLEMENTATION OF ARDUINO ELECTRONIC PLATFORM OF THE STUDY

PROCESS IN THE COMPUTER CONTROL TASKS

Baiba Dumpe

Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa studente

Aleksejs Zacepins

Zinātniskais vadītājs, viesdocents, Dr.sc.ing.

Abstract: Nowadays is a very actually if various electronic devices are used in the computer

study process. At present, a large popularity of information technology industry has made

variety of electronic platforms. These electronic platforms if used in computer study process

improve the student's knowledge, not only in information technology, but also in electronics

and electrical engineering.

Ievads

Mūsdienās ļoti aktuāli ir dažādu elektronisko ierīču izmantošana datorvadības studiju procesā.

Šobrīd lielu popularitāti informācijas tehnoloģiju industrijā ir guvušas dažādas elektroniskās

platformas. Šo elektronisko platformu izmantošana datorvadības studiju procesā pilnveido

studenta zināšanas ne tikai informācijas tehnoloģiju jomā, bet arī elektronikā un

elektrotehnikā.

Problēmas apraksts

Darba ietvaros tika izveidoti praktiskie darbi. Ar šo praktisko darbu palīdzību var apgūt

elektronisko platformu pamatlietas, to funkcionalitāti un programmēšanas iespējas. Tika

aprakstīta teorija par elektroniskajām platformām kopumā un atsevišķi par Arduino Uno

elektronisko platformu, tās programmēšanas valodu un vidi.

Rezultāti

Ir izveidoti praktiskie darbi, izmantojot Arduino Uno elektronisko platformu, ar kuru

palīdzību Informācijas tehnoloģiju fakultātes studenti var apgūt elektronisko platformu

pielietošanu dažādu interaktīvu objektu izveidošanā. Šie praktiskie darbi tiks pielietoti studiju

kursā „Programmēšanas rīki”.

Secinājumi

Šādu praktisko darbu izveide datorvadības studiju procesam prasa daudz laika un jaunu

programmēšanas valodu apguvi un elektronisko platformu izzināšanu. Pildot šos praktiskos

darbus, ir iespējams apgūt šīs lietas vienkāršā un saprotamā veidā. Mūsdienās šīs tehnoloģijas

tiek plaši izmantotas, tāpēc praktisko darbu izveide šādu tehnoloģiju apgūšanā ir ļoti noderīga.

Izmantotā literatūra

1. McRoberts M. (2013) Beginning Arduino. Springer Science+Business Media New York,

233 Spring Street, 6th Floor, New York, NY 10013. 397 p.

2. Sethuramalingam T.K., Karthighairasan M. (2012). Automatic Gas Valve Control System

using Arduino Hardware. Bonfring International Journal of Power Systems and

Intergrated Circuits, Vol. 2, No.3.

Page 8: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”

7

BEAGLEBONE BLACK PERIFĒRIJAS KONFIGURĒŠANAS UN VADĪBAS

BIBLIOTĒKAS IZSTRĀDE

DEVELOPMENT OF CONFIGURATION AND CONTROL LIBRARY FOR

BEAGLEBONE BLACK PERIPHERY

Lauris Radzevičs

Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa students

Vitālijs Osadčuks

Zinātniskais vadītājs, viesdocents, Dr.sc.ing.

Abstract: Nowadays a lot of projects use credit card sized computers in embedded systems,

for example, smart houses or any kind of robotized systems. Despite that companies add

possibility to connect different kind of periphery to these credit card sized computers, they do

not develop a special development library, because each user can use different kind of

operation system or communication interface. In this work some of the current development

libraries will be reviewed to compare them with the newly developed C programming library.

Else in this work BeagleBone Black will be reviewed.

Ievads

Arvien populārāka kļūst mazdatoru izmantošana dažādu iegulto sistēmu izstrādei, piemēram,

gudrās mājas vai kādas robotizētas iekārtas izveidei. Lai arī mazdatoru izstrādātāji padomā

par to, lai varētu pieslēgt dažādas ārējās perifērijas iekārtas, parasti netiek veidotas šo

perifērijas iekārtu pieslēgvietu konfigurācijas un vadības izstrādes bibliotēkas, jo katrs

lietotājs var izmantot sev vēlamo operētājsistēmu vai komunikācijas veidu. Šajā darbā tiks

apskatītas dažas no esošajām ārējo resursu izstrādātajām bibliotēkām, lai salīdzinātu tās ar

darba laikā izstrādāto C programmēšanas valodas bibliotēku, kā arī virspusēji aprakstīts pats

BeagleBone Black mazdators. C programmēšanas valoda tiks izmantota, lai nodrošinātu pēc

iespējas lielāku ātrdarbību, iespēju nākotnē bibliotēku papildināt ar citu ierīču atbalstu, kā arī

ļautu šo bibliotēku izmantot citās programmēšanas valodās, piemēram, C++.

Problēmas apraksts

Šobrīd C programmēšanas valodai nav izstrādātas pilnvērtīgas bibliotēkas BeagleBone Black

perifērijas iekārtu konfigurēšanai un vadībai. Šādas bibliotēkas ir citām izstrādes valodām vai

arī iespējams atrast citu lietotāju izveidotas ļoti specifiskas bibliotēkas, kas paredzētas

praktiski tikai konkrētā lietotāja vajadzībām un nav pietiekoši dokumentētas, lai tās spētu

lietot praktiski jebkurš interesents.

Rezultāti

Balstoties uz savu pieredzi un citu bibliotēku izpēti, tika izveidota un dokumentēta C

programmēšanas valodas izstrādes bibliotēka BeagleBone Black perifērijas konfigurēšanai un

vadībai, kā arī apskatītas BegleBone Black sniegtās iespējas.

Secinājumi

Esošās bibliotēkas pārsvarā tiek veidotas Python vai C++ programmēšanas valodām, bet ļoti

maz tika atrastas C programmēšanas valodas izstrādes bibliotēkas, bet, ja tās tika atrastas, tad

nebija dokumentētas un bija ļoti šauram funkcionalitātes atbalstam. Jaunas un labi

dokumentētas bibliotēkas izveide zema līmeņa valodā kā C ir ļoti nepieciešama, jo, balstoties

uz šo bibliotēku, būs iespējams veidot jau augstāka līmeņa valodu bibliotēkas.

Izmantotā literatūra

1. Coley G. (2013) BeagleBone Black System Reference Manual. United States of America:

BeagleBoard.org. 121p

2. Smaragdakis Y. (2002) Layered Development with (Unix) Dynamic Libraries. UK:

Springer-Verlag London. 41p

Page 9: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”

8

BIZNESA VADĪBAS TĪMEKĻA SISTĒMAS IZVEIDES PROJEKTA METOŽU

IETEIKUMI

METHODOLOGICAL RECOMMENDATIONS FOR ONLINE BUSINESS

MANAGEMENT SYSTEM PROJECT

Samanta Jankovska

Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa studente

Rudīte Čevere

Zinātniskā vadītāja, profesore, Dr.sc.comp.

Abstract: Successful and competitive business needs an information system to automatize and

organize various processes including interaction with its clients. Bachelor’s thesis will include

a description of system designing process as well as recommendations for a successful

development process.

Ievads

Veiksmīgam un konkurētspējīgam biznesam ir vajadzīga informācijas sistēma, lai

automatizētu un organizētu dažādus biznesa procesus, kā arī sadarbotos ar klientiem.

Bakalaura darbā tiks aprakstīts sistēmas projektējuma process, kā arī izstrādāti ieteikumi

veiksmīgākai sistēmas izstrādei. Darba mērķis ir izveidot biznesa vadības tīmekļa sistēmas

izveides projektējuma metožu ieteikumus. Darba uzdevumi: iegūt, apkopot un analizēt

teorētisko informāciju; izplānot ietverto tehnoloģiju pielietojumu; izstrādāt metožu

ieteikumus, izstrādāt sistēmas projektēšanas metožu pielietojuma paraugu.

Problēmas apraksts

Tiešsaites biznesa sistēmai Shop.HoReCa.lv ir nepieciešams veikt pārbūvi, kuras rezultātā

jābūt nodrošinātam estētiskam un lietotājiem draudzīgam interneta veikalam. Lai to varētu

realizēt, jāplāno izstrādes procesā pielietojamās metodes vai metode, kā arī jānodrošina

intuitīvas lietotāja saskarnes izveidošana, kas ļaus vietnes apmeklētājam sasniegt

nepieciešamo mērķi – iegādāties preces.

Rezultāti

Teorētiskās informācijas izzināšanas, apkopošanas un esošās sistēmas analīzes rezultātā

sagatavotie izstrādes metožu ieteikumi, kas ietver plānotajā izstrādē pielietojamo metodiku.

Secinājumi

Izstrādāti no jauna veidojamās biznesa sistēmas projektējuma metožu ieteikumi. Paveikti

uzdevumi: informācijas meklēšana, apkopošana un analīze; izplānots ietverto tehnoloģiju

pielietojums; izstrādāti metožu ieteikumi un metožu pielietojums attēlots paraugā.

Izmantotā literatūra

1. Agile methodology [tiešsaite] [skatīts: 02.01.2015.] Pieejams:

http://agilemethodology.org/

2. Kiesļeva I. (2014), Spējās programmatūras izstrādes metodoloģijas ieviešana uzņēmumā, Jelgava, LLU, 10. lpp., 4.p.

3. Lean UX vs Agile UX [tiešsaite] [skatīts: 03.01.2015.] Pieejams:

http://blog.uxpin.com/1375/lean-ux-vs-agile-ux-is-there-a-difference/

4. Doing UX in Agile world [tiešsaite] [skatīts: 03.01.2015.] Pieejams:

http://www.nngroup.com/articles/doing-ux-agile-world/

5. Unger R., Chandler C. (2012) A Project Guide to UX Design, USA, Figure 4.1.

6. Treatise on User Experience Design: Part 1 [tiešsaite] [skatīts: 03.01.2015.] Pieejams:

http://www.helloerik.com/treatise-on-user-experience-design-part-1

7. Gualteri M. (2009) Best Practices In User Experience (UX) Design, Forrester Research,

Inc., 2.-12. lpp.

8. Akadēmiskā terminu datu bāze AkadTerm [tiešsaite] [skatīts: 14.01.2015.] Pieejams:

http://termini.lza.lv/term.php?term=iesp%C4%93jo%C5%A1ana&list=&lang=&h=

Page 10: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”

9

DAUDZSPĒLĒTĀJU DATORSPĒLES IZSTRĀDE UNITY3D SPĒĻU DZINĪ

MULTIPLAYER GAME DEVELOPMENT IN UNITY3D GAME ENGINE

Jānis Skuja

Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa students

Ingus Šmits

Zinātniskais vadītājs, vieslektors, Mg.sc.ing.

Abstract: Multiplayer games are one of the most popular ways of entertainment, but are hard

to create, due to complexity of networking solutions and gameplay mechanics. Game “Cat

Arena” is children friendly team based multiplayer arena brawler. In this work there are

described some of the easier ways to create such a game with Unity3D game engine. Unity3D

engine is a robust tool that provides multiple ways of making all sorts of games, including

multiplayer. This work analyzes two of the most popular technologies – Photon Unity

Networking and the built in Unity Networking, and provides with detailed game development

process.

Ievads

Daudzspēlētāju datorspēles ir viens no populārākajiem izklaides veidiem, bet tās ir sarežģīti

izstrādāt dēļ komplicētajiem tīklošanas risinājumiem un spēles mehānikas. “Kaķu arēna” ir

bērniem draudzīga daudzspēlētāju spēle, kurā divas komandas sacenšas par uzvaru. Darbā ir

aprakstīti veidi kā šādu spēli izveidot ar Unity3D spēļu dzini. Unity3D ir spēcīgs rīks, kas dod

iespēju izstrādāt dažādas spēles, ieskaitot daudzspēlētāju. Darbā tiek analizētas divas no

vispopulārākajām tīklošanas tehnoloģijām – Photon Unity Networking un iebūvētā Unity

Networking, kā arī ir izveidots detalizēts spēles izstrādes procesa apraksts.

Problēmas apraksts

Daudzspēlētāju spēles izveide ir sarežģīts process. Nepieciešams izveidot spēli, kas būtu

mērķauditorijai saistoša, kā arī dotu spēlētājiem ilūziju, ka darbība notiek plūstoši – bez

aizkaves, ko izraisa tīklošana. Lai pie mērķa nonāktu, nepieciešams izmantot noteiktus

algoritmus un jāizvēlas piemērotākais risinājums. Unity3D dzinis šīs izvēles padara vieglākas,

jo tas piedāvā gan iebūvētas, gan ārēju resursu iespējas dažādiem spēļu tīklošanas

risinājumiem. Mērķa sasniegšanai izvirzītie uzdevumi ir: izpētīt "Unity 3D" dziņa darbību,

salīdzināt "Unity 3D" datorspēļu tīklošanas risinājumus, izstrādāt datorspēles projektējumu un

izstrādāt strādājošu spēles prototipu.

