adugunsVTreðdiena 2010. gada 28. jûlijs Nr. 57 (8155)

Moèu salidojums

ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS

Îsziòas

4.

ISSN 1407 - 9844

CENA abonentiem 33 s tirdzniecîbâ 38 s

NâkamajâVadugunî

7. lpp.9 771407 984033 13

Laba ziòa:Bçrzkalnieðiem savaestrâde

Aizvadîtâs nedçïas nogalç ar pacilâ-tâm uzrunâm svçtku gaisotnç atklâjajaunizveidoto estrâdi Balvu novadaBçrzkalnes paðvaldîbâ. Sanâkuðie arinteresi noskatîjâs kaimiònovada -Baltinavas dramatiskâ kolektîva aktieruizrâdîto jautro uzvedumu “Sievasmâtessenèu laiki”. Estrâde atrodas iepretî pa-gasta çkai un paredzçta daþâdu vietçjâmçroga pasâkumu rîkoðanai brîvâ dabâ.Tai ir neliels jumta segums, 120 sçdvietas.Jau ðonedçï te Pilngadîbas svçtkus svinçsVîksnas jaunieði.

Slikta ziòa:Rugâju novadâ atkaltraìçdijas

Jûlija vidû informçjâm, ka Rugâjunovadâ nepilnos trîs mçneðos reìistrçjatrîs paðnâvîbas: 28.maijâ un 28.jûnijâatrada 1990.gadâ un 1966.gadâ dzimu-ðus vîrieðus, bet 11.jûlijâ - 1958.gadâdzimuðu vîrieti. Ne mazâk liktenîga ðaipusç bija jûlija nogale. 24.jûlijâ Cûkusalânoslîcis 1963.gadâ dzimis vîrietis, bet26.jûlijâ savâ dzîvesvietâ atrasts pakâries1992.gadâ dzimis jaunietis.

Interesanta ziòa:Startçs sporta spçlçs

Latgales XX invalîdu sporta spçlçs, kasnotiks no 31.jûlija lîdz 1.augustamDaugavpilî, piedalîsies invalîdu sportaun rehabilitâcijas kluba “Medòeva”komanda. Mûsu komanda spçlçsdambreti, novusu, zolîti, boulingu, metîsðautriòas un basketbola bumbas sodametienus, kâ arî piedalîsies ðauðanas unorientçðanâs sacensîbâs.

Nepalaid garâm:Koncerts baznîcâ

28.jûlijâ plkst.18.00 Balvu evaòìçliskiluteriskajâ baznîcâ uzstâsies Gospeïukoris no Brçmenes.

Vienus ðokç, citus –priecçVisnotaï labs objekts. Brîvmâkslinieki no Liepâjas, lûgti izvçlçties citu fonu, lai nofotografçtos Balvos, atsmaidîja, ka tualete ir visnotaïlabs objekts. Pçc tam viòi aði iegrima lûgðanâs. Tiesa, ko un kâ viòi lûdza, daudziem palika neatminçta mîkla. “Mçs visi esam latvieði,”piebilda ciemiòi.

Aizvadîtâs nedçïasnogalç Balvu Novada muzejapagalmâ ciemojâs divibrîvmâkslinieki no Liepâjas,kuri, kâ vçstîja afiðas,uzstâjâs ar jokiem unspokiem. Tâpat afiðâs bijalasâms – viss bez graða, tiklai bûtu sapraðana.

Vai mâkslaisaistîbas neder?

Pirmais iespaids, satiekotmâksliniekus, bija savdabîgs. Toatzina arî balveniete Ina Priedîte,uzsverot, ka tâdi dîvaiòi mûsupilsçtâ nestaigâ. Jautâta, kasviòu ieintriìçja atnâkt uz ðotikðanos, I.Priedîte atzina, kaapzinîgi pilda pedagoìes ungleznotâjas Olgas Reèesnorâdîjumus: “Viòa mumsieteica atnâkt, lai smeltos jaunusiespaidus. Pçc tam gleznoðanaspulciòâ pârrunâsim, kas un kâ.”I.Priedîte faktu, ka abi vîrieði irneprecçti un no Liepâjas

braukuði ar velosipçdiem, ðíiet,vçrtçja pozitîvi . “Mâkslaisaistîbas neder,” viòa sprieda.

Viens no mâksliniekiem, kurðsevi lûdza saukt par F.M.Gran-tçnu, bija citâs domâs. “Mâjâsneatgriezîsimies, kamçr neatra-dîsim sievas,” viòð paziòoja.Tâpat viòð pastâstî ja, kaceïojuma laikâ aktîvi glezno, kâarî sludina jaunos mçrniekulaikus: “Patieðâm valstî viss irnolaists lîdz kliòíim – pierobeþâmâjas tukðas. Ja kâds vçl irpalicis, tad ar sirmu galvu. Mûsupartija – “Taisnâ lînija” – valdapâri visâm partijâm, sâkot nopirmâs lîdz pçdçjai.” VislielâkâLatvijas nelaime, viòaprât, bijaiestâðanâs Eiropas Savienîbâ.“Ko dod Eiropa? Uzspieþ sevizdevîgas direktîvas, jo mçs taèunemâkam pieprasît to, ko mumsvajag,” teica F.M.Grantçns.Jâpiebilst, ka ne visi klâtesoðieviesmâkslinieka idejas unmçríus izprata un saprata. Arî

solîjums, ka ceïojuma beigâsviòð politiíiem dâvâs apzeltîtuun iecementçtu latvâni, kâ arîdzeloòdrâðu kroni, ðíita vairâknekâ nenopietns. “Viss ir paîstam! Vçl jau taps varas âbols -tikai pagaidâm grûti prognozçt,no kâda materiâla. Vai no govsmçsla, vai zirga âbola,” prâtojaciemiòð.

Ne vârdanesaprata

Otrs mâkslinieks - DainisOzoliòð – atklâja, ka braucienamçríis ir Latgales dabas uncilvçku izzinâðana. Viòð atzina,ka mçríis ir sasniegts, jo kâdâlauku sçtâ dzirdçjis latgaïuvalodu: “Bija jauki, kaut gan noteiktâ neko nesapratu.”D.Ozoliòð neðaubâs, ka latgalieðiir viesmîlîgi un atsaucîgi ïaudis.Piemçram, Sçlijâ kâds vîrssolîjies òemt rokâs mçslu dakðas,uzklausot ceïotâju lûgumuuzlâdçt mobilos tâlruòus.

“Nevçrtçjiet cilvçkus pçc ârçjâizskata un maciòa biezuma,”ieteica liepâjnieki. Viòi irpârliecinâti , ka kultûrasrenesanse nav aiz kalniem.“Balvos pçdçjo reizi biju, ðíiet,2003.gadâ, kad ðeit ciemojâsAlûksnes mâkslinieki. Tagad,apceïojot Latgales pierobeþu,kûdâm cilvçkus bût atvçrtiem,nebaidîties ne no kâ. Piemçram,tiekoties ar politiíiem, kuripriekðvçlçðanu laikâ bârstîsies arsolîjumiem, vajadzçtu atklâti,pat agresîvi jautât, kâpçc ir tâ,nevis savâdâk? Diemþçl latvieðino politiíiem baidâs, bet jâbûtotrâdâk,” ir pârliecinâtsF.M.Grantçns. Tincinâts, konozîmç burti F.M., mâksliniekspaskaidroja, ka burti ir veltîjumsvecâkiem – Francim un Mirdzai.

Pçc tikðanâs daþi balvenieðigrozîja galvas - acîmredzotdzîvei ir tâda krâsa, kâda tâ irmûsu iztçlei.

E.Gabranovs

Vienus ðokç, citus –priecç

Pirms peldies, novçrtçpeldvietu Sâkas zilaïìu laiks

Kâdi saimnieki esamAtkritumu ðíiroðana unsavâkðana

11. lpp.

Fot

o - E

.Gab

rano

vs

Poðas ceïamuz Aglonu.

Aicinaparakstî-ties zemsûdzîbasEiropasombudam.

Piestâjiens

Latvijâ

Vietçjâs ziòasTreðdiena 2010. gada 28. jûlijsV2.

Zini un izmantoMinistrs tic taisnîgâkai Eiropasmaksâjumu politikai

Balvu, Rugâju un Viïakasnovados ciemojâs zemkopîbasministrs Jânis Dûklavs. Viòðkomentçja pçdçjâ laika aktuâlosjautâjumus, kas varçtu bût noderîgilauku uzòçmçjiem. No tieðo lauk-saimnieku puses, kuri nodarbojasar lauku produkcijas raþoðanu,ieinteresçtîba par ministra vizîti ganbija neliela, par ko liecina niecîgâapmeklçtîba.

Ministrs akcentçja dîzeïdegvielasakcîzes nodokïa svarîgumu. Prakse at-klâj, ka daudzi lauksaimnieki nav se-kojuði lîdzi jaunâs kârtîbas noteikumiemun arî degvielas tirgotâji pauduði lielasiebildes. “Labi nav tas, ka nenokârtotodokumentu dçï nevar tirgot akcizçtodegvielu. Kârtîba bija noteikta, un tânebût nebija sareþìîta,” teica ministrs.

Presç vairâkkârt bija skaidrots jauni-nâjums, ka ar ðî gada 1.jûliju spçkâ stâju-ðies Ministru kabineta noteikumi parto, lai saòemtu atbrîvojumu no akcîzesnodokïa dîzeïdegvielas iegâdei 2010./2011. saimnieciskajâ gadâ (tas ir no2010.gada 1.jûlija lîdz 2011.gada 30.jû-nijam), lauksaimnieciskâs produkcijasraþotâjam ir jâiesniedz LAD reìionâlajâlauksaimniecîbas pârvaldç iesniegumsdîzeïdegvielas daudzuma pieðíirðanai,kam piemçro atbrîvojumu no akcîzesnodokïa. Tie, kuri laikâ iesniegumu neie-sniegs, atbrîvojumu no akcîzes nodokïanesaòems.

Miljons un simts tûkstoði piereìis-trçjuðos lauksaimnieku izteikuði vçlmiiegût akcizçto dîzeïdegvielu, pamatojotto ar atbilstoðu dokumentâciju. Nelai-me tâ, uzsvçra ministrs, ka daudzi lauk-saimnieki tomçr nav izpratuði, ka èekuspar nopirkto dîzeïdegvielu, ko saòemar 1.jûliju, nav paredzçts atmaksât.Taèu ministrs solîja, ka òems vçrâ reâlo

situâciju un jûliju oficiâli centîsies izslu-dinât par ‘pârejas mçnesi’, dodot laikujaunâs kârtîbas izpratnei. Pârejas mçnesîsaòemtos èekus, ierçíinot kopçjâ limitâ,caur Valsts ieòçmumu dienestu vçl va-rçðot atpreèot, solîja ministrs. “Tâ bûsloìiska pretimnâkðana, lai cilvçki pieras-tu un labâk izprastu jauno kârtîbu, ku-riem tas lîdz ðim nebija izdevies. Bet pçctam gan nekâdu atlaiþu vairs nebûs,”bija zemkopîbas ministra stingra nostâja.

Piena lopkopîbas nozares îpaðniekusministrs iepriecinâja ar ziòu, ka tuvâkajâlaikâ bûs iespçja samaksât piena kvotasnaudu 70% apmçrâ. Saòemts finansç-jums no Eiropas Savienîbas, un lîdz arto piensaimnieku vajadzîbas varçs âtrâkapmierinât.

Ministrs vçrsa uzmanîbu arî uz gai-dâmo raþu un ar tâs pârdoðanu iespç-jamajâm problçmâm. Daþa laba zemesapsaimniekotâja prognozi, ka ðorudenraþa bûs ïoti laba, pat pârâka, nekâ aiz-vadîtajâ rudenî, Jânis Dûklavs uzklausîjaar aizdomâm. Viòð sliecas vairâk piekristapdomîgâkai prognozei, ka tâ varçtubût par 10 – 15% mazâka, salîdzinot ar

iepriekðçjo gadu. Ðogad ir citâdâki laikaapstâkïi, lai gan raþa kopumâ, kampiekrît arî zemkopîbas ministrs, nepa-visam nav slikta, ja tikai visu izauguðoizdosies kârtîgi nokult.

Ministrs pasniedza vçl kâdu ieprie-cinoðu ziòu. Proti, ES vadoðâs valstis,tostarp Vâcija, piekrît, ka nâkamajosgados ES maksâjumu politikai starpdalîbvalstîm jâbût daudz taisnîgâkaiun izlîdzinoðâkai. Latvija, kâ zinâms,ðajâ ziòâ atrodas ‘paðâ apakðâ’, bildaministrs. Kopçjais ES budþets gan pa-lielinâts netiks, taèu jel kâdu skaidrîbuðajâ ziòâ vieð fakts, ka arî ES parla-menta deputâti ir nobalsojuði par to,ka maksâjumu pieðíirðanas kârtîbâ ðisnetaisnîgums ir jâmazina. Jânis Dûklavsvienlaikus vçrð uzmanîbu, ka nav ganpamata sacerçties uz îpaðiem uzlabo-jumiem, jo nekur ES lielajos saietosnerunâ par to, ka maksâjumi visâmdalîbvalstîm bûs vienâdi. Tâ noteiktinenotiks, bet cerçt uz pozitîvâm izmai-òâm par labu Latvijai ir pamats.

M.Sprudzâne

Zemkopîbas ministrsBalvos. J.Dûklavs atzina, ka

diemþçl priekðâ vçl liels unnopietns darbs, lai ESparlamenta deputâtus

pârliecinâtu, ka jâmainamaksâjumu pieðíirðanasvispârçjâ kârtîba. Nez vaivalstis, kuras saòem 5 - 6

reizes lielâkus maksâjumusnekâ Latvija, gribçs ko îpaði

mainît. Foto

- M

.Spr

udzâ

ne

Sâk svçtceïojumu uz Aglonu. Pirmdien pirmâssvçtceïnieku grupas no Ventspils un Talsu Romas katoïudraudzçm sâka svçtceïojumu uz Aglonu. Arî ðogad uzVissvçtâkâs Jaunavas Marijas Debesîs uzòemðanassvçtkiem, kas notiek 15.augustâ, no daþâdâm Latvijaspilsçtâm un ciematiem trîs nedçïu garumâ ar kâjâm uzAglonu dosies daþâdas svçtceïnieku grupas.

Aicina diskutçt. Valsts prezidents Valdis Zatlersvarçtu jaunajai Saeimai iesniegt priekðlikumus izmaiòâmSatversmç, paredzot Latvijâ tautas vçlçtu prezidentu unprezidenta pilnvaru paplaðinâðanu. Valsts prezidentssagaida priekðvçlçðanu laikâ no partijâm un ekspertiemdiskusiju par vçlamajâm izmaiòâm likumdoðanâ. Pagai-dâm konkrçtu priekðlikumu nav, bet eksperti un sabiedrîbatiek aicinâti diskutçt par ðiem jautâjumiem, savukârtpartijas – izteikt savus priekðlikumus.

