Teritorils kohzijas izpratne un stenoanas iespjas

Indra Ciuka

2011.gada 17.februris

SatursKas ir teritoril kohzija?

Kdas ir teritorils kohzijas stenoanas iespjas obrd?

Kdas ir teritorils kohzijas stenoanas iespjas nkotn?Kds ir Eiropas Savienbas starpvaldbu redzjums?Kdi ir Eiropas Komisijas prieklikumi?Kdas ir iespjas Latvij?

Kda ir vietjs attstbas (LEADER) pieejas nozme teritorilaj attstb?

Kas ir teritoril kohzija?

Teritorils kohzijas pirmskumsPirms

1999.gads

Pc Aizskums diskusijai par teritorilo kohziju Pieemta Eiropas Teritorils attstbas perspektva (ESDP)

Pieemti vairki btiski lmumi (piem., izveidots ESPON)

Teritorils kohzijas oficila atzanaLisabonas lgums (stjs spk 2009.gada 1.decembr) ieviesa teritorils kohzijas jdzienu

Lisabonas lgums 174. pants Lai veicintu ts visprju harmonisku attstbu, Savienba izstrd un veic darbbas, kas stiprina ts ekonomisko, socilo un teritorilo kohziju.Savienba jo pai tiecas mazint btiskas dadu reionu attstbas lmea atirbas un vismazk attstto reionu atpalicbu. aj kontekst paa uzmanba ir veltta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rpniecbas restrukturizcija, k ar reioniem, kuros ir btiska vai pastvga ekonomiska vai demogrfiska atpalicba, piemram, galjie ziemeu reioni ar mazu iedzvotju blvumu, k ar salas un prrobeu un kalnu reioni.

ES mroga diskusija un dokumenti 1999. gads pieemta Eiropas Teritorils attstbas perspektva, paredz uzstdjumus teritorils attstbas sekmanai 2007.gada maijs pieemta ES Teritorils attstbas darba krtba paredz uzstdjumus teritorils attstbas sekmanai2007.gada novembris pieemta ES teritorils attstbas darba krtbas Pirm ievieanas programma2007.gada decembris dalbvalstu vadtji paraksta Lisabonas Lgumu, kas ekonomisko un socilo kohziju papildina ar teritorilo kohziju2008.gada aprlis EK izplata anketu par teritorils kohzijas jdziena izpratni Lisabonas lguma kontekst 2008.gada oktobris EK public Zao grmatu Teritoril kohzija: teritorils daudzveidbas priekrocbu izmantoana, aizskot plaas dalbvalstu diskusijas2009.gada jnijs EK public Sesto progresa ziojumu par ekonomisko un socilo kohziju, kur iekauti sabiedrisks apsprieanas galvenie rezultti 2009.gada decembris stjas spk Lisabonas Lgums2010.gada jnijs apstiprinta ES stratija Eiropa 2020, atzst teritorils kohzijas nozmgumu 2010.gada novembris EK public Piekto ziojumu par ekonomisko, socilo un teritorilo kohziju Ieguldot Eiropas nkotn, iekaujot uzstdjumus Teritorils kohzijas sekman Kohzijas politikas ietvaros2011.gada maijs plnots pieemt prskatto ES Teritorils attstbas darba krtbu, ievrtjot jaunos izaicinjumus teritorilaj attstb

Diskusija par EK Zao grmatu

Saemts 391 viedoklis/atzinums no vism dalbvalstm, t.sk. no: 100 reionlajm iestdm 150 reionlajm un vietjm asocicijm pilstmekonomikas un socilajiem partneriempilsonisks sabiedrbas organizcijm ptniecbas iestdmprivtpersonmEiropas ParlamentaReionu komitejasEkonomikas un socilo lietu komitejas

ES diskusiju rezulttiNetika pankta vienoans par vienotu teritorils kohzijas defincijuPankta vienoans par principiem, kas raksturo teritorilo kohziju

Teritorils kohzijas izpratneMris veicint visu teritoriju saskaotu un ilgtspjgu attstbu, pamatojoties uz to iezmm un resursiem

Pamatprincipi: Resursu efektva izmantoanaSubsidiaritteIntegrta pieejaNozaru un jomu cieka sasaisteSadarbbaKoncentrcija