Rezultāti

Izmantojot Unity3D dzini, tika izveidots daudzspēlētāju spēles “Kaķu arēna” prototips. Tika

salīdzinātas Photon Unity Networking un Unity Networking tīklošanas risinājumu darbspējas,

lietojumprogrammu interfeisi un iespējas. Tika aprakstīta spēles izveides gaita, izmantojot,

spēles dizaina un tehniskā dizaina dokumentus.

Secinājumi

Unity3D spēļu dzinis atvieglo tīklošanas problēmas, bet ir vēlamas pamatzināšanas kā

tīklošanas risinājumi strādā. Tika apgūtas iemaņas spēles izveidē ar Unity3D dzini. Izstrādāt

bērniem draudzīgu daudzspēlētāju spēli ir sarežģīti. Tehniskā dizaina un spēles dizaina

dokumenti atvieglo darbu pie izstrādes.

Izmantotā literatūra

1. Raph K. (2013) Theory of Fun for Game Design. USA: O'Reilly Media. 279 p.

2. Scott R. (2014) Level Up! The Guide to Great Video Game Design. USA: Wiley. 483 p.

3. Unity Manual [tiešsaiste] [skatīts 23.02.2015.]. Pieejams: http://docs.unity3d.com/Manual

Page 11: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”

10

DIGITĀLO VIRSMAS MODEĻU SAGATAVOŠANA VIRSZEMES ŪDEŅU

HIDROLOĢISKAJIEM PĒTĪJUMIEM

DIGITAL ELEVATION MODEL DEVELOPMENT FOR SURFACE WATER

HYDROLOGICAL RESEARCHES

Elīna Baranovska

Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa studente

Laima Bērziņa

Zinātniskais vadītāja, viesdocente, Dr.sc.ing.

Abstract: Digital elevation model (DEM) is a model that represents territories with elevation

data. These models are used to create different kind of relief maps, they are used to analyse

terrains, road construction etc. DEMs also are very important for hydrological researches to

consider effects of spatial distribution on watershed land surface in hydrological cycle. The

aim of the work is to make a high quality DEM from digitalized isolines of topographic map.

For development of main model student licensed software ArcGIS has been used. Free

software Ilwis GIS is used to compare and see how free software represents these models.

Ievads

Digitālais virsmas modelis (DVM) ir modelis, kas attēlo teritorijas, izmantojot augstuma

(pacēluma) vērtības. Šie modeļi tiek izmantoti, lai veidotu dažāda veida reljefa kartes, kuras

tālāk tiek izmantotas, lai analizētu, pašas teritorijas, ceļu būvniecībā utt. DVM ir nozīmīgi arī

hidroloģiskajos pētījumos, kur tos izmanto, lai noteiktu upju sateces baseinu mikroreljefa

ietekmi uz hidroloģisko ciklu. Darba mērķis ir, izmantojot skenētas topogrāfiskās kartes

izolīniju datus, izveidot augstas izšķirtspējas DVM. Galvenā modeļa izveidei tiek izmantota

maksas programmatūra ArcGIS ar studenta licenci. Lai apskatītu, kādus modeļus vēl var

iegūt, izmantojot brīvas pieejas programmatūru, tiek izmantota alternatīva - Ilwis GIS.

Apraksts

Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki DVM izmanto ūdens erozijas riska

novērtēšanai. Pētījumi tiek veikti četros upes sateces baseinos. Šajās teritorijā ir izteikts

reljefs, kas var veicināt gan ūdens erozijas riskus, gan ar citas ar ūdens kvalitāti saistītas

problēmas. Šobrīd šīm teritorijām ir pieejami daži virsmas modeļi, tomēr to izšķirtspēja

sasniedz 20m, kas nav pietiekami, lai iegūtu kvalitatīvus rezultātus, tāpēc darba mērķis ir

izveidot detalizētāku upes sateces baseinu teritoriju modeļus, kura sasniedz vismaz 10-15m.

Rezultāti

ArcGis vidē modeli var izveidot trīs veidos – izmantojot izolīnijas, punktus un apvienojot

kopā punktus un izolīnijas. Tā kā trešā versija ir kombinētā versija, tai būtu jāsniedz

vispilnvērtīgākais un kvalitatīvākais modelis.

Secinājumi

Skenēta topogrāfiskā karte ir parasts attēls, tāpēc, pirms modeļa izveides, ir nepieciešams

veikt vairākas darbības, lai to sagatavotu modeļa izstrādei. Laikietilpīgākie procesi ir kartes

piesaiste koordinātām un digitalizēšana. ArcGIS iekļauj sevī vairākus labi izstrādātus rīkus,

kas palīdz veiksmīgi apstrādāt attēlu un iegūt nepieciešamos datus DVM izstrādei.

Izmantotā literatūra

1. Lagzdiņš A. (2013) Hidroloģisko apstākļu zinātniskā izpēte lauksaimniecības noteces radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumu vietās. Atskaite par zinātniskā pētījuma

izpildi „Meatball” projekta ietvaros.

2. Li Deng L., Liang Y. Zhang C. (2011) Research on Acquisition Methods of High-

Precision DEM for Distributed Hydrological Model. Computer and Computing

Technologies in Agriculture IV. IFIP Advances in Information and Communication

Technology. Vol. 346, 2011, pp 390-402

Page 12: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”

11

GLOBĀLO OPTIMIZĀCIJAS METOŽU KONVERĢENCES DINAMIKAS

ATKARĪBA NO RISINĀJUMA TELPAS IEROBEŽOJUMU TIPIEM

INFLUENCE OF SOLUTION SPACE CONSTRAINT TYPES ON CONVERGENCE

DYNAMICS OF GLOBAL OPTIMIZATION METHODS

Katrīna Landmane

Datorvadības un datorzinātnes studiju programma,4. kursa studente

Egils Stalidzāns

Zinātniskais vadītājs, profesors, Dr.sc.ing.

Abstract: One use case for metabolic network optimisation in biotechnologically applied

microorganisms is the in silico design of new strains with an improved distribution of

metabolic fluxes. Global stochastic optimisation methods can optimise complicated nonlinear

kinetic models. Drawbacks of these methods are their stochastic behavior, undefined duration

of optimisation, possible stagnation and no guaranty of reaching optima. Different methods

implemented in COPASI software are tested in this study to determine their ability to find

feasible solutions and assess convergence speed to the best value of the objective function.

Ievads

Viens no metabolisko tīklu optimizācijas pielietojumiem biotehnoloģijās pielietotajiem

mikroorganismiem ir jaunu dzimtu ar uzlabotu metabolisko plūsmu sadali izstrāde in silico.

Globālās stohastiskās metodes spēj optimizēt sarežģītus nelineārus kinētiskus modeļus. Šo

metožu trūkums ir to stohastiskā uzvedība, optimizācijas nenoteiktais ilgums, iespējamā

stagnācija un nekādas garantijas, ka tiks sasniegts optimums. Šajā darbā tiek testētas

programmatūrā COPASI pieejamās metodes, lai noteiktu to spēju atrast reālus risinājumus un

novērtētu konverģences ātrumu labākās mērķa funkcijas vērtības sasniegšanai.

Problēmas apraksts

Jauni organismi tiek veidoti iteratīvā datoreksperimentu un bioloģisko eksperimentu ciklā. Lai

noteiktu, cik izdevīgs ir organisms, tā darbība tiek modelēta. Taču lielākoties modeļu rezultātu

iegūšanai netiek izmantoti risinājuma telpas ierobežojumi, kas var likt apšaubīt šī organisma

bioloģisko dzīvotspēju. Ir jāpēta, kā ierobežojumi ietekmē mērķa funkcijas vērtību un

modelēšanas ilgumu, kā arī kuras metodes stabili sniedz reālu risinājumu izmantojot jebkuru

ierobežojumu tipu.

Rezultāti

Noteikti risinājuma telpas ierobežojumu tipi. Veikta šo ierobežojumu implementācija 2

izmēra (pēc reakciju skaita) modeļos. Veikta modeļu skaitļošana, izmantojot COPASI. Iegūto

datu salīdzināšana (pēc metodēm), atkarībā no modeļa un ierobežojuma tipa. Noskaidrotas

sakarības iegūtajos datos, lai uzzinātu, kuras metodes sniedz stabilus rezultātus.

Secinājumi

Risinājuma telpas ierobežojumu pielietošanas rezultātā mainās mērķa funkcijas vērtība un

skaitļošanas laiks. Visām izmantotajām metodēm ir trūkumi un neviena nav universāla. Dažas

metodes reālu risinājumu iegūst biežāk, citas - nekad, atkarībā no ierobežojuma. Homeostāzes

ierobežojums daudz vairāk ierobežo risinājumu telpu, nekā fermentu aktivitātes ierobežojums.

Izmantotā literatūra

1. Banga J.R., Balsa-Canto E. (2008) Parameter estimation and optimal experimental design.

Essays in Biochemistry, 45. pp. 195–210

2. Rodr guez-Acosta F., Regalado C.M., Torres N.V. (1999) Non-linear optimization of

biotechnological processes by stochastic algorithms: Application to the maximization of

the production rate of ethanol, glycerol and carbohydrates by Saccharomyces cerevisiae.

J. Biotechnol., 68(1), pp. 15–28.

Page 13: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”

12

ILGTSPĒJĪGAS DATORKLAŠU IZVEIDES IESPĒJAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS

OPTIONS IN CREATING SUSTAINABLE COMPUTER CLASSROOMS IN

EDUCATIONAL INSTITUTIONS

Mārtiņš Rubenis

Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa students

Aldis Pecka

Zinātniskais vadītājs, vieslektors, Mg.sc.ing.

Abstract: Virtualisation is often used in server consolidation to rationally use computing

power, cut down enterprise expenses. There is a way to virtualize workstations in the same

way. In this paper a research is done to find out how virtualised computer classrooms impact

computer performance, network infrastructure, economical comparison is done between

conventional and virtualised classroom. The results show, that virtualisation leaves significant

footprint on network infrastructure, but computing power is equal between virtualised

computers and computers with operating system installed on hard disk.

Ievads

Mūsdienās arvien biežāk informāciju tehnoloģiju nozarē parādās tāds jēdziens, kā

virtualizācija. Bieži tiek virtualizēti dažādi serveri, lai konsolidētu skaitļošanas jaudu un

samazinātu uzņēmuma izdevumus. Iespējams virtualizēt arī pašas darbstacijas, tādējādi

centralizējot uzņēmuma resursus, samazinot izdevumus apkalpošanai un uzstādīšanai. Šajā

darbā apskatīts, cik lielā mērā virtualizētas datorklases ietekmē datoru veiktspēju un datoru

tīklu, veikts ekonomiskais salīdzinājums starp virtualizētu un pašreiz pielietotu datorklases

modeli.

Problēmas apraksts

Datori, kuriem operētājsistēmas uzstādītas uz cietā diska, noveco ātri. Jāatrod risinājums, kurā

tehnikas izmantošana būtu ilglaicīgāka. Virtualizējot ierīces var iegūt centralizētu datorklasi.

Darbā tika veikti laika un tīkla noslodzes mērījumi abiem datorklašu modeļiem. Vērā ņemts

tika operētājsistēmas ielādes laiks, kas uzņemts ar hronometru, dažādu programmatūru ielādes

laiki. Papildus laika mērījumiem, tika izdarīti tīkla noslodzes mērījumi, lai varētu noskaidrot,

kā virtualizācija un tās nodrošināšanai pielietotās tehnoloģijas ietekmē tā darbību. Papildus

tam, tika veikti aprēķini par abu veidu datorklašu pielietotās tehnikas izmaksām un tie

salīdzināti.

Rezultāti

Izmaksu ziņā abu datorklašu modeļi ir līdzīgi. Virtualizēta datorklase atstāj iespaidu uz datoru

tīklu, tā operētājsistēmas datus, attēlu un ievades datus pārsūta tīklā kamēr uz cietā diska

instalēta operētājsistēmai attēla un ievades datu pārsūtīšana tīklā, kā arī operētājsistēmas

ielāde no tīkla nav nepieciešama.

Secinājumi

Virtuālās datorklases modelis uzturēšanas un funkciju ziņā ir daudz labāks risinājums mācību

iestādēm. Darbināmo operētājsistēmu skaits potenciāli ir lielāks, nekā tad, kad katrai

operētājsitēmai ir sava tehnika.

