Unlock Sdfsdfsdfsdfsdf

Kravu pārvadājumu nozare

Latvijākpmg.com/lv

KPMG Baltics SIA

2 | Kravu pārvadājumu nozare

© KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG

neatkarīgu dalībfi rmu, kuras saistītas ar Šveices uzņēmumu KPMG International

Cooperative (KPMG International), tīkla dalībfi rma. Visas tiesības pieder autoram.

Saturs

Ievads 3

Kravu pārvadājumu nozares apraksts 4

Jūras kravu pārvadājumi 9

Dzelzceļa kravu pārvadājumi 14

Sauszemes kravu pārvadājumi 17

Loģistika un citi pakalpojumi 21

Investīcijas Latvijas transporta nozarē 23

Kā mēs varam palīdzēt 27

Atsauces 29

Intervijas ar augstākās vadības pārstāvjiem šādās 30organizācijās un uzņēmumos

Kravu pārvadājumu nozare | 3

© K

PM

G B

altic

s S

IA, L

atvi

jā re

ģist

rēta

sab

iedrīb

a ar

iero

bežo

tu a

tbild

ību

un K

PM

G n

eatk

arīg

u da

lībfi r

mu,

kur

as s

aistīta

s ar

Šve

ices

uzņē

mum

u K

PM

G In

tern

atio

nal C

oope

rativ

e (K

PM

G In

tern

atio

nal),

tīkl

a da

lībfi r

ma.

Vis

as ti

esīb

as p

iede

r aut

oram

.

Cienītais lasītāj!

KPMG piedāvā Jūsu uzmanībai Latvijas kravu pārvadājumu nozares apskatu, kurā aprakstīts nozares pašreizējais stāvoklis, sniegts tās salīdzinājums ar abu Latvijas kaimiņvalstu kravu pārvadājumu nozarēm, kā arī iezīmētas galvenās tendences un aprakstīts nozares attīstības potenciāls.

Par vienu no prioritārajiem komercdarbības sektoriem Latvijā uzskata transporta un loģistikas nozari. Lai arī iepriekšējos gados pārdzīvotā ekonomiskā krīze ir atstājusi iespaidu arī uz šo nozari, šķiet, ka šobrīd krīzes sekas ir pārvarētas un nozare kopumā turpina attīstīties, par ko liecina fakts, ka šīs nozares uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu gan 2009., gan 2010. gadā.

Paredzams, ka, īstenojot vairākus jau ieplānotus apjomīgus investīciju projektus transporta sektorā, Latvijas konkurētspēja šajā nozarē augs, tomēr ir paredzams, ka saasināsies arī konkurence reģionālā līmenī. Atjaunojoties investoru interesei par šo sektoru, varētu tikt veikti jauni darījumi un sektora uzņēmumu konsolidācija.

KPMG ir ievērojams skaits klientu, kas darbojas transporta un loģistikas sektorā, un mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka sektora uzņēmumiem būtu nepieciešams izvērtēt un atrisināt vairākus būtiskus jautājumus un koncentrēties uz konkurētspējas palielināšanu.

Armine MovsisjanaPartnere Valde locekleKPMG Baltics SIA

2011. gada decembris

Ievads


© K

PM

G B

altic

s S

IA, L

atvi

jā re

ģist

rēta

sab

iedrīb

a ar

iero

bežo

tu a

tbild

ību

un K

PM

G n

eatk

arīg

u da

lībfi r

mu,

kur

as s

aistīta

s ar

Šve

ices

uzņ

ēmum

u K

PM

G In

tern

atio

nal C

oope

rativ

e (K

PM

G In

tern

atio

nal),

tīkl

a da

lībfi r

ma.

Vis

as ti

esīb

as p

iede

r aut

oram

.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem transporta un loģistikas nozare veido aptuveni 13% no Latvijas IKP.

Pateicoties ģeogrāfi skajam stāvoklim Latvija ir nozīmīgs punkts tranzīta ceļā starp Eiropu un Krieviju un pārējo NVS valstu reģionu. Gandrīz 89% no Latvijas ostās pārkrautajām kravām ir tranzīta kravas, un turpat 76% no sauszemes transporta apgrozījuma un 97% no dzelzceļa transporta apgrozījuma veido tranzīta kravas. Jāatzīmē, ka cīņā par tranzīta kravu apkalpošanu sīvu konkurenci Latvijai izrāda kaimiņvalstis un plašākais Ziemeļaustrumu Eiropas reģions.

Nozares struktūraTrīs galvenie kravu pārvadājumu veidi Latvijā ir jūras, dzelzceļa un sauszemes transports. Cauruļvadu transports veido tikai 2,3% (2009. gads) un gaisa transports – mazāk par 0,1% no kopējā kravu apjoma, tāpēc šajā ziņojumā tiek apskatīti tikai trīs galvenie transporta veidi – dzelzceļa, sauszemes un jūras transports.

Kravu pārvadājumu nozares apraksts

Jūras Dzelzceļa Sauszemes Cauruļvadu Gaisa

61 160(38,0%)

49 164(30,6%)

46 809(29,1%)

3 771 (b)(2,3%)

15(0,001%)

Kravu pārvadājumi, tūkstošos tonnu (a)

Piezīmes: (a) Minēto apjomu kopsumma nav kopējais kravu pārvadājumu apjoms Latvijā (jo, piemēram, vairums dzelzceļa kravu tiek apstrādātas Latvijas ostās un tāpēc tiek uzskaitītas divos segmentos) (b) Dati par 2009. gaduAvots: Latvijas Republikas Centrālā statistika pārvalde; Eurostat

Kravu pārvadājumu sadalījums pēc veida 2010. gadā

Transporta un loģistikas nozares attīstību veicina ievērojamā tranzīta kravu plūsma caur reģionu


© KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG neatkarīgu dalībfi rmu, kuras saistītas ar Šveices uzņēmumu KPMG International Cooperative (KPMG International), tīkla dalībfi rma. Visas tiesības pieder autoram.

Latvijas transporta un loģistikas nozares konkurētspēja Lai saglabātu esošo un piesaistītu jaunu tranzīta kravu plūsmu, Latvijai ir nepieciešams turpināt paaugstināt tās konkurētspēju. Latvijas transporta un loģistikas nozares priekšrocības, kas grafi ski attēlotas zemāk, lielos vilcienos ir tādas pašas arī Igaunijā un Lietuvā. Tāpēc būtu nepieciešams rast papildu jomas, kurās attīstīt konkurētspēju, tajā pat laikā atzīstot un cenšoties novērst pastāvošos trūkumus, kas uzlabotu kopējo valsts konkurētspēju.

Avots: KPMG analīze

Vairākas neaizsalstošas

ostas

Bezmaksas ceļi

Integrēts dzelzceļa

un autoceļu tīkls

Ģeogrāfiskais izvietojums

Dalība ES

Krievijas standarta platsliežu dzelzceļš

Galvenāspriekšrocības

Baltijas valstu vidū Latvijai ir augstākais dzelzceļa kravu apgrozījums (17 miljardi tonnkilometru) un augstākais ostās pārkrauto kravu apjoms – 61 miljons tonnu 2010. gadā.

Salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn 2011. gada 1. ceturksnī visās trīs Baltijas valstīs bija vērojams kravu pārvadājumu apjomu pieaugums sauszemes, dzelzceļa un jūras transportā. Latvijā un Lietuvā šis pieaugums ir nedaudz lielāks nekā Igaunijā.

Lai varētu veiksmīgi konkurēt Baltijas un plašākā reģionālā līmenī, Latvijai nepieciešams attīstīt esošās priekšrocības un izveidot atšķirīgu piedāvājumu salīdzinot ar kaimiņvalstīm



Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde; Lietuvas statistikas pārvalde; Igaunijas statistikas pārvalde; Eurostat

Apgrozījums,2011.g. 1. cet.

(milj.tonnkm)

Apgrozījums,2011.g. 1. cet.

(milj.tonnkm)

Izmaiņas kravu apjomā

sal. ar 2010.g.1.cet.

Apgrozījums,2011.g. 1. cet

(milj.tonnkm)

Izmaiņaskravu apjomā

sal. ar2010.g.1.cet.

61 160 12% 40 295 20% 45 845 14%

17 179 21% 13 430 17% 6 642 4%

10 590 18% 19 398 9% 5 611 10%

8 745 17 650 9 242

7 158 15 716 8 753

Imports (milj. EUR)

Eksports (milj. EUR)

Sauszemes kravu pārvadājumu apgrozījums (miljoni tonnkilometru)

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apgrozījums (miljoni tonnkilometru)

Jūras kravu pārkraušana ostās (tūkstoši tonnu)

Izmaiņaskravu apjomā

sal. ar2010.g.1.cet.

LV LT EE

Transporta un noliktavu nozares svarīgākie rādītāji

Latvija Lietuva Igaunija

Sektora pienesums IKP 5,9% 4,6% 5,1%

Uzņēmumu skaits 5 387 7 264 3 861

Apgrozījums (milj. EUR) 4 485 5 397 4 143

Darbinieku skaits 77 556 99 667 40 257

Darba ražīgums koriģēts par algu izmaksām (pievienotā vērtība dalīta ar personāla izmaksām un reizināta ar 100)

195 120 117

Vidējās personāla izmaksas (EUR) 9 600 8 700 12 900

Valsts izdevumi par transportu (milj. EUR) 718 522 383

Valsts izdevumi par transportu (procentos no IKP) 3,9% 2,0% 2,8%

Piezīme: (a) Uzņēmumu dati par 2008. gadu, valsts izdevumi 2009. gadāAvoti: Eurostat; www.polarisprocess.com



Augstākie rezultāti šajā nozarē bija Lietuvā – apgrozījums 5,4 miljardi EUR, vairāk kā 7 tūkstoši uzņēmumu un gandrīz 100 tūkstoši nozarē strādājošo. Saskaņā ar statistikas datiem Latvija pēc transporta nozares rezultātiem ieņemt otro vietu, apgrozījumam sasniedzot 4,5 miljardus EUR un 5,4 tūkstošus uzņēmumu.

Transporta un noliktavu nozares uzņēmumu statistika(a)

Piezīme: (a) Aplīšos norādīts uzņēmumu apgrozījums tūkstošos EURAvots: Eurostat

4 485

5 397

4 143

0

20 000

40 000

60 000

80 000

100 000

120 000

0 2 000 4 000 6 000 8 000

Dar

bini

eku

skai

ts

Uzņēmumu skaits


Nozares attīstības potenciāls – transporta un loģistikas piramīdaViens no veidiem, kā analizēt transporta un loģistikas sektora attīstību, ir izmantot Latvijas Transporta un sakaru institūta profesora Igora Kabaškina izstrādāto piramīdu, kurā ietverti sektora attīstību ietekmējošie faktori, kas sakārtoti pēc prioritātes.

