Transporta attīstības pamatnostādņu 2014. 2020. gadam ... · PDF fileVPP Vides politikas pamatnostādnes VPV birojs Vides pārraudzības valsts birojs Zn cinks . SIA Estonian,

Estonian, Latvian & Lithuanian Environment

Transporta attīstības pamatnostādņu 2014. – 2020. gadam

stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums

Vides pārskats

Rīga, 2013. gada septembris

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Transporta attīstības pamatnostādņu 2014. – 2020. gadam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums

Vides pārskats

Saturs Ievads .......................................................................................................................................... 3

1. Plānošanas dokumenta mērķi un kopsavilkums, saistība ar citiem plānošanas dokumentiem ............................................................................................................................. 4

1.1. Pamatnostādņu mērķi un kopsavilkums ...................................................................... 4

1.2. Pamatnostādņu saistība ar starptautiskajiem vides aizsardzības dokumentiem un ES un nacionālajiem plānošanas dokumentiem.......................................................................... 5

1.2.1. Starptautiskie vides aizsardzības dokumenti ........................................................... 6

1.2.2. ES plānošanas dokumenti ......................................................................................... 7

1.2.3. Nacionālā līmeņa politikas plānošanas dokumenti ................................................ 10

1.2.4. Reģionālā līmeņa politikas plānošanas dokumenti ................................................ 12

2. Vides pārskata sagatavošanas procedūra un novērtējuma veikšanai lietoto galveno pamatprincipu un metožu apraksts ......................................................................................... 14

3. Pašreizējais vides stāvoklis teritorijās, kuras saistītas ar paredzēto plānošanas dokumentu („nulles scenārijs”) .................................................................................................................... 17

3.1. Atmosfēras gaisa kvalitāte un klimata pārmaiņas ..................................................... 17

3.2. Troksnis ...................................................................................................................... 21

3.3. Bioloģiskā daudzveidība un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ............................ 23

3.4. Zemes dzīles ............................................................................................................... 26

3.5. Augsnes un grunts piesārņojums ............................................................................... 28

3.6. Ūdens kvalitāte .......................................................................................................... 29

3.7. Ainavas ....................................................................................................................... 31

4. Ar plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas .......................................................... 32

5. Plānošanas dokumenta īstenošanas būtiskās ietekmes uz vidi novērtējums ...................... 36

5.1. Izvēlēto pasākumu ietekme ........................................................................................... 36

6. Risinājumi būtiskāko ietekmju novēršanai un samazināšanai ............................................. 58

7. Alternatīvu izvēles pamatojums un izvērtējums .................................................................. 64

8. Iespējamie kompensēšanas mehānismi ............................................................................... 64

9. Iespējamās būtiskās pārrobežu ietekmes novērtējums ....................................................... 64

10. Paredzētie pasākumi monitoringa nodrošināšanai ............................................................ 65

11. Kopsavilkums ...................................................................................................................... 67

1. pielikums Sabiedriskās apspriešanas materiāli .................................................................... 71


Vides pārskats

Saīsinājumi 6 EAP Sestā Kopienas vides rīcības programma AER Atjaunojamie energoresursi ANO EEK Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija Cd kadmijs CO2 oglekļa dioksīds Cu varš dB decibels EK Eiropas Komisija ES Eiropas Savienība Gg gigagrams GOS gaistošie organiskie savienojumi ĢIS Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas HELCOM Helsinku Komisija Hg dzīvsudrabs IVN Ietekmes uz vidi novērtējums ĪADT Īpaši aizsargājama dabas teritorija LIAS Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam MARPOL konvencija

Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem

MK Latvijas Republikas Ministru kabinets NaCl nātrija hlorīds (vārāmais sāls) NAP 2020 Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam Ni niķelis NMGOS nemetāna gaistošie organiskie savienojumi NOx slāpekļa oksīdi NRP Nacionālā reformu programma Pb svins PM2.5 daļiņas ar aerodinamisko diametru 2,5 μm PM10 daļiņas ar aerodinamisko diametru 10 μm PMoU Parīzes saprašanās memorands par ostas valsts kontroli RBO Rīgas brīvosta SEG siltumnīcefekta gāzes SIVN Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums SM Satiksmes ministrija SOx sēra oksīdi SPŪO Stipri pārveidots ūdensobjekts TAP Transporta attīstības pamatnostādnes 2013. – 2020. gadam TEN-T Eiropas Transporta tīkls VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VAS Valsts akciju sabiedrība VPP Vides politikas pamatnostādnes VPV birojs Vides pārraudzības valsts birojs Zn cinks


Vides pārskats

3

IEVADS

Transporta attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam ir Satiksmes ministrijas izstrādāts vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā noteikti transporta politikas attīstības mērķi, pamatprincipi, prioritātes un sasniedzamie rezultāti transporta nozarē. Pamatnostādnes ietver turpmākās rīcības plānojumu ar konkrētiem pasākumiem noteikto mērķu sasniegšanai. Lai novērtētu TAP iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, plānošanas dokumentam tiek veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk tekstā SIVN), kura ietvaros tiek sagatavots Vides pārskats. Iepriekšējās Transporta pamatnostādnes tika izstrādātas 2007. – 2013. gadam un tika veikts arī stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskatā tika izvērtēta pamatnostādņu saistība ar citiem politikas dokumentiem, tika izvērti izvirzītie apakšmērķi, uzdevumi un aktivitātes mērķu sasniegšanai. Vispārējo pieeju Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (SIVN) izstrādē TAP 2014. – 2020. gadam nosaka SIVN procedūru reglamentējošie normatīvie akti - likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (pieņemts 14.10.2008., ar grozījumiem, kas spēkā ar 28.12.2011.) un uz likuma pamata izdotie Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumi Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” (ar grozījumiem, kas spēkā ar 18.11.2009.). Ar šiem normatīvajiem aktiem Latvijā ir pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK „Par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu”. SIVN izstrāde uzsākta 2013. gada aprīlī un Vides pārskatu sagatavoja SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment. Būtiskākās vides jomas, kurās tika analizētas iespējamās ar plānošanas dokumentu saistītas vides problēmas ir šādas: atmosfēras gaisa kvalitāte un klimata pārmaiņas; troksnis, bioloģiskā daudzveidība un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas; zemes dzīļu lietošana, augsnes un grunts piesārņojums, ūdens kvalitāte (gan virszemes, gan pazemes), ainavas. Visām šīm jomām tika veikts plānošanas dokumenta ietekmju novērtējums, un piedāvāti risinājumi ietekmju samazināšanai. Vides pārskats sastāv no 11 nodaļām un tā izstrādē tika iesaistīti dažādu nozaru eksperti: gaisa un trokšņu, ūdeņu, bioloģiskās daudzveidības, ainavu u.c. eksperti. Vides pārskata projekta sabiedriskās apspriešana notika no 2013. gada 3. jūlija līdz 13. augustam.


Vides pārskats

4

1. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA MĒRĶI UN KOPSAVILKUMS, SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM

1.1. Pamatnostādņu mērķi un kopsavilkums

Transporta attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam ir Satiksmes ministrijas izstrādāts vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā noteikti transporta politikas attīstības mērķi, pamatprincipi, prioritātes un sasniedzamie rezultāti transporta nozarē. Pamatnostādnes ietver turpmākās rīcības plānojumu ar konkrētiem pasākumiem noteikto mērķu sasniegšanai. Turpmākais apraksts ir balstīts uz Transporta attīstības pamatnostādņu 2014. – 2020. gadam kopsavilkumu1 (Kopsavilkums).

Saskaņā ar Kopsavilkumā iekļauto informāciju pamatnostādņu izstrādes nepieciešamību noteikuši vairāki faktori:

1. pašlaik spēkā esošo Transporta attīstības pamatnostādņu darbības periods – 2007.-2013. gads – tuvojas noslēgumam, un tās ir daļēji novecojušas, turklāt lielākā daļa tajās minēto uzdevumu atbilstoši noteiktajiem rīcības virzieniem ir izpildīti;

2. pamatnostādņu darbības periodā ir izstrādāti un apstiprināti jauni hierarhiski augstāki, nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokumenti – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (LIAS), Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam (turpmāk NAP 2020), kā arī Eiropas transporta politikas Baltā grāmata „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (Baltā grāmata),

3. Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda transporta jomas investīciju prioritāšu noteikšana, un to stratēģiskā pamatošana, kā arī ES fondu regulu priekšlikumos 2014. – 2020. gada plānošanas periodā izvirzīto ex-ante nosacījumu izpildes nodrošināšana.

Pamatnostādnes izstrādātas, ievērojot ES transporta politikas Baltajā grāmatā noteikto mērķi – izveidot sistēmu, kas atbalsta Eiropas ekonomikas attīstību, paaugstina konkurētspēju un nodrošina augstas kvalitātes mobilitātes pakalpojumus, vienlaicīgi efektīvāk izmantojot resursus – un izaicinājumus, izvērtējot Eiropas Savienības Stratēģijā Baltijas jūras reģionam noteiktās prioritātes, mērķus un sasniedzamos rezultātus transporta jomā, nodrošinot atbilstību LIAS noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, nodrošinot atbilstību NAP 2020 noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, izvērtējot un ņemot vērā Rīgas Ekonomikas augstskolas veikto Eiropas Sociālā fonda finansēto pētījumu „Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011”, nodrošinot sasaisti ar citu nozaru politikas plānošanas dokumentiem.

Veicot SVID analīzi, identificētas būtiskākās risināmās problēmas – to cēloņi ir gan nepilnības likumdošanā un pārvaldībā, gan arī nepilnības infrastruktūrā, kur finansiālais ieguldījums problēmu risināšanai būs nesalīdzināmi lielāks, bet tomēr nepieciešams, lai neradītu augošu finansiālo slogu nākotnē.

Atbilstoši NAP 2020 noteiktajam vadmotīvam „Ekonomikas izrāviens” un prioritātēm – „Tautas saimniecības izaugsme”, „Cilvēka drošumspēja” un „Izaugsmi atbalstošas teritorijas”, transporta politikas mērķis ir konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, t.sk. ES fondus.

1 15.04.2013.


Vides pārskats

5

Transporta politikas īstenošanai paredzēti divi darbības virzieni:

1. Latvija – ilgtspējīgs transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējs. 2. Nodrošināta iekšējā un ārējā sasniedzamība, un augstas kvalitātes mobilitātes

iespējas visā valsts teritorijā. Papildus pamatnostādnēs ir iekļauts netiešais mērķis – energoefektivitātes paaugstināšana -, kuru plānots panākt, īstenojot vairākus pamatnostādnēs uzskaitītos pasākumus.

Darbības virzieni izvēlēti, lai uzsvērtu, ka transporta attīstība skatāma divos aspektos:

1. Latvija jāveido kā pievilcīga transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzēja, lai maksimāli izmantotu sava ģeopolitiskā stāvokļa priekšrocības un palielinātu nozares makroekonomisko efektu,

2. Latvijas iedzīvotāju maksimāli ērtas, ātras un finansiālajām iespējām atbilstošas piekļuves darba vietām, veselības, izglītības u.c. iestādēm un pakalpojumiem nodrošināšana. Identificēta arī sinerģija, ko dod abi darbības virzieni.

Pamatnostādņu īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un pašvaldību budžets, ES struktūrfondu finansējums, kā arī privātais kapitāls. Pamatnostādņu paredzēto pasākumu īstenošana 2014. – 2020. gadā tiks nodrošināta minētajiem pasākumiem piešķirto līdzekļu ietvaros un saskaņā ar Nacionālā attīstības plāna indikatīvā finanšu pamatojuma dokumentā noteiktajām prioritātēm, rīcības virzieniem, uzdevumiem, darbībām un tiem paredzētajiem indikatīvajiem finanšu resursiem. 2014. gadā un turpmākajos gados jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu minētajiem pasākumiem ir izskatāms turpmāko gadu valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā. Lai apzinātu un iespēju robežās ņemtu vērā sabiedrības viedokli, 2012. gada 28. jūnijā pamatnostādņu projekts neformāli tika nosūtīts nozaru ministrijām, transporta nozares nevalstiskajām organizācijām, profesionāļiem, kā arī ārvalstu ekspertiem. Pamatnostādņu projekts pilnveidots, izvērtējot saņemtos komentārus un priekšlikumus.

1.2. Pamatnostādņu saistība ar starptautiskajiem vides aizsardzības dokumentiem un ES un nacionālajiem plānošanas dokumentiem

Pirms ietekmju izvērtēšanas ir nepieciešams noteikt, kādi ir potenciālie aktuālākie ar vidi saistītie jautājumi, kas var rasties konkrēta plānošanas dokumenta ieviešanas procesā. Līdz ar to ir būtiski laicīgi identificēt pamatnostādņu saistību ar spēkā esošajiem starptautiskajiem vides aizsardzības un ES un valsts plānošanas dokumentiem, kas var palīdzēt noteikt SIVN izvērtēšanas ietvaru, jo atspoguļo aktuālākos vides mērķus.

Zemāk uzskaitīto dokumentu mērķis ir atspoguļot galvenos aspektus, kas ir svarīgi Transporta attīstības pamatnostādņu SIVN kontekstā, kā arī palīdzēt noteikt galvenās vides prioritātes un mērķus, kas ir būtiski turpmākā pamatnostādņu izvērtēšanas procesā.


Vides pārskats

6

1.2.1. Starptautiskie vides aizsardzības dokumenti

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām un Kioto protokols

Konvencijas (pieņemta 1992. gadā) un uz tās pamata pieņemtā Kioto protokola (1997. gads) mērķis ir stabilizēt SEG koncentrāciju atmosfērā, nosakot gan vispārīgus pamatprincipus (konvencija), gan saistošos SEG emisiju samazināšanas apjomus (protokols). Atbilstoši Kioto protokolam, Latvijai līdz 2012. gadam bija noteikts 8% SEG emisiju samazināšanas mērķis, salīdzinājumā ar 1990. gadu. Kioto protokola grozījumu rezultātā ir paredzētas arī turpmākās emisiju samazināšanas saistības līdz 2020. gadam. Lai sasniegtu Kioto protokolā iekļautos mērķus, valstīm jāīsteno virkne pasākumu dažādos sektoros, kuru starpā ir iekļauts arī transporta sektors. Kaut gan ne konvencija, ne protokols neuzskaita konkrētus pasākumus attiecīgajos sektoros, lai īstenotu emisiju samazināšanas saistības, Kioto protokols nosaka, ka dalībvalstīm jāievieš nacionālās programmas, kas ietver pasākumus klimata pārmaiņu mīkstināšanai un klimata pārmaiņām piemērotas pielāgošanās atvieglošanai cita starpā arī transporta sektorā.

Konvencija par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos un tās protokoli

Konvencija tika pieņemta 1979. gadā ar galveno mērķi ierobežot, samazināt un novērst robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu. Pēc konvencijas stāšanās spēkā tika pieņemti 8 protokoli, kuru prasību ievērošanai jānodrošina gaisa piesārņojuma monitorings, emisiju aprēķini, piesārņojuma novēršanas pasākumi u.c. Latvija ir pievienojusies pusei no protokoliem, kuru starpā ir arī Gēteborgas protokols „Par paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu”, kurā būtiska nozīme ir veltīta transporta sektora emisijām. Saskaņā ar protokola prasībām dalībvalstīm ir jāizveido un jāattīsta mazāku piesārņojumu radošas transporta sistēmas un jāveicina tādas transporta pārvaldības sistēmas, lai samazinātu ceļu satiksmes radīto kopējo emisiju apjomu. Papildus protokola VIII pielikums nosaka degvielu un jauno mobilo piesārņojuma avotu robežvērtības.

Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencija (Helsinku konvencija)

Helsinku konvencija pirmo reizi pieņemta 1974. gadā (jauna, papildināta konvencija pieņemta 1992. gadā) ar mērķi samazināt, aizkavēt un novērst Baltijas jūras vides piesārņošanu un sekmēt Baltijas jūras vides atveseļošanu un tās ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanu. Konvencija attiecas gan uz piesārņojumu no kuģiem, gan sauszemes. Latvijas Republika abas konvencijas parakstīja 1992. gadā, apņemoties sekmēt videi labvēlīgāko pieeju un labāko pieejamo tehnoloģiju, kā arī principa „piesārņotājs maksā” piemērošanu.

Konvencijas IV pielikums specifiski attiecas uz piesārņošanas no kuģiem novēršanu. Bez konkrētu piesārņošanas iespēju uzskaitīšanu, pielikums nosaka prasību veikt ostas valsts kontroli.

Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL konvencija) un tās protokoli

Viens no būtiskākajiem instrumentiem, kas attiecas uz kuģu radīto piesārņojumu ir 1973. gadā pieņemtā MARPOL konvencija. Tā kā pati konvencija vēl nebija stājusies spēkā tās pirmā protokola izstrādes laikā, tā tika „integrēta” 1978. gada protokolā. Šī dokumentu „kombinācija” stājās spēka 1983. gadā. Konvencijas un tās divu protokolu, pēdējais no kuriem tika pieņemts 1997. gadā, prasības attiecas gan uz negadījumiem, gan piesārņojumu,


Vides pārskats

7

kas rodas kuģa ierasto darbību rezultātā, nosakot prasības attiecībā uz kravu pārvadājumiem, notekūdeņiem, atkritumu apsaimniekošanu un gaisa piesārņojumu.

ANO EEK konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija)

Orhūsas konvencija ir pieņemta 1998. gadā ar mērķi aizsargāt ikvienas personas tiesības dzīvot vidē, kas atbilstu personas veselības stāvoklim un labklājībai, tādēļ katrai valstij, kas parakstījusi konvenciju, saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem ir jāgarantē tiesības piekļūt informācijai, sabiedrības dalība lēmumu pieņemšanā un iespēja griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem. Lai īstenotu konvencijas mērķa īstenošanu, Latvijā sabiedrības līdzdalība ir iekļauta Satversmē, kuras 115. pants nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī virknē normatīvo aktu, kuru starpā ir arī Ministru kabineta noteikumi Nr.1178 „Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” (pieņemti 13.10.2009.).

Bez augstākminētajām konvencijām Latvijas Republika ņem dalību arī virknē starptautisko dabas aizsardzības instrumentu, kā, piemēram, Bernes konvencija Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu, Riodežaneiro konvencija Par bioloģisko daudzveidību u.c. starptautiskie līgumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis uzņemas saistības sekmēt dzīvās dabas aizsardzību.

1.2.2. ES plānošanas dokumenti

Baltā grāmata „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”2

Baltā grāmata ir viena no jaunākajām un nozīmīgākajām iniciatīvām ES transporta sektora stratēģisko dokumentu laukā, kas infrastruktūras un transporta nozares kā tādas attīstības perspektīvu nosaka, ņemot vērā arī resursu un vides ierobežojumus. Savā redzējumā par konkurētspējīgu un ilgtspējīgu transporta sistēmu EK paredz augošus transporta apjomus un mobilitātes atbalstīšanu, vienlaikus līdz 2050. gadam samazinot emisijas par 60% attiecībā pret 1990. gadu, nepiesārņojoša pilsētas transporta koncepta atbalstīšanu, ar uzsvaru ne tikai uz SEG emisijām, bet arī uz gaisa kvalitāti un troksni, kā arī citus transporta sistēmas attīstības virzienus.

Lai sasniegtu mērķi par 60% samazināt SEG emisijas, Baltajā grāmatā ir uzskaitīti konkrēti kritēriji. Attiecībā uz vidi var izcelt sekojošus kritērijus:

Līdz 2030. gadam uz pusi samazināt „tradicionālās degvielas” automobiļu izmantošanu pilsētas transportā; līdz 2050. gadam pakāpeniski pārtraukt to izmantošanu pilsētās; līdz 2030. gadam lielākajos apdzīvotajos centros panākt pilsētu loģistiku praktiski bez CO2 emisijām.

Ilgtspējīgu degvielu ar zemu oglekļa saturu izmantošanai aviācijā līdz 2050. gadam jāsasniedz 40%; tāpat līdz 2050. gadam par 40% jāsamazina ES CO2 emisijas, ko rada kuģu degvielas (par 50%, ja tas praktiski iespējams).

2 COM(2011) 144 galīgā redakcija


Vides pārskats

8

30% no tādiem kravu pārvadājumiem, kuriem pārvadāšanas attālums pārsniedz 300 km, būtu jāpārceļ uz citiem transporta veidiem līdz 2030. gadam un vairāk nekā 50% - līdz 2050. gadam, veicinot to ar efektīviem un zaļiem kravu pārvadājumu koridoriem.

Pāriet uz principu „lietotājs maksā” un „piesārņotājs maksā” pilnīgu piemērošanu un privātā sektora iesaistīšanu.

Dokumenta I pielikumā ir pieejams iniciatīvu saraksts, kas cita starpā iekļauj tādus aspektus kā transporta sektora radīto trokšņa un CO2 emisiju standartu reglamentēšanu, ilgtspējīgāku paradumu veicināšanu, ko var sasniegt ar tādiem pasākumiem kā transportlīdzekļu marķēšana, oglekļa dioksīna emisiju kalkulatoru uzņēmumiem un privātpersonām ieviešanu, ekoloģiskas autovadīšanas prasību iekļaušana vadītāju apliecības iegūšanai u.c.

Stratēģija „Eiropa 2020”3

„Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” tika apstiprināta 2010. gada 17. jūnijā ar galveno mērķi veicināt ES izaugsmi gan ES kopumā, gan tās dalībvalstīs, sasniedzot konkrētus mērķus nodarbinātībā, inovācijā, izglītībā, sociālajā integrācijā un enerģētikā (ieskaitot klimata pārmaiņu samazināšanu). Stratēģijā ir ietverti pieci mērķi, kuri jāsasniedz līdz 2020. gadam. Klimata/enerģētikas pamatmērķis paredz SEG emisiju samazinājumu par 20% salīdzinājumā ar 1990. gadu, 20% enerģijas iegūšanu no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanu par 20%.

Augstākminētie mērķi tika pārveidoti arī valstu individuālajos mērķos, kuru izpilde kopumā sekmētu pamatmērķu sasniegšanu ES līmenī. Jāuzsver, ka, neskatoties uz to, ka dalībvalstu mērķi ir dažādi, tie nenosaka atbildības sadali. Latvijas izvirzītie mērķi „Eiropa 2020” kontekstā cita starpā ietver:

CO2 emisiju samazināšanu par 17% salīdzinājumā ar 1990. gadu;

40% atjaunojamo energoresursu izmantošana;

u.c.

Bez stratēģijā noteiktajiem mērķiem, tajā ietilpst arī septiņas „pamatiniciatīvas”, kas veido shēmu „Eiropa 2020” prioritāšu atbalstīšanai. Viena no būtiskākajām pamatiniciatīvām Transporta attīstības pamatnostādņu kontekstā ir „Resursu ziņā efektīva Eiropa”4. Lai nodrošinātu sekmīgu pamatiniciatīvas ideju realizāciju, stratēģija izvirza kā piemēru sekojošus pasākumus, kas skar transporta sektoru un kas būtu jāveic EK līmenī – elektroenerģijas mobilitātes tīkla infrastruktūru paātrināta izvēršana, satiksmes inteliģenta pārvaldība, uzlabota loģistika, pastāvīga CO2 emisiju samazināšana vieglo automobiļu, aviācijas un jūras transporta nozarē, tostarp nozīmīgas Eiropas iniciatīvas par videi nekaitīgiem automobiļiem uzsākšana. Papildus dokumentā izklāstīti arī dalībvalstu līmenī īstenojamie uzdevumi:

attīstīt „inteliģentu”, modernizētu un pilnībā savstarpēji savienotu transporta un enerģētikas infrastruktūru;

nodrošināt tādu infrastruktūras projektu saskaņotu īstenošanu ES pamattīklā, kuri būtiski palielina ES kopējās transporta sistēmas efektivitāti;

pievērsties transporta pilsētu dimensijai, kur rodas daudz sastrēgumu un emisiju;

u.c.




