Upload
nascha
View
124
Download
0
Embed Size (px)
DESCRIPTION
Teorētiska izpratne par lauku un reģionu attīstību : ES ETUDE projekta rezultāti un politikas ieteikumi. Tālis Tisenkopfs un Ilze Lāce LU. Saturs. Par projektu Teorētiskā izpratne: Lauku un reģionālās attīstības (L&RA) tīkls un vietu tipoloģija - PowerPoint PPT Presentation
Citation preview
1
Teorētiska izpratne par lauku Teorētiska izpratne par lauku un reģionu attīstību: un reģionu attīstību:
ES ETUDE projekta rezultāti un ES ETUDE projekta rezultāti un politikas ieteikumipolitikas ieteikumi
Tālis Tisenkopfs un Ilze LāceLU
SatursSaturs• Par projektu• Teorētiskā izpratne: Lauku un reģionālās
attīstības (L&RA) tīkls un vietu tipoloģija• Gadījumu studijas: Smiltenes novads un
Abavas ieleja• Secinājumi un politikas jautājumi
2
3
ETUDEETUDE, 6. Ietvara zinātniskais projekts, 6. Ietvara zinātniskais projekts
Uzdevums: Ilgtspējīgas un integrētas lauku attīstības konceptuāla analīze
Konceptuālais modelis:
1) Lauku ekonomikas endogenitāte
2) Teritoriju spēja radīt ´jaunumus´
3) Spēja radīt jaunus tirgus
4) Institucionālā sadarbība un pārvaldība
5) Efektīvi un elastīgi ilgtspējas risinājumi
6) Sociālais kapitāls
http://www.etuderd.eu
4
Attīstības tīkli un teritoriju tipoloģijaAttīstības tīkli un teritoriju tipoloģija
Piepilsēta
Jaunās lauku teritorijas
AttīstībaRegresija
Perifērās teritorijas
Specializētas lauksaimniecī-bas teritorijas
Segmentētas teritorijas
Lauksaimnie-cības nozīme
Relatīvi augsta
Relatīvi zema
‘Sapņu zeme’
5
Abavas Abavas ielejaieleja
Reģionālās gadījumu studijas Reģionālās gadījumu studijas
Smiltenes novads•Pilsēta un 8 pagasti•Iedzīvotāji – 5911 + 8718 •Teritorija –7.2 + 941.8 km2•Tipoloģija – ‘jaunie lauki”Abavas ieleja
•Ģeogrāfiska nevis administratīva vienība•7 novadi un pagasti •Iedzīvotāji – apmēram 9000•Teritorija – apmēram 360 km2•Tipoloģija – segmentētie lauki
6
Smiltenes stāsts: novada attīstībaSmiltenes stāsts: novada attīstībaVietas raksturojums: KAPITĀLI • Dabas kapitāls: Reljefs, meži, ezeri,
bioloģiskā daudzveidība, vides kvalitāte, izmanto mežsaimniecībā, pārtikas ražošanā, lauku tūrismā
• Ekonomiskais kapitāls: Mežsaimniecība un kokapstrāde, ceļu būve, lauksaimnieciskā ražošana un pārstrāde, tirdzniecība
• Sociālais kapitāls: Rosīga sabiedriskā dzīve, sports, kultūra, pašdarbība, pasākumi, savstarpējā uzticēšanās vietējais patriotisms
• Cilvēkkapitāls: Iedzīvotāji, migrācija, izglītības iestādes, jaunieši, līdzsvarota paaudžu situācija
• Kultūras kapitāls: Tradīcijas, vēsture, Smiltenes noslēpums, piederības izjūta
• Institucionālais kapitāls: Sadarbības vēsture, pašvaldības spēja, organizāciju sadarbība
Teritorijas dinamika: RĪCĪBA• Uzņēmējdarbības aktivitāte un • daudzveidība• Lauku un pilsētas mijiedarbība: vienota
dzīves, darba un pakalpojumu telpa• Apvienošanās (administratīvi teritoriālā
reforma) • Savas politiskās kapacitātes veidošana• Konsekvents vietējais attīstības plāns• Starptautiskas sadarbības pieaugums • Ikdienas kontakti un neformālais
komunikāciju tīkls• Iedzīvotāju piedalīšanās kultūrā, sportā,