Piramīdas augstākos līmeņus ir iespējams sasniegt vienīgi tad, kad jau ir izpildīti tās zemākie līmeņi. Tādējādi pirms kļūst iespējams attīstīt infrastruktūru, ir nepieciešams nodrošināt politisko stabilitāti un labvēlīgu regulatīvo sistēmu valstī. Savukārt, infrastruktūru nebūs iespējams optimāli izmantot, kamēr nebūs nodrošināti ģeogrāfi skie priekšnoteikumi vai institucionāls (valstisks) atbalsts.

Avots: profesors, Dr.hab.sc.ing Igors Kabaškins

Ģeogrāfiskie priekšnoteikumi

Ekonomiskie priekšnoteikumi

Institucionālie / politiskie aspekti

Infrastruktūra

Tehnoloģijas


;

Nozares pašreizējais stāvoklis un attīstības potenciāls

Galvenās priekšrocības pēc sektora dalībnieku domām

Galvenie trūkumi pēc sektora dalībnieku domām

SEKTORA ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS

Ģeogrāfiskās

plaša robeža arKrieviju un tieša pieeja Eiropai pa autoceļiem un jūru

Reģionālās tendences tranzīta kravu pārvadājumu

plūsma nemazināsies, kamēr

pieprasījums

balstīts ar naftascenu līmeni

NVS valstīs tiksĢeogrāfiskāsatrašanās vieta Baltijas valstucentrā piedāvā vienotu risinājumu ieviešanu Baltijas līmenīInfrastruktūra

Latvijas ostas ir neaizsalstošas un tām ir dziļas piestātnes, lai pielāgotos Panamaxtipa kuģiem

Infrastruktūra

dzelzceļa sliežu platums atbilst

Krievijas un NVS standartiem

Likumi papildu pārbaudes brīvosturobežpunktos, darba un atpūtas laikagrafiks autoceļutransporta nozarē,drukāti rēķini,iežogotas akcīzes noliktavas

InfrastruktūraNav ātrgaitas ceļu,

sastrēgumi pie izejām no brīvostu

zonām

Valdība un likumiRindas pie Latvijas/Krievijas robežas, ierobežots pieejamo licenču skaits

Valdība un likumiLedlaužu trūkumsRīgas Jūras līcī

Vietējā biznesakultūra

Aktivitātes un

iniciatīvas trūkums;bailes no iespējām un riska;

ilgtermiņa biznesaattiecību trūkums

Nozares eksperti uzskata, ka sektora esošās stiprās puses veido nepieciešamo platformu trūkumu novēršanai un iespēju izmantošanai

- Atvērta konkurence dzelzceļa transportā nozarē; - Nodokļu atlaides par peļņas ieguldīšanu uzņēmumu investīcijās;- Paplašināt tradicionālo loģistikas ķēdes pakalpojumu sniegšanu, iekļaujot daļēju apstrādi vai ražošanu, ja tas attiecas uz tranzīta biznesu, taču īpaši koncentrējoties uz eksporta precēm;

- Papildu pakalpojumu sniegšana kravu īpašniekiem, tajā skaitā kravu konsolidācija, iepakošana, preču ievietošana konteineros, citi inovatīvi piedāvājumi saskaņā ar klienta vajadzībām

Infrastruktūra:- Ātrgaitas ceļi;- Via Baltica- Vienoti Baltijas līmeņa loģistikas risinājumi, dibinot centrālo noliktavu Latvijā un apkalpojot visas Baltijas valstis.

Ģeogrāfiskie priekšnoteikumi:

- Latvijas kā centrālās Baltijas valsts atrašanās vietas priekšrocību izmantošana

Institucionālie / politiskie aspekti- Stabilas attiecības ar galvenajiem tranzīta partneriem: Krieviju un NVS valstīm;- Transporta un loģistikas klasteru veidošana, lai paaugstinātu vispārējo sektora konkurētspēju.

Tehnoloģijas:- Elektroniski rēķini un muitas procedūras

Ekonomiskie priekšnoteikumi:

Avots: KPMG analīze, profesors, Dr.hab.sc.ing. Igors Kabaškins




Jūras kravu pārvadājumi

Tirgus apskats un struktūraJūras kravu pārvadājumi Latvijā tiek veikti, galvenokārt izmantojot trīs ostas – Rīgas Brīvosta (“Rīga”), Ventspils Brīvosta (“Ventspils”) un Liepājas osta (“Liepāja”) – kuras kopā pārkrauj 98% no kopējā kravu apjoma.

Visas trīs ostas ietilpst TEN–T (Trans-European Network for Transport) tīklā un galvenokārt pārkrauj tranzīta kravas (89% no kopējā kravu apjoma visās ostās), kas no NVS valstīm tiek sūtītas uz rietumiem.

Katrai no šīm trīs ostām ir piešķirts speciālās ekonomiskās zonas statuss, kas nodrošina nodokļu atvieglojumus tās teritorijā strādājošajiem uzņēmumiem (skatīt detalizētu informāciju sadaļā par speciālajām ekonomiskajām zonām).

Septiņas mazākās ostas – Pāvilosta, Roja, Mērsrags, Lielupe, Skulte, Salacgrīva un Engure – darbojas kā zvejas un jahtu ostas, un tikai dažas no tām apkalpo kokmateriālu un kūdras kravas.

Šodien trīs lielākajās Latvijas ostās darbojas 74 kuģu aģentu un 60 stividorkompānijas. Konkurences padome ir atzīmējusi, ka pastāv šķēršļi jaunu kompāniju ienākšanai tirgū, tomēr ostās darbojošos kompāniju skaits un to tirgus daļas liecina par to, ka konkurences līmenis ir augsts.

Avots: VAS Latvijas dzelzceļš, Gelvanie darbu rādītāji 2010; VAS Latvijas Valsts ceļi

Bal

tijas

jūra

Rīgas jūras līcis

IGAUNIJA

KRIEVIJA

BALTKRIEVIJA

LIETUVA

DzelzceļšTEN-T ceļu tīklsGalvenie autoceļi, kas neietilpst TEN- t ceļu tīklāOsta

Roja

Mērsrags

LielupePavilosta

Engure

Skulte

Salacgrīva

Rīga

Ventspils

Liepāja

InfrastruktūraLatvijas trīs galveno ostu sauszemes teritorija pārsniedz 4 556 ha. Rīgas un Ventspils ostas pēc izmēriem ir līdzīgas, bet Liepājas osta ir mazāka. Vairāk kā puse no šo trīs ostu teritorijām vēl nav attīstīta.

Trīs lielāko Latvijas ostu kravu pārkraušanas kapacitāte ir aptuveni 100 miljoni tonnu gadā. Rīgas un Ventspils ostu kapacitāte ir līdzīga, savukārt, Ventspils ostai ir ievērojami lielāka kapacitāte šķidro kravu pārkraušanai, bet Rīgas ostai – sauso. 2010. gadā šīs ostas izmantoja apmēram 60% no to pieejamās pārkraušanas kapacitātes. Rīgas osta savu kapacitāti izmantoja lielākā mērā nekā Ventspils un Liepājas ostas.

Šajās trīs ostās pieejamo piestātņu kopējais garums ir aptuveni 35 km. Dziļākais ostu akvatorijs ir 17,5 metri, kas ļauj apkalpot Panamax un Cape-size tipa kuģus. Ventspils ostā ir dziļākās piestātnes, bet visās trīs ostās tiek veikta akvatorija un kanālu padziļināšana.

Ventspils un Liepājas ostas neaizsalst visu gadu, bet Rīgas osta aukstākās ziemās aizsalst un izmanto ledlauža pakalpojumus.

2010. gadā Rīgas ostu apmeklēja vairāk kā 4 000 kuģu, ieskaitot pasažieru kuģus, bet Liepājas ostā piestāja 1 300 kuģu. 2011. gada 7 mēnešos Ventspils ostā piestāja vairāk kā 1 200 kuģu.

Liepājas un Ventspils ostas atrodas attiecīgi 223 km un 189 km attālumā uz rietumiem no Rīgas. Ņemot vērā dzelzceļa pārvadājumu tarifus par vienu kilometru, Liepājas un Ventspils ostas ir mazāk pievilcīgas kravu pārvadātājiem nekā Rīgas osta. Lai padarītu konkurenci godīgāku, nozares uzņēmumi ir ieteikuši ieviest vienotu tarifu visā Latvijas teritorijā.


© KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG neatkarīgu

dalībfi rmu, kuras saistītas ar Šveices uzņēmumu KPMG International Cooperative (KPMG

International), tīkla dalībfi rma. Visas tiesības pieder autoram.

Galvenie darbības rādītāji Latvijas ostās

Rīga Ventspils Liepāja

Ostas teritorijaZeme (ha)Ūdens(ha)

1 9624 386

2 209243

385819

Kravas iekrautas un izkrautas 2010. gadā (milj.t) 30 25 4

Maksimālā kravu ietilpība (milj. t) 45 47 9

Konteineru iekraušanas/izkraušanas ietilpība (TEU) 485 000 250 000 0

Uglabāšanas ietilpībaŠķidrumi (tūkst. m3)Iekštelpu (tūkst. m2)Ārpustelpu (tūkst. m2)Aukstās (t, m2, m3)

310180

1 79731 750 t

1 700170190

25 000 t

3540

4005 000 t

Platformakumulatīvais garums (km)dziļums (m)

13,84,0 - 16,0

(Žurkusala)

11,05,3 - 17,5

104,5 - 10,5

Maksimālā kuģa tonnāža (DWT) 75 000 120 000 75 000

Skaits:kuģniecības aģentisitividorkompānijas

3534

1910

2016

Lielākās kravas 2010. gadāAkmeņogles - 38%Naftas produkti - 21%Koksne - 10%Containers - 8%

Naftas produkti - 54%Akmeņogles - 15%Kālija sāls - 10%

Graudi, labība - 32%Koksne - 20%Metāli - 12%Naftas produkti - 9%

Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, Ventspils un Rīgas brīvostu pārvalžu mājas lapas, Liepājas ostas mājaslapa

Liepājas un Ventspils ostas atrodas tālāk no Krievijas un NVS robežas nekā Rīgas Brīvosta

un pateicoties dzelzceļa pārvadājumu tarifi em par vienu kilometru šo ostu pakalpojumi ir

dārgāki, kamēr visi citi faktori ir nemainīgi.


© KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG neatkarīgu dalībfi rmu, kuras saistītas ar

Šveices uzņēmumu KPMG International Cooperative (KPMG International), tīkla dalībfi rma. Visas tiesības pieder autoram.

Jūras kravu pārvadājumu apgrozījumsPēdējo trīs gadu laikā Rīgas osta ir pārspējusi Ventspils ostu kravu pārkraušanas ziņā un 2010. gadā tā pārkrāva aptuveni pusi no kopējā kravu apjoma valsts ostās. Ventspils ostā 2010. gadā tika pārkrauti 41% no kravu apjoma. Ventspils ostas daļas samazinājums ir daļēji skaidrojams ar to, ka ir samazinājies kravu apjoms vienā no Ventspils galvenajiem termināliem – Ventspils Nafta. Laikā no 2002. līdz 2011. gadam gada kravu apgrozījums Ventspils Nafta terminālā saruka par 4,5 miljoniem tonnu vai 33%, galvenokārt samazinoties naftas produktu transportēšanas apjomiem.

Liepājas ostā tika pārkrauti tikai 7% no kopējā kravu apjoma, bet šīs ostas tirgus daļa ir bijusi nemainīga visa analīzes perioda laikā.

Kopējais kravu apjoms Latvijas ostās (iekrautās un izkrautās kravas) pēdējo piecu gadu laikā ir bijis mainīgs. Latvijā šis sektors neatsāka attīstību 2010. gadā, bet gan tikai 2011. gada pirmajā pusē tika sasniegts daudzsološs pieaugums ostās pārkrauto kravu apjomos (12%), salīdzinot ar to pašu periodu 2010. gadā. 2011. gada pirmajā pusē Ventspils osta palielināja pārkrauto kravu apjomu par 6%, bet ostā ienākušo kuģu skaits pieauga par 10% līdz 950 kuģiem. Apjoma pieaugumu veido galvenokārt ģenerālkravas. Tajā pat periodā Rīgas osta palielināja apstrādāto kravu apjomu par 15%. Lielākais pieaugums ir vērojams beramkravu (galvenokārt ogles) un lejamkravu (naftas produkti) kategorijās.

43% 42% 46% 48% 50%

49% 50% 45% 43% 41%

7% 6% 7% 7% 7%2%

2% 2% 2% 2%

-

10,000

20,000

30,000

40,000

50,000

60,000

70,000

2006 2007 2008 2009 2010

Latvijas ostās iekrauto un izkrauto kravu apjoms

Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde

tūks

t. to

nna

s

Rīgas Brīvosta Ventspils Brīvosta

Liepājas osta Citas ostas Latvijā

Visas Latvijas ostas apkalpo galvenokārt tranzīta kravas no NVS valstīm uz Rietumeiropu un tālāk. Tāpēc iekrauto kravu apjoms pārsniedz izkrauto kravu apjomu no 6 līdz 16 reizēm atkarībā no ostas, kā rezultātā kravu plūsma ir nevienmērīga. Tranzītkravu apgrozījums Latvijas ostās veido 90% no kopējā apgrozījuma, kamēr Tallinas (Igaunija) un Klaipēdas (Lietuva) ostās tranzītkravu apjoms ir aptuveni 80% un 40% no kopējā apstrādāto kravu apjoma.


90%94%

85%

10%

6%

15%

-

5,000

10,000

15,000

20,000

25,000

30,000

35,000

Rīga Ventspils Liepāja

tūks

t. t

onna

s

Latvijas ostās iekrautās un izkrautās kravas 2010. gadā

Iekrautas kravas Izkrautas kravas

Lai arī apstrādāto kravu apjoms nepieauga 2010. gada laikā, 2011.

gada pirmās puses rezultāti liecina, ka izaugsme ir daudzsološa


© KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG neatkarīgu dalībfi rmu, kuras saistītas ar Šveices

uzņēmumu KPMG International Cooperative (KPMG International), tīkla dalībfi rma. Visas tiesības pieder autoram.

Latvijas ostās pārkrauto kravu veidiPārkrauto kravu veids katrā Latvijas ostā ir atšķirīgs, jo to nosaka ostā pieejamais aprīkojums un tās vēsturiskā attīstība.

Ventspils ostas darbībā vēsturiski ir dominējusi naftas produktu pārkraušana, kas veido vairāk kā pusi no kopējā kravu apjoma, ko papildina būtiski akmeņogļu un kālija sāls apjomi, kas kopā veido vairāk kā ceturtdaļu no kopējā pārkrauto kravu apjoma.

Rīgas ostā pārkrautās kravas veido galvenokārt akmeņogles un naftas produkti, sasniedzot aptuveni 60% no kopējā apjoma, ko papildina kokmateriāli un konteineri, kas kopā veido vairāk kā 15% no apjoma.

Liepājas ostā galvenokārt tiek pārkrauti graudi un labība, kokmateriāli, metāla un naftas izstrādājumi, kas kopā veido vairāk kā 70% no kopējā pārkrautā apjoma.

Pārkrauto kravu veidi nedaudz mainās gadu no gada, sekojot tirgus tendencēm un politiskiem notikumiem. Nozares eksperti norāda, ka vairums kravu no Krievijas tiek nosūtītas caur Krievijas ostām, un tikai neliela to daļa nonāk Baltijas valstu ostās. Nosūtīto kravu apjoms ir daļēji atkarīgs no lielāko Krievijas ostu pieejamās kapacitātes, kā arī no politiskās gribas.

Nafta un naftas produkti

Akmeņogles

Koksnes produkti

Sausās un šķidrās

ķimikālijas

Ro/Ro

Citi

Konteineri

Zāģskaidas

33%

25%

9%

7%

4%

15%

4% 3%

Latvijas ostās 2010. gadā iekrautās un izkrautās kravas pa produktu grupām


2010. gadā, galvenokārt patiecoties Rīgas ostas darbībai, pieauga Latvijas ostās apstrādāto konteineru kravu apjoms un proporcija. To var uzskatīt par pozitīvu tendenci, jo konteineru kravām piemīt augstāka pievienotā vērtība salīdzinājumā ar akmeņogļu vai kokmateriālu kravām. Paredzams, ka konteineru kravu apjoms turpmāko gadu laikā augs, jo pasaulē pastāv tendence kravu pārvadājumos arvien biežāk izmantot konteinerus.


1 7271 965 1 965

1 795

2 5612,9%

3,1% 3,1% 2,9%

4,2%

-

1,0%

2,0%

3,0%

4,0%

-

500

1 000

1 500

2 000

2 500

3 000

2006 2007 2008 2009 2010

Latvijas ostās pārkrautie konteineri

tūks

t. t

onna

s

Konteineru kravu pārvadājumi

Konteineru kravu pārvadājumi % no kopējiem kravu pārvadājumiem

Konkurence Baltijas jūras austrumu krastāBaltijas jūras austrumu krastā Rīgas un Ventspils ostas ieņem 5 un 6 vietu pēc apstrādāto kravu apjoma 2011. gada 9 mēnešos, sekojot Primorskas, Pēteburgas, Tallinas un Klaipēdas ostām. Tomēr Latvijas galveno trīs ostu kopējais apgrozījums ir lielāks nekā reģiona otrās lielākās ostas, Pēterburgas ostas, apgrozījums.

Vairāki nozares eksperti ir norādījuši, ka konkurencei starp Latvijas lielākajām ostām ir negatīva ietekme uz Latvijas jūras transporta nozari kopumā. Eksperti norāda, ka būtu nepieciešams izstrādāt vienotu ilgtermiņa stratēģiju un izveidot vienotas administrācijas un uzraudzības iestādi visām trīs lielākajām Latvijas ostām, jo tiek uzskatīts, ka 3 atsevišķu un konkurējošu ostu pastāvēšana relatīvi ierobežotā tirgū nenāk par labu jūras transporta tirgum Latvijā.

56,2

44,9

27,5 27,4 25,2 21,2 15,7

10,4 10,3 3,5

-

10

20

Primor

ska

Sanktp

ēter

burg

aTa

llina

Klaipē

daRīga

Vent

spils

Ust-Lu

ga

KaĮiņin

grad

a

Visotsk

a

Liepā

ja

30

40

50

60

milj

ton

nas

Avots: Ostu mājas lapas

Iekrautās un izkrautās kravas 10 lielākajās ostās Austrumbaltijā 2011. gada 9 mēnešos

Lejamkravas Ģenerālkravas

Beramkravas Sadalījums nav sniegts

Lielāko daļu kravu plūsmas Baltijas valstu ostās veido kravas, kuras Krievijas ostas nav varējušas apstrādāt kapacitātes trūkuma dēļ, un tāpēc šī nozare ir tieši atkarīga no politisko attiecību stabilitātes





Konteineru kravu apjoms Konteineru kravu apkalpošana ir būtiska daļa no šādu Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu darbības: Pēterburgas, Klaipēdas, Rīgas un Tallinas osta. Lielāko konteineru kravu apjomu 2010. gadā Baltijas jūras reģionā apstrādāja Pēterburgas osta – 1,9 miljoni TEU (divdesmit pēdu ekvivalenta mērvienība). Nākamā lielākā osta reģionā ar 295 tūkstošiem TEU 2010. gadā ir Klaipēdas osta, kuras konteineru kravu apjoms kopš 2009. gada ir pieaudzis par 19%. Savukārt trešā lielākā osta šajā kategorijā ir Rīgas osta ar 254 tūkstošiem TEU, kas veido 39% pieaugumu.Tallinas ostā apstrādāto konteineru apjoma pieaugums bija par 16% līdz 152 tūkstošiem TEU.

69%72% 70%

72%70%

73%13%

12%13%

14%

13%

11%

10%

9%

9%

8%

10%

10%

8%

8%

8%

7%

7%

6%

-

500

1 000

1 500

2 000

2 500

3 000

2005 2006 2007 2008 2009 2010

tūks

t. T

EU

Lielākajās Baltijas ostās iekrautie un izkrautie konteineri

Sanktpēterburga Klaipēda Rīga Tallina

Avots: Ostu mājas lapas

Sadarbību starp trīs lielākajām ostām varētu uzlabot, pēc nozares ekspertu

ieteikuma izstrādājot vienotu ilgtermiņa stratēģiju un nodibinot kopīgu uzraudzības

iestādi visām trīs Latvijas lielākajām ostām



Latvijā, pateicoties tiešam savienojumam ar Krieviju un citām NVS valstīm, dzelzceļa transports ir viens no galvenajiem tranzīta biznesa virzītājspēkiem.

