UZTIC±GI TIC±BAI

E V A ø ˛ î L I J A N O R Å D E S

UZTIC±GI TIC±BAIE V A ø ˛ î L I J A N O R Å D E S

PublicïjusiPïdïjo Dienu Svïto Jïzus Kristus Bazn¥ca

Soltleiksitija, Jta

VÇks: Gaisma un paties¥ba, Saimons Djijs© by Simon Dewey

© 2005 by Intellectual Reserve, Inc.Visas ties¥bas saglabÇtas

Printed in the USA

Ang∫u val. teksta apstiprinÇjums: 7/04Tulkojuma apstiprinÇjums: 7/04

True to the Faith tulkojumsLatvian 36863 153

AUGSTÅKÅPREZIDI JA VîST± JUMS

·¥ grÇmata ir domÇta kÇ pal¥gl¥dzeklis, studï-jot Svïto Rakstus un pïdïjo dienu pravie‰u mÇc¥-bas. Mïs mudinÇm js to lietot, kad js studïjat unpielietojat eva¿Æïlija principus. Izmantojiet to kÇuzzi¿u avotu, kad sagatavojat runas, mÇcÇt stun-das un atbildat uz jautÇjumiem par Bazn¥cu.

Apgstot eva¿Æïlija paties¥bas, pieaugs jsuizpratne par Debesu Tïva mÏ¥go ieceri. Ar ‰oizpratni kÇ savas dz¥ves pamatu js varïsit veiktgudras izvïles, dz¥vot saska¿Ç ar Dieva gribu unrast dz¥vï prieku. Jsu liec¥ba nostiprinÇsies. Jspaliksit uztic¥gi tic¥bai.

Mïs ¥pa‰i domÇjam par jaunatni, jauniemneprecïtiem pieaugu‰ajiem un jaunpievïrstajiem.Mïs jums apsolÇm, ka, pateicoties regulÇrÇm per-son¥gajÇm lg‰anÇm un Svïto Rakstu un eva¿ÆïlijamÇc¥bu studï‰anai, js bsit labÇk sagatavoti, laistÇtos pret¥ ∫aunÇm ietekmïm, kas cen‰as js pieviltun nodar¥t ∫aunu.

Lai ‰¥ grÇmata js stiprina jsu centienos tuvi-nÇties GlÇbïjam un sekot Vi¿a piemïram.

AugstÇkais Prezidijs

1

EVAø˛îLI JA TîMASSAKÅRTOTAS ALFABîTISKÅ SEC±BÅ

Aborts

Msdienu sabiedr¥bÇ aborts k∫uvis par parastu r¥c¥bu, koaizstÇv ar maldino‰iem argumentiem. Ja js saskaraties ar jau-tÇjumiem, kas saist¥ti ar abortu, js varat bt dro‰i, ja sekojat TÇKunga gribai. Pïdïjo dienu pravie‰i ir nosod¥ju‰i abortu, atsau-coties uz TÇ Kunga pazi¿ojumu: „Tev nebs ... nogalinÇt, nedzdar¥t ko l¥dz¥gu tam“ (M&D 59:6). Vi¿u padoms par ‰o jautÇ-jumu ir skaidrs: Pïdïjo Dienu Svïto Jïzus Kristus Bazn¥caslocek∫i abortu nedr¥kst veikt, mudinÇt uz to, maksÇt par to vaito izkÇrtot. Ja js jebkÇdÇ veidÇ mudinÇt uz abortu, js varattikt pak∫auti Bazn¥cas discipl¥nai.

Bazn¥cas vad¥tÇji ir teiku‰i, ka daÏi iz¿ïmuma apstÇk∫ivar abortu attaisnot, piemïram, ja grtniec¥ba iestÇjusiesasinsgrïka vai izvaro‰anas rezultÇtÇ, kad kompetents Çrstsuzskata, ka mÇtes dz¥v¥bai draud nopietnas briesmas, vai, jakompetents Çrsts uzskata, ka auglim ir nopietni bojÇjumi, kasbïrni¿am pïc dzim‰anas ne∫aus izdz¥vot. Taãu pat ‰ieapstÇk∫i automÇtisko abortu neattaisno. Tiem, kas saskaras ar‰Çdiem apstÇk∫iem, aborta iespïju jÇapsver vien¥gi pïc kon-sultï‰anÇs ar saviem vietïjiem Bazn¥cas vad¥tÇjiem un kadsa¿emts apstiprinÇjums uz dedz¥gu lg‰anu.

Kad bïrns ir ie¿emts Çrpus laul¥bas, labÇkÇ izvïle bïrnamÇtei un tïvam ir apprecïties un strÇdÇt, lai nodibinÇtu mÏ¥-gas Æimenes attiec¥bas. Ja veiksm¥gas laul¥bas nav iespïjamas,tiem bïrns jÇnodod adopcijai, ieteicams caur LDS FamilyServices (PDS Æimenes pakalpojumi) (skat. „Adopcija,“ 3–4).

Adopcija

Bïrni ir jÇaudzina vecÇkiem, kas godÇ savus laul¥bassol¥jumus un kas sniedz m¥lest¥bu un atbalstu. Adopcija var

3

bt liela svït¥ba daudzajiem bïrniem, kas dzimu‰i bez ‰¥siespïjas.

Kad bïrns ir ie¿emts Çrpus laul¥bas, labÇkÇ izvïle bïrnamÇtei un tïvam ir apprecïties un strÇdÇt, lai nodibinÇtu mÏ¥-gÇs Æimenes attiec¥bas. Ja veiksm¥gas laul¥bas nav iespïjamas,tiem bïrns jÇnodod adopcijai, ieteicams caur LDS FamilyServices (PDS Æimenes pakalpojumi). Z¥dai¿a nodo‰ana caurLDS Family Services, pal¥dz neprecïtiem vecÇkiem dar¥t tolabÇko sava bïrna labÇ. Tas nodro‰ina to, ka bïrns tiks saist¥tstempl¥ ar mÇti un tïvu, un tas palielina izredzes sa¿emt eva¿-Æïlija svït¥bu visiem tiem, kas ar bïrnu saist¥ti. Adopcija irnesavt¥gs, m¥lo‰s lïmums, kas svït¥ dz¥v¥bu devu‰os vecÇkus,bïrnu un Æimeni, kas veic adopciju.

Ja js esat laulÇju‰ies un js un jsu dz¥vesbiedrs vïlasadoptït bïrnu, pÇrliecinieties, ka js zinÇt visas tiesiskÇs valstuun vald¥bas iestÇÏu pras¥bas, kas saist¥tas ar adopciju.Konsultïjaties ar saviem priester¥bas vad¥tÇjiem un, ja iespï-jams, ar LDS Family Services personÇlu. Ja LDS Family Servicesjsu reÆionÇ neatrodas, sadarbojieties ar saviem priester¥basvad¥tÇjiem, lai atrastu licencïtas, pilnvarotas institcijas, kasaizsargÇ gan bïrnus, gan vecÇkus, kas veic adopciju.

Alkohols (skat. Gudr¥bas VÇrds)

ApgÇn¥‰ana

ApgÇn¥‰ana ir necie¿a vai necien¥ga izturï‰anÇs pret svï-tÇm lietÇm. TÇ ir ar¥ pavir‰a vai necien¥ga jebkura Diev¥baslocek∫a VÇrda lieto‰ana. TÇ ar¥ ir jebkura veida net¥ra vai vul-gÇra valoda, vai uzved¥ba.

Vienmïr Debesu Tïva, Jïzus Kristus un SvïtÇ GaraVÇrdus lietojiet godbij¥gi un ar cie¿u. Nepareiza Vi¿u VÇrdulieto‰ana ir grïks. Zaimojo‰a, vulgÇra jeb rupja valoda vai

Alkohols

4

Ïesti, kÇ ar¥ amorÇli joki, ir aizvainojo‰i Tam Kungam uncitiem.

Ne˙¥tra valoda bojÇ jsu garu un js degradï. Ne∫aujiet,lai citi js ietekmï lietot ne˙¥tru valodu. TÇ vietÇ lietojiet t¥ruvalodu, kas citus pacilÇ un pamÇca. Izvïlieties tÇdus draugus,kas lieto labu valodu. RÇdiet piemïru, kas mudinÇs apkÇrtïjoslietot t¥ru valodu. Ja draugi vai pazi¿as lieto zaimus, laipni tospamudiniet izvïlïties citus vÇrdus. Ja tie nemitïjas, pieklÇj¥gidodieties prom vai mainiet tïmu.

Ja js esat izveidoju‰i pieradumu zvïrït, js to varatizbeigt. SÇciet ar lïmuma pie¿em‰anu to izbeigt. Ldziet pïcpal¥dz¥bas. Ja js tiekat kÇrdinÇti lietot zaimojo‰u valodu, stÇ-viet klusu vai sakiet savu sakÇmo savÇdÇk.

Papildu norÇdes: 3. Moz. 19:12; M&D 63:60–64

Apmeklïjuma mÇc¥ba (skat. Sievie‰u Pal¥dz¥bas biedr¥ba)Skat. ar¥ Attur¥ba; KÇrdinÇjums

Apustulis (skat. Bazn¥cas pÇrvalde; Pravie‰i)

Atdzim‰ana (skat. Krist¥‰ana, Pievïr‰anÇs, GlÇb‰ana)

Atkar¥ba (skat. Azartspïles; PornogrÇfija; Gudr¥bas VÇrds)

AtklÇsme

AtklÇsme ir Dieva sazinljanÇs ar Saviem bïrniem. ·¥vad¥ba nÇk daÏÇdos veidos saska¿Ç ar atsevi‰˙u cilvïku,Æime¿u un visas Bazn¥cas vajadz¥bÇm un apstÇk∫iem.

Kad Tas Kungs atklÇj Savu gribu Bazn¥cai, Vi¿‰ runÇ caurpravieti. Svïtie Raksti satur daudzas ‰Çdas atklÇsmes—TÇKunga vÇrdu caur senatnes un pïdïjo dienu pravie‰iem.MsdienÇs Tas Kungs turpina vad¥t Bazn¥cu, atklÇjot Savugribu Saviem izvïlïtajiem kalpiem.

AtklÇsme

5

Pravie‰i nav vien¥gie cilvïki, kas var sa¿emt atklÇsmi.Saska¿Ç ar jsu uztic¥bu js varat sa¿emt atklÇsmi, lai jumspal¥dzïtu jsu konkrïtajÇs vajadz¥bÇs, atbild¥bÇs un jautÇju-mos un lai jums pal¥dzïtu stiprinÇt savu liec¥bu.

Sagatavo‰anÇs sa¿emt atklÇsmi caur Svïto Garu

Svïtie Raksti vïst¥ par daÏÇdiem atklÇsmes veidiem,tÇdiem kÇ v¥zijas, sap¿i un e¿Æe∫u parÇd¥bas. ·Çdos veidos TasKungs ir atjaunojis Savu eva¿Æïliju pïdïjÇs dienÇs un atklÇjispaties¥bas attiec¥bÇ uz tÇdÇm doktr¥nÇm kÇ pirmsmirst¥gÇ esa-m¥ba, miru‰o pest¥‰ana un tr¥s slavas valst¥bas. Tomïr vairumsatklÇsmju Bazn¥cas vad¥tÇji un locek∫i sa¿em caur SvïtÇ GaramudinÇjumiem.

Klusie gar¥gie pamudinÇjumi var nelikties tik iespaid¥gikÇ v¥zijas vai e¿Æe∫u apmeklïjumi, taãu tie ir daudz spïc¥gÇkiun palieko‰Çki, un dz¥vi maino‰Çki. SvïtÇ Gara liec¥ba dvïselïatstÇj tÇdu iespaidu, kas ir daudz noz¥m¥gÇks nekÇ jebkas cits,ko js varat redzït vai dzirdït. Caur ‰ÇdÇm atklÇsmïm jssa¿emsit palieko‰u spïku, lai paliktu uztic¥gi eva¿Æïlijam unpal¥dzïtu citiem dar¥t to pa‰u.

Sekojo‰i padomi pal¥dzïs jums sagatavoties, lai no SvïtÇGara sa¿emtu pamudinÇjumus.

Ldziet pïc vad¥bas. Tas Kungs teica: „Ldziet, tad jumstaps dots; meklïjiet, tad js atrad¥sit; klaudziniet, tad jumstaps atvïrts. Jo ikviens, kas ldz, dab, un, kas meklï, atrod,un tam, kas klaudzina, taps atvïrts“ (Mat. 7:7–8). Lai atrastuun sa¿emtu, jums jÇmeklï un jÇldz. Ja js neklauvïjat, ldzotdebesu Tïvu pïc vad¥bas, atklÇsmes durvis jums netiks atvïr-tas. Taãu, ja tu tuvojies savam Tïvam pazem¥gÇ lg‰anÇ, tugalu galÇ „sa¿emsi atklÇsmi pïc atklÇsmes, zinljanu pïc zinÇ-‰anas, lai tu varïtu zinÇt noslïpumus un mierm¥l¥gÇs lietas—to, kas nes prieku, to, kas nes dz¥vi mÏ¥go“ (M&D 42:61).

Esiet godbij¥gi. Godbij¥gums ir piln¥ga cie¿a un m¥lest¥ba.Kad js esat godbij¥gi un mier¥gi, js uzaicinÇt atklÇsmi. Pat ja

AtklÇsme

6

viss, kas jums apkÇrt, atrodas jkl¥, jums var bt godbij¥gaattieksme un js varat bt gatavi sa¿emt vad¥bu no TÇ Kunga.

Esiet pazem¥gi. Pazem¥gums ir cie‰i radniec¥gs ar godbij¥-gumu. Kad js esat pazem¥gi, js atz¥stat savu atkar¥bu no TÇKunga. Pravietis Mormons mÇc¥ja: „LïnprÇt¥bas un sirdspazem¥bas dï∫ nÇk SvïtÇ Gara apmeklïjums, ‰is MierinÇtÇjspiepilda ar cer¥bu un piln¥gu m¥lest¥bu“ (Moron. 8:26).

Turiet bau‰∫us. Kad js turat bau‰∫us, js esat sagatavotisa¿emt, atpaz¥t un sekot SvïtÇ Gara pamudinÇjumiem. TasKungs apsol¥ja: „Tam, kas tur Manas pavïles, Es do‰u Savasvalst¥bas noslïpumus, un tie k∫s vi¿Ç par dz¥vÇ dens avotu,kas verd mÏ¥gai dz¥v¥bai“ (M&D 63:23).

Cien¥gi pie¿emiet Svïto Vakarïdienu. SvïtÇ Vakarïdiena lg-‰anas mÇca, kÇ sa¿emt pastÇv¥gu SvïtÇ Gara klÇtbtni. Kad jspie¿emat Svïto Vakarïdienu, js liecinÇt Dievam, ka js vïla-ties uz¿emties Vi¿a Dïla VÇrdu un ka js vienmïr Vi¿u atce-rïsities un turïsit Vi¿a bau‰∫us. Debesu Tïvs apsola, ka, ja jsturat ‰¥s der¥bas, ar jums vienmïr kopÇ bs Gars. (Skat. M&D20:77, 79.)

Katru dienu studïjiet Svïtos Rakstus. Kad js uzc¥t¥gi studï-jat Svïtos Rakstus, js mÇcaties no v¥rie‰u un sievie‰u piemï-riem, kuru dz¥ves bija svït¥tas, kad tie sekoja TÇ Kunga atklÇ-tajai gribai. Js ar¥ k∫stat vairÇk uztvero‰i pret Svïto GarusavÇ dz¥vï. Kad js lasÇt un studïjat, js varat sa¿emt atklÇs-mes par to, kÇ noteikta Rakstu vieta attiecas uz jums, vai parjebko citu, ko Tas Kungs vïlas jums pavïst¥t. Jums vajadzïtustudït Svïtos Rakstus katru dienu, jo Svïto Rakstu las¥‰anajums pal¥dz sa¿emt person¥go atklÇsmi.

Atvïliet laiku apdomljanai. Kad js atvïlat laiku, lai apdo-mÇtu eva¿Æïlija paties¥bas, js atverat savu prÇtu un savusirdi SvïtÇ Gara vado‰ajai ietekmei (skat. 1. Nef. 11:1; M&D76:19; 138:1–11). Apdomljana novirza jsu domas no ikdie-ni‰˙ajÇm pasaules lietÇm un tuvina js Garam.

