UZDEVUMS ĢEOTEHNISKAI IZPĒTEI, PROJEKTĒJOT …lbpa.lv/wp-content/uploads/seminaari/2013-12-19_03_Arhipenko.pdf · SATURS 2.Ģeotehniskāskategorijas objektuīpatnības. Laukaizpētes

UZDEVUMS ĢEOTEHNISKAI IZPĒTEI, PROJEKTĒJOT ATBALSTA SIENAS.

Romāns Arhipenko, M.Sc.Ing.

SATURS

2. Ģeotehniskās kategorijas objektu īpatnības.

Lauka izpētes darbu programma.

Paraugu testēšanas darbu programma.

Ģeotehniskās izpētes īpatnības pie atbalstsienu projektēšanas.

Ieteikumi ģeotehniskās izpētes procesam.

Ģeotehnisko kategoriju raksturojums saskaņā

ar Vācijas DIN EN 1997‐1 un DIN 1054

2

LVS EN 1997‐12. ĢEOTEHNISKĀ KATEGORIJA.

2. Ģeotehniskā kategorija: tradicionālās konstrukcijas (EN 1997‐1 p.2.1(11)): ne ārkārtīgais sabrukuma seku līmenis; relatīvi nesarežģītie ģeoloģiskie un slogošanas apstākļi; fundamentālās prasības tiek nodrošinātas ar kvantitatīvo ģeotehnisko izpēti un

datu analīzi; tiek pielietotas standarta lauka pārbaužu un laboratorijas testu procedūras.

Struktūru piemēri: seklie pamati; pamatu plātnes; pāļu pamatnes; atbalsta sienas uncitas konstrukcijas, kas pretdarbojas grunts vai ūdens sānu spiedienam;būvbedres; tiltu starpbalsti un gala balsti; uzbērumi un zemes darbi; grunts enkuriun citas atsaišu sistēmas; tuneļi cietā klintī, kuriem netiek izvirzītas specialāshermētiskuma prasības.

atsevišķas struktūras daļas var piederēt arī pie 3. ģeotehniskās kategorijas (EN1997‐1 p.2.1(20)).

3

galvenokārt LVS EN 1997‐2 attiecās uz 2 ģeotehniskās kategorijas struktūrām (EN1997‐2 p.1.1.2(4));

precizējošā papildus izpēte var būt nepieciešama (EN 1997‐1 p.4.3.1(3)); aprēķinu principiem jāatbilst grunšu ģeotehnisko īpašību īpatnībām (piem.

Ventspilī φ° un c vietā labāk lietot cu). (LVS EN 1997‐1 p.4.3.1(7)); 2. un 3. ģeotehniskās kategorijas objektiem bieži vien nepieciešami grunts ūdens

līmeņa novērojumi, ja tas lielā mērā ietekmē struktūras spriegumstāvoklibūvniecības laikā (“Mākslas muzejs” ‐ liels apjoms zemāk par grunts ūdens līmeni,bet salīdzinoši neliels struktūras (betona čaula kopā ar grunts masīvu, ko piesaistavertikāle grunts enkuri) pašsvars ...

…. vai poru ūdens spiediena mērījumi ar pjezometriem pie grunts masīvapastiprināšanas, to konsolidējot (“Ventspils sauskravu terminālis” 2009. gadaprojekts, projektētājs Witteveen Boss, Nīderlande) (LVS EN 1997‐1 p.4.3.2(4));

LVS EN 1997‐12. ĢEOTEHNISKĀ KATEGORIJA.

4

LVS EN 1997‐1AKCENTI

ģeoloģisko apstākļu zināšana, kas ir atkarīga no ģeotehniskās izpētes apjoma un tāskvalitātes, prasmes un pieredze pārsvarā spēlē noteicošo lomu konstrukcijasfundamentālo kritēriju nodrošināšanā nekā aprēķina modeļu precizitāte unrezerves koeficienti (EN 1997‐1 p.2.4.1(2)).

atbalstsienu konstrukcijām pie piepūļu elementos noteikšanas nozīmīgo lomuspēlē konstrukcijas elementu (enkuru, spraišļu, sienas, grunts slāņu) stingumi,grunts sānu nestspēja un grunts spriegumstāvoklis (EN 1997‐1 p.2.4.1 (14)).

