Televīzijas vēstis

Latvijas Televīzija – senākā televīzija Baltijas valstīs, 2014. gadā svin savu 60-

gadi, un, kā pirmais 60. gadu jubilejas satura akcents bija skatītāju balsojumā noteikta katras desmitgades leģendā-rākā dziesmu izlase. LTV ska-tītājiem bija iespēja ne tikai izvēlēties savu katras desmit-gades iecienītāko dziesmu, bet arī vienlaicīgi noteikt Vecgada vakara muzikālo programmu.

60 gadi, tas ir ne tikai liels gadu krājums, bet pieredze, zināšanas, vērtības un tradīci-jas! 2014. gadā mēs vēlamies uzsvērt, ka Latvijas Televīzija savā 60gadē, balstoties uz šai laikā radītajām vērtībām, me-diju un žurnālistikas pamat-principiem, spēj būt moderns,

enerģisks un sabiedrībai at-vērts medijs, kurš atgūst savu-laik zaudēto vieto Latvijas mo-derno un sabiedrības iecienīto mediju saimē!

Savas 60gades gadā vēlamies sabiedrībai skaidrot, ka Latvi-jas Televīzija nav tikai medijs – Latvijas Televīzija ir valstiski nacionāla vērtība, kuras ceļš ir nedalāmi savijies kopā ar valsti un tautu pēdējo 60 gadu laikā! Par to liecina LTV bezgala ba-gātīgie arhīvi, kuri sevī glabā

katras dienas vēstures liecī-bas, sākot no pirmās pārraides pirms 60 gadiem. “Uzskatām, ka mūsu pienākums ir sākt darbu pie tā, lai šie unikālie krājumi tiktu digitalizēti un lai valsts atrastu tam līdzekļus jau drīzākajā laikā,” uzskata Latvi-jas Televīzijas valdes priekšsē-dētājs Ivars Belte, papildinot, ka šīs ir unikālas laika liecības, kurām ir jābūt plaši pieeja-mām sabiedrībai.

Latvijas Televīzijai – 60Ko redzēsim 2014.gadā?

Jana Semjonova, LTV Programmu daļas direktorejana.semjonova@ltv.lv

Šis gads būs smags, bet ļoti interesanta un ra-doša darba gads Latvi-

jas Televīzijas darbiniekiem un mēs esam pārliecināti, ka darbs vainagosies ar daudzām interesantām pārraidēm, rai-dījumiem, tiešraidēm un pār-steigumiem mūsu skatītājam.

Jau gadu mijā LTV Ziņu die-nests nodrošināja skatītājiem visu nepieciešamo informāciju par pāreju uz jauno valūtu – Eiro, paralēli tam maksimāli plaši skaidrojot visus iespē-jamos aspektus, kuri Latvijas iedzīvotājiem būs svarīgi.

Politikā viennozīmīgi sva-rīgākie notikumi būs 12. Sa-eimas vēlēšanas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas, par kurām būs LTV veidoti plaši analītiskie raidījumu bloki, pirmsvēlēšanu debates un dis-kusijas, vēlēšanu nakts raidī-jumi un politiķu, ekspertu un iedzīvotāju viedokļi.

Plašs atspoguļojums plānots arī valstiski svarīgajiem notikumiem,

turpinājums 3. lpp. turpinājums 2. lpp.

2014. gada ziema (nr. 3)

Tāpat 2014. gadā plānots uz-sākt darbu pie Latvijas Televīzi-jas Muzeja koncepcijas izveides un, iespējams, nelielas daļas modernizācijas. Katru gadu tūkstošiem skolēnu un jauniešu

no visas valsts iepazīstas ar tele-vīzijas vēsturi, Latvijas Televīzi-jas darbu un darbiniekiem, tai skaitā arī profesijas izvēles kon-tekstā. “Tomēr, skatoties kādas funkcijas pilda mediju temati-kai un vērtībām veltīties muzeji Eiropā, saprotam, ka mums ir

2.