Amatpersonas atpûðas ârvalstîs. Itâlija, Somija,Íîna ir tika daþas no valstîm, ko augstas amatpersonasLatvijâ izvçlçjuðâs vasaras atpûtai. Zinâms, ka Valstsprezidents Valdis Zatlers vasaras atvaïinâjumâ devies uzsaulaino vînu zemi Itâliju. Laiku atpûtai viòð izbrîvç divreizgadâ – ziemâ un vasarâ. Savus vasaras atpûtas plânusnav izpaudis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, betSaeimas priekðsçdçtâjs Gundars Daudze neslçpj, ka kopâar draugiem burâjis no Rîgas uz Somiju. Zinâms, ka videsministrs Raimonds Vçjonis ar draugiem pçta dabu Íînâ,bet kultûras ministrs Ints Dâlderis muzicçs un ceïos arBirmingemas simfonisko oríestri, ko diriìç AndrisNelsons.

Aiða uzvar Zviedrijâ. Ðonedçï dziedâtâja Aiða Zvied-rijâ pârstâvçja Latviju starptautiskajâ dziesmu konkursâ“Baltic Song Contest”, kas ik gadu jûlija nogalç notiekZviedrijas pilsçtâ Karlshamnâ. Ðis gads veiksmîgs izrâdîjiesLatvijas pârstâvei, kura guva nedalîtu þûrijas un skatîtâjuatzinîbu, saòemot konkursa galveno balvu un naudasprçmiju. Aiða izpildîja divas dziesmas. Viena no tâm bija“What For”, ko Aiða izpildîja Eirovîzijas konkursapusfinâlâ, bet neveiksmîgi.

Sâkas “Jaunais vilnis”. Ðonedçï Jûrmalâ sâkasstarptautiskais populârâs mûzikas izpildîtâju konkurss“Jaunais vilnis”. Bukmeikeri par konkursa galvenajiemfavorîtiem uzskata Krievijas jaunos mâksliniekus JegoruSesarevu un grupu “Murakami”. Ïoti tuvu lîderiemsarakstâ ievietotas arî abas latvieðu mûzikas apvienîbas“PeR” un “Ledys Sveet”. Kâ ziòo masu saziòas lîdzekïi,tad visas dârgâs biïetes uz koncertu jau izpirktas.Interesanti, ka konkursa dalîbnieki arî saòem pastmarkasar saviem attçliem, bet laikâ no 27.jûlija lîdz 1.augustamJûrmalâ, Dzintaru koncertzâles apkaimç, bûs ierobeþotavai slçgta satiksme.

(Ziòas sagatvotas, izmantojot interneta portâlus “TVNET; “Delfi” un “apollo”.)

Apgûst floristikas pamatus

Vienkârði, bet skaisti. B.Sliðâne jaunajâm floristikas mâceklçm darîja zinâmusdaudzus floristikas mâkslas noslçpumus. Kluba “Medòeva” vadîtâja irpârliecinâta, ka iesâkto novârtâ atstât nedrîkst, tâdçï jau rudenî floristikasnodarbîbas turpinâsies ar izveidotiem jauniem un skaistiem ziedu puðíiem,turpinot pilnveidot iegûtâs pamatprasmes.

Invalîdu sporta unrehabilitâcijas klubâ “Medòeva” jaukopð aprîïa norisinâs floristikaskursi. Interesi apgût floristikaspamatus izrâdîjuðas vairâkasmeitenes entuziastes, kuras,speciâlistes Birutas Sliðânesuzraudzîbâ, no floristikai paredzç-tiem materiâliem aktîvi darina lietassavam un apkârtçjo priekam.

Floristikas kursus pasniedza BirutaSliðâne, kura vietçjâm meitençm Edîtei,Danai, Intai un Veltai sniedza konsul-tâcijas un iepazîstinâja ar floristikasmateriâliem sizalu, oâzi un dekoratî-vajâm stieplîtçm. B.Sliðâne meitençmkursu laikâ mâcîja, kâ, piemçram, nobçrzu zariem iespçjams izgatavot cepu-res, vâzes un krûzes. Tâpat meitenesgatavoja tûtas no floristikai paredzçtâmateriâla sizala. “Darbs izvçrtâs ïotiinteresants. Kad tûtas bija gatavas, tâsatstâja lîdz nâkamajai dienai, lainoþûst,” stâsta meitenes. Kursu laikâBiruta ar jaunajâm floristikasvirtuozçm gatavoja arî puðíus. Puðíusdarinâja no narcisçm, kâ arî daþâdiemzaïumiem. B.Sliðâne stâsta: “Sanâcainteresanti ziedu puðíi. Meitenes bija

vienisprât, ka floristika ir kas tâds, arko viòas vçlçtos nodarboties unmâcîties arî turpmâk.”

Pçdçjâs floristikas kursu nodarbîbasnorisinâjâs 14.jûlijâ, kad B.Sliðânemeitençm râdîja, kâ sagatavot tûtas,kurâs varçtu salikt ziedus. “Tas nebijanemaz sareþìîti,” sprieþ meitenes,

piebilstot, ka nâcâs ûdenî samçrcçtfloristikas materiâlu oâzi, to apgrieztun ievietot tûtâs. Kâ stâsta invalîdusporta un rehabilitâcijas kluba “Med-òeva” vadîtâja Birtua Nagle, klubsfloristikas nodarbîbas turpinâs orga-nizçt rudenî, apgûstot jaunas prasmes.

A.Loèmelis

Brîvdienâs apciemoju lauku radus. Piepalîdzçju saim-niecîbas darbos. Kad saules svelme kïuva necieðama,veldzi meklçju un atradu piemâjas ekoloìiskajâ dîíî,kâ to raksturo paði îpaðnieki. Plunèâjoties kopâ ar zivîmun vardçm, vienlaikus gremdçjos arî nostaïìiskâs atmi-òâs par laiku, kad “zâle bija zaïâka un debesis zilâkas”,kad cilvçku lauku mâjâs vasarâs bija vairâk, vairâk arîmâjlopu un darâmâ. Gan pieauguðie, gan bçrni gâjâmdarbos, lîdz uzkrita tumsa. Bçrnus, protams, bija grûtiatraut no televizora, bet viòi iemâcîjâs vâlot un zârdotsienu, izvest ganîbâs govis un pusdienâs atvest tâspadzirdît, pat izslaukt. Tad vçl nebija datoru, un kûtsun dârza dzîve bija pa îstam, nevis tikai datorspçle arnosaukumu “Ferma”. Tâdçï ar lîdzjûtîbu un noþçlunoskatos uz tiem pilsçtas bçrniem, kuri visu vasarupavada uz asfalta vai kâ mazi mçrkaíîði, karâjotiespagalmu kokos. Starp citu, ðonedçï redakcijâ ienâcasarûgtinâta un sadusmota balveniete, kurai pie mâjaskâds bija nolauzis stâdîtâs un koptâs liepiòas. Acîm-redzot ne jau pieaudzis cilvçks tur bija òçmies. Vaitieðâm pilsçtas bçrniem laukos vairs nav ne omîðu, neopîðu, ne citu radu, bet viòu vecâkiem - draugu vaipaziòu, kas vasarâ bûtu ar mieru bçrnus paòemt piesevis? Vai arî paði bçrni to nemaz nevçlas?! Þçl! Laukosnekad netrûkst darba, un tâ ir cita dzîve, ko var iepazît.

Ingrîda Zinkovska

Fot

o - n

o pe

rson

îgâ

arhî

va

Aktuâli Treðdiena 2010. gada 28. jûlijsV 3.

Viedokïi

Fakti

Aptaujas rezultâti “Vaduguns” mâjas lapâ

www.vaduguns.lvRe, kâ!

Iespçjams, augustâ Valsts prezidents Valdis Zatlers ciemosies Rugâju novadâ.Ko, jûsuprât, prezidentam vajadzçtu apskatît vizîtes laikâ?

VITA DAUKSTE, Rugâju novadavidusskolas skolniece

Mums tas ir liels pagodinâjums

Latvijas Valsts prezidenta vizîtesvçrtçju visnotaï pozitîvi, jo arî ârpusmûsu valsts robeþâm prezidents nesLatvijas vârdu pasaulç. Ir jauki, kaprezidents ne tikai uzturas Rîgâ, betatceras un apmeklç iedzîvotâjus, kuridzîvo citos Latvijas novados. Lepojos

ar to, ka prezidents izvçlçjies apciemotun apskatît tieði mûsu - Rugâjunovadu. Tas ir ïoti liels pagodinâjums,jo mûs ar savu klâtbûtni jaupagodinâjuði bijuðie Valsts prezidenti– Vaira Vîíe-Freiberga un GuntisUlmanis. Pati labprât vçlçtos satiktValsts prezidentu un, ja bûtu iespçjaviòu uzrunât, novçlçtu patîkami izbau-dît ðo dienu, kâ arî gût jaukas emo-cijas un atmiòas, ciemojoties Rugâjunovadâ. Savukârt, ja es bûtu gide,prezidentam ieteiktu apskatît novadacentru, iziet caur liepziedu smarþojoðoKurmenes ielu, kâ arî apmeklçt skoluun sporta namu, jo prezidentam jâredzun jâzina par mûsu novadaiedzîvotâju sasniegumiem gan sporta,gan izglîtîbas un kultûras jomâs. Vçlprezidentam ieteiktu apmeklçtLatgales reìionâlo atbalsta centru“Rasas pçrles”. Domâju, bçrni bûtupriecîgi satikt Valsts prezidentu, jo va-rçtu izteikt savu sirdssâpi. Un, iespç-jams, prezidents viòiem sniegtu kâduatbalstu. Valdim Zatleram noteikti ie-teiktu paviesoties kâdâ no zemnieku

sçtâm, jo mûsu novadâ ir ïoti èakli,viesmîlîgi un strâdîgi zemnieki unsakoptas lauku sçtas. Katrs cenðas, kâmâk, un iekopj savu zemes gabaliòu,ka prieks gan paðam, gan citiem.Vienîgi mçs paði esam atbildîgi par to,kâdu vidi radâm sev apkârt, un Rugâjunovads ir viens no skaistâkajiemLatvijâ. Lielâkoties lauki ir appïauti,viss sakopts un skaists. Tomçr jâatzîst,ka daudziem strâdât griboðiemcilvçkiem nav darba un tâdçjâdi -iespçju izpausties.

Manuprât, ðî vizîte mûsu dzîvçsneko nemainîs, ja nu vienîgi palikspatîkamas atmiòas, ka pie mumsciemojies Latvijas Valsts prezidentsValdis Zatlers.

Baltinavas novada domç15. jûlija sçdes lçmumiApstiprina izsoles noteikumus

Apstiprinâja Baltinavas novada domes nekustamâîpaðuma “Piegrâvîði” un nekustamâ îpaðuma “Skroderi”izsoles noteikumus. Nekustamais îpaðums “Piegrâvîði”,kas atrodas Baltinavâ, Tilþas ielâ 15b, sastâv no nedzîvo-jamâs çkas ar kopçjo platîbu 1105,2m2 un zemes gabala0,1952 ha. Izsoles objekta nosacîtâ cena ir 5592 lati.Objekta izsole notiks 2010.gada 9.septembrî.

Nekustamais îpaðums “Skroderi”, kas atrodas Baltina-vâ, Tirgus ielâ 2, sastâv no nedzîvojamâs çkas ar kopçjoplatîbu 113,8m2 un zemes gabala ar kopçjo platîbu 926m2.Izsoles objekta nosacîtâ cena ir 2150 lati. Objekta izsolenotiks septembrî. Sludinâjums par nekustamâ îpaðumapârdoðanu tiks publicçts laikrakstos “Latvijas Vçstnesis”un “Vaduguns”.Atbrîvo no maksas par ûdeni

Izskatot iesniegumu par atbrîvoðanu no maksas parûdeni, nolçma ar ðî gada 1.augustu atbrîvot vienu perso-nu no maksas par ûdeni A.Krakopes mâjsaimniecîbâ, jominçtâ persona nedzîvo Baltinavâ.Pieðíir nosaukumu îpaðumam

Pamatojoties uz iesniegumu, nolçma pieðíirt nosau-kumu Initas Kuzòecovas nekustamajam îpaðumam“Kaimiòi”.Atdala un pieðíir jaunu nosaukumu

Pamatojoties uz Çrika Loèmeïa iesniegumu, atïâvaatdalît no nekustamâ îpaðuma “Zemzari” zemes vienîbu3,2 ha platîbâ un pieðíirt nosaukumu “Âboli”.

Pamatojoties uz Ivana Reðetòikova iesniegumu, nolçmaatïaut atdalît no nekustamâ îpaðuma “Stûrîði” zemesvienîbu 6,3 ha platîbâ un pieðíirt nosaukumu “Piestûrîði”.

Poðas Pilngadîbas svçtkiemNedçïas nogalç baltinavieði poðas Pilngadîbas svçtkiem,

kas notiks 31.jûlijâ plkst. 19.00. Plânots, ka svçtki sâksiesparkâ, bet turpinâsies kultûras namâ.

Baltinavas novadâ pilngadîbu ðogad sasnieguði 30jaunieði - Aïona Bolgarova, Raivis Cabuls, MârtiòðDârznieks, Aigars Dauksts, Antons Doroðkeviès,DairisGabranovs, Aigars Ivanovs, Guna Kaòepe, Agnese Kaða,Inese Keiða, Jana Keiða, Rolands Keiðs, Laura Kleine, SintijaKonèus, Kristaps Kubuliòð, Juris Loèmelis, Raivis Loèmelis,Sandris Loèmelis, Dace Logina, Laura Meþale, Aivis Meþals,Raivis Meþals, Edgars Migunovs, Aleksejs Pleðakovs,Karîna Rodina, Arvis Saidâns, Edijs Zalcmanis, AleksejsZiïovs, Ivars Loèmelis, Edijs Boþedomovs. Pilngadniekilielâkoties ir Baltinavas vidusskolas audzçkòi.Vçl var vçrtçt ìerboòa skices

Lîdz nedçïas beigâm Baltinavas novada iedzîvotâjiun citi interesenti vçl var aplûkot un izvçrtçt Baltinavasnovada ìerboòa skices, kas skatâmas Baltinavas novadamâjas lapâ un novada bibliotçkâ. Skièu vçrtçðanai izvei-dota arî komisija no Baltinavas izglîtîbas, kultûras unsabiedriskajiem darbiniekiem.Atvaïinâjumâ dosies augustâ

Baltinavas novada domes priekðsçdçtâja Lidija Siliòaatvaïinâjumâ atradîsies no 16. lîdz 29.augustam, nevisjûlijâ, kâ bija minçts iepriekð. Domes priekðsçdçtâjasatvaïinâjuma laikâ viòas pienâkumus pildîs domespriekðsçdçtâjas vietnieks Imants Sliðâns.