Latvijas izpratne (I) Teritoril kohzija: ir pamatprincipu kopums visu ES reionu ilgtspjgai un koordintai attstbaiattiecinma ne tikai uz Kohzijas politiku

vrsta uz: ldzvrtgu dzves kvalittes apstku nodroinanu reionosdarba vietu un pakalpojumu pieejambu iedzvotjiem

lielku nozmi pieir nacionlajm reionlajm politikm

nemaina KP skotnjo mri un finansjuma pieiranas nosacjumus

Latvijas izpratne (II) Nozmgkie pamatprincipi:

lielka valsts uzticans vietjam prvaldes lmenim rcbspjas palielinana

lielka vietj prvaldes lmea atbildba

vairku nozaru/ jomu cieka sasaiste vien teritorij

pilstu loma un pilstu-lauku sadarbba

teritorils sadarbbas paskumu stenoana

Kdas ir teritorils kohzijas stenoanas iespjas obrd?

Teritorils kohzijas sekmanas nosacjumi un iespjas Kohzijas politik ES mrogs

Kopienas kohzijas stratisks pamatnostdnes (2006)

teritorils kohzijas sekmanai ir jbt daai no plnot atbalsta

teritorilai kohzijai ir jem vr katras valsts individul situcija

teritorilai sadarbbai ir btiska nozme Eiropas teritorilo mru sasniegan

Nacionlais mrogs

1.mris (konverence)

Teritoriju ldzsvarota attstba noteikta k horizontla prioritte ievieot ES KF un struktrfondu aktivittes

Izveidota un tiek ieviesta ERAF prioritte Policentriska attstba

3.mris (teritoril sadarbba) Tiek ieviestas 8 teritorils sadarbbas programmas

Prioritte Policentriska attstbaMris - veicint valsts policentrisku attstbu

sniedzot atbalstu pilstvides un pilstreionu konkurtspjas, sasniedzambas/pieejambas un pievilcbas attstbai saska ar integrtm pavaldbu attstbas programmm

*

Chart1

309453278

2901159689

Kop darbbas programm "Infrastruktra un pakalpojumi" ir pieejami 3 210 621 967 EUR

Sheet1

Kop darbbas programm "Infrastruktra un pakalpojumi" ir pieejami 3 210 621 967 EUR

Prioritte "Policentriska attstba" - 9,64%309,453,278

Darbbas programmas "Infrastruktra un pakalpojumi" citas priorittes - 90,36%2,901,159,689

3rd Qtr1.4

4th Qtr1.2

3,210,612,967

Teritorils pieejas priekrocbasDod iespju koordint laik ar dadm nozarm saisttas investcijas

auj veikt kompleksas investcijas, kas skar vairkas nozares

Investcijas tiek balsttas uz relm teritoriju vajadzbm, kas identifictas to attstbas programms

Tiek palielinta vietjs plnoanas nozme, jo tiek sniegts atbalsts plnoanas dokumentu ievieanai

*

Pavaldbu projektu atlases konkursi*

Atbildg iestdeProjektu iesniegumu atlases beigu termi2008.gads2009.gads2010.gadsIIIIIIIVIIIIIIIVIIIIIIIV3.2.1.2.aktivitte Tranztielu sakrtoana pilstu teritorijsSM3.2.1.3.1.apakaktivitte Satiksmes drobas uzlabojumi apdzvots viets rpus RgasSM3.5.1.1. aktivitte denssaimniecbas infrastruktras attstba aglomercijs ar cilvku ekvivalentu lielku par 2000VidM3.5.2.1.aktivitte Paskumi centralizts siltumapgdes sistmu efektivittes paaugstinanaiEM3.6.1.1.aktivitte Nacionlas un reionlas nozmes attstbas centru izaugsmes veicinana ldzsvarotai valsts attstbaiRAPLM

Integrto projektu piemri*

Jelgavas pilstas domePrioritte: Pilsta ar msdiengu un ilgtspjgu dzves vidiProjekts: Transporta infrastruktras sakrtoana satiksmes drobas paaugstinanai un pilstas centra un apkrtjo teritoriju sasniedzambas uzlaboanaiAtbalstts darbbas:

Liels ielas posma rekonstrukcija

Komunikciju rekonstrukcija vai jaunu izbve (t.sk. esoo densvada rjo tklu un to atzaru pilna rekonstrukcija ielas sarkano lniju robes, jaunu densvada rjo tklu un to atzaru izbve, jaunu virszemes hidrantu izbve; esoo / jaunu kanalizcijas rjo tklu izbve posm starp Atmodas ielu un Mras ielu, paredzot kanalizcijas izvadus uz vism zemes vienbm, lietus dens kanalizcijas tklu rekonstrukcija un drenas ierkoana)(ielu sakrtoana + inenierkomunikcijas)

Valmieras pilstas domePrioritrs darbbas jomas: Infrastruktra UzmjdarbbaProjekts: Matu osejas rekonstrukcijaAtbalstts aktivittes:

Matu osejas rekonstrukcija posm no Rgas ielas ldz Valmieras pilstas robeai

Paplaintu raoanas telpu izbve Valmieras Biznesa un Inovciju inkubatora darbbas nodroinanai(ielu sakrtoana + uzmjdarbbas infrastruktras paplainana)

Teritorils kohzijas sekmanas nosacjumi un iespjas Kopj lauksaimniecbas politik ES mrogs

Kopienas stratisks pamatnostdnes lauku attstbai (2006)

ES lauku attstbas programma var sekmt teritorilo kohziju

Nacionlais mrogs

Lauku attstbas programmas 3.ass vrsta uz dzves kvalittes uzlaboanu lauku teritorijs un ekonomikas dadoanu

Atsevias Lauku attstbas programmas aktivittes tiek ieviestas saska ar LEADER pieeju

Izmakstais sabiedriskais finansjums daljum pareioniem un LAP asmZM dati, 2010.gada 10.decebris

Trkumi ldzinj teritoril atbalsta stenoan Sadrumstalots un nekoordints atbalsts

Nepietiekos atbalsts teritoriju specifisko prioritu stenoanai

Atsevios gadjumos formli pielietoti teritorilie principi un kritriji atbalsta snieganai nozaru atbalsta paskumos

Atbalsta projekti nav vrsti uz ienkumu ganu ilgk laika period

Mazs uzsvars uz uzmjdarbbas stimulanu un nodarbintbas celanu

Kdas ir teritorils kohzijas stenoanas iespjas nkotn?

Kds ir Eiropas Savienbas starpvaldbu redzjums?

ES Teritorils attstbas darba krtba 2020TA 2020 ES lmea politisku uzstdjumu dokuments teritorils kohzijas stenoanai

Vrsts uz: Dadu teritoriju lielku ieguldjumu kopjo ES prioritu stenoanCieku sadarbbu starp teritorijm, mijiedarbbu starp politikm, teritorilo aspektu ievrtanu nozaru politiksTeritorils daudzveidbas atzanu un vietjs identittes stiprinanuTeritoril potencila atraisanu un optimlu izmantoanuTeritorilo solidarittiPlace based pieejas plaku izmantoanu

ES izaicinjumiGlobalizcija/ekonomisk krze

ES integrcija/reionu savstarpj atkarba

Demogrfiskie un socilie izaicinjumi

Izolts teritorijas, kas ietver ievainojamas socils grupas

Izaicinjumi enertikas jom

Klimata izmaias

Bioloisks daudzveidbas zudums, ievainojam daba un kultras mantojums

ES priorittesPolicentriska un ldzsvarota teritoril attstba

Kompleksa attstba pilsts, laukos, reionos

Teritoril savienojamba transports, IKT, enertika

Teritoril sadarbba prrobeu un transnacionlajos reionos

Globl konkurtspja, balstoties uz spcgu vietjo ekonomiku

Reionu ekoloisko un kultras vrtbu saglabana

Politiku rekomendcijas

Teritorilo dadbu atzana un ievrtana veidojot un stenojot politikas

Dadu nozaru un jomu cieka sasaiste

Teritorils ietekmes analze un uzraudzba

TK ievieanas mehnismi (I)ES lmenVeicint teritorilo attstbu ar fondu atbalstu

Nodroint teritorils attstbas novrtanu un uzraudzbu

Nodroint metodoloisku atbalstu un zinanu apmaiu politiku veidoan un uzraudzb

Veicint politiku veidoanu balstoties uz faktiem un analzi

Organizt ikgadjas konferences par teritorils attstbas jautjumiem

TK ievieanas mehnismi (II)Prrobeu, transnacionl, starpreionu lmen

Atvieglot projektu ievieanas nosacjumus

Sekmt teritorilo plnoanu ilgtermi (makro-reionu stratijas)

