1

43/Marts-Aprīlis 2015

KAĶUEŅĢEĻI

2015

MARATONS

suņa kostīmā

LIELĀ TALKA Šampētera ielas skvērā

#Laimīgie stāsti #Mēneša dzīvnieks#Vēstules no Mājām #Daktera Aikāsāp Piezīmes

NUMURA TĒMA:

21.gadsimta TROJAS

ZIRGS

KUCĒNUdzirnavas Skotijā

POLS MAKARTNIJSapciemo roņus

Kanādā

2

MARTS-APRĪLIS SKAITĻOS

3

ZIŅAS

Projekts bija daļa no „DzīvniekuDrauga” ielas kaķu sterilizācijasprogrammas, ko arī šogad atbalstaBorisa un Ināras Teterevu fondsun Bridžitas Bordo fonds Francijā.

„NSA: Māci un dari” projektā,ko sociālā veterinārā klīnika„Dzīvnieku Draugs” organizēja arVācijas dzīvnieku aizsardzības or-ganizācijas „TASSO” finansiāluatbalstu un kas ilga līdz20.martam, plānots ne vien sterili-zēt vairākus simtus bezpajumteskaķu, bet arī apmācīt LatvijasLauksaimniecības universitātes(LLU) veterinārmedicīnas studen-tus, dodot viņiem iespēju klātienēvērot prasmīgu vietējo un ārvalstuveterinārārstu darbu un, strādājotkā veterinārārstu asistentiem, gūtpieredzi un izpratni par klaiņojošokaķu kontroles metodēm un steri-lizācijas specifiku.

Šis ir jau trešais šāda veidaprojekts, kas notika Latvijā, patei-

coties idejas autorei un projektamenedžerei, bijušā Austrijas vēst-nieka Lietuvā kundzei GudrunaiKollerei. Dzīvnieki sterilizācijai tikanogādāti no dažādiem Latvijas re-ģioniem, sadarbojoties ar vietējāmdzīvnieku aizsardzības organizāci-jām un patversmēm.

„Dzīvnieku Draugs” uzsver, kapareiza un atbildīga ielas kaķukoloniju uzturēšana ir nozīmīgabezpajumtes dzīvnieku kontrolespasākumu daļa, kas palīdz ierobe-žot klaiņojošo dzīvnieku skaitu,novērst infekcijas slimību izplatī-šanos, paglābt dzīvniekus no cie-šanām un mazināt sabiedrībasnepatiku pret klaiņojošiem dzīv-niekiem.

Ar Borisa un Ināras Teterevufonda un Bridžitas Bordo fondaatbalstu „Dzīvnieku Draugs” pirmsnepilniem diviem gadiem nodibinā-ja Latvijā pirmo sociālo veterināroklīniku, kurā ne vien sterilizē klai-

ņojošos un mazturīgo iedzīvotājudzīvniekus, bet arī sniedz ārkārtasveterināro palīdzību cietušiem bez-pajumtes dzīvniekiem. NSA prog-rammas ietvaros 2012.gadā tikasterilizēti 244 bezpajumtes kaķi,2013.gadā - 551, bet pērn - 1225kaķi. Ārkārtas veterināro palīdzībuprojekta ietvaros saņēmuši vairākisimti dzīvnieku.

19.martā patversmē viesojāssvešvalodu skolas „INTER-NATIONAL HOUSE Riga-Satva” audzēkņi sava pasnie-dzēja Kreiga Rosa vadībā.Jaunieši kopā ar savu skolotājunolēmuši organizēt labdarībasakciju patversmes atbalstam,kuras ietvaros Kreigs piedalīsiesmaratonā, skrienot suņa kostī-mā, savukārt jaunieši sagatavosinformatīvi vizuālu materiālupar patversmi, kas tiks izplatītssociālajos medijos. Vizītes mēr-ķis bija iepazīties ar patversmes

darbu un nofilmēt un nofotog-rafēt patversmes iemītniekus.

20.aprīlī ar dāvanām un zie-dojumu patversmē viesojās„International School of Riga”audzēkņi un skolotāji. Labdarī-bas akcijā bērni patversmes at-balstam ziedojumos bija savā-kuši 260 eiro. Tie lieti noderēs,lai nodrošinātu aprūpi mūsudaudzajiem iemītniekiem, bet joīpaši sešiem mazajiem rudu-ļiem, kuru samīļošana bērniemsagādāja vislielāko prieku.

Sociālajā veterinārajā klīnikā „Dzīvnieku Draugs” 12.martāar starptautisku apmācību projektu „NSA: Māci un dari”* sākāsielas kaķu sterilizācijas mēnesis. Projekta ietvaros kopumā tikasterilizēti 143 bezpajumtes kaķi – 114 kaķenītes un 29 runcīši.

„Dzīvnieku Drauga” vetklīnikā — vērienīgs ielas kaķu sterilizācijasprojekts

Ielas kaķu sterilizācijas projektuidejas autore Gudruna Kollere

Ciemiņi patversmē

4

ZIŅAS

„Šodien pie mums ir īpašicilvēki, cilvēki, kas ikdienāblakus darbam, ģimenei,draugiem, hobijiem, neskato-ties uz krīzēm, sadzīves pro-blēmām un visādām citādāmķibelēm, klusi un nemanāmidara ļoti svētīgu darbu – rū-pējas par ielu kaķīšiem—baro, ārstē, meklē jaunas mā-

jas un, galvenais, sterilizē,tādejādi darot labu gan dzīv-niekiem, gan cilvēkiem unvidei,” godināšanas pasāku-mā sacīja „Dzīvnieku Drauga”vadītāja Solvita Vība.

„Būt par Kaķu eņģeli ne-maz nav vienkārši – bieži vienno apkārtējiem tiek saņemtanepelnīta kritika, pat nievas,

agresija, un ir it kā jāattais-nojas par savu līdzcietību,labsirdību un vēlmi palīdzēttiem dzīvniekiem, kuriem citipaiet garām, kurus citi cilvēkiuzskata par nesmukiem, ne-vajadzīgiem un pat iznīcinā-miem. Kā jūs to spējat? Jūsto spējat, jo jums rūp visvai-rāk, jūs riskējat vairāk nekāciti, jūs gribat dalīties vairākun jūs sapņojat vairāk nekāciti. Jums piemīt eņģeļa do-mas, darbi un sirds!” sacījaSolvita.

Godina Kaķu eņģeļus 2015

„Kaķu eņģeļi 2015”: Vita Ieviņa, Gunta Meija, Marina Kirjušina, Austra un Juris Bērziņi, IneseRoviča, Drosma Skabe, Karina Pavlova, Margarita Švarca, Aivars Heins, Helēna Erte, Tekla Šaitere

Zaļajā ceturtdienā Lieldienu svētku noskaņās „DzīvniekuDraugs” pulcināja kopā un godināja 2015.gada „Kaķu eņģe-ļus” - cilvēkus, kuri nesavtīgi ziedo savu brīvo laiku, spēkusun līdzekļus, lai aprūpētu bezpajumtes kaķus.

5

ZIŅAS

Galvenais darbs notikaskvēriņā Šampētera ielas ga-lā, kur savācām vairāk nekā300 maisus ar pērnajām la-pām, atkritumiem un citudrazu. Dienas atradums -zem lapām paslēpti kāda vis-notaļ liela dzīvnieka kauli.

Talkā piedalījās arī kādakundze, kas šajā rajonā dzī-vojusi pirms vairāk nekā 30

gadiem, un visi talkotāji, itīpaši bērni, ar interesi klausī-jās viņas stāstu par to, ka to-laik šajā šobrīd diezgan pa-mestajā vietā bijis skaistsparks, kur vietējie iedzīvotājirīkojuši dažādus pasākumus,bet tuvējā kultūras namā,kas tagad pārvērties graustā,notikuši krāšņi koncerti unballes. Visi talkotāji kopīgiapņēmās turpināt kopt šo vie-

tu, lai atdotu skvēram tā bi-jušo skaistumu par priekupašiem un visiem apkārtnesiedzīvotājiem. Un šim darbamjau ir jūtams rezultāts - pa-tversme rīko talkas šajā vietānu jau vairākus gadus, unkādreizējais pilnīgi aizaugu-šais un piemēslotais mežiņšno vietējās atkritumu izgāztu-ves pamazām kļūst par tīruun sakoptu vietu.