Nosakot grunts aprēķina parametrus jāņem vērā sekojošo (EN 1997‐1 p.2.4.3 (5)):‐ konkrēta testa veida rezultātu izvērtēšanas īpatnības noteiktajos ģeoloģiskajosapstākļos;‐ katra ģeotehniska parametra vērtību jāsalīdzina ar attiecināmiem publicētiemdatiem, vietējo un vispārējo pieredzi;‐ ģeotehnisko parametru variāciju (mainīgumu);‐ blakus apkārtnē esošo konstrukciju testēšanas un izpētes datus (ja tādi ir);‐ korelācijas starp viena parametra dažādos testos noteiktajām vērtībām;‐ iespējamo kāda grunts parametra vērtības samazināšanos konstrukcijas dzīvescikla laikā.

5

LVS EN 1997‐2LAUKA IZPĒTES DARBU PROGRAMMA

pirms izpētes programmas sagatavošanas, pieejamiem dokumentiem(arhīvu materiāli) jābūt izpētītiem (EN 1997‐2 p.2.1.1 (6));

izpētes vietai jābūt apsekotai dabā, lai salīdzinātu arhīvos pieejamoinformāciju ar esošo situāciju.

Latvijā arhīvi: Valsts ģeofonds (LVĢMC):1. http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/vgf/Geofonds/geof.asp ‐ oktobrī 2013 vēl strādaja, ļoti labi meklēja;2. http://meteo.lv:9090/apex/f?p=121:1:0::::: ‐ strādā tagad.

pēc pirmo izpētes rezultātu iegūšanas, izpētes programmā izvirzītospieņēmumus jāparskata (urbumu dziļums, izvietojuma blīvums ‐ varbūtjāurbj vai jāzondē dziļāk, bet retāk) (EN 1997‐2 p.2.1.1 (10), p.2.3)

6

izpētes sastāvs un apjoms ir atkarīgs no: pamatnes tipa, gruntsuzlabošanas metodes vai pastiprinošas konstrukcijas veida,struktūras izvietojuma un dziļuma (EN 1997‐2 p.2.2 (1))

paraugu ņemšana var tikt aizvietota ar lauka izpētes testiem tikaigadījumā, ja ir pietiekoša vietējā pieredze par grunts īpašībukorelācijām ar lauka izpētes testu rādītājiem (EN 1997‐2p.2.4.1.4(3)).

testējamo paraugu daudzums tiek noteikts saskaņā ar pielikumiemL, M, N, P, Q, R, S, T, U, V, W (EN 1997‐2 p.2.4.2.4(3));

minimālais testu daudzums var tikt samazināts gadījumā, jaģeotehniskās struktūras projekta risinājums netiek optimizēts unaprēķiniem tiek pielietoti konservatīvie lielumi (EN 1997‐2p.2.4.2.4(4));


7

1. Plāns ar izpētes punktu koordinātēm, ar norādītiem izpētes testu veidiem;2. Izpētes punktu dziļums;3. Paņemšanai paredzēto paraugu tipi (kategorija u.c.), to dziļums un skaits.

Praktiski to var izdarīt, veicot no sākuma CPT/CPTU zondēšanu, tādā veidā nosakot uzreiz gruntsslāņus un to dabu (Behaviour type); uz šīs informācijas pamata var droši pieņemt lēmumu, kādā slānīcik daudz paraugu ir jāņem.

4. Grunts ūdens līmeņa mērījumu darbu apraksts;5. Aprīkojuma apraksts;6. Pielietojamo standartu saraksts;

Rekomendācija:1., 2. un 3. punktus jānoformē grafiskā veidā, kā izpētes darbu līguma pielikumu

(.dwg).


SATURS

8

LVS EN 1997‐2Lauka izpētes testu piemērojamība

1 GranulometrijaParaugu ņemšana un testēšana - C1, F1; SPT ar grunts parauguņemšanu - C1, F1.

2 Mitruma satursParaugu ņemšana un testēšana - C1, F1; SPT ar grunts parauguņemšanu - C1, F2.

3Plastiskuma rādītāji(Atterberg limits) wp,wL, IP, IC, IL

Paraugu ņemšana un testēšana - F1; SPT ar grunts paraugu ņemšanu -F2.

4 BlīvumsParaugu ņemšana un testēšana - C2, F1); CPT/CPTU - C2, F2; SPT argrunts paraugu ņemšanu - C2, F2; DPL/DPM/DPH/DPSH - C2; DMT - C2,F2.