Dzelzceļa kravu transports Latvijā veido vairāk kā 50% no kopējā kravu transporta apjoma un vairāk kā 60% no kopējā sauszemes kravu transporta apjoma. 97% no dzelzceļa kravu transporta veido tranzīta kravas, no kurām 82% tiek tālāk transportētas caur Latvijas ostām.

Tirgus apskats un struktūraLielākais tirgus spēlētājs ir VAS Latvijas dzelzceļš meitas sabiedrība SIA LDZ Cargo.

Līdz 2000. gadu vidum VAS Latvijas dzelzceļš ar meitas sabiedrības SIA LDZ Cargo starpniecību bija vienīgais dzelzceļa kravu transportētājs Latvijā. Saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām par dzelzceļa transporta tirgus liberalizāciju tirgū ienāca vēl divas privātas sabiedrības (AS Baltijas ekspresis un AS Baltijas Tranzīta serviss). Šodien šīm divām privātkompānijām pieder aptuveni 20% no kopējā transporta tirgus. Tirgus līderis joprojām ir VAS Latvijas dzelzceļš, jo AS Baltijas ekspresis un AS Baltijas Tranzīta serviss nodrošina dzelzceļa kravu transportēšanas pakalpojumus tikai atsevišķiem Ventspils and Rīgas ostas termināļiem. Nesen dzelzceļa kravu pārvadātāja licenci ieguva ceturtais spēlētājs – SIA Liepājas Naftas tranzīts.

Dzelzceļa kravu pārvadājumi

Kravu pārvadājumu dzelzceļa transportā galvenie darbības rādītāji (a)


Kravu pārvadājumi (tūkstoši tonnu)iekšzemes satiksmēstarptautiskā satiksmē

49 1642,6%

97,4%

48 06129,4% 70,6%

46 70544,9% 55,1%

Izmaiņas kravu pārvadājumos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu

(8,4)% 12,6% 21,7%

Kravu apgrozījums (milj. tonnu - km) 17 179 13 431 6 642

Izmaiņas kravu apgrozījumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu

(8,3)% 13,0% 11,9%

Daļa kopējā valsts kravu satiksmē 51,0% 51,8% 63,1%

Ieņēmumi (milj. EUR) 372 (b) 301 158

Uzņēmumu skaits 8 (c) 5 9

Ieguldījumi (milj. EUR) 65 67 29

Piezīme: (a) Visi dati uzrādīti par 2010. gadu, izņemot, ja norādīts citādi (b) Trīs lielāko nozares uzņēmumu ieņēmumi – LDZ Cargo, Baltijas Tranzīta serviss, Baltijas Ekspresis – 2009. gadā (c) Četriem no šiem uzņēmumiem ir dzelzceļa kravu pārvadātāja licenceAvots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde; Dienas bizness, Satiksmes ministrija; BNS Statistics Lithuania; Statistical offi ce of Estonia

Dzelzceļa kravu pārvadājumu tendencesLielākais vairums dzelzceļa kravu tiek ievestas no NVS valstīm (70% no Krievijas un 24% no Baltkrievijas) un tālāk nogādātas citās valstīs.

Lielākā daļa dzelzceļa tranzīta kravu, kas šķērso valsts robežu pa jūru un gaisu, tiek ievestas no Igaunijas, tad seko Krievija (24%), Baltkrievija (10%) un Kazahstāna (8%).

Pēc apjomu samazinājuma par 2,9% 2010. gadā un par 8,5% 2009. gadā kravu apjomi 2011. gada pirmajā pusē pieauga par vairāk kā 18% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn.





Lielākās Latvijā pa dzelzceļu pārvadātās preču grupas ir naftas produkti, ķimikālijas un minerālmēslojums.

Nozares eksperti uzskata, ka lielāks caurspīdīgums būtiski uzlabotu visas

dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus konkurētspēju un veicinātu izdevīgāku tarifu

izstrādi transporta kompānijām un kravu īpašniekiem


89%

107% 107%96% 92%

-

20%

40%

60%

80%

100%

120%

0

10 000

20 000

30 000

40 000

50 000

60 000

2006 2007 2008 2009 2010

tūks

t. t

onnu

Dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā

Iekšzemes satiksmeStarptautiskā satiksmeStarptautiskā satiksme - caur Latvijas ostām Kopējā kravu satiksme, salīdzinot ar iepriekšējo gadu %

Akmeņogles, jēlnaftaun dabas gāze

Ogļu kurināmais unattīrīti naftas produkti

Ķimikālijas un ķīmiski produkti

Citi nemetāliski minerālprodukti(piemēram, cements, keramika)

Pamatmetāli; metālaprodukti, izņemot mašīnas un iekārtas

Citi


30%

36%

5%

11%

5%

13%

Kravu pārvadājumi dzelzceļa transportā pa produktu grupām 2010. gadā

Saskaņā ar SIA LDz Cargo datiem konteineru dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms 2010. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaudzis par 38% līdz 98 223 TEU. Vislielākais pieaugums ir vērojams eksporta kravu (59%), importa kravu (34%) jomā, bet sauszemes tranzītkravu apjoms samazinājās par 10%.



InfrastruktūraPubliskās lietošanas dzelzceļa līniju garums valstī ir 1 897 km, un dzelzceļa tīkla pārklājuma blīvums ir 29 km uz 1 000 km2. Lielākā daļa dzelzceļa tīkla sastāv no vienvirziena sliedēm 1 520 mm platumā. Elektrifi cēti ir tikai 257 km vai 11% dzelzceļa tīkla. Vairums šo sliežu ceļu atrodas Rīgas apkaimē un tiek izmantoti pasažieru transportēšanai.

Dzelzceļa sistēmā ietilpst sliežu tīkls, kas savieno Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas ar kravu pārkraušanas punktiem, Krieviju, NVS un citiem reģioniem. Sliežu ceļa platums ir 1 520 mm, kas atbilst kaimiņvalstīs (Krievija, NVS) lietoto sliežu ceļu platumam.

Latvijas dzelzceļa sistēma ir integrēta ar NVS valstu sliežu sistēmu, tā ir atkarīga no NVS valstu kravu plūsmas, kā arī veido savienojumu ar citām Baltijas valstīm, Krieviju un NVS valstīm un ar pārējo Eiropu caur Lietuvu un Poliju. Blīvs dzelzceļa tīkls savieno valsti ar tādiem galamērķiem kā Krievijas tālie austrumi, un citas vietas, kurās tiek lietots platsliežu dzelzceļš.

Avots: Latvijas dzelzceļš, Galvenie rādītāji, 2010

Bal

tijas

jūra

DzelzceļšElektrolīnijasŠaursliežu dzelzceļšOsta

Rīga

Ventspils

Liepāja

SkulteAlūksne

Tukums

Jelgava Rēzekne

Madona

Saurieši

Krustpils

Gulbene

Kārsava

Glūda PļaviņasAizkraukle

Ieriķi

Rīgas Jūras līcis

IGAUNIJA

KRIEVIJA

BALTKRIEVIJA

LIETUVA

Daugavpils

Latvijas lielākā nozares uzņēmuma VAS Latvijas dzelzceļš kustīgais sastāvs ir modernizēts un pienācīgi uzturēts, tomēr tas ir mantots no padomju laikiem, kamēr AB Lietuvos Gelezinkeliai (Lietuvas dzelzceļš) ir 34 jaunas kravas lokomotīves, bet Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs EVR Cargo ir paziņojis par 16 jaunu vilcējlokomotīvju iegādi, kas tiks piegādātas 2012.-2013. gadā.

Nozares eksperti atzīst, ka Latvijas dzelzceļa tīklam ir nepieciešams veikt būtisku renovāciju vai modernizēšanu. Resursu trūkums esošo sliežu ceļu uzturēšanai un attīstībai veicina infrastruktūras un ritošā sastāva pastiprinātu nolietojumu, kā arī apgrūtina renovācijas veikšanu nepieciešamajā termiņā. Šis apstāklis būtiski mazina dzelzceļa tīkla efektivitāti un drošību.

Jāatzīmē, ka saistībā ar Rail Baltica koridoru pastāv plāni renovēt esošās dzelzceļa līnijas un veikt tehnisku, inženiertehnisku un ekonomisku izpēti ar mērķi izveidot jaunu dzelzceļa līniju, kas atbilstu Eiropas Savienības standartiem.


© KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG neatkarīgu dalībfi rmu, kuras saistītas ar Šveices uzņēmumu KPMG International Cooperative (KPMG


Sauszemes kravu pārvadājumi

Tirgus apskats2008. un 2009. gadā piedzīvotā krīze ir būtiski mazinājusi pieprasījumu pēc sauszemes kravu pārvadājumu pakalpojumiem Latvijā. Nozares kopējais apjomu samazinājums ir 36% starptautiskajos pārvadājumos un 13% iekšzemes kravu pārvadājumu pakalpojumos.

2010. gadā iekšzemes sauszemes kravu pārvadājumi veidoja aptuveni 24% no kopējā sauszemes kravu apgrozījuma. 76% no sauszemes kravu pārvadājumiem veido starptautiskie pārvadājumi, kuru apjoms 2010. gadā pieauga par 30% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šo pieaugumu veido galvenokārt pārrobežu tirdzniecība, kura ir pieaugusi par 52%.

Salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm Lietuvai ir lielākais sauszemes kravu pārvadājumu apgrozījums gan starptautisko pārvadājumu apjoma, gan citu rādītāju ziņā (piem., Lietuvā šajā sektorā ir nodarbināti 40 tūkstoši cilvēku, kamēr Latvijā tikai 17 tūkstoši, bet Igaunijā – 12 tūkstoši cilvēki). Šādu faktu var daļēji skaidrot ar Lietuvas ģeogrāfi sko stāvokli un izmēriem.

