Upload
others
View
1
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
ES Mūžizglītības programmas elektroniskais ziņu izdevums
1
2011/2
Noslēdzoties Mūţizglītības program-
mas periodam, jaunajā programmā
„Erasmus visiem” augstākās izglītī-
bas iestādēm būs jāpiesakās Eras-
mus universitātes hartai, lai varētu
piedalīties Erasmus mobilitāšu īste-
nošanā.
Jauno hartu plāno piešķirt uz visu
programmas periodu un apvienot
decentralizēto aktivitāšu un centrali-
zēto aktivitāšu koordinēšanu. Pama-
tojoties uz kvalitatīvajiem un kvanti-
tatīvajiem kritērijiem, izveidos divas
pieteikšanās procedūras: atviegloto
un parasto.
Vairāk informācijas par kritērijiem un
pieteikšanās kārtību būs VIAA mājas
lapā www.viaa.gov.lv 2012.gada va-
sarā.
Eiropas Komisija (EK) ir sagatavoju-
si apkopojumu par labākajiem 2007.
gada un 2008. gada inovāciju pārne-
ses projektiem atbilstoši EK noteikta-
jām prioritātēm. Lauku tūrisma aso-
ciācijas „Lauku Ceļotājs” īstenotais
Leonardo da Vinci inovāciju pārne-
ses projekts ir iekļauts labāko projek-
tu sarakstā prioritātē „Jaunas pras-
mes jaunām darba vietām”.
Projektu apkopojums ir atrodams EK
vietnē: http://ec.europa.eu/education/
leonardo-da-vinci/doc3110_en.htm .
Plašāka informācija par katru projek-
tu ir pieejama projektu rezultātu datu
bāzē ADAM: http://www.adam-
europe.eu/adam/homepageView.htm
Pasaulē sekmīgākā studentu
apmaiľas programma Erasmus
šogad svin savu 25. gadskārtu.
Kopš programmas Erasmus
izveides 1987. gadā gandrīz
trīs miljoni studentu ir izmanto-
juši studiju iespējas vai staţē-
šanos ārzemēs.
Eiropas izglītības, kultūras,
daudzvalodības un jaunatnes
lietu komisāre Andrula Vasiliu ievadījusi šīs programmas sud-
raba gadskārtas svinības ar
devīzi “Erasmus piedāvā citādu
dzīvi un plašāku redzesloku”.
Erasmus ir viens no Eiropas
Savienības (ES) veiksmes
stāstiem — tā ir pazīstamākā
un populārākā programma.
Erasmus apmaiņa studentiem
dod iespēju uzlabot svešvalodu
zināšanas un palīdz pilnveidot
tādas iemaľas kā prasmi adap-
tēties, kas, savukārt, krietni
uzlabo viľu izredzes darba tir-
gū. Erasmus piedāvā arī ie-
spējas pasniedzējiem un citam
augstskolu personālam iepazī-
ties ar augstākās izglītības ie-
stādēm citās valstīs un atgriez-
ties mājās ar tur gūtām labām
ierosmēm. Pieprasījums pēc
Erasmus studiju vietām krietni
pārsniedz to pieejamību —
tāpēc Eiropas Komisija plāno
paplašināt iespējas studijām un
praksei ārzemēs saskaľā ar
ierosināto jauno izglītības, ap-
mācības un jaunatnes pro-
grammu ―Erasmus visiem”.
2012.gadā visā Eiropā atzīmēs
Erasmus programmas 25.ga-
dadienu gan ar starptautiskiem
pasākumiem visu dalībvalstu
mērogā, gan arī katrā valstī
atsevišķi, tai skaitā Latvijā.
Paralēli daţādiem informatīva-
jiem pasākumiem – debašu
turnīriem, konferencei, informa-
tīvajiem stendiem – Latvijā plā-
notas arī daţādas interaktīvas
un atraktīvas aktivitātes, pie-
mēram, sacensības jaunajiem
studentiem, foto un video kon-
kursi Erasmus programmas
dalībniekiem, aktivitātes soci-
ālajos medijos, kā arī citi pasā-
kumi, par kuriem regulāri ziľo-
sim ar mājas lapas, informatīvo
materiālu, sociālo mediju un
augstskolu studentu koordina-
toru, kā arī masu mediju palī-
dzību.
Svinam Erasmus 25.gadskārtu! Erasmus universitāšu hartas
Projekts iekļūst labāko sarakstā
2
Kas Jūs pamudināja pieteikties
konkursam „Erasmus vēstnieks
2012”?
Madara Apsalone: Erasmus bija
nozīmīga pieredze manā dzīvē –
programma man deva iespēju ne
tikai mācīties vienā no Eiropas la-
bākajām biznesa skolām Kopen-
hāgenā, bet arī ļāva pārliecināties,
ka varu patstāvīgi dzīvot citā val-
stī, iepazīt dāľu kultūru un iegūt
draugus no visas pasaules.
Nolēmu pieteikties Erasmus vēst-
nieka konkursam, tiklīdz izlasīju
VIAA mājas lapā par EK izsludinā-
to Erasmus 25 gadu jubilejas inici-
atīvu. Ľemot vērā manu iesaisti
ESN un pieredzi Erasmus un
starptautiskās studentu mobilitātes
jomā, ticēju, ka spēšu veiksmīgi
pārstāvēt Latvijas studentus.
Aleksejs Naumovs: Ideja par pie-
teikšanos konkursam nāca no
LMA Ārlietu un izstāţu daļas, kas
mani, protams, iepriecināja un
kam es arī piekritu.
Kā jūs jutāties, uzzinot, ka esat
izvēlēts par Latvijas Erasmus vēst-
nieku?
Madara Apsalone: Tas man bija
liels gods. Ļoti priecājos, ka no
stiprajiem Latvijas kandidātiem
tieši es tiku izvēlēta kā Erasmus
studentu vēstnieks. Es ikdienā
daudz strādāju ar studentu mobili-
tātes un starptautiskās izglītības
jautājumiem, un šī man ir lieliska
iespēja pārrunāt tos ar Erasmus
vēstniekiem no visas Eiropas.