Vides pārskats

9

ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija5

Atjaunota ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija tika pieņemta 2006. gadā ar vispārējo mērķi „noteikt un izstrādāt darbības, kas palīdz ES sasniegt pastāvīgu dzīves kvalitātes uzlabojumu gan pašreizējām, gan nākamām paaudzēm, radot ilgtspējīgas kopienas, kas ir spējīgas pārvaldīt un izmantot resursus efektīvi un pilnībā izmantot ekoloģisko un sociālo jauninājumu potenciālo tautsaimniecībā, nodrošinot labklājību, vides aizsardzību un sociālo kohēziju”. Stratēģijā ir uzskaitīti galvenie mērķi un uzdevumi šo mērķu sasniegšanai. Transporta sektoram aktuālākie vispārējie uzdevumi ir sekojoši:

Ierobežot klimata pārmaiņas un to radītos izdevumus un negatīvo ietekmi uz sabiedrību un vidi;

Nodrošināt, lai mūsu transporta sistēmas apmierinātu sabiedrības ekonomikas, sociālās un vides vajadzības, vienlaikus samazinot to nevēlamo ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību un vidi;

u.c.

Jāatzīmē, ka augstāk uzskaitītie vispārējie uzdevumi ataino galvenās prioritātes. Katram no šiem uzdevumiem stratēģijā ir pakārtoti arī specifiskāki darbības uzdevumi, mērķi un pasākumi, kuri palīdz atspoguļot konkrētākus rīcības virzienus un iespējamos uzdevumu sekmīgas izpildes nosacījumus.

ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam6

ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam ir pirmā ES iekšējā stratēģija Eiropas makroreģionam, kuras pamatā ir inovatīva un integrēta ilgtermiņa pieeja ES politiku īstenošanai Baltijas jūras reģionā. Stratēģijai ir definēti trīs galvenie mērķi:

Glābt jūru;

Apvienot reģionu;

Celt labklājību.

Mērķu sasniegšanas gaita līdz ar 17 prioritātēm un 5 horizontālām darbībām ir aprakstīta Stratēģijas Rīcības Plānā7. Prioritāte transporta sektorā attiecas uz reģiona sasniedzamības uzlabošanu. Vērā ņemams akcents Rīcības Plānā tiek likts uz Zaļo Koridoru koncepta attīstību, kas tika ņemts vērā, izstrādājot TAP.

ES Enerģētikas stratēģija8

„Enerģija 2020” ir viens no instrumentiem, kas izstrādāts, sekojot „Eiropa 2020” galvenajiem mērķiem un ideoloģijai. Enerģētikas stratēģija tiecas veicināt patēriņa samazināšanu, tirgus konkurētspējas paaugstināšanu, energoapgādes nodrošināšanu, kā arī ES klimata pārmaiņu iegrožošanas mērķu izpildi. Lai īstenotu enerģijas efektivitātes mērķu sasniegšanu, stratēģijā atzīmēti rīcības virzieni, kuros transporta sektoram ir identificēts būtisks enerģijas efektivitātes uzlabošanas potenciāls, veicot atsauci uz augstākminēto Balto grāmatu.

5 10917/3/06 REV 3 (lv)

6 COM(2012) 128 final

7 COM(2009) 248

8 COM(2010) 639 final


Vides pārskats

10

Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu9

Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu tika pieņemta 2005. gadā, pamatojoties uz Sesto Kopienas vides rīcības programmu (6 EAP), kas noteica mērķi sasniegt „tādu gaisa kvalitāti, kas nerada negatīvas sekas un riskus cilvēku veselībai un videi”. Lai sasniegtu attiecīgos gaisa kvalitātes mērķus, tematiskajā stratēģijā ir uzskaitīti sektori, kuros ir nepieciešams īstenot pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai. Attiecībā uz transporta sektoru stratēģijā ir atsevišķi izskatītas piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas iespējas sauszemes transporta, kuģniecības un aviācijas apakšsektoros, uzsverot nepieciešamību veicināt virzību uz mazāk piesārņojošiem transporta veidiem.

Pilsētvides tematiskā stratēģija10

Pilsētvides tematiskās stratēģijas (pieņemta 2005. gadā) galvenais virzītājspēks ir pilsētvides kvalitātes uzlabošana ES valstīs. Viena no aktuālajām tēmām, kas izskatīta stratēģijas ietvaros, ir saistīta ar ilgtspējīga pilsētu transporta plānu izstrādi, jo pilsētas transports tiešā veidā ietekmē gaisa piesārņojumu, troksni, satiksmes sastrēgumus un CO2 emisijas. Stratēģijā ir iekļautas norādes, kuras ir ieteicams ņemt vērā, izstrādājot transporta plānus:

Efektīvai transporta plānošanai nepieciešams ilgtermiņa skatījums, lai plānotu infrastruktūras un transportlīdzekļu finansiālās vajadzības, izstrādātu iniciatīvu plānus augstas kvalitātes sabiedriskā transporta nodrošināšanai, nodrošinātu riteņbraucēju un gājēju drošību un koordinētu to ar zemes izmantojuma plānošanu attiecīgajos administratīvajos līmeņos. Transporta plānošanā jāņem vērā drošība un aizsardzība, piekļuve precēm un pakalpojumiem, gaisa piesārņojums, troksnis, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, enerģijas patēriņš, zemes izmantojums, pasažieru transports un kravu pārvadājumi, kā arī visi transporta veidi.

Neskatoties uz to, ka augstākminētie ieteikumi ir attiecināti uz ilgtspējīga pilsētu transporta plāniem, tie ir pietiekami daudzpusīgi un vispārīgi, tādējādi var tikt piemēroti, izstrādājot arī plašāka pārklājuma ar transporta nozari saistītus plānošanas dokumentus.

1.2.3. Nacionālā līmeņa politikas plānošanas dokumenti

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (LIAS) tika pieņemta 2010. gadā, kad tā kļuva par valsts galveno plānošanas instrumentu ar likuma spēku, līdz ar to visiem valsts stratēģiskās plānošanas un attīstības dokumentiem ir jābūt izstrādātiem saskaņā ar stratēģijā noteiktajiem virzieniem un prioritātēm. Kā viens no prioritārajiem ilgtermiņa rīcības virzieniem atjaunojamas un drošas enerģijas sekmēšanai ir energoefektīvas un videi draudzīgas transporta politikas īstenošana, ko var panākt, veicinot pāreju uz videi draudzīgāku transporta līdzekļu – elektroautomobiļu, ar hibrīddzinējiem aprīkotu automobiļu – izmantošanu, organizējot pakāpenisku sabiedrisko transportlīdzekļu apkalpošanu ar vietējiem AER degvielas veidiem, attīstot videi draudzīgāka un kvalitatīvāka sabiedriskā transporta infrastruktūru, kā arī īstenojot citus pasākumus, kas orientēti uz energoefektivitātes sekmēšanu transporta sektorā.




Vides pārskats

11

Savukārt telpiskās attīstības perspektīvas mērķu sasniegšanai stratēģijā liels uzsvars tiek likts uz sasniedzamības uzlabošanu, par prioritāti izvirzot dzelzceļa transporta attīstību. Stratēģijā paralēli tiek izskatītas iespējas autoceļa tīkla, gaisa satiksmes, ostu, kā arī cauruļvadu transporta attīstībai. Visiem stratēģijā uzskaitītiem attīstības virzieniem un risinājumiem ir jābūt ņemtiem vērā, izstrādājot Transporta attīstības pamatnostādnes.

Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam

2012. gada decembrī Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu 2014. – 2020. gadam (NAP 2020), kas ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. NAP 2020 vadmotīvs ir „Ekonomiskais izrāviens”, bet trīs prioritātes:

1. Tautas saimniecības izaugsme; 2. Cilvēka drošumspēja; un 3. Izaugsmi atbalstošas teritorijas.

Katrai no šīm prioritātēm ir identificēti būtiskākie rīcības virzieni, to mērķi, kā arī rādītāji, lai noteiktu mērķu sasniegšanas pakāpi. Kā viens no NAP 2020 rīcības virzieniem ir noteikta „Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai”, kura ietvaros veicamie uzdevumi iekļauj tādus transporta sektoram aktuālos aspektus kā „Nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras sasaisti ar TEN-T tīklu”, „Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu vienotā autobusu un vilcienu maršrutu tīklā” u.c.

Latvijas nacionālā reformu programma „ES 2020” stratēģijas īstenošanai

Nacionālā reformu programma (NRP) tika pieņemta 2011. gadā ar mērķi īstenot „ES 2020” stratēģijas mērķus. NRP sastāv no 3 daļām - 1. daļā ir raksturots vidēja termiņa makroekonomiskais scenārijs. 2. daļā – galvenie Latvijas tautsaimniecības makro-strukturālie izaicinājumi (šķēršļi) un galvenie pasākumi 2011. - 2013. gadam to pārvarēšanai. 3. daļā ir definēti Latvijas kvantitatīvie mērķi 2020. gadam „Eiropa 2020” stratēģijas kontekstā, kā arī galvenie pasākumi 2011. - 2013. gadam to sasniegšanai. Lai sasniegtu energoefektivitātes mērķi, kā vienu no galvenajiem pasākumiem energoefektivitātes paaugstināšanai NRP min energoefektivitātes paaugstināšanu transporta sektorā, ko var panākt, īstenojot tādas aktivitātes kā „vienota sabiedriskā transporta maršrutu tīkla pilnveidošana, pārskatot reģionālo un starppilsētu paralēlu dzelzceļa un autobusu maršrutu dotēšanu, pārorientējot šādus autobusa maršrutus pasažieru nogādāšanai līdz dzelzceļa stacijām, attiecīgi pieskaņojot kustību grafikus, organizējot saskaņotus transporta kustības grafikus jaunajās pašvaldību administratīvi teritoriālajās robežās, uzlabojot sabiedriskā transporta maršrutu plānošanas sistēmu” u.c.

Vides politikas pamatnostādnes 2009. – 2015. gadam

Pašlaik spēkā esošās Vides politikas pamatnostādnes (VPP) tika pieņemtas 2009. gadā ar virsmērķi „nodrošināt iedzīvotājiem iespēju dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, īstenojot ilgtspējīgu attīstību, saglabājot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un informētību par vides stāvokli”. Attiecībā uz transporta sektoru VPP identificē transportu kā lielāko gaisa piesārņojuma avotu valstī, papildus atzīmējot, ka, plānojot transporta plūsmas citu nozaru plānošanas dokumentos, ir labāk jāatspoguļo tādi vides faktori kā gaisa kvalitāte un troksnis.


Vides pārskats

12

Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. – 2016. gadam

Saskaņā ar Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm, enerģētikas nozares attīstības mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu, kvalitatīvu, drošu un ilgtspējīgu tautsaimniecības un iedzīvotāju apgādi ar enerģiju. Pamatnostādnēs ir uzskaitīti pamatprincipi, mērķi un rīcības virzieni enerģētikas nozares attīstībai.

Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011. - 2017. gadam

Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes tika pieņemtas 2011. gadā, un to politikas mērķis ir ekonomiski aktīva, daudzfunkcionāla telpa, kurā klimata pārmaiņu ietekme tiek mazināta ar kvalitatīvas infrastruktūras izveidi un tiek īstenota laba pārvaldība. Pamatnostādnes ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas jāņem vērā, gatavojot piekrastes pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, kā arī ar piekrastes attīstību saistīto nozaru politikas un valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus. Viens no rīcības virzieniem augstākminētā politikas mērķa sasniegšanai ir kvalitatīvas piekrastes infrastruktūras izveidošana, kas mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi, cita starpā attīstot atbilstošu ostu infrastruktūru.

Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2010. – 2015. gadam

Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2010. – 2015. gadam (apstiprināti 2010. gadā) tika izstrādāti izpildot uzdevumus, kas iekļauti Ūdens apsaimniekošanas likumā un ar minēto likumu pārņemtajā Padomes un Parlamenta 2000. gada 23. oktobra direktīvā 2000/60/EK, kas nosaka struktūru Eiropas Kopienas rīcībai ūdeņu aizsardzības politikas jomā. Plānu galvenais mērķis ir uzlabot virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, veicinot to laba stāvokļa sasniegšanu, kā arī informēt sabiedrību par ūdens kvalitāti un interešu grupu iesaistīšanas iespējām ūdens vides jautājumu risināšanā. Ņemot vērā, ka ostu darbības nodrošināšanai nepieciešamie padziļināšanas darbi izmaina ūdens un sanešu plūsmu, kā arī gultnes un krastu struktūru, radot būtisku slodzi ūdensobjektam, tās ir aplūkotas kā būtisks faktors Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu kontekstā.

Trokšņa rīcības plāni

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.597 „Vides trokšņa novērtēšanas kārtība” aglomerācijām, autoceļiem, dzelzceļa līnijām un lidostām, kam ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes, izstrādā trokšņa rīcības plānus. Rīcības plānu izstrādā, lai novērstu vai samazinātu vides troksni, ja tas nepieciešams, vai saglabātu esošo stāvokli teritorijās, kurās trokšņa rādītāji atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

1.2.4. Reģionālā līmeņa politikas plānošanas dokumenti

Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāns

Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāns ir pieņemts 2010. gadā un attiecas uz periodu no 2011. – 2040. gadam. Plāna kopējais mērķis ir „Noteikt nepieciešamās darbības, lai veicinātu Rīgas un Pierīgas vienotas transporta sistēmas izveidi, tādējādi uzlabojot teritoriju sasniedzamību”. Papildus kopējam mērķim, plānā ir noteikti 7 galvenie mērķi, kur attiecībā uz vidi jāatzīmē 2. mērķis – „Izveidot kvalitatīvu, saistošu un konkurētspējīgu sabiedriskā transporta sistēmu, priekšroku dodot elektriskajiem un dzelzceļa transporta modeļiem” -, kas, saskaņā ar plānu, samazinās transporta negatīvo ietekmi uz vidi.


Vides pārskats

13

Plānošanas reģionu attīstības plānošanas dokumenti

Saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, Latvijā ir izveidoti pieci plānošanas reģioni – Kurzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions un Zemgales plānošanas reģions -, kuriem tiek izstrādāti ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumenti. Reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti zem nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem, līdz ar to TAP ir hierarhiski augstāks par reģionālajiem attīstības plānošanas dokumentiem.

Lai nodrošinātu augstākminēto dokumentu savstarpēju atbilstību, Reģionālās attīstības likums nosaka, ka plānošanas reģioniem ir jāizvērtē nozaru attīstības programmu atbilstību plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiem un, konstatējot neatbilstību, jāierosina grozīt nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentus vai jālemj par grozījumiem plānošanas reģiona plānošanas dokumentos.


Vides pārskats

14

2. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN NOVĒRTĒJUMA VEIKŠANAI LIETOTO GALVENO PAMATPRINCIPU UN METOŽU APRAKSTS

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN) ir process, kura mērķis ir uzlabot nozares politikas, politikas plāna, rīcības programmas, kā arī citu nacionālo, reģionālo un vietējo stratēģisko plānošanas dokumentu un normatīvo aktu kvalitāti, vērtējot šo dokumentu iespējamo ietekmi uz vidi un laicīgi novēršot vai mazinot to īstenošanas negatīvās ietekmes. Šis process ir vērsts uz to, lai izvērtētu, kādas būtiskas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē var rasties politikas plānošanas dokumentu īstenošanas rezultātā, un kā tās ietekmēs dabas kapitālu – resursus un pakalpojumus. SIVN ir veicams plānu un programmu sagatavošanas posmā, tā nepieciešamību un procesu nosaka starptautiskā un nacionālā likumdošana. SIVN novērtējuma procedūras laikā tiek sagatavots Vides pārskats, kurā tiek iekļauta informācija par plānošanas dokumentu, tā mērķiem, saistību ar citiem plānošanas dokumentiem. Tiek aprakstīta vides pārskata sagatavošanas procedūra un novērtējuma veikšanai lietoto galveno pamatprincipu un metožu apraksts. Vides pārskatā tiek analizēts vides stāvoklis teritorijās, kuras saistītas ar plānošanas dokumentu. SIVN uzdevums ir novērtēt vides apstākļus un sniegt informāciju lēmumu pieņēmējiem, kā arī informēt plašāku sabiedrību par sagaidāmo būtisko ietekmi uz vidi plānošanas dokumenta ieviešanas gadījumā. SIVN procesa pamatprincipi: Integrācija – vides aspekti ir pilnībā jāintegrē politikas plānošanas dokumentā, tādēļ, lai izvairītos no konceptuālām kļūdām, tie ir jāņem vērā plānošanas sākumstadijā, tādejādi SIVN palīdz veikt piedāvāto rīcības virzienu analīzi un identificēt tās rīcības, kurām no vides viedokļa nepieciešama papildus izpēte par to ietekmi. Piesardzības princips – pieņemot lēmumus, nepieciešams izmantot piesardzības principu, pat ja plānotās darbības tieša negatīva ietekme nav pierādīta, jo ekosistēmu nestspēju jeb ietilpību un sakarību starp slodzēm un dabas kapitālu nav iespējams precīzi noteikt. Ilgtspējīgas attīstības princips – Ilgtspējīga attīstība ir definēta kā viens no trim ES „Stratēģija 2020” mērķiem. Turklāt TAP īstenošanai ir jāsekmē trīs „horizontālo” mērķu sasniegšanu – inovācijas, vide un klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās. Alternatīvu izvērtēšana – nepieciešams izvērtēt, kā politikas plānošanas dokumentā paredzētās rīcības un to iespējamās alternatīvas ietekmēs vides resursus un to kvalitāti. Pārskatāmība – SIVN ir atvērts un pārskatāms lēmumu pieņemšanas process, kas paredz interešu grupu un nevalstisko organizāciju iesaisti, balstās uz precīzi definētu metodoloģiju, lēmumu pieņemšanas mehānismu un sniedz pamatojumu novērtējumā iekļautajiem apgalvojumiem. SIVN pārskatāmību nodrošina arī Vides pārskata sabiedriskā apspriešana un tās rezultātu publiskošana.


Vides pārskats

15

SIVN procesā ir ievērotas četras stadijas: 1. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veida un apjoma apzināšana. Šajā stadijā ir noteikts SIVN apjoms un detalizācijas pakāpe, ņemot vērā plānošanas dokumenta un tā realizācijas alternatīvu iespējamo ietekmi uz vidi, noteiktas novērtējumam izmantojamās metodes, kā arī vides pārskata struktūra. Šī procesa ietvaros veiktas konsultācijas ar Vides pārraudzības valsts biroju. Galvenie 1. posma uzdevumi:

vides faktoru un esošā vides stāvokļa apzināšana;

vides problēmu un vides aizsardzības uzdevumu noteikšana;

SIVN mērķu un indikatoru noteikšana;

iespējamo alternatīvu apzināšana;

konsultācijas ar vides institūcijām par SIVN saturu. 2. Vides pārskata sagatavošana. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti ir apkopoti Vides pārskatā. Likumdošanā ir noteiktas prasības par vides pārskata sagatavošanu un tajā iekļaujamo informāciju. Novērtējums lielā mērā ir atkarīgs no datu nodrošinājuma un to analīzes. Ietekmes analīzes galvenais mērķis ir sniegt visaptverošu un skaidru informāciju par visām iespējamām alternatīvām, t.sk. salīdzināt tās savā starpā vai ar „nulles” alternatīvu (ja TAP netiek ieviests). Vides pārskats balstās uz TAP prioritāšu un pasākumu ietekmes uz vidi izvērtējuma, kā arī uz vērtējuma par plānošanas dokumenta atbilstību starptautiskajai, ES un nacionālajai vides politikai. Vides pārskata izstrādes procesā izmantotas dažādas metodes datu iegūšanai un analīzei. SIVN veikšanai izmantota publiski pieejamā valsts, vai atsevišķos gadījumos – reģiona un pašvaldību līmeņa informācija:

statistikas dati,

likumdošanas ieviešanas progresa ziņojumi,

vides stāvokļa pārskati,

vides monitoringa atskaišu dati,

vides indikatoru izpildes informācija,

dažādu politikas plānošanas dokumentu analītiskā daļa,

DP iekļautā informācija par esošo vides stāvokli,

citi avoti.