Sekmt zinanu un pieredzes apmaiu

TK ievieanas mehnismi (III)Dalbvalstu lmen

Izstrdt integrtas attstbas stratijas un piemrotus atbalsta paskumus

Iekaut teritorils kohzijas principus plnoanas dokumentos

Veikt teritorils attstbas novrtanu un uzraudzbu

Nodroint datu apkopoanu un uzraudzbu reionl iedaljum

Kdas ir teritorils kohzijas stenoanas iespjas nkotn?

Kdi ir Eiropas Komisijas prieklikumi?

Teritoriju specifisko jautjumu risinana KP ietvaros

ES fondu plnoanas dokumentos jparedz pilstu atbalsta paskumi

Jnodroina cieka sasaiste starp ieguldjumiem pilsts un lauku teritorijs

Uzmanba jpievr ar teritorijm ar specifiskm eogrfiskm vai demogrfiskm problmm un makroreionu stratijm

Jsaglab un jstiprina teritoril sadarbba

Partnerbas principa uzlaboana KP ietvaros, LEDER pieejas premana

KP izstrd un ieviean ir jnostiprina dadu puu iesaiste t.sk., vietjs un reionls prvaldes, socilo partneru un sabiedrbas

KP ietvaros jstiprina vietjs attstbas (LEADER) pieeja, piedvjot attiecgu ES reguljumu (mra teritorijas, atbalstms jomas, finansjuma apjoms) padarot o pieeju pievilcgu potencilajiem atbalsta samjiem

Atbalsts jpiedv vietjo rcbas grupu stratijm, kas izstrdtas teritorijm ar noteiktu minimlo un maksimlo iedzvotju skaitu

Stratijm jatbilst nacionlajiem/ reionlajiem un ES lmea mriem

Vienlaikus jnodroina koordincija ar ldzgm darbbm, ko atbalsta lauku attstbas un zivsaimniecbas politikas ietvaros

Latvijas pozcija (I)

Jrespekt teritoril daudzveidba un atirgie izaicinjumi

Pilstas nav vieng reionls politikas mra teritorija, kurai jparedz ES fondu atbalsts

Atbalstms teritorijas un finansjums jnosaka nacionlaj lmen atbilstoi nacionlai reionls attstbas stratijai

Vietjs attstbas stratijas jizmanto par pamatu teritorils attstbas veicinanai

Jnostiprina teritoril sadarbba, vienkrojot programmu ievieanas nosacjumus

Atbalstm dadu puu iesaisti KP atbalsta programman un apgan, jo pai vietj prvaldes lmea iesaisti

Atbalstm ieceri sniegt KP atbalstu vietjo attstbas stratiju un iniciatvu stenoanai

Vietjs attstbas metode KP ietvaros, var tikt stenota divos virzienos: sniedzot atbalstu vietj lmea attstbas stratiju stenoanaisniedzot atbalstu zemk lmea (grass-roots level) attstbas stratiju izstrdei un sabiedrbai nozmgu vietjo iniciatvu stenoanai pc LEADER pieejas

Par vietjs attstbas pieejas ievieanas nosacjumiem jvienojas nacionl lmen

Latvijas pozcija (II)

Kdas ir teritorils kohzijas stenoanas iespjas nkotn?

Kdas ir iespjas Latvij?