AtklÇsme

7

Kad meklïjat specifisku vad¥bu, noskaidrojiet jautÇjumu savÇprÇtÇ. DaÏkÇrt atbilde no TÇ Kunga nÇks vien¥gi pïc tam, kadjs bsit noskaidroju‰i jautÇjumu savÇ prÇtÇ. Tas Kungsizskaidroja ‰o procesu Oliveram Kauderijam, kur‰ kalpoja kÇDÏozefa Smita rakstvedis lielai Mormona GrÇmatas tulkojumada∫ai. Caur pravieti DÏozefu Smitu Tas Kungs runÇja uzOliveru Kauderiju, paskaidrojot, kÇpïc Olivers nespïja tulkotMormona GrÇmatu, lai gan vi¿am tika dota dÇvana tulkot:„Lk, tu neesi sapratis, tu domÇji, ka Es tev to do‰u, kad tupats neplïsies, iz¿emot tikai, kÇ palgt Man. Bet, lk, Es sakutev, ka tev ir jÇnoskaidro tas savÇ prÇtÇ; tad tev ir jÇprasa Man,vai tas ir pareizi, un, ja tas ir pareizi, Es lik‰u, lai tava sirds tev¥degtu; tÇdïjÇdi tu jut¥si, ka tas ir pareizi“ (M&D 9:7–8).

Paciet¥gi meklïjiet Dieva gribu. Dievs Sevi atklÇj „Vi¿a pa‰alaikÇ un Vi¿a pa‰a veidÇ, un saska¿Ç ar Vi¿a pa‰a gribu“(skat. M&D 88:63–68). AtklÇsme visdr¥zÇk pie jums nÇks kÇ„[rindi¿a] pïc rindi¿as, [priek‰raksts] pïc priek‰raksta,nedaudz ‰ur un nedaudz tur“ (2. Nef. 28:30; skat. ar¥ Jes.28:10; M&D 98:12). NemïÆiniet gar¥gÇs lietas piespiest. TÇdÇveidÇ atklÇsme nenÇk. Esiet paciet¥gi un uzticieties TÇ Kungalaika aprï˙inam.

SvïtÇ Gara pamudinÇjumu atpaz¥‰ana

Msdienu pasaules daudzo trok‰¿u un vïstne‰u vidmums ir jÇiemÇcÇs atpaz¥t SvïtÇ Gara pamudinÇjumus. DaÏino galvenajiem veidiem, kÇ Svïtais Gars ar mums sazinÇs, irsekojo‰i:

Vi¿‰ runÇ uz prÇtu un sirdi mier¥gÇ, klusÇ bals¥. Tas KungsmÇc¥ja: „Es pateik‰u tev tavÇ prÇtÇ un tavÇ sird¥ ar Svïto Garu,kur‰ nÇks pÇr tevi un kur‰ mit¥s tavÇ sird¥. Tagad, lk, ‰is iratklÇsmes gars“ (M&D 8:2–3). DaÏreiz Svïtais Gars pal¥dzïsjums saprast eva¿Æïlija paties¥bu vai sniegs jums pamudinÇ-jumu, kas „‰˙iet, aiz¿em [jsu] prÇtu un visstiprÇk ietekmï

AtklÇsme

8

[jsu] jtas“ (M&D 128:1). Lai ar¥ ‰Çdai atklÇsmei uz jums irspïc¥ga ietekme, tÇ gandr¥z vienmïr atnÇk klusi kÇ mier¥ga, ∫otimaiga balss (skat. 1. μïn. 19:9–12; Hel. 5:30; M&D 85:6).

Vi¿‰ ms mudina caur msu sajtÇm. Lai ar¥ mïs bieÏi sazi-nljanos no Gara aprakstÇm kÇ balsi, ‰¥ balss ir tÇda, ko mïsvairÇk izjtam, nevis dzirdam. Un, kad mïs runÇjam parieklaus¥‰anos SvïtÇ Gara pamudinÇjumos, mïs bieÏi gar¥gupamudinÇjumu aprakstÇm, sakot: „Man bija sajta . . .“ TÇKunga padoms Oliveram Kauderijam grÇmatas MÇc¥ba unDer¥bas 9. noda∫Ç, par ko tiek runÇts 8. lpp. mÇca ‰o principu.Tomïr daÏkÇrt ‰is padoms tiek pÇrprasts. Lasot ‰o Rakstuvietu, daÏi Bazn¥cas locek∫i apjk, baidoties, ka tie nekad navsa¿ïmu‰i pamudinÇjumu no SvïtÇ Gara, jo tie nekad navjutu‰i degam sev¥ sirdi. Ievïrojiet TÇ Kunga pïdïjos vÇrdusMÇc¥ba un Der¥bas 9:8: „TÇdïjÇdi tu jut¥si, ka tas ir pareizi.“Deg‰ana, kas aprakst¥ta ‰ajÇ Svïto Rakstu vietÇ, apz¥mï mie-rinÇjuma un mier¥guma sajtu, nevis karstuma sajtu. Jumsturpinot meklït un sekot TÇ Kunga gribai savÇ dz¥vï, js sÇk-sit atpaz¥t, kÇ Svïtais Gars ietekmï js person¥gi.

Vi¿‰ sniedz mieru. Svïto Garu bieÏi dïvï par MierinÇtÇju(skat. JÇ¿a 14:26; M&D 39:6). Kad Vi¿‰ atklÇj jums TÇ Kungagribu, Vi¿‰ iedve‰ „mieru tavÇ prÇtÇ“ (M&D 6:23). Mieru, koVi¿‰ sniedz, nevar sajaukt ar pasaules ietekmïm vai maldusmÇc¥bÇm. Tas ir miers, ko GlÇbïjs apsol¥ja, kad Vi¿‰ iedro‰inÇjaSavus mÇcek∫us, ka Vi¿‰ st¥s MierinÇtÇju: „Mieru Es jumsatstÇju, Savu mieru Es jums dodu; ne kÇ pasaule dod, Es jumsdodu. Jsu sirdis lai neiztrkstas un neizb¥stas“ (JÇ¿a 14:27).

Papildu norÇdes: Am. 3:7; Mat. 16:13–18; 1. kor. 2:9–14; 12:3; JÇ¿a atkl.19:10; Al. 5:43–48; 17:2–3; M&D 76:5–10; 121:26–33; Tic¥bas apliecinÇjumi1:7, 9

Skat. ar¥ Tic¥ba; Svïtais Gars; Lg‰ana; Godbij¥gums; Svïtie Raksti; Gar¥gÇsdÇvanas

Atkri‰ana

9

Atkri‰ana

Kad atsevi‰˙i cilvïki vai cilvïku grupas novïr‰as no eva¿-Æïlija principiem, tie atrodas atkri‰anas stÇvokl¥.

Viscaur pasaules vïsturï ir biju‰i vispÇrïjas atkri‰anasperiodi. Pïc taisn¥guma laikiem cilvïki bieÏi ir k∫uvu‰i bezdie-v¥gi. Viens piemïrs ir LielÇ Atkri‰ana, kas notika pïc tam, kadGlÇbïjs bija nodibinÇjis Savu Bazn¥cu. Pïc GlÇbïja un Vi¿aapustu∫u nÇves, cilvïki sagroz¥ja eva¿Æïlija principus un veicanepilnvarotas izmai¿as Bazn¥cas organizÇcijÇ un priester¥baspriek‰rakstos. ·¥s pla‰i izplat¥tÇs bezdiev¥bas dï∫ Tas Kungsat¿ïma priester¥bas pilnvaras no zemes.

LielÇs Atkri‰anas laikÇ cilvïki bija bez dz¥vo pravie‰u die-vi‰˙Çs vad¥bas. Tika nodibinÇtas daudzas bazn¥cas, taãu tÇmnebija priester¥bas pilnvaru, lai sniegtu cilvïkiem patiesaszinljanas par Dievu Tïvu un Jïzu Kristu. Da∫as no SvïtajiemRakstiem tika sagroz¥tas un pazaudïtas, un nevienam nebijapilnvaru pie‰˙irt SvïtÇ Gara dÇvanu vai veikt citus priester¥-bas priek‰rakstus. ·¥ atkri‰ana turpinÇjÇs, l¥dz Debesu Tïvs unVi¿a m¥∫otais Dïls parÇd¥jÇs DÏozefam Smitam 1820. gadÇ unuzsÇka eva¿Æïlija piln¥bas Atjauno‰anu.

Tagad mïs dz¥vojam laikÇ, kad Jïzus Kristus eva¿Æïlijs iratjaunots. Taãu at‰˙ir¥bÇ no Bazn¥cas pagÇtnï, Pïdïjo DienuSvïto Jïzus Kristus Bazn¥cu nepÇr¿ems vispÇrïja atkri‰ana.Svïtie Raksti mÇca, ka Bazn¥ca nekad vairs netiks izn¥cinÇta(skat. M&D 138:44; skat. ar¥ Dan. 2:44).

Lai gan vairs nebs citas vispÇrïjas atkri‰anas no paties¥-bas, mums katram jÇsargÇjas no person¥gÇs atkri‰anas. Jsvarat sevi pasargÇt no person¥gÇs atkri‰anas, turot savas der¥-bas, paklausot bau‰∫iem, sekojot Bazn¥cas vad¥tÇjiem, pie¿e-mot Svïto Vakarïdienu un pastÇv¥gi stiprinot savu liec¥bu arSvïto Rakstu studï‰anu katru dienu, lg‰anu un kalpo‰anu.

Papildu norÇdes: Jes. 24:5; Am. 8:11–12; Mat. 24:4–14; Ap. d. 20:28–30;2. Tim. 3:1–5, 14–15; 4:3–4; 1. Nef. 13:24–29; Morm. 1:13–14; M&D 1:15–17;DÏozefs Smits—Vïsture 1:17–19.

Atkri‰ana

10

Skat. ar¥ Bazn¥cas pÇrvalde; Priester¥ba; Eva¿Æïlija Atjauno‰ana

Attur¥ba

Attur¥ba ir rakstur¥ga ar pazem¥gumu un pieklÇj¥gumuattiec¥bÇ uz apÆïrbu, izskatu, valodu un uzved¥bu. Ja js esatattur¥gi, js sev nepiesaistÇt pÇrmïr¥gi lielu uzman¥bu. TÇ vietÇjs tiecaties pagodinÇt „Dievu ar savu miesu“ (1. kor. 6:20; skat.ar¥ 19. pantu).

Ja js neesat pÇrliecinÇti, vai jsu apÆïrbs vai izskats irattur¥gs, pavaicÇjiet sev: „Vai es justos ïrti ‰ÇdÇ izskatÇ, ja esatrastos TÇ Kunga klÇtbtnï?“ Js varat vaicÇt sev l¥dz¥gu jau-tÇjumu par jsu valodu un uzved¥bu: „Vai es teiktu ‰os vÇr-dus vai piedal¥tos ‰ajos pasÇkumos, ja man l¥dzÇs atrastos TasKungs?“ God¥gas atbildes uz ‰iem jautÇjumiem var js veici-nÇt izdar¥t svar¥gas izmai¿as savÇ dz¥vï. Sekojo‰Ç informÇcijajums pal¥dzïs jsu centienos bt attur¥giem.

ApÆïrbs un izskats

Pravie‰i vienmïr ir ieteiku‰i mums Æïrbties attur¥gi. ·ispadoms pamatojas paties¥bÇ, ka cilvïka ˙ermenis ir svïtsDieva veidojums. Cieniet savu ˙ermeni kÇ Dieva dÇvanu. ArapÆïrbu un Çrïjo izskatu js varat parÇd¥t Tam Kungam, kaapzinÇties, cik dÇrgs ir jsu ˙ermenis.

Jsu apÆïrbs izsaka to, kas js esat. Tas nodod citiemvïst¥jumu par jums un ietekmï jsu un citu cilvïku r¥c¥bu. Arrp¥gi koptu Çrieni un attur¥gu apÆïrbu js aicinÇt sev l¥dzÇsGaru un pozit¥vi ietekmïjat apkÇrtïjos.

PamatÇ pavïlei bt attur¥giem ir izpratne par svïto rad¥-‰anas spïku, spïju pasaulï nest bïrnus. ·im spïkam jÇtiekpielietotam vien¥gi starp v¥ru un sievu. Par izaicino‰u apÆïrbu,kas var stimulït vïlmes un r¥c¥bu, pÇrkÇpjot TÇ Kunga ‰˙¥st¥baslikumu, uzskatÇmi ¥si ‰orti un svÇrci¿i, apsp¥lïts apÆïrbs, krek-li¿i, kas atsedz vidukli.

Attur¥ba

11

Papildu tam, ka jÇizvairÇs valkÇt ˙ermeni atsedzo‰u tïrpu,ikvienam jÇcen‰as izvair¥ties no pÇrmïr¥bÇm apÆïrbÇ, izskatÇvai matu griezumÇ. Vienmïr esiet gl¥ti, t¥ri un vairieties btnev¥Ï¥gi vai nepiedien¥gi savÇ apÆïrbÇ, izskatÇ vai manierïs.NesabojÇjiet savu izskatu ar tetovïjumiem vai Çdai caurdur-tiem rotÇjumiem. Ja meitenes vai sievietes vïlas izdurt aus¥scaurumi¿us, tad vienlaic¥gi vajadzïtu valkÇt tikai vienu neuz-kr¥to‰u auskaru pÇri.

Vienmïr saglabÇjiet augstus tikum¥bas standartus.Nepazeminiet savus standartus, lai piesaist¥tu savam ˙erme-nim uzman¥bu vai iegtu citu piekri‰anu. Patiesie Jïzus KristusmÇcek∫i saglabÇ TÇ Kunga standartus neatkar¥gi no pa‰reizïjÇsmodes vai ietekmes no citiem.

Valoda un uzved¥ba

L¥dz¥gi kÇ jsu apÆïrbs un izskats, ar¥ jsu valoda unuzved¥ba pauÏ jsu raksturu. Jsu vÇrdiem un r¥c¥bÇm irizteikta ietekme uz jums un apkÇrtïjiem. RunÇjiet valodÇ, kasir t¥ra, pozit¥va un pacilÇjo‰a, un r¥kojieties tÇ, lai apkÇrtïjiemsniegtu laimi. Jsu centieni bt tikum¥giem vÇrdos un darbos∫aus Svïtajam Garam sniegt lielÇku vad¥bu un mierinÇjumu.

Izvairieties no ne˙¥tras valodas un pavir‰as, negodbij¥-gas TÇ Kunga VÇrda lieto‰anas, kas pasaulï ir tik parasti.Pretojieties jebkuram kÇrdinÇjumam uzvesties izaicino‰i vainepiedien¥gi. ·Çdas valodas un uzved¥bas negodbij¥gais rak-sturs traucïs jsu spïjÇm sa¿emt klusos SvïtÇ Gara mudinÇ-jumus.

Papildu norÇdes: M&D 42:40–41; Tic¥bas apliecinÇjumi 1:13

Skat. ar¥ μerme¿a caurumo‰ana; ·˙¥st¥ba; ApgÇn¥‰ana; Tetovï‰ana

AugstÇkais Prezidijs (skat. Bazn¥cas pÇrvalde; Pravie‰i)

AugstÇkie pilnvarotie (skat. Bazn¥cas pÇrvalde)

AugstÇkais Prezidijs

12

Aug‰Çmcel‰anÇs

Ådama un Ievas Kri‰anas dï∫ mïs esam pak∫auti fizis-kai nÇvei, kas ir gara atdal¥‰ana no ˙erme¿a. PateicotiesJïzus Kristus veiktajai Grïku Izpirk‰anai, visi cilvïki tiksaug‰Çmcelti—glÇbti no fiziskÇs nÇves (skat. 1. kor. 15:22).Aug‰Çmcel‰anÇs ir gara apvieno‰anÇs ar ˙ermeni piln¥gÇ,nemirst¥gÇ stÇvokl¥, kas vairs nepak∫aujas slim¥bai vai nÇvei(skat. Al. 11:42–45).

GlÇbïjs bija pirmais cilvïks uz zemes, kas aug‰ÇmcïlÇs.JaunÇ Der¥ba satur vairÇkus pierakstus, kas liecina, ka Vi¿‰piecïlÇs no kapa (skat. Mat. 28:1–8; Marka 16:1–14; Lk.24:1–48; JÇ¿a 20:1–29; 1. kor. 15:1–8; 2. Pït. 1:16–17).