I.Zinkovska

para

ug-

saim

niec

îbas

:

(7%

)

grau

stus

:

(36%

)

Cûk

usal

u:

(5%

)

senl

ietu

kole

kciju

"Sai

petn

ieko

s":

(36%

)

man

i tas

nein

tere

sç:

(16%

)

Kop

â: 5

6

Iespçjams, augustâ Valsts prezidents Valdis Zatlers ciemosiesRugâju novadâ. Ko, jûsuprât, prezidentam vajadzçtu apskatîtvizîtes laikâ?

13.augustâ Rugâju novadâ,“Latvijas Avîzes” dienâ,viesosies Latvijas Valstsprezidents Valdis Zatlers.

Tâ bûs prezidenta simtâreìionâlâ vizîte.

ANTRA KIKUSTE, Lazdukalnapagasta iedzîvotâja

Jâredz, kâ cilvçki dzîvo

Latvijas Valsts prezidentam ValdimZatleram vizîtes laikâ bûtu jâparâdacilvçku nodarbinâtîba mûsu novadâ,tas, kâ pelnâm naudu, kâ dzîvojam unstrâdâjam. Cilvçki laukos ir sîksti unizturîgi. Lauksaimnieki un lopkopçjinav nekâdi bagâtnieki, toties darbsviòiem smags. Ja bûtu iespçja nopelnît

naudu, neviens uz banku pçc kredîtaneietu. Vçl laukos atlikusi kâda kok-zâìçtava, kur nopelnît, bet citu iespçjugandrîz nav. Bezdarbs - tâ ir aktuâlaproblçma valstî, bet îpaði Latgalç. Ne parvelti meþos mellenes izlasîtas. Un, ja ogaslasa vîrieði, tas liecina, ka citur nav iespçjunopelnît.

Valsts prezidents varçtu apskatît mûsunovada skaistâkâs vietas. Piemçram,apmeklçt zemnieku saimniecîbu“Saipetnieki”. Tur ieguldîts liels un neat-laidîgs cilvçku darbs. Tomçr nez vaiprezidentu uz turieni vedîs, jo ceïð nopagasta centra lîdz “Saipetniekiem” irïoti slikts, nemaz nerunâjot, kâds tas irsliktâ laikâ.

Vçl novadâ ir skaisti sakopts Rugâjucentrs, “Rasas pçrles” un vidusskolasapkârtne. Novadâ dzîvo cilvçki, kuruaizrauðanâs un darbs priecç. Piemçram,svçtkos ierasts, ka ir iespçja vizinâtieszirgu pajûgos, kas pieder Koðkinuìimenei. Patîkami atpûsties Ðtâluìimenei piederoðajâ brîvdienu mâjâ“Rûíîði”. Ir vairâki uzòçmçji, kuri cenðasun strâdâ, bet tik bagâti kâ Rîgas miljo-nâri nav kïuvuði. Arî Lieparos ir pa kâ-

dam uzòçmçjam, tomçr cilvçku kopu-mâ – maz. Par savu ciemu mçdzam teikt:izmiruðais ciems. Domâju, prezidentamjâapmeklç arî sociâlâs aprûpes centrsRugâjos. Ðîs iestâdes esamîba apliecinanovada rûpes par veciem cilvçkiem.

Prezidentam noteikti vajadzçtu pa-runâties ar novadâ dzîvojoðiem cilvç-kiem, kâ viòi ðeit dzîvo un turas pie lau-kiem. Visi nevaram izbraukt no Latvijas.Te palikuði tie, kuri mîl dzimteni, vçlasðeit skolot bçrnus, strâdât un pelnît.Cilvçku laukos paliek arvien mazâk, pçcgadiem tur nebûs arî vecâka gadagâ-juma ïauþu, jo jaunatne aizbrauc uzpilsçtâm un ârzemçm. Uzskatu, kakatram Valsts prezidentam jâapciemovisi mûsu novadi, lai redzçtu un zinâtu,kâ tajos rit dzîve.

Kâ zinâm, pirmâs brîvvalsts prezi-dents Kârlis Ulmanis bieþi tikâs ar iedzî-votâjiem un ar interesi iepazina ne tikaimûsu pilsçtas un to centrus, bet arî attâ-lâkâs vietas. Arî citiem valsts vîriembieþâk bûtu jâieklausâs iedzîvotâjos, lairisinâtu valsts mçroga jautâjumus unproblçmas.Viedokïus uzklausîja A.Socka

Îsumâ

ReportâþaTreðdiena 2010. gada 28. jûlijsV4.

Sestdien Viïakas novadâ jau ceturto gadu pçc kârtaspulcçjâs retro motociklu îpaðnieki no Latvijas unIgaunijas. Pasâkuma organizators Dzintars Dvinskisneðaubâs, ka nâkamgad svinçs salidojuma piecu gadujubileju. “Ðoreiz ciemos ieradâs 22 moèu îpaðnieki,”viòð lepojâs.

Pulcçjas Vçrðukalnâ. Jau stundu pirms parâdes brau-ciena retro motociklu îpaðnieki pulcçjâs Vçrðukalna mu-zejâ. Andrejs Losevs ar dçlu Vladimiru uz Latviju no Igau-nijas atveda 1948.gadâ raþotu motociklu IÞ 350 un1944.gadâ raþotu motociklu DKW NZ 350-1. Îpaðu kolek-cionâru uzmanîbu izpelnîjâs kara laikâ raþotais vâcu mo-tocikls, kuram, kâ zinâja teikt saimnieki, ir èuguna motors.

Klausâs patafonu. Artûrs Serebreòickis ar KristîniMeikaliðu, kura sestdien svinçja vârdadienu, klausotiespirmskara mûziku Vçrðukalna muzejâ, atzina - skan labi.Artûrs retro motociklu saietâ brauca ar mopçdu Rîga 22.

Dzimto pusi neaizmirst. Antîko automobiïu kluba (“AAK”)pârstâvis Mihails Judovs (foto – vidû) 1974.gadâ absolvçjaViïakas vidusskolu. “Dzimtâ puse man joprojâm ir mîïa,tâpçc Viïakâ cenðos ciemoties 4 - 5 reizes gadâ. Ðoreizatvedu savus domubiedrus,” pastâstîja M.Judovs. Viòi retromoèu saietâ demonstrçja 1965.gada automaðînu GAZ 69,1977.gada motorolleru “Tûrists” un 1955.gada vâcumotociklu ar blakusvâìi BK-350.

Entuziasts. Retro motociklu saietu ik gadu organizçDzintars Dvinskis. Viòð parâdç brauca (foto – sveicinaskatîtâjus) ar 1959.gada motociklu IÞ 56. “Savubraucamrîku saucu par sibîrieti, jo to no Sibîrijas savulaikatveda represçts latvietis,” pastâstîja Dz.Dvinskis.

Kopbilde. Visus retro motociklus vienkopus varçja apskatît kâ Viïakâ, tâ arî Þîguros. “Ir labi, bet moèu varçja bût vçlvairâk,” vçlçja skatîtâji.

Viïakas novadu pierûcina retro motocikli

Ak, ja es bûtu jaunâks! 78 gadus vecais Jânis Martinovsatzina, ka labprât ar motociklu trauktos tâlçs zilajâs. “Esviòiem parâdîtu, ja veselîba atïautu,” teica sirmgalvis.Izrâdâs, J.Martinovam joprojâm pieder 1962.gadamotocikls IÞ 56, turklât darba kârtîbâ. “Viss mûþs ar moèiemnobraukts,” viòð paskaidroja.

Savulaikpopulârâ

JAWA 350.Normunds

Murkstiòð noAlûksnes

lepojâs arpirms diviem

gadiematjaunotu

1971.gadamotociklu

Jawa 350.

Maskava asarâm netic. Parâdes braucienâ ik pa brîdimkâds motocikls apstâjâs, jo, kâ paskaidroja to îpaðnieki,divriepji regulâri pârkarsa. Ðâda íibele atgadîjâs arî1950.gada motocikla “Moskva” îpaðniekiem JevìçnijamMartinkevièam, Vjaèeslavam Ivanovam ar dçlu Vsevoloduno Valkas novada Sedas. Tiesa, “Maskavu” viòi âtri dabûjapie dzîvîbas...

Ciemos pie Annas Âzes. Retro motociklistu saietadalîbnieki apskatîja Þîguru meþa muzeju. Tâ saimnieceAnna Âze pastâstîja, ka meþâ atrodams it viss – arîveselîbai noderîgs: “Ja motocikls uzkrît uz kâjas, tadsasituma vietai vçlams uzlikt sarkano mâlu. Otrâ dienâjûs neatcerçsieties, kura kâja bija traumçta.”

E.Gabranova teksts un foto

Fot

o - A

.Mie

riòð

Fot

o - A

.Mie

riòð

Pârbrauciens. Motociklistu parâdi varçja vçrot trijospârbraucienos: Vçrðukalns-Viïaka; Viïaka-Þîguri un Þîguri-Viïaka. Jâpiebilst, ka katrâ pârbraucienâ motociklistuspavadîja vietçjo iedzîvotâju ovâcijas.

Priecç skatîtâjus. Pçcpusdienâ pie Viïakas luterâòubaznîcas retro motociklu îpaðnieki priecçja skatîtâjus ardaþâdâm atrakcijâm un veiklîbas braucieniem. Tâpatneizpalika joki un jestrs noskaòojums.

Treðdienas saruna

Vietçjâs ziòas Treðdiena 2010. gada 28. jûlijsV 5.

“Vadugunij” - 602010.gadâ aprit 60 gadi, kopð iznâk “Vaduguns” (sâkotnçjais

nosaukums “Balvu Taisnîba”), tâpçc visa gada garumâ centîsimiesielûkoties vçstures lîkloèos, ko pârdzîvojuði mûsu senèi.

1975.gadsGada sâkumâ gan rajona Darbaïauþu deputâtu padomes sesijâ, gan PSRS Ministru pa-

domçs, gan partijas Balvu rajona komitejas plçnumâ sprieda darba raþîguma paaugstinâðanu:“...Balvu rajona pilsçtâs un ciematos 1975.gadâ nodot ekspluatâcijâ 6 dzîvojamos namus ar 170dzîvokïiem, bet tiem, kas pârceïas uz dzîvi kolhozu un padomju saimniecîbu ciematos, 53 dzîvokïusar 3800 kvadrâtmetru platîbu, uzcelt 4 lopu fermas ar 1272 vietâm un citus saimnieciska unsadzîves rakstura objektus. Izbûvçt 12 km autoceïus, klâtus ar melno segumu...”

Februâra pirmajâ dekâdç rajonâ vidçji no govs dienâ ieguva 4,9 kilogramus piena. PadomjuArmijas un Jûras Kara Flotes dienas priekðvakarâ “Vaduguns” redakcija saòçma republikaskara komisariâta Goda rakstu par lielo ieguldîjumu iedzîvotâju militâri patriotiskajâaudzinâðanâ.

5.martâ “Vaduguns” svinçja savas pastâvçðanas ceturtdaïgadsimta jubileju: “...þurnâlistuun vairâk nekâ simts ârðtata korespondentu kolektîvs laikraksta slejas darîjis arvien saturîgâkas,ar dzîves faktiem bagâtâkas, pulcinâjis aizvien kuplâku lasîtâju saimi. 1950.gadâ, kad avîze sâkaiznâkt, tâs vienreizçjais metiens tikko sniedzâs pâri 1500 eksemplâriem. 1960.gadâ tirâþa pieaugalîdz 3500 eksemplâriem, bet 1970.gadâ sasniedza 8000 eksemplâru. Paðlaik, kad atzîmçjamlaikraksta ceturtdaïgadsimta jubileju, “Vaduguns” vienreizçjais metiens krietni pârsniedz 10000eksemplâru...” Par ilggadçju darbu tolaik Goda rakstus saòçma redaktors Vitâlijs Sanders,

Saimniece Anna darba nebaidâs

vietniece Agnese Buþa, atbildîgâ sekretâre Anna Gutâne un citi darbinieki. Dzejnieks AndrisVçjâns “Vadugunij” veltîja dzejoli:

Nes tos, “Vaduguns”, nes saviem ïaudîm,Gadi tavus plecus nenomâc.Lai krît teikumi kâ vagâs graudi,Lai ik gadus krâðòu raþu vâc.

Marta pçdçjâs dienâs Valsts pieòemðanas komisija parakstîja aktu par Viïakas pilsçtaspoliklînikas nodoðanu ekspluatâcijâ, bet aprîïa nogalç dziesmu draugus, mûzikas cienîtâjusiepriecinâja tikðanâs rajona kultûras namâ ar komponistu Jâni Ozoliòu. 3.jûnijâ rajonânotika arâju sacensîbas – pirmo vietu izcîna kolhoza “Borec” mehanizators V.Jemacâns, aizsevis atstâjot vienîgo sievieti-mehanizatori A.Cîruli no Baltinavas sovhoza. Jûlijâ Balvukinoteâtrî “Aurora” atklâja “Vaduguns” un Viïakas ceha “Daiïrade” fotokonkursa“Motokross” darbu ekspozîciju. Augusta sâkumâ Balvos ieradâs republikas smaiïotâju izlase,kas Balvu ezerâ trençjâs lîdz 22.augustam. Tolaik balvenieðus trençja sporta meistarkandidâtsArtûrs Supe. Gada nogalç, kâ raksta “Vaduguns”, visa pasaule priecâjâs, ka L.Breþòevampieðíirta “Zelta miera medaïa”. Decembrî Rîgâ notika Latvijas PSR Motociklu sporta federâcijasVI plçnums, kur pârmetumu saòçma Balvu rajons,“...jo nav savas motosportistu komandas...”.Plçnumâ piedalîjâs “Vaduguns” korespondents A.Bozoviès. Pçdçjos gada numuros lasîtâjiuzzinâja, ka ar 1976.gada 1.janvâri bûs jaunas PSRS pilsoòu pases un Balvu rajonâ ierobeþosmaksimâlo braukðanas âtrumu: “...Balvu rajona pilsçtâs, pilsçtciematos un citâs apdzîvotajâsvietâs ar rajona izpildu komitejas 1975.gada 9.oktobra lçmumu Nr. 217 maksimâlais braukðanasâtrums noteikts 40 kilometri stundâ...”

Tava kuplâ lasîtâju saime,Tavu lîdzstrâdnieku darbîgs pulks!Izsçt zemç graudus – liela laime.Lai ap tevi staro saules spulgs!