Lielajā Talkā savāc vairāk nekā 300 maisus drazu

Lielajā Talkā patversmē "Dzīvnieku Draugs" šogad pulcējās vairāk nekā 70 talkotāju -gan Āgenskalna sākumskolas skolēni ar vecākiem, gan mūsu draugi no kompānijas"Skrivanek", gan patversmes brīvprātīgie un atbalstītāji, gan arī vietējie iedzīvotāji.

Patversme saka lielu paldies visiem talkotājiem! Uz tikšanos rudens talkā!

6

DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBA

Kanādā sācies ikgadējais roņu slaktiņš

Starptautiskā organizācija„International Fund for AnimalWelfare” informē, ka komerciālo roņumedību sezona Ņūfaundlendas unLabradoras piekrastē šogad sākusies9.aprīlī, un Kanādas atbildīgā minis-trija šogad noteikusi rekordaugstukvotu – medniekiem atļauts noslepka-vot 400 000 Grenlandes roņu, 60 000pelēko roņu un 8200 pūšļdeguna ro-ņus.

Tomēr starptautiskās dzīvniekuaizsardzības organizācijas cer, kamednieki šo milzīgo kvotu nesasniegs,ņemot vērā, ka pieprasījums pēc roņuproduktiem pasaulē ir bū-tiski samazinājies un34 pasaules valstīs,tai skaitā EiropasSavienībā, totirdzniecība iraizliegta.

Neraugotiesuz to, Kanādasvaldība turpinaatbalstīt roņu medī-bu nozari, tajā skaitāarī piešķirot valsts dotāci-jas vairāku miljonu Kanādasdolāru apjomā. «Jau otro gadu pēckārtas komerciālajām roņu medībāmir bijis nepieciešams ārkārtas finansi-āls atbalsts no Ņūfaundlendas valdī-bas. Vairāk nekā 15 gadus piešķirotvalsts atbalstu, kam gluži lieki iztērētidesmitiem miljoni dolāru, nav izdeviesradīt dzīvotspējīgu roņu medību noza-ri. Tas ir tāpēc, ka 21. gadsimtā roņuprodukti ir ne vien nevajadzīgi, bettos neviens vairs arī nevēlas iegādā-ties,» uzsver IWAF Roņu kampaņasdirektore Šerila Finka.

Lai gan vairāk nekā 30 pasau-les valstis ir aizliegušas komerci-ālajās medībās iegūtu roņu izstrā-dājumu importu un tirdzniecībuun pieprasījums pēc šiem produk-tiem aizvien sarūk, Kanādas val-dība šogad ir noteikusi rekordaug-stu kvotu ikgadējai masveida ro-ņu slepkavošanai – vairāk nekā400 000 dzīvnieku.

Roņu aizsardzībā šogad iesaistījies arī viens no pasaules slavenāka-jiem mūziķiem, eksbītls sers Pols Makartnijs

http://www.stockpilingmoms.com/wp-content/uploads/2011/02/ringling.jpg

Par spīti rūkošajam pieprasījumam, nosaka rekordaugstu kvotu

DAŽI FAKTI PAR ROŅU MEDĪBĀM Pavasaros roņi iznāk uz piekrastes ledus, lai laistu pasaulē

un zīdītu mazuļus. Tomēr klimata pārmaiņu dēļ roņu„dzemdību namiem” piemēroti leduslauki katastrofāli sarūk.Saskaņā ar Kanādas valdības vērtējumu, strauji kūstošāledus dēļ nozīmīgākajās atnešanās vietās sezonā iet bojā līdzpat 100% roņu mazuļu.

Zinātnieki brīdina, ka Kanādas valdības pieļautais roņu me-dību apjoms apvienojumā ar klimata pārmaiņām apdraudGrenlandes roņu pastāvēšanu.

Kanādas komerciālās roņu medības ir lielākāsjūras zīdītāju medības pasaulē, lai gan to ap-

joms pakāpeniski sarūk. Vēl 2006.gadā ko-merciālajās medībās tika nogalināti

354 867 roņi, bet 2012.gadā - 71 261ronis. Nomedītos roņus izmanto ādu uneļļas ieguvei, bet tikai nelielu daļu – tra-dicionālo kopienu, piemēram, inuītu,pastāvēšanas nodrošināšanai.

Komerciālajās medībās iegūtu roņuproduktu ievešana un tirdzniecība ir aizliegta

Eiropas Savienībā, ASV, Krievijas, Baltkrievijasun Kazahstānas Muitas ūnijā, kā arī Taivānā.

Valdības ziņojumi liecina, ka 98% nogalināto roņu ir jaunākipar 3 mēnešiem. Saskaņā ar likumu, nav atļauts nogalinātronēnus, kam vēl ir baltais mazuļu kažociņš. To ronēni pa-rasti nomaina apmēram 12 dienu vecumā, kad vēl ir bezpalī-dzīgi un pilnībā atkarīgi no mātes.

Saskaņā ar neatkarīgiem pētījumiem, ko veikuši veterinārār-sti, komerciālajās roņu medībās izmantotie rīki un paņēmie-ni – hakapikas jeb nūjas ar cirtni galā, rungas u.c. - sagādādzīvniekiem ciešanas. 42% nomedīto roņu ādu novelk vēldzīviem.

7

DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBA

BBC pētījumā atklāj kucēnu tirdzniecības aizkulises

Filma tapusi sadarbībā ar Sko-tijas dzīvnieku aizsardzības orga-nizāciju „Ulster Society for Preven-tion of Cruelty to Ani-mals” (USPCA) pēc vairāku gadurūpīgas izmeklēšanas un pētīju-miem.

Kā norāda filmas autori, iespē-jams, katrs trešais nopirktais ku-cēns mūsdienās nāk no suņu fer-mām jeb „kucēnu dzirnavām”. Fil-mas veidotāji izsekojuši piegādesķēdes un redzējuši, kā šis cietsir-dīgais bizness padara kucēnu tir-

gotājus bagātus. Filmas atklātaiskucēnu tirdzniecības biznesa ap-joms pārsteidzis pat ekspertus.

Eiropas dzīvnieku aizsardzībasorganizāciju apvienības„Eurogroup for Animals” direktoreReineke Hamelēra norāda:„Eurogroup un tās dalīborganizā-cijas jau vismaz pēdējos piecusgadus novēro mājdzīvnieku nele-gālās tirdzniecības eksplozīvu pie-augumu. Šis bizness balstās ne-caurspīdīgā un nehumānā vairo-šanas praksē, kas kaitē veselībai

un labturībai, nodarot kaitējumune tikai iesaistītajiem dzīvniekiem,bet arī cilvēkiem, jo palielina bīs-tamu slimību izplatības risku unvairo bezpajumtes dzīvnieku skai-tu daudzās ES valstīs.”

Tāpēc „Eurogroup” apsveicEiropas Savienības līmenī atbalstī-to ierosinājumu, ka no 2020.gadavisiem mīļdzīvnieku audzētājiemun tirgotājiem būs jābūt reģistrē-tiem, jo tas ļautu stingrāk uzrau-dzīt viņu darbību un saukt pieatbildības pārkāpējus.

Raidorganizācijas BBC Sko-tijas nodaļa ilgstošā pētījumāuzņēmusi dokumentālo filmu„Suņu rūpnīca” (The DogsFactory), kas atklāj kucēnutirdzniecības aizkulises Liel-britānijā, galvenokārt Skotijāun Ziemeļīrijā, un pierāda, kašis miljoniem vērtais biznessir balstīts dzīvnieku ciešanās.

http://www.rsc.org/images/Mouse-on-tubes_400_tcm18-161963.jpg

Vēstulē Fonds norāda, ka, lai gan vairāki ES nor-matīvie akti nosaka piena govju labturības prasības,tomēr pētījumi pierāda, ka piena govju labklājība ESbieži vien neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiemstandartiem.

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas apzinās, kakompetentajām iestādēm ir grūti uzraudzīt, lai tiktuīstenotas visas piena lopu labklājības prasības, tāpēctās iesaka sākotnēji koncentrēties uz konkrētām jo-mām - dzīvnieka turēšanas vietu izmērs un iekārto-jums, ievainojumu (tai skaitā klibuma) novēršana unpieeja ganībām.