Aleksejs Naumovs: Biju visnotaļ
pārsteigts, jo konkurence uz šo
titulu tiešām bija liela. Jūtos no
sirds pagodināts.
Kādi, Jūsuprāt, ir galvenie Eras-
mus vēstnieka pienākumi?
Madara Apsalone: Pirmkārt, tā ir
Erasmus tēla veidošana. Lai gan
Erasmus vārdu ir dzirdējuši dau-
dzi, ne vienmēr visi izprot prog-
rammas vērtību un ietekmi gan uz
programmas dalībnieku – studentu
un pasniedzēju – personīgo izaug-
smi, gan sabiedrību kopumā. Otr-
kārt, Erasmus vēstnieku loma ir
iedvesmot jauniešus un pasnie-
dzējus piedalīties programmā un
starptautiskajās apmaiľās.
Treškārt, vēstnieku pienākums ir
programmas pilnveidošana. Strā-
dājot ar Erasmus studentiem Latvi-
jā un veicot Eiropas mēroga pētīju-
mus par Erasmus sociāliem as-
pektiem, informācijas nodrošināju-
mu un ārvalstīs apgūtu kursu atzī-
šanu, esmu sapratusi, ka program-
mā vēl ir daudz, pie kā strādāt.
Erasmus vēstniekiem vajadzētu
pievērst uzmanību diskusijai par
Erasmus kvalitātes jautājumiem.
Tāpat Erasmus vēstniekiem jāie-
saistās jaunās „Erasmus visiem”
programmas izveidē.
Aleksejs Naumovs: Pārstāvēt Lat-
viju, nest tās tēlu, kultūru un māk-
slu Eiropā, kā arī veicināt tās atpa-
zīstamību. Ieinteresēt gan mūsu,
gan ārzemju studentus, kā arī pa-
sniedzējus un docētājus, izmantot
Erasmus programmas sniegtās
iespējas un iepazīt jaunas kultū-
ras, gūt jaunu pieredzi, kas ir ne-
novērtējams ieguvums ikvienam.
Erasmus vēstnieki 2012
Eiropas Komisija par godu Erasmus programmas 25.dzimšanas dienai izsludināja konkursu „Erasmus vēstnieks
2012”, lai no katras programmas dalībvalsts izvēlētos vienu Erasmus vēstnieku studentu un vienu augstskolas
darbinieku. Latvijā Erasmus vēstnieks students ir "Erasmus Student Network" (ESN) pārstāve Madara Apsalone,
bet par Erasmus vēstnieku augstskolas darbinieku kļuvis Latvijas Mākslas akadēmijas rektors profesors Aleksejs
Naumovs.
Madara Apsalone (pirmā no labās) Aleksejs Naumovs (trešais no labās)
3
Kvalitātes balvas saľēma septiľi
laureāti:
• nominācijā „2008.gada Co-menius partnerība” – Ventspils
Centra pamatskola par projektu
„Putni manā pilsētā”,
• nomināci jā „2009.gada
Grundtvig darbnīca” – SIA „Eko
Media‖ par projektu „Rudens le-
ģendas”,
• nominācijā „2008. un 2009.
gada Leonardo da Vinci inovāciju
pārnese” – SIA „Lauku ceļotājs”
par projektu „Transfer of Quality Ensurance Tools for European Rural Tourism Sector”,
• nominācijā „2007.-2009. ga-
da Erasmus intensīvā programma”
– Vidzemes Augstskola par projek-
tu „Environment Awareness. Com-munication. Interpretation”,
• nominācijā „2007.gada Le-onardo da Vinci mobilitāte” – Rī-
gas Tehniskās universitātes Zināt-
niskā bibliotēka par projektu
„Informācijpratības pilnveidošana”,
• nominācijā „2008. gada Le-
onardo da Vinci mobilitāte” – slē-
pošanas un atpūtas parks
„ O zo l k a lns ” pa r p r o j ek t u
„Tehniskajiem speciālistiem nepie-
ciešamo profesionālo prasmju ap-
gūšana”,
• nominācijā „2009.gada Le-onardo da Vinci mobilitāte” – Rī-
gas Stila un modes profesionālā
vidusskola par projektu „Pro-
fesionālo zināšanu un prasmju par
stilu un modi paaugstināšana”.
Konkursā trīs projekti saľēma vei-
cināšanas balvas: nominācijā
„2008. gada Comenius partnerība”
balvu saľēma Talsu 2.vidusskola
par projektu „Valoda spēlē”, nomi-
nācijā „2008.gada Grundtvig par-
tnerība” - biedrība „Manai mazpil-
sētai Aknīstei” par projektu
„Veiksmīga senioru iesaistīšana
izglītības aktivitātes”, bet nominā-
cijā „2008.gada Leonardo da Vinci partnerība” - Bauskas novada do-
me par projektu „Water for Life – Education for Water”.
Konkursu „Spārni” reizi divos trijos
gados VIAA rīko kopš 2004.gada.
Līdzīgi projektu kvalitātes konkursi
notiek gandrīz visās Mūţizglītības
programmas dalībvalstīs.
VIAA mājas lapā www.viaa.gov.lv (sadaļā Mūžizglītība spiediet uz
banera „Spārni 2011”) izveidota
īpaša sadaļa, kas veltīta „Spārni
2011” konkursam. Tajā varat ap-
skatīt gan pasākuma bildes, gan
video par katru apbalvoto projektu,
kā arī iepazīties ar LU profesores
Rudītes Andersones pētījumu „Vai
un kā projekta rezultātos tiek sa-
sniegti projekta pieteikumā plāno-
tie mērķi?” – apskatāms gan video
par pētījumu un tā rezultātiem, gan
arī pētījuma pilns teksts.
2011.gada 9.decembrī Spīķeru koncertzālē svinīgā ceremonijā izglītības
un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un Valsts izglītības attīstības aģentūras
(VIAA) direktore Dita Traidās pasniedza Eiropas Savienības Mūžizglītības
programmas kvalitātes balvu “Spārni 2011” veiksmīgākajiem projektiem.