Kad aug‰Çmcïlies Kungs parÇd¥jÇs Saviem apustu∫iem,Vi¿‰ tiem pal¥dzïja saprast, ka Vi¿am ir ˙ermenis no miesas unkauliem. Vi¿‰ teica: „Redziet Manas rokas un Manas kÇjas! Espats tas esmu. Aptaustait Mani un apskatait; jo garam nav mie-sas un kaulu, kÇ js redzat Man esam“ (Lk. 24:39). Pïc Savasaug‰Çmcel‰anÇs Vi¿‰ parÇd¥jÇs ar¥ nefijie‰iem (skat. 3. Nef.11:10–17).

Aug‰Çmcel‰anÇs laikÇ mïs tiksim „tiesÇti atbilsto‰isaviem darbiem. ... Mïs tiksim atvesti, lai stÇvïtu Dievapriek‰Ç, zinÇdami tÇpat, kÇ mïs zinÇm tagad, un bdami arskaidru atmi¿u par visu msu vainu“ (Al. 11:41, 43). MÏ¥gÇslava, ko mïs sa¿emsim, bs atkar¥ga no msu uztic¥bas. Laiar¥ visi cilvïki tiks aug‰Çmcelti, vien¥gi tie, kuri ir nÇku‰i pieKristus un baud¥ju‰i Vi¿a eva¿Æïlija piln¥bu, iemantos paaug-stinljanu celestiÇlajÇ valst¥bÇ.

Izpratne un liec¥ba par aug‰Çmcel‰anos var dot jumscer¥bu un perspekt¥vu, kad js sastopaties ar dz¥ves grt¥bÇm,pÇrbaud¥jumiem un uzvarÇm. Js varat rast mierinÇjumu pÇr-liec¥bÇ, ka GlÇbïjs dz¥vo un ka caur Vi¿a veikto GrïkuIzpirk‰anu „Vi¿‰ sarauj nÇves saites, ka kaps neuzvarïs un kanÇves dzelonis tiks apr¥ts cer¥bÇ uz god¥bu“ (Al. 22:14).

Aug‰Çmcel‰anÇs

13

Papildu norÇdes: Jes. 25:8; 26:19; JÇ¿a 5:25–29; 11:25–26; 1. kor. 15; în. 1:27;Al. 40:23–26; 41; Morm. 9:12–14; M&D 88:15–16; 93:33–34; Moz. 1:39

Skat. ar¥ Jïzus Kristus veiktÇ Grïku Izpirk‰ana; NÇve, fiziskÇ; Slavas val-st¥bas; GlÇb‰anas iecere; GlÇb‰ana; Dvïsele

Azartspïles

Pïdïjo Dienu Svïto Jïzus Kristus Bazn¥ca ir pret azartspï-lïm, tai skaitÇ, pret loterijÇm, kuras sponsorï valsts.

Spïlït azartspïles motivï vïlme iegt kaut ko par neko.·¥ vïlme ir gar¥gi posto‰a. TÇ vada tos, kas spïlï azartspïles,prom no GlÇbïja mÇc¥bÇm par m¥lest¥bu un kalpo‰anu, preti-nieka savt¥guma virzienÇ. TÇ mazina darba tikumu un tau-p¥bu, kÇ ar¥ vïlï‰anos god¥gi plïties it visÇ, ko darÇm.

Tie, kas nodarbojas ar azartspïlïm, Çtri atklÇj idejasmald¥gumu par to, ka tie var dod nedaudz vai neko un pret¥sa¿emt kaut ko vïrt¥gu. Tie atklÇj, ka iztïrï daudz naudas,savu godu un cie¿u pret Æimenes locek∫iem un draugiem.Bdami apkrÇpti un atkar¥gi, tie bieÏi spïlï azartspïles, izman-tojot l¥dzek∫us, ko tiem vajadzïtu lietot citiem mïr˙iem, tÇdiemkÇ savas Æimenes pamatvajadz¥bu apmierinljanai. ·Çdi cilvïkidaÏkÇrt nonÇk tik lielÇ verdz¥bÇ un tik lielÇ izmisumÇ, lainomaksÇtu parÇdus, ka tie sÇk zagt, zaudïjot savu labo repu-tÇciju.

AugstÇkais Prezidijs ir ms mudinÇjis apvienoties kopÇ arcitiem, lai pretotos jebkuras azartspï∫u formas legalizï‰anai unfinansï‰anai no vald¥bas.

Skat. ar¥ KÇrdinÇjums

ÅbrahÇma der¥ba

ÅbrahÇms pie¿ïma eva¿Æïliju un tika ordinïts augstÇkajÇpriester¥bÇ (skat. M&D 84:14; Åbr. 1:2). VïlÇk vi¿‰ noslïdzacelestiÇlo laul¥bu, kas ir paaugstinljanas der¥ba (skat. M&D131:1–4; 132:19, 29). Saist¥bÇ ar savÇm noslïgtajÇm der¥bÇm

Azartspïles

14

vi¿‰ no TÇ Kunga sa¿ïma lielus sol¥jumus attiec¥bÇ uz saviempïcteãiem. To starpÇ ir sekojo‰i sol¥jumi:

• Vi¿a pïcnÇcïji bs lielÇ skaitÇ (skat. 1. Moz. 17:5–6;Åbr. 2:9; 3:14)

• Vi¿a sïkla jeb pïcnÇcïji pie¿ems eva¿Æïliju un nes¥spriester¥bu (skat. Åbr. 2:9)

• Caur vi¿a pïcnÇcïju kalpo‰anu „tiks visas zemes Æime-nes svït¥tas, tie‰i ar eva¿Æïlija svït¥bÇm, kas ir glÇb‰a-nas, patiesi mÏ¥gÇs dz¥ves, svït¥bas“ (Åbr. 2:11)

KopÇ visas ‰¥s der¥bas un sol¥jumi, ko ÅbrahÇms sa¿ïmano TÇ Kunga, tiek dïvïti par ÅbrahÇma der¥bu. TÇ ir mÏ¥gader¥ba, kas attiecas uz visiem ÅbrahÇma pïcnÇcïjiem (skat.1. Moz. 17:7). Lai tiktu ieskait¥ts ÅbrahÇma pïcnÇcïjos, cilvï-kam jÇpaklausa eva¿Æïlija likumiem un priek‰rakstiem. Tad‰Çds cilvïks, pat ja tas nav ÅbrahÇma tie‰ais pïcnÇcïjs, varsa¿emt visas ÅbrahÇma der¥bas svït¥bas (skat. Gal. 3:26–29;4:1–7; M&D 84:33–40).

KÇ Pïdïjo Dienu Svïto Jïzus Kristus Bazn¥cas locek∫i jsesat der¥bas bïrni (skat. 3. Nef. 20:25–26). Js esat sa¿ïmu‰imÏ¥go eva¿Æïliju un pÇrmantoju‰i tos pa‰us sol¥jumus, kasdoti ÅbrahÇmam, ±zÇkam un Jïkabam. Jums ir ties¥bas uz pries-ter¥bas svït¥bÇm un mÏ¥go dz¥vi saska¿Ç ar jsu uztic¥bu,sa¿emot glÇb‰anas priek‰rakstus un turot ar tiem saist¥tÇs der¥-bas. Jsu centieni un jsu pïcnÇcïju darbi svït¥s pasaules tautas.

Skat. ar¥ Der¥ba; MÏ¥gÇ dz¥ve; Patriarha svït¥bas; Priek‰raksti; Priester¥ba

Årlaul¥bas sakari (skat. ·˙¥st¥ba)

Årona priester¥ba

Kad pravietis DÏozefs Smits tulkoja Mormona GrÇmatu,vi¿‰ ievïroja, ka tiek minïta krist¥‰anÇs grïku piedo‰anai.1829. gada 15. maijÇ vi¿‰ un vi¿a rakstvedis Olivers Kauderijs

Årona priester¥ba

15

devÇs meÏÇ, lai vaicÇtu Tam Kungam par krist¥‰anos. Tiemldzot, „vïstnesis nolaidÇs no debes¥m gaismas mÇkon¥.“ ·isvïstnesis bija JÇnis Krist¥tÇjs, pravietis, kur‰ pirms daudziemgadsimtiem bija krist¥jis Jïzu Kristu. JÇnis Krist¥tÇjs, tagadaug‰Çmcïlusies btne, uzlika savas rokas uz DÏozefa unOlivera un katram no tiem pie‰˙¥ra Årona priester¥bu, kasLielÇs Atkri‰anas laikÇ bija pa¿emta prom no zemes. Ar ‰¥mpilnvarÇm DÏozefs un Olivers varïja viens otru krist¥t. (Skat.DÏozefs Smits—Vïsture 1:68–72.)

MsdienÇs Bazn¥cÇ Årona priester¥bu var sa¿emt cien¥giv¥rie‰i, sÇkot no 12 gadu vecuma. Tie sa¿em daudzas iespï-jas piedal¥ties svïto priester¥bas priek‰rakstu veik‰anÇ unkalpot. Kad tie cien¥gi pilda savus pienÇkumus, tie r¥kojas TÇKunga VÇrdÇ, pal¥dzot citiem sa¿emt eva¿Æïlija svït¥bas.

Amati Årona priester¥bÇ ir b¥skaps, priesteris, skolotÇjsun diakons. Ar prezidïjo‰Ç priester¥bas vad¥tÇja (parasti b¥s-kapa vai draudzes prezidenta) at∫auju diakoni var pasniegtSvïto Vakarïdienu. Tie pal¥dz b¥skapam vai draudzes prezi-dentam pÇrraudz¥t Bazn¥cas locek∫us, kalpojot un pal¥dzotlaic¥gÇs lietÇs, piemïram, vÇcot gavï‰anas ziedojumus.SkolotÇji var veikt visus diakona pienÇkumus, un tie sa¿emar¥ citas iespïjas kalpot. Tie sagatavo maizi un deni SvïtajamVakarïdienam un kalpo kÇ mÇjskolotÇji. Priesteri var veiktvisus diakona un skolotÇja pienÇkumus. Ar prezidïjo‰Ç pries-ter¥bas vad¥tÇja at∫auju tie ar¥ var svït¥t Svïto Vakarïdienu,krist¥t un ordinït citus priestera, skolotÇja un diakona amatos.

Årona priester¥ba ir „pielikums lielÇkajai jeb Melhisedekapriester¥bai“ (M&D 107:14). To bieÏi dïvï par sagatavo‰anaspriester¥bu. Kad priester¥bas nesïjs kalpo Årona priester¥bÇ,tas sagatavojas sa¿emt Melhisedeka priester¥bu, sa¿emt tem-p∫a svït¥bas, kalpot pilnlaika misijÇ, bt par m¥lo‰u v¥ru untïvu un turpinÇt kalpo‰anu Tam Kungam visu dz¥vi.

Skat. ar¥ Melhisedeka priester¥ba; Priester¥ba

Årona priester¥ba

16

Bazn¥cas disciplinÇrÇs padomes

B¥skapiem un draudÏu prezidentiem, un stabu, misiju unapgabalu prezidentiem ir dota atbild¥ba pal¥dzït Bazn¥caslocek∫iem pÇrvarït tikum¥bas pÇrkÇpumus caur grïku noÏïlo-‰anu. Ja veikti ∫oti smagi tikum¥bas pÇrkÇpumi, tÇdi kÇnopietni civillikuma pÇrkÇpumi, dz¥vesbiedra, bïrnu ∫aunprÇ-t¥ga izmanto‰ana, laul¥bas pÇrkÇp‰ana, Çrlaul¥bas sakari, izva-ro‰ana un asinsgrïks, tad bieÏi nepiecie‰ams oficiÇls Bazn¥cassods. OficiÇls Bazn¥cas sods var bt Bazn¥cas locek∫a privilï-Æiju ierobeÏo‰ana vai Bazn¥ca locek∫a statusa zaudï‰ana.

OficiÇlÇ soda process sÇkas, kad prezidïjo‰ais priester¥-bas vad¥tÇjs sasauc disciplinÇro padomi. DisciplinÇro pado-mju mïr˙is ir glÇbt pÇrkÇpïju dvïseles, aizsargÇt nevain¥gosun pasargÇt Bazn¥cas t¥r¥bu, god¥gumu un labo slavu.

Bazn¥cas sods ir iedvesmots process, kas noris samïrÇ ilgÇlaika periodÇ. Caur ‰o procesu un caur Jïzus Kristus veiktoGrïku Izpirk‰anu Bazn¥cas loceklis var sa¿emt grïku piedo-‰anu, atgt dvïseles mieru un gt spïku, lai izvair¥tos no pÇr-kÇpumiem nÇkotnï. Nav iecerïts, ka Bazn¥cas disciplinÇrÇr¥c¥ba btu procesa beigas. TÇ ir domÇta, lai pal¥dzïtu DebesuTïva bïrniem turpinÇt savos centienos atgriezties pilnÇsadraudz¥bÇ un sa¿emt pilnas Bazn¥cas svït¥bas. VïlamaisrezultÇts ir tÇds, lai cilvïks veiktu jebkuras izmai¿as, kasnepiecie‰amas, lai piln¥bÇ noÏïlotu grïkus.

Skat. ar¥ Piedo‰ana; Grïku noÏïlo‰ana

Bazn¥cas pÇrvalde

Jïzus Kristus ir Bazn¥cas galva. Pïdïjo Dienu Svïto JïzusKristus Bazn¥cas misija ir pal¥dzït visiem cilvïkiem nÇkt pieVi¿a (skat. Moron. 10:32). Lai izpild¥tu ‰o misiju, Bazn¥ca irorganizïta saska¿Ç ar paraugu, ko atklÇjis Tas Kungs „lai svï-tos sagatavotu kalpo‰anas darbam, … kamïr mïs visi sasnieg-sim vien¥bu Dieva Dïla tic¥bÇ un atzi¿Ç“ (Ef. 4:12-13; skat. ar¥

Bazn¥cas pÇrvalde

17

11. pantu). Sekojo‰ais pÇrskats sniedz kopsavilkumu parBazn¥cas organizÇciju.

MÇjas un Æimene

˛imene ir Bazn¥cas pamatvien¥ba, un mÇjas ir vissvar¥-gÇkÇ vieta, lai mÇc¥tos eva¿Æïliju. Neviena cita organizÇcijanevar aizstÇt Æimeni. Lai ar¥ Bazn¥ca turpina pieaugt, tÇs mïr-˙is vienmïr bs atbalst¥t un stiprinÇt Æimenes un atsevi‰˙uscilvïkus to centienos dz¥vot pïc eva¿Æïlija.

VispÇrïjÇ pÇrvalde

Tas Kungs msdienÇs vada Savas der¥bas ∫audis caurBazn¥cas prezidentu, ko mïs atbalstÇm kÇ pravieti, gai‰reÆi unatklÇjïju. Bazn¥cas prezidents prezidï pÇr visu Bazn¥cu. Vi¿‰un vi¿a padomnieki, kas ar¥ ir pravie‰i, gai‰reÆi un atklÇjïji,veido AugstÇkÇ Prezidija kvorumu.

Divpadsmit Apustu∫u kvoruma locek∫i ar¥ ir pravie‰i,gai‰reÆi un atklÇjïji. Tie kopÇ ar AugstÇko Prezidiju ir ¥pa‰ieKristus VÇrda liecinieki visÇ pasaulï (skat. M&D 107:23). Tier¥kojas pïc AugstÇkÇ Prezidija norÇd¥jumiem, „lai izveidotubazn¥cu un vad¥tu visas tÇs lietas visÇs tautÇs“ (M&D 107:33).Tie atver durvis tautÇm, pasludinot Jïzus Kristus eva¿Æïliju(skat. M&D 107:35).

Septi¿desmito kvorumu locek∫i ir aicinÇti sludinÇt eva¿Æï-liju un uzcelt Bazn¥cu. Tie darbojas pïc Divpadsmit Apustu∫unorÇd¥jumiem un septi¿u brÇ∫u vad¥bÇ, kas ir aicinÇti kalpot kÇSepti¿desmito prezidijs. PirmÇ un OtrÇ Septi¿desmito kvo-rumu locek∫i ir noz¥mïti par AugstÇkajiem pilnvarotajiem, untie var tikt aicinÇti kalpot jebkurÇ pasaules vietÇ.

Prezidïjo‰Ç b¥skap¥ba ir visas Bazn¥cas Årona priester¥-bas prezidijs. Prezidïjo‰ais b¥skaps un vi¿a padomnieki kalpoAugstÇkÇ Prezidija vad¥bÇ, lai vad¥tu Bazn¥cas laic¥gÇs lietas.

Sievie‰u Pal¥dz¥bas biedr¥bas, Jauno V¥rie‰u, JaunoSievie‰u, SÇkumskolas un Svïtdienas skolas organizÇcijÇm—

Bazn¥cas pÇrvalde

18

tÇm visÇm ir vispÇrïja l¥me¿a prezidiji, lai sniegtu norÇd¥ju-mus un vad¥bu.