Protams, tas ir risks, jo servera nepieejamības dēļ nav iespējams sāknēt nevienu

operētājsistēmu. Tiek veidota arī papildu tīkla noslodze, kas varētu ietekmēt jau pietiekami

noslogotu tīklu.

Izmantotā literatūra

1. Jesse R. 2012 Preboot Execution Environment. Book on Demand.152p.

2. Chris T. 2009. The Boox Of Xen. No Starch Press. 312p.

Page 14: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”

13

INFORMĀCIJAS SISTĒMAS IZSTRĀDE KRĀSU INFORMĀCIJAS ANALĪZEI

TĪMEKĻA VIETNĒS

DEVELOPMENT OF INFORMATION SYSTEM FOR ANALYSIS OF COLOR

INFORMATION IN WEBSITES

Ilvars Ikarts

Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa students

Gatis Vītols

Zinātniskais vadītājs, docents, pētnieks, Dr.sc.ing.

Abstract: One of the prerequisites for a successful website is it’s look or visual appearance

including choice of colors. Therefore the content of the web site must be presented as far as

possible for visitors as they preferred. Colors and the color schemes has different meanings in

various cultures. It can be often observed that the contents of web sites, which are offered in

several languages, have different visual appearances with variety of color compounds.

Ievads

Viens no veiksmīgas tīmekļa vietnes priekšnosacījumiem ir tās ārējais jeb vizuālais izskats,

kas iekļauj krāsu izvēli. Tāpēc tīmekļa vietnēs pieejamais saturs apmeklētājam ir jāpasniedz

pēc iespējas tam tīkamākā veidā. Krāsām un krāsu savienojumie ir dažādas nozīmes dažādās

kultūrās. Tādēļ bieži vien var novērot, ka tīmekļa vietnei, kuras saturs tiek piedāvāts vairākās

valodās, ir atšķirīgi vizuālie izskati, kuros tiek izmantotas dažādi krāsu savienojumi.

Problēmas apraksts

Nepareiza krāsu izvēle var ietekmēt tīmekļa vietņu atbilstību dažādu sfēru pakalpojumiem. Ir

nepieciešams analizēt krāsu nozīmi tīmekļa vietņu lietojamībā. Lai varētu ātrā un vienkāršā

veidā iegūt tīmekļa vietnēs izmantotās krāsas, viegli pārskatīt visbiežāk izmantotās krāsas,

nepieciešams izstrādāt algoritmu krāsu informācijas izgūšanai no tīmekļa vietņu

noformēšanas veidnēm un objektiem, izstrādāt informācijas sistēmu tīmekļa vietņu krāsu

informācijas izgūšanai, analīzei un glabāšanai, kā arī novērtēt izstrādātās infomācijas sistēmas

darbību.

Rezultāti

Balstoties uz tīmekļa vietņu krāsu pievienošanas un izgūšnas veidiem, tika izveidota C Sharp

programmēšanas valodā uzrakstīta programmatūra tīmekļa vietņu krāsu informācijas

izgūšanai un analīzei un datu uzkrāšanas sistēma PostgreSQL datubāzē.

Secinājumi

Izveidotā informācijas sistēma tīmekļa vietņu krāsu informācijas analīzei apvieno vairākus

krāsu izgūšanas veidus un nodrošina saprotamu un ērtu krāsu analīzi. Visbiežāk tīmekļa

vietnēs krāsas tiek definētas piesaistītajos CSS failos. Dažādām kultūrām atšķiras krāsu izvēle

tīmekļa vietnēs pēc to satura un mērķa auditorijas. Tīmekļa vietņu krāsu analīzes informācijas

sistēma var kalpot par palīgu tīmekļu vietņu izstrādātājiem, lai uzlabotu tīmekļa vietņu satura

prezentācijas lietojamību.

Izmantotā literatūra

1. Chebat J-C, Morrin M. (2007). Colors and cultures: Exploring the effects of mall décor on

consumer perceptions. Canada: Journal of Business Research 60 (2007) 189–196

2. Gnambs T., Appel M. & Batinic B (2010). Color red in web-based knowledge testing.

Austrija: Computers in Human Behavior (2010), 9 p

3. Kimeiša L. (2013). Pārdotspējīgi Teksti Interneta Mājaslapām. Latvija: Apgāds Zvaigzne

ABC, 18%

4. Wills P. (2013). Colour Healing Manual: The Complete Colour Therapy Programme

Revised Edition. Anglija: Singing Dragon, 27 p

Page 15: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”

14

LIELO DATU PIEEJAMĪBA UN LIETOŠANAS IESPĒJU ANALĪZE LATVIJĀ

ANALYSIS OF AVAILABILITY AND APPLICATION OF BIG DATA IN LATVIA

Elīna Krievāne

Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa studente

Gatis Vītols

Zinātniskais vadītājs, docents, pētnieks, Dr.sc.ing.

Abstract: Nowadays there are several trillions of data bytes generated every day. Most of

them have already been made in past two years. To process and analyze this information, new

effective methods are needed. Big data technologies and techniques are called revolutionary

and full of possibilities to gather, analyze and visualize big data. Big data usually is divided

into five basic principles: volume, speed, diversity, uncertainty and value. The goal of this

bachelor thesis is to improve the use of large data in Latvian companies.

Ievads

Mūsdienās katru dienu pasaulē tiek radīti vairāki kvintiljoni datu baitu, no kuriem lielākā daļa

ir jau radīti pēdējo divu gadu laikā, tāpēc to apstrādei un analizēšanai ir nepieciešamas jaunas

un efektīvākas metodes. Lielo datu tehnoloģijas un tehnikas tiek dēvētas par revolucionāru un

iespējām bagātu metodi kā apkopot, analizēt un vizualizēt lielos datu kopumus. Lielie dati

parasti tiek iedalīti piecos pamatprincipos: apjoms, ātrums, dažādība, nenoteiktība un vērtība.

Bakalaura darba mērķis ir uzlabot lielo datu lietošanu nelieliem uzņēmumiem Latvijā.

Problēmas apraksts

Ņemot vērā lielo ātrumu ar kādu mūsdienās tiek radīti dati, tad lielo datu tehnoloģijas un

tehnikas izmantošana datu apstrādei, lai veicinātu uzņēmumu veiktspēju, kļūst aizvien

populārāka un plašāk izmantota. Šī darba ietvaros tiks apkopoti lielo datu lietošanas scenāriji

un izpētīti MapReduce programmēšanas modeļa darbības raksturiezīmes un šī modeļa

implementācija Apache Hadoop. Tālākajā darba gaitā tiks analizēta lielo datu pieejamība

Latvijā. Šīs analīzes laikā tiks izzinātas lielo datu tendences, kā arī vai Latvijā ir pietiekami

daudz lielo datu un kādi uzņēmumi un sistēmas tos spēj ģenerēt. Nākošais darba izstrādes

posms tiks paredzēts, lai apkopotu un analizētu bezmaksas lielo datu vadības rīkus, kurus

varētu ieviest nelielie uzņēmumi. Darba pēdējā nodaļā tiks veikta lielo datu rīku lietošanas

LLU studentu sociālo tīklu aktivitātes analīze.

Rezultāti

Darba gaitā tika apkopota un analizēta informācija par lielo datu vadības rīku pieejamību

Latvijā nelieliem uzņēmumiem. Tika arī izpētīti un aprakstīti lielo datu lietošanas scenāriji un

MapReduce programmēšanas modeļa darbības pamatprincipi un šī modeļa implementācija

Apache Hadoop. Pēc lielo datu lietošanas scenāriju un MapReduce programmēšanas modeļa

izpētes tika veikta lielo datu pieejamības analīze Latvijā un nelieliem uzņēmumiem

piemērotāko lielo datu vadības rīku apkopošana un analīze. Pēc tam tika veikta lielo datu rīku

lietošanas LLU studentu sociālo tīklu aktivitātes analīze.

Secinājumi

Pagaidām, lielākoties, lielos datus pārsvarā izmanto tikai lielās kompānijas, kā piemēram

Google. Ir pieejami daudz un dažādi bezmaksas lielo datu analīzes, datubāzu, biznesa

inteliģences, datizraces u.c. rīki, bet viens no populārākajiem analīzes rīkiem ir Apache

Hadoop, kura pamatā ir Hadoop izstrādātā failu sistēma un Google izstrādātā MapReduce

implementācija.

Izmantotā literatūra

1. Big data for Dummies (2013). J. Hurwitz, A.Nungent, Dr. F. Halper, M. Kaufman.

Hoboken NJ: John Wiley & Sons, Inc. 314 lpp.

2. Vaccari C. (2014). Big Data in Official Statistics , p. 19 – 22

Page 16: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”

15

METEOR.JS PLATFORMAS IZMANTOŠANA TĪMEKĻA LIETOJUMU IZVEIDĒ

WEB APPLICATION DEVELPOMENT USING METEOR.JS PLATFORM

Dmitrijs Balcers

Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa students

Jekaterina Smirnova

Zinātniskā vadītāja, vieslektore, Mg.sc.ing.

Abstract: Web application development usually is long and quite complicated process.

Technologies, which are being used in web application development, are progressing all the

time and often it is quite difficult to catch them up. Therefore the goal of this work is to

investigate the new platform, which is developed, to ease the struggle of web application

development as much as it is possible.

Ievads

Tīmekļa lietojumu izstrāde ir ilgs un tehnoloģiski sarežģīts process. Izmantotās tehnoloģijas

tīmekļa lietojumu izstrādē nemitīgi attīstās un bieži vien tām ir grūti izsekot. Šī darba mērķis

ir izpētīt Meteor.JS platformas iespējas- platformas autori sola iespēju izstrādāt tīmekļa

lietojumus ļoti vienkāršā un ātrā veidā.

Problēmas apraksts

Darba gaitā par pamatu tika izmantota Meteor.JS platforma un rīki, ar kuriem šī platforma ir

paredzēta darboties. Piemēram – MongoDB, DDP, Blaze, Tracker, utt. Darba gaitā ir izpētīta

Meteor.JS platformas uzbūve un alternatīvas šim risinājumam, tika izzināti nepieciešamie rīki

un izstrādāts lietojuma prototips.

Rezultāti

Apzināta un izpētīta Meteor.JS platforma, kā arī rīki, kuri nepieciešami pilnvērtīgai

platformas darbībai. Tika izstrādāts lietojums un ,pamatojoties uz izvirzītajām prasībām, tika

veikta tā atbilstības pārbaude.

Secinājumi

Tīmekļa lietojumu izstrāde ir sarežģīts process. Tomēr Meteor.JS izstrādātājiem ir izdevies

izstrādāt jaunu pieeju un iespēju kā izstrādāt lietojumus. Pateicoties DDP protokolam ir

iespējams reaktīvi apmainīties ar datiem starp klientu un serveri un pateicoties ‘Blaze’ un

‘Tracker’ sadarbībai ir iespējams reaktīvi attēlot nepieciešamos skatus. Meteor.JS ir

alternatīvs un perspektīvs risinājums, kas ir ļoti labi tiek galā ar esošajām tīmekļa lietojumu

izstrādes problēmām.

Izmantotā literatūra

1. Discover Meteor, Building Real-Time Javascript Web Apps [tiešsaiste] [Skatīts

24.03.2015] Pieejams: https://www.discovermeteor.com

2. Home of the Meteor.JS project [tiešsaiste] [Skatīts 24.03.2015] Pieejams:

https://www.meteor.com

Page 17: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”

16

MEŽA APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMAS ĢEOGRĀFISKO DATU VADĪBAS

MODELIS

GEOGRAPHIC DATA MANAGEMENT MODEL FOR FOREST MANAGEMENT

Raivis Martuzāns

Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa students

Ingus Šmits

Zinātniskais vadītājs, vieslektors, Mg.sc.ing.

Abstract: Today the geographic information systems has been developing, which offers a

convenient geographic data processing, analyzing and representation. In this way it is possible

to store data about a management areas , as well as to rectify and delete them. Currently,

forest managers are offered a number of existing forest management systems, but they do not

provide all the necessary functionality. The aim of research is to create a management model

to facilitate the job organization for forest managers.

Ievads

Mūsdienās ir attīstījušās ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, kas piedāvā ērtu ģeogrāfisko

datu apstrādi, analizēšanu un attēlošanu. Tādā veidā ir iespējams saglabāt datus par kādu

apsaimniekošanas teritoriju, kā arī šos datus labot un dzēst. Šobrīd meža apsaimniekotājiem

tiek piedāvātas vairākas jau esošas meža apsaimniekošanas sistēmas, taču tās nenodrošina

visu nepieciešamo funkcionalitāti. Darba mērķis ir izveidot vadības modeli, kas atvieglotu

meža apsaimniekotāju darba organizēšanu.