sabiedrības dzīvē• Uzņēmēju un organizāciju sadarbība• Jauna institucionālā organizācija
REZULTĀTS• Smiltenes attīstība sekmīga gandrīz visās jomās – uzņēmējdarbībā, kultūrā,
izglītībā, infrastruktūras ziņā. Attīstības indekss viens no augstākajiem Vidzemē
• Izmantojot vietējos resursus, sociālo kapitālu un veidojot jaunu institucionālo ietvaru, Smiltene kļuvusi par veiksmīgu „jauno lauku teritoriju”
7
Smiltenes attīstības tīkla konfigurācijaSmiltenes attīstības tīkla konfigurācija
Sociālais kapitāls Iniciators
J auns institucionālais ietvars Rezultāts
Endogēnie resursi (cilvēkresursi)
Iniciators
I lgtspējība (sociālā, ekonomiskā, vides)
Rezultāts
Tirgus pārvaldība
Rezultāts
J auninājumu radīšana Rezultāts
Sociālais kapitāls Saistītājs
Ssadarbība starp pašvaldību un uzņēmējiem; uzņēmēju klubs; topošā publiskā un privātā partnerība; saikne starp pilsētu un lauku pašvaldībām; lauku partnerības; novada veidošana; iekšējais institūciju tīkls; iekļaušanās reģionālās politikas tīklā
300 aktīvu uzņēmumu; lielie, vidējie, mazie; uzņēmumu sadarbība; sociālā atbildība; vietējais, Latvijas un starptautiskais tirgus; uzņēmumu modernizācija; uzņēmējdarbības talants; personības
Sporta klubi, komandas; kultūras iestādes; pašdarbība; kori; deju kolektīvi; amatierteātris; iedzīvotāju iesaistīšanāsJaunatnes organizācijas
Vietējais patriotisms; sadarbības gars; identitāte; atbildības kultūra; sabiedriskā dzīve; ļauj pārvarēt barjeras arī politisko partiju starpā
Atzinība jaunām idejām; investīcijas ražošanas tehnoloģijās; pieci augsto tehnoloģiju uzņēmumi; multifunkcionāla lauksaimniecība; tūrisma pakalpojumi; novitātes sportā un kultūrā
8
Tīkls darbībā: iniciatīvas tā stiprināšanaiTīkls darbībā: iniciatīvas tā stiprināšanai
UzņēmējdarbībaLEADER grupa (Palsmane, Variņi)Kultūras aktivitātes un jaunumi
Smiltenes amatierteātrisKultūras jaunumiLokālā identitāte un patriotisms
Smiltenes sporta centrsInstitucionāli risinājumi Komandu sports
Uzņēmēju klubsInstitucionāli risinājumiUzņēmējdarbība un kultūraUzņēmēju sporta komandas
Ceļu inovatīvais centrsIzglītība un darba tirgust
Kultūra un sports
Piena pārstrādes uzņēmums Smiltenes piensReģiona tēla veidošana ar produkciju un pasākumiem (“Piena festivālsl”)
Izglītība
9
Tīkla ietekme uz Smiltenes konkurētspējuTīkla ietekme uz Smiltenes konkurētspēju Kā iesaistītās puses raksturo Smiltenes konkurētspēju?
Cilvēku kapitāls (izglītība un cilvēki) (4)
- Tirdzniecības centrs - Mājvietas - Aktīvais tūrisms - Tūrisma un rekreācijas iespējas - Tūrisma objekti - Labs ceļu tīkls - Ceļi
- Kultūra (3) - Sports (3) - Sporta aktivitātes - Aktīva kultūras dzīve - Sakopta, estētiska vide - Latviska (kultūras izpratnē) vide
Pakalpojumi, tūrisms, infrastruktūra(7)
Vides, ainavas un ģeogrāfiskais novietojums (5)
Kultūra un sports (10)
Uzņēmējdarbība un ražošana (6)
- Skaistas ainavas - Nepiesārņota vide - Daba - Izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums
- Efektīva ražošana - Uzņēmējdarbība - Stabila ekonomiskā attīstība - Attīstīta lauksaimniecība - Darba iespējas - Spējīgi uzņēmēji
Konkurētspēja
Kāda ir tīkla ietekme uz konkurētspēju?