ReÆiona pÇrvalde

ReÆions ir lielÇkais Bazn¥cas ÆeogrÇfiskais iedal¥jums.AugstÇkais Prezidijs noz¥mï Septi¿desmito prezidiju tie‰ÇveidÇ pÇrraudz¥t izvïlïtus Bazn¥cas reÆionus Divpadsmitapustu∫u kvoruma vad¥bÇ. Citos Bazn¥cas reÆionos AugstÇkaisPrezidijs noz¥mï reÆionu prezidijus prezidït. ReÆiona prezi-dijs sastÇv no prezidenta, kur‰ parasti ir noz¥mïts no PirmÇ vaiOtrÇ Septi¿desmito kvoruma, un diviem padomniekiem, kasvar bt noz¥mïti no jebkura Septi¿desmito kvoruma. ReÆionuprezidiji kalpo AugstÇkÇ Prezidija, Divpadsmito kvoruma unSepti¿desmito prezidija vad¥bÇ.

DaÏi brÇ∫i ir ordinïti Septi¿desmito amatÇ, taãu nekalpokÇ AugstÇkie pilnvarotie. Tos sauc par reÆionu pilnvarotajiemSepti¿desmitajiem, un tie ir noz¥mïti citos kvorumos, nevisPirmÇ vai OtrÇ Septi¿desmito kvorumÇ, atbilsto‰i ÆeogrÇfiska-jam novietojumam. ReÆions, kuru tie pÇrrauga, ir ierobeÏotsl¥dz vispÇrïjam apgabalam, kurÇ tie dz¥vo. DaÏi no reÆionapilnvarotajiem Septi¿desmitajiem kalpo reÆionu prezidijos.

VietïjÇ pÇrvalde

B¥skapijas un draudzes. Bazn¥cas locek∫i tiek organizïti kon-gregÇcijÇs, kas bieÏi kopÇ satiekas, lai gar¥gi un sociÇli bagÇti-nÇtos. Lielas kongregÇcijas sauc par b¥skapijÇm. KatrÇ b¥ska-pijÇ prezidï b¥skaps, kuram pal¥dz divi padomnieki.

Mazas kongregÇcijas sauc par draudzïm. KatrÇ draudzïprezidï draudzes prezidents, kuram pal¥dz divi padomnieki.Draudze var tikt organizïta, ja rajonÇ dz¥vo vismaz divasBazn¥cas locek∫u Æimenes un viens no Bazn¥cas locek∫iem ir cie-n¥gs Melhisedeka priester¥bas nesïjs vai cien¥gs priesterisÅrona priester¥bÇ. Draudzi organizï un pÇrrauga staba, misijas

Bazn¥cas pÇrvalde

19

vai apgabala prezidijs. Draudze var pÇrtapt par b¥skapiju, ja tÇatrodas stabÇ.

Katra b¥skapija vai draudze aptver noteiktu ÆeogrÇfiskurajonu. TÇ Kunga darbÇ b¥skapijÇ vai draudzï piedalÇs daÏÇ-das organizÇcijas: augsto priesteru grupas; elderu kvorumi;Sievie‰u Pal¥dz¥bas biedr¥ba sievietïm, kuras ir 18 gadusvecas un vecÇkas; Årona priester¥bas kvorumi jaunajiemv¥rie‰iem vecumÇ no 12 l¥dz 17 gadiem; Jauno sievie‰uprogramma jaunajÇm sievietïm vecumÇ no 12 l¥dz 17 gadiem;SÇkumskola bïrniem vecumÇ no 18 mïne‰iem l¥dz 11 gadiem;un Svïtdienas skola visiem Bazn¥cas locek∫iem, sÇkot no 12gadiem un vecÇkiem. Katra no ‰¥m organizÇcijÇm pilda sva-r¥gu lomu, mÇcot eva¿Æïliju, sniedzot kalpo‰anu un atbalstotvecÇkus to svïtajÇ pienÇkumÇ pal¥dzït saviem bïrniem k∫tpievïrstiem Jïzus Kristus eva¿Æïlijam. ·¥s organizÇcijas ar¥sadarbojas, lai pal¥dzïtu Bazn¥cas locek∫iem dal¥ties eva¿Æï-lijÇ ar citiem.

Stabi, misijas un apgabali. Vairums ÆeogrÇfisko rajonu, kurorganizïta Bazn¥ca, tiek sadal¥ti stabos. Termins „stabs“ nÇkno pravie‰a Jesajas, kur‰ pravietoja, ka pïdïjo dienu Bazn¥cabs kÇ telts, kuru dro‰i tur stabi (skat. Jes. 33:20; 54:2). ParastistabÇ ir no 5 l¥dz 12 b¥skapijÇm un draudzïm. KatrÇ stabÇ pre-zidï staba prezidents, kuram pal¥dz divi padomnieki. Stabuprezidenti atskaitÇs un sa¿em norÇd¥jumus no Septi¿desmitoprezidija vai reÆiona prezidija.

Misija ir Bazn¥cas vien¥ba, kas parasti aptver daudz lie-lÇku teritoriju nekÇ aptver stabs. KatrÇ misijÇ prezidï misijasprezidents, kuram pal¥dz divi padomnieki. Misijas prezi-denti tie‰Ç veidÇ atskaitÇs AugstÇkajiem pilnvarotajiem.

TÇpat kÇ draudze ir mazÇks b¥skapijas variants, apgabals irmazÇks staba variants. Apgabals tiek organizïts, kad teritorijÇatrodas pietiekami daudz draudÏu, kur iespïjama viegla sazi-nljanÇs un ïrta satiksme uz apgabala sapulcïm. PÇr to prezi-dït tiek aicinÇts apgabala prezidents ar divu padomnieku

Bazn¥cas pÇrvalde

20

pal¥dz¥bu. Apgabala prezidents atskaitÇs misijas prezidijam.Apgabals var pÇraugt par stabu.

Programmas neprecïtajiem Bazn¥cas locek∫iem. DaudziBazn¥cas locek∫i nekad nav precïju‰ies vai ir ‰˙¥ru‰ies, vai k∫u-vu‰i par atrait¿iem. ·os Bazn¥cas locek∫us iedala divÇs grupÇs:jaunie neprecïtie pieaugu‰ie (vecumÇ no 18 l¥dz 30) un nepre-cïtie pieaugu‰ie (vecÇki par 31 gadu).

NepastÇv vienotas Bazn¥cas programmas jauniem nepre-cïtiem pieaugu‰iem un neprecïtiem pieaugu‰iem. TÇ vietÇ, jaattiec¥gajÇ teritorijÇ dz¥vo pietiekami daudz neprecïto Bazn¥caslocek∫u, vietïjie priester¥bas vad¥tÇji tiek mudinÇti aicinÇtneprecïto Bazn¥cas locek∫u pÇrstÇvjus, kas darbotos vi¿uvad¥bÇ. Neprecïto Bazn¥cas locek∫u pÇrstÇvji plÇno pasÇku-mus, piemïram, dejas, kalpo‰anas projektus un vakarus. ·iepasÇkumi sniedz neprecïtajiem Bazn¥cas locek∫iem iespïjaskopÇ satikties un citam citu stiprinÇt. Neprecïtie Bazn¥caslocek∫i ar¥ tiek mudinÇti regulÇri satikties ar saviem priester¥-bas vad¥tÇjiem, lai apspriestu savas vajadz¥bas un savas iespï-jas, lai gar¥gi pilnveidotos un kalpotu.

Papildu norÇde: M&D 107

Skat. ar¥ Priester¥ba; Sievie‰u Pal¥dz¥bas biedr¥ba

B¥bele (Skat. Svïtie Raksti)

B¥skapija (skat. Bazn¥cas pÇrvalde)

B¥skaps (skat. Bazn¥cas pÇrvalde)

CelestiÇlÇ valst¥ba (skat. God¥bas valst¥bas)

Cer¥ba

VÇrds cer¥ba daÏkÇrt tiek pÇrprasts. Ikdienas valodÇ ‰imvÇrdam ir nenoteikt¥bas pieska¿a. Piemïram, mïs varam

Cer¥ba

21

teikt, ka ceram uz laika izmai¿Çm vai uz to, ka ms apciemosdraugs. Tomïr eva¿Æïlija valodÇ vÇrds cer¥ba izsaka pÇrlieci-nÇt¥bu, nelokÇm¥bu un aktivitÇti. Pravie‰i runÇ par „stigrucer¥bu“ (Al. 34:41) un „dz¥vu cer¥bu“ (1. Pït. v. 1:3). PravietisMoronijs mÇc¥ja: „Kas tic Dievam, var dro‰i cerït uz labÇkupasauli, jÇ, patiesi uz vietu pie Dieva labÇs rokas, ‰¥ cer¥ba nÇkno tic¥bas, izveido enkuru cilvïku dvïselïm, kas padara tosdro‰us un nelokÇmus, vienmïr labu darbu pÇrpilnus, vadottos godinÇt Dievu“ (Et. 12:4).

Kad mums ir cer¥ba, mïs pa∫aujamies uz Dieva apsol¥ju-miem. Mums ir klusa pÇrliec¥ba, ka, ja mïs darÇm „taisn¥basdarbus,“ mïs sa¿emsim „savu algu, patiesi mieru ‰ajÇ pasaulïun mÏ¥go dz¥vi nÇkamajÇ pasaulï“ (M&D 59:23). MormonsmÇc¥ja, ka ‰Çda cer¥ba rodas vien¥gi, pateicoties Jïzus Kristusveiktajai Izpirk‰anai: „Kas ir tas, uz ko js cerïsit? Lk, es sakujums, ka jums bs cer¥ba caur Kristus Izpirk‰anu un Vi¿a aug-‰Çmcel‰anÇs spïku tikt uzceltiem mÏ¥gÇ dz¥vï, un tas ir dï∫jsu tic¥bas Vi¿am, saska¿Ç ar sol¥jumu“ (Moron. 7:41).

Kad js tiecaties dz¥vot pïc eva¿Æïlija, js pieaugat savÇsspïjÇs, „lai js k∫tu bagÇti cer¥bÇ SvïtÇ Gara spïkÇ“ (Rom.15:13). Jsu cer¥ba pieaug, kad js ldzat un meklïjat piedo-‰anu no Dieva. Mormona GrÇmatÇ misionÇrs vÇrdÇ AmonsapliecinÇja lamanie‰u ˙ïni¿am: „Ja tu noÏïlosi visus savusgrïkus un met¥sies ce∫os Dieva priek‰Ç, un piesauksi Vi¿aVÇrdu tic¥bÇ, ticot, ka tu sa¿emsi, tad tu sa¿emsi to cer¥bu, kotu vïlies“ (Al. 22:16). Js ar¥ gstat cer¥bu, kad js studïjatSvïtos Rakstus un sekojat to mÇc¥bÇm. Apustulis PÇvilsmÇc¥ja: „Jo viss, kas iepriek‰ rakst¥ts, rakst¥ts msu pamÇc¥-bai, lai mïs, iztur¥gi bdami bïdÇs un iepriecu smeldamiRakstos, iegtu cer¥bu“ (Rom. 15:4).

Cer¥bas princips izple‰as mÏ¥bÇs, taãu tas ar¥ var js atbal-st¥t ikdienas dz¥ves grt¥bÇs. „Svït¥gs tas,“ saka psalmists,„kura pal¥gs ir Jïkaba Dievs un kura cer¥ba balstÇs uz ToKungu, vi¿a Dievu“ (Psm. 146:5). Esot ar cer¥bu, js varat rast

Cer¥ba

22

prieku ‰ajÇ dz¥vï. Js varat bt paciet¥gi un panest . . . „cie‰anasar stingu cer¥bu, ka kÇdu dienu js atpt¥sities no visÇm savÇmbïdÇm“ (Al. 34:41). Js varat virz¥ties „uz priek‰u ar nelokÇ-m¥bu Krist, esot ar piln¥gu cer¥bas spoÏumu un ar m¥lest¥bu uzDievu un uz visiem cilvïkiem. TÇpïc, ja js virz¥sities uzpriek‰u, baudot Kristus vÇrdu, un pastÇvïsit l¥dz galam, lk, tÇsaka Tïvs: Jums bs mÏ¥gÇ dz¥ve“ (2. Nef. 31:20).

Papildu norÇdes: Raudu Dz. 3:25–26; 1. kor. 15:19–22; 1. Pït. v. 3:15; 1. JÇ¿av. 3:2–3; Jïk. 4:4–6; Al. 13:28–29; 27:28; Et. 12:32; Moron. 8:26; 9:25; 10:22

Skat. ar¥ Likstas; Jïzus Kristus veiktÇ Grïku Izpirk‰ana; Îïlsird¥ba; Tic¥ba

CiÇna

MÇc¥ba un Der¥bas satur daudzus pantus, kuros TasKungs pavïl svïtajiem censties „rad¥t un nostiprinÇt CiÇnaslietu“ (M&D 6:6; skat ar¥ M&D 11:6; 12:6; 14:6).

VÇrdam CiÇna Svïtajos Rakstos ir daÏÇdas noz¥mes. VÇrdavisizplat¥tÇkÇ noz¥me ir „sirds‰˙¥stie“ (M&D 97:21). VÇrduCiÇna bieÏi lieto ‰ajÇ noz¥mï attiec¥bÇ uz TÇ Kunga ∫aud¥m vaiuz Bazn¥cu un tÇs stabiem (skat. M&D 82:14).

·¥s atklljanas agr¥najÇs dienÇs Bazn¥cas vad¥tÇji devaBazn¥cas locek∫iem padomu celt CiÇnu, emigrïjot uz tÇs cen-trÇlo vietu. MsdienÇs msu vad¥tÇji dod padomu celt CiÇnutur, kur mïs dz¥vojam. Bazn¥cas locek∫iem tiek lgts paliktsavÇs dzimtajÇs zemïs un pal¥dzït tur nostiprinÇt Bazn¥cu.Tiek celti daudzi temp∫i, lai Pïdïjo Dienu Svïtie visÇ pasaulïvarïtu sa¿emt temp∫a svït¥bas.

VÇrds CiÇna var ar¥ attiekties uz noteiktu ÆeogrÇfiskuvietu, sekojo‰i:

• Uz înoha pilsïtu (skat. Moz. 7:18–21)

• Uz seno JeruzÇlemes pilsïtu (skat. 2. Sam. 5:6–7; 1. μïn.8:1; 2. μïn. 9:28)

CiÇna

23

• Uz Jauno JeruzÇlemi, kas tiks uzcelta DÏeksonas apga-balÇ, Misri ‰tatÇ (skat. M&D 45:66–67; 57:1–3; Tic¥basapliecinÇjumi 1:10).

Papildu norÇdes: Jes. 2:2–3; 1. Nef. 13:37; M&D 35:24; 39:13; 45:68–71;59:3–4; 64:41–43; 90:36–37; 97:18–28; 101:16–18; 105:5; 115:5–6; 136:31

Citu tiesljana

DaÏkÇrt cilvïki domÇ, ka nav pareizi citus tiesÇt jebkÇdÇveidÇ. Lai gan tas ir pareizi, ka mums nevajag citus nosod¥tvai netaisn¥gi tiesÇt, mums nepiecie‰ams veidot spriedumuspar idejÇm, situÇcijÇm un cilvïkiem savÇ dz¥vï. Tas Kungs irdevis daudzus bau‰∫us, ko mïs nevaram turït bez sprie-dumu veik‰anas. Piemïram, Vi¿‰ ir teicis: „Sargaities no vil-tus pravie‰iem, . . . No vi¿u aug∫iem jums tos bs paz¥t“(Mat. 7:15–16) un „ejiet prom no bezdiev¥gajiem“ (M&D38:42). Mums nepiecie‰ams veikt spriedumus par cilvïkiemdaudzos sev svar¥gajos lïmumos, piemïram, izvïlotiesdraugus, balsojot par valsts vad¥tÇjiem un izvïloties mÏ¥godz¥vesbiedru.

Tiesljana ir svar¥gs veids, kÇ mïs pielietojam savu r¥c¥basbr¥v¥bu, un tÇ prasa lielu rp¥bu, ¥pa‰i, kad mïs veicam sprie-dumus par citiem cilvïkiem. Visiem jsu spriedumiem jÇtiekvad¥tiem saska¿Ç ar taisn¥giem standartiem. Atcerieties, kavien¥gi Dievs, kur‰ paz¥st katra atsevi‰˙Ç cilvïka sirdi, varveikt gal¥go spriedumu par cilvïkiem (skat. JÇ¿a atkl. 20:12;3. Nef. 27:14; M&D 137:9).