Problēmas apraksts

Meža apsaimniekošana ir ļoti plaša nozare. Lai iepazītos ar meža apsaimniekošanas darbu

plānošanu, nepieciešamo datu saglabāšanu šajā procesā, kā arī meža autoceļu izbūves

iespējām, tiek organizētas tikšanās ar šīs jomas speciālistiem un pētīti zinātniskie raksti.

Darba procesā, izmantojot mācību grāmatas, apzinātas ģeogrāfisko informācijas sistēmu

pielietojuma iespējas datu vadības modeļa izstrādē. Mežsaimniecības galvenais uzdevums ir

ilgstpējīga uzturēšana un meža vērtības palielināšana un saglabāšana. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai

tiktu rūpīgi organizēta meža apsaimniekošana. Datu vadības modeļa izveide nepieciešama

meža apsaimniekotāju darba efektivitātes palielināšanai.

Rezultāti

Balstoties uz meža apsaimniekošanas speciālistu ieteikumiem, izveidots datu vadības modelis,

kuram ir lietotājam draudzīga saskarne. Lai atvieglotu darbu ar izveidoto datu vadības modeli,

tika izstrādāta arī tā lietotāja instrukcija.

Secinājumi

Izstrādātais vadības modelis nodrošina ērtu īpašuma pievienošanu un attēlošanu kartē, kā arī

pasākumu kalendāra izveidi, kas paredzēts meža apsaimniekošanas uzdevumiem un

notikumiem. Lai izstrādātu vadības modeli kādai noteiktai jomai, nepieciešams attiecīgās

nozares speciālistu viedoklis, kuri to pārzina.

Izmantotā literatūra

1. Drēska A. (2014) Meža autoceļi. Jelgava 121 lpp.

2. Chung W., Stuckelberger J., Aruga K., Cundy T. (2008) Forest road network design using

a trade-off anaysis between skidding and road construction costs. Canadian Journal of

Forest Research, 38(3). p. 439-448

3. Naghdi R., Limaei S., Babapour R., Ariamanesh M. (2012) Designing of forest road

network based on technical and economical considerations using GIS & AHP.

Information Journal of Applied and Natural Sciences, Vol. 1, Issue 2 p.39-44

Page 18: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”

17

SKAITĻOŠANAS KLASTERA IZVEIDOŠANA INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU

FAKULTĀTĒ

COMPUTING CLUSTER CREATION IN THE FACULTY OF INFORMATION

TECHNOLOGY

Mairis Možeiks Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa students

Andrejs Paura Zinātniskais vadītājs, vieslektors, Mg.sc.ing.

Abstract: Parallel computing technology is a modern direction in information technologies,

which is used worldwide for modeling task management. This technology allows to perform a

variety of calculations with tremendous speed by dividing the task on all computers that are

located in a cluster. If such technologies would be offered to LLU scientists and students,

creating new or upgrading existing subjects, it could create a new scientific interest in difficult

modeling tasks.

Ievads

Paralēlo skaitļotāju tehnoloģija ir moderns informācijas tehnoloģiju virziens, ko izmanto visā

pasaulē modelēšanas uzdevumos. Šī tehnoloģija ļauj veikt dažādus aprēķinus ar milzīgu

ātrumu sadalot uzdevumu pa visiem datoriem, kas atrodas klasterī. Ja šādu tehnoloģiju

piedāvātu LLU zinātniekiem un studentiem, veidojot jaunus vai modernizējot pašreizējos

studiju priekšmetus, tas varētu radīt jaunu zinātnisko interesi sarežģītiem modelēšanas

uzdevumiem.

Problēmas apraksts

Galvenais darba mērķis ir izveidot augstas veiktspējas skaitļošanas klasteri informācijas

tehnoloģiju fakultātē, kas sniegtu jaunas iespējas LLU zinātniskajā darbībā. Veiksmīgai darba

izpildei nepieciešams apkopot informāciju par augstas veiktspējas skaitļošanas klasteru

veidiem un darbības principiem kā arī veikt fakultātē pieejamā tehniskā aprīkojuma

izvērtēšanu klastera vajadzībām. Lai pārliecinātos par izveidotā klastera ātrdarbību,

nepieciešams veikt veiktspējas testēšanu, pielietojot dažādus matemātiskos uzdevumus.

Ņemot vērā, ka skaitļošanas tehnoloģija ir ļoti dārga, tad darba ietvaros izveidotais klasteris

varētu būt kompromiss starp izmaksām un skaitļošanas kapacitāti.

Rezultāti

Tika izpētīta un apkopota informācijas par klasteru veidiem un darbības principiem. Izvērtēts

pieejamais tehniskais aprīkojums un programmatūra. Izveidots un testēts augstas veiktspējas

skaitļošanas klasteris virtuālajā vidē un informācijas tehnoloģiju fakultātes datoru kabinetā.

Secinājumi

Izveidotais skaitļošanas klasteris nodrošina ievērojami lielāku skaitļošanas jaudu un

ietilpīgāku diska vietu salīdzinājumā ar standarta darbstacijām. Ja kāds no klastera

skaitļošanas mezgliem sistēmas kļūdas dēļ tiek atslēgts, tad skaitļošanas darbs netiek

pārtraukts.

Izmantotā literatūra

1. C.S.R. Prabhu (2008) Grid and Cluster Computing, p. 109-112

2. David A. Patterson, John L. Hennessy (2011) Computer Organization and Design, p. 641-

642

3. Michel Daydé, Jack Dongarra (2005) High Performance Computing for Computational

Science, p. 120-121

Page 19: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”

18

VESELĪBAS MINISTRIJAS MĀJASLAPAS LIETOTĀJA PIEREDZES

UZLABOŠANA

IMPROVING MINISTRY’S OF HEALTH WEBSITE’S USER EXPERIENCE

Berta Bernāne

Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa studente

Ingus Šmits

Zinātniskais vadītājs, vieslektors, Mg.sc.ing.

Abstract: The Government 2.0 movement has spawned a branch of User Experience design

called Citizen Experience. It focuses on improving the usability and experience of public

sector websites. With the advancement of e-government both in the world and in Latvia the

need for quality user experience in government webites has grown. This work further analyses

the website of the Ministry of Health of the Republic of Latvia and the global trends of user

experience design in public sector websites. The main goal is to evaluate and improve the

usability and user experience of the website of the Ministry of Health.

Ievads

Government 2.0 kustības ietekmē ir radies Lietotāja pieredzes atzarojums - Iedzīvotāju

pieredze, kas fokusējas uz lietojamības un lietotāja pieredzes uzlabošanu publiskā sektora

tīmekļa vietnēs. Straujā e-pārvaldības sistēmu attīstība, kā pasaulē, tā arī Latvijā, ir radījusi

nepieciešamību pēc kvalitatīvas lietotāja pieredzes valdības iestāžu mājaslapās. Šajā darbā

tiek analizēta Latvijas Republikas Veselības ministrijas mājaslapa un globālās tendences

publiskā sektora tīmekļa vietnēs. Darba galvenais uzdevums ir uzlabot lietojamību un lietotāja

pieredzi Veselības ministrijas mājaslapā.

Problēmas apraksts

Valdības arvien labāk apzinās, cik svarīgi ir padarīt tiešsaistes pakalpojumus lietotājiem

draudzīgus, tomēr galvenā uzmanība joprojām tiek vērsta uz to pieejamību, nevis ātrumu,

lietošanas ērtumu vai pārredzamību. Progresa trūkums šajās jomās var apdraudēt iedzīvotāju

uzticēšanos tiešsaistes publiskajiem pakalpojumiem un kavēt to izmantošanu. Veselības

nozari apvienojošās Latvijas Republikas Veselības ministrijas mājas lapa nenodrošina

lietotājiem ātru un ērtu informācijas ieguvi.

Rezultāti

Tika veikta Heiristiskā, PACT, lietotāju uzdevumu analīze un piekļūstamības testēšana, lai

noteiktu pārprojektēšanas nepieciešamības apjomu un galvenās mājaslapas problēmas. Izpētīti

veiksmīgākie publiskā sektora tīmekļu vietņu piemēri Latvijā un Eiropā, kā arī jaunais

grafiskais standarts. Izveidots pārprojektētās mājaslapas prototips un ieteikumi tās satura

papildināšanai un uzturēšanai, kas ievērojami uzlabo lietotāju pieredzi un uzticību.

Secinājumi

Veselības ministrijas mājaslapa neatbilst Valsts pārvaldes iestāžu vienotās vizuālās identitātes

grafiskajam standartam. Mājaslapa neatbilst WCAG 2.0 piekļūstamības AA līmenim un tās

satura apjoms un kvalitāte atšķiras dažādās valodās, tādējādi diskriminējot noteiktas

iedzīvotāju grupas. Tīmekļa vietne nav veidota ar lietotāju centrēta dizaina pieeju, kas

sadrumstalo tās semantisko vienotību.

Izmantotā literatūra

EU eGovernment Report 2014 shows that usability of online public services is improving, but

not fast [tiešsaite] [skatīts 21.03.2015]. Pieejams: https://ec.europa.eu/digital-

agenda/en/news/eu-egovernment-report-2014-shows-usability-online-public-services-

improving-not-fast

Page 20: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”

19

VIEDKARŠU LIETOJUMU IZSTRĀDES IESPĒJU ANALĪZE

ANALYSIS OF POSSIBILITIES FOR SMARTCARD APPLICATION

DEVELOPMENT

Kristaps Upenieks

Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa students

Gatis Vītols

Zinātniskais vadītājs, docents, pētnieks, Dr.sc.ing.

Abstract: Nowadays smartcards are used as support tool for various business processes.

Smartcards allow increasing information flow security and certain mobility. Therefore

smartcard application development is becoming a task that engineers need to solve. The aim is

to create a loyalty system which uses multi-application smartcard.

Ievads

Mūsdienās daudzi uzņēmumi un iestādes izmanto viedkaršu sniegtās priekšrocības, lai

uzlabotu biznesa procesu realizēšanu. Viedkaršu lietošana sniedz ne tikai uzlabotus

lietojamības rādītājus, bet arī, veidojot drošu viedkarti, paaugstina drošības līmeni datiem vai

noteiktām situācijām, kur kā drošības līdzeklis tiek izmantotas viedkartes. Darba mērķis ir

uzlabot viedkaršu lietošanu e-komercijas nolūkiem. Pēc izpētes veikšanas izveidot komercijas

lojalitāšu sistēmu, kurā tiek izmantotas daudz lietojuma viedkartes.

Problēmas apraksts

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, sākotnēji tiek veikta viedkaršu veidu un to iespēju analīze. Pēc

tā veikšanas tika secināts, ka ne visas mūsdienās pieejamās viedkartes ir vienlīdz drošas, lai

varētu veikt bezskaidras naudas darījumus ar tām. Protams, arī lielais fizisko viedkaršu skaits,

kas ikdienā cilvēkiem ir jānēsā līdzi var ietekmēt viedkaršu lietojamību. Šo problēmu var

atrisināt daudz lietojumu viedkarte, kura var apkalpot vairākus lietojumus vienā fiziskā kartē,

tādā veidā aizstājot vairākas viedkartes un uzlabojot lietojamību.

Rezultāti

Tika izanalizēti viedkaršu veidi un to iespējas, kā arī to drošība. Tika apskatītas brīvi

pieejamās daudz lietojumu viedkaršu operētājsistēmas, un tajās biežāk lietotie šifrēšanas

algoritmi. Darba rezultātā tika izstrādāts lojalitāšu programmu realizēšanas informācijas

sistēmas prototips, kas ietver viedkaršu lietojumu lietošanu.

Secinājumi

Daudz lietojumu viedkaršu izmantojamība var būtiski atvieglot lietojumu pieeju un lietotāju

ikdienu. Izmantojot daudz lietojumu viedkartes, ir svarīgi uzturēt atbilstošu datu drošības

līmeni, tādēļ katrs lietojums tiek atdalīts slāņos un tiek izmantoti šifrēšanas algoritmi, kas veic

informācijas šifrēšanu, padarot to drošāku.

Izmantotā literatūra

1. Islam, K. (2012). Effective use of smart cards, 35p.

2. Hendry, M. (2007). Multi-application Smart cards: Technology and Applications,

Cambridge University Press, 228p.

3. Wolfgang, Rankl, Wolfgang, E. (2010). RFID Handbook Fourth Edition, A John Wiley

and Sons, Ltd., Publication, 1043p.

Page 21: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Datorvadība un datorzinātne”

20

VIENOTA MĒRĪJUMU DATU APSTRĀDES RĪKA IZVEIDE ĢEODĒZISKIEM

DARBIEM

MEASUREMENT DATA TOOL FOR GEODETIC WORKS

Mārtiņš Brants

Datorvadības un datorzinātnes studiju programma, 4. kursa students

Ingus Šmits

Zinātniskais vadītājs, vieslektors, Mg.sc.ing.