Daudzi balvenieði (un ne tikai) retajosbrîþos, kad ANNA ZAREMBA ir Latvijâ,meklç iespçju viòu satikt. Anniòu, kura jau10 gadus strâdâ Norvçìijâ, ir saimniecepie fermera Pera Lunda Glopenaskomûnâ, Vereides ciemâ, kas atrodaspiecus kilometrus no skaistas pilsçtiòasfjordu ielokâ – Sandanes. Ðobrîd jau gaduAnna strâdâ arî valsts darbâ, taèu ik brîvubrîdi viòa ir lietas kursâ par jebkurusaimniecîbâ notiekoðo jaunumu. Arî ðoAnnas dienu, kuru pieòemts saukt parsaimnieèu dienu, Anna Zaremba sagai-da, izrîkojot strâdniekus zemeòu laukâ, jojûlijs ðajâ un apkârtçjo fermeru saim-niecîbâs ir karstâkais darba laiks. Irjâsteidz novâkt zemeòu raþa, jâplâno,kurâ laukâ doties un kuras - rîta vai vakarastundas - bûtu ogu vâkðanai piemçro-tâkâs. Taèu to visu pajautâsim viòai paðai.

Kâds bija sâkums - kâ nokïuviNorvçìijâ?

-Pirms atbraucu uz ðejieni, strâdâju Balvupansionâtâ. Palasît zemenes Norvçìijas laukosmani paòçma lîdzi Maruta Castrova. Viòa tejau bija strâdâjusi vasarâs, un es devos lîdzi,domâjot par iespçju nopelnît. Tas bija2000.gadâ.

Atbrauci un paliki?-Nç, sâkumâ nostrâdâju trîs vasaras mç-

neðus. Darîju visus darbus, ko saimnieks lika.Tad viòð vçl audzçja lapsas. Es palîdzçju tâsbarot, lasîju ogas, viòam bija un arî tagad irliels aitu ganâmpulks. Kad pçc triju mçneðudarba braucu atpakaï uz Latviju, raudâju.Par ko, vairs neatceros. Varbût iekrita sirdî?Varbût jutu, ka atgriezîðos? Taèu, lai arî saim-nieks gribçja, Ðengenas valstu lîgums manneïâva ðajâ valstî uzturçties ilgâk par trîsmçneðiem. Uz palikðanu atbraucu laikam tikaiceturtajâ gadâ pçc ðî darba iepazîðanas unsaimnieka lûguma, jo viòð manu darbu jaubija novçrtçjis.

Iepatikâs Norvçìijas daba?-Visapkârt ðeit ir milzîgi kalni, kuru galotnçs

visu vasaru redz sniegu. Varbût tâpçc mansâkotnçji bija sajûta, ka esmu tunelî. Jâ, tâdâ,kâdiem cauri jâbrauc, lai te nokïûtu. Un tikaitad, kad, mâjâs braucot, tiku lîdz Stokholmai,man ðíita, ka esmu ârâ no tuneïa. Taèu ðodabas skaistumu tagad esmu iemîlçjusi un pietâ pieradusi.

Vai zinâji kâdu valodu, kad deviesdarbâ uz ðo zemi?

-Nezinâju ne angïu, ne norvçìu, ne citas

sveðvalodas. Pirmâs nedçïas nerunâju vispâr,lasîju ogas, un viss. Taèu komunicçt vajadzç-ja, un es pamazâm sâku ieklausîties, ko saim-nieks saka, ko vçlas. Vçl tagad neesmu aizmir-susi, kâ, gribçdama pajautât, vai saimniekamir lapsas, par lapsu angliski nosaucu paðusaimnieku. Viòð bija strâdâjis bankâ, prataangïu valodu. Ja mçs bûtu sâkuði runât nor-vçìu valodâ, tagad to prastu labâk, bet mçscentâmies sazinâties angïu valodâ. Taèu paðiem gadiem esmu iemâcîjusies gan saprast,gan sarunâties arî norvçìiski. Darbs, ja toiemanâs pamanît un paveikt laikâ un labi,runâ savu valodu, un par manu darbu nebijapretenziju, vienîgi uzslavas. Tas man devagandarîjumu, un es paliku strâdât.

Vai, salîdzinot Latviju ar Norvçìiju,sajuti kâdas bûtiskas atðíirîbas?

-Pirmais, kas krita acîs un ko pamanîju, bijacilvçku smaidi. Uz ielas, veikalos, ambulancç -visur man uzsmaidîja kâ senai paziòai. Nâcapretî pilnîgi sveði cilvçki un smaidîja. Sâkotnçjimulsu, taèu drîz vien sâku smaidît arî pati. Tastaèu ir daudz labâk, nekâ râdît nîgru unneapmierinâtu skatu.

Par ðiem smaidiem gan saka, ka tieesot samâksloti.

-Nç, tâ nav. Cilvçki ðeit ir ïoti labestîgi, atvçrti,apmierinâti, un tas ir viòu dzîvesveids. Es vçlðobrîd neesmu sapratusi, kâ var tik mierîgidzîvot. Satiekas pazîstami cilvçki, apturmaðînas, parunâjas, un neviens aiz viòiemgaidoðais pat neiedomâsies lietot skaòu sig-nâlu. Par darbu gan man bieþi ir teikuði: Anna,rimsties! Es neprotu strâdât ilgi un lçni. Manvajag visu paveikt âtri un kvalitatîvi. Patîk, jamâjâs, kurâs tagad dzîvoju, ir daudz ziedu,izpïauts pagalms un tîri dârzi.

Laikam arî horoskopâ teikts, ka esidarbaholiíe...

-Esmu Meþâzis. Kad man uzdâvinâja norvç-ìu vârdnîcu, skatîjos televizorâ savu horos-kopu izklâstus un mçìinâju tulkot. Es ticu, kaðajos zvaigþòu vçstîjumos ir cilvçka bûtîba.Par darbaholiíi - tâ ir patiesîba. Nedod çst,iedod pastrâdât. Arî tagadçjâ darbâ bieþi zva-na priekðniece un saka,- cik labi, ka tu man esi!Tas ir stimuls, un es gribu strâdât vçl labâk.

Tev ir bçrni. Vai arî viòi devâs lîdzi?-Dçlam tagad jau ir 22 gadi un viòð kopð 13

gadu vecuma ik vasaru ir ðeit un palîdz zemeòuraþas novâkðanâ. Jau pusaudþa gados strâdâjaun paveica tikpat, cik lielie, par ko es lepojos.Prieks par meitu Diânu, viòas ìimeni, kuri arîman ir lîdzâs. Pirms pusotra gada piedzîvojupriecîgâko notikumu - piedzima mazmeitiòa

Nikija. Nu esam visi kopâ, un tas dodspçku nepagurt, esot tâlu no Latvijas,jo savçjo atbalsts ir visvairâk vajadzîgs.

Par savçjiem Tu sauc vçldaudzus radus, draugus, arîsveðâkus cilvçkus, kuri ar Tavupalîdzîbu atraduði iespçjuvasarâs nopelnît, vâcot zemeòuraþu?

-Jâ, es tâ arî saku - mani cilvçki - unpriecâjos, ka dodu iespçju viòiemuzlabot savu materiâlo stâvokli. Cikdaudz esmu dzirdçjusi, kâ manâ pilsçtâBalvos ìimenes paliek bez iztikaslîdzekïiem, ka nav naudas, lai bçrniemskolai sapirktu visu nepiecieðamo.Vietçjâs fermâs, kâ te saucsaimniecîbas, ir plaði zemeòu lauki, teaudzç salâtus, daudz darba irâbeïdârzos, ir ûdeïu fermas. Es cilvçkusneðíiroju - kuri lûdza, tiem meklçjudarbu. Saimnieki brauca pie manis,prasîja strâdniekus, un es veidojubrigâdes. Man bija gandarîjums, kavarçju palîdzçt nopelnît. Taèu vienugan esmu ievçrojusi - agrâk cilvçkiatbrauca jautri, omulîgi, tagad ierodas drûmi,nervozi, un tas ir râdîtâjs, kas notiek mûsuvalstî. Pat ziòas nav jâskatâs, par to liecinacilvçku sejas izteiksmes. Bieþi saku, ka jûtos kâaizbildnis, jo man jâzina, vai cilvçkam ðeit irçdiens, apìçrbs, kâ viòð iejuties, kâ strâdâ.Piemçram, ðovasar ir cilvçki 25 km attâlajâpilsçtâ Braimâ, un jau vairâkkârt esmu bijusiviòus apraudzît. Ðogad atbraukuði apmçram50 man pazîstami cilvçki, kuri strâdâ pieJorgena, Oges, Kores un citiem saimniekiem.

Daudzi brînâs, kâ Tu visu paspçj -izkopt zemeòu laukus, saimnieka di-vas mâjas, pagatavot garðîgas pus-dienas, izbraukât uz darbu, kas irpilsçtâ?

-Uz darbu mani aizved znots Raitis, citreiz- meita. Daþreiz seðus kilometrus attâlo ceïuuz pilsçtu mçroju ar velosipçdu. Bet mierâ esnevaru nosçdçt, jo laikam jau pierasts pieðâda darba ritma. Ko acis redz, to rokasizdara. Man nav problçmu ieiet zemeòu vagâun palîdzçt palasît, ja kâdam sâkotnçji manâlaukâ neveicas tik raiti. Ja palûdz, dodospalîgâ citiem fermeriem.

Tad jau man jâjautâ: vai Tu arîatpûties?

-Protams, ziemâ... Mana labâkâ atpûta iriespçja pabût vienatnç. Ziemas vakaros patîkskatîties televizoru, îpaði filmas vai seriâlus

par izmeklçtâjiem. Smejos, ka citâ dzîvç bûtustrâdâjusi izmeklçtâja darbu, jo bieþi manaintuîcija saka priekðâ pareizos risinâjumus.Ðovasar gribam ar ìimeni aizbraukt atpûstiespie okeâna, kur ir ne tikai milzîgas klintis,bet arî skaista smilðu pludmale. Jâgaida vienbrîvâka un saulainâka diena, jo laika apstâkïiNorvçìijâ ir mainîgi - lietus mijas ar sauli.Vasaras periods gan no mierîgâs dzîves irizsvîtrots.

Vai domâ atgriezies Latvijâ?-Aizbraukt no Latvijas nav labâkâ izeja,

taèu palikt bez darba un stresâ arî cilvçkinevar. Tâpçc visi meklç vietu, kur var realizçtsevi, strâdât un par savu darbu saòemtpienâcîgu atalgojumu. Man ir kauns no nor-vçìiem, ka mûsu valstî nav darba un naudas,tâpçc îsti labi nejûtos, lai arî ciena un novçrtçmanu darbu. Patîk, ka ðeit neviens nevienuneskauþ, neaprunâ, kâ tas ir Latvijâ, betpriecâjas, ja tev iet labi. Taèu vçl jâpastrâdâ,pensija jânopelna.

Tad jau par gadiem arî drîkstpajautât?

-Protams! Pagâjuðajos Ziemassvçtkosgribçju svinçt apaïo jubileju, taèu ceïâ uzLatviju salûza autobuss, nokavçjâm kuìi, unlielâ balle izpalika. Taèu tâdçï neskumstu,bet priecâjos, dzîvoju un strâdâju.

Z.Logina no Norvçìijas

Anna Zaremba dzîvo Norvçìijâ. Viòa ðeit strâdâjau desmit gadus, ir iejutusies un par prom-braukðanu uz Latviju vismaz pagaidâm nedomâ.

E.Gabranovs

RecepteV6. Treðdiena 2010. gada 28. jûlijsLaikraksts “Vaduguns” sadarbîbâ ar SIA “Senda Dz” reizi mçnesî lasîtâjiem piedâvâ daþâdas receptes – vienkârðas un sareþìîtas. Ðî uzdevuma îstenoðanu sareþìî

bûtisks nosacîjums. Proti, produktu iegâdei, kas nepiecieðami maltîtes pagatavoðanai, drîkst tçrçt ne vairâk kâ piecus latus.

Galdâ - pildîtâ vistas gaïas karbonâdeINESE LIBERE strâdâ Balvu pansionâtâ par pavâri,

un viòas gatavotos çdienus novçrtçjuði daudzi ðîsmâjas iemîtnieki. Viòa saka, ka ikviens darbs labipadodas tikai tad, ja to dara ar mîlestîbu, un pavâriemðî atziòa jâielâgo îpaði. Ar mîlestîbu gatavots çdiensgarðos ikvienam - to zina katra saimniece. Inese labprâtgatavo arî ìimenei, bet paðai garðo kâda delikatese.Viòa nopçrk avokado, pârgrieþ uz pusçm, izòem kauliòu,izgreb mîkstumu, ko samaisa ar lasi, puravu, vieglomajonçzi un sapilda atpakaï avokado pusîtçs. Ja vçlas,ðo gardumu var izrotât ar garnelçm. Tomçr ðoreiz Ineseizvçlçjâs gatavot çdienu, kuru var pasniegt gan svçtkos,gan ikdienâ - tâ ir pildîtâ vistas gaïas karbonâde. “Nç,pârlocîtâ,” pasmaida Inese un râda savu prasmi,piebilstot, ka ðâdu çdienu var pagatavot arî no cûkgaïaskarbonâdes.

Jâpiebilst, ka Inese gatavo pçc izjûtâm, îpaði neko nesverotun nemçrot, taèu tas neattiecas uz visâm çdienu receptçm.

Pildîtajâm vistas gaïas karbonâdçm nepiecieðamieprodukti:Vistas fileja, eïïa, rîsi, olas, pipari, siers, sîpoli, milti,garðaugi un garðvielas (pçc izvçles).

Z. Loginas teksts un foto

Labu apetîti! Inese Libere pie galda aicina mâsu Eviju, meitu Sindiju un arî ciemos atnâkuðo Oskaru Loginu. Pusdienasgarðos labâk un radîsies jaukâka noskaòa, ja uz galda vâzç bûs ziedi. Ðoreiz pusdienotâjus priecç rozes.

Òem gaïas âmuriòu un klapç. Nopirkto vistas gaïaskarbonâdi sagrieþ piemçrotâs ðíçlçs un izklapç, virsûuzberot jau gatavas garðvielas. Vçlams, lai to sastâvâ bûtuíiploki, íimenes, koriandrs, timiâns, sîpoli, saldie un asiepipari. Ar sâlîðanu mazliet jânogaida, jo sâli vajadzçspievienot olâm, kurâs karbonâdes apviïâs. Traukâ ieliekar garðvielâm apbçrto gaïu, pârliek ar ðíîvi un ïauj ievilktiespusstundu vai stundu, kâ nu kuram pietiek pacietîbas.

Grieþ sîpolus un apcep. Inese izvçlas divu veidupildîjumus. Pirmajam nepiecieðami sîpoli. Tos sagrieþ uneïïâ apcep zeltaini brûnus. Koþ acîs? Sîpolus un nazi varsamçrcçt aukstâ ûdenî.

Pievieno sieru. Òem Holandes vai Krievijas sieru, sagrieþnelielos kubiòos, samaisa ar iepriekð sagrieztajiempipariem. Tad pievieno vieglo majonçzi (Inese saka, kalabâk gan garðo ar Provansas majonçzi).