Līdzīgas vēstules savām valdībām nosūtījušas vis-as „Eurogroup for Animals” dalīborganizācijas visāEiropā.

„Dzīvnieku Draugs” aicina aizsargāt piena govis

Dzīvnieku Drauga fonds kā Eiropas dzīvnie-ku aizsardzības organizāciju asociācijas„Eurogroup for Animals” dalīborganizācija irvērsusies pie Latvijas Zemkopības ministrijas,aicinot pievērst lielāku uzmanību piena govjulabturībai Eiropas Savienībā.

8

DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBA

„Lauvu maršā” aicina aizliegt pieradināto zvēru medības

Šajās medībās tiek nogalinātilauvas, kas izauguši tā dēvētajās„rotaļu fermās”, bieži vien barotiar pudelīti un no bērnības piera-duši pie cilvēkiem. Vēl vairāk – šofermu īpašnieki nereti maldinasabiedrību, stāstot žēlīgus stāstuspar lauvēnu metieniem, kas pali-kuši bez mātes un būtu gājušibojā, ja „labdaris” fermeris nebūtutos izglābis. „Rotaļu fermas” pie-dāvā tūristiem par noteiktu sa-maksu iesaistīties mazo lauvēnuaprūpē un barošanā, iztēlojot topar sugas saglabāšanas darbu un„otrās iespējas” došanu. Tas, kolielākā daļa lētticīgo tūristu neuz-zina, ir, ka, lauvām sasniedzotpusaudžu vecumu, tie tiek ie-sprostoti aplokos, kur tos (parnoteiktu samaksu) nogalina„trofeju” mednieki. Lauvu galvasun ādas, taksidermistu apstrādā-tas, pēc tam tiek aizvestas uz mā-jām, lai apliecinātu „mednieku”drosmi.

Uz pieradināto zvēru medībāmDienvidāfrikā un citās Melnā kon-tinenta valstīs dodas tūkstošiemtā dēvēto „trofeju mednieku” novisas pasaules, taču visvairāk no

ASV, Vācijas,Spānijas, Franci-jas un Lielbritā-nijas. Fermāsaugušie lauvas irieraduši saņemtbarību no cilvē-kiem, tāpēc arīpieauguši ne ti-kai nebaidās nomedniekiem, betpaši nāk tiempretī, izlūdzotiesglāstus un ēdienu, taču tā vietāsaņem lodi vai bultu. Tāpēc veik-sme šajās „medībās” ir gandrīzneizbēgama – dzīvniekiem nav ne-kādu izredžu.

Pieradināto dzīvnieku medībupiedāvājums visā Āfrikā aizvienpieaug, jo šī nozare ir ļoti ienesīga– daudzi Rietumu mednieki ir ga-tavi maksāt ievērojamas summas,lai palepotos ar nogalināta lauvasādu pie sienas. Lauvu audzēšanaišīm medībām nav nekāda sakaraar sugas saglabāšanu, drīzāk ot-rādi, jo lauvēni bieži tiek iegūti,nogalinot pieaugušos savvaļaslauvas. Tāpēc starptautiskās dzīv-nieku aizsardzības organizācijas

aicina Āfrikas un pasaules valstisiestāties pret šo nežēlīgo un nego-dīgo biznesu.

Arī Eiropas Savienībā ir uzsāk-tas diskusijas par šo jautājumu,un vairāki Eiropas Parlamentadeputāti ir izteikuši aicinājumusteidzamības kārtā pieņemt liku-mu grozījumus, lai aizliegtu ESievest pieradināto dzīvnieku medī-bās iegūtas trofejas.

Saskaņā ar starptautiskās or-ganizācijas „Born Free Foundati-on” datiem pasaulē atlicis vairstikai 25 000 savvaļas lauvu. Su-gas izplatības areāls mūsdienās irvien 23% no kādreizējās to apdzī-votās teritorijas.

Marta vidū daudzās pasaules valstīs notika„Starptautiskais lauvu maršs”, aicinot aizliegtaizvien lielāku popularitāti iegūstošo izklaidi –pieradināto savvaļas dzīvnieku medības. Vispo-pulārākās šīs medības ir Dienvidāfrikā, taču arīcitās Āfrikas valstīs to piedāvājums pieaug, unvisiecienītākais medījums tajās ir lauvas.

http://www.rsc.org/images/Mouse-on-tubes_400_tcm18-161963.jpg

Dzīvnieks, kas visvairāk cieš no savvaļas dzīv-nieku kontrabandas, ir pangolīns jeb zvīņnesis.Pēdējos desmit gados vairāk nekā miljons šo

īpatnējo un ārkārtīgi reto dzīvnieku nogalināti,lai iegūtu to zvīņas, ko izmanto tradicionālajā

medicīnā. Ja pangolīnu kontrabanda netiks iero-bežota, šī suga izmirs jau vistuvākajā laikā.

Fakts

9

NUMURA TĒMA

21.gadsimtaTROJAS ZIRGS:

Ko cilvēkiem undzīvniekiem

nesīsES un ASV

tirdzniecībaslīgums?

Ja Eiropas Savienībai (ES) un Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) izdosies vienotiespar Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP), kas plašākai sabiedrī-bai vairāk zināma ar nosaukumu „ES-ASV tirdzniecības līgums”, tiks radīta pasaules vēs-turē plašākā brīvās tirdzniecības zona, apvienojot Eiropas 500 miljonu iedzīvotāju unASV 315 miljonu iedzīvotāju lielo tirgu, harmonizējot noteikumus un atceļot tarifus abāsAtlantijas okeāna pusēs.

Biznesa pasaule ar šo nebijušodarījumu saista lielas cerības, pro-gnozējot miljardiem vērtu ekono-mikas izaugsmi un jaunas darba-vietas abpus okeānam, savukārtlīguma pretinieki galvenokārt Eiro-pā pauž bažas, ka, neraugoties uzEiropas līderu solījumiem, mega-korporāciju interesēs ar šo līgumuvarētu tikt pazemināti ES augstiepārtikas, cilvēku un vides drošu-ma un dzīvnieku labturības stan-darti, kas ietekmēs ne tikai cilvē-kus, bet arī miljardiem lauksaim-niecībā un pārtikas ražošanā iz-mantoto dzīvnieku intereses.

Eiropas Komisijas un ASV sa-runas par tirdzniecības līgumu

tika uzsāktas 2013.gada jūlijā, unlīdz šim ir notikušas astoņas saru-nu kārtas – pēdējās šā gada febru-ārī. Sākotnēji bija paredzēts, kalīgums varētu tikt noslēgts jaušogad, taču abu pušu nevēlēšanāspiekāpties vairākos būtiskos jau-tājumos ir novedusi sarunasstrupceļā – kā janvārī atzina Eiro-pas Parlamenta Starptautiskāstirdzniecības komitejas priekšsē-dētājs Bernds Langi, TTIP „kuģispeld nemierīgos ūdeņos”.

TTIP kritiķi norāda, ka sarunaspar līgumu notiek slepenībā un nevien plašākai sabiedrībai, bet patdalībvalstu valdībām nav iespējassekot sarunu norisei un izteiktsavu viedokli. Turklāt paredzētā

strīdu risināšanas kārtība starpinvestoriem un valstīm ļautu uz-ņēmējiem sūdzēt tiesā valdības, jatie uzskatītu, ka valstu likumi,tostarp veselības un drošības pra-sības, pārkāpj TTIP un apdraudinvestīcijas. Tas eiropiešos radabažas, ka ES tirgu pārpludināslētā amerikāņu pārtika, kuras ra-žošanā izmanto gan ĢMO, ganklonētus dzīvniekus, gan vielas,kas Eiropā ir aizliegtas. Arī dzīv-nieku labturības prasības ASV irdaudz zemākas nekā ES. Tāpēcdaudzi eiropieši ir apvienojušieskampaņā STOP TTIP un daudzvietnotiek protesta akcijas un parak-stu vākšanas kampaņas pret līgu-mu.