Abstract: There are a lot of surveying companies in Latvia that use different measuring

stations created by different manufacturers. Each of the them develops distinct software.

Usually full versions of these software applications cost a lot of money, there is no free

version of the software, the data printout is not adequate for Latvian surveying companies

because of the inappropriate data format. The aim of this work is to create a united data tool

with an interface in Latvian language and for most popular measuring stations.

Ievads

Ģeodēzisko darbu veikšanai jau vairākus gadsimtus izmanto dažādu veidu mērinstrumentus.

Pakāpeniski to precizitāte un izmantošanas iespējas ir pieaugušas, attīstoties zinātnei un to

pieprasījumam. Mūsdienās teodolīti tiek aizstāti ar moderniem instrumentiem, kuri pilda

leņķu un attālumu mērīšanas apvienotu kombināciju. Šos instrumentus sauc par

elektroniskajiem tahimetriem (tahimetrija-ātra mērīšana). Latvijā ir daudzas mērniecības

firmas, kas izmanto dažādu ražotāju mērinstrumentus zemes uzmērīšanas darbu veikšanai.

Populārākie no tiem ir Sokkia, Leica, Trimble un TopCon.

Problēmas apraksts

Katrs mērinstrumentu ražotājs izstrādā atšķirīgu programmatūru pēc savām prasībām. Šo

programmu pilnās versijas ir salīdzinoši dārgas, bez brīvpiekļuves iespējām, turklāt mērījumu

datu izdrukas nav lietojamas Latvijas mērniekiem, jo ir ļoti nepārskatāmā formātā un katram

ražotājam tās ir citādākas. Tāpēc nepieciešams izveidot vienotu un atvieglotu datu apstrādes

rīku, kas atbilstu visiem mērinstrumentiem.

Rezultāti

Darba gaitā tika iegūtas mērījumu datu izdrukas no dažādiem mērinstrumentiem, pēc kuru

analīzes tika izstrādāts datu rīks, izmantojot C# tehnoloģiju vidi. Rīka lietotāja saskarne

izstrādāta latviešu valodā, ar iespējām pārsūtīt datus atpakaļ uz mērinstrumentu un pārveidot

tos Portable Document formātā izdrukāšanai.

Secinājumi

Izstrādātais datu rīks ļauj pārveidot un izdrukāt mērījumu datus ne vien mērniekiem

saprotamā formātā, bet arī pašvaldību iestāžu darbiniekiem un zemes īpašuma saimniekiem.

Pateicoties latviešu valodas saskarnei, ērti un ātri iespējams apstrādāt iegūtos datus.

Izmantotā literatūra

1. Helfriča B., Bīmane I., Kronbergs M., Zuments U. (2007), Ģeodēzija, VA LĢIA, 8.-

134. lpp.

2. Latvijas mērnieku portāls [tiešsaite], [skatīts: 20.03.2015.] Pieejams:

http://mernieks.lv/article/106

Page 22: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Programmēšana”

21

ACU KUSTĪBU IZSEKOŠANAS METODES LIETOŠANA TĪMEKĻA VIETŅU

LIETOJAMĪBAS NOVĒRTĒŠANĀ

APPLICATION OF EYE TRACKING MATHOD FOR EVALUATION OF WEBSITE

USABILITY

Jānis Rove

Programmēšanas studiju programma , 4. kursa students

Gatis Vītols

Zinātniskais vadītājs, docents, pētnieks, Dr.sc.ing.

Abstract: To evaluate websites usability, it is necessary to precisely track eye movements and

estimate gaze. Most of the open source solutions does not provide functionality for gaze

analyzing and heat map generation for websites. It is required to test and find best working

open source solution and improve functionality to support heat map generation, because to

develop eye tracking system from scratch is too complex and time consuming.

Ievads

Lai veiktu tīmekļa vietnes dizaina optimizāciju un noteiktu tās lietojamību, ir nepieciešams

iegūt statistikas datus par lietotāja skatienu, analizēt to un iegūt punktus, uz kuriem tiek vērsta

vislielākā uzmanība.

Problēmas apraksts

Ir izstrādātas dažādi tehnoloģiskie risinājumi acu kustību izsekošanai, bet lielākā daļa no tiem

nav brīvpieejas un ir nepieciešamas dārgas aparatūras, lai tos varētu izmantot. Daži no

pieejamiem risinājumiem ir ar atvērto kodu un ir brīvi pieejami ikvienam, bet aparatūra ir

jāizveido pašam. Ir jāpārveido tīmekļa kameras, lai tās darbotos infrasarkanajā gaismas

spektrā, jo iegūtos acs attēlus ir vieglāk apstrādāt. Esošie brīvpieejas risinājumi piedāvā tikai

acu kustību izsekošanu un iekārtas kalibrēšanu. Tālāka datu analizēšana un tīmekļa lapu

novērtēšanas iespējas ir pieejamas kā maksas pakalpojums no dažādām kompānijām.

Rezultāti

Pārveidojot dažādas kameras un eksperimentējot ar dažādiem gaismas filtriem, vislabākie

rezultāti tika iegūti ar Logitech kameru, izmantojot disketi kā redzamās gaismas filtru, kas laiž

cauri tikai infrasarkano gaismas spektru. Pārveidojot citas kameras, iegūto attēlu kvalitāte ir

daudz zemāka un nav lietojami tālākai apstrādei, jo kameru lēcas un gaismas sensori ir pārāk

zemas kvalitātes. Testējot dažādus acu kustību noteikšanas brīvpieejas risinājumus,

visprecīzākie mērījumi tika iegūti ar sistēmām, kur kamera ir jānovieto tuvu cilvēka acij. Ja

kamera ir novietota blakus ekrānam un atrodas tālu no cilvēka acs, tad neviena no

pārbaudītajām sistēmām nav spējīga noteikt skatiena virzienu ar tādu precizitāti, kas būtu

pietiekama, lai noteiktu pat aptuvenu skatiena punktu.

Secinājumi

1. Lai noteiktu precīzu acs pozīciju attēlā, kamera ir jāpārveido, lai tā strādātu infrasarkanajā spektrā.

2. Visas mājas lietotājiem domātās kameras, kuras tika pārveidotas, ir pārāk nekvalitatīvas, lai pēc pārveidošanas – tās būtu spējīgas uzņemt attēlus bez traucējumiem.

3. Jo lielākas izšķirtspējas attēls, jo pricīzāk var noteikt acs atrašanās vietu attēlā un skatiena virzienu.

Izmantotā literatūra

1. Yat-Sing Yeung. (2012) Mouse cursor control with head and eye movements: A low-cost

approach. Vienna.

2. Guillaume Boulay. (2008) Eye Pose Tracking & Gaze Estimation. France: Institut

National des Sciences Appliquées de Lyon.

Page 23: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Programmēšana”

22

AUTOBUSU PARKA DARBINIEKU SLODZES PLĀNOŠANAS SISTĒMAS

IZSTRĀDE

BUS PARK STAFF TIME PLANNING SYSTEM DEVELOPMENT

Ennija Perševica

Programmēšanas studiju programma, 4. kursa studente

Ingus Šmits

Zinātniskais vadītājs, vieslektors, Mg.sc.ing.

Abstract: Work scheduling is a complex process. The establishment of quality takes a long

time. The aim is to improve bus park scheduling process. To achieve this goal it is necessary

to look into Jēkabpils bus park processes, existing solutions that describe the requirements for

staff time planning system, to describe the system design and implement the first option.

Ievads

Darba grafika sastādīšana ir sarežģīts process, tā kvalitatīva izveide aizņem ilgu laiku. Darba

mērķis ir uzlabot autobusu parka grafika sastādīšanas procesu. Mērķa sasniegšanai

nepieciešams izpētīt Jēkabpils autobusu parka procesus un pastāvošos risinājumus. Aprakstīt

prasības darbinieku slodzes plānošanas sistēmai un sistēmas projektējumam. Realizēt tās

pirmo variantu.

Problēmas apraksts

Grafika sastādīšanas laikā ir jāievēro daudzi ierobežojumi, kas ietekmē gala rezultātu,

piemēram: darbinieku nostrādātas stundas, brīvdienas, Latvijas valsts likumi. Lai šo procesu

varētu izpildīt, viens cilvēks ir nepieciešams plānošanas atbalsta rīks, kas ļauj izveidot grafiku

un kontrolē ierobežojumu izpildi.

Rezultāti

Tika izpētīta esošā plānošanas kārtība Jēkabpils autobusu parkā un pastāvošie risinājumi citos

autobusu parkos. Darba praktiskajā daļā aprakstītas prasības autobusu parka darbinieku

slodzes plānošanas sistēmai, izstrādāts sistēmas projektējums un realizēts sistēmas pirmais

variants.

Secinājumi

Jēkabpils autobusu parka grafika izveides process ir laikietilpīgs un grūts kontrolējums. Nav

pieejama informācija par sistēmu, kas atbilst Jēkabpils autobusu parka grafika sastādīšanas

vajadzībām.

Izmantotā literatūra

1. Sprancmanis N. (2001) Transporta pakalpojumu ekonomika un organizācija. Rīga: Rīgas Tehniskā universitāte.280 lpp.

2. Apsalons R.(2012) Loģistikas centru pārvaldība. Rīga: Burtene. 170 lpp. 3. Deitel P., Deitel H., (2010) C# 2010 for programmers fourth edition., Deitel Developer

series., 1200 lpp.

4. Stellman A., Greene J., (2010) Head First C#, 2E: A Learner's Guide to Real-World

Programming with Visual C# and .NET (Head First Guides)., O'Reilly Media., 848 lpp.

Page 24: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Programmēšana”

23

IPAD MOBILĀS LIETOTNES IZSTRĀDE DARBA VIDES MIKROKLIMATA

PARAMETRU NOVĒROSANAI UN ANALĪZEI

IPAD APLICATION DEVELOPMENT FOR WORKPLACE ENVIRONMENT

MICROCLIMATE PARAMETER MONITORING AND ANALYSIS

Agnese Bimšteina

Programmēšanas studiju programma, 4. kursa studente

Jurijs Meitalovs

Zinātniskais vadītājs, pētnieks, Mg.sc.ing.

Abstract: Workplace safety includes provision of appropriate workplace environmental

microclimate. To provide this aspect of workplace safety companies should follow

environmental microclimate changes inside the office building. For this purpose it’s possible

to use mobile devices, which nowadays are becoming more popular. Cooperating with

representatives from Accenture Latvia was formulated plan to create iPad mobile application

for Riga office microclimate monitoring and analysis.

Ievads

Viens no darba drošības uzdevumiem ir piemērota darba vides mikroklimata nodrošināšāna.

Lai varētu nodrošīnāt piemērotus apstakļus, uzņēmumiem jācenšas sekot mikroklimata

izmaiņām uzņēmuma telpās. Šādam nolūkam ir iespējams izmantot mūsdienās arvien

straujāku popularitāti gūstošās mobilās ierīces. Sadarbojoties ar Accenture Latvia tika izlemts

izveidot iPad mobilo lietotni Rīgas ofisa mikroklimata novērošanai un analīzei.

Problēmas apraksts

Uzņēmumā Accenture Latvia izstrādāta sensoru sistēma, kas veic mikroklimata mērījumus

uzņēmuma telpās un saglaba tos serverī. Šobrīd izstrādātās iegūto datu novērošanas iespējas

nav parocīgas ikdienas lietošanai. Netiek nodrošināta arī iegūto datu pilnvērtīga analīze.

Rezultāti

Sadarbībā ar Accenture Latvia pārstāvjiem tika izstrādāta iPad mobilā lietotne. Tā ļauj

lietotājam vigli uztveramā veidā izvērtēt darba vietas mikroklimata stāvokli ņemot vēra

mikroklimata un darba vides parametrus: temperatūra, gaisa mitrums, CO2 daudzumu un

trokšņa līmeni. Tiek piedavāts analizēt vecākus mikroklimta mērījumus.

Secinājumi

Mikroklimata novērošanas sistēmu ieviešana ofisa telpās ļauj novērtēt darba vides

mikroklimata ietekmi uz cilvēka veselību.

Izmantojot izstrādāto lietotni ir iespējams iegūt reāllaika informāciju par mikroklimata

parametriem ofisa telpās un izmantot šo informāciju darba procesa plānošanā.

Izstrādāta lietotne var tikt pielietota citos līdzīgos projektos, kur ir nepieciešams novērot

mikroklimata izmaiņas, tā var tikt paplašināta ar papildus analīzes algoritmiem un papildus

funkcionalitāti.