Latvijas Televīzijai – 60

Lielā lasīšana ir raidījums par literatūru inovatīvā formātā – skatītāji bal-

sojumā izvēlas Latvijas mīļāko grāmatu. Projekts, veicinot lasī-šanu un interesi par grāmatām, veido grāmatu sacensību. Gala-rezultātā noskaidrojot vismīļāko grāmatu Latvijā. Daiļliteratūras izlase ir eklektiska, tās tematis-kais spektrs ir visplašākais.

Raidījuma formātam ir plašs interaktivitātes potenciāls, kas piesaista literatūrai plašu sa-biedrības uzmanību, aicinot raidījumā par izvēlēto grāmatu advokātiem kļūt izcilas Latvi-jas personības – zvaigznes. Uz-

stādījuma pamatā ir stāsti, ko televīzijas raidījumā par savu vismīļāko grāmatu veido plaši pazīstamas personības kultūrā, politikā, sportā, televīzijā, lite-ratūrā, teātrī, mūzikā, kino u.c.

Iepazīšanās raidījumu 2014. gada 19. janvārī, kurā skatītā-jiem tiek prezentēta Lielās lasī-šanas ideja, noteikumi un sākas grāmatu nominēšana balsoša-nas sarakstam. Raidījums no-tiek tiešraidē, dodot skatītājiem iespēju tūlīt izteikt savu viedokli.

Iepazīšanās raidījums LTV1 ēterā būs redzams 2014. gada 19. janvārī, kad skatītājiem tiks prezentēta Lielās lasīšanas ideja, noteikumi un sāksies grāmatu nominēšana balsošanas saraks-tam. Raidījums notiek tiešraidē, dodot skatītājiem iespēju tūlīt iz-teikt savu viedokli. Lielās lasīšanas fināls norisināsies 2014. gada no-vembrī jaunajā Nacionālās biblio-tēkas ēkā tiešraidē, kurā šova for-mā notiks fināla telefonbalsojums par Latvijā iecienītāko grāmatu.

Latvijas Televīzijas būtis-kākie uzdevumi 2014. gadam ir definēti NE-

PLP apstiprinātajā Sabiedris-kajā pasūtījumā 2014. gadam. Šim laika periodam, atbilstoši sabiedriskā medija darbības principiem, esam izvirzījuši uzņēmuma misiju, nākotnes vīziju un no tā izrietošos gal-venos uzdevumus:

LTV uzdevumi 2014. gadam

Detalizēti un argumentēti Latvijas Televīzijas 2014. ga- da darba principi ir ietverti Sabiedriskajā pasūtījumā.

1. LTV kanālu skatīšanās laika daļas

pieaugums;

2. LTV kanālu skatīšanās laika daļas

pieaugums ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai;

3. Līdz 2014. gada beigām palielināt

LTV interneta platformu (ltv.lv + lsm.lv) sasniegto interneta auditoriju;

4. Palielināt LTV auditorijas

apmierinātību ar satura kvalitāti;

5. Panākt LTV reklāmas ieņēmumu

palielinājumu.

Sākums 1. lpp.

LTV aicina kļūt par Latvijas gudrāko skolēnu.

Latvijas Televīzija aici-nāja ikvienu Latvijas vispārizglītojošo skolu

6. – 11. klašu skolēnu pieteik-ties jaunajā erudīcijas spēlē “Gudrs, vēl gudrāks”, kurā tiks noskaidroti Latvijas gudrākie jaunieši katrā klašu grupā.