“Spārnotie” projekti
4
“Spārni 2011” balvai nominētie projekti
Projekts veicināja skolēnu izpratni
par vides jautājumiem un apzinā-
šanos par savu lomu šo jautājumu
risināšanā, rosināja savstarpējo
sadarbību un veidoja pilsoľus, ku-
riem rūp kopējās Eiropas vides
kvalitāte. Skolēni veica putnu vēro-
šanu savās pilsētās, apkopoja in-
formāciju un pievērsa uzmanību
apdraudētām putnu sugām. Pro-
jektā iesaistījās apmēram 200
Ventspils Centra pamatskolas sko-
lēnu un 14 skolotāju, kā arī apmē-
ram 50 skolēnu no citām Ventspils
izglītības iestādēs: pirmsskolām
un vispārizglītojošajām skolām.
Projekta īstenotāji izveidoja CD
enciklopēdiju par putniem, to vai-
rošanos, barošanos, migrāciju,
ārējo izskatu un balsīm. Izstrādāja
arī mācību materiālu “Iepazīsti
Latvijas putnus!”, kas sastāv no
skolēnu un skolotāja veidotām
darba lapām un prezentācijām un
ļauj iepazīt putnus un to uzvedību
visa gada garumā, īpašu uzmanī-
bu pievēršot gājputnu migrācijai,
ziemotājiem un to barošanai zie-
mā. Tajā atrodamas arī spēles
mazāko klašu bērniem, daţādas
mīklas un konkursi. Īpaši jāatzīmē
tādi gala produkti kā krāsojamā
grāmata par putniem, kurā ievieto-
ti piecu skolēnu zīmējumi no kat-
ras valsts un plakāts ar bieţāk sa-
stopamo un aizsargājamo putnu
sugu attēliem un nosaukumiem
visu projekta dalībvalstu valodās
kā arī angļu un latīľu valodā.
Projekta gala rezultāti ir izveidoti
tā, lai tos sekmīgi varētu izmantot
arī pēc projekta beigām, tādējādi
nodrošinot projekta ilgtspējību.
Krāsojamo grāmatu „Birds in our
town” izmanto Ventspils Centra
pamatskolas un Ventspils
1.ģimnāzijas skolēni un Ventspils
4.vidusskolas 1.klases skolēni,
pirmsskolas izglītības iestāţu
„Saulīte” un ”Margrietiņa” audzēk-
ľi. Veiksmīga sadarbība ir izveido-
jusies ar bērnu ar īpašām vajadzī-
bām atbalsta centra „Cimdiľš”
audzēkľiem un to vecākiem. Pro-
jekta sākumposmā Ventspils Cen-
tra pamatskolā izveidoja Jauno
ornitologu pulciľu, kura dalībnieki
tagad turpina projektā iesākto dar-
bu. Projekts ir labas prakses pie-
mērs, kā Latvijas skola vada starp-
tautisko sadarbību, mērķtiecīgi
īstenojot projekta kopējās un vie-
tējās aktivitātes rezultātu sasnieg-
šanā un to izplatīšanā.
Comenius programmas projekts “Putni manā pilsētā”, kuru koordinēja
Ventspils Centra pamatskola (koordinatore Sinta Dāliľa), ir Comenius
skolu daudzpusējās partnerības projekts starp piecām skolām no Latvijas,
Polijas, Nīderlandes, Turcijas un Spānijas.
Divu nedēļu laikā programmas ie-
tvaros notika nodarbības ViA, mā-
cību ekskursijas uz Ziemeļvidze-
mes biosfēras rezervātu, Gaujas
Nacionālo parku un Gaiziľkalna
dabas parku, kurās mācību dalīb-
nieki pievērsa uzmanību dabas
aizsardzības, ilgtspējīga biznesa
un vides komunikācijas jautāju-
miem un izzināja veiksmīgus ilg-
tspējīgas darbības piemērus tūris-
ma un viesmīlības nozarē. Šajā
programmā piedalījās 40 studenti
un 17 pasniedzēji no Latvijas, Vā-
cijas, Nīderlandes, Portugāles,
Grieķijas, Turcijas, Lielbritānijas un
Amerikas Savienotajām Valstīm.
ViA Studiju, zinātľu un starptautis-
kās sadarbības departamenta
Starptautisko projektu vadītāja Lī-
ga Tuča stāsta, ka saľemot balvu
„Spārni 2011” bijis gandarījums
par to, ka kvalitatīvi realizēts pro-
jekts ir novērtēts.
Ideja par projektu radusies vienai
no Tūrisma un viesmīlības vadības
fakultātes docētājām, kas interesē-
jās par aktuālo vides apziľas tē-
mu, tās attīstību pie mums un citās
pasaules valstīs. Šajā jomā vēl
2011. gada augustā Vidzemes Augstskola (ViA) ar ES Mūžizglītības prog-
rammas finansiālu atbalstu īstenoja Erasmus intensīvo programmu „Vides
apziľa. Komunikācija. Interpretācija” („Environment Awareness. Commu-
nication. Interpretation”).
5
5
Projekts ļāva paplašināt skolēnu
redzesloku starpkultūru dialogā,
radīt iespējas skolēnu pašiniciatī-
vai un iespējai radoši izpausties
valodu apguves un praktiskās ap-
mācības jomā, izmantojot jaunu
metodi – mācīties vienam ar otru
un vienam no otra.
Darba grupas, kurās kopā strādāja
vācu un latviešu jaunieši, izveidoja
galda spēļu skices, pēc tām izga-
tavoja kreatīvas galda spēles puz-
les formā, tādējādi simbolizējot
Talsu pilsētas un tuvējās apkār-
tnes raksturīgākos akcentus. Spē-
les kā dāvanu saľēma Talsu pilsē-
tas bērnudārzi un Talsu sieviešu
un bērnu krīţu centrs, kā arī sā-
kumskolas Falkenbergā. Tās lielis-
ki iespējams izmantot grupas vei-
došanas un saskarsmes prasmju
attīstīšanai bērniem. Abās skolās
biznesa ekonomikas programmas
ietvaros ir izveidoti skolēnu mācī-
bu uzľēmumi, kuru tirgus piedāvā-
juma sortimentu veido projekta
laikā izstrādāto radošo spēļu pro-
totipi.