Tas Kungs sniedza br¥dinÇjumu, lai ms vad¥tu msuspriedumos par citiem: „Ar kÇdu tiesu js tiesÇjat, ar tÇdu jstapsit tiesÇti; un, ar kÇdu mïru js mïrojat, ar tÇdu jums tapsatmïrots. Un kÇpïc tu redzi skabargu sava brÇ∫a ac¥, bet neie-raugi ba∫˙i, kas ir tavÇ pa‰a ac¥? Jeb kÇ tu vari sac¥t uz savubrÇli: Laid, es izvilk‰u skabargu no tavas acs—un, lk, ba∫˙isir tavÇ pa‰a ac¥? Tu, liekuli, papriek‰ izvelc ba∫˙i no savas pa‰a

Citu tiesljana

24

acs; un tad tu skaidri redzïsi izvilkt skabargu no sava brÇ∫aacs“ (3. Nef. 14:2–5).

·ajos Svïto Rakstu pantos Tas Kungs mÇca, ka k∫da, komïs redzam citÇ, bieÏi ir kÇ maza kripati¿a cita cilvïka ac¥,sal¥dzinot ar msu pa‰u k∫dÇm, kas ir kÇ milz¥gi ba∫˙i msuac¥s. DaÏkÇrt mïs domÇjam par citu k∫dÇm, kad mums tÇvietÇ vajadzïtu censties uzlabot pa‰iem sevi.

Jsu taisn¥gie spriedumi par citiem var sniegt tiem nepie-cie‰amo vad¥bu un daÏos gad¥jumos—aizsardz¥bu jums unjsu Æimenïm. Pie¿emiet jebkuru ‰Çdu spriedumu uzman¥giun ar l¥dzjt¥bu. Cik vien tas iespïjams, tiesÇjiet cilvïku situ-Çcijas, nevis pa‰us cilvïkus. Kad vien iespïjams, atturieties nospriedumu veik‰anas, l¥dz jums ir atbilsto‰as zinljanas parfaktiem. Vienmïr esiet jt¥gi pret Svïto Garu, kur‰ var jsvad¥t jsu lïmumos. Atcerieties Almas padomu savam dïlamKoriantonam: „Skaties, lai tu btu Ïïl¥gs pret saviem brÇ∫iem;r¥kojies taisni, spried taisn¥gi un dari labu nepÇrtraukti“(Al. 41:14).

Papildu norÇdes: 1. Sam. 16:7; Moron. 7:14–19; M&D 11:12

Skat. ar¥ Îïlsird¥ba; Piedo‰ana; M¥lest¥ba; Îïlast¥ba

CivilÇ vald¥ba un likums

MÇc¥ba un Der¥bas 134. noda∫a izklÇsta Pïdïjo Dienu Svïtotic¥bu „attiec¥bÇ uz vald¥bÇm un likumiem kopumÇ“ (M&D134, noda∫as ievads). Noda∫Ç iek∫auti sekojo‰i pazi¿ojumi:

„Mïs ticam, ka vald¥bas tika Dieva iedibinÇtas cilvïkulabumam; un ka Vi¿‰ tur cilvïkus atbild¥gus par vi¿u r¥c¥buattiec¥bÇ uz tÇm, gan pie¿emot likumus, gan izpildot tossabiedr¥bas labumam un dro‰¥bai.…

Mïs ticam, ka visi cilvïki ir saist¥ti stiprinÇt un atbalst¥tatbilsto‰Çs vald¥bas, kur tie dz¥vo, kamïr vi¿i tiek aizsargÇtisavÇs dabiskajÇs un neatsavinÇmajÇs ties¥bÇs ar ‰o vald¥bu liku-miem; un ka musinljana un preto‰anÇs ir nepiemïrotas katram

CivilÇ vald¥ba un likums

25

tÇdÇ veidÇ aizsargÇtam pilsonim, un tÇm jÇtiek atbilsto‰i sod¥-tÇm; un ka visÇm vald¥bÇm ir ties¥bas ieviest tÇdus likumus,kÇdi pïc to domÇm vislabÇk aizsargÇ sabiedriskÇs intereses; tajÇpa‰Ç laikÇ tomïr turot svïtu sirdsapzi¿as br¥v¥bu.

Mïs ticam, ka katram cilvïkam jÇtiek cien¥tam savÇ vietÇ,ar¥ valdniekiem un miertiesne‰iem, vi¿i ir nolikti nevain¥goaizstÇvï‰anai un vain¥go sod¥‰anai; un ka pret likumiemvisiem cilvïkiem ir jÇizrÇda respekts un cie¿a, jo bez tiemmiers un saska¿a tiks aizstÇti ar nekÇrt¥bu un varmÇc¥bu; cil-vïku likumi ir iedibinÇti noteiktam mïr˙im—lai regulïtumsu kÇ atsevi‰˙u cilvïku un tautu intereses, starp cilvïkuun cilvïku; un dievi‰˙ie likumi doti no debes¥m un nosakanoteikumus gar¥gÇm lietÇm, tic¥bai un pielg‰anai, par abiemcilvïkam bs jÇatbild savam Rad¥tÇjam“ (M&D 134:1, 5–6).

Viens no galvenajiem Bazn¥cas un valsts no‰˙ir‰anas ele-mentiem ir vald¥bas atbild¥ba at∫aut reliÆijas br¥v¥bu. Pïdïjodienu pravie‰i ‰o principu atbalsta, kÇ tas teikts vienpadsmi-tajÇ Tic¥bas ApliecinÇjumÇ: „Mïs pieprasÇm privilïÆiju pie-lgt Visuvareno Dievu saska¿Ç ar msu sirdsapzi¿u, un atvï-lam visiem cilvïkiem to pa‰u privilïÆiju, lai vi¿i pieldz kÇ,kur, vai ko tie vïlas.“ Saist¥bÇ ar Bazn¥cas un valsts no‰˙ir-t¥bu, Bazn¥ca neatbalsta nevienu konkrïtu politisko partijuvai kandidÇtu. TÇ neat∫auj izmantot savas celtnes vai telpaspolitiskiem nolkiem. Bazn¥ca nepiedalÇs politikÇ, iz¿emot, jair kÇds morÇles jautÇjums, kas ir str¥da objekts, kÇ gad¥jumÇBazn¥ca bieÏi izsakÇs.

Lai ar¥ Bazn¥ca ir politiski neitrÇla, Bazn¥cas vad¥tÇjiiedro‰ina Bazn¥cas locek∫us tajÇ kÇ pilso¿iem piedal¥ties. KÇPïdïjo Dienu Svïtiem jums vajadzïtu saprast savu vietu unnostÇju valst¥, kurÇ js dz¥vojat. MÇcieties valsts vïsturi, kul-tru un likumus. Ja jums ir iespïjas balsot vai piedal¥ties val-d¥bas darbÇ, akt¥vi piedalieties, atbalstot un aizstÇvot paties¥-bas, taisn¥guma un br¥v¥bas principus.

Papildu norÇdes: M&D 98:10; Tic¥bas apliecinÇjumi 1:12

CivilÇ vald¥ba un likums

26

DÇrgÇ Pïrle (skat. Svïtie Raksti)

Debesis

Terminam debesis Svïtajos Rakstos ir divas pamatnoz¥mes.PirmkÇrt, tÇ attiecas uz vietu, kur dz¥vo Dievs, kas ir uztic¥gonÇkamÇs mÇjas (skat. Mos. 2:41). OtrkÇrt, tÇ attiecas uz izplat¥-jumu ap zemi (skat. 1. Moz. 1:1).

Papildu norÇdes: Psm. 11:4; Mat. 6:9; 1. Nef. 1:8; Mos. 3:8; M&D 20:17

Skat. ar¥ Slavas valst¥bas

Debesu Tïvs (skat. Dievs Tïvs)

Der¥ba

Der¥ba ir svïta vieno‰anÇs starp Dievu un cilvïku vai cil-vïku grupu. Dievs dot specifiskus nosac¥jumus, un Vi¿‰apsola ms svït¥t, ja mïs paklausÇm ‰iem nosac¥jumiem. Kadmïs izvïlamies neturït der¥bas, mïs nevaram sa¿emt svït¥-bas, un daÏos gad¥jumos mïs cie‰am sodu, kas ir sekas msunepaklaus¥bai.

Visi priester¥bas glÇb‰anas priek‰raksti tiek sa¿emti arder¥bÇm. Piemïram, js noslïdzÇt der¥bu, kad js krist¥jÇties,un js atjaunojat ‰o der¥bu katru reizi, kad js pie¿emat SvïtoVakarïdienu (skat. Mos. 18:8–10; M&D 20:37, 77, 79). Ja jsesat sa¿ïmu‰i Melhisedeka priester¥bu, js esat pie¿ïmu‰ipriester¥bas zvïrestu un der¥bu (skat. M&D 84:33–34). Temp∫aendaumenta un saist¥‰anas priek‰rakstos ar¥ ir ietvertas svï-tas der¥bas.

Vienmïr atcerieties un godÇjiet der¥bas, kuras js noslï-dzat ar To Kungu. Tad jums nevajadzïs sa¿emt pavïles visÇslietÇs, ko js darÇt (skat. M&D 58:26–28). Js bsit SvïtÇ Garaiedvesmoti, un Kristum l¥dz¥gÇ izturï‰anÇs bs jsu raksturasastÇvda∫a. KÇ Tas Kungs ir apsol¥jis, „tu sa¿emsi atklÇsmi pïc

Der¥ba

27

atklÇsmes, zinljanu pïc zinljanas, lai tu varïtu zinÇt noslï-pumus un mierm¥l¥gÇs lietas—to, kas nes prieku, to, kas nesdz¥vi mÏ¥go“ (M&D 42:61). Jsu lielÇkai cer¥bai vajadzïtubt—sa¿emt iesvït¥‰anu, kas rodas no ‰¥s dievi‰˙Çs vad¥bas,jsu lielÇkÇs bailïm vajadzïtu bt—‰o svït¥bu zaudï‰ana.

Papildu norÇdes: Jer. 31:31–34; Mos. 5; Moron. 10:33; M&D 82:10; 97:8;98:13–15

Skat. ar¥ ÅbrahÇma der¥ba; Krist¥‰ana; Laul¥bas; Priek‰raksti; Priester¥ba;Svïtais Vakarïdiens; Temp∫i

Desmit bau‰∫i

Desmit bau‰∫i ir mÏ¥gi eva¿Æïlija principi, kas ir nepiecie-‰ami msu paaugstinljanai. Tas Kungs tos atklÇja Mozumsenos laikos (skat. 2. Moz. 20:1–17), un Vi¿‰ tos atjaunoja pïdïjodienu atklÇsmïs (skat. M&D 42:18–29; 59:5–13; 63:61–62).Desmit bau‰∫i ir btiska eva¿Æïlija sastÇvda∫a. Paklaus¥ba ‰iembau‰∫iem bruÆï ce∫u paklaus¥bai citiem eva¿Æïlija principiem.

Sekojo‰Ç desmit bau‰∫u pÇrskatÇ iek∫auti ¥si paskaidro-jumi, kÇ tos msdienÇs turpinÇt pielietot msu dz¥vï.

1. „Tev nebs citus dievus turït ManÇ priek‰Ç“ (2. Moz.20:3). Mums vajag dar¥t „visu ar aci, vïrstu tikai uzDieva god¥bu“ (M&D 82:19). Mums vajag m¥lït un kal-pot Tam Kungam no visas savas sirds, dvïseles, prÇtaun spïka (skat. 5. Moz. 6:5; M&D 59:5).

2. „Netaisi sev elku tïlu vai kÇdu atveidu“ (2. Moz. 20:4).·ajÇ bausl¥ Tas Kungs nosoda elku pielg‰anu.Elkdiev¥bai var bt daudzas formas. DaÏi cilvïki nekla-nÇs elku tïlu vai statuju priek‰Ç, bet tÇ vietÇ aizvietodz¥vo Dievu ar citiem elkiem, tÇdiem kÇ nauda, materi-Çliem ¥pa‰umiem, idejÇm vai prestiÏu. Vi¿u dz¥vï „vi¿ubagÇt¥bas ir vi¿u dievs“—dievs, kas „aizies bojÇ kopÇ arvi¿iem“ (2. Nef. 9:30).

Desmit bau‰∫i

28

3. „Tev nebs TÇ Kunga, sava Dieva, VÇrdu neliet¥gi val-kÇt“ (2. Moz. 20:7). ·¥ bau‰∫a izskaidrojumu skat¥t„ApgÇn¥‰ana,“ 3–4.

4. „Piemini sabata dienu, ka tu to svït¥“ (2. Moz. 20:8). ·¥bau‰∫a izskaidrojumu skat¥t „Sabats,“ 152–153.

5. „Godini savu tïvu un savu mÇti“ (2. Moz. 20:12). ·isbauslis, kas ir spïkÇ ar¥ tad, kad mïs esam pieaugu‰i.Mums vienmïr vajag meklït iespïjas godinÇt savusvecÇkus.

6. „Tev nebs nokaut“ (2. Moz. 20:13). Izskaidrojumu, kljis bauslis attiecas uz tiem, kuriem nepiecie‰ams dotieskarÇ, skat¥t „Kar‰,“ 87–88.

7. „Tev nebs laul¥bu pÇrkÇpt“ (2. Moz. 20:14). Pïdïjodienu atklÇsmï Tas Kungs nosod¥ja ne tikai laul¥baspÇrkÇp‰anu, bet ar¥ „ko l¥dz¥gu tam“ (M&D 59:6).Årlaul¥bas sakari, homoseksuÇlisms un citi seksuÇliegrïki ir sept¥tÇ bau‰∫a pÇrkÇpumi. Papildu izskaidroju-mam skat¥t „·˙¥st¥ba,“ 169–74.

8. „Tev nebs zagt“ (2. Moz. 20:15). Zag‰ana ir negod¥-guma paveids. God¥guma izskaidrojumu skat¥t 56. lpp.

9. „Tev nebs nepatiesu liec¥bu dot pret savu tuvÇku“(2. Moz. 20:16). Nepatiesas liec¥bas snieg‰ana ir citsnegod¥guma paveids. God¥guma izskaidrojumu skat¥t56. lpp.

10. „Tev nebs iekÇrot“ (2. Moz. 20:17). IekÇro‰ana jebkaut kÇ skau‰ana, kas pieder citam, kaitï dvïselei. TÇvar aiz¿emt msu domas un moc¥t ms ar pastÇv¥gunelaim¥gumu un neapmierinÇt¥bu. TÇ bieÏi vada piecitiem grïkiem un finansiÇliem parÇdiem.

Lai gan vairums no desmit bau‰∫iem uzskaita to, komums nevajag dar¥t, tie ar¥ mudina uz to, ko mums vajag dar¥t.

Desmit bau‰∫i

29

GlÇbïjs desmit bau‰∫us apkopoja divos principos—m¥lït ToKungu un m¥lït savus l¥dzcilvïkus.

„Tev bs Dievu, savu Kungu, m¥lït no visas sirds un novisas dvïseles, un no visa sava prÇta.

·is ir augstÇkais un pirmais bauslis.Otrs tam l¥dz¥gs ir: tev bs savu tuvÇku m¥lït kÇ sevi

pa‰u“ (Mat. 22:37–39).

Papildu norÇdes: Mos. 12:33–36; 13:11–24

Skat. ar¥ R¥c¥bas br¥v¥ba; ·˙¥st¥ba; God¥gums; Paklaus¥ba; ApgÇn¥‰ana;Godbij¥gums; Sabats; Kar‰; Pielg‰ana

DesmitÇ tiesa

Viena no svït¥bÇm bt par Pïdïjo Dienu Svïto JïzusKristus Bazn¥cas locekli ir privilïÆija maksÇt desmito tiesu.Pildot desmitÇs tiesas likumu, js piedalÇties Dieva valst¥basuzcel‰anÇ uz zemes.

DesmitÇs tiesas defin¥cija un mïr˙is

Lai samaksÇtu pilnu desmito tiesu, js dodat TamKungam caur Vi¿a Bazn¥cu desmito da∫u no saviem ienÇku-miem. Js nododat savu desmito tiesu savas b¥skap¥bas vaidraudzes prezidija loceklim.