Liek pildîjumu un pârloka. Inese saka, ka darbu labâkdarît, kâjâs stâvot. Taèu çdiens nebûs sliktâks, ja to gatavosarî sçþot. Òem saklapçtâs karbonâdes, vienâm vidû lieksîpolu, citâm - piparu-siera pildîjumu, un pârloka uz pusçm.Pavâre piebilst, ka lîdzîgi gatavo arî tîtenîðus, tikai tiejâsasprauþ ar kociòu, lai neizjûk.

Apviïâ miltos. Ðoreiz Inesei milti nebija pa rokai un viòaizvçlçjâs vistas gaïas karbonâdes apviïât mannasputraimos. Vçl var izvçlçties arî rîvmaizi. Tad ar sâli vaigarðvielâm sakuï olas un apviïâ tajâs karbonâdi. Beidzotgardumu liek uz sakarsçtas pannas un cep.

Òem krâsainus piparus. Otram pildîjumam izvçlassarkano, zaïo un dzelteno piparu, tos sagrieþ kubiòos.Krâsainie pipari ir ne tikai tîkami acij, bet arî labi garðo.Taèu otrâ veida pildîjumam tas vçl nav viss.

Gatavs pasniegðanai uz galda. Pie pildîtajâm vistas gaïaskarbonâdçm vçlams pasniegt rîsus. Ðíîvi var izrotât arzaïumiem - salâtu lapâm, dillçm, pçtersîïiem, selerijâm,puraviem, kas nu kuram labâk garðo.

7.

6.

5.

4.

3.

2.

1.

DievkalpojumiAktuâli

Krusta zîmç Treðdiena 2010. gada 28. jûlijsV 7.

Gatavojas svçtceïojumam uzAglonu

Svçtceïnieki. Gints (pirmajâ rindâ - vidû) aicina: “Bûsim labi pret visiem unnedusmosimies cits uz citu.”

Tuvojoties augustam, ticîgieïaudis apsver iespçju apmeklçtVissvçtâkâs Jaunavas Marijas De-besîs uzòemðanas svçtkus Aglonâ,kas notiks 14. un 15.augustâ. Balve-nietis GINTS DZELZKALÇJS svçtce-ïojumos uz Aglonu gâjis trîs reizes.Jau otro gadu viòð uzòçmies orga-nizçtâja pienâkumus.

Organizçtâji uzòemasatbildîbu

Jaunietis, runâjot par svçtceïojumuorganizçðanu, atzîst, ka tas ir kopîgskomandas darbs. Îpaðu atbalstu tajâsvçtceïnieki saòem no prâvesta JâòaBârtuïa un vikâra Staòislava Prikuïa.“Doma par svçtceïojumu, iespçjams,radâs tâpçc, ka vecmamma man bçrnîbâielika garîgâs audzinâðanas pamatus,savukârt kâda meitene uzrunâja pie-dalîties svçtceïojumâ. Tas ir fantastiskspârdomu ceïð, kad pârdomâ par sevi,savâm izjûtâm, par to, ko vçlies dzîvçmainît,” stâsta Gints. Viòð atklâj, kasvçtceïojuma organizçðana ir grûtsdarbs. Svçtceïojuma dalîbnieki lielâ-koties ir jaunieði un ar viòiem nav viegli(raksturîga nepaklausîba, niíoðanâs…).“Pats svarîgâkais – droðîba uz ceïa. Lîdzar to arî atbildîba un, protams, lielspârdzîvojums. Pirms svçtceïojuma jâiz-brauc marðruts, jâatceras, kur pieteicâmpusdienas, kur - naktsmîtnes. It kâ sîku-mi, bet to salasâs ïoti daudz. Pats grûtâ-kais ir uzsâkt svçtceïojuma organizç-ðanu. Jâatrod ðuvçja, kas izðûs karogu.Jâsarunâ transports, jo vajadzîgas teltisun papildus apìçrbs. Aglonâtaèu neiesi noplucis un arieðïûcençm kâjâs,” stâsta Gints.Katram svçtceïojuma dalîb-niekam ir savs uzdevums.Piemçram, sievietes uzòemassaimnieèu rûpes un gatavoçst. Pirms tam, protams, katru pienâ-kumu pârrunâ un pajautâ, vai cilvçksto varçs izdarît. Ceïâ jâbût saudzîgiempret apkârtçjo dabu, jâprot uzvesties uzceïa un ieklausîties gan sevî, gan citosdalîbniekos. Svçtceïojumâ ik dienudalîbnieki kontaktçjas cits ar citu, tomçrsavu bûtîbu atklâj retajam. Tiekas arîpçc svçtceïojuma (augustâ), organizçkopîgus vakarus ar dziesmâm un saru-nâm. Savukârt septembrî daudzi noviòiem (svçtceïojumâ neiepazîtie cilvçki)attâlinâs, jo sâkas mâcîbu un studijulaiks.

Kïûst vieglâk dzîvotNo katra svçtceïojuma atmiòâ paliek

kâds neaizmirstams mirklis. Piemçram,no pirmâ svçtceïojuma, ko vadîja AstraLoèmele-Ambarova, jaunietis spilgtiatceras brîdi, kad iegâjis pa bazilikasvârtiem un nometies ceïos pie krusta.“Sajutos tik fantastiski atbrîvots, kaasaras pat nobira. Sajûtu nevar vârdosaprakstît, tâ jâizjût katram paðam. Arîsvçtuma mirklis pats neatnâks, ja cilvç-kam nebûs vçlmes to saòemt,” uzskataGints. Svçtceïojums izmainîjis viòa dzîvi.“Ja ir païauðanâs uz Dievu, viss notiek,”saka jaunietis. Pçc svçtceïojuma ðíiet,ka dzîvot kïûst vieglâk. “Protams, arsvçtceïojumu dzîve nebeidzas. Jâturpinalûgties ar to lûgðanu vârdiem, ko skaitîji

svçtceïojumâ. Jâapmeklç baznîca, ko,jâatzîst, dara reti kurð jaunietis. Kâds,piemçram, svçtceïojumâ iet ar domusaòemt svçtîbu studijâm. Dievs, pro-tams, palîdzçs. Bet jâatceras, ka ar svçt-ceïojumu vien nepietiek. Iesâktais jâtur-pina arî pçc tâ,” uzskata Gints.

Smejas un raudSvçtceïnieki ir daþâdi. “Piemçram,

Gatis Irbîtis ir jauns puisis, ar kurumums ïoti paveicies. Satiku viòu pirmspâris nedçïâm un prasu: “Ko dari?”Viòð atbild: “Mâcos anekdotes, ko stâstîtsvçtceïojuma vakaros.” Viòð protuzjautrinât. Dienâs varçtu kïût par sla-

venu humoristu, jo mutiviòam, tâ teikt, neaiztaisîsi.Gadâs arî, ka svçtceïniekiraud. Emocionâlu brîþusvçtceïojumâ netrûkst.Katru dienu piedalâmiesSvçtajâ Misç, un bieþi vien

viss, kas sakrâjies pa ðîm dienâm, vaiarî, lûdzoties par kâdu ìimenes locekli,nâk ârâ. Ir arî prieka asaras.

Pârdomu pilnâsstundas

Ðogad svçtceïnieki no Balviem uzAglonu dosies 8.augustâ. Svçtceïojumaorganizçðana mazliet aizkavçjusies,tomçr kopîgiem spçkiem viss izdosies.Marðruts Balvi – Rçzekne – Aglonaðoreiz îpaðs ar to, ka ceïð vedîs tikai paasfaltu. Pirmâ pieturvieta, kâ ierasts,bûs pirms Rugâjiem pie 83 gadus vecâsvçtceïnieka Alberta, kuru jaunieði saucpar vectçvu. Viòð aizvadîtâ gadasvçtceïojumâ bija vecâkais dalîbnieks.“Ticiet man, jaunieði netika viòamlîdzi, kad klusajâ stundâ gâjâmkolonnâ pa vienam,” saka Gints. Klusâsstundas veltîtas pârdomâm, sarunâmar sevi un Dievu. Pa dienu svçtceïniekineizmanto mobilos tâlruòus,telefonsarunâm atvçlçtas ir vakara unrîta stundas. Nonâkuði Aglonâ,svçtceïnieki sadalâs pa grupâm – citiapmeklç koncertus, citi – sapulces, citi– nodarbîbas “Îsta mîlestîba gaida”.

Svçtceïojumâ var piedalîties cilvçkine tikai no Balviem. Aizvadîtajos gadosbijuði dalîbnieki, piemçram, no Rçzek-nes, Lubânas, Lîvâniem. “Ja ðogadnebûtu svçtceïojuma no Balviem, es

noteikti ietu no Rîgas. Svçtceïniekiemir izveidota domubiedru grupa. Manbija piedâvâjums iet ar citu grupu. Navtâ, ka nebaidos no ceïa grûtîbâm. Katrugadu bijuðas tulznas uz kâjâm, tomçrtas nav atturçjis no ieðanas. Meitenespârdur tulznas ar adatu, uzsmidzinadezinfekcijas lîdzekli, un viss kârtîbâ,”stâsta jaunietis. Pirmoreiz, ejot svçtce-ïojumâ, viòð ar sevi ïoti cînîjies. Izturçja,pateicoties Dievam un cilvçkiem, kuriprata pateikt pareizos vârdus.

Aizvadîtajâ gadâ grupâ bija 55 svçt-ceïnieki, ðogad pieteikuðies jauaptuveni 40 cilvçki, bet bûs vçl. Katrugadu svçtceïojumam ir cits logo un citadevîze. Un ikvienam no dalîbniekiemir savs mçríis, ko svçtceïojumâ cenðasîstenot. Ceïâ uz Aglonu izskan daudzlûgðanu un dziesmu. Ðogad rûpi pardziedâðanu uzòçmies Oskars Ambarovs.“Man vieglâk iet dziedot, jo tad izpaliekcitas domas. Pasaulîgâs lietas cenðosatstât mâjâs, jo citâdi bûtu grûti iet.Svçtceïojums ir laiks, kad atdodiesDievam,” saka Gints. Tos, kuri vçl tikaidomâ par doðanos uz Aglonu, viòðaicina saòemties un, galvenais, sajustvçlmi nokïût Aglonâ. Tad nebûs grûtiizstâvçt rindu pie Dievmâtes altâra unsvçtavota. Varçs pârdomât par dzîvesproblçmâm, par savu attieksmi pretapkârtçjiem.

Patîk ðîs puses ïaudisIkdienâ Gints dzîvo Balvos, strâdâ

darbus, kas saistîti ar fotografçðanu unpalîdzçðanu cilvçkiem, neklâtienç Rîgâapgûst fotomâkslu. “Man Rîga ïoti ne-patîk. Kad atnâcu dzîvot no Rîgas uzBalviem (pirms 4 gadiem), man ðeitïoti iepatikâs. Paldies Dievam, ka devistâdus cilvçkus – atvçrtus, mîïus, arsavâm domâm un uzskatiem apveltîtus.Rîga nepatîk cilvçku dçï – viòi skrien,bet, ðíiet, nezina, uz kurieni. Cilvçkubçdîgâs sejas izteiksmes, kas vçrojamassabiedriskajâ transportâ (sak’,- vai, cikman slikti!) atgrûþ. Kâpçc pa ielâmnevar iet ar smaidu sejâ, ar ticîbuDievam un cerîbu, ka viss bûs labi? Jaarî gadâs Balvos sastapt kâdu bçdîgucilvçku, tad es viòu âtri aizmirstu, jotûlît nâk cits – smaidîgs un ar dzîviapmierinâts,” stâsta Gints.

ROMAS KATOÏU DRAUDZÇS:Balvos – 1.augustâ 8.00 un 11.00; 8.augustâ 8.00 un

11.00; 14.augustâ – Latvijas pirmâ misionâra un bîskapasvçtâ Meinarda svçtkos – 8.00 un 19.00; 15.augustâ –Vissvçtâkâs Jaunavas Marijas Debesîs uzòemðanas svçtkos– 8.00 un 19.00; 22.augustâ 8.00 un 11.00; 29.augustâ8.00 un 11.00.

Pansionâtâ – 1.augustâ 10.00; 22.augustâ 10.00.Vîksnâ – 8.augustâ 14.00.Sprogâs – 22.augustâ 14.00.Tilþâ – 1.augustâ 10.00 (adorâcija) un 12.00 (ar proce-

siju); 6.augustâ 7.30; 8.augustâ 12.00; 22.augustâ – mazajâMâras dienâ – 10.00 (adorâcija) un 12.00 (ar procesiju);29.augustâ 12.00.

Rugâjos – 1.augustâ 15.00; 22.augustâ – mazajâ Mârasdienâ – 15.00 (ar procesiju); 29.augustâ 15.00.

Bçrþos – 1.augustâ 10.00; 8.augustâ 10.00; 22.augustâ10.00; 29.augustâ 10.00.

Augustovâ – 1.augustâ 12.00; 22.augustâ 12.00.Skujetniekos – 6.augustâ 16.00; 20.augustâ 16.00;

27.augustâ 16.00.Kriðjâòos – 8.augustâ 13.00; 29.augustâ 13.00.Baltinavâ – 1.augustâ 11.00 (ar procesiju); 8.augustâ

11.00; 22.augustâ 11.00; 29.augustâ 11.00.Ðíilbçnos – 1.augustâ 9.00 (ar procesiju); 8.augustâ

9.00; 22.augustâ 9.00; 29.augustâ 9.00.Viïakâ – darbdienâs 8.00; svçtdienâs 9.00 un 11.00.Kupravâ – svçtdienâs 14.00.Liepnâ – svçtdienâs 12.00.Þîguros – sestdienâs 15.00.

EVAÒÌÇLISKI LUTERISKAJÂS DRAUDZÇS:Balvos – 1.augustâ 18.00; 8.augustâ 10.00; 15.augustâ

(bez dievgalda); 22.augustâ 10.00 (bez dievgalda), 29.au-gustâ 10.00 (jaunâ mâcîbu gada sâkuma dievkalpojums).

Tilþâ – 29.augustâ 12.00 (jaunâ mâcîbu gada sâkumadievkalpojums).

Viïakâ – 8.augustâ 17.00; 29.augustâ 17.00 (jaunâmâcîbu gada sâkuma dievkalpojums).