Datu analīzē izmantotas kvantitatīvās (datu apjoms, teritoriālais pārklājums, novērojumu rindas garums, u.c.) un kvalitatīvās (informācijas attiecināmība, specifika, aktualitāte, uzticamība, u.c.) novērtēšanas metodes, kā arī šo metožu kombinācija, ņemot vērā informācijas un datu veidu. Būtisks instruments, kas izmantots datu apstrādē un analīzē ir ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS), kas ļauj ar telpisko informāciju sasaistīt aprakstošos datus. Metode ļauj vizuāli aplūkot ietekmju tendences ilgākā laika griezumā. Minētos datus var sakārtot slāņos, kas


Vides pārskats

16

atvieglo tālāko analīzes procesu un dod uzskatāmu informāciju par noteiktu ģeogrāfisku teritoriju. Telpiskās analīzes topogrāfiskie dati izmantoti, analizējot noteiktas ietekmes (troksni, atmosfēras gaisa kvalitāti, ietekmi uz ainavu, u.c.). ĢIS izmantotas esošā vides stāvokļa analīzē, piesārņojuma avotu un ietekmju identificēšanai, ietekmju novērtēšanai, vēlamo attīstības virzienu novērtēšanai un alternatīvu salīdzināšanai. 3. Konsultācijas un sabiedrības iesaiste Konsultācijām ir svarīga loma SIVN. To realizācijas kartību nosaka likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Šis process ietver kompetento institūciju un sabiedrības informēšanu, dodot iespēju komentēt novērtējumu dažādos SIVN posmos. Kad plānošanas dokuments ir pieņemts, sabiedrība un kompetentās institūcijas jāinformē arī par plānošanas dokumenta pieņemšanu. Sagatavojot plānošanas dokumenta Vides pārskata projektu, izstrādātājs konsultējās ar Vides pārraudzības valsts biroju (sanāksme notika 26.04. 2013.) par vides pārskatā iekļaujamo informāciju un tās detalizācijas pakāpi. Sabiedrības, organizāciju un institūciju viedoklis tiek ņemts vērā vairākos SIVN etapos:

veicot sākotnējo novērtējumu par būtiskiem vides aspektiem saistībā ar TAP ieviešanu;

organizējot vides pārskata projekta sabiedriskās apspriešanas procesu, tai skaitā sabiedriskās apspriešanas sanāksmi (-es);

iestrādājot sabiedrības pārstāvju komentārus Vides pārskata gala redakcijā. Vides pārskata sabiedriskā apspriešanas notika no 2013.gada 3.jūlija līdz 2013.gada 13. augustam. Paziņojums par sabiedriskās apspriešanas uzsākšanu tika ievietots laikrakstā ’’Latvijas vēstnesis” un Satiksmes ministrijas mājas lapā www.sam.gov.lv. Ar plānošanas dokumentu un Vides pārskata projektu varēja iepazīties Satiksmes ministrijas mājas lapā www.sam.gov.lv. 2013. gada 19. jūlijā notika sabiedriskās apspriešanas sanāksme. Vides pārskata pielikumā ir pievienoti visi ar sabiedrisko apspriešanu saistītie materiāli (sludinājums, sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokols un dalībnieku saraksts, tabula, kurā ir apkopoti saņemtie komentāri un sniegtas atbildes uz tiem). Atbilstoši konsultācijām ar Vides pārraudzības valsts biroju, Vides pārskata projekts komentāru un priekšlikumu saņemšanai, tika nosūtīts šādām nevalstiskajām organizācijām un institūcijām:

VARAM;

Dabas aizsardzības pārvaldei;

Valsts vides dienestam;

Vides konsultatīvajai padomei;

Veselības ministrijai;

Iekšlietu ministrijai;

Pašvaldību savienībai. Komentāri tika saņemti no VARAM, Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes.

http://www.sam.gov.lv/



Vides pārskats

17

3. PAŠREIZĒJAIS VIDES STĀVOKLIS TERITORIJĀS, KURAS SAISTĪTAS AR PAREDZĒTO PLĀNOŠANAS DOKUMENTU („NULLES SCENĀRIJS”)

3.1. Atmosfēras gaisa kvalitāte un klimata pārmaiņas

Atmosfēras gaisa kvalitāte

Līdzīgi kā citās ES valstīs, arī Latvijā transporta sektors ir viens no lielākajiem gaisa piesārņojuma avotiem. Saskaņā ar 2013. gada atskaiti11 2011. gadā transporta NOx emisijas sastādīja aptuveni 75% no kopējā NOx emisiju apjoma valstī. Transporta sektors ir atbildīgs arī par lielu daļu SOx emisiju (~62% no kopējā apjoma valstī). Abas no šīm piesārņojošām vielām atstāj negatīvu ietekmi gan uz cilvēku veselību, gan uz vidi, sekmējot paskābināšanos (SOx, NOx), eitrofikāciju (NOx), kā arī piezemes ozona veidošanos (NOx). Emisiju sadalījums pa transporta apakšnozarēm ir norādīts 1. un 2. attēlā.

1. attēls. NOx emisiju sadalījums pa apakšnozarēm12

11

ANO/EEK konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos (Ženēvas konvencija) ietvaros 2013. gada 13. martā iesniegtie emisiju dati, pieejami http://www.ceip.at/status-of-reporting/2013-submissions/ 12

Turpat

http://www.ceip.at/status-of-reporting/2013-submissions/

http://www.ceip.at/status-of-reporting/2013-submissions/


Vides pārskats

18

2. attēls. SOx emisiju sadalījums pa apakšnozarēm13

Augstākminētie dati par transporta sektora emisijām attiecas uz degvielas sadedzināšanas procesiem, tomēr jāņem vērā, ka emisijas rodas arī no tādām darbībām kā kravu pārkraušana ostu termināļos, autotransporta riepu nolietojuma, autotransporta saskares ar ceļa virsmu u.c. Gan kravu pārkraušana, gan autotransporta riepu nolietojums un saskare ar ceļa virsmu ir uzskatīti par cieto daļiņu PM10, kā arī PM2.5 avotiem.

Autotransports

Gaisa kvalitātes monitoringa programmas ietvaros Latvijas teritorijā tika uzstādītas gaisa kvalitātes monitoringa stacijas, kuras tiek iedalītas lauku fona stacijās, pilsētas fonu stacijās, autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes stacijās un rūpnieciskā piesārņojuma novērtējuma stacijās. Autotransporta radītā gaisa piesārņojuma kontekstā visaktuālākā ir informācija, kas iegūta no autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes stacijām. Balstoties uz pēdējiem gaisa kvalitātes novērtējuma datiem,14 tika veikti sekojoši secinājumi attiecībā uz autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes stacijās veiktajiem novērojumiem:

Regulāri Rīgas pilsētas centrālās daļas novērojumu stacijās (Kr. Valdemāra ielā un Brīvības ielā) maģistrālajās ielās tiek pārsniegts SO2 gada vidējās koncentrācijas robežlielums. Novērojumu stacijā „Brīvības iela” tiek pārsniegts stundas koncentrācijas augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis.

Novērojumu stacijās „Brīvības iela” un „Kr. Valdemāra iela” tika pārsniegts daļiņu PM10 gada vidējais koncentrācijas robežlielums un diennakts robežlielums.

Novērojumu stacijā „Brīvības iela” benzola vidējā koncentrācija pārsniedza pieļaujamo normatīvu.

Iespējamas daļiņu PM2.5 problēmas novērojumu stacijā „Brīvības iela”, jo uz novērtējuma sagatavošanas brīdi gada vidējās koncentrācijas pārsniedza noteikto gada vidējo robežlielumu, kas stāsies spēkā 2015. gadā.

13

Turpat 14

Gaisa kvalitātes novērtējums Latvijā 2008. – 2010. gads, LVĢMC, 2011


Vides pārskats

19

Novērojumu stacijā „Brīvības iela” benz(a)pirēna gada vidējā koncentrācija pārsniedza pieļaujamo normatīvu, kas stājās spēkā 2013. gadā.

Novērojumu stacijā „Liepāja” regulāri, izņemot 2009. un 2010. gadu, pārsniegti daļiņu PM10 gada un diennakts vidējo koncentrāciju robežlielumi.

Novērojumu stacijā „Liepāja” benzola gada vidējā koncentrācija pārsniedza augšējo piesārņojuma novērtējuma slieksni cilvēka veselības aizsardzībai.

Tomēr svarīgi atzīmēt, ka gaisa kvalitātes monitoringa staciju tīkls Latvijā nav plašs, līdz ar to gaisa kvalitātes līmeni var vērtēt tikai atsevišķās, reprezentatīvās vietās, nevis Latvijā kopumā.

Ostas

Ostu radītais piesārņojums ir galvenokārt saistīts ar beramkravu un lejamkravu pārkraušanas darbiem. Lai arī saskaņā ar 2012. gada Vides pārskatu15 Rīgas brīvostas (RBO) teritorijā nepastāvēja gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumi, ir jāatzīmē, ka RBO darbība ietekmē gaisa kvalitāti gan ostas teritorijā, gan ārpus tās, it īpaši ņemot vērā faktu, ka gaisa kvalitātes problēmas un robežlielumu pārsniegumi ir viena no aktuālākajām vides problēmām Rīgas pilsētā. Vislielākās iedzīvotāju sūdzības attiecībā uz gaisa piesārņojumu no RBO ir saistītas ar smakām, piesārņojumu ar cietajām daļiņām PM10, kā arī naftas produktu tvaikiem.

Arī Ventspils brīvostas darbība atstāj vērā ņemamu ietekmi uz pilsētas gaisa kvalitāti. Aptuveni trešdaļu no visa emisiju apjoma veido GOS un ogļūdeņraži, kas izdalās naftas un ķīmisko produktu tranzīta operāciju veikšanas laikā.16 To lielākie avoti ir Ventspils brīvostas uzņēmumi. Attiecībā uz kopējo gaisa kvalitāti pilsētā, saskaņā ar ilggadīgiem monitoringa datiem, Ventspilī ir vērojama gaisa kvalitātes uzlabošanās, kā arī piesārņojošo vielu emisiju apjomu samazināšanās.

Līdzīga situācija pastāv arī Liepājā, kur par vienu no galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem tiek uzskatīti ostas termināļi. Kopumā pilsētā līdz 2010. gadam tika pārsniegts cieto daļiņu PM10 diennakts robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai. 2010. gadā monitoringa stacijā Liepājā PM10 un PM2,5, benzola koncentrācijas pārsniedza gada augšējos, gan arī apakšējos piesārņojuma novērtējuma sliekšņus cilvēka veselības aizsardzībai, kā arī tika pārsniegts NO2 gada vidējais apakšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis un stundas apakšējais piesārņojuma novērtējuma slieksnis cilvēka veselības aizsardzībai.17

Dzelzceļš

Dzelzceļa ietekme uz gaisa kvalitāti tiek galvenokārt aplūkota dīzeļvilcienu kontekstā. Lai gan salīdzinājuma ar 1990. gadu dzelzceļa emisijas SOx, NMGOS un NOx piesārņotājiem ir krasi samazinājušās, gadu mijā var ievērot „lēcienus”, kas ir cieši saistīti ar degvielas patēriņa pieaugumu/samazinājumu, kas izriet no dīzeļvilcienu izmantošanu kravu pārvadājumiem. Piemēram, salīdzinājumā ar 2010. gadu, 2011. gada emisiju dati liecina par 17% emisiju pieaugumu.18

Aviācija

15

Rīgas brīvostas vides pārskats 2011. gadam. SIA „Vides Konsultāciju Birojs, 2012. gada jūnijs 16

Ventspils pilsētas attīstības virzieni līdz 2020. gadam. III Vides pārskats. SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”, 2011. gada jūnijs 17

Liepājas pilsētas teritorijas plānojums. Ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums. Vides pārskats. SIA „Grupa93”, 2012. gads 18

Skat. 9. atsauci


Vides pārskats

20

Ņemot vērā mazo iekšzemes lidojumu skaitu, gaisa emisijas no aviācijas ir pārsvarā saistītas ar gaisa kuģiem, kas veic starptautiskos lidojumus. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka uz aviāciju attiecināmais gaisa piesārņojums var tikt saistīts ne tikai ar lidmašīnu radītām emisijām, bet arī ar lidostas teritorijā notiekošajiem procesiem kā degvielas uzpilde, katlu mājās notiekošiem sadedzināšanas procesiem u.c. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” (pieņemti 30.11.2010., ar grozījumiem, kas spēkā ar 30.04.2013.) lidostām un lidlaukiem ir nepieciešama B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, kurā ir uzskaitīti emisiju avoti un ir noteikti emisiju limiti gaisu piesārņojošām vielām.

Klimata pārmaiņas

Balstoties uz klimata novērojumiem, kas tiek veikti no 1795. gada, vidējā gaisa temperatūra ir konstanti paaugstinājusies, ietekmējot virkni vides faktoru kā nokrišņu daudzums, hidroloģiskais režīms, kā arī izraisot izmaiņas veģetācijas dinamikā. 19 Pēdējo 100 gadu laikā vidējā globālā temperatūra ir pieaugusi par 0,7 ± 0,2° C, kas ir lielā mērā saistīts ar CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām atmosfērā. Lai gan nav iespējams pilnībā novērst klimata pārmaiņas, ir būtiski tās laicīgi ierobežot, samazinot kopējo SEG emisiju apjomu.

Transporta sektors ir viens no lielākajiem SEG emisiju avotiem, 2011. gadā sastādot 27,5% no kopējā SEG emisiju apjoma un 38,2 % no kopējā CO2 emisiju apjoma valstī. Transporta sektora emisijas ir lielā mērā atkarīgas no degvielas patēriņa, kuru ietekmē arī tādi faktori, kā ekonomiskā situācija, ar ko var paskaidrot emisiju pieaugumu pēc recesijas perioda - 2007. gadā un turpmāko samazinājumu, kas sakrīt ar būtisku degvielas cenu pieaugumu, kā arī iedzīvotāju skaita samazinājumu valstī (skat. 3. attēlu). Būtisks CO2 emisiju apjomu noteicošais aspekts ir arī izmantotās tehnoloģijas, līdz ar to arvien jaunāku tehnoloģiju ieviešana transporta sektorā sekmē transporta SEG emisiju samazināšanu.

19

Latvia’s National Inventory Report. Submission under UNFCCC and the Kyoto Protocol. 2013


Vides pārskats

21

3. attēls. Transporta sektora SEG emisijas 1990. – 2011. gadā20

Ja aplūko SEG emisiju sadali apakšsektoru griezumā, autotransports ir atbildīgs par lielāko emisiju apjomu, sastādot 90,52% no kopējām transporta sektora SEG emisijām. Pēc autotransporta seko dzelzceļš – ar 8,9%. Savukārt SEG emisiju apjoms no iekšzemes kuģošanas un iekšzemes aviācijas apakšsektoriem ir salīdzinoši nebūtisks - tā kā SEG emisiju dati ir ņemti no Latvijas atskaites Kioto protokola ietvaros, kuģošanas un aviācijas apakšsektoros netiek iekļautas starptautiskās kuģošanas un starptautiskās aviācijas SEG emisijas, kuras kopumā 2010. gadā sastādīja ap 1100 Gg, kas ir būtisks apjoms uz kopējo valsts SEG emisiju fona.

4. attēls. 2011. gada transporta sektora SEG emisiju sadalījums pa apakšsektoriem21

Aplūkojot SEG emisijas no starptautiskās aviācijas un kuģošanas, var secināt, ka aviācijā ir novērojams konstants pieaugums, kamēr kuģošanas emisiju dati neatspoguļo viennozīmīgu tendenci, jo ir cieši saistīti ar kaimiņvalstu tirdzniecības aktivitātēm un Latvijas ostu konkurētspēju uz kaimiņvalstu ostu fona.22

3.2. Troksnis

“Vides troksnis”, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību nozīmē nevēlamu vai kaitīgu cilvēka darbības radītu āra troksni, ieskaitot troksni, ko izraisa transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļu satiksme, gaisa satiksme un kas rodas rūpnieciskas darbības zonās. Transporta nozarē galvenais vides trokšņa avots ir autotransports, kam seko gaisa kuģu un dzelzceļa radītais troksnis. Vides troksnis rada plašu ietekmi uz cilvēku veselību un labklājību, kas ietver kairinājumu, miega traucējumus, sirds un asinsvadu saslimšanu, kā arī ietekmi uz garīgo veselību.

20

Turpat 21

Turpat 22

Turpat


Vides pārskats

22

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 2002/49/EK Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2007. gada 30. jūnijam bija jāizstrādā trokšņu stratēģiskās kartes aglomerācijām ar vairāk nekā 250 000 iedzīvotājiem, galveno autoceļu posmiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 6 miljoni transportlīdzekļu gadā, galvenajām dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 60 000 vilcienu sastāvi gadā, kā arī galvenajām lidostām, bet līdz 2008. gada 18. jūlijam bija jāveic rīcības plānu izstrāde, lai risinātu ar trokšņa samazināšanu saistītos jautājumus. Līdz 2012. gada 30. jūnijam bija jāveic stratēģisko karšu izstrāde aglomerācijām ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotājiem, galveno autoceļu posmiem, uz kuriem satiksmes intensitāte pārsniedz 3 miljonus transportlīdzekļu gadā, galvenajām dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvi gadā, bet līdz 2013. gada 18. jūlijam bija jāizstrādā rīcības plāni. Pēc trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādes tos pārskata un vajadzības gadījumā pārstrādā ik pa pieciem gadiem.

Direktīvas prasības Latvijā ir pārņemtas ar Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumiem Nr. 597 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (ar grozījumiem, kas spēkā ar 06.03.2010.), kuri nosaka arī dienas, vakara un nakts trokšņa rādītāju robežlielumus atbilstoši teritorijas lietošanas funkcijai (skat. 1. tabulu).

1. tabula. Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 597 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” noteiktie trokšņa robežlielumi

Teritorijas lietošanas funkcija

Trokšņa robežlielumi

Ldiena

(dB(A)) Lvakars

(dB(A)) Lnakts

(dB(A))

Mazstāvu dzīvojamo ēku, kūrortu, slimnīcu, bērnu iestāžu un sociālās aprūpes iestāžu teritorija

50 45 40

Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku teritorijas, kultūras, izglītības, pārvaldes un zinātnes iestāžu teritorija

55 50 45

Dažādu funkciju ēku (ar dzīvokļiem) teritorijas 60 55 45

Viesnīcu, darījumu, tirdzniecības un pakalpojumu, sporta un sabiedrisko iestāžu teritorija

60 55 50

Autotransporta troksnis ietekmē iedzīvotājus, kas mitinās automaģistrāļu tuvumā. 2007. gadā tika izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāni valsts autoceļu posmiem, uz kuriem 2006. gadā satiksmes intensitāte bijusi lielāka nekā 6 miljoni transportlīdzekļu gadā. Saskaņā ar trokšņa stratēģiskās kartēšanas rezultātiem kartēto autoceļu posmu tuvumā teritorijās, kur trokšņa rādītājs Lnakts pārsniedza 40 dB, mitinājās aptuveni 15 000 iedzīvotāju23. 2009. gadā šiem valsts galveno autoceļu posmiem tika izstrādāti rīcības plāni trokšņa samazināšanai24. 2012. gadā tika izstrādātas stratēģiskās trokšņa kartes valsts autoceļu posmiem, uz kuriem 2011. gadā satiksmes intensitāte bijusi lielāka nekā 3 miljoni transportlīdzekļu gadā. Kartēto autoceļu posmu apkārtnē atbilstoši trokšņa stratēģiskās 23

http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/normativie_dokumenti/troksnu_kartes 24

http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=393

http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/normativie_dokumenti/troksnu_kartes

http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=393


Vides pārskats

23

kartēšanas rezultātiem mājokļos, kas vakara laikā ir pakļauti trokšņa līmenim, kas pārsniedz 45 dB, dzīvoja aptuveni 35 000 iedzīvotāju25.

Lidostu tuvumā galvenais trokšņa avots ir gaisa kuģu pacelšanās un nolaišanās laikā radītais troksnis. Trokšņa izkliede galvenokārt ir atkarīga no gaisa kuģu tipa, lidojuma skaita un trajektorijas. 2012. gadā tika izstrādāta trokšņa stratēģiskā karte, izmantojot datus par 2011. gadu. Saskaņā ar trokšņa stratēģisko kartēšanu lidostas „Rīga” apkārtnē lielākie trokšņa robežlielumu pārsniegumi ir novērojami vakara periodā, kad teritorijās, kur tiek pārsniegts trokšņa rādītājs Lvakars (45 dB), mitinājās aptuveni 9 950 iedzīvotāji26. VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” veic trokšņa monitoringu atbilstoši ISO 20906 standarta metodoloģijai, izmantojot četras stacionāras un vienu pārnēsājamu trokšņa monitoringa staciju27.

Dzelzceļa radītais troksnis ietekmē iedzīvotājus, kas mitinās dzelzceļa līniju tuvumā. Galvenais trokšņa avots ir ripošanas troksnis, kas rodas, saskaroties vilciena riteņiem un sliedēm. Lai samazinātu trokšņa izplatību, pārbrauktuvju kapitālo remontu ietvaros tiek klātas gumijas klātnes, tiek veikta sliežu un pārmiju slīpēšana, kā arī tiek veikti trokšņa mērījumi trokšņainākajās vietās28. 2012. gadā ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa līnijas „Rīgas pasažieru – Krustpils” posmam „Salaspils – Aizkraukle”, kur 2011. gadā satiksmes intensitāte pārsniedza 30 000 vilcienu sastāvu. Dzelzceļa līnijas „Rīgas pasažieru – Krustpils” posmam „Salaspils – Aizkraukle” tuvumā lielākie trokšņa robežlieluma pārsniegumi ir novērojami nakts laikā, skarot ap 4 900 mājokļus, kuros mitinās apmēram 32 000 iedzīvotāju. Papildus, paaugstināts trokšņa līmenis un negatīva ietekme uz iedzīvotājiem var tikt novērota blakus dzelzceļu stacijām, kur notiek kravu pārkraušana, īpaši, ja šīs darbības notiek nakts laikā un tuvu dzīvojamam ēkām. Lai izvairītos no negatīvām ietekmēm, kas var rasties kravu pārkraušanas operāciju laikā, ir jānodrošina attiecīgi organizatoriski pasākumi, mēģinot nodrošināt kravu pārkraušanu dienas stundās un veicot to pēc iespējas tālāk no dzīvojamām ēkām.

Lai gan Latvijā nav spēkā esošu normatīvo aktu, kas reglamentētu vibrācijas pieļaujamos lielumus vidē vai telpās, ir svarīgi ierobežot vibrāciju līmeni, lai samazinātu tā radīto diskomfortu. Transporta nozarē galvenais vibrāciju avots ir dzelzceļa kustība. Vibrācijas rodas vilciena riteņiem saskaroties ar sliežu virsmu, tādējādi radītās vibrācijas lielumu nosaka gan sliežu tehniskais stāvoklis, gan vilciena riteņu gludums. VAS „Latvijas dzelzceļš” veic sliežu un pārmiju slīpēšanu, kas samazina vibrāciju veidošanos.

3.3. Bioloģiskā daudzveidība un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Izvērtējot esošo situāciju transporta tīkla ietekmei uz bioloģisko daudzveidību, izmantoti dati par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT), tai skaitā Natura 2000 tīklā ietilpstošajām, kuras šķērso vai kuru tiešā tuvumā atrodas valsts galvenie autoceļi vai dzelzceļi. Līdz šim veiktajos ietekmes uz vidi novērtējumos (IVN, piem., A10 IVN29) identificētas galvenās iespējamās transporta koridoru ietekmes uz šādu teritoriju bioloģisko daudzveidību – pamatā tā ir teritorijas fragmentācija (platībās, ko aizņem autoceļš vai dzelzceļš, nav

25

Turpat 26

http://www.riga-airport.com/lv/main/par-lidostu/troksna-karte 27

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai 28

VAS „Latvijas dzelzceļš” 2011. gada pārskats 29

Ietekmes uz vidi novērtējums autoceļa A10 Rīga – Ventspils posma Priedaine – Ķemeri rekonstrukcijai. Noslēguma ziņojums. Eirokonsultants, 2010. gada maijs

http://www.riga-airport.com/lv/main/par-lidostu/troksna-karte


Vides pārskats

24

iespējama turpmāka biotopu un sugu dzīvotņu eksistence; transporta koridors kavē sugu izplatīšanos un izjauc teritorijas ekoloģisko funkciju integritāti), kā arī specifiska ietekme uz dažādām sugām – piemēram, troksnis var traucēt aizsargājamu sugu riestošanu un ligzdošanu, lineāri atvērumi var kavēt sugu pārvietošanos barošanas nolūkos u.tml.

No 70630 Latvijas teritorijā esošajām ĪADT (tai skaitā 33231 Natura 2000 teritorijas), valsts galvenie autoceļi šķērso 25 teritorijas, savukārt dzelzceļi – 19 teritorijas. Autoceļa un dzelzceļa nodalījuma joslā atrodas 702 ha no ĪADT kopējās platības valstī, kas sastāda 0,06% no ĪADT platības valstī (tai skaitā 0,1 procentu no Natura 2000 teritorijām).

Vērtējot iespējamo transporta tīkla netiešo ietekmi, aprēķināts, ka 1000 m plats valsts autoceļa vai dzelzceļa koridors (500 m uz katru pusi no ass) šķērso vai skar 113 ĪADT (šāds koridors pieņemts kā attālums, kurā visticamākā ir netieša ietekme uz sugām un biotopiem, šādā platumā nereti tiek novērtēta teritorijas bioloģiskā daudzveidība, veicot IVN). 1000 m koridora skartās ĪADT platības ir 26 666 ha (Natura 2000 teritorijas – 26 190 ha). Kopumā tas sastāda 2,4% no Latvijas ĪADT platības un 4,0% no Natura 2000 teritorijām.