Jaunā erudīcijas spēle “Gudrs, vēl gudrāks” sāksies 10. janvā-rī, kad par visgudrākā skolēna titulu sacensību sāks 6. klašu skolēni, un attiecīgi jūnija vidū uzzināsim labāko 11. klases skolnieku Latvijā. Kopumā 24 piektdienu vakaros redzēsim, cik talantīgi, atjautīgi un erudīti ir jaunie cilvēki, kuri pēc desmit divdesmit gadiem noteiks lietu kārtību mūsu Latvijā. Katrā spēlē “Gudrs, vēl gudrāks” pie-

dalīsies 12 dalībnieki. Spēles va-dītāji  – Valters Frīdenbergs un Kaspars Ozoliņš. Par patronu piekritis būt Latvijas valsts Pre-zidents Andris Bērziņš

Kompetenti eksperti katrā spēlē sagatavos atbilstošus jautā-jumus konkrētai vecuma grupai. Jautājumi ietvers mācību vielu

un sabiedriski aktuālas tēmas mūzikā, mākslā, vēsturē, politikā un citās jomās. Savus jautājumus spēles dalībniekiem gan atraktī-vā video formātā, gan tiešraidē studijā sagatavo arī sabiedrībā zināmi cilvēki – kultūras jomas pārstāvji, zinātnieki, sportisti, po-litiķi, mūziķi un citi.

Lielā lasīšana. LTV adaptēts BBC projekts

Jaunā erudīcijas spēle “Gudrs, vēl gudrāks”

kur augt,” saka I.Belte, uzsverot, ka muzejs ir ne tikai eksponā-tu apskates vieta, bet platfor-ma, uz kuras var radīt vairāku sabiedrībai būtisku profesiju vērtību un augsto standartu at-spoguļojumu.

Pašreiz Latvijas Televīzijas

muzejs eksponē tikai nelielu daļu no saviem krājumiem, bet, to paplašinot kā tematiski tā izpratnes ziņā, iespējams pa-nākt daudz ciešāku un dziļāku saikni ar sabiedrību, kuras inte-resēs strādā sabiedriskie mediji, Latvijas Televīzija tai skaitā.

2014. gada ziema (nr. 3)3.

Ko redzēsim 2014.gadā?

kādi ir Latvijas desmit gadi Eiropas Savienībā un NATO, Baltijas ceļa 25 gadu jubileja, ko LTV paredzējis atspoguļoti gan ziņu raidījumu, gan analī-tisko raidījumu ietvaros.

Visapjomīgākais kultūras no-tikums valsts dzīvē 2014.gadā, protams, būs “Rīga 2014”, kas Rīgu eksponēs kā Eiropas kultūras galvaspilsētu un Lat-vijas Televīzijas kā “Rīga 2014” sadarbības partneris atspogu-ļos ļoti plaši un daudzpusīgi visu notiekošo. Kopumā par “Rīga 2014” tiks nodrošinā-ti vairāki desmiti ierakstu un tiešraižu no visiem būtiskā-kajiem šī kultūras notikuma pasākumiem. Daudziem no šiem pasākumiem būs starp-tautisks skanējums, kā pie-mēram “Eiropas kinobalva”, “Dzimuši Rīgā”, “Eiropa dzied” un daudzi citi, kuru organizēšanā piedalās dau-dzu valstu profesionāļi un kuri tiks atspoguļoti visā Eiropā.

“Rīga 2014” ietvaros star-tēs arī Latvijas Televīzijas intelektuālais konkurss “Lielā lasīšana”, kura ietva-ros 2014.gada ietvaros Lat-vijas iedzīvotāji izvēlēsies savu iecienītāko grāmatu – Latvijas grāmatu. Konkursa uzdevums ir veicināt grāmatu lasīšanu, celt sabiedrības acīs grāmatu lasīšanas vērtību un uzsvērt grāmatu kā zināšanu smelšanas avotu.

Tāpat darīsim visu, lai Lat-vijas Televīzijas skatītājiem nodrošinātu iespēju redzēt un baudīt 2014. gadā paredzēto Koru olimpiādi un Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkus “Gaudeamus”.

Bērnu un jauniešu audito-rijai, paralēli iecienītajam rai-

dījumam “Kas te Es te” tiks veidots vēl viens raidījums, tādējādi paplašinot bērnu rai-dījumu spektru.

Lai motivētu bērnus mācī-ties un parādītu, ka mācības ir ne tikai obligātas un svarīgas, bet arī interesantas un aizrau-jošas, Latvijas Televīzija 2014.gada garumā organizē Latvi-jas bērnu un jauniešu kon-kursu “Gudrs, vēl gudrāks”.