5Bīdes stiprība (φ/c; cu

utt.)

Paraugu ņemšana un testēšana - C2, F1; CPT/CPTU - C2, F1;Presiometra tests - C1, F1; SPT ar grunts paraugu ņemšanu - C2, F3;DPL/DPM/DPH/DPSH - C2, F3; PLT - C1, F1.

6 Saspiežamība

Paraugu ņemšana un testēšana - C2, F1; CPT/CPTU - C1, F2;Presiometra tests - C1, F1; Dilatometra tests - F1; SPT ar grunts parauguņemšanu - C2, F2; DPL/DPM/DPH/DPSH - C2, F2; DMT - C2, F1; PLT -C1, F1.

7 Filtrācijas īpašībasParaugu ņemšana un testēšana - C2, F1; CPT/CPTU - C3, F2;Presiometra tests - F3.

8 Ķīmiskās īpašībasParaugu ņemšana un testēšana - C1, F1; SPT ar grunts parauguņemšanu - C2, F2.

C - rupja grunts (Coarse soil), F - smalka grunts (Fine soil)1 - ļoti piemērots, 2 - vidēji piemērots, 3 - vāji piemērots.

9

LVS EN 1997‐2PARAUGU TESTĒŠANAS DARBU PROGRAMMA. Punkts 2.4.2.3.

1. Sagatavojot testēšanas programmu jāņem vērā: struktūras tipu, pamatnes tipu,ģeotehniskos parametrus, kas ir nepieciešami, lai veiktu konstrukciju aprēķinus.

2. Testiem jābūt veiktiem uz paraugiem, kas ir reprezentatīvi priekš attiecīgiem gruntsslāņiem. Lai noteiktu atsevišķa grunts slāņa paraugu kopas reprezentativitātes pakāpi unizvēlēties dažus reprezentatīvos paraugus (vai paraugu), jāveic klasifikācijas testus.

3. Grunts slāņa īpašību izkliedi (variāciju) nosaka ar klasifikācijas un stiprības pārbaudestestiem ‐ salīdzinoši ātri un lēti. Šo procedūru veic pēc iespējas lielākam paraugu skaitam.Tad no paraugu rindas izvēlas paraugu ar raksturīgām stiprības un klasifikācijas radītājiemun veic šī parauga visu nepieciešamo parametru mērījumus. Šo 1 (vai dažu) parauguuzmērīto īpašību variāciju pieņem tādu pašu, ka paraugu sērijas klasificēšana īpašībuvariāciju.

4. Jāpatur prātā papildus ģeotehniskās izpētes veikšanas nepieciešamību pretrunīgo testarezultātu vai "sliktas" variācijas līknes gadījumā (kas liek izvēlēties pārāk zemas 95%nodrošinājuma parametru vērtības).

10

LVS EN 1997‐2GRUNTS KLASIFICĒŠANAS TESTI. Tabula 2.2.Ģeotehniskais parametrs

Grunts tips

Mālainā grunts Putekļaina smiltsSmilšaina,

šķembainā gruntsĢeoloģiskais apraksts un grunts klasifikācija

X X X X X X X X

Ūdens saturs X (X) (X) X (X) (X) (X) (X)Grunts blīvums X (X) ‐ X (X) ‐ ‐ ‐Minimālais un maksimālais blīvums

‐ ‐ ‐ (X) (X) (X) X X

Atterberga (konsistences) rādītāji X X X X X X ‐ ‐Granulometrija X X X X X X X XNedrenētā bīdes stiprība X ‐ ‐ (X) ‐ ‐ ‐ ‐Filtrācijas īpašības X ‐ ‐ X (X) (X) (X) (X)Sensitivitāte X ‐ ‐ ‐ ‐ ‐ ‐ ‐Apzīmējumi:X = parasti tiek noteikts(X) = iespējams noteikt, ne vienīgais raksturojošs parametrs‐ = netiek pielietotsNB! Dažām gruntīm, turpmākie testi var būt nepieciešami, piemēram: orgānikas saturs, daļiņu blīvums un ķīmiskā aktivitāte

Atkarībā no grunts tipa un pēc savas pieredzes laborants var noteikt dažādus klasifikācijas testus ar nolūku noteikt parametruvariāciju SIGMA σ: ūdens satura noteikšana, dabīgais blīvums, minimālais un maksimālais blīvums, konsistences rādītāji,granulometrija, nedrenēta bīdes stiprība, filtrācijas īpašības, sensitivitāti (netraucētās struktūras saistītās grunts paraugiem).