Kravu pārvadājumu ar autotransportu galvenie darbības rādītāji (a)


Kravu pārvadājumi (tūkstoši tonnu)iekšzemes satiksmēstarptautiskajā satiksmē

46 80983,8%16,2%

44 71669,1%30,9%

27 30082,1%18,0%

Izmaiņas kravu pārvadājumos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu

23,8% 0,0% (5,9)%

Kravu apgrozījums (milj. tonnkm)iekšzemes satiksmēstarptautiskajā satiksmē

10 59024,2%75,8%

19 39811,8%88,2%

5 61124,7%75,3%

Izmaiņas kravu apgrozījumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu

30,5% 9,2% 6,9%

Autotransporta uzņēmumu skaits 4 880 (b) 3 834(c) 2 548 (c)

Kravu autotransporta skaits, tajā skaitā traktori (tūkst.)

72134 81

Darbinieku skaits (tūkst.) 17(c) 40(c) 12(c)

Ieguldījumi un autoceļu infrastruktūras uzturēšana (milj.EUR)

270(c) 374(c) 346(c)

Piezīmes: (a) Visi dati sniegti par 2010. gadu, izņemot, ja īpaši norādīts (b) 2011. gada janvārī (c) dati par 2009. gaduAvots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde; Satiksmes ministrija; Konkurences padome; VSIA Autotransporta direkcija; Statistics Lithuania; Statistical Offi ce of Estonia; Eurostat




Autotransporta kravu pārvadājumu apjomsLai arī kopējais autotransporta kravu apjoms nav atgriezies pirmskrīzes līmenī, pieaugums ir bijis vērojams visu pēdējo piecu ceturkšņu laikā (salīdzinot ar attiecīgajiem laika periodiem 2010. un 2011. gadā). Tomēr kopš 2011. gada vidus tirgus spēlētāji ir novērojuši nelielu attīstības tempu samazinājumu. Saskaņā ar nozares uzņēmumu prognozēm iekšzemes un starptautisko sauszemes kravu pārvadājumu tirgu 2011. gadā ietekmē neskaidrība ekonomikas situācijā pasaulē.

2 729 2 959 2 537 2 149 2 561

8 207

10 183 9 807

5 966

8 029

128%

94%

66%

130%

0%

20%

40%

60%

80%

100%

120%

140%

0

2 000

4 000

6 000

8 000

10 000

12 000

2006 2007 2008 2009 2010

milj

. ton

nkm

Autotransporta kravu pārvadājumu apgrozījums

Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, Autopārvadātāju asociācija "Latvijas Auto""

Iekšzemes satiksme

Starptautiskā satiksme

Total cargo turnover as % of previous year

Koksne un saistīti produkti

Ēdieni un dzērieni

Otreizējās izejvielas

Metāli un citi saistīti produkti

Lauksaimniecības un mežsaimniecības produkti

Citi


33%

25%

17%

13%

7%

5%

Autotransporta kravu pārvadājumi pa preču grupām 2010. gadā

Starptautiskie pārvadājumiStarptautiskie sauszemes kravu pārvadājumi visās trīs Baltijas valstīs veido būtisku daļu no kopējā sauszemes pārvadājumu apjoma, 2010. gadā sasniedzot 75% Igaunijā un 88% Lietuvā. Līdzīgi arī Latvijā laikā no 2006. līdz 2010. gadam starptautisko kravu pārvadājumi stabili veidoja nedaudz virs 75% no kopējā sauszemes kravu apjoma. Nozares eksperti paredz, ka šī tendence nemainīsies.

Nozīmīgu daļu no starptautisko sauszemes pārvadājumu apjoma veido pārrobežu pārvadājumi un eksporta pārvadājumi.

Saskaņā ar nozares ekspertu datiem galvenie kravu veidi starptautisko pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem ir konsolidētās kravas un saldētās kravas.

Avots: Eurostat

31,7% 34,5% 40,2% 35,0% 39,7%

42,9% 39,1%36,7%

39,3% 37,5%

25,1% 26,1% 22,5% 23,0% 20,2%

0,4% 0,4% 0,5% 2,6% 2,7%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2006 2007 2008 2009 2010

Latvijas starptautiskā autotransporta satiksmes apgrozījuma sadalījums

Pārrobežu Eksports Imports Kabotāža

Iekšzemes pārvadājumiAutotransporta kravu pārvadājumi visā Eiropā ieņem stabilu pirmo vieto iekšzemes sauszemes kravu pārvadājumu jomā (salīdzinājumā ar dzelzceļa un ūdens transportu), veidojot vairāk kā 45% no kopējā iekšzemē pārvadāto kravu apjoma. Savukārt Latvijā autotransporta pārvadājumi neveido būtisku daļu iekšzemes kravu pārvadājumu, sasniedzot tikai aptuveni 29% (2009. gadā) no kopējā iekšzemes kravu apgrozījuma, kamēr Lietuvā un Igaunijā tie sasniedz attiecīgi 55% un 47%.

Par iekšzemes kravu pārvadājumiem sadalījumā pa produktu grupām ir pieejama ierobežota informācija, bet saskaņā ar nozares uzņēmumu sniegto informāciju šajā jomā dominē patēriņa preces.

Tirgus struktūraLatvijas autoceļu pārvadājumu tirgus ir izteikti sadrumstalots, un blakus vairāku starptautisku uzņēmumu meitas sabiedrībām tajā darbojas arī liels skaits mazu vietēju uzņēmumu. Nozares ekspertu aplēses rāda, ka vidējais Latvijas autoceļu pārvadātāja autoparka apjoms ir 5 līdz 7 kravas auto, un tas tiek uzskatīts par optimālu autoparka apjomu, lai nodrošinātu optimālu darbību visu gadu.

Tirgus eksperti norāda, ka galvenie riski, kas ietekmē nozares pašreizējo darbību, ir operacionālais un politiskais risks, t.i., pieejamais transportēšanas atļauju skaits iebraukšanai Krievijā, mainīgās degvielas cenas, ierobežots skaits profesionālu un uzticamu auto vadītāju. Vairāki nozares uzņēmumi ir norādījuši, ka nozares attīstību veicinātu valsts atbalsts nodokļu atvieglojumu formā par atkārtoti ieguldīto peļņu. Turklāt tiek norādīts, ka ceļa nodokļu slogs, drošības sankciju pārbaudes un degvielas cenas būtiski mazina uzņēmumu peļņu un ka labvēlīgāki noteikumi veicinātu nozares konkurētspējas uzlabošanos.Atsevišķi nozares uzņēmumi ir

atzinuši, ka šajā nozarē dominē vienreizēji pasūtījumi, nevis ilgtermiņa attiecības un tāpēc konkurence cenu ziņā ir asa


© KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG neatkarīgu dalībfi rmu, kuras saistītas ar

Šveices uzņēmumu KPMG International Cooperative (KPMG International), tīkla dalībfi rma. Visas tiesības pieder autoram.

Ārpakalpojumos nodoto autotransporta pārvadājumu proporcija pieauga laikā no 2006. līdz 2008. gadam, bet 2009. gadā sāka samazināties. Savukārt 2010. gadā atkal bija vērojama tendence uzņēmumiem atteikties no pašu uzturētiem autotransporta parkiem par labu ārpakalpojumiem. Ārpakalpojumi tiek uzskatīti par iespēju samazināt izmaksas, palielināt efektivitāti, izvairīties no riska, kas saistīts ar noteikta apjoma autoparka uzturēšanu un, vissvarīgāk – par iespēju uzņēmumiem koncentrēties uz savu pamatdarbību.

Infrastruktūra2011. gada janvārī kopējais Latvijas autoceļu un ielu tīkla garums bija 73 tūkstoši kilometru, bet vidējā autoceļu pārklājuma intensitāte bija 1,1 kilometrs uz 1 km2 valsts teritorijas.

Avots: VAS Latvijas Valsts ceļi

Bal

tijas

jūra

Kla

ipēd

a

Transeiropas autoceļu tīklsGalvenie autoceļi, izņemot Transeiropas autoceļu tīklu

Talli

na

Maskava

Vitebska

Var

šava

Kau

ņa


IGAUNIJA

KRIEVIJA

BALTKRIEVIJA

LIETUVA

Ventspils

Sanktpēterburga (Pleskava)

Kaļ

iņin

grad

a

Liepāja

Sanktpēterburga

Rīga

Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, Autopārvadātāju asociācija "Latvijas Auto""

8 207

10 183 9 807

5 966

8 029

4 738

50 51

35

44

0

10

20

30

40

50

0

2 000

4 000

6 000

8 000

10 000

12 000

14 000

2006 2007 2008 2009 2010 2011

Starptautisko kravu pārvadājumu apgrozījums attiecībā pret izsniegtajām atļaujām starptautiskajiem kravu pārvadājumiem ar autotransportu uz Krieviju

milj

. ton

nkm

Izsn

iegt

o at

ļauj

u sk

aits

, tūk

st.

Starptautiskā satiksmeAtļaujas starptautiskajiem kravu pārvadājumiem ar autotransportu uz Krieviju

Latvijas lielākie autotransporta pārvadātāji sniedz dažādus pakalpojumus, ieskaitot loģistikas, ekspeditora, atmuitošanas, noliktavu un citus pakalpojumus.

Atsevišķi autotransporta pārvadātāji koncentrējas uz loģistikas pakalpojumu sniegšanu un nodod kravu ekspeditoru pakalpojumu veikt citiem vietējiem transporta pakalpojumu uzņēmumiem.


62%66% 69%

63% 66%

89% 92% 93%88% 92%

0%

20%

40%

60%

80%

100%

2006 2007 2008 2009 2010

Ārpakalpojumos nodoto kravu pārvadājumi un apgrozījuma daļa

Ārpakalpojumos nodoto kravu pārvadājumu daļa no kopējā kravu apjoma

Ārpakalpojumos nodoto kravu apgrozījuma daļa no kopējā kravuapgrozījuma % (tonnkm)%

Nozares spēlētāji uzskata, ka specializēšanās uz autotransporta

pārvadājumiem ir būtisks priekšnoteikums, jo ir nepieciešams

izveidot īpašu transporta bāzi un iegūt zināšanas par specifi skiem jautājumiem

Vairums Latvijas galveno autoceļu ietilpst TEN-T tīkla sastāvā. Tomēr

neviens no Latvijas autoceļiem nav klasifi cēts kā ātrgaitas.

Nozares eksperti vērtē, ka ārpakalpojumos nodoto kravu pārvadājumu apjoms veido būtisku daļu no kopējā Latvijā pārvadāto kravu apjoma un nākotnē šīs tendences varētu pieaugt


© KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG neatkarīgu dalībfi rmu, kuras saistītas ar Šveices uzņēmumu KPMG

International Cooperative (KPMG International), tīkla dalībfi rma. Visas tiesības pieder autoram.