30

T.sk., nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas liegumi, dabas

rezervāti, dabas pieminekļi, jūras teritorijas. Informācija ņemta no Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapas,

05.08.2013. http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/ 31

Informācija ņemta no Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapas, 05.08.2013.

http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/natura_200011/

http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/


Vides pārskats

25

5. attēls. Esošā transporta tīkla skartās ĪADT


Vides pārskats

26

3.4. Zemes dzīles

Derīgo izrakteņu teritoriālo izvietojumu nosaka ģeoloģiskā uzbūve. Izmantotos derīgos izrakteņus, pēc to izplatības biežuma, iedala divās grupās. Ierobežotas izplatības derīgie izrakteņi veidojušies pirmskvartāra nogulumiežos. Tie ir kaļķakmens, dolomīts, māls un kvarca smilts. To izmantošanu ierobežo izplatība nelielā Latvijas teritorijas daļā (piemēram, kaļķakmens atrodams tikai Latvijas dienvidos un dienvidrietumos) un ieguves iespējas. Augstienēs virs šiem iežiem atrodas 20—170 m biezs kvartāra nogulumu slānis, bet zemienēs ieguvi traucē augstais gruntsūdens līmenis.

Otrajā grupā ietilpst plaši izplatītie derīgie izrakteņi — smilts un grants, kvartāra māls, saldūdens kaļķieži, kūdra un sapropelis. Šie derīgie izrakteņi sastopami daudzos Latvijas rajonos, un to izmantošanu parasti ierobežo teritorijas ģeoloģiskā uzbūve. Derīgo izrakteņu ieguve nav pieļaujama, ja tie atrodas tiešā apdzīvoto vietu tuvumā vai arī ainaviski augstvērtīgās dabas teritorijās. Maz izplatīti vai arī nepietiekami izpētīti derīgie izrakteņi Latvijā dzīlēs ir nafta, dzelzs rūda un brūnogles.

Kaļķakmeni izmanto cementa, tehnoloģisko kaļķu un kaļķa miltu ražošanai. Kaļķakmens iegulas atrodas Latvijas dienvidos un dienvidrietumos. Nozīmīgākās atradnes ir „Kūmas” Saldus novadā un „Auce” Auces novadā.

Dolomīta atradnes ir plašā teritorijā gar Gauju, Daugavu un Abavu, kā arī Zemgalē, kur jau kopš viduslaikiem kā dabisks būvakmens izmantotas dolomīta plātnes. Pašreiz dolomītu izmanto ēku un ceļu būvniecībai nepieciešamo šķembu ražošanai, kā arī būvkaļķu un dolomīta miltu ražošanai. Dolomīta atradnes atrodas Latvijas centrālajā un austrumu daļā Rīgas apkārtnē un Jelgavas, Ogres, Jēkabpils, Rēzeknes un Apes novados. Lielākā atradne ir „Aiviekstes” atradne Krustpils novadā, kurā pašreiz iegūst 40—50% no valstī iegūstamā dolomīta daudzuma.

Ģipšakmens ir viens no vērtīgākajiem derīgajiem izrakteņiem, jo Latvijā ir lielākie ģipšakmens krājumi Ziemeļeiropā. Izpētīts, ka valstī lielākie krājumi atrodas Salaspils novadā (Salaspils atradne) un Bauskas novadā (Skaistkalnes atradne).

Kvarca smiltīs kvarca saturs nav zemāks par 90—95%. Galvenā šo smilšu pazīme ir to gaišā (balta, dzeltenīga) krāsa. Kvarca smilti izmanto rūpniecībā un metalurģijā, kā arī ķieģeļu un stikla ražošanai. Latvijā kvarca smilts atrodama tikai Cēsu, Valmieras un Kuldīgas apkārtnē.

Grants un smilts, pēc ieguves apjoma, ir visvairāk izmantotie derīgie izrakteņi Latvijā. Smilti un granti galvenokārt izmanto ceļu būvē un remontā, ēku būvniecībā un būvkonstrukciju ražošanā, kā arī dzelzceļu balastam. Gandrīz katrā Latvijas novadā ir smilts vai grants karjeri, kuru kopējais skaits pārsniedz 1500. Lielākās smilts un grants atradne ir ‘’Vesetas’’ (pie Pļaviņām), ‘’Kurzeme’’ (pie Talsiem) un ‘’Cēsu’’ atradnes.

Pēdējo gadu laikā vislielākais pieprasījums ir pēc smilts, smilts-grants un dolomīta, kuri pēc pārstrādes tiek izmantoti kā būvniecības un ceļu būves materiāli. Paralēli ir būtiski veikt derīgo izrakteņu krājumu novērtējumu, lai sekotu derīgo izrakteņu ieguves apjoma un krājumu saistībām un nodrošinātu, lai krājumu rezerves būtu pietiekošas attiecībā uz pieprasījumu. Derīgo izrakteņu ieguves apjomi un krājumu rezerves ir attēloti ir 6. un 7. attēlā.


Vides pārskats

27

6. attēls. Derīgo izrakteņu ieguves apjomi32

7. attēls. Derīgo izrakteņu krājumi33

Attiecībā uz derīgo izrakteņu izmantošanu transporta sektora attīstības kontekstā ir jāmin, ka autoceļu izbūvei, kā arī atjaunošanai ir nepieciešams liels daudzums būvmateriālu, kuru skaitā ietilpst arī derīgie izrakteņi. Piemēram, automaģistrāles izbūvei ir nepieciešami tādi derīgie izrakteņi kā:

ceļu izbūvei piemērota dabiskā smilts;

oļi, grants, šķembas vai drupināti akmeņi, ko parasti izmanto par betona aizpildītājiem šoseju uzbērumu balastiem;

smilts-grants, ko izmanto betona un dzelzsbetona izstrādājumos;

32

Nacionālais ziņojums par vides stāvokli 2008. – 2011. 33

Turpat


Vides pārskats

28

asfaltbetona materiāli, t.sk. ceļu bitumens;

metāli un to izstrādājumi.34

3.5. Augsnes un grunts piesārņojums

Augsnes un grunts piesārņojums veidojas cilvēka saimniecisko darbību rezultātā. Transporta sektors ir uzskatīts par vienu no galvenajiem augsnes piesārņojuma avotiem (nafta, naftas produkti un smagie metāli u.c.). Transporta sektora radītais piesārņojums izpaužas ne tikai kā noplūdes no pašiem transporta līdzekļiem, bet arī no esošās infrastruktūras, tās izbūves un uzturēšanas darbiem. Par augsnes un grunts piesārņojuma avotiem var uzskatīt arī degvielas uzpildes stacijas, transportlīdzekļu mazgāšanas vietas un citus būtiskus punktveida piesārņojuma avotus. 2011. gadā Latvijas piesārņoto vietu reģistrā bija iekļautas 243 piesārņotas vietas, no kurām - 103 naftas bāzes un degvielas uzpildes stacijas, un 27 transporta objekti (noliktavas, dzelzceļš u.t.t.).35

Papildus lielas ietekmes piesārņojums rodas transportlīdzekļu avāriju rezultātā, īpaši situācijās, kad tiek transportētas bīstamas un videi kaitīgas vielas ar dzelzceļa vai autotransporta starpniecību.

Izvērtējot autotransporta un saistītās infrastruktūras radīto augsnes un grunts piesārņojumu, jāatzīmē, ka būtisku piesārņojumu ar smagajiem metāliem (piem., Pb, Cd, Zn, Hg) rada autotransporta radītās izplūdes gāzes, kā arī asfalta seguma dilšana, savukārt tādas ceļu uzturēšanas darbības kā kaisīšana ar sāls maisījumu apledojuma kausēšanai izraisa augsnes piesārņojumu ar NaCl. Saskaņā ar intensīvi izmantoto automaģistrāļu apkārtnē esošo augšņu izpēti, uz kuru tiek veikta atsauce Automaģistrāles no autoceļa A2 ievada Rīgas pilsētā līdz Vairoga ielai būvniecības IVN ziņojumā,36 dotās automaģistrāles tiešā tuvumā sagaidāms smago metālu koncentrācijas pieaugums, kas 15 – 20 gadu laikā var pārsniegt Ministru kabineta noteikumos Nr. 804 „Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem” (pieņemti 25.10.2005.) noteikto piesardzības robežlielumu37, ja netiktu nodrošināti papildus augsnes aizsardzības pasākumi. Līdzīga situācija var tikt attiecināma arī uz citām intensīvi izmantotām automaģistrālēm. Augsnē nonākušie smagie metāli nenoārdās, bet gan ar lejupejošām ūdens plūsmām nonāk dziļāk, palielinot gruntsūdeņu piesārņojuma risku. Smago metālu paaugstinātā koncentrācija augsnē ietekmē daudzus procesus, kā:38

nomāc mikroorganismu darbību un barības elementu apriti;

rada toksisku ietekmi uz augu saknēm un mikorizu, samazinot barības elementu uzņemšanu;

Cu un Ni piesārņojums var izraisīt nepieciešamo katjonu deficītu, jo tie tiek aizvietoti ar šiem smagajiem metāliem.

34

Ietekmes uz vidi novērtējums Rīgas Ziemeļu transporta koridora 2. posma no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei (Vairoga ielai) būvniecībai. Darba ziņojums. SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”. Rīga, 2009. gada decembris 35

Nacionālais ziņojums par vides stāvokli 2008. – 2011. 36

Automaģistrāles no autoceļa A2 ievada Rīgas pilsētā līdz Vairoga ielai (Brīvības ielas dubliera) būvniecības ietekmes uz vidi novērtējums. Darba ziņojums. Rīgas ilgtspējīgas attīstības centrs „Agenda 21”, 2007. gads 37

Saskaņā ar noteikumiem piesardzības robežlielums norāda maksimālo piesārņojuma līmeni, kuru pārsniedzot iespējama negatīva ietekme uz cilvēku veselību vai vidi, kā arī līmeni, kāds jāsasniedz pēc sanācijas, ja sanācijai nav noteiktas stingrākas prasības. 38

Nikodemus, O. un citi. Augsnes ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība. LU Akadēmiskais apgāds, 2009.


Vides pārskats

29

Arī dzelzceļš tiek uzskatīts par būtisku augsnes piesārņojuma avotu, kas visbiežāk tiek raksturots kā piesārņojums ar naftas produktiem, kas skar augsni zem dzelzceļa sliedēm un lokomotīvju depo.39 Augsnes piesārņojumu zem sliedēm pārsvarā nosaka lokomotīvju un ritošā sastāva tehniskais stāvoklis, kas ir viens no noteicošajiem faktoriem dzelzceļa apkārtnes augsnes piesārņojumā ar naftas produktiem. Kā jau minēts augstāk, augsnes un grunts piesārņojumu var izraisīt arī avārijas bīstamo kravu transportēšanas laikā pa dzelzceļu. Saskaņā ar statistiku 2012. gadā fiksēti 2 negadījumi, kas saistīti ar bīstamo kravu transportēšanu, vienā no kuriem notikusi bīstamo kravu noplūde, savukārt 2011. gadā bīstamo kravu noplūde notika 2 avārijās.

Infiltrācijas procesā piesārņojošās vielas var nonākt dziļāk gruntī, piesārņojot gruntsūdeņus un artēziskos ūdeņus, kas tiek izmantoti dzeramā ūdens iegūšanai. Piesārņoto vietu sanācija ierasti ir dārgs un resursietilpīgs process, tāpēc ir svarīgi pēc iespējas novērst augsnes piesārņojumu pirms tas ir radies, kas transporta sektorā var tikt veicināts, ieviešot jaunas tehnoloģijas, uzlabojot infrastruktūru un veicot visus nepieciešamos preventīvos pasākumus, lai izvairītos no avārijām bīstamo kravu pārvadājumu laikā.

3.6. Ūdens kvalitāte

Ūdens piesārņojums var rasties gan no punktveida, gan difūzajiem avotiem. Lai gan lielākajā daļā gadījumu ūdens piesārņojums tiek asociēts ar lauksaimniecības darbībām (piesārņojums ar nitrātiem) un industriālo piesārņojumu, arī transporta sektors būtiski ietekmē ūdeņu kvalitāti.

Kā jau tika minēts iepriekšējā nodaļā, arī augsnes piesārņojums var būtiski ietekmēt gruntsūdeņu kvalitāti. Latvijā ir izstrādāta un pieejama pazemes ūdeņu piesārņojuma riska karte, kurā atspoguļoti pazemes ūdensobjekti ar dažādām piesārņojuma riska pakāpēm (skat. 8. attēlu, kur ar zaļo atzīmēti saldūdeņi ar augstu aizsargātības līmeni, ar dzeltenu – vidējo līmeni, bet ar sarkano – zemu aizsargātības līmeni), līdz ar to radot iespēju identificēt jutīgākās teritorijas, kur jāievēro īpaši piesardzības pasākumi.

39

Dzelzceļa vides aizsardzības politika 2012. – 2020. gadam. 2012. gads


Vides pārskats

30

8. attēls. Pazemes saldūdeņu dabiskās aizsargātības karte40

Virszemes ūdeņu piesārņojuma kontekstā ir aktuāls arī piesārņojums ar suspendētām vielām un naftas produktiem, kas rodas, lietus notekūdeņiem nonākot no autoceļiem ūdensobjektā. Naftas produkti var radīt arī būtisku negatīvu ietekmi uz zivsaimniecības resursiem, veidojot plēvīti uz ūdens virsmas, tādējādi traucējot normālu gāzu apmaiņu starp ūdeni un atmosfēru, iznīcinot zivju barības bāzi – bentosu -, kā arī vispārīgi ietekmējot ūdens kvalitāti.

Saskaņā ar 2006. gadā „Aqua-Brambis” veikto pilsētas lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmas izpēti Rīgā, kuras ietvaros tika veikta arī piesārņojuma koncentrāciju analīze, vidējās piesārņojošo vielu koncentrācijas Rīgas pilsētas lietus notekūdeņos ir šādas:

suspendētās vielas – 34,5 mg/l;

naftas produkti – 3,65 mg/l.41

Lai pēc iespējas mazinātu virszemes ūdeņu piesārņojumu ar augstākminētajām vielām, ir jānodrošina lietus notekūdeņu mehāniska attīrīšana pirms to nonākšanas ūdenstilpnēs.

Saskaņā ar ūdens apsaimniekošanas likumu ostas var uzskatīt par stipri pārveidotiem ūdensobjektiem (SPŪO), kas ir virszemes ūdensobjekti, kuru īpašības cilvēka darbības izraisītu fizikālu izmaiņu ietekmē ir būtiski mainījušās. Latvijā darbojas trīs lielās ostas (Ventspils, Rīga un Liepāja) un septiņas mazās ostas (Engure, Lielupe, Mērsrags, Pāvilosta, Roja, Salacgrīva, Skulte). Ņemot vērā būtiskās hidromorfoloģiskās izmaiņas, kas raksturo SPŪO, šajos ūdensobjektos nevar nodrošināt laba ekoloģiskā stāvokļa sasniegšanu. Izvērtējumā par hidromorfoloģiskajām izmaiņām lielajās ostās tika secināts, ka „iespējas sasniegt labu ekoloģisko kvalitāti, vienlaicīgi nodrošinot ostas ekonomiskās aktivitātes,

40

Ziņojums par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību 2010. gadā. LVĢMA, Rīga, 2011 41

Citēts „Ietekmes uz vidi novērtējums Rīgas Ziemeļu transporta koridora 2. posma no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei (Vairoga ielai) būvniecībai. Darba ziņojums. SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”. Rīga, 2009. gada decembris”


Vides pārskats

31

attiecīgos virszemes ūdensobjektos nepastāv, jo piekrastes hidroloģija un dzīvo organismu dabiskā attīstība tiek regulāri traucēta, būtiski mainās arī gultnes substrāts”42.

Būtisks ūdeņu piesārņojums var rasties arī ostu darbības rezultātā. Lai nodrošinātu akvatorijas piemērotību kuģošanai, ostās tiek veikti gultņu padziļināšanas darbi, kā ietekme uz ūdeņu kvalitāti ir aprakstīta Rīgas brīvostas vides pārskatā 2011. gadam.43 Pārskatā minēts, ka „padziļināšanas darbi nodara zaudējumus ūdens vides bioloģiskajiem resursiem, tajā skaitā izšķīdušā skābekļa koncentrācijas samazināšanos un hidrobiontu bojāeju zemes smēlēja kausu iedarbības rezultātā un „duļķu šļūcē”, iesūcot ūdeni zemes sūcēju grunts pieņēmējos”. Līdz ar to, lai mazinātu ietekmi, kas var rasties gultnes padziļināšanas darbu procesā, ir nepieciešams savlaicīgi noteikt un piemērot organizatoriskus un inženiertehniskus pasākumus.

Bez paredzētajiem atļautajiem darbiem, ūdens piesārņojumu izraisa arī nelegāla piesārņojošo vielu izvadīšana un avārijas. Baltijas jūras vides aizsardzības komisija - Helsinku Komisija (HELCOM) nodrošina, ka 1-2 reizes nedēļā speciāli aprīkots gaisa kuģis veic izlūkošanas lidojumus pāri Baltijas jūrai, fiksējot nelegālās naftas produktu izvadīšanas gadījumus. 2011. gadā Latvijas valsts ūdeņos tika konstatēti 10 naftas noplūdes gadījumi.44 Tā kā netika veiktas verifikācijai nepieciešamās pārbaudes, nav iespējams droši apgalvot, ka noplūdes tiešām notika. 2009. un 2010. gadā tika apstiprināti pa vienam noplūdes gadījumam. Visvairāk noplūdes pēdējo piecu gadu laikā Latvijas valsts ūdeņos tika apstiprinātas 2008. gadā – ar 5 noplūdes gadījumiem. Savukārt viena no pēdējām piesārņojošām avārijām Latvijas teritoriālajos ūdeņos tika fiksēta 2007. gadā, kā rezultātā noplūda 12 t naftas un kālija hlorīds.45

3.7. Ainavas Lielie transporta koridori (galvenie autoceļi, dzelzceļa līnijas) ietekmē (fragmentē) ainavu struktūru pat nacionālā mērogā. Ņemot vērā Latvijas daudzveidīgo un salīdzinoši maz urbanizēto ainavu struktūru, nereti transporta infrastruktūras attīstība saistāma ar plašu dabisku teritoriju transformāciju. Patlaban esošie ceļi un dzelzceļi Latvijā šķērso vai iet tuvu vairākiem aizsargājamiem ainavu apvidiem (skat. 5. attēlu). Tāpat ne mazāk nozīmīgs kritērijs ir ietekme uz ainavu vizuālajiem faktoriem, kas atsevišķos gadījumos var būt nozīmīga. Ilgtspējīgai transporta koridoru un infrastruktūras attīstībai jāņem vērā gan Latvijas tipisko ainavu īpatnības (nogulumu, augšņu īpašības, zemes izmantošanas veidi, ainavu redzamība u.c.), gan unikālo ainavu nozīme. Pārdomāta transporta tīkla attīstība veicinās tautsaimniecības attīstību (t.sk. arī ainaviski augstvērtīgās teritorijās, piemēram, skatu vietu izvietošana uz ainaviskajiem ceļiem u.tml.) var veicināt arī tūrisma nozares pieaugumu. Telpiski optimāls transporta tīkls ir viens no priekšnosacījumiem, lai apturētu marginalizācijas procesus lauku ainavās, kuri pēdējo 20 gadu laikā un patlaban veicina straujas pārmaiņas Latvijas kultūrainavās.

42

Mākslīgie un stipri pārveidotie virszemes ūdensobjekti Latvijā. SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”. Rīga, 2007. gada februāris 43

Skat. atsauci 13 44

Annual 2011 HELCOM report on illegal discharges observed during aerial surveillance. HELCOM 45

Report on shipping accidents in the Baltic Sea area for the year 2007. HELCOM


Vides pārskats

32

4. AR PLĀNOŠANAS DOKUMENTU SAISTĪTĀS VIDES PROBLĒMAS

Šajā nodaļā ir īsi aprakstītas iespējamas TAP izvirzīto apakšmērķu ietekmes uz vidi problēmas. Savukārt 5.nodaļā ir sīkāk aprakstītas izvēlēto pasākumu būtiskākās ietekmes uz vidi.

Kā jau tika minēts vides pārskata 1. nodaļā, transporta politikas galvenais mērķis ir konkurētspējīgas, ilgtspējīgas komodālas transporta sistēmas izveide, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, t.sk. ES fondus. Transporta politikas īstenošanai ir noteikti divi rīcības virzieni:

1. Latvija – ilgtspējīgs transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējs. Šī apakšmērķa galvenās iezīmes ir saistītas ar ārvalstu kravu īpašnieku piesaisti tranzīta kravu apkalpošanā Latvijas teritorijā un efektīvas loģistikas sistēmas izveidi, kas ietver sevī jaunu ražotņu attīstību brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, loģistikas centru veidošanu lielāko transportu plūsmu mezglos, investēšanu infrastruktūrā u.c. Apakšmērķis ir arī cieši saistīts arī ar resursefektivitāti un ietekmes uz vidi samazināšanu, veidojot transporta koridorus atbilstoši „Zaļo koridoru” konceptam. Konceptam raksturīgas iezīmes iekļauj kravu pārvadājumu koncentrāciju starp lielākajiem satiksmes mezgliem un pārvadājumi samērā lielā attālumā. Lai spētu pielāgoties arvien pieaugošajam satiksmes apjomam, vienlaikus veicinot vides ilgtspējību un energoefektivitāti, paredzēts izmantot komodalitāti un mūsdienīgas tehnoloģijas. „Zaļie transporta koridori” atspoguļo integrētu pārvadājumu koncepciju, kad jūras, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un autotransports viens otru papildina, tādējādi ļaujot izvēlēties vidi saudzējošāko variantu. Šos koridorus aprīkos ar piemērotām pārkraušanas iekārtām stratēģiski svarīgās vietās (kā jūras ostās, iekšējo ūdensceļu ostās, šķirotavās un citos attiecīgos loģistikas termināļos un objektos) un ar vietām, kur sākotnēji varēs iegādāties biodegvielu un vēlāk – citu veidu „zaļo degvielu”. „Zaļos koridorus” varētu izmantot, lai izmēģinātu vidi saudzējošas, novatoriskas transporta vienības un mūsdienīgus automatizēto transporta sistēmu lietojumus.

2. Nodrošināta iekšējā un ārējā sasniedzamība un augstas kvalitātes mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā. Saskaņā ar pamatnostādnēm šis apakšmērķis nozīmē nodrošinātu kvalitatīvu un ar personīgajām automašīnām konkurētspējīgu alternatīvu pārvietošanās veidu visām iedzīvotāju sociālajām grupām, līdz ar to liels uzsvars tiek likts tieši uz sabiedriskā transporta sistēmas attīstību, papildus uzsverot, ka ir būtiski nodrošināt transportlīdzekļu atbilstību Eiropas tehnisko standartu un vides prasībām.