11

LVS EN 1997‐2GRUNTS KLASIFICĒŠANAS TESTI. Parametru variācija σ.

Mērījumu statistiskas analīzes ceļvedis:JCGM 100:2008 ‐ Evaluation of measurement data — Guide to the expression of uncertainty inmeasurement.http://www.bipm.org/utils/common/documents/jcgm/JCGM_100_2008_E.pdf

Varbūtības blīvuma funkcijas piemērs

12

LVS EN 1997‐2GRUNTS KLASIFICĒŠANAS TESTI. Parametru variācija σ.

95% (raksturīgās vērtības pie dažādām variācijām σ vērtībām)

13

LVS EN 1997‐2GRUNTS ĢEOTEHNISKO PARAMETRU NOTEIKŠANAS TESTI. Tabula 2.3.

Ģeotehniskais parametrs

Grunts tips

Grāvijs SmiltsPutek‐ļainasmilts

Normāli konsoli‐dēts māls

Pārkonso‐lidēts māls

Dūņas, orgāniskais

māls

Oedometra modulis (Eoed), saspiezamībasindekss (Cc) [vienvirziena saspiežamība]

(OED) (TX) (OED) (TX) OED (TX) OED (TX) OED (TX) OED (TX)

Junga modulis (E); Bīdes modulis (G) TX TX TX TX TX TXDrenēta (efektīvā) bīdes stiprība (c`), (φ`) TX, SB TX, SB TX, SB TX, SB TX, SB TX, SBPaliekoša bīdes stiprība (c`R), (φ`R) RS, (SB) RS, (SB) RS, (SB) RS, (SB) RS, (SB) RS, (SB)

Nedrenēta bīdes stiprība (cu) ‐ ‐TX, DSS, SIT

TX, DSS, (SB), SIT

TX, DSS, (SB), SIT

TX, DSS, (SB), SIT

Grunts blīvums (ρ) BDD BDD BDD BDD BDD BDD

Konsolidācijas koeficients (cv) ‐ ‐ OED, TX OED, TX OED, TX OED, TX

Filtrācijas koeficients (k)TXCH PSA

TXCH PSA

PTC TXCH (PTF)

TXCH (PTF) (OED)

TXCH (PTF) (OED)

TXCH (PTF) (OED)

Apzīmējumi: “‐” = netiek izmantots; “( )” = daļēji piemērotsLaboratorijas testu saīsinājumi:BDD ‐ Naturālā blīvuma noteikšana; DSS ‐ Vienkāršs tiešās bīdes tests; OED ‐ Vienass spiedes tests (Oedometra); PTF ‐Filtrācijas tests ar krītošo ūdens staba līmeni; PTC ‐ Filtrācijas tests ar pastāvīgo ūdens staba līmeni; RS ‐ Gredzena rotācijas bīdes tests; SB ‐ Kārbas lineārās bīdes tests; SIT ‐ Stiprības indeksa tests (priekšizpētes stadijā); PSA ‐ Granulometrijasanalīze; TX ‐ Trīsasu spiedes tests; TXCH ‐ Trīsasu filtrācijas tests.

14

Izpētes punktu dziļumsEAU2004 Rekomendācija R1.

Gadījumā, ja plāno veikts aprēķinu grunts masīvam uz globālo noturību pretnoslīdēšanu pa cilindrisko virsmu (vājo grunšu apstākļos), izpētes dziļumujānosaka līdz vāja grunts slāņa apakšējai atzīmei.

15

Izpētes punktu izvietojums plānāEAU2004 Rekomendācija R1

Gadījumā, ja vienā punktā plānots veikt vairākās lauka izpētes (piem.:statiska + dinamiska zondēšana + paraugu ņemšana), starp izpētes punktiemjāparedz atstatumu – apt. 1,5‐2,0m.