Vai projektu „Valoda spēlē” var
dēvēt par veiksmes stāstu? Vien-
nozīmīgi – jā, jo projekta aktivitā-
tes pārspējušas vispārdrošākos
sapľus. Jaunradītā spēle Talsos
izraisīja lielu interesi, daudzi vēlē-
jās to iegādāties, un tā radās do-
ma par spēles raţošanas uzsākša-
nu Junior Achivement Latvia prog-
rammā. Skolēnu mācību firma
„WoodGames” tirgū piedāvāja
spēli „Rip-Rip‖. Piedaloties tirdzi-
ľos, tā vairākkārt saľēma nominā-
ciju „Inovatīvs produkts”, bet balvā
firma ieguva iespēju piedalīties
pirmajā daudznozaru Latvijas ra-
ţotāju gadatirgū „Raţots Latvijā
2010”. Un tā Comenius skolu par-
tnerības projekta laikā radītais pro-
dukts nostājās blakus plaši pazīs-
tamiem Latvijas zīmoliem.
Comenius divpusējās partnerības projektu „Valoda spēlē”
koordinēja Talsu 2. vidusskola. Kā partneris projektā pie-
dalījās Vācijas Falkenbergas arodizglītības centrs.
esot daudz darāmā un sadarbība
ir ļoti būtiska ne tikai, lai mācītos
no citu pieredzes, bet arī lai parā-
dītu, kā ir pie mums. „Jau realizē-
jot intensīvo programmu, sapra-
tām, cik ļoti trāpīgi šī tēma ir izvē-
lēta, cik tā ir aktuāla daţādu jomu
studentiem un cik daudz mēs va-
ram iegūt tieši no vides mums ap-
kārt, esot Valmierā un Vidzemē,”
saka L. Tuča.
Kā galvenos ieguvumus no reali-
zētās Erasmus intensīvās prog-
rammas L.Tuča min kontaktus -
gan studentiem, gan docētājiem,
tāpat augstskolai izveidojusies
daudz intensīvāka un ciešāka sa-
darbība ar partneriem, kas jau ir
rezultējusies vairākos citos projek-
tos, kā arī pieredze - projektu vadī-
tājiem, docētājiem un studentiem.
Vairāk informācijas par ViA īsteno-
to Erasmus intensīvo programmu,
kā arī projekta dalībnieku atsauk-
smes ir publicētas VIAA mājas la-
pā www.viaa.gov.lv sadaļā Mūţiz-
glītības programma -> Erasmus ->
Projektu pieredze -> Intensīvās
programmas.
4
6
Projektu konkurss ir izsludināts
Comenius, Leonardo da Vinci,
Erasmus, Grundtvig, Mācību brau-
cienu un Ţana Monē programmā.
Tajās kopumā ir vairāk nekā 30
projektu veidu jeb aktivitāšu, kas
aptver daţādu veidu mācību un
prakses mobilitātes iespējas, par-
tnerību un sadarbības tīklu veido-
šanu, profesionālo pilnveidi, asis-
tentūras un citus projektu veidus.
2012.gada projektu konkursā:
vispārējās izglītības attīstības
programmā Comenius konkurss
izsludināts 8 projektu veidos;
profesionālās izglītības attīstī-
bas programmā Leonardo da Vin-
ci - 7 projektu veidos;
augstākās izglītības attīstības
programmā Erasmus - 6 projektu
veidos;
pieaugušo izglītības attīstības
programmā Grundtvig - 10 projek-
tu veidos;
izglītības speciālisti var piedalī-
ties Mācību braucienu program-
mā;
Eiropas mēroga izglītības un
praktiskās apmācības iestādēm un
asociācijām konkurss izsludināts
Ţana Monē programmā.
EK ir noteikusi daţādiem projektu
veidiem atšķirīgus pieteikumu ie-
sniegšanas gala termiľus – no
2012.gada janvāra līdz oktobrim.
Atkarībā no aktivitātes veida pro-
jekta pieteikumi jāiesniedz VIAA
vai Eiropas Komisijā.
Plašāka informācija ir pieejama
VIAA māja lapā:
www.viaa.gov.lv/muzizglitiba
EK mājas lapā:
http://ec.europa.eu/education/llp/
doc848_en.htm.
Jauns projektu pieteikumu konkurss
EK 2011.gada 30.decembrī ir iz-
sludinājusi projektu pieteikumu
konkursu 2012.gadam Erasmus
Mundus (EM) programmas visās
trijās aktivitātēs un aicina augstā-
kās izglītības iestādes iesniegt pie-
teikumus, lai īstenotu kopīgās stu-
diju programmas, mobilitātes par-
tnerības un popularizētu Eiropas
augstāko izglītību pasaulē.
Šis ir pēdējais izsludinātais kon-
kurss 2009.-2013.gada Erasmus
Mundus programmas 1.aktivitātē
(kopīgās programmas). Erasmus
Mundus programmas 2. un
3.aktivitātē konkursus plānots iz-
sludināt arī 2012.gadā.
Izsludinātā konkursa dokumentāci-
ja - konkursa nolikums, projekta
pieteikumu sagatavošanas vadlīni-
jas, dokumentu veidlapas u.c. pie-
teikumu sagatavošanai noderīga
informācija - ir pieejama EK Izglītī-
bas, audiovizuālās jomas un kultū-
ras izpildaģentūras mājas lapā:
http://eacea.ec.europa.eu/em.