Nacionālas nozīmes autoceļu tīkla struktūra 2011. gada janvārīAutoceļa veids Garums,

kmBitumena segums

%

Grants segums

%Valsts galvenie autoceļiValsts reģionālie autoceļiValsts vietējas nozīmes autoceļi

1 6535 316

13 181

100,0%76,4%19,8%

-23,6%80,2%

Kopā 20 150

Avots: VAS Latvijas Valsts ceļi

InvestīcijasCeļu būves un renovācijas projektus Latvijā fi nansē no valsts budžeta, ES Kohēzijas fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un privāto ieguldījumu līdzekļiem. Nepietiekamā fi nansējuma dēļ Latvijas autoceļu stāvoklis ir konstanti pasliktinājies, un pašlaik rekonstrukcijas darbiem nepieciešamo līdzekļu defi cīts veido 4,1 miljardu EUR. Pirmskrīzes gados fi nansējuma apjoms pastāvīgi tika palielināts, tomēr pieaugošās celtniecības izmaksas veicināja neproporcionālu pieaugumu atšķirībā starp rekonstruētiem un jauni asfaltētiem autoceļiem.

Laikā no 2005. līdz 2009. gadam investīcijas autoceļos un to uzturēšanā, rēķinot par vienu kilometru ceļa, visās trīs Baltijas valstīs bija vienādas. Fakts, ka Latvijas autoceļi nav tik labā stāvoklī kā abās pārējās Baltijas valstīs, ir skaidrojams ar to, ka deviņdesmitajos un divtūkstošo gadu sākumā, kad autoceļu rekonstrukcijai Igaunijā un Lietuvā tika iedalīti apjomīgi budžeta līdzekļi, Latvijā nopietnas investīcijas netika veiktas.

Valsts budžeta konsolidācijas rezultātā ieguldījumi autoceļos dramatiski samazinājās 2009. gadā, un ar ES fondu fi nansējumu nebija iespējams pilnībā kompensēt šo samazinājumu.

01 0002 0003 0004 0005 0006 0007 0008 0009 000

10 000

0

100

200

300

400

600500

700

800

2005 2006 2007 2008 2009

Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, statistika par Lietuvu, Statistics Lithuania; Statistical Office of Estonia, Eurostat

EU

R u

z 1

km a

utoc

eļa

milj

.E

UR

Nominālie ieguldījumi un autoceļu uzturēšanas izdevumi Baltijas valstīs

Lietuva, kopējās izmaksas (kreisā ass)Igaunija, kopējās izmaksas (kreisā ass)Latvija, kopējās izmaksas (kreisā ass)Lietuva, izmaksas uz 1 km autoceļa (labā ass)Igaunija, izmaksas uz 1 km autoceļa (labā ass)Latvija, izmaksas uz 1 km autoceļa (labā ass)

Ņemot vērā Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto celtniecības cenu infl āciju, Latvijas autoceļu fi nansējuma apjoms pieauga daudz lēnāk nekā tam vajadzēja saskaņā ar nominālo izdevumu pieaugumu.

240307

451488

270240 256

301 287

181

0

100

200

300

400

500

600

2005 2006 2007 2008 2009

Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, Eurostat

milj

. EU

R

Nominālās un reālās izmaksas par autoceļiem Latvijā

Nominālie ieguldījumi un autoceļu uzturēšanas izdevumi

Ieguldījumi un autoceļu uzturēšanas izmaksas par noteiktām (2005.) cenām

Nozares eksperti norāda, ka Latvijas autoceļu sliktais

stāvoklis būtiski ietekmē valsts konkurētspēju Baltijas valstu vidū

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas publiskajiem paziņojumiem fi nansējuma trūkuma dēļ valsts

autoceļu stāvoklis ir pasliktinājies un budžeta defi cīts rekonstrukcijas darbiem 2011. gada aprīlī

ir sasniedzis 4,1 miljardus EUR.


© KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG neatkarīgu dalībfi rmu, kuras saistītas ar Šveices uzņēmumu

KPMG International Cooperative (KPMG International), tīkla dalībfi rma. Visas tiesības pieder autoram.

Loģistika un citi pakalpojumi

Tirgus apskats un struktūraKopējie loģistikas un noliktavu komercīpašumi Latvijā aptver aptuveni 450 tūkstošus m2, kas izvietoti galvenokārt Rīgā un tās apkaimē. 2010. gada janvārī noliktavu komercīpašumi Lietuvā veidoja aptuveni 650 tūkstošus m2, tomēr ievērojama daļa no tiem ir padomju laika neremontētas vai daļēji remontētas noliktavas un rūpnieciskas ēkas. Igaunijas loģistikas un noliktavu pakalpojumu tirgus ir līdzīgs Lietuvas tirgum, un tā komercīpašumu apjoms ir aptuveni 600 tūkstoši m2.

Galvenie darbības rādītāji noliktavu un atbalsta pasākumu transporta nozarē, 2010

Latvija Lietuva Igaunija (a)

Uzņēmumu skaits 1 503 1 249 903

Neto apgrozījums, ieskaitot atbalsta darbības (milj. EUR)

1 931 1 755 1 898

Izmaiņas neto apgrozījumā, salīdzinot ar 2009. gadu

4,9% 33,7% (9,8)%

Peļņa vai zaudējumi, neto (milj. EUR), 2010

79 83 n/a

Ražošanas vērtība (milj. EUR) 1 079 1 682 1 876

Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos (milj. EUR)

137 74 221

Nodarbināto personu skaits 24 612 14 045 10 303

Piezīme: (a) Dati ir sniegti par 2009. gadu un izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apzīmē 2009. gada datu salīdzinājumu ar 2008. gada datiemAvots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, Lietuvas Statistikas pārvalde, Eurostat

Sektora konkurētspējaViens no populārākajiem veidiem, kā novērtēt loģistikas sektora konkurētspēju, ir Pasaules bankas izstrādātais loģistikas efektivitātes rādītājs (Logistics Performance Index (LPI)). Rādītājs ir balstīts uz sauszemes operatoru aptauju visā pasaulē (globāli kravu pārvadātāji un ekspres pārvadātāji), kurā sniegtas atsauksmes par loģistikas “draudzīgumu” valstīs, kurās šie uzņēmumi darbojas, un valstīs, ar kurām tie sadarbojas. Tajā sešos dažādos veidos tiek novērtēta katras valsts loģistikas efektivitāte, novērtējot skalā no 1 līdz 5 (augstākais novērtējums - 5), tādējādi palīdzot valstīm identifi cēt sektora problēmas un iespējas.

Minētie seši novērtēšanas veidi ietver: muitas un citu robežas šķērsošanas procedūru efektivitāte, loģistikas transporta un IT infrastruktūras kvalitāte, iespējas noorganizēt sūtījumus par izdevīgām cenām, loģistikas kompetence un loģistikas pakalpojumu kvalitāte, kravu kustības izsekošana un savlaicīgums.

Trīs pirmās vietas LPI vērtējumā ir piešķirtas Vācijai (4.11), Singapūrai (4.09) un Zviedrijai (4.08).

Latvijas loģistikas veiktspēja ir novērtēta kā 37. pasaulē, bet Igaunijas un Lietuvas – kā 43. un 45.

Nozares uzņēmumi atzīst, ka loģistikas centru

kapacitāte nav piepildīta, jo pēckrīzes laikā jaunu klientu

piesaistīšanai netiek veltīts pietiekoši daudz uzmanības




Loģistikas efektivitātes rādītājs ietver datus par atsevišķu loģistikas darbību efektivitāti, vērtējot pēc to ilguma (savlaicīgums), kā arī pēc izmaksām (starptautiskie pārvadājumi). Pēc šī novērtējuma Latvija ātrāk notiek eksporta un importa operācijas (starptautiskie pārvadājumi), bet muitas formalitāšu kārtošana (savlaicīgums) ir ilgāka nekā pārējās Baltijas valstīs.

Loģistikas efektivitātes rādītājs, 2010


Kopējais Loģistikas efektivitātes rādītājs

punktu skaitsvieta

3,25

37

3,13

45

3,16

43

MuitaInfrastruktūraStarptautiskie pārvadājumiLoģistikas kompetenceKravu kustibas izsekošanaSavlaicīgums

vietavietavieta

vieta

vieta

vieta

404921

46

29

49

485438

56

46

35

335340

38

65

53

Avots: Pasaules Banka

Loģistikas efektivitātes rādītāja skaidrojumiMuita: Atmuitošanas procesa efektivitāte (t.i., ātrums, vienkāršums, formalitāšu paredzamība) robežkontroles iestādēs

Infrastruktūra: Tirdzniecības un transporta infrastruktūras kvalitāte (piem., ostas, dzelzceļš)

Starptautiski pārvadājumi: Iespējas noorganizēt sūtījumus par izdevīgām cenām

Loģistikas kompetence: Loģistikas pakalpojumu (piem., transporta operatoru) kompetence un kvalitāte

Kravu kustības izsekošana: Iespēja izsekot kravu kustībai

Savlaicīgums: Kravu savlaicīga nonākšana galamērķī, ievērojot plānoto un paredzamo piegādes laiku


Eksperti norāda, ka vidējais pakalpojumu līmenis ir tāls no Eiropā pastāvošajiem

standartiem

-

1

2

3

4

5


Muita

Infrastruktūra

Starptautiskie pārvadājumi

Loģistikas kompetence

Kravu kustības

izsekošana

Savlaicīgums

Loģistikas efektivitātes rādītājs 2010: Latvia

Sektora tendencesŅemot vērā ievērojamo tranzīta kravu plūsmu, loģistikas sektora attīstība Latvijā ir ļoti būtiska. Loģistika nodrošina esošo kravu plūsmu un papildus pārvadājumiem un pārkraušanai sniedz kravu īpašniekiem pievienotas vērtības pakalpojumus.

Latvija ģeogrāfi ski atrodas starp abām pārējām Baltijas valstīm, tāpēc tieši Latvijā būtu izdevīgi izveidot visā Baltijā strādājošus loģistikas risinājumus. Nodibinot Latvijas teritorijā centrālo noliktavu, būtu iespējams ietaupīt tiešās noliktavu un administrācijas izmaksas. Tomēr saskaņā ar statistikas datiem vairums loģistikas parku un noliktavu izmanto diezgan mazu daļu no to kapacitātes. Kravu plūsma caur valsti ir stabila, bet nozares uzņēmumi ne vienmēr ir gatavi sniegt tādus pakalpojumus, kādus gribētu saņemt kravu īpašnieki.