Materiāls sagatavots, izmantojot Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, Latvijas Ārlietu ministrijas, „The Ecologist” uncitu masu mediju materiālus

10

Nāvējošs uzbrukums pārtikas drošībai un dzīvnieku labturībai

NUMURA TĒMA

ES februārī publiskotais TTIPPārtikas drošības nodaļas projektsir pilnīga kapitulācija korporācijuinteresēm, kas atņems valdībāmspēju pašām regulēt šos jautāju-mus. Tā ir tiesiskuma katastrofa,kuras rezultātā valdībām nāksiesatdot savas tiesības neieinteresē-tām starptautiskām institūcijāmun „tirdzniecības ekspertiem”.„Friends of the Earth Europe”analīze parāda, ka priekšlikumssagraus esošo veselības un drošī-bas regulējumu gan ES, gan ASV,postoši ietekmējot pārtikas drošī-bu un dzīvnieku labturību abāsAtlantijas okeāna pusēs.

FOEE norāda, ka līdz ar doku-menta publiskošanu „ir kļuvis pil-

nīgi skaidrs, ka [TTIP] vienīgais unsvarīgākais mērķis ir maksimāls

tirdzniecības pieaugums”. Valdīburegulatorās tiesības no ES un na-cionālo valdību jurisdikcijas tiksnodotas jaunizveidotajai „tirdz-niecības komitejai”, atņemot val-stīm tiesības noteikt augstākusdrošības un labturības standar-tus.

EK priekšlikumā arī parādījiesjauns skatījums uz tā dēvēto„jauno pārtiku”, tostarp ģenētiskimodificētiem organismiem (ĢMO),klonētiem dzīvniekiem un nano-materiāliem, kas varēs tikt ieviestiar minimālām drošības un veselī-bas pārbaudēm, bet dzīvnieku lab-turības prasības vispār vairs ne-būs saistošas.

Janvārī Eiropas Komisija publiskoja savu priekšlikumuTTIP Pārtikas drošības un augu un dzīvnieku veselības unlabturības nodaļai (turpmāk – Pārtikas drošības nodaļa),

kas nekavējoties izpelnījās asu kritiku. Starptautiskās orga-nizācijas „Zemes draugi” Eiropas nodaļas „Friends of theEarth Europe” (FOEE) veiktajā analīzē TTIP nodēvēts par

„Trojas zirgu, kas apdraud pārtikas drošību un vidi”. Piedā-vājam mūsu lasītājiem iepazīties ar FOEE atzinuma kopsa-

vilkumu, kas publicēts žurnāla „The Ecologist” Internetaversijā.

Pilns ES priekšlikuma tekstshttp://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/

tradoc_153026.pdf

Pilns FOEE ziņojuma tekstshttp://www.arc2020.eu/front/

wp-content/uploads/2015/02/Briefing_TTIP_food_safety_Feb2015

1.pdf

“ Šis tirdzniecības līgumsir Trojas zirgs, kas ap-draud mūsu pārtikas

drošību un vidi. Tirgotā-jiem, kuru primārais mērķis ir

palielināt tirdzniecības apjomusun vairot peļņu, būs veto tiesībasnākotnes pārtikas drošības pra-

sībām.

11

Pārtikas standartiem ES unASV būs jāatbilst PasaulesTirdzniecības organizācijas (PTO)un tās Codex Alimentarius [1]noteiktajiem, kur dominē indus-trijas intereses. Stingrāku stan-dartu ieviešana topošā tirdznie-cības bloka ietvaros nebūs ie-spējama.

„Šis tirdzniecības līgums ap-draud mūsu pārtikas drošībuun vidi,” norāda Adrians Bebs,FOEE eksperts pārtikas unlauksaimniecības jautājumos.

Izvērtējot publiskoto EKpriekšlikumu, “zemes draugi”brīdina, ka „TTIP var ierobežotcentienus veidot veselīgāku, go-dīgāku un ilgtspējīgāku pārtikassistēmu abās Atlantijas okeānapusēs”.

Vēl skarbāka ir Renē Velve nomazo lauksaimnieku interešuaizstāv ības organizāc i jas„GRAIN”, kura norāda: „Šajā lī-gumā nav nekā, kas būtu patē-rētāju, mazo lauksaimnieku vaisabiedrības veselības interesēs”.

NUMURA TĒMA

[1] Codex Alimentarius (Pārtikas kodekss) ir starptautiski atzītu standartu, rīcības principu, vadlīniju un citu rekomen-dāciju kopums pārtikas, pārtikas ražošanas un pārtikas drošības jomā. Kodekss tika radīts ANO, Pasaules Veselībasorganizācijas, Pasaules Tirdzniecības organizācijas un citu starptautisko organizāciju paspārnē pagājušā gadsimta60.gados ar mērķi aizsargāt patērētāju veselību un ieviest godīgas tirdzniecības praksi starptautiskajā pārtikas tirgū.

TTIP mērķis ir skaidri no-teikts – sasniegt „lielāko iespēja-mo” tirdzniecības apjomu pieau-gumu. Lai gan EK piedāvātāsPārtikas drošības nodaļas 2.1.pantā atzītas valdību tiesības„aizsargāt cilvēku, dzīvnieku unaugu dzīvību un veselību” savāteritorijā, taču ir acīmredzams,ka patiesībā šīs tiesības valstīmnebūs iespējams realizēt, jo, ņe-mot vērā uzsvaru uz maksimālutirdzniecības apjomu pieaugumustarp ES un ASV, ikvienam re-gulējumam būs jābūt „vismazāktirdzniecību ierobežojošam”.

Saskaņā ar 13.pantu, pat val-stu tiesības pārbaudīt impor-tētos pārtikas un lauksaim-niecības produktus ievešanasbrīdī, kas ir galvenais paņē-miens, lai aizsargātu sabied-rības veselību, būs ierobežo-tas līdz „izņēmuma gadīju-miem”, piemēram, „regla-mentēto kaitēkļu” pārbau-dēm. Turklāt saskaņā ar8.pantu šīs pārbaudes gan-

drīz visos gadījumos veiks eks-portētājvalsts. Jebkādu importē-tājvalsts mēģinājumu veikt pa-pildu pārbaudes varēs apstrīdētkā „pārmērīgu”.

Turklāt, lai gan 3.pants prasavalstīm "izmantot visus iespēja-mos resursus šīs [Pārtikas drošī-bas] nodaļas ieviešanai", tačunav paredzēts nekāds mehā-nisms, kā nodrošināt lielākusresursus, kas būs nepieciešami,lai aizsargātu cilvēku, dzīvniekuvai augu dzīvību un veselību."Šķiet, ka tirdzniecībai ir pie-vērsts vairāk uzmanības nekādrošībai," secina FOEE.

Līguma projekts paredz, kainvestoriem un valdībām būstiesības apstrīdēt pārtikas ne-kaitīguma, augu un dzīvniekuveselības un labturības prasī-bas, ja tie uzskatīs, ka šīs prasī-bas ir pārāk stingras, bet sa-biedrības pārstāvjiem nebūs ie-spējas vērsties pret tādām nor-mām, kas nepietiekami aizsargācilvēku, dzīvnieku vai augu dzī-vību un veselību.

Lauksaimniecības un tirdz-niecības politikas institūta iek-šējās stratēģijas direktore Kare-na Hansena Hūna pauž bažas,ka jau līguma projekts vien var

apturēt daudzās valstīs uz-sāktos centienus radīt dro-šu un ilgtspējīgu pārtikasražošanas un piegādes sis-tēmu. „Daudzas valstis pār-veido savas pārtikas sistē-mas,” norāda Hansena –Hūna. „TTIP sarunas radapilnīgi jaunus apstākļus unvar apturēt šos procesus.”

Tirdzniecības pieaugums par katru cenu

12

ES priekšlikuma 18.pantsparedz nodot atbildību parsākotnējo lēmumu pieņemša-nu pārtikas veselīguma undrošības jautājumos no naci-onālo valstu valdībām apvie-notajai ES-ASV „vadības ko-mitejai”, kurai nav paredzētanekāda atbildība par pieņem-tajiem lēmumiem un kurassastāvā būs tirdzniecības eks-perti, ierēdņi un, iespējams,industrijas pārstāvji. Šispriekšlikums izskatās tiešitāds, lai apmierinātu ASV

tirdzniecības pārstāvjiem2013.gada maijā iesniegtāsASV biotehnoloģiju lobija BIOprasības. Un, pats par sevisaprotams, tirdzniecības pār-stāvji drošības prasībās drī-zāk saskata tehniskas tirdz-niecības barjeras nekā sa-biedrības vajadzību un inter-ešu aizsardzību.

