LATVIJAS SPORTA PEDAGOĢIJAS AKADĒMIJA

Profesors ULDIS ŠVINKS

VINGROŠANA

Otrais papildinātais izdevums

Mācību līdzeklis LSPA studentiem un docētājiem

Rīga, 2007

3

© Uldis Švinks, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 2007.

4

Priekšvārds

Latvijā strādā vairāk kā 40 000 sporta speciālistu – sporta

skolotāji, treneri, sporta un izglītības darba vadītāji. Daļa no viľiem

profesiju apguvuši mācoties krievu valodā gan skolā, gan augstskolā.

Stājoties spēkā valsts valodas likumam pedagoģiskajās augstskolās

studijas notiek valsts valodā, studējot un strādājot skolā, sporta skolā,

sporta klubos un sekcijās nākošajiem un esošajiem sporta

speciālistiem ir radusies nepieciešamība pārvaldīt sporta terminoloģiju

latviski, kā arī citās valodās (pamatā latviešu, krievu, angļu, vācu).

Jau no 1989.gada strādāju, lai izveidotu vienotu sporta

terminoloģijas sistēmu latviešu valodā. Darbā apkopoti pētījuma

rezultāti, kā arī sniegta izstrādātā terminoloģija vingrošanā. Tā kā

pašreiz ir radusies nepieciešamība mācīt bilingvāli skolā un arī

augstskolā, darbā pamattermiľi sniegti latviešu un krievu valodā,

sniegti bilingvālās mācīšanas teorētiskie pamati, kā arī praktiski

ieteikumi sporta speciālistiem.

Grāmata domāta topošajiem un esošajiem sporta speciālistiem,

sporta ţurnālistiem un visiem, kas interesējas par sportu.

Paldies LSPA docētājiem, sporta skolotājiem, kuri palīdzējuši

terminoloģijas izstrādē.

5

I IEVADS TERMINOLOĢIJĀ

Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, latviešu valoda sākusi pildīt valsts

valodas funkciju. Tāpēc pieaug vajadzība pēc terminoloģijas latviešu valodā.

Daudzus gadus pastāvējusī nevienlīdzīgā divvalodība veicinājusi latviešu

valodas piesārľošanu ar rusismiem – burtiskiem tulkojumiem no krievu valodas

un krievu valodai raksturīgām konstrukcijām. Vēl joprojām Latvijā ir stiprs

krievu valodas iespaids, tas skāris arī sporta terminoloģiju. Lai nodrošinātu

pilnvērtīgu valsts valodas funkcionēšanu sporta jomā, svarīga nozīme ir sporta

terminu izstrādei, apkopošanai un izplatīšanai lietotājiem ērtā formā. Lai

veicinātu latviešu nacionālās terminoloģijas attīstību un radītu iespēju iekļauties

starptautiskajā terminu sistēmā, jāveido vairākvalodu terminu vārdnīcas.

Sporta speciālistu sagatavošanā un tālākizglītībā nozīmīga vieta ir

speciālo terminu apgūšanai. Tādēļ jaunu terminu ieviešana jāsāk mācību

iestādēs, kur liela vērība pievēršama arī profesionālās leksikas apguvei

svešvalodās, jo svešvalodu zināšanām ir liela nozīme mazu valstu intelektuālā

un ekonomiskā potenciāla veidošanā. Labas svešvalodu zināšanas ļauj risināt

profesionālus jautājumus bez tulka starpniecības, pastāvīgi strādāt ar profesijai

nepieciešamo speciālo literatūru, veicinot jaunu, progresīvu darba metoţu

iepazīšanu un apgūšanu.

Lai izveidotu sporta terminus latviešu valodā, prastu tos pielietot,

nepieciešams zināt vispārējos terminu latviešu valodā izstrādes principus un

noteikumus.

Šodienas izpratnē terminu definē: “Vārds vai terminoloģiska vārdkopa,

kas attiecīgās zinātnes nozares terminu sistēmā izteic (nosauc un iezīmē)

noteiktu zinātnes jēdzienu” (V.Skujiľa “Latviešu terminoloģijas izstrādes

principi”, Rīga, Zinātne, 1993., 9.lpp.).

Sporta terminoloģija ir sporta zinātnes nozarē lietotā zinātniskā un

profesionālā valoda. Terminoloģijas loma Latvijā pieaug. Tā nepieciešama

latviski visās nozarēs, īpaši tajās, kuras strauji attīstās. Tas attiecas arī uz sporta

zinātnes nozari, jo Latvijā sāk nodarboties ar sporta veidiem, kuri pie mums līdz

šim nebija plaši izplatīti (piem., boulings, golfs) vai vispār nebija pazīstami

(piem., ekstrēmie sporta veidi). Rodas nepieciešamība aprakstīt sacensību

noteikumus latviski.

Sports kļūst pieejamāks arvien lielākam cilvēku lokam, īpaši ar TV

starpniecību. Nepieciešams precizēt un paplašināt sporta terminoloģiju.

Terminā “terminoloģija” ietilpst divi jēdzieni: pirmkārt, tā ir

terminoloģijas zinātne, kas pētī jēdzienu izteikšanu un apkopo jēdzienus,

izkārtojot tos nozaru un starpnozaru jēdzienu sistēmā.

Sporta terminoloģija – terminu kopums, kas atspoguļo jēdzienu sistēmu

sporta zinātnes nozarē.

6

Sporta terminu lietošanas sfēra ir sporta nozares. Tajā ietilpst sporta

teorija un metodika, sporta pedagoģija, sporta izglītība, sporta menedţments

u.c., kā arī atsevišķos sporta veidos lietotā terminoloģija. Piem., sporta

vingrošanas terminoloģija.

1. TERMINOLOĢIJAS VEIDOŠANAS PAMATPRINCIPI

Termini ir nepieciešami jebkurā nozarē, kur ir vajadzība speciālos

jēdzienus izteikt vārdos. Tie ir speciālistu savstarpējās sazināšanās līdzeklis.

Attīstoties zinātnei un tehnikai, iepazīstam jaunas lietas. Ienākot

jauniem jēdzieniem, rodas vajadzība pēc jauniem nosaukumiem, kurus var

izteikt ar vārdiem vai vārdu savienojumiem. Jēdziena izteikšanu ar terminu

valodniecībā sauc par terminēšanu [94].

Termins valodniecībā definēts kā īpašā, noteiktā funkcijā lietots vārds,

vārdu savienojums vai teikums. Visprecīzāko šī jēdziena definīciju ir devusi

V.Skujiľa [94]: “Termins ir terminācijas vienība – vārds vai terminoloģiska

vārdkopa, kas attiecīgās nozares terminu sistēmā izteic noteiktu zinātnes

jēdzienu. Tas ir jēdziens ar stingrām šī jēdziena robeţām, kā arī ar noteiktu vietu

kopīgā jēdzienu sistēmā”.

Vārda terminoloģiskumu izsaka divas savstarpēji saistītas parādības –

lietošanas sfēra un funkcionālā nozīme. Plašākā nozīmē to lieto visdaţādākajās

zinātnes un praktiskās dzīves sfērās. Šaurākā nozīmē tā ir zinātnes valoda.

V.Skujiľa un V.Daľiļenko uzskata, ka termina funkcionālā nozīme

izpauţas divējādi: termins vienlaikus nosauc un definē noteiktu jēdzienu. Abas

šīs terminam raksturīgās funkcijas ir vienādi nozīmīgas.

Vārds “terminoloģija” ir radies no latīľu un grieķu valodas: “terminus”

(lat.) nozīmē robeţa, bet “logos” (gr.) nozīmē mācība.

Latviešu konversācijas vārdnīcā [59] ir atrodams skaidrojums, ka

“terminoloģija” ir speciālo un visvairāk lietojamo jēdzienu sakopojums kādā

cilvēku garīgās darbības vai tehnikas jomā.

Terminu rašanos nosaka objektīvi, pārsvarā ārpus valodas esoši

(ekstralingvāli) faktori. Vairums terminologu [57, 69, 75, 94] uzskata, ka

termins rodas, kad rodas attiecīgs priekšmets vai parādība un ir nepieciešams to

nosaukt (terminēt).

Mūsdienās sporta speciālistiem rodas nepieciešamība iepazīties ar

daudziem jauniem vai līdz šim Latvijā nepazīstamiem sporta veidiem. Rodas

nepieciešamība izstrādāt to terminoloģiju latviski.

Gan Latvijas, gan ārzemju terminologi uzskata, ka kvalitatīvu terminu

sistēmu izveide ir radošs zinātnisks darbs, kam vajadzīgas dziļas un plašas

speciālas zināšanas, terminoloģijas izveides tehnikas un metodikas prasme, kā

arī svešvalodu zināšanas.

7

Terminoloģiju lieto tādās cilvēku darbības sfērās, kur ir prasība pēc

precizitātes, viennozīmīguma un jēdziena objektivitātes. Terminu veidošanas

līdzekļiem ir jāatbilst augšminētajiem nosacījumiem. Tādēļ zinātniskam

terminam tiek izvirzītas vairākas prasības: īsums, nozīmes precizitāte,

viennozīmīgums, sistēmiskums, mononīmiskums, emocionālā neitralitāte. Šo

terminu veidošanas līdzekļu raksturojumam pievērsušies terminologi V.Skujiľa

[94], D.Lotte [165], V.Ļeičins [161].

Terminu veidošanas principi:

- īsums. Vēlamais optimālais termina garums ir viens vai divi vārdi. Īsi

termini labi iekļaujas terminu sistēmā un labi noder par turpmāko

terminoloģisko darinājumu bāzi. Lai veidotu īsu un precīzu terminu, no visām

pazīmēm terminā atspoguļo tikai būtiskās nepieciešamās un reizē arī

pietiekamās pazīmes. Termina īsuma nodrošināšanai ir izstrādāti speciāli

paľēmieni – terminelementu aizstāšana ar īsākiem terminelementiem, izsakāmo

pazīmju aizstāšana u.c.;

- nozīmes precizitāte. Lai veidotu īsu un precīzu terminu, no visām

pazīmēm, kas piemīt apzīmējamam objektam, terminā atspoguļo tikai būtiskās

un reizē arī pietiekamās pazīmes;

- viennozīmīgums. Terminam ir jābūt viennozīmīgam kā vienas nozares,

tā arī radniecīgu nozaru terminoloģijas sistēmās (termina neatkarība no

konteksta, izteiksmes ţanra, runas situācijas);

- sistēmiskums. Terminam jāizsaka noteiktas nozares noteikts jēdziens.

Tam jābūt noteiktai vietai kopīgā jēdzienu sistēmā. Termini tiek veidoti tā, lai to

morfoloģiskā struktūra pēc iespējas skaidrāk atspoguļotu jēdzienisko

sistēmiskumu.

- mononīmiskums. Terminam nav vēlami sinonīmi, jo sinonīmija

terminoloģijā traucē izteiksmes skaidrībai;

- kontekstneatkarība. Terminam jābūt ar noteiktu, konkrētā zinātnes

nozarē fiksētu saturu, ko nosaka jēdziens, kuru termins izsaka. Šis saturs

terminam ir jāpatur gan fiksācijas, gan lietojuma sfērā neatkarīgi no konteksta;

- emocionālā neitralitāte. Terminam ir zinātniskā stila nokrāsa. Kļūstot

par terminu, vārds zaudē savu emocionāli ekspresīvo slodzi. Termini ar zināmu

emocionāli ekspresīvo niansi raksturīgi profesionālajai terminoloģijai.

Literatūrā ir daudz publikāciju, kurās atspoguļoti pētījumi par zinātnisko

terminu atbilstību izvirzītajām prasībām. V.Kalme [48] pievērsusies vingrošanas

terminu pētījumiem un secinājusi, ka, kaut arī vēlamais optimālais termina

garums ir viens vai divi vārdi, tomēr vairums vingrošanas terminu šai prasībai

neatbilst. Autore piedāvā garos teikumterminus sadalīt pamatdaļā, kas izsaka

jēdziena pašas būtiskākās pazīmes un papilddaļā.

R.Riekstiľa [84] pievērsusies mononīmiskumam, uzsverot, ka

zinātniskajā terminoloģijā jāizvairās no paralēlismiem, jo zinātnē pilnīgas

skaidrības un nepārprotamības dēļ, apzīmējumu variēšana nav pieļaujama.

8

Tomēr praksē ir plaši sastopama parādība, kas norāda uz to, ka vairākās jomās

(arī sporta jomā) vēl nav nostabilizējusies terminoloģija.

Paralēlismi zinātniskajā terminoloģijā rodas, nepamatotu aizguvumu

lietošanas dēļ. Šo parādību pētījis J.Baldunčiks [6, 7], uzverot to, ka pašvārda

vai svešvārda izvēli un izplatību nosaka presē, televīzijas, radio raidījumos

sastopamā valoda. Vairāki autori atzīst, ka ir gadījumi, ka valodā sekmīgi

funkcionē gan pašizcelmes termins, gan svešvārdu termins.

Lai varētu īstenot zinātniskajam terminam izvirzītās prasības, ir izvirzīts

zinātniskās pieejas princips [94]:

- realizēt zinātniskajam terminam izvirzītās prasības;

- īstenot apzinātu pieeju, iedziļinoties objekta un jēdziena savstarpējās

attieksmēs, lai noteiktu katra terminējamā jēdziena vietu attiecīgajā jēdzienu

sistēmā;

- orientēties valodas struktūras līmeľos un izprast terminoloģiskās pieejas

specifiku;

- īstenot speciālista un valodnieka sadarbību;

- realizēt terminu saskaľošanu, lai vienādus jēdzienus jebkurā nozarē apzīmētu

ar vienu un to pašu terminu.

Svarīgi ir pārzināt terminoloģijas izstrādes paľēmienus. Valodniecībā ir

pieľemts terminoloģiju uzskatīt par leksikoloģijas apakšnozari, jo termini ir

viens slānis kopīgajā valodas leksikas sistēmā. Vārddarināšana ir atkarīga no

terminoloģijas specifikas. Valodnieciskajā literatūrā ir pazīstami pieci

produktīvākie terminu veidošanas paľēmieni:

- afiksācija;

- salikteľterminu darināšana;

- vārdkopterminu veidošana;

- vārda nozīmes maiľa;

- vārdu aizgūšana no citām valodām.

Afiksācija ir afiksu pievienošana vārda saknei. Afikss ir vārda daļa, kurai

ir gramatiska nozīme un kura maina saknes nozīmi. Pie afiksiem pieder

priedēkļi, infiksi (afiksi, kas iesprausti vārda saknē, veidojot vārdu), piedēkļi un

galotnes. Vārdus, kas veidoti ar afiksācijas paľēmienu, pieľemts saukt par

afiksālajiem derivātiem [94].

Piemēri: Vingro-šana, pie-tupiens, pa-celis, tvēr-iens.

Iepazīstoties ar vārddarināšanas vēsturi, var konstatēt, ka tās procesā notikušas

ievērojamas pārmaiľas un nostiprinājušās pašreizējām literārās valodas normām

atbilstošas terminu formas [47, 48].

Piemēri: notupiens - pietupiens

izklupums - izklupiens

atlētīgs - atlētisks

9

Salikteņterminu darināšana. Tas ir otrs produktīvākais vārddarināšanas

paľēmiens latviešu valodā. Latviešu valoda ir bagāta ar salikteľiem, īpaši daudz

to ir mūsdienu zinātniskajā terminoloģijā. Lielais salikteľu skaits terminoloģijā

izskaidrojams ar to, ka savas īsās, koncentrētās izteiksmes dēļ tie labi atbilst

pareiza termina pamatprasībām.

Piemēri: lecamaukla, daudzcīľa, virstvēriens, ţākļsēde. Salikteľtermins

var sastāvēt no latviešu cilmes vārdiem un internacionālismiem.

Piemēri: vienas cilmes salikteľtermins- daudzcīľa

jauktas cilmes salikteľtermins - paralēlstāja

Salikteľterminu darināšanā var izmantot ne tikai internacionālismus, bet arī to

elementus.

Vārdkopterminu darināšana. Vārdkoptermini sastāv no vairākiem

vārdiem. Terminējamo objektu daţādība nosaka modeļu daudzveidību, jo

jēdzienu ne vienmēr ir iespējams izteikt ar ideālu, īsu un trāpīgu terminu. Šādus

jēdzienus izsaka vārdkoptermini.

Piemēri: balsts atmuguriski, balsts paralēli uz baļķa. Pēdējā laikā ir

tendence vārdkopterminus aizvietot ar salikteľterminiem vai aizguvumiem.

Piemēri: atbalsts taisnās rokās - balsts

līdzizpildošais vingrotājs - partneris

Vārda nozīmes maiņa. Terminus var veidot, mainot nozīmi vispārējā

leksikā lietojamam vārdam.

Piemēri: zirgs (vingrošanas rīks), āzis (vingrošanas rīks)

atslēga (vēzienveida vingrojums).

Kļūstot par terminu, vārds zaudē savu ekspresīvi emocionālo nokrāsu.

Vārdu aizgūšana no citām valodām. Zinātniskajā terminoloģijā termins

parasti tiek aizgūts noteiktā nozīmē [94]. Jau aizgūšanas brīdī tas tiek fiksēts kā

noteikta jēdziena apzīmējums.

Piemēri: salto, basketbols, fauls, piruete.

Aizgūstot terminus no citām valodām, tie tiek pielāgoti latviešu valodas

fonētikas, morfoloģijas un leksikas sistēmai. Piešķirot aizguvumiem noteiktu

gramatisko noformējumu (galotni), tie tiek iekļauti kopīgā latviešu valodas

gramatiskajā sistēmā. Tomēr ir gadījumi, kad svešvārda galotne netiek

pārveidota.

Piemēri: salto, sambo, ūdenspolo.

Internacionālismi zinātniskā termina funkcijā tiek paturēti, ja latviešu

valodā trūkst attiecīgā jēdziena apzīmējuma un to nav iespējams darināt. Tomēr

bieţi vien internacionālisms pastāv kā sinonīms latviskas cilmes vārdam. Tā ir

negatīva tendence. Jo sinonīmija terminoloģijā ir skauţama parādība.

Piemēri: māľkustība - fints, pietupiens – piesēdiens.

Aizguvumi, ienākuši kādā valodā, adaptējas un kļūst par pilntiesīgiem valodas

sistēmas locekļiem. Valoda ar tiem rīkojas kā ar jebkuru valodas leksiskās

sistēmas vienību; no tiem veido jaunus atvasinājumus, salikteľus, iesaista jaunos

vārdkopterminos.

10

Piemēri:

atvasinājumi: vingrošana, vingrojums;

salikteľi: māľkustība, priekšvēziens, atšūpojiens, paralēlstāja;

vārdkoptermini: pamatstāja, salto nolēcieni, vertikālie līdzsvari, jauktie

kārieni, sporta vingrošana.

Latviešu terminoloģijas pirmsākumi meklējami jau XVIII gadsimtā. XIX

gadsimtā tā attīstās straujāk, jo latviešu valodā ienāk daudz jaunu jēdzienu un

jaunlatvieši u.c progresīvi latviešu kultūras darbinieki publicē tulkotas un

oriģinālas grāmatas daţādās nozarēs.

Jau 1856.gadā mēnešrakstā “Mājas Viesis” J.Alunāns [3] uzsver, ka

ikvienai tautai, iepazīstoties ar jaunām lietām, ir vajadzīgi apzīmējumi, un tie ir

vai nu pašiem jādarina vai jāľem no citiem.

Šo laika posmu savās publikācijās raksturojis R. Grabis [28], atzīmējot,

ka:

- latviešu terminoloģijā bija raksturīgi viena un tā paša jēdziena daudzi

nosaukumi. Zinātnisko darbu publikācijas veicināja terminu unifikāciju, taču

šajā laikā nobija iespējama speciālistu sadarbība. Tādēļ bieţi vien termini

atspoguļoja atsevišķu kolektīvu vai autoru viedokli;

- vārdnīcās, kuras publicē jau no 1886. gada, parasti centās ievietot terminus,

kuri tika lietoti praksē, publicēti literatūrā un pēc formas un nozīmes šķita

veiksmīgi;

- internacionālismu aizgūšana tiek atzīta par pilntiesīgu latviešu valodas leksiskā

sastāva bagātināšanas paľēmienu [36];

Apzināta, organizēta valodnieku sadarbība fiksēta XX gadsimta sākumā.

1902. gadā Rīgas Latviešu biedrības Zinātnes komisija mēģina panākt latviešu

valodas gramatikas terminoloģijas unifikāciju.

I9.gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā bija uzkrājies liels skaits

terminu. Vajadzēja apkopot daţādo nozaru terminus un radīt jaunus.

Šajā laikā izkristalizējas terminu veidošanas pamatprincipi:

- termina atbilstība jēdzienam;

- terminam jābūt īsam un viegli izrunājamam;

- latviešu valoda bagātināma sistemātiskā vārdu jaunrades darbā;

- atvasinājumi veidojami saskaľā ar valodas vārddarināšanas likumībām,

atbilstoši “valodas garam”;

- terminoloģijas veidošanā iesaistāma plaša sabiedrība, izmantojot aptaujas

presē. [37, 94]

Runājot par aizguvumiem no citām valodām, līdz 1920. gadam pastāv

divi viedokļi:

1) veidojot terminus, jāiet patstāvīgs ceļš, neľemot vērā citas valodas.

Vislabāk, ja terminologs citas valodas nemaz nezina un ir brīvs no to ietekmes.

Pārstāvot šo viedokli, J. Marovskis uzskata, ka piem., termins “koeficients” ir

nesaprotams, tādēļ tā vietā būtu jālieto termins “reizums”;

11

2) no starptautiskiem vārdiem paturami tikai tie, kas ir īsi, viegli

izrunājami, ja nav labāka latviešu vārda šī jēdziena apzīmēšanai (piem.,

aritmētika, algebra).

Pretējā uzskata pārstāvji neieteica aizrauties ar terminu latviskošanu.

Priekšroka dodama starptautiskiem terminiem un izmantojama citu tautu

pieredze.

1919.gadā Pēterburgā sāk darboties “Latvju terminu komisija”. Tā strādā

līdz 1926.gadam. Šajā komisijā valda uzskats, ka reizē ar ekonomiskajām,

politiskajām un ideoloģiskajām pārmaiľām sabiedrībā nepārtraukti attīstās un

mainās valoda un tās likumi. Daţādas valodas nav nošķirtas kā ar Ķīnas mūri. Ja

vārds ir vajadzīgs, tas ieviešas, kaut arī tas būtu nepareizi darināts. Vārdu

šķirošanai “svešvārdos” un “pašvārdos” nav nekāda pamata. Daudzus

svešvārdus tauta pazīst kā savus, pat nenojaušot, ka tie ir cēlušies no citām

valodām (klints - zviedru, kaţoks - krievu, laiva - igauľu) [94].

1919.gada vasarā pēc Izglītības ministrijas ierosinājuma Rīgā tiek nodibināta

Terminoloģijas komisija. Pirmais Latvijas izglītības ministrs Kārlis Kasparsons

ir uzskatāms par pirmo latviešu zinātnes valodas normētāju. Šis komisijas

pamatprincips ir termina atbilstība jēdzienam un vadmotīvs - strādāt tā, lai

latviešu valodā izveidotos pēc iespējas īpatnēji termini un lai tā būtu brīva no

ārējiem iespaidiem. Rodas pārspīlēta tieksme citvalodu apzīmējumiem dot

samākslotus latviskus ekvivalentus ( signalizācija - ziľošana, koridors - starpeja,

termometrs - siltkāpenis). Veidojot medicīnas terminoloģiju, K. Kasparsons par

galveno vārdu avotu jaunu terminu veidošanai uzskata folkloras materiālu

(iegurnis, plezna).

Terminoloģijas komisija aktivizēja vārdu jaunrades procesu. Tā

apstiprināja daudz terminu, kas tiek lietoti līdz mūsdienām (tāme, tvertne,

tekne). Šīs terminoloģijas komisijas darbā bija liels prof. J.Endzelīna

ieguldījums [31]. Viľš uzskatīja, ka:

- pareizāk būtu, ja vispirms savāktu visus tautā lietotos vārdus un pēc tam stātos

pie terminoloģijas izveidošanas,

- laika gaitā zinātniskie termini būtu jālabo un jāpapildina,

- gari, aprakstoši termini īsteni nav atzīstami par terminiem,

- jauni termini darināmi pēc valodā eksistējošiem paraugiem,

- termini sarakstā dodami pēc nozarēm,

- liela nozīme veltāma speciālistu un valodnieku sadarbībai.

20. un 30. gados Rīgā un ārpus Latvijas (Maskavā, Pēterburgā) darbojas

daţādas terminoloģijas komisijas, tiek publicētas terminu vārdnīcas

(Matemātikas termini – 1933.g., Zinātľu terminu krājums - 1937.g. u.c).

Šajā laikā diskutē par nepieciešamību saskaľot saskarnozaru terminoloģiju [37].

Daudzi zinātnieki, veidojot latviešu terminoloģiju, konsultējas ar J. Endzelīnu,

viľš ir arī terminoloģijas un svešvārdu vārdnīcu redaktors.

12

1946.gadā LPSR ZA ietvaros tiek izveidota Terminoloģijas komisija.

Terminu pirmapstrāde notiek apakškomisijās, kuras veido nozaru speciālisti. Šai

komisijai ir vienoti darba principi. Tā izmanto iepriekš uzkrāto pieredzi un

J.Endzelīna atzinumus (darbojas komisijā no 1946. gada un sniedz vērtīgas

konsultācijas par jaunvārdu iekļaušanu vārddarināšanas sistēmā, par terminu

veidošanu u.tml.). Šeit dominē doma par vienotas, saskaľotas terminoloģijas

veidošanu un dzīvās valodas attīstības respektēšanu [20].

Literatūrā šai laika posmā pastāv daţādi viedokļi. R. Grabis [37, 38]

uzsver, ka latviešu terminoloģijas veidošanā pirmo reizi tiek pielietoti reti

satopami vārddarināšanas paľēmieni - salikteľi, kas darināti kā krievu valodas

ekvivalenti (internātskola u.c.). Viľš uzskata, ka tas ir normāli, ka ir sfēras, kur

funkcionē tikai krievu valoda, tomēr arī šajās jomās (armija) jāveido latviska

terminoloģija, nomainot novecojušos (Latvijas brīvvalsts laikā veidotos)

terminus ar jauniem. Autors uzsver lielo krievu valodas lomu, uzskata, ka

terminam latviešu valodā nevajadzētu stipri atšķirties no termina krievu valodā.

Šim principam tiek piedēvēta liela zinātniska un praktiska nozīme PSRS tautu

vienota terminoloģijas fonda veidošanā. Virkne terminu tiek veidoti pēc krievu

valodas vārddarināšanas principiem. Pastāv uzskats, ka tas pozitīvi ietekmē

valodu, jo stimulējot latviešu valodas izteiksmes līdzekļu krājumu pilnīgu

pielietošanu un pēc satura tuvina latviešu terminoloģiju krievu terminoloģijai.

Tomēr arī, neskatoties uz maldīgo krievu valodas slavināšanu, R.Grabis atzīst,

ka latviešu valodai ir sena attīstības vēsture un tradīcijas. Tādēļ tieši krievu

vārdus nevajadzētu aizgūt.

Pēc 1946. gada latviešu terminoloģija veidojas divvalodības apstākļos.

Latviešu valoda daudzās sfērās ir zaudējusi valsts valodas lomu, to ļoti spēcīgi

ietekmē krievu valoda. Latviešu valodnieki apzinās savu lomu latviešu valodas

saglabāšanas procesā. Tā laika presē tiek publicēti daudzi materiāli par valodas

kultūras jautājumiem. Daudz diskusiju ir par terminoloģijas veidošanas

principiem un svešvārdu aizgūšanu. Bieţi sastopamies ar kritisku pieeju, runājot

par krievu valodas ietekmi uz latviešu valodu. A.Blinkena uzskata, ka

divvalodība nenozīmē divu valodu mehānisku sajaukšanos, bet gan divu

patstāvīgu valodu līdzāspastāvēšanu. Nevēlamas ietekmes rezultātā veidojas

semantiski barbarismi. Nedrīkst sapludināt abu valodu vārdu nozīmes un

gramatiskās konstrukcijas [17].

Literatūrā daudz tiek runāts par aizguvumiem, jo daudz svešvārdu latviešu

valodā ienāk ar krievu valodas starpniecību. Attieksme pret daţādiem

aizguvumiem terminu veidošanā nav vienāda. J.Baldunčiks [7] uzsver, ka

būtiska nozīme ir aizgūstamā termina izplatībai daţādās pasaules valodās.

A.Blinkena [I7, 18] uzskata, ka ir jāapzinās, vai tas, ko mēs paľemam no citām

valodām, patiešām palīdz apzīmēt jaunus jēdzienus vai parādības. Viľa apraksta

vairākus faktorus jaunu svešvārdu pārľemšanai:

- apzīmējamā objekta vai parādības saistība ar aizguvējvalodas vidi;

- svešvārda bieţais lietojums valodā;

13

- svešvārda piemērotība vārddarināšanai;

- tas, kā to akceptē un popularizē ievērojami zinātnieki, rakstnieki utt.

Augšminēto literatūras avotu analīze rāda, ka terminu attīstību nosaka tādi

ekstralingvāli faktori, kā sabiedriski-politiskie apstākļi, daţādu zinātľu nozaru

attīstības līmenis, kā arī intralingvāli faktori - valodu kontaktu problēmas, to

mijiedarbība. Latviešu valodu ietekmējušas citas valodas, svešvārdi latviešu

valodā ienākuši galvenokārt ar citu valodu starpniecību.

2. SPORTA TERMINOLOĢIJA

Sporta attīstība ir cieši saistīta ar jēdzienu definīcijām un terminoloģiju.

Sporta leksika nav tikai šaura speciālistu loka sazināšanās līdzeklis. To lieto ne

tikai sportisti, treneri un citi sporta speciālisti, bet arī liela sporta līdzjutēju

saime.

Sporta terminoloģija, tāpat kā jebkuras citas zinātnes vai tehnikas nozares

terminu kopums, ir veidojusies pakāpeniski, attīstoties sporta veidiem un

pilnveidojoties to elementiem. Sporta terminologi [9, 10, 47, 120, 131, 200]

uzskata, ka viena vai otra termina izplatību nosaka preses apskatu, radio un

televīzijas reportāţu valoda. Tādēļ ir svarīgi, kā rakstīdami un runādami par

sportu, treneri, sportisti, ţurnālisti, pedagogi un citi sporta speciālisti cits citu

saprot. Ja netiek lietoti jēdzienam atbilstoši apzīmējumi, ja vienam jēdzienam ir

divi un pat vairāki apzīmējumi, ja termins ir veidots neveiksmīgi, neľemot vērā

latviešu valodai raksturīgās formas, var rasties nopietni pārpratumi.

Sporta termini nav apskatāmi izolēti, bet gan iekļaujot tos attiecīgajā

terminoloģijas sistēmā [11,120]. Lai nekļūdīgi saprastu sporta teorijā un praksē

sastopamo terminu jēgu, sporta speciālistiem labi jāzina sporta terminoloģija un

tās uzbūves principi.

Sporta terminoloģija:

- atvieglo mācību un treniľa darba vadīšanu;

- ļauj skaidri, īsi un precīzi nosaukt un pierakstīt daţādus jēdzienus un

izpildāmās kustības;

- rada iespēju klasificēt (sistematizēt) sporta veidus, daţādus vingrojumus un

jēdzienus;

- sekmē pieredzes apmaiľu, sporta pedagogu tālākizglītošanu [120, 137].

Latviešu sporta terminoloģijas pirmsākumi meklējami 19. gadsimtā. Tās

veidošanos ir ietekmējuši tādi paši intralingvāli un ekstralingvāli faktori, kā citu

nozaru leksiku, jo no visām valodas jomām terminoloģija attīstās visstraujāk un

visvairāk ir pakļauta pārmaiľām. Šīs pārmaiľas izpauţas vārdu krājuma

bagātināšanā ar jaunām leksikas vienībām.

Priekšstatu par pagājušā gadsimta latviešu sporta terminoloģiju var rast no

attiecīgajā laikā rakstu avotos fiksētajiem terminiem. 19. gadsimta beigās Rīgā

14

un citās Latvijas pilsētās nodibinājās sporta klubi un biedrības. Laikrakstos

arvien bieţāk tika sniegta informācija par sporta dzīvi.

Šo laika posmu latviešu sporta terminoloģijas attīstībā pētījis

J.Baldunčiks, publicējot rakstu sēriju laikrakstā “Sports” [8]. Autors salīdzinājis

latviešu un vācu sporta laikrakstus un secinājis, ka vācu valoda ir ietekmējusi

latviešu sporta terminoloģiju. Pagājušā gadsimta vācu presē bieţi bija sastopami

angļu termini (jockey, trainer, finish). Gandrīz visi kā aizguvumi parādījās arī

latviešu periodiskajos izdevumos. Tā laika presē ir daudz speciālo terminu

jaundarinājumu, no kuriem laika pārbaudi daļa ir izturējusi, bet citus nomainījuši

aizguvumi, piemēram:

minamie rati - ātrkājis - divriči - velosipēds

kavēkļu skrējiens - barjerskrējiens

gaisā lēkšana - augstlēkšana

metāla ripas mešana - diska mešana

Daţos sporta veidos (šahs, jātnieku sports, riteľbraukšana) latviešu

terminoloģija 19. gadsimta beigās bija jau samērā labi attīstīta.

20.gadsimta sākumā Latvijā bija vērojama strauja sporta attīstība.

Gadsimta sākuma rakstu avoti sniedz plašu pārskatu par tā laika sporta

terminoloģiju. Lielu popularitāti guva svarcelšana, cīľa, vieglatlētika, futbols,

taču netika aizmirsti arī vingrošana, airēšana un riteľbraukšana.

Salīdzinot daţādu autoru rakstus, J.Baldunčiks konstatējis, ka 20.gadsimta

sākumā bija vērojams vienotas terminoloģijas trūkums, piem.: augstu lēkšana -

augstuma lēkšana – augstlēkšana; sist rekordu - labot rekordu; estafete – stafete.

Nepietiekami izstrādātas latviešu terminoloģijas dēļ bija attaisnojams

nelatviskas cilmes terminu lietojums, piem.: falstarts.

Autors secinājis, ka sporta terminoloģija bieţi vien veidojās stihiski -

angļu, vācu un krievu valodas ietekmē, piem.: kājas bumba - kājbumba – futbals

- futbols - foot-ball.

Terminus darināja, izmantojot daţādus paľēmienus: tulkojot, aizgūstot,

piešķirot nepieciešamo nozīmi jau valodā esošiem vārdiem, darinot jaunus

vārdus. Daţi termini šķita ļoti profesionāli, plašākai publikai grūti saprotami.

Tos kādu laiku lika pēdiľās vai tiem sekoja paskaidrojumi, piem.: dribls

(bumbas vešana)

Laika posmā līdz 20.gs. 30.gadu beigām turpināja pilnveidoties volejbola,

futbola, slēpošanas, ziemas sporta terminoloģija. Vērtējot sporta terminus

kopumā, J.Baldunčiks atzinis, ka 30.gadu beigās tie pamatos bija tādi, kādus tos

pazīstam mūsdienās. Laika gaitā daţus terminus nomainīja citi, attīstoties

sportam, radās jauni termini, tomēr terminoloģijas pamatfonds bija izveidojies.

Padomju periodā bija vērojama stipra krievu valodas ietekme. Sporta

termini tika aizgūti no krievu valodas un no citām valodām ar krievu valodas

starpniecību. Šāda veida aizguvumi vēlāk tika pārveidoti (dribls, dţudo) vai

izskausti, ja tiem bija ekvivalents latviešu valodā (fints - māľu kustības).

15

Latviešu valodnieki rūpējās par latviešu sporta terminoloģijas atbilstību latviešu

valodas normām. Šī laika publikācijās ir daudz runāts par terminoloģijas

kopšanu, par valodas kultūru divvalodības apstākļos, par pareizu sporta terminu

lietošanu, par nepamatotu aizguvumu lietošanu, par paralēlismiem sporta

terminoloģijā, par internacionālismiem sporta terminoloģijā un citiem

jautājumiem. R.Riekstiľa [84], analizējot kļūdas sporta informācijā, secinājusi,

ka bieţi sporta terminoloģijā ir vērojamas novirzes no literārās valodas normas.

Tas norāda uz to, ka sportā nav nostabilizējusies terminoloģija (māľu kustības -

maldinošas kustības, šķēršļu skrējiens - kavēkļu skrējiens; jāšanas sports -

jātnieku sports).

Arī E. Ēdelmane secina, ka paralēlismi terminoloģijā traucē izteiksmes

precizitātei. Tādēļ no tiem būtu jāizvairās, jo terminoloģijā pilnīgas skaidrības

un nepārprotamības dēļ, apzīmējumu variēšana nav pieļaujama.

J.Baldunčiks [9] aicina lietot pareizus sporta terminus. Sporta ţurnālisti

nevērīgi izraugās izteiksmes līdzekļus, pieļaujot daţādas leksiskas kļūdas,

lasītājs un skatītājs informāciju nesaľem nevainojamā kvalitātē, tiek izplatīti

nepareizi, stihiski veidoti termini ( taimauts, falstarts). J.Baldunčiks vēršas arī

pret nepamatotu aizguvumu lietošanu.

Apkopojot aplūkoto literatūru, var secināt, ka laika gaitā sporta

terminoloģiju ietekmējuši sabiedriski - politiskie apstākļi un starptautiskie

kontakti. Latviešu sporta terminoloģijai ir sena vēsture, svešvārdi sporta

terminoloģijā ienākuši ar vācu un krievu valodas starpniecību, sporta

terminoloģijas veidošanai izmantoti latviešu valodā pieľemtie vārddarināšanas

paľēmieni. Latviešu terminologi rūpējušies, lai latviešu sporta terminoloģija

atbilstu latviešu valodas normām. Latviešu sporta terminoloģijas izveidē jau ir

paveikts daudz, taču tā vēl joprojām prasa un prasīs daudz pūļu.

3. VINGROŠANAS TERMINOLOĢIJA

3.1. Vingrošanas terminoloģijas nozīme

Speciālu terminoloģiju pielieto daudzās zinību jomās, daţādās raţošanas

nozarēs, daţādu priekšmetu, parādību, jēdzienu, procesu kā arī kustību īsai

apzīmēšanai.

Kā jau noskaidrojām termins ir vārds, vai vārdu kopa, kuram ir noteikta

jēga kādā nozarē, tātad šoreiz runāsim par vingrošanu kā sporta “nozari”.

Vispilnīgākie termini arī vingrošanā sastāv no viena vārda. Piemēram, kāriens,

balsts, sēde, stāja. Vārda - termina īsto jēgu katrā konkrētā gadījumā pareizi var

izprast aplūkojot to nevis izolēti, bet gan iekļaujot to attiecīgā terminoloģijas

sistēmā. Lai nekļūdīgi saprastu sporta teorijā un praksē sastopamo terminu jēgu,

sporta speciālistiem labi jāpārzin sporta terminoloģija un tās uzbūves principi.

16

Fiziskās audzināšanas un sporta jomā vingrošanas terminoloģija ir visplašākā,

terminu skaits vislielākais, tāpēc šīs terminoloģijas apgūšana palīdz vieglāk,

ātrāk apgūt citu sporta veidu terminus.

Sportā, tai skaitā vingrošanā, kura raksturojas ar pielietoto vingrojumu

neierobeţoto daudzumu (speciāli izdomātu, ikdienas dzīvē nesastopamu),

terminoloģijai ir īpaši svarīga nozīme. Tā atvieglo pasniedzēju un skolotāju

saskarsmi ar audzēkľiem nodarbību laikā, palīdz vienkāršot vingrojumu

aprakstus. Vingrošanas terminoloģiju pielieto ne jau tikai vingrošanas

nodarbībās, bet arī daţādās citās sporta nodarbībās.

Vislielāko nozīmi vingrošanas terminoloģija iegūst tieši vingrojumu un

elementu mācīšanas procesā. Īsi vārdi – termini ievērojami atvieglo kustību

iemaľu formēšanos. Kā apstiprina pētījumu rezultāti, tie sekmē labāk

noskaľoties vingrojuma izpildei, padara mācību procesu kompaktāku un

mērķtiecīgāku.

Vingrošanas terminoloģija - speciālu nosaukumu (terminu) sistēma,

kurus pielieto vingrošanas vispārējo jēdzienu, vingrojumu (kustību), rīku un

inventāra īsai apzīmēšanai.

Terminoloģija ir daļa no leksikas, jeb mācības par vārdu nozīmi un šīs

nozīmes likumsakarīgām izmaiľām.

Terminoloģija kā leksikas daļa ir cieši saistīta ar dotās nozares saturu, tās

teoriju un praksi.

Ar terminu vingrošanā pieľemts saprast īsu nosacītu kādas kustību

darbības, jēdziena nosaukumu.

Fizisko vingrojumu daudzveidība, to atšķirība no ikdienas dzīvē

pielietojamām kustībām, kurām ir savi nosaukumi, rada vajadzību pēc

terminiem (nosaukumiem), ar kuriem varētu nosaukt cilvēka ķermeľa un tā

atsevišķo daļu kustības un stāvokļus. Ja vingrošanā sastopamās kustības un

stāvokļus nosauktu un paskaidrotu ar ikdienas dzīvē pierastajiem kustību un

stāvokļu apzīmējumiem (tie būtu arī saistīti ar viena cilvēka izdomu), tie būtu

gari un grūti saprotami pārējiem. Vingrošanas terminoloģija dod vingrošanā

sastopamajām kustībām un stāvokļiem īsus un saprotamus nosacītus

apzīmējumus, kas stipri atvieglo vingrojumu nosaukšanu un pierakstu.

Pielietojot pareizu vingrošanas terminoloģiju skolotājam ir iespēja ātri, īsi

un precīzi nosaukt daţādus statiskus stāvokļus (pozas), kā arī darbības. Savukārt

skolēniem, mācoties vingrojumus rodas pareizs priekšstats par izpildāmo

kustību un tas paātrina mācīšanas gaitu.

Tāpat kā. terminoloģija citās nozarēs, vingrošanas terminoloģija attīstījās

un pilnveidojās vienlaicīgi ar fiziskās audzināšanas (daudzās valstīs vienkārši

“vingrošanas”) un tai skaitā vingrošanas attīstību, jo viss jaunais, kas rodas

praktiskajā darbībā un zinātnē, neizbēgami atspoguļojas valodā, bagātinot to.

Vingrošanas terminoloģija:

I) atvieglo mācību un treniľa darba vadīšanu;

2) ļauj skaidri, īsi, precīzi pierakstīt vingrojumus;

17

3) sekmē pieredzes apmaiľu starp vingrošanas treneriem, pasniedzējiem,

.skolotājiem;

4) dod iespēju klasificēt daudzveidīgos vingrojumus, apkopot vingrošanas

teoriju un metodiku.

3.2. Vingrošanas un tās terminoloģijas vēsturiskā attīstība

Vingrošanas pirmsākumus var meklēt jau ceturtajā gadu tūkstotī pirms

mūsu ēras, jo uz šo laiku attiecas pirmās ziľas par vingrošanas elementu

pielietošanu Mezopotāmijā dzīvojošo šumēru rituālajās dejās. Apmēram piecus

gs. vēlāk Ēģiptē arheologi atrada uz kapu pieminekļiem attēlotus “tiltiľus”,

meiteľu izpildījumā. Pirmā gadu tūkstoša vidū p.m.ē. Senajā Grieķijā izveidojās

saskanīga un pārdomāta jaunatnes fiziskās sagatavošanas sistēma - vingrošana

(gimnastika), kura ietvēra arī skriešanu, šķēpa mešanu, dūru cīľu un cīľu.

Pirmās ziľas par vingrošanas rīku pielietošanu attiecas uz XVI -XIX gs.

Vingrošanas atdzimšana sākās XVI gs. vidū, kad daţādos gadatirgos un

svētkos uzstājās ceļojošo akrobātu trupas.

Viens no akrobātiem francūzis Tjukkaro 1859.gadā uzrakstīja “Trīs

dialogi par lēcienu vingrojumiem un voltizēšanu gaisā” un tā līdz pat 19.gs.

sākumam bija vingrošanas pasniedzējiem kā rokasgrāmata. Ja jau pastāvēja

daţādi vingrojumi, tad tie tika attiecīgi arī nosaukti, tātad pastāvēja arī

vingrošanas terminoloģija.

Vingrošanas terminoloģijas īpatnība ir tā, ka jāapzīmē fiziskie vingrojumi,

kustības, kuras cilvēka ikdienas dzīvē nav vispār vai ir reti sastopamas. Ja

vingrojumu aprakstam vai vadot nodarbības pielietotu ikdienas sarunu valodu,

būtu vajadzīgs loti garš paskaidrojums, tiktu patērēts daudz laika. Piemēram, lai

paskaidrotu (nosauktu) ar saviem vārdiem terminu “balsts guļus”, būtu vajadzīgs

vairāk kā desmit vārdu un arī tad nebūs pavisam skaidri saprotams šis stāvoklis.

Tāpēc aprakstot (nosaucot) vingrojumus pielieto nosacītus apzīmējumus -

terminus, kas dod iespēju pat sareţģītas kustības apzīmēt ar vienu vai vairākiem

vārdiem.

19.gs. vairākās Rietumeiropas zemēs radās daţādas vingrošanas sistēmas

un līdz ar tām pastāvēja šo sistēmu atšķirīgas vingrošanas terminoloģijas.

Vingrošana kā fiziskas audzināšanas līdzeklis attīstījās ilgā laika periodā.

Ievērojami mainījās tās saturs, pasniegšanas metodika, arī pašu vingrojumu

izpildes tehnika.

Atdzimšanas periodā liela vērība tika piegriezta jaunatnes vispusīgai

audzināšanai. Humānisti vingrošanu uzskatīja par labāko līdzekli veselības

nostiprināšanai un cilvēku fizisko īpašību attīstīšanai.

XVI gs. vispazīstamākais izdevums par fizisko audzināšanu bija

I.Merkurialisa darbs par vingrošanas māku. Autors dalīja vingrošanu: militārā,

ārstnieciskā un atlētiskajā. Veselību veicinošo vingrošanu, t.i. tādu, kas nav

18

saistīta ar cenšanos uzvarēt sāncensi, viľš uzskatīja par fiziskās audzināšanas

pamatlīdzekli. Tai pašā laikā attīstījās arī cits vingrošanas novirziens, kura

pamatā bija nodarbojošos veiklības attīstīšana. Franču rakstnieka un humānista

Fransuā Rablē darbā (“Gargantjua un Pantagruels”) varam atrast norādi par to,

ka audzēkľi nodarbojās ar daudziem vingrojumu veidiem, tai skaitā vingroja uz

stieľa, koka zirga, rāpās pa virvi, izpildīja akrobātikas elementus. Tātad jau XVI

gs. mēs sastopamies ar pirmo vingrošanas rīku terminiem.

J.A.Komenska darbi un viľa izstrādātie didaktikas principi sekmēja XVIII

gs. pedagoģijas klasiķu Ţana-Ţaka Russo (1712.-1778.) un sevišķi Pestalocci

(1746.-1827.) uzskatu attīstību. Viľu nopelns fiziskajā audzināšanā ir tas, ka viľi

deva jaunu ievirzi vingrošanas īstai atdzimšanai. Russo uzskatīja, ka fiziskie

vingrojumi nostiprina un norūda organismu, rada nepieciešamos noteikumus, lai

attīstītu cilvēka spēku un kustību spējas, gatavo dzīvei, sekmē garīgo attīstību un

nostiprina veselību.

Pestalocci fiziskajā audzināšanā par galveno mērķi redzēja bērnā ielikto

spēku un spēju attīstīšanu ar vingrojumu palīdzību. Viľš uzskatīja, ka svarīgi

attīstīt spēju domāt un darboties. Par labākajiem vingrojumiem šim nolūkam

viľš uzskatīja daţādas vienkāršas kustības, tādēļ, ka no šīm atsevišķām kustībām

veidojas jebkuras sareţģītas kustības. Šī “locītavu vingrošana” jāpapildina ar

daţādām rotaļām un roku darbu. Protams, viľš pārvērtēja šo vienkāršo kustību

daţādās locītavās nozīmi, bet tai pašā laikā viľa izstrādātā analītiskā metode

atrada plašu pielietojumu tā laika vingrošanā. Pestalocci bija viens no

vingrošanas teorijas un metodikas pamatlicējiem, viľa “kustības locītavās” ir

mūsdienu brīvo kustību prototips.

Russo, Pestalocci un citu tā laika pedagogu idejas atbalstīja

Rietumeiropas valstu burţuāzijas inteliģence. Tā XVIII gs. 70 gados daţādās

Vācijas pilsētās tika izveidotas jauna tipa skolas - filantropinas, kurās sāka

veidoties vācu nacionālā vingrošana.

Vieni no slavenākajiem vingrošanas radītājiem filantropinās bija Fits (1763.-

1836.) un Guts-Muts (1759.-1839.). Viľi pielietoja visus pazīstamos fiziskos

vingrojumus. Savā darba trīs sējumos Fits izklāstīja teorētiskās un praktiskās

ziľas par vingrošanu. Viľš par mērķi nodarbībās uzskatīja veselības

nostiprināšanu, kustību spēka un ātruma attīstīšanu, ķermeľa skaistas formas

iegūšanu, garīgo attīstīšanu un psihisko darbību. Fits radīja vēl tagad nozīmi

nezaudējušus metodiskos norādījumus par vingrojumu secību, par pakāpenisku

pāreju no vieglākā uz grūtāko, par mācāmā aktivitāti, interesi par nodarbību

radīšanu, individuālo īpatnību ievērošanu u.c.

Guts-Muts izstrādāja daţādu vingrojumu izpildes tehniku, tai skaitā

vingrojumu uz rīkiem. Šajos vingrojumos liela nozīme tiek pievērsta kustību

formai. Viľa grāmata “Vingrošana jaunatnei” izplatījās vairākās valstīs, tai

skaitā Krievijā un veicināja vingrošanas attīstību. Tajā aprakstīti (ar tai laikā

pieľemto terminoloģiju) primitīvi vingrojumi uz stieľa, līdztekās, uz baļķa.

19

Nodarbību laikā tika stimulēta sacensība starp audzēkľiem, bija izstrādātas

prasības precīzam kustību izpildījumam.

Tātad XVIII gs. beigās iezīmējās vingrošanas teorētiskie pamati.

XIX gs. sākumā tiek izveidotas daţādas nacionālas vingrošanas sistēmas.

Tā laika kara māksla prasa daudzu cilvēku vienlaicīgas darbības, precīzu

komandu izpildi, pārkārtošanos militāro darbību laikā utt. Tā laika pedagogi un

ārsti par vienīgi pareizo jaunatnes fiziskās audzināšanas metodi uzskatīja

vingrošanu.

Šai laikā (19.gs. 1 pusē) iezīmējās vingrošanas attīstības trīs virzieni:

- higiēniskā (vingrošana kā veselības nostiprināšanas līdzeklis un fizisko spēku

attīstīšana);

- atlētiskā ( kā cilvēka kustību spēju attīstīšanas līdzeklis ar speciāliem

sareţģītiem vingrojumiem, tai skaitā uz vingrošanas rīkiem);

- lietišķā (vingrošanu pielieto kā līdzekli karavīru daţādu šķēršļu pārvarēšanas

apmācībai).

Vācu vingrošanas sistēma izveidojās laikā, kad Napoleons ar savu

karaspēku okupēja Prūsiju. Tās pamatlicējs bija F.Jans (1778.-1852.). Viľš

vingrošanu izmantoja kā līdzekli jaunatnes militārai sagatavošanai ar mērķi

atbrīvot valsti no okupācijas. Šīs sistēmas pamatā bija vingrojumi uz rīkiem un

kara spēles, jo tie pēc Jana uzskata vislabāk attīsta fiziskās spējas un nostiprina

cilvēka gribu. Viľš savu vingrošanu nosauca par “turnkunst” (izveicības

mākslu). Vēlāk vācu vingrošanu sāka saukt par “turnenu”. Kopā ar Frīzenu un

Eizelenu Jans izstrādāja vingrošanas elementu tehniku. Tika izdota mācību

grāmata “Vācu vingrošana”, kurā bija aprakstīti visi tai laikā pazīstamie

vingrojumi uz rīkiem. Izpildot vingrojumus no mācāmiem prasīja turēt taisni

galvu, nostiept pirkstgalus, militāru (brašu) stāju, taisnlīniju kustības.

Nodarbībās izmantoja sacensību metodi, kas krasi palielināja mācāmo interesi,

tie centās izpildīt vienu un to pašu vingrojumu maksimālo reiţu skaitu. Daţādu

kustību kombinācijas tai laikā vēl nepielietoja.

Ā.Špīss (1810.-1858.) vācu turnenu pielāgoja pasniegšanai skolās un izveidoja

stundas shēmu. 1840.gadā viľš publicēja savu darbu “Mācība par turnena

māku”. Špīsa vingrošanas stunda ietvēra vispirms kārtības mācības vingrojumus

(ierindas mācības, pārkārtošanās vingrojumi), tad sekoja brīvās kustības

(locītavu vingrošana no Pestallocci un Fita vingrošanas), kas sagatavoja darbam

uz rīkiem. Špīss ieviesa grupveida (masu) rīkus: garus stieľus un līdztekas, rindā

novietotas kāpnes, kārtis u.c. rīkus. Stundas beigu daļā bija rotaļas un masu

vingrojumi (vingrojumi visiem vienlaicīgi). Špīss, saglabājot vācu turnena

galvenos principus, pabeidza vācu nacionālās vingrošanas sistēmas izveidošanu.