Attstbas programmu loma: Apzinti attstbas resursi

Noteikta skaidra nkotnes izaugsmes vzija, priorittes, specializcija Komplekss atbalsts noteikto prioritu stenoanai

Ieguldjumi nozaru politiku stenoan uz vietmVietjs attstbas programmas pamats teritorilai attstbai

Pilstu attstbas vzijas

Reionls politikas ilgtermia mru rezultti un rdtji (LIAS 2030)kpint attstb atpalikuo reionu attstbas tempu, lai maksimli pietuvotos valsts vidj IKP lmenim, sekmjot reionlo atirbu samazinanos

veicint policentrisku apdzvojuma struktru, saglabjot pilstu/ lauku iedzvotju attiecbu 70/30

ierobeot Rgas plnoanas reiona iedzvotju patsvara palielinanosIedzvotju blvums plnoanas reionos 2008.gada skumIedzvotju blvums novados un pilsts 2008.gada skum

Teritorils attstbas perspektvaLatvijas ilgtermia uzstdjumi teritorils attstbas veicinanai Apdzvojuma struktraNacionlo intereu telpas

Reionls politikas pamatnostdnes 2011-2017Reionls politikas vidja termia rcbas virzieni:

Teritoriju atbalsta paskumifinansili un fisklievietjs/reionls attstbas priorittespakalpojumu grozs

Pavaldbu rcbspja/autonomijapavaldbu budetu finanu avotu palielinana un dadoanapavaldbu lomas palielinana uzmjdarbb

Reionls inovcijas sistmas veidoanateritoriju specializcijasadarbba starp izgltbas un zintnes institcijm, uzmjiem un vietjs prvaldes institcijm

Nepiecieams rcbas

Nodroint plakas atbalsta iespjas Latvija 2030 noteiktajm reionls politikas mra teritorijm, t.sk.:

izveidot un stenot specifiskas teritorils atbalsta programmas

dot iespjas atbalsta programmu ietvaros stenot vietjs attstbas stratijas un iniciatvas

atbilstoi teritoriju izaugsmes iespjm un resursiem, programmu ietvaros novirzt atbalstu:

uzmjdarbbas vides attstbai

mobilittes veicinanai starp valsts teritorijm

publisko pakalpojumu nodroinanai iedzvotjiem

Diskusijas jautjumi Kdas ir lauku teritorijs pastvos problmas un attstbas iespjas?

Kdi ir prioritri risinmie jautjumi lauku teritorijs? Kds rezultts btu sasniedzams?

Ar kdiem paskumiem laukos btu iespjams veicint uzmjdarbbu?

Kas btu mainms ldzinj pieej, sniedzot atbalstu valsts teritorijm, lai veicintu to straujku izaugsmi?

Kda ir vietjs attstbas (LEADER) pieejas nozme teritorilaj attstb?

LEADER pieejas priekrocbasSadarbba starp dadm iesaisttajm pusm

Iespja stenot vietjs iniciatvas

Socils un ekonomisks aktivittes stimulcija

Ieguldjums pavaldbu attstbas stratiju stenoan

Iespja nodroint dadu fondu koordinciju

LEADER pieejas premanas KP izaicinjumiSaturiskais ietvars (priorittes)

Teritorilais aptvrums, VRG sastvs, iedzvotju skaits

Papildintba ar vietjm attstbas stratijm

Koordinta fondu aktivitu ievieana viena stratija visiem fondiem

Diskusijas jautjumi (darbs grups) LEADER pieejas ldzinjais izvrtjums ieguvumi trkumi Cik lietdergi KP ietvaros btu stenot atbalsta aktivittes pc LEADER pieejas, kda btu pievienot vrtba? Ja LEADER pieeju prem KP, kdiem btu jbt atbalsta nosacjumiem, t.sk.: Vai btu jnosaka saturiskais ietvars atbalsta paskumiem, kas stenojamas caur LEADER pieeju? Kas ir svargks priorittes, kuru stenoanai btu piemrojama LEADER pieeja? K nodroint fondu aktivitu koordintu ievieanu VRG? K nodroint lielku papildintbu ar vietjs pavaldbas stratiju un stenojamm aktivittm? Kdm btu jbt VRG (teritorilais aptvrums, sastvs, iedzvotju skaits)?

Paldies par sadarbbu!

indra.ciuksa@varam.gov.lv

*Jautjums: Kda ir jsu 1.asocicija ar jdzienu teritoril kohzija?**Jautjums: Kdus teritorils attstbas atbalsta paskumus/aktivittes js ziniet?***************