Izmantotā literatūra

1. Adamson C., Dudney B. (2012) iOS SDK Development. ASV: The Pragmatic

Bookshelf 274 p

2. Darba aizsardzības prasības darba vietās [tiešsaite] [skatīts 07.03.2015]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=191430

Page 25: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Programmēšana”

24

RUBY ON RAILS PLATFORMAS IZMANTOŠANA MOBILO LIETOJUMU

SATURU VADĪBAS SISTĒMAS IZSTRĀDEI

DEVELOPMENT OF CONTENT MANAGEMENT SYSTEM FOR MOBILE

APPLICATIONS USING RUBY ON RAILS

Armands Balodis

Programmēšanas studiju programma, 4. kursa students

Ingus Šmits

Zinātniskais vadītājs, vieslektors, Mg.sc.ing.

Abstract: Nowadays world wide web keeps evolving and on the terms of the development

web applications has become more complex, there is need for platform, that facilitates and

improves development process by providing a simple, but at the same time a complete

infrastructure for developing web applications.

The aim of this research is to explore Ruby on Rails platform suitability for web application

development.

Ievads

Mūsdienās globālais tīmeklis turpina attīstīties un uz tā bāzētās lietotnes izstrādes ziņā kļūst

sarežģītākas, tāpēc ir nepieciešama platforma, kas atvieglo un uzlabo izstrādes procesu,

piedāvājot vienkāršu, bet tajā pat laikā pilnīgu, infrastruktūru lietotnes izstrādei.

Šī darba mērķis ir izpētīt Ruby on Rails platformas piemērotību tīmekļa lietotņu izstrādei.

Problēmas apraksts

Lai gūtu priekšstatu par tīmekļu lietotņu izstrādi, izmantojot Ruby on Rails platformu,

nepieciešams izpētīt izstrādes konceptus uz kādiem balstās platfroma un arī izstrādāt tīkla

lietotni. Priekšrocību izvērtēšanai nepieciešams salīdzināt Ruby on Rails ar citām tīmekļa

lietotņu izstrādes platformām. Lai novērtētu platformas piemērotību tīmekļa izstrādei, jāizpēta

Ruby on Rails ekosistēma – paplašinājumi, resursi un palīgrīki.

Rezultāti

Darba rezultātā ir izpētīti tīmekļa lietotņu izstrādes principi, izmantojot Ruby on Rails

platformu. Salīdzināta vairāku tīmekļa lietotņu izstrādes platformu piemērotība lietotņu

izstrādei un novērtētas Ruby on Rails priekšrocības. Izpētīta Ruby on Rails platformas

ekosistēma un tās piedāvātas iespējas.

Secinājumi

1. Ruby on Rails platforma balstās uz vairākiem izstrādes principiem, kurus ievērojot, izstrādātājs sarežģītu tīmekļa lietotni var izstrādāt īsā laikā.

2. Platformas ekosistēma sastāv no daudziem noderīgiem rīkiem, kas atvieglo izstrādi.

3. Ruby on Rails izstrādes vide ir viegli pielāgojama izstrādes vajadzībām.

Izmantotā literatūra

1. Adam Gamble, Cloves Carneiro Jr., Rida Al Barazi (2013). Beginning Rails 4, 3rd Edition

Apress, pp. 1-11.

2. Obie Fernandez, Kevin Faustino, Vitaly Kushner (2014). The Rails 4 Way. Addison-

Wesley Professional Ruby Series, pp 57-84.

3. Ruby On Rails Guides. [tiešsaiste] [skatīts 23.01.2015]. Pieejams:

http://guides.rubyonrails.org

4. Ryan Bigg, Yehuda Katz, Steve Klabnik (2014). Rails 4 In Action, Meap Edition.

Manning Publications co., pp 52-110.

Page 26: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Programmēšana”

25

TIEŠSAISTES DAUDZSPĒLĒTĀJU TAKTISKĀS KĀRŠU SPĒLES IZSTRĀDE

MULTIPLAYER ONLINE TACTICAL CARD GAME DEVELOPMENT

Mārtiņš Kažimirs

Programmēšanas studiju programma, 4. kursa students

Jekaterina Smirnova

Zinātniskā vadītāja, vieslektore, Mg.sc.ing.

Abstract: The browser game is an ever-changing industry that has gotten and still gets a lot of

popularity through the many different types of games. Most of the games developed were

based on the same technologies as during the games creation it was the best option. But with

new technologies coming out all the time, there are a lot of new possibilities. In this work an

online browser game was created using these new technologies, which is functional and has a

user friendly interface. Also the limits of these new technologies were tested.

Ievads

Pārlūkprogrammu spēļu industrija pastāvīgi mainās un tā ir guvusi un aiz vien gūst

popularitāti attīstot spēļu daudzveidību. Vairums šo spēļu tika izstrādātas izmantojot vienas

un tās pašas tehnoloģijas, tā kā spēļu izstrādes laikā tās bija labākais risinājums. Pastāvīgi top

jaunas tehnoloģijas kas piedāvā jaunas iespējas. Darbā, izmantojot jaunās tehnoloģijas, tika

izstrādāta pārlūkprogrammas tiešsaistes spēle, kura ir vienlaikus funkcionāla un piedāvā

lietotājam draudzīgo grafisko saskarni. Darbā arī tika noskaidroti izvēlēto tehnoloģiju

ierobežojumi.

Problēmas apraksts

Darba izstrādes procesā ir apkopota informācija par izmantojamo tehnoloģiju: HTML, CSS,

PHP, MySQL un Apache, pamatiem, to funkcionālo attīstību un pašreizējo laidienu iespējām

un ierobežojumiem. Programmatūras izstrādei tika izmantota tieši šo tehnoloģiju jaunākie

laidieni.

Rezultāti

Izpētītas HTML5, CSS3, PHP5.6, MySQL5.7 un Apache2.4 iespējas un ierobežojumi.

Izstrādāta un palaista tiešsaistes daudzspēlētāju taktiskā kāršu spēle.

Secinājumi

Līdz ar apskatāmo tehnoloģiju attīstību ir kļuvis iespējams tās izmantot daudziem un

dažādiem projektiem pie kuriem ir arī pieskaitāma spēles izstrāde. Bet, lai arī funkcionalitāte,

vizuālā kvalitāte un performance būtu pieņemamā līmenī, to ierobežojumi ir vēl joprojam

sastopami sarežģītāku funkcionalitāšu veidošanā. Jauno un esošo tehnoloģiju attīstība padara

pārlūkprogrammu spēļu jomu daudzveidīgāku un sniedz spēļu izstrādātājiem iespējas izstrādāt

projektus sev pazīstamās vai ērtākajās tehnoloģijās.

Izmantotā literatūra

1. Apache HTTP Server Documentation, [tiešsaiste] [skat. 12.01.2015.]. Pieejams:

http://httpd.apache.org/docs/

2. PHP Manual, [tiešsaiste] [skat. 12.01.2015.]. Pieejams: http://php.net/manual/en/

3. W3C Web Standarts, [tiešsaiste] [skat. 12.01.2015.]. Pieejams:

http://www.w3.org/standards/

Page 27: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Programmēšana”

26

TĪMEKĻA SISTĒMAS IZSTRĀDE BIŠU SAIMJU ATTĀLINĀTAI UZRAUDZĪBAI

DEVELOPMENT OF WEB SYSTEM FOR REMOTE BEE COLONY MONITORING

Gatis Rīders

Programmēšanas studiju programma, 4. kursa students

Armands Kviesis

Zinātniskais vadītājs, viesasistents, Mg.sc.ing.

Abstract: Nowadays technologies are expanding, increasingly processes are becoming

automated. Such processes often save time and facilitate work. It is also possible to automate

honey bee colony temperature monitoring. Data visualization is as important as data

acquisition. The aim of this work is to improve real-time bee monitoring in ITAPIC

(Application of Information Technologies in Precision Apiculture) project. A Web system is

one of the solutions to provide data visualization and inform user about the bee colony

temperatures. The Web system's purpose is to assist user with colony temperature monitoring

thus improving the whole monitoring process.

Ievads

Mūsdienās, kad tehnoloģijas strauji attīstās, aizvien vairāk procesi tiek automatizēti. Šādi

procesi ļauj ietaupīt laiku, atvieglot darbu un veicina produktivitāti. Automatizēt procesus ir

iespējams arī bišu saimju uzraudzībā. Svarīga ir ne tikai datu iegūšana, bet arī attēlošana.

Darba mērķis ir uzlabot bišu saimju reāllaika uzraudzību ITAPIC (Informācijas Tehnoloģiju

pielietojums precīzajā biškopībā) projektā. Tīmekļa sistēma ir viens no variantiem, kā

nodrošināt datu vizualizāciju jeb lietotājam attēlotu informāciju par temperatūrām bišu saimēs

un piedāvātu iespēju analizēt datus. Tīmekļa sistēma nodrošinātu iespēju pārraudzīt

temperatūru bišu saimēs un konstatēt nepieciešamību pēc papildus pasākumiem temperatūras

normalizēšanai.

Problēmas apraksts

Starptautiskā projekta (7. ietvarprogrammas ERA-net ICT-Agri projekts) ITAPIC ietvaros ir

izstrādātas dažādas bišu uzraudzības sistēmas. Līdz šim projektā tika veikta bišu saimju

temperatūras datu iegūšana un glabāšana datubāzē, kur lietotājs pēc tam šos datus var analizēt.

Bet manuāla datu izgūšana no datubāzes un analizēšana var būt laikietilpīga. Analīzes process

var būt samērā komplicēts, turklāt lietotājam nepieciešama iepriekšēja pieredze darbā ar

datubāzēm. Līdz ar to radās nepieciešamība pēc tīmekļa sistēmas izveides, kas nodrošinātu

datu vizualizāciju lietotājam ērtā un saprotamā veidā.

Rezultāti

Tika analizētas populārākās un jaunākās tehnoloģijas tīmekļa sistēmas izstrādē. Ņemot vērā

tīmekļa sistēmas prasības, tika izvēlētas tehnoloģijas, kuras nodrošinātu piemērota rezultāta

sasniegšanu. Rezultātā tika izstrādāta tīmekļa sistēma, kura nodrošina bišu saimju mērījumu

datu vizualizāciju, datus attēlojot gan grafiski, gan skaitļu veidā (pēdējo ierakstīto datu

attēlojums).

Secinājumi

Izstrādātā tīmekļa sistēma nodrošina iespēju attālināti apskatīt bišu saimju uzraudzības

procesā iegūtos datus. JavaScript bibliotēkas "jQuery" izmantošana paātrina un padara ērtāku

tīmekļa sistēmas izstrādi. Dizaina ietvars "Bootstrap" atvieglo tīmekļa sistēmas vizuālā

noformējuma izveidi.

Izmantotā literatūra

1. Bootstrap The world's most popular mobile-first and responsive front-end framework.

[tiešsaiste] [skatīts 13.01.2014]. Pieejams: http://getbootstrap.com/

2. ITAPIC - Project information [tiešsaistē] [02.03.2015]. Pieejams: http://www.itapic.eu/

Page 28: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Programmēšana”

27

UZŅĒMUMA CRM SISTĒMAS ATSKAITES MODUĻA IZSTRĀDE

ENTERPRISE CRM SYSTEM REPORTING MODULE DEVELOPMENT

Valērijs Tomčiks

Programmēšanas studiju programma, 4. kursa students

Inga Viļumsone

Zinātniskā vadītāja, lektore, Mg.sc.ing.

Abstract: Company has its own CRM system that can’t handle new company demands on

work logging, that’s why it's needed to upgrade the system with a new module that could

generate work reports for clients.

Ievads

Uzņēmumā ir sava CRM sistēma, kura vairs nespēj tikt galā ar jaunām uzņēmuma

vajadzībām, tādēļ to ir jāatjauno ieintegrējot sistēmā jaunu moduli, kas ļaus ģenerēt paveiktā

darba atskaites konkrētiem klientiem.

Problēmas apraksts

Izstrādājot jauno moduli bija nepieciešams pielāgoties pie tehnoloģijām, ar kurām tika

izstrādāta sistēma 2005. gadā. Kā arī apgūt papildus iemaņas darbā ar PHP, CSS, MySQL un

JavaScript. Tā kā pielāgot visu CRM sistēmu jaunākajiem tehnoloģiju laidieniem, būtu pārāk

apjomīgs darbs, kā arī var riskēt ar dažu funkciju darba spējīguma pasliktināšanos, bija

nepieciešams pielāgoties pie izmantotiem laidieniem. Atjaunota tika JavaScript bibliotēka

Jquery, jo vecā neatbalstīja nepieciešamās funkcijas.