2012.gada konkurss Erasmus Mundus programmā
Pieteikumu iesniegšana
1.aktivitāte Kopīgās maģistra/doktora līmeľa stu-diju programmas
Kas? Aizpildīta pieteikuma veidlapa (ar pielikumiem) kopīgajām programmām Kad? Līdz 2012.gada 30.aprīļa plkst. 12:00 pēc Briseles laika (Centrāleiropas laika) Kā? Jāiesniedz tiešsaistē jeb elektroniski (elektroniskā veidlapa pieejama EACEA mājas lapā)
(!) EACEA pieņems tikai noteiktajā termiņā elektroniski iesniegtos pieteikumus (ieskaitot pielikumus), kas atbilst attiecīgajā veidlapā noteiktajām prasībām. Papīra formātā, pa faksu vai e-pastu iesūtītos pieteikumus Eiropas Komisijas izpildaģentūra neizskatīs.
2.aktivitāte Mobilitātes partnerī-bas 3.aktivitāte Eiropas augstākās izglītības popularizē-šana
Kas? Aizpildītas pieteikuma veidlapas (ar pielikumiem) partnerībām un Eiropas augstākās izglītības popularizēšanai Kad? Līdz 2012. gada 30.aprīlim (pasta zīmogs) Kā? Nosūtot tās ierakstīta sūtījuma veidā uz šādu adresi: EDUCATION, AUDIOVISUAL AND CULTURE EXECUTIVE AGENCY Call for proposals EACEA/42/11 — attiecīgi norādot „Action 2” vai „Action 3” Attn. Mr Joachim Fronia BOUR 02/029 Avenue du Bourget, 1 BE-1040 Bruxelles/Brussels BELGIQUE/BELGIUM
(!) EACEA pieņems tikai noteiktajā termiņā (pasta zīmogs) iesniegtos pieteikumus (ieskaitot pieliku-mus), kas atbilst attiecīgajā veidlapā noteiktajām prasībām. Pieteikumus, kas nosūtīti tikai pa faksu vai e-pastu, EK izpildaģentūra neizskatīs.
7
EMAP2 kopīgo Erasmus Mundus studiju programmu sagatavošanā un īstenošanā
EMAP2 ir Erasmus Mundus (EM)
programmas projekts, kas veicina
programmā mazāk pārstāvēto val-
stu augstākās izglītības institūciju
līdzdalību programmas 1.aktivitātē
(kopīgo maģistrantūras un dokto-
rantūras programmu īstenošana).
Projekts ar kopējo budţetu 381
687 EUR apmērā aizsākās
2010.gada 1.oktobrī, un tas ilgs
līdz 2012.gada 31.augustam.
Projekta galvenā mērķauditorija ir
augstākās izglītības iestādes, to
izveidotie konsorciji, kas ir potenci-
ālo Erasmus Mundus programmas
kopīgo maģistrantūras un dokto-
rantūras programmu projektu pie-
teikumu iesniedzēju apvienības,
kā arī Erasmus Mundus nacionā-
lās struktūras.
Projektu kopā īsteno 17 Erasmus
Mundus programmas nacionālās
struktūras, kas ir programmas kon-
taktpunkti katrā no Eiropas Savie-
nības dalībvalstīm, kā arī Eiropas
Ekonomikas zonas un Eiropas Brī-
vās tirdzniecības asociācijas val-
stīs.
Projekta koordinators ir Čehijas
Republikas Erasmus Mundus naci-
onālā struktūra. Valsts izglītības
attīstības aģentūra (VIAA), pārstā-
vot šajā projektā Latviju, veido par-
tnerību ar pārējām 16 projektā ie-
saistītajām valstīm.
Līdz ar to EMAP projekts dod ie-
spēju potenciālajiem augstākās
izglītības iestāţu EM programmas
konsorcijiem ievērojami uzlabot
sagatavoto programmas 1. aktivi-
tātes projektu pieteikumu kvalitāti,
kā arī būtiski paaugstina EM naci-
onālo struktūru pārstāvju profesi-
onālās zināšanas par programmas
ieviešanas, projektu sagatavoša-
nas un īstenošanas jautājumiem.
Turklāt tā ir iespēja, savstarpēji
sadarbojoties, mācīties no piere-
dzes bagātākām valstīm, kas īste-
no Erasmus Mundus kopīgās ma-
ģistrantūras un doktorantūras
programmas.
EMAP2 projekts pilnveido un turpi-
na izmantot iepriekšējā periodā
(EMAP 2009-2010) izstrādātās
apmācību metodikas. Atšķirībā no
iepriekšējā EMAP projekta, kas
orientējās tikai uz EM programmas
kopīgajām maģistrantūras prog-
rammām (1.a. aktivitāte), EMAP2
ietvaros tiek veiktas arī potenciālo
Erasmus Mundus programmas
konsorciju apmācības kopīgu dok-
torantūras programmu (1.b. aktivi-
tāte) īstenošanai. Latvija kā pro-
jekta partneris piedalījās arī EMAP
projekta ieviešanā.
Visa informācija par Erasmus
Mundus programmas EMAP un
EMAP2 projektu aktivitātēm un
rezultātiem, mācību semināriem,
kā arī semināru prezentācijas, no-
derīgas saites Erasmus Mundus
programmas projektu pieteikumu
sagatavošanai u.c. informācija pie-
ejama projektu mājas lapā: http://
emap-project.webnode.cz/
Aicinām augstākās izglītības iestā-
des izmantot pieejamos EMAP un
EMAP2 projektu rezultātus – tie ir
noderīgs instruments gan Eras-
mus Mundus programmas kopīgo
maģistrantūras studiju programmu,
gan arī kopīgo doktorantūras stu-
diju programmu sagatavošanā un
īstenošanā.