16

DEFORMĀCIJAS MODUĻI1. Vienass kompresijas testa deformācijas modulis Eoed, Es [Pa vai N/m2].2. Trīsasu kompresijas testa deformācijas modulis E [Pa vai N/m2].3. Plātnes testa deformācijas modulis Ev [Pa vai N/m2].

kur: ν ‐ šķērsvirziena deformāciju (Puasona) koeficients:

Grunts v (pēc SNiP)Māls (Ip>17) ar konsistences rādītāju: IL < 0 0,20‐0,300 < IL < 0,25 0,30‐0,380,25 < IL < 1,0 0,38‐0,45Smilšmāls (7>Ip>17) 0,35‐0,37Smilts un mālsmilts (1>Ip>7) 0,30‐0,35Rupjdrupu grunts 0,27Jo lielāks blīvums – jo mazāks v

sEE

121 2

vEE )1( 2

!!! ν jānosaka ļoti uzmanīgi – tas nav lineārs!17

IETEIKUMI ĢEOTEHNISKĀS IZPĒTES PROCESAM

1. Uzdevums:‐ precīzi jādefinē līguma ietvaros (teksts un grafiskais pielikums),atrunājot tostarp arī pārskata saturu (papildus EN un LBN):

a) grunts paņemto paraugu fotogrāfijas ar parauga datiem (paņemšanas dziļums,vieta, datums, parauga identifikācijas numurs);b) statiskās zondēšanas dati (CPTU) .xls formātā, dinamiskās zondēšanas pierakstuprotokoli (ar roku); interpretācijas programmu izdrukas ar parametru un pielietotolikumsakarību skaidrojumiem;c) topogrāfiskais plāns ar izstrādnēm, griezumu līnijām un projektējamo būvjueksplikāciju, ģeotehniskie griezumi – .dwg formātā;d) ģeotehniskos griezumos ļoti ieteicams attēlot statiskās/dinamiskās zondēšanasgrafikus izpētes punktu/urbumu vietās;e) statiskās zondēšanas grafikus un urbumu pases jāpiesaista pie absolūtoaugstumu sistēmas (Baltijas Augstumu Sistēma – BAS);f) atskaitē jāiekļauj ģeoloģiskās vēstures apskatu, t.i., cik liela bija vēsturiskimaksimālā slodze dažādiem grunšu slāņiem – ar mērķi definēt grunšu slāņupārkonsolidācijas pakāpi;g) Zondēšanas punktus ieteicams noteikt arī blakus urbumiem, jo, ņemot paraugusar spirālurbi, nav iespējams iegūt informāciju par nesaistītās/tekošas saistītas gruntsblīvumu;h) Secinājumus par ģeoloģiskā masīva piemērotību konkrēta tipa pamatukonstrukcijai jāraksta kopā ar projektētāju, balstoties uz pirmiem aprēķiniem.

18

IETEIKUMI ĢEOTEHNISKĀS IZPĒTES PROCESAM

2. Lauku izpētes darbu programma:‐ tiek sastādīta saskaņā ar uzdevumu (veic atbildīgais ģeologs), tieksaskaņota ar projektētāju pirms ģeoloģiskās izpētes veikšanas;‐ ļoti ieteicams aprēķinu veicējam piedalīties ģeotehniskajā izpētē uzvietas, lai pašam operatīvi pieņemt lēmumus par izmaiņām darbuprogrammā – urbumu dziļumu un izvietojuma izmaiņām;‐ uzmanīgi jāizpēta topogrāfiju: nedrīkst zīmēt punktus krūmos, uznogāzes, lokālos pazeminājumos, lai pēc tam netērētu laiku operatīvāmprogrammas izmaiņām;‐ ja grunts ir vēl sasalusi, jābūt gatavam pieņemt lēmumu par dinamiskāszondēšanas veikšanu, jo ieenkuroties dažreiz nebūs iespējams;‐ jāieraksta punktu izpētes secību; jāsāk pētīt no dziļākiem urbumiem.

3. Laboratorijas izpētes programma:‐ Latvijā vēl nav ieviesta praksē. Tas ir jādara.

19

Ģeotehnisko kategoriju raksturojums.(Vācijas EN 1997‐1 informatīvais pielikums AA)

Vispārīgi: ģeotehnisko kategoriju jānosaka pirms ģeotehniskās

izpētes darbu uzsākšanas; visa objekta ģeotehniskā kategorija tiek noteikta pēc

kritērija, kas attiecināms pie pašas augstākāskategorijas;

kategoriju un no tās izrietošās prasības jāparbauda unjākoriģē niepieciešamības gadījumā projektā gaitābalstoties uz ģeotehniskās izpētes, aprēķinu vaibūvniecības laikā iegūto jauno informāciju.