Ja šāda sistēma tiktu ie-viesta, tad ikviens ierosinā-jums, piemēram, pārskatītdrošības prasības ĢMO kul-tūrām vispirms būtu jāizska-

ta šajā tirdzniecības komitejā– vēl pirms ietekmes izvērtē-juma un konsultācijām arEiropas Savienības dalībval-stu valdībām. „Visticamāk, katirdzniecības eksperti ierosi-nājumu ieviest vai paplašinātkādu produktu moratorijuuzskatīs par tirdzniecībasbarjeru,” uzsver FOEE. „Taspakļaus riskam jau esošosaizsardzības pasākumus, pie-mēram, vairāku augšanashormonu moratoriju, ko drī-zumā plānots pārskatīt.”

NUMURA TĒMA

Ietekmes maiņa: no valdībām uz tirdzniecības ekspertiem

Līgums – augstāks par vietējiem likumiem

Pastāv arī bažas, ka Eiro-pas Komisijas izteiktaispriekšlikums var postoši ie-tekmēt jau šobrīd spēkā eso-šos nacionālos pasākumusES dalībvalstīs vai ASV šta-tos, kuru mērķis ir paaugsti-nāt pārtikas drošības stan-dartus. Tie ir pasākumi, kurinākotnē var novest pie stan-dartu paaugstināšanas arīārpus konkrēto štatu un val-stu robežām.

Saskaņā ar 6.pantu, jebkā-das jaunas prasības, kas tiek

pieņemtas Eiropas Savienībasvai federālajā līmenī ASV, būsattiecināmas uz visu abu pu-šu teritoriju, izņemot vietas,kur konstatētas bīstamasaugu vai dzīvnieku slimības.Tas nozīmē, ka ne ES dalīb-valstis, ne ASV štati vairs ne-varēs noteikt savas, stingrā-kas un no kopīgā regulējumaatšķirīgas prasības. Tačudaudzos gadījumos ceļš uzaugstākiem standartiem sā-kas tieši vietējā līmenī un ti-kai pēc tam aptver plašāku

teritoriju.„Tas var apdraudēt arī jau

esošos likumus, kuru mērķisir paaugstināt standartus,”brīdina FOEE, „piemēram,Kalifornijā ieviestos pasāku-mus, lai aizliegtu dējējvistuturēšanu mazos sprostu bū-ros, vai Francijas un Dānijasnoteikumus, kuru mērķis irsamazināt antibiotiku lietoša-nu lauksaimniecībā.”

Tāpat šāds noteikums varapgrūtināt importa ierobežo-jumu noteikšanu nākotnē.

13

Eiropas Savienības piedāvātiepriekšlikumi ietekmēs arī regulē-jumu attiecībā uz tā dēvēto „jaunopārtiku” un tās sastāvdaļām, pie-mēram, pārtiku, kas iegūta noklonētiem dzīvniekiem, ģenētiskimodificētiem organismiem vai sin-tētiskās bioloģijas ceļā.

Saskaņā ar priekšlikuma7.1.pantu, līguma mērķis ir pēciespējas piemērot tādus regulēju-mus, kas samazina negatīvo ietek-mi uz tirdzniecību, „vienlaikusnodrošinot importētājas Pusesprasību izpildi".

Tas nozīmē, ka ikviens jaunsprodukts, kas ienāk tirgū („jaunatirdzniecība”) un kas nav pakļautsjau spēkā esošajam regulējumam,var izvairīties no regulējuma vis-pār, jo jebkādu jaunu prasību ie-viešana var tikt uzskatīta par„tirdzniecības barjeru”.

„Tas var sagraut visus līdzšinē-jos centienus regulēt jaunās teh-noloģijas, piemēram, nanotehno-loģijas, sintētisko bioloģiju, dzīv-nieku klonēšanu un ģenētiski iz-mainītus dzīvniekus,” norāda Pār-tikas drošības centra jauno tehno-loģiju politikas vecākais analītiķisDžeidijs Hansons. „Šīm tehnoloģi-jām jātiek rūpīgi un droši pārbau-dītām, pirms tās nonāk mūsupārtikā,” uzsver zinātnieks.

Hansons uzskata, ka nanoma-teriālus, ko aizvien biežāk lieto arpārtiku saistītos produktos, vaipārtiku, kas iegūta ar jaunāmaugu un dzīvnieku gēnu modifikā-cijas metodēm, būtu jātirgo atbil-stoši regulējumam, kas attiecasuz šīm tehnoloģijām.

Tāpat „jaunā pārtika”, kas tiksievesta ES no ASV, būs pakļautatikai minimālām drošības pārbau-dēm, jo ASV uz to neattiecas ne-kādi ierobežojumi, brīdina FOEE.„ASV nekādā veidā nereglamentē

sintētiskajā bioloģijā izmantotāsaugu, dzīvnieku un mikrobu gēnuinženierijas jaunās metodes, javien nav tās nav saistītas ar augukaitēkļiem.”

Savukārt jebkādu jaunu regu-lējumu, kas tiktu ieviests jebkādālīmenī, investori varētu interpretētkā „tirdzniecības barjeru”, kastiem dotu iespēju uzsākt tiesvedī-bu saskaņā ar TTIP projektā pare-dzēto Investīciju strīdu risināša-nas mehānismu.

Iespējamais apdraudējums irvisai reāls – ASV Ķīmijas padomejau ir norādījusi ASV Tirdzniecī-bas pārstāvju birojam, ka ES pra-sība par nanomateriālu marķēša-nu varētu būt uzskatāma par„tirdzniecības barjeru” un to varē-tu apstrīdēt Pasaules Tirdzniecī-bas organizācijā.

Patiesībā mēs jau saskaramiesar regulatoru vēlmi būt „TTIP ga-taviem” - Eiropas Savienība jaugatavojas pazemināt prasības„jaunajai pārtikai”, atļaujot ievestES klonētu dzīvnieku pēcnācējus,ieskaitot dzīvus dzīvniekus, em-brijus un sēklas materiālu.

Skaidrs piemērs TTIP negatīva-jai ietekmei uz nākotnes likumdo-šanu ir Komisijas atteikums pa-plašināt iecerēto klonētu dzīvnie-ku aizliegumu arī uz to pēcnācē-jiem, jo tas varētu kavēt TTIP sa-runu procesu. Turklāt klonētodzīvnieku aprite ES ir stingri iero-bežota, bet ASV tie netiek izsekoti,tāpēc tie var būt izmantoti pārti-kas izejvielās. Un tas ir ļoti nopiet-ni, jo pašlaik nekas nav zināmspar klonēšanas ilgtermiņa sekām,taču skaidri ir zināms, ka dzīvnie-ku selekcionēšana un pārveidoša-na ar mērķi panākt maksimāluproduktivitāti var radīt dzīvnie-kiem nopietnas veselības problē-mas.

NUMURA TĒMA

Jaunā pārtika: katrs dara kā grib

14

Ne mazākas ir bažas, ka ESpriekšlikuma 17.1pantā iekļautieskaistie vārdi, ka „dzīvnieki ir jutī-gas būtnes, kas spēj sajust sāpesun ciešanas”, ir pārāk vājš aiz-segs, lai saglabātu augstus dzīv-nieku labturības standartus.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka šiemvārdiem seko 17.2.pants, kas pa-redz abu reģionu regulējuma sa-skaņošanu, kas ir gandrīz neie-spējami, ņemot vērā milzīgās at-šķirības spēkā esošajā likumdoša-nā. „ASV nav nekādas federālās

likumdošanas dzīvnieku labturī-bas jomā, izņemot kaušanas regu-lējumu,” brīdina FOEE, ”savukārtES ir spēkā plaša normatīvo aktupakete, kas aptver visdažādākāsdzīvnieku sugas visos lauksaim-niecības procesos.”

Līguma projektā paredzētais,ka pusēm „jāsadarbojas, lai piln-veidotu labas dzīvnieku labturībaspraksi", nav saistošs, turklāt ne-kas tekstā neliecina, ka būtu plā-nots jebkādā veidā ierobežot vaiaizliegt tādu pārtikas produktu

importu, kas iegūti sliktos labturī-bas apstākļos, piemēram, olas nosprostu būros turētām vistām.