Projekta aktivitātes
Projekta partneru uzdevums – potenciālo EM konsorciju atlase nacionālajā līmenī
Trīs mācību semināru organi-zēšana potenciālajiem Eras-mus Mundus kopīgo maģis-trantūras programmu projektu iesniedzējiem
Varšava, Polija – 2011.gada 27.-30.janvāris: http://emap-project.webnode.cz/emap-2-2010-2012-/project-events/training-seminar-in-poland/
Rīga, Latvija – 2011.gada 17.-20.februāris: http://emap-project.webnode.cz/emap-2-2010-2012-/project-events/training-seminar-in-latvia/
Ļubļana, Slovēnija - 2012.gada 1.-4.februāris: http://emap-project.webnode.cz/emap-2-2010-2012-/project-events/seminar-in-slovenia/
Viena mācību semināra orga-
nizēšana potenciālajiem EM
kopīgo doktorantūras program-
mu projektu iesniedzējiem
Tallina, Igaunija - 2012.gada 18.-21.janvāris: http://emap-project.webnode.cz/
emap-2-2010-2012-/project-events/seminar-in-estonia/
Mācību semināru organizēšana EM nacionālo struktūru pārstāvjiem par programmas prasībām un nosacīju-
miem, lai paaugstinātu profesionālās zināšanas un prasmes un ievērojami pilnveidotu atbalsta sniegšanu poten-
ciālajiem projektu pieteikumu sagatavotājiem
Projekta aktivitāšu izvērtēšana un rezultātu atpazīstamības veicināšana
8
Projekts Boloľas procesa ieviešanai valstī
Projekts uzsākts 2011.gada
1.jūlijā, un tas ilgs līdz 2013.gada
31.decembrim.
Projekts sniedz atbalstu augstākās
izglītības institūcijām:
Nacionālās kvalifikāciju ietvar-
struktūras (NKI) ieviešanā,
atzīšanas jautājumos (Eiropas
Kredītpunktu pārneses sistēma
(ECTS) un diploma pielikumi
(Diploma Supplement)),
kopīgo programmu ieviešanā,
mūţizglītības veicināšanā, attīs-
tot sistēmu iepriekšējo zināšanu
un mācību pieredzes atzīšanai
(Recognition of Prior Learning).
Projektā plānotas vairākas būtis-
kas aktivitātes:
Boloľas procesa ekspertu dalī-
ba starptautiskos un nacionālos
semināros un konferencēs;
Boloľas procesa nacionālās in-
terneta bibliotēkas (http://
www.aic.lv/bolona) resursu aktuali-
zēšana;
konferences, semināri, informā-
cijas izplatīšana un konsultācijas
augstākās izglītības iestādēm, to
vadībai un personālam, studen-
tiem un citiem interesentiem par
aktuālajiem Boloľas procesa jau-
tājumiem, t.sk. iespēja uzdot jautā-
jumus un saľemt atbildes Boloľas
procesa e-forumā, ko plānots iz-
veidot VIAA mājas lapā
www.viaa.gov.lv.
Projekta galvenā mērķauditorija ir
augstākās izglītības iestādes, to
vadība un personāls, studenti un
citi Boloľas procesa jautājumu un
aktualitāšu interesenti.
Projekta kopsumma ir 36 868,00
EUR, t.sk. EK finansējums –
32 322,00 EUR (jeb 87,67% no
projekta attiecināmo izmaksu kop-
summas).
Vairāk informācijas par Boloľas
procesu un tā aktualitātēm lasiet:
Oficiālā Boloľas procesa
(Eiropas Augstākās izglītības tel-
pas) 2010-2012 mājas lapā: http://
www.ehea.info
Eiropas Augstākās izglītības tel-
pas (nacionālajā) bibliotēkā: http://
www.aic.lv/bolona
Boloľas procesa nacionālo eks-
pertu projektu kompendijā EK izpil-
daģentūras mājas lapā:
http://eacea.ec.europa.eu/llp/
results_projects/
project_compendia_en.php
Projekts „Boloľas procesa nacionālie eksperti 2011-2013‖ ir Eiropas Ko-misijas Mūţizglītības programmas ietvaros īstenots projekts, lai veicinātu Boloľas procesa ieviešanu dalībvalstīs, t.sk. Latvijā.
Projektu īsteno VIAA sadarbībā ar pieciem nominētajiem Boloľas ekspertiem:
Andrejs Rauhvargers Latvijas Rektoru Padomes ģenerālsekretārs, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors
Uldis Sukovskis Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors, profesors
Sandra Kraže Banku augstskolas Starptautisko studiju daļas vadītāja, docente
Baiba Ramiľa Akadēmiskās informācijas centra direktore
Asnāte Kaţoka Latvijas Studentu apvienības Akadēmiskā virziena vadītāja
Projektu atskaišu sistēma - Mobility Tool
Šī jaunizveidotā sistēma aizvieto
līdz šim izmantoto un iepazīto
Rap4Leo atskaišu sistēmu. Sistē-
ma darbojas interneta vidē un da-
tiem var piekļūt ar atbilstošu
autentifikāciju.
Jaunizveidotā atskaišu sistēma
jāizmanto visiem tiem Leonardo da
Vinci programmas mobilitātes pro-
jektu īstenotājiem, kuru projekti ir
apstiprināti, sākot ar 2011.gada
konkursu. Šajā projektu sistēmā
projektu īstenotāji varēs redzēt
informāciju par īstenotajiem pro-
jektiem, to dalībniekiem un finan-
sējumu, kā arī projekta partneriem.
Mobility Tool sistēma ir izveidota,
lai atvieglotu projektu pieteicējiem
gala atskaišu aizpildīšanu. Tā ģe-
nerē individualizētas atskaites kat-
ram īstenotajam projektam, norā-
dot tajās projekta numuru, nosau-
kumu, partnerorganizāciju datus,
informāciju par dalībniekiem utt.
Lai varētu piekļūt sistēmai, projek-
ta pieteikumā norādītā kontaktper-
sona uz savu e-pastu saľems in-
formāciju ar lūgumu izveidot lieto-
tāja kontu. Pēc e-pasta ziľojuma
saľemšanas no s is tēmas
projektu pieteicējiem ir jāizveido
konts Eiropas Autentifikācijas ser-
Kopš 2011. gada jūnija Eiropas Komisija ir ieviesusi jaunu Leonardo da
Vinci mobilitātes projektu atskaišu sistēmu – Mobility Tool.