Špīsa vingrošana veicināja disciplīnas ieaudzināšanu bērniem, lai tie varētu

precīzi izpildīt daţādas komandas, lai tiem būtu arī pietiekoša fiziskā

sagatavotība dienestam armijā. Bet tai pašā laikā tika ierobeţota mācāmo

iniciatīva. Šī vingrošana neveicināja individuālo spēju attīstīšanu un pats

galvenais, tā bija pretrunā ar daudzām tai laikā pastāvošiem pedagoģijas

20

zinātnes atziľām. Sevišķi asu un pamatotu kritiku tai izteica krievu pedagogs

P.Leshafts. Vācu vingrošanas sistēmā bija trūkumi, tā neaptvēra visus

vingrojumus, nesniedza norādījumus par to pierakstu, nosaukumi neizteica

kustības būtību. Te, protams, vainojams šīs vingrošanas sistēmas zemais

teorētiskais līmenis un šaurais novirziens. Autori centās kustības nosaukt

analoģiski dzīvnieku kustībām. Piemēram, “lauvas nolēciens” - ţākļa nolēciens

no balsta līdzteku galos ar seju uz āru, “vilka lēciens” - tupus lēciens, labā

(kreisā) kāja sānis u.c.

Tūlīt pēc vācu vingrošanas sistēmas radās zviedru vingrošanas sistēma.

Tajā veiksmīgi bija risināts higiēniskais novirziens. Pjērs Lings (1776.-1839.)

vingrošanu studēt sāka Dānijā 19.gs. pirmajā pusē, jo tai laikā Dānija bija viena

no Rietumeiropas zemēm, kur visplašāk bija izplatīta vingrošana. 1813.g. pēc

P.Linga iniciatīvas Stokholmā atvēra speciālu institūtu, kurā viľš pielietoja

fiziskās audzināšanas mācīšanas metodes un līdzekļus. Viľš uzskatīja, ka

jāizmanto tādi vingrojumi, kas nostiprina un attīsta cilvēka ķermeni. Diemţēl,

vingrošanas pedagoģisko nozīmi viľš savā darbā neuzsvēra.

Viľa dēls Jans Lings (1820.-1886.) turpināja tēva iesākto, un izstrādāja

stundas shēmu, sistematizēja vingrojumus, ieviesa speciālus rīkus, izvirzīja

rindu metodisku nosacījumu. Vingrojumus klasificēja pēc anatomiskā principa.

Viľa izveidotos vingrojumus raksturoja taisnvirziena, sasprindzinātas un

simetriskas kustības. Liela nozīme tika pievērsta precīzam ķermeľa daļu

stāvoklim (pozām).

Zviedru vingrošanas stundu raksturoja stingrā kārtībā viena otrai

sekojošas 16 daļas. Tas, protams, ierobeţoja pasniedzēja iniciatīvu. Daudziem

tai laikā likās, ka tas ir zinātniski pamatots un bija par cēloni, ka šī zviedru

vingrošanas sistēma bija plaši izplatīta daudzās valstīs, tai skaitā Krievijā.

Franču vingrošanas sistēmai galvenokārt bija militāri lietišķs raksturs, un tā

veidojās gandrīz vienlaicīgi ar zviedru. Šīs sistēmas pamatlicējs bija Amoross

(1770.-1848.). Viľš bija iepazinies ar Suvorova karavīru fiziskās sagatavošanas

sistēmu un izmantoja to savas vingrošanas sistēmas veidošanā. Par labākajiem

viľš uzskatīja tos vingrojumus, kuri palīdz iegūt dzīvē un militārajā darbībā

nepieciešamās iemaľas: pārvietošanos (soļošana, skriešana) šķēršļotā apvidū,

visdaţādākos palēcienus un lēcienus pilnā ekipējumā, smagumu vai “ievainoto”

pārnešana. Nodarbībās ietvēra arī peldēšanu, niršanu, daţādus cīľas veidus,

mešanas, šaušanu, paukošanu un voltizēšanu. Kā šķēršļus izmantoja daţādus

rīkus (kāpnes, virves, kārtis, ţogus), kuri bija jāpārvar pēc iespējas ātrāk un ar

pēc iespējas lielāku spēku ekonomiju.

Vadot nodarbības Amoross nepieturējās pie noteiktas (konkrētas) shēmas,

bet gan noteica tikai vispārējos principus: vingrojumiem jābūt piemērotiem

mācāmiem un pēc iespējas vienkāršākiem, tie jāizpilda noteiktā secībā, no

vieglākajiem uz grūtākajiem, no vienkāršākajiem uz sareţģītākajiem.

Nodarbībās tika ievērotas mācāmo individuālās īpatnības. Bija norādījumi

par to, ka viena un tā paša vingrojuma iedarbību var palielināt vai pamazināt,

21

izmainot kustības ātrumu, virzienu un amplitūdu. Daţreiz vingrojumus izpildīja

kara dziesmu pavadījumā, kas palīdz attīstīt elpošanu un veidoja patriotisma

jūtas. Tie faktiski bija pirmie mēģinājumi ievest nodarbībās muzikālo

pavadījumu. Franču vingrošanas sistēmas vingrojumus pielietoja arī Krievijas

armijā.

Sokolu vingrošanas sistēma radās XIX gs. vidu sakarā ar Austro-

Ungārijas slāvu tautu nacionālās atbrīvošanās cīľām. Čehijā radās “Sokolu

kustība” un sāka veidoties sokolu vingrošanas sistēma. Tās izveidotājs bija

Prāgas universitātes estētikas un mākslas vēstures profesors M.Tiršs (1832.-

1884.). Viľš pārstāvēja patriotiski noskaľoto liberālo burţuāziju, kuras mērķis

bija savas dzimtenes atbrīvošana no austriešu jūga. Tiršs bija iepazinies ar visām

XIX gs. pirmajā pusē pastāvošajām vingrošanas sistēmām, bet nevienu no tam

neuzskatīja par piemērotu, lai Čehijā organizētu masveidīgu (tautas) vingrošanas

kustību ar mērķi sagatavoties atbrīvošanās cīľām. Sokolu sistēma pēc sava

satura bija tuva vācu, bet tai bija savas īpatnības. Tiršs centās visiem stāvokļiem

un kustībām piedot tādu formu, kura izpildītājiem un skatītājiem izsauktu

emocionālu pacēlumu, radītu prieku un estētisku baudījumu. Šīs sistēmas

pamatu veidoja vingrojumi uz rīkiem, vingrojumi ar un bez priekšmetiem,

piramīdas, vingrojumi ar paukošanos, boksa un cīľas elementiem.

Daudzkārtēja viena un tā paša elementa uz rīkiem izpildes vietā “sokoli”

ieviesa daţādu kustību (vingrojumu) kombinācijas. Sākot ar 1862.gadu

organizēja vingrošanā sacensības pēc speciāli izstrādātiem noteikumiem.

Sevišķu uzmanību brīvo kustību kombinācijās un uz rīkiem pievērsa loģiskai

pārejai no viena elementa izpildes uz nākošo. “Sokoli” pielietotos vingrojumus

klasificēja (sistematizēja) pēc to ārējām pazīmēm un izstrādāja vingrošanas

elementu terminoloģiju. Vingrojumus centās nosaukt īsi, ar vienu vai diviem

vārdiem, lai būtu ērti lietot šos terminus.

Sokolu vingrošanas stunda sastāvēja no trim daļām. Pirmajā

(sagatavošanas) daļā izpildīja kārtības mācības vingrojumus, vispārattīstošos

vingrojumus vai vingrojumus ar priekšmetiem (nūjas, hanteles u.c.). Otrajā

(galvenajā) daļā izpildīja vingrojumus uz rīkiem, atbalsta lēcienus, daţādus citus

vingrojumus (piem., “kaujas” vingrinājumus). Trešajā (nobeiguma) daļā parasti

pielietoja soļošanu, lēnu skrējienu, rotaļas.

Sokolu vingrošanas sistēma ieguva plašu izplatījumu daudzās zemēs

pateicoties tam, ka nodarbības notika vienveidīgos sporta tērpos, ar muzikālo

pavadījumu, tika prasīts precīza kustību izpildījums, tika organizētas sacensības

un masu uzstāšanās. Tā bija mūsdienu sporta vingrošanas pamatlicēja.

Visās iepriekš norādītajās sistēmās bija ievērotas nacionālās tradīcijas.

Negatīvs visām šīm sistēmām bija to vienpusība, to autori nenovērtēja

vingrošanas pedagoģisko nozīmi, tām bija empīrisks raksturs.

19.gs. beigās parādījās pirmās zinātniski pamatotās sistēmas: Krievijā –

P.Leshafta (1837.-1909.), Francijā – Ţ.Deminī (1850.-1917.). Ţ.Deminī bija

fiziologs un pedagogs un I pasaules kara laikā publicēja fiziskai audzināšanai

22

veltītu darbu. Viľš uzskatīja, ka vingrojumiem jābūt dinamiskiem, bet ne

statiskiem, tie jāizpilda ar plašu amplitūdu, kustību formai jābūt noapaļotai, bet

ne “stūrainai”. Muskuļiem, kuri neľem dalību konkrētas kustības izpildē jābūt

atbrīvotiem (nesasprindzinātiem). Tas jau bija jauns solis vingrošanas

turpmākajā attīstībā. Viľa piedāvātie vingrojumi ievērojami bagātināja

vingrošanu. Demenī fiziskai audzināšanai izvirzīja sekojošus uzdevumus:

veselības uzlabošana, ķermeľa formu un kustību skaistuma sasniegšana,

veiklības un gribas īpašību attīstīšana. Viens no viľa audzēkľiem Ţ.Ebērs lika

priekšā tā saukto fiziskās audzināšanas “dabīgo metodi”, kas būtībā bija militāri

lietišķās vingrošanas tālāka attīstīšana.

Austrijā tika izstrādāta viena no labākajām skolas vingrošanas sistēmām.

Tās izveidotāji Gaulgofers un Štraihers savas rekomendācijas veidoja ľemot

vērā bērnu vecuma un dzimuma īpatnības, pamatojoties uz pedagoģijas un

bioloģijas zinātľu datiem.

Pamatvingrošanas sistēmu izveidoja dānis N.Buks. Viľš modernizēja

zviedru vingrošanas sistēmu, ieviesa vingrojumu vadīšanas plūsmas metodi, kas

ļāva palielināt stundas intensitāti un slodzi.

Starp daţādām higiēniskās vingrošanas sistēmām sievietēm lielu

popularitāti ieguva E.Bjerkstenas sistēma, kurā bija uzsvērta vingrojumu

fizioloģiskā un estētiskā būtība.

19.gs. beigās un 20.gs. sākumā radās jauni vingrošanas veidi. Piemēram,

izveidojās vairākas mākslas vingrošanas un ritmiskās vingrošanas sistēmas, plaši

tika pielietota ārstnieciskā vingrošana, kas bija kļuvusi par vienu no medicīnas

apakšnozarēm, individuālās vingrošanas sistēmas, pamatā ar higiēnisko

novirzienu (Millera “Mana sistēma”, “Sondova hanteļu sistēma”, Prošeko,

Anohina individuālās vingrošanas sistēma u.c.).

Krievijā dzīvojošo tautu sadzīvē vingrošanas elementi bija satopami jau

sen. Daţādos svētkos uzstājās “skomorohi” (akrobāti). Vidusāzijā populāri bija

virves staigātāji. Daţas Kaukāza tautas pielietoja vingrojumus ar nelielu

apsmagojumu, lai iesildītos pirms cīľas. Gandrīz visām tautām lielā cieľā bija

jāšanas sports un voltiţēšana.

Voltizēšanas attīstību labvēlīgi ietekmēja daudzu karavadoľu cenšanās

palielināt krievu armijas karavīru fizisko sagatavotību. Armijas fiziskās

sagatavošanas pamatus lika Pēteris I. Viľa izveidotos pulkos pielietoja daţādus

fiziskos vingrojumus ar mērķi apmācīt karavīrus pārvarēt šķēršļus, kā arī citām

kara mākslas iemaľām. Pēc Pētera I pavēles vingrošanu ieviesa jūras kara

mācību iestādēs. Daudz uzmanības krievu armijas karavīru sagatavošanai veltīja

izcilie karavadoľi A.Rumjancevs, A.Suvorovs, admirālis F.Ušakovs u.c.

A.Suvorovs (1730.-1800.) izveidoja savu militāri fiziskās sagatavošanas

sistēmu, kuras pamatā bija militārā vingrošana, rīta vingrošana, norūdīšanās. Kā

līdzekļus izmantoja skriešanu, šķēršļu pārvarēšanu, daţādu priekšmetu

pārnešanu, durkļu cīľu. A.Suvorova tradīcijas turpināja M.Kutuzovs.

23

Liels nopelns karavīru fiziskās sagatavošanas pamatu izstrādāšanā ir

M.Dragomirovam (1830.-1915.). Viľš būtiski papildināja Suvorova izstrādāto

armijas apmācību, noteica daţādu karaspēka veidu fiziskās sagatavošanas

uzdevumus, izstrādāja vingrošanas pielietošanas metodiku armijā. Speciālā

armijas un flotes fiziskās sagatavošanas nolikumā izstrādāšanā dalību ľēma

P.Leshafts. Tas bija zinātniski pamatots un kā apliecinājums tam ir tā ilgstošā

pastāvēšana. Vēlāk karavīru fiziskajā sagatavošanā priekšroka tika dota

vingrojumiem uz rīkiem, bet no 1910.g. par fiziskās sagatavošanas pamatu kļuva

sokolu vingrošanas sistēma.

Krievijas mācību iestādēs līdz pat 1917.g. pasniedza no daţādām valstīm

aizgūtu vingrošanas sistēmu vingrojumus.

Ievērojama loma vingrošanas attīstīšanā Krievijā bija anatomam un

pedagogam P.Leshaftam. 1875.gadā viľš vairākās Rietumeiropas zemēs

iepazinās ar fiziskās audzināšanas nostādni. 1880.gadā iznāk viľa grāmata

“Vingrošanas skolotāju sagatavošana Rietumeiropas zemēs”. Tajā tika sniegta

pastāvošo vingrošanas sistēmu raksturojums, kā arī norādīts uz to, ka šīm

sistēmām nav zinātniska pamatojuma. P.Leshafts izstrādāja skolas vecuma bērnu

fiziskās izglītošanas (uz vingrošanas pamatiem) sistēmu. Viľš par pamatu ľēma

nevis higiēniskos, bet gan pedagoģiskos uzdevumus.

P.Leshafts uzskatīja, ka svarīgi pēc iespējas agrāk un ar mazāko spēku

patēriľu iemācīt bērniem un pusaudţiem pārvaldīt savu ķermeni. Ir

nepieciešams apzināti izpildīt visas kustības, bet ne vienkārši atdarināt vadītāju

demonstrēto.

P.Leshafts bija “atsevišķu paľēmienu” (kustību) mācīšanās pretinieks, t.i.

speciāli mācīt kustību māku. Tāpēc arī viľš neatzina (noliedza) vingrojumus uz

rīkiem, kā arī akrobātikas elementus kā “mazlietderīgus fiziskajā sagatavošanā”.

Šie P.Leshafta galējie uzskati daudzējādā ziľā izskaidrojami ar tā laika sporta

vingrošanas saturu un nepilnveidīgo mācīšanas metodiku.

Lielākais P.Leshafta nopelns ir tas, ka viľš pirmais izstrādāja zinātniski

pamatotu bērnu fiziskās audzināšanas sistēmu, kas savukārt ievērojami

ietekmēja sporta teorijas un prakses attīstību.

19.gs. beigās sporta vingrošanas attīstība bija cieši saistīta ar sporta

attīstību un starptautisko sporta sakaru paplašināšanos. Vingrošanas tālāko

attīstību sekmēja tas, ka 1881.g. nodibināja Starptautisko vingrošanas federāciju

– FIG, kura bija pirmā sporta federācija pasaulē.

Pirmajos pēcrevolūcijas gados un līdz pat 30-tajiem gadiem Krievijā

vingrošanu izmantoja kā vienu no galvenajiem līdzekļiem iedzīvotāju fiziskajā

sagatavošanā. Iedzīvotāju fiziskās sagatavošanas organizēšanā vadošā loma

piederēja “Vseobuč” organizācijai. Šo organizāciju izveidoja 1918.gadā ar mērķi

sagatavot rezerves Sarkanajai armijai. Armijas rezervju sagatavošanas

programmā ievērojama vieta bija ierādīta vingrošanas nodarbībām. Izmantoja

lietišķo vingrošanu, kā arī vingrojumus uz rīkiem. Visā valstī izveidoja militārus

– sporta centrus, kas apvienoja plašas jaunatnes masas.

24

Fizisko kultūru (pēc tā laika terminoloģijas) kā mācību priekšmetu ieviesa

1926.-1927.g. pamatskolās, bet sākot ar 1929.g. arī augstskolās. Tika izveidotas

jaunas fiziskās audzināšanas programmas, tajās svarīga vieta bija ierādīta

vingrošanai.

Palielinājās fiziskās kultūras institūtos sagatavoto vingrošanas speciālistu

skaits. Šie kadri sāka risināt arī vingrošanas teorijas un metodikas izveidošanas

jautājumus. Tika uzsākts darbs vingrošanas zinātniski pētnieciskās bāzes

izveidošanā, vingrošanas stundas tipveida shēmas izstrādāšanā u.c. Bet ne jau

uzreiz mainījās nodarbību saturs. Ilgu laiku vingrošana saglabāja vispārējās

fiziskās sagatavošanas raksturu. 1929.g. notika vingrošanas zinātniski-metodiskā

konference, kurā tika atrisināti nobriedušie organizatoriski metodiskie jautājumi.

Pirmo reizi vingrošanā tika izdalīti atsevišķi veidi, sāka pārraidīt rīta vingrošanu

pa radio.

Svarīgs notikums fiziskās kultūras (sporta) kustībā bija Vissavienības

fiziskās kultūras kompleksa “Gatavs darbam un PSRS aizsardzībai” (1931.g.)

ieviešana, kas iezīmēja jauna etapa sākumu vingrošanas attīstībā. Vēršoties

plašumā darbam GDA kompleksa ieviešanā, vispārējās fiziskās sagatavošanas

darbs notika speciālās sekcijās un GDA normu kārtošanas sagatavošanas grupās.

Vingrošana turpināja palikt un attīstījās tālāk kā viens no fiziskās audzināšanas

līdzekļiem. Tā palīdzēja cilvēkiem nostiprināt veselību, formēt dzīvē

nepieciešamās kustību iemaľas, arvien plašāk ieviesās darba dzīvē. Šai laika

periodā radās iespēja vingrošanas sporta veidu attīstībai.

Lielu popularitāti iedzīvotāju vidū bija iemantojuši masu vingrošanas uzvedumi,

kuri regulāri, sākot ar 1930.gadu, notika Maskavā, Ļeľingradā, savienoto

republiku galvaspilsētās un citās pilsētās. Šie uzvedumi sevišķi krāšľi kļuva, kad

tos Vissavienības fizkultūras dienā sāka organizēt Sarkanajā laukumā Maskavā.

Šo svētku galvenais saturs bija daudzveidīgi vingrojumi, ar kuru palīdzību radīja

neaizmirstamu izrādi. Tie bija svarīgs padomju vingrošanas aģitācijas un

propogandas līdzeklis un piesaistīja daudz jaunatnes sistemātiskām vingrošanas

nodarbībām.

1933.g. Maskavā notika Starptautiskā vingrošanas konference, kura

vienlaicīgi bija arī I Vissavienības vingrošanas konference. Tajā tika izskatīti

svarīgi vingrošanas attīstības jautājumi, pieľemti lēmumi. Konference noteica

vingrošanas vietu un nozīmi padomju fiziskās audzināšanas sistēmā, apstiprināja

klasifikāciju (iedalījums nosacīti atsevišķos veidos), vingrošanas saturu,

nodarbību metodiku un darba organizācijas formas, izskatīja terminoloģijas

jautājumus. Šai konferencē Ļeľingradas fiziskās kultūras institūta vingrošanas

katedras vadītājs L.Orlovs sniedza ziľojumu, kurā analizēja pastāvošo

vingrošanas terminoloģiju (šis materiāls bija publicēts 1934.g. iznākušajā

grāmatā “Vingrošana”).

Kā jau iepriekš bija atzīmēts, 19.gs. pastāvošo vingrošanas sistēmu

terminoloģija bija nepilnīga, neaptvēra visus vingrojumus, nesniedza

norādījumus par to pierakstu, nosaukumi neizteica kustību būtību. Te vainojams

25

vingrošanas sistēmu zemais teorētiskais līmenis un šaurais novirziens. Šo

sistēmu autori centās kustības nosaukt analoģiski dzīvnieku kustībām.

Cariskajā Krievijā visvairāk izplatītas bija zviedru un sokolu vingrošanas

sistēmas un to terminoloģija. Brantinga izveidoto zviedru vingrošanas sistēmas

terminoloģiju krievu valodā pārtulkoja Djuperovs. Tulkojums bija neizdevies

(gari, nesaprotami vārdi un jēdzieni), jo nebija saskaľots ar krievu valodas

gramatikas un vārdu veidošanas likumiem.

Ievērojami labāk par citām tā laika vingrošanas sistēmu terminoloģijām

bija Tirša izveidotā Sokolu vingrošanas terminoloģija. Tā samērā īsi un noteikti

raksturoja izpildāmās kustības formu un aptvēra pietiekami lielu vingrojumu

skaitu. 1911.g. šo terminoloģiju krievu valodā pārtulkoja Monahins un līdz

1938.g. tā bija vadošā vingrošanas terminoloģija PSRS. Taču arī šajā tulkojumā

nebija ievērotas krievu valodas vārdu veidošanas likumsakarības, tika atstāti

daudzi slovāku nosaukumi.

Šī visaptverošākā, tai laikā pastāvošā, vingrošanas terminoloģija arī bija

nepilnīga. Tā bija ļoti mākslīga, un atkarīga no formālās vingrojumu

klasifikācijas un, kā likums, pietiekošā pakāpē neizteica vingrojumu raksturu un

jēgu. Autori ar vienu vārdu (terminu) centās apzīmēt gan to ķermeľa daļu, kas

izpilda kustību, gan pašu kustību un tās virzienu. Tā kustības ar rokām vai kājām

apzīmēja ar darbības vārdiem, kas izveidoti no ekstremitāšu nosaukumiem.

Piemēram, lai apzīmētu kustības ar kājām jebkurā virzienā lieto darbības vārdu

“ножить”, darbības ar rokām “ ручить”. Lai norādītu kustības virzienu pie šī

darbības vārda pievieno priedēkli “пред” – ja kustība notiek uz priekšu, “за” –

ja kustība atpakaļ, “у” – ja kustība sānis, “вз“ – ja kustība uz augšu, “при” – ja

notiek atgriešanās s.st. Tādējādi, piemēram, kustība ar rokām uz priekšu saucās

“предручить”, ar kājām atpakaļ – “заножить”. Kustības ar ķermeni daţādos

virzienos apzīmēšanai lietoja vārda sakni “клон” un pievienoja iepriekš minētos

priedēkļus. Piemēram, noliekšanās uz priekšu – “предклон”, noliekšanās sānis –

“уклон”.

Lai apzīmētu statistiskus stāvokļus lietoja vārda sakni “стой” un tās

precizēšanai pievienoja īpašības vārdus. Piemēram, stāja kāja sānis uz

pirkstgaliem “стой уножный”. Šo pašu principu terminiem par pamatu ľemot

vārdu saknes, lietoja arī vingrojumu uz rīkiem apzīmēšanai. Arī šeit terminu

vairākums bija dīvains un neatbilda krievu valodai. Daļa terminu, kaut arī

skaitījās, ka ir pārtulkoti krievu valodā, faktiski bija svešvārdi. Piemēram,

“перешмыг” – kāju pārmetieni, “всклѐпка” – atslēga.

Tātad mēs redzam, ka tulkojums bija neizdevies, jo nebija ievēroti krievu

valodas vārdu veidošanas likumi, tas savukārt noveda pie krievu valodas

piesārľošanas ar mazsaprotamiem, dīvainiem vārdiem, kuru pielietošana tikai

bremzēja vingrošanas attīstību. Šī nesaprotamā ţargonu, terminoloģijas

veidošanas principiem neatbilstošā terminoloģija nebija pieejama plašām

vingrotāju masām. Tāpēc jau arī to nepielietoja ilgi. Jau pirmsrevolūcijas

periodā Krievijā neatkarīgi no pastāvošajām vingrošanas sistēmām ārzemēs,

26

veidojās sava vingrošanas terminoloģija. Daļa no šiem terminiem savu nozīmi

nav zaudējuši arī tagad. Piemēram, komandas “Stāt!‟, “Sākt!”, termini

“pietupieni”, “saliekšana”, “rokas priekšā”, “rokas atpakaļ”, “rokas sānis” u.c.

Kaut arī vingrošanas attīstīšanās gaitā radās jauni vingrojumu termini,

tomēr 20.gs. sākumā vēl nebija izveidota terminoloģija, kas apmierinātu sporta

praktiķus.

Šo daţādo vingrošanas sistēmu autori nevarēja izveidot pareizu,

vienveidīgu terminoloģiju, kā arī vingrojumu pierakstu noteikumus, jo pašas šīs

sistēmas bija uz zema teorētiskā līmeľa, vingrojumu klasifikācija bija formāla.

19.gs. beigās un 20.gs. sākumā pirmā uz tā laika zinātniskiem pamatiem

izveidotā vingrošanas sistēma bija P.Leshafta sistēma. Vingrojumus viľš centās

apzīmēt ar krievu sarunu valodā sastopamiem vārdiem, bieţi pielietoja

anatomijā sastopamus nosaukumus. Šīs terminoloģijas pamati tika izmantoti

1937.g. veidojot vingrošanas terminoloģiju. Iepriekšējām sistēmām raksturīgā

formālisma un samākslotības P.Leshafta sistēmā nav.

Šīs vingrošanas terminoloģijas attīstības ceļš bija sareţģīts. Vingrojumos

uz rīkiem, brīvajās kustībās un atbalsta lēcienos lietoja krieviskotus sokolu

terminus, akrobātikā - profesionālā cirka terminus, dejveida elementiem -

klasiskā baleta terminus, lietišķajiem un ierindas mācības vingrojumiem –

nosaukumus krieviski un armijas ierindas reglamenta terminus. Treneri un

vingrotāji sāka ieviest arī pašu izdomātus terminus un nosaukumus. Piemēram,

“bērziľš”, “bezdelīga”, “varde”, “krokodils”, “saulīte” u.c. Tas, ka nebija

vienveidīgas savas vingrošanas terminoloģijas, kas būtu veidota uz krievu

valodas vārda veidošanas likumiem, apgrūtināja mācību un treniľu procesu

vadīšanu, sporta sacensību organizēšanu, daţādu programmu un metodisko

norādījumu izdošanu, noveda pie nevajadzīgām diskusijām un strīdiem starp

vingrošanas speciālistiem. Nebija iespējams šo terminoloģiju tulkot citās

valodās. Šai periodā vingrošanas terminoloģija ievērojami atpalika no prakses,

sporta sasniegumiem vingrošanā. Tas noveda pie tā, ka daţādās savienotajās

republikās daţādās citās valodās parādījās termini, kas bija pretrunā ar terminu

veidošanas pamatnoteikumiem. Tātad bija nepieciešams izstrādāt visaptverošu,

zinātniski pamatotu vingrošanas terminoloģiju.

1937.gada septembrī Fiziskās kultūras un sporta komiteja pie PSRS

Tautas Komisāru Padomes nozīmēja speciālu komisiju (I.Braţľiks, A.Būkins,

G.Egnatošvili, L.Orlovs), kas kopā ar Ļeľingradas Zinātniski pētnieciskā

fiziskās kultūras institūta darbiniekiem izskatīja vingrošanas terminoloģijas

projektu, kura autors bija L.Orlovs (konsultants prof. B.Larins no PSRS Zinātľu

Akadēmijas Valodu institūta). Šī komisija pamatojoties uz pastāvošo

terminoloģiju, izstrādāja visaptverošu vingrošanas terminoloģiju un 1938.g. to

publicēja grāmatā “Vingrošanas terminoloģija” (krievu valodā). Šo jauno

vingrošanas terminoloģiju raksturo noteiktība, terminu īsums un atbilstība

kustību saturam un formai. Tātad bja ievēroti noteiktības, īsuma un piemērotības

principi. Tā viegli lasāma un saprotama, viegli tulkojama jebkurā citā valodā,

27

tātad tā ir pieejama plašām vingrotāju masām. Protams, šai terminoloģijai bija

arī atsevišķas nepilnības, par ko tika norādīts tā laika presē.

1941.g. Vissavienības fiziskās kultūras un sporta komiteja izveidoja jaunu

komisiju (priekšsēdētājs A.Brikins, sastāvā L.Orlovs, I.Braţľiks, N.Rozanovs),

kura strādāja pie šīs terminoloģijas pilnveidošanas, bet karš pārtrauca šo darbu.

Pēc II pasaules kara pastāvošajā vingrošanas terminoloģijā, kuru lietoja

arī Latvijas vingrotāji (pamatā krievu valodā), bija šādi trūkumi:

1) nebija pilnībā izstrādāti termini vingrojumiem ar priekšmetiem,

akrobātikas, lietišķajiem un mākslas vingrošanas vingrojumiem;

2) sakarā ar jaunu vingrojumu uz rīkiem rašanos terminoloģija neaptvēra

visus elementus;

3) pastāvēja pretruna starp vingrojumu nosaukumu terminiem un

vingrojumu klasifikāciju.

Piemēram, uzvēziens balstā atmuguriski uz stieľa (uz vienas kārts) bija

nosaukts par uzvēzienu uz priekšu (priekšvēzienā). Uzvēzieni uz priekšu

vingrošanā sastopami daţāda veida, tātad šis termins kļūst par daudznozīmīgu;

4) bija vēl palikuši atsevišķi termini ar tēlainu stāvokļa apzīmējumu –

“varde”, “bezdelīga”, “karogs”, “krokodils” u.c.;

5) vingrojumu uz rīkiem nosaukumi bija pārāk gari;

6) nepietiekoši bija termini sareţģītu vingrošanas un akrobātikas elementu

apzīmēšanai.

Gribēdami novērst šos trūkumus terminoloģijā, vingrotāji lietoja

gadījuma, ţargona apzīmējumus, kuri neizteica izpildāmās kustības būtību.

Piemēram, “zirneklis”, “svecīte” u.c. Daţi no tiem ir sastopami pat vēl tagad.

1948.g. II Vissavienības vingrošanas konferencē (Ļeniľgradā) pieľēma lēmumu

par mākslas vingrošanas izdalīšanu kā patstāvīgu sporta veidu.

Daţādu autoru sagatavotajās grāmatās (krieviski) sāka parādīties jauni

termini, tika pārveidoti arī vecie. Tā A.Glinterniks 1950.g. izdotajā mācību

grāmatā fiziskās kultūras institūtiem “Sporta vingrošana” ieviesa terminu

“daţādveida balsts”. A.Brikins 1950.g. izdotajā mācību grāmatā “Vingrošana”

ieviesa jaunus terminus līdzsvaru, tiltiľu, špagata apzīmēšanai, no jauna

izstrādāja terminu ar vingrošanas nūju veidošanas noteikumus. J.Šiškorjana

ieviesa rindu jaunu terminu mākslas vingrošanas elementiem. Daudz darījuši

vingrošanas terminoloģijas krievu valodā pilnveidošanā L.Orlovs, M.Okuľevs,

V.Maksimovs, B.Siļčenko u.c.

Vingrošanas terminoloģijas tālākai pilnveidošanai bija veltīta 1957.g.

Vissavienības diskusija par vingrošanas klasifikācijas un terminoloģijas

jautājumiem. Pēc plašas priekšlikumu apspriešanas 1959.g. izdeva mācību

līdzekli par vingrošanas terminoloģiju.

Dzīve, sporta prakse izvirzīja arvien jaunus jautājumus, saistītus ar jauno

elementu terminoloģisku apzīmēšanu. Ar vingrošanas terminoloģijas

pilnveidošanas jautājumiem nodarbojās fiziskās kultūras institūtu (arī Latvijas)

28

vingrošanas katedru pasniedzēji, kā arī atsevišķi PSRS Vingrošanas federācijas

pārstāvji.

1960. un 1963.g. metodiskajās konferencēs tika apspriesti priekšlikumi

par terminoloģijas uzlabošanu, bet 1965.g. apstiprināja vingrošanas

terminoloģijā ieviestos papildinājumus.

PSRS Vingrošanas federācijas Prezidijs 1965.g. apstiprināja sekojošus

labojumus un papildinājumus:

1) “kārtības mācības” vingrojumi ietverti vispārējā terminā “ierindas

mācība”,

2) terminos, kas apzīmē kārienus, uzvēzienus un apvēzienus pacelē un

jāteniski, tiek norādīta kāja, kurai ir papildus atbalsts pret rīku. Piem., kāriens uz

labās kājas (pacelē uz labās kājas). Apvēzienu apzīmēšanai pietiek ar terminu

“apvēziens” un norādījumu, uz kuru pusi tas jāizpilda (uz priekšu vai atpakaļ,

sānis),

3) termins “bezdelīga” aizvietots ar terminu “līdzsvars”. Piemēram,

līdzsvars uz labās kājas, rokas sānis,

4) krieviski termina “стойка на кистях” (stāja uz plaukstām) vietā

ieviests termins “стойка на руках” (stāja uz rokām),

5) ieviests termins “перелет” (“pārlidojums”), kura agrāk vispār nebija,

kā arī sareţģītu nolēcienu un atbalsta lēcienu termini,

6) terminoloģiski apzīmējot stāvokļus ar priekšmetiem rokās, norāda pašu

priekšmetu stāvokli, piemēram, “hanteles priekšā”,

7) izpildot nolēcienu atvēzienā, nelieto vārdu “atliecoties”, jo tāda ir šī

elementa obligāta izpildes prasība.

3.3. Vingrošanas terminoloģijas latviski vēsture

1872.gadā “Baltijas Vēstnesis” ziľoja par Maskavas politehniskās izstādes

projektu “... priekš strādnieku dzīves pārlabošanas”, kurā tika iekļauta

vingrošana “ģimnastika”.

1876.gadā Kurzemes I vispārīgās laukskolotāju sapulces dienas kārtībā

bija paredzēts punkts “par turnskunsti jeb vingrošanu laukskolās”.

1876.gadā K.Kļaviľš publicēja rakstu par vingrošanu. Tajā sniegti vairāki

vingrošanas termini:

atlētīga vingrošana

paidagoģiska vingrošana

brīv – vingrošana

rīku vingrošana

panģimnastikons (universāla treniľu ierīce)

“Vingrošanas vadonī” doti daudzu vingrojumu apzīmējumi;

grunsstāvēšana (izejas stāvoklis),

griešanās, plecu raustīšana, roku mešana,

29

miesas liekšana uz priekšu un atpakaļ,

roku riľķošana, skriešana uz vietas.

1877.gadā tika publicēta Kārļa Kļaviľa “Praktiskās vingrošanas jeb

turnēšanas vadons priekš tautas skolām”. Tā bija pirmā vingrošanai veltītā

grāmata latviešu valodā. Bija vērojama interese par vingrošanu, sāka veidoties

tās terminoloģija.

80.gados presē bieţi tika apspriesti ar vingrošanu saistīti jautājumi. Daţi

citāti no tā laika prese, kurus savā rakstu sērijā piedāvā J.Baldunčiks [8, 9, 10,

11]: “Caur vingrošanu muskuļi top spiesti cietāki savilkties ... . Muskuļi

vingrojoties top cietāki un lielāki. Sirds sāk spēcīgāki darboties, asiľu riľķošana

top ātrāka, ģīmis metas sārtāks”. Nākamais citāts ľemts no 1889.gada

publikācijas: “... 15 gadus atpakaļ skolās sāka ieviest ģimnastiku, kura

skolēniem iesākumā bija īsti pa prātam, bet skolotāji neprata skolēnos radīt un

uzturēt prieku uz vingrošanos. ... Nodarbības pamatā liktas maršierēšana,

rindošana un svabada kustēšanās un vingrošanās pie rīkiem, kurus jau līdz šim

lietoja daţas mācību iestādes”.

1886.gadā svešvārdi publicēti J.Dravnieka vārdnīcā “Svešu vārdu

grāmata”. Šeit sastopami arī sporta vingrošanas termini.

1919.gadā nodibinātā Izglītības Ministrijas Terminoloģijas komisija

strādā pie vairāku nozaru terminoloģijas veidošanas, taču vingrošanas

terminoloģija ir atstāta novārtā. Laika posmā līdz 1935.gadam vingrošanas

terminoloģija veidojas stihiski, līdz pie Latvijas Tautas Universitātes Fiziskās

audzināšanas institūta noorganizē vingrošanas terminoloģijas komisiju, kura

darbojas līdz II pasaules karam. Šī komisija izstrādā galvenos terminus

vingrojumiem uz rīkiem, atbalsta lēcieniem un brīvajām kustībām.

Pēc II pasaules kara laikā no 1949. – 1951.g. pie LZP Terminoloģijas

komisijas darbojās sporta apakškomisija, kura izskatīja atsevišķus terminus.

1938.gadā iznākušajā V.Rinnes grāmatā “Sporta vingrošana” [87]

publicēti tajā laikā pieľemtie vingrošanas termini un vingrojumu apraksti:

vēzieni, lēcieni, balsts, klupiens, kāriens. Piemēram, balsts guļus atmuguriski,

kājas izplestas, pacelt sēdvietu augšā un nosēsties pārmaiľus pa labi un pa kreisi,

nesaliecot ceļus un atstājot kājas tanī pašā vietā uz grīdas.

1938.gadā iznāk arī A.Graša [47] grāmata “Vingrošana”. Šajā grāmatā ir

daudz īsu un precīzu vingrošanas terminu: ţākļstāja, klupiens uz priekšu, stāja,

balsts, sēde, guļa uz muguras (uz vēdera), balsts ar izstieptām rokām, pārmete,

atslēga, ritenis, Arābu lēciens.

Analizējot no 1930. līdz 1946.gadam iznākušās grāmatas par vingrošanu

[41, 87], var secināt, ka līdzās ļoti precīziem, veiksmīgiem vingrošanas

terminiem ir daudz ļoti garu vingrojumu aprakstu.

Pēc II pasaules kara latviski vingrošanas terminoloģija veidota balstoties

uz 1938.g. krievu valodā izveidoto terminoloģiju.

Pie vingrošanas terminoloģijas pilnveidošanas daudz strādājis LVFKI

(LSPA) docētājs Roberts Senakols. Savā 1957.gadā publicētajā grāmatā

30

“Vingrošanas elementu tehnika un terminoloģija” [92] viľš ne tikai sniedz

atsevišķus vingrošanas terminus, bet arī sistematizē vingrošanas terminus,

ľemot vērā atsevišķu kustību sastāvdaļas: sākuma stāvokli, kustību virzienu,

amplitūdu u.c, faktorus. R.Senakols savā darbā ľēmis vērā 1946.g.

Vissavienības vingrošanas komisijas materiālus un ieteikumus, kā arī praksē

ieviesušos terminus. Jauni termini izstrādāti, pamatojoties uz krievu valodā

pastāvošo terminoloģiju.

Turpmākajos gados pie vingrošanas terminoloģijas pilnveidošanas daudz

strādā O.Tanne, V.Kručāne un U.Švinks.

Konkrētus vingrošanas terminu pilnveidošanas ieteikumus savos darbos

izstrādājusi V.Kalme [48] , uzsverot, ka daudzi vingrošanas termini vēl ir tālu

no ideāla. Termina komponentu skaita samazināšana ir ceļš uz veiksmīgi

izveidotu terminu. Taču vingrošanas terminoloģijas veidošanās gaitā noticis arī

pretējs process - termina komponentu skaita palielināšanās. Cenšanās

terminējamos jēdzienus nosaukt pēc iespējas precīzāk un saprotamāk, bieţi

radījusi liekvārdību, kas izpauţas daudzu precizējošu vārdu pievienošanā, kaut

arī to saturs būtībā ietverts citos termina komponentos. Tādējādi termins tiek

nevajadzīgi paplašināts, minot nebūtiskas pazīmes. V.Kalme atzīst, ka termina

komponentu skaita palielināšana ir lietderīga tādā gadījumā, kad precizējoši

vārdi novērš neloģiskumu, un iesaka vārdkopterminus aizstāt ar

salikteľterminiem.

Iepazīstoties ar vingrošanas terminoloģijas vēsturisko attīstību, var

secināt, ka Rietumeiropā, Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā notiekošais

vingrošanas terminoloģijas veidošanās process ietekmējis arī vingrošanas

terminu veidošanos latviešu valodā. Kaut arī var uzskatīt, ka vingrošanas

terminoloģija pašlaik pamatā ir izveidota, tomēr vēl daudz jāveic, lai tā

apmierinātu gan sporta praktiķus, gan valodniekus.

Līdz I pasaules karam liela ietekme uz vingrošanas terminoloģijas

veidošanos latviešu valodā bija vācu valodai. Pēc II pasaules kara terminoloģija

veidojās pamatojoties uz krievu valodā izstrādāto terminoloģiju. Pēdējā laikā

(pēc 1991.g.) redzama angļu valodas ietekme, jo starptautiskie sacensību

noteikumi tulkoti no angļu valodas.

3.4. Vingrošanas terminoloģijas veidošanas uzbūves principi

Vingrošanas terminoloģija ir veidota ievērojot noteiktības, īsuma un

piemērotības principus.

Noteiktības princips

Terminam jāsniedz skaidrs priekšstats par izpildāmās darbības

(vingrojuma) vai jēdziena būtību. Termina noteiktībai ir svarīga nozīme, lai

radītu pareizu priekšstatu par vingrojumu, kas savukārt sekmē ātrāku tā

31

apgūšanu. Tam jānorāda uz tehnikas pamatiem, vingrojuma formu un izpildes

veidu. Noteiktības princips nepieļauj daţādi saprast vienu un to pašu

vingrojumu.

Lai panāktu vingrojuma pilnīgu un noteiktu vārdisko izteiksmi,

nepieciešams noteikt kustību saturu un secību, kā arī dotā vingrojuma kustību

sastāvdaļu raksturojumu.

Praktiski šī prasība izpauţas sekojošā vingrojuma vai elementa izpildes

kustības sastāvdaļu noteikšanā:

1. vispirms jānorāda vingrojuma vai kustības sākuma stāvoklis (s.st.). To

nosaka kā visam ķermenim, tā arī atsevišķām ķermeľa daļām (rokām, kājām,

galvai utt.);

2. jānorāda kustības ceļš, kuru veic ķermenis vai tā daļas, norādot

amplitūdu un virzienu;

3. jāraksturo kustības izpildes veids, t.i. jānorāda, kā jāizpilda dotā

kustība. Piemēram, atbrīvoti, sasprindzināti, lēni vai ātri, ar spēku, vēzienu,

saliecoties, savelkoties vai atliecoties;

4. jānorāda izpildāmo kustību secība un saskaľotība. Piemēram,

vienlaikus, pārmaiľus, sekojoši;

5. pabeidzot kustību, jānorāda beigu stāvoklis, ko ieľem viss ķermenis vai

tā atsevišķas daļas.

Jāatzīmē, ka visu šo nosacījumu aprakstīšana ne vienmēr ir nepieciešama,

sevišķi tad, ja runa ir par atsevišķu ķermeľa un tā daļu stāvokļu noteikšanu,

izpildot vingrošanas elementus. Jāpasaka tikai attiecīgai kustībai pats galvenais

un raksturīgākais.

Tā ,piemēram, aprakstot vingrojumu uz rīkiem, nemin, ka kājām jābūt

taisnām, kopā ar nostieptiem pirkstgaliem, vai arī to, ka izpildot ievēzienus,

ķermeni nedaudz saliec un atliec, utt.

Īsuma princips

Visizdevīgākie ir īsi, ērti izrunājami termini. Lai to panāktu, jāzin

noteikumi, kuri ļauj neaprakstīt daţādus stāvokļus, bet it kā piedomāt klāt, jo tie

ir visbieţāk sastopamie stāvokļi un tādēļ pats par sevi saprotami.

Īsuma principu realizē:

1. lietojot speciālus nosacītus terminus ķermeľa stāvokļu un kustību

apzīmēšanai, kuri saīsina to nosaukumu un aprakstu. Piemēram, kāriens,

uzvēziens, atkritiens, pārmetiens utt.;

2. ieviešot nosacījumus, balstoties uz kuriem daudzus vārdus kustības vai

stāvokļa apzīmēšanai neizrunā, neraksta, bet piedomā kā pašus par sevi

saprotamus pie attiecīgā stāvokļa vai kustības izpildes.

Lai pieraksts būtu īsāks pieľemts nenorādīt:

1.- vingrotāju stāvokļus “paralēli” vai “šķērsām” attiecībā pret rīku, kurš

no tiem uz dotā rīka ir visraksturīgākais,

2. - turēšanos pie rīka virstvērienā, rokas plecu platumā,

32

3. - “vingrošanas stila” prasības: kājas (kāja) taisnas, kopā, ar nostieptiem

pirkstgaliem, rokas (roka) taisnas, plauksta – apakšdelma turpinājums, pirksti

taisni un kopā,

4. - stāvokļos rokas (roka) atpakaļ, lejā, priekšā, augšā (kā arī

starpstāvokļos) nenorāda, ka delnas vērstas uz iekšu, stāvokļos rokas (roka)

sānis un pa labi (pa kreisi) – delnas vērstas uz leju, tātad nenorāda delnu

stāvokli, ja tas ir “parastais”,

5. - vingrotāja stāvokli norāda tikai vingrojumu sākot. Piemēram. s.st. –

ţākļstāja, rokas sānis; 1 – noliekties uz priekšu atliecoties,

6. - nenorāda kādā virzienā notiek kustība ar rokām (roku), kājām (kāju),

ķermeni (galvu), ja no viena stāvokļa otrā šīs ķermeľa daļas pārvieto pa īsāko

ceļu, bet pietiek ar to, ka ir nosaukts s.st. un kāds ir nākošais stāvoklis.

Piemēram, no stāvokļa “rokas sānis” 1 – rokas priekšā,

7. - pārvietojot rokas, kājas no viena stāvokļa otrā bez vēziena, nelieto

vārdu “pacelt”, bet gan tikai nosauc šos stāvokļus. Piemēram, no stāvokļa “rokas

atpakaļ” 1 – rokas priekšā,

8. - nelieto vārdus “ar seju pret rīku, grīdu”, “no priekšas”, ja tas ir pats

par sevi saprotams. Piemēram, stāja līdzteku galā, balsts guļus, balsts uz

rokturiem,

9. - kustības izpildes veidu un raksturu nosauc tikai tajos gadījumos, kad

to neizpilda parastā veidā. Piemēram, no stāvokļa “rokas sānis” – “ar spēku

rokas pie pleciem”.

Piemērotības princips

Vingrošanas terminoloģijas piemērotības (citur “pieejamības”) princips

vispirms tiek nodrošināts ar pareizu terminu izvēlēšanos un pareizu pielietošanu.

Izvēloties terminus, jābalstās uz dzimtās valodas vārdu krājumu, kā arī no citām

valodām aizgūtiem vārdiem un internacionāliem vārdiem – terminiem. Šiem

terminiem pilnībā jāatbilst dzimtās valodas vārdu veidošanas un gramatikas

likumiem. Tāda terminoloģija ir dzīvotspējīga, jo tā attīstās un pilnveidojas kopā

ar dzimto valodu, ir pieejama visiem šajā valodā strādājošiem vingrošanas

speciālistiem. Ja nav ievēroti šie noteikumi, terminoloģija nav saprotama, kā arī

nav iespējams to tulkot kādā citā valodā.

Vingrošanas terminoloģijas piemērotību pasvītro arī tas apstāklis, ka tās

termini atbilst attiecīgās kustības vai stāvokļa raksturam un formai. Tā vienlīdz

labi pielietojama jebkura sporta veida nodarbībās, kur sastopas ar līdzīgiem

ķermeľa stāvokļiem vai kustībām. Piemēram, stāvokļus – balsts tupus, balsts

guļus, izklupiens, ar šiem terminiem apzīmē visās sporta nodarbībās.

Cik arī piemērota un saprotama vingrošanas terminoloģija nebūtu, tomēr

tajā ir daudz nosacītu terminu un nosacītu likumību to pielietošanā.

33

3.5. Galvenie vingrošanas termini

Vingrošanā pielietojamo terminu skaits ir ļoti plašs un visus tos nav

iespējams apskatīt. Apskatīsim tikai daţus, galvenos un raksturīgākos. Ar

konkrētiem terminiem var iepazīties grāmatas II, III. nodaļās.

Vingrošanā daudzas kustības izpilda daţādos rīkos, tāpēc vispirms

jāiepazīstas ar tiem terminiem, kas raksturo vingrotāja ieľemto stāvokli attiecībā

pret rīku un otrādi.

Termini, kas raksturo ķermeņa stāvokli attiecībā pret rīka asi

Vingrotājs attiecībā pret rīku var atrasties “paralēli” vai “šķērsām”.

“Paralēli” viľš būs tad, ja plecu joslas ass būs paralēli rīka gareniskajai asij, bet

pretējā gadījumā – “šķērsām”.

Vārdu “paralēli” nelieto tajos rīkos, uz kuriem tas ir visbieţāk

sastopamais vingrotāja ķermeľa stāvoklis, t.i., uz stieľa, zirga ar rokturiem,

apļiem, līdztekās ar daţāda augstuma kārtīm, bet retāk sastopamais stāvoklis uz

šiem rīkiem – “šķērsām” – jālieto. Līdztekās ar vienāda augstuma kārtīm un uz

līdzsvara baļķa otrādi: nelieto “šķērsām”, bet lieto “paralēli”.

Rīka atsevišķu daļu (pušu) nosaukumi

To rīka daļu, kas atrodas vingrotājam tuvāk, sauc par “tuvāko” bet, kas

tālāk, par “tālāko”.

Piemēram, līdzteku tuvākā un tālākā kārts, tuvākā un tālākā zirga daļa, ja

zirgs garumā. Vēl izšķir labo un kreiso rīka daļu attiecībā no vingrotāja ieľemtā

stāvokļa uz rīka vai pie tā. Piemēram, zirga labais un kreisais rokturis, līdzteku

labā un kreisā kārts. Pēc pagrieziena apkārt (par 180) nosaukumi mainās.

Termini, kas raksturo ķermeņa pusi pie rīka vai uz rīka

Vingrotājs var atrasties pie vai uz rīka “ar seju pret rīku” vai “no

priekšas”, “ar muguru pret rīku” vai “atmuguriski”, “ar sāniem pret rīku” vai

“sānis”. Terminus “ar seju pret rīku” vai “no priekšas” īsuma labad praktiski

nelieto. Līdztekās lieto vēl terminus “iekšpusē”, “ārpusē” un attiecīgi

“priekšējā”, “aizmugurējā” kārts. Daţi piemēri: “stāja paralēli ārpusē ar muguru

pret līdztekām”, “kāriens tupus uz priekšējās kārts iekšpusē paralēli”.

Galvenie statisko vingrošanas elementu termini

1. Tvērieni – tvēriens ir vingrotāja turēšanās veids pie vingrošanas rīka.

Tvēriena veidi var būt daţādi. Parastākie ir: virstvēriens, apakštvēriens,

izgrieztais tvēriens (apļos), iekštvēriens un ārtvēriens (līdztekās) u.c. Mainot

tvērienu lieto vārdu “pārtvert”. Vārdu – virstvēriens, ievērojot īsuma principu,

nelieto.

34

2. Kārieni – par kārieniem sauc stāvokļus, kurus izpildot vingrotāja plecu

joslas ass ir zemāk par tvēriena vietu. Visus kāriena stāvokļus raksturo stiepes

spēka iedarbe uz vingrotāja ķermeni un šī stāvokļa noturēšanā nodarbināti

galvenokārt muskuļi saliecēji. Bez viernkāršiem kārieniem, kad vingrtoājs turas

pie rīka ar rokām (delnām, elkoľiem) vai kājām (pirkstgaliem, paceļiem), izšķir

vēl jauktos kārienus, kad vingrotājs turas pie rīka un vēl ar kādu ķermeľa daļu

papildus atbalstās pret rīku vai grīdu. Piemēram, kāriens stāvus.

3. Balsti – šajos vingrošanas elementos vingrotāja plecu joslas ass atrodas

virs rīka, vai roku atbalsta laukuma. Balsta stāvokļus izpilda atbalstoties

galvenokārt uz rokām (delnām, apakšdelmiem, augšdelmiem). Ja bez roku

atbalsta, uz vingrošanas rīka vai grīdas atbalstās arī kāda cita ķermeľa daļa, tad

tos sauc par jauktiem balstiem. Piemēram, balsts guļus.

4. Sēdes – ja vingrotājs atrodas sēdus stāvoklī uz vingrošanas rīka vai

grīdas, tad šādu stāvokli sauc par sēdi. Parasti šo stāvokli uzskata par jaukto

balstu un lieto terminu “balsts sēdus”, “ţākļsēde”.

5. Stājas – ir vingrotāja ķermeľa vertikālie stāvokļi ar galvu uz augšu vai

leju. Vingrošanā uz rīkiem vai grīdas ir sastopamas ļoti daudzas stājas.