Papildus augstākminētajiem apakšmērķiem, pamatnostādnēs kā apakšmērķis tiek identificēta energoefektivitātes paaugstināšana, kura sasniegšanai īpaša nozīme tiek pievērsta, īstenojot pasākumus, kas saistīti ar dzelzceļa līnijas elektrifikāciju, Rail Baltica dzelzceļa līnijas attīstību, kā arī ar autoceļu kvalitātes uzlabošanu.

Ņemot vērā, ka TAP pasākumi tiek izstrādāti, balstoties uz augstākminētajiem rīcības virzieniem, TAP apakšmērķu vispārīgais izvērtējums ļauj spriest par sagaidāmo iespējamo ietekmju raksturu, kas kopumā nozīmē, ka tādējādi laicīgi tiks identificētas ar pamatnostādņu ieviešanu saistītās vides problēmas, kuras tiks detalizētāk apskatītas 5.


Vides pārskats

33

nodaļā par prioritāšu un pasākumu ietekmi uz vidi. Rīcības virzienu izvērtējums ir attēlots 2. tabulā, savukārt konkrētās iespējamās vides problēmas attiecībā uz katru aspektu uzskaitītas turpmākajās sadaļās (skat. 4.1. līdz 4.7. nodaļai).

2. tabula. Transporta politikas īstenošanas rīcības virzienu saistība ar vides aspektiem

Rīcības virziens Latvija – ilgtspējīgs

transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējs

Nodrošināta iekšējā un ārējā sasniedzamība un

augstas kvalitātes mobilitātes iespējas visā

valsts teritorijā

(Energoefektivitātes paaugstināšana)

Vides aspekts Atmosfēras gaisa kvalitāte un klimata pārmaiņas

+ + +

Troksnis - + +/- Bioloģiskā daudzveidība un aizsargājamās teritorijas

+/- +/- +/-

Zemes dzīles 0 0 0 Augsnes un grunts piesārņojums

+/- +/- +

Ūdens kvalitāte - 0 0 Ainavas +/- + 0 + pozitīva ietekme - negatīva ietekme

+/- ietekme nav zināma 0 ietekme nav/ietekme nav būtiska

Iespējamo ietekmju īss uzskaitījums Atmosfēras gaisa kvalitāte un klimata pārmaiņas

Pasākumi, kas orientēti uz energoefektivitātes veicināšanu, kā arī atkarības no fosilajiem degvielas veidiem mazināšana atstāj ilglaicīgu pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti un klimata pārmaiņām. Īslaicīga negatīva, lokāla ietekme uz gaisa kvalitāti, kā arī SEG emisijas var rasties infrastruktūras objektu būvniecības un rekonstrukcijas darbu laikā.

Troksnis un vibrācijas

Pasākumi, kas ietver autoceļu būvniecību un sakārtošanu, var radīt īslaicīgas negatīvas ietekmes būvniecības darbu laikā. Savukārt dažādu kravu apjoma transportēšanas pieaugums un pārkraušanas pieaugums ostās radīs trokšņu līmeņu pieaugumu.

Kvalitatīva un ar personīgajām automašīnām konkurētspējīgu alternatīvu pārvietošanās veidu nodrošināšanai, attīstot sabiedriskā autotransporta sistēmu, ir pozitīva ietekme uz trokšņu piesārņojuma samazināšanu, jo tas ļaus samazināt individuālo automašīnu lietošanu uz autoceļiem.

Energoefektivitātes paaugstināšana aviācijā, sevišķi izmantojot efektīvākus dzinējus, samazinās arī trokšņa līmeni.


Vides pārskats

34

Bioloģiskā daudzveidība un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Pasākumi, kas ietver autoceļu būvniecību un sakārtošanu, var radīt īslaicīgas negatīvas ietekmes būvniecības darbu laikā.

Pārsvarā prognozējamas pozitīvas ietekmes, jo autoceļu sakārtošana mazina avāriju risku, sabiedriskā transporta uzlabošana un optimizēšana samazina privātā transporta izmantošanu un līdz ar to gaisa piesārņojumu, kas var negatīvi ietekmēt arī bioloģisko daudzveidību.

Galvenās iespējamās transporta koridoru ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ir teritorijas fragmentācija, kā arī specifiska ietekme uz dažādām sugām.

Visiem pasākumiem, kas saistīti ar energoefektivitātes paaugstināšanu ir prognozējama pārsvarā pozitīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību un īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām. Kaut gan, visiem minētajiem pasākumiem būs vērojama neliela negatīva ietekme dažādu infrastruktūras objektu būvniecības darbu laikā.

Zemes dzīles

Ņemot vērā autoceļu būvniecībai nepieciešamo derīgo izrakteņu krājumu apjomu un to izmantojumu (skat. 6. un 7. attēlu), ietekme uz zemes dzīlēm, kaut arī paredzama būvniecības laikā, uzskatāma par nebūtisku.

Vietējo pieejamo resursu izmantošana ir pozitīvi vērtējama darbība, kas samazina to transportēšanas laiku, degvielas patēriņu un finanšu resursus.

Augsnes un grunts piesārņojums

Autoceļu rekonstrukcijas rezultātā iespējama autotransporta intensitātes palielināšanās uz atsevišķiem autoceļu posmiem paaugstinot augsnes piesārņojuma risku ar smagajiem metāliem no autotransporta izplūdes gāzēm.

Pasākumu īstenošana, kas saistīta ar dzelzceļa elektrifikāciju, samazinās augsnes piesārņojuma risku ar naftas produktiem (degvielas noplūde).

Ūdens kvalitāte

Ostu infrastruktūras attīstība un gultnes padziļināšanas darbi var atstāt negatīvu ietekmi uz ūdens kvalitāti. Pasākumi ar uzsvaru uz drošu kuģošanu un kuģu personāla apmācībām, var samazināt avāriju risku, kas rodas cilvēku faktora rezultātā, tādējādi samazinot arī ūdens piesārņojuma risku.

Ainavas

TAP apskatītajiem gan starptautiskas nozīmes transporta koridoriem, gan reģionālas un vietējas nozīmes autoceļiem, gan dzelzceļa līnijām un ar to saistītajiem infrastruktūras


Vides pārskats

35

objektiem var būt dažādas ietekmes uz ainavām. Gaisa līniju, kuģu satiksmes un to infrastruktūras objektu attīstībā ietekmes uz ainavu ir mazāk būtiskas (lielākoties nebūtiskas) kā ar sauszemi saistītajiem transporta objektiem.

Būtisks aspekts saistībā ar transporta koridoriem ir zemes lietojuma veidu maiņa, jo īpaši šis jautājums aktuāls jaunu objektu vietās, taču arī paplašinot esošos transporta koridorus, būs nepieciešama zemes lietojuma veidu maiņa. Atsevišķos gadījumos būs jāveic zemes transformācijas process, jāpārbūvē meliorācijas sistēmas u.tml.


Vides pārskats

36

5. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS BŪTISKĀS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS

Veicot dokumenta analīzi tika izvērtēts, kādi būs TAP īstenošanas tiešie un netiešie rezultāti un kādā veidā tie skars vidi. TAP ir stratēģisks dokuments, kurā iezīmēti nozares attīstības mērķi un virzieni, savukārt mērķu sasniegšanai ir definēti pasākumi un aktivitātes. Ņemot vērā to, ka pašreizējā plānošanas stadijā nav pieejama pietiekoši detalizēta informācija par konkrētiem investīciju projektiem, pamatā ir vērtēta kopējā transporta nozares attīstības iespējamā ietekme uz vidi. Vērtējot TAP īstenošanas iespējamās ietekmes, tika analizēts to mērogs, būtiskums un ilgums. Tiešās ietekmes ir izmaiņas vidē, kuras paredzētās darbības realizācijas rezultātā nepastarpināti iedarbojas uz vidi (piemēram, ekosistēmu fragmentācija, šķērsojamo ūdensteču hidroloģiskā režīma izmaiņas, u.c.), savukārt netiešās ietekmes veidojas vides un tiešo ietekmju mijiedarbības rezultātā. Īslaicīgas ietekmes pamatā ir saistītas ar būvniecības darbu veikšanu (piem., troksnis, putekļi, vibrācija) un to sekas parasti nav jūtamas pēc konkrētās darbības beigām. Vidēji ilgas un ilglaicīgas ietekmes ir saistītas ar uzbūvētās vai rekonstruētās infrastruktūras ekspluatāciju, kas ietekmē ne tikai konkrētu būvniecības vietu, bet atstāj ietekmi arī uz apkārtējās teritorijas vides kvalitāti un teritorijas attīstību.

5.1. IZVĒLĒTO PASĀKUMU IETEKME

Uzdevums 1.1. Nodrošināt valsts autoceļu infrastruktūras saglabāšanu

Lai novērstu valsts autoceļu tīklā konstatētās problēmas, tiek paredzēts veikt valsts autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumus, kas ietver ikdienas uzturēšanu, periodisko uzturēšanu, valsts autoceļu tīklā ietilpstošo tiltu uzturēšanu, kā arī galveno un reģionālo autoceļu rekonstrukciju. Tiek paredzēts, ka par 90% tiks samazināts valsts galveno autoceļu īpatsvars, kas ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī, un par 30 % - sliktā stāvoklī esošo valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumu īpatsvars.

Lai gan autoceļu uzturēšanas un atjaunošanas darbi var radīt īslaicīgas, tiešas, negatīvas ietekmes gan uz gaisa kvalitāti, gan radīt īslaicīgus trokšņu līmeņu pieaugumus darbu veikšanas laikā, autoceļu stāvokļa uzlabošana kopumā sekmēs gaisa piesārņojuma samazināšanos, kā arī trokšņu līmeņa samazināšanos.

Vides aspekts

Atm

osf

ēra

s ga

isa

kval

itāt

e u

n k

limat

a

pār

mai

ņas

Tro

ksn

is

Bio

loģi

skā

dau

dzv

eid

ība

un

ĪAD

T

Zem

es

dzī

les

Au

gsn

es

un

gru

nts

pie

sārņ

oju

ms

Ūd

en

s kv

alit

āte

Ain

ava

s

Pasākums

Ietekmes

Valsts autoceļu tīkla uzturēšana un

+ + + 0 +/- 0 +


Vides pārskats

37

atjaunošana

+ pozitīva ietekme - negatīva ietekme


Uzdevums 1.2. Nodrošināt nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras attīstību

Vairāki pasākumi šajā uzdevumā paredz veikt sagatavošanas darbus jaunu autoceļu izbūvei. Kā nozīmīgākie autoceļi jāmin:

1) E67/A7 Ķekavas apvedceļa izbūves projekta sagatavošana;

2) E67/A4 Baltezers-Saulkalne pārbūve par divbrauktuvju autoceļu – projekta sagatavošana;

3) E67/A5 posms no A4/A6 pieslēguma līdz Ķekavas apvedceļa mezglam (Daugavas šķērsojums). Rīgas apvedceļa izbūve jaunā vietā;

4) pilsētu satiksmes sasaiste ar TEN-T tīklu (Jelgava, Jēkabpils u.c.).

Ceļu būvniecība var radīt īslaicīgas ietekmes būvniecības laikā (gan gaisa, augsnes un ūdeņu piesārņojums, gan trokšņu līmeņu pieaugums, gan ietekme uz bioloģisko daudzveidību). Ekspluatācijas laikā visbūtiskākās tiešās lokālās vides ietekmes būs saistītas ar jaunbūvējamajiem transporta koridoriem, kas var izraisīt ekosistēmu fragmentāciju un kuru tiešā tuvumā prognozējama gan gaisa kvalitātes pasliktināšanās, gan vides trokšņa līmeņa pieaugums. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka, izbūvējot apvedceļus, ir paredzama piesārņojuma līmeņa samazināšanās teritorijās, kuras tiks atslogotas no transporta. Nodrošinot optimālāku transporta kustību, var arī prognozēt, ka samazināsies kopējais nobraukto kilometru skaits, kā rezultātā sagaidāma mazāka ietekme uz klimata pārmaiņām.

Jaunu autoceļu izbūves rezultātā var rasties gruntsūdeņu piesārņojums ar smagajiem metāliem, kas tiek emitēti ar transportlīdzekļu izplūdes gāzēm - smagie metāli ar lejupejošām ūdens plūsmām caur augsni nonāk dziļāk, radot gruntsūdeņu piesārņojuma risku.

Saistībā ar ostu attīstību tiek plānoti šādi nozīmīgākie projekti:

1) Rīgas brīvostā (Rīgas ostas un Rīgas pilsētas integrēšana TEN-T tīklā; Infrastruktūras attīstība un pārnešana uz Krievusalu, Austrumu un Rietumu molu rekonstrukcija, kuģu pieejas kanāla rekonstrukcijas turpināšana);

2) Ventspils brīvostā (Ziemeļu ostas attīstība, esošo piestātņu remonti un elektrifikācija);

3) Liepājas ostā (Dzelzceļa infrastruktūras attīstība, ostas padziļināšana un viļņlaužu rekonstrukcija).

Lielākās gaisa piesārņojuma problēmas saistītas ar kravu apstrādi termināļos, ja, piemēram, naftas produktu pārkraušanas laikā netiek nodrošināta piemērotu tvaiku savākšanas paņēmienu izmantošana. Tomēr ostu infrastruktūras uzlabošanas rezultātā tiks veicināta kuģošanas drošība, samazināsies avāriju riski, samazinot piesārņojošo vielu noplūdes iespējas un citus negatīvus faktorus. Tāpat pozitīvi no vides viedokļa vērtējama ostu darbības pārvietošana (jaunu saimnieciskās darbības teritoriju attīstība) no teritorijām, kas atrodas tuvu blīvi apdzīvotiem pilsētu centriem, uz attālākām teritorijām. Šādu pasākumu rezultātā paredzams, ka ievērojami samazināsies ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits, lai arī radīsies jaunas saimnieciskās darbības teritorijas. Jaunu projektu realizācija, pieaugot ostu


Vides pārskats

38

kapacitātei, jāveic ievērojot spēkā esošās vides prasības, kas novērš būtisku negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēkiem, nepieciešamības gadījumā piemērojot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru.

Jāatzīmē, ka atbilstoši kuģošanas attīstības tendencēm un Starptautiskās jūrniecības organizācijas (IMO) MARPOL konvencijas un tās protokolu prasībām, emisiju apjomu no kuģiem tiek plānots stabilizēt vai pat samazināt. Latvijas ostās kopumā ienāk salīdzinoši ļoti maz kuģu (Rīgā ~4000 gadā un šim skaitlim ir tendence stabilizēties), bet pieaug to kravnesības apjomi.

Padziļināšanas darbi var atstāt negatīvu ietekmi uz padziļināšanas rajonā esošiem zemūdens biotopiem, tomēr var tikt veicināta piesārņotās grunts un sedimentu sanācija. Šāda veida padziļināšanas darbi tiek detalizēti izvērtēti IVN procesā (piemēram, Rīgas brīvostā) un tiek secināts, ka tie atstāj īslaicīgu un nebūtisku ietekmi uz ūdens kvalitātes rādītājiem (ar to saprotot ķīmiskos un bioloģiskos). Piesārņojums tiek konstatēts un sanēts- pirms padziļināšanas pēc atbildīgo institūciju norādījumiem visā padziļināmajā nogabalā tiek veiktas analīzes, lai konstatētu piesārņojumu gruntī/ sedimentos. Padziļināšanas vietā parasti rodas lokāls uzduļķojums, tāpēc zivju nārsta laikā Latvijas likumdošana prasa (Zvejniecības likums) neveikt darbus ūdens vidē.

Kuģu satiksmes intensitātes pieaugums ostās var radīt lielāku avāriju risku, kas, savukārt, tiek bieži saistīts ar naftas produktu noplūdi. Jāatzīmē, ka avāriju riski ostās ir vairāk saistīti ar neuzmanību un personāla rīcību, jo, vairākumā gadījumu, maza apjoma piesārņojumi konstatēti pie piestātnēm. Īstas avārijas Rīgas līcī vispār nav notikušas, bet avāriju risks Rīgas ostā var būt saistīts ar kuģošanas drošību, ko nodrošina kanāla un apgriešanās baseinu platums un dziļums, bāku un citu ugunszīmju darbība. Rīgas ostā kuģiem ir vienvirziena kustība, līdz ar to ir izslēgts sadursmju risks. Arī intensitāte, kā tika minēts iepriekš, nepalielināsies ļoti strauji, jo pieaugs kuģu kravnesības rādītājs, kas apkalpo pieaugušo kravu apjomu.

Īpaša vērība no vides viedokļa jāpievērš transporta infrastruktūras attīstībai, jo, potenciāli izvēloties optimālus risinājumus, var nodrošināt gan esošo vides problēmu risinājumus (piem., bīstamo kravu kustība caur blīvi apdzīvotām teritorijām, smago transportlīdzekļu īpatsvars pilsētu centros, paaugstināts vides trokšņa līmenis dzelzceļa tuvumā), gan novērst jaunu būtisku vides problēmu rašanos jaunbūvējamo un rekonstruējamo transporta koridoru tiešā tuvumā.

Savukārt ostu infrastruktūras remontu aktivitāšu rezultātā tiek veicināta kuģošanas drošība, samazināts avāriju riskus, samazinot piesārņojošo vielu noplūdes iespējas un citus negatīvus faktorus.

Lai integrētu Latvijā esošo dzelzceļa tīklu TEN- T tīklā, ir paredzēti vērienīgi infrastruktūras attīstības projekti:

1) Rail Baltica projektēšana, zemju atsavināšana, būvniecība;

2) Austrumu - Rietumu dzelzceļa koridora un Pierīgas pasažieru vilcienu maršrutu tīkla elektrifikācija ar 25 kV maiņspriegumu;

3) Dažādu staciju signalizācijas sistēmu modernizācija ar sliežu rekonstrukciju (Šķirotava un Liepāja), pārmiju pārvedu nomaiņa (Austrumu - Rietumu koridors);

4) nozīmīgu dzelzceļa mezglu rekonstrukcija (Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezgli).


Vides pārskats

39

Latvijā tiek plānots būvēt Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Rail Baltica.

2011. gada jūnijā ir pabeigta izpētes projekta „Tehniski ekonomiskais pamatojums par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (Rail Baltica koridors)” (turpmāk – priekšizpēte) izstrāde, un, pamatojoties uz projekta rezultātiem, kas apstiprināja projekta pamatotību, 2011. gada 10. novembrī ir parakstīta Baltijas valstu premjerministru Kopīgā deklarācija, savukārt 2011. gada 7. decembrī Baltijas valstu transporta ministri parakstīja nodomu deklarāciju par turpmākajiem soļiem dzelzceļa Rail Baltica attīstībā. Priekšizpētes mērķis bija noteikt, vai jaunas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas būvniecība ir pamatota, un kādam jābūt jaunbūvējamās dzelzceļa līnijas principiālajam novietojumam. Priekšizpētes ietvaros tika veikta makroekonomiskā analīze un identificēti trašu iespējamie varianti. Sākotnēji, apzinot teritorijas, no kurām iespēju robežās ir jāizvairās, piemēram, Natura 2000 teritorijas, un teritorijas, kas ir pieprasījuma pēc pakalpojumiem pamatavoti, piemēram, lielākās pilsētas, tika apzināti vairāk nekā 20 iespējamie maršruta novietojumi. Izvērtējot dažādos tehniskos un vides ierobežojumus, tika apzināti galvenie četri varianti. Šie četri varianti tika savstarpēji salīdzināti pēc apjomīga kritēriju kopuma. Priekšizpētes rezultāts parādīja, ka jaunas 1435mm sliežu platuma līnijas būvniecība, kas savienotu Igauniju, Latviju un Lietuvu ar Poliju un pārējām Eiropas valstīm, ir sociālekonomiski pamatota. No četriem analizētajiem jaunās dzelzceļa līnijas novietojuma principiālajiem variantiem, izvēlētais variants (t.s. sarkanā līnija – savieno Tallinu, Rīgu un Kauņu pa īsāko un ātrāko maršrutu) ir vislabākais vairākos aspektos:

- Zemākās investīciju izmaksas; - Lielākie brauciena laika ietaupījumi; - Lielākais ieņēmumu gūšanas potenciāls; - Lielākie CO2 emisiju ietaupījumi.

Attiecībā uz plašākiem ieguvumiem ekonomikā izvēlētais variants piedāvā līdzvērtīgus ieguvumus kā dzeltenais variants. Izvēlētajam variantam ir sagaidāma ietekme uz vidi, un tāpēc turpmākajā izpētē būs jāparedz tādi dzelzceļa līnijas precīzie novietojuma varianti un tehniskie risinājumi, kas rada pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz vidi. Priekšizpētes ietvaros, atbilstoši izpētes detalizācijas pakāpei, tika analizētas vides problēmas – troksnis, emisijas, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mērķi ilgtspējības jomā.


Vides pārskats

40

9. attēls. Priekšizpētes noteiktie Rail Baltica Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas novietojuma koridori. Avots: Tehniski ekonomiskais pamatojums par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (Rail Baltica koridors); AECOM, 2011.

2013. gadā paredzēts uzsākt jaunās dzelzceļa līnijas detalizētu tehnisko izpēti, ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru un projektēšanu. Darbi tiks veikti TEN-T līdzfinansēta projekta „Pētījumi par Eiropas platuma sliežu ceļa līniju (Latvijas posms)”, projekta Nr.2007-LV-27050-S, ietvaros. Dzelzceļa līnijai ir paredzēti pieslēgumi tādiem nozīmīgiem objektiem kā Rīgas lidosta, Rīgas brīvostas teritorija un Rīgas dzelzceļa stacija. Kā ikviens jauns transporta koridors, tas uzskatāms par jaunu gaisa piesārņojuma un vides trokšņa avotu, un, šķērsojot dabas teritorijas, neizbēgami veicinās ekosistēmu fragmentāciju, ietekmēs bioloģisko daudzveidību un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kuras ir iekļautas Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA 2000. 10. attēlā ir attēlotas plānotās Rail Baltica trases šķērsojamās vai tuvumā esošās NATURA 2000 teritorijas.


Vides pārskats

41

10. attēls. NATURA 2000 teritorijas Rail Baltica trases 500 m koridorā

Galvenā trase šķērso šādas NATURA 2000 teritorijas:

dabas parks „Salacas ieleja” (trase šķērso teritoriju ~500 m garā posmā).

Teritorija sargā Salacas upes ieleju un dabas vērtības, kas ir atkarīgas no šī ģeoloģiskā un hidroloģiskā veidojuma. Rail Baltica līnijas krustojuma tuvumā atrodas aizsargātas ES dzīvotnes — 3260 ūdensteces līdzenumos vai kalnainos apvidos ar Ranunculion fluitantis un Callitricho-Batrachion veģetāciju, 6450 Ziemeļu palieņu pļavas un 91E0* palieņu meži ar Alnus glutinosa un Fraxinus excelsior;

dabas liegums „Vitrupes ieleja” (trase šķērso teritoriju ~400 m garā posmā ).

Teritorijā mīt aizsargājamas putnu sugas, tajā skaitā sugas, kas minētas aizsargājamo savvaļas putnu direktīvas I pielikumā, piemēram, Alcedo atthis, Picoides tridactylus un Dendrocopos leucotos (manītas iespējamo krustojumu tuvumā);

aizsargājamo ainavu apvidus „Ādaži” (trase šķērso teritoriju ~10 km garā posmā).