Endogenitāte: daudzveidīga daba, vēsturiski veidojušās sporta un kultūras tradīcijas, mīkla par “veiksmes stāstu”, cilvēku kapitāls, izteikta identificēšanās ar vietu, “lokalpatriotisms”
Jaunais institucionālais ietvars: attīstīta pakalpojumu sfēra, institucionalizēta kultūras un sporta dzīve, pozitīvas un funkcionējošas attiecības starp pilsētu un kaimiņpagastiem
Tirgus pārvalde: attīstītas un labi iesakņojušās biznesa tradīcijas, ar vietējiem resursiem saistīta ražošana, sociāli atbildīgi uzņēmumi, kas iesaistās sabiedriskajā dzīvē
Socialais kapitāls: institucionālā sadarbība, sociālā kapitāla izplatība (lobiji galvaspilsētā), aktīva kultūras un sporta dzīve, “komandas gars”, kas vēlāk transformējas individuālā un organizatoriskā konkurētspējā
10
Tīkla ietekme uz dzīves kvalitātiTīkla ietekme uz dzīves kvalitātiKā iesaistītās puses raksturo dzīves kvalitāti Smiltenē?
- Darba iespējas (2) - Konkurētspējīgs atalgojums (2) - Nodokļu nomaksa - Pirktspēja - Profesionāļi
- Izglītības iespējas (2) - Daudzpusīgi pakalpojumi - Mājokļu politika - Sociālo pakalpojumu pieejamība
Darba tirgus un atalgojums (7)
Daba, vide (2)
Publiskie pakalpojumi (5)
Kultūra un sports (4)
- Nepiesārņota vide - Vides kvalitāte
- Kultūra - Kultūras un sporta pasākumi - Pievilcīgi cilvēki - Sakoptas mājas
Dzīves kvalitāte
Kāda ir tīkla ietekme uz dzīves kvalitāti?
Endogenitāte: ģeogrāfiskā atrašanās vieta, pievilcīga daba, bioloģiskā daudzveidība, lepnums, “lokālpatriotisms”
Tirgus pārvaldība: sadarbība un konkurence, nodarbinātības iespējas, uzņēmumu iesaiste sabiedriskajā dzīvē
Sociālais kapitāls: piedalīšanās kultūras un sporta dzīvē, aktīva sabiedriskā dzīve, izteikts “komandas gars”, iesakņotība, institucionālā sadarbība pakalpojumu nodrošināšanā
Novitātes: kultūras un sporta pasākumi, uzņēmēju attiecības problēmu risināšanā un sporta un kultūras dzīves organizēšanā
11
Tīkla ietekme uz vietas attīstībuTīkla ietekme uz vietas attīstību
Sociālais kapitālsIniciators
Jauns institucionālais ietvarsRezultāts
Endogēnie resursi (cilvēkresursi)Iniciators
IlgtspējībaRezultāts
Tirgus pārvaldībaRezultāts
Jauninājumu radīšanaRezultāts
Sociālais kapitālsEļļotājs
1) Pakalpojumi, funkcionāls centrs apkārtējām pašvaldībām2) Darba tirgus iespējas un jauni profesionāļi
1) Resursi ražošanai un inovācijām (arī lauksaimniecībā)2) Cilvēkresursi, komandas darbs
1) Saikņu un tīklu veidošana sociālā kapitāla ietvaros ar kultūras un sporta pastarpinājumu vēlāk sekmē attīstību (komandas gars, lobēšana)2) Lokālpatriotisms, spēja pārvarēt politisko partiju sāncensību3) Individuāls un kolektīvs