Rezultāti

Apgūta Web izstrādes tehnoloģija PHP un Smarty, kā arī papildinātas zināšanas par CSS,

JavaScriptu un MySQL. Tika izstrādāts atskaites modulis, kurš tika pilnība ieintegrēts

sistēmā, kā arī atjaunoti citi moduļi un papildināti ar funkcijām, kuras nepieciešamas

veiksmīgai atskaites moduļa lietošanai. Uzlabotā sistēma tika palaista tiešsaistē un pašlaik tiek

aktīvi lietota.

Secinājumi

Izstrādājot jauno sistēmas moduli, pirmā grūtība bija iepazīties ar jaunā moduļa vajadzībām,

lai varētu novērtēt kādas funkcijas būs nepieciešamas. Tā kā sistēma jau bija izveidota, tad

jauno moduli nācās pielāgot sistēmas stilam, gan vizuāli, gan kodā. Izveidojot jauno moduli

CRM sistēma tiks lietota biežāk un aktīvāk, tādējādi uzskaitot precīzāk patērēto laiku, kā

rezultātā klientam būs piešķirti precīzāki rēķini. Atskaites modulis atvieglo rēķina izveidi

laika ziņā. Pirms moduļa izstrādes rēķina izveide prasīja vairākas stundas, kamēr katrs

darbinieks savadīja informāciju un tā tika apkopota. Atskaites modulis var uzģenerēt atskaiti

dažu sekunžu laikā.

Izmantotā literatūra

1. Kas ir CRM [tiešsaiste] [skatīts 08.04.2015] pieejams: http://www.crm.lv/

2. Terrible CRM Systems For Your Company [tiešsaiste] [skatīts 08.04.2015] pieejams:

http://www.forbes.com/sites/quickerbettertech/2013/07/01/11-terrible-crm-systems-for-

your-company/

3. Compare CRM Software [tiešsaiste] [skatīts 08.04.2015] pieejams:

http://www.softwareadvice.com/crm/

Page 29: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Informācijas tehnoloģijas”

28

INFORMĀCIJAS SISTĒMAS IZSTRĀDES PROJEKTU DATU REPOZITORIJA

IZVĒLE ATBILSTOŠI UZŅĒMUMA VAJADZĪBĀM

INFORMATION SYSTEM DEVELOPMENT PROJECT DATA REPOSITORY

CHOICE ACCORDING TO COMPANY NEEDS

Viktorija Ivanova

Informācijas tehnoloģiju studiju programma, 2. kursa maģistrante

Rudīte Čevere

Zinātniskā vadītāja, profesore, Dr.sc.comp.

Abstract: Each information systems development company wants to prove himself as a highly

qualified specialist in this scope. In order to success, company should not be guided only with

IS development process regulatory standards, but also it should be able to track all project

information data stream, should have possibility to summarize the project status and results,

and, as an integral part, company should be able to follow the development process quality

and strive to improve it. One of possibilities to improve development process quality is to

introduce common data repository or CASE tool/toolkit. CASE stands for Computer Aided

Software Engineering. It means, development and maintenance of software projects with the

help of various automated software tools.

Ievads

Komplicētos un stratēģiskos informācijas sistēmas izstrādes projektos nevar iztikt bez lielāku

uzdevumu sadalīšanas sīkākos, to veikšanu uzticot daudziem izpildītājiem un pēc tam

integrējot atsevišķi iegūtos rezultātus. Nav iespējams šos projektus īstenot arī bez

koordinācijas nodrošināšanas starp atsevišķiem apakšprojektiem, plānu izpildes gaitas

uzraudzības un plānu precizēšanas, datu apmaiņas un piekļuves aktuālam projekta realizācijas

statusam. Darba mērķis ir uzlabot informācijas sistēmu izstrādes projektu datu uzskaiti un

uzglabājamo datu kvalitāti informācijas sistēmas pilnā izstrādes ciklā.

Problēmas apraksts

Viens no iespējamiem izstrādes procesa kvalitātes uzlabojumiem ir kopēja repozitorija (datu

krātuves), jeb CASE rika/rīku kopuma, ieviešana izstrādes procesā.

Galvenie izvirzītie uzdevumi ir: 1. Aprakstīt uzņēmuma informācijas sistēmas izstrādes

projektu pārvaldības pieeju un pašreizējo situāciju; 2. Identificēt uzņēmuma problemātiskas

vietas; 3. Balstoties uz identificētam problēmām, izvirzīt uzņēmuma mērķus informācijas

sistēmas izstrādes projektu pārvaldības kvalitātes uzlabošanai; 4. Noteikt kritērijus datu

repozitorija izvēlei balstoties uz identificētam problēmām un izvirzītiem mērķiem; 5. Izstrādāt

vadlīnijas datu repozitorija izvēlei; 6. Izanalizēt vadlīniju pielietojumu citās situācijās.

Rezultāti

Identificētas izstrādes procesa vājās vietas, izvirzītas prasības CASE rīkam/rīku kopumam,

izstrādātas vadlīnijas, kuras aprakstīs kā notiek rīka izvēle. Noslēgumā veikta izstrādāto

vadlīniju analīze un noteikts vai vadlīnijas ir pielietojamas citās situācijās (mainoties izstrādes

metodoloģijai).

Secinājumi

Ar CASE rīku kopumu, ir iespējams uzlabot programmatūras izstrādes procesu pilnā tā dzīves

ciklā. Pielāgoto CASE rīku izmantošana nodrošinās informācijas pieejamību projekta

iesaistītiem dalībniekiem vienuviet un palielinās uzdevumu izpildes kvalitāti, kas ir

neatņemama daļa no komplicēto un stratēģisko IS izstrādes projektu realizācijas mūsdienās.

Izmantotā literatūra

1. CASE rīku pārskats [tiešsaiste] [skatīts 22.03.2015]. Pieejams:

http://www.tutorialspoint.com/software_engineering/case_tools_overview.htm

2. Vlaanderen K., Tuijl G.J., van Brinkkemper S., Jansen Slinger (2013) Incremental Method

Enactment for Computer Aided Software Engineering Tools

Page 30: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Informācijas tehnoloģijas”

29

BEZVADU SENSORU TĪKLI LAUKSAIMNIECĪBĀ

WIRELESS SENSOR NETWORKS IN AGRICULTURE

Matīss Silickis

Informācijas tehnoloģiju studiju programma, 2. kursa maģistrants

Vitālijs Osadčuks

Zinātniskais vadītājs, viesdocents, Dr.sc.ing.

Abstract: There is a significant growth of information technology adaptation in agricultural

environments during the recent years, but the majority of agricultural processes are still not

automated resulting in a loss of revenue. There are various ways of organizing and monitoring

the work and technological processes in agriculture. Process automation techniques and

technologies are not widely used in different agricultural areas, mostly because of high costs,

lack of knowledge and interest.

Ievads

Lauksaimniecības informāciju tehnoloģiju attīstība un adaptācija pēdējo gadu laikā ir vērā

ņemama, taču joprojām vairums procesu lauksaimniecībā nav automatizēti, tādējādi radot

ievērojamus papildus izdevumus uzņēmējiem. Ir dažādi paņēmieni, kā organizēt un monitorēt

darbu un tehnoloģiskos procesus lauksaimniecībā. Joprojām dažādās lauksaimniecības sfērās

nav izplatīta procesu automatizācijas metožu un tehnoloģiju attīstība, visbiežāk lielo izmaksu,

zināšanu un interešu trūkuma dēļ.

Problēmas apraksts

Viena no galvenajām problēmsfērām ir dažādu lauksaimniecības datu iegūšana, pārsūtīšana

un apkopošana. Šobrīd vairumā uzņēmumu tiek algots papildus darbaspēks mērījumu

veikšanai, un analīzei. Kā zināms šādos scenārijos lielu lomu spēlē cilvēciskais faktors, kā

rezultātā bieži tiek pieļautas dažādas kļūdas un novērotas citas problēmas, piemēram pēkšņa

darbinieka saslimšana. Maģistra darba mērķis ir izpētīt un izveidot telpā dinamiski mainīgu

sensoru tīklu un datu apmaiņas protokolu lauksaimniecības mērījumu veikšanas un datu

apmaiņas atvieglošanai un efektivitātes uzlabošanai.

Rezultāti

Bezvadu sensoru tīkla prototips sastāv no vienas centrālās vadības iekārtas ar virknes

pieslēgumu caur kuru iespējams kontrolēt ierīces no personālā datora. Kā arī vairākām

sensoru iekārtām starp kurām datu apmaiņa tika realizēta ar radiofrekvenci izmantojot

Microchip MiWi PRO protokola daudzmezglu (mesh) tīkla topoloģiju sistēmas ierīkošanas

ērtuma nolūkā. Izstrādātais datu apmaiņas protokols ir programmēts izmantojot “REST”

programmatūras arhitektūras stilu.

Secinājumi

Izstrādājot darbu secināju, ka izveidotā sistēma var tikt pielietota jebkādu lauksaimniecības,

industriālu vai citu sensoru tīklu veidošanai un dažādu mērījumu veikšanai. Datu apmaiņas

protokols var tikt pielietots jebkādu bezvadu sensoru tīklu tehnoloģiju lietojuma slānī un

pateicoties XML iezīmēšanas valodai iespējams vienkārši izveidot dažādas lietotāja

aplikācijas, piemēram sensoru tīkla savietošanai ar citām sistēmām.

Izmantotā literatūra

1. Rehman A., Zafar Abbasi A., Islam N., Ahmed Shaikh Z. (2011) A review of wireless

sensors and networks applications in agriculture. Elsevier. 8 p.

2. Wang N., Zhang N., Wang M. (2005) Wireless sensors in agriculture and food industry—

Recent development and future perspective. Elsevier. 14 p.

3. Fauzi Othmana M., Shazali K. (2012) Wireless Sensor Network Applications: A Study in

Environment Monitoring System. Elsevier. 7 p.

Page 31: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Informācijas tehnoloģijas”

30

DROŠĪBAS MEHĀNISMU ANALĪZE UZ IPV6 BALSTĪTO DATORTĪKLU

SECURITY MECHANISM ANALYSIS BASED ON THE IPV6 NETWORK

Austra Lazdāne

Informācijas tehnoloģiju studiju programma, 2. kursa maģistrante

Nauris Pauliņš

Zinātniskais vadītājs, vieslektors, Mg.sc.ing.

Abstract: One of the main reasons for IPv6 implementation is the exhaustion of IPv4 address

space, however, the development of this protocol seeks to eliminate a number of other

existing IPv4 protocol problem for workstation communication and security. Security is one

of the essential things to pay attention when migrating from IPv4 to IPv6. Still there is no

concrete approaches to ensure an effective transition and network connectivity between these

protocols, so the network is necessary to analyze - what are the main problems and potential

solutions for the transition from IPv4 and IPv6 in heterogeneous computer network.

Protection mechanisms requires a consistent and systematic improvements.

Ievads

Viens no būtiskākajiem iemesliem IPv6 ieviešanai ir adrešu telpas paplašināšana, tomēr

izstrādājot šo protokolu, ir mēģināts novērst arī virkni citu IPv4 protokolā pastāvošo

problēmu gan darbstaciju komunikācijā, gan drošībā. Tieši drošība ir viena no būtiskajām

lietām, kam jāpievērš uzmanība, migrējot no IPv4 uz IPv6. Vēl aizvien nepastāv konkrētas

pieejas, kā nodrošināt efektīvu tīklu pāreju un savienojamību starp šiem protokoliem, tādēļ

tīklu nepieciešams izanalizēt - kādas ir pamata problēmas un iespējamie risinājumi pārejai no

IPv4 un IPv6, heterogēna datortīkla ietvaros, kas ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu datortīkla

pilnvērtīgu aizsardzību.

Problēmas apraksts

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, sākotnēji tika izpētīts IPv6 protokols, kādi uzlabojumi un

atšķirības tam ir salīdzinājumā ar IPv4, īpašu uzmanību pievēršot drošības jautājumiem. Lai

sekmīgi varētu izstrādāt IPv6 ieviešanas plānu, kā izpētes objekts ir izvēlēts LLU datortīkls.

Darba ietvaros tiek veikta tā izpēte un analīze, kā arī risku analīze. Balstoties uz izstrādāto

ieviešanas plānu, plānots veikt drošības mehānismu integrēšanu, kuri tiek praktiski testēti.

Tiek veikta analīze, kas balstīta uz testēšanas procesā iegūtajiem rezultātiem.

Rezultāti

Migrējot no IPv4 uz IPv6, ir jāņem vērā daudz un dažādas datortīkla īpašības un jāizvēlas

atbilstošākā pārejas tehnoloģija, kā arī drošības mehānismi, kas nodrošinātu drošību LLU

datortīklam, gan pārejas posmā, gan pēc tā. Drošības mehānismu efektivitāte tiek pārbaudīta

ar datortīklu stimulatora GNS3 palīdzību.