9
9
visa:https://webgate.ec.europa.eu/
aida/selfreg) mājas lapā. Ar izvei-
doto lietotāja vārdu būs pieejama
atskaišu sistēma Mobility Tool
(https://webgate.ec.europa.eu/eac/
mobility).
Projekta informācijai sistēmā ir
vairākas sadaļas, kurās attiecīgi ir
vai nu jāpapildina esošie dati, vai
jāievada atbilstošā informācija.
Svarīgākās daļas ir šādas:
Partneri
Pieejama informācija par nosūtošo
un uzľemošo organizāciju, tās
kontaktpersonām. Nepieciešamī-
bas gadījumā informācija ir jāpapil-
dina vai jālabo.
Mobilitātes braucieni
Informācija par katra dalībnieka
veikto praksi vai pieredzes apmai-
ľu. Šajā sadaļā katram no dalīb-
niekiem piesaista vienu mobilitātes
braucienu, norādot informāciju par
prakses vai pieredzes apmaiľas
ilgumu, iegūtajiem sertifikātiem,
lietotajām valodām, kā arī izman-
toto finansējumu ceļa un uzturēša-
nās izdevumiem. Šajā sadaļā da-
lībniekiem ir jāaizpilda arī atskai-
tes. Pēc pieprasījuma izveidoša-
nas, dalībnieki saľems e-pastu ar
saiti, kurā lejupjāielādē aizpildāmā
atskaite. Kad dalībnieki savas at-
skaites ir iesnieguši elektroniski
tiešsaistē, projekta vadītājam tās ir
jāapstiprina.
Dalībnieki
Jāievada informācija par prakses
vai pieredzes apmaiľas dalībnie-
kiem un pavadošajām personām.
Budžets
Informācija par iztērēto finansēju-
mu. Informācija par ceļa un uzturē-
šanās izdevumiem būs saglabāta
automātiski no iepriekš ievadītās
informācijas sadaļā „Mobilitātes
braucieni”, savukārt vadības un
pārraudzības un dalībnieku saga-
tavošanas izdevumi ir jāievada
manuāli.
Atskaites un atjauninājumi
Šajā sadaļā var lejupielādēt pro-
jekta gala atskaiti. Gala atskaite ir
PDF dokuments, kurā jau būs aiz-
pildīta informācija par partneriem,
dalībniekiem un budţetu. Šī at-
skaite ir jāsaglabā uz datora cietā
diska, un tad attiecīgi jāsavada
nepieciešamā informācija par pro-
jekta rezultātiem un īstenošanas
gaitu.
Mobility Tool sistēmas lietošanas
rokasgrāmatu skatieties VIAA mā-
jas lapas www.viaa.gov.lv sadaļā
Mūţizglītības programma -> Le-
onardo da Vinci -> Mobilitātes
projekti -> Dokumenti un veidla-
pas.
Konference pirmsskolas un sākumskolas pedagogiem
Lai izplatītu šo projektu rezultātus,
2011.gada 15.novembrī Valsts
izglītības attīstības aģentūra
(VIAA) kopā ar Valsts izglītības
satura centru (VISC) rīkoja konfe-
renci "Pamatkompetenču attīstība
bērnu sagatavošanā skolai".
Uz konferenci ieradās novadu
pirmskolas izglītības un projektu
darba speciālisti, pirmsskolas izglī-
tības iestāţu vadītāji un pirmssko-
lu un sākumskolu skolotāji. Pavi-
sam konferencē piedalījās 230
izglītības darbinieku. Konference
bija organizēta ne tikai, lai izplatītu
projektu rezultātus, bet arī lai aici-
nātu un mudinātu pirmsskolas un
sākumskolas pedagogus iesniegt
VIAA jaunus individuālos un izglītī-
bas iestāţu projektus 2012. ga-
dam.
No izglītības satura politikas vie-
dokļa konferences uzdevums bija
pievērst uzmanību pirmsskolas un
sākumskolas satura pēctecības
nodrošināšanas jautājumiem,
jaunas mācību programmas seš-
gadīgu bērnu izglītošanas aprobā-
cijai un starptautisku izglītības pro-
jektu izmantošanai jaunas peda-
goģiskās pieredzes veidošanai
pirmsskolā un sākumskolā.
Pirmsskolas vecuma bērnu pamat-
kompetences
Konferences ievadā LU Pedagoģi-
jas un psiholoģijas fakultātes pro-
fesore Dr.paed. Emīlija Černova
prezentēja lekciju „Audzēkľu pa-
matkompetences pirmsskolas iz-
glītībā, gatavojoties skolai”. Profe-
sore atzīmēja, ka pats jēdziens
sešgadīgu bērnu kompetences ir
diskutējams, un pastāstīja par di-
vām pieejām, izzinot kompetenču
būtību un kompetenču rašanos, kā
arī piedāvāja sešgadīga bērna
kompetences definīciju: zināšanu,
prasmju un iemaľu kopuma iz-
pausme uzvedībā un rīcībā, pau-
ţot atbildīgu attieksmi pret sevi,
savu uzvedību un rīcību, citiem
cilvēkiem, lietām un dabu. Ar šīs
lekcijas un citu prezentāciju mate-
riāliem var iepazīties VIAA mājas
lapas www.viaa.gov.lv sadaļā Mū-
ţizglītības programma -> Comeni-
us ->Semināri.
Konferences 1.daļā par VISC pi-
lotprojektu „Sešgadīgo izglītojamo
2011.gada sākumā divgadīgu darbu Eiropas Savienības Mūžizglītības
programmas apakšprogrammā Comenius skolu sadarbības projektos bei-
dza septiľas pirmsskolas izglītības iestādes un vienlaicīgi bija beidzies
arī Valsts izglītības satura centra pilotprojekts „Sešgadīgo izglītojamo mā-
cību programmas ieviešanas uzsākšana”.