Vietïjie vad¥tÇji desmitÇs tiesas fondus tie‰Ç veidÇ pÇrstaBazn¥cas pÇrvaldei, kur padome nosaka noteiktus veidus, kÇlietot ‰os svïtos fondus. ·ajÇ padomï ietilpst AugstÇkaisPrezidijs, Divpadsmit apustu∫u kvorums un prezidïjo‰Ç b¥s-kap¥ba. Darbojoties saska¿Ç ar atklÇsmi, vi¿i pie¿em lïmu-mus, kÇ tos vada Tas Kungs. (Skat. M&D 120:1.)

DesmitÇs tiesas fondi vienmïr tiek izlietoti TÇ Kunga mïr-˙iem—celt un uzturït temp∫us un sanÇksmju namus, atbalst¥tmisionÇru darbu un turpinÇt Bazn¥cas darbu visÇ pasaulï.

DesmitÇ tiesa

30

Pilnas desmitÇs tiesas maksljanas svït¥bas

DesmitÇs tiesas likums prasa upurï‰anos, taãu jsupaklaus¥ba ‰im likumam sniegs svït¥bas, kas ir daudz lielÇkaspar jebko, no kÇ js jebkad esat atsac¥ju‰ies. Pravietis MaleahijsmÇc¥ja:

„Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnÇ vïrt¥bÇ ManÇklït¥ tÇ, lai ar¥ ManÇ mÇjÇ btu bar¥ba, un pÇrbaudiet tad Mani‰ai zi¿Ç, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es ar¥ neatvïr‰u debesslogus un nelik‰u svït¥bai pa tiem pÇrpiln¥bÇ nol¥t pÇr jums!“(Mal. 3:10).

·¥s svït¥bas tiek dotas visiem, kas maksÇ desmit procen-tus no saviem ienÇkumiem, pat ja ‰is daudzums ir ∫oti mazs.Paklausot ‰im likumam, Tas Kungs js svït¥s gan gar¥gi, ganlaic¥gi.

Ap¿em‰anÇs maksÇt desmito tiesu

Ja js vïl neesat izveidoju‰i ieradumu pastÇv¥gi maksÇtdesmito tiesu, jums var bt grt¥bas ticït, ka js varat at∫autiesatdot desmito da∫u no saviem ienÇkumiem. Taãu uztic¥gi des-mitÇs tiesas maksÇtÇji iemÇcÇs, ka tie nevar at∫auties nemaksÇtdesmito tiesu. Piln¥gi burtiskÇ un br¥ni‰˙¥gÇ veidÇ debesu logiatveras un pÇr tiem tiek izlietas svït¥bas.

Atcerieties, ka desmitÇs tiesas maksljana nav tik daudznaudas jautÇjums, cik tas ir tic¥bas jautÇjums. Uzticieties TamKungam. Vi¿‰ deva ‰o bausli msu labumam, un Vi¿‰ devasol¥jumu, kas ar to saist¥ts. Meklïjiet spïku Nefija tic¥bÇ, kur‰teica: „Bsim uztic¥gi TÇ Kunga pavï∫u turï‰anÇ, jo lk, Vi¿‰ir spïc¥gÇks par visu zemi“ (1. Nef. 4:1).

Skat. ar¥ Gavï‰ana un gavï‰anas ziedojumi

Diakons (skat. Årona priester¥ba; Priester¥ba)

Diakons

31

Diev¥ba

PirmajÇ Tic¥bas ApliecinÇjumÇ teikts: „Mïs ticamDievam, MÏ¥gajam Tïvam, un Vi¿a Dïlam Jïzum Kristum,un Svïtajam Garam.“ ·¥s tr¥s personas veido Diev¥bu. TÇs pre-zidï pÇr ‰o pasauli un pÇr visÇm citÇm msu Debesu Tïvarad¥bÇm.

PatiesÇ mÇc¥ba par Diev¥bu bija pazudusi Atkri‰anas laikÇ,kas sekoja pïc GlÇbïja kalpo‰anas uz zemes un Vi¿a apustu∫unÇves. MÇc¥bu iesÇka atjaunot, kad 14-gad¥gais DÏozefs Smitsredzïja savu Pirmo v¥ziju (skat. DÏozefs Smits—Vïsture 1:17).No pravie‰a pieraksta par Pirmo v¥ziju un no citÇm vi¿a mÇc¥-bÇm mïs zinÇm, ka Diev¥bÇ ir tr¥s atsevi‰˙as personas. Tïvamun Dïlam ir taustÇmi ˙erme¿i no miesas un kauliem, unSvïtais Gars ir gar¥ga btne (skat. M&D 130:22).

Lai gan Diev¥bas locek∫i ir atsevi‰˙as personas ar noteiktulomu, tie ir vienoti mïr˙¥ un mÇc¥bÇ. Tie ir piln¥gi vienotiDebesu Tïva dievi‰˙Çs glÇb‰anas ieceres ¥steno‰anÇ.

Papildu norÇdes: Mat. 3:13–17; JÇ¿a 14:6–10; 17:6–23; Ap. d. 7:55–56;2. Nef. 31:18; Morm. 7:5–7; M&D 76:20–24

Skat. ar¥ Dievs Tïvs; Svïtais Gars; Jïzus Kristus

Dievs Tïvs

Dievs Tïvs ir AugstÇkÇ Btne, kuram mïs ticam un kurumïs pieldzam. Vi¿‰ ir sÇkotnïjais Rad¥tÇjs, Valdnieks unvisu lietu GlabÇtÇjs. Vi¿‰ ir piln¥gs, visvarens un viszino‰s.Vi¿am „ir ˙ermenis no miesas un kauliem, tikpat taustÇms kÇcilvïka“ (M&D 130:22).

Msu Debesu Tïvs ir tiesas un spïka, un zinljanu unvaras Dievs, taãu Vi¿‰ ar¥ ir piln¥gas Ïïlast¥bas, laipn¥bas unÏïlsird¥bas Dievs. Lai ar¥ mïs nezinÇm „visu lietu noz¥mi,“mïs varam rast mieru dro‰Çs zinljanÇs, ka Vi¿‰ ms m¥l (skat.1. Nef. 11:17).

Diev¥ba

32

Msu garu Tïvs

Viens no dz¥ves lielajiem jautÇjumiem ir „Kas es esmu?“M¥∫a SÇkumskolas dziesma pal¥dz pat maziem bïrniem atbil-dït uz ‰o jautÇjumu. Mïs dziedam: „Es esmu Dieva bïrns,Vi¿‰ mani st¥ja.“ Zinljanas par to, ka mïs esam Dieva bïrni,sniedz spïku, mierinÇjumu un cer¥bu.

Mïs esam burtiski Dieva bïrni, gar¥gi rad¥ti pirmsmirst¥-gajÇ pasaulï. KÇ Vi¿a bïrni mïs varam bt pÇrliecinÇti, kamums ir dievi‰˙as, mÏ¥gas iespïjas un ka Vi¿‰ mums pal¥-dzïs msu dedz¥gajos centienos ‰¥s iespïjas ¥stenot.

AugstÇkais Rad¥tÇjs

Debesu Tïvs ir AugstÇkais Rad¥tÇjs. Caur Jïzu KristusVi¿‰ rad¥ja debesis un zemi, un visu, kas tur atrodas (skat. Moz.2:1). Alma teica: „Viss norÇda uz to, ka ir Dievs; jÇ, patiesi zemeun viss, kas ir uz tÇs virsas, jÇ, un tÇs kust¥ba, jÇ un ar¥ visasplanïtas, kuras kustas savÇ noteiktajÇ kÇrt¥bÇ, liecina, ka irAugstÇkais Rad¥tÇjs“ (Al. 30:44).

Laiku pa laikam domÇjiet par rad¥bas skaistumu: kokiem,ziediem, dz¥vniekiem, kalniem, okeÇna vi∫¿iem un jaundzi-mu‰u bïrnu. Atrodiet laiku, lai paraudz¥tos debes¥s, kurzvaigÏ¿u un planïtu ce∫i ir liec¥ba, ka Dievs r¥kojas SavÇ vare-n¥bÇ un spïkÇ (skat. M&D 88:41–47).

GlÇb‰anas ieceres Autors

Msu Debesu Tïvs vïlas, lai mïs dz¥votu ar Vi¿u kopÇmÏ¥gi. Vi¿a darbs un slava ir „¥stenot cilvïka nemirst¥bu unmÏ¥go dz¥vi“ (Moz. 1:39). Lai tas btu iespïjams, Vi¿‰ saga-tavojis glÇb‰anas ieceri. Vi¿‰ st¥ja Savu m¥∫oto Dïlu, JïzuKristu, lai atrais¥tu nÇves saites un izpirktu pasaules grïkus:„Jo tik ∫oti Dievs pasauli m¥lïjis, ka Vi¿‰ devis Savu vienpie-dzimu‰o Dïlu, lai neviens, kas Vi¿am tic, nepazustu, bet

Dievs Tïvs

33

dabtu mÏ¥go dz¥v¥bu“ (JÇ¿a 3:16). ·is upuris ir lielÇkÇmsu Tïva m¥lest¥bas izpausme pret mums.

Dieva Tïva iepaz¥‰ana

KÇ Dieva bïrniem mums ar Vi¿u ir ¥pa‰as attiec¥bas, kasms no‰˙ir no visÇm citÇm Vi¿a rad¥bÇm. Centieties iepaz¥tsavu Debesu Tïvu. Vi¿‰ js m¥l, un Vi¿‰ jums ir devis iespïjuVi¿am tuvoties, kad js ldzat. Jsu lg‰anas, kas tiek izteik-tas pazem¥bÇ un sirsn¥bÇ, tiek dzirdïtas un atbildïtas.

Js ar¥ varat iepaz¥t savu Tïvu, mÇcoties par Vi¿a m¥∫otoDïlu un pielietojot eva¿Æïliju savÇ dz¥vï. GlÇbïjs SaviemmÇcek∫iem mÇc¥ja: „Ja js Mani btu pazinu‰i, js btu pazi-nu‰i ar¥ Manu Tïvu. ... Kas Mani ir redzïjis, Tas ir redzïjisTïvu“ (JÇ¿a 14:7, 9).

Js tuvojaties Dievam Tïvam, kad js studïjat SvïtosRakstus un pïdïjo dienu pravie‰u vÇrdus un kad js kalpojat.Ja js pildÇt Dieva gribu un dz¥vojat tÇ, kÇ Vi¿‰ vïlas, lai jsdz¥votu, js k∫stat l¥dz¥gÇki Vi¿am un Vi¿a Dïlam. Js saga-tavojat sevi, lai atgrieztos dz¥vot Vi¿u klÇtbtnï.

Papildu norÇdes: JÇ¿a 14:6, 21–24; 17:3; Mos. 4:9; M&D 132:22–24; Tic¥basapliecinÇjumi 1:1

Skat. ar¥ Rad¥‰ana; Diev¥ba; GlÇb‰anas iecere

Divpadsmit apustu∫u kvorums (skat. Bazn¥cas pÇrvalde)

Dvïsele

Termins dvïsele Svïtajos Rakstos ir lietots divos veidos.PirmkÇrt, par dvïseli sauc garu, kas savienots ar fizisko ˙er-meni, vai nu mirst¥gajÇ dz¥vï vai pïc aug‰Çmcel‰anÇs (skat.M&D 88:15–16). OtrkÇrt, par dvïselïm daÏkÇrt dïvï msugarus (skat. Al. 40:15–18; Åbr. 3:23).

Skat. ar¥ GlÇb‰anas iecere; Aug‰Çmcel‰anÇs; Gars

Divpadsmit apustu∫u kvorums

34

Dzimst¥bas kontrole

Kad laulÇtie pÇri ir fiziski spïj¥gi, tiem ir privilïÆija dotmirst¥gos ˙erme¿us Debesu Tïva gar¥giem bïrniem. Tie pie-dalÇs diÏenajÇ laimes iecerï, kas ∫auj Dieva bïrniem sa¿emtfiziskos ˙erme¿us un pieredzït mirst¥go dz¥vi.

Ja js esat precïju‰ies, jums ar savu dz¥vesbiedru vaja-dzïtu apspriest savu svïto atbild¥bu laist pasaulï bïrnus unaudzinÇt tos taisn¥gumÇ. To darot, apsveriet dz¥v¥bas svïtumuun tÇs noz¥mi. PadomÇjiet par prieku, kas ir tad, kad mÇjÇs irbïrni. Apsveriet mÏ¥gÇs svït¥bas, kas rodas, ja ir labi pïcnÇ-cïji. Ar liec¥bu par ‰iem principiem js ar savu dz¥vesbiedrubsit sagatavoti, lai lg‰anu pilni izvïlïtos, cik daudz bïrnuvïlaties un kad tos vïlaties. ·Çdi lïmumi ir starp jums diviemun To Kungu.

Kad js apsprieÏat ‰o svïto jautÇjumu, atcerieties, ka dzi-mumattiec¥bas laul¥bas ietvaros ir dievi‰˙i atz¥tas. Kamïrviens ‰o attiec¥bu nolks ir dot fiziskos ˙erme¿us Dieva bïr-niem, cits nolks ir izpaust m¥lest¥bu vienam pret otru—sais-t¥t v¥ru un sievu savstarpïjÇ lojalitÇtï, uztic¥bÇ, uzman¥bÇ unkopïjÇ mïr˙¥.

DÏozefs Smits

1820. gada pavasar¥ 14 gadus vecais DÏozefs Smits bijameklïjis patieso Jïzus Kristus Bazn¥cu, kad vi¿‰ izlas¥ja kÇdupantu no B¥beles: „Ja kÇdam no jums trkst gudr¥bas, tas lai toldz no Dieva, kas visiem dod dev¥gi un nepÇrmezdams, unvi¿am taps dots“ (Jïk.v. 1:5; skat. ar¥ DÏozefs Smits—Vïsture1:11–12). Bdams ar vienkÇr‰u, nelokÇmu tic¥bu, DÏozefssekoja ‰¥ panta padomam. Vi¿‰ vienatnï devÇs koku birz¥, kurvi¿‰ ldza, lai zinÇtu, kurai bazn¥cai vi¿am btu jÇpievienojas.Atbildot uz vi¿a lg‰anu, vi¿am parÇd¥jÇs Dievs Tïvs unJïzus Kristus. Starp citu, Vi¿i tam teica, lai tas nepievienotos

DÏozefs Smits

35

nevienai no toreiz pastÇvo‰ajÇm bazn¥cÇm. (Skat. DÏozefsSmits—Vïsture 1:13–20)

Kad DÏozefs Smits pierÇd¥ja, ka ir cien¥gs, vi¿am tika dotadievi‰˙a misija bt par Dieva Pravieti. Caur vi¿u Tas Kungspaveica lielu un br¥numainu darbu, tai skaitÇ, MormonaGrÇmatas ne‰anu pasaulï, priester¥bas atjauno‰anu, vïrt¥gueva¿Æïlija paties¥bu atklljanu, patiesÇs Jïzus Kristus Bazn¥casorganizï‰anu un temp∫a darba izveido‰anu. 1844. gada 27.jnijÇ DÏozefs un vi¿a brÇlis Hairams, uzbrkot bru¿otai ban-dai, tika nogalinÇti. Vi¿i apz¥mogoja savas liec¥bas ar savÇmasin¥m.

Lai jsu liec¥ba par atjaunoto eva¿Æïliju btu piln¥ga, tajÇjÇbt ietvertai liec¥bai par DÏozefa Smita dievi‰˙o misiju.Pïdïjo Dienu Svïto Jïzus Kristus Bazn¥cas patiesums balstÇsuz PirmÇs v¥zijas un citu atklÇsmju, ko Tas Kungs deva pra-vietim DÏozefam, patiesumu. Prezidents DÏons Teilors, tre‰aisBazn¥cas prezidents, rakst¥ja: „TÇ Kunga pravietis un gai‰reÆisDÏozefs Smits ir izdar¥jis vairÇk cilvïku glÇb‰anai ‰ai pasaulï,kÇ jebkur‰ cits cilvïks, kas jebkad tan¥ ir dz¥vojis, iz¿emot tikaiJïzu“ (M&D 135:3).

Papildu norÇdes: Jes. 29:13–14; 2. Nef. 3:3–15; M&D 5:9–10; 135; DÏozefsSmits—Vïsture

Skat. ar¥ Pravie‰i; Eva¿Æïlija Atjauno‰ana

Elders (skat. Melhisedeka priester¥ba; Priester¥ba)

Elle

Pïdïjo dienu atklÇsme runÇ par elli vismaz divÇs noz¥-mïs. PirmkÇrt, tas ir cits nosaukums garu cietumam, vietaipïcmirst¥gajÇ garu pasaulï „tiem, kuri bija nomiru‰i savos grï-kos bez paties¥bas zinljanas, jeb pÇrkÇpumos, noraid¥ju‰i pra-vie‰us“ (M&D 138:32). TÇ ir laic¥ga uzturï‰anÇs vieta, kurgariem tiek mÇc¥ts eva¿Æïlijs un tiem ir iespïja noÏïlot grïkus

Elders

36

un pie¿emt glÇb‰anas priek‰rakstus, kas to labÇ tiek veiktitemp∫os (skat. M&D 138:30–35). Tie, kas pie¿em eva¿Æïliju,var mÇjot parad¥zï l¥dz aug‰Çmcel‰anÇs dienai. Pïc tam, kadtie bs aug‰Çmcelti un tiesÇti, tie sa¿ems god¥bas pakÇpi, kuraitie ir cien¥gi. Tie, kas izvïlas nenoÏïlot grïkus, bet tomïr navpazu‰anas dïli, paliks garu cietumÇ l¥dz Tksto‰gadei, kad tietiks atbr¥voti no elles un soda un tiks aug‰Çmcelti telestiÇlajÇgod¥bÇ (skat. M&D 76:81–85).

OtrkÇrt, vÇrdu elle lieto attiec¥bÇ uz Çrïjo tums¥bu, kas irmÇjvieta velnam, vi¿a e¿Æe∫iem un pazu‰anas dïliem (skat.M&D 29:36–38; 76:28–33). Pazu‰anas dïli ir tie, kuriem „navpiedo‰anas nedz ‰in¥ pasaulï, nedz nÇkamajÇ pasaulï—noliegdami Svïto Garu pïc tam, kad vi¿i to sa¿ïma, unnoliegdami Tïva vienpiedzimu‰o Dïlu, pie sevis situ‰i Vi¿ukrustÇ un atklÇti liku‰i Vi¿u kaunÇ“ (M&D 76:34–35; skat. ar¥31.–33., 36.–37. pantu). ·Çdi cilvïki nemantos vietu nevienÇ noslavas valst¥bÇm; tiem paliek elles apstÇk∫i (skat. M&D 76:38;88:24, 32).

Skat. ar¥ Slavas valst¥bas; SÇtans

Endauments (skat. Temp∫i)

Eva¿Æïlija Atjauno‰ana

Kad Jïzus Kristus bija uz zemes, Vi¿‰ starp Saviem seko-tÇjiem nodibinÇja Savu Bazn¥cu. Pïc Vi¿a si‰anas krustÇ unpïc Vi¿a apustu∫u nÇves, eva¿Æïlija piln¥ba tika at¿emta nozemes pla‰i izplat¥tÇs atkri‰anas dï∫ (skat. „Atkri‰ana,“ 9–10).LielÇs Atkri‰anas gadsimtu laikÇ daudzi v¥rie‰i un sievietesmeklïja eva¿Æïlija piln¥bu, taãu tie to nespïja atrast. Lai ar¥daudzi dedz¥gi sludinÇja par GlÇbïju un par Vi¿a mÇc¥bÇm,nevienam nebija paties¥bas piln¥bas vai priester¥bas pilnvaruno Dieva.

Eva¿Æïlija Atjauno‰ana

37

LielÇ Atkri‰ana bija gar¥gÇs tums¥bas laiks, taãu tagad mïsdz¥vojam laikÇ, kad mïs varam izjust „Kristus god¥bas eva¿-Æïlija [gai‰umu]“ (2. kor. 4:4; skat. ar¥ M&D 45:28). Eva¿Æïlijapiln¥ba ir atjaunota, un uz zemes atkal ir patiesÇ Jïzus KristusBazn¥ca. To nevar sal¥dzinÇt ne ar vienu citu organizÇciju.Bazn¥ca nav reformÇcijas rezultÇts, ko savÇ spïkÇ paveiku‰ilabi domÇjo‰i v¥rie‰i un sievietes, kas vïlas izmai¿as. TÇ irBazn¥cas, ko dibinÇjis Jïzus Kristus, atjauno‰ana. Tas irDebesu Tïva un Vi¿a M¥∫otÇ Dïla darbs.

KÇ Pïdïjo Dienu Svïto Jïzus Kristus Bazn¥cas locek∫i jsvarat sa¿emt svït¥bas, kas nebija uz zemes gandr¥z 2000gadus. Caur krist¥‰anas un konfirmÇcijas priek‰rakstiem jsvarat sa¿emt savu grïku atlai‰anu un baud¥t SvïtÇ GarapastÇv¥go klÇtbtni. Js varat dz¥vot pïc eva¿Æïlija tÇ piln¥bÇun vienkÇr‰umÇ. Js varat gt izpratni par Diev¥bas raksturu,Jïzus Kristus veikto Grïku Izpirk‰anu, dz¥ves mïr˙i uz zemesun par dz¥ves pïcnÇves realitÇti. Jums ir privilïÆija tapt vad¥-tiem no dz¥vajiem pravie‰iem, kuri msdienÇs mÇca Dievagribu. Temp∫a priek‰raksti dod jums iespïju sa¿emt vad¥buun mieru, sagatavoties mÏ¥gai dz¥vei, tapt saist¥tiem ar savuÆimeni uz mÏ¥bu un nodro‰inÇt glÇb‰anas priek‰rakstuveik‰anu saviem miru‰ajiem priek‰teãiem.

Atjauno‰anas notikumi

Sekojo‰ais izklÇsts apkopo daÏus no svar¥gÇkajiem noti-kumiem attiec¥bÇ uz eva¿Æïlija Atjauno‰anu un Pïdïjo DienuSvïto Jïzus Kristus Bazn¥cas dibinljanu, ko Tas Kungs ir pazi-¿ojis par „vien¥go patieso un dz¥vo bazn¥cu uz visas zemesvirsmas“ (M&D 1:30).

1820. gada agrs pavasaris. Meklïjot patieso Jïzus KristusBazn¥cu, 14-gad¥gais DÏozefs Smits ldza koku birz¥blakus savÇm mÇjÇm Palm¥rÇ, øujorkÇ. Atbildot uzvi¿a pazem¥go lg‰anu, vi¿u apciemoja Debesu Tïvs

Eva¿Æïlija Atjauno‰ana

38

un Jïzus Kristus un pateica vi¿am, ka tam nav jÇpie-vienojas nevienai no bazn¥cÇm, kas tajÇ laikÇ bija uzzemes. (Skat. DÏozefs Smits—Vïsture 1:11–19.) Bazn¥cÇmïs uz ‰o pieredzi atsaucamies kÇ uz DÏozefa SmitaPirmo v¥ziju.

1823. gada 21.–22. septembris. DÏozefu Smitu apciemojae¿Æelis vÇrdÇ Moronijs. Moronijs pravietoja par nÇka-majiem notikumiem un pateica DÏozefam parMormona GrÇmatas pierakstu, kas uzrakst¥ts uz zeltaplÇksnïm. E¿Æelis ∫Çva DÏozefam redzït plÇksnes, kasbija apraktas netÇlajÇ Kumoras pakalnÇ. (Skat. DÏozefsSmits—Vïsture 1:27–53.)

1827. gada 22. septembris. DÏozefs Smits sa¿ïma zeltaplÇksnes no Moronija pie Kumoras pakalna pïc tam,kad bija ar Moroniju 22. septembr¥ ticies iepriek‰ïjosãetrus gadus. (Skat. DÏozefs Smits—Vïsture 1:53, 59.)

1829. gada 15. maijs. Izlas¥ju‰i par krist¥‰anos grïkuatlai‰anai, kad tie strÇdÇja pie zelta plÇk‰¿u tulko‰anas,DÏozefs Smits un Olivers Kauderijs devÇs uz vientu∫uvietu, lai vaicÇtu par ‰o tïmu Tam Kungam. Tur,Saskvehannas upes krastos, netÇlu no Harmonijas,PensilvÇnijas ‰tatÇ, tie sa¿ïma atbildi uz savu lg‰anu.JÇnis Krist¥tÇjs, aug‰Çmcïlusies btne, nÇca pie tiem kÇ„vïstnesis . . . no debes¥m gaismas mÇkon¥.“ Vi¿‰ tiempie‰˙¥ra Årona priester¥bu. Tad, paklausot vi¿a norÇd¥-jumiem, DÏozefs un Olivers viens otru krist¥ja un viensotru ordinïja Årona priester¥bÇ. (Skat. DÏozefs Smits—Vïsture 1:68–72; skat. ar¥ M&D 13.)

1829. gada maijs. Senie apustu∫i Pïteris, Jïkabs un JÇnispie‰˙¥ra Melhisedeka priester¥bu DÏozefam Smitamun Oliveram Kauderijam. (Skat. M&D 128:20.)

Eva¿Æïlija Atjauno‰ana

39

1829. gada jnijs. Vad¥ts „ar Dieva dÇvanu un spïku“(M&D 135:3), pravietis DÏozefs Smits pabeidzaMormona GrÇmatas tulko‰anu.

1830. gada 26. marts. Pirmie nodrukÇtie MormonaGrÇmatas eksemplÇri ir pieejami Palm¥rÇ, øujorkÇ.

1830. gada 6. apr¥lis. Faijetas apgabalÇ, øujorkÇ, tikaorganizïta Bazn¥ca, sÇkot ar se‰iem locek∫iem.

1836. gada 27. marts. Tika iesvït¥ts Kïrtlandes Templis,pirmais Templis, kas uzcelts ‰ajÇ atklljanÇ. PravietisDÏozefs Smits teica iesvït¥‰anas lg‰anu, kas tam tikadota caur atklÇsmi. (Skat. M&D 109.)

1836. gada 3. apr¥lis. Kïrtlandes Templ¥ DÏozefamSmitam un Oliveram Kauderijam parÇdÇs GlÇbïjs.ParÇd¥jÇs ar¥ Mozus, îlija un Elija un nodeva priester¥-bas atslïgas DÏozefam un Oliveram. Elija atnesa sais-t¥‰anas spïka atslïgas, kas dod iespïju Æimenïm tiktsaist¥tÇm kopÇ uz mÏ¥bu. (Skat. M&D 110.)

Bazn¥cas liktenis

VecÇs Der¥bas pravietis Daniels pravietoja, ka Dievs „celsvalsti,“ kas bs „nesagrauta mÏ¥gi“ un kas „pastÇvïsmÏ¥gi“ (Dan. 2:44). Veicot ‰o pravietojumu, vi¿‰ runÇja parPïdïjo Dienu Svïto Jïzus Kristus Bazn¥cu, Dieva valst¥bu uzzemes msdienÇs. Kop‰ dienas, kad Bazn¥ca tika organizïtaar se‰iem tÇs locek∫iem, tÇ ir augusi un plaukusi, un tÇ turpinaatt¥st¥ties, l¥dz tÇ piepild¥s „visu zemi“ (Dan. 2:35; skat. ar¥M&D 65:2). Katru gadu tiek krist¥ti simtiem tksto‰u cilvïku.Mormona GrÇmata ir iztulkota daudzÇs valodÇs. VisÇ pasaulïtiek celti temp∫i. Ar Jïzu Kristu kÇ Bazn¥cas galvu dz¥vie pra-vie‰i turpinÇs vad¥t Bazn¥cas att¥st¥bu, l¥dz zeme bs sagata-vota GlÇbïja Otrajai AtnÇk‰anai.

Eva¿Æïlija Atjauno‰ana

40

Pravietis DÏozefs Smits runÇja par Atjauno‰anas svït¥-bÇm: „Tad nu ko mïs dzirdam eva¿ÆïlijÇ, ko mïs esam sa¿ï-mu‰i? L¥ksm¥bas balsi! Îïlast¥bas balsi no debes¥m; un paties¥-bas balsi no zemes; priec¥gas vïstis miru‰ajiem; l¥ksm¥bas balsidz¥vajiem un miru‰ajiem; liela prieka vïstis“ (M&D 128:19).

Papildu norÇdes: Jes. 2:1–3; 29:13–14; Ap. d. 3:19–21; JÇ¿a atkl. 14:6–7;2. Nef. 3:3–15; M&D 128:19–21; 133:36–39, 57–58; DÏozefs Smits—Vïsture

Skat. ar¥ Atkri‰ana; DÏozefs Smits; AtklÇsme; Jïzus Kristus OtrÇ AtnÇk‰ana

Eva¿Æïlija mÇc¥‰ana

Tas Kungs ir pazi¿ojis: „Es dodu jums pavïli, lai jsmÇc¥tu cits citam Valst¥bas mÇc¥bu. MÇciet uzc¥t¥gi, un Manalabvïl¥ba js pavad¥s, lai js varïtu tikt apmÇc¥ti piln¥gÇk teo-rijÇ, principos, mÇc¥bÇ, eva¿Æïlija likumÇ, visÇs lietÇs, kaspiederas Dieva valst¥bai, kuras jums ir nepiecie‰ams saprast“(M&D 88:77–78).

Dodot ‰o bausli, Tas Kungs mums sniedz svïtu atbild¥bu.Vi¿‰ ar¥ vada ms uz neskaitÇmÇm iespïjÇm noz¥m¥gi kalpot.·Çdas pieredzes sniedz prieku, pal¥dzot citiem mÇc¥ties undz¥vot pïc eva¿Æïlija.

·¥ pavïle mÇc¥t attiecas uz jums, pat ja jums pa‰reiz navBazn¥cas aicinÇjuma bt par skolotÇju. Jums dotas iespïjasmÇc¥t kÇ savas Æimenes loceklim, kÇ mÇjskolotÇjam vai apmek-lïjo‰ai mÇsai, un pat kÇ darba kolïÆim, kaimi¿am un draugam.DaÏkÇrt js mÇcÇt ar vÇrdiem, ko js esat sagatavoju‰ies teikt.DaÏkÇrt js varat izmantot ¥sus, neplÇnotus momentus, kurosjs varat dal¥ties ar eva¿Æïlija paties¥bÇm. VisbieÏÇk js mÇcÇtar piemïru.

MÇc¥t tÇ, kÇ mÇc¥ja GlÇbïjs

Savos centienos mÇc¥t eva¿Æïliju skatieties uz Jïzu KristukÇ uz savu piemïru. Studïjiet pierakstus par Vi¿a laic¥gokalpo‰anu un meklïjiet iespïjas mÇc¥t tÇ, kÇ Vi¿‰ mÇc¥ja. Vi¿‰

Eva¿Æïlija mÇc¥‰ana

41

izrÇd¥ja patiesu m¥lest¥bu un rpes par tiem, kam Vi¿‰ kalpoja.Vi¿‰ stiprinÇja katru cilvïku atsevi‰˙i, mÇcot eva¿Æïlija princi-pus veidÇ, kas tiem varïtu pal¥dzït to ¥pa‰ajÇs vajadz¥bÇs. Vi¿‰daÏos pamodinÇja vïlï‰anos saprast un dz¥vot pïc eva¿Æïlija.Reizïm Vi¿‰ uzdeva jautÇjumus, kas tiem pal¥dzïja pielietot to,ko tie mÇc¥jÇs. Vi¿‰ mÇc¥ja glÇbjo‰Çs eva¿Æïlija paties¥bas, pal¥-dzot Saviem klaus¥tÇjiem saprast to, ko tiem vajadzïja zinÇt undar¥t, un lai tie varïtu sa¿emt mÏ¥gÇs dz¥ves dÇvanu.

Jums sekojot GlÇbïja piemïram, jsu mÇc¥‰ana citus vel-dzïs un pacilÇs, cels tic¥bu un dos tiem pÇrliec¥bu, sastopotiesar dz¥ves grt¥bÇm. TÇ tos iedro‰inÇs atstÇt grïkus un paklau-s¥t bau‰∫iem. TÇ pal¥dzïs tiem nÇkt pie Kristus un palikt Vi¿am¥lest¥bÇ.

MÇc¥‰ana ar Garu

Tas Kungs teica: „Gars tiks dots jums caur tic¥bas lg‰anu;un, ja js nesa¿emsit Garu, js nemÇc¥sit“ (M&D 42:14). Garsjeb Svïtais Gars ir Diev¥bas loceklis. Viens no Gara uzdevu-miem ir pasludinÇt „paties¥bu . . . par visu“ (Moron. 10:4–5).Vien¥gi caur Gara ietekmi eva¿Æïlija mÇc¥‰ana var bt pamÇ-co‰a un iedvesmojo‰a.

Jsu privilïÆija bt par eva¿Æïlija skolotÇju ir—bt kÇinstrumentam, caur kuru Svïtais Gars var mÇc¥t, liecinÇt, mie-rinÇt un iedvesmot. KÇ mÇc¥ja pravietis Nefijs: „Kad cilvïksrunÇ ar SvïtÇ Gara spïku, SvïtÇ Gara spïks nes sac¥to cilvïkubïrnu sird¥s“ (2. Nef. 33:1).

Ja js gar¥gi sagatavojaties, Svïtais Gars jums pal¥dzïszinÇt, ko dar¥t un ko teikt, kad js mÇcÇt. Js varat sagatavo-ties, bieÏi ldzot, studïjot Svïtos Rakstus, dz¥vojot pïc eva¿-Æïlija un esot pazem¥gi.

MÇc¥‰anas pa¿ïmieni

Jsu mÇc¥‰ana bs visiedarb¥gÇkÇ, ja js pielietosit atbil-sto‰u pa¿ïmienu daÏÇd¥bu. Piemïram, js varat dal¥ties ar

Eva¿Æïlija mÇc¥‰ana

42

stÇstiem un piemïriem, lai noturïtu cilvïku uzman¥bu, unparÇd¥t, kÇ eva¿Æïlija principus pielietot ikdienas dz¥vï. Jsvarat lietot attïlus un priek‰metus, lai stiprinÇtu citu sapratnipar Svïto Rakstu pierakstiem un eva¿Æïlija principiem. Caurmziku js un tie, kurus js mÇcÇt, varat uzaicinÇt SvïtÇ Garaietekmi un izteikt sajtas, ko varbt grti izteikt citos veidos.Js varat uzdot jautÇjumus, kas ierosina domÇm bagÇtu mÇc¥-‰anos un pÇrrunas, kas vada uz atbilst¥gu dal¥‰anos ar perso-n¥gÇm pieredzïm. Ar vienkÇr‰Çm darb¥bÇm js varat pal¥dzïttiem, kas mÇcÇs, saglabÇt savu uzman¥bu.

Kad js apsverat pielietot noteiktu mÇc¥‰anas pa¿ïmienu,pavaicÇjiet sev sekojo‰us jautÇjumus. Vai ‰is pa¿ïmiens uzai-cinÇs Gara ietekmi? Vai tas ir atbilsto‰i principu, ko es mÇcu,svïtumam? Vai tas pamÇc¥s un stiprinÇs tos, kurus es mÇcu?

Atcerieties, ka js kÇ eva¿Æïlija skolotÇjs pÇrstÇvat ToKungu. PÇrliecinieties, kas viss, ko js darÇt un sakÇt, notiekgodbij¥gi un ir saska¿Ç ar Vi¿a gribu.

Papildu ierosinÇjumus par eva¿Æïlija mÇc¥‰anu js varatmeklït Teaching, No Greater Call (36123); MÇc¥‰anas rokasgrÇ-matÇ (34595); un 16. noda∫Ç “Gospel Teaching and Leadership,“grÇmatÇ Church Handbook of Instructions, Book 2: Priesthood andAuxiliary Leaders (35903).

Papildu norÇdes: Mos. 18:19; Al. 1:26; 17:2–3; 31:5; M&D 11:21

Eva¿Æïlijs

·is eva¿Æïlijs ir msu Debesu Tïva laimes iecere.Eva¿Æïlija centrÇlÇ mÇc¥ba ir Jïzus Kristus veiktÇ GrïkuIzpirk‰ana.

Pravietis DÏozefs Smits teica: „Eva¿Æïlija vado‰ie prin-cipi un priek‰raksti ir: pirmais—tic¥ba Tam Kungam JïzumKristum; otrais—grïku noÏïlo‰ana; tre‰ais—krist¥‰ana,iegremdïjot den¥, grïku piedo‰anai; ceturtais—roku uzlik-‰ana SvïtÇ Gara dÇvinljanai“ (Tic¥bas ApliecinÇjumi 1:4).

Eva¿Æïlijs

43

SavÇ piln¥bÇ eva¿Æïlijs ietver visas mÇc¥bas, principus, liku-mus, priek‰rakstus un der¥bas, kas mums nepiecie‰ami, laimïs taptu paaugstinÇti celestiÇlajÇ valst¥bÇ. GlÇbïjs ir apsol¥-jis, ka, ja mïs izturïsim l¥dz galam, uztic¥gi dz¥vojot pïceva¿Æïlija, Vi¿‰ ms turïs par nevain¥giem Sava Tïvapriek‰Ç tiesas dienÇ (skat. 3. Nef. 27:16).

Eva¿Æïlija piln¥ba ir sludinÇta visos laikmetos, kad Dievabïrni bija sagatavoti, lai to pie¿emtu. PïdïjÇs dienÇs jeb laikupiln¥bas laikmetÇ eva¿Æïlijs tika atjaunots caur pravietiDÏozefu Smitu.

Papildu norÇdes: Rom. 1:16–17; 3. Nef. 27:13–22; M&D 11:24; 39:5—6

Skat. ar¥ Jïzus Kristus veiktÇ Grïku Izpirk‰ana; Krist¥‰ana; Tic¥ba; SvïtaisGars; Jïzus Kristus; GlÇb‰anas iecere; Eva¿Æïlija Atjauno‰ana

Gara dÇvanas (skat. Gar¥gÇs dÇvanas)

Gar¥gÇ nÇve (skat. NÇve, gar¥gÇ)

Gar¥gÇs dÇvanas

Gar¥gÇs dÇvanas ir svït¥bas vai spïjas, kas ir dotas arSvïtÇ Gara spïku. Katram uztic¥gam Bazn¥cas loceklim DievsdÇvÇ vismaz vienu no ‰¥m dÇvanÇm. Kad js sa¿emat ‰¥sdÇvanas, tÇs katru no jums stiprinÇs un svït¥s, un pal¥dzïsjums kalpot citiem. (Skat. M&D 46:8–12.) Svïtie Raksti mÇcapar daudzÇm Gara dÇvanÇm:

• Zinljanas, „ka Jïzus Kristus ir Dieva Dïls un ka Vi¿‰tika sists krustÇ par pasaules grïkiem“ (M&D 46:13).

• Spïja ticït to vÇrdiem, kas liecina par Jïzu Kristu(skat. M&D 46:14).

• Zinljanas par daÏÇdÇm kalpo‰anÇm (skat. M&D 46:15;skat. ar¥ 1. kor. 12:5). ·o dÇvanu lieto, lai pÇrvald¥tu unvad¥tu Bazn¥cu.

Gara dÇvanas

44

• Zinljanas par daÏÇdÇm izpausmïm, kas pal¥dz mumsat‰˙irt to, vai mÇc¥ba vai ietekme nÇk no Dieva vai nokÇda cita avota (skat. M&D 46:16; skat. ar¥ 1. kor.12:6–7).

• Gudr¥bas vÇrda dÇvana (skat. 1. kor. 12:8; M&D 46:17).Tas neattiecas uz likumu, ko mïs paz¥stam kÇ Gudr¥basVÇrdu. Dr¥zÇk tÇ ir gudr¥bas dÇvana—spïjas pielietotzinljanas taisn¥gos veidos.

• Atzi¿as vÇrda dÇvana (skat. 1. kor. 12:8; M&D 46:18).

• Spïja mÇc¥t ar SvïtÇ Gara spïku (skat. Moron. 10:9–10;skat. ar¥ M&D 46:18).

• Tic¥bas dÇvana (skat. 1. kor. 12:9; Moron. 10:11).

• DÇvana bt ar tic¥bu tikt izdziedinÇtam (skat. M&D46:19).

• DÇvana bt ar tic¥bu, lai dziedinÇtu (skat. M&D 46:20;skat. ar¥ 1. kor. 12:9; Moron. 10:11).

• „Spïki br¥numus dar¥t“ (1. kor. 12:10; M&D 46:21; skat.ar¥ Moron. 10:12).

• Pravieto‰anas dÇvana (skat. 1. kor. 12:10; Moron. 10:13;M&D 46:22). JÇnis, m¥∫otais, mÇc¥ja, ka „Jïzus liec¥ba irpravie‰u gars“ (JÇ¿a atkl. 19:10).

• „Redzït e¿Æe∫us un garus, kas kalpo“ (Moron. 10:14).

• „Garu paz¥‰ana“ (1. kor. 12:10; M&D 46:23).

• DÇvana runÇt daÏÇdÇs valodÇs vai mïlïs (skat. 1. kor.12:10; Moron. 10:15; M&D 46:24).

• Mï∫u tulko‰anas dÇvana (skat. 1. kor. 12:10; M&D46:25; skat. ar¥ Moron. 10:16).

·¥s un citas gar¥gÇs dÇvanas, kas minïtas SvïtajosRakstos, ir tikai daÏi piemïri daudzajÇm Gara dÇvanÇm. TasKungs js var svït¥t citos veidos atkar¥bÇ no jsu uztic¥gumaun jsu vajadz¥bÇm, un no to vajadz¥bÇm, kam js kalpojat.

Gar¥gÇs dÇvanas

45

Vi¿‰ mums ir pavïlïjis uzc¥t¥gi strÇdÇt, lai mïs varïtu sa¿emtgar¥gÇs dÇvanas:

„Sargieties, lai js netiktu pievilti; un lai js nevarïtu tiktpievilti, tiecieties nopietni pïc labÇkajÇm dÇvanÇm, vienmïratcerïdamies, kÇdï∫ tÇs tiek dotas;

jo patiesi Es saku jums, tÇs tiek dotas to labumam, kas m¥lMani un tur visas Manas pavïles, un to, kas tiecas to dar¥t; laiviss varïtu bt par labumu tam, kas meklï vai kas ldz noManis“ (M&D 46:8–9; skat. ar¥ 26. pantu).

Papildu norÇdes: 1. kor. 13; 14:1–33; Moron. 10:17–25; M&D 46:27–33;Tic¥bas ApliecinÇjumi 1:7

Skat. ar¥ Svïtais Gars; AtklÇsme

GÇrmenti (skat. Temp∫i)

Gars

Js esat Debesu Tïva gar¥gie bïrni, un js dz¥vojÇt kÇ gari,pirms js piedzimÇt uz zemes. Savas dz¥ves laikÇ uz zemesjsu gars ir ietïrpts jsu fiziskajÇ ˙ermen¥, kas piedzimis nomirst¥giem vecÇkiem.

No Svïtajiem Rakstiem mïs mÇcÇmies par garu dabu.Mïs mÇcÇmies, ka „viss gars ir matïrija, bet tÇ ir smalkÇka jebt¥rÇka, un var tikt at‰˙irta tikai ar t¥rÇkÇm ac¥m“ (M&D 131:7).Mïs lasÇm, ka „cilvïka gars ir l¥dz¥gs vi¿a miesai, tÇpat ar¥zvïra un katras citas rad¥bas gars, ko Dievs ir rad¥jis“ (M&D77:2; skat. ar¥ Et. 3:7–16).

Svïtie Raksti ar¥ mÇca, ka fiziskÇs nÇves br¥d¥ garsnemirst. Tas atdalÇs no ˙erme¿a un dz¥vo pïcmirst¥gajÇ garupasaulï. Aug‰Çmcel‰anÇs laikÇ gars no jauna apvienojas ar˙ermeni, „lai nekad vairs netiktu ‰˙irti; tam visam kopÇ k∫s-tot gar¥gam un nemirst¥gam“ (Al. 11:45).

Papildu norÇdes: Rom. 8:16–17; 2. Nef. 9:10–13; M&D 93:29, 33

Skat. ar¥ GlÇb‰anas iecere; Aug‰Çmcel‰anÇs; Dvïsele

GÇrmenti

46

Garu cietums (skat. NÇve, fiziskÇ; Elle; Parad¥ze)

Gavï‰ana un gavï‰anas ziedojumi

Gavït noz¥mï noteiktu laika periodu br¥vprÇt¥gi atturïtiesno bar¥bas un dzïriena. Gavï‰ana kopÇ ar sirsn¥gu lg‰anuvar jums pal¥dzït sagatavot sevi un citus, lai sa¿emtu Dievasvït¥bas.

Gavï‰anas mïr˙i

Reiz GlÇbïjs no bïrna izdzina velnu un lietoja ‰o pieredzi,lai mÇc¥tu Saviem mÇcek∫iem par lg‰anas un gavï‰anasspïku. MÇcek∫i Vi¿am vaicÇja: „KÇpïc mïs vi¿u nevarïjÇmizdz¥t?“ Jïzus atbildïja: „Jsu maztic¥bas dï∫; jo patiesi Es jumssaku: ja jums tic¥ba ir kÇ sinepju graudi¿‰, tad js sac¥sit ‰imkalnam: pÇrcelies no ‰ejienes uz turieni,—un tas pÇrcelsies, unnekas jums nebs neiespïjams. Bet ‰¥ suga neiziet citÇdi kÇ vienar lg‰anas un gavï‰anas pal¥dz¥bu.“ (Skat. Mat. 17:14–21).

·ie Svïto Rakstu panti mÇca, ka lg‰ana un gavï‰ana vardot papildu spïku tiem, kas dod un sa¿em priester¥bas svït¥-bas. ·os pantus ar¥ var pielietot jsu person¥gajos centienosdz¥vot pïc eva¿Æïlija. Ja jums ir vÇj¥ba vai grïks, ko js esatcentu‰ies pÇrvarït, jums var bt nepiecie‰am¥ba gavït un lgt,lai sa¿emtu pal¥dz¥bu vai piedo‰anu, ko js vïlaties. L¥dz¥gidïmonam, ko izdzina Kristus, jsu grt¥bas var bt tÇdas, kaspazd vien¥gi caur lg‰anu un gavï‰anu.

Js varat gavït daÏÇdu iemeslu dï∫. Gavï‰ana ir veids, kÇpielgt Dievu un izteikt Vi¿am pateic¥bu (skat. Lk. 2:37; Al.45:1). Js varat gavït, kad js ldzat, lai Debesu Tïvs svït¥ sli-mos un nomoc¥tos (skat. Mat. 17:14–21). Gavï‰ana var pal¥-dzït jums un tiem, ko js m¥lat, sa¿emt person¥gu liec¥bu unk∫t pievïrstiem paties¥bai (skat. Al. 5:46; 6:6). Gavïjot jsvarat gt spïku, lai nepadotos kÇrdinÇjumam (skat. Jes. 58:6).Js varat gavït, kad js tiecaties pazemoties Dieva priek‰Ç un

Gavï‰ana un gavï‰anas ziedojumi

47

izrÇd¥t tic¥bu Jïzum Kristum (skat. Omn. 1:26; Hel. 3:35). Jsvarat gavït, lai sa¿emtu vad¥bu, kÇ dal¥ties ar eva¿Æïliju, unvairotu Bazn¥cas aicinÇjumus (skat. Ap. d. 13:2–3; Al. 17:3, 9;3. Nef. 27:1–2). Gavï‰ana var pavad¥t taisn¥gas bïdas vai sïras(skat. Al. 28:4–6; 30:1–2).

Gavï‰anas svïtdiena

Bazn¥ca ir noteikusi vienu svïtdienu katrÇ mïnes¥, parastipirmo svïtdienu, kÇ gavï‰anas dienu. Atbilsto‰a gavï‰anassvïtdienas ievïro‰ana ietver atturï‰anos no bar¥bas un dzï-riena divas malt¥tes pïc kÇrtas, gavï‰anas un liec¥bu sapulcesapmeklï‰anu un gavï‰anas ziedojuma do‰anu, lai pal¥dzïtutiem, kas trkumÇ.

Jsu gavï‰anas ziedojumam vajadzïtu bt vismaz divumalt¥‰u, ko js neïdat, vïrt¥bÇ. Ja iespïjams, esat dev¥gi undodiet daudz vairÇk par ‰o daudzumu.

Papildus tÇm gavï‰anas dienÇm, ko noteiku‰i Bazn¥casvad¥tÇji, js varat gavït jebkurÇ citÇ dienÇ saska¿Ç ar jsu uncitu vajadz¥bÇm. Tomïr jums nevajadzïtu gavït pÇrÇk bieÏivai ilgÇkus laika periodus.

Patiesa gavï‰ana

Kalna spredi˙¥ Jïzus mÇc¥ja par patiesu gavï‰anu. Vi¿‰runÇja par lieku∫iem, kas, kad tie gavï, „dara savus vaigusnejaukus, lai rÇd¥tos ∫aud¥m kÇ gavïtÇji.“ TÇ vietÇ, lai Çr¥gi izrÇ-d¥tu taisn¥gumu, jums vajag gavït „savam Tïvam, kas redz sle-pen¥bÇ. Un tavs Tïvs, kas redz slepen¥bÇ, tev to atmaks