Tas nozīmē, ka konkurence arASV lauksaimniekiem, kuriemjāpilda ievērojami zemākas labtu-rības prasības, var piespiest arīEiropas zemniekus pazemināt lab-turības standartus, jo līguma pro-jekts neparedz tādu tirdzniecībasnosacījumu kā produkcijas atbil-stība augstākajiem partnera dzīv-nieku aizsardzības un labturībasstandartiem. Kā jau iepriekš mi-nēts, projektā nav nekā, kas ļautucerēt, ka ES spēs pozitīvi ietekmētun aizstāvēt augstus dzīvniekulabturības standartus.

Organizācijas „Compassion inWorld Farming” Eiropas lietu va-dītājai Olgai Kikou ir pilnīgiskaidrs, kāds būs rezultāts:„Līguma projektā iekļautā norādeuz savstarpēju regulējuma pielī-dzināšanu tikai vairo bažas, kaTTIP kaitēs dzīvnieku labturībaiun padarīs lauksaimniecību vēlintensīvāku.”

Lai gan līguma projektā ir pa-redzēts veidot dzīvnieku labturī-bas „darba grupu”, taču tekstāminētie noteikumi ir neizpildāmi.Daudz ticamāk ir, ka pieaugošaisagrobiznesa spiediens novedīs pieaizvien plašākas dzīvnieku izman-tošanas tieši intensīvās ražošanassistēmās, kas dzīvniekiem nodaravislielāko kaitējumu.

Dzīvnieku labturība: ar pieri sienā

NUMURA TĒMA

ES piedāvājumā atkārtoti uz-svērts, ka TTIP atbildīs PasaulesTirdzniecības organizācijas līgu-mam par pārtikas drošību unaugu un dzīvnieku veselību (WTOSPS), ar kuru atzīti starptautiskāsCodex Alimentarius komisijas iz-strādātie standarti.TTIP projekta 7.7.pants paredz, kajaunas Codex Alimentarius prasī-bas jāiestrādā Eiropas Savienībasun ASV likumdošanā 12 mēnešulaikā no pieņemšanas brīža, javien ES vai ASV Kodeksa sanāk-smē nepiesaka īpašu „atrunu”.Tas nozīmē, ka saskaņā ar TTIPES un ASV būs spiestas ieviestKodeksa standartus, ja vien ne-būs formāli pieteikta „atruna”.Turklāt nav saprotams, vai paliksspēkā jau pašlaik piemērotās„atrunas”, kas noteiktas, apšau-

bot pierādījumus, uz kuru pamataKodeksa standarti noteikti.Ja ES vai ASV būs pieņēmusi Ko-deksa standartus, tām tie būs jā-ievēro, pat ja jauni zinātniski pie-rādījumi liecinās, ka tie ir nepilnī-gi un nespēj aizsargāt cilvēku ve-selību. „[Kodeksa] Komisija negri-bīgi veic riska novērtējumu jaun-iem zinātniskiem atklājumiem,bet jauni standarti Kodeksā bezšāda riska novērtējuma nevar tiktieviesti,” skaidro FOEE.

Turklāt „saskaņā ar ES piedāvāju-mu, ja Kodeksa standarts būsieviests, ES un ASV zaudēs tiesī-bas piemērot stingrākas prasības,par ja tiktu iegūti jauni risku pie-rādījumi”. Un patiešām, atbilstoši7.7.pantam starptautiskie stan-darti saistīs ES un ASV, „pat jabūs gūti skaidri pierādījumi kaitē-jumam sabiedrības veselībai”.

„Šis tirdzniecības līgums ir Trojaszirgs, kas apdraud mūsu pārtikasdrošību un vidi. Tirgotājiem, kuruprimārais mērķis ir palielināttirdzniecības apjomus un audzētuzņēmumu peļņu, būs veto tiesī-bas nākotnes pārtikas drošībasprasībām. Tirdzniecības līgumsnav īstā vieta, kur lemt par mūsupārtikas drošību,” secina FOEE.

PTO standarti: nepilnīgi un industrijas noteikti

“ Tirdzniecības līgums navīstā vieta, kur lemt parmūsu pārtikas drošību

15

KLĪNIKA

Martā un aprīlī „Dzīvnieku drauga fonds” ar Borisa un Inā-ras Teterevu fonda atbalstu turpināja bezpajumtes dzīvniekuārstēšanas un ielas kaķu sterilizācijas programmu. Martā šīsprogrammas ietvaros ārstējušies 10 dzīvnieki — 9 kaķi unviens suns, 46 suņiem un kaķiem veikti profilakses pasākumi– attārpošana un vakcinācija, savukārt aprīlī palīdzību saņē-ma 21 dzīvnieks – 20 minči un viens suns, bet 73 dzīvnie-kiem veikti profilakses pasākumi.

Sniedzot sociālo veterināro pa-līdzību, Dzīvnieku Drauga klīni-kas martā un aprīlī saskārās arvairākiem smagiem gadījumiem,kad dzīvniekiem bija nepiecieša-ma nopietna ārstēšana.

Kaķenīti, kas vēlāk tika no-saukta par Švammīti, uz klīnikuatnesa saimnieki – jauni puiši.Viņi pastāstīja, ka pirms vairā-kām dienām kaķenīte cietusi ne-gadījumā – viņai uz astes uzbrau-cis autobuss. Jaunieši vērsušiescitā klīnikā, kur dzīvniekamsniegta pirmā palīdzība un ieteik-ta tālākā ārstēšana, ko saimniekinevarēja atļauties. Patversmesvetārsts konstatēja, ka kaķenītesaste ir pilnīgi atrauta no jostasskriemeļiem, un mincei arī bijavaļējas, ielaistas, strutojošas brū-ces pārrāvuma apvidū un uz vē-deriņa. Mincei tika veikta sarežģī-ta operācija – noņemta atmirusīastīte, ap brūcēm notīrīti nekro-tiskie audi, ievietotas drenas. Laigan sākotnējā prognoze pie tiksmagiem un ielaistiem ievainoju-miem bija visai pesimistiska, to-mēr Švammīte izrādījās cīnītāja –briesmīgās brūces dzija labi undrīz vien viņa varēja atgrieztiesmājās.

Savukārt miermīlīgajam ielasrunčukam no Mangaļsalas tikadiagnosticēta eozinofilā granulo-ma, kuras dēļ kaķa augšlūpa bija

pārvērtusies strutojošā brūcē. Pēcārstēšanas mincis atgriezās savādzīvesvietā.

Arī runčuks Princis tika at-rasts uz ielas, kur, acīmredzot,bija cietis ķīviņā ar citiem kaķiemvai suni – uz astes un sāna run-čukam bija dziļas, iekaisušas brū-ces. Tās veiksmīgi tika sadziedē-

tas un nu Princis jau dzīvo jaun-ajās mājās.

Savukārt kaķenīti Tabitu at-nesa uz DzD klīniku pēc tam, kadcitā vietā viņai tika uzstādīta dia-gnoze mastīts jeb piena dziedzeruiekaisums, kas kaķenītēm mēdzrasties, ja tās drīz pēc dzemdībāmzaudē mazuļus un piens pupiņos„sadeg”. Tomēr izrādījās, ka dia-gnoze ir pavisam aplama, jo rūpī-gā izmeklēšanā atklājās, ka kaķe-nīte ir grūsna un patiesībā sirgstar retu saslimšanu - piena dzie-dzeru fibroadenomatozo hiperplā-ziju, kam nepieciešama kardināliatšķirīga ārstēšana nekā mastī-tam. Kaķenīte tika izsterilizēta unuzsākta ilgstoša medikamentozahormonu terapija.

MARTĀ STERILIZĒTI:

92 kaķi*62 kaķenes, 30 runčiAPRĪLĪ STERILIZĒTI:

150 kaķi107 kaķenes, 43 runči

* Neskaitot ielas kaķu sterilizācijaskampaņu (sk.2.lpp)

Daktera Aikāsāp dienasgrāmata

Tabita

16

MĒNEŠA DZĪVNIEKS

Piecus gadus vecais runcis Vikings savu pirmo dzīves daļu iraizvadījis, dzīvojot uz ielas, tāpēc tagad skarbo vidi ir nomainījispret iekštelpu mieru, omulīgumu un regulārām maltītēm.