2010. gada laikā ir augusi interese par noliktavu blakuspakalpojumiem. Rietumeiropā vairums kravu īpašnieku izmanto tieši šādus pakalpojumus, lai arī to izmaksas ir augstākas nekā noliktavas īres izmaksas, jo ilgākā laikā tas atmaksājas. Pašlaik veidotie loģistikas parki sniedz pilnu pakalpojumu klāstu, ieskaitot krājumu apjoma uzraudzību un plānošanu, kravu konsolidēšanu, iepakošanas un sertifi cēšanas pakalpojumus, kā arī daudzus citus pakalpojumus.

Ķekava, ņemot vērā tās tuvumu A7 autoceļam (Via Baltica sastāvdaļa), pašlaik tiek attīstīta par sadales centru. Šajā teritorijā jau ir veikti būtiski ieguldījumi (piem., Dominante Park). Papildus minētajam arī trīs lielākajās Latvijas ostās – Liepājas, Ventspils un Rīgas osta, pēdējos gados ir vērojama loģistikas aktivitāšu attīstība. Lai veicinātu loģistikas attīstību,

Latvijā būtu nepieciešams pāriet no tradicionālo loģistikas pakalpojumu

sniegšanas uz sarežģītāku loģistikas risinājumu un pilna pakalpojumu

klāsta piedāvāšanu klientiem, un veicināt stratēģisku sadarbību

starp piegādātājiem un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem




Investīcijas Latvijas transporta nozarē

Tiešās ārvalstu investīcijasTiešo ārvalstu investīciju piesaiste ir būtisks veids, kā stimulēt ekonomikas izaugsmi, un Latvija ir veikusi pasākumus, lai izveidotu komercdarbībai labvēlīgu vidi, kuru raksturo labvēlīga nodokļu sistēma, prasmīgs darbaspēks par saprātīgām izmaksām un bezrobežu komercdarbība ES ietvaros. 2009. gadā tiešās ārvalstu investīcijas Latvijas transporta un loģistikas nozarē sasniedza 619 miljonus EUR.

Transporta sektorā būtisku lomu spēlē Latvijas valsts, jo tai pieder svarīgi aktīvi, tā diktē noteikumus un veic citas iniciatīvas, piemēram, būvē sašķidrinātās naftas gāzes terminālu, un tās svarīgākais uzdevums ir veicināt privātā sektora komercdarbību.

Ārvalstu investoriem ir izstrādāts investīciju stratēģijas POLARIS process, kurā apvienotas augsta līmeņa valsts iestāžu, pašvaldību, universitāšu, nozaru asociāciju un privātuzņēmumu iniciatīvas, nodrošinot investoriem atbalstu. Šajā programmā transporta un loģistikas nozare ir iekļauta kā viens no septiņiem galvenajiem sektoriem, kuros Latvija uzskata, ka tai ir unikāls piedāvājums ārvalstu investoriem.

Speciālās ekonomiskās zonasLatvijā ir četras speciālās ekonomiskās zonas, kuras ir veiksmīgi integrētas valsts transporta un pārējā infrastruktūrā. Lai vecinātu investīciju pieplūdumu, SEZ tiek piedāvāti tiešu un netiešo nodokļu atvieglojumi. Saskaņā ar Latvijas iestāšanās ES līgumu speciālās ekonomiskās zonas ir jālikvidē 2017. gadā.

Liepājas Speciālā ekonomiskā zona

Ventspils brīvosta

Rīgas brīvosta

Rēzeknes Speciālāekonomiskā zona

Bal

tijas

jūra


IGAUNIJA

KRIEVIJA

BALTKRIEVIJA

LIETUVA



Speciālās ekonomiskās zonas Latvijā

Nosaukums Dibināta Platība (ha)

Atrašanās vieta

Stimuli (a) Uzņēmumu skaits speciālajā ekonomiskajā zonā

Rēzeknes Speciālā ekonomiskā zona

1997 155 IekšzemeLielākajai daļai preču un pakalpojumu, kas piegādāti speciālajās zonās, tiek piemērots 0% PVN, tajā skaitā būvniecības pakalpojumiem; PVN, akcīzes un muitas nodokļu atvieglojumi importam uz speciālajām zonām no ārvalstīm un eksportam uz speciālajām zonām ārvalstīs; 80-100% nekustamā īpašuma nodokļu atlaides; 80% atlaides piemērojamam ieturējuma nodoklim par dividendēm, vadības atalgojumam un maksājumiem par intelektuālā īpašuma izmantošanu.

14

Liepājas Speciālā ekonomiskā zona

1997 3 979 Ostas teritorija

23

Rīgas brīvosta 1997n/a (b) Ostas

teritorija 17

Ventspils brīvosta1997 2 624 Ostas

teritorija 27

Piezīmes: (a) Vienāds visām SEZ (b) SEZ režīms tiek piešķirts atsevišķiem uzņēmumiem ar nodalītām teritorijāmAvots: www.vid.gov.lv; www.investlithuania.com; www.liepaja-sez.lv; www.portofventspils.lv; Rīgas Brīvostas Administrācija; Rīgas Brīvostas juridiskā nodaļa

FDi žurnāla sagatavotajā pirmajā globālajā ekonomisko zonu novērtējumā (Global Free Zones of the Future 2010/11), Ventspils Brīvostas SEZ ir novērtēta kā 5. labākā, un 4. labākā kategorijā “Best Cost Effectiveness”, 7. labākā kategorijā “Best FDI Promotion Strategy” un 5. labākā kategorijā “Best Port Zone”.

Esošie un plānotie projekti transporta nozarē

Nr. Transporta veids

Nosaukums Apraksts Nepieciešamais fi nansējums

Statuss

1 Dzelzceļš Rail Baltica Eiropas standarta sliežu platuma ātrgaitas dzelzceļš, kas savieno Tallinu-Pērnavu-Rīgu-Paņevežus-Kauņu-Varšavu un tālāk iestiepjas Vācijā. Garums Baltijas valstīs: 728 km, kopējais garums: 1200 km. Pasažieru vilciens Tallina – LT/PL robeža: 4h8m; kravas vilciens: 10h29min. Pasažieru vilciena vidējais ātrums: 170 km/h; kravas vilciena: 68 km/h.

Latvijā: EUR 1.27 miljr.,

Baltijas valstīs: EUR 3.68 miljr. Maksimums 85% fi nansējuma no ES fondiem

Plānošana

2 Dzelzceļš Otrais sliežu ceļš starp Skrīveriem un Krustpili

Otrā sliežu ceļa un saistītās infrastruktūras celtniecība starp Skrīveriem un Krustpili paredzēta, lai paaugstinātu Rietumu-Austrumu transporta koridora iespējas. Projektu daļēji fi nansē ES Kohēzijas fonds.

EUR 96 milj. (plānotie ieguldījumi), EUR 46 milj. ir ES fi nansējums

Būvniecības darbus plānots pabeigt 2013. gadā

3 Jūra Infrastruktūra Krievu salā

Ogļu pārkraušanas vietas pārvietošana no Andrejostas un Eksportostas uz Krievu salu Daugavas lejtcē.

EUR 149 milj.; ES Kohēzijas fonda līdzfi nansējums EUR 77 milj. apmērā

Paziņots būvniecības konkura uzvarētājs

4 Autoceļš Ziemeļu transporta koridors

Tunelis, tilts un 27-30 km autoceļu, kas novirza satiksmi no Rīgas centra.

EUR 1.6-2.4 miljr. (paredzamie ieguldījumi) Līdzfi nansēts PPP projekta ietvaros; pirmā fāze, iespējams, līdzfi nansēta no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem

Plānošana


© KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG neatkarīgu dalībfi rmu, kuras saistītas ar Šveices uzņēmumu KPMG International Cooperative (KPMG International), tīkla

dalībfi rma. Visas tiesības pieder autoram.

5 Autoceļš Austrumu maģistrāle

Austrumu maģistrāle savienos Dienvidu pārvadu ar Viestura prospektu, tā izveidojot apvedceļu ap Rīgas centru.

EUR 188 milj. (prognozētās kopējās izmaksas plānošanas laikā 2008. gadā)

Notiek būvniecība

6 Autoceļš Hanzas šķērsojums

Tunelis zem Daugavas, kas savieno Andrejsalu un Ķīpsalu, tādejādi izveidojot tā saukto satiksmes arku. Tunelim būs divas braukšanas joslas un tramvaja līnija katrā virzienā. Hanzas šķērsojuma būvniecība būs iespējama tikai pēc tam, kad tiks pabeigta Ziemeļu transporta koridora būvniecība, tātad - ne agrāk kā 2025. gadā.

EUR 126 milj. Sākotnējā plānošana

Avots: NOZARE.LV; Proprietary Intelligence; Rīgas Ziemeļu koridora attīstības birojs; LETA; Rīgas dome; Dienas bizness; www.esfondi.lv

Tuvākajā nākotnē tiek plānots īstenot vairākus citus attīstības projektus. Saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu dzelzceļa līnijas “Krievijas robeža – Ventspils” modernizēšana ir iekļauta TEN-T tīklā, un tai varēs piesaistīt ES līdzfi nansējumu.

Izteikta aktivitāte ir bijusi vērojama arī ostu terminālu sektorā, kur notiek vairāku jaunu termināļu un ražošanas būvju celtniecības plānošana: Uralchem termināls, Baltic Oil Terminal, LNG Terminal, biodegvielas ražotne.

Plānotās investīcijas autoceļu infrastruktūrā laikā no 2010. līdz 2012. gadam sasniegs 135 miljonus EUR, kurus līdzfi nansēs

ES Kohēzinas fonds, un 66 miljonus EUR, kurus līdzfi nansēs Eiropas reģionālās attīstības fonds.

Papildus minētajam VAS Latvijas dzelzceļš ir informējis par vairākiem projektiem, kas tiks īstenoti sadarbībā ar ES Kohēzijas fondu, par kopsummu 262 miljoni EUR. Citu nozīmīgu dzelzceļa projektu starpā var minēt Daugavas rietumu krasta sliežu ceļu modernizācijas un paplašināšanas projektu, kura mērķis ir nodrošināt pietiekamu kapacitāti jauno ostas termināļu vajadzībām.