8
10
10
ES Mūţizglītības programmas departaments
Vaļľu iela 3, 2.stāvs, Rīga, LV-1050
Tālr.: 67814741, fakss: 67830830
e-pasts: [email protected]
Ziľu izdevuma izstrādi
finansē Eiropas Savienība
mācību programmas ieviešanas
uzsākšana (aprobācija)” rezultā-
tiem izsmeļošu informāciju sniedza
VISC Vispārējās izglītības satura
nodrošinājuma nodaļas vadītājs
Imants Vasmanis. Savukārt VISC
pilotprojekta pirmā gada rezultātus
prezentēja Grobiľas pamatskolas
pirmsskolas un sākumskolas sko-
lotāja Liene Rancāne, Ķekavas
novada pirmsskolas izglītības ie-
stādes „Avotiľš” vadītāja Baiba
Jurisone un Jaunmārupes sākum-
skolas pirmsskolas skolotāja San-
dra Belcāne. Comenius projektu
idejas darbā ar pirmsskolniekiem
prezentēja Rīgas 169.pirmsskolas
izglītības iestādes pirmsskolas
skolotāja Anita Sarkanbikse, Rīgas
16.pirmsskolas iestādes vadītāja
Lija Molke un Rēzeknes pirmssko-
las izglītības iestādes „Vinnijs
Pūks” vadītāja Inta Ozolniece.
Aktīva diskusija par pirmsskolas
izglītību
Pirmās daļas nobeigumā bija plā-
nota neliela diskusija, lai konferen-
ces dalībnieki izteiktu savas do-
mas par notiekošo un nākotnes
redzējumu problēmās, kas saistī-
tas ar sešgadīgo bērnu mācībām
pēc jaunās programmas. Diskusi-
jai bija izmantots jauns paľē-
miens, kurā ar zaļu vai sarkanu
kartiľu palīdzību dalībnieki izteica
savu piekrišanu vai noraidījumu
uzdotajiem jautājumiem:
Vai esat iepazinušies ar sešga-
dīgo integrēto programmu?
Vai sešgadīgo integrēta pro-
gramma pirmsskolā dos labāku
rezultātu nekā atsevišķas nodarbī-
bas pēc plāna?
Vai šobrīd ir nodrošināta pirms-
skolas un sākumskolas pēctecība?
Vai skolas gaitu uzsākšana no-
zīmē, ka tiek atľemta bērnība?
Divu pēdējo jautājumu atbildes
vairākumā krāsojās sarkanas, un
te varēja sākties diskusija starp
„sarkanajiem” un „zaļajiem”, kas
izvērtās ļoti aktīva un ko pārtraukt
varēja tikai ierobeţotais laika li-
mits. Diskusijas rīkošanas ideja ir
aizgūta no Comenius reģionālo
partnerību konferences Bordo,
Francijā, 2011.gada maijā.
Labākie projekti un jaunais
konkurss
Konferences 2.daļā „Comenius
labas prakses piemēri un Eiropas
Komisijas aicinājums projektu pie-
teicējiem 2012.gadam” klātesoša-
jiem bija iespēja iepazīties ar di-
viem labākajiem 2008.-2010.gada
projektiem, kurus prezentēja Tuku-
ma novada Slampes pirmsskolas
izglītības iestādes „Pienenīte” va-
dītāja Dace Bičole un Rīgas
234.pirmsskolas izglītības iestādes
speciālā skolotāja Jeļena Mora.
Pēc Comenius skolu partnerību
gala atskaišu un projektu rezultātu
izvērtēšanas var apgalvot, ka dau-
dzi no pirmsskolas izglītības iestā-
ţu projektiem konkurē un pat pār-
spēj vidējās izglītības iestāţu pro-
jektus kvalitātes, radošuma un
pedagoģiskās terminoloģijas lieto-
šanas ziľā.
Arī 2011.gadā ļoti lielu projektu
konkursu Latvijā (četri uz vienu
vietu) ir izturējušas septiľas
pirmsskolas izglītības iestādes no
64 apstiprinātajām partnerībām.
IZM noteiktajās prioritātēs priekš-
roka tika dota pirmsskolas izglītī-
bas iestādēm, kas piedalās VISC
pilotprojektā, un divas no šīm ie-
stādēm tagad ir apstiprinātas Co-
menius projektu darbam. Vienu
no šīm iestādēm pārstāvēja Prie-
kuļu pirmsskolas izglītības iestā-
des „Meţmaliľa” vadītāja Kristīna
Bernāne, kas pastāstīja, kā prak-
tiski gatavoties Comenius skolu
partnerību projektu iesniegšanai.
Konferences noslēgumā VIAA pār-
stāves - ES Mūţizglītības pro-
grammas departamenta Comenius
un Mācību braucienu nodaļas va-
dītāja Baiba Sermuliľa, vecākās
programmas speciālistes Maija
Vītuma un Zane Gailīte, kā arī
programmas speciāliste Vineta
Bringule - sniedza vispārēju infor-
māciju par Eiropas Savienības
Mūţizglītības programmas apakš-
programmas Comenius aktivitātēm
un Eiropas Komisijas aicinājumu
iesniegt projektu pieteikumus
2012.gadam.
Atsauksmes par konferenci
Konferences novērtējuma aptau-
jas lapas ir iesnieguši 138 dalīb-
nieki. Viľi pasākuma organizāciju
un tajā iegūto informāciju pamatā
vērtē ar „loti labi” un „labi”. Kā sa-
vu lielāko ieguvumu konferencē
tās dalībnieki atzīst iegūtās prak-
tiskās un akadēmiskās atziľas,
kuras varēs izmantot savā darbā,
kopīgo redzējumu par sešgadīgo
integrēto mācību programmu un
iegūto motivāciju piedalīties Co-
menius aktivitātēs. Daudzi izteica
savu prieku, ka pirmsskolnieki bei-
dzot tiek ievēroti un novērtēti, pati-
ka vide, kurā bija organizēta kon-
ference.
Konferencē dzirdētais ir atspogu-
ļots portālos TV*NET, DELFI un
kasjauns.lv. Interesanti, ka konfe-
rence uz pārdomām bija raisījusi
Latvijas Vecāku kustību, kuras
pārstāves ir izteikušas savas pār-
domas par dzirdēto konferencē
savas organizācijas mājas lapā.
9