Apvidū tiek aizsargātas vairākas ES nozīmes dzīvotnes, kā arī floras un faunas sugas. Rail Baltica līnijas tuvumā atrodas dzīvotnes, kas atkarīgas no dabiskās hidroloģiskās vides (piemēram, 91D0* purvaini meži, 9080* staignāju meži, 7210* kaļķainie dumbrāji ar Cladium mariscus un Caricion davallianae sugām), kā arī vairākas kāpu dzīvotnes;

dabas liegums „Dzelves-Kroņa purvs” (trase šķērso teritoriju ~1,2 km garā posmā).


Vides pārskats

42

Šajā liegumā lielākā dzīvotņu daļa ir purvi un purvaini meži (80% teritorijas aizņem ES nozīmes dzīvotnes), un tur mīt un vairojas dažādas savvaļas putnu sugas, kas minētas savvaļas putnu aizsardzības direktīvas I pielikumā;

dabas liegums „Garkalnes meži” (trase šķērso teritoriju ~3,5 km garā posmā).

Liegumā mīt vairākas savvaļas putnu sugas, kas minētas savvaļas putnu aizsardzības direktīvas I pielikumā. Visbiežāk sastopami Dryocopus martius, Columba oenas un Coracias garrulus sugu pārstāvji.

Iespējamie savienojumi NATURA 2000 teritorijās vai netālu no tām:

dabas parks „Piejūra” (trase šķērso teritoriju 3,1 km garā posmā).

Dabas parkā tiek aizsargātas dažādas ES nozīmes piekrastes dzīvotnes un floras un faunas sugas, kas atkarīgas no šīs vides. Dabas parks ir arī nozīmīga atpūtas vieta;

dabas liegums „Garkalnes meži” (trase šķērso teritoriju ~4 km garā posmā).

Skatīt iepriekš tekstā;

dabas parks „Beberbeķi” (trase šķērso teritoriju ~1,4 km garā posmā).

Teritorija ir nozīmīga atpūtas vieta, un tajā atrodas ES nozīmes mežu dzīvotnes, piemēram, 9010* Boreālie meži;

dabas liegums „Vecdaugava” (plānotā trase atrodas ~100 m attālumā no dabas lieguma robežas).

Teritorija aizsargā veco Daugavas gultni, kas šobrīd ir pārmitra teritorija ar īpašu hidroloģisko vidi un floru un nodrošina dzīvesvietu daudzām ūdensputnu sugām.

Kā jau minēts iepriekš, Rail Baltica projektam ir piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kuras mērķis ir novērst būtisku negatīvu ietekmju rašanos, izstrādājot nepieciešamo pasākumu kompleksu negatīvo ietekmju samazināšanai vai novēršanai. Ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros būtu jāveic Natura 2000 teritoriju analīze, kas sniegs informāciju par potenciālajām konflikta zonām un dabas aizsardzības problēmām. Papildus svarīgi atzīmēt, ka, līdz ar Rail Baltica izbūvi, ir prognozēts kravu pārvadājumu ar autotransportu samazinājums, kā rezultātā samazināsies autotransporta radītās trokšņa un gaisu piesārņojošu vielu emisijas.

Aktivitātes, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras attīstību, kopumā atstās pozitīvu ietekmi, tā kā tās iekļauj arī dzelzceļa līnijas elektrifikāciju, kas sekmētu dīzeļdegvielu izmantojošo vilcienu skaita samazināšanos. Tāpat dzelzceļa rekonstrukcijas darbi nodrošina avārijas risku samazinājumu, kas vērtējams pozitīvi no vides aizsardzības viedokļa.

Vides aspekts

Atm

osf

ēra

s ga

isa

kval

itāt

e u

n k

limat

a

pār

mai

ņas

Tro

ksn

is

Bio

loģi

skā

dau

dzv

eid

ība

un

ĪAD

T te

rito

rija

s

Zem

es

dzī

les

Au

gsn

es

un

gru

nts

pie

sārņ

oju

ms

Ūd

en

s kv

alit

āte

Ain

ava

s

Pasākums

Ietekmes


Vides pārskats

43

TEN – T tīklā esošo autoceļu atjaunošana un attīstība

- + + 0 +/- - 0

TEN-T tīklā esošā dzelzceļa tīkla infrastruktūras attīstība

+ - - 0 +/- 0 +/-

Rīgas brīvostas attīstība - - - 0 +/- - +/-

Ventspils brīvostas attīstība

- - - 0 0 - +/-

Liepājas ostas attīstība - - - 0 +/- - 0



Uzdevums 1.3. Veicināt mazo ostu attīstību

Aktivitātes, kas veicina kuģošanas drošību, samazina avāriju risku, līdz ar to samazinot piesārņojošo vielu noplūdes iespējas.

Vides aspekts

Atm

osf

ēra

s ga

isa

kval

itāt

e u

n k

limat

a

pār

mai

ņas

Tro

ksn

is

Bio

loģi

skā

dau

dzv

eid

ība

un

ĪAD

T

Zem

es

dzī

les

Au

gsn

es

un

gru

nts

pie

sārņ

oju

ms

Ūd

en

s kv

alit

āte

Ain

ava

s

Pasākums

Ietekmes

Kuģošanas drošības nodrošināšana ziemas navigācijas periodā Mērsraga un Rojas ostās

0 0 +/- 0 0 + 0

Kuģošanas drošības nodrošināšana ziemas navigācijas periodā Salacgrīvas un Skultes ostās

0 0 +/- 0 0 + 0




Vides pārskats

44

Uzdevums 1.4. Nodrošināt starptautiskajām un ES prasībām atbilstošu jūrniecības apakšnozares attīstību

Latvijas jūrnieku profesionālās sagatavošanas sistēmas pilnveidošana var veicināt avāriju risku, kas rodas cilvēku faktora rezultātā, samazināšanos, līdz ar to netiešā veidā arī atstājot pozitīvu ietekmi uz ūdens kvalitāti un piekrastes dabas vērtībām.

Vides aspekts

A

tmo

sfē

ras

gais

a

kval

itāt

e u

n k

limat

a

pār

mai

ņas

Tro

ksn

is

Bio

loģi

skā

dau

dzv

eid

ība

un

ĪAD

T

Zem

es

dzī

les

Au

gsn

es

un

gru

nts

pie

sārņ

oju

ms

Ūd

en

s kv

alit

āte

Ain

ava

s

Pasākums

Ietekmes

Latvijas statusa saglabāšana PMoU „Baltajā sarakstā” un šā statusa saglabāšana, cita starpā veicinot saraksta metodikas pārskatīšanu

0 +/- 0 0 0 0 0

Nacionālās SafeSeaNet sistēmas pilnveidošana atbilstoši „Single Window” principam

0 +/- + 0 0 + 0

Galveno kuģu ceļu jūrā uzmērīšana (atbilstoši HELCOM Kopenhāgenas deklarācijas un Maskavas deklarācijas prasībām)

0 +/- 0 0 0 0 0

Latvijas jūrnieku profesionālās sagatavošanas sistēmas pilnveidošana, paaugstinot tās pievienoto vērtību, lai Latvijā sagatavotie jūrnieki atbilstu darba tirgus prasībām

0 +/- + 0 0 + 0




Vides pārskats

45

Uzdevums 1.5. Attīstīt Rīgu par nozīmīgu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centru

VAS „Starptautiskās lidostas „Rīga”” teritorijā, kā arī tuvākajā apkārtnē, galvenais trokšņa avots ir gaisa kuģu pacelšanās un nolaišanās. Lidostā pašlaik tiek apkalpoti lielākoties C klases gaisa kuģi, tomēr jau 2012. gadā ir uzsākta arī E klases kravas gaisa kuģu apkalpošana. Saskaņā ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras gaisa kuģu trokšņa tipa sertifikātos norādīto informāciju, E klases gaisa kuģu trokšņa emisijas līmenis ir augstāks nekā C un D klases gaisa kuģiem. Lai gan palielinot apkalpoto E klases gaisa kuģu skaitu lidojumu skaits nepalielināsies, tomēr, iespējams, ka trokšņa līmeņi pieaugs. Paaugstinoties trokšņa līmenim, iespējams, pieaugs to cilvēku skaits, kas dzīvo teritorijās, kur tiek pārsniegti trokšņa robežlielumi. Šobrīd izstrādes procesā ir Valsts akciju sabiedrības „Starptautiskā lidosta „Rīga”” trokšņa samazināšanas rīcības plāns.

E klases gaisa kuģu skaita pieaugums VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” negatīvi ietekmēs gaisa kvalitāti, palielinoties gaisa piesārņojošo vielu emisijām, palielinās SEG emisijas, kas lielos apjomos rodas gaisa kuģu pacelšanās un nolaišanās procesā.

Atbilstoši VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” attīstības plānam 2012.- 2036. gadam ir aprēķinātas pasažieru skaita izmaiņas līdz 2020. gadam. Saskaņā ar attīstības plānu līdz 2020. gadam paredzēts apkalpoto pasažieru skaita pieaugums par 45 % salīdzinot ar 2012. gadu. Tāpēc nepieciešami dažādi infrastruktūras uzlabošanas un rekonstrukcijas darbi, lai veiktu pieaugošo pasažieru skaita apkalpošanu, kā arī lai lidostā „Rīga” būtu iespējams apkalpot vairāk un efektīvāk E klases gaisa kuģus. Būvniecības darbu laikā ir iespējamas dažādas īslaicīgas ietekmes uz vidi.

Saskaņā ar VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga” sniegto informāciju, AirBaltic ir pasūtījis 10 Bombardier CS300 gaisa kuģus, kas, pēc ražotāju sniegtās provizoriskās informācijas, samazina CO2 emisijas par 50%, NOx emisijas par vairāk kā 50% un rada līdz pat četras reizes mazāku trokšņa ietekmi salīdzinot ar līdzvērtīgiem gaisa kuģiem, kas vairs netiek ražoti, piemēram, Boeing 737-300, kas pašlaik ir AirBaltic flotē.

Savukārt Latvijas integrācija Eiropas Kopējo debesu projektā paredz atstāt netiešu, pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti un samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas, tā kā šo problēmu risināšana ir viens no Eiropas Kopējo debesu projekta mērķiem.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga” infrastruktūras attīstības projekta ietvaros, piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzekļus, paredzēts izbūvēt de-icing platformas, kā rezultātā tiks samazināta etilēnglikola noplūde vidē, kā arī tas nepiesārņos ne augsni, ne gruntsūdeņus.


Vides pārskats

46

Vides aspekts

Atm

osf

ēra

s ga

isa

kval

itāt

e u

n k

limat

a

pār

mai

ņas

Tro

ksn

is

Bio

loģi

skā

dau

dzv

eid

ība

un

ĪAD

T

Zem

es

dzī

les

Au

gsn

es

un

gru

nts

pie

sārņ

oju

ms

Ūd

en

s kv

alit

āte

Ain

ava

s

Pasākums

Ietekmes

AirBaltic finanšu situācijas stabilizācija un tālākas attīstības nodrošināšana

+/- 0 +/- 0 0 0 0

Pieaugošajam pasažieru un gaisa kuģu skaitam atbilstošas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” infrastruktūras nodrošināšana

- - +/- 0 0 0 +/-

Jaunu starpvaldību nolīgumu par gaisa satiksmi sagatavošana un parakstīšana, radot priekšnoteikumus lidojumu maršrutu tīkla paplašināšanai

- +/- +/- 0 0 0 0

Latvijas integrācijas Eiropas Kopējo debesu projektā nodrošināšana

+ 0 +/- 0 0 0 0




Vides pārskats

47

Uzdevums 1.6. Veicināt reģionālo lidostu attīstību

Reģionālo lidostu attīstība un no tās izrietošais gaisa kuģu skaita pieaugums attiecīgajās lidostās ietekmēs gaisa kvalitāti un vides trokšņa līmeni tiešā lidostu tuvumā. Līdz ar to, attīstot reģionālās lidostas, jāņem vērā gan SEG, gan gaisa piesārņojošo vielu emisiju, kas lielos apjomos rodas gaisa kuģu pacelšanās un nolaišanās laikā, pieaugums un ir jānodrošina gaisa kvalitātes normatīvu ievērošana lidostām piegulošajās teritorijās.

Tāpat mazo lidostu attīstība var atstāt negatīvu ietekmi arī uz trokšņu piesārņojumu. Gan Ventspils, gan Liepājas lidosta atrodas tuvu apdzīvotajām vietām, tāpēc, paaugstinoties trokšņa līmenim, iespējams, pieaugs ietekmēto cilvēku skaits, bet arī šajā gadījumā ietekme nedrīkst pārsniegt vides trokšņa robežlielumus.

Vienlaicīgi jāņem vērā, ka reģionālo lidostu attīstība var samazināt ietekmes, ko rada gan VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” darbība, gan citi transporta veidi, kas šobrīd nodrošina cilvēku pārvietošanos.

Infrastruktūras attīstības darbi atstās īslaicīgu negatīvu ietekmi uz vidi būvniecības laikā (gan uz gaisu, trokšņiem, ūdeni, augsni).

Vides aspekts

Atm

osf

ēra

s ga

isa

kval

itāt

e u

n k

limat

a

pār

mai

ņas

Tro

ksn

is

Bio

loģi

skā

dau

dzv

eid

ība

un

ĪAD

T te

rito

rija

s

Zem

es

dzī

les

Au

gsn

es

un

gru

nts

pie

sārņ

oju

ms

Ūd

en

s kv

alit

āte

Ain

ava

s

Pasākums

Ietekmes

Liepājas lidostas attīstības veicināšana

- - +/- 0 0 0 0

Ventspils lidostas attīstības veicināšana

- - +/- 0 0 0 +/-




Vides pārskats

48

Uzdevums 2.1. Sakārtot valsts reģionālos autoceļus

Pārsvarā prognozējamas pozitīvas ietekmes - autoceļu sakārtošana mazina avāriju risku, sabiedriskā transporta uzlabošana un optimizēšana samazina privātā transporta izmantošanu un, līdz ar to, gaisa piesārņojumu. Pasākumi, kas ietver autoceļu sakārtošanu, var radīt īslaicīgas negatīvas ietekmes būvniecības darbu laikā. Īpaša uzmanība jāpievērš faktam, ka asfalta seguma rekonstrukcijas laikā tiks radīta īslaicīga negatīva ietekme uz klimata pārmaiņām, kas izskaidrojams ar SEG emisijām, kas rodas asfalta klāšanas laikā. Tomēr ilgtermiņā asfalta seguma rekonstrukcija radīs pozitīvu ietekmi gan uz klimata pārmaiņām, gan uz gaisa kvalitāti, samazinot degvielas patēriņu un līdz ar to arī SEG un gaisu piesārņojošo vielu emisijas. Papildus, ceļu seguma rekonstrukcija uzlabos ceļa seguma stāvokli, tādējādi arī samazinot trokšņa līmeni.

Vides aspekts

Atm

osf

ēra

s ga

isa

kval

itāt

e u

n k

limat

a

pār

mai

ņas

Tro

ksn

is

Bio

loģi

skā

dau

dzv

eid

ība

un

ĪAD

T

Zem

es

dzī

les

Au

gsn

es

un

gru

nts

pie

sārņ

oju

ms

Ūd

en

s kv

alit

āte

Ain

ava

s

Pasākums

Ietekmes

Grants segumu rekonstrukcija

+ + +/- 0 +/- 0 0

Asfalta segumu rekonstrukcija

+ + +/- 0 +/- 0 0

Valsts reģionālo autoceļu maršrutu sakārtošana

+/- + +/- 0 +/- 0 0



Uzdevums 2.2. Sakārtot pilsētu ielu, t.sk. tuneļu un pārvadu infrastruktūru

Pārsvarā prognozējamas pozitīvas ietekmes - autoceļu sakārtošana mazina avāriju risku, kā arī sastrēgumu daudzumu, līdz ar to samazinot gaisa piesārņojumu. Pasākumi, kas ietver autoceļu sakārtošanu, var radīt īslaicīgas negatīvas ietekmes būvniecības darbu laikā.

Vides aspekts

Atm

osf

ēra

s ga

isa

kval

itāt

e u

n k

limat

a

pār

mai

ņas

Tro

ksn

is

Bio

loģi

skā

dau

dzv

eid

ība

un

ĪAD

T

Zem

es

dzī

les

Au

gsn

es

un

gru

nts

pie

sārņ

oju

ms

Ūd

en

s kv

alit

āte

Ain

ava

s

Pasākums

Ietekmes

Rīgas pilsētas tiltu, pārvadu un tuneļu izbūve un rekonstrukcija

+ + +/- 0 +/- +/- +/-


Vides pārskats

49

(nestspējas palielināšana)

Tranzītielu sakārtošana pilsētās

+ - +/- 0 +/- +/- 0



Uzdevums 2.3. Sakārtot un attīstīt pasažieru pārvadājumu infrastruktūru

Pārsvarā prognozējamas pozitīvas ietekmes - sabiedriskā transporta uzlabošana un optimizēšana samazina privātā transporta izmantošanu, transporta sastrēgumus, un, līdz ar to, gaisa piesārņojumu un trokšņu līmeni. Pasākumi, kas ietver autoceļu sakārtošanu, var radīt negatīvas ietekmes būvniecības darbu laikā.

Ja tiks īstenoti paredzētie prettrokšņa pasākumi, tad dzelzceļa savienojuma ar starptautisko lidostu „Rīga” īstenošanai nav paredzama tieša būtiska ietekme uz trokšņa līmeni46.

Vides aspekts

Atm

osf

ēra

s ga

isa

kval

itāt

e u

n k

limat

a

pār

mai

ņas

Tro

ksn

is

Bio

loģi

skā

dau

dzv

eid

ība

un

ĪAD

T

Zem

es

dzī

les

Au

gsn

es

un

gru

nts

pie

sārņ

oju

ms

Ūd

en

s kv

alit

āte

Ain

ava

s

Pasākums

Ietekmes

Dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācija (peroni, informācijas sistēmas, atbilstība prasībām personām ar ierobežotām kustības iespējām)

+ + + 0 0 0 0

Dzelzceļa savienojuma ar starptautisko lidostu „Rīga” projektēšana un celtniecība

+ 0 +/- 0 +/- +/- 0

Multimodālā transporta mezgla izbūve Torņakalna administratīvā centra teritorijā

+ - +/- 0 +/- +/- 0



46

http://www.rdpad.lv/uploads/sab_apspried/dzlid/IVN_zinojums_dzc_uz_lidostu_F_160611.pdf


Vides pārskats

50

Uzdevums 2.4. Organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus, nodrošinot Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā garantētās minimālās pasažieru pārvadājumu vajadzības (nokļūt izglītības iestādēs, ārstniecības iestādēs, darbavietās, valsts un pašvaldību institūcijās to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā) un nepārsniedzot valsts budžetā šim mērķim paredzētā finansējuma ietvaru (apjomu)

Sabiedriskā transporta tīkla attīstībai var būt netieša pozitīva ietekme uz gaisa kvalitāti, veicinot cilvēkus izmantot sabiedrisko transportu privāto automašīnu vietā, tādējādi arī samazinot kopējo emisiju gaisā apjomu, t.sk. SEG emisiju apjomu. Transporta kustības intensitātes samazinājums pozitīvi ietekmē arī trokšņa piesārņojuma līmeni, it īpaši pilsētu teritorijās.

Būtiski pozitīva ietekme saistāma ar publiskā transporta infrastruktūras attīstību Rīgā, jo sekmē esošo būtisko gaisa kvalitātes un trokšņa līmeņa problēmu risināšanu pilsētā.

Vides aspekts

Atm

osf

ēra

s ga

isa

kval

itāt

e u

n k

limat

a

pār

mai

ņas

Tro

ksn

is

Bio

loģi

skā

dau

dzv

eid

ība

un

ĪAD

T

Zem

es

dzī

les

Au

gsn

es

un

gru

nts

pie

sārņ

oju

ms

Ūd

en

s kv

alit

āte

Ain

ava

s

Pasākums

Ietekmes

Reorganizēt maršrutu tīklu, lai nodrošinātu 100% sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un administratīvo teritoriju savstarpējo savienojamību visā Latvijas Republikas teritorijā

+ + 0 0 +/- 0 +

Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta uzlabošana (tramvaju infrastruktūras attīstība)

+ + 0 0 +/- 0 0

Publiskais transports ārpus Rīgas

+ + 0 0 +/- 0 0




Vides pārskats

51

Uzdevums 3. Nodrošināt ilgtspējīgu transporta un loģistikas nozares pārvaldību

Tādas aktivitātes, kas paredz veicināt elektromobilitātes attīstību un popularizēšanu, var radīt netiešu, bet ilgstošā laika periodā būtisku pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti, kā arī samazināt kopējo SEG emisiju apjomu. Arī tādu fiskālo mehānismu kā autoceļu lietošanas nodevas piemērošana var radīt pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti, īpaši ieviešot to vietās, kurās novērojami gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumi, ja automašīnu vadītājiem ir iespēja izvēlēties alternatīvu ceļu.

Elektromobilitātes veicināšanai un autoceļu lietošanas nodevas ieviešanai var būt arī netieša pozitīva ietekme uz ūdens kvalitāti – t.i., samazinoties smago metālu emisijām gaisā, samazinās arī risks to nonākšanai gruntsūdeņos. Minētie pasākumi, kas vērsti uz transportlīdzekļu skaita samazinājumu konkrētās teritorijās un videi draudzīgu transportlīdzekļu plašāku izmantošanu, ne tikai sekmē gaisa kvalitātes uzlabošanos, bet vienlaicīgi samazina arī vides troksni.

Svarīgi atzīmēt, ka visas iespējamās ietekmes var tikt apzinātas un novērtētas tikai pēc dokumentu izstrādes un tajos iekļauto pasākumu īstenošanas. Pati dokumentu izstrāde bez tālākās rīcības neatstāj ietekmi uz kādu no vides aspektiem.

Vides aspekts

Atm

osf

ēra

s ga

isa

kval

itāt

e u

n k

limat

a

pār

mai

ņas

Tro

ksn

is

Bio

loģi

skā

dau

dzv

eid

ība

un

ĪAD

T

Zem

es

dzī

les

Au

gsn

es

un

gru

nts

pie

sārņ

oju

ms

Ūd

en

s kv

alit

āte

Ain

ava

s

Pasākums

Ietekmes

Ceļu nozares finansējuma palielināšanai iesniegt MK Jaunās politikas iniciatīvu 2014-2016 ar mērķi turpināt SM sagatavotā un MK iesniegtā Valsts autoceļu finansēšanas modeļa tālāku attīstību līdz 2020. gadam

+/- +/- +/- 0 0 0 0

Vietējo autoceļu pārvaldīšanas reorganizācijas koncepcijas izstrādāšana

+/- +/- +/- 0 0 0 0

Ilgtspējīga publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas finansēšanas mehānisma ieviešana, paredzot valsts budžeta finansējumu un ieviešot Direktīvas, ar ko izveido vienotu Eiropas

0 +/- + 0 0 0 0


Vides pārskats

52

dzelzceļa telpu (Pārstrādāta redakcija) prasību

Valsts politikas (īpašumtiesības, finansējums utt.) izstrāde kustībai slēgtu vai maznoslogotu transporta infrastruktūras (ceļu, dzelzceļa) posmu un dzelzceļa pievedceļu apsaimniekošanai

0 0 + 0 0 0 0

Izstrādāt Latvijas Elektromobilitātes Nacionālā plāna projektu 2014. – 2016.gadam

+ + + 0 0 + 0

Autoceļu lietošanas nodevas ieviešana

+ + + 0 0 + 0



Uzdevums 4. Izstrādāt un īstenot Ceļu satiksmes drošības plānu

Šī uzdevuma ietvaros plānotie pasākumi skar konkrēti Ceļu satiksmes drošības plāna izstrādi un izvērtējumu, un, lai gan tie varētu atstāt netiešu pozitīvu ietekmi uz konkrētiem vides aspektiem, mazinot ceļu negadījumu skaitu, šāda ietekme būtu minimāla un, līdz ar to, nav vērtējama kā būtiska.