Secinājumi

IPv6 protokols sniedz dažādus drošības uzlabojumus, bet, atrisinot IPv4 protokola drošības

problēmas, rodas ievainojamības, kas raksturīgas IPv6 protokolam.

Migrācija process starp datortīkliem ir analītisks un sarežģīts process, kas prasa daudz

cilvēkresursu, laika resursus un finansiālos līdzekļus.

Izmantotā literatūra

1. Buldu A., Durdaģi E. (2010) IPv4/IPv6 security and threat comparisons. Procedia Social and Behavioral Sciences, 2. p. 5285–5291

2. Davies J. (2012) Understanding IPv6. Third Edition. United States of America: O’Reilly

Media, Inc. 715 lpp.

3. Hagen S. (2014) IPv6 Essentials, Third Edition. United States of America: O’Reilly Media, Inc. 412 lpp.

Page 32: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Informācijas tehnoloģijas”

31

METABOLISKĀ AUTISMA DATORMODELĒŠANA

COMPUTER MODELLING OF METHABOLIC AUTISM

Oskars Rubenis

Informācijas tehnoloģiju studiju programma, 2. kursa maģistrants

Egils Stalidzāns

Zinātniskais vadītājs, profesors, Dr.sc.ing.

Abstract: A reconstruction of human mitochondrial metabolic network has been used to

model insufficiency of some genes encoded proteins to observe the consequences at metabolic

network scale. Flux variability analysis of mitochondrial metabolic network reconstruction is

performed maximizing ATP production. It is found that deletion of SUCLG2 gene reduces the

maximal production of ATP by 50% with wide flux variability range for most of reactions.

Deletion of gene SLC25A12 reduces the maximal ATP production just by 1%. Detection of

insufficiency of genes SUCLG2 and SLC25A12 is suggested by observing of fluxes of

specific reactions found by flux variability analysis. Additionally, cluster analysis of

metabolite concentration in blood and urine by principal axis method has been performed.

Ievads

Katru gadu arvien vairāk tiek reģistrēti bērni ar autiskā spektra saslimšanām. Daļa no vieņiem

saņemot pienācīgu sagatavošanu spēj kļūt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem, bet daļa

paliek par invalīdiem, kuru aprūpē tiek uzkrauta sabiedrībai. Tādēļ steidzīgi nepieciešams

meklēt risinājumus efektīvākai ārstēšanai, tā samazinot pacienta ciešanas un ekonomisko

slogu.

Problēmas apraksts

Literatūrā plaši aprakstīta gēnu SUCLG2 un SLC25A12 iespējamā saistība ar metoboliskā

autisma epiģenēzi. Tā kā eksperimentālā ceļā to ir ļoti grūti noteikt, jo ir milzīgs skaits

iespējamo variantu,- nepieciešams izmantot datormodelēšanas rīkus, tā provizoriski novērtējot

metaboliskā tīkla anomālijas, kuras pēc tam varētu pierādīt eksperimentāli. Paralēli bieži vien

autisma pacientu ārstēšana tiek uzsākta novēloti, jo bērnu ārsti nepievērš pietiekamu vērību

autiskā spektra slimnieku simptomiem vai arī psihiatri baidās uzsākt ārstēšanu ar

psihotropiskajiem līdzekļiem, cerot, ka pacientam stāvoklis uzlabosies pats no sevis. Tādēļ

nepieciešami marķieri, lai varētu laikus uzsākt ārstēšanu, pēc iespējams minimizējot risku

nepamatotam psihotropo līdzekļu pielietojumam.

Rezultāti

Šajā darbā ar plūsmas maiņas analīzes metodi novērtēta SUCLG2 un SLC25A12 gēnu

delēcijas ietekme uz mitahondrija metaboliskā tīkla reakcijām. Ar galveno asu metodi veikta

aminoskābju un citu organisko skābju koncentrāciju sadalījumu datorklāsterizācija.

Secinājumi

Gēna SLC25A12 delēcija izraisa saražotā ATP apjoma krišanos no 68.4 līdz 67.7 vienībām,

kas aptuveni ir vienāds ar 1% un eksperimentāli grūti verificējams.

Turpretī gēna SUCLG2 delēcija rada ATP apjoma kritienu no 68.4 līdz 34.0 vienībām.

Novērojama izolētu klāsteru veidošanās noteiktu metabolītu koncentrācijām, salīdzinot

autiskā spektra slimniekus ar veselajiem indivīdiem.

Izmantotā literatūra

1. Thiele, I., Price, N. D., Vo, T. D., & Palsson, B. O. (2005). Candidate metabolic network

states in human mitochondria. Impact of diabetes, ischemia, and diet. The Journal of

biological chemistry, 280(12), 11683–95. doi:10.1074/jbc.M409072200

2. Wolkenhauer O., (2012) University of Rostock, Systems Biology, Dynamic pathway

modelling

Page 33: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Informācijas tehnoloģijas”

32

NODARBINĀTĪBAS VALSTS AĢENTŪRAS E-PAKALPOJUMU SISTĒMAS

IZVEIDE UN IEVIEŠANA

THE DEVELOPMENT AND IMPLEMENTATION OF STATE EMPLOYMENT

AGENCY’S E-SERVICE SYSTEM

Agnese Lojāne

Informācijas tehnoloģiju studiju programma, 2. kursa maģistrante

Rudīte Čevere

Zinātniskā vadītāja, profesore, Dr.sc.comp.

Abstract: In customer service industry today it is important to draw attention to possibilities

of providing services to the customer at any time and place, and therefore the State

Employment Agency has planned to introduce the system of electronic customer services (e-

services). No less important is the possibility of ease the administrative burden on the

agency's staff, therefore the system implemented would significantly reduce the

administrative burden, so that it would improve the quality of the work, as well as the quality

of the provision of the public administration customer services. The aim of this work is to

develop and implement qualitative e-services solution in order to improve the company's

efficiency and operability.

Ievads

Mūsdienās klientu apkalpošanas nozarē svarīgi ir vērst uzmanību uz pakalpojumu sniegšanu

klientam izdevīgā laikā un vietā, tādēļ Nodarbinātības valsts aģentūrā plānots ieviest klientu

elektronisko pakalpojumu (e-pakalpojumu) sistēmu. Ne mazāk svarīgi ir atvieglot darbinieku

administratīvo slogu, līdz ar to sistēmas izveide būtiski mazinātu gan administratīvo slogu,

uzlabojot darba kvalitāti, gan arī valsts pārvaldes klientu apkalpošanu. Šī darba mērķis ir

kvalitatīva e-pakalpojumu ieviešanas risinājuma izstrāde uzņēmuma efektivitātes un

operativitātes uzlabošanai.

Problēmas apraksts

Nodarbinātības valsts aģentūras procesiem, kuriem ir nepieciešams informāciju sistēmu

atbalsts, tiek noteikts procesa modelēšanas un aprakstīšanas veids, saskaņā ar kuru jāizvirza

prasības informācijas sistēmas izstrādei. Pakalpojumu sistēmas izstrādes pamatā ir plānošana,

analīze un prasību noteikšana. Veicot avotu un literatūras analīzi par e-pakalpojumu

ieviešanas nozīmību un efektivitātes rādītājiem, un izpētot esošo klientu apkalpošanas

procesu, tika noteikti biznesa procesa uzlabojumi.

Rezultāti

Izstrādāta Nodarbinātības valsts aģentūras uz klientu vērsta pakalpojumu sistēma, balstoties

uz noteiktajām prasībām. Veikta kvalitātes novērtēšana programmatūras dzīves cikla laikā.

Pašlaik norit sistēmas ieviešanas – testēšanas beigu fāze.

Secinājumi

Pamatojoties uz izstrādātajām sistēmas prasībām, var secināt, ka plānošanas process un datu

analīze ir sarežģīts un laikietilpīgs darbs, lai gala rezultātā iegūtu kvalitatīvu produktu

efektīvai izmantošanai. Sistēma paredzēta publiskai izmantošanai Nodarbinātības valsts

aģentūras lietotājiem un klientiem.

Izmantotā literatūra

1. Asbjorn F., Krogstie J., Risan L. and Moser I. (2008) User Involvement in EGovernment

Development Projects, Electronic Government: Concepts, Methodologies, Tools, and

Applications Volume II, pp. 734-750.

2. Briedis J., Lauriņš P. (2008) E-pārvaldes attīstība Latvijā. Latvijas Universitātes raksti.

721.sēj. Vadības zinātne, 201.-216.lpp.

Page 34: STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENES TĒZES - itf.llu.lv · SATURS ARDUINO ELEKTRONISKĀS PLATFORMAS IEVIEŠANA STUDIJU PROCESĀ DATORVADĪBAS UZDEVUMOS Baiba Dumpe, Aleksejs Zacepins

STUDENTU ZINĀTNISKĀS KONFERENCES TĒZES 2015

Studiju programma „Informācijas tehnoloģijas”

33

RAŽOŠANAS IEKĀRTU NOSLODZES PLĀNOŠANAS ALGORITMA

PIELĀGOŠANA DINAMISKAM UZDEVUMAM

ALGORITHM CUSTOMIZATION FOR INDUSTRIAL EQUIPMENT LOAD

PLANNING WITH DYNAMIC TASK

Toms Tumšais

Informācijas tehnoloģiju studiju programma, 2. kursa maģistrants

Vitālijs Komašilovs

Zinātniskais vadītājs, viesdocents, Dr.sc.ing.

Abstract: Industrial equipment load planning for dynamic job list is very difficult task. There

are many different industrial equipment’s schemas and for them are many different problem

situations. For these all problem situations are developed many different algorithms, but none

of them can handle all of these problem situations. Thesis contains research about these

industrial equipment load planning problem situations, like single industrial equipment,

parallel industrial equipment’s, flow shop and job shop schemas and found some solution

algorithms for them. Also there is developed example application for three industrial

equipment’s flow shop schema with customized algorithm for dynamic job list.

Ievads

Mūsdienās lielu biznesa sfēru aizņem ražošanas nozare un laikam ejot, ir strauji attīstījušās

tehnoloģijas, kuras nav novārtā atstājušas šo nozari. Mūsdienās šī nozare ir piedzīvojusi

mehanizācijas un automatizācijas laikus, kas tādējādi ir ļāvis palielināt darba efektivitāti un

samazināt cilvēka piedalīšanos pašos ražošanas procesos. Uz cilvēka pleciem, galvenokārt,

atlicis tikai tik vien kā ražošanas iekārtu organizēšana un uzraudzīšana.

Problēmas apraksts

Problēmsituāciju ar ražošanas iekārtu sistēmu plānošanu ir daudz, tāpēc nav viena optimāla

algoritma, kas spētu ar tām visām tikt galā. Tāpēc šo sistēmu plānošanai ir izstrādāti daudz un

dažādi plānošanas algoritmi, kuri paredzēti attiecīgai problēmsituāciju risināšanai. Sākumā

nepieciešams izpētīt un noteikt, kurš algoritms ir piemērotākais problēmsituācijas risināšanai.

Pēc tam izstrādāt lietojumprogrammatūru, pielāgojot šo algoritmu attiecīgajai

problēmsituācijai.

Rezultāti

Gala rezultātā ir izpētīti vairāki ražošanas iekārtu noslodzes plānošanas algoritmi. Nodefinēts

dinamiskās noslodzes plānošanas uzdevums virtuālai rūpnīcai un tam pielāgots piemērotākais

algoritms. Izstrādāta lietojumprogrammatūra, kas risina virtuālās rūpnīcas dinamiskās

noslodzes plānošanas uzdevumu, izmantojot izvēlēto algoritmu.

Secinājumi

Ražošanas iekārtu noslodzes plānošanas problēmsituāciju ir ļoti daudz un nav viena optimāla

algoritma, kas spētu visas tās risināt. Līdz ar to ir izstrādāti dažādi algoritmi, kas paredzēti

attiecīgās problēmsituācijas risināšanai. Dinamiskās noslodzes plānošanas risināšanā ļoti

svarīga ir piemērotākā algoritma izvēle. Izvēloties piemērotāko algoritmu, būs mazāk tas

jāpielāgo konkrētajai problēmsituācijai un tas atvieglos lietojumprogrammatūras izstrādi.

Izmantotā literatūra

1. Pinedo M. L. (2009) Planning and Scheduling in Manifacturing and Services. 536 lpp.

2. Salvendy G. (2007) Handbook of Industrial Engineering, Third Edition. 2796 lpp.

3. Zalzala A. M. S., Fleming P. J. (1997) Genetic Algorithms in Engineering Systems.

263 lpp.