Vai vakcinācija var pasargāt bērnus no saslimšanas ar vēzi?

Zane Garsele MF IV 3.grupa

Pētījums

Associations Between Vaccinations and Childhood Cancers in Texas Regions

Pagaoa MA, Okcu F, Bondy ML, Scheurer MEJ Pediatr. 2011;158:996-1002

Hipotēze: agrīna vakcinācija aktivizē mazu bērnu imūno sistēmu, potenciāli pasargājot no vēlākas vēža attīstības.

Agrāk veikto pētījumu rezultāti liecināja, ka vakcinācijai pret B tipa Haemophilus influenzae (HIB) iespējams piemīt protektīva iedarbība pret onkotiskiem procesiem bērna vecumā.

Mērķis

Noskaidrot: Vai bērni, kas dzimuši tajos Teksasas reģionos, kur lielāko daļu bērnu vakcinē, retāk slimo ar ļaundabīgiem audzējiem nekā reģionos, kur ir zems vakcinācijas līmenis?

Metodoloģija (1)

1. Izmantojot datus par visiem diagnosticētajiem vēža gadījumiem reģionā, bērniem vecumā no 2 līdz 17 gadiem identificēja 2800 vēža gadījumus, kas bija diagnosticēti laikposmā no 1995. līdz 2006. gadam.

2. Katram bērnam, kam tika diagnosticēts vēzis, pētnieki pretī piemeklēja 4 citus bērnus tādā pašā vecumā un tāda paša dzimuma, tikai bez saslimšanas.

3. Tad tika salīdzināts, cik daudz bērnu ar un bez vēža dzimuši reģionos ar augstu vakcinācijas līmeni.

Metodoloģija (2)Bērnības vecuma audzēji, kuri tika apskatīti pētījumā:• akūta limfoblastiska leikēmija;• medulloblastoma;• ne Hodžkinsa limfoma.

Pētījumā tika iekļauti bērni, kas līdz 2 gadu vecumam bija saņēmuši šādas vakcīnas: 1) 4 devas difterijas un tetanus toksoīda, acelulāru garā klepus (DTaP) vakcīnu; 2) 3 devas inaktivētu poliomielīta vakcīnu; 3) 1 deva masalu, cūciņu un masaliņu (MMR) vakcīnas; 4) 3 devas HIB konjugēto vakcīnu; 5) 3 devas B hepatīta vakcīnas un 6) 1 deva Varicella zoster vīrusu vakcīnas.

Onkoloģisko procesu % sadalījums32% ALL4.1% Medulloblastoma4.1% NHL

Dati par citiem konstatētajiem audzējiem, kas netieka iekļauti datu analīzē, sastāda atlikušos procentuālo sadalījumu.Vidējais jaundzimušo svars mērķa grupā bija lielāks salīdzinoši ar kontroles grupu.Mērķa grupas bērnu mātēm vecums ≥ 35 gadiem tika konstatēts 11,5% gadījumu, salīdzinot ar kontroles grupu 9,9%.

Jaunākais pētījums vēsta, ka bērniem, kas saņēmuši atsevišķas vakcīnas, ir zemāks vēža attīstības risks, īpaši viena leikēmijas tipa risks.

1) bērniem, kas dzimuši reģionos, kur lielākā daļa bērnu tiek vakcinēti pret B hepatītu, ir par aptuveni 20% mazāk izredžu saslimt ar visu veidu vēžiem, kas mēdz attīstīties bērnībā, salīdzinot ar tiem bērniem, kas dzimuši reģionos, kur vakcinācija pret B hepatītu ir reta.- mazāk izredžu saslimt ar visu veidu ļaundabīgajiem audzējiem (OR=0,81; 95% TI[0,67-0,98]);- akūtu limfoblastisko leikēmiju (OR=0,63; 95% TI[0,46-0,88]);

2) bērniem, kas dzimuši reģionos ar augstu Haemophilus influenzae B tipa vakcinācijas līmeni, ir mazāk izredžu saslimt ar akūtu limfoblastisko leikēmiju (OR=0,58; 95% TI[0,42-0,82]);

3) bērniem, kas dzimuši reģionos, kur plaši lieto gan poliomielīta vakcīnas, gan vakcīnu sērijas ar B hepatīta un poliomielīta vakcīnām, ir 30-40% mazāk izredžu saslimt ar akūtu limfoblastisku leikozi;

!!! 4) savukārt divas vakcīnas tika saistīts ar acīmredzami palielinātu vēža attīstības risku: 1. MMR vakcīna - paaugstināts NHL risks (OR=2,81, 95% TI[1,3-6,2]); 2. HIB vakcīna - paaugstināts ar meduloblastomas risks.

Lai gan saistība ir acīm redzama, nepieciešami papildu pētījumi, jo šobrīd nevar apgalvot: ja bērns ir vakcinēts, viņš nesaslims ar vēzi.

Dažas teorijas apgalvo, ka vairākas bieži sastopamas infekciju slimības var paaugstināt leikēmijas risku bērniem, jo tās ietekmē imūnsistēmu.

Toties vakcinācija teorētiski var arī samazināt vēža risku pat tādā gadījumā, ja pati vakcīna satur minimālu dabīgās infekcijas daudzumu.

Dr. U. Dumpja komentārsDomāju, ka šī publikācija ir interesanta, bet diskutējama, jo aprakstīta tikai statistiska atšķirība starp divām grupām, kas nekādā gadījumā nenorāda, ka vīruss vai baktērija, pret kuru notiek vakcinācija, veicina audzēju veidošanos.

Vairākas šādas publikācijas bijušas par tuberkulozes (BCG) un masalu vakcināciju un jaunāku bērnu mirstību attīstības valstīs, un to nevarēja izskaidrot tikai ar vakcīnu iedarbību pret konkrētajām slimībām.

Labvēlīgā iznākuma pamatā varētu būt pieņēmums, ka zīdaiņa vecumā vakcinācija varētu veicināt imūnās sistēmas pastiprinātu attīstību citotoksiskās imunitātēs virzienā, kas ir ļoti būtiska audzēja un smagu infekciju gadījumā.

Senos laikos bērni zīdaiņa vecumā cieta no ļoti nopietnām infekciju slimībām, ko palīdzēja neitralizēt mātes piens. Tagad šī saskare nav iespējama un vakcīnas zināmā mērā varētu izpildīt to pašu lomu.

Secinājumi

1. Dažām rutīnas bērnības vakcīnām populācijas līmenī acīmredzot piemīt protektīva iedarbība pret akūtu limfoblastisku leikēmiju (ALL).

2. Vakcinācija ne tikai samazina infekciju izplatību, bet arī veicina imūnās sistēmas pastiprinātu attīstību citotoksiskās imunitātēs virzienā, mazinot audzēju un smagu infekciju attīstības risku.

3. Lai gan pastāv saikne starp bērnu vakcināciju un vēža attīstības iespējamības samazināšanos, vakcinācija nav uzskatāma par vēža profilakses metodi.

4. Pastāv arī pretēja sakarība: vakcinācija un ↑ vēža risks. 5. Vakcināciju ietekme uz vēža riska attīstību nav viennozīmīga.6. Jāveic atkārtoti pētījumi, aptverot lielāku pētījuma

dalībnieku skaitu.

PētījumsBreastfeeding and the Risk of Childhood Leukemia: A Meta-Analysis

Marilyn L. Kwan, PhDa, Patricia A. Buffler, PhD, MPHaBarbara Abrams, DrPHa, Vincent A. Kiley, MDb

Division of Public Health Biology and Epidemiology, School of Public Health, University of California, Berkeley, CADepartment of Pediatric Hematology/Oncology, Kaiser Permanente, Sacramento, CAAddress correspondence to: Marilyn L. Kwan, PhD, University of California, Berkeley, Ste. 500, 2150 Shattuck Ave., Berkeley, CA 94720;tel. 510-642-6406; fax 510-643-1735; e-mail <kwan@uclink.berkeley.edu>.©2004 Association of Schools of Public Health

Mērķi: Autori izmantoja meta-analītisko tehniku, lai (1) kvantitatīvi pierādītu saistību starp zīdīšanas ilgumu un bērnības akūtas

limfoblastiskas leikēmijas (ALL) vai akūtas mieloblastiskas leikēmijas (AML) attīstības risku;

(2) novērtēt sociālekonomiskā statusa (SES) ietekmi uz pētāmo sakarību (1), un (3) apspriest pētījumā iegūtos datus, lai izvērtētu vai bērnu barošana ar krūti samazina

risku bērnu leikēmijas attīstības risku.

Metodes - tika izmantota modelēšanas metode, kas sistemātiski sakombinē rezultātus no 14 pētījumiem gan par īstermiņa, gan ilgtermiņa krūts barošanas periodiem, attiecībā uz ALL un AML attīstības risku bērnība.Rezultāti - būtiska, negatīva asociācija tika novērota starp ilgtermiņa barošanu ar krūti, un abu - gan ALL (izredžu attiecība [OR] 0.76; 95% ticamības intervāls [TI] 0,68, 0,84), gan AML attīstības risku bērna vecumā (OR 0,85; 95% CI 0.73, 0.98). Bērnu īstermiņa krūts barošanai novēroja līdzīgu protektīvo iedarbību pret ALL un AML attīst. risku.

Secinājumi

1. Šis meta-analīzes pētījums parādīja, ka gan īstermiņa, gan ilgtermiņa bērnu barošana ar krūti samazina gan ALL, gan AML attīstības risku bērnībā.

2. Zīdīšanas protektīvais efekts nav attiecināms tikai uz ALL attīst. riska ↓ kā tika uzskatīts iepriekš.3. Barošana ar krūti stiprina bērna imūnsistēmu, veicina tās attīstību, tādejādi pasargājot no infekcijas slimībām, to smagām formām kā arī no vēža attīstības riska kopumā.

Situācija Latvijā

VakcinācijaJurijs Perevoščikovs, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors: «Bērnu vakcinācija atkarīga no labklājības.»

«Bērnu vakcinācijas aptvere ir saistīta ar vairākiem faktoriem, un viens no tiem ir ekonomiskā situācija valstī: jo ģimeņu labklājība augstāka, jo vairāk vecāku uzskata veselības aizsardzību par prioritāti un izvēlas pasargāt savus bērnus pret infekcijas slimībām. Arī Latvijā, uzlabojoties ekonomiskajiem rādītājiem, paredzams, ka vakcinācijas aptveres līmenis atjaunosies, sasniedzot Pasaules Veselības organizācijas noteikto vakcinācijas aptveres mērķi - 95%. »

Masveida nevakcinēšanās ir mīts• Kaut gan sabiedrībā nereti dominē viedoklis, ka daudzi vecāki, izvēloties zaļo

dzīvesveidu, atsakās no vakcinācijas, statistika apliecina, ka šāda tendence nav plaši izplatīta un skar tikai nelielu bērnu skaitu.

• Tomēr nevakcinēto bērnu skaitam ik gadu pieaugot, tas var sasniegt tādu "kritisko līmeni", ka nav izslēgts infekciju uzliesmojumu risks.

B hepatīts POLI & dift MMR Vējbakas HIB Garais klepus

0

50

100

150

200

250

300

350

400

93% 96% 94% 65% 95% 96%

91% 91% 92%80%

90% 91%

90% 93% 88%81%

92% 93%

91% 92% 90%

75%

92% 92%

BĒRNU IMUNIZĀCIJAS LĪMENIS LATVIJĀ, 2009 – 2012 PROCENTOS NO KOPĒJĀ BĒRNU SKAITA ATTIECĪGAJĀ VECUMĀ

2012201120102009

Datu avots – gada pārskats „Pārskats par iedzīvotāju imunizāciju un imunizācijas valsts programmas ietvaros vakcinētajām personām” atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra Noteikumu Nr.330 "Vakcinācijas noteikumi" 10.punktam.

Zīdaiņu barošana ar krūti

• Statistikas dati liecina, ka krūts barošanas rādītāji uzlabojas; jo sevišķi palielinājies to bērnu īpatsvars, kas ar krūti ēdināti līdz 3 un 6 mēnešu vecumam.

2012.gadā 53,6% bērnu tiek baroti ar krūti līdz 6 mēnešu vecumam (2009. – 50,8%; 2010. – 52,5%; 2011. – 52,9%)• PVO rekomendē, ka jaundzimušajiem piemērotākais

uzturs ir mātes piens, kas nodrošina mazuli ar augšanai un attīstībai vajadzīgajām uzturvielām.

• Līdz 6 mēnešu vecumam tiek rekomendēts bērnus barot tikai ar mātes pienu (ekskluzīvā zīdīšana).

2009 2010 2011 20120

2

4

6

8

10

12

87

10

5

Pacienti, kuri slimo ar onkoloģiskām saslimšanām 2009. – 2012.gadā vecuma

grupā no 0 - 4, absolūtos skaitļos

Limfoīdie, asinsrades un radniecīgie audi C81-C96

Izmantotā literatūra:

• http://www.medscape.com/viewarticle/747599• http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/21227448• http://

www.doctus.lv/2011/5/jaunakie-petijumi-vakcinacijas-joma-literaturas-apskats

• http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1497668/pdf/15504444.pdf

• http://www.spkc.gov.lv/veselibas-aprupes-statistika/• http://

www.delfi.lv/news/comment/comment/jurijs-perevoscikovs-bernu-vakcinacija-atkariga-no-labklajibas.d?id=43470565

Paldies!