Vides aspekts

Atm

osf

ēra

s ga

isa

kval

itāt

e u

n k

limat

a

pār

mai

ņas

Tro

ksn

is

Bio

loģi

skā

dau

dzv

eid

ība

un

ĪAD

T

Zem

es

dzī

les

Au

gsn

es

un

gru

nts

pie

sārņ

oju

ms

Ūd

en

s kv

alit

āte

Ain

ava

s

Pasākums

Ietekmes

Izstrādāt Ceļu satiksmes drošības plānu 2014.-2016.gadam

0 0 0 0 0 0 0

Veikt Ceļu satiksmes drošības plāna 2014.-2016.gadam rezultātu izvērtējumu un izstrādāt Ceļu satiksmes drošības plānu 2017.-2020.gadam

0 0 0 0 0 0 0




Vides pārskats

53

3. tabulā ir apkopta informācija par TAP iekļautajiem pasākumiem, kuri rada ietekmi uz vidi (gan tiešu, gan netiešu, īslaicīgu un ilglaicīgu).


Vides pārskats

54

3. tabula. Pasākumu galveno ietekmju novērtējums

Nr. Pasākuma Nr. atbilstoši TAP

Pasākums Tieša ietekme

Netieša ietekme

Īslaicīga ietekme

Vidēja ilguma/ Ilglaicīga ietekme

Mijiedarbība ar citiem pasākumiem (savstarpējās un kopējās ietekmes)

1. 1.1.1. Valsts autoceļu tīkla uzturēšana un atjaunošana 2.,19., 20.

2. 1.2.1. TEN – T tīklā esošo autoceļu atjaunošana un attīstība

1.,4., 5., 6.,19., 20.,

3. 1.2.2. TEN-T tīklā esošā dzelzceļa tīkla infrastruktūras attīstība

4.,5., 6.,14., 24.,

4. 1.2.3. Rīgas brīvostas attīstība 2., 3,

5. 1.2.4. Ventspils brīvostas attīstība 2., 3.

6. 1.2.5. Liepājas ostas attīstība 2.,3.

7. 1.3.1. Kuģošanas drošības nodrošināšana ziemas navigācijas periodā Mērsraga un Rojas ostās

- - -

8. 1.3.2. Kuģošanas drošības nodrošināšana ziemas navigācijas periodā Salacgrīvas un Skultes ostās

- -

-

9. 1.4.1. Latvijas statusa saglabāšana PMoU „Baltajā sarakstā” un šā statusa saglabāšana, cita starpā veicinot saraksta metodikas pārskatīšanu

- - - -

-

10. 1.4.2. Nacionālās SafeSeaNet sistēmas pilnveidošana atbilstoši „Single Window” principam

- - - - -

11. 1.4.3. Galveno kuģu ceļu jūrā uzmērīšana (atbilstoši HELCOM Kopenhāgenas deklarācijas un Maskavas deklarācijas prasībām)

- - - - -

12. 1.4.4. Latvijas jūrnieku profesionālās sagatavošanas sistēmas pilnveidošana, paaugstinot tās pievienoto vērtību, lai Latvijā sagatavotie jūrnieki atbilstu darba tirgus prasībām

- - -

13. 1.5.1. AirBaltic finanšu situācijas stabilizācija un tālākas - - - - -


Vides pārskats

55



Netieša ietekme

Īslaicīga ietekme



attīstības nodrošināšana

14. 1.5.2. Pieaugošajam pasažieru un gaisa kuģu skaitam atbilstošas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” infrastruktūras nodrošināšana

3., 15.,25.,

15. 1.5.3. Jaunu starpvaldību nolīgumu par gaisa satiksmi sagatavošana un parakstīšana, radot priekšnoteikumus lidojumu maršrutu tīkla paplašināšanai

14.

16. 1.5.4. Latvijas integrācijas Eiropas Kopējo debesu projektā nodrošināšana

- - -

17. 1.6.1. Liepājas lidostas attīstības veicināšana -

18. 1.6.2. Ventspils lidostas attīstības veicināšana -

19. 2.1.1. Grants segumu rekonstrukcija 1., 2.

20. 2.1.2. Asfalta segumu rekonstrukcija 1., 2.

21. 2.1.3. Valsts reģionālo autoceļu maršrutu sakārtošana -

22. 2.2.1. Rīgas pilsētas tiltu, pārvadu un tuneļu izbūve un rekonstrukcija (nestspējas palielināšana)

26.

23. 2.2.2. Tranzītielu sakārtošana pilsētās -

24. 2.3.1. Dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācija (peroni, informācijas sistēmas, atbilstība prasībām personām ar ierobežotām kustības iespējām)

- - 3., 27.

25. 2.3.2. Dzelzceļa savienojuma ar starptautisko lidostu „Rīga” projektēšana un celtniecība

14.

26. 2.3.3. Multimodālā transporta mezgla izbūve Torņakalna administratīvā centra teritorijā

22.

27. 2.4.1. Reorganizēt maršrutu tīklu, lai nodrošinātu 100% sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un

- - 24.


Vides pārskats

56



Netieša ietekme

Īslaicīga ietekme



administratīvo teritoriju savstarpējo savienojamību visā Latvijas Republikas teritorijā

28. 2.4.2. Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta uzlabošana (tramvaju infrastruktūras attīstība)

27.

29. 2.4.3. Publiskais transports ārpus Rīgas 27.

30. 3.1. Ceļu nozares finansējuma palielināšanai iesniegt MK Jaunās politikas iniciatīvu 2014-2016 ar mērķi turpināt SM sagatavotā un MK iesniegtā Valsts autoceļu finansēšanas modeļa tālāku attīstību līdz 2020.gadam

- - - - -

31. 3.2. Vietējo autoceļu pārvaldīšanas reorganizācijas koncepcijas izstrādāšana

- - - - -

32. 3.3. Ilgtspējīga publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas finansēšanas mehānisma ieviešana, paredzot valsts budžeta finansējumu un ieviešot Direktīvas, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (Pārstrādāta redakcija) prasību

- - - - -

33. 3.4. Valsts politikas (īpašumtiesības, finansējums utt.) izstrāde kustībai slēgtu vai maznoslogotu transporta infrastruktūras (ceļu, dzelzceļa) posmu un dzelzceļa pievedceļu apsaimniekošanai

- - - - -

34. 3.5. Izstrādāt Latvijas Elektromobilitātes Nacionālā plāna projektu 2014. – 2016.gadam

- - -

35. 3.6. Autoceļu lietošanas nodevas ieviešana - -

36. 4.1. Izstrādāt Ceļu satiksmes drošības plānu 2014.-2016.gadam

- - - - -

37. 4.2. Veikt Ceļu satiksmes drošības plāna 2014.- - - - -


Vides pārskats

57



Netieša ietekme

Īslaicīga ietekme



2016.gadam rezultātu izvērtējumu un izstrādāt Ceļu satiksmes drošības plānu 2017.-2020.gadam


Vides pārskats

58

6. RISINĀJUMI BŪTISKĀKO IETEKMJU NOVĒRŠANAI UN SAMAZINĀŠANAI

Iespējamos risinājumus ietekmju novēršanai vai samazināšanai var iedalīt 2 grupās: 1) Ieviešanas stadijā, veicot atsevišķu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu; 2) Ieviešanas uzraudzības jeb monitoringa stadijā. Atbilstoši likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām, ja TAP ieviešanas procesā tiks paredzēta darbība, kas iekļauta likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. pielikumā, ir jāveic ietekmes uz vidi izvērtējums. Savukārt, ja ir paredzēta darbība, kura ir ietverta likuma 2. pielikumā, tad, saskaņā ar šo likumu, ir veicams sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums. Ietekmes uz vidi novērtējums Izmantojot vides pārskata sagatavošanas laikā pieejamo informāciju, tika veikts novērtējums par to, kuri no plānotajiem pasākumiem TAP ieviešanā atbilst likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. pielikumam „Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams” sarakstā. Ievērojot piesardzības principu, zemāk ir uzskaitīti tie pasākumi, kuri potenciāli atbilst IVN likuma 1. pielikumam. 4. tabula. TAP paredzēto pasākumu atbilstība IVN likuma 1. pielikuma prasībām Darbības nosaukums atbilstoši IVN likuma 1. pielikumam

Pasākumi un aktivitātes Komentāri (situācija 2013. gada jūlijā)

9. Jaunbūvējamas publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas

Pasākums 1.2.2. TEN-T tīklā esošā dzelzceļa tīkla infrastruktūras attīstība un atjaunošana: Aktivitāte 1.2.2.1. Rail Baltica projektēšana, zemju atsavināšana, celtniecības veikšana; Pasākums 2.3.2. Dzelzceļa savienojuma ar starptautisko lidostu „Rīga” projektēšana un celtniecība

Notiek iepirkuma izvērtēšana par Rail Baltica projektēšanu un IVN veikšanu

10. Jaunbūvējamas lidostas ar 2,1 kilometru garu vai vēl garāku skrejceļu

Pasākums: 1.5.2. Pieaugošajam pasažieru un gaisa kuģu skaitam atbilstošas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” infrastruktūras nodrošināšana Pasākums 1.6.2. Ventspils lidostas attīstības veicināšana

Izsniegts VPVB lēmums par IVN piemērošanu

11. Jaunbūvējamas automaģistrāles un ātrsatiksmes autoceļi.

Pasākums 1.2.2. TEN-T tīklā esošo autoceļu atjaunošana un attīstība


Vides pārskats

59

11.1 Jaunbūvējami četru vai vairāku joslu ceļi vai esošie divu vai mazāk joslu ceļi, kas iztaisnoti un/vai paplašināti par četru vai vairāku joslu ceļiem, ja šāda būvētā, iztaisnotā un/vai paplašinātā autoceļa posms ir 10 kilometrus garš vai vēl garāks.

Pasākums 1.2.1. TEN – T tīklā esošo autoceļu atjaunošana un attīstība: 1)1.2.1.3. E67/A7 Ķekavas apvedceļa izbūves projekta sagatavošana; 2) 1.2.1.5. E67/A5 posms no A4/A6 pieslēguma līdz Ķekavas apvedceļa mezglam (Daugavas šķērsojums). Rīgas apvedceļa izbūve jaunā vietā; 3) 1.2.1.4. E67/A4 Baltezers-Saulkalne pārbūve par divbrauktuvju autoceļu – projekta sagatavošana

IVN jau ir veikts

13. Ostas un piestātnes ārpus ostām, kas paredzētas kravu pārkraušanai (izņemot pasažieru kuģu piestātnes), ja tās var apkalpot kuģus ar 1350 tonnu un lielāku tilpību.

Pasākums 1.2.3. Rīgas brīvostas attīstība Pasākums 1.2.4 Ventspils brīvostas attīstība

1) Infrastruktūras pārnešana uz Krievu salu – IVN jau veikts (atzinums par IVN izdots 24.03.2009.) 2) Kuģu pieejas kanāla rekonstrukcijas II kārta – IVN jau veikts (atzinums par IVN izdots 21.04.2011.)

Gadījumos, ja konkrētās plānotās aktivitātes var būtiski ietekmēt Natura 2000 teritoriju, saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4.1. panta nosacījumiem, novērtē tās ietekmi uz Natura 2000 teritoriju. Šādā gadījumā ietekmes uz vidi izvērtēšana tiks veikta ekspertiem rūpīgi izvērtējot ar pasākuma īstenošanu saistīto ietekmi uz Natura 2000 teritoriju, izvērtējot dažādas alternatīvas un iespējas negatīvo ietekmju samazināšanai, kā arī dodot iespēju plašākai sabiedrībai iesaistīties šajā procesā. Sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums Vērtējot TAP iekļautās aktivitātes izvirzīto uzdevumu sasniegšanai, var secināt, ka vairumam no aktivitātēm ir nepieciešams veikt sākotnējo ietekmes uz vides izvērtējumu vai saņemt atzinumu un nosacījumus no vides un dabas aizsardzības institūcijām (no Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes). Atbilstoši likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām, ir virkne saimnieciskās darbības veidu, kam tiek piemērots sākotnējais izvērtējums. Pasākumi, kuri potenciāli atbilst IVN likuma 2. pielikumam, ir uzskaitīti 5. tabulā. 5. tabula. TAP paredzēto pasākumu atbilstība IVN likuma 2. pielikuma prasībām Darbības nosaukums atbilstoši IVN likuma 2. pielikumam

Pasākumi un aktivitātes Komentāri

10.2 pilsētvides attīstības projekti (piemēram, tirdzniecības centri, jaunu ūdensapgādes vai kanalizācijas ārējo tīklu

2.4.1.5. Aktivitāte. Sabiedriskā transporta pieejamības un pievilcības veicināšana: 1) uzlabojot sabiedriskā transporta infrastruktūru izveidojot


Vides pārskats

60

būvniecība, ja to kopgarums pārsniedz 20 kilometrus, vairāk nekā 300 automašīnām paredzētas autostāvvietas).

multimodālos pārsēšanās punktus, izveidojot „noliec un brauc” parku sistēmu.

10.3 dzelzceļa līniju būvniecība, ja to kopgarums pārsniedz vienu kilometru, un kravas pārkraušanas iekārtu un termināļu būvniecība, izņemot visu minēto objektu renovāciju (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums).

1.2.2. Pasākums. TEN-T tīklā esošā dzelzceļa tīkla infrastruktūras attīstība un atjaunošana

10.4 lidlauku būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums).

1.6.1. Pasākums: Liepājas lidostas attīstības veicināšanai 1.6.2.Pasākums: Ventspils lidostas attīstības veicināšana

1) Liepājas starptautiskās lidostas infrastruktūras attīstība – IVN nav piemērots (lēmums par IVN nepiemērošanu izdots 28.04.2011.) 1) Nodrošināt Ventspils lidostas infrastruktūras attīstības projekta – 0. kārtas būvniecību – IVN nav piemērots (lēmums par IVN nepiemērošanu izdots 09.03.2012)

10.5 ceļu, ostu un kuģu piestātņu (arī zvejas ostu) būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums).

1.2.1. Pasākums: TEN – T tīklā esošo autoceļu atjaunošana un attīstība 1.2.3. Pasākums: Rīgas brīvostas attīstība 1.2.4. Pasākums: Ventspils brīvostas attīstība 1.2.5. Pasākums: Liepājas ostas attīstība 2.3.3. Pasākums. Multimodālā transporta mezgla izbūve Torņakalna administratīvā centra teritorijā

1) Austrumu un Rietumu molu rekonstrukcijai tiek izstrādāts (situācija 2013. gada septembrī) izpētes un rekonstrukcijas projekts un pastāv iespēja, ka tiks sagatavots paredzētās darbības iesniegums sākotnējam izvērtējumam

10.8 tramvaja un metro līniju būvniecība vai cita veida sliežu transports pasažieru pārvadāšanai.

Pasākums 2.4.2. Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta uzlabošana (tramvaju infrastruktūras attīstība)


Vides pārskats

61

Ieteikumi būtiskāko ietekmju samazināšanai un novēršanai Ieviešanas uzraudzības jeb monitoringa stadijā ir iespējams piemērot koriģējošus pasākumus gadījumā, ja tiek konstatēts, ka TAP iekļauto uzdevumu īstenošana rada negatīvu ietekmi uz vidi. Par TAP ieviešanas uzraudzību un monitoringu skatīt Vides pārskata 10. nodaļu. Visiem projektiem, kuros ir paredzēti jebkāda veida būvniecības darbi, ir iespējamas īslaicīgas ietekmes uz vidi būvniecības darbu laikā. Lai tās mazinātu, ir svarīgi ievērot „Vispārīgajos būvnoteikumos” (pieņemti 01.04.1997. ar grozījumiem līdz 18.06.2013.) iekļautos vides aizsardzības nosacījumus būvdarbu veikšanas laikā (5.8. nodaļa).

Vēl ir virkne vispārīgu ieteikumu plānoto pasākumu realizācijai, kas ļautu mazināt iespējamās negatīvās ietekmes uz vidi. Atmosfēras gaisa kvalitāte un klimata pārmaiņas

- Lai pēc iespējas mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti, kas var rasties būvniecības darbu laikā, ir jānodrošina raita būvniecības darbos iesaistīto transportlīdzekļu kustība, kā arī pēc iespējas mazāku sastrēgumu veidošanās, pievēršot īpašu uzmanību jutīgajām teritorijām – piemēram, slimnīcu, bērnu dārzu un skolu tuvumā. Apdzīvotās teritorijās īpaša uzmanība jāvelta pasākumiem, kas vērsti uz daļiņu PM10 emisiju samazināšanu no būvdarbos iesaistīto transportlīdzekļu kustības.

- Lai pasākumi, kas orientēti uz kravas automobiļu skaita pieaugumu, paaugstinot Latvijas transporta un loģistikas pakalpojuma konkurētspēju, nepasliktinātu gaisa kvalitāti un neveicinātu globālo sasilšanu, vienlaicīgi jāievieš pasākumi, kas veicina tīrākas enerģijas izmantošanu, kā arī nodrošina transportlīdzekļu atbilstību ES tehnisko standartu un vides prasībām ne tikai pasažieru transportlīdzekļu, bet arī kravu pārvadājumu jomā.

- Gaisa kuģu pacelšanās un nolaišanās procesā radīto SEG un gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanai jāizstrādā tādas ielidošanas un izlidošanas procedūras, kas saīsinātu lidojuma trajektorijas un samazinātu degvielas patēriņu.

- Tā kā CO2 emisiju apjomu būtiski ietekmē izmantotās tehnoloģijas transporta jomā, tad nepieciešams veicināt jaunāko tehnoloģiju ieviešanu transporta sektorā (piem., veicinot pāreju uz Euro 6 emisiju standarta transportlīdzekļiem, kā arī sekmējot elektroautomobiļu un hibrīdautomobiļu lietošanu), kas nodrošinās transporta radīto SEG emisiju daudzuma samazināšanu.

- Lai mazinātu gaisa piesārņojumu, ko var radīt turpmāka ostu attīstība, jānodrošina labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmatošana termināļu darbībā, it īpaši beramkravu un lejamkravu pārkraušanā. Lai mazinātu ar asfalta ražošanu un uzklāšanu saistīto gaisa piesārņojumu un SEG emisijas, jāizvērtē iespējas izmantot videi draudzīgākus risinājumus, piemēram, izmantojot silto maisījumu, pussilto maisījumu un auksto maisījumu karsto maisījumu vietā.

Bioloģiskā daudzveidība un ĪADT - Būtiskākās iespējamās ietekmes saistītas ar dažāda veida infrastruktūras būvniecības

darbiem. Pastāv risks iznīcināt dažādu īpaši aizsargājamu sugu un biotopu atradnes – gan tieši iznīcinot, gan netieši ietekmējot – radot traucējumus un piesārņojumu, kas


Vides pārskats

62

sugas atbaida vai traucē to pastāvēšanu. Lai šādas iespējamās negatīvās ietekmes novērstu, būvniecības darbi jāveic saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un, kur nepieciešams, jāievēro ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.

- Iespējamās ietekmes uz zivju sugām ostu padziļināšanas darbu laikā var novērst, neveicot darbus zivju nārsta laikā.

- Lai mazinātu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ir svarīgi ievērot tos pasākumus, kuri noteikti ietekmes uz vidi novērtējumos, gan projektēšanas, gan būvniecības, gan ekspluatācijas laikā.

- Rail Baltica dzelzceļa līniju paredzēts virzīt caur vairākām Natura 2000 teritorijām. Ir būtiski izvēlēties tādu trasējumu un tādus tehniskos risinājumus, lai atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz Natura 2000 teritoriju ekoloģiskajām funkcijām, integritāti un izveidošanas un aizsardzības mērķiem.

Ūdens kvalitāte - Tā kā vislielāko risku radīt negatīvu ietekmi uz ūdens kvalitāti rada aktivitātes, kas ir

saistītas ar ostas infrastruktūras attīstību un gultnes padziļināšanas darbiem, plānojot veikt attiecīgos darbus, savlaicīgi jāizstrādā atbilstoši organizatoriskie un inženiertehniskie risinājumi.

- Lai mazinātu ūdensteču piesārņojumu, ir virkne pasākumu, kuri būtu jāievēro būvdarbu laikā: jāizvairās no būvmateriālu un tehnikas laukumu izvietošanas ūdensteču aizsargjoslās; būvprojektos jāparedz un būvdarbu laikā jānodrošina pasākumi, kas nepieļauj ūdensteču piesārņošanu ar suspendētām vielām un naftas produktiem;

- Negatīvu ietekmi uz ūdens kvalitāti var radīt arī autotransports, tāpēc ir būtiski nodrošināt lietus notekūdeņu mehānisku attīrīšanu (kur tas ir nepieciešams ņemot vērā teritorijas ekoloģisko jutīgumu, grunts īpašības un citus faktorus). Lietus notekūdeņu attīrīšanas būves paredzētas galvenokārt, lai no autoceļiem (ielām) noplūstošo ūdeni mehāniski attīrītu, vai atdalītu no ūdens tādus šķidrumus kā benzīns, dīzeļdegviela u.c. naftas produktus. Jaunu autoceļu būvniecības un esošo autoceļu rekonstrukcijas un ar tiem saistīto būvju projektēšanas gaitā ieteicams izmantot Autoceļu standartizācijas tehniskajā komitejā apstiprināto dokumentu „Ieteikumi ceļu projektēšanai. Ūdens novade” (2005.).

Trokšņi

- Attīstot autoceļu, dzelzceļu, lidostu un ostu infrastruktūru, paredzams transportlīdzekļu skaita pieaugums, kā rezultātā var pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri būs pakļauti paaugstinātiem trokšņu līmeņiem. Līdz ar to transporta infrastruktūras projektu sagatavošana un realizācija jāveic saskaņoti ar telpisko plānošanu, ņemot vērā plānoto dzīvojamās apbūves attīstību. Attīstot transporta infrastruktūru, nepieciešams savlaicīgi realizēt ietekmes mazināšanas pasākumus. Plānošanas procesā, jānovērš jaunu konflikta zonu veidošanās, ko neizbēgami rada jaunas dzīvojamās apbūves izveide esošu vai plānotu transporta infrastruktūras objektu tuvumā.