20


Vispārīgi: ģeotehnisko kategoriju jānosaka pirms ģeotehniskās

izpētes darbu uzsākšanas; visa objekta ģeotehniskā kategorija tiek noteikta pēc

kritērija, kas attiecināms pie pašas augstākāskategorijas;

kategoriju un no tās izrietošās prasības jāparbauda unjākoriģē niepieciešamības gadījumā projektā gaitābalstoties uz ģeotehniskās izpētes, aprēķinu vaibūvniecības laikā iegūto jauno informāciju.

21


22

Faktors GK1 GK2 GK31. Pamatne ‐EN 1997‐12. sadaļa.

Pamatne horizontālā vai ar nelielu slīpumu apvidū, kurai, pēc vietējās pieredzes, piemīt laba nestspēja un nelielas sēšanās īpašības.

Vidējās pamatnes īpašības, kas neattiecas pie GK1 vai GK3 kategorijas.

Neparastas un sarežģītas pamatne īpašības, tādas, ka: ģeoloģiski jaunas grunts formācijas ar dažādu īpašību nevienmērigi iegulošajiem slāņiem;pamatne kurai piemīt šļūdes, sasķidrināšanas, rukuma vai uzbriešanas īpašības;saistītā grunts ar nepietiekamām saistes īpašībām, piem.: ezera (jūras) māls, ar paaugstināto sensitivitāti pret struktūrālām izmaiņām;Mīkstā organiskā vai organogēnā grunts lielabiezuma slānī;klinšainā grunts, kurai piemīt tieksme uz izsķīšanosvai intensīvo eroziu, piem.: sāls, ģipsis, dažādi ieži ar mainīgo stiprību;klinšaina grunts, kuras ģeoloģiskās struktūras bojājumu zonas vai luzuma zonas atrodas būvniecības objekta nelabvelīgajā vietā;grunts sēšanas zonas, kas rodas iežu pazemesiegūšanas vietās, karsta kritumu zonas;uzbērumi, kuri ir uzbūvēti bez kontroles.


23

Faktors GK1 GK2 GK32. Grunts ūdeņi (EN 1997‐1 2. sadaļa)

Grunts ūdeņi atrodas zemāk par būvbedres apakšas un, attiecīgi, pamata pēdas atzīmi.

Grunts ūdeņu horizonts atrodas augstāk par pamata pēdas atzīmi;

Spiediena grunts ūdeni varpārvērsties par artēziskajiembūvbedres izstrādes rezultātā.Grunts ūdens pieplūdi un novadi

iespējams regulēt ar vispārpieņemtiem pasākumiem;Šie pasākumi neatstāj nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.

3. Būve kopumā (EN 1997‐1 2. sadaļa)

Būves, kas ir jūtīgas pret grunts sēšanos, ar seklo pamatu, ar slodzi uz kolonnu līdz 250kN un uz sienu līdz 100kN/m, piem.: viendzīvokļu mājas, vienstāva garāžas;

Tradicionālās augstumbūves un inženierbūves uz lentveida vai stabveidapamatiem, pamatu plātnēm vai pāļu pamatiem;

Būves ar augstām drošības prasībāmvai augsto jūtību pret deformācijām.

‐ Būves, kurām saskaņā ar DIN EN 1998‐5/NA nav nepieciešams nodrošināt noturību pret seismiskām slodzēm;‐ Būve, vai tās būvniecības process neapdraud blakus esošo ēku noturību, transporta ceļus, elektropārvades līnijas, kā arī neatstāj negatīvas sekas uz to ekspluatācijas gaitu.

‐ Cauruļvadu likšanas tranšejas ar dziļumu līdz 5m;‐ Būves (1 un 2 nozīmīguma kategorijassaskaņā ar DIN EN 1998‐5/NA), kurām ir nepieciešams apliecinājums par seismiskonoturību;‐ Konstruktīvie pasakumi, piemēram stings būvbedres sienu nostiprinājums izslēdzietekmi uz apkārtējām būvēm un apkaimi.

‐ Būves ar neparasto slodžukombināciju, kas nosaka pamataparametrus;‐ Būves, kas pakļautas ūdens staba spiedienam augstākam par 5m;‐ Būves vai būvniecības pasākumi, kas īslaicīgi vai ilglaicīgi pazeminagrunts ūdens līmeni, ja tas apdraudapkārt ešošas būves;‐ Būves, kuru piemērotībuekspluatācijai vai noturību apliecinavadoties pēc būvniecības laikāveiktajiem deformācijunovērojumiem.