Sporta cienītājiem tiks no-drošināti divi pasaules mēroga notikumi sporta dzīvē – Zie-mas olimpiskās spēles Sočos un vairāki desmiti būtiskāko spēļu no Pasaules čempionāts futbolā 2014. gada jūlijā.

Tāpat 2014. gada ietvaros turpinās strādāt un pilnvei-doties Latvijas Televīzijas informatīvi dokumentāli raidījumi – kā “1 : 1”, “Sa-strēgumstunda”, “Aizliegtais paņēmiens” un citi, kā arī savu darbu turpinās nesen iz-veidotā Zolitūdes traģēdijas pētnieciskā grupa, kurā pēt-nieciskās žurnālistikas dar-bu veiks Latvijas Televīzijas profesionāļi.

Jau pašreiz notiek aktīvs darbs pie 2014. gada Eirovīzi-jas dziesmu konkursa nacio-nālā atlases un starptautiskā konkursa nodrošināšanas, lai Latvijas pārstāvjiem būtu ie-spēja saņemt maksimāli plašu atbalstu starptautiskajā kon-kursā.

Ar pārsteigumiem, pārdzī-vojumiem un intrigām bagā-tīgi piepildīts, savu dzīvi tur-pinās arī pašmāju seriāls, kas nāks pie LTV skatītāja ar iecie-nītiem aktieriem un spraigu sižetu.

Turklāt 2014. gadā gaidāms jauns nedēļas izklaides un humora šovs, kuru veidos Lat-vijā iecienīti humora un satīras satura profesionāļi.

Sākums 1. lpp.

Kopš pienākumu pildī-šanas sākšanas šā gada pirmajā pusē, Latvijas

Televīzijas valde ir sākusi pār-runas ar Lietuvas un Igaunijas sabiedrisko televīziju vadību par pieredzes apmaiņu, sadarbību un kopīgiem projektiem nākotnē.

“Kontaktējoties, apmainoties ar pieredzi un informāciju, esam sapratuši, ka Baltijas informatīvā telpa attiecās uz mums visiem un ir ļoti daudzi jautājumi, kuros viens otru varam atbalstīt, papil-dināt un dalīties jau pieredzēta-jā,” saka LTV valdes priekšsēdē-tājs Ivars Belte. “Kontaktējoties ar kaimiņiem esam daudz ko interesantu un noderīgu guvu-ši darba plānošanas un finanšu pārvaldības jautājumos, satura veidošanas jautājumos un dau-dzos citos. Tāpat nav aiz kalniem laiks, kad Latvijā atkal aktualizē-sies Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanas jautājums un arī šai jautājumā ir aspekti, kurus no

Eiropas sabiedriskajiem medi-jiem, īpaši no saviem kaimiņiem, varam smelties,” tā I.Belte.

Ar Lietuvas un Igaunijas te-levīziju vadību esam uzsākuši sa-runas par iespējamiem kopīgiem projektiem satura jautājumos un daži precedenti jau minami, kā, piemēram janvārī Latvijā star-tējošais intelektuālais bērnu un jauniešu konkurss “Gudrs, vēl gudrāks”, kuru LTV veido sadar-bībā ar Lietuvas kolēģiem. Tāpat iespējama sadarbība Baltijas ceļa 25 gadu piemiņas kontekstā un citu Baltijas un Eiropas mēroga pasākumu atspoguļošanā.

Paredzams, ka jau drīzākajā laikā tiksies visu trīs Baltijas val-stu sabiedrisko televīziju vadītā-ji, lai diskutētu par ciešu plān-veida sadarbību un, iespējams, arī tāda veida notikumiem, kurus iniciētu pašas visu triju valstu televīzijas, lai akcentētu sadarbības iespējamību starp trijām Baltijas valstīm.