ROMAS KATOÏU DRAUDZÇS:Lîdumnieku kapos – 31.jûlijâ 13.00;Mastarîgas kapos – 7.augustâ 15.00;Dekðòu kapos – 21.augustâ 15.00;Putrânu kapos – 28.augustâ 15.00.Miezâju kapos – 24.jûlijâ 17.00;Pilskalna kapos – 21.augustâ 15.00;Tutinavas kapos – 7.augustâ 17.00;Pçrkonu kapos – 31.jûlijâ 17.00;Priedaines kapos – 31.jûlijâ 15.00;Salmaòu kapos – 7.augustâ 15.00;Vilkovas kapos – 31.jûlijâ 11.00;Stomeru kapos – 31.jûlijâ 16.00;Èuðïu kapos – 31.jûlijâ 17.30;Bçliòu kapos – 7.augustâ 11.00;Pûriòu kapos – 7.augustâ 16.30;Runciòu kapos – 7.augustâ 17.30;Upatnieku kapos – 21.augustâ 13.00;Silenieku kapos – 21.augustâ 14.30;Gruzîðu kapos – 21.augustâ 15.30;Bolupes kapos – 21.augustâ 16.30;Buku kapos – 28.augustâ 11.00;Tilþas kapos – 1.augustâ 17.00;Augstasila kapos – 7.augustâ 12.00;Auðkas kapos – 28.augustâ 16.30.

EVAÒÌÇLISKI LUTERISKAJÂS DRAUDZÇS:Andrukalna kapos – 8.augustâ 15.00;Kriðjâòu kapos – 31.jûlijâ 11.00;Kâpessila kapos – 31.jûlijâ 15.00;Jaðkovas kapos – 1.augustâ 10.00;Gaiïakalna kapos – 7.augustâ 16.00;Priedaines kapos – 8.augustâ 12.00.

Kapusvçtki

ÎsumâBaltinavâ un Ðíilbçnos jauns prâvests

Ar 28.jûliju Baltinavas un Ðíilbçnu Romas katoïu drau-dzçs sâks kalpot priesteris Sergejs Ivanovs (dzimis 1972.ga-dâ). Priestera dzimtâ puse ir Bçrzkalnes pagasts, skolasgadi pavadîti Balvu 2.vidusskolâ. S.Ivanovs 7 gadus mâ-cîjies Polijâ, par priesteri iesvçtîts 2003.gadâ Tallinâ, klosterî.Pâris gadus kalpojis Liepâjâ par jaundibinâtâs draudzesprâvestu un klostera priekðnieku. Pçdçjos gados kalpojiskatoïu draudzçs Ludzas novadâ. Priesteris kalpoðanu Balti-navâ un Ðíilbçnos apvienos ar darbu Rîgâ, kur augstskolâmâca kristîgâs mâcîbas un çtikas skolotâjus. Svçtâs Misesmûsu draudzçs notiks katru svçtdienu, bet ar septembri –arî darbdienâs.

Fot

o - n

o pe

rson

îgâ

arhî

va

Svçtumamirklis patsneatnâks...

Lappusi sagatavoja A.Socka

Kaimiòos8. Treðdiena 2010. gada 28. jûlijsV

CIEMOJAMIES RÇZEKNES NOVADÂ

Dziedçjoðas izjâdes ar zirgiem

Rçzeknes novads atrodas paðâ Latgales vidû. Novada lielâkâ daïâ iestiepjas Latgales augstienes ziemeïu un ziemeïrietumu nogâzç, savukârt rietumdaïa – Vidusdaugavaszemienç un Lubânas lîdzenumâ. Rçzeknes novadâ ietilpst 25 pagasti – Audriòi, Bçrzgale, Èornaja, Dricâni, Feimaòi, Gaigalava, Griðkâni, Ilzeskalns, Kantinieki, Kaunata,Lendþi, Lûznava, Malta, Mâkoòkalns, Nautrçni, Nagïi, Ozolaine, Ozolmuiþa, Puða, Rikava, Sakstagala, Silmala, Stoïerova, Strûþâni un Verçmi. Rçzeknes novads ir viens nobagâtâkajiem novadiem Latvijâ ar kultûras pieminekïiem, jo valsts aizsargâjamo kultûras pieminekïu sarakstâ iekïauti 237 novadâ esoðie kultûrvçstures objekti. Novads varlepoties arî ar nemateriâlâm kultûras vçrtîbâm – mâkslinieciskâs paðdarbîbas kolektîviem un tautas daiïamata meistariem, kas tûristiem atmiòâ paliek kâ nezinâms unpilnîbâ neiepazîts zemes nostûris, kur var atpûsties pie ûdeòiem, nobaudît îpatnçjo Latgales kulinâro mantojumu, kâ arî izjust latgalieðu valodas un viesmîlîbas îpaðo burvîbu.

Netradicionâla saimniecîba

Ozolmuiþas pagasta Spundþânos atrodas viena nozinâmâkajâm un iemîïotâkajâm zirgu saimniecîbâmLatvijâ. Z/S (Zirgu sçta) “Untumi” vârdu skandina ne vientûristi, kuri ðeit baudîjusi aktîvo atpûtu, bet arî jâtniekusporta meistari.

Z/S “Untumi” saimniecîba nav liela, atrodas gleznainâ vietâ4 km attâlumâ no Rçzeknes pilsçtas – Rçzeknes upes senlejâ unautoceïa Rîga – Rçzekne tieðâ tuvumâ. Zirgu sçtas saimniece unRçzeknes rajona padomes Attîstîbas plânoðanas un informâcijasnodaïas Tûrisma informâcijas centra vadîtâja Ligita Lebedasprieþ, ka ceïotâji aizvien bieþâk vçlas iepazît salîdzinoðineapgûtas un cilvçka roku neskartus reìionus. Tâpçc Latgalei,tostarp Z/S “Untumi”, tûristiem ir ko piedâvât – pirmatnîgodabu un savdabîgo latgalieðu mentalitâti. Z/S “Untumi”tûristiem piedâvâ ne vien vizinâðanos uz zirga seglos un pajûgâ,bet arî izjâdes ar zirgu instruktora pavadîbâ, bet arî kâzu svinîbuapkalpoðanu, pikniku, telðu vietas un fotogrâfa pakalpojumus.

Ligitas mîlestîba uz zirgiem ir jau kopð bçrnîbas. Laikâ, kadviòa vçl nemâcîjâs skolâ, Ligita zinâja – nâkotnes darbs bûssaistîts ar zirgu saimniecîbu. Un tâ arî notika! Sâkotnçji paðreizçjâsaimniecîbas “Untumi” vadîtâja iestâjâs tehnikumâ, vçlâknodarbojâs ar jâtnieku sportu, kâ arî strâdâja zirgaudzçtavâ.“Ejot gadiem, nolçmâm izveidot zirgu saimniecîbu – priva-tizçjâm zirgus, nopirkâm saimniecîbai paredzçtâs çkas un sâkâmdarboties,” stâsta Ligita. Jâatzîmç, ka Ligita ar lielo sportu ir uz‘tu’, savulaik iegûstot augstâko sporta meistares pakâpi jâtniekusportâ ar zirgiem.

Saimniecîbas vadîtâja Ligita Lebeda stâsta, ka “Untumos”paðlaik ir 7 zirgi, savukârt pirms pâris gadiem tûristu acis priecçja12 - 13 skaistie savvaïas dzîvnieki: “Paðreizçjais ekonomiskaisstâvoklis valstî ievçrojami ietekmçja praktiski visu, kas saistîts armûsu saimniecîbas pakalpojumiem. Paðlaik cilvçku dzîvçprimâro nozîmi ieòem nevis izklaide, bet ikdienas dzîve – bçrniun bçrnu skoloðana.” Lai arî zirgu sçtâ tûristu pieplûdums pçdçjogadu laikâ acîmredzami samazinâjies, cilvçki izjâdes ar zirgiemgluþi novârtâ nav atstâjuði, jo ik pa laikam “Untumos” ierodasgan bçrni, gan arî pieauguðie, lai pavizinâtos uz zirga. “Tûristupieplûdums, salîdzinot ar iepriekðçjiem gadiem, krities teju par60%. Piemçram, 2008. gadâ zirgu sçtâ uzòçmâm aptuveni 40kâzu svinîbas vasaras laikâ. Tolaik katrâ nedçïas nogalç mûsapciemoja jaunlaulâtie ar kâzu viesiem. Savukârt ðogad unpagâjuðajâ gadâ kâzinieku bija salîdzinoði maz. Ðogad“Untumos” esam uzòçmuði vien 8 kâzu svinîbas,” stâsta Ligita,piebilstot, ka lîdz ar to nâcâs samazinât arî saimniecîbâ esoðozirgu skaitu. Tomçr tûrisma objekta sniegtais pakalpojumu unpiedâvâjumu klâsts nav mainîjies. Mainîjies vien saimniecîbasjuridiskais nosaukums, kas no zemnieku saimniecîbas pârtapispar zirgu sçtu.

L.Lebeda stâsta, ka Z/S “Untumi” piedâvâ ne vien izjâdes arzirgiem, bet arî ârstçjoðas procedûras, izmantojot reitterapijasmetodi, kad ar zirga un jâðanas palîdzîbu ârstç daþâdas saslim-ðanas. “Rçzeknes pilsçtâs atrodas 2 reitterapijas speciâlisti, kas,izmantojot mûsu saimniecîbas zirgu un asistenta sniegtospakalpojumus, ik pa laikam ierodas saimniecîbâ, lai no daþâ-dâm slimîbâm ârstçtu pacientus. Ar reitterapijas palîdzîbuârstçjam, piemçram, dzîves laikâ iegûtâs un iedzimtâs slimîbas,kâ arî daþâdas mugurkaula, nervu un kustîbu traucçjumu slimî-bas,” stâsta Ligita. Tâpat “Untumi” piedâvâ medicîniskâs pro-cedûras bez reitterapeitu speciâlistu klâtbûtnes, ko pati saimniecedçvç par sociâlo rehabilitâciju jeb vienkârðu atjaunoðanos unatpûtu zirgu klâtbûtnç.

Jautâta, vai zirgu sçtas apsaimniekoðanâ nenâkas ieguldîtlielus laika un finanðu lîdzekïu resursus, saimniecîbas vadîtâjaLigita attrauc: “Katras saimniecîbas apsaimniekoðanâ nâkasieguldît gan personîgo laiku, gan arî finanðu lîdzekïus. Jâatzîst,ka arî ïoti daudz ko nespçjam paveikt. Piemçram, jâsakopj vide,jâpïauj zâlâjs, kâ arî jâravç nezâles. Tas viss prasa laiku unzinâmus finanðu lîdzekïus.” Lai arî krîzes iespaidâ ir lietas, kasjâatliek vçlâkâ nâkotnç, Ligita teic, ka zirgiem nekad nekânetrûkst: “Zirgus allaþ nâkas barot, sakopt un apkopt, neat-karîgi – zirgs ðodien strâdâ vai nç, ir peïòa vai nav.”

Zirgkopîba – saimnieces sirdslieta. Zirgu sçtas “Untumi”saimniece Ligita Lebeda ieguvusi augstâko sportameistares pakâpi jâðanas sportâ, kas liecina par iegûtajâmprasmçm un sasniegumiem. Lai gan ar lielo sportu Ligitanodarbojâs jaunîbâ, arî paðlaik viòa mçdz doties izjâdçs arzirgu.

Personîba

CIEMOJAMIES RÇZEKNES NOVADÂRçzeknes simbols. Ja Rçzeknes novads atrodas Latgales vidû, tad arî piemineklis “Vienoti Latvijai” jeb tâ dçvçtâ“Latgales Mâra” arîdzan savu vietu radis apkârtçjo uzmanîbas centrâ, ðoreiz – Rçzeknes pilsçtas centrâ. Bronzâ veidotâpieminekïa kompozîcija atklâj brîvîbas cîòu ideju pret sveðâm varâm, kâ arî tautas centienus veidot un nosargât savuvalsti – Latviju.

ANNA RANCÂNE Rçzeknes novadâ, Latgalç uncitviet Latvijâ zinâma kâ talantîga þurnâliste undzejniece, kâ arî savulaik aktîva Treðâs atmodasdalîbniece. Kopð 2000. gada Anna dzîvo Rçzeknç un irlaikraksta “Diena” korespondente Latgalç. Abonç unlasa laikrakstu “Vaduguns”.

Pastâstiet, lûdzu, îsumâ par sevi.-Savulaik ieguvu

ekonomistes izglîtîbuun jau gandrîz 20gadus strâdâju þur-nâlistikâ. Pçc LU beig-ðanas obligâtos gadusnostrâdâju toreizçjâsKomunâlâs saimniecî-bas ministrijas skaitïo-ðanas centrâ, vçlâk lai-mîgâ kârtâ atradu dar-bu izdevniecîbâ “Lies-ma”, oriìinâldaiïlitera-tûras nodaïâ. Vçl ðobrîdvaru teikt, ka tas bijavislabâkais darbs, kâduvarçju iedomâties, joïoti patika strâdât ganar manuskriptiem, gan autoriem. Bet sâkâs Atmoda, aizbraucuprojâm no Rîgas uz Latgali, vispirms uz Daugavpili, kurstrâdâju atjaunotajâ Daugavpils teâtrî par literârâs daïas va-dîtâju. Vçlâk galvenais redaktors Viktors Daugmalis uzaicinâjauz tikko nodibinâto laikrakstu “Diena”. Toreiz gan darbîba“Dienâ” nebija ilgstoða. Pçc 2 gadiem nodibinâjâm paði savulaikrakstu “Latgales Laiks”, kuru sâkotnçji centâmies veidotpçc toreizçjiem modernâs pasaules preses principiem, kâdusievçroja laikrakstâ “Dienâ”. Par “Latgales Laika” galvenoredaktori nostrâdâju 8 gadus. Vçlâk iznâca tâ, ka 2000.gadâatgriezos “Dienâ” un pârcçlos dzîvot vçl tuvâk dzimtajaipusei, uz Rçzekni. Tagad, par spîti visâm peripetijâm, joprojâmesmu “Dienas” þurnâliste, korespondente Latgalç un lepojosar to, ka sâku strâdât vçl Sarmîtes Çlertes izveidotajâ avîzç.

Ar ko paðlaik nodarbojaties un kâ mçdzat pavadîtbrîvo laiku?

-Ikdienâ rakstu dzeju, esmu izdevusi 6 dzejoïu grâmatas.Kaut kur lçni un sâpîgi dzimst septîtâ, kaut arî brîþiem ðíiet,ka dzejoïus tagad vairs nevienam nevajag. Tâpat dievinu teâtri,kaut arî, dzîvojot Latgalç, profesionâlo teâtru izrâdes iznâkapmeklçt reti, taèu ïoti priecâjos par mûsu amatierteâtriem,kas nereti ir augstâ mâkslinieciskâ lîmenî. Pçdçjâ laika jaukâkaispârdzîvojums – Amatierteâtru salidojums Balvos. Arî patimçìinu rakstît lugas un vienu lugu beidzot uzdroðinâjosiesniegt publicçðanai rakstu krâjumâ “Olûts” latgalieðu valodâ.Vçl patîk tûristiem izrâdît Latgali, ko daru jau aptuveni 8gadus. Vasaras ir mans ekskursiju laiks. Vai tas nav pârâkplaðs intereðu loks? Nezinu, vienkârði gribas visu un daudz.Tas reizç ir gan darbs, gan arî vaïasprieks. Citam mîïamvaïaspriekam un rokdarbiem tagad tik tieðâm nepietiek laika.Vakaros paòemu arî kâdu grâmatu, izlasu pâris lappuses unacis aizkrît ciet.