24

Faktors GK1 GK2 GK34. Īpašās būves ‐ EN 1997‐1 2. sadaļa.

Nav pārstāvēti. Pazemes būves kalnu iežu ieguves vietās, tuneļi, šahtas cietā un vāji plaisainā klints iežu masīvā.

Kesona tipa pamati, kas tiek būvēti ar apakšējo spiedienkameru.Pazemes būves kalnu iežu ieguves vietās, tuneļi, šahtas irdenā vai plaisainā klints iežu masīvā.Kodolrūpniecības ietaises.

Būves jūrā.

Kīmiskās rūpnīcas vai būves, kur tiek ražotas, glabātas vai pārkrautas bīstamās ķimiskās vielas.

5. Citi pasākumi un būvniecības metodes ‐EN 1997‐1 2. sadaļa.

Nav pārstāvēti. Deponēšanas poligoni gruntī vai klintī bez piesārņojuma iespējas.

Visu veidu deponēšanas poligoni, izņemot GK2 gadījumus.

Tradicionālie horizontālie urbumi priekš cauruļvadu likšanas.

Horizontālie urbumi priekš cauruļvadu likšanas ar attīrīšanas strūklas augsto spiedienu, piem.: Horizontal directiondrilling, Microtunelling.

Speciālās pazemes būvniecības metodes, piem.: ar tranšejas sienu izbūvi, injekcijas, javas zem spiediena padeves darbiem un hidromonitora darbiem.


25

Faktors GK1 GK2 GK36. Plakanas pamatnes ‐ EN 1997‐1 6. sadaļa.

Pamatu plātnes labinostiprinātām būvēm, kasnav augstākās par 2 stāviem.

Tradicionālie stabveida, lentveida pamati vaipamatu plātnes.

Būves ar īpaši lielām slodzēm.Tiltu balsti, gadījumā, ja ir lieli laidumi(>40m), nepārtrauktas laidumu sijas, kasviena balsta sēšanas gadījumā var pārnestslodzi uz blakus balstiem.Pamati zem mašīnām ar lielo dinamiskoslodzi.Pamati zem augstiem torņiem (radiomasti, rūpnīcu dūmeņi).Lielizmēru pamatu plātnes uz pamatnes armainīgiem stinguma parametriem.Pamati un būves ar relatīvi (pret esošām būvēm) augsto vai zemo pamatu pēdas atzīmi vai kuru pamatu konstrukcijas projektētas dažādos augstuma līmeņos ar lielu starpību.

Kombinētie pāļu‐plātņu pamati (Pile‐Raftfoundations).


26

Faktors GK1 GK2 GK37. Pāļu pamati ‐EN 1997‐1 7. sadaļa.

Nav pārstāvēti. Pāļu spiedes nestspējas noteikšana pamatojoties uz pārbaužu rezultātiem saskaņā ar p.7.6.2.3.

Ievērojamās cikliskas dinamiskās vai trieciena iedarbības.

Parastas cikliskasdinamiskas vai triecienaiedarbības.

Slīpie pāļi ar slīpumu lielāku par 45°, kas uzņem stiepes slodzi.

Horizontālās iedarbes uz pāļiem, kas tiek caur režģogu.

Pāļu stiepes nestspējas noteikšana pamatojoties uz pārbaužu rezultātiem saskaņā ar p.7.6.3.3.

Pāļi kas uzņem negatīvās berzes slodzes.

Horizontālā slodze uz pāli, kas rodas grunts sešanās kustību rezultātā.Pāļi, kas uzņem ļoti lielo slodzi, bet ar ļoti mazo pieļaujamo sēšanos.Pāļu ar apakšējā gala vai pāļu stumbra piespiedu paplašinājumiem.Kombinētie pāļu‐plātņu pamati (Pile‐Raft foundations).

8. Stiprinājumi ‐EN 1997‐1 8. sadaļa.

Nav pārstāvēti. Pulsācijas un dinamiskasslodzes, ja ir pietiekamipētniecības dati par tām.

Pulsācijas un dinamiskas slodzes, ja ir nepietiekamiepētniecības dati par tām.

Pagaidu grunts enkuri. Pastāvīgie grunts enkuri.


27

Faktors GK1 GK2 GK39. Atbalsta būves (sienas) ‐EN 1997‐1 9. sadaļa.