Sākta sadarbība ar Lietuvas un Igaunijas sabiedriskajiem medijiem

Klāvs Radziņš, LTV Komunikācijas vadītājs klavs.radzins@ltv.lv

Pagājušajā gadā, sadarbībā ar Latvijas vadošajiem so-ciālās atbildības speciālis-

tiem, uzsākts darbs pie Latvijas Televīzijas sociālās atbildības pamatprincipu izstrādnes.

Latvijas Televīzija ir uzņē-mums, kurā strādā daudzi simti uzņēmumam, valstij un sabiedrībai lojālu cilvēku, kuri ir pilnvērtīgi sabiedrības lo-cekļi un viņiem rūp tās pašas problēmas, kuras visai sabied-rībai kopumā. Bez tā Latvijas Televīzija ir medijs, kurš gadu desmitiem ir bijis kopā ar sa-

biedrību tai grūtos brīžos – piedaloties labdarības akcijās, organizējot atbalstu, kam tas nepieciešams, strādājot roku rokā ar labdarības organizā-cijām utt. Ja Latvijas Televī-zija kā uzņēmums un medijs koncentrētu savu kapacitāti uz konkrētām sociālās atbildības vadlīnijām, tas spētu vēl efek-tīvāk strādāt sabiedrības inte-resēs, atbalstīt to grūtos brīžos un komunikācijas ziņā būtiski tuvoties savam skatītājam – Latvijas sabiedrībai.

Ar savu profesionālo un uz sabiedrības interesēm vēr-sto darbu, ar savu pilsonisko nostāju un attieksmi, ar savu atbalstu sabiedrības identificē-tajām problēmām un to risinā-jumiem, Latvijas Televīzija var nostāties starp Latvijas korpo-ratīvās sociālās atbildības va-došajiem uzņēmumiem.

Sākts darbs pie Sociālās atbildības pamatprincipu izstrādes

4.

Iveta ElksneLTV Ziņu dienesta vadītāja iveta.elksne@ltv.lv

Tā bija dienas, kas ne ar ko īpaši neatšķīrās - lai kolēģi pagūtu sagatavoties Dienas ziņām plkst. 18 un ziņām krievu valodā plkst. 19 – bija mazliet steigas, nervozitā-tes un tajā pašā laikā pārliecī-ba, ka visu pagūsim un mūsu skatītāji uzzinās visbūtiskāko un jaunāko informāciju, kas notikusi 21. novembra dienā. No žurnālistu viedokļa diena bija pavisam parasta... Taču viss mainījās... Kolēģe Judīte Čunka īsi pēc plkst.18 saņēma informāciju, ka veikalā Mak-sima iebrucis jumts. Informā-cijas maz, bet tā, kā tas noticis Dienas ziņu laikā, tad esam operatīvi un ziņu laikā tieš-raidē uzreiz sazvanām VUGD pārstāvi Ingu Veteri, kura pa-ziņoja - ir cietušie un viens bo-jāgājušais. Momentā uz noti-kuma vietu tiek izsūtītas divas filmēšanas grupas.   

Ziņās plkst. 19 Solvita De-nisa - Liepniece tiešraidē jau no notikuma vietas sniedz jaunāko informāciju un, tie-ši tad notika otrs jumta ie-brukums. Solvita skatītājiem sniedza jaunāko informāciju, taču kolēģiem viņa pateica jau daudz vairāk - “būs ļoti daudz upuru”. Solvitas nojauta bija precīza - bija notikusi Latvijas vēsturē lielākā traģēdija, tā ne-žēlīgi mainīja cilvēku dzīves, tika zaudētas mammas un tēti, brāļi un māsas, bērni, draugi un kolēģi.

Ja es sacītu, ka Ziņu die-nestā tas bija saspringts laiks,

tad es nepateiktu neko. Tas bija laiks, kas parādīja, ko spējam izdarīt ārkārtas si-tuācijās, tas parādīja, ka Ziņu dienests ir KOMANDA, kas ir gatava strādāt uz fiziska un emocionāla spēka izsīkuma robežas. Tas   bija laiks, kad LTV Ziņu dienests saviem

skatītājiem   LTV 1 un LTV 7  nodrošināja ziņas katru stundu, tādējādi nodrošinot operatīvu informāciju saviem skatītājiem, bet kas visbūtis-kākais - informācija bija pre-cīza, tātad ziņas bija atbildī-gas un uzticamas.