Jûs abonçjat laikrakstu “Vaduguns”. Kâdasavîzes rubrikas allaþ lasât ar interesi?

-Darba dçï nâkas lasît visu Latgales rajonu, nu jau novadupresi. Parasti avîzes izlasu no sâkuma lîdz beigâm, izòemotvienîgi sludinâjumus. Jâatzîst, “Vaduguns” ir viena noprofesionâlâk veidotajâm un interesantâkajâm avîzçm Latgalç.Patîk pârdomâtais izkârtojums, viedokïu daþâdîba un tas, kalasîtâjam netiek uzspiests viens pareizais redaktora viedoklis,kâ tas joprojâm ir daþos Latgales laikrakstos. Patîk arî skaudrievietçjo ïauþu likteòstâsti, protams, trûkst þurnâlistes LolitasLûses, kas tos ïoti labi rakstîja, bet arî tagad tas jums ir palicis.Tâpat ar interesi izlasu Zinaîdas Loginas, Marutas Sprudzânes,Aijas Sockas rakstus. No “Vaduguns” staro labestîba, kas irïoti svarîgi! Vienîgi cilvçkziòas avîzç ir nedaudz paputçjuðas.

Kâdi ir Jûsu iespaidi par Balvu novadâdzîvojoðajiem cilvçkiem?

-Balvos un Balvu novadâ – Viïakâ, Ðíilbçnos, Baltinavâ,Tilþâ un citviet - dzîvo daudzi man dvçseliski tuvi cilvçki,manu rakstu varoòi. Citreiz ðíiet, ka pârâk daudz rakstu parBalvu pusi, bet te ir neizsmeïama bagâtîba! Mîlu Balvus, itseviðíi latgaliskos Balvu novada pagastus, ko tur lai citu saka!Þçl, ka paðâ Balvu pilsçtâ latgaliskums zûd. Vajadzçtu saprast,ka Balvi nekad îsti nekïûs par Vidzemi, lîdz ar to, pazaudçjotlatgalisko identitâti, var palikt pavisam beðâ.

Harmonijas meklçjumos

Treðdiena 2010. gada 28. jûlijsV 9.

Paradîze ezera krastosTûrisma objekts

Râznas ezera krastos Èornajas pagastâ,Dukstigalâ, atrodas atpûtas bâze “Ezerkrasti”. Tûrismaobjekts piedâvâ ne vien lietderîgi pavadît laiku,vienkârði atpûðoties un sportojot, bet arî rîkot daþâdusseminârus, svinîgus pasâkumus un, protams,veldzçties Râznas ezera râmajos ûdeòos.

Atpûtas bâzç un viesu namâ “Ezerkrasti” iespçju un piedâ-vâjumu klâsts ir tûristiem vilinoðs. Aptuveni 30 ha lielajâsaimniecîbas placî iespçjams baudît îstenu krievu pirti, saunu,baseinu, dþakuzi, kâ arî vienkârði atpûsties piknika un ìimenesnamiòos. Tâpat saimniecîbâ “Ezerkrasti” atrodas basketbola,volejbola un futbola laukumi, kur iespçjams rîkot sportapasâkumus. Savukârt aktîvâs atpûtas cienîtâjiem uz ûdens“Ezerkrasti” piedâvâ laivu, ûdens velosipçdu un vçjdçïunomu.

Z/S “Ezerkrasti” saimnieks Çriks Viðs stâsta, ka ideja izveidottûrisma objektu radâs 1992.gadâ: “Tolaik daudzi nodarbojâsar zemes lietâm – zemniecîbu, graudkopîbu un lopkopîbu.Diemþçl tajos gados Latvijas valdîbai neðíita svarîgi atbalstîtzemniecîbas nozari, tâdçï nolçmâm nodarboties ar tûrismu.”“Ezerkrasti” par vienu no iecienîtâkajiem atpûtas objektiemRçzeknes novadâ veidojâs pamazâm. Sâkotnçji uzbûvçjavolejbola laukumu un veikalu. Savukârt vçlâk, izmantojotpersonîgos finanðu lîdzekïus un piesaistot banku izsniegtoskredîtus, uzcçla viesu namu. Çriks stâsta: “Saimniecîbâ darbo-jamies un saimniekojam ar ìimeni. Vasaras laikâ darbamtûrisma objektâ piesaistâm arî skolçnus, papildus algojot arî2 pastâvîgus strâdniekus.”

Rçzeknes novads ir ievçrojams ar daudzajiem tûrisma objek-tiem, bet, kâ uzsver Çriks, savstarpçjas konkurences nav. “Pie-mçram, ja “Ezerkrastu” viesu namâ nav brîvu vietu, tadvienmçr iesakâm doties uz kâdu citu tûrisma objektu. Tâpatcilvçki nereti atbrauc, lai apjautâtos par iecienîtâkajâmtûrisma vietâm. Mçs neklusçjam, bet droði sniedzam viòieminteresçjoðu informâciju,” stâsta Çriks.

Salîdzinot ar treknajiem gadiem, tûristu pieplûdums “Ezer-krastos”, lîdzîgi kâ citviet, ievçrojami krities. Agrâk ðeitrisinâjâs daþâdas sporta spçles un spartakiâdes, savukârtdotajâ brîdî tûristu ir mazâk. Tomçr Çriks tûristu pieplûdumamazinâðanos skaidro ne vien ar ekonomisko stâvokli valstî,

Ar nodarboðanos apmierinâts. Z/S “Ezerkrasti” vadîtâjamÇ.Viðam darboties tûrisma lauciòâ patîk. Savulaik tûrismaobjekts vienlaikus uzòçma lîdz pat 2000 cilvçku, savukârtðogad “Ezerkrastos” paredzçtas zemessardzes volejbolasacensîbas, kas arîdzan sola ne mazu cilvçku pieplûdumu.

bet arî ar informâcijas trûkumu par Z/S “Ezerkrasti”: “Nosavas puses esam izdarîjuði praktiski visu, lai tûristi bûtuinformçti par ðeit atrodoðos tûrisma objektu. Esam izveidojuðinorâdes, kâ arî “Ezerkrastiem” veltîtu interneta mâjas lapu.Savukârt lieli informâcijas stendi un zîmes ir paðvaldîbasziòâ, kuru diemþçl ir salîdzinoði maz.”

Iespçjams, tuvâkâ vai tâlâkâ nâkotnç tûristi, kas ieradîsies“Ezerkrastos”, varçs skatît vçl ko jaunu un saimniecîbânebijuðu. “Protams, ir idejas nâkotnç tûrisma objektu attîstîtun pilnveidot. Piemçram, kâdreiz plânojam iegâdâties vçlpapildus laivas, kâ arî, iespçjams, Râznas ezera krastosizveidosim laivu piestâtni. Naudas lîdzekïi jâiegulda arîapkârtnes apzaïumoðanâ. Ik vasaru iepçrkam 5 lîdz 10 jaunusstâdu augus,” nâkotnes plânos dalâs Çriks, piebilstot, kakopumâ ar Z/S “Ezerkrasti” un savu nodarboðanos irapmierinâts. “Ja nepatiktu, tad ar tûrismu nenodarbotos.Priecç, ka saimniekot “Ezerkrastos” palîdz abas meitas, dçlsun, protams, sieva. Tâ nu mçs ðeit visi strâdâjam undarbojamies,” apmierinâts ir “Ezerkrastu” saimnieks Ç.Viðs.

Modernâ raþotnç modernaprodukcija

Uzòçmçjdarbîba

Strâdâ ar peïòu. SIA “Verems” vadîtâjs Jânis Staris aruzòçmuma darbîbu ir apmierinâts, jo tas strâdâ ar peïòu.Tâpat J.Staris stâsta, ka Latvijâ ir 2 lielformâta saplâkðòuraþotnes. Otrs uzòçmums atrodas Kuldîgâ.

Mçdz teikt, ka meþs ir Latvijas nacionâlâ bagâtîba,kas saglabâjama un vairojama, lai apmierinâtu sabied-rîbas ekoloìiskâs, saimnieciskâs un sociâlâs vajadzîbas.Par to pârliecinâti arî uzòçmumâ SIA “Verems”strâdâjoðie un tâ vadîtâjs, kur, iespçjams, top Eiropâ unpat visâ pasaulç lielâkâs bçrza saplâkðòu loksnes.

SIA “Verems” pastâv kopð 1996.gada, kad uzòçmuma pamat-funkcija bija finiera lokðòu un koka paneïu raþoðana. Savukârtpirms 3 gadiem akciju sabiedrîba “Latvijas Finieris” meitasuzòçmumâ “Verems” izveidoja modernu lielformâta bçrzasaplâkðòu raþotni, pierâdot koka daudzveidîgo un joprojâmneizmantoto potenciâlo. Uzòçmuma vadîtâjs Jânis Steris stâsta,ka paðlaik uzòçmumâ nodarbinâti 310 strâdâjoðie. “Pagâjuðaisgads uzòçmumam bija sareþìîts, kad bija grûtîbas nodroðinâtpilnvçrtîgu uzòçmuma darbîbu. Ðogad situâcija krietni uzla-bojusies, un pçdçjos 5 mçneðos “Verems” darbojas ar peïòu,”stâsta J.Staris. Viòð piebilst, ka iepriekð nâcies samazinâtdarbinieku skaitu, savukârt ðogad darba lîgumi noslçgti ar vçl30 cilvçkiem.

Uzòçmumâ raþoðanu organizç 4 maiòâs, strâdâjot visu dien-nakti 7 dienas nedçïâ. J.Staris stâsta: “Raþojam lielformâta bçrzusaplâkðòus ar izmçriem 2,15 x 3,85m. Gadâ saraþojam lîdz pataptuveni 27 000 m3. Pamatâ uzòçmuma saraþotâs produkcijaspircçji ir ES valstis, kur attîstîta autobûve – Vâcija, Francija,Itâlija un Nîderlande. Bçrzu saplâkðòus izmanto automaðînupiekabju grîdu un betonçðanas veidòu raþoðanâ, mazâk –celtniecîbâ.” SIA “Verems” produkcijas raþoðanu uztic dar-biniekiem ar augstu profesionâlo kvalifikâciju un zinâmu darba

pieredzi, uzòçmuma darbîbâ reizçm iesaistot arî jaunieðus.Laikâ, kad ciemojâmies uzòçmumâ SIA “Verems”, raþotòu

darbnîcâs rosîba uz laiku bija pârtraukta, jo norisinâjâs ikgadçjieremonta darbi, lai jau tuvâkajâ nâkotnç turpinâtu ierastorûpalu. Nomaïais Rçzeknes novada Verçmu pagasts vçsturesannâlçs turpmâk bûs zinâms kâ neliels pagasts, kur uzbûvçtsLatvijâ pirmais raþoðanas objekts no koka konstrukcijâm.

Vecâkâ koka baznîca Latgalç

Dricânu pagasta Pilcenç atrodas vecâkâ koka baznîcaLatgalç, kas celta tâlajâ 1670.gadâ un pârçjo baznîcu vidûizceïas ar savdabîgajâm puskolonnâm, seðstûra torni,pusapaïajiem logiem un sîpolveida kupoliòu ar krustu.Tâpat baznîca apðûta ar koka dçïiem un skârda jumtu.Çkas iekðienç atrodas 2 sakristejas, savukârt uz jumta virspresbiterija un tornîða – dzelzs tornîtis, kur atrodas 10mârciòas smags zvans. Pilcenes Sv. Antona Romas katoïubaznîca celta guïbûvç, ko bûvçja vietçjie meistari ar cirvi,bez zâìa palîdzîbas. Baïíu sienas amatnieki sastiprinâjuðiar vietçjo kalçju kaltâm dzelzs naglâm. Sâkotnçji çka bijaparedzçta kâ Pilcenes kapu kapela, savukârt senajos rakstosPilcenes katoïu baznîca dçvçta kâ Dricânu filiâlbaznîca.Laika gaitâ baznîca iesvçtîta Sv. Antona vârdâ, un viensno baznîcas altâriem veltîts ðim svçtajam. Tâpat baznîcâatrodas 18. gadsimta altârglezna, kas ir valsts nozîmeskultûras piemineklis.

Pagâjuðâ gadsimta 70. gados baznîcu gribçja nojaukt,taèu tas neizdevâs - to neïâva izdarît Dricânu pagasta drau-dzç dzimuðais kultûras darbinieks Vilis Lâcis.Ulmaòlaiku piparbode

Iebraucot Rçzeknes novadâ Vecstrûþanos, ceïa malâmanâmas vairâkas dzîvojamâs viensçtas. Nelielu sprîdinomaïus no dzîvojamajâm mâjâm atrodas ðíietami vien-kârða un no ârpuses skatot necila mâjele. Sak’, nekâ inte-resanta un uzmanîbu piesaistoða tur nav, ja vien pie çkasieejas durvîm garâmgâjçjus neuzrunâtu nelielâ izkârtne aruzrakstu – veikals! Droði vien iebraucçji no attâlâkiem Latvijasnostûriem un lielpilsçtâm, ieraugot îpatnçjo Vecstrûþanupârtikas veikaliòu, izbrînâ izvalbîtu acis, jo raduði baudîtmûsdienîgi eiropeisko lielveikalu interjeru. “Tas ir veikals?”jautâjoðu skatienu vçros blakus nelielai çkai stâvoðajâ pus-mûþa vîrietî. “Tâ ir Ulmaòlaiku piparbode,” jestrâ balsî attrau-ca vîrietis, kas izrâdîjâs veikaliòa îpaðnieks!Izveido jaunieðu klubu

Rçzeknes novadâ Audriòu pagastâ ðî gada sâkumâ izvei-doja jaunieðu klubu “MAK”. Kluba vadîtâja Sarmîte Stepiòastâsta, ka ideja izveidot ko tâdu, kur pagasta jaunieðiemvasaras brîvlaikâ un pçc nodarbîbâm skolâ bûtu iespçjapulcçties vienkopus un nodarboties ar daþâdâm aktivitâtçm,radâs brîdî, kad vietçjie bçrni un jaunieði arvien bieþâk bijamanâmi bezmçríîgi klîstot pa pagasta vienmuïajâm ielâm.Paðlaik klubâ oficiâli reìistrçti un darbojas 16 jaunieði.S.Stepiòa stâsta, ka jaunieðu pienâkums ir tikties 2 reizesnedçïâ, lai kopâ sanâkðanas laikâ diskutçtu, prâtotu un iero-sinâtu daþâdas idejas pagasta sabiedriskâs dzîves uzlabo-ðanai. “Kluba jaunieði ir ârkârtîgi aktîvi un darboties griboði.Lai arî oficiâli kluba biedriem jâtiekas 2 reizes nedçïâ, realitâtçjaunieði saiet kopâ krietni bieþâk. Tas izskaidrojams ne vienar jaunieðu vçlmi komunicçt, bet arî ar bçdîgo sociâlo situâcijuAudriòu pagastâ. Nereti ir tâ, ka vecâki savus bçrnus, atro-doties pastâvîgâ alkohola reibumâ, mâjâs nemaz negaidaun izrâda klaji vienaldzîgu attieksmi pret pienâcîgu vecâkupienâkumu pildîðanu. Tâdçjâdi bçrniem pçc skolas nav kuriet, bet mçs lîdz ar jaunieðu kluba izveidi viòiem ðâdu iespçjudodam,” stâsta S.Stepiòa.