Cilvēkus pirmoreiz satiekot, apskāvienos uzreiz nemetīsies—pastāvēs, pavēros un tad arī pienāks klāt gan gar kājāmpaglausties, gan, lai viņam kažociņu pabužinātu un pašusamīļotu. Uz rotaļām viņam prāts pārāk nenesas—nav vairs tasvecums, kad var aušoties un ālēties, taču runāties, ja ir, ko teikt,Vikingam patīk.

Diemžēl ar citiem kaķiem viņš dzīves platību dalīt nevēlasun, lai arī ar mainīgiem panākumiem pārējos viņš piecieš, kautiņigadās. Ir gan daži izredzētie, kuri aiztikti netiek, taču savās mājāsVikings tomēr vēlēsies būt vienīgais saimnieks.

Vikings

17

LAIMĪGIE STĀSTI

MARTĀ UN APRĪLĪ MĀJĀS DEVĀS...

VASJAMartā mājup devās viens no izcilāka-

jiem kaķiem patversmes vēsturē – Kaķisar lielo burtu Vasja. Lielais, vecais ielasruncis visu mūžu dzīvoja pie kādas dzī-vojamās mājas kāpņu telpas. Mincis turtika barots, bet, iestājoties salam, kaķabarotājas bija pamanījušas, ka Vasjaizskatās nevesels - viņš slikti ēda un va-rēja redzēt, ka mincim nav labi ar veselī-bu. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka runcimir smags rinotraheīts, tāpēc viņš nevarpaelpot un saost ēdienu. Badošanās dēļruncis bija pavisam novājējis un vārgs,taču rūpīgā kopšanā pamazām atveseļo-jās. Pēc rakstura Vasja izrādījās diža per-

sonība, ar kuras viedokli jārēķinās unkuras uzskatus veidojusi sūra dzīvespieredze un dziļas pārdomas.Nu Vasja dzīvo jaunajās mājās kopā arvēl vienu bijušo patversmes iemītnieciMurīti. Tā kā arī pēdējais ir Kaķis arlielo burtu, abi vēl īsti nav izlēmuši,kurš būs svarīgākais no svarīgākajiem,taču citādi Vasja jūtas labi un ir lai-mīgs, pirmo reizi savā 10 gadu mūžābaudīdams īstu māju sajūtu un cilvēkumīlestību.

Kaķenīte Magonīte patversmē nonāca decembra nogalē – Ziemassvētku laikā. Gauži mīlīgajai un jau-kajai mincei bija tikai viena nelaime – ilgstoši neārstētas vīrusslimības dēļ vienai actiņai bija izveidojies

hronisks iekaisums, tāpēc tā allaž asaroja. Tas au-tomātiski ierindoja Magonīti „īpašo kaķu” statusā,jo cilvēki ne labprāt vēlas adoptēt dzīvniekus arveselības problēmām, baidoties, ka netiks ar to ga-lā. Tā arī Magonīte, lai gan piesaistīja daudzu po-tenciālo adoptētāju interesi ar savu maigo un rota-ļīgo dabu, taču pavadīja patversmē gandrīz četrusmēnešus, līdz sagaidīja savu īsto cilvēku.

Pirmās vēstules no Magonītes (tagad Misas)jaunajām mājām liecina, ka mince ir iejutusies vis-notaļ labi. Viņas saimniece raksta, ka Magonītedaudz rotaļājas, nekad neatsakās no glāstiem un irjau sadraudzējusies ar mājas suni. Naktis Magonītepavada, cieši pieglaudusies saviem cilvēkiem.

MAGONĪTE

18

LAIMĪGIE STĀSTI

Minces Rozes mazuļi jeb Rudo komanda

Seši minces Rozes kaķēni nāca pasaulējaunajai māmiņai un mazuļiem pavisam nepiemē-rotā vietā, tāpēc visa jaukā ģimenīte tika nogādātapatversmē. Visi seši kaķēniņi - 2 meitiņas un 4runcīši – bija koši rudā krāsā un tik līdzīgi, ka vie-nu no otra atšķirt nebija iespējams. Dažu dienulaikā visiem mazuļiem jau bija pieteikušies jauniesaimnieki, kas veselu mēnesi pacietīgi gaidīja, ka-mēr rudulīši vairs nebūs atkarīgi no savas mammī-tes, iemācīsies paši ēst un izmantot kaķu tualeti.

Nu visi bērniņi jau devušies uz jaunajāmmājām, tikai mammīte Roze vēl patversmē gaidasavu cilvēku. Pēc rakstura Roze ir mīlīga kaķīte,kura pieradusi pie cilvēkiem, labprāt saņem glās-tus un pateicībā skaļi murrā.

Sunītes Dūdu un Monu turēja kādās lau-ku mājās pie ķēdes. Viņu dzīves telpa bijapurvam līdzīgs dubļu mputru sunes bijaspiestas ēst no apķepušām, gadiem nemaz-gātām bļodiņām.

Ziemā sals koda līdz kaulam un vējš pūtacauri būdas puspuvušajiem dēļiem, bet va-sarā mocīja karstums un slāpes...

Neraugoties uz to, abas suņu meitenesnezaudēja uzticību cilvēkiem un allaž bijagatavas glāstiem un mīlestībai. Tāpēc ne-viens nebija pārsteigts, ka abas mazsunītesātri vien devās uz jaunajām mājām, kur nujau labi iejutušās un kļuvušas par savusaimnieku uzticīgiem draugiem.

„Mona dievina garas pastai-gas, tik ļoti alkst mīļuma un ir tiktiešām lielisks suns. Arī ar mūsukaķi viņa saprotas labi, neizrādane agresiju, ne nepatiku, tik kaķismēdz spēlēt spēli "noķer Monasasti",” raksta Monas saimnieki.

Toties Dūdiņa ir tikusipie jauna vārdiņa un tagad irBelka. Viņa ir iemantojusi daudzjaunu četrkājainu draudziņusuņu un kaķu izskatā. Sunītesmīļākās nodarbes ir braukt ma-šīnā, spēlēties ar bumbiņu unstaigāties pa mežu. “Mēs abasesam ļoti laimīgas viena ar otru.Un mēs Belkiņu ļoti, ļoti mīlam!”raksta Dūdas saimniece.

MONA UN DŪDADūda

Mona

19

LAIMĪGIE STĀSTI

Kā jau liecina vārdiņš,Valentīns patversmē nonā-ca Valentīna dienā – kādscilvēks ieraudzīja kucēnuvienu pašu klaiņojam paRīgas ielām. Lai gan augu-mā ne pārāk liels, Valentī-na enerģijas pietiktu vis-maz 10 pieaugušiem su-ņiem – suņu puika nespējabūt mierā ne sekundi. Bijaskaidrs, ka viņam vajadzīgiaktīvi saimnieki, bet suņuskola ir obligāts pasā-kums, lai kucēns nekļūtupar neaudzinātu lamzaku.

Valentīna jaunās mājas atrodas Somijā, un turviņš ir patiešām laimīgs, jo tur pārpilnībā ir tiešitas, kas viņam visvairāk patīk – piedzīvojumi, pie-dzīvojumi un vēlreiz piedzīvojumi! Valentīna jaun-

ajiem saimniekiem ir vasa-ras māja uz salas, uz kurujābrauc ar laivu. Laiva ganvarbūt nav pati labākā lieta,jo tajā ir vējaini un auksti,bet toties pēc tam! Uz salasir mežs, kur var skriet, ostī-ties, vārtīties, spēlēties, lēkt,riet – darīt visu, ko viensirds kāro! Turklāt visāmšīm nodarbēm ir kompan-jons – otrs ģimenes suns,Valentīna labākais draugs(uzreiz aiz viņa jaunajiemcilvēkiem)!

Un pēc visiem šiem jaukumiem – ak! Tieši suņuvajadzībām mājā ir iekārtoti lieliski klubkrēsli, bet,ja arī ar tiem ir par maz, tad vienmēr pa rokai irkāds cilvēks, kuram ierušināties klēpī! Vai gankāds var būt laimīgāks par Valentīnu?