Atbalsta sienas ar augstumustarpību līdz 2,0m, ja uzsienu neiedarbojas lielasslodzes.

Atbalsta sienas un būvbedru nostiprinājumi araugstumu starpību līdz10,0m.

Atbalsta sienas un būvbedru nostiprinājumi araugstumu starpību virs10,0m.

Tranšejas cauruļvadu likšanai līdz 2,0m dziļumam, ja tie atrodas augstām par grunts ūdeņu līmeni.

Būvbedre mīkstā gruntī.

Atbalsta būves būvju, kurasir jūtīgas pret sēšanos vaideformācijām, tiešātuvumā.

10. Nestspejās zuduma hidrauliskais mehānisms EN 1997‐1 10. sadaļa.

Nav pārstāvēti. Būvprojekti, kuriem irnepieciešams apliecinājumspar nepastiprinātokonstrukciju drošību pretuzpeldēšanos.

Būvobjekti, kuriem irnepieciešams apliecinājumspar pastiprinātokonstrukciju drošību pretuzpeldēšanos.

Būvprojekti, kuriem ir nepiešams grunts hidrodinamiskās noturībasapliecinājums.

Būvprojekti, kuriem ir nepieciešams grunts hidrodinamiskās noturības apliecinājums, ievērtējot pastāvīgo gruntsūdeņu pieplūdi.


28

Faktors GK1 GK2 GK311. Gobālā noturība ‐EN 1997‐1 11. sadaļa.

Būvbedres ar nogāzi un tranšejas ar nepastiprinātām sienām, bez grunts ūdeņu ietekmes.

Nogāzes augstums līdz10m nesaistītā gruntī, cietas konsistencessaistītajā gruntī, klinšaināgruntī ar labi zināmiemparametriem.

Slīpumi, nogāzes, dambji, nenostiprinātās atbalstakonstrukcijas un būvbedrunostiprinājuma konstrukcjassekojošo gadījumos:1. ja augstumu starpība ir lielāka par 10m2. ja pastāv krasas masīva šļūdes parādības3. noslīdeņu iespējamās zonās4. zemestrīču ievērojamās ietekmeszonās5. globālā noturība atbalstu būvēmvai būvbedru nostiprinājuma sienāmar vienkāršo vai kombinētostiprinājumu, kas atrodas blakusbūvem kas ir jūtīgās prethorizontālām vai vertikālāmdeformācijām.


29

Faktors GK1 GK2 GK312. Zemes dambji ‐EN 1997‐1 12. sadaļa

Dambji ar augstumu līdz 3,0m uz pamatnes ar pietiekamām nestspējas īpašībām, atsevisķos gadījumos ar ceļu uz dambja.

Dambji ar augstumu līdz 20m līdzenā vai vāji slīpā apvidū, uz pamatnes ar pietiekamām nestspējas īpašībām, atsevišķos gadījumos ar ūdens līmeņa augstumu līdz 4,0m augstāku par grunts virsmas atzīmi dambja pretējā pusē.

Dambji stipri slīpajā apvidū.Dambji uz vājas nestspējas pamatnes, kuriem ir nepieciešams veikt šēšanāslaika gaitā prognozes.

Dambji, kas ir iemesls blakus esošo būvjudefomācijām, kuras ir jūtīgās pretdeformācijām.Dambji uz pamatnes ar

pietiekamām nestspējas īpašībām, ar pastāvīgo vai īslaicīgo hidraulisko slodzi un ūdens līmeņa augstumu līdz 2,0m augstāku par grunts virsmas atzīmi dambja pretējā pusē.

Dambji, kuru būvniecībai veic pamatnesgrunts masīva nestspējas vai deformatīvoīpašību uzlabosanu.

Dambi karsta vai kalnu izstrāžu kritumurajonos.

Dambji ar ūdens līmeņa augstumu virs 4,0m augstāku par grunts virsmas atzīmi dambja pretējā pusē un/vai dambji ar ieverojamām sabrukuma sekām (100 000 m3 plūdu bīstamība).Ievērojamā zemestrīču ietekme.

PALDIES PAR UZMANĪBU!

30

Documents

UZDEVUMS ĢEOTEHNISKAI IZPĒTEI, PROJEKTĒJOT …lbpa.lv/wp-content/uploads/seminaari/2013-12-19_03_Arhipenko.pdf · SATURS 2.Ģeotehniskāskategorijas objektuīpatnības. Laukaizpētes