- Lai izvairītos no paaugstināta trokšņa līmeņa, kas var rasties dzelzceļa stacijās kravu pārkraušanas laikā, ir jānodrošina atbilstoša pārkraušanas darbību organizēšana, izvairoties no pārkraušanas nakts laikā, kā arī nodrošinot pārkraušanas darbu veikšanu pēc iespējas tālāk no dzīvojamām ēkām.


Vides pārskats

63

- 4. tabulā minēti nozīmīgākie projekti, kuriem varētu tikt piemērota ietekmes uz vidi procedūra. IVN rezultātā katram no projektiem tiek izstrādāts pasākumu plāns trokšņu līmeņu samazināšanai, ja tāda nepieciešamība tiek konstatēta. Lai novērstu trokšņa piesārņojumu, jānodrošina paredzēto pasākumu izpilde projekta īstenošanas laikā.

- Nozīmīgākajiem transporta infrastruktūras objektiem - ceļiem, dzelzceļam un lidostām, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, tiek izstrādātas trokšņu kartes un rīcības plāni trokšņu samazināšanai. Jānodrošina, ka šajos dokumentos sniegtā informācija tiek izmantota ne vien Satiksmes ministrijas darbā plānojot trokšņa samazināšanas pasākumus esošajās konfliktzonās, bet arī pašvaldību darbā, plānojot un attīstot dzīvojamās un sabiedriskās apbūves teritorijas.

Ainavas

- Jaunu transporta objektu plānošanā un esošo paplašināšanā analizējama ekosistēmu funkcionalitāte un nepieciešamības gadījumā jāparedz kompensējošie pasākumi (piem., zaļo tiltu izveide). Turklāt fragmentācija, ko ainavā rada lieli lineāri objekti, saistāma ne tikai ar ainavu ekoloģiskajiem faktoriem, bet arī cilvēka apdzīvoto ainavu telpu pieejamību.

- Ietekmes uz ainavām mazināmas, arī ievērojot labas pārvaldības (jo īpaši saistībā ar telpisko plānošanu) pamatprincipus. Transporta infrastruktūras projektu realizācija nav iespējama bez savlaicīgas telpiskās plānošanas visos plānošanas līmeņos. Gan politikas pamatnostādņu (piemēram, Ainavu politikas pamatnostādnes, kuras paredz nākamajā plānošanas periodā nodefinēt nacionālas nozīmes ainavu telpas), gan dažāda līmeņa telpisko plānojumu (nacionālais, reģionālais, vietējo pašvaldību) koordinētība un saskaņotība veicinās ietekmes uz ainavu mazināšanu nacionālā un reģionālā mērogā.


Vides pārskats

64

7. ALTERNATĪVU IZVĒLES PAMATOJUMS UN IZVĒRTĒJUMS

Tā kā likumdošana neparedz izstrādāt alternatīvas pamatnostādnēm, veicot TAP SIVN, ir izvēlēta un novērtēta arī tā saucamā nulles alternatīva, respektīvi – TAP netiek izstrādāts un transporta nozarē saglabājas esošais stāvoklis.

8. IESPĒJAMIE KOMPENSĒŠANAS MEHĀNISMI

Atbilstoši likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” noteiktajam kompensējošie pasākumi ir jāparedz tādos gadījumos, ja plānošanas dokumenta īstenošana var negatīvi ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) vai Latvijā sastopamās Eiropas Savienības prioritārās sugas vai biotopus šajās teritorijās. Šādus kompensējošos pasākumus veic, lai nodrošinātu paredzētās darbības veikšanas vai plānošanas dokumenta īstenošanas negatīvo ietekmju līdzsvarošanu un teritorijas vienotības (viengabalainības) aizsardzību un saglabāšanu. Likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 43(6) pants nosaka, ka „ja paredzētā darbība vai plānošanas dokumenta īstenošana negatīvi ietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), darbību atļauj veikt vai dokumentu īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrībai nozīmīgu interešu, arī sociālo vai ekonomisko interešu, apmierināšanai”. Likuma 43. (7) pants nosaka, ka „ja Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā (Natura 2000) ir sastopamas Sugu un biotopu aizsardzības likumam pakārtotajā normatīvajā aktā noteiktās Latvijā sastopamās Eiropas Savienības prioritārās sugas vai biotopi, paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzības, sabiedrības drošības vai vides aizsardzības interesēs” vai arī „plānošanas dokumentu īstenot arī tad, kad tas nepieciešams citu sabiedrībai sevišķi svarīgu interešu apmierināšanai, ja ir saņemts atzinums no Eiropas Komisijas’’. Vides pārskata izstrādes procesā, ņemto vērā pieejamo informāciju, nav konstatēts, ka būtu nepieciešamoi kompensējošie pasākumi likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” izpratnē.

9. IESPĒJAMĀS BŪTISKĀS PĀRROBEŽU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Pēc TAP pasākumu apraksta detalizācijas pakāpes nav iespējams sniegt informāciju par iespējamo pārrobežas pozitīvo un negatīvo ietekmju būtiskumu uz Latvijas robežvalstīm un Baltijas jūru. Tomēr jāatzīmē, ka sekojoša pārrobežu ietekme ir iespējama:

- Baltijas jūras kvalitātes pasliktināšanās (attīstot ostu darbību un palielinot to kapacitāti);

- augsnes, grunts un gruntsūdeņu piesārņojums, gaisa un trokšņu līmeņu piesārņojuma pieaugums, attīstot nozīmīgākos transporta infrastruktūras projektus – dzelzceļa Rail Baltica un to autoceļu attīstību, kuri ietilpst TEN - T tīklā.


Vides pārskats

65

10. PAREDZĒTIE PASĀKUMI MONITORINGA NODROŠINĀŠANAI

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (14.10.1998., ar grozījumiem līdz 14.12.2011.) nosaka, ka kompetentā institūcija (šajā gadījumā - Vides pārraudzības valsts birojs) Ministru kabineta noteiktajā termiņā sniedz atzinumu par vides pārskatu, kā arī nosaka termiņus, kādos izstrādātājs pēc plānošanas dokumenta apstiprināšanas iesniedz kompetentajai institūcijai ziņojumu par plānošanas dokumenta īstenošanas tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi, arī vides pārskatā neparedzētu ietekmi (monitoringa ziņojums). Vides pārraudzības valsts birojs ir izstrādājis metodiskos norādījumus monitoringa veikšanai plānošanas dokumentiem. Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumos Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” noteikts, ka plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringam izmanto valsts statistikas datus, informāciju, kas iegūta, veicot vides monitoringu, kā arī citu informāciju, kas ir pieejama izstrādātājam. Izstrādātājs sastāda monitoringa ziņojumu un atzinumā par vides pārskatu noteiktajā termiņā iesniedz to Vides pārraudzības valsts birojā. Monitoringa ziņojumā apkopo pieejamo informāciju un ietver vismaz ar plānošanas dokumenta īstenošanu saistīto vides stāvokļa izmaiņu un to tendenču raksturojumu. Vides stāvokļa izmaiņu novērošanai paredzēts izmantot monitoringa punktus saskaņā ar vides nacionālā monitoringa programmu. Tās ietvaros tiek veikti novērojumi dažādās vides jomās, lai konstatētu gaisa, klimata un ūdeņu kvalitātes izmaiņas, dabas resursu (zemes dzīļu) izmaiņu tendences, kā arī mūsu valstij raksturīgās ainavas un bioloģisko daudzveidību. Tā kā vides nacionālā monitoringa programma neaptver visas ar plānošanas dokumenta īstenošanu saistītās ietekmes, tad, papildus (piedāvātais laika intervāls reizi 4 gados) var tikt izmantoti šādi indikatori, kas precīzāk identificēs un arī raksturos „Transporta attīstības pamatnostādņu 2014. – 2020. gadam” ieviešanu. 8. tabula. „Transporta attīstības pamatnostādņu 2014. – 2020. gadam” ieviešanas piedāvātie monitoringa indikatori

Nr. p.k.

TAP joma Indikators Vides aspekti

1. Autoceļu infrastruktūras saglabāšana un attīstība

Satiksmes negadījumos cietušo un bojāgājušo skaits

Izbūvēti prettrokšņa ekrāni (m)

Autoceļu segumu stāvoklis (% no kopējā garuma)

cilvēku veselība, dzīvesvide, troksnis

2. Dzelzceļa infrastruktūras attīstība

Elektrificēto dzelzceļa līniju posmu garums

Kravu pārvadājumu sadalījums galvenajos transporta veidos

Pasažieru īpatsvars, kas izmanto dzelzceļu

Dzelzceļa avāriju skaits

gaiss, ūdens, augsne, cilvēku dzīvesvide, veselība


Vides pārskats

66

Nr. p.k.

TAP joma Indikators Vides aspekti

Piesārņoto vietu skaits, kas klasificētas kā „transporta objekti”

CO2 ekv. izmešu samazinājums dzelzceļa kravu pārvadājumos (%) attiecībā pret 2012.gadu

3. Ostu attīstība Ūdens kvalitāte ostu akvatorijā

Piesārņojumu izraisošo avāriju Latvijas teritoriālajos ūdeņos skaits

ūdens

4. Starptautiskās lidostas „Rīga” un reģionālo lidostu attīstība

Vides trokšņa līmeņa izmaiņas

Starptautiskās un iekšzemes aviācijas radīto CO2 ekv. izmešu apjoms attiecībā pret 2012. gadu

troksnis, gaiss

5. Pilsētu ielu, t.sk. tuneļu un pārvadu infrastruktūras attīstība

Gaisa kvalitātes izmaiņas (PM, NOx) gaiss

6. Sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstība

Pasažieru īpatsvars, kas pārvietojas ar sabiedrisko transportu

„noliec un brauc” parku skaits

cilvēku dzīvesvide, gaiss


Vides pārskats

67

11. KOPSAVILKUMS

Vides pārskats ir sagatavots Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014. – 2020. gadam, kas ir Satiksmes ministrijas izstrādāts vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā noteikti transporta politikas attīstības mērķi, pamatprincipi, prioritātes un sasniedzamie rezultāti transporta nozarē.

Transporta politikas īstenošanai TAP paredzēti divi darbības virzieni:

1. Latvija – ilgtspējīgs transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējs. 2. Nodrošināta iekšējā un ārējā sasniedzamība, un augstas kvalitātes mobilitātes

iespējas visā valsts teritorijā. Papildus pamatnostādnēs ir iekļauts netiešais mērķis – energoefektivitātes paaugstināšana -, kuru plānots panākt, īstenojot vairākus pamatnostādnēs uzskaitītos pasākumus.

Darbības virzieni izvēlēti, lai uzsvērtu, ka transporta attīstība skatāma divos aspektos:

1. Latvija jāveido kā pievilcīga transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzēja, lai maksimāli izmantotu sava ģeopolitiskā stāvokļa priekšrocības un palielinātu nozares makroekonomisko efektu,

2. Latvijas iedzīvotāju maksimāli ērtas, ātras un finansiālajām iespējām atbilstošas piekļuves darba vietām, veselības, izglītības u.c. iestādēm un pakalpojumiem nodrošināšana. Identificēta arī sinerģija, ko dod abi darbības virzieni.

Attiecīgajiem darbības virzieniem ir pakārtoti uzdevumi, pasākumi un aktivitātes, kas izstrādāti, ņemot vērā valsts, ES un starptautiskos politikas plānošanas dokumentu mērķus.

Lai novērtētu TAP iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, plānošanas dokumentam tiek veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kura ietvaros tiek sagatavots Vides pārskats. Vides pārskats ir sagatavots saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumiem Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”. SIVN izstrāde uzsākta 2013. gada aprīlī un Vides pārskatu sagatavoja SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment.

Vides pārskata sabiedriskā apspriešanas notika no 2013.gada 3. jūlija līdz 2013. gada 13. augustam. Paziņojums par sabiedriskās apspriešanas uzsākšanu tika ievietots laikrakstā ’’Latvijas vēstnesis” un Satiksmes ministrijas mājas lapā www.sam.gov.lv. Ar plānošanas dokumentu un Vides pārskata projektu varēja iepazīties Satiksmes ministrijas mājas lapā www.sam.gov.lv. 2013. gada 19. jūlijā notika sabiedriskās apspriešanas sanāksme. Būtiskākās vides jomas, kurās tika analizētas iespējamās ar plānošanas dokumentu saistītas vides problēmas, kā arī aprakstīts esošais stāvoklis, ir šādas: atmosfēras gaisa kvalitāte un klimata pārmaiņas; troksnis, bioloģiskā daudzveidība un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas; zemes dzīļu lietošana, augsnes un grunts piesārņojums, ūdens kvalitāte (gan virszemes, gan pazemes), ainavas. Visām šīm jomām tika veikts plānošanas dokumenta ietekmju novērtējums, un piedāvāti risinājumi ietekmju samazināšanai. Ietekmju novērtējums tika veikts divos līmeņos – analizējot augstākminēto darbības virzienu ietekmi, tādējādi identificējot plānošanas dokumenta kopējo ietekmi, kā arī ietekmi pasākumu līmenī.




Vides pārskats

68

Kopumā netika konstatētas tādas ietekmes, kuru dēļ TAP apstiprināšana un īstenošana nebūtu iespējama. Tomēr, lai pēc iespējas novērstu būtiskākās ietekmes, kas var rasties TAP īstenošanas kontekstā, Vides pārskata 6. nodaļā ir uzskaitīti risinājumi būtiskāko ietekmju samazināšanai un novēršanai. Turpmāk tekstā sniegts pārskats par ietekmju mazinošajiem pasākumiem būtiskākajām identificētajām ietekmēm.

Atmosfēras gaisa kvalitāte un klimata pārmaiņas - Lai pēc iespējas mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti, kas var rasties

būvniecības darbu laikā, ir jānodrošina raita būvniecības darbos iesaistīto transportlīdzekļu kustība, kā arī pēc iespējas mazāku sastrēgumu veidošanās, pievēršot īpašu uzmanību jutīgajām teritorijām – piemēram, slimnīcu, bērnu dārzu un skolu tuvumā. Apdzīvotās teritorijās īpaša uzmanība jāvelta pasākumiem, kas vērsti uz daļiņu PM10 emisiju samazināšanu no būvdarbos iesaistīto transportlīdzekļu kustības.

- Lai pasākumi, kas orientēti uz kravas automobiļu skaita pieaugumu, paaugstinot Latvijas transporta un loģistikas pakalpojuma konkurētspēju, nepasliktinātu gaisa kvalitāti un neveicinātu globālo sasilšanu, vienlaicīgi jāievieš pasākumi, kas veicina tīrākas enerģijas izmantošanu, kā arī nodrošina transportlīdzekļu atbilstību ES tehnisko standartu un vides prasībām ne tikai pasažieru transportlīdzekļu, bet arī kravu pārvadājumu jomā.

- Gaisa kuģu pacelšanās un nolaišanās procesā radīto SEG un gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanai jāizstrādā tādas ielidošanas un izlidošanas procedūras, kas saīsinātu lidojuma trajektorijas un samazinātu degvielas patēriņu.

- Tā kā CO2 emisiju apjomu būtiski ietekmē izmantotās tehnoloģijas transporta jomā, tad nepieciešams veicināt jaunāko tehnoloģiju ieviešanu transporta sektorā (piem., veicinot pāreju uz Euro 6 emisiju standarta transportlīdzekļiem, kā arī sekmējot elektroautomobiļu un hibrīdautomobiļu lietošanu), kas nodrošinās transporta radīto SEG emisiju daudzuma samazināšanu.

- Lai mazinātu gaisa piesārņojumu, ko var radīt turpmāka ostu attīstība, jānodrošina labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmatošana termināļu darbībā, it īpaši beramkravu un lejamkravu pārkraušanā.

- Lai mazinātu ar asfalta ražošanu un uzklāšanu saistīto gaisa piesārņojumu un SEG emisijas, jāizvērtē iespējas izmantot videi draudzīgākus risinājumus, piemēram, izmantojot silto maisījumu, pussilto maisījumu un auksto maisījumu karsto maisījumu vietā.

Bioloģiskā daudzveidība un ĪADT

- Būtiskākās iespējamās ietekmes saistītas ar dažāda veida infrastruktūras būvniecības darbiem. Pastāv risks iznīcināt dažādu īpaši aizsargājamu sugu un biotopu atradnes – gan tieši to iznīcinot, gan netieši ietekmējot – radot traucējumus un piesārņojumu, kas sugas atbaida vai traucē to pastāvēšanu. Lai šādas iespējamās negatīvās ietekmes novērstu, būvniecības darbi jāveic saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un, kur nepieciešams, jāievēro ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.

- Iespējamās ietekmes uz zivju sugām ostu padziļināšanas darbu laikā var novērst, neveicot darbus zivju nārsta laikā.

- Lai mazinātu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ir svarīgi ievērot tos pasākumus, kuri noteikti ietekmes uz vidi novērtējumos, gan projektēšanas, gan būvniecības, gan ekspluatācijas laikā.


Vides pārskats

69

- Rail Baltica dzelzceļa līniju paredzēts virzīt caur vairākām Natura 2000 teritorijām. Ir būtiski izvēlēties tādu trasējumu un tādus tehniskos risinājumus, lai atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz Natura 2000 teritorijas ekoloģiskajām funkcijām, integritāti un izveidošanas un aizsardzības mērķiem.

Ūdens kvalitāte

- Tā kā vislielāko risku radīt negatīvu ietekmi uz ūdens kvalitāti rada aktivitātes, kas ir saistītas ar ostas infrastruktūras attīstību un gultnes padziļināšanas darbiem, plānojot veikt attiecīgos darbus, savlaicīgi jāizstrādā atbilstoši organizatoriskie un inženiertehniskie risinājumi.

- Lai mazinātu ūdensteču piesārņojumu, ir virkne pasākumu, kuri būtu jāievēro būvdarbu laikā: jāizvairās no būvmateriālu un tehnikas laukumu izvietošanas ūdensteču aizsargjoslās; būvprojektos jāparedz un būvdarbu laikā jānodrošina pasākumi, kas nepieļauj ūdensteču piesārņošanu ar suspendētām vielām un naftas produktiem;

- Negatīvu ietekmi uz ūdens kvalitāti var radīt arī autotransports, tāpēc ir būtiski nodrošināt lietus notekūdeņu mehānisku attīrīšanu (kur tas ir nepieciešams ņemot vērā teritorijas ekoloģisko jutīgumu, grunts īpašības un citus faktorus). Lietus notekūdeņu attīrīšanas būves paredzētas galvenokārt, lai no autoceļiem (ielām) noplūstošo ūdeni mehāniski attīrītu, vai atdalītu no ūdens tādus šķidrumus kā benzīns, dīzeļdegviela u.c. naftas produktus. Jaunu autoceļu būvniecības un esošo autoceļu rekonstrukcijas un ar tiem saistīto būvju projektēšanas gaitā ieteicams izmantot Autoceļu standartizācijas tehniskajā komitejā apstiprināto dokumentu „Ieteikumi ceļu projektēšanai. Ūdens novade” (2005.).

Trokšņi

- Attīstot autoceļu, dzelzceļu, lidostu un ostu infrastruktūru, paredzams transportlīdzekļu skaita pieaugums, kā rezultātā var pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri būs pakļauti paaugstinātiem trokšņu līmeņiem. Līdz ar to transporta infrastruktūras projektu sagatavošana un realizācija jāveic saskaņoti ar telpisko plānošanu, ņemot vērā plānoto dzīvojamās apbūves attīstību. Attīstot transporta infrastruktūru, nepieciešams savlaicīgi realizēt ietekmes mazināšanas pasākumus. Plānošanas procesā, jānovērš jaunu konflikta zonu veidošanās, ko neizbēgami rada jaunas dzīvojamās apbūves izveide esošu vai plānotu transporta infrastruktūras objektu tuvumā.

- Lai izvairītos no paaugstināta trokšņa līmeņa, kas var rasties dzelzceļa stacijās kravu pārkraušanas laikā, ir jānodrošina atbilstoša pārkraušanas darbību organizēšana, izvairoties no pārkraušanas nakts laikā, kā arī nodrošinot pārkraušanas darbu veikšanu pēc iespējas tālāk no dzīvojamām ēkām.

- 4. tabulā minēti nozīmīgākie projekti, kuriem varētu tikt piemērota ietekmes uz vidi procedūra. IVN rezultātā katram no projektiem tiek izstrādāts pasākumu plāns trokšņu līmeņu samazināšanai, ja tāda nepieciešamība tiek konstatēta. Lai novērstu trokšņa piesārņojumu, jānodrošina paredzēto pasākumu izpilde projekta īstenošanas laikā.

- Nozīmīgākajiem transporta infrastruktūras objektiem - ceļiem, dzelzceļam un lidostām, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, tiek izstrādātas trokšņu kartes un


Vides pārskats

70

rīcības plāni trokšņu samazināšanai. Jānodrošina, ka šajos dokumentos sniegtā informācija tiek izmantota ne vien Satiksmes ministrijas darbā, plānojot trokšņa samazināšanas pasākumus esošajās konfliktzonās, bet arī pašvaldību darbā, plānojot un attīstot dzīvojamās un sabiedriskās apbūves teritorijas.

Ainavas - Jaunu transporta objektu plānošanā un esošo paplašināšanā analizējama ekosistēmu

funkcionalitāte un nepieciešamības gadījumā jāparedz kompensējošie pasākumi. Turklāt fragmentācija, ko ainavā rada lieli lineāri objekti, saistāma ne tikai ar ainavu ekoloģiskajiem faktoriem, bet arī cilvēka apdzīvoto ainavu telpu pieejamību.

- Ietekmes uz ainavām mazināmas, arī ievērojot labas pārvaldības (jo īpaši saistībā ar telpisko plānošanu) pamatprincipus. Transporta infrastruktūras projektu realizācija nav iespējami bez savlaicīgas telpiskās plānošanas visos plānošanas līmeņos. Gan politikas pamatnostādņu (piemēram, Ainavu politikas pamatnostādnes, kuras paredz nākamajā plānošanas periodā nodefinēt nacionālas nozīmes ainavu telpas), gan dažāda līmeņa telpisko plānojumu (nacionālais, reģionālais, vietējo pašvaldību) koordinētība un saskaņotība veicinās ietekmes uz ainavu mazināšanu nacionālā un reģionālā mērogā.

Papildus ir svarīgi minēt, ka daļai no TAP paredzētajiem projektiem var tikt piemērots ietekmes uz vidi novērtējums (skat. 6. nodaļu, 4. un 5. tabulu), kura ietvaros tiek veikts detalizēts konkrēta projekta ietekmes izvērtējums, kā arī piedāvāti konkrēti risinājumi ietekmju mazināšanai, kas jāņem vēra gan paredzētās darbības vai objekta būvniecības, gan ekspluatācijas laikā.

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma laikā netika konstatēta būtiska pārrobežu ietekme, kā arī nav nepieciešami kompensējošie pasākumi.


Vides pārskats

71

1. PIELIKUMS SABIEDRISKĀS APSPRIEŠANAS MATERIĀLI

Documents

Transporta attīstības pamatnostādņu 2014. 2020. gadam ... · PDF fileVPP Vides politikas pamatnostādnes VPV birojs Vides pārraudzības valsts birojs Zn cinks . SIA Estonian,