Valentīns

20

LAIMĪGIE STĀSTI

Nelielā auguma suņuka Pui-kas saimnieki pārcēlās uz tuvē-jo pilsētiņu uz pastāvīgu dzīvi,bet Puiku kopā ar vēl vienusuņuku Bimu, kurš arī tikanogādāts patversmē, atstājalauku mājās vienus pašus. Su-ņuks tika barots kā cilvēkiempagadījās, nemaz nerunājotpar tīru ūdeni bļodiņā un pa-staigām. Puika ir mīļš mazsu-nītis, kuram nepieciešama uz-manība un daudz mīlestības,ko viņš nav sajutis līdz šim.Jaunajās mājās viņš to visusaņem pārpārēm, un, kā lieci-na atsūtītās bildes, ir pilnīgiatplaucis un vairs nemaz neiz-skatās pēc tās bailīgās nelai-mes čupiņas, kāda tika atnestauz patversmi.

Puika

Mikiņš nonāca patversmē, jo ģi-menē bērnam bija alerģija no kaķīšaspalvas. Patversmē Mikam tika kon-statētas lielas veselības problēmas -viņam austiņā bija izveidojusies he-matoma. Pēc ārsta apskates veteri-nārārsts secināja, ka kaķītim bijusiielasta un neārstēta auss ērcīte, kasmincim radījusi lielu diskomfortu unniezi. Tāpēc mincis savu austiņu ļotiplēsis un kasījis, līdz izveidojušāsnedzīstošas mirkotraumas, kas rezul-tātā novedis pie auss hematomas.

Patversmes klīnikā Miks izgājaārstēšanās kursu un pilnībā atvese-ļojās. Runčuka austiņa gan paliksdeformēta uz visu mūžu, bet tas vi-ņam netraucē būt ārkārtīgi mīļam,draudzīgam un murrātīgam runču-kam, kas tagad priecē savus jaunossaimniekus.

Miks

21

VĒSTULES NO MĀJĀM

ČETRKĀJAIŅU PASTKASTĪTE:Saimnieki par mīluļiem, mīluļi par saimniekiem

Čunčuriņš

Šeit es - Čunčuriņš! Es ar katru dienu augulielāks un attīstos. Man ļoti patīk rotaļāties arbērniņiem. Jaunā ģimene par mani rūpējas unļoti mīl!

22

VĒSTULES NO MĀJĀM

Labdien, šī ir mūsu Luīze - tagad Anfisa!

Luīzei jaunajās mājās klājas labi, lai ganviņai vēl jāturpina ārstēt slimās actiņas. Ma-zule esot īsta palaidne un nemaz nebaidotiesno suņa!

Vēstis no Luīzas (tagad Anfisas)

Begemots tika adoptēts no patversmes2011.gada 2.augustā. Divus gadus viņš dzīvojaZolitūdē, bet 2013.gada 2.augustā pārcēlās uzdzīvi Imantā. Tagad Begemotu sauc par Šintaro.

Savukārt Marčello tika adoptēts 2013.gada

15.decembrī. Viņš bija ļoti bai-līgs un pierašanas process bijailgs un grūts. 12 stundas kaķisnosēdēja skapī, pēc 36 stun-dām pirmo reizi aizgāja uz tu-aleti un tikai pēc 10 dienāmsāka kārtīgi ēst. Man pat prātānebija ienācis, ka kaķiem varbūt tādas bailes un pārdzīvoju-mi. Marčello ir brīnišķīgs kaķis,taču ar raksturu, pieprasadaudz uzmanības. Ja Marčellouzskata, ka ir atstāts novārtā—skrien pakaļ un mēģina iekost.

Begemots un Marčello

Luīza

23

VĒSTULES NO MĀJĀM

28.februārī Fannija pameta patversmi undevās savā Ceļojumā uz Mājām Hamburgā.Tur viņu jau gaidīja runcis Filimons—arīatrasts uz ielas Rīgā 2014.gadā.

Pirmajā dienā Fiļa demonstratīvi šņācaun aizsargāja savu teritoriju no svešinieces,taču drīz pierada pie jaunās ie-mītnieces, un sākās kopīgas rota-ļas. Dienā abi draudzīgi skrien,mēģinādami viens otru“nomedīt”, bet naktī guļ kopā ar

mums—no abāmpusēm skan apmie-

rināta murrāšana.Ne vienam, ne otram nepatīk iet ārā—skaidri

redzams, ka viņi bijuši mājas kaķīši, kurus likte-nis izdzinis uz ielas. Fannija ir ļoti mīlīga unmaiga kaķenīte, kam visvairāk patīk, ja pabužinavēderiņu.

Fannija un viņas draugsFilimons

Lieldienu HennaFrīda Murra

24

Nikijs un Greja

VĒSTULES NO MĀJĀM

Nikija un Grejas saimniece Regīna atrakstījamums dienā, kad abiem minčiem apritēja viensgadiņš.Izauguši lieli, gudri un ļoti labestīgi kaķi. Saimnie-ce ir ļoti priecīga un laimīga!

Papagailītis ir iejuties diezgan labi, varētu teikt,ka jūtas jau kā mājas un būra saimnieks, atstājototrajā plānā iepriekšējo mājas saimnieku - viļņpa-pagaili Ojāru.

Jau atvešanas brīdī Ojāram bija liela interesepar jaunpienācēju - jau kamēr viņš vēl atradāspārvešanas būrītī. Šobrīd adoptētais putniņš rei-zēm apbižo Ojāru, dzen prom viņu no pārtikastrauka utml, bet to mēģinām risināt, ieliekot vai-rākus trauciņus ar pārtiku.

Mazais jaukumiņš šobrīd tiek saukts par Mazo,jo viņš augumā ir krietni mazāks par Ojāru.

Papagailītis Mazais

25

Sveiki, visi mani mīļie patversmē un Inari!

Es esmu nonākusi brīnumjaukās mājās unesmu kļuvusi par brīnumjaukas ģimenes locek-li!

Pirmajā brīdī, nonākusi jaunajās mājās, esnolēmu paslēpties zem kāpnēm – katram gadī-jumam, lai gan mājas atmosfēra šķita visa rā-ma un klusa. Tomēr patrepē es nepavadīju pā-rāk ilgu laiku, jo drīz vien sapratu, ka varudroši doties izpētīt jauno mītni. Viss bija labilīdz brīdim, kad nonācu hallē ar lielām spoguļ-durvīm un ieraudzīju tajās... pati sevi! No tā esļoti pārbijos un aizjozu atpakaļ uz savu slēptu-vi!

Šoreiz nolēmu nenākt ārā vismaz divasstundas. Par laimi, cilvēki laikam saprata, kaesmu izsalkusi, un atnesa man dažādus kāru-miņus un ūdeni, ko padzerties. Paņēmu no ro-kas kumosiņus, ko viņi man piedāvāja, un tadielīdu atpakaļ savā slēptuvē uz naktsguļu.

Tagad esmu jau pieradusi un droši staigājupa visu māju un guļu visās jaukajās vietās,kas te atrodamas – saunā, vannasistabā, gul-tās un visur citur, kur man iepatīkas! Vēl pēcdažām dienām nolēmu, ka varu arī paspēlētiesar pārējiem mājas iemītniekiem – bumbiņa irtik jauka rotaļlieta!

Slēptuve man vairs nav vajadzīga, jo es zi-nu, ka šajās mājās mani mīl un ciena, un ņemvērā manas vēlmes!

Paldies, ka sarūpējāt man tik jaukas mājas!

Laimīgā Kellija

VĒSTULES NO MĀJĀM

Kellija

26

Kristīnes Čilveresdzīvnieku draugu biedrība

Reģ.Nr. 40008020876AS Swedbank

LV71HABA0551039535066

Adrese:Fr.Candera ielā 4,

Rīgā, LV-1046

Tel. 67500491E-pasts: dzd@latnet.lv

© Dzīvnieku Draugs 2015

Sestdien, 16.maijāDabas muzejā:

19:00-23:00 Izstāžu zālē varēs satikties arAspaziju un viņas kaķiem, uzzināt par dzīv-

nieku patversmju darbību mūsdienās unAspazijas aktivitātēm Rīgas patversmju

darbībā.

19:00-01:00 Sadarbībā ar Rakstniecībasun mūzikas muzeju, būs ekskluzīva iespējaiepazīt Raiņa Šveicē vākto herbāriju, kurugarajās pastaigās kalnos ievācis pats dzej-

nieks.

19:30-21:30 Zibakcija „Rainis un Aspazija– dabas tēma mūzikā”.

MUZEJU NAKTSkopā ar Dzīvnieku Draugu!