Interesanti

Rçzeknes novadâ ciemojâs A.Loèmelis

Jaundzimuðie

DzîveTreðdiena 2010. gada 28. jûlijsV10.

94 gadosKubulu pagastâOlga Dmitrijeva

93 gadosÐíilbçnu pagastâAnna Kozjakova

Þîguru pagastâAnna Satuhina

92 gadosBçrzpils pagastâTekla Nagle

91 gadâRugâju pagastâAntons Vîtols

Balvu pilsçtâTekla Kïaviòa

90 gadosBçrzkalnes pagastâAntoòina Gorbâne

Rugâju pagastâTekla Kikuste

89 gadosViïakas pilsçtâZinaida Ïebedeva

Kriðjâòu pagastâFilimona Gabrâne

Kubulu pagastâAnna Andrejeva

Balvu pilsçtâEmma Valija KravaleAnna RogaSofija Dankevièa

88 gadosVecumu pagastâOlga Kokorevièa

Tilþas pagastâVoièiks JermacânsHerta Kempe

Rugâju pagastâMarija Apine

Susâju pagastâMarjana Pumpa

Balvu pilsçtâMarfa FrolovaAleksandrs Sorokins

87 gadosBaltinavas pagastâMonika Loèmele

Brieþuciema pagastâDomija LoginaAnna Loèmele

Balvu pilsçtâLeontîne NagleVeronika KlodþaValentina Gorðenkova

86 gadosBçrzpils pagastâVirgine Kaïva

Kubulu pagastâHerta Zeltiòa

Þîguru pagastâOlga Dubrova

Lazdulejas pagastâOlga Jermacâne

Balvu pilsçtâAntonija Muceniece

85 gadosViïakas pilsçtâAntoòina Dubrova

Baltinavas pagastâValentîns PetrovsAgata Loèmele

Bçrzpils pagastâAnna Bçrziòa

Vecumu pagastâMalvîne Þeigure

Vîksnas pagastâOlga Somova

Medòevas pagastâAnele LoginaStefânija Rundzâne

Rugâju pagastâRitma KirsoneMaigonis Vîtols

Balvu pilsçtâIlga Platâ

84 gadosViïakas pilsçtâVera Jevdokimova

Baltinavas pagastâAnna Loèmele

Bçrzkalnes pagastâÏubova Akulova

Vectilþas pagastâTekla ÐustovaJânis Dolgais

Lazdulejas pagastâZinaida Pavlova

Rugâju pagastâJanîna Kaïva

Kubulu pagastâOlga Zgolova

Balvu pilsçtâLavîze PutniòaZoja SemjonovaPçteris MelnisTamara SorokinaZenona Dunska

83 gadosLazdukalna pagastâEmilija Bukate

Tilþas pagastâLauma Pauliòa

Vîksnas pagastâValentîna Dmitrijeva

Rugâju pagastâStepans KrampânsVeronika Riþija-KaïvaMargarita Stradiòa

Balvu pilsçtâAnelija ÍestereEvgenija ZaèaSkaidrîte SvarinskaStefânija BabreZina ÐûpulniceJânis BernsGaïina Dubrova

82 gadosMedòevas pagastâValentîna Babâne

Baltinavas pagatsâAnna Logina

Kubulu pagastâÎda KeirâneJânis Kravalis

Susâju pagastâAnele Aleksâne

Ðíilbçnu pagastâNadeþda DubravinaMarija IvïevaMarija Ðakina

Vectilþas pagastâLîvija Zelèa

Vîksnas pagastâSkaidra Briede

Þîguru pagastâHerta Plâtere

Rugâju pagastâVarvara Nikolajeva

Balvu pilsçtâNikolajs VinogradovsElizabete GriestiòaNadeþda StvolkovaÒina BçrziòaIrena KleineAnna MasaJanina Klincâne

81 gadâViïakas pilsçtâAnna Sprukule

Ðíilbçnu pagastâAlbina Kozlovska

Lazdukalna pagastâVirginija Baranovska

Bçrzpils pagastâMarija Jaundþeikare

Balvu pagastâZenta Timeniece

Balvu pilsçtâStanislavs Losevs

80 gadosViïakas pilsçtâMalvina Ivanovska

Ðíilbçnu pagastâAntoòina GrigorjevaJânis Milaknis

Tilþas pagastâÂrija Ozoliòa

Vecumu pagastâAntoòina Podoprosve-

tova

Rugâju pagastâValentina Jegorèenko

Kubulu pagastâZigfrîds KravalisGenovefa Ubaga

Bçrzpils pagastâSilvestrs Pugaès

Balvu pilsçtâJânis LopotovsJeïena AdejanovaOlga PlitkinaVladimirs StrolisKârlis Vikðtrçms

Sveiciens jûlija jubilâriem cienîjamâ vecumâ!

16.jûlijâ pulksten 6.40 piedzima meitenîte. Svars – 3,810 kg,garums - 56 cm. Meitenîtes mamma Kristîne Petuka dzîvo Rugâjunovadâ.

16.jûlijâ pulksten 12.07 piedzima meitenîte. Svars – 3,550 kg,garums - 54 cm. Meitenîtes mamma Agrita Grâmatiòa dzîvo Balvos.

20.jûlijâ pulksten 8.58 piedzima puika. Svars – 3,290 kg, garums- 53 cm. Puisçna mamma Ilze Solovjova dzîvo Balvos.

21.jûlijâ pulksten 22.10 piedzima meitenîte. Svars – 3,460 kg,garums - 52 cm. Meitenîtes mamma Gundega Baranova dzîvoKriðjâòu pagastâ.

22.jûlijâ pulksten 9.50 piedzima meitenîte. Svars – 2,720 kg,garums - 52 cm. Meitenîtes mamma Dita Nipere dzîvo Balvos.

Jaunie vecâki saòem îpaðus dâvanukomplektus

Jaunie vecâki, kuri par savu mazuïu dzimðanas vietu izvçlçjuðiesBalvu slimnîcas dzemdîbu nodaïu, saòems îpaðu dâvanu komplektu.To jaunajiem vecâkiem un mazulim sarûpçjusi “Mçness aptiekas”programma “Mâmiòu aptieka”.

Dâvanu komplektâ jaunie vecâki atradîs autiòbiksîðu paraugus,vienreizlietojamos higiçniskos, mitrumu uzsûcoðos paladziòusmazuïa pârtîðanai, higiçniskâs paketes mâmiòai, krçmu mazulimvai mâmiòai iekaisumu mazinâðanai, krûðtura ieliknîti un citasmazuïa pirmajâs dzîves nedçïâs nepiecieðamâs preces. Balvu slimnîcasdzemdîbu nodaïas vecâkâ vecmâte Òina Pleða stâsta: “Jaunie vecâkiir apjukuði tajâ preèu daudzveidîbâ, kas ðobrîd pieejama. Tâdçï irliels prieks par dâvanu komplektiem, kas dod ieskatu un ïaujizvçlçties labâko un piemçrotâko.” Balvu slimnîcâ ik gadu vidçjipiedzimst 330 mazuïi. To par sava bçrna dzimðanas vietu izvçlasjaunie vecâki no Balvu, Viïakas, Baltinavas, Rugâju novadiem, arîRçzeknes, Alûksnes, Ludzas, Kârsavas, Madonas.

Pârsteigums

Lappusi sagatavoja E.Gabranovs un S.Gugâne

Apsveicam!Emocijas sit augstu vilni. 24.jûlijâ BalvuDzimtsarakstu nodaïâ gredzenus mija un viensotram “Jâ” vârdu teica balvenietis RostislavsÐïuncevs un Alîna Dmitrijeva no Viïakas. Jauno pâridzîvç ievadîja Ivars Saide un Tatjana Dmitrijeva.Vaicâts, kâ radies abu mîlas stâsts, Rostislavsnosmçja, ka pie visa vainojams Ivars jeb dîdþejsÈivis: “Pirms apmçram divarpus gadiem Alînuieraudzîju Intas Ozolas frizçtavâ. Tâ kâ Èivis pazinaAlînu, viòu rûpîgi izjautâju par skaisto meiteni. Vçlâkizrâdîjâs, ka arî viòa Èivim par mani ir interesçjusies.Secinâjums viennozîmîgs: Ivars Saide jeb Èivismums ir vedçjs un savedçjs.” Lîdzîga versija ir arîAlînai, nu jau uzvârdâ Ðïuncevai. Jaunâ sieva ganpiebilst, ka draudzçties sâkuði 2008.gada maijâ pçcpasâkuma “Nâc un tusç”. Rostislavs neðaubâs, kaatmiòâs paliks it viss, kas notika divâs kâzu dienâs.Viòð priecâjas par kâzu vârtiem netâlu no BalvuAmatniecîbas vidusskolas, par vedçjtçva un“Diogens audio” kolektîva sarûpçtajiempârsteigumiem. “Kâ lai nepriecâjas, ja radi undraugi mûsu sveica no sirds. Savdabîgi mums bijakâzu vârti, kad nâcâs automaðînai piepumpçt tukðuriepu, turklât ar salauztu pumpi. Neapjuku,uzmontçju rezerves riepu. Tâpat prieks par to, kakâzâs spçlçja saksofonists un visu nepiecieðamoaparatûru sarûpçja darbavieta,” lepojas jaunaisvîrs. Savukârt lîgava ir sajûsmâ par draugu sarûpçtodâvanu – no 6. lîdz 14.augustam jaunâ ìimenedosies kâzu ceïojumâ uz Turciju. Vedçjtçvs IvarsSaide, kurð ðâdâ lomâ iejutâs pirmoreiz, atzina, kaviòam vislielâkais prieks bija lîgavaiòa prieka asarâm otrajâ kâzu dienâ: “Nereti cilvçkiem ir svarîga izrâdîðanâs,piemçram, ekskluzîvs limuzîns. Mums bija busiòð ar dîvâniòu. Vienkârði un sirsnîgi!”

Fot

o - D

.Tei

lâne

Îsumâ Aktuâli

Vietçjâs ziòasV11. Treðdiena 2010. gada 28. jûlijs

Likums liek pildît misiju un sirdinesâpinât

Redakcijâ uzklausîtais stâsts nokâdas audþuìimenes ikdienas rosi-na runât par tçmu - sveðu bçrnuaudzinâðana un juridisko likumunormas. Diemþçl ne vienmçr reâlodzîvi var ietilpinât gludi uzrakstîtajoslikuma pantos, un ne velti ministrijasAudþuìimeòu un aizbildòu nodaïasaòçmusi bçdîgu stâstu no kâdasBalvu novada audþuìimenes. Ðoreizne par konkrçto gadîjumu, bet prob-lçmu kopumâ, saruna ar Audþuìi-meòu un aizbildòu nodaïas konsul-tanti Latgales reìionâ INESI UPI.

-Bijuðâ Balvu rajona teritorijâoficiâlo audþuìimeòu statusu ie-guvuðas 5 ìimenes. Kâ Jûs rakstu-rotu ðo ciparu?

-Pirms gadiem èetriem es teiktu, ka tasir vçrâ òemams fakts. Tagad var teikt, karâdîtâjs nav pats sliktâkais, taèu, ja salî-dzina ar citâm lîdzîgâm teritorijâm, tad,piemçram, Dagdas novadâ vien ir 10ðâdas ìimenes, nerunâjot par Daugavpilsvai Krâslavas novadiem. Latgalesreìionâ kopumâ, pieskaitot klât vçlJçkabpils bijuðo rajonu, pavisamnodibinâtas vairâk nekâ 80audþuìimenes.

-Noprotams, ka Jûsupârliecîba ir, ka ðâdâmìimençm sabiedrîbâjâbût un ne velti tâs arîdibina.

-Tas ir mans ikdienasdarbs. Arî vakar tikos arkâdu audþuìimeni noZemgales un biju liecinieceviòu tikðanâs reizei ar bçrnu bioloìis-kajiem vecâkiem un vecmâmiòu. Tasdeva kârtçjo apliecinâjumu, cik svarîgi,lai bçrni nezaudçtu saikni ar bioloìiskoìimeni. Reizç tas dod stimulu saòemtiesarî bioloìiskajiem vecâkiem, jo viòi redz,ka audþuìimene mîl ðos viòu bçrnus, kopieòçmusi uz laiku. Nekad nevar salî-dzinât kâdu institucionâlo vidi ar ìime-nes vidi. Bçrniem jâaug ìimenç.

-Kâda ir audþuìimenes galvenâbûtîba?

-Tajâ uz laiku pieòem un audzina nokonkrçtas ìimenes daþâdu apstâkïu dçïizòemtus bçrnus. Jçdziens ‘uz laiku’saprotams daþâdi. Tas var bût ïoti îss –lîdz 15 dienâm, un var bût gadi lîdzbçrna pilngadîbai vai adopcijas faktaapstiprinâðanai. Daudz ko nosaka unizðíir bçrna vecums. Audþuìimenç varnonâkt pat ïoti mazs bçrns – zîdaiòavecumâ, un tâdi fakti Latvijâ arî ir.

Audþuìimenei, tâpat arî aizbildòiem,jâapzinâs, ka viòu pienâkumos ietilpstveicinât sadarbîbu ar bçrnabioloìiskajiem vecâkiem. Protams, irgadîjumi, kad bâriòtiesa pieòem pretçjarakstura lçmumu (visbieþâk - uz laiku)un ierobeþo tikðanâs iespçju. Visbieþâkaisiemesls ir vardarbîba, kad bçrns novecâkiem baidâs un tikties nevçlas. Tadar bçrnu strâdâ sociâlais darbinieks,psihologs, lîdz, iespçjams, panâkkontakta iespçjamîbu.

-Audþuìimene – bioloìiskievecâki un bçrns. Reâli tas ir visaisareþìîts dzîves trijstûris. Koliecina Jûsu darba pieredze – vaitâdâ veidâ problçmas atrisinâs?

-Visnepatîkamâkie ir gadîjumi, ja

bçrnus no bioloìiskâs ìimenes nâkasizòemt atkârtoti.