1) Lielāki sadarbības tīkli, tīklu un teritoriju apvienošanās2) Vairāk resursu attīstībai
1) Stabila ekonomiskā izaugsme2) Veselīga konkurence
1) Pašvaldības atbalsts jaunām uzņēmējdarbības idejām2) Kultūras un sporta inovācijas3) Tehnoloģiskās inovācijas
12
Tīklojuma potenciāls: saistīt un veicināt attīstību, uzlabot Tīklojuma potenciāls: saistīt un veicināt attīstību, uzlabot
dzīves kvalitāti un konkurētspējudzīves kvalitāti un konkurētspēju SmiltenēSmiltenē
Konkurētspēja
Dzīves kvalitāte
Kultūra un sports
Cilvēku kapitāls (izglītība un cilvēki)
Uzņēmejdarbība un ražošana
Pakalpojumi, tūrisms, infrastruktūra
Vide, ainava, novietojums
Darba tirgus un atalgojums
Kultūra un sports
Publiskie pakalpojumi
Kultūra un sports
Izglītība un darba devēji
Kultūra, sports, uzņēmējdarbība
13
Secinājumi par SmilteniSecinājumi par Smilteni• Smiltenes veiksmes pamatā ir sociālā kapitāla, institucionālās
organizācijas un tirgus tīklojums• Kultūra un sociālais kapitāls veido vienojošu platformu institucionālai
organizācijai un pārvaldei• Sociālais kapitāls ir nozīmīgs visu faktoru mijiedarbībā• Turpmāk svarīga būs organizacionālā spēja nostiprināt esošos
tīklus un veidot jaunus• Galvenais izaicinājums ir tīkla gatavība iekļaut jaunus uzdevumus:
– Kā tīkls varēs nodrošināt jaunās vajadzības un pakalpojumus pēc administratīvi teritoriālās reformas?
– Kā tīkls risinās jauniešu un cilvēkresursu piesaistīšanu novadam? – Kā tiks veicināta dzīves kvalitātes uzlabošana, veselības aprūpe, vides
infrastruktūra, nodrošinot privāto un publisko partnerību? – Kā tiks sekmēta vietējā ekonomika, inovācijas?
14
Abavas ielejas stāsts: jaunie lauku pakalpojumiAbavas ielejas stāsts: jaunie lauku pakalpojumi
Sociālais kapitālsL&RA saistītājs
Jaunais institucionālais ietvars(formālais/neformālais) L&RA saistītājs
Jauninājuma radīšana
IlgtspējaRezultāts
Tirgus pārvaldeL&RA saistītājs
Endogēnie resursi
L&RA iniciatori
Abavas ielejas lauku/reģionālais tīkls
15
Vecsīmaņi (Viesu nams) Upeslīči
(izjādes)
Indāni (bioloģiskā saimniecība, naktsmītnes)
Biernes (saimniecība, pirts)
Drubazas (botāniskā taka, kempings)
Tīkla attiecības
Sadarbība mārketingā
Informācija
Zviedru cepure
(rodeļtrase50 000 clientu)
Kandavas Tūrisma informācijas centrs
Kopīgi projekti
Abava valley development centre
Nav tiešas sadarbības
Imulas (viesu nams, restorāns, meža taka)
Pedvāles brīvdabas skulptūru muzejs
Plosti(sporta un atpūtas nometnes)
Pakalpojumu uzņēmumu tīkls Abavas ielejāPakalpojumu uzņēmumu tīkls Abavas ielejā
16
Tīkla ietekme uz vietas attīstībuTīkla ietekme uz vietas attīstību
Sociālais kapitālsR&D saistītājs
Jaunais institucionālais ietvars (formālais/neform.)