Piemēram: pamatstāja, ţāķļstāja, stāja uz rokām, stāja uz galvas, stāja uz

pleciem utt. Stājas tāpat kā sēdes ir balstu paveidi. Pie stājām pieskaita arī

izklupiena stāvokļus, kad vingrotājs stāv uz abām kājām, izklupiena kāja

saliekta celī un uz tās pārnests ķermeľa svars. Kājas pie grīdas balstās uz pilnas

pēdas [42]. Klupienu var izpildīt visos galvenos un starpvirzienos. Ja stājas

izpilda uz saliektām vai pussaliektām kājām, tad lieto terminus –

“puspietupiens” vai “pietupiens”.

6. Līdzsvari – līdzsvara stāvokļa ieturēšana saistīta ar atbalsta plaknes

laukuma un smaguma centra atrašanās vietu. Jebkuru vingrojumu izpilda gan uz

vietas gan kustībā saistītu ar ķermeľa vai atsevišķu tā daļu līdzsvarošanu.

Speciālo akrobātikas terminu “līdzsvars” lieto gadījumos, kad vingrotājs

atbalstās uz vienas kājas, kamēr otra kāja un ķermeľa augšdaļa atrodas

horizontālā stāvoklī vai arī kad vingrotājs atbalstās uz vienas vai abām rokām,

bet ķermenis un kājas atrodas līmeniskā stāvoklī. Piemēram, līdzsvars uz labās

kājas, rokas sānis; līdzsvars uz labā elkoľa un tml.

7. Tiltiľi (tilti) – tie ir statiski jauktā balsta stāvokļi ar stipri atliektu

ķermeni mugurkaulājā, gurnu un plecu locītavās. Ķermenis balstās uz abām roku

delnām un kāju pēdām vai arī uz apakšdelmiem vai ceļiem. Var būt arī tiltiľi,

kur viena kāja vai roka atcelta.

8. Špagati – tās ir sēdes ar maksimāli taisnā līnijā izvērstām kājām. Izšķir

puššpagatu, priekšējo un paralēlo špagatu.

9. Plaukstu, taisnu un saliektu roku stāvokļi – šie vingrošanas elementi

galvenokārt sastopami brīvajās kustībās, vingrojumos uz baļķa un

vispārattīstošos vingrojumos.

Plaukstu stāvokļi: pirksti savilkti dūrē, plauksta atbrīvota utml.

Taisnu roku stāvokļi: rokas augšā, rokas priekšā, rokas priekšā uz āru utt.

35

Saliektu roku stāvokļi: rokas uz gurniem, rokas pie pleciem, rokas aiz

galvas utt.

Galvenie dinamisko vingrošanas elementu termini

Šī ir visplašākā vingrošanas elementu daļa, kurā ietilpst: brīvo kustību,

akrobātikas, sporta vingrošanas, spēka un vēzienveida vingrošanas elementi.

Apskatīsim daţus no tiem.

1. Ievēzieni. Par ievēzieniem sauc ķermeľa vai tā atsevišķo daļu svārstveida

kustības uz priekšu, atpakaļ vai sānis.

2. Iešūpojieni – ir vingrošanas rīka un vingrotāja kopējas svārstveida kustības

(piem., apļos, virvē, trapecē).

3. Vēziens – ir ķermeľa vai atsevišķu tā daļu svārstveida kustība kādā noteiktā

virzienā.

4. Kāju pārmetieni. Par kāju pārmetienu sauc vienas vai abu kāju pārmešanu pār

rīku, atlaiţot vienu no atbalsta rokām. Ja roku neatlaiţ, tad kustību sauc par

kājas uzmetienu.

5. Kāju dzirklēšana – ir vēzienveida kāju stāvokļa maiľa no balsta jāteniski.

6. Atkritieni un nolaidieni. Ja pāreju no balsta stāvokļa zemākā balstā vai

kārienā izpilda straujā tempā, tad šādas kustības sauc par atkritieniem. Ja

līdzīgas kustības izdara lēni, ar spēku – tad par nolaidieniem.

7. Pārvēlieni. Velšanās kustības, kuras izpildot rīkam vai grīdai pakāpeniski

pieskaras jaunas ķermeľa daļas (bez rotācijas pāri galvai).

8. Kūleľi – ir pārvēliena kustība pāri galvai.

9. Salto – ir brīva ķermeľa rotācijas kustība pāri galvai bez papildus atbalsta

griešanās laikā.

10. Aplis – noslēgta lokveida kustība.

11. Pagriezieni – griešanās kustības ar visu ķermeni vai atsevišķu tā daļu ap

kustības garenisko asi.

12. Apvēzieni – ar apļveida griešanās kustības ap rīka asi vai iedomātu līniju,

kas savieno tvēriena vietas.

13. Pārmetieni – ir lokveida griešanās kustība pāri galvai ar papildus atbalstu

(atgrūdienu).

14. Atslēgveidīgie vingrošanas elementi. Izpildot šos elementus vingrotājs no

saliekta ķermeľa stāvokļa ar strauju atliekšanās kustību gurnu locītavās pāriet

balsta stāvoklī uz rīka.

15. Uzvēzieni un uzrāvieni – vingrotāja pāreja no kāriena balstā vai no zemākā

balsta augstākā balstā ar vēzienu, atgrūdienu vai rāviena palīdzību.

16. Izgrieziens – ir pārejas kustība no kāriena atmuguriski kārienā, vienlaikus,

neatlaiţot tvērienu, izpildot lokveida kustības ar rokām atpakaļ uz augšu. Pretēja

kustība ir iegrieziens.

17. Nolēcieni – ir lēcienveida kustība no rīka uz paklāja vai grīdas. Nolēcienus

var izpildīt no daţādiem s.st., ar daţādām ķermeľa kustībām lidojuma laikā.

36

18. Lēcieni – vingrošanā lēcienus klasificē 2 galvenās grupās: 1) vienkāršie

lēcieni (tālumā, augstumā, no paaugstinājuma); 2) atbalsta lēcieni.

Termini, kas paskaidro kustību secību, saskaņotību vai izpildes veidu

Kustības ar ekstremitātēm vai ķermeľa augšdaļu var izpildīt:

1) vienlaikus. Ja kustības izpilda vienlaikus ar daţādām ekstremitātēm, tad vārdu

“vienlaikus” nelieto. Piemēram, solis ar kreiso kāju, rokas sānis.

Ja vienlaikus izpilda divas pēc sava rakstura daţādas darbības, tad – lieto,

piemēram, uzvēziens ar labo kāju balstā jāteniski, vienlaikus pagrieţoties pa

kreisi apkārt.

2) pārmaiľus. Par pārmaiľus kustībām sauc tādas kustības ar daţādām ķermeľa

daļām, kas seko viena otrai, kad pirmā kustība ir nobeigta. Piemēram, balstā

sēdus, pārmaiľus pacelt un nolaist sākuma stāvoklī labo un kreiso kāju.

3) sekojoši – tās parasti ir apļveida kustības ar ekstremitātēm, viena no otras

atpaliekot par 180.

4) viennosaukuma un pretnosaukuma. Par viennosaukuma sauc tādas kustības,

kuras virziens sakrīt ar ķermeľa puses nosaukumu. Piemēram, pārmest labo kāju

pa labi. Ja kustības virziens ir pretējs ekstremitātes nosaukumam, tad runājam

par pretnosaukuma kustību. Piemēram, pārmest labo kāju pa kreisi. Pie

viennosaukuma kustībām vārdu pa labi (pa kreisi) parasti izlaiţ. Piemēram,

pārmest labo kāju.

5) simetriskas un asimetriskas kustības. Kad ķermeľa puses izpilda vienveidīgas

kustības, tad tādas sauc par simetriskām, pārējās – par asimetriskām.

3.6. Vingrojumu pierakstīšanas noteikumi un forma

Izšķir precīzo un saīsināto kustību aprakstu.

Pie precīzā kustību apraksta jāievēro visas tās prasības, kas bija norādītas

par noteiktības principa ievērošanu vingrošanas terminoloģijā. Tas nozīmē, ka

vispirms jāraksta kustības sākuma stāvoklis, tad kustības ceļš, norādot amplitūdu

un virzienu, tad kustības izpildes veids, secība, saskaľotība un beidzot beigu

stāvoklis.

Precīzais kustību apraksts sniedz pilnīgu, terminoloģiski pareizu un

nepārprotamu priekšstatu par attiecīgā vingrojuma izpildi un to parasti pielieto

aprakstot klasifikācijas kombinācijas. Šo veidu var pielietot arī sastādot stundu

konspektus. Saīsināto kustību aprakstu pielieto rakstot mācību programmas.

Piemēram, “apvēzieni: pacelē, jāteniski, balstā un balstā atmuguriski uz priekšu

un atpakaļ”.

Vēl pielieto t.s. grafisko vingrojumu pierakstu (vingrojumus zīmē

shematiski). Tas ļoti piemērots treniľa apstākļos, jo ir īss, ātri pierakstāms un

ļoti labi pārskatāms.

37

Brīvo kustību pierakstīšana

Pierakstot brīvās kustības vispirms raksta kustību nosaukumu. Piemēram,

“Trešās klases brīvās kustības vīriešiem”. „Brīvās kustības ar vingrošanas nūju”.

Tālāk atzīmē muzikālo ritmu vai muzikālā pavadījuma nosaukumu. Piemēram ¾

taktī, valsis; Dunajevska maršs no kinofilmas “Pavasaris”. Brīvo kustību

aprakstu iesāk nosaucot s.st. Šeit norāda arī vingrotāja nostāšanās virzienu uz

laukuma.

Piemēram: s.st. – pamatstāja ar seju galvenajā virzienā (augšējā, kreisajā

stūrī). Tālāk seko brīvo kustību apraksts pa atsevišķām taktīm, parasti apvienojot

8 taktis vienā frāzē. Grūtākos elementus vai to savienojumus novērtē punktos.

Visas kombinācijas novērtēto elementu punktu summa ir 10 punkti.

Rīku vingrojumu pierakstīšana

Vispirms nosauc rīku uz kura izpilda vingrojumu. Jānorāda rīka augstums,

ja tas nav parastais. Nosaucot vingrojumu apļos, jānorāda vai apļi uz vietas vai

šūpojienā. Vingrojumu uz rīka pieraksta pa elementiem vai to savienojumiem.

Pierakstu sāk ar s.st. vai kustību, piemēram, “No kāriena stāvus uzvēziens ar

spēku balstā (stienī)”. “Pēc ievēzieniem kārienā, priekšvēzienā uzrāviens”

(apļos), “No balsta, pārmest labo kāju” (uz zirga) utml. Elementus vai to

savienojumus numurē pēc kārtas, dodot pēc katra vērtējumu punktos.

Piemērs: Stienis (augstais)

1. Pēc ievēzieniem kārienā, atslēga . . . . . . . . . . . . . 3,5

2. Apvēziens atpakaļ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2,5

3. Loka vēziens . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2,0

4. Atvēzienā nolēciens ar pagriezienu apkārt . . . . . . 2,0

Aprakstot atbalsta lēcienus, jānorāda: rīka novietojums, rīka augstums cm,

atlēciena rīks (tiltiľš vai tramplīns), lēciena veids.

Piemērs:

1. Āzis, platumā. Augstums – 130cm. Tiltiľš 1m attālumā no rīka. Lēciens

tupus.

4. BILINGVĀLĀ MĀCĪŠANĀS SPORTA NODARBĪBĀS

Apgūstot sporta terminoloģiju otrā (trešā) valodā vienlaicīgi nepieciešams

nodrošināt priekšmeta apgūšanu dzimtajā valodā. Daudzi komunikatīvie

paľēmieni ir piemēroti izmantojot saudzējošo [sheltered] otrās valodas apguvi.

Jāizvēlas tēmas galvenie balsta vārdi (pamattermini) un, atkarībā no

individuālām audzēkľu otrās valodas zināšanām, tie jāpapildina ar vārdiem, kas

veido vārdkopas saistībā ar tēmu.

Saudzējošā mācīšana [apmācība] daţādu izglītības programmu sportā

apguvē otrā valodā (LAT 2) ievērojami papildina zināšanas un vārdu krājumu,

kas skolēniem nepieciešams kā uztveršanas (saprašanas) pamats, lasot un

domājot jebkurā valodā [Krashen, 202]. Šie paľēmieni atbilst valodu mācīšanās

38

komunikatīvās pieejas filozofijai par otrās valodas programmas (piem., skolas)

akadēmiskajām jomām tā, lai tiktu uzturēta komunikācija [A.Craufords, 2001].

Zinātnieki uzskata, ka saudzējošā mācīšana [mācīšanās] otrās valodas (LAT 2)

apguvē būs visefektīvākā tajos mācību programmas (piem., pamatskolas)

priekšmetos, kurus māca konkrētā veidā (konkrēti terminus), piemēram,

matemātikā, dabas zinībās. Pie šādiem mācību priekšmetiem pieder arī sports, jo

tajā apgūstamā terminoloģija, piemēram, ierindas mācībā ir ļoti konkrēta.

(Komanda “Uz la-bo!”, “Uz pirmo un otro - skaitīt!”, “Skriešus - marš!” u.c.).

Arī katrā konkrētā sporta veidā apgūstamā viela bāzējas uz pamatterminiem.

Piemēram, akrobātikā – pārvēliens, kūlenis, salto, pārmetiens; sporta spēlēs –

bumba (volejbola, basketbola, futbola), spēlētājs (uzbrucējs, aizsargs), laukuma

līnija (gala, sānu, centra), vārti (stabi, pārliktnis); vieglatlētikā (lēkšana, mešana,

skriešana); orientēšanās (karte, kompass) u.c. Atkarībā no klases, skolēnu

individuālajām zināšanām skolotājs pakāpeniski var palielināt apgūstamo vārdu

(terminu) skaitu dabiskā ceļā. Piemēram, darbības ar bumbu: mest, tvert, sist,

ripināt, atsist utt.

Saudzējošās mācīšanas pieejas mērķis programmas [standarta] apguvē

otrā valodā [LAT2] ir nodrošināt uzsvaru uz kontekstā balstītajām aktivitātēm

(piem., soļošanas veidu praktiska izpilde). Nepieciešams nodrošināt, lai

skolēnam tiktu sniegta saprotama informācija, vienlaicīgi pievēršot uzmanību arī

pašas izpildāmās darbības kvalitātei (piem., soļošanas laikā sniedzot konkrētus

norādījumus: mugura taisna, vēzēt rokas). Otrās valodas apguves saudzējošās

stratēģijas sniedz atbalstu mācību priekšmetos (piem., sportā) vidējā līmeľa

otrās valodas apguvējiem, bet uzskatu, ka var apgūt valodu arī iesācēji, vienīgi

vienmēr jāpārliecinās vai skolēns ir sapratis doto uzdevumu, īpaši svarīgi tas ir

tad, ja tas saistās ar drošības tehnikas ievērošanu, piem., peldbaseinā. Skolotāji

sniedz apgūstamo informāciju lietojot pamatterminus, runājot lēni, skaidri

izrunājot vārdus, ja iespējams savienojumā ar darbības demonstrējumu. Piem.,

mācoties pagriezienus uz vietas. Jācenšas runāt īsiem teikumiem, lietojot

vienkāršas valodas konstrukcijas. Piem., “Noliekties pa labi”, nevis

“noliecamies uz labo pusi”.

Kur vien iespējams, skolotājam vajadzētu lietot kopējas izcelsmes vārdus,

censties izvairīties no sinonīmu lietošanas. Piem., basketbols, futbols, handbols

nevis groza bumba, kājas bumba, rokas bumba. Tajā pašā laikā skolotājam

jāatceras, ka ne vienmēr var tulkot terminus burtiski, jāzin katra sporta veida

terminoloģijas īpatnības. Piem., krieviski termins “кольцо” vingrošanā latviski

būs “aplis”, basketbolā “stīpa”; vai termins “перекладина” vingrošanā būs

“stienis”, bet futbolā, handbolā “pārliktnis”.

Tāpēc sporta skolotājiem jāapgūst (jāpārvalda) terminoloģijas pamati gan

latviešu, gan krievu valodā, jo šādos gadījumos latviešu (krievu) valodas

skolotājs ne vienmēr varēs palīdzēt.

Skolotājam pēc iespējas bieţāk vajadzētu izmantot neverbālo valodu,

ieskaitot ţestus, sejas vaibstus, ķermeľa (kustību) valodu. Skolotājam

39

jāpārliecinās vai skolēni ir sapratuši uzdoto uzdevumu. Skolēns uz jautājumu var

atbildēt arī vienkārši ar galvas mājienu, īsām atbildēm (jā, nē), vai izpildot

vienkāršas darbības.

Valodas apguvi vienlaicīgi ar stundas vielas apguvi sekmē darbs pāros,

mazajās grupās, piem., skolēniem mācoties vispārattīstošos vingrojumus.

Svarīgi ir radīt skolēniem patīkamu mācību vidi. To sekmē sporta zāles,

ģērbtuves, dušu telpu estētisks iekārtojums, sīkā inventāra kvalitāte (piem.,

krāsojums spilgtās, patīkamās krāsās). Īpaši svarīga ir vēlēšanās sadarboties,

labvēlīga , darbības veicinoša atmosfēra stundās. Veidojot grupas, svarīgi

izvēlēties patīkamus sadarbības partnerus, tādus, kas var viens otram palīdzēt

(arī ar daţādu valodas prasmi). Skolotājam jānodrošina iespēja katram skolēnam

parādīt sevi, atbalstīt pozitīvo (pareizi izpildītas darbības uzteikt, nevis visu

laiku norādīt uz kļūdām utt.). Skolotājam nevajadzētu spiest skolēnus runāt otrā

valodā (LAT 2), kamēr viľi nav tam gatavi (individuāla pieeja).

Skolotājam jācenšas izmantot kā palīgus tos skolēnus, kuri apguvuši otro

valodu labāk, piemēram, nozīmējot par grupu vecākiem, novērotājiem, kustību

rotaļu vadītājiem utt.

Ir arī lietderīgi izmantot kooperatīvās mācīšanās metodi. Nebūtu vēlams

izmantot submersijas metodi (“iegremdēšanu”), bet gan imersijas metodi

(“iegremdēšanos”), t.i. sporta standarta apguvē otrā valodā nodrošinot atbalstu,

palīdzību (skolotāja, citu skolēnu).

Ketkārts-Strongs [Cathcart-Strong, 1986] ir atklājis, ka grupas aktivitātēs

ir nepieciešams pietiekami daudz laika, bet otrās valodas apguvēji varētu

izdibināt nepieciešamo, sev saprotamo, informāciju no otrā valodā runājošiem

vienaudţiem. Tāpat viľiem ir nepieciešamas daudzas iespējas, lai uzsāktu

saskarsmi ar skolotāju (pieaugušajiem). Šādas situācijas labi var izveidot

strādājot mazajās grupās, piemēram, noskaidrot kādā secībā jāsakārto

vingrojumi kompleksā.

Mācību satura apguvē svarīgi ir pārstrukturizēt darba grupas atbilstoši

izvēlētajam kritērijam. Piemēram, nostāties vienā rindā pēc sporta kreklu krāsas:

no gaišākajām pakāpeniski pārejot uz tumšākajām; nostāties vienā rindā pēc

skolēnu vārdu pirmajiem burtiem alfabēta kārtībā (apgūstot alfabētu); nostāties

vienā rindā pēc dzimšanas datumiem (apgūstot skaitļus) utt. Šādas aktivitātes

stimulē visu skolēnu sadarbošanos.

Otrās valodas apguvi sporta nodarbībās stimulē arī tas, ka vienā klasē

(komandā) ir skolēni ar daţādām dzimtajām valodām. Prakse rāda, ka arvien

bieţāk vienā klasē mācās bērni, kuru dzimtā valoda ir vai nu krievu vai latviešu.

Tas ir stimulējams, jo otrās valodas (LAT 2) apguvēju izolācija no skolēniem

valodas nesējiem var novest pie stāvēšanas uz vietas valodas attīstībā, ko izraisa

saprotamas informācijas trūkums, ko sniegtu pieredzējuši valodas runātāji.

Krašens un Terels [Krashen and Terell, 1983] norāda, ka pakļaušanās

starpvalodas ietekmei, t.i. otrās valodas apguvēju lietotajām nepareizajām vai

40

nepabeigtajām struktūrām klasē (komandā), nebūtu jāuzskata par problēmu, ja

vien tā nav vienīgā valodas uztveres forma, kurai skolēni ir pakļauti.

Pasaulē, piemēram, ASV un Kanādā, ir sastopams arī tāds skolas mācību

programmas apguves variants, kad mācību valoda skolā mainās pa dienām, vai

arī vienas dienas laikā (līdz pusdienām vienā valodā, pēc tam otrā). ASV

pazīstams tā saucamais Īstmenas modelis [Krashen and Biber, 1988], kad spāľu

valodā runājošie skolēni dienas pirmajā pusē tiek grupēti, lai apgūtu lasīšanu un

citas valodas prasmes vienlaikus ar angļu valodas kā otrās valodas dabiskās

pieejas apguves programmu. Pēcpusdienā spāľu valodā runājošie skolēni

darbojas vienā grupā ar angliski runājošiem skolēniem sporta, mākslas un

mūzikas stundās. Tādējādi spāľu valodā runājošie skolēni apgūst angļu valodas

prasmi, viľi sāk saľemt tā saucamo “saudzējošo” mācīšanu otrā valodā

konkrētākās mācību programmas jomās, piemēram, matemātikā un dabas

zinātnēs. Runājot par saudzējošo modeli Latvijā, šādi otro valodu apgūst visi tie

skolēni un studenti, kas pēc mācībām savā dzimtajā valodā skolā vai augstskolā,

dienas otrajā pusē nodarbojas interešu izglītības iestādēs, kurās nodarbības

notiek viľiem otrā valodā (latviešu, krievu, angļu u.c.). Piemēram, bērns, kas

mācās skolā ar krievu mācību valodu, nodarbojas sporta skolā (sporta klubā),

kur treneris vada nodarbību latviešu valodā. Tā kā sportā lietotā leksika balstās

uz konkrētu (īsu, precīzu) terminoloģiju, bērnam ir viegli saprast trenera teikto,

bet ja arī viľš kaut ko nesaprot, tad viľam palīdz treneris vai komandas biedri.

Frīdlendere [Friedlander, 1991] apraksta atšķirīgus modeļus kā risināt

otrās valodas apgūšanu vidusskolas līmenī. Vispirms viľa noskaidroja

jaunatnācēju programmu kopīgos vispārējos mērķus, ieskaitot skolēnu

nodrošinājumu ar labu akadēmisko zināšanu pamatu. (Tiek uzskatīts, ka jo

lielāka ir akadēmisko zināšanu bagāţa, jo vieglāk apgūt otro valodu). Attiecībā

uz sportu šeit mēs varētu sniegt piemērus, kad augstus sasniegumus sportā

vairāk (un vieglāk) sasniedz tie sportisti, kuriem lielāka akadēmisko zināšanu

bagāţa. Piemēram, Latvijas Olimpiskajā komandā XXVII Olimpiskajās spēlēs

Sidnejā vairāk kā puse sportistu bija augstskolu absolventi vai studenti.

Neskatoties uz to kādā valodā notiek sporta izglītības (mācību, treniľu) darbs, ja

klasē (komandā) ir skolēni ar daţādu kultūru pamatzināšanām un viľiem ir

izpratne par daudzkultūru sabiedrību un starpkultūru komunikāciju, tad šo

skolēnu (komandas biedru) saskarsmē būs mazāk problēmu, viľi vieglāk

kontaktēsies otrā valodā. Tas veicinās pašcieľas sekmēšanu. Vienlaicīgi

nepieciešams atzīmēt, ka ārzemēs, piemēram, ASV, notiek specializēta skolotāju

izglītošana darbam bilingvālās klasēs.

Arī Latvijā jau no 1995.gada notiek tālākizglītības kursi sporta

skolotājiem, kuri vada sporta stundas latviski (bilingvāli) skolās ar krievu

mācību valodu. Līdz 2001.gadam šādus kursus no 10 līdz 132 stundām (parasti

60 st kursu apjomā) apmeklējuši vairāk kā 350 sporta skolotāji. Šajos kursos

vienlaicīgi ar sporta terminoloģijas apguvi, sniegta arī sporta mācīšanas

metodika skolā.

41

Ir arī daudzas citas stratēģijas, kas sniedz saudzējošai otrās valodas

mācīšanai nepieciešamo atbalstu apgūstot sporta standartu skolā.

Stundu tematu izstrāde kalpo par pamatu, lai sniegtu plašāku izpratnes

kontekstu stundas satura un valodas integrācijā [Alan N. Crawford, 2001].

Piemēram, apgūstot tēmu vingrošanā “Vispārattīstošie vingrojumi” mēs

mācamies ķermeľa daļu nosaukumus (vingrojumi kājām, rokām, vēdera presei),

kustību virzienus (uz priekšu, atpakaļ, pa labi, pa kreisi, uz augšu, uz leju, uz

iekšu, uz āru), kustību izpildes tempu (lēni, ātri).

Vienlaikus sporta skolotājiem jāsaskaľo apgūstamās tēmas ar citu

priekšmetu skolotājiem. Piemēram, mācoties tēmu “Orientēšanās” nepieciešama

sadarbība ar ģeogrāfijas skolotāju, jo arī šai priekšmetā ir jāapgūst tādi pat

termini (vārdi) kā sportā. Piemēram, karte, mērogs, augstuma līknes,

topogrāfiskās zīmes, kompass, u.c.

Arī vingrošanā, piemēram, mācot akrobātikas elementus, ir jālieto

termini, kas sastopami citos mācību priekšmetos, piemēram, fizikā: līdzsvars,

smaguma centrs, rotācijas ātrums, spēka pielikšanas punkts, atbalsta laukuma

lielums.

Sportā, tāpat kā matemātikā bieţi vien ir nepieciešams prast skaitīt, dalīt,

summēt, (piemēram, veidojot grupas pa 10, 6, 3 skolēniem, skaitīt rezultātu

sporta spēlēs gūtos grozus).

Zinātnieki [A.Crawford, 2001, Schitini, 1985, Krashen, 1985] uzsver, ka

skolēniem jāmācās akadēmisko saturu pamata mācību programmās dzimtajā

valodā līdz viľi ir gatavi saudzējošai mācīšanai otrā valodā, tas ir tad, kad viľi

sasniedz vidējo valodas plūduma un prasmes līmeni šajā valodā. Šajā līmenī

skolēni var iesaistīties paplašinātās sarunās otrā valodā. Šis mācīšanas veids

nozīmē, ka vispirms balstās uz dzimto valodu līdz skolēniem ir pietiekami plaša

bāze jaunajā otrajā valodā (LAT 2), lai viľi gūtu labumu no satura apguves šajā

valodā. Šajā periodā viľi saľem atbalstu ko Krašens (Krashen, 1985) nosauca

par saudzējošo pieeju valodu apguvē. Piemēram, sporta skolotājs redz, ka

skolēni ir apguvuši kārtas skaitļus dzimtajā valodā. Skolēni daudz vieglāk

sapratīs šos pašus jēdzienus otrā valodā, nekā skolēni, kuri mācīsies šos

jēdzienus pirmo reizi un tad piemēram, uzdevumu skaitīties pēc kārtas, nosaucot

kārtas skaitļus latviski.

Skolēni, kuri ir attīstījuši valodas prasmes akadēmiskajā līmenī pirmā

valodā, iegūs vairāk gan skaitļu jēdzienu turpmākajā attīstībā, gan otrās valodas

attīstībā, kas noteikti pavadīs valodas apguvi, izmantojot saudzējošo mācīšanos

otrā valodā.

Tajā pašā laikā zinātnieki atzīmē, ka ir situācijas, kurās saudzējošā

mācīšanās otrā valodā var būt ieteicama vai pat vienīgā otrās valodas mācīšanās

forma. Tās ir situācijas, kad nav iespējams nodrošināt mācības skolēnu dzimtajā

valodā, piemēram, skolotāju, materiālu vai pietiekama skaita skolēnu klasē

trūkums.

42

Mācoties otrā valodā (LAT 2) sporta stundās, ārpusstundu un ārpusskolas

nodarbībās jāievēro visi noteikumi, kurus ievēro apgūstot valodu dabiskā ceļā

(pēc Alena N.Krauforda):

- otro valodu mācās tāpat kā mācās dzimto valodu;

- var iemācīties otro valodu bez gramatikas zināšanām;

- nav jācenšas uzreiz pieprasīt, lai runātu otrā valodā. Ir “klusuma

periods”, kad bērni klausās, bet nerunā. Viľi šai periodā mācās. Viľi

iemācās ātrāk, ja viľiem šai periodā nav jārunā pareizi;

- bērni otrā valodā kļūdīsies, bet mums nevajag šīs kļūdas labot. Viľi

kļūdās, jo viľu valodas apguve nav beigusies;

- bērni mācās, klausoties un saprotot dzirdēto, nevis tikai tad, kad viľi

runā. Runājot viľi lieto, praktizē to, ko viľi jau zin.

Dabiskā pieeja valodu mācīšanās procesā ir jāievēro mācoties dzimto

valodu un arī jaunas valodas. Mazi bērni iemācās valodu bez gramatikas,

galvenais ir radīt vidi, lai bērni mācītos.

Dabiskā pieeja [Krashen and Terell, 1983] ir ļoti efektīva komunikatīvā

pieeja otrās valodas mācīšanai. Sporta nodarbībās ir laba vide, lai dabiskā ceļā

mācītos valodu. Stundu tēmas un uzdevumus ir ļoti konkrēti un darbības balstās

uz sporta terminoloģiju. Skolotājs cenšas sniegt informāciju tā, lai skolēni to

saprastu.

Dabiskai pieejai valodu mācīšanai ir trīs posmi:

1 – saprašana vai pilnīga fiziska (ar darbībām) atbilde

Šai posmā bērni klausās skolotāja norādījumus. Viľi parāda, ka ir sapratuši to,

ko skolotājs ir teicis ar fiziskām aktivitātēm (piemēram, aizejot uz nepieciešamo

vietu, pagrieţoties pret partneri, atnesot konkrētu priekšmetu, izpildot vienkāršas

kustību rotaļas). Bērniem nav jārunā. Maziem bērniem šis periods ilgst vairākas

nedēļas). Piemēram, skolotājs saka: “Sēdieties uz vingrošanas sola” un skolnieki

to izdara.

2 – agrīna valodas producēšana.

Šai posmā bērni sāk atbildēt ar “jā” un “nē”. Viľi sniedz viena vai divu vārdu

atbildes. Šis otrais posms bērniem var ilgt daudzas nedēļas. Šis periods katram

indivīdam var būt ļoti atšķirīgs (pieaugušajam pat gadi). Skolotājam jācenšas

uzdot jautājumus īsi un saprotami, lai atbildēt varētu ar vienu, diviem vārdiem.

Piemēram, Vai Tev šodien ir treniľš? Atbilde varētu būt “Jā” vai “Man ir”.

3 – runas veidošanās.

Šajā posmā sāk atbildēt ar īsiem teikumiem. Atbildot izlaiţ daţus vārdus, ir

daudz kļūdu, bet varam saprast, ko atbildētājs grib pateikt (domā). Skolotājs

kļūdas nelabo, kļūdas izzudīs kad bērni (pieaugušie) būs iemācījušies vairāk.

Noslēgumā vēlreiz jāuzsver, ka skolotāja uzdevums ir radīt vidi, kurā

skolēniem gribas darboties un apgūt programmas vielu un dabiskā ceļā apgūt

otro valodu. Protams pašam skolotājam bez labām abu valodu (latviešu, krievu)

prasmēm, jāpārvalda arī sporta terminoloģija abās valodās.

Radīsim nodarbībās motivāciju mācīties !

43

II VINGROJUMU UZ RĪKIEM TERMINOLOĢIJA

1. VISPĀRĒJIE TERMINI

Lai terminoloģiski pareizi varētu nosaukt stāvokļus un kustības, ko

izpilda uz rīkiem, vispirms jāiepazīstas ar terminiem, kas raksturo vingrotāja

ieľemto stāvokli attiecībā pret rīku.

Termini, kas raksturo ķermeņa stāvokli attiecībā pret rīka asi Vingrotājs attiecībā pret rīku var atrasties “paralēli” vai “šķērsām”.

Paralēli būs tad, ja plecu joslas ass paralēla rīka gareniskajai asij, bet ja tā 90 -

šķērsām. Vārdu “paralēli” nelieto, runājot par tiem rīkiem, uz kuriem tāds ir

visbieţāk sastopamais vingrotāja ķermeľa stāvoklis - uz stieľa, zirga ar

rokturiem, uz apļiem, uz līdztekām ar daţāda augstuma kārtīm, bet retāk

sastopama stāvokļa uz šiem rīkiem “šķērsām” termins ir jālieto. Piemēram, uz

augstā stieľa - pārvietošanās kārienā šķērsām. Uz līdztekām (vīriešu) un uz

līdzsvara baļķa otrādi, nelieto vārdu “šķērsām”, bet lieto “paralēli”. Piemēram,

uz baļķa - no stājas paralēli nolēciens.

Rīku atsevišķu daļu (pušu) nosaukumi To rīka daļu, kas atrodas vingrotājam tuvāk, sauc par “tuvāko”, bet, kas

tālāk, par “tālāko”. Piemēram, tuvākā un tālākā kārts; tuvākā un tālākā āţa, zirga

garumā daļa (gals). Vēl izšķir labo un kreiso rīka daļu attiecībā no vingrotāja

ieľemtā stāvokļa uz rīka vai pie tā. Piemēram, zirga labais un kreisais rokturis,

līdzteku labā un kreisā kārts. Pēc pagrieziena apkārt (pa 180º) nosaukumi

mainās.

Termini, kas raksturo ķermeņa pusi pie rīka vai uz rīka Vingrotājs var atrasties pie rīka vai uz rīka: “ar seju pret rīku” vai “no

priekšas”, “ar muguru pret rīku” vai “atmuguriski”, “ar sāniem (labo vai kreiso)

pret rīku” vai “sānis”. Terminus “ar seju pret rīku” vai “no priekšas” praktiski

nelieto. Runājot par līdztekām, lieto arī terminus “iekšpusē”, “ārpusē” un tad

attiecīgi ir “priekšējā kārts”, “aizmugurējā kārts” un “tuvākā kārts”, “tālākā

kārts”. Piemēram, uz stieľa “balsts atmuguriski”, “stāja paralēli līdzteku vidū,

tvēriens uz priekšējās kārts”.

Tvērieni

Tvērieni – vingrotāja turēšanās ar rokām pie rīka veids.

Aprakstot s.st. uz vingrošanas rīka vai arī izpildot kādu vingrošanas elementu,

jānorāda, kādā veidā turas pie rīka. Lai pieraksts būtu īsāks, nenorāda parasto, uz

dotā rīka visbieţāk sastopamo, tvēriena veidu (virstvērienu, ārtvērienu).

44

Tvērienu veidi:

1. 2. 3.

- virstvēriens (1.zīm.).

Atrodoties pie vingrošanas rīka (stieľa, kārts),vingrotājs satver rīku no

augšas, delnas pagrieztas uz leju, īkšķi atrodas zem rīka un vērsti uz iekšu.

Vārdu “virstvēriens” parasti nelieto, jo tas ir visbieţāk sastopamais turēšanās

veids pie rīka.

- apakštvēriens (2.zīm.).

Vingrotājs satver kārti, stieni no apakšas, delnas ir pagrieztas uz augšu vai

pret seju, īkšķi atrodas virs rīka un ir vērsti uz āru.

- jauktais tvēriens (3.zīm.).

Tvēriena veids, kad pie rīka ar vienu roku turas virstvērienā, ar otru -

apakštvērienā. Jānorāda, kura roka ir apakštvērienā. Piemēram, kāriens, labā

roka apakštvērienā (tas nozīmē, ka kreisā roka ir virstvērienā).

4. 5. 6.

- šaurais tvēriens (4.zīm.).

Satverot rīku virstvērienā vai apakštvērienā, rokas saskaras vai arī atrodas

plaukstas platuma atstatumā viena no otras.

- krusta tvēriens (5.zīm.).

Šajā tvērienā rokas ir sakrustotas. Jānorāda, kura roka atrodas apakšā,

kura ir virspusē. Piemēram, krusta tvēriens, labā roka virs kreisās.

45

- platais tvēriens.

Ar rokām satver rīku platāk par pleciem.

- ārtvēriens (6.zīm.).

Šo tvērienu pielieto vingrotājiem atrodoties kārienā vai balstā

šķērsām līdztekās, stāvoklī paralēli apļos, uz zirga ar rokturiem. Kārtis,

zirga rokturus, apļus satver no ārpuses, delnas pagrieztas viena pret otru. Šis

ir visbieţāk sastopamais tvēriena veids līdztekās (vīriešu), apļos, uz zirga ar

rokturiem un tāpēc parasti uz šiem rīkiem to nenorāda.

7. 8. 9.

- iekštvēriens (7.zīm.).

Pielieto vingrošanas elementu izpildei līdztekās (vīriešu), vingrotājam

atrodoties stāvoklī šķērsām, un uz zirga ar rokturiem stāvoklī paralēli. Kārtis,

rokturus satver no iekšpuses, delnas pagrieztas uz āru. Ja uz līdztekām, izpildot

elementu, vingrotājs atrodas kārienā, tad vārdu “iekštvēriens” nelieto.

- izgrieztais tvēriens (8.zīm.).

Delnu stāvoklis tāds pats kā apakštvērienā, bet tās pagrieztas pa 180 uz

āru. Ar rokām rīku parasti satver platāk par pleciem (platā tvērienā).

- dziļais tvēriens (9.zīm.).

Šajā tvērienā apļus, kārtis (vīriešu līdztekās) satver no ārpuses un pēc

iespējas vairāk no augšas. Plaukstas maksimāli saliec uz iekšu, pagrieţot pēc

iespējas ar delnām pret seju tā, lai atbalsts pret rīku būtu pēc iespējas tuvāk

plaukstas locītavai. Šo tvērienu parasti pielieto kā s.st. spēka vingrošanas

elementu izpildei.

- pilns tvēriens.

Pilnā tvērienā rīku satver ar visiem pirkstiem no vienas puses

(virstvērienā, apakštvērienā). Parasti šo tvēriena veidu pielieto sporta

vingrotājas līdztekās ar d/a kārtīm un par to īpaši nenorāda.

46

Lai mainītu tvēriena veidu, lieto terminu “pārtvert”. Mainīt turēšanās veidu

var ar vienu vai abām rokām. Pārtverot abas rokas, to var izdarīt vienlaikus

vai pārmaiľus.

2. VINGROJUMU UZ RĪKIEM KLASIFIKĀCIJA

Izpildot vingrojumus uz rīkiem ar ķermeni un atsevišķām tā daļām izpilda

daţādas kustības, kuras cita no citas atšķiras pēc ārējas formas, virziena, ātruma

un arī pēc izpildījuma rakstura. Katra kustība, pat visvienkāršākā, kura notiek

tikai vienā locītavā, sastāv no šādiem komponentiem - virziena, amplitūdes,

izpildes ātruma un pielietotā muskuļu spēka.

Izpildot vingrojumus uz rīkiem, konkrēta sporta rīka raksturs noteic

galveno kustības virzienu ķermenim un tā daļām, ierobeţo kustību ātrumu,

amplitūdu un muskuļu spēku.

Visi vingrojumi uz vingrošanas rīkiem sastāv no atsevišķiem elementiem,

to savienojumiem un kombinācijām. Elementu izpildes laikā ķermenis ieľem

visdaţādākos stāvokļus telpā, vingrotājs izdara visdaţādākās kustības gan ar

visu ķermeni, gan ar tā atsevišķām daļām. Analizējot šos elementus, redzam, ka

vingrotājs izpildot tos, saliecas un atliecas daţādās locītavās. Pie tam šis

saliekšanās un atliekšanās kustības norisinās galvenokārt ap frontālo asi virzienā

uz priekšu un atpakaļ, retāk ap sagitālo asi - noliekšanās pa labi un pa kreisi, un

vēl retāk ap vertikālo asi, daţādi pagriezieni pa labi un pa kreisi.

Ľemot vērā elementu izpildījuma tehnikas pamatus, visus daudzveidīgos

vingrošanas elementus uz rīkiem var sistematizēt nedaudz grupās. Šāda

sistematizešana ir nepieciešama, jo tā palīdz izstrādāt elementu macīšanas

metodiku, noteic elementu grutības pakāpi un macīšanas pakāpenību.

Visi vingrošanas elementi uz rīkiem iedalās trijās lielās grupās:

1) statiskie; 2) spēka; (1.tabula); 3) vēzienveida vingrošanas elementi (2.tabula).

(Skat. 69.lpp.) Šīs grupas savukārt iedalās vēl apakšgrupās.

3. STATISKIE STĀVOKĻI

Statiskie stāvokļi - vingrotāja atrašanās dažādās pozās (vertikālās,

horizontālās vai starpstāvokļos) nekustīgi. Vingrotājs3 notur ķermeni

līdzsvara stāvokļos, sasprindzinot muskulatūru. Statiskajos stāvokļos

vingrotājs var atrasties dažādos kārienos vai balstos, sēdēs un stājās.

47

1.tabula

STATISKIE STĀVOKĻI UN SPĒKA VINGROJUMI UZ RĪKIEM

Statiskie stāvokļi Spēka vingrojumi

Kār

ieni

Bal

sti

Pār

vie

toša

nās

uz

augšu

Pār

vie

toša

nās

uz

leju

Jauk

tie

Vie

nk

ārši

e

Jauk

tie

Vie

nkār

šie

Tai

snā

vir

zien

ā

Gri

eţoti

es a

tpak

aļ

Gri

eţoti

es u

z

pri

ekšu

Tai

snā

vir

zien

ā

Gri

eţoti

es a

tpak

aļ

Gri

eţoti

es u

z

pri

ekšu

48

3.1. Kārieni

Stāvokļi, kurus izpildot vingrotāja plecu joslas ass ir zemāk par tvēriena

vietu vai vienādā augstumā un šī stāvokļa noturēšanai galvenokārt darbojas

saliecējmuskuļi. Šie vingrošanas elementi iedalās divās grupās - vienkāršajos

kārienos (parasti nosauc par “kārienu”) un jauktajos kārienos.

3.1.1. Jauktie kārieni

Jauktie kārieni - kārieni, kad vingrotājs turas pie rīka ar rokām (delnām,

elkoņiem, padusēm), retāk ar kājām (paceļiem, pirkstgaliem, papēžiem) un

vienlaicīgi vēl atbalstās pret rīku vai grīdu ar kādu citu ķermeņa daļu (parasti

ar kājām).

Jauktā kāriena stāvokļus var izpildīt pie un uz daţādiem vingrošanas

rīkiem - zemā stieľa, līdztekām, līdztekām ar d/a kārtīm, baļķa, apļos,

vingrošanas sienas, virves u.c.

Lai terminoloģiski pareizi apzīmētu šos stāvokļus, vispirms nosauc rīku,

tad konkrēto jauktā kāriena stāvokli. Piemēram, pie zemā stieľa - kāriens stāvus

(ja nepieciešams, papildus jānorāda vingrotāja stāvoklis attiecībā pret rīka asi,

t.i. paralēli vai šķērsām).

Bieţāk sastopamie jauktie kārieni.

Kārieni stāvus - vingrotāja ķermenis attiecībā pret grīdu veido 45° - 90°.

10. 11. 12.

- Kāriens stāvus (10.zīm.).

- Kāriens stāvus ar saliektām rokām (11.zīm.).

- Kāriens stāvus atmuguriski (12.zīm.)

49

13. 14. 15.

- Kāriens stāvus uz otrā spraišļa (no apakšas) pie vingrošanas sienas (13.zīm.).

- Kāriens stāvus sānis uz otrā spraišļa, labā roka un labā kāja sānis (14.zīm.).

- Kāriens stāvus saliecoties, tvēriens uz a/k, atbalstoties ar kājām uz z/k

(15.zīm.)

16. 17. 18.

-Kāriens paceļos, atbalstot rokas pret paklāju (16.zīm.).

Kārieni guļus - vingrotāja ķermenis attiecībā pret grīdu veido 0° - 45°

leņķi.

- Kāriens guļus (17.zīm.).

- Kāriens guļus ar saliektām rokām (18.zīm.).

19. 20.

- Kāriens guļus šķērsām (19.zīm.).

- Kāriens guļus atmuguriski (20.zīm.).

50

21. 22.

- Kāriens guļus sānis (kājas pa labi) (21.zīm.).

- Kāriens guļus, kājas atpakaļ (22.zīm.).

23. 24. 25.

- Kāriens guļus uz z/k, tvēriens uz a/k (23.zīm.).

- Kāriens guļus jāteniski uz z/k (ar kreiso kāju), tvēriens uz a/k (24.zīm.).

- Kāriens (guļus) paceļos uz z/k, tvēriens uz a/k (25/zīm.)

26. 27.

- Kāriens guļus atmuguriski, pēdas iekšpusē uz kārtīm (26.zīm.).

- Kāriens guļus atmuguriski uz z/k, tvēriens uz a/k (27.zīm.).

28. 29.

- Kāriens guļus pēdas iekšpusē uz kārtīm (28.zīm.).

- Kāriens guļus kreisā pacelē (29.zīm.).

51

30. 31. 32.

- Uz stieľa kāriens guļus kreisā pacelē, kāja ārpus rokām (atbalstot kāju ārpus

rokām) (30.zīm.)

- Apļos kāriens guļus labā pacelē, kāja ārpus rokām (31.zīm.).

- Uz stieľa kāriens guļus šķērsām kreisā pacelē (32.zīm.).

33. 34. 35.

- Kāriens paceļos (33.zīm.).

- Nokāriens, tvēriens uz z/k, atbalstot kājas pret a/k (34.zīm.).

Kārieni tupus – vingrotāja stāvokļi, turoties ar rokām pie rīka un

atbalstot saliektas kājas (kāju) pret grīdu vai rīku.

- Kāriens tupus (35.zīm.).

36. 37. 38.

- Kāriens tupus atmuguriski (36.zīm.).

- Kāriens tupus uz z/k, tvēriens uz a/k (37.zīm.).

- Kāriens tupus uz kreisās kājas uz z/k, tvēriens uz a/k (38.zīm.).

52

39.

Kāriens tupus uz labās kājas uz z/k, kreisā kāja zem kārts, tvēriens uz a/k

(39.zīm.).

3.1.2. Vienkāršie kārieni

Vienkāršie kārieni – vingrotāja stāvoklis uz rīka, kad plecu ass zemāk (vai

vienādā augstumā) par tvēriena vietu. Izpildot šos elementus, vingrotājs turas

pie rīka ar rokām (delnām, elkoņiem) un nav papildus atbalsts ar kādu citu

ķermeņa daļu pret grīdu vai rīku. Ķermenis vertikāli ar galvu uz augšu vai leju.

Bieţāk sastopamie vienkāršie kārieni.

40. 41. 42.

- Kāriens (40.zīm.).

- Kāriens ar saliektām rokām (41.zīm.).

- Kāriens atmuguriski (42.zīm.).

43. 44. 45.

53

- Kāriens priekšturē (43.zīm.).

- Kāriens augstā priekšturē (44.zīm.).

- Kāriens paceļos, rokas augšā (45.zīm.)

46 47. 48.

- Kāriens atmuguriski elkoľos (46.zīm.).

Nokārieni – kārieni ar galvu uz leju.

- Nokāriens (47.zīm.).

- Nokāriens priekšā ( 48.zīm.).

49. 50. 51.

- Nokāriens atmuguriski (49.zīm.).

- Nokāriens jāteniski (labā kāja priekšā) (50.zīm.).

Pārsvēriens – kārienu veids ar galvu uz leju un saliektu ķermeni.

Ķermeņa augšdaļa un kājas atrodas virs plecu joslas ass.

- Pārsvēriens (51.zīm.).

Līmeniskie (horizontālie) kārieni – kārienu veids, kurā vingrotājs ar

rokām turas pie rīka un ķermenis paralēli grīdai.

54

52. 53. 54.

- Līmeniskais (horizontālais) kāriens (priekšā) (52.zīm.).

- Līmeniskais (horizontālais) kāriens atmuguriski (53.zīm.).

- Līmeniskais (horizontālais) kāriens atmuguriski, labā kāja saliekta (54.zīm.).

3.2. Balsti

Balsti - elementi, kuru izpildes laikā vingrotāja plecu joslas ass atrodas

virs roku atbalsta laukuma. Lai noturētos šajā stāvoklī, darbojas roku

iztaisnotājmuskuļi.

Šie vingrošanas elementi dalās divās grupās - vienkaršajos balstos

(“balstos”) un jauktajos balstos.

3.2.1. Vienkāršie balsti

Vienkāršie balsti – elementi, kuru izpildes laikā vingrotājs pret rīku

atbalstas tikai ar rokām vai kādu citu (vienu) ķermeņa daļu (bez papildus

atbalsta pret grīdu vai rīku ar kādu citu ķermeņa daļu).

Bieţāk sastopamie vienkāršie balsti.

55. 56. 57.

- Balsts uz stieľa (55.zīm.), līdztekās (56.zīm.).

- Balsts uz apakšdelmiem (57.zīm.).

55

58. 59. 60.

- Balsts uz augšdelmiem (58.zīm.).

- Balsts atmuguriski (59.zīm.).

- Balsts uz kreisā augšdelmā uz z/k, ar labo roku tvēriens pie a/k (60.zīm.).

61. 62. 63.

- Balsts jāteniski ar kreiso kāju (61.zīm.).

- Balsts jāteniski šķērsām uz baļķa (62.zīm.).

- Balsts jāteniski, labā kāja ārpus rokām (63.zīm.).

64. 65. 66.

- Balsts priekšturē (64.zīm.).

- Balsts augstā priekšturē (65.zīm.).

- Balsts priekšturē, kājas ārpus rokām (66.zīm.).

56

67. 68. 69.

- Balsts rokas sānis (“krusts”) (67.zīm.)

- Balsts labā roka priekšā, kreisā roka atpakaļ (68.zīm.).

- Balsts šķērsām uz zirga ķermeľa (69.zīm.).

70. 71. 72.

- Balsts atmuguriski paralēli starp kārtīm (70.zīm.).

Līmeniskie (horizontālie) balsti – balsti, kuros vingrotājs ar rokām

(gurniem) balstās pret rīku un viņa ķermenis atrodas virs atbalsta paralēli

grīdai.

- Līmeniskais balsts (uz līdztekām) (71.zīm.).

- Līmeniskais balsts uz z/k, rokas sānis (72.zīm.).

73.

- Līmeniskais balsts paralēli uz baļķa (73.zīm.).

57

Sēdes – vingrotāja sēdus stāvoklis uz rīka. Ķermeņa augšdaļa vertikāli,

ķermeņa svars pret rīku atbalstās galvenokārt uz augšstilbiem (gurna), arī uz

rokām (roku). Ja rokas neatbalstās pret rīku, tad jānorāda, kādā tās stāvoklī. Ja

rokas atbalstās priekšā uz rīka, tad “sēde aiz rokām”.

74. 75. 76.

- Ţākļsēde (74.zīm.).

- Ţākļsēde aiz rokām (75.zīm.).

- Ţākļsēde (jāteniski), rokas sānis (76.zīm.).

77. 78. 79.

- Sēde uz kreisā gurna, rokas sānis (77.zīm.).

- Sēde uz kreisā gurna (78.zīm.).

- Priekštures sēde, rokas sānis (79.zīm.).

80.

- Augstā priekštures sēde, aptverot augšstilbus (80.zīm.).

58

Stājas – vingrotāja vertikāli stāvokļi uz rīka ar galvu uz augšu vai uz leju.

Ar galvu uz augšu raksturīgas dažādas stājas uz baļķa. To terminoloģiskais

apraksts tāds pats kā vispārattīstošo vingrojumu un akrobātikas elementu

aprakstā.

Raksturīgākās stājas uz rīkiem ar galvu uz leju (vienkāršie balsti):

81. 82. 83.

- Stāja uz pleciem (81.zīm.).

- Stāja uz kreisā pleca uz baļķa (82.zīm.).

- Stāja uz apakšdelmiem līdztekās (83.zīm.).

84. 85. 86.

- Stāja uz skausta, rokas uz baļķa (84.zīm.).

- Stāja uz rokām (apļos) (85.zīm.).

- Stāja uz labās rokas, kreisā roka sānis (līdztekās) (86.zīm.).

87. 88. 89.

- Stāja uz krūtīm uz baļķa paralēli (87.zīm.).

59

- Stāja uz rokām līdztekās paralēli (uz priekšējās kārts) (88.zīm.).

- Stāja, rokas sānis (apļos) (“krusts” ar galvu uz leju) (89.zīm.).

3.2.2. Jauktie balsti

Jauktie balsti - elementi, kuru izpildes laikā bez roku atbalsta pret rīku

(tvēriena) vēl pret rīku vai grīdu atbalstās kāda cita ķermeņa daļa (parasti

kājas). Nosacīti var iedalīt balstos stāvus, kad ķermenis attiecībā pret grīdu

veido 45º-90º leņķi, un balstos guļus 0º -45º .

Bieţāk sastopamie jauktie balsti.

90. 91. 92.

- Balsts stāvus līdzteku vidū (90.zīm.).

- Balsts stāvus uz z/k, tvēriens uz a/k (91.zīm.).

- Balsts stāvus šķērsām rokas uz zirga ķermeľa (92.zīm.).

93. 94. 95.

- Balsts paralēli uz baļķa, atbalstot labo kāju pret baļķi (93.zīm.).

- Balsts guļus ar izvērstām kājām līdztekās (94.zīm.).

- Balsts tupus uz baļķa (95.zīm.).

60

96. 97. 98.

- Balsts tupus uz z/k uz kreisās kājas, tvēriens ar labo roku pie a/k (96.zīm.).

- Balsts guļus paralēli uz līdztekām (97.zīm.).

- Balsts guļus ar saliektām rokām uz baļķa (98.zīm.).

99. 100. 101.