KPMG pieredze transporta nozarē

KPMG klienti:


Air Baltic Corporation ASCMA CGM LatviaContainership SIADamco SIADSV ASDT Logistics Liepāja ASEVR Cargo ASJuta termināls SIAKravu ekspedīcija SIALatvijas Dzelzceļš VASLatvijas Pasts VASLiepājas Naftas Tranzīts SIAMoller-Maersk AP NAC Nordic Aviation Contractor AS Nurminen Maritime Latvia SIAOgļu termināls SIARīgas 1. saldētava ASRīgas Ostas Elevators SIAStarptautiskā Lidosta “Rīga” VASTallink Group ASTeam line Latvia SIATowmar SIATug Services SIAVentspils Brīvostas pārvalde

AB Klaipedos SmelteDFDS Lisco ABDSV Transport UABIveco SPALietuvos Gelezinkeliai ABLimarko GroupMaersk ASMaersk Line Lithuania UABScanbalt Trailer UAB UAB CMA CGM LietuvaUAB ContainershipUAB EurochemUAB Itella LogisticsUAB Kuehne&NagelUAB LB EurotruckingUAB Smit OctoUAB Stellar NavigationUAB Towage & Marine AssistanceUAB VMG EkspedicijaWizzAir Hungary

A.P. Møller – Mærsk A/SAPL Co Pte LtdCoal Terminal ASDSV Transport ASEesti Chem OÜElektriraudtee ASEVR Cargo ASHamburger Hafen- und Logistik AGHansatee Cargo ASItella Smartpost OÜKühne + Nagel ASMuuga Transiit OÜPenske Logistics Europe ASPolar Logistics Holding Company Ltd.Russian Railways JSCTallinna Bekkeri Sadam OÜTransiidikeskuse ASVesta Terminal Tallinn OÜVKG Transport AS

© KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG neatkarīgu dalībfi rmu, kuras saistītas ar Šveices uzņēmumu KPMG International Cooperative (KPMG International),

tīkla dalībfi rma. Visas tiesības pieder autoram.




Kā mēs varam palīdzēt

Pasaules vadošie uzņēmumi paļaujas uz KPMG dalībfi rmām, kas sniedz augstas kvalitātes profesionālus pakalpojumus. Globālajā dalībfi rmu tīklā mēs varam piedāvāt mūsu klientiem iespējas, ko sniedz dažādas prasmes un plaša pieredze, izmantojot arī dziļu izpratni par vietējiem tirgiem. Kā profesionālo pakalpojumu fi rma mēs sniedzam visaptverošus, pielāgotus un nozarei atbilstošus pakalpojumus, lai apmierinātu klientu vajadzības neatkarīgi no tā, vai klienti darbojas starptautiskā vidē vai vietējā tirgū.

KPMG dalībfi rmas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā darbojas kā viens uzņēmums ar vienotu vadības komandu, kas nodrošina klientiem piemērotas zināšanas par jomu, tehniskajām iespējām, valodu un kultūras pieredzi visās četrās valstīs.

Lai palīdzētu saviem klientiem efektīvi strādāt nepastāvīgajā, augstas konkurences un strauji mainīgajā biznesa vidē, KPMG piedāvā arvien jaunus pakalpojumus.

RevīzijaKPMG sniedz neatkarīgus revīzijas pakalpojumus, kuru mērķis ir palielināt investoru, kreditoru un citu pušu paļāvību uz klientu sagatavoto fi nanšu informāciju.KPMG veiktās fi nanšu pārskatu revīzijas ietver gan neatkarīgu revidentu atzinumu par fi nanšu pārskatiem, gan sniedz papildu informāciju, kas pārsniedz revidentu ziņojumā pieprasīto. Revīzija ir objektīva un lietderīga tāpēc, ka tās laikā tiek identifi cēti jauni riski.

Darījumi un restrukturizācijaMūsu Darījumu un restrukturizācijas nodaļa piedāvā pakalpojumus, kas palīdz palielināt akcionāru vērtību sarežģītā un dinamiskā biznesa vidē, un ietver Korporatīvo fi nanšu pakalpojumus, Uzņēmumu stabilizācijas pakalpojumus, Krāpšanas izpētes un darījumu pakalpojumus.

Riska un vadības konsultāciju pakalpojumi Dažādi vadības konsultāciju pakalpojumi palīdzēs mūsu klientiem identifi cēt, izprast un vadīt biznesa un tehnoloģiskos riskus, novērtēt un pilnveidot darbību, kā arī sasniegt stratēģiskos un darbības mērķus. Šie pakalpojumi ietver Iekšējā audita, Riska pārvaldības un citus konsultāciju pakalpojumus.

Nodokļu un juridiskie pakalpojumiSarežģītā regulatīvajā vidē mūsu nodokļu profesionāļi paļaujas uz savām tehniskajām un nozares zināšanām, lai sniegtu inovatīvus un konkurētspējīgus risinājumus un palīdzētu klientiem efektīvi pārvaldīt nodokļu jautājumus. Mēs piedāvājam pilnu pakalpojumu klāstu, kas risina nacionālo un starptautisko nodokļu jautājumus un piemērojas uzņēmumu un privātpersonu vajadzībām.



Sazinieties ar mums

Stīvens Jangs (Stephen Young)Vecākais partneris, Konsultāciju pakalpojumu nodaļas vadītājsT: +371 6 703 [email protected]īga, Latvija

Stīvs Austviks (Steve Austwick)Partneris Nodokļu un juridisko pakalpojumu nodaļas vadītājsT: +371 6 703 [email protected]īga, Latvija

Ondrejs Fikrle (Ondrej Fikrle)Partneris, Revīzijas pakalpojumiT: +371 6 703 8000ondrejfi [email protected]īga, Latvija

Armine MovsisjanaPartnere, Revīzijas pakalpojumiT: +371 6 703 [email protected]īga, Latvija

KPMG Baltics SIAVesetas iela 7LV-1013 RīgaT: +371 67 038 000F: +371 67 038 [email protected]

kpmg.com/lv


© KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG neatkarīgu dalībfi rmu, kuras saistītas ar Šveices uzņēmumu KPMG International Cooperative (KPMG International),

tīkla dalībfi rma. Visas tiesības pieder autoram.

Baltijas Konteineru termināls //www.bct.lv/

Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgus apskats, 2010, Lietuva, Latvija, Igaunija, Re&Solution, LAWIN, PricewaterhouseCoopers

BNN, Tauriņš: Latviju var salīdzināt ar narkomānu, 2010. gada 1. septembris

BNS, LDz šogad plāno investēt aptuveni 50 miljonus latu un strādāt bez peļņas, 2011. gada 14. janvāris

Doing Business Project: www.doingbusiness.org

Invest Lithuania mājas lapa: www.investlithuania.com

Jūras Studiju centrs Turku Universitātē, 2011. gada novembris

Jūras studiju centrs Turku Universitātē: http://mkk.utu.fi

Klaipēdas osta: www.portofklaipeda.lt

Latvijas Investīciju un atīstības aģentūras mājas lapa: www.liaa.lv

Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, Konkurences padome, Konkurence transporta un skaru nozarē Latvijā, 2006. gads

LETA, Dienas Bizness: Loģistikas tirgus maiņa, 2011. gada 28. arpīlis

Liepājas Ostas pārvaldes mājas lapa: http://www.liepaja-sez.lv/

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas mājas lapa: www.liepaja-sez.lv

Ministru Kabinets, Transporta attīstības pamatnostādnes 2007. - 2013. gadam

Pasaules bankas mājas lapa: www.worldbank.org

Polaris Process mājas lapa: www.polarisprocess.com

Portāls www.nozare.lv, Pa Latvijas sliežu ceļiem pērn pārvadāts par 38% vairāk konteinerkravu, 2011. gada 20 .janvāris

Rīgas Brīvostas pārvaldes mājas lapa: www.rop.lv

Rīgas Tirdzniecības Osta: http://www.rto.lv/

Satiksmes ministrijas mājas lapa: www.sam.gov.lv

Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta mājas lapa: www.transport.lv

Tallinas osta: http://www.portoftallinn.com/

Transporta un telekomunikāciju institūts www.tsi.lv

Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapa: www.vid.gov.lv

VAS Latvijas dzelzceļš gada pārskati 2006.-2009.

VAS Latvijas dzelzceļš, Galvenie darba radītāji 2010. gadā VAS Latvijas Valsts ceļi mājas lapa: www.lvceli.lv

Ventamonjaks: www.ventamonjaks.lv

Ventbunkers: http://www.ventbunkers.lv/

Ventspils Brīvostas pārvaldes mājas lapa: www.portofventspils.lv

Ventspils Nafta: http://www.vnt.lv/

Atsauces


© KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG neatkarīgu dalībfi rmu, kuras saistītas ar Šveices uzņēmumu KPMG International Cooperative (KPMG International), tīkla

dalībfi rma. Visas tiesības pieder autoram.

Mēs intervējām vairāk nekā 20 Izpilddirektorus, Finanšu direktorus un vadības komandu pārstāvjus šādos uzņēmumos un iestādēs:

Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”

Baltijas Konteineru termināls SIA

Dominante Logistikas sistema AS

DSV Transport SIA

Hanza Juras Agentura SIA

Itella Logistics SIA

Kreiss SIA

Kuehne + Nagel SIA

Latvian Loģistikas asociācija

Latvijas dzelzceļš VAS

Maersk Latvijas SIA

Noord Natie Ventspils Termināls SIA

Nurminen Maritime Latvia SIA

Rīgas Brīvostas pārvalde

Satiksmes ministrija

Schenker SIA

Transporta un telekomunikāciju institūts

Ventbunkers AS

Ventspils Brīvostas pārvalde

Ventspils Graudu termināls AS

Intervijas ar augstākās vadības pārstāvjiem šādās organizācijās un uzņēmumos

© KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG neatkarīgu dalībfi rmu, kuras saistītas ar Šveices uzņēmumu KPMG International Cooperative (KPMG


Šajā dokumentā apkopotā informācija ir vispārīga un nav paredzēta atsevišķa indivīda vai uzņēmuma apstākļiem. Kaut arī mūsu mērķis ir sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, mēs nevaram garantēt, ka informācijas saņemšanas brīdī tā vēl arvien būs precīza vai ka tā būs precīza nākotnē. Nav ieteicams veikt jebkādas darbības, balstoties uz šo informāciju, nesaņemot profesionālu padomu, kas sniegts pēc attiecīgās situācijas detalizētas izpētes.

KPMG nosaukums, logo un „cutting through complexity” ir reģistrētas preču zīmes vai KPMG International Cooperative (KPMG International) preču zīmes.


Documents

Unlock Sdfsdfsdfsdfsdf