R&D saistītājs
Jauninājuma radīšana
IlgtspējībaRezultātse
Tirgus pārvaldeR&D saistītājs
Vietējie resursi
RD initiators
1) Endogēno resursu mobilizēšana (ainava+ kultūras + vēsturiskais mantojums)2) Lauksaimniecības, dzīvesveida un dabas resursu integrācija
1) Inovācijas un jauni lauku pakalpojumi pilsētas klientiem 2) Vietējo resursu novērtēšana un izmantošana pa jaunam (jaunpienācēju devums)
1) Sadarbība starp ģeogrāfiski vienotiem pakalpojumu sniedzējiem 2) Pakalpojumu daudzveidība un papildinātība, uzņēmumu ‘klāsteris’
1) Lauku ekonomikas daudzveidība2) Dabas aizsardzība
1) Pieaugoša sadarbība starp pakalpojumu sniedzējiem2) Informācijas un zināšanu apmaiņa
1) Ielejas, dabas resursu pārvalde 2) Tūrisma attīstības potenciāla novērtējums un attīstība 3) Kopīgas ielejas identitātes attīstība4) Abavas ielejas attīstības centrs
17
Tīkla ietekme uz konkurētspēju un dzīves kvalitāti Abavas ielejāTīkla ietekme uz konkurētspēju un dzīves kvalitāti Abavas ielejā Konkurētspēja
Endogenitāte: Ainavas vērtība, dabas resursi,
vēsturiskas tūrisma tradīcijas, reģionālais “brends”
Jauninājumi: Jauns lauku pakalpojumu nodrošinājums un organizācija, jauna pieeja
dabas un kultūras lieguma zonu pārvaldē (starppašvaldību NVO)
Jaunais institucionālais ietvars: NVO, kas vērsts uz sadarbību ielejas attīstībā,
profesionālo organizāciju ( un sociālo tīklu) loma pakalpojumu attīstībā
Tirgus pārvalde: Lauku pakalpojumu tīklu rašanās/
“klāsteri”, lauku pakalpojumu piedāvājuma dažādošanās un
piesātināšanās
Dzīves kvalitāte
Endogenitāte: Pievilcīga un daudzveidīga ainava,
biodaudzveidība, vēsturiskais un kultūras mantojums
Ilgtspēja: Ielejas pārvaldība, biodaudzveidībaTirgus pārvalde: sadarbība un
konkurence, ienākumi un nodarbinātība, ielejas
pārvaldība
Sociālais kapitāls: biznesa sadarbība, institucionālā sadarbība, dabas resursu apzināšanās ar kopīgām
darbībām
18
Tīklojuma potenciāls: saistīt un veicināt attīstību, Tīklojuma potenciāls: saistīt un veicināt attīstību,
uzlabot dzīves kvalitāti un konkurētspējuuzlabot dzīves kvalitāti un konkurētspēju Abavas ielejāAbavas ielejā
Konkurētspēja Dzīves kvalitāte
Cilvēku kapitāls (uzņēmēji, inovatori, ārējais cilvēku kapitāls)
Tūrisma jaunie lauku pakalpojumi (viesu mājas, atrakcijas, aktivitātes u.c.)
Vide, ainava
Darba tirgus un atalgojums
Vēsturiskais un kultūras mantojums, tradīcijas
Ielejas pārvalde un attīstība
Biznesa(tirgus, inovācijas) dimensija
Endogenitātes dimensija
19
Secinājumi par Abavas ielejuSecinājumi par Abavas ieleju• Abavas ieleja ir ‘segmentēta’ lauku teritorija,
ekonomika pārstrukturējas• Attīstība balstīta uz vietējo resursu izmantošanu
inovācijā – jaunu lauku pakalpojumu radīšanā• Sociālais kapitāls veidojas uzņēmēju vidū, bet
mazāk droši un ilgtspējīgi – vietējā kopienā un pārvaldībā
• Veidojas aizmetņi integrētam teritorijas attīstības tīklam, taču to apgrūtina administratīvās barjeras un sociālā kapitāla vājums
20
Kopēji secinājumi par LatvijuKopēji secinājumi par Latviju• L&RA tīkliem ir pozitīva ietekme uz vietu konkurētspēju un dzīves
kvalitāti• Latvijā ‘stiprie’ tīkli balstīti uz:
– Ekonomiku, uzņēmēju sadarbību– Kultūru un sportu
• ‘Vājāki’ ir:– Izglītības tīkli– Teritoriālās pārvaldības tīkli
• Jāveicina dažādi novadu un pārnovadu attīstības tīklojumi:– Sadarbība (starp dažādiem aģentiem, organizācijām, pašvaldībām,
pilsētām un laukiem)– Partnerības – Vietējas un reģionālas inovāciju platformas– Attīstības alianses – Jaunu zināšanu un prakses kopienas – Vietu, novadu, teritoriju zīmološana
21
Kopēji Eiropas secinājumi un politikas jautājumi: Kopēji Eiropas secinājumi un politikas jautājumi: vietējais/ reģionu līmenisvietējais/ reģionu līmenis
• Pašreizējais lauku un reģionālās politikas budžeta sadalījums ir nevienlīdzīgs un bloķē lauku un reģionālās attīstības tīklojumu
• Par LA publisko finansējumu jālemj, iesaistot visus lauku tīkla dalībniekus, šim nolūkam jāveido reģionālus forumus
• Lauku tīklu ietekmē dažādas politikas; tās jāvērtē no tīkla perspektīvas – cik lielā mērā tās ņem vērā visu lauku tīkla dalībnieku intereses
• Reģionālajā līmenī vajadzētu veidot vienojošu institūciju – platformu, kas koordinētu reģionālo sadarbību
• Līdzdalības process lauku attīstībā jāreformē un jāpadara patiesi atvērts visiem lauku un reģionālās attīstības tīkla dalībniekiem: zemniekiem, lauciniekiem, pašvaldībām, zinātniekiem, pilsētniekiem, patērētājiem uc. jārada iespēja iesaistīties
22
Kopēji Eiropas secinājumi un politikas jautājumi: Kopēji Eiropas secinājumi un politikas jautājumi: nacionālais līmenisnacionālais līmenis
• Jāstiprina vietējās attīstības instrumenti• Tīklošanās un sadarbība prasa uzticēšanos un prasmes, jāmāca un
jāatbalsta tīklošanās prasmes• Jāatbalsta zemnieku saimniecības kā daudzveidīgu aktivitāšu un
daudzfunkcionālas lauksaimniecības vietas• Tirgus panākumi ir svarīgs LA iniciatīvu mērķis; ir jāizmanto
prasmīga tirgus pārvaldība, lai efektīvi izmantotu lauksaimniecību un lauku teritorijas
• Ir jārada ‘telpa’, kur rasties jaunumiem: piemēram – riska fondi jaunu iniciatīvu sācējiem laukos un mazpilsētās
Kopēji Eiropas secinājumi un politikas Kopēji Eiropas secinājumi un politikas jautājumi: nacionālais līmenisjautājumi: nacionālais līmenis
• Kuram pārvaldes līmenim Latvijā vajadzētu “iekustināt” un intensificēt L&RA tīklu? Pagastiem? Novadiem? RAA?
NVO – Lauku tīklam? RAPLM?
• No šaura uz plašu politikas skatījumu?
• No atbalsta individuāliem labumu guvējiem uz sistēmisku pieeju un atbalstu tīkliem
• No lauku uz lauku-pilsētas politiku?
24
Kopēji Eiropas secinājumi un politikas Kopēji Eiropas secinājumi un politikas jautājumi: ES līmenisjautājumi: ES līmenis
• KLP reforma un LA pīlāra stiprināšana – vai LA virzīšana Kohēzijas politikas virzienā?
• Pašreiz ES LA programmā vienpusīgs iedalījums: lauksaimniecība – ne-lauksaimniecība?
• Jāveic KLP ‘veselības pārbaude” – pārāk mazs uzsvars un lauku tīklu, sevišķi cilvēka aspektiem?
• ES jāveic valsts atbalsta pārbaude – vai pašreizējā atbalsta sistēma laukiem nebremzē uz vietējiem resursiem balstītu un
integrētu attīstību?
25
Paldies par uzmanību!Paldies par uzmanību!
Tālis Tisenkopfs, [email protected]
http://www.etuderd.eu