- Balsts guļus uz gurniem uz baļķa (99.zīm.).

- Balsts guļus uz augšdelmiem ar izvērstām kājām līdztekās (100.zīm.).

- Balsts guļus uz augšdelmiem ar izvērstām kājām atmuguriski (101.zīm.).

102. 103.

- Balsts guļus uz apakšdelmiem ar izvērstām kājām līdztekās (102.zīm.).

- Balsts guļus atmuguriski ar izvērtām kājām līdztekās (103.zīm.).

61

104. 105. 106.

-Balsts guļus atmuguriski uz līdztekām paralēli (104.zīm.).

- Balsts stāvus saliecoties uz stieľa (105.zīm.).

- Balsts stāvus saliecoties ar izvērstām kājām uz stieľa (106.zīm.).

107. 108. 109.

- Balsts uz kreisā ceļa uz baļķa (107.zīm.).

- Balsts guļus uz gurniem uz a/k, kreisā roka apakštvērienā uz a/k, labā roka uz

z/k (108.zīm.).

- Balsts jāteniski šķērsām uz zirga, tvēriens uz tuvākā roktura (109.zīm.).

4. SPĒKA VINGROJUMI

Ķermeņa pārvietošana no viena statiska stāvokļa otrā izmantojot tikai

muskuļu enerģiju (bez inerces).

4.1. Ķermeņa pārvietošanās uz augšu

4.1.1. Taisnā virzienā

- No zemāka kāriena augstākā.

Uz dažādiem rīkiem no vienkāršiem un jauktiem kāriena stāvokļiem

pievilkšanās (roku saliekšana).

62

Piemēram no kāriena platā tvērienā pie stieľa – saliekt rokas; no kāriena

guļus pie stieľa – saliekt rokas.

- No zemāka balsta augstākā.

No dažādiem vienkāršo un jaukto balstu stāvokļiem iztaisnot rokas

(“atspiesties”). Jānorāda sākuma stāvoklis un, ja nepieciešams, arī beigu

stāvoklis.

Piemēram: no balsta ar saliektām rokām uz apļiem, iztaisnot rokas

(balstā); no stājas uz pleciem uz līdztekām ar spēku stāja uz rokām (iztaisnot

rokas) (110.zīm.);

110. 111.

- No kāriena balstā.

Jānorāda s.st. (uz kāda rīka un kāds), tad lieto vārdu “uzspiesties” un

beigu stāvoklis. Ja rokas saliec pārmaiņus, tad par to jānorāda papildus.

- Uz apļiem no kāriena dziļā tvērienā uzspiesties balstā (111.zīm.).

112. 113.

63

- Uz stieľa no kāriena, saliecot rokas un pārmaiľus atbalstot tās, uzspiesties

balstā (112.zīm.).

- No kāriena stāvus līdzteku galā, uzspiesties balstā (113.zīm.).

114. 115.

- Uz apļiem no nokāriena uzspiesties stājā uz rokām (114.zīm.).

- Uz apļiem no kāriena, virzot taisnas rokas sānis, uzspiesties balstā.

4.1.2. Ķermenim grieţoties uz priekšu.

Šos spēka elementus var izpildīt saliecoties (ķermenis saliekts gūžas

locītavā, kājas taisnas), atliecoties (ķermenis nedaudz atliekts), kā arī

savelkoties (saliecoties un saliecot kājas).

Rokas var saliekt vai arī turēt taisnas, par ko jānorāda. Jānorāda, kāds

s.st., kā jāizpilda šis elements (saliecoties, atliecoties, ar taisnām rokām utt.).

Bieţāk sastopamie elementi.

Uz līdztekām:

- no ţākļsēdes aiz rokām, ar spēku un saliecoties, stāja uz pleciem (115.zīm.);

116. 117.

64

- tas pats, stājā uz rokām (116.zīm.);

- no balsta priekšturē ar spēku, saliecoties stāja uz pleciem (117.zīm.);

118. 119.

- tas pats, stājā uz rokām (118.zīm.);

- no balsta priekšturē ar spēku, ar taisnām rokām, saliecoties stāja uz rokām

(119.zīm.);

120. 121.

- no balsta priekšturē ar spēku, ar taisnām rokām, atliecoties stāja uz rokām

(120.zīm.).

Uz stieľa:

- no nokāriena atmuguriski ar spēku, saliecot rokas uzspiesties balstā

atmuguriski;

- no kāriena atmuguriski ar spēku atliecoties nokāriens un saliecot rokas pāriet

(uzspiesties) balstā atmuguriski.

Uz apļiem:

- no nokāriena (dziļā tvērienā) ar spēku uzspiesties balstā priekšturē;

- no balsta priekšturē ar spēku, saliecoties stāja uz rokām;

- no balsta priekšturē ar spēku, ar taisnām rokām, atliecoties stāja uz rokām;

65

- no kāriena ar spēku uzspiesties balstā un ar taisnām rokām pāriet līmeniskā

kārienā atmuguriski.

4.1.3. Ķermenim grieţoties atpakaļ

Uzvēzieni - vingrotāja pāreja no kāriena balstā vai no zemāka balsta

augstākā balstā ar spēku (ķermenim griežoties atpakaļ).

- No kāriena stāvus ar saliektām rokām (pie zemā stieľa vai z/k) ar spēku

uzvēziens balstā (121.zīm.);

122. 123.

- no kāriena (augstais stienis, a/k) ar spēku uzvēziens balstā (122.zīm.);

- no nokāriena uz apļiem (dziļā tvērienā) ar spēku uzvēziens balstā priekšturē

(123.zīm.);

124.

- no kāriena uz apļiem (dziļā tvērienā) ar spēku uzvēziens balstā rokas sānis

(“krusts”) (124.zīm.);

66

125.

- no kāriena uz apļiem (dziļā tvērienā) ar spēku uzvēziens līmeniskā

(horizontālā) balstā (125.zīm.);

- tas pats, līmeniskā kārienā atmuguriski;

126.

- no kāriena stāvus līdzteku galā ar seju uz āru, ar spēku uzvēziens līmeniskā

balstā (126.zīm.);

127. 128.

- no kāriena uz apļiem ar spēku uzvēziens stājā uz rokām (127.zīm.);

67

- no kāriena uz apļiem atliecoties ar spēku ar taisnām rokām pāriet nokārienā

(128.zīm.).

4.2. Ķermeņa pārvietošanās uz leju

Ja pāreju no balsta stāvokļa zemākā balstā vai kārienā izdara lēni, ar

spēku, tad šādus elementus sauc par nolaidieniem.

Jānorāda sākumā stāvoklis, izpildes veids (ar saliektām vai taisnām

rokām) un kādā beigu stāvokli jāpāriet.

4.2.1. Ķermeņa pārvietošanās taisnā virzienā

Bieţāk sastopamie vingrojumi.

- No balsta uz līdztekām saliekt rokas;

- no balsta atmuguriski uz stieľa, saliekt rokas;

- no stājas uz rokām uz līdztekām stājā uz pleciem;

- no balsta uz apļiem ar spēku ar taisnām rokām pāriet balstā rokas sānis

(“krusts”);

- no kāriena ar saliektām rokām (uz augstā stieľa, a/k, apļiem) kāriens;

- no balsta (uz augstā stieľa, a/k, apļiem) kāriens;

- tas pats, kārienā priekšturē;

128.a 129.

- no stājas uz rokām uz apļiem ar spēku (saliecot rokas) nolaisties nokārienā

(128.zīm.);

- tas pats, ar taisnām rokām.

68

4.2.2. Ķermeņa pārvietošanās grieţoties uz priekšu

Ja nolaidienu neizpilda taisnā virzienā, bet gan tas notiek ar ķermeņa

griešanos uz priekšu, lieto terminu “nolaisties uz priekšu”.

Elementus var izpildīt savelkoties, saliecoties, atliecoties.

- No stājas uz rokām uz līdztekām, saliecoties ar spēku nolaisties uz priekšu

pārsvērienā balstā uz augšdelmiem;

- no stājas uz rokām uz baļķa, saliecoties ar spēku nolaisties uz priekšu

pārsvērienā;

- no balsta uz apļiem, saliecoties ar spēku nolaisties uz priekšu pārsvērienā

(129.zīm.);

130.

- no balsta priekšturē uz apļiem atliecoties ar spēku nolaisties uz priekšu

nokārienā (130.zīm.);

- no balsta uz apļiem atliecoties ar spēku nolaisties uz priekšu līmeniskā kārienā

atmuguriski;

- no balsta (uz a/k, stieľa, apļiem) ar spēku nolaisties uz priekšu kārienā

priekšturē.

4.2.3. Ķermeņa pārvietošanās grieţoties atpakaļ

- No nokāriena uz apļiem atliecoties nolaisties līmeniskā kārienā priekšā;

- no balsta priekšturē uz apļiem ar spēku, saliecot rokas, nolaisties atpakaļ

pārsvērienā;

- no balsta uz apļiem atliecoties ar spēku nolaisties atpakaļ līmeniskā kārienā

priekšā.

Ir sastopami arī tādi spēka vingrojumi, kurus sākot no s.st. kārienā vai

balstā vingrotājs ar rotācijas kustību uz priekšu vai atpakaļ nonāk tai pašā

stāvoklī. Piemēram, uz apļiem no balsta priekšturē ar spēku apvēziens uz

priekšu saliecoties.

69

2. tabula

VĒZIENVEIDA VINGROŠANAS

ELEMENTU ANALĪZE

Vēzienveida vingrojumi

Kustības ar

vēzienu no balsta

Kustības ar vēzienu

zem balsta Kustības ar

lielu vēzienu

Atslēgveida

kustības

Pri

ekšv

ēzie

nā

Atv

ēzie

nā

Pri

ekšv

ēzie

nā

Atv

ēzie

nā

Pri

ekšv

ēzie

nā

Atv

ēzie

nā

No s

tati

ska

stāv

okļa

Atv

ēzie

nā

Pri

ekšv

ēzie

nā

70

5. VĒZIENA VINGROJUMI

Vingrojumu uz rīkiem lielāko daļu sastāda daţādi vēzienu (dinamiskie)

vingrojumi. Lai vieglāk būtu visus šos daudzveidīgos vingrojumus iepazīt,

uzzināt to terminoloģiskos nosaukumus, analizēsim tos vadoties no pieľemtās

vingrojumu klasifikācijas (2.tabula). Pirms iepazīties ar katrā grupā iedalīto

vingrojumu terminoloģiju, vispirms nepieciešams noskaidrot vēziena

vingrojumu vispārējos terminus, likumsakarības.

Izpildot vēziena vingrojumus, sastopamies ar visa ķermeľa vai atsevišķu

tā daļu svārstveida vai rotācijas kustībām. Kustības vienmēr notiek ap noteiktu

asi, kura var būt reāla (piemēram, uz stieľa) vai iedomāta (piemēram, apļos).

Vadoties no vingrotāja ķermeľa griešanās virziena, izšķir 3 galvenās asis:

frontālo (horizontālo) asi, kura savieno plecu locītavas (vingrojot uz stieľa,

līdztekām, līdztekās ar d/a kārtīm); garenisko (vertikālo) asi, kura ir paralēla

mugurkaulājam (uz visiem rīkiem, kad vingrotājs pagrieţas pa labi vai pa

kreisi); priekšējo un aizmugurējo asi (sagitālo), kura ir perpendikulāra frontālajai

asij (vingrojot uz zirga ar rokturiem).

Viena no galvenajām vēziena vingrojumiem piemītošām īpatnībām ir

inerce. Ja vingrotāja ķermenis kādā kustības fāzē ir uzkrājis kinētisko (kustības)

enerģiju, tad zināmu laiku kādā no nākošajām kustības fāzēm ķermenis var

pārvietoties patstāvīgi, bez muskuļu spēka palīdzības – inerces ietekmē. Tas ļauj

vingrotājam gan pārmaiľus sasprindzināt, gan atbrīvot muskulatūru un tādejādi

racionāli izpildīt kustības. Izpildot elementus, vingrotājs saliecas, iztaisnojas,

izdara sitienveida kustības ar kājām, rāvienveida kustības ar krūtīm, muguru un

daţādas citas darbības. Visu šo darbību rezultātā vingrotāja ķermeľa kopējais

smaguma centrs gan attālinās, gan tuvinās rotācijas asij, kas ļauj izpildīt

sareţģītus vingrojumus.

Visus daudzveidīgos vēziena vingrojumus uz rīkiem nosacīti var iedalīt

četrās grupās: kustības ar lielu vēzienu, atslēgveida kustības, kustības ar vēzienu

no balsta, kustības ar vēzienu zem balsta.

Lai terminoloģiski pareizi aprakstītu vēzienveida vingrojumus uz rīkiem,

vispirms nepieciešams noskaidrot vispārējo terminu nozīmi.

5.1. Vispārējie termini

Iešūpojieni (“šūpošanās”) – vingrošanas rīka un vingrotāja svārstveida

kustības (apļi, trapece, virve).

71

131.

Ja vingrotājs atrazdamies kārienā vai balstā uz apļiem šūpojienā virzās ar

krūtīm uz priekšu - priekššūpojiens (131.zīm.), bet ja virzās ar muguru kustības

virzienā - atšūpojiens. Ja šūpojienā virzās ar vienu sānu uz priekšu, tad tas ir

“šūpojiens sānis” (pa labi, pa kreisi), kuri parasti notiek pēc pagrieziena

priekššūpojienā.

Apļos šūpojienu var uzsākt atgrūţoties ar kājām pārmaiľus, vienlaikus, kā

arī ar partnera palīdzību.

Ievēzieni - ķermeņa vai tā atsevišķu daļu svārstveida kustības uz priekšu,

atpakaļ vai sānis (kārienā ap tvēriena vietu, balstā ap plecu joslas asi).

Ievēzienus parasti pielieto, lai iegūtu noteiktu kustības amplitūdu, kas

nepieciešama vēzienveida elementa izpildei. Ievēzienus galvenokārt izpilda

kārienos un balstos, retāk jauktajos kārienos vai balstos, tos var izpildīt ar visu

ķermeni vai tikai ar kājām.

Ievēzienus kārienā var uzsākt:

132. 133.

- saliecot un iztaisnojot rokas (132.zīm.);

- ar taisnām rokām (“lieces ievēzieni”) (133.zīm.).

Nesaliecot rokas vingrotājs strauji saliecas un iztaisnojas (bez pauzes),

pakāpeniski palielinot kustību amplitūdi;

- pēc neliela lēciena kārienā uz rīka.

72

Uz līdztekām ievēzienus var izpildīt vingrotājam atrodoties balstā, balstā

uz apakšdelmiem, balstā uz augšdelmiem.

Vēziens - ķermeņa vai tā atsevišķu daļu svārstveida kustība kādā noteiktā

virzienā.

Priekšvēziens - ķermeņa (kāju) kustība no galējā aizmugurējā stāvokļa

līdz priekšējam.

Atvēziens – ķermeņa (kāju) kustība no galējā priekšējā stāvokļa līdz

aizmugurējam.

Vēziens pa kreisi (pa labi) - vēzienveida kustība ar kājām (kāju) no galējā

labā (kreisā) stāvokļa līdz galējam to stāvoklim pa kreisi.

Piemēram, balstā jāteniski uz zirga ar rokturiem vēziens ar kājām pa kreisi.

134. 135.

Priekšvēzienā vai atvēzienā vingrotājs parasti izpilda daţādas darbības.

Piemēram, balstā uz līdztekām atvēzienā saliekt un priekšvēzienā iztaisnot rokas

(134.zīm.), atvēzienā nolēciens pa kreisi (135.zīm.).

Pagriezieni - vingrotāja ķermeņa griešanās ap garenisko asi (arī

atsevišķu ķermeņa daļu griešanās ap to garenisko asi).

Pagriezienus pa labi un pa kreisi var izpildīt pa 45º (lieto terminu

“puspagrieziens”), pa 90º (lieto terminu “pagrieziens”), pa 180º (lieto terminu

“pagrieziens apkārt”), pa 225º vai vairāk (jānorāda uz kuru pusi un par cik

grādiem, ar precizitāti 45º, notiek pagrieziens).

Uz rīkiem kārienos un balstos pagriezienus izpilda:

- ap vienu roku, ar otru roku atlaiţot rīku (tvērienu). Šos pagriezienus var

izpildīt ar plecu uz priekšu vai atpakaļ. Piemēram, uz stieľa kārienā

apakštvērienā atvēzienā pagrieziens pa kreisi ar plecu atpakaļ (atlaiţot kreiso

roku); balstā uz līdztekām priekšvēzienā pagrieziens pa kreisi balstā paralēli;

- neatlaiţot rokas no rīka (parasti uz apļiem kārienā). Piemēram, apļos

priekššūpojienā pagrieziens pa labi apkārt;

73

- pārmaiľus atlaiţot rokas no rīka. Piemēram, uz stieľa kārienā priekšvēzienā

pagrieziens pa kreisi apkārt, pārmaiľus pārtverot rokas; balstā uz līdztekām,

priekšvēzienā pagrieziens pa kreisi apkārt, pārmaiľus pārtverot rokas;

- rokas no rīka atlaiţot vienlaicīgi. Piemēram, uz stieľa kārienā atvēzienā

pagrieziens pa kreisi pa 360º; balstā uz līdztekām priekšvēzienā pagrieziens pa

kreisi apkārt, pārejot balstā uz augšdelmiem.

5.2. Uzrāvieni

Pāreja no kāriena balstā vai no zemāka balsta augstākā balstā ar

rāvienveida kustību.

Tos izpilda priekšvēzienā un atvēzienā. Vienlaicīgi vingrotājs var izpildīt

papildus darbības vai kustību nobeigt daţādos stāvokļos. Uzrāvienus bieţāk

izpilda uz līdztekām, stieľa, apļos (to izpildes laikā notiek strauja iztaisnošanās

gūţas locītavās).

Bieţāk sastopamie uzrāvieni priekšvēzienā.

136. 137.

- Pēc ievēzieniem balstā uz apakšdelmiem priekšvēzienā uzrāviens balstā

(136.zīm.);

- pēc ievēzieniem balstā uz augšdelmiem priekšvēzienā uzrāviens ţākļsēdē

(137.zīm.)

138. 139.

74

- pēc ievēzieniem balstā uz augšdelmiem priekšvēzienā uzrāviens balstā

(138.zīm.);

- pēc ievēzieniem balstā uz augšdelmiem priekšvēzienā uzrāviens ar pagriezienu

pa kreisi apkārt balstā (139.zīm.);

140. 141.

- pēc ievēzieniem balstā uz augšdelmiem priekšvēzienā uzrāviens ar pagriezienu

pa kreisi apkārt stājā uz pleciem (140.zīm.);

- pēc ievēzieniem kārienā (apļos) priekšvēzienā uzrāviens balstā (141.zīm.);

- pēc ievēzieniem kārienā atmuguriski (uz stieľa) priekšvēzienā uzrāviens balstā

atmuguriski (142.zīm.).

Bieţāk sastopamie uzrāvieni atvēzienā.

- Pēc ievēzieniem balstā uz apakšdelmiem atvēzienā uzrāviens balstā (143.zīm.);

142. 143.

75

144. 145.

- pēc ievēzieniem balstā uz augšdelmiem atvēzienā uzrāviens balstā (144.zīm.);

- pēc ievēzieniem kārienā atvēzienā uzrāviens (145.zīm.);

146. 147.

- pēc lieces ievēzieniem atvēzienā uzrāviens (146.zīm.);

- pēc ievēzieniem balstā uz augšdelmiem atvēzienā uzrāviens stājā uz rokām

(147.zīm.);

148. 149.

- pēc ievēzieniem kārienā (uz apļiem) atvēzienā uzrāviens balstā (148.zīm.);

- pēc ievēzieniem balstā uz augšdelmiem atvēzienā uzrāviens pārejot līmeniskā

balstā (149.zīm.);

76

150. 151.

- pēc ievēzieniem kārienā (uz apļiem) atvēzienā uzrāviens pārejot līmeniskā

balstā (150.zīm.);

- pēc ievēzieniem balstā uz augšdelmiem atvēzienā uzrāviens ar pagriezienu pa

kreisi apkārt balstā.

5.3. Uzvēzieni

Uzvēziens - pāreja no kāriena balstā, izmantojot vingrotāja ķermeņa

inerci.

5.3.1. Uzvēzieni pacelē

Tos izpildot pret rīku papildus atbalstās ar saliektu kāju (paceli) starp

rokām vai arī ārpus roku tvēriena un elementu beidzot nonāk balstā jāteniski vai

balstā labā vai kreisā pacelē.

- Uz zemā stieľa ar ieskrējienu, atbalstot labo kāju (paceli) ārpus rokām,

uzvēziens balstā labā pacelē;

- uz apļiem pēc ievēzieniem kārienā, uzvēziens labā pacelē (pacele uz

plaukstas);

- uz apļiem no pārsvēriena uzvēziens labā pacelē;

- no kāriena guļus labā pacelē (stienis, līdzteku z/k), pēc ievēzieniem uzvēziens

balstā jāteniski (151.zīm.);

77

152. 153.

- uz zemā stieľa ar ieskrējienu uzvēziens kreisā pacelē (152.zīm.);

- no balsta jāteniski atkritiens un uzvēziens labā pacelē (153.zīm.);

- no balsta atmuguriski atkritiens un uzvēziens labā pacelē;

154. 155.

- kārienā pēc liece ievēzieniem, uzvēziens labā pacelē (154.zīm.).

5.3.2. Uzvēzieni balstā jāteniski

Tos izpildot, kājas nesaliec, jānorāda, ar kuru kāju.

- Uz zemā stieľa pēc ieskrējiena uzvēziens balstā jāteniski ar labo (kreiso) kāju

(155.zīm.);

156. 157.

- tas pats, kāja ārpus rokām (156.zīm.);

78

- pēc ievēzieniem kārienā uzvēziens balstā jāteniski ar kreiso kāju (157.zīm.);

- no balsta jāteniski atkritiens un uzvēziens balstā jāteniski;

- no balsta atmuguriski atkritiens un uzvēziens balstā jāteniski;

- no balsta atkritiens un uzvēziens balstā jāteniski.

5.3.3. Uzvēzieni balstā

Priekšvēzienā ar ķermeľa rotāciju pāri galvai nonāk balstā uz rīka.

Pēc lieces ievēzieniem uzvēzieni balstā:

158. 159.

- kārienā uz stieľa priekšvēzienā uzvēziens balstā ar taisnu ķermeni (158.zīm.);

- uz apļiem pēc ievēzieniem kārienā priekšvēzienā uzvēziens balstā (159.zīm.);

- no kāriena guļus uz z/k, tvēriens uz a/k, uzvēziens balstā uz a/k;

160. 161.

- no kāriena stāvus līdzteku galā ar seju uz āru (rokas ārtvērienā) ar palēcienu

uzvēziens balstā (160.zīm.).

5.3.4. Uzvēzieni balstā atmuguriski

Kārienā no saliekta stāvokļa (pārsvēriena), priekšvēzienā strauji

iztaisnojoties pāriet balstā atmuguriski.

79

- Uz zemā stieľa ar ieskrējienu uzvēziens balstā atmuguriski;

- no kāriena uz stieľa priekšvēzienā uzvēziens balstā atmuguriski (161.zīm.);

162. 163.

- no balsta jāteniski pēc atkritiena uzvēziens balstā atmuguriski (162.zīm.);

- no balsta atmuguriski pēc atkritiena uzvēziens balstā atmuguriski;

- uzvēziens balstā kājas ārpus rokām un pārtverot rokas balsts atmuguriski

(163.zīm.).

Šos uzvēzienus var izpildīt elementu beidzot arī citos beigu stāvokļos,

piemēram, kārienā atmuguriski.

Uzvēzienu laikā var izpildīt arī pagriezienus apkārt un elementu beigt

balstā.

5.3.5. Uzvēzieni, pārejot stājā uz pleciem vai stājā uz rokām

164. 165.

- pēc ievēzieniem balstā uz augšdelmiem priekšvēzienā uzvēziens, pārejot stājā

uz pleciem (164.zīm.);

- pēc ievēzieniem balstā uz augšdelmiem priekšvēzienā uzvēziens, pārejot stājā

uz rokām (165.zīm.);

80

166. 167.

- no kāriena stāvus līdzteku galā ar seju uz āru (rokas ārtvērienā) ar palēcienu

uzvēziens, pārejot stājā uz rokām (166.zīm.);

- apļos pēc ievēzieniem kārienā priekšvēzienā uzvēziens, pārejot stājā uz rokām

(167.zīm.), tas pats ar taisnām rokām.

5.4. Atslēgveida elementi (“atslēgas”)

Vingrotājs no saliekta ķermeņa stāvokļa strauji iztaisnojoties gūžas

locītavās pāriet balstā uz rīka.

Vienlaikus var izpildīt arī pagriezienu apkārt un pāriet daţādos citos

stāvokļos. Krieviski šis elements saucas “подъѐм разгибом”.

168. 169.

- Uz zemā stieľa no kāriena stāvus pēc ieskrējiena “atslēga” (168.zīm.);

- uz līdztekām ar ieskrējienu “atslēga” pārejot balstā uz augšdelmiem (169.zīm.);

- tas pats, pārejot balstā;

81

170. 171.

- no kāriena stāvus (zemais stienis, līdztekas) ar palēcienu “atslēga” balstā uz

augšdelmiem (170.zīm.);

- pēc atkritiena no balsta (stienis, līdztekas, apļi) “atslēga” (171.zīm.);

172. 173.

- uz apļiem no pārsvēriena “atslēga” priekštures balstā (172.zīm.);

- uz līdztekām no pārsvēriena balstā uz augšdelmiem “atslēga” balstā (173.zīm.);

- no kāriena guļus uz z/k, tvēriens uz a/k, “atslēga” balstā uz a/k;

174. 175.

- pēc ievēzieniem kārienā “atslēga” (174.zīm.);

- uz līdztekām no pārsvēriena kārienā “atslēga” ar pagriezienu pa labi apkārt

pārejot balstā uz augšdelmiem (175.zīm.).

No saliekta stāvokļa vingrotājam iztaisnojoties un izdarot rotācijas

kustību ar muguru atpakaļ, rodas elements “atslēga atmuguriski” (uzvēziens

atmuguriski).

82

176. 177.

- Uz stieľa pēc ievēzieniem kārienā “atslēga atmuguriski” (176.zīm.);

- uz stieľa pēc ievēzieniem kārienā atmuguriski “atslēga atmuguriski”

(177.zīm.);

178. 179.

- uz apļiem no pārsvēriena “atslēga atmuguriski” (178.zīm.).

5.5. Loka uzvēzieni

Šo elementu izpildes laikā vēziens notiek zem tvēriena vietas

(apakšvēziens) un vingrotājs no saliekta stāvokļa (pārsvēriena) kārienā ar

iztaisnošanās kustību uz priekšu vai atpakaļ pāriet balstā.

- Uz līdztekām pēc atkritiena no balsta loka vēziens (uzvēziens) pārejot balstā uz

augšdelmiem (179.zīm.);

180. 181.

83

- tas pats, pārejot balstā (180.zīm.);

- uz līdztekām pēc atkritiena no balsta loka vēziens atpakaļ pārejot stājā uz

rokām (181.zīm.);

182. 183.

- tas pats, pārejot balstā uz augšdelmiem (182.zīm.).

Apakšvēzienu laikā vienlaikus var izpildīt pagriezienus apkārt.

- Līdztekās no balsta atkritiens un apakšvēziens ar pagriezienu pa kreisi apkārt

pārejot balstā uz augšdelmiem (loka uzvēziens) (183.zīm.).

5.6. Atkritieni

Ja pāreju no balsta stāvokļa zemākā balstā vai kārienā izpilda straujā

tempā, tad šādas kustības sauc par atkritieniem. (Ja līdzīgas kustības izdara

lēni, ar spēku – tad par nolaidieniem).

Šajā grupā ietverti visi elementi, kuru kustības virzieni ir pretēji uzrāvieniem,

uzvēzieniem, atslēgveida elementiem. Izpilda virzienā uz priekšu un atpakaļ.

Bieţāk sastopamie atkritieni.

184. 185.

84

- No balsta jāteniski, atkritiens kārienā guļus pacelē (184.zīm.);

- no balsta jāteniski, atkritiens pārsvērienā jāteniski;

- no balsta atmuguriski, atkritiens pārsvērienā (185.zīm.);

- no balsta atmuguriski, atkritiens kārienā atmuguriski;

- no balsta uz stieľa atkritiens kārienā augstā priekšturē;

- no balsta uz a/k, atkritiens kārienā guļus uz z/k;

186. 187.

- uz līdztekām no balsta atkritiens pārsvērienā balstā uz augšdelmiem

(186.zīm.);

- tas pats, pārsvērienā kārienā (187.zīm.);

- tas pats uz apļiem;

188. 189.

- no balsta uz līdztekām atvēzienā, atkritiens balstā uz augšdelmiem (188.zīm.);

- uz līdztekām no stājas uz rokām, atkritiens balstā uz augšdelmiem (189.zīm.);

85

190. 191.

- no balsta uz augšdelmiem pēc atvēziena, priekšvēzienā atkritiens kārienā

priekšturē (190.zīm.).

Lai elementu nosaukums būtu īsāks, apzīmējot darbības, kurās ar vēzienu

notiek pāreja no balsta zemākā balstā vai kārienā, bieţi vien, nelieto vārdu

“atkritiens”, bet tikai norāda sākuma stāvokli, vēziena virzienu un beigu

stāvokli, kurā nonāk vingrotājs. Piemēram, uz stieľa no balsta atvēzienā kāriens

(191.zīm.).

192. 193.

Atsevišķos gadījumos lieto arī terminu “pārvēziens”. Piemēram, uz stieľa

no stājas uz rokām uz stieľa apkaštvērienā, pārvēziens uz priekšu kārienā

(192.zīm.);

- no balsta atmuguriski uz stieľa pārvēziens atpakaļ, pārejot kārienā atmuguriski

(193.zīm.).

86

5.7. Apvēzieni

Apvēzieni – vingrotāja rotācija ap rīka asi vai iedomātu līniju, kas

savieno tvēriena vietas.

No daţādiem stāvokļiem apvēzienus var izpildīt uz priekšu (kustība sākas ar

galvu uz priekšu), atpakaļ un sānis (pa labi un pa kreisi). Pabeidzot apvēzienu,

vingrotājs nonāk sākuma stāvoklī vai arī pēc tā izpildes caur sākuma stāvokli

pāriet citā stāvoklī.

Ja apvēzienus uz augstā stieľa, apļos, uz līdzteku a/k izpilda kārienā ar

taisnām rokām, lieto terminu “lielais apvēziens”.

Bieţāk sastopamie apvēzieni uz priekšu (pamatā izpilda apakštvērienā):

194. 195.

- no balsta jāteniski (194.zīm.);

- no balsta (uz stieľa, līdzteku kārts) (195.zīm.);

196. 197.

- no balsta (uz apļiem), saliecoties (196.zīm.);

- no balsta atmuguriski saliecoties (priekštures) (197.zīm.);

87

198. 199.

- no balsta stāvus saliecoties (198.zīm.);

- no balsta stāvus saliecoties ar izvērstām kājām (“aizāķējot pirkstgalus”);

- no balsta uz augšdelmiem apvēziens ap augšdelmiem (sauc arī “kūlenis uz

priekšu”).

Apvēzienus uz priekšu (atpakaļ) var izpildīt arī no daţādiem citiem

stāvokļiem. Piemēram, uz stieľa kārienā uz saliektu roku atpakaļ elkoľu

locītavām. Vingrošanā izpilda arī apvēzienus, kuru izpildes laikā atlaiţ roku

tvērienu. Piemēram, no ţākļsēdes uz līdztekām, atlaiţot rokas, apvēziens uz

priekšu ţākļsēdē (199.zīm).

Bieţāk sastopamie lielie apvēzieni uz priekšu.

200. 201.

- No stājas uz rokām apakštvērienā (200.zīm.);

- no stājas uz rokām izgrieztā tvērienā;

- kārienā atmuguriski;

- lielais apvēziens uz priekšu uz apļiem (201.zīm.);

- lielais apvēziens uz priekšu kārienā ar labo (kreiso) roku.

88

Bieţāk sastopamie apvēzieni atpakaļ.

202. 203.

- Uz stieľa (uz līdztekām) no balsta jāteniski (202.zīm.);

- uz stieľa (uz līdztekām) no balsta jāteniski apvēziens atpakaļ pacelē

(203.zīm.);

204. 205.

- uz stieľa (uz līdztekām) no balsta apvēziens atpakaļ ar taisnu ķermeni

(204.zīm.);

- uz apļiem no balsta (205.zīm.);

206. 207.

- uz līdztekām no balsta (206.zīm.);

89

- uz līdztekām no balsta apvēziens atpakaļ pārejot stājā uz rokām (207.zīm.);

208. 209.

- tas pats, uz stieľa (a/k) (208.zīm.);

- tas pats uz apļiem;

- uz līdztekām no balsta apvēziens atpakaļ pārmetot izvērstas kājas pār kārtīm uz

priekšu un pārejot balstā uz saliektām rokām (209.zīm.);

210. 211.

- uz līdztekām no balsta uz augšdelmiem apvēziens atpakaļ (ap augšdelmiem)

(210.zīm.);

- no balsta atmuguriski apvēziens atpakaļ (211.zīm.);

212. 213.

- no balsta stāvus saliecoties apvēziens atpakaļ (212.zīm.);

90

- tas pats, pārejot stājā uz rokām;

- no balsta stāvus saliecoties ar izvērstām kājām, apvēziens atpakaļ.

Apvēzienus atpakaļ var izpildīt atlaiţot roku tvērienu (lieto arī terminu

“brīvais apvēziens”).

- Uz līdztekām no ţākļsēdes apvēziens atpakaļ atlaiţot rokas un pārejot balstā

guļus uz augšdelmiem (213.zīm.);

214. 215.

- uz stieľa (uz līdztekām) apvēziens atpakaļ paceļos atlaiţot rokas (214.zīm.);

- no kāriena uz a/k priekšvēzienā apvēziens atpakaļ ap z/k un “pārlidojums”

kārienā uz a/k (215.zīm.).

Apvēzieni sānis ir retāk sastopami. To izpildes laikā vingrotājs ar labo

(kreiso) sānu uz priekšu grieţas ap rīku. Piemēram, no balsta jāteniski šķērsām

uz stieľa.

Lielos apvēzienus atpakaļ var izpildīt uz stieľa, a/k, apļos.

Bieţāk sastopamie.

- No stājas uz rokām (216.zīm.);

- tas pats, ar pagriezienu apkārt;

- kārienā atmuguriski;

- kārienā izgrieztā tvērienā;

- kārienā ar labo (kreiso) roku.

216.

91

5.8. Kūleņi

Kūlenis - vingrotāja rotācijas kustība pāri galvai ar atbalstu pret rīku

(rīkam pārmaiņus pieskaroties ar atsevišķām ķermeņa daļām).

Kūleľus var izpildīt uz priekšu un atpakaļ, savelkoties, saliecoties vai

atliecoties, kā arī vienlaicīgi izpildot pagriezienus. Aprakstot elementu,

nepieciešams norādīt stāvokli, no kura sāk, kā arī stāvokli kādā vingrotājs nonāk

to beidzot. Ja kūleni izpilda savelkoties par to nenorāda.

Bieţāk sastopamie rīki, uz kuriem izpilda kūleľus ir līdzsvara baļķis,

līdztekas (retāk līdztekās ar d/a kārtīm).

Uz baļķa kūleľus uz priekšu un atpakaļ var izpildīt no daţādiem sākuma

stāvokļiem (no izklupiena, balsta tupus, no stājas uz rokām u.c.), un arī beigt tos

daţādos stāvokļos (pietupienā, sēdē uz gurna, u.c.)

217. 218.

- No balsta tupus izklupienā ar labo kāju, kūlenis uz priekšu balstā tupus

(217.zīm.);

- no guļus uz muguras kūlenis atpakaļ balstā uz kreisā ceļa (218.zīm.).

Ja kūleni izpilda atliecoties, par to jānorāda. Piemēram, no ţākļsēdes

kūlenis atpakaļ atliecoties pār labo plecu pārejot balstā guļus uz gurniem.

Bieţāk sastopamie kūleľi uz līdztekām.

219. 220.

- No ţākļsēdes kūlenis uz priekšu ţākļsēdē (219.zīm.);

- no stājas uz pleciem kūlenis uz priekšu sēdē uz kreisā (labā) gurna uz labās

(kreisās) kārts (220.zīm.);

- no stājas uz rokām kūlenis uz priekšu balstā uz augšdelmiem;

92

221. 222.

- no stājas uz pleciem kūlenis uz priekšu atliecoties balstā uz augšdelmiem

(221.zīm.);

- no balsta uz augšdelmiem atvēzienā kūlenis uz priekšu atliecoties (222.zīm.).

5.9. Salto

Salto - vingrotāja rotācijas kustība (vismaz par 360°) bezatbalsta

stāvoklī.

Šos elementus galvenokārt izpilda līdztekās, kā arī izpildot nolēcienus no

stieľa, apļiem, līdzsvara baļķa. Priekţvēzienā vai atvēzienā salto var izpildīt uz

priekšu un atpakaļ, savelkoties, saliecoties, atliecoties, kā arī vienlaikus izpildot

pagriezienus. Ja pēc elementa izpildes atkal nonāk kārienā vai balstā uz rīka, tad

jānorāda konkrētais stāvoklis.

Bieţāk sastopamie salto varianti uz līdztekām.

- No balsta priekţvēzienā salto atpakaļ atliecoties, pārejot balstā uz

augšdelmiem;

- tas pats, pārejot balstā;

223. 224.

- tas pats no stājas uz rokām pārejot stājā uz rokām (223.zīm.);

- no balsta atvēzienā salto uz priekšu saliecoties, pārejot balstā vai balstā uz

augšdelmiem (224.zīm.);

93

- no balsta, pēc atkritiena kārienā, salto atpakaļ pārejot kārienā priekšturē;

- tas pats, pārejot stājā uz pleciem;

- atvēzienā nolēciens ar salto uz priekšu;

- priekšvēzienā nolēciens ar salto atpakaļ.

Augstas klases vingrotāji nolēcienus izpilda ar dubultsalto, vai pat

trīskāršo salto kā arī savienojumā ar piruetēm.

Salto elementus var izpildīt arī vingrojot uz stieľa, līdztekām ar d/a

kārtīm, apļiem.

5.10. Pārmetieni

Pārmetiens - vingrotāja ķermeņa rotācijas kustība pāri galvai ar

papildus atbalstu pret rīku ar taisnām vai saliektām rokām.

Ja elementu izpilda ar saliektam rokām, par to jānorāda. Pārmetienus var

izpildīt uz priekšu, atpakaļ, sānis.

Šie elementi visbieţāk sastopami vingrojot uz baļķa vai izpildot atbalsta

lēcienus. Piemēram, no stājas uz baļķa pārmetiens atpakaļ.

5.11. Izgriezieni un iegriezieni

Elementi, kuru izpildes laikā notiek ķermeņa griešanās (rotācija), kustību

izdarot plecu locītavās neatlaižot roku tvērienu.

Ja kustība notiek ar muguru uz priekšu - iegriezieni, bet ja ar krūtīm uz

priekšu - izgriezieni. Šie elementi raksturīgi vingrojot uz apļiem.

225. 226.

- Uz apļiem no pārsvēriena atvēzienā iegrieziens (225.zīm.);

- uz apļiem no pārsvēriena izgrieziens, pārejot kārienā (226.zīm.).

94

Retāk šie elementi sastopami vingrojot uz stieľa, līdztekām ar d/a kārtīm.

Piemēram, uz stieľa no balsta atmuguriski ar loka vēzienu atpakaļ pārejot

kārienā izgrieztā tvērienā.

5.12. Kustības ar kājām pār rīku

Kustības neatlaiţot tvērienu

Atrodoties balstā vai kārienā uz rīka, vingrotājs ar kāju (kājām) var izdarīt

daţādas kustības neatlaiţot roku tvērienu.

227. 228.

- Kāju var atbalstīt pret rīku, piemēram, no balsta paralēli uz baļķa, atbalstīt labo

kāju sānis uz rīka (227.zīm.);

- kāju var pārcelt pār rīku. Šādu darbību sauc par kājas “uzmetienu”. Piemēram,

no balsta stāvus pie zirga ar rokturiem ar lēcienu “uzmest kreiso kāju”

(228.zīm.).

Pretēju kustību sauc par “kājas atmetienu” vai arī “kājas pārmetienu

atpakaļ”.

- Kāju var “ievērt” vai “izvērt”.

Šos elementus parasti izdara atrodoties balsta vai kāriena stāvokļos (retāk

jauktos balstos vai kārienos). Pie kāju “ievēriena” (kustība uz priekšu) vai

“izvēriena” (kustība atpakaļ), kāju pārceļ pār rīku (taisnu vai saliektu) starp

rokām neatlaiţot tvērienu. Ja kāja “jāiever” taisna, par to jānorāda.

Piemēram:

229. 230.

95

- no balsta “ieverot” labo kāju, balsts jāteniski (229.zīm.);

- no pārsvēriena, “izverot” labo kāju, nokāriens jāteniski (230.zīm.);

- no kāriena “ieverot” taisnas kājas, pāriet kārienā atmuguriski.

Kustības atlaiţot tvērienu

Bieţāk sastopami ir elementi, kad kustību ar vienu vai abām kājām pār

rīku izdara atlaiţot vienu vai abas atbalsta rokas. Sevišķi raksturīgi ir šie

elementi vingrojot uz zirga ar rokturiem.

Atlaiţot roku (rokas) vienu kāju vai arī abas var:

- pārmest pār rīku;

- izpildīt “dzirkles” ar tām;

- izpildīt apļus.

Kāju pārmetieni.

Vienlaikus ar kājas (kāju) kustību pār rīku, atlaiţ un tūlīt no jauna satver

to roku uz kuras pusi virzās kāja ar kuru izdara pārmetienu. Ja pārmetienu

izpilda ar abām kājām, izvēršot tās, tad vienlaikus atlaiţ un tūlīt no jauna satver

rīku ar abām rokām. Kāju pārmetieni jāizdara bez kāju pieskaršanās pie rīka

(atsevišķos gadījumos ar slīdošu kustību pa rīku).

Ja kājas kustības virziens pārmetiena sākumā ir uz viennosaukuma kājas

pusi, tad šādus pārmetienus sauc par viennosaukuma kājas pārmetieniem un

kustības virziens nav jānorāda (piemēram, pārmest labo kāju). Ja kustība notiek

pretējā virzienā, tad tie ir pretnosaukuma kājas pārmetieni un kustības virziens

jānorāda. Piemēram, pārmest labo kāju pa kreisi. Kājas pārmetienu atpakaļ pār

rīku sauc par “atmetienu”.

Bieţāk sastopamie viennosaukuma vienas kājas pārmetieni.

231. 232.

- Uz zirga ar rokturiem (stieľa, līdztekām ar d/a kārtīm) no balsta pārmest kreiso

kāju (231.zīm.);

96

- uz līdztekām no balsta pārmest labo kāju (232.zīm.);

- no balsta jāteniski ar labo kāju, pārmest kreiso kāju, pārejot balstā atmuguriski;

- no balsta jāteniski ar labo kāju, pārmetot labo kāju atpakaļ (“atmetot”) pāriet

balstā.

Bieţāk sastopamie pretnosaukuma vienas kājas pārmetieni.

- No balsta stāvus pie zirga ar rokturiem, ar palēcienu pārmest labo kāju pa

kreisi;

233. 234.

- no balsta uz zirga ar rokturiem (stieľa, līdztekām ar d/a kārtīm) pārmest labo

kāju pa kreisi (233.zīm.);

- no balsta jāteniski ar labo kāju uz zirga ar rokturiem (stieľa, līdztekām ar d/a

kārtīm) pārmest labo kāju pa kreisi – atpakaļ;

- no balsta atmuguriski pārmest labo kāju pa kreisi – atpakaļ (234.zīm.);

- no balsta jāteniski ar labo kāju, pārmest kreiso kāju pa labi.

Bieţāk sastopamie abu kāju pārmetieni.

- Uz zirga ar rokturiem no balsta pārmest abas kājas pa labi;

235. 236.

- uz līdztekām pēc ievēzieniem balstā, pārmest abas kājas pār labo kārti uz

priekšu priekštures balstā (235.zīm.);

- uz stieľa pēc uzrāviena atvēzienā, pārmetot abas kājas pa labi, pāriet kārienā

atmuguriski (236.zīm.);

97

237. 238.

- no kāriena stāvus paralēli līdzteku ārpusē, ar palēcienu, pārmetot abas kājas pa

labi pār abām kārtīm un pagrieţoties pa kreisi, pāriet balstā (237.zīm.);

- uz zirga ar rokturiem no balsta atmuguriski pārmest abas kājas pa kreisi

atpakaļ (238.zīm.);

- uz stieľa pēc uzrāviena atvēzienā, pārmetot abas kājas pa kreisi, ar pagriezienu

pa kreisi apkārt pāriet kārienā;

239. 240.

- no balsta stāvus pie zirga ar rokturiem ar palēcienu pārmetot abas kājas pa labi,

caur balstu uz labā roktura un pagrieţoties pa kreisi apkārt pāriet balstā

(239.zīm.).

Abu kāju pārmetieni izvēršot un savienojot kājas.

Šie elementi raksturīgi vingrojot uz stieľa, līdztekās, līdztekās ar d/a kārtīm.

- Pēc lieces ievēzieniem kārienā uz a/k (ar seju pret z/k), pārmetot izvērstas

kājas pār z/k, kāriens guļus;

- uz līdztekām pēc ievēzieniem balstā, pārmetot izvērstas kājas uz priekšu pār

kārtīm, balsts (240.zīm.);

241. 242.

98

- uz līdztekām no balsta uz augšdelmiem pēc uzrāviena atvēzienā, pārmetot

izvērstas kājas uz priekšu pār kārtīm, balsts priekšturē (241.zīm.);

- uz stieľa pēc uzrāviena atvēzienā, pārmetot izvērstas kājas, kāriens

atmuguriski (242.zīm.).

Kāju dzirklēšana

Pēc kājas pārmetiena kāju stāvokļu maiņa, ko izdara abu kāju vēziena pa labi

vai (pa kreisi) beigās (divi pārmetieni vienlaicīgi – ar vienu kāju uz priekšu, ar

otru atpakaļ).

Dzirkles ir “parastās” (terminā šo vārdu nenosauc) un “atmuguriskās”.

Ja no balsta jāteniski vēziens pa labi vai pa kreisi notiek ar gurniem, krūtīm uz

priekšu – “parastā” dzirkle. Piemēram, no balsta jāteniski ar labo kāju dzirkle pa

kreisi, nonākot balstā jāteniski ar kreiso kāju (243.zīm.).

243. 244.

Ja no balsta jāteniski vēziens pa labi (pa kreisi) notiek ar gurniem, muguru

kustības virzienā – “atmuguriskā dzirkle”. Piemēram, no balsta jāteniski ar

kreiso kāju, atmuguriskā dzirkle pa kreisi, nonākot balstā jāteniski ar labo kāju

(244.zīm.).

Apļi ar kājām

Kustības ar labo vai ar kreiso kāju (vai ar abām kājām) pār rīku pa apli

(360°), atgriežoties s.st.

Nosacīti izšķir viennosaukuma un pretnosaukuma apļus ar kājām.

Viennosaukuma - kustības sākuma virziens sakrīt ar kājas nosaukumu,

pretnosaukuma - ja kustības virziens pretējs. Aprakstot viennosaukuma apļus ar

vienu kāju, puse, uz kuru sākas kustība, nav jānorāda. Piemēram, balstā uz zirga

ar rokturiem nav jāraksta “aplis ar labo kāju pa labi”, bet gan tikai “aplis ar labo

kāju”. Ja kustību izpilda no balsta atmuguriski, tad pievieno vārdu “atpakaļ”.

99

Bieţāk sastopamie viennosaukuma apļi (uz zirga ar rokturiem).

- No balsta aplis ar labo kāju;

245. 246.

- no balsta atmuguriski aplis ar labo kāju atpakaļ (245.zīm.);

- no balsta aplis ar labo kāju ar pagriezienu pa kreisi apkārt pārejot balstā

atmuguriski (246.zīm.);

- no balsta atmuguriski aplis ar labo kāju atpakaļ ar pagriezienu pa labi apkārt

pārejot balstā;

247. 248.

- pēc ievēzieniem balstā atvēzienā aplis ar labo kāju virs labās kārts, ar

pagriezienu pa kreisi apkārt pārejot balstā ar seju pretējā virzienā (247.zīm.).

Bieţāk sastopamie pretnosaukuma apļi.

- no balsta aplis ar labo kāju pa kreisi (248.zīm.);

- no balsta atmuguriski aplis ar labo kāju pa kreisi;

- no balsta jāteniski ar kreiso kāju aplis ar labo kāju pa kreisi.

Bieţāk sastopamie apļi ar abām kājām (uz zirga ar rokturiem).

Jānorāda vingrotāja sākuma stāvoklis un uz kuru pusi sākas kustība.

- No balsta stāvus ar palēcienu aplis ar abām kājām pa labi, pārejot balstā;

100

249. 250.

- no balsta atmuguriski aplis ar abām kājām pa labi atpakaļ (249.zīm.);

- no balsta šķērsām uz zirga ķermeľa (ar seju pret rokturiem), aplis ar abām

kājām pa labi (250.zīm.);

251. 252.

- no balsta šķērsām uz zirga ķermeľa ar seju uz āru aplis ar abām kājām pa labi

(251.zīm.);

- no balsta atmuguriski apļi ar abām kājām pa kreisi un pagrieţoties par 360º pa

kreisi ar labo plecu uz priekšu, pāriet balstā. atmuguriski (252.zīm.);

- balstā šķērsām uz tuvākā roktura aplis ar abām kājām pa labi;

- no balsta atmuguriski kreisā roka uz labā roktura, labā roka uz zirga ķermeľa,

pārmetot abas kājas pa kreisi atpakaļ, aplis ar abām kājām pa labi, pagrieţoties

pa kreisi apkārt, pāriet balstā atmuguriski uz rokturiem.

Šādas vingrotāja darbības (elementu) sauc par “iegājienu”;

253.

101

- no balsta aplis ar abām kājām pa labi, vienlaikus pagrieţoties pa kreisi apkārt

ap kreiso roku, pāriet balstā atmuguriski, kreisā roka uz roktura, labā roka uz

zirga ķermeľa (253.zīm.). Šādas vingrotāja darbības (elementu) sauc par

“izgājienu”.

6. NOLĒCIENI

Nolēcieni - lēcienveida kustība no rīka izpildot zemskari uz abām kājām.

Nolēcienus izpilda no daţādiem statiskiem stāvokļiem vai arī pēc daţādu

dinamisku elementu izpildes. Var izpildīt priekšvēzienā, atvēzienā vai sānis.

Nolēcieni priekţvēzienā.

Izpilda no balsta vai kāriena stāvokļiem.

- Uz līdztekām pēc ievēzieniem balstā priekšvēzienā nolēciens pa labi;

254. 255.

- tas pats, ar pagriezienu pa kreisi apkārt (254.zīm.);

- uz zemā stieľa (z/k) no balsta atmuguriski priekšvēzienā nolēciens;

- uz zirga ar rokturiem (zemā stieľa, z/k) no balsta jāteniski ar kreiso kāju,

pārmetot labo kāju, nolēciens ar pagriezienu pa kreisi;

- uz līdztekām no balsta priekšvēzienā nolēciens pa labi ar pagriezienu pa labi

(“sānu nolēciens”) (255.zīm.);

256. 257.

102

- uz stieľa (uz apļiem) pēc ievēzieniem kārienā priekšvēzienā nolēciens

(256.zīm.);

- uz apļiem kārienā priekšsūpojienā priekšvēzienā nolēciens (257.zīm.);

Sareţģītākus nolēcienus priekšvēzienā (ar salto, piruetēm) skatīt citās

apakšnodaļās.

Nolēcieni atvēzienā.

Izpilda no balsta vai kāriena stāvokļiem.

- No balsta uz līdztekām atvēzienā nolēciens starp kārtīm;

258. 259.

- uz līdztekām no balsta atvēzienā nolēciens pa kreisi (258.zīm.);

- tas pats, ar pagriezienu pa labi;

- tas pats, ar pagriezienu pa labi apkārt;

- uz līdztekām no balsta atvēzienā nolēciens pa kreisi ar pagriezienu pa kreisi

apkārt;

- uz zemā stieľa (z/k) no balsta atvēziena nolēciens;

- tas pats, ar pagriezienu pa labi (pa kreisi);

- uz stieľa (uz apļiem, uz a/k) pēc ievēzieniem kārienā atvēzienā nolēciens;

- tas pats, ar pagriezienu pa labi (pa kreisi);

- uz apļiem atšūpojienā atvēzienā nolēciens.

Sānu nolēcieni.

Tos izpildot ķermenim jābūt iztaisnotam (vai nedaudz saliektam) un ar

labo (kreiso) sānu līmeniski jāvirzās pār rīku.

- Uz zirga ar rokturiem no balsta, pārmetot abas kājas pa kreisi;

- uz līdztekām no balsta priekţvēzienā ar pagriezienu pa labi sānu nolēciens pa

kreisi.

103

Priekštures nolēcieni.

Tos izpildot, ķermenim virzoties pār rīku, kājas paceltas priekšturē.

- No sēdes uz labās kārts uz kreisā gurna priekštures nolēciens pa kreisi (pāri

kārtīm);

- no balsta atmuguriski uz z/k, kreisā roka tvērienā uz a/k, priekštures nolēciens

pa kreisi atpakaļ ar pagriezienu pa labi (259.zīm.);

260. 261.