Traģēdija notika ceturtdien, un, kad kādā naktī pēc pēdējā ziņu izlaiduma vienkārši ap-sēdāmies, lai plānotu nākamā rīta ziņu izlaidumu, secinājām, ka ir jau nakts uz pirmdienu... Tas bija maratons, ar negulē-tām naktīm un ļoti emocionā-li smags.  Visi  ziņu dienesta kolēģi - korespondenti, raidī-

jumu vadītāji, operatori, šo-feri un video inženieri, režija, studija - strādāja smagi un bez emocionālā gandarījuma, taču atbildīgi pret skatītājiem un traģēdijas upuriem.

Mums dažu dienu laikā bija vairāk nekā 40 ziņu izlai-dumu LTV1 un LTV 7 kanā-lā, bija dienas, kad informā-ciju skatītājiem sniedzām ik pa stundai. Kvalitatīvas ziņu pārraides nebūtu iespējamas, ja glābēji, policisti un mediķi mums nesniegtu informāciju. Viņi bija ļoti atsaucīgi kaut arī strādāja ļoti smagos apstākļos.

Protams, uz kopējā fona žurnālisti tika saudzēti. Tomēr šis viņiem bija smagākais laiks pieredzē. Viņi redzēja upurus, cietušo sāpes, tuvinieku gaidas un glābēju cīņu. Tas bija stāsts par nāvi un dzīvību, par cerību un nolemtību. Tā bija realitāte. Mēdz teikt, ka žurnālisti ir ci-niski ļaudis, taču šis gadījums spilgti parādīja, ka tā nav. Re-portāžās bija ne tikai fakti, bet arī ļoti daudz līdzi jušanas un la-bestības, taču tajā pašā laikā arī precīzi jautājumiem tiem, kuri šajā traģēdijā bija tieši iesaistīti.

Dažas dienas pēc Zolitū-

des traģēdijas, daudziem no mums bija vainas apziņa par savu darbu – par to, ka tur bi-jām klāt un par to, ka mums par to bija jāstāsta. No vienas puses tas ir mūsu darbs, no otras – tās ir smagas ciešanas citiem. Mēs visu šo laiku cen-tāmies būt cilvēcīgi, iejūtīgi un atbildīgi, taču vienalga rodas jautājumi – kāpēc to darījām un vai pareizi visu izdarījām? Vēlāk Skalbes psihologi mums palīdzēja atbildēt uz šiem jau-tājumiem un secināt – ka esam stipra un atbildīga komanda.

LTV Ziņu dienests neaiz-mirsīs Zolitūdes traģēdiju un stingri sekos izmeklēšanas gaitai un pētīs, vai kaut kas nav jāmaina sistēmā, lai tādas traģēdijas turpmāk nenotiktu. Latvijas Televīzija kopā ar Lat-vijas Radio decembra sākumā ir izveidojusi darba grupu, kas pēta notikušā cēloņus un to, kas ir jādara turpmāk, lai ne-kas tāds vairs nenotiktu. Sa-biedrisko mediju darba grupa jau ir apzinājusi vairāk nekā 20 pētāmus tematus, par kuriem vairāku mēnešu garumā stās-tīsim sabiedriskajos medijos rubrikā “Zolitūde atsedz”. 

LTV Ziņu dienesta darbs Zolitūdes traģēdijas laikā

Traģēdijas dienās studijā tika intervēti gan traģēdijā iesaistītie, gan amatpersonas, tajā skaitā Valsts Prezidents.

Tas bija laiks, kas parādīja, ko spējam izdarīt ārkārtas situācijās

Informāciju sagatavojusi VSIA Latvijas Televīzija Komunikācijas daļa