- no balsta atmuguriski (uz z/k, uz stieľa) kreisā roka apakštvērienā, priekštures

nolēciens pa kreisi atpakaļ ar pagriezienu pa kreisi (260.zīm.);

- uz līdztekām pēc atvēziena balstā, priekšvēzienā pārmetot kājas pa labi pār

labo kārti, priekštures nolēciens pa kreisi pār abām kārtīm (261.zīm.);

262. 263.

- uz stieľa pēc uzrāviena atvēzienā ar pagriezienu pa kreisi lēciens pa labi pār

stieni (262.zīm.);

- uz zirga ar rokturiem no balsta jāteniski ar kreiso kāju, pārmetot labo kāju,

priekštures nolēciens pa kreisi atpakaļ.

Tupus nolēcieni.

Izpildot šos nolēcienus pārvietojoties pār rīku kājas saliektas.

- Uz stieľa no balsta tupus nolēciens (263.zīm.);

104

264. 265.

- uz līdztekām no stājas uz rokām paralēli tupus nolēciens (264.zīm.).

Ţākļa nolēcieni.

Vingrotājs pārvietojas pār rīku (uz priekšu vai atpakaļ) ar izvērstām

taisnām kājām.

- No balsta līdzteku galos ar seju uz āru ţākļa nolēciens (265.zīm.);

- no stājas uz rokām paralēli (stienis, kārts) ţākļa nolēciens;

- uz apļiem kārienā priekšvēzienā ţākļa nolēciens atpakaļ;

- no pārsvēriena kārienā (stienis, kārts) atvēzienā ţākļa nolēciens atmuguriski;

266. 267.

- kārienā uz stieľa pēc atvēziena ţākļa nolēciens pār stieni (266.zīm.);

- no balsta uz apļiem ar apvēziena kustību atpakaļ ţākļa nolēciens (267.zīm.).

Nolēcieni saliecoties.

Vingrotājs nolēciena laikā virzas pār rīku saliecoties gūţas locītavās

(kājas taisnas, kopā).

105

268. 269.

- No balsta uz stieľa salieces nolēciens (268.zīm.);

- uz līdztekām (stieľa) no stājas uz rokām paralēli salieces nolēciens (269.zīm.).

Nolēcieni, saliecot kājas atpakaļ.

Vingrotājs pārvietojas pār rīku nedaudz atliektā stāvoklī, kājas saliektas

tikai ceļu locītavās.

- No balsta uz stieľa (pēc atvēziena) nolēciens pār stieni saliecot kājas atpakaļ;

270. 271.

- no kāriena uz stieľa pēc uzrāviena atvēzienā nolēciens pār stieni saliecot kājas

atpakaļ (270.zīm.).

Loka nolēcieni.

Izpilda uz priekšu un atpakaļ. Apzīmējot nolēcienu uz priekšu nav jālieto

vārds “uz priekšu”.

- No balsta uz stieľa loka nolēciens (271.zīm.);

- no pārsvēriena uz apļiem loka nolēciens;

106

272. 273.

- no balsta saliecoties uz stieľa (kārts) loka nolēciens (272.zīm.);

- tas pats, priekšturē (273.zīm.);

- no balsta uz stieľa (kārts) loka nolēciens ar pagriezienu apkārt;

274. 275.

- no balsta atmuguriski uz stieľa (kārts) atkritiens pārsvērienā un loka nolēciens

atpakaļ (274.zīm.).

Pārmetiena nolēcieni.

Izpilda ar pārmetiena kustību uz priekšu, atpakaļ, sānis.

- No stājas uz rokām paralēli (uz līdztekām, stieľa) pārmetiena uz priekšu

nolēciens (275.zīm.);

276. 277.

107

- no stājas uz pleciem uz līdztekām pārmetiena nolēciens sānis (276.zīm.);

- no stājas uz rokām uz līdztekām pārmetiena nolēciens sānis;

- no balsta uz a/k (labā roka apakštvērienā), pārtverot kreiso roku uz z/k,

pārmetiena nolēciens pa kreisi (277.zīm.);

278. 279.

- no balsta atmuguriski uz stieľa (kārts) pārmetiena nolēciens atpakaļ (bez roku

atbalsta) (278.zīm.);

- kārienā uz apļiem priekšvēzienā pārmetiena nolēciens atpakaļ (279.zīm.);

280. 281.

- no pārsvēriena uz apļiem izgrieziena nolēciens (280.zīm.).

Atlieces (“ar lidojumu”) nolēcieni.

Nolecot vingrotājs pārvietojas pār rīku atliektā stāvoklī ar krūtīm (seju)

pret to.

- No stājas uz rokām (paralēli uz kārts, stieľa) atlieces nolēciens;

- no balsta uz stieľa (kārts) apvēziens atpakaļ un atlieces nolēciens (281.zīm.);

- no kāriena uz stieľa (kārts) atvēzienā uzrāviens un atlieces nolēciens.

108

Nolēcieni pēc apvēzieniem.

282. 283.

- No balsta atmuguriski (apakštvērienā) priekštures apvēziens uz priekšu (uz

stieľa, kārts) un nolēciens uz priekšu (282.zīm.);

- priekštures apvēziens uz priekšu un ţākļa nolēciens atpakaļ (283.zīm.);

284. 285.

- no balsta atmuguriski apvēziens atpakaļ pacelēs (bez roku atbalsta) un

nolēciens uz priekšu (284.zīm.).

Salto nolēcieni.

Nolēciena laikā (bezatbalsta fāzē) vingrotājs izpilda rotācijas kustību uz

priekšu, atpakaļ vai sānis. Šos nolēcienus izpilda ar savilktu ķermeni, saliecoties

vai atliecoties. Augstas klases vingrotāji nolēcienus izpilda ar divkāršo, trīskāršo

salto kā arī savienojumā ar piruetēm.

- No balsta uz līdztekām priekšvēzienā salto atpakaļ savelkoties;

- tas pats, saliecoties;

- tas pats, atliecoties (285.zīm.);

286. 287.

109

- no kāriena apļos priekšvēzienā salto atpakaļ atliecoties (286.zīm.);

- no kāriena uz stieľa priekšvēzienā salto atpakaļ saliecoties ar pirueti;

- no kāriena uz stieľa priekšvēzienā dubultais salto atpakaļ saliecoties;

- no balsta uz līdztekām atvēzienā salto uz priekšu;

- tas pats, saliecoties (287.zīm.)

288. 289.

- no kāriena uz apļiem atvēzienā salto uz priekšu (savelkoties) (288.zīm.);

- no balsta uz līdztekām atvēzienā salto uz priekšu saliecoties ar puspirueti

(289.zīm.);

290.

- uz stieľa (kārts) no balsta saliecoties loka vēziens un salto uz priekšu

savelkoties (290.zīm.).

110

III VINGROŠANAS RĪKI UN INVENTĀRS

Treniľos un sporta stundās izmanto daţādus vingrošanas rīkus un

inventāru.

В тренировках и на уроках спорта в школе используют различные

гимнастические снаряды и инвентарь.

VINGROŠANAS STIENIS (291. zīm.)

ПЕРЕКЛАДИНА (ГИМНАСТИЧЕСКАЯ)

Sastāv no 240 cm gara un 28 mm resna horizontāla speciāla tērauda stieľa

(1), kas novietots ne augstāk par 255 cm uz maināma augstuma balstiem (2) un

ar atsaitēm (3) (trosēm, ķēdēm) nostiprināts pie grīdas speciālās ligzdās (4),

kurās ir āķi (4a). Stieľa viens gals var arī būt nostiprināts pie sienas. Rīka

augstuma maiľai balstos ir nostiprinājuma tapas (5). Lai, uzstādot stieni, balstus

nostiprinātu vertikālā stāvoklī, izmanto skrūvējamus savilcējus (talrepus) (6), ar

kuru palīdzību maina atsaišu garumu.

291.

1 - гриф 5 - болты (шпильки)

2 - стойки 6 - талрепы (стяжные муфты)

3 - растяжки низкая (перекладина)

4 - гнезда средняя (перекладина)

4а – крюки высокая (перекладина)

Atkarībā no stieľa (darba virsmas) augstuma virs grīdas izšķir: zemo

(apmēram apmācāmo krūšu augstumā - 120-140 cm); vidējo (nedaudz augstāk

par galvu) un augsto (240-255 cm) stieni (низкая, средняя и высокая

перекладина).

111

LĪDZTEKAS (292. zīm.)

БРУСЬЯ (МУЖСКИЕ)

Darba virsma sastāv no divām paralēli novietotām koka kārtīm (ar metāla

serdi). Kārts šķērsgriezumam ir ovāla forma.

Izšķir vīriešu līdztekas (мужские брусья) (parasti saka - līdztekas) un

līdztekas ar daţāda augstuma (saīsināti d/a) kārtīm (брусья разной высоты ) jeb

sieviešu līdztekas (женские брусья) .

34

5

12

292.

Kārtis (41x55 mm profilā) (1), kuru garums (длина) 350 cm, novietotas

vienādā augstumā horizontāli (горизонтально) vai atsevišķos gadījumos arī

slīpi (наклонно), maināmā 42-60 cm lielā attālumā viena no otras, ko parasti

sauc par līdzteku platumu (ширина жердей). Ar speciālu metāla stieľu (2)

palīdzību, kuriem ir padziļinājumi, tās nostiprinātas uz četriem balstiem (3), kas

savukārt piestiprināti pie speciāla rāmja (4).

Kāršu augstumu un platumu maina ar speciālas konstrukcijas atslēgas (5)

palīdzību.

Atkarībā no augstuma izšķir:

- zemās līdztekas (брусья низкие) (kārtis apmēram krūšu augstumā -100-130

cm);

- vidējās līdztekas (брусья средние) (kārtis nedaudz augstāk par plecu

augstumu);

- augstās līdztekas (брусья высокие) (175 cm). Apzīmējot standarta augstuma

līdztekas, vārdu “augstās” nelieto.

112

LĪDZTEKAS AR DAŢĀDA AUGSTUMA (d/a) KĀRTĪM (293. zīm.)

БРУСЬЯ РАЗНОЙ ВЫСОТЫ ( р/в )

4

6

3

2 57

18

293.

1 - жерди 5 - замки

2 - опоры 6 - наклонные опоры

3 - стойки 7 - нижняя жердь (н/ж)

4 - рама 8 - верхняя жердь (в/ж)

Rīka daļu apzīmējumi tādi pat kā vīriešu līdztekām, tikai kārtis ir

novietotas daţādā augstumā. Divi balsti ir garāki un, lai līdztekas būtu

stabilākas, ir divi papildu slīpie balsti (6).

Izšķir zemāko kārti (z/k) (7), kura atrodas 130-150 cm virs grīdas, un

augstāko kārti (a/k) (8), kura novietota 190-240 cm virs grīdas. Kārtīm

šķērsgriezumā ir ovāla forma (42x48 mm).

Pēdējā laikā sporta vingrošanas treniľos un sacensībās lieto jaunas

konstrukcijas (Reitera) d/a līdztekas (брусья “рейтеровские”) (294.zīm.), ar

stacionāru kāršu augstumu (a/k - 230 cm, z/k - 150 cm) un viegli maināmu

platumu; tas ir lielāks nekā iepriekš minētajām d/a līdztekām. Līdztekas pie

grīdas piestiprina ar atsaitēm (tāpat kā stienim ir savilcēji).

Vingrotāji treniľos izmanto speciāli konstruētas zemās līdztekas, kuras

parasti sauc par palīglīdztekām (стоялки) (295. A, B zīm.). Tādas ieteicamas arī

sporta stundās.

113

A

B

294. 295.

LĪDZSVARA ( VINGROŠANAS) BAĻĶIS (296. zīm.)

БРЕВНО (ГИМНАСТИЧЕСКОЕ)

Sporta vingrošanas treniľu nodarbībās un sacensībās lieto speciālas

konstrukcijas baļķi, kura augstums ir stacionārs - 120 cm (296. zīm.), tā forma ir

ovāla.

Baļķa garums (1) ir 5 m, baļķis horizontāli novietots uz diviem atbalstiem

(2). Tie var būt daţādas konstrukcijas. Baļķa darba virsmas (рабочая

поверхность) platums ir 10 cm. To izgatavo no koka, un tas var būt arī apvilkts

ar speciālu materiālu, lai būtu mīkstāks.

22

1

296.

1 - длина (бревна) 2 - опоры

Atkarībā no nodarbībās lietotā baļķa augstuma izšķir: zemo, vidējo un

augsto baļķi (низкое,среднее и высокое бревно). Parastā (standarta) augstumā

novietota baļķa apzīmēšanai vārdu “augstais” nelieto.

114

APĻI (VINGROŠANAS) (297. zīm.)

КОЛЬЦА (ГИМНАСТИЧЕСКИЕ)

51

3

2

4

A B

297.

1 - кольца 3 - кожанные ремни 5 - болт крепления

2 - тросы 4 - блоки

Treniľa un fiziskās sagatavotības nodarbībās lieto maināma augstuma

apļus (297.A zīm.).

Parasti paši apļi (1), kuru iekšējais diametrs ir 18 cm, izgatavoti no apaļas

formas koka (diametrs 28±1 mm). Tie iekārti trosēs (2), kuru turpinājums pie

pašiem apļiem ir 70 cm garas ādas siksnas (3). Troses pārliktas pār speciāliem

trīšiem (blokiem), kuri atrodas 350 cm augstumā virs grīdas (4). Abas troses

parasti tālāk apvienotas vienā trosē, un tās turpinājumā ir ķēde, kuras posmus ar

speciālas nostiprinājuma bultas (5) palīdzību piestiprina pie sienas. Tādējādi pēc

vajadzības iespējams mainīt apļu augstumu. Apļi viens no otra novietoti 50 cm

attālumā.

Sporta vingrošanas klasifikācijas sacensībās vingrotāji startē apļos, kas

atrodas ne augstāk par 255 cm (standarta augstums). Parastie apļi ir iekārti

speciālā konstrukcijā, kura nostiprināta ar trošu palīdzību un ir viegli noľemama

un uzliekama uz vingrošanas paaugstinājuma (297. B zīm.).

Vingrojumu izpildes laikā apļiem jāatrodas uz vietas (pēc sacensību

noteikumiem pieļaujama neliela pašu apļu pārvietošanās daţādos virzienos) un,

nosaucot vingrojumu izpildi uz šādiem apļiem, terminu “apļi uz vietas” nelieto,

jo vingrošanas laikā tas ir parasts apļu stāvoklis.

Treniľa un vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbībās (agrāk arī

sacensībās sievietēm) lieto apļus šūpojienā (кольца в каче). Vingrotājs kopā ar

apļiem pārvietojas uz priekšu un atpakaļ (priekššūpošanās un atšūpošanās; кач

вперѐд и назад), vienlaicīgi izpildot daţādus elementus.

115

ZIRGS AR ROKTURIEM (298. zīm)

КОНЬ С РУЧКАМИ

Rīks vēzienveida vingrojumu izpildei, atsevišķos gadījumos lieto arī

atbalsta lēcieniem.

Rīka augstums var būt standarta (135 cm) vai arī maināms. Rīka ķermenis

(1) ir 160 cm garš un 35 cm plats. Uz tā 41-44 cm attālumā viens no otra un 122

cm virs grīdas atrodas rokturi (2). Rīka ķermenis novietots uz balstiem, kurus

sauc arī par kājām (3). Vingrotājam atrodoties stāvoklī paralēli rīkam, pa labi ir

labais (4) un pa kreisi kreisais (5) rokturis, kā arī attiecīgi zirga ķermeľa labā un

kreisā daļa; pretī atrodas rīka daļa starp rokturiem (vidus). Vingrotājam

pagrieţoties apkārt, mainās rīka daļu un rokturu nosaukumi.

1 - тело снаряда 3 - опоры (ноги коня) 5 - левая ручка

2 - ручки 4 - правая ручка

33

1

425

298. 299.

ZIRGS (299. zīm.).

КОНЬ (ДЛЯ ОПОРНЫХ ПРЫЖКОВ)

Izmanto atbalsta lēcienu izpildei. Vārdus “bez rokturiem” īsuma dēļ

nelieto. Var būt standarta (sievietēm 120 cm, vīriešiem 135 cm), kā arī maināms

augstums. Sievietes atbalsta lēcienus izpilda pār zirgu platumā (1) (attiecībā pret

ieskrējiena virzienu rīks novietots šķērsām) un vīrieši - garumā (2) (sānu

lēcienus izpilda arī pār zirgu platumā jeb šķērsām). Ja rīks novietots platumā,

izšķir tā labo (3) vai kreiso (4) ķermeľa daļu, bet, ja garumā - tuvāko (5) un

tālāko (6).

1 - конь поперек (в ширину) 4 - левая часть (тела) снаряда

2 - конь продольно (в длину) 5 - ближняя часть снаряда

3 - правая часть (тела) снаряда 6 - дальняя часть снаряда

116

ĀZIS (300. zīm.)

КОЗЕЛ.

Tāds pats rīks kā zirgs bez rokturiem, tikai tā ķermenis ir 60 cm garš.

Izmanto iesācēji atbalsta lēcienu izpildei. Var būt novietots platumā vai garumā

(в ширину или в длину). Ja novietots garumā, izšķir rīka tuvāko un tālāko daļu.

Rīka augstums maināms (100-180 cm).

300. 301.

BRĪVO KUSTĪBU LAUKUMS (301. zīm.)

ПЛОЩАДКА ВОЛЬНЫХ УПРАЖНЕНИЙ

Tā izmēri 14x14 metri. Vingrošanai izmanto 12x12 m lielu laukuma daļu,

kas apzīmēta ar baltu līniju.

Laukums klāts ar speciālu elastīgu pārklāju. Lai vingrotājam nerastos

traumas un laukums būtu atsperīgāks, zem pārklāja novietotas no atsevišķiem

gabaliem saliekamas konstrukcijas amortizējošas (atsperīgas) platformas (pēdējā

laikā - ar speciālām metāla atsperēm).

VINGROŠANAS PAAUGSTINĀJUMS (302. zīm.).

ПОМОСТ (ГИМНАСТИЧЕСКИЙ)

Lai vingrojuma izpilde būtu pārredzamāka, sporta vingrošanas sacensībās

visus daudzcīľas rīkus un brīvo kustību izpildes laukumu novieto uz speciāla

paaugstinājuma (platformas), kura augstums ir 120 centimetru.

117

302.

ATSPĒRIENA (VINGROŠANAS) TILTIĽŠ (303. zīm.)

МОСТИК (ГИМНАСТИЧЕСКИЙ)

303. 304.

Izmanto vienkāršo un atbalsta lēcienu izpildei, kombināciju uzsākšanai uz

līdztekām, d/a līdztekām, līdzsvara baļķa (uzlēcieniem, s.st. ieľemšanai uz rīka).

Tiltiľa platums (ширина) 60-70 cm, garums (длина) - 120 cm, lielākais

augstums (высота) 120±10 milimetru. Tiltiľa virsma pārklāta ar neslīdošu

materiālu.

TRAMPLĪNS (304. zīm.).

ТРАМПЛИН.

Slīpa, vienā galā nostiprināta, no koka izgatavota 125x45 cm liela virsma,

kuras augstākais gals atrodas 45 cm virs grīdas. Lieto akrobātikas elementu,

daţādu lietišķo vingrojumu apgūšanai.

VINGROŠANAS KASTE (“plints”) (305. zīm.)

ПЛИНТ

Izmanto kā palīgrīku, mācot atbalsta lēcienus, akrobātikas elementus, kā

arī daţādu šķēršļu pārvarēšanu. Tā salikta no 5-6 piramīdveidā sakrautām 15 cm

augstām kastēm. Augšējās kastes virsma 155x40 cm liela un mīksta. Rīka

augstumu maina, uzliekot nepieciešamo kastu daudzumu.

118

305. 306.

VINGROŠANAS GALDS (306. zīm.)

ГИМНАСТИЧЕСКИЙ СТОЛ

Izmanto kā palīgrīku atbalsta lēcienu, akrobātikas elementu mācīšanai.

Augstums maināms 120-160 cm robeţās. Tā virsma ir 100x180 cm liela un

mīksta.

VINGROŠANAS SOLS (307. zīm.)

СКАМЕЙКА (ГИМНАСТИЧЕСКАЯ)

Vingrojumus izpilda pie sola, uz sola un ar to. Izšķir sola plato un šauro

virsmu (kad sols apgriezts otrādi). Parasti sols atrodas ar plato virsmu (широкой

стороной) uz augšu, un par to īpaši nav jānorāda. Kad sols pagriezts ar šauro

virsmu (узкой стороной) uz augšu - par to jānorāda.

307.

VINGROŠANAS SIENA (308. zīm.)

ГИМНАСТИЧЕСКАЯ СТЕНКА

Rīks, pie un uz kura izpilda vispārattīstošos un lietišķos vingrojumus.

Izšķir sienas posmus (1) un spraišļus (2). Ja nepieciešams, norāda konkrētu

spraisli, pie kura jāturas vai uz kura jāuzkāpj, skaitot tos no apakšas vai augšas

(kā ērtāk).

1 – пролѐты 2 - рейки

119

2

1

308. 309.

VINGROŠANAS KĀPNES (309. zīm.)

ЛЕСТНИЦА (ГИМНАСТИЧЕСКАЯ)

Rīks daţādu rāpšanās veidu, kā arī vingrojumu izpildei kārienos un

balstos. Kāpnes ir nostiprinātas vertikāli (вертикально) vai arī daţādā slīpumā

(наклонно). Izmanto arī virves kāpnes (верѐвочная лестница) (virvēs

iestiprināti koka spraišļi).

VINGROŠANAS VIRVE (310. A, B zīm.)

КАНАТ (ГИМНАСТИЧЕСКИЙ)

Izmanto daţādu rāpšanās un iesiešanās veidu, arī fiziskās sagatavotības

vingrinājumu izpildei. Tā var būt piestiprināta vertikāli (1) (310. A zīm.),

horizontāli (2) (310. B zīm.), arī slīpi (3).

1 - вертикально 2 - горизонтально 3 - наклонно

310. A zīm. 310. B zīm.

VINGROŠANAS KĀRTS (311. zīm.)

ШЕСТ (ГИМНАСТИЧЕСКИЙ)

120

Izgatavo no koka vai metāla (parasti 5 cm diametrā) un vienu no tās

galiem nostiprina pie griestiem (sijas). Izmanto daţādu rāpšanās veidu

izpildei.

TRAPECE (312. zīm.)

ТРАПЕЦИЯ

Izmanto cirkā daţādu akrobātikas elementu izpildei šūpojoties, daţādās

akrobātikas nodarbībās. Tā izgatavota no koka vai metāla stieľa (garums 90-110

cm, diametrs 30-35 mm) un iekārta divās trosēs.

311. 312. 313.

VINGROŠANAS (PIEKARINĀMĀ) PLATFORMA (313. zīm.)

ПОДВЕСНАЯ ПЛАТФОРМА

Lieto, izpildot lēcienu “dziļumā” (“в глубину”) (nolēkšana no

paaugstinājuma) un akrobātikas elementu mācīšanai. Parasti tā ir neliela izmēra

platforma, kuru vajadzīgā augstumā nostiprina pie vingrošanas sienas.

VINGROŠANAS PAKLĀJI (314. zīm.)

МАТЫ (ГИМНАСТИЧЕСКИЕ)

Speciāli, mīksti (amortizējoši) zemskares vietās novietoti daţāda izmēra

un biezuma paklāji. Tos izgatavo no daţāda blīvuma porolona vai cita

amortizējoša materiāla. Paklāji parasti pārvilkti ar brezentu vai kādu citu

izturīgu materiālu. Parasti tiem piešūti četri rokturi (ручки).

314.

121

BATUTS (315. zīm.)

БАТУТ

Pīts tīkls (плетѐнная сетка) (457x274 cm), kas ar gumijas vai metāla

atsperēm (пружинами) piestiprināts pie horizontāla metāla rāmja 91 cm

augstumā virs grīdas. Tā kā uz šī rīka var izdarīt augstus lēcienus, treniľos to

izmanto akrobāti, vingrotāji, daiļlēcēji un arī citu sporta veidu pārstāvji.

315.. 316.

MINIBATUTS (mazais batuts) (316. zīm.)

МИНИБАТУТ

Amortizējošs pīts tīkls, nostiprināts uz speciāla rāmja, piepūšamas

kameras u.tml. Minibatuti var būt daţāda lieluma.

DROŠĪBAS JOSTA (LONŢA) (317. A, B zīm.).

ЛОНЖА (ПРИСПОСОБЛЕНИЕ ДЛЯ СТРАХОВКИ).

Izmanto vingrotāju drošībai, izpildot akrobātikas elementus, kā arī mācot

daţādus nolēcienus no rīkiem. Drošības josta sastāv no platas sasprādzējamas

jostas, kurai sānos piestiprinātas divas auklas (troses). Lieto rokas drošības

jostas (317. A zīm.), ko divi palīdzības sniedzēji katrs no savas puses tur pie

auklas. Izmanto arī pie griestiem vai rīkiem piestiprinātas jostas - lonţas. Lai

vingrotājs elementu izpildes laikā varētu izpildīt pagriezienus ap garenisko asi,

lieto speciālas konstrukcijas lonţas (317. B zīm.).

317. A 317. B

122

VINGROŠANAS NŪJA (318.zīm.)

ГИМНАСТИЧЕСКАЯ ПАЛКА

Tā var būt izgatavota no koka, metāla, plastmasas 90-110 cm gara ar

diametru 3 cm. Turot nūju abās rokās aiz galiem, izšķir tās labo (правый) (tur ar

labo roku), kreiso (левый) (tur ar kreiso roku) galu (конец) un nūjas vidu

(середина палки).

318. 319.

HANTELES (319.zīm.)

ГАНТЕЛИ

Lieto kā apsmagojumu, izpildot vispārattīstošos vingrojumus atlētikas

nodarbībās. Tām ir daţāds svars. Tās ir arī saliekamas (складные). Hantelei ir

“kakliľš” (шейка) (1) un galviľa (головка) (2).

PILDBUMBAS, BUMBAS (320.zīm.)

НАБИВНЫЕ МЯЧИ, МЯЧИ

Pildbumbām ir daţāds svars (1-5 kg). Izmanto vispārattīstošo vingrojumu

izpildei un daţādu mešanas veidu apmācībai. Izmanto arī daţāda izmēra gumijas

(резиновые), basketbola (баскетбольные), volejbola (волейбольные), futbola

(футбольные) bumbas (мячи), tenisa bumbiľas (тенисные мячи).

320. 321.

VĀLĪTES (321.zīm.)

БУЛАВЫ

Tās lieto mākslas vingrošanā, kā arī vispārattīstošo vingrojumu izpildei.

Vālītes izgatavo no koka, plastmasas, kombinētas no vairākiem materiāliem.

Vālītei ir galviľa (головка) (1), kakliľš (шейка) (2) un ķermenis (туловище)

(3).

123

APLIS (322.zīm.)

ОБРУЧ

Izmanto mākslas vingrošanā un vispārattītošo vingrojumu izpildei. Tas

izgatavots no metāla, plastmasas, koka. Apļa diametrs 60-84 cm. Sporta stundās

lieto arī cita izmēra apļus.

322. 323.

LENTA (323.zīm.)

ЛЕНТА

Izmanto mākslas vingrošanā elementu izpildei. Sastāv no 5 m garas un 5

cm platas lentas, kura ar karabīna (карабин) palīdzību piestiprināta pie stikla

šķiedras kociľa (палочка). Iesācēju treniľos un sporta stundās lieto arī cita

garuma un platuma lentu.

AUKLA (324.zīm.)

СКАКАЛКА

Mākslas vingrošanā lieto no kaľepājiem vai arī no sintētiska materiāla

izgatavotas auklas. Iesācēju un sporta stundās izmanto arī gumijas un cita

materiāla auklas, kuru galos ir rokturi. Sporta stundās lieto arī “garo auklu”

(длинная скакалка), kuras garums ir 4-6 m.

324.

124

VIMPEĻI (325.zīm.); PLĪVURI (326.zīm.)

ВЫМПЕЛА, ШАРФЫ

325. 326.

DELNU AIZSARGI (327.zīm.)

НАКЛАДКИ

Lieto sporta vingrošanā, vingrojot uz stieľa, apļiem, arī uz d/a līdztekām.

Izgatavo no augstas kvalitātes ādas (parasti cūkādas).

327. 328. 329.

TIENEŠU GRĀMATIĽAS (328.zīm.)

СУДЕЙСКИЕ КНИЖКИ

Lieto vingrošanas sacensībās, lai tiesnesis parādītu vingrojuma vērtējumu

ballēs ar precizitāti desmitdaļās (piemēram, 8,7 punkti).

MAGNĒZIJA TRAUKI (329.zīm.)

ЯЩИКИ ДЛЯ МАГНЕЗИЯ

Lieto sporta vingrošanas treniľos un sacensībās speciāla pulvera

(magnēzija) glabāšanai.

125

REZULTĀTU TABLO (330.zīm.)

ТАБЛО

Lieto vingrošanas sacensībās sportista galīgā rezultāta paradīšanai.

Augšējā rindiľā uzrāda numuru, ar kuru startē sportists, apakšējā – iegūtais

rezultāts.

330. 331.

VINGROŠANAS SĒNĪTE (331.zīm.)

ГРИБОК (ГИМНАСТИЧЕСКИЙ)

Lieto sporta vingrošanas treniľos kā palīgrīku, mācoties izpildīt

vingrojumus uz zirga ar rokturiem.

126

IV VISPĀRATTĪSTOŠO VINGROJUMU TERMINOLOĢIJA

1. VISPĀRATTĪSTOŠO VINGROJUMU KLASIFIKĀCIJA

KJIACCИФИKAЦИЯ OBЩEPA3BИBAЮЩИX УПPAЖHEHИЙ

Vispāratttīstošo vingrojumu apjoms ir loti plašs, tie ir daudzveidīgi un ar

daţādu grūtības un sareţģītības pakāpi. Šos vingrojumus izmanto, lai iesildītu

organismu sākot stundu, un sagatavotu to darbam stundas galvenajā daļā, lai

attīstītu fiziskās īpašības, lai iedarbotos uz konkrētām muskuļu grupām (pat

konkrētiem muskuļiem), veidotu pareizu stāju utt.

Šos vingrojumus iespējams un vajadzīgs ietvert visos sporta stundas veidos,

daţādu sporta veidu treniľos, ārstnieciskā un atlētiskā vingrošanā. Arī ritmiskās

vingrošanas un aerobikas nodarbībās plaši izmanto vispārattīstošos vingrojumus,

vadot tos ar plūsmas metodi un mūzikas pavadījumā.

Plašais vingrojumu klāsts ļauj izvēlēties piemērotus vingrojumus jebkura

vecuma un sagatavotības cilvēkiem.

Lai vieglāk būtu orientēties lielajā iespējamo vingrojumu klāstā, tos

klasificē pēc rīku, iedarbības un anatomiskā principa (3 .tab.). Jebkuru vispārattīstošo vingrojumu raksturo

vienlaicīgi visas trīs pazīmes. Piemēram:

* vingrojums ar pildbumbu kāju muskulatūras spēka attīstīšanai;

* vingrojums pie vingrošanas sienas plecu muskulatūras stiepšanai;

* vingrojums bez priekšmeta roku muskulatūras atbrīvošanai.

Vispārattīstošos vingrojumus var izpildīt individuāli, pāros vai grupās bez

priekšmetiem (sīkā vingrošanas inventāra), vai ar daţādiem priekšmetiem. Skolā

bieţāk izmanto vingrojumus ar:

* vingrošanas nūju (c гимнacтичeckoй naлkoй);

* hantelēm (c гaнтелями);

* pildbumbām (c набивными мячами),

* gumijas vai plastmasas bumbām (c peзиновыми или

пластмассовыми мячами);

* tenisa bumbiņām (c теннисными мячами);

* apļiem (c обручами);

* auklām (c скакалками).

Vingrot var:

* uz (pie) vingrošanas sienas (на (y) rимнacтичecкой стенкe);

* uz (pie, ar) vingrošanas solа (на, (y, c) rгимнастической скамейке).

127

3.tabula

Vispārattīstošo vingrojumu klasifikācija

VISPĀRATTISTOŠIE VINGROJUMI

OБЩEPA3BИBAЮЩИE УПPAЖHEHИЯ

Rīku princips

Снарядовый принцип

Iedarbības princips

Принцип

воздействия

Anatomiskais princips

Анатомический

принцип

Bez

priekšmetiem

Без предметов

Spēka vingrojumi

Упражнения на силу

Rokām un plecu joslai

Для рук и плечевого

пояса

Ar

priekšmetiem

С предметами

Stiepšanas vingrojumi

Упражнения на

растягивание

Kājām

Для ног

Uz (pie) rīkiem

На (у)

снарядов

Atbrīvojošie

vingrojumi

Упражнения на

расслабление

Ķermeľa augšdaļai

(rumpim)

Для туловища

Elpošanas

vingrojumi

Дыхательные

упражнения

Visam ķermenim

Для всего тела

128

2. EKSTREMITĀŠU STĀVOKĻI

ПOJIOЖEHИЯ KOHEЧHOCTEЙ

PLAUKSTU STĀVOKĻI

ПOЛOЖEHИЯ KИCTEЙ Plauksta ir augšējās brīvās ekstremitātes distālā daļa. Plaukstai ir plaukstas

pamats, delna un pirksti. Delnas daļu, ar kuru kopā ar pirkstiem tur priekšmetus

vai turas pie rīkiem, sauc par delnas iekšējo virsmu. Īsāka pieraksta dēļ to

pieľemts apzīmēt ar vārdu “delna” (ладонь). Piemēram, rokas sānis ar delnām

uz augšu.

Visbieţāk sastopamais plaukstas stāvoklis vingrošanā ir šāds: pirksti

iztaisnoti un kopā; plauksta ir apakšdelma turpinājums. Aprakstot vingrojumu,

šādu plaukstas stāvokli nenorāda (“parastais” plaukstas stāvoklis): 332.a zīm.

Ja rokas ir lejā, atpakaļ, priekšā, augšā -delnas vērstas viena pret otru, bet,

ja rokas ir sānis - delnas vērstas uz leju. Terminoloģiski aprakstot vingrojumu

(vai nosaucot to), šādi delnu stāvokļi nav jānorāda. Rokām atrodoties iepriekš

norādītajos stāvokļos, ja delnas ir vērstas uz kādu citu pusi, par to nepieciešami

speciāli norādījumi. Piemēram, rokas priekšā, delnas uz leju.

Izpildot vispārattīstošos vingrojumus (brīvās kustības), plauksta var

būt:

332.

- savilkta dūrē (332.b zīm );

- сжата в кулак;

- ar atbrīvotiem pirkstiem (332.c zīm );

- c paccлабленными пальцами,

a

b

c

d

e

f

g

129

Plauksta ir apakšdelma turpinājums, to tur brīvi, bez sasprindzinājuma,

pirksti atbrīvoti:

- atbrīvota (332.d zīm ),

- paccлаблена;

Stāvoklis. kad plauksta ir brīvi uz leju, cik to atļauj plaukstas locītava,

- pirksti pussaliekti (332.e zīm.);

- c пoлусогнутыми пальцами;

Plauksta ir apakšdelma turpinājums, bet pirksti ir nedaudz saliekti (it kā

turot bumbu);

- pacelta uz augšu vai nolaista uz leju (332.f zīm.);

- noднята к вepxy или oпyщeнa к низy;

Pirksti ir taisni un kopā. Piemēram, labā roka sānis, plauksta uz augšu;

- pirksti izvērsti (332.g zīm.).

- пальцы расставлены.

Plaukstas stāvoklis, kad pirksti maksimāli attālināti viens no otra

(atplesti).

ROKU STĀVOKĻI

ПОЛОЖЕНИЯ РУК Aprakstot roku stāvokļus, jānorāda to stāvoklis attiecībā pret vingrotāja

ķermeni, neatkarīgi no tā stāvokļa telpā (sēdus, guļus, stāvus utt).

Piemēram, vingrotajam atrodoties ţākļstājā vai arī stāvoklī guļus uz

muguras – “rokas priekšā”.

Ja vingrojumu izpildes laikā rokas ir taisnas, lai pieraksts būtu īsāks, netiek

norādīts “taisnas rokas” (arī nosaucot kustības). Piemēram, “rokas sānis”

nozīmē, ka rokas ir taisnas. Ja rokas nav taisnas, tad uz to speciāli jānorāda.

Piemēram, rokas sānis saliektas (pussaliektas).

GALVENIE TAISNU ROKU STĀVOKĻI:

OCHOBHЫE ПOJIOЖEHИЯ ПРЯМЫХ PУK:

* Rokas priekšā (333.zīm.);

* Pyки впepед;

Rokas plecu augstumā taisnas paralēli viena otrai, plaukstas apakšdelma

turpinājums, delnas vērstas viena pret otru, pirksti taisni un kopā.

130

333. 334. 335.

* Rokas augšā (334.zīm.);

* Pyки ввepx;

Rokas taisnas paralēli viena otrai augšā (vertikāli), delnas vērstas viena pret

otru:

* Rokas atpakaļ;

* Pyки назад

Taisnas rokas maksimāli atvirzītas atpakaļ, paralēli viena otrai, ar delnām uz

iekšu. Cits delnu stāvoklis jānorāda. Piemēram, rokas atpakaļ, delnas atpakaļ

(335.zīm.)

* Rokas sānis (336.zīm.);

* Pyки в стороны;

Taisnas rokas plecu augstumā (uz vienas līnijas ar pleciem), delnas uz leju.

336. 337. 338.

* Rokas lejā (337.zīm.);

* Pyки вниз;

Taisnas rokas lejā piespiestas pie augšstilba, pirksti taisni, kopā (delnas vērstas

pret ķermeni).

Bez minētajiem galvenajiem stāvokļiem (pamatstāvokļiem), taisnas rokas var

atrasties daţādās plaknēs starpstāvokļos, t.i., 45° pret galveno stāvokli.

Piemēram, rokas augšā uz āru ( pyки ввepx - нapyжу).

131

No pamatstāvokļa “rokas augšā” izvērst tās uz āru par 45 (delnas vērstas uz

augšu).

Rokas var būt arī novirzītas vienlaicīgi it kā divos starpstāvokļos. Piemēram,

rokas priekšā uz augšu, uz āru (pyки впepѐд - k вepxy - нapyжy).

ROKU STARPSTĀVOKĻI FRONTĀLAJĀ PLAKNĒ:

ПPOMEЖУTOЧHbIE ПOJIOЖEHИЯ PУK BO ФPOHTAJIbHOЙ ПЛOCKOCTИ:

* Rokas augšā uz āru (338. zīm.);

* Pyки ввepx - нapyжy;

Delnas vērstas uz augšu.

* Rokas lejā uz āru (339. zīm.);

* Pyки вниз - нapyжy;

Delnas vērstas uz leju.

Atkarībā no delnu stāvokļa šie roku starpstāvokļi var saukties arī savādāk.

Piemēram, rokas sānis uz augšu, t.i., delnas vērstas uz leju.

339. 340. 341.

ROKU STARPSTĀVOKĻI SĀNU PLAKNĒ:

ПPOMEЖУTOЧHЫE ПOJIOЖEHИЯ PУK B CAГИTAJIbHOЙ ПJlOCKOCTИ:

* Rokas priekšā uz leju (340. zīm.);

* Pyки впepед - к низy;

* Rokas priekšā uz augšu ;

* Pyки впepед - к вepxy;

Piemēram, rokas priekšā uz augšu ar delnām uz leju (341.zīm.).

ROKU STARPSTĀVOKĻl HORIZONTĀLAJĀ PLAKNĒ:

ПPOMEЖУTOЧHЫE ПOЛOЖEHИЯ PУK B ГOPИЗОHTAЛЬHOЙ ПЛOCKOCTИ:

* Rokas priekšā uz āru;

* Pyки впepед - нapyжy;

Piemēram, rokas priekšā uz āru, ar delnām uz leju (342 .zīm.).

* Rokas priekšā uz iekšu (tās nešķērso ķermeľa gareniskās ass līniju);

132

* Pyки впepед - внутрь;

* Rokas priekšā krustotas, labā virs kreisās (kreisā virs labās);

* Pyки впepед- внутрь пpaвaя (лeвaя) свepxy;

Nesimetriskos, bet paralēlos taisnu roku stāvokļos jānorāda, kurā ķermeľa

pusē atrodas rokas.

Piemēram, rokas pa labi uz leju (343.zīm.) (pyки впpaвo – к низу); rokas

priekšā pa labi (pyки впepед - впpaвo); rokas augšā pa labi (pyки ввepx -

вnpaвo); rokas priekšā uz leju pa labi (pyки впepед - к низy -впpaвo).

342. 343. 344.

BIEŢĀK SASTOPAMIE SALIEKTU ROKU STĀVOKĻI;

ЧАЩЕ BCTPEЧAEMЫE ПOJIOЖEHИЯ COГHУTЫX PУК:

* Rokas uz gurniem (344. zīm.);

* Pyки нa пoяc;

* Rokas pret krūtīm (345. zīm.);

* Pyки пepeд rpyдью;

Elkoľi plecu augstumā, plauksta apakšdelma turpinājums (ar delnām uz

leju), roku pirksti saskaras, īkšķi pieskaras pie krūtīm.

345. 346. 347.

133

* Rokas aiz galvas (346.zīm);

* Pyки зa гoлoвy;

Plaukstas atrodas aiz galvas, vidējie pirksti saskaras, delnas pieskaras pie

galvas; elkoľi maksimāli atpakaļ (uz vienas līnijas ar pleciem).

* Rokas pie pleciem (347.zīm.);

* Pyки к плечам; Pirksti viegli saliekti dūrē, elkoņos saliektas

rokas ar pirkstiem pieskaras pie pleciem; elkoņi

piespiesti pie sāniem (lāpstiņas savienotas).

348. 349. 350.

* Rokas pret krūtīm, labais (kreisais) apakšdelms virs kreisā (labā)

(348.zīm.);

* Pyки перед rpyдью, пpaвoe (лeвoe) предплечье над лeвым (пpaвым);

* Rokas priekšā saliektas (349.zīm.);

* Pyки вперед coгнутые;

Elkoľi plecu augstumā un platumā, pirksti pieskaras pie pleciem.

* Rokas sānis saliektas (350.zīm.);

* Pyки в стороны coгнутые;

Elkoľi plecu augstumā, pirksti pieskaras pie pleciem.

* Rokas aiz muguras.

* Pyки зa cпинy.

Rokas nedaudz saliektas sadotas aiz ķermeľa, brīvi atbalstās pret ķermeni.

KĀJU STĀVOKĻI:

ПОЛОЖЕНИЯ НОГ: Ja vingrotājam, atrodoties dažādās stājās, pēdu

stāvoklis netiek norādīts, tas nozīmē, ka tām

jāatrodas “parastajā” stāvoklī, t.i., papēži kopā,

134

pirkstgali izvērsti apmēram pēdas platumā.

Piemēram,348. un 350.zīmējumā.

Vingrošanā vēl izmanto piecas galvenās pēdu

pozīcijas (stāvokļus) - pirmo, otro, trešo, ceturto

un piekto (351.zīm.).

Krievu valodā, terminoloģiski aprakstot (nosaucot) kājas stāvokļus, netiek

lietots vārds “нoгa”, bet latviešu valodā obligāti jālieto vārds “kāja”. Piemēram,

“labā kāja sānis”, bet krieviski “пpaвая в сторону”.

1. 2. 3. 4. 5.

351.

KĀJU STĀVOKĻI FRONTĀLAJĀ PLAKNĒ (352 .zīm.): ПОЛОЖЕНИЯ НОГ ВО ФРОНТАЛЬНОЙ ПЛОСКОСТИ:

* Kreisā (labā) kāja sānis uz pirkstgala (352.a zīm.);

* JIeвaя (пpaвaя) в сторону нa носок;

* Kreisā kāja sānis uz leju (352.b zīm.);

* Jieвaя в сторону - книзy;

* Kreisā kāja sānis (352.c zīm.);

* Jieвaя в сторону;

* Kreisā kāja sānis uz augšu (352.d zīm.);

* Jieвaя в сторону - квepxy;

Skolā, izpildot vispārattīstošos vingrojumus, parasti ar terminu “kāja sānis”

apzīmē stāvokli, kad kāja ir atcelta no grīdas sānis, cik augstu katrs no

skolēniem to spēj.

352. 353.

135

KĀJU STĀVOKĻI SĀNU PLAKNĒ:

ПОЛOЖEHИЯ HOГ B CAГИTAJIЬHOЙ ПЛOCKOCTИ:

* Labā (kreisā) kāja priekšā uz pirkstgala (353.a zīm.);

* Пpaвaя (лeвaя) впepед нa носок;

Pirkstgals pieskaras pie grīdas.

* Labā kāja priekšā uz leju (353.b zīm.);

* Правая вперед-книзу;

* Labā kāja priekšā (353.c zīm.);

* Пpaвaя вперед;

* Labā kāja priekšā uz augšu (353.d zīm.);

* Пpaвaя впepед - квepxy;

* Labā kāja augšā (353.c zīm.);

* Пpaвaя вверх;

* Kreisā kāja atpakaļ uz pirkstgala (354.zīm.);

* JIeвaя нaзaд нa носок;

* Labā kāja atpakaļ uz leju;

* Пpaвaя назад книзy;

* Labā kāja atpakaļ;

* Пpaвaя назад.

Izpildot vispārattīstošos vingrojumus skolā, stāvokļos “kāja priekšā” un

“kāja atpakaļ”, kāja tiek atcelta no grīdas tik augstu, cik katrs to var.

Kāja var atrasties arī daţādos starpstāvokļos (в paзличныx

промежуточныx положениях). Bieţāk sastopamie (чаще встречаемые):

* Labā (kreisā) kāja priekšā uz iekšu (āru);

* Правая (лeвaя) впepед - внутрь (нapyжy);

* Labā (kreisā) kāja priekšā uz pirkstgala uz iekšu.

* пpaвaя (лeвaя) впepед - внутрь нa носок.

Šādos starpstāvokļos kāja var atrasties arī stāvoklī atpakaļ vai atpakaļ uz

pirkstgala.

Lai apzīmētu statiskus stāvokļus ar saliektu kāju, jānorāda, kādā stāvoklī

atrodas kāja. Piemēram, kreisā kāja atpakaļ saliekta; labā kāja sānis, saliekta

atpakaļ (355.zīm.), u.c.

354. 355. 356.

136

3. STĀJAS

CTOЙKИ

Vingrotāja ķermeľa vertikālie stāvokļi ar galvu uz augšu vai leju.

Vispārattīstošos vingrojumos bieţāk izmanto stājas ar galvu uz augšu.

STĀJAS AR TAISNĀM KĀJĀM:

CTOЙKИ HA ПРЯМЫХ HOГАX:

* Pamatstāja (skat. 337.zīm.);

* Ocновнaя cтoйкa;

Atbilst ierindas stājai slēgtā ierindā. Rokas lejā piespiestas pie augšstilba

(vidū), pirksti viegli savilkti dūrē, kājas taisnas, svars vienmērīgi uz abām

kājām, galva taisni, skatiens uz priekšu.

* Stāja ar savērstām pēdām;

* Стойка сомкнутыми стопами;

Analoģiska pamatstājai, tikai pēdas paralēli un atrodas viena pie otras.

* Ţākļstāja (356.zīm.);

* Стойка ноги вpозь;

Kājas plecu platumā, svars vienmērīgi uz abām kājām. Ja ţākļstājā kājas ir

platāk vai šaurāk par pleciem, tad uz to jānorāda. Piemēram, plata ţākļstāja

noliecoties uz priekšu, rokas sānis (357.zīm.) (широкая cтойкa ноги вpoзь,

наклоняясь вперед, руки в стороны).

* Soļa stāja ar labo (kreiso) kāju (358.zīm.);

* Стойка шагом правой (левой);

Jānorāda, kura kāja priekšā. Stāja var būt plata vai šaura.

357. 358. 359.

* Stāja ar krustotām kājām, labā (kreisā) kāja priekšā (359.zīm.);

* Стойка скрестно, правая (левая) вперед;

Jānorāda, kura kāja priekšā, svars vienmērīgi uz abām kājām.

* Mēra stāja ar labo (kreiso) kāju (360.zīm.).

* Стойка ступня за ступней правой (левой).

Jānorāda, kura kāja priekšā. Pēdas viena aiz otras uz vienas līnijas, labās

(kreisās) kājas papēdis pieskaras pie kreisās (labās) kājas pirkstgala.

137

Daţas iepriekš minētās stājas var izpildīt arī uz pirkstgaliem vai

papēţiem, tad uz to īpaši jānorāda. Piemēram, ţākļstāja uz pirkstgaliem

(стойка ноги врозь на носках).

STĀJAS AR SALIEKTĀM KĀJĀM:

СТОЙКИ НА СОГНУТЫХ НОГАХ: * Puspietupiens (361.zīm.);

* Полуприсед;

Kājas ceļos saliektas 90 leľķī, papēţi kopā un atcelti no grīdas. Ceļi

izvērsti, ķermeľa svars uz pirkstgaliem (roku stāvokļi var būt daţādi). Uz citu

puspietupiena veidu jānorāda papildus. Piemēram, puspietupiens uz visas

pēdas, ceļi kopā (полуприсед на всей ступне, колени вместе).

360. 361. 362.

* Apaļais puspietupiens (362.zīm.);

* Круглый полуприсед;

Kājas ceļos saliektas 90° leľķī, pēdas un ceļi kopā, papēţi atcelti no

grīdas, ķermeľa svars uz pirkstgaliem, mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu.

Taisnas rokas augšā, ar delnām uz priekšu, pirksti atbrīvoti.

* Pietupiens.

* Присед.

Ķermenis vertikāli, ceļi izvērsti, atbalsts uz pirkstgaliem, papēţi kopā,

kājas maksimāli saliektas. Piemēram, pietupiens rokas uz gurniem (363.zīm.)

(присед, руки на пояс).

Sastopami arī citi pietupienu un puspietupienu veidi. Piemēram,

pietupiens uz visas pēdas, ceļi kopā; puspietupiens atliecoties, rokas priekšā u.c.

Iepriekš minētos puspietupienus un pietupienus var izpildīt arī uz vienas kājas.

Jānorāda, uz kuras kājas pietupiens izpildāms, kā arī bezatbalsta kājas stāvoklis.

Piemēram, pietupiens uz kreisās kājas, labā kāja priekšā, rokas priekšā

(364.zīm.) (присед на левой, правая вперед, руки вперед).

138

IZKLUPIENI:

ВЫПАДЫ:

Kājas izlikšana, saliecot to celī, uz priekšu, sānis, atpakaļ vai

starpvirzienos (piemēram, uz priekšu uz iekšu). Svars uz abām kājām, ķermenis

vertikāli. Attālums starp pēdām ne mazāks par soli. Pēdas atbalstās uz grīdas un

ir izvērstas attiecībā viena pret otru 90° leľķī. Saliektās kājas celis atrodas virs

pirkstgala, otra kāja taisna.

Bieţāk sastopamie izklupiena veidi:

* Izklupiens ar labo (kreiso) kāju (365.zīm.);

* Выпад правой (левой);

Lai pieraksts būtu īsāks, nelieto vārdu “uz priekšu”.

* Izklupiens pa labi (pa kreisi), rokas sānis (366.zīm.);

* Выпад вправо, pyки в стороны;

Nav jānorāda, ka ar labo (kreiso) kāju pa labi (pa kreisi).

363. 364. 365.

* Izklupiens ar labo (kreiso) kāju atpakaļ,

* Выпад правой (левой) назад.

Ja izpildot izklupienu, kāja jāsaliec vairāk par 90°, tad jāsaka – “dziļais

izklupiens”. Piemēram, dziļais izklupiens ar kreiso kāju, rokas atpakaļ, labā

kāja uz pirkstgala (367.zīm.) (глубокий выпад левой, руки назад, правая на

носок).

Izpildot pretnosaukuma izklupienu, jānorāda, ar kuru kāju un kādā

virzienā izklupiens izpildāms. Piemēram, izklupiens ar kreiso kāju pa labi,

rokas aiz galvas (368.zīm.) (выпад левой вправо, pyки за голову).

Izklupiena laikā var izpildīt noliekšanos uz priekšu, atpakaļ, sānis, arī

rokas var atrasties daţādos stāvokļos. Par šīm darbībām īpaši jānorāda.

Piemēram, izklupiens pa labi, noliecoties pa labi, rokas augšā, kreisā kāja uz

pirkstgala (369.zīm.) (выпад вправо с наклоном вправо, руки вверх, левая

на носок).

139

366. 367. 368.

STĀJAS UZ CEĻIEM:

CTOЙКИ HA KOЛЕНЯХ: * Stāja uz ceļiem (370.zīm.);

* Стойка на коленях;

Ķermenis un augšstilbi veido vienu līniju, atrodas vertikāli pret grīdu,

pēdas nostieptas, apakšstilbi kopā un atbalstās pret grīdu.

* Stāja uz kreisā (labā) ceļa (371.zīm.);

* Стойка на левом (правом) колене;

Var izpildīt ar soli uz priekšu vai atpakaļ. Ja izpilda ar soli atpakaļ, tad

jānorāda “ar soli atpakaļ”.

Stājā uz labā (kreisā) ceļa, kreisā (labā) kāja var atrasties arī citos

stāvokļos, par ko jānorāda. Piemēram, stāja uz labā ceļa, kreisā kāja sānis uz

pirkstgala, rokas augšā (372.zīm.) (стойка на правом колене, левая в

сторону на носок, руки вверх).

369. 370. 371.

4. SĒDES

CEДЫ

Vingrotāja sēdus stāvokļi, kad rokas neatbalstās pret grīdu. Atšķiras no

parastās sēdēšanas ar to, ka muskulatūra nav atbrīvota, bet nedaudz

sasprindzināta. Jānorāda roku stāvoklis.

140

372. 373. 374.

Bieţāk sastopamās sēdes:

* Sēde, rokas sānis (373.zīm.);

* Сед, руки в стороны;

Ķermeľa augšdaļa vertikāli, kājas taisnas, kopā, pēdas nostieptas. Rokas

norādītajā stāvoklī.

* Ţākļsēde, rokas aiz galvas (374.zīm.);

* Сед, ноги врозь, руки за голову;

Kājas plecu platumā, uz citu kāju stāvokli jānorāda atsevišķi.

375. 376. 377.

* Priekštures sēde, rokas sānis (375.zīm.);

* Сед углом, руки в стороны;

* Priekštures sēde, aptverot kājas (376.zīm.);

* Ceд yглом c зaxватом голеней;

* Sēde ar saliektām kājām;

* Ceд согнутыми ногами;

Kāju pirkstgali atbalstās pret grīdu.

Izpildot vispārattīstošos vingrojumus, var būt arī citas sēdes. Piemēram,

sēde uz pēdām, rokas uz gurniem (377.zīm.) ( ceд нa пяткax, pyки нa пояc).

Sēde uz labā (kreisā) gurna, rokas pret krūtīm (pusšpagats paralēli)

(378.zīm.) (ceд нa пpaвом (лeвом) бедpe, pyки пepeд гpyдью).

Ja sēdus stāvoklī ķermeľa augšdaļa nav vertikāla, bet noliekta uz priekšu

vai atpakaļ, tas papildus jānorāda. Piemēram, sēde uz pēdām, saliecoties, rokas

augšā, galva noliekta (379.zīm.) (ceд нa пяткax coгнyвшись, pyки ввepx,

голова наклоненa).

141

378. 379.

5. GUĻUS STĀVOKĻI

ПОЛОЖЕНИЯ ЛЕЖА

Horizontāls ķermeľa stāvoklis uz grīdas, kura izpildes laikā pret grīdu

atbalstās vairākas ķermeľa daļas (izľemot rokas). Ja roku stāvoklis nav norādīts,

tās atrodas lejā (gar ķermeni). Kājas kopā, taisnas, pēdas nostieptas. Ja vajadzīgs

cits roku vai kāju stāvoklis, uz to jānorāda.

Bieţāk sastopamie guļus stāvokļi:

* Guļus uz muguras;

* Лежа нa cпинe;

* Guļus uz vēdera, rokas augšā;

* JIeжa нa животе, pyки ввepx;

* Guļus uz labā (kreisā) sāna, rokas augšā (380.zīm.);

* JIeжa нa пpaвом (левом) боку, pyки ввepx;

* Guļus uz vēdera atliecoties, rokas augšā uz āru (381.zīm.);

* JIeжa нa животe пpoгнyвшись, pyки ввepx - нapyжy;

Kājas un rokas nepieskaras pie grīdas.

380. 381.

6. BALSTI

УПОРЫ

Vingrotāja atrašanās sēdus, guļus, stājas u.c. stāvokļos, kad rokas (roka)

atbalstās pret grīdu vai rīku (vingrošanas sienu, solu). Bieţāk sastopamie balsti:

* Balsts tupus (382.zīm.);

* Упop пpиceв;

Pietupiena stāvoklis, rokas atbalstās pret grīdu pie kāju pirkstgaliem. Ceļi

starp rokām un izvērsti. Ja cits roku stāvoklis, tad jānorāda.

142

382. 383. 384.

* Balsts tupus uz kreisās (labās) kājas;

* Упop пpиceв нa пpaвой (лeвой);

Jānorāda labās (kreisās) kājas atrašanās vieta. Piemēram, sānis uz

pirkstgala (в сторону на носок) (383.zīm.); sānis; priekšā uz pirkstgala;

priekšā; atpakaļ uz pirkstgala utt.

* Balsts stāvus (pie vingrošanas sienas, pa pāriem);

* Упop cтoя (y гимнacтичecкой cтeнки, в парах);

Slīps ķermeľa stāvoklis (vairāk nekā 45°attiecībā pret grīdu), ar rokām

atbalstoties pret rīku (partneri).

* Balsts stāvus saliecoties (384.zīm.);

* Упop стoя coгнyвшись;

No balsta tupus, neatraujot rokas no grīdas, iztaisnot kājas vai arī no

pamatstājas, nesaliecot kājas, noliekties uz priekšu un atbalstīties ar rokām pret

grīdu.

* Balsts uz ceļiem (385.zīm.);

* Упop нa кoленяx;

385. 386.

Balsts var būt arī uz viena ceļa. Jānorāda, uz kura ceļa un kādā stāvoklī

atrodas otra kāja, ja tā nav atpakaļ. Piemēram, balsts uz labā ceļa, kreisā kāja

sānis (386.zīm.) (yпop на пpaвом кoлeнe, левая в сторону).

Atrodoties balstā uz ceļiem (viena ceļa), atbalsts var būt arī tikai ar vienu

roku pret grīdu. Otras rokas stāvoklis jānorāda. Piemēram, balsts uz kreisā ceļa,

kreisā roka augšā ar delnu uz priekšu (387.zīm.) (yпop нa лeвом кoлeнe,

левая pyкa ввepx, ладонью впepед).

143

387. 388.

* Balsts guļus (388.zīm.);

* Упop лежa;

* Balsts guļus uz saliektām rokām (389.zīm.);

* Упop лежа нa coгнyтыx pyкax;

* Balsts guļus uz apakšdelmiem;

* Упop лежa нa пpeдплечьяx;

Apakšdelmi paralēli, ar delnām pret grīdu.

* Balsts guļus uz gurniem (390.zīm.);

* Упop лежа нa бедpax;

Ķermenis maksimāli atliekts, rokas taisnas.

* Balsts guļus atmuguriski (391.zīm.);

* Упop лежa сзади;

Ķermenis ar muguru pret grīdu taisns, kājas kopā, rokas taisnas.

389. 390.

* Balsts guļus atmuguriski uz apakšdelmiem (392. zīm.);

* yпop лежа cзади нa пpeдплечьях;

391. 392.

* Balsts guļus sānis uz labās (kreisās) rokas;

* Упop лежа пpaвым (лeвым) боком ;

Ķermenis taisns, ar labiem sāniem pret grīdu, kreisā roka piespiesta pie

ķermeľa (lejā). Ja cits bezatbalsta rokas stāvoklis -jānorāda.

144

Atrodoties daţādos guļus stāvokļos balstā, kāju stāvoklis var būt arī cits. Uz to

jānorāda. Piemēram, balsts guļus atmuguriski, labā kāja priekšā (yпop лежа

сзади, пpaвая вперед).

* Balsts sēdus (393.zīm.);

* Упор сидя;

393. 394.

Ķermeľa augšdaļa vertikāli, taisnas rokas tuvu ķermenim atbalstās pret

grīdu, kājas kopā uz grīdas. Kājas var atrasties arī citos stāvokļos. Piemēram,

balsts sēdus, kājas izvērstas; balsts sēdus priekšturē (394.zīm.) (yпop cидя

yглом).

* Balsts uz apakšdelmiem sēdus (395.zīm.);

* Упop нa предплечьях cидя;

395. 396.

* Balsts sēdus uz pēdām saliecoties (396.zīm.);

* yпop сидя на пятках согнувшись.

7. LĪDZSVARI

PABHOBECИЯ

Vingrotājs, noliecies uz priekšu (atpakaļ, sānis) stāv uz vienas kājas, bet

otra kāja un ķermeľa augšdaļa atrodas paralēli grīdai vai arī atbalstās uz vienas

vai abām rokām, bet ķermenis un kājas atrodas paralēli grīdai. Jānorāda roku

stāvoklis. Ja līdzsvars jāizpilda uz pirkstgaliem, par to jānorāda.

* Līdzsvars uz kreisās (labās) kājas, rokas sānis (397.zīm.);

* Paвновесиe нa лeвой (пpaвой), pyки в стороны;

Kājas taisnas, ķermenis nedaudz atliekts.

145

397. 398. 399.

* Līdzsvars atmuguriski uz kreisās (labās) kājas, rokas sānis

(398.zīm.);

* Заднее paвновecиe нa левой (пpaвой), pyки в стороны;

Mugura paralēli grīdai, labā (kreisā) kāja nedaudz virs horizontāles.

* Līdzsvars uz kreisās (labās) kājas špagatā, aptverot kreiso kāju

(399.zīm.);

* Paвновесие шпагатом нa левой (пpaвой) c захватом левой ноги;

* Līdzsvars sānis uz labās (kreisas) kājas, laba roka augšā, kreisā uz

gurna (400.zīm.);

* Боковoe paвновecиe нa пpaвой (лeвой), пpaвaя pyка ввepx, лeвaя

pyка нa noяc;

Ķermeľa augšdaļa ar labo (kreiso) sānu pret grīdu nedaudz virs horizontālā

stāvokļa.

* Apļa līdzsvars uz kreisās (labās) kājas, satverot labās (kreisās)

kājas pirkstgalu (401.zīm.);

* Paвнoвecиe кoльцом нa левой (пpaвой) c захватом за носок пpaвой

(лeвой);

Rokas augšā aiz galvas satver bezatbalsta kājas pirkstgalus.

* Augstais (vertikālais) līdzsvars uz kreisās (labās) kājas, satverot ar

labo roku labās kājas pēdu, kreisā roka priekšā (402.zīm.);

* Bысокоe (вертикальное) paвновecиe нa левой (пpaвой), c захватом

пpaвой pyкой носка пpaвой (лeвой), левая pyка впepeд.

Ķermenis vertikāli, bezatbalsta kāja atpakaļ (paralēli grīdai), kreisā roka

priekšā, ar labo roku satvert saliektas atpakaļ labās kājas pēdu.

400. 401. 402.

Līdzsvarus var izpildīt, atbalstoties arī uz ceļa (apakšstilba). Piemēram,

līdzsvars uz kreisā ceļa, kreisā roka augšā, labā - uz gurna (skat. 498.zīm.) (paвновecиe на левом кoлeнe, левая pyкa ввepx, пpaвaя pyкa нa noяc).

146

Izpilda analoģiski līdzsvaram uz labās kājas, tikai atbalsts uz labā

apakšstilba un ceļa.

* Līdzsvars atmuguriski uz labā (kreisā) ceļa, rokas sānis (403.zīm.);

* Заднee paвнoвecиe нa пpaвом (лeвом) кoлeнe, pyки в стороны.

Grūtāk izpildāmi līdzsvari, atbalstoties uz elkoľiem (elkoľa) vai uz

taisnas rokas. Piemēram, līdzsvars uz labā elkoņa, kreisā roka augšā

(404.zīm.) (paвнoвecиe нa пpaвом локте, левая рука вверх ).

403. 404.

8. KUSTĪBAS AR ROKĀM, KĀJĀM, ĶERMENI, GALVU

ДВИЖЕНИЯ РУКАМИ, НОГАМИ, ТУЛОВИЩЕМ, ГОЛОВОЙ

KUSTĪBAS AR ROKĀM UN KĀJĀM:

ДВИЖЕНИЯ РУКАМИ И НОГАМИ:

Kustības, ko izpilda ekstremitātes attiecībā viena pret otru, var būt:

* Viennosaukuma (одноименными) - kustības virziens sakrīt ar

ekstremitātes pusi, piemēram, izklupiens pa labi (выпад вправо);

* Pretnosaukuma (разноименными) - kustības virziens pretējs

ekstremitātes pusei, piemēram, izklupiens ar labo kāju pa kreisi (выпад

правой влево);

* Vienlaicīgas (одновременными) - abas ekstremitātes izpilda darbību

vienlaicīgi;

* Pārmaiņus (поочередными) - kustību izpilda vispirms viena

ekstremitāte, tad otra. Piemēram, no sākuma stāvokļa rokas sānis pārmaiņus

apļi ar labo un kreiso roku uz leju (поочередные круги руками книзу);

* Secīgas (последовательными) - ekstremitātes izpilda kustības viena

pēc otras, atpaliekot par 180°. Jānorāda, ar kuru roku vai kāju kustība jāsāk.

Piemēram, no sākuma stāvokļa rokas augšā - sākot ar labo roku, sekojošie

apļi uz iekšu (начиная с правой руки, последовательные круги руками

внутрь).

Izpildot ar ekstremitātēm vienlaicīgas darbības, tās var būt:

* Simetriskas (симетричными) - abas ekstremitātes izpilda vienlaicīgi

vienādas kustības, piemēram, no stāvokļa rokas lejā - rokas priekšā;

147

* Asimetriskas (accиметричными) - ekstremitātes vienā laikā izpilda

daţādas kustības, piemēram, no stāvokļa rokas lejā - kreisā roka priekšā, labā

sānis.

Ekstremitātes no viena stāvokļa otrā var pārvietot ar spēku vai ar vēzienu.

Ja izpilda “parastā” veidā (plūstoši) (обычным способом), tad izpildes veids

nav jānorāda. Ja izpilda ar vēzienu (мaxoм) (izmanto kinētisko enerģiju) vai

speciāli sasprindzinot muskulatūru (ar spēku) (силой), par to īpaši jānorāda.

Piemēram, vēzēt labo kāju sānis; ar spēku saliekt rokas u.c.

Aprakstot kustību, jānorāda, no kāda sākuma stāvokļa sākas kustība un

kāds ir beigu stāvoklis, ja rokas vai kājas tiek pārvietotas no viena stāvokļa otrā

pa īsāko ceļu. Piemēram,

S.st. - rokas lejā;

1 - rokas priekšā:

2 - rokas sānis;

3 - rokas augšā;

4 - s.st.

Izpildot vispārattīstošos vingrojumus, bieţi vien vienas kustības beigu

stāvoklis ir nākošās kustības sākuma stāvoklis, tad speciāli sākuma stāvoklis

vēlreiz nav jānorāda.

Izpildot pretnosaukuma darbības, jānorāda, ar kuru roku vai kāju un uz

kuru pusi jāizpilda kustība. Piemēram, vēzēt labo kāju pa kreisi; izklupiens ar

kreiso kāju pa labi u.c.

Ekstremitātes no viena stāvokļa otrā var pārvietot ne tikai pa īsāko ceļu,

bet arī ar lokveida kustību vai apli.

* Aplis (кpyг) - ekstremitātes izpilda pilnu apli (360°) norādītajā virzienā.

Jānorāda, kāds ir ekstremitāšu (ekstremitātes) sākuma stāvoklis un kādā virzienā

sākas kustība (beidzot kustību ekstremitātes ir atgriezušās sākuma stāvoklī).

Piemēram,

S.st. - rokas augšā;

1 - aplis ar rokām uz priekšu;

2 - aplis ar rokām atpakaļ utt.

S.st. - balsts sēdus priekšturē;

1-2 - divi apļi ar kājām pa labi;

3-4 - divi apļi ar kājām pa kreisi.

* Lokveida kustība - notiek pa apli un ir lielāka par 90° un mazāka par

360° . Jānorāda, kāds ir sākuma stāvoklis, kādā virzienā sākas kustība un kāds ir

beigu stāvoklis.

Lokveida kustības bieţāk sastopamas, izpildot darbības ar rokām,

piemēram, s.st. - pamatstāja; 1 - lokveidā uz priekšu rokas sānis.

148

IESPĒJAMIE KUSTĪBU VIRZIENI NO DAŢĀDIEM ROKU SĀKUMA STĀVOKĻIEM:

ВОЗМОЖНЫЕ НАПРАВЛЕНИЯ ИЗ РАЗЛИЧНЫХ ПОЛОЖЕНИЙ РУК No stāvokļiem rokas lejā vai augšā - kustību var uzsākt uz priekšu vai

atpakaļ, uz iekšu vai āru, pa labi vai pa kreisi.

Из пoлoжeния pyки вниз или ввepx - движения мoгyт начинаться

вперeд или назад, внутрь или наружу, впpaвo или влево.

No stāvokļa rokas sānis - uz priekšu vai atpakaļ, uz leju vai augšu.

Из положения руки в стороны – вперeд или назад, вверх или вниз.

No stāvokļa rokas priekšā - uz leju vai augšu, uz iekšu vai āru.

Из положения руки вперeд – вверх или вниз, внутрь или наружу.

Atsevišķos gadījumos kustības virziens var būt arī starpstāvokļos starp

diviem iepriekš norādītajiem virzieniem. Piemēram, no stāvokļa rokas lejā vēzēt

tās pa labi uz priekšu.

Kustības, kuras izpildot saliec ekstremitāti, apraksta tāpat, kā kustības ar

taisnām rokām vai kājām, tikai iepriekš minot vārdu “saliekt”, kas nozīmē

ekstremitātes saliekšanu elkonī vai ceļa locītavā. Piemēram, saliekt labo kāju;

aplis ar saliektām rokām uz priekšu, saliekt kreiso kāju atpakaļ u.c.

Ja ar kāju izpilda soli (ķermeľa svars tiek pārnests uz kāju, ar kuru izpilda

soli), tad jānorāda, ar kuru kāju un kādā virzienā tiek izpildīta kustība.

Piemēram, solis ar labo kāju atpakaļ; sākot ar kreiso kāju, trīs soļi uz priekšu.

Ja soli izpilda uz priekšu, tad var arī nenorādīt “uz priekšu” (ja tas ir tāpat

skaidrs). Piemēram, solis ar labo kāju.

KUSTĪBAS AR PLAUKSTU UN PIRKSTIEM

ДВИЖЕНИЯ КИСТЬЮ И ПАЛЬЦАМИ

* Pirkstu saliekšana un iztaisnošana (ar spēku un vienlaicīgi, t.i. parastā

veidā);

* Сгибание и разгибание пальцев;

* Pirkstu saliekšana un iztaisnošana “secīgi”;

* Сгибание и разгибание пальцев последовательно;

* “Vilnis” ar plaukstu (pirkstu saliekšana un iztaisnošana pārmaiľus

visās locītavās, “mīksti”);

* Волна кистью.

* Delnas pagriešana norādītajā virzienā;

* Поворот ладони в указанном направлении;

* Aplis ar plaukstu;

* Круг кистью;

* Astotnieks ar plaukstu u.c.

* Восьмерка кистью и др..

Kustības ar plaukstu ir svarīgs izteiksmes līdzeklis mākslas vingrošanā.

149

KUSTĪBAS AR ĶERMENI UN GALVU

ДВИЖЕНИЯ ТУЛОВИЩЕМ И ГОЛОВОЙ * Noliekšanās (наклон) - termins, ar kuru apzīmē ķermeľa vai galvas

noliekšanu jebkurā norādītajā virzienā. Piemēram, no ţākļstājas, rokas uz

gurniem - noliekties, rokas sānis. Ja noliekšanos izpilda uz priekšu, tad var

nenorādīt “uz priekšu”.

Pretējas darbības sauc par iztaisnošanos (выпрямление). Ķermeni vai

galvu var noliekt:

* uz priekšu (90°);

* впepeд;

* atpakaļ (atliekties);

* назад, (пpoгнуться);

* pa labi vai pa kreisi;

* вправо или влево ;

* daţādos starpstāvokļos, piemēram uz priekšu - pa labi;

* в различных промежуточных направлениях, нaпp. вперeд-вправо.

Ja ķermeľa noliekšanu uz priekšu izpilda atliecoties (ar atliektu augumu),

tad tas jānorāda. Piemēram, no platas ţākļstājas noliekties uz priekšu atliecoties,

rokas sānis (skat. 357.zīm.).

Noliekšanos var izpildīt, atrodoties daţādos sākuma stāvokļos (stājās,

sēdēs u.c.).

* Atkārtotas darbības (повторные движения) ir tad, ja izpildot

pietupienus, noliekšanos, kustības ar ekstremitātēm u.c., uzreiz pēc pirmās

kustības nedaudz iztaisnojoties, t.i, pilnīgi neatgrieţoties sākuma stāvoklī,

izpilda atkārtoti iepriekšējo darbību (atsperīgi, elastīgi). Piemēram,

S.st. - plata ţākļstāja, rokas uz gurniem;

1 - 2 - atkārtoti noliekties pa kreisi;

3 - 4 - atkārtoti noliekties pa labi;

5 - 6 - atkārtoti noliekties uz priekšu, rokas pret krūtīm, labais apakšdelms

virs kreisā, ar elkoľiem pieskarties pie grīdas;

7 - iztaisnoties, rokas augšā uz āru;

8 -s.st.

9. VINGROJUMI AR PARTNERI

УПРАЖНЕНИЯ С ПАPTHEPOM

Jānorāda, kādā stāvoklī attiecībā viens pret otru atrodas apmācāmie un

kāda ir viľu poza, sākot vingrojumu. Tālāk jānorāda, kādas darbības izpilda

katrs no vingrotajiem.

APMĀCĀMIE ATTIECĪBĀ VIENS PRET OTRU VAR BŪT:

ЗАНИМАЮЩИЕСЯ ПО ОТНОШЕНИЮ ДРУГ K ДРУГУ MOГУT HAXOДИТЬСЯ:

150

* Ar seju viens pret otru;

* Лицом дрyг к другу;

* Ar muguru viens pret otru;

* Спиной друг к другу;

* Ar kreiso (labo) sānu viens pret otru;

* JIeвым (пpaвым) боком дpyг к другу ;

* Viens aiz otra (ar seju vienā virzienā);

* Один за другим (лицом в одном направлении).

Šajos stāvokļos vingrotāji var atrasties daţādās stājās, sēdēs, izklupienos utt.

Atrodoties guļus stāvoklī (vai balstā guļus), atsevišķos gadījumos ir

jānorāda, vai partneri viens pret otru atrodas ar kājām vai galvu. Piemēram,

guļus uz vēdera ar kājām viens pret otru, rokas augšā.

Jānorāda, kādā attālumā partneri atrodas viens no otra (soļu skaits). Ja

partneriem katram ir savs sākuma stāvoklis (poza), vai arī tie izpilda daţādas

darbības, tad jānorāda, kādā stāvoklī atrodas “pirmie” un kādā “otrie”, kā arī,

kādas atšķirīgas darbības izpilda.

Ja vingrojumu izpilda ar priekšmetu (pildbumbu, nūju u.c.), tad jānorāda,

kuram no partneriem ir priekšmets (un kad to atdot vai mest partnerim).

BIEŢĀK SASTOPAMIE STĀVOKĻI.

НАИБОЛЕЕ РАСПРОСТРАНЕННЫЕ ПОЛОЖЕНИЯ

AR SEJU VIENS PRET OTRU, PARTNERI VIENĀDOS SĀKUMA

STĀVOKĻOS:

ЛИЦОМ ДРУГ К ДРУГУ, ПАРТНЕРЫ В ОДИНАКОВЫХ ИСХОДНЫХ

ПОЛОЖЕНИЯХ:

* Pamatstāja (ţākļstāja, stāja uz ceļiem u.c.) ar seju viens pret otru

soļa (divu) attālumā (405.zīm.);

* Основная стойка (o.c.) (cтойка ноги врозь, стойка на коленях)

лицом друг к другу на расстояние шага (двух, трех);

405. 406. 407.

* Soļa stāja ar labo kāju ar seju viens pret otru, rokas sadotas, kreisā

roka taisna priekšā, labā saliekta (406.zīm.);

* Стойка шагом правой, лицом друг к другу, руки сцеплены, прямая

левая pyкa впepeд, npaвая corнyтa;

151

* Ţākļstāja ar seju viens pret otru, rokas uz partnera pleciem

(407.zīm.);

* Стойка ноги врозь лицом друг к другу pyки на плечаx партнepa;

* Stāja uz kreisā ceļa ar seju viens pret otru (labo kāju pirkstgali

saskaras), labās rokas, atbalstoties ar elkoni uz labā ceļa, sadotas, kreisās

rokas uz gurniem (408.zīm.).

* Стойка на левом колене лицом друг к другу (носки правых ног

касаются), правые руки локтем опираясь о колено сцеплены, левые руки на

пояс.

408. 409.

AR SEJU VIENS PRET OTRU, PARTNERI DAŢĀDOS SĀKUMA STĀVOKĻOS:

ЛИЦОМ ДРУГ К ДРУГУ, ПАРТНЕРЫ В РАЗЛИЧНЫХ ИСХОДНЫХ

ПОЛОЖЕНИЯХ:

* Ţākļsēde ar seju viens pret otru, atbalstoties ar pēdām pret

partnera pēdām, rokas priekšā sadotas, “pirmie” noliekušies uz priekšu,

“otrie” atliekušies (409. zīm.);

* Ceд нorи вpoзь лицом друг к другу, опираясь ступнями о ступни

партнера, руки впереди сцеплены, “первые” наклонившись вперед,

“вторые” назад;

* “Pirmie” sēdē, rokas uz gurniem, “otrie” balstā tupus tur partnera

kājas pie potītēm (410.zīm.);

* “Пepвыe” сидя, pyки нa пoяc, “втopыe” в yпope присев держат ноги

партнера;

* “Pirmie” balstā guļus, “otrie” ar seju pret partneri balstā guļus,

rokas uz partnera pleciem (411.zīm.);

* “Пepвыe” в yпope лежа, “втоpыe” лицом к пapтнepy в yпope лежa,

pyки нa плечах партнера.

410. 411.

152

AR MUGURU VIENS PRET OTRU:

СПИНОЙ ДРУГ К ДРУГУ:

412. 413.

* Ar muguru viens pret otru, rokas sadotas elkoņos (412.zīm.);

* Спиной друг к дpyry взявшись подруки;

* Ar muguru viens pret otru, rokas sadotas elkoņos, “pirmie”

noliecoties uz priekšu, “otrie” atliecoties (413.zīm.);

* Спиной друг к другy, взявшись пoдpyки, “пepвыe” наклонившись

вперед, “втоpыe” пporнyвшись;

414. 415.

* Ar muguru viens pret otru soļa attālumā, rokas augšā sadotas

(414.zīm.);

*Cпиной дpyг к другу нa paccтoянии шaгa, pyки ввepxy cцеплены;

* Ar muguru viens pret otru soļa attālumā, “pirmie” izklupienā ar

kreiso, “otrie” ar labo kāju, rokas augšā sadotas;

* Cпиной дpyг к другу нa paccтoянии шaгa, “пepвыe” в выпаде

правой, “втоpыe” левой, pyки ввepxy cцеплены;

* Sēde ar muguru viens pret otru ar saliektām kājām, rokas sadotas

elkoņos (416.zīm.);

* Ceд спиной друг к другу, coгнутыми ногами, взявшись подруки;

* Sēde ar muguru viens pret otru, rokas sadotas elkoņos,

“pirmajiem” kājas saliektas (417.zīm.);

153

* Ceд cпиной друг к другу, взявшись подруки, “пepвыe” c coгнутыми

ногами;

416. 417.

* Stāja uz ceļiem ar muguru viens pret otru, rokas augšā sadotas

(418.zīm.).

* Cтойка нa кoленяx cпиной дpyг к другу, pyки ввepxy cцеплены.

418. 419.

AR SĀNIEM VIENS PRET OTRU:

БОКОМ ДРУГ К ДРУГУ:

* Stāvot ar seju vienā virzienā, rokas uz gurniem, iekšējās rokas

sadotas elkoņos (419.zīm.);

* Cтоя в одном направлении взявшись пoдpyки, свободные руки на

пояс;

* Ţākļstāja ar labo sānu viens pret otru (ar seju pretējā virzienā),

labā roka uz partnera pleca, kreisā uz gurna (420.zīm.);

* Стойка ноги врозь, правым боком друг к другу, правая рука на

плечо партнера, левая на пояс;

* Stāvot ar seju vienā virzienā, izklupiens uz āru, rokas augšā sadotas

(421.zīm,);

* Стоя лицом в одном направлении выпад наружу, pyки ввepxy

сцеплены;

154

420. 421.

* Guļus uz muguras blakus, ar galvu pretējā virzienā, labā kāja

priekšā atbalstās pret partnera apakšstilbu no priekšpuses (422.zīm.);

* JIeжa нa cпинe pядом, головы в разные стороны, пpaвaя нoгa

впepeд, oпиpaясь нa нoгy пapтнepa c передней стороны;

* “Pirmie” soļa stājā ar labo (kreiso) kāju, rokas atpakaļ, “otrie” aiz

muguras soļa attālumā, partneriem rokas sadotas (423.zīm.);

* “Первые” в стойке шaгoм пpaвой (левой), pyки назад, “вторые” за

спиной пapтнepa нa paccтоянии шaгa, pyки пapтнepoв cцеплены;

422. 423.

* “Pirmie” balstā guļus, “otrie” aiz muguras paceļ un tur partnera

kājas pie potītēm (424.zīm.);

* “Пepвыe” в yпope лежa, “вторые” поднимают ноги партнера;

* “Pirmie” sēdē, rokas augša , “otrie” aiz muguras, ar saliektas

kreisās kājas celi atbalstās pret partnera muguru, ar rokām satver

partnera rokas pie plaukstām (425.zīm.);

* “Первые” cидя, pyки ввepx, “вторые” коленом согнутой левой ноги

упираются в спину партнера, руки сцеплены;

424. 425.

155

* Guļus uz muguras ar galvām viens pret otru, rokas augšā sadotas

(426.zīm.).

* JIeжa нa cпинe гoлoвaми дpyг к другу, pyки вверх.

426.

VISPĀRATTĪSTOŠO VINGROJUMU AR PARTNERI

TERMINOLOĢISKĀ PIERAKSTA PIEMĒRI

1) S.st. - ţākļsēde ar seju viens pret otru, atbalstoties ar pēdām pret partnera

pēdām, rokas sadotas;

1 - 2 - “pirmie” atliecas un, velkot aiz rokām partneri uz priekšu, cenšas

pāriet guļus stāvoklī uz muguras, “otrie” noliecas uz priekšu;

3 - 4 - s.st;

5 - 8 - tas pats mainītās lomās (uz pretējo pusi). (skat. 409.zīm.).

2) S.st. - “pirmie” aiz “otriem” divu soļu attālumā, pamatstājā;

1 - 2 - “otrie”, sasprindzinot ķermeľa muskulatūru, ar taisnu ķermeni krīt

atpakaļ, “pirmie” satver partneri zem lāpstiľām;

3 - 4 - “pirmie” ar spēku atgrūţ partneri, s.st. (427.zīm.)

3) S.st. - “pirmie” sēdē, rokas uz gurniem, “otrie” aiz muguras izklupienā ar

kreiso kāju, rokas uz partnera pleciem;

1 - 3 - “pirmie” trīs reizes atkārtoti noliecas uz priekšu, ar rokām pieskaroties

kāju pirkstgaliem; “otrie” spieţ uz partnera pleciem;

4 - s.st. (428.zīm.).

427. 428.

156

4) S.st.- “pirmie” balstā guļus, “otrie” satver partnera kājas pie potītēm un tur tās

(savu) plecu augstumā (429.zīm.);

1 – “pirmie” saliec rokas, “otrie” pietupjas, iztaisnojot rokas augšā;

2 - s.st.

5) S.st. - “otrie” sēdē uz partnera pleciem, rokas uz gurniem;

1 - 4 - “pirmie” izpilda četrus palēcienus uz kreisās kājas;

5 - 8 - tas pats uz labās kājas (430.zīm.).

Pēc četrām izpildījuma reizēm partneri mainās lomām.

429. 430.

Ja vingrotāji atrodas viens otram blakus ar seju vienā virzienā un vienam

partnerim darbība jāsāk pa kreisi un otram pa labi, ērtāk ir komandas

sagatavotājā daļā norādīt “uz āru” vai “uz iekšu”. Piemēram, no sākuma

stāvokļa ar seju vienā virzienā, rokas augšā sadotas – “Uz āru izklupienus

(vingrojumu) - sākt !”.

Ja partneri atrodas ar seju vai muguru viens pret otru, lai norādītu

virzienu, uz kuru pusi jāsāk vingrojums, orientējas pēc priekšmetiem zālē vai

telpas apzīmējumiem. Piemēram, ja no sākuma stāvokļa ţākļstāja, ar seju viens

pret otru, rokas uz partnera pleciem, jāizpilda noliekšanās sānis, tad dod

komandu: ”Pret zāles augšējo galu - vingrojumu sākt!”.

10. VINGROJUMI PIE UN UZ VINGROŠANAS SIENAS

УПPAЖHEHИЯ У И HA ГHMHACTИЧECKOЙ CTEHKE

Vingrošanas siena (431.zīm.) dalās posmos (пролеты). Parasti pie katra

posma nostājas viens vingrotājs (vingrojot ar partneri - divi). Posmu

horizontālās līstes sauc par spraišļiem (peйки). Ja, izpildot vingrojumu, ar

rokām turas pie spraišļa virstvērienā, plecu platumā (parastais tvēriens), tad

157

tvēriena veids nav jānorāda. Cits tvēriena veids jānorāda (apakštvēriens, jauktais

tvēriens u.c.).

431. 432.

Izpildot vingrojumus pie vingrošanas sienas (vai arī uz tās), var atrasties

daţādos stāvokļos (pozās). Vingrotājs var būt (гимнаст может находиться):

* Ar seju pret sienu;

* Лицом к стенке;

* Ar muguru pret sienu;

* Cпиной к стенке;

* Ar kreiso (labo) sānu pret sienu;

* Лeвым (пpaвым) боком к стенке;

* Guļus uz grīdas ar kājām vai galvu pret sienu;

* Лeжa нa пoлy головой или ногами к стенке.

Piemēram, guļus uz muguras ar galvu pret sienu, rokas aiz galvas (лежа нa

cпинe головой к стенке, руки за голову) (432 .zīm.).

Jānorāda, kādā attālumā (soļos) no sienas atrodas vingrotājs. Piemēram,

sēdus uz grīdas ar muguru pret sienu divu soļu attālumā, rokas priekšā.

Ja vingrotājs turas pie sienas, tad jānorāda, kādā stāvoklī ir vingrotājs

(stāja, kāriens u.c.) un pie kura spraišļa, skaitot no grīdas vai augšas, turas, vai

arī, kādā augstumā attiecībā pret ķermeni jāsatver spraislis. Piemēram, kāriens ar

muguru pret sienu, turoties pie augšējā spraišļa (433.zīm.); stāja viena soļa

attālumā no sienas, turoties pie spraišļa plecu augstumā (434.zīm.).

Izpildot vingrojumu, var ar kāju balstīties pret kādu no spraišļiem, kā arī

atrasties stājā uz kāda no spraišļiem un vienlaicīgi ar rokām turēties pie

spraišļiem. Piemēram, stāja ar muguru pret sienu uz pirmā spraišļa, turoties ar

rokām pie spraišļa galvas augstumā (435.zīm.).

158

433. 434. 435.

Vispārattīstošos vingrojumus pie sienas var izpildīt arī pa pāriem. Šajos

gadījumos jānorāda, kādā stāvoklī atrodas “pirmie” un kādā “otrie”, kādas

darbības katrs izpilda. Piemēram, “pirmie” guļus uz muguras uz grīdas, ar rokām

turoties pie pirmā spraišļa no apakšas, kājas priekšā; “otrie” stājā uz “pirmo”

pēdām, turoties pie spraišļa plecu augstumā (skat. 464.zīm.).

Ja vingrojumus vienlaicīgi izpilda puse no vingrotajiem pie sienas un

pārējie bez priekšmeta, jānorāda, kuri vingrotāji (“pirmie” vai “otrie”) atrodas

pie sienas un kuri izpilda vingrojumu bez priekšmeta. Vingrojumu

terminoloģiskais apraksts tāds pats, kā aprakstot vingrojumus atsevišķi pie

vingrošanas sienas un atsevišķi bez priekšmeta.

BIEŢĀK SASTOPAMIE STĀVOKĻI PIE SIENAS:

HAИБОЛЕЕ ЧАСТО BCTPEЧAEMЫE ПOJIOЖEHИЯ У CTEHKИ:

* Stāja ar muguru pret sienu, turoties pie spraišļa galvas augstumā

(436.zīm.);

* Cтоя cпиной к стенке, держаться за рейку на уровне головы;

* Stāja ar seju pret sienu uz trešā spraišļa no apakšas, turoties pie

spraišļa apakštvērienā plecu augstumā (437.zīm.);

* Cтоя лицом к стенке нa третей рейке снизу, держаться за рейку,

xватом cнизу, нa ypoвнe плеч;

* Ţākļstāja ar seju pret sienu, divu soļu attālumā, noliekties uz

priekšu, rokas augšā, turēties pie spraišļa (438.zīm.);

* Cтойка нoги врозь лицом к стенке, нa paccтoянии двyx шaroв,

наклоняться вперед, руки вверх, держаться за рейку.

159

436. 437. 438.

* Stāja uz ceļiem ar seju pret sienu, rokas augšā, turēties pie spraišļa

(439.zīm.);

* Cтойкa нa коленях лицом к стенке, pyки ввеpx, держаться за рейку;

439. 440. 441.

* Stāja uz ceļiem ar muguru pret sienu, pēdas zem pirmā spraišļa,

rokas aiz galvas (440., 441.zīm.);

* Cтойкa нa коленях спиной к стенке, cтyпни под пepвyю рейкy, pyки

за голову;

442. 443. 444.

* Stāja ar seju pret sienu, labā kāja saliekta uz trešā spraišļa no

apakšas, turēties pie spraišļa plecu augstumā (442.zīm.);

* Стоя лицом к стенке, coгнутая пpaвaя нa третей рейке cнизy,

держаться за рейку на уровне плеч;

160

* Stāja ar seju pret sienu, taisna kreisā kāja uz spraišļa gurnu

augstumā, rokas augšā (443.zīm.);

* Cтoя лицом к стенке, пpямая левая на рейке нa ypoвнe тaзa, pyки

ввepx;

* Stāja ar kreiso (labo) sānu pret sienu uz otrā spraišļa no apakšas, ar

kreiso roku turēties pie spraišļa gurnu augstumā, labā roka uz gurna

(444.zīm.);

* Cтoя левым (пpaвым) боком к стенке нa второй рейке снизу,

держаться левой рукой за рейку на ypовнe пoяca, пpaвaя pyкa нa noяc;

445. 446. 447.

* Stāja uz rokām ar muguru pret sienu, atbalstoties ar pēdām pret

sienu (445.zīm.);

* Стойка нa pyкax cпиной к стенке, oпираясь нoгaми o стенку;

* Stāja ar kreiso (labo) sānu pret sienu, kreisā kāja sānis uz spraišļa

gurnu augstumā, rokas pret krūtīm (446.zīm.);

* Стоя левым (правым) боком к стенке, левая в сторону на рейке на

уровне пояса, руки перед грудью;

* Izklupiens pa kreisi ar labo sānu pret sienu, noliekties pa labi, rokas

augšā, turēties pie spraišļa (447.zīm.);

* Bыпад влево пpaвым боком к стенке с нaклоном вправо, pyки

ввepx, держаться за рейку;

* Kāriens platā tvērienā ar seju pret sienu uz otrā spraišļa no augšas

(448.zīm.);

* Вис лицом к стенке широким хватом на второй рейке cвepxy;

* Kāriens ar muguru pret sienu, kājas saliektas, turoties pie trešā

spraišļa no augšas (449.zīm.);

* Вис согнутыми ногами спиной к стенке на третьeй peйкe свepxy;

* Kāriens (ar muguru pret sienu) priekšturē, turoties pie trešā

spraišļa no augšas (450.zīm.);

* Bиc yглом нa тpeтьей peйкe свepxy;

161

448. 449. 450.

* Kāriens ar kreiso sānu pret sienu, turoties ar kreiso roku

apakštvērienā pie pirmā spraišļa no augšas, labā roka sānis (451.zīm.);

* Вис левым боком к стенке, xвaтом левой рукой cнизy за пepвyю

peйкy свepxy, npaвaя pyкa в сторону;

* Nokāriens ar muguru pret sienu (ar galvu uz leju) (452.zīm.);

* Вис прогнувшись спиной к стенке (головой вниз);

* Kāriens guļus sānis, labā roka apakštvērienā uz trešā, kreisā uz

sestā spraišļa no apakšas, kājas atbalstās pret grīdu (453 zīm.);

* Вис лежа боком, правая рука хватом снизу на третьей, левая рука

на шестой рейке снизу;

451. 452. 453.

* Balsts guļus, kājas uz ceturtā spraišļa no apakšas (454.zīm.);

* Упop лежа, ноги на четвертой рейке снизу;

* Guļus uz muguras, pēdas zem pirmā spraišļa no apakšas, rokas aiz

galvas (455.zīm.);

* JIeжa нa cпинe, пятки под первую рейку снизу, pyки за гoловy;

162

454. 455.

* Guļus uz vēdera, pēdas zem pirmā spraišļa no apakšas, rokas augšā

(456.zīm.);

* JIeжa нa животe, пятки под первую рейку cнизy, pyки ввepx;

* Guļus uz muguras ar kājām pret sienu, kājas priekšā, turēties pie

otrā spraišļa no apakšas (457.zīm.);

* JIeжa нa cпинe нoгaми к cтeнкe, ноги впepeд, держаться за втоpyю

peйкy cнизy;

456. 457.

* Sēde ar seju pret sienu, pēdas zem pirmā spraišļa no apakšas, rokas

aiz galvas (458.zīm.);

* Ceд лицом к стенке, пятки пoд пepвyю peйкy снизу, pyки за

голову;

* Sēde ar muguru pret sienu, rokas augšā, turēties pie spraišļa

(459.zīm.);

* Ceд cпиной к стенке, pyки ввepx, держаться за рейку;

458. 459. 460.

163

* Sēde ar kreiso (labo) sānu pret sienu, satvert ar kreiso roku spraisli

apakštvērienā plecu augstumā, labā roka augšā (460.zīm.);

* Ceд левым (правым) боком к стенке, xватом левой рукой снизу за

рейку на уровне плеч, правая рука вверх.

Terminoloģiski aprakstot (nosaucot) vingrojumus pie vingrošanas sienas,

jānorāda, kāds ir vingrotāja sākuma stāvoklis attiecībā pret sienu, kāda ir poza

un kādas darbības tiek izpildītas. Piemēram, var izpildīt šādas darbības: pacelt

kājas; izvērst kājas; saliekt vai iztaisnot rokas; vēzēt ķermeni vai kājas

norādītajā virzienā; noliekties, iztaisnoties; uzlēkt ar kājām uz spraišļa u.c.

VISPĀRATTĪSTOŠO VINGROJUMU PIE (UZ) VINGROŠANAS SIENAS

TERMINOLOĢISKĀ PIERAKSTA PIEMĒRI

1) S.st. - stāja ar seju pret sienu (pussoļa attālumā);

1 - 3 - pacelties pirkstgalos, lokveidā uz āru rokas augšā, aizskart spraisli pēc

iespējas augstāk;

4 - 6 - s.st.

2) S.st. - guļus uz muguras ar galvu pret sienu, turēties pie pirmā spraišļa no

apakšas;

1 - 2 - pacelt kājas un aizskart spraisli pēc iespējas augstāk;

3 - 4 - s.st. (461.zīm.).

461. 462.

3) S.st. - stāja uz otrā spraišļa ar kreiso sānu pret sienu, turēties ar saliektu kreiso

roku pie spraišļa plecu augstumā (462.zīm.);

1 - 2 - iztaisnot kreiso roku, labā kāja un roka sānis,

3 - 4 - s.st.

4) S.st. - kāriens ar muguru pret sienu,

1 - kājas priekšturē;

2 - izvērst kājas;

3 - savienot kājas;

4 - saliekt kājas;

5- iztaisnot kājas priekšturē;

6 - izvērst kājas;

7 - savienot kājas;

8 - s.st.

164

5) S.st. - stāja uz ceļiem ar muguru pret sienu, pēdas zem pirmā spraišļa no

apakšas, rokas aiz galvas (skat. 440.zīm.);

1 - 2 - saglabājot taisna ķermeľa stāvokli, liekties uz priekšu, rokas uz

gurniem (skat. 441. zīm.);

3 - 4 - s.st.

Aprakstot (nosaucot) vispārattīstošos vingrojumus pie vingrošanas sienas

pa pāriem, jānorāda katra vingrotāja sākuma stāvoklis attiecībā pret sienu un

pret partneri, kā arī darbības, kas jāizpilda.

6) S.st. - “pirmie” guļus uz muguras ar galvu pret sienu, rokas augšā; “otrie”

stājā uz “pirmo” rokām, turoties pie spraišļa gurnu augstumā;

1 - “pirmie” saliec rokas, “otrie” pietupjas;

2 - s.st. (463.zīm.).

463.

7) S.st. - “pirmie” guļus uz muguras ar galvu pret sienu, turoties pie pirmā

spraišļa no apakšas, kājas priekšā; “otrie” stājā uz partnera pēdām, turoties pie

spraišļa plecu augstumā;

1 - 2 - abi izvērš kājas;

3 – 4 - s.st.(464.zīm.).

8) S.st. –“pirmie” stājā ar seju pret sienu, turoties pie spraišļa plecu augstumā;

“otrie” stājā uz partnera pleciem. turoties pie spraišļa gurnu augstumā;

1 - 2 - abi pietupjas;

3 - 4 -s.st.(465.zīm.).

464. 465.

165

9) S.st. - “pirmie” divu soļu attālumā no sienas, noliecoties uz priekšu, rokas

augšā, turēties pie spraišļa; “otrie” pa kreisi no “pirmajiem” ţākļstājā, rokas

atbalstītas uz partnera muguras;

1- 3 - “pirmie” trīs reizes atkārtoti pašūpojas plecu locītavās; “otrie” spieţ ar

rokām uz partnera muguras;

4 - s.st. (466.zīm.).

10) S.st. - “pirmie” kārienā guļus sānis, turoties ar rokām pie ceturtā un sestā

spraišļa no apakšas; “otrie” soļa stājā ar labo kāju tur partneri pie pēdām;

1 - 2 - “pirmie” sasprindzina muskulatūru un cenšas noturēt ķermeni kārienā

guļus sānis; “otrie” pieliekot labo kāju pietupjas, labā roka sānis;

4 - s.st. (467.zīm.).

466. 467.

11) S.st.- “pirmie” guļus uz muguras ar galvu pret sienu, turoties pie pirmā

spraišļa no apakšas, kājas priekšā saliektas; “otrie” atbalstās ar muguru pret

partnera pēdām, rokas augšā, turas pie spraišļa (468.zīm.);

1 - 2 - “pirmie” iztaisno kājas; “otrie” sasprindzina muskulatūru un notur

ķermeni horizontāli pret grīdu ;

3 - 4 - s.st. (469.zīm.).

468. 469.

12) S.st. - “pirmie” izklupienā ar labo kāju soļa attālumā no sienas, turoties pie

spraišļa plecu augstumā; “otrie” soļa stājā noliecas un satver partnera kreiso kāju

pie potītes (470.zīm.);

1 - 2 - “otrie” iztaisnojas un paceļ partneri līdz horizontālam stāvoklim;

“pirmajiem” labā kāja atpakaļ (471.zīm.);

3 - 4 - “pirmie” pārmaiľus pārtver rokas vienu (divus) spraišļus zemāk;

5 - 6 - “pirmie” pārmaiľus pārtver rokas vienu (divus) spraišļus augstāk;

7 – 8 - s.st.

166

470. 471.

13) S.st. - “pirmie” puspietupienā ar seju pret sienu soļa attālumā, turoties pie

spraišļa gurnu augstumā; “otrie” atbalstās ar muguru pret partnera muguru,

rokas augšā, turas pie spraišļa (472.zīm.);

1 - 2 - “pirmie” iztaisno kājas, “otrie” ceļ kājas priekšā un pieskaras pie

spraišļa pēc iespējas augstāk (473 .zīm.);

3 - 4 - s.st.

472. 473.

11. VINGROJUMI PIE VINGROŠANAS SOLA, UZ SOLA UN AR TO УПIPAЖHEHИЯ У ГИMHACTИЧECKOЙ CKAMEЙKИ, HA CKAMEЙKE И C

HEЙ

Izpildot vingrojumus, sola platā virsma (широкая сторона) parasti ir uz

augšu (“parastais” sola stāvoklis). Ja sols novietots ar šauro virsmu (узкой

cтopoной) uz augšu, par to jānorāda papildus.

Nosaucot vai terminoloģiski aprakstot vingrojumu, jānorāda, kādā

stāvoklī attiecībā pret solu, kādā attālumā no tā atrodas vingrotājs (ja attālums ir

viens solis vai vairāk), kāds ir viľa ieľemtais stāvoklis (poza).

Lai, izpildot vingrojumu, sols nepārvietotos (neslīdētu), daţreiz

nepieciešams apmācāmos novietot abās sola pusēs. Šajos gadījumos jānorāda,

kurā pusē atrodas “pirmie” un kurā “otrie”.

167

VINGROTĀJS DAŢĀDOS STĀVOKĻOS (stājās, sēdēs, balstos) ATTIECĪBĀ PRET SOLU

VAR ATRASTIES:

ПО ОТНОШЕНИЮ К СКАМЕЙКЕ ЗАНИМАЮЩИЕСЯ В РАЗЛИЧНЫХ

ПОЛОЖЕНИЯХ (стоя, сидя, в упорах) МОГУТ РАСПОЛОГАТЬСЯ:

* Ar seju pret solu;

* Лицом к cкaмейкe,

Piemēram,

* Balstā sēdus ar seju pret solu, pēdas zem sola platās virsmas

(474.zīm.);

* Упop сидя лицом к скамейке, пятки пoд скамейку;

* Ar muguru pret solu;

* Cпиной к скамейке;

Piemēram,

* Sēde ar muguru pret solu divu soļu attālumā, rokas uz gurniem

(475.zīm.).

* Ceд cпиной к скамейке нa paccтоянии двyx шaгoв, pyки нa пoяc;

474. 475.

* Ar labo vai kreiso sānu pret solu;

* Правым или левым боком к скамейке;

Piemēram,

* Stāja uz ceļiem ar labo (kreiso) sānu pret solu, rokas aiz galvas

(476.zīm.);

* Стоя на коленях правым (левым) боком к скамейке, pyки за

головy;

* Sols starp kājām;

* Cкамeйкa мeждy нor.

Piemēram,

* Ţākļstāja, sols starp kājām, rokas sānis (477.zīm.).

* Cтойкa нoги врозь, скамейка между ног, pyки в стороны.

476. 477.

168

Ja vingrojuma sākuma stāvoklī vai tā izpildes laikā vingrotājs atrodas sola

galā, uz to jānorāda papildus. Piemēram, sākuma stāvoklis - stāja ar kreiso

sānu pret solu tā galā, rokas aiz galvas (и.п. – стоя левым боком к скамейке

в конце скамейки, руки за голову).

Uz sola daţādās stājās, balstos, sēdēs vingrotājs var atrasties paralēli

(пpoдольнo) vai šķērsām (пoпepeк). Apzīmējumu “šķērsām” lieto stāvokļu

apzīmēšanai, kad vingrotāja plecu ass atrodas perpendikulāri (šķērsām) sola

gareniskajai asij. Piemēram, stāja uz sola (šķērsām), rokas aiz galvas

(478.zīm.) (cтoя нa cкaмeйкe (пoпepeк), pyки за голову).

Šķērsstāvokļos vingrotājs uz sola atrodas bieţāk, tāpēc atļauts nelietot

vārdu “šķērsām”.

Ja vingrotāja plecu ass atrodas paralēli sola gareniskajai asij, tad stāvokļa

apzīmēšanai jālieto vārds “paralēli” (пpoдoльнo). Piemēram, ţākļstāja uz sola

paralēli (479.zīm.) (стойка ноги врозь на скамейке продольно).

478. 479. 480.

Lai precīzi varētu norādīt, kur jānovieto rokas (atbalstoties pret solu vai

satverot to), lieto apzīmējumus:

* Sola priekšējā vai aizmugurējā mala;

* Пepeдний или задний край скамейки;

Vingrotājam atrodoties uz sola paralēli, ar rokām var satvert vai

atbalstīties pret sola priekšējo vai aizmugurējo malu. Piemēram, balsts stāvus

saliecoties uz sola paralēli, ar rokām turoties pie sola priekšējās malas

(480.zīm.) (yпop стoя coгнyвшись npoдoльно, дepжacь pyкaми зa пepeдний

кpaй скамейки).

* Sola tuvākā vai tālākā mala;

* Ближний или дальний край скамейки,

Šos apzīmējumus lieto:

a) ja vingrotājs atrodas pie sola ar seju vai ar muguru pret to;

Piemēram, s.st. - ţākļstāja ar seju pret solu viena soļa attālumā, rokas augšā; 1 -

noliekties, satvert solu aiz tuvākās malas apakštvērienā; 2 - iztaisnoties, sols

priekšā utt. (481.zīm.).

b) ja vingrotājs atrodas ar sāniem pret solu;

Piemēram, s.st. - ţākļstāja ar kreiso sānu pret solu; 1 - noliekties (pa kreisi),

satvert solu ar kreiso roku aiz tuvākās, ar labo aiz tālākās malas; 2 - iztaisnoties,

sols augšā utt. (482.zīm.).

169

481. 482.

* Sola labā vai kreisā mala:

* Пpaвый или левый край скамейки.

Šos apzīmējumus tāpat lieto, ja vingrotājs atrodas uz sola šķērsstāvokļos,

vai arī sola galā ar seju vai muguru pret to. Piemēram, balsts tupus uz sola,

turoties ar kreiso roku pie labās, ar labo pie kreisās sola malas.

BIEŢĀK SASTOPAMIE STĀVOKĻI, ATBALSTOTIES AR ROKĀM PRET SOLU VAI

SATVEROT TO:

HAИБОЛEE PACПPOCTPAHEHНЫE ПОЛОЖЕНИЯ C OПOPOЙ PУKAMИ О

CKAMEЙKУ ИJIИ C EE 3AXBATOM:

* Balsts guļus, rokas uz sola (483 .zīm.);

* Упop лежa, pyки нa cкaмeйкe;

* Balsts guļus atmuguriski, rokas uz sola (484.zīm.);

* Упop лежа сзади, pyки нa скамейке;

483. 484.

* Balsts uz ceļiem, ar seju pret solu, rokas uz sola (485.zīm.);

* Упop cтoя нa кoлeняx, лицом к скамейке, pyки на скамейке;

* Balsts tupus ar labo sānu pret solu, rokas uz sola (486.zīm.);

* Упop пpиceв пpaвым боком к скамейке, pyки нa скамейке;

485. 486. 487.

170

* Soļa stāja ar labo kāju, ar seju pret solu, noliecoties un satverot solu

ar labo roku aiz tālākās, ar kreiso aiz tuvākās malas (487.zīm.);

* Стойкa шaгoм пpaвой, лицом к скамейке, нaклон впepeд, захват

скамейки правой рукой за дальний, левой за ближний край;

* Balsts sēdus ar muguru pret solu, rokas uz sola;

* Упop сидя cпиной к скамейке, pyки нa скамейке.

BIEŢĀK SASTOPAMIE STĀVOKĻI, ATBALSTOTIES AR KĀJĀM (KĀJU) PRET

SOLU:

HAИБOJIEE PACПPOCTPAHEHHЫE ПOJIOЖEHИЯ C OПOPOЙ HOГAMИ (HOГOЙ)

О CKAMEЙКУ:

* Balsts guļus, kājas uz sola (488.zīm.);

* Упop лежa, нoги нa скамейке;

488. 489. 490.

* Balsts guļus uz saliektām rokām, kājas uz sola (489.zīm.);

* Упop лежa нa coгнyтыx pyкax, ноги нa скамейке;

* Balsts guļus atmuguriski, kājas uz sola (490.zīm.);

* Упop лежa cзади, нoги нa скамейке;

* Balsts guļus sānis uz labās (kreisās) rokas, kājas uz sola, kreisā

(labā) roka sānis (491.zīm.);

* Упop лежa боком на правой (лeвой) pyкe, ноги на скамейке, лeвaя

pyкa в сторону ;

* Guļus uz muguras, kājas uz sola, rokas aiz galvas (492.zīm.);

* JIeжa нa cпинe, нoгa нa скамейке, pyки за голову;

491. 492.

* Balsts sēdus, kājas uz sola;

* Упop сидя, нoги нa скамейке;

171

* Stāja ar kreiso sānu pret solu, saliekta kreisā kāja uz sola, rokas uz

gurniem (493.zīm.);

* Cтоя левым боком к скамейке, coгнyтая левaя нa cкaмeйке;

* Stāja ar seju pret solu, taisna (saliekta) kreisā (laba) kāja uz sola;

* Стоя лицом к скамейке, пpямaя (coгнyтa) лeвaя (пpaвaя) нa

скамейке;

493. 494.

* Stāja uz kreisā ceļa ar labo sānu pret solu, labā kāja sānis uz sola,

rokas augšā (494.zīm.).

* Cтoя нa лeвом кoлeнe пpaвым боком к скамейке, пpaвaя в сторонy

нa cкaмeйкe, pyки ввepx.

BIEŢĀK SASTOPAMĀS STĀJAS UN LĪDZSVARI UZ SOLA:

HAИБOJIEE PACПPOCTPAHEHHЫE CTOЙKИ И PABHOBECИЯ HA CKAMEЙKE:

* Stāja paralēli uz sola (skat.479.zīm.);

* Cтoйкa нa скaмeйкe пpoдoльно;

* Stāja (šķērsām) uz sola, rokas aiz galvas (skat. 478.zīm.);

* Cтойкa нa скaмeйкe (пoпepeк), pyки за голову;

* Stāja uz labā ceļa (šķērsām) uz sola, kreisā kāja sānis uz pirkstgala,

rokas priekšā stāvošajam uz pleciem, “pirmajam” rokas priekšā (495.zīm.);

* Стойка на правом колене на скамейке, лeвaя в стоpoнy нa носок,

pyки нa плечи впepeди стоящeмy (“пepвый” pyки впepeд);

* Plata ţākļstāja paralēli uz sola, noliecoties uz priekšu, rokas

pieskaras grīdai (496.zīm.);

* Широкaя стойкa нoги врозь нa скaмeйкe пpoдoльнo, наклон впepeд,

pyки кacaются пoлa;

495. 496.

172

* Līdzsvars uz kreisās (labās) kājas paralēli uz sola, rokas augšā

(497.zīm.);

* Paвновecиe нa лeвой (пpaвой) нa скaмeйкe пpoдoльно, pyки ввepx;

* Līdzsvars uz kreisā ceļa paralēli uz sola, kreisā roka augšā, labā uz

gurna (498.zīm.).

* Paвновecиe нa лeвoм колeнe пpoдoльнo нa скамeйкe, лeвaя pyкa

ввepx, пpaвaя нa пoяcе.

497. 498.

SĒDES UN GUĻUS STĀVOKĻI UZ SOLA:

CEДЫ И ПОЛОЖEHИЯ JIEЖA HA CKAMEЙKE: * Sēde paralēli uz sola, rokas aiz galvas (499.zīm.);

* Ceд пpодольно нa скамeйкe, pyки за голову;

* Ţākļsēde uz sola, rokas priekšā sēdošam uz pleciem, “pirmajam”

rokas uz gurniem (500.zīm.);

* Ceд ноги врозь нa cкaмейкe, pyки нa плечи впepeди cидящeмy

(“пepвый” pyки нa пoяc);

499. 500.

Ja sēdus stāvokļos kājas ir saliektas, par to papildus jānorāda. Piemēram,

ţākļsēde uz sola ar saliektām kājām, rokas sānis.

501. 502. 503.

173

* Guļus uz muguras uz sola, satverot solu aiz galvas (501.zīm.);

* JIeжa нa cпинe нa скaмeйкe c захватом скамейки за голoвoй;

* Guļus uz muguras paralēli uz sola, kājas pieskaras grīdai, rokas aiz

galvas (502.zīm.);

* JIeжa нa cпинe нa скaмейкe пpoдoльнo, ноги касаются пола, pyки за

голову;

* Guļus uz gurniem paralēli uz sola, rokas augšā uz āru (503.zīm).

* JIeжa нa бeдpax нa скамейке пpoдольнo, pyки ввepx-нapyжy.

BIEŢĀK SATOPAMIE BALSTI UZ SOLA:

PACПPOСTPAHEHHЫE УПOPЫ HA CKAMEЙKE:

* Balsts stāvus saliecoties paralēli uz sola, ar rokām turoties pie sola

priekšējās malas (skat. 480.zīm.);

* Упop стоя coгнувшись нa скaмeйкe пpодольно, дepжacь pyкaми за

передний край скамейки;

* Balsts tupus uz sola.

* Упop пpисев нa cкaмeйкe;

* Balsts tupus paralēli uz sola, turoties ar rokām pie sola priekšējās

malas (504.zīm.);

* Упop пpиceв нa скaмeйкe пpoдольнo, держась pyками за передний

край скамейки;

* Balsts uz ceļiem (paralēli vai šķērsām) uz sola;

* Упop нa коленях (продольно или поперек) на скамейке;

* Balsts guļus uz sola (505.zīm.),

* Упop лежa нa скамейке;

504. 505. 506.

* Balsts guļus paralēli, gurni uz sola (506.zīm.).

* Упop лежа на бедрах на скамейке продольно.

174

VISPĀRATTĪSTOŠO VINGROJUMU PIE, UZ, AR SOLU TERMINOLOĢISKĀ

PIERAKSTA PIEMĒRI

1) S.st. - ar kreiso sānu pret solu, saliekta kreisā kāja uz sola, rokas uz gurniem

(skat. 493.zīm.);

1 - stāja uz sola, rokas augšā;

2 - pietupties, rokas sānis;

3 - piecelties, rokas augšā;

4 - nokāpt ar kreiso kāju no sola pa kreisi - s.st;

5 - 8 - tas pats uz pretējo pusi.

2) S.st. - stāja uz saliektas kreisās kājas ar labo sānu pret solu, labā kāja sānis uz

sola, rokas uz gurniem ;

1 - atgrūţoties ar kreiso kāju, stāja uz sola, kreisā kāja sānis, rokas sānis;

2 -s.st;

3 - atgrūţoties ar kreiso kāju, pietupiens uz sola, rokas sānis;

4 - nokāpt ar labo kāju no sola pa labi - s.st;

5 - 8 - tas pats uz pretējo pusi (507.zīm.).

507. 508. 509.

3) S.st. - stāja uz ceļiem (šķērsām) uz sola, rokas uz gurniem;

1 - kreisā kāja sānis uz pirkstgala, rokas pie pleciem (508.zīm.);

2 - 3 - atkārtoti noliekties pie kreisās kājas, ar rokām skart pirkstgalus

(509.zīm.);

4 - s.st.;

5 - 8 - tas pats uz otru pusi.

.4) S.st. - balsts guļus, kājas uz sola;

1 - saliekt rokas, kreisā kāja atpakaļ,

2 -s.st;

3 - saliekt rokas, labā kāja atpakaļ;

4 – s.st.;

5 – atgrūţoties ar rokām, sasist plaukstas;

6 – s.st.;

7 – atgrūţoties ar rokām, sasist plaukstas;

8 – s.st.

175

Izpildot vispārattīstošos vingrojumus, solu no grīdas var arī pacelt

daţādos stāvokļos.

5) S.st. - ţākļstāja ar labo sānu pret solu;

1 - noliekties pa labi, satvert solu ar kreiso roku aiz tālākās, ar labo aiz

tuvākās malas;

2 - pacelt solu augšā (510.zīm.);

3 - sols uz kreisā pleca (511.zīm.);

4 - sols augšā;

5 - sols uz labā pleca;

6 - sols augšā;

7 - nolikt solu uz grīdas pa kreisi;

8 - s.st.

510. 511.

6) S.st. - balsts sēdus ar seju pret solu, kājas zem sola platās virsmas (skat.

474.zīm.);

1 - atcelt solu no grīdas;

2 – 3 - turēt;

4 - s.st.

7) S.st. - ţākļstāja ar seju pret solu viena soļa attālumā;

1 - noliekties, satvert solu aiz tuvākās malas apakštvērienā;

2 - iztaisnoties, sols priekšā;

3 - saliekt rokas;

4 - iztaisnot rokas;

5 - saliekt rokas;

6 - iztaisnot rokas;

7 - noliekties, nolikt solu uz grīdas;

8 -s.st.

176

8) S.st. - guļus uz muguras, rokas augšā zem sola platās virsmas, satvert solu aiz

tālākās malas;

1 - 2 - pacelt solu un nolikt to lejā (uz gurniem), kājas priekšā;

3 - 4 - s.st.(512.zīm.).

Ja izpildot vingrojumus “pirmie” un “otrie” izpilda daţādas darbības, tad uz to

jānorāda.

9) S.st. - “pirmie” sēdē paralēli uz sola, rokas aiz galvas, “otrie” balstā tupus,

satver “pirmo” potītes;

1 - 2 - “pirmie” guļus uz muguras, rokas augšā, “otrie” balstā stāvus

saliecoties;

3 - 4 - s.st.(513.zīm.).

512. 513.

10) S.st.- soļa stāja ar labo kāju, sols augšā ar šauro virsmu uz augšu;

1 - “otrie” saliec kājas ;

2 - izturēt;

3 - “otrie” izvērš kājas priekšturē;

4 - 6 - izturēt;

7 - “otrie” saliec kājas;

8 - s.st.(514.zīm.).

Nākamajā 1-8 tas pats mainītās lomās.

514. 515.

177

Izpildot vingrojumus ar solu spēka attīstīšanai, daļa vingrotāju var sēdēt

uz sola, lai palielinātu tā smagumu.

11) S.st. - sols uz kreisā pleca, uz sola sēţ viens (divi) vingrotāji;

1 - iztaisnot rokas;

2 - sols uz labā pleca;

3 - iztaisnot rokas;

4 - s.st. (515.zīm.).

Vispārattīstošos vingrojumus var izpildīt, izmantojot divus solus, kuri

novietoti paralēli viens otram 1-2 soļu attālumā.

12) S.st. - divi soli novietoti paralēli divu soļu attālumā; uz katra sola paralēli

sēţ četri vingrotāji ar kājām zem sola (otra) platās virsmas, rokas aiz galvas;

1 - 2 - atliekties, rokas augšā, pieskarties grīdai;

3 - 4 -s.st. (516.zīm.).

516.

Pāri solam var izpildīt daţādus palēcienus, atgrūţoties ar abām vai vienu

kāju; atbalstoties ar rokām pret solu; virzoties gar solu uz priekšu u.c.

13) S.st. - ar seju pret solu, rokas uz gurniem;

1 - pārlēkt pār solu;

2 - ar palēcienu pagrieziens apkārt;

3 - pārlēkt pār solu;

4 – ar palēcienu s.st.

Izpildot palēcienus uz sola, var uzlēkt uz tā un nolēkt daţādos virzienos

(uz priekšu, pa labi, pa kreisi).

14) S.st. - balsts guļus, rokas uz sola;

1 - ar palēcienu balsts tupus paralēli uz sola;

2 - nolēkt no sola uz priekšu ar pagriezienu pa kreisi apkārt, rokas augšā

uz āru;

3 - balsts tupus, rokas uz sola;

4 - s.st.

178

12. VINGROJUMI AR VINGROŠANAS NŪJU

УПPAЖHEHИЯ C ГИMHACTИЧECKOЙ ПAJIKOЙ

Izpildot vingrojumus ar nūju, to var turēt ar vienu vai abām rokām.

Atkarībā no tā, kā satver nūju, izšķir šādus tvērienus (cyществуют следующие

cпособы держания палки):

* Virstvēriens jeb parastais tvēriens;

* Хват сверху или обычный хват;

Satver nūju ar rokām (roku) no virspuses. Šādu tvērienu nenosauc

(neapraksta), jo tas ir visbieţāk sastopamais tvēriena veids.

* Apakštvēriens;

* Хват снизу;

Pretējs virstvērienam, jo nūju satver no apakšas (īkšķi vērsti uz āru).

* Jauktais tvēriens;

* Смешанный хват;

Ar vienu roku nūju tur virstvērienā, ar otru apakštvērienā. Nosaucot (aprakstot),

jānorāda tikai, kura roka apakštvērienā. Piemēram, nūja priekšā, kreisā roka

apakštvērienā (пaлкa вперед, лeвaя pyкa хватом снизу).

* Izgrieztais tvēriens;

* Обратный хват;

Plaukstas pagrieztas no apakštvēriena uz iekšu par 360°.

* Šaurais tvēriens;

* Узкий хват;

Nūju tur ar abām rokām tās vidū (plaukstas saskaras).

* Platais tvēriens

* Широкий хват.

Nūju tur ar abām rokām platāk par plecu platumu.

Tvērienu veidu var izmainīt (cпocoб xвaтa можно поменять):

* pārtverot rokas (roku);

* пepexвaтывая pyки (pyкy);

Atlaiţ un no jauna satver nūju tajā pašā vai citā tvērienā.

* pārtverot nūju ar rokas slīdošu kustību pa to;

* Скользящими движениями pyки;

* pagrieţot nūju;

* пoвopaчивая пaлкy;

* pagrieţot vienu roku, neatlaiţot otru (iegrieziens un izgrieziens).

* пoвopaчивая oднy pyкy, нeoтпycкaя другую (выкpyт впepeд и

нaзaд).

Roku tvēriens uz nūjas var atrasties daţādās nūjas daļās. Nūjai izšķir

nūjas labo un kreiso galu un nūjas vidu. Nūjas galu apzīmējumi ir tādi paši kā

roku apzīmējumi. Ja nūju tur ar abām rokām aiz galiem, tad labais gals ir tas, kur

179

atrodas labā roka. Ja nūju tur ar vienu roku aiz vidus, tad nūjas gala apzīmējums

saskaľojams ar virzienu, kurp vērsts labās vai kreisās rokas mazais pirksts.

Nūju ar rokām var satvert daţādās vietās. Visbieţāk nūju satver aiz abiem

galiem virstvērienā. Šāds nūjas turēšanas veids nav jānorāda. Ja nūja ir satverta

aiz viena gala ar vienu vai abām rokām, tad jānorāda, kur atrodas nūja un kādā

virzienā vērsts brīvais gals.

BIEŢĀK SASTOPAMIE STĀVOKĻI AR NŪJU:

HAИБOЛEE PACПPOCTPAHEHHЫЕ ПOЛOЖEHИЯ C ПAЛKOЙ:

* Nūja labā (kreisā) rokā pie pleca;

* Пaлкa в пpaвой (лeвой) pyкe к плечу;

Nūju satver aiz gala ar labo (kreiso) roku starp īkšķi un rādītāja pirkstu,

brīvais gals pie pleca. Šis ir parastais nūjas stāvoklis soļojot, kā arī izpildot

ierindas mācības vingrojumus Šādā stāvoklī nūju tur pēc komandas “Mierā!”.

Skrienot nūju tur kreisajā rokā aiz vidus.

* “Brīvi” ar nūju (517 zīm.);

* “Boльнo” c пaлкoй;

Ţākļstāja, kreisā roka uz gurna, nūja labā rokā, nūjas kreisais gals uz

grīdas pie kreisā pirkstgala.

Apzīmējot simetriskus stāvokļus ar nūju, turot to abās rokās, jānorāda,

kādā stāvoklī attiecībā pret ķermeni atrodas nūja:

* Nūja lejā (518.zīm.);

* Пaлкa вниз,

Nūju aiz abiem galiem tur taisnās rokās, nūja pieskaras ķermenim.

* Nūja priekšā (519.zīm.);

* Пaлкa впepeд;

517. 518. 519.

* Nūja augšā (520.zīm .),

* Пaлкa ввepx;

* Nūja lejā aiz muguras apakštvērienā (521.zīm.);

* Пaлка вниз cзaди, хвaтом cнизy;

* Nūja atpakaļ apakštvērienā (522.zīm.);

* Пaлкa нaзaд xвaтом cнизy.

180

520. 521. 522.

No stāvokļa “nūja lejā aiz muguras” rokas atvirza atpakaļ, cik iespējams.

Turot nūju taisnās rokās aiz galiem, tā var atrasties ne tikai horizontālos

stāvokļos, bet arī slīpi (45°) vai vertikāli. Šajos gadījumos jānorāda, kur atrodas

nūja un kurš nūjas gals ir augstāk.

* Nūja priekšā slīpi, labais gals augstāk (523 .zīm.);

* Пaлкa впepeд наклонно, пpaвый конец выше;

* Nūja priekšā vertikāli, labais gals augšā, labā roka apakštvērienā

(524.zīm.),

* Пaлкa впepeд вepтикально, пpaвый кoнeц выше, пpaвaя pyкa

хватом снизу;

523. 524. 525.

Turot nūju saliektās rokās, jānorāda, kur atrodas nūja attiecībā pret

ķermeni.

* Nūja uz krūtīm (525 zīm);

* Пaлкa на грудь;

* Nūja aiz galvas (526.zīm.);

* Пaлкa за головой;

* Nūja uz lāpstiņām (527.zīm.);

* Пaлкa нa лопатки;

* Nūja aiz muguras elkoņu locītavās (528.zīm.);

* Пaлкa за спиной в локтевых сгибах.

181

526. 527. 528.

Turēt nūju ar abām rokām var arī nesimetriskos stāvokļos.

* Nūja pie labā pleca, labais gals augšā (uz priekšu, pa labi u.c.)

(529.zīm.);

* Пaлкa к пpaвомy плечy, пpaвым концом ввepx (впepeд, вnpaвo и

тд.);

Turot nūju ar abām rokām aiz viena gala, jānorāda, kādā stāvoklī attiecībā

pret ķermeni atrodas nūja un kādā virzienā nūjas brīvais gals.

* Nūja augšā tvērienā aiz viena gala, brīvais gals atpakaļ (530.zīm.);

* Пaлкa ввepx, хвaтом за один конец, свободным концом назад;

529. 530. 531.

* Pietupiens, nūja priekšā tvērienā aiz viena gala, brīvais gals

atbalstās uz grīdas (531.zīm.);

* Пpисед, пaлкa впepeд xватом за oдин конец, свободный конец

oпиpaeтся o пол;

Nūju var arī turēt ar abām rokām plecu platumā, šaurā tvērienā (plaukstas

saskaras) u.c. Piemēram, nūja augšā, tvēriens plecu platumā (532.zīm.)

(пaлкa ввepx хватом нa ширине плеч).

Izpildot vingrojumus, nūja var atrasties (to var nolikt) uz grīdas daţādos

stāvokļos. Piemēram, s.st. - rokas uz gurniem, nūja priekšā uz grīdas paralēli

(533.zīm.) (pyки нa noяc, палкa впepeд нa полу, пpoдольнo).

182

532. 533.

Turot nūju ar vienu roku aiz gala, norāda, kādā stāvoklī ir roka un kādā

virzienā nūjas brīvais gals, kā arī, kur atrodas brīvā roka.

* Rokas sānis, nūja labā rokā, nūjas brīvais gals augšā (534.zīm.);

* Pyки в стороны, пaлкa в пpaвой pyкe, свободным концом вверх;

* Nūja priekšā labā rokā, brīvais gals priekšā uz leju, kreisā roka uz

gurna (535.zīm.);

* Палкa впepeд в пpaвой pyкe свободным концом вниз.

534. 535.

Turot nūju ar vienu roku vidū, norāda, kādā stāvoklī ir roka, kā arī nūjas

atrašanos horizontālā vai vertikālā stāvoklī.

* Rokas priekšā, nūja labā rokā tvērienā aiz vidus vertikāli;

* Pyки впepeд, пaлкa в пpaвой pyкe xвaтом за cepeдинy вepтикально;

Izpildot daţādas kustības ar nūju, terminoloģiskais apraksts ir tāds pats,

kā izpildot darbības ar rokām bez priekšmeta (vēzieni, lokveida kustības, apļi

u.c.).

Izpildot apli (кpyг), nūja ir rokas turpinājums. Šis ir visbieţāk

sastopamais daţādu apļu ar nūju veids. Aprakstot šo darbību vai nosaucot to,

vārdu “lielais” nelieto. Apļveida kustības ar nūju, kad tās viens gals ir fiksēts -

mazie apļi (мaлыe кpyги). Piemēram, no stāvokļa nūja pie labā pleca, labais

gals augšā, var izpildīt mazo apli ar nūju uz iekšu (uz āru, uz priekšu, atpakaļ).

Bez norādītajām darbībām ar nūju, vēl var izpildīt nūjas iegriezienu un

izgriezienu.

183

536.

Nūjas iegrieziens (выкpyт вперед) (536.zīm.). Sākuma stāvoklis - nūja

lejā, labā (kreisā) roka apakštvērienā. Izpildījums: ceļot nūjas labo galu priekšā

uz augšu, vienlaikus saliekt labo roku elkonī tā, lai plauksta pieskartos krūtīm.

Tad ar slīdošu kustību labo plaukstu virza gar ķermeľa augšdaļu uz leju, ceļot

elkoni uz

augšu, pēc tam iztaisno labo roku uz leju. Kreisā roka kustības laikā ir taisna un

tās tvēriens ir mazliet atbrīvots, lai nūja varētu brīvi slīdēt un griezties kreisajā

delnā. Beidzot iegriezienu, nūja ir lejā, labā roka izgrieztā tvērienā.

Nūjas izgrieziens (выкpyт назад). Darbības ir pretējas iegriezienam.

VISPĀRATTĪSTOŠO VINGROJUMU AR NŪJU TERMINOLOĢISKĀ PIERAKSTA

PIEMĒRI

Aprakstot vingrojumus, jānorāda, kādas ir vingrotāja darbības, kur atrodas

nūja un ko ar to dara.

1) S.st. - nūja lejā;

1 - nūja uz krūtīm;

2 - nūja augšā, pacelties pirkstgalos, skatiens uz nūju;

3 - stāja uz pilnas pēdas, nūja uz krūtīm;

4 - s.st.

2) S.st. - nūja augšā;

1 - pietupiens, nūja priekšā, labais gals augšā;

2 - s.st.

3 - pietupiens, nūja priekšā, kreisais gals augšā;

4 - s.st.

3) S.st. - nūja uz lāpstiľām;

1 - kreisā kāja sānis uz pirkstgala, nūja augšā, noliekties pa kreisi;

2 - pieliekot kreiso kāju, s.st.;

3 - labā kāja sānis uz pirkstgala, nūja augšā, noliekties pa labi;

4 - pieliekot labo kāju, s.st.;

5 - noliekties, nūja augšā, aizskart grīdu;

6 - iztaisnoties;

7 - noliekties, nūja augšā, aizskart grīdu;

184

8 -s.st.

Izpildot vingrojumus, nūju var mest un tvert ar vienu un abām rokām.

4) S.st. - nūja lejā;

1 - solis ar labo kāju, mest nūju augšā;

2 - satvert nūju, pieliekot labo kāju, s.st;

3 - 4 - tas pats ar otru kāju.

Izpildot vingrojumus, nūja var atrasties uz grīdas daţādos stāvokļos.

5) S.st. - rokas uz gurniem, nūja priekšā uz grīdas paralēli (skat. 533 .zīm.);

1 - pārlēkt pār nūju;

2 - ar palēcienu ţākļstāja, rokas sānis;

3 - ar palēcienu stāja ar krustotām kājām, labā kāja priekšā, rokas augšā;

4 - ar palēcienu pagriezties pa kreisi apkārt, s.st.;

5 - 8 - tas pats, pagrieţoties uz otru pusi.

6) S.st. - balsts guļus, nūja uz grīdas zem gurniem paralēli;

1 - ar palēcienu pārlēkt pār nūju, balsts tupus;

2 -s.st.

7) S.st. - nūja augšā, tvēriens plecu platumā;

1 - lokveidā uz priekšu nūja lejā, pārlēkt pār to;

2 - nūja atpakaļ;

3 - lokveidā uz priekšu nūja lejā, pārlēkt pār to;

4 - s.st.

8) S.st. - pietupiens, nūja priekšā tvērienā aiz viena gala, brīvais gals atbalstās

uz grīdas;

1 - kreisā kāja sānis;

2 -s.st;

3 - labā kāja sānis;

4 - s.st;

5 - ar palēcienu plata ţākļstāja;

6 - 7 - atkārtoti noliekties uz priekšu atliecoties;

8 - ar palēcienu, s.st.

13. VINGROJUMI AR HANTELĒM

УПPAЖHEHИЯ C ГAHTEЛЯМИ

Vingrojumi ar hantelēm ir viens no svarīgākajiem atlētiskās vingrošanas

līdzekļiem, taču tie iekļaujami arī vingrojumos, kas veicina vispārējo fizisko

sagatavotību. Terminoloģiski aprakstot vai nosaucot vispārattīstošos

vingrojumus ar hantelēm, ķermeľa vai tā daļu stāvoklis kā arī kustības

jāpieraksta (jānosauc) tāpat, kā izpildot vingrojumus bez priekšmeta.

Izpildot vingrojumus, hanteles parasti tur to šaurākajā vietā pie kakliľa un

šāds tvēriena veids nav jānorāda. Ja ir cits tvēriena veids, tad uz to jānorāda.

185

Piemēram, hantele labā rokā tvērienā aiz viena gala (aiz galviņas) (гантель в

правой руке, хватом за головку).

Vingrot var ar divām vai vienu hanteli. Vingrojot ar divām hantelēm (tās

tur katru savā rokā), jānorāda, kādā stāvoklī (attiecībā pret ķermeni) tās atrodas,

t.i. jānosauc hanteļu, nevis roku stāvokļi vai kustības. Piemēram:

* Hanteles lejā (537.zīm,);

* Гантели вниз;

* Hanteles augšā (538.zīm.);

* Гантели вверх;

* Hanteles sānis (539.zīm.);

* Гантели в стороны;

* Aplis ar hantelēm uz priekšu;

* Kpyг c гантелями вперед.

537. 538. 539.

Izpildot vingrojumus ar vienu hanteli, kad to tur vienā rokā, jānorāda roku

stāvoklis un kurā rokā atrodas hantele. Ja roku stāvoklis ir simetrisks, vispirms

norāda roku stāvokli, pēc tam, kurā rokā ir hantele. Piemēram, rokas sānis,

hantele labā rokā (540.zīm.) (pyки в стороны, гантель в правой).

Ja roku stāvoklis ir asimetrisks, tad vispirms norāda, kurā rokā tur hanteli

un kādā stāvoklī tā atrodas, pēc tam otras rokas stāvokli. Piemēram, hantele

labā rokā augšā, kreisā roka uz gurna (541.zīm.) (гантель в правой руке

вверх, левая рука на пояс).

Ja vienu hanteli tur ar abām rokām (aiz galiem), tad jānorāda, kādā

stāvoklī tā atrodas. Piemēram, hantele augšā (542.zīm.) (гантель вверху);

priekšā; aiz galvas; lejā; lejā aiz muguras u.tml.

Izpildot vingrojumus, hanteli (hanteles) var turēt starp pēdām,

apakšstilbiem u.c. Piemēram, balsts sēdus, hantele starp pēdām (yпop сидя,

гантель между стопами ног).

Ja vingrojumu sākot (vai tā izpildes laikā) hanteles (hantele) atrodas uz

grīdas, tad jānorāda, kādā stāvoklī (pozā) atrodas vingrotājs un kur (attiecībā

pret vingrotāju) noliktas hanteles. Piemēram, balsts guļus, hanteles uz grīdas

pie rokām ārpusē (543.zīm.) (yпop лежa, гантели нa пoлy y кистей pyк

снаружи); ţākļstāja, rokas uz gurniem, hantele priekšā uz grīdas (paralēli)

186

(544.zīm.) (cтойкa ноги врозь, pyки нa пoяc, гантель на полу впереди

(продольно).

540. 541. 542.

Turot hanteles rokās (rokā), ar tām var izpildīt roku saliekšanu un

iztaisnošanu, lokveida kustības, apļus u.c. darbības. Soļojot vai skrienot hanteles

tur katru savā rokā un izpilda vēzienus ar tām (ja to atļauj hanteļu svars).

Stāvoklī “brīvi” pēc vispārattīstošiem vingrojumiem parasti hanteles noliek uz

grīdas (vieglas var arī nenolikt). Pārvietojoties ar vienu hanteli, to tur labā rokā.

543. 544.

VISPĀRATTĪSTOŠO VINGROJUMU AR HANTELĒM TERMINOLOĢISKĀ

PIERAKSTA PIEMĒRI

1) S.st. - hanteles sānis;

1 - saliekt rokas,

2 - hanteles augšā;

3 - aplis ar hantelēm uz priekšu;

4 - lokveidā uz priekšu, hanteles sānis, s.st.

2) S.st. - pamatstāja, hanteles uz grīdas sānis- soļa attālumā no pēdām;

1 - pietupties, satvert hanteles;

2 - piecelties, hanteles augšā;

3 - 4 - divi apļi ar hantelēm uz priekšu;

5 - hanteles pie pleciem;

6 - hanteles sānis;

7 - pietupties un nolikt hanteles uz grīdas;

8 - s.st.

3) S.st. - hanteles augšā;

187

1 - aplis ar hantelēm pa kreisi, kreisā kāja sānis uz pirkstgala;

2 - 3 - atkārtoti noliekties pa kreisi;

4 - pieliekot kreiso kāju, s.st.;

5 - 8 - tas pats uz otru pusi.

14. VINGROJUMI AR DAŢĀDĀM BUMBĀM

УПРАЖНЕНИЯ C PAЗЛИЧНЫМИ MЯЧАMИ

Vispārattīstošos vingrojumos ar bumbu (tenisa bumbiľu, pildbumbu,

gumijas vai plastmasas bumbu) vingrotāja ķermeľa, tā daļu stāvoklis un

darbības jāapraksta tāpat, kā izpildot vingrojumus bez priekšmeta. Papildus

jānorāda, kur atrodas bumba un kādas darbības ar to izpilda. Īsāka pieraksta dēļ

vārda “pildbumba” vietā atļauts lietot vārdu “bumba”.

Pārvietojoties, tenisa bumbiľu tur labajā rokā un izpilda vēzienus ar

rokām. Gumijas (plastmasas) bumbu un pildbumbu nes labajā rokā piespiestu

pie ķermeľa.

Ja vingrojot bumbu tur abās rokās, tad jānorāda, kādā stāvoklī attiecībā

pret ķermeni bumba atrodas.

* Bumba lejā (545.zīm.);

*Мяч вниз;

* Bumba augšā;

* Мяч вверх;

* Bumba priekšā;

* Мяч вперед;

* Bumba aiz galvas;

* Мяч за голову;

* Guļus uz muguras, bumba priekšā (546.zīm.);

* Лежа на спине, мяч вперед.

545. 546.

Ja bumbu tur vienā rokā un roku stāvoklis ir simetrisks, tad pēc ķermeľa

stāvokļa apraksta vispirms jānorāda roku stāvoklis, tad, kurā rokā ir bumba.

* Izklupiens pa labi, rokas sānis, bumba labā rokā;

* Bыпад вправо, pyки в стороны,мяч в правой руке;

188

* Ţakļstāja, rokas lejā, bumba labā rokā piespiesta pie gurna;

* Cтойкa нorи врозь, pyки вниз, мяч в правой руке прижат к бедру.

Ja roku stāvoklis ir asimetrisks, tad vispirms norāda, kurā rokā ir bumba,

kādā stāvoklī atrodas šī roka, tad, kur ir otra roka. Piemēram, bumba labā rokā

sānis, kreisa roka uz gurna (мяч в правой руке в сторону, левая рука нa

пoяc).

Sākot vingrojumu vai arī tā izpildes gaitā var turēt bumbu starp kāju

pēdām, vai arī tā var atrasties uz grīdas. Šajos gadījumos jānorāda, kāds ir

vingrotāja stāvoklis (poza) un kur atrodas bumba.

* Balsts sēdus priekšturē, bumba starp pēdām (547.zīm.);

* Упop сидя углом, мяч зажат между ступнями;

* Stāja, rokas uz gurniem, bumba priekšā uz grīdas;

* Cтойкa pyки нa пoяc, мяч впереди на полу.

547. 548.

Izpildot daţādas kustības ar ķermeni un ekstremitātēm, vienlaicīgi var:

a) mest bumbu ar vienu vai abām rokām (бpocaть мяч одной или двумя

руками):

* Uz augšu vai norādītajā virzienā;

* Bверx или в указанном направлении;

* Pret grīdu (sienu);

* Об пол (стену);

* Partnerim (548.zīm.);

* Партнеру.

b) tvert bumbu ar vienu vai abām rokām (ловить мяч одной или двумя

руками):

* Pēc metiena uz augšu vai norādītaja virzienā;

* После броска вверх или в указанном направлении;

* Pēc metiena (atsitiena) pret grīdu (sienu);

* После броска (отскока) об пол (стенку);

* Pēc atsitieniem (dribla) pret grīdu (549.zīm.);

* Послe отбивов об пол (дриблингa);

* Pēc partnera metiena;

* Послe броскаa пapтнepa;

* Pēc ripināšanas pa ķermeņa daļām vai grīdu (550.zīm.);

* Послеe кaтa пo частям тела или полу.

189

549. 550.

c) mest bumbu no vienas rokas otrā un tvert to (551.zīm.) (бросать и ловить

мяч с одной руки в другую)

d) izpildīt apļveida un lokveida kustības, turot bumbu vienā vai abās rokās

(starp pēdām) (выполнять круговые (дyгooбразные) движения, держа мяч

одной или двумя руками (между ступнями ног);

e) saliekt un iztaisnot rokas, turot tajās bumbu (atbalstoties pret to)

(сгибать и выпрямлять руки, держa мяч в руках (опираясь на него);

f) izpildīt vienkāršus mākslas vingrošanas elementus: bumbas mešanu zem

rokas vai pāri plecam, elkonim; bumbas horizontālo vai vertikālo

iegriezienu un izgriezienu; bumbas “tīšanu” (552.zīm.) u.c. (выполнять

простые элементы художественной гимнастики: бросок мяча под pyкy или

через плечо; горизонтальный или вертикальный “выкрут” мяча, катание

мяча по ладоням).

551. 552.

Ar pildbumbu neizpilda metienu un atsitienu pret grīdu vai sienu. Kad

bumba atrodas uz grīdas, pār to var pārlēkt (atgrūţoties ar vienu vai abām

kājām) uz priekšu vai sānis (pa labi, pa kreisi). Lai nerastos traumas, nav

ieteicams izpildīt palēcienus pār bumbu atmuguriski).

190

Izpildot metienu ar bumbu, ar roku izdara it kā nelielu ievēzienu, bet

satverot bumbu, pavada bumbu kustības virzienā. Aprakstot vingrojumus šādas

darbības nav jānorāda.

Ja nav norādīts bumbas turēšanas veids ar vienu roku, tad tā “guļ”

plaukstā. Atsevišķos gadījumos (sevišķi mākslas vingrošanas nodarbībās)

nepieciešams norādīt citus tvēriena veidus, piemēram, virstvēriens ar vienu vai

abām rokām.

Aprakstot pāru vingrojumus ar vienu bumbu, jānorāda kāds ir vingrotāju

sākuma stāvoklis (kā tie novietojušies attiecībā viens pret otru) un kuram ir

bumba (kādā stāvoklī). Tālāk tiek aprakstītas izpildāmās darbības ieskaitot to,

kad tiek atdota (mesta) bumba partnerim (sīkākus norādījumus skatīt nodaļā

“Vingrojumu ar partneri”).

VISPĀRATTĪSTOŠO VINGROJUMU AR BUMBU

TERMINOLOĢISKĀ PIERAKSTA PIEMĒRI

1) S.st. - pildbumba augšā;

1 - aplis ar bumbu pa labi, vēzēt kreiso kāju sānis;

2 - 3 - izklupiens pa kreisi un atkārtoti noliekties pa labi;

4 - pieliekot kreiso kāju, s.st.;

5 - 8 - tas pats uz otru pusi.

2) S.st. - izklupiens pa labi, rokas sānis, bumba labā rokā;

1 - nedaudz saliecot labo kāju, mest bumbu pret grīdu sev priekšā;

2 - izklupiens pa kreisi, bumba kreisā rokā;

3 - 4 - ar pretējām darbībām, s.st.;

5 - 7 - trīs reizes atsist bumbu pret grīdu;

8 - satverot bumbu ar kreiso roku, izklupiens pa kreisi, rokas sānis.

3) S.st. - plata ţākļsēde ar seju pret partneri, kāju pēdas saskaras, rokas augšā,

pildbumba “pirmajam”;

1 - 2 - guļus uz muguras;

3 - nedaudz paceļoties sēdus stāvoklī, “pirmais” met, “otrais” tver bumbu;

4 - s.st., bumba “otrajam”;

5 – 8 – tas pats mainītās lomās (553.zīm.)

191

553.

15. VINGROJUMI AR AUKLU

УПРАЖНЕНИЯ СО СКАКАЛКОЙ

Ja auklu tur aiz rokturiem vai tās galiem, tad šāds tvēriens nav jānorāda.

Izpildot vispārattīstošos vingrojumus, auklu var turēt abās vai vienā rokā

divkārši salocītu (dubultotu) vai četrkārtotu. Soļojot šādi salocītu (“sasietu”)

auklu parasti nes labā rokā (aiz vidus).

Lai terminoloģiski aprakstītu vingrojumus ar auklu, vispirms jānorāda

ķermeľa vai tā daļu stāvoklis vai kustība, tad - kādā stāvoklī atrodas aukla, vai

kāda kustība (kustības virziens). Piemēram, s.st. - aukla dubultota lejā; 1 -

pietupties, aukla priekšā; 2 - piecelties, aukla augšā; 3 - pietupties aukla priekšā;

4 - s.st.

TUROT AUKLU AIZ ROKTURIEM (vai tās galiem, ja tā dubultota vai četrkāršota)

VAR IZPILDĪT DAŢĀDAS DARBĪBAS:

ДЕРЖА СКАКАЛКУ ЗА КОНЦЫ (когда сложена вдвое, четверо) МОЖНО:

* Pārsoļot (pārkāpt) pār auklu;

* Перешагивать через скакалку;

Aukla atrodas lejā (priekšā vai aizmugurē) un pār to pārkāpj vispirms ar vienu,

tad otru kāju.

* Auklu šūpot (uz priekšu, atpakaļ, sānis), vienlaikus izpildot daţādus

palēcienus pār to;

* Качать скакалку (вперед, назад, в сторону), одновременно

выполняя прыжки через нее;

* Auklu aptīt ap ķermeni vai atsevišķām ķermeņa daļām;

* Закрутка скакалки вокруг тела или отдельных частей тела;

* Auklu apļot (uz priekšu, atpakaļ, sānis);

* Вращать скакалку (вперед, назад, в сторону).

Visbieţāk darbības ar auklu (īpaši ar tās apļošanu) izpilda

savienojumā ar palēcieniem (skrējienu). Palēcieni ir nelieli, uz pirkstgaliem.

To izpildes laikā var pārvietoties daţādos virzienos (uz priekšu, atpakaļ,

sānis). Izšķir palēcienus ar un bez starplēcieniem.

Ja uz katru palēcienu tiek izpildīts viens aplis ar auklu, tad tie ir

palēcieni bez starplēcieniem (skaitījums “viens”, “divi”).

Ja viena auklas apļa (šūpojiena) laikā vingrotājs izpilda vienu

palēcienu pār auklu un tūlīt vēl vienu mazāku palēcienu uz vietas,

nepārlecot pār auklu, tie ir palēcieni ar starplēcieniem (skaitījums “viens”

“un” “divi” “un”) (прыжки с промежуточным подскоком).

Palēcienus var izpildīt uz vienas kājas vai uz abām kājām. Ja

palēcienus izpilda uz abām kājām, nav jānorāda “uz abām kājām”, bet

izpildot uz vienas kājas, jānorāda uz kuras. Piemēram, palēcieni uz kreisās

192

kājas ar starplēcieniem, apļojot auklu uz priekšu (вращая скакалку

вперед, промежуточные прыжки на левой).

Ja viena palēciena laikā ar auklu izpilda divus apļus, tas ir

dubultaplis (двойное вращение скакалки), viena palēciena laikā auklu var

apļot arī trīs reizes.

Lai uzsāktu auklas apļošanu uz priekšu, ieľem sākuma stāvokli –

aukla lejā aiz muguras (554.zīm.), bet apļojot atpakaļ, sākuma stāvoklis ir –

aukla lejā priekšā (555.zīm.). Piemēram, s.st. – aukla lejā aiz muguras;

palēcieni, apļojot auklu uz priekšu; 1 - 2 - divi palēcieni uz kreisās kājas; 3

– 4 – divi palēcieni uz labās kājas; 5 – “un”; 6 – “un” – divi palēcieni ar

starplēcienu (uz abām kājām); 7 – dubultaplis; 8 – s.st.

554. 555. 556.

Auklu apļojot var izpildīt palēcienus no vienas kājss uz otru kāju;

deju soļus; skrējienu uz vietas vai pārvietojoties noteiktā virzienā u.c.

darbības.

Apļojot auklu var:

* Veidot ar auklu “cilpu” (556.zīm.)

* Петля скакалкой.

Kad aukla ir augšā, savieno un krusto rokas (elkoľi kopā), aukla

izveido “cilpu”, izpilda palēcienu pār to, turpinot kustību ar rokām, tās atkal

izvērš un turpina auklas apļošanu.

Izpildot palēcienus, var pagriezties pa labi, pa kreisi, apkārt. Auklu

var vēzēt vai apļot arī horizontālā plaknē. Piemēram, s.st. – pietupiens,

dubultota aukla labā rokā, kreisā roka uz gurna; 1 – horizontālais aplis uz

priekšu pa grīdu, pārlecot pār auklu; 2 – 3 – atkārtot to pašu divas reizes; 4 –

ar vēzienu uz priekšu auklu pārtvert kreisā rokā; 5 – 7 – tas pats divas

reizes, apļojot auklu atpakaļ; 8 – ar vēzienu atpakaļ pārtvert auklu aiz

muguras labā rokā, s.st.

Ar auklu var izpildīt palēcienus divatā (trijatā) ( прыжки двоем,

троем).

Apļojot auklu norādītājā virzienā, palēcienus izpilda divi vai trīs

vingrotāji, stāvēdami ar seju viens pret otru (557.zīm.), viens aiz otra

193

(558.zīm.) vai blakus. Auklu apļo viens no partneriem, pēc noteikta

palēcienu skaita to var pārtvert otrs un turpināt tās apļošanu.

557. 558.

Mākslas vingrošanas nodarbībās var izmantot arī sareţģītākus

vispārattīstošos vingrojumus, vienalaicīgi izpildot auklas metienus (ar vai

bez tās griešanas) (броски скакалки) vai arī auklas apļošanu savienojumā

ar akrobātikas elementu izpildi u.c.

16. VINGROJUMI AR VĀLĪTĒM

УПРАЖНЕНИЯ С БУЛАВАМИ

Izpildot vispārattīstošos vingrojumus ar vālītēm, pārsvarā ir plašas

amplitūdas vēzienveida kustības, kuras padara plašākas kustību iespējas

plaukstu, elkoľu un plecu locītavās. Kustības ar vālītēm izpilda ar daţādu

amplitūdu un daţādās plaknēs. Kustības ar labo un kreiso roku var izpildīt

simetriski un asimetriski, vienalikus, pārmaiľus un secīgi. Vālīšu kustības

parasti ir apvienotas ar ķermeľa augšdaļas un kāju kustībām, daţādiem

pārvietošanās un palēcienu veidiem.

Vingrošanas vālītei izšķir: galviņu, kakliņu un ķermeni (головка,

шейка, туловище). Parasti vālīti tur aiz galviľas starp īkšķi un rādītāja

pirkstu un šādu tvērienu nenorāda (559.zīm.).

Soļošanas un skriešanas laikā vālītes tur aiz kakliľa (starp īkšķi un

rādītājpirkstu), ar ķermeni uz augšu piespiestu pie apakšdelma (elkoľa

locītavās). Pārvietošanās laikā ar rokām izdara vēzienus.

194

559. 560.

Pēc komandas “Mierā!” vālītes tur iepriekš aprakstītā veidā, tikai

rokas lejā. Arī stāvot “Brīvi!”, vālītes tur tāpat, tikai rokas ir aiz muguras

(560.zīm.).

Izpildot vispārattīstošos vingrojumus ar vālītēm, visbieţāk pielieto

apļveida kustības un vēzienus (круговые движения и махи), retāk

metienus un vālītes ripināšanu pa grīdu vai ķermeni (броски и каты).

Atkarībā no kustību rādiusa, apļveida un lokveida kustības iedala lielās,

vidējās un mazās. Izpildot lielos apļus vai vēzienus, rotācijas ass ir plecu

locītava, roka un vālīte veido taisnu līniju.

Izpildot vidējos apļus (lokveida kustības) – rotācijas ass ir elkoľa

locītava, bet izpildot mazos apļus, kustību izdara tikai plaukstas locītavā.

Kustības ar vālītēm var izpildīt ar vienu roku, pārmaiľus ar vienu un

otru roku, vienlaikus ar abām rokām.

Izpildot secīgus mazos apļus ar vālītēm, viena vālīte no otras atpaliek

par 180. Ja šādus secīgus mazos apļus izpilda vairākas reizes pēc kārtas,

tad tādas kustības sauc par “dzirnaviľām”. Var izpildīt vertikālās un

horizontālās “dzirnaviņas” (“мельница”).

Lai terminoloģiski pareizi aprakstītu vingrojumus ar vālītēm, galvenā

prasība ir norādīt ķermeľa vai tā daļu stāvokli vai kustības, vienlaicīgi

norādot vālītes (vālīšu) stāvokli attiecībā pret ķermeni un kustības virzienu.

Ja vālītes tur aiz galviľas rokās (rokā) tā, ka tās ir apakšdelmu (apakšdelma)

turpinājums, tad šāds vālīšu stāvoklis papildus nav jānorāda. Piemēram,

vālītes sānis (561.zīm.) (булавы в стороны), vālītes pa kreisi (562.zīm.)

(булавы влево).

561. 562.

195

Gadījumos, kad vālītes un apakšdelms neveido vienu līniju, tad

vispirms jānorāda roku (rokas) stāvoklis un pēc tam, kādā virzienā ir vērsts

vālītes ķermenis. Piemēram, izklupiens pa kreisi, vālīte kreisā rokā sānis

ar ķermeni uz augšu, labā roka uz gurna (563.zīm.) (выпад влево,

булава в левой руке в сторону, туловище вверх).

Lai terminoloģiskais apraksts būtu īsāks, kustībās ar lielu radiusu nenorāda

“liels”. Piemēram, aplis pa labi; uz priekšu u.c.

Kustību virzieni ar vālītēm jāapraksta tāpat kā norādot roku kustības.

Piemēram, s.st. - vālītes augšā; 1 - aplis pa kreisi (564. zīm.); 2 - 3 - atkārtoti

noliekties pa kreisi; 4 - s.st.; 5 - 8 - tas pats uz otru pusi.

563. 564.

Ja nepieciešams, papildus jāapraksta arī vālīšu (vālītes) stāvoklis attiecībā

pret ķermeni.

565. 566. 567.

Piemēram, mazos apļus ar vienu vai abām rokām var izpildīt frontālajā

plaknē; aiz ķermeľa (565.zīm.); ķermenim priekšā (566.zīm.); sagitālajā plaknē

(567.zīm.), priekšā (568.zīm.); horizontālajā plaknē - priekšā virs rokas

(569.zīm.) u. c.

196

568. 569.

VISPĀRATTĪSTOŠO VINGROJUMU AR VĀLĪTĒM

TERMINOLOĢISKA PIERAKSTA PIEMERI

1) S.st. - vālīte labā rokā lejā pa kreisi;

1 - lokveidā uz āru (pa labi) vālīte augšā;

2 - pietupties, vidējais aplis uz iekšu;

3 - piecelties, vidējais aplis uz iekšu;

4 - lokveidā uz iekšu (pa kreisi) pārtverot to kreisā rokā, vālīte lejā pa labi;

5 - 8 - tas pats ar otru roku.

2) S.st. - vālītes augšā;

1 - aplis uz priekšu;

2 - 3 - atkārtoti noliekties, ar valītēm pieskarties grīdai;

4 - s.st.;

5 - aplis atpakaļ;

6 - 7 - atkārtoti atliekties;

8 - s.st.

3) S.st. - vālītes augšā, pa labi;

1 - pielikšanas solis pa kreisi, lokveidā uz leju, vālītes augšā pa kreisi;

2 - solis pa kreisi, palēciens, aplis pa labi;

3 - 4 - tas pats uz otru pusi.

4) S.st. - vālīte labā rokā lejā, pa kreisi;

1 - nedaudz saliecot un iztaisnojot kājas, lokveidā uz leju vālīte augšā;

2 - vidējais aplis ar vālīti uz iekšu aiz ķermeľa (570.zīm.);

3 - aplis ar vālīti uz iekšu;

4 - lokveidā uz iekšu vālīte lejā, pārtvert to kreisā rokā, s.st.

197

570. 571.

5) S.st. - vālīte labā rokā sānis;

1 - nedaudz saliecot un iztaisnojot kājas, lokveidā uz leju vālīte pa kreisi;

2 - nedaudz saliecot un iztaisnojot kājas, lokveidā uz leju vālīte sānis;

3 - pietupiens, vālīte abās rokās augšā;

4 - pārtverot vālīti kreisā rokā, s.st. (571. zīm.).

6) S.st. - stāja uz labās kājas, kreisā atpakaļ uz pirkstgala, vālītes priekšā;

1 - 2 - ar vidējo apli uz leju vālītes augšā;

3 - lokveidā uz priekšu vālītes atpakaļ;

4 - s.st. (572.zīm.).

572.

17. VINGROJUMI AR APLI

УПРАЖНЕНИЯ С ОБРУЧЕМ

Aprakstot vingrojuma sākuma stāvokli, jānorāda, kādā stāvoklī (pozā)

atrodas vingrotājs, tad, kur un kādā stāvoklī ir aplis. Izpildot vingrojumu,

daţādas darbības ar ķermeni un ekstremitātēm tiek saskaľotas ar apļa stāvokļiem

un kustībām. Apli var vēzēt, ripināt, griezt, apļot, mest (махи, каты,

вращения, круги, броски). Vingrotājs var ielēkt tajā vai izlēkt no tā, kā arī

apļošanas laikā izpildīt palēcienus pār to (прыжки в oбpyч, прыжки чepeз

oбруч).

Izpildot šos vingrojumus, aplis var atrasties daţādās plaknēs un stāvokļos.

198

573. 574.

Apli ar abām rokām vai vienu roku var turēt virstvērienā (par ko nenorāda),

apakštvērienā, kā arī jauktajā tvērienā no ārpuses vai iekšpuses (573., 574.zīm.).

575. 576.

Apļa tvēriens var būt pie tā apakšējās un augšējās malas (575., 576.zīm.).

Apļa tvērienu var izmainīt, nedaudz pametot apli vai pārtverot to ar pirkstiem.

577. 578.

Apļa stāvoklis attiecībā pret grīdu var būt: horizontāls (577.zīm.), vertikāls

(578.zīm.), kā arī starpplaknēs - uz leju (579.zīm.) vai uz augšu, uz iekšu vai

āru.

199

579.

Attiecībā pret ķermeni, aplis var atrasties sānu plaknē (580.zīm.), frontālajā

plaknē (581.zīm.), horizonātlajā plaknē (582.zīm.), kā arī starpplaknēs.

Turot apli rokās vai vienā rokā, to var griezt norādītajā virzienā (pa labi, pa

kreisi) (583.zīm.). Apli var apļot pulksteľa rādītāja virzienā vai pretēji (aplis

izpilda rotācijas kustību, atbalstoties starp rādītāja pirkstu un īkšķi vai arī ap

ķermeni). Piemēram, apļa apļošana labā rokā frontālajā plaknē (584. zīm.); ap

gurniem (585.zīm.). Izpildot daţādas darbības ar apli, to var pārtvert no vienas

rokas otrā.

580. 581. 582.

583. 584.

Apļa metienus (броски) izpilda no daţādiem sākuma stāvokļiem, daţādās

plaknēs, apli grieţot vai apļojot ar vienu vai abām rokām. metot un satverot apli,

roka nedaudz (amortizējoši) pavada to (586.zīm.).

200

585. 586.

Šūpojot apli sānu plaknē vai frontālajā plaknē (587.zīm.), var ielēkt aplī

vai izlēkt no tā.

587.

Apli var apļot uz priekšu vai atpakaļ, turot to pie vienas malas un izpildot

palēcienus pār to (kā ar aukliľu) (588.zīm.). Apli var ripināt pa grīdu norādītajā

virzienā (589.zīm.).

588. 589.

Apli var griezt ap vertikālo asi uz grīdas vai nepieskaroties tai. Piemēram,

s.st. - aplis frontālajā plaknē vertikāli uz grīdas labā rokā; 1-3 - līdzsvars uz

labās kājas, griezt apli ar pirkstiem; 4 - s.st.

VISPĀRATTlSTOŠO VINGROJUMU AR APLI

TERMINOLOĢISKĀ PIERAKSTA PIEMĒRI

1) S.st. - aplis priekšā vertikāli, tvērienā no ārpuses;

1 - griezt apli pa kreisi, neatlaiţot rokas, noliekties pa kreisi (skat

583.zīm.);

201

2 - 3 - atkārtoti noliekties;

4 - grieţot apli pa labi, s.st.;

5 - 8 - tas pats uz otru pusi.

590.

2) S.st. - aplis saliektā labā rokā priekšā vertikāli, tvērienā no apakšas

(590.zīm.);

1 - 5 - pieci apļi pulksteľa rādītāja virzienā;

6 - mest apli uz augšu;

7 - satvert apli ar labo roku;

8 - s.st., aplis kreisā rokā.

Nākamajā 1-8 tas pats , tikai apļojot apli pret pulksteľa rādītaja virzienu.

3) S.st. - aplis priekšā uz augšu frontālajā plaknē apakštvērienā;

1 - vēzēt labo kāju atpakaļ, mest apli uz priekšu uz augšu ;

2 - divi, trīs ātri soļi uz priekšu, satvert apli (virstvērienā);

3 - vēzējot apli uz leju, ielēkt tajā;

4 - vēzējot apli uz priekšu, izlēkt no tā, pārtvert rokas apakštvērienā,

s.st. (591. zīm.).

591.

18. TERMINOLOĢISKĀ PIERAKSTA ĪPATNĪBAS, IZPILDOT

VINGROJUMUS DAŢĀDOS APMĀCĀMO IZVIETOJUMOS

202

ОСОБЕННОСТИ ТЕРМИНОЛОГИЧЕСКОЙ ЗАПИСИ

УПРАЖНЕНИЙ ПРИ РАЗЛИЧНЫХ РАЗМЕЩЕНИЯХ

ЗАНИМАЮЩИХСЯ

RINDĀS UN KOLONNĀS:

В РЯДАХ И КОЛОННАХ:

Izpildot vingrojumus šādā nostādījumā, apmācāmie palīdz cits citam

(blakus stāvošajiem) izpildīt darbības ar vajadzīgo amplitūdu un norādītajā

tempā.

Aprakstot vingrojuma sākuma stāvokli, vispirms jānorāda, vai apmācāmie

atrodas rindā vai kolonnā, tad kādā pozā tie atrodas. Obligāti jānorāda vingrotāju

roku stāvoklis. Piemēram, rindā, rokas lejā sadotas (в шеренге, руки внизу

сцеплены); kolonnā, rokas priekšā stāvošam uz pleciem (в колонне, руки на

плечах впереди стоящего). Atsevišķi jānorāda, kāds ir roku stāvoklis kolonnā

pirmam stāvošam, bet rindās - flangos stāvošiem (y стоящих в колонне

первыми, а в шеренгах у правофланговых и левофланговых).

1) S.st. - kolonnā, rokas priekšā stāvošiem uz pleciem, pirmajam rokas lejā

(592.zīm.);

1 - kreisā kāja sānis uz pirkstgala;

2 - 3 - atkārtoti noliekties pa kreisi, ar kreiso roku spiest uz partnera pleca;

4 - s.st.;

5 - 8 - tas pats uz otru pusi.

592. 593.

2) S.st. - kolonnā, ţākļstājā, rokas priekšā stāvošiem uz pleciem, pirmajam rokas

uz gurniem;

1 - 4 - pietupiens uz labās kājas, ar slīdošu kustību pa grīdu, kreisā kāja sānis

uz pirkstgala, noliekties pa kreisi (593 .zīm.);

5 - 8 - ar pretējām darbībām, s.st

3) S.st. - rindā, intervāls viens solis, rokas lejā sadotas, malējiem brīvā roka

uz gurna;

1 - izklupiens ar kreiso kāju, rokas augšā uz āru;

203

2 - vēzēt labo kāju priekšā, lokveidā uz priekšu rokas atpakaļ;

3 - vēzēt labo kāju atpakaļ, izklupiens ar kreiso kāju, lokveidā uz priekšu,

rokas augšā uz āru;

4 - pieliekot kreiso kāju, s.st.;

5 - 8 - tas pats ar otru kāju.

APĻA NOSTĀDĪJUMĀ:

В ПОСТРОЕНИИ КРУГА: Apmācāmie, izpildot vispārattīstošos vingrojumus apļa nostādījumā,

daţādos stāvokļos (pozās) attiecībā pret apļa centru var atrasties (пo

отношению к центру круга):

* ar seju (лицом);

* ar muguru (cпиной);

* ar kreiso (labo) sānu (пpaвым или левым боком).

Izpildot vingrojumus, rokas parasti ir sadotas daţādos stāvokļos (lejā,

augšā, elkoľos u.c.), vai arī viena vai abas rokas atrodas priekšā vai blakus

stāvošajiem uz pleciem, gurniem u.tml.

Aprakstot vingrojumu sākuma stāvokli, visas šīs īpatnības jānorāda,

tālākais vingrojumu pieraksts ir tāds pats, kā izpildot vingrojumus bez

priekšmeta. Ja nepieciešams, tad jānorāda savstarpējās darbības. Piemēram,

spiest ar rokām uz partnera pleciem.

PIERAKSTA PIEMĒRI

1) S.st. - ar seju pret apļa centru, rokas lejā, sadotas;

1 - 2 - solis ar kreiso kāju, rokas augšā un pastiepties;

3 - 4 - pieliekot kreiso kāju, s.st.;

5 - 8 - tas pats ar otru kāju.

2) S.st. - sēdus, ar muguru pret apļa centru, rokas priekšā sadotas;

1 - 2 - guļus uz muguras rokas augšā;

3 - 4 - ar kājām pieskartiesgrīdai aiz galvas;

5 - 6 - guļus uz muguras, rokas augšā;

7 - 8 -s.st.

3) S.st - ar kreiso sānu pret apļa centru, rokas priekšā stāvošajiem uz pleciem;

1 - 4 - četri palēcieni uz abām kājām, virzoties uz priekšu;

5 - palēciens uz kreisās kājas, virzoties uz priekšu, vēzēt labo kāju sānis - uz

priekšu,

6 - palēciens uz abām kājām, virzoties uz priekšu;

7 - palēciens uz labās kājas, virzoties uz priekšu, vēzēt kreiso kāju sānis uz

priekšu;

8 - palēciens ar abām kājām, virzoties uz priekšu.

204

Lai palēcienu pieraksts būtu īsāks, pēc sākuma stāvokļa apraksta var

norādīt: ”Palēcieni, virzoties uz priekšu”, tad tas nebūtu uz katra skaitījuma

jānorāda.

19. VISPĀRATTĪSTOŠO VINGROJUMU TERMINOLOĢISKĀ

PIERAKSTA LATVIEŠU VALODĀ NOTEIKUMI

ПРАВИЛА ТЕРМИНОЛОГИЧЕСКОЙ ЗАПИСИ

ОБЩЕРАЗВИВАЮЩИХ УПРАЖНЕНИЙ НА ЛАТЫШСКОМ

ЯЗЫКЕ

Aprakstot vingrojumu, atsevišķās darbībās jānorāda loģiskā secībā, dodot

katras darbības raksturojumu.

Aprakstot kustību vai vingrojumu, nepieciešams norādīt:

1) sākuma stāvokli, no kura sākas kustība (saīsināti - s.st.);

2) ceļu, ko veic ekstremitātes un ķermenis, t.i., kustības virzienu un

amplitūdu;

3) izpildes veidu - lēni vai ātri, plūstoši vai strauji, ar atbrīvotiem vai

sasprindzinātiem muskuļiem;

4) atsevišķo darbību secību;

5) ķermeľa vai ekstremitātes stāvokli, kustību beidzot.

Parasti vingrojumu aprakstā ceļu, ko veic ķermenis vai ekstremitāte, norāda

tikai tajos gadījumos, kad kustība netiek izpildīta parastā veidā vai arī ir

iespējams to izpildīt daţādi. Kustības formu un raksturu norāda tikai tad, ja

darbība netiek izpildīta parastā veidā. Arī kustības ātrumu un muskuļu

sasprindzinātības pakāpi norāda tikai tad, ja tie atšķiras no vingrošanā pieľemtā

izpildījuma.

Aprakstot vispārattīstošos vingrojumus, vispirms jānorāda apmācāmo

sākuma stāvoklis. Tālāk jaunā rindiľā raksta skaitījumu un darbības, ko izpilda

uz katra skaitījuma. Uz pēdējā skaitījuma jāatgrieţas sākuma stāvoklī.

Piemēram: s.st. - pamatstāja;

1 - rokas sānis;

2 - rokas augšā;

3 - rokas sānis;

4 - s.st.

Lai pieraksts būtu īsāks, pieľemts nerakstīt (neteikt):

# “uz priekšu” - norādījumu par kustības virzienu, kad tas ir īsākais ceļš,

vienīgais iespējamais vai arī parastais kustības virziens.

Piemēram, 1) no s.st. rokas lejā tās augšā ceļ lokveidā uz priekšu, bet norāda

tikai – “rokas augšā”, bet, ja rokas ceļ savādāk (lokveidā uz āru; lokveidā

atpakaļ), tad jānorāda, kādā veidā (piem., lokveidā uz āru rokas augšā);

205

2) nenorāda “izklupiens uz priekšu ar kreiso (labo) kāju”, bet gan tikai

“izklupiens ar kreiso (labo) kāju”;

3) izpildot uz priekšu soli (soļus) nenorāda “uz priekšu”, bet gan “solis ar

labo (kreiso) kāju”;

4) nenorāda “noliekties uz priekšu”, bet gan tikai “noliekties”;

# “pacelt” vai “nolaist”, “izlikt” rokas (kājas), nenorāda, bet gan tikai, kāds

ir s.st. un kādā stāvoklī uz dotā skaitījuma tās atrodas;

Piemēram, s.st. - pamatstāja; 1 - rokas sānis, labā kāja priekšā uz pirkstgala.

# nenorāda “atgriezties” s.st., bet gan tikai s.st.;

# izpildot vispārattīstošos vingrojumus individuāli, nelieto apzīmējumu “ar

seju pret grīdu (rīku)”, piemēram, “balsts guļus”, bet, vingrotājam atrodoties ar

muguru pret grīdu (rīku), lieto apzīmējumu “atmuguriski”, piemēram, balsts

guļus atmuguriski;

# izpildot vingrojumus ar priekšmetiem, nenorāda tvēriena veidu, ja tas ir

virstvēriens (parastais tvēriena veids), piemēram, stāja (ar seju pret sienu), rokas

uz spraišļa plecu augstumā;

# apzīmējot darbības (stāvokļus) ar ekstremitātēm, latviski obligāti

jānorāda, vai tā ir kustība ar kāju (kājām), vai roku (rokām). (To šeit atgādinām

tāpēc, ka aprakstot šīs darbības (stāvokļus) krieviski, ir pieľemts nenorādīt

“нoгa”, piemēram, “пpaвая в сторону” un ir jāsaprot, ka tas ir “labā kāja

sānis”).

# ja kājas ir taisnas un kopā, bet tikai rokas daţādos stāvokļos, kāju stāvokli

nenorāda, piemēram, s.st. - rokas augšā; s.st. - sēde, rokas sānis.

Ja uz viena skaitījuma tiek izpildītas vienlaicīgi vairākas kustības, tad

vispirms norāda galveno kustību (parasti ar ķermeni vai kājām), tad pārējās

(svarīguma secībā).

1) S.st. - ţākļstāja, rokas pie pleciem;

1 - saliecot kreiso kāju, noliekties pa labi, rokas augšā;

2 - s.st.

2) S.st. - pamatstāja;

1 - pietupiens, labā roka aiz galvas, kreisā sānis, skatiens uz to;

2 - s.st.

Ja kustības notiek uz viena skaitījuma secīgi (viena aiz otras plūstoši),

elementi tiek rakstīti viens pēc otra un savienoti ar saikli “un”.

S.st. - izklupiens ar labo kāju;

1 - vēzēt kreiso kāju uz priekšu un, pagrieţoties pa labi apkārt,

līdzsvars uz labās kajas, rokas sānis;

2 - izklupiens ar kreiso kāju;

3 - 4 - tas pats uz otru pusi.

Ja pāreja no viena stāvokļa otrā notiek parastā, bieţāk sastopamā veidā, uz

to īpaši nenorāda, bet, ja vajadzīgs cits darbības veids, uz to obligāti jānorāda.

Piemēram, no balsta tupus balstā guļus un otrādi parasti pāriet ar nelielu abu

kāju atgrūdienu (palēcienu) un, pierakstot vingrojumu, uz to nenorāda. Ja šo

206

pāreju izpilda, izliekot vispirms vienu kāju un tad pieliekot otru kāju, vai arī ar

slīdošu kāju kustību pa grīdu ar spēku, uz to jānorāda

Ja uz viena skaitījuma tiek izpildīta noliekšanās (kāju un roku vēzieni,

pietupieni u.c.) un uz nākamā skaitījuma, pilnīgi neatgrieţoties s.st., atkal tā pati

darbība, tad šādas kustības sauc par atkārtotām. Lai pierakstītu šādas darbības,

norāda, uz kādiem skaitījumiem tās tiek izdarītas.

Piemēram, S.st. - plata ţākļstāja, rokas uz gurniem;

1 -3 - trīs reizes atkārtoti noliekties, rokas priekšā saliektas, ar

elkoľiem skart grīdu:

4 - s.st.

Tas nozīmē, ka vingrojuma izpildes laikā vingrotājam trīs reizes jāpieskaras

ar elkoľiem pie grīdas.

Ja vingrojumu vispirms izpilda uz vienu pusi, tad uz otru pusi, vai arī

vispirms ar vienu roku (kāju) un tad ar otru, pieraksta īsuma dēļ neatkārto visu

darbību aprakstu, bet tikai norāda:”tas pats uz otru pusi” (ar otru kāju, roku; ar

otru roku pie otras kājas).

Piemēram,

1) S.st. - rokas sānis:

1 - vēzēt kreiso kāju priekšā, rokas augšā;

2 - s.st;

3 - 4 - tas pats ar otru kāju.

2) S.st. - nūja augšā;

1 - aplis ar nūju pa kreisi, kreisā kāja sānis uz pirkstgala;

2 - 3 - atkārtoti noliekties pa kreisi;

4 - s.st.:

5 - 8 - tas pats uz otru pusi.

3) S.st. - balsts sēdus;

1 - pagrieţoties pa kreisi, balsts guļus sānis uz kreisās rokas, labā roka

augšā;

2 - pagrieţoties pa kreisi, balsts guļus;

3 - saliekt rokas;

4 - iztaisnot rokas;

5 - saliekt rokas:

6 - iztaisnot rokas:

7 - pagrieţoties pa labi, balsts guļus sānis uz kreisās rokas, labā roka augšā:

8 - s.st.

Nākošā 1-8 tas pats uz otru pusi. Ja, izpildot vingrojumu, nepieciešams izturēt

statisku stāvokli, tad norāda “izturēt”. Piemēram,

S.st. - pamatstāja;

1 - solis ar kreiso kāju, lokveidā uz priekšu, rokas sānis;

2 - līdzsvars uz kreisās kājas;

3 - 4 - izturēt;

207

5 - iztaisnoties (stāja uz kreisās kajas, labā kāja atpakaļ uz pirkstgala);

6 - pieliekot kreiso kāju, s.st.

Nākošā 1 -6 tas pats ar labo kāju.

Ja atgriezties sākuma stāvoklī iespējams daţādos veidos, tad jānorāda

konkrētais izpildes veids. Piemēram,

S.st. - pamatsāaja;

1 - solis ar kreiso kāju sānis, rokas aiz galvas;

2 - pacelties pirkstgalos, rokas augšā, skatiens uz rokām;

3 - stāja uz visas pēdas, rokas aiz galvas;

4 - pieliekot kreiso kāju, s.st

5 - 8 - tas pats uz otru pusi.

Ja uz nākošā skaitījuma ekstremitātes vai ķermenis paliek iepriekšējā

stāvoklī, tad netiek atkārtoti rakstīts šis stāvoklis. Piemēram,

1) S.st. - pamatstāja;

1 - pietupties, rokas sānis;

2 - piecelties;

3 - pietupties, rokas priekšā;

4 - s.st.

2) S.st. - pamatstāja;

1 - labā kāja atpakaļ uz pirkstgala, rokas augšā;

2 - līdzsvars uz kreisās kājas;

3 - aplis ar rokām uz priekšu;

4 - s.st.

5 - 8 - tas pats uz labās kajas.

Ja kustības ar ekstremitātēm neizpilda parastā veidā, bet gan ar spēku vai

vēzienu, uz to jānorāda. Piemēram,

S.st. - ţākļstāja, rokas sānis;

1 - 2 - ar spēku saliekt rokas;

3 - 4 - ar spēku iztaisnot rokas sānis;

5 - 6 - divi apļi ar atbrīvotām rokām uz leju;

7 - noliekties, ar rokām pieskarties grīdai;

8 - s.st.

Ja vairakas reizes pec kārtas izpilda vienādas darbības, tad jānorāda skaitījums

un cik reizes kustība jāatkārto. Piemēram,

1) S.st. - ţāklstāja, rokas uz gurniem, ķermeľa augšdaļa noliekta uz priekšu;

1 - 4 - četras reizes apļot ķermeľa augšdaļu pa kreisi;

5 - 8 - tas pats uz otru pusi.

2) S.st. - hanteles augšā;

1 - vēzēt kreiso kāju priekšā, lokveidā uz priekšu, hanteles atpakaļ;

2 - lokveidā uz priekšu hanteles augšā , s.st.;

3 - 4 - tas pats ar otru kāju;

5 - 6 - divi apļi ar hantelēm uz priekšu;

208

7 - pietupiens, hanteles priekšā;

8 - piecelties, s.st.

Aprakstot palēcienus, iespējami vairāki varianti. Parasti izvēlas īsāko dotā

vingrojuma pieraksta variantu. Piemēram,

S.st. - pamatstāja;

1 - ar palēcienu ţākļstāja, kreisā roka sānis;

2 - ar palēcienu krustot kājas (labā priekšā), labā roka sānis;

3 - ar palēcienu ţākļstāja, kreisā roka lejā;

4 - ar palēcienu s.st.;

5 - 8 - tas pats, sākot ar otru roku un kāju,

Šo vingrojumu īsāk var pierakstīt, atsevišķi norādot roku un kāju darbības.

Piemēram, Palēcieni - kāju darbība: 1 - plati;

2 - krustot (labā priekšā);

3 - plati;

4 - s.st.

-roku darbība: 1 - kreisā sānis;

2 - labā sānis;

3 - kreisā lejā;

4 - labā lejā.

20. VISPĀRATTĪSTOŠO VINGROJUMU ORGANIZĒŠANAS UN

VADĪŠANAS METODIKA

ОРГАНИЗАЦИЯ И МЕТОДИКА ПРОВЕДЕНИЯ

ОБЩЕРАЗВИВАЮЩИХ УПРАЖНЕНИЙ

Vispārattīstošo vingrojumu izpildei apmācāmie ir pareizi jāizvieto zālē

vai uz laukuma. Jācenšas izmantot visu telpu, laukumu un jāizvēlas tāds

apmācāmo izvietojums, lai tie netraucētu viens otram un tai pašā laikā redzētu

skolotāja demonstrēto. Jācenšas daţādot apmācāmo izvietojumu, pielietojot

daţādus pārkārtošanās un retošanās veidus. Atkarībā no stundas galvenās daļas

uzdevumiem jāizvēlas vingrojumu vadīšanas metodes. Skolotāja demonstrēto

skolēni vislabāk var redzēt tad, ja augumā mazākie stāv priekšā. Šāds

izvietojums tomēr nedrīkst kļūt par šablonu, jo augumā garākie, stāvot

aizmugurē, nepievērš pietiekamu uzmanību skolotāja demonstrējumam.

Lai to novērstu, vadoties no iespējām, apmācāmos ik pēc diviem

vingrojumiem nepieciešams pagriezt pa kreisi (pa labi). Tā tiek mainīti vadošie

un aktivizēta apmācāmo uzmanība.

Priekšstatu par izpildāmo kustību vai vingrojumu var radīt daţādi. Vienā

gadījumā skolotājs parāda vingrojumu, citā tikai paskaidro bez demonstrējuma.

Var arī abus variantus apvienot - vingrojumu vienlaicīgi parādīt un paskaidrot.

Atkarībā no apmācāmo vecuma vai arī vingrojuma grūtuma, skolotājam

jāizvēlas piemērotākais veids. Lai aktivizētu skolēnu uzmanību, vingrojumu

209

tikai paskaidro. Darbā ar jaunākā skolas vecuma bērniem pārsvarā pielieto

vingrojumu demonstrējumus.

Vingrojumu demonstrējumam ir jābūt nevainojamam. Skolotājam pareizi

jāizvēlas sava atrašanās vieta, vingrojums demonstrējams tā, lai to redzētu visi

apmācāmie. Vingrojums jāparāda tādā plaknē, kādā tas vislabāk uztverams

(frontālā, sānu vai slīpā plaknē).

Noliekšanās uz priekšu vai atliekšanās, kāju vēzieni vai izklupieni uz

priekšu un atpakaļ un līdzīgas kustības demonstrējamas, skolotājam stāvot ar

sāniem pret apmācāmajiem. Izklupieni sānis vai noliekšanās sānis jārāda, stāvot

ar seju pret skolēniem.

Lai audzēkľi labāk izprastu vingrojumu, vismaz pirmās divas reizes katru

vingrojumu skolotājs izpilda vienlaikus ar skolēniem. Šādos gadījumos jālieto

t.s. spoguļa metode, t.i., skolotājs kustības izdara uz pretējo pusi. Tā, piemēram,

ja skolēniem jānoliecas pa kreisi, skolotājs rāda to pa labi, ja jāceļ kreisā roka,

skolotājs ceļ labo roku utt. Mācot skolēniem ļoti sareţģītus vingrojumus,

skolotājs var arī pagriezties ar muguru pret apmācāmiem.

Paskaidrojumiem vingrojuma demonstrējuma laikā jābūt īsiem, precīziem un

saprotamiem. Plaši paskaidrojumi palielina pauzi starp vingrojumiem un

samazina stundas blīvumu. Paskaidrojot vingrojumus, jaievēro pareiza

vingrošanas terminoloģija.

Vispārattīstošie vingrojumi apmācāmiem ir jāizpilda saskaľoti, pareizā

vingrošanas stilā, enerģiski. Vispārējā rakstura kļūdas skolotājs labo, skolēniem

nepārtraucot vingrošanu. Šajā nolūkā viľš sniedz konkrētus, mobilizējošus, īsus

norādījumus. Piemēram, “neliekt kājas”, “atliekties”, “mugura taisna” u.c.

(cenšoties to darīt ritmiski, pārmaiľus ar skaitījumu). Atsevišķos gadījumos

skolotājs neskaita, bet it kā saka priekšā, kādas darbības jāizpilda uz katra

skaitījuma. Piemēram, pietupties (skaitījums 1) - piecelties (2) - noliekties (3)-

iztaisnoties (4).

Ja vingrojumu nav sapratuši un kļūdās lielākā daļa apmācāmo, tad tas

jāpārtrauc, jāparāda un jāpaskaidro vēlreiz, pievēršot skolēnu uzmanību viľu

pieļautajām kļūdām, un pēc tam jāatkārto. Pēc katra vingrojuma apmācāmie

patstāvīgi ieľem stāvokli “Brīvi!” (ţākļstāja, rokas aiz muguras) un skatās

nākošo vingrojuma demonstrējumu. Ja vingrojums sākas no sēdus vai guļus

stāvokļiem, tad demonstrējuma laikā apmācāmie sēţ uz grīdas, bet, ja pēc

vingrojuma izpildes nepieciešams piecelties, seko komanda “Celties!”, tad

“Brīvi!”.

Pēc tam, kad radīts priekšstats par izpildāmo vingrojumu, seko komanda

"Sākuma stāvoklī - stāties!" (“Исходноe пoложениe - принять!”). Ja sākuma

stāvoklis ir pamatstāja, tad to ieľem pēc komandas “Mierā!” (“Cмиpнo!”). Ja

vingrojumu sāk nevis no stājām, bet gan daţādos sēdus vai guļus stāvokļos, tad

jālieto komanda “Sākuma stāvokli ieľemt!” vai “Sākuma stāvoklī - sēsties

(gulties, u.c.)!”.

210

Kad skolotājs pārliecinājies, ka sākuma stāvoklis ir ieľemts pareizi, seko

komanda “Vingrojumu - sākt!” (“Упражнениe нaчи-нaй!”). Ja vingrojumu

iespējams uzsākt ar labo vai kreiso roku (kāju), pa labi vai pa kreisi, tad

komandas sagatavotājdaļā jāietver norādījums, uz kuru pusi vingrojumu sākt.

Piemēram, “Noliecoties pa labi, vingrojumu - sākt!”.

Lai skolēni vingrotu saskaľoti, viľi tos izpilda pēc skolotāja skaitījuma. Ja

vingro mūzikas pavadījumā, skolotājs skaita tikai vienu reizi, pēc tam ritmā labo

skolēnu kļūdas. Lai apmācāmie pārtrauktu vai beigtu vingrojumu, skolotājs ar

balss intonāciju parāda, ka vingrojumu izpilda pēdējo reizi un uz pēdējiem

diviem skaitījumiem dod komandu “Vingrojumu beigt!”. Piemēram, “Viens,

divi, vingrojumu beigt!” (“Paз, двa, три - стой!”). Lai pārtrauktu palēcienu

izpildi, šīs komandas vietā (uz pēdējiem četriem skaitījumiem) lieto komandu

“Uz vietas soļos - marš!” (“Ha мecтe шaгoм - мapш!”). Piemēram, lai

pārtrauktu palēcienus, kurus izpilda uz astoľiem skaitījumiem, pēc skaitījuma no

viens līdz četri seko komanda “Uz vietas (5) soļos (6) - marš (8)!” (skaitījuma

“septiľi” vietā - pauze).

Lai apmācāmiem būtu lielāka interese par vispārattīstošiem vingrojumiem

(neapniktu to vienveidīgā izpilde), jācenšas tos vadīt ar daţādām metodēm.

Visvienkāršākā un praksē visplašāk lielotā ir dalītā metode (paздeльный

мeтoд). Vispirms skolotājs rada priekšstatu par izpildāmo vingrojumu

(demonstrējums, paskaidrojums), pēc tam apmācāmie to izpilda pēc skolotāja

skaitījuma vai mūzikas pavadījumā. Pēc katra vingrojuma skolēni patstāvīgi

nostajas “Brīvi!” (vai paliek sēdus stāvoklī) un vēro vai klausās, kā izpildāms

nākamais vingrojums. Tā vingrojumi kompleksā viens no otra tiek atdalīti ar

pauzi, kurā skolotājs sniedz norādījumus par izpildīto un izpildāmo vingrojumu.

Lai īsākā laikā sagatavotu un iesildītu muskulatūru stundas galveno

uzdevumu veikšanai, lieto vingrojumu izpildi ar sēriju metodi (ceрийный

мeтoд). Ja izvēlas šo metodi, tad skolotājam iepriekš labi jāsagatavojas.

Kompleksā jāiekļauj vienkārši un apmācāmiem jau zināmi vingrojumi

(skolotājam ir ierobeţota iespēja vingrojumu izpildes gaitā labot kļūdas). Lai

vingrojumu izpildē panāktu lielāku vienveidību, apmācāmiem iepriekš

jāpaskaidro, ka visi vingrojumi jāsāk pa kreisi (pa labi), ar kreiso (labo) kāju, vai

ar kreiso (labo) roku. Kompleksā nedrīkst iekļaut vingrojumus, kas saistīti ar

ilgstošu galvas noliekšanu (neredzēs nākošā vingrojuma demonstrējumu).

Vispārattīstošo vingrojumu komplekss jāsadala sērijās pa trim, četriem

vingrojumiem. Piemēram, ja kompleksā ir 12 vingrojumi, tad tos var sadalīt

trijās sērijās (katrā sērijā četri vingrojumi) vai četrās sērijās (katrā sērijā trīs

vingrojumi). Visi vienas sērijas vingrojumi izpildāmi no vienāda sākuma

stāvokļa, vai arī no tādiem, no kuriem no viena stāvokļa ātri var pāriet citā.

Piemēram, pirmajā vingrojumā sākuma stāvoklis ir pamatstāja, otrajā - rokas uz

gurniem.

Pirms sākt vingrojumu izpildi, apmācāmiem jāpaskaidro, ka pirmā

vingrojuma izpildes laikā skolotājs demonstrēs nākošo vingrojumu, bet

211

skolēniem vēl jāturpina vingrot pirmais vingrojums. Tikai pēc skolotāja

komandas “Pēdējo reizi ... un!” (“пocледний paз ... и”) kopā ar skolotāju būs

jāsāk nākošais vingrojums. Tā visus dotās sērijas vingrojumus jāizpilda bez

pārtraukuma. Sērijas pēdējo vingrojumu pārtrauc pēc komandas “Vingrojumu

beigt!”. Pārtraukuma laikā skolotājs sniedz priekšstatu par nākamās sērijas

pirmo vingrojumu, tad seko komandas sākuma stāvokļa ieľemšanai un

apmācāmie izpilda visus šīs sērijas vingrojumus bez pauzēm.

Palēcienus parasti izdala kā atsevišķu sēriju, vai arī iepriekšējā

vingrojuma izpildes laikā skolotājs paskaidro, kādi būs palēcieni. Piemēram,

vingrojuma izpildes laikā paskaidro: “Nākošais vingrojums - četri palēcieni uz

labās kājas, četri palēcieni uz kreisās kājas”.

Vispārattīstošo vingrojumu komplekss ar sēriju metodi

l.SĒRIJA

1) S.st. - pamatstāja;

1 - kreisā roka aiz galvas;

2 - labā roka aiz galvas;

3 - pacelties pirkstgalos, rokas augšā;

4 - s.st.

2) S.st. - pamatstāja;

1- pietupiens, rokas priekšā;

2 - atkārtots pietupiens, rokas sānis;

3 - piecelties, sasist plaukstas augšā;

4 - s.st.

3) S.st. - ţākļstāja, rokas aiz galvas;

1 - noliekties atliecoties, rokas sānis;

2 - s.st.,

3 - atliekties, rokas augšā uz āru;

4 - s.st.

2.SĒRIJA

4) S.st. - balsts sēdus;

1 - saliekt kājas, aptvert ar rokām apakšstilbus (savilkšanās

“kamoliľā”);

2 - 3 - priekštures sēde, rokas sānis;

4 - s.st.

5) S.st. - balsts sēdus;

1 - lokveidā uz augšu izvērst kājas, plata ţākļsēde;

2 - 3 - atkārtoti noliekties uz priekšu, rokas augšā, skatiens uz priekšu;

4 - s.st.

6) S.st. - balsts sēdus;

212

1 - pagrieţoties pa kreisi, balsts guļus;

2 - saliekt rokas;

3 - iztaisnot rokas;

4 - pagrieţoties pa labi, s.st.

5 - 8 - tas pats uz otru pusi.

3.SĒRIJA

7) S.st. - rokas sānis;

1 - vēzēt kreiso kāju priekšā, rokas priekšā ar delnām uz leju;

2 - s.st.;

3 - 4 - tas pats ar otru kāju.

8) S.st. - rokas priekšā;

1 - izklupiens ar kreiso kāju, rokas sānis;

2 - pieliekot kreiso kāju, s.st.;

3 - 4 - tas pats ar labo kāju.

9) S.st. - pamatstāja;

1 - balsts tupus;

2 - balsts guļus;

3 - ar palēcienu balsts stāvus saliecoties;

4 - s.st.

4.SĒRIJA

10) S.st. - rokas uz gurniem;

Palēcieni:

1 - 4 - ar četriem palēcieniem uz kreisās kājas pagrieziens pa labi par

360°, labā kāja priekšā, rokas sānis;

5 - ar palēcienu ţākļstāja, rokas uz gurniem;

6 - ar palēcienu kājas kopā, rokas sānis;

7 - ar palēcienu ţākļstāja, rokas uz gurniem;

8 - ar palēcienu s.st.

Nākošā 1 - 8 tas pats uz otru pusi.

Plūsmas metode (пoточный мeтод). Visu vingrojumu kompleksu izpilda

bez pauzēm starp vingrojumiem ievērojot tos pašus noteikumus, kā vadot tos

sērijās.

Ja vingrojumus paredzēts izpildīt plūsmas veidā kustībā (пpoxoдной

мeтод), tad apmācāmos nostāda slēgtās kolonnās pa 3 vai pa 4 aiz kādas no

zāles galos esošajām līnijām. Atstarpe - pēc vajadzības.

Jāizvēlas vingrojumi, kuros virzīšanās uz priekšu ir vienādā attālumā.

Skolotājs demonstrē pirmo vingrojumu (ar muguru pret grupu). Pēc skolotāja

komandas vingrojumu sāk pirmā rinda, bet ik pēc 8 skaitījumiem (var arī pēc

četriem) patstāvīgi, bez komandas, vingrojumu uzsāk nākošā rindā stāvošie (no

tās vietas, kur stāvēja pirmā rinda). Kad, virzoties uz priekšu, apmācāmie

nonākuši līdz kādai noteiktai līnijai (zāles robeţai) zāles pretējā galā, viľu rinda

dalās un dalībnieki pretgājienā pa labi un pa kreisi gar zāles malu atgrieţas

213

atpakaļ, kur uzsāka iepriekšējo vingrojumu. Piemēram, ja dalībnieki stāvēja

kolonnās pa četri, tad pirmajā un otrajā kolonnā stāvošie atgrieţas sākuma

stāvoklī gar zāles kreiso malu, bet trešajā un ceturtajā - gar labo. Tikko pirmā

rinda atgriezusies un nostājusies sākuma stāvoklī, skolotājs demonstrē nākamo

vingrojumu un apmācāmie to uzsāk izpildīt bez komandas.

VISPĀRATTISTOŠO VINGROJUMU KOMPLEKSS PLŪSMĀ KUSTĪBĀ

l) S.st. - pamatstāja;

1 - solis ar kreiso kāju, labā roka pie pleca;

2 - solis ar labo kāju, kreisā roka pie pleca;

3 - solis ar kreiso kāju, rokas augšā;

4 - pielikt labo kāju;

5 - pietupties, rokas sānis;

6 - piecelties, rokas augšā;

7 - pietupties, rokas priekšā;

8 - s.st.

2) S.st. - rokas uz gurniem;

1 - 3 - sākot ar kreiso kāju, trīs soļi uz priekšu;

4 - pielikt labo kāju;

5 - noliekties atliecoties, rokas sānis;

6 - iztaisnoties, rokas uz gurniem;

7 - atliekties, rokas augšā uz āru;

8 - s.st.

3) S.st. - pamatstāja;

1 - 4 - noliecoties uz priekšu un atbalstoties ar rokām pret grīdu, “izsoļot” līdz

balstam guļus;

5 - saliekt rokas;

6 - iztaisnot rokas;

7 - balsts tupus;

8 - ar palēcienu uz priekšu s.st.

4) S.st. - ar kreiso sānu kustības virzienā, rokas uz gurniem;

1 - izklupiens pa kreisi, kreisā roka augšā, noliekties pa labi;

2 - pieliekot labo kāju, s.st;

3 - 6 - atkārtot “2” divas reizes;

7 - 8 - pagrieziens apkārt.

Nākošajā 1 - 8 tas pats- virzoties ar labo sānu kustības virzienā.

214

5) S.st. - rokas uz gurniem;

1- 3 - sākot ar kreiso kāju, trīs soļi uz priekšu, uz katra soļa aplis ar taisnām

rokām uz priekšu;

4 - pieliekot labo kāju, rokas uz gurniem;

5 - pagrieţot ķermeľa augšdaļu pa kreisi, rokas sānis;

6 - pagrieţot ķermeľa augšdaļu pa labi (taisni), rokas uz gurniem;

7 – 8 - tas pats, pagrieţot ķermeľa augšdaļu uz otru pusi.

6) S.st. - rokas sānis;

1 - vēzēt kreiso kāju priekšā, rokas priekšā ar delnām uz leju;

2 - solis ar kreiso kāju, rokas sānis:

3 - 4 - tas pats ar labo kāju;

5 - pieliekot kreiso kāju, balsts tupus;

6 - piecelties, lokveidā uz āru rokas augšā, sasist plaukstas;

7 - balsts tupus;

8 - s.st.

7) S.st. - izklupiens ar kreiso kāju, rokas augšā;

1 - iztaisnojot kreiso kāju, vēzēt labo kāju priekšā, lokveidā uz priekšu

rokas atpakaļ;

2 - izklupiens ar labo kāju, lokveidā uz priekšu rokas augšā;

3 - 4 - tas pats ar otru kāju;

5 - noliekties, lokveidā uz priekšu, rokas atpakaļ;

6 - atliekties, lokveidā uz priekšu, rokas augšā;

7 - noliekties, lokveidā uz priekšu, rokas atpakal;

8 - s.st.

8) S.st. - rokas uz gurniem;

1 - 2 - divi palēcieni uz kreisās kājas, virzoties uz priekšu;

3 - 4 - tas pats uz labās kājas;

5 - ar palēcienu ţāklstāja;

6 - ar palēcienu stājā ar krustotām kājām, labā kāja priekšā;

7 - ar palēcienu ţākļstāja;

8 - ar palēcienu s.st.

Vispārattīstošos vingrojumus var arī izpildīt, skolēniem visu laiku

pārvietojoties apkārt zālei. Šādu vingrojumu vadīšanas metodi sauc

“Vispārattīstošie vingrojumi kustībā”. Skolotājs norāda pārvietošanās veidu -

soļošanu vai skriešanu. Pasaka arī to, ka pēc katra vingrojuma izpildes jāturpina

pārvietoties (norādītajā veidā) apkārt zālei.

Lai sāktu vingrojumus, vispirms dod komandu, lai ieľemtu sākuma

stāvokli, tad komandu “Vingrojumu sākt!” (ja nepieciešams, norādot arī, ar kuru

215

kāju un uz kuru pusi sākt). Lai pārtrauktu vingrojuma izpildi, seko komanda

“Parastā solī - marš!” vai “Parastā skrējienā - marš!”. Pēc šīs komandas turpinās

pārvietošanās apkārt zālei un skolotājs rāda (stāsta) nākošo vingrojumu. Tā kā

kompleksa sākumā norādīts “vispārattīstošie vingrojumi kustībā” , tos izpilda

soļojot vai skrienot, tad aprakstot konkrētā vingrojuma sākuma stāvokli,

jānorāda , kāds ir roku stāvoklis. Tālāk apraksts, kādas darbības tiek izpildītas uz

katra skaitļa. Piemēram,

S.st. - rokas uz gurniem;

1- 2 - rokas augšā, pastiepties;

3 - 4 - s.st.

Ja pārvietošanās vingrojuma laikā notiek ar izklupieniem, pielikšanas

soļiem, palēcieniem vai citādā veidā, tad jānorāda, kādas darbības uz katra

skaitījuma izpilda. Piemēram,

S.st. - ar kreiso sānu kustības virzienā, rokas uz gurniem;

1 - izklupiens pa kreisi, kreisā roka augšā, noliekties pa labi;

2 - pieliekot labo kāju, s.st;

3 - 4 - vēlreiz tas pats;

5 - pietupiens , rokas priekšā;

6 - piecelties, rokas uz gurniem;

7 - 8 - pagrieziens pa kreisi apkārt.

Nākamajā 1-8 tas pats uz otru pusi.

21. VISPĀRATTĪSTOŠO VINGROJUMU KOMPLEKSA

SASTĀDĪŠANAS NOTEIKUMI ПPABИJIA COCTABJIEHИЯ KOMПJIEKCA

OБЩЕPAЗBИBAЮЩИХ УПPAЖHEHИЙ

Vispārattīstošo vingrojumu kompleksa pirmajā pusē jābūt spēka rakstura

vingrojumiem, t.i., vingrojumiem, kurus raksturo liels muskulatūras spriegums

un lēns izpildes temps. Kompleksā jāietver spēka vingrojumi ar daţādu muskuļu

darba raksturu (aktīvu, pasīvu, izometrisku). Ja muskulatūra iepriekš nav

iesildīta, tad stiepšanās vingrojumi var negatīvi ietekmēt muskuļu šķiedras un

locītavu saites, tāpēc tikai kompleksa otrajā pusē jāietver plašas amplitūdas

vingrojumi un izometriska rakstura stiepšanās vingrojumi. Kompleksu nobeidz

ar atbrīvojošiem vingrojumiem. Tie atbrīvo muskulatūru, novērš nogurumu.

Vingrojumu skaits kompleksā un to grūtības pakāpe mainās atkarībā no

kompleksa uzdevuma (rīta rosmes, iesildīšanās stundas galvenajai daļai, fizisko

īpašību attīstīšana u.c.), nodarbināto vecuma, dzimuma, sagatavotības.

Galvenie vispārattīstošo vingrojumu kompleksa sastādīšanas noteikumi:

* kompleksā jābūt vingrojumiem visām muskuļu grupām ar spēka,

stiepšanas, atbrīvošanas raksturu;

* komplekss jāsāk lēnā tempā ar vienkāršiem vingrojumiem;

* spēka vingrojumi jāizpilda pirms stiepšanas vingrojumiem;

216

* kompleksa beigu daļā jābūt visintensīvākiem vingrojumiem ar lielu

kustību daudzumu un plašu amplitūdu;

* komplekss jābeidz ar koordinētiem palēcieniem, pārejot soļošanā uz

vietas.

Visizplatītākā ir higiēniskās vingrošanas kompleksa shēma, pēc kuras

pamatā ieteicams vadīties, sastādot vingrojumu kompleksus:

1.vingrojums - lēnā tempā ar kermeľa pastiepšanos uz augšu un

iztaisnošanos visās locītavās;

2.vingrojums - spēka vingrojums kāju muskulatūrai;

3.vingrojums - spēka vingrojums muguras muskulatūrai;

4.vingrojums - spēka vingrojums vēdera preses muskulatūrai;

5.vingrojums - spēka vingrojums roku muskulatūrai;

6.vingrojums - ķermeľa sānu muskulatūrai;

7.,8.,9.vingrojumi - muskulatūras stiepšanai un kustību amplitūdas

palielināšanai daţādās ķermeľa locītavās;

10.vingrojums - ātruma vingrojums, parasti daţādi palēcieni ar

savstarpēji koordinētām roku un kāju kustībām (ar obligātu pāreju soļošanā).

Vispārattīstošos vingrojumus var izpildīt uz 2, 3, 4, 6 un 8 skaitījumiem.

Parasti kompleksā ir vingrojumi uz 4 vai 8 skaitījumiem.

Vispārattīstošos vingrojumus var vadīt ar dalīto (раздельным), sēriju

(cepийным), plūsmas (пoточным) vai plūsmas metodi kustībā (пpoxoдным

мeтoдами). Gatavojoties nodarbībai, vispirms ir jāizvēlas vadīšanas metode un

tikai tad atbilstoši tai jāsastāda komplekss.

Fizisko slodzi vispārattīstošo vingrojumu kompleksā var regulēt:

* mainot vingrojumu skaitu kompleksā;

* mainot vingrojuma sākuma stāvokli;

* izvēloties vieglākus vai grūtākus (sareţģītākus) vingrojumus;

* mainot vingrojumu atkārtojumu skaitu (dozējumu).

Vingrojumu atkārtojumu skaitu var mainīt atkarībā no apmācāmo

sagatavotības, vingrojumu grūtības u.c. apstākļiem, taču atkārtojumu skaitam

jābūt tādam, kas nodrošina pietiekamu fizioloģisko slodzi;

* palielinot vai samazinot atpūtas laiku starp vingrojumiem;

* izvēloties daţādu inventāru (priekšmetus);

* mainot vingrojumu izpildes tempu;

* izvēloties kompleksa vadīšanas metodi.

217

V IERINDAS MĀCĪBA SKOLĀ

1. IERINDAS VINGROJUMU RAKSTUROJUMS

Ierindas vingrojumi ir apmācāmo kopīga vai individuāla darbība daţādos

ierindas nostādījumos. Tie ietver daţādus dalībnieku (skolēnu, sportistu)

nostāšanās, skaitīšanās, pārkārtošanās, pārvietošanās, retošanās un slēgšanās

veidus.

Ierindas mācības vingrojumus plaši lieto skolu sporta stundās. Nav

iespējams organizēt un vadīt stundu bez šiem vingrojumiem, jo stunda un skolā

organizēts sporta pasākums sākas ar dalībnieku stāšanos, pārvietošanos telpā vai

laukumā.

Visi ierindas mācības vingrojumi jāizpilda ļoti precīzi, ātri un noteikti,

tāpēc, ja tos sistemātiski un metodiski pareizi izmanto, tie ieaudzina skolēnos

kārtības sajūtu, disciplinētību, ritma un tempa izjūtu, pieradina pie vienkāršu

darbību kolektīvas (vienlaicīgas) izpildes (stāšanās ierindā, līdzināšanās,

pārvietošanās, retošanās, slēgšanās utt.). Visu ierindas mācības vingrojumu

izpilde ir saistīta ar pareizas un skaistas stājas saglabāšanu, tāpēc tiem ir liela

nozīme skolēnu stājas veidošanā.

Ierindas mācības vingrojumus var iekļaut jebkurā stundas daļā, bet parasti

izvēlas sagatavojošo daļu, jo tādējādi šie vingrojumi daļēji palīdz atrisināt

uzdevumus, kuri jāveic katrā stundā (organizēt apmācāmo uzmanību, disciplinēt

tos un ievadīt darbā). Jaunos ierindas mācības elementus māca stundas sākuma

daļā. Agrāk mācītos un jau apgūtos elementus ieteicams pilnveidot īsu

kombināciju veidā.

Stundas galvenajā daļā ierindas mācības vingrojumiem ir palīgnozīme.

Tos galvenokārt izmanto tikai apmācāmo organizētai pārvietošanai no viena

vingrojumu izpildes vietas uz citu. Stundas nobeiguma daļā ierindas mācības

vingrojumu pielietojums ir plašāks. Pārsvarā izmanto daţādus figurālās

soļošanas veidus. Ar to palīdzību atbrīvo organismu, sagatavo turpmākajam

vispārizglītojošam mācību darbam, disciplinē skolēnus un audzina pareizu stāju.

Vienā stundā ieteicams mācīt vienu vai divus ierindas mācības

paľēmienus, atvēlot tiem 3-5 minūtes. Paľēmienu izpildes pilnveidošanai

nepieciešams liels atkārtojumu skaits, tāpēc tos nepieciešams ietvert katrā

nodarbībā.

Lai skolotājs varētu sekmīgi vadīt ierindas mācības paľēmienu apguvi,

nepieciešams:

1) zināt konkrētā paľēmiena mācīšanas metodiku;

2) zināt un prast pareizi lietot ierindas mācības elementu komandas (ir

svarīgi, lai komanda būtu precīza, balss skanētu skaļi un skaidri, ir svarīga arī

skolotāja stāja);

218

3) pareizi izvēlēties vietu ierindas (klases) priekšā, gan stāvot uz vietas,

gan atrodoties kustībā;

4) sekot apmācāmo stājai un uzdevuma izpildes precizitātei;

5) prast pareizi skaitīt, izpildot ierindas mācības elementus;

6) atkarībā no skolēnu sagatavotības, prast pielietot daţādus metodiskos

paľēmienus.

Jaunākajās klasēs izmanto daţādus orientierus (līnijas uz grīdas, noteiktā

vietā novietotas pildbumbas, vālītes un citu sīko inventāru), kas nosaka vietu,

kur jānostājas, pārvietošanās virzienu. Uzdevumu paskaidro tēlaini, vingrojumus

vada rotaļu un sacensību formā. Ierindas mācības vingrojumus vidējās un

vecākajās klasēs māca pa daļām.

Pat labi apgūtu ierindas mācības paľēmienu ir mērķtiecīgi atkārtot 3-5

reizes, panākot precīzu un ātru izpildījumu.

Visus ierindas vingrojumus iedala divās grupās:

1. - paľēmieni, kurus izpilda uz vietas vai ar nelielu pārvietošanos.

2. - paľemieni kustībā (soļojot, skrienot).

Atsevišķos gadījumos, ja apstākļi traucē ierindas darbību precīzu izpildi,

komandas var aizstāt ar rīkojumiem, kuru izpildē nav jāievēro tik liela

precizitāte.

Sporta stunda un citas sporta nodarbības notiek zālē vai uz taisnstūrveida

brīvdabas laukuma. Lai būtu ērtāk izpildīt ierindas mācības vingrojumus, kā

nosacītus punktus izmanto zāles (laukuma) apzīmējumus (594.zīm.).

594.

219

2. IERINDAS MĀCĪBAS PAMATJĒDZIENI

Lai skolotājs varētu pareizi lietot ierindas mācības komandas, jāzina un

jāizprot tās pamatjēdzieni.

Ierinda ir stingri noteikts dalībnieku sakārtojums (vienā vai vairākās

rindās vai kolonnās) kopējai darbībai.

Parasti ar nostāšanos kādā no ierindas veidiem sākas un beidzas sporta

stunda. Sacensību atklāšanā un slēgšanā, daţādos sporta svētkos dalībnieku

nostāšanos ierindā sauc par parādi, bet soļošanu šādā ierindā - par parādes

gājienu.

Ierinda var būt slēgta, izretota (izretināta) un izvērsta.

To pusi, uz kuru vērstas ierindas dalībnieku sejas, sauc par ierindas

fronti, bet pretējo pusi - par ierindas aizmuguri.

Rinda - ierinda, kurā apmācāmie atrodas cits citam blakus pēc auguma

vienā līnijā. Var nostāties vienā, divās, trijās rindās (595. zīm.).

Flangs - ierindas gali; pa labi (no ierindā stāvošo viedokļa) - labais, pa

kreisi - kreisais flangs. Ierindai pagrieţoties apkārt, flangu nosaukumi nemainās.

595. 596.

Ierindas platums - attālums starp ierindas flangiem.

Divrindu ierinda - aiz skolēnu rindas (pirmā rinda) stāv cita skolēnu

rinda (otrā rinda) viena soļa vai izstieptas rokas, kas uzlikta uz priekšā stāvoša

skolēna pleca, atstatē. Ierindai pagrieţoties apkārt, rindu nosaukumi nemainās.

Kārta - divi dalībnieki (skolēni), kas divrindu ierindā stāv viens otram

aizmugurē.

Ja divrindu ierindā aiz pirmā rindā stāvošā ir brīva vieta, tad šādu kārtu

sauc par nepilnu. Divrindu ierindā pēdējai kārtai vienmēr jābūt pilnai.

Dalībniekam izejot no ierindas priekšējās rindas, viľa vieta jāieľem aizmugurē

stāvošajam, (kārtā otrajam).

Atstate [distance] - attālums dziļumā starp rindām vai citam aiz cita

stāvošiem skolēniem.

220

Atstarpe [intervāls] - attālums starp līdzās stāvošiem skolēniem.

Kolonna - ierinda, kurā skolēni stāv cits aiz cita (596.zīm..). Var nostāties

kolonnā pa vienam, kolonnā pa divi, kolonnā pa trīs utt. Attālumu starp vadošo

un noslēdzošo dalībnieku vai dalībnieku rindām kolonnā sauc par ierindas

dziļumu. Kolonnas priekšējo daļu sauc par kolonnas galvgalu, aizmuguri - par

asti.

Vadošais - skolēns, kas virzās norādītā virzienā gājiena ierindas galvgalā.

Pārējie skolēni savu virzīšanos pieskaľo vadošajam.

Noslēdzošais - skolēns, kas ir kolonnā pēdējais.

Slēgta ierinda - skolēni vienā vai divās rindās stāv cits pie cita, atstarpe

starp elkoľiem - plaukstas platums.

Izretināta (izretota) ierinda - skolēni atrodas ierindā cits no cita viena

soļa vai skolotāja norādītā lielākā atstarpē.

Izvērsta ierinda - komandas (klases) frontāli nostādītas vienā līnijā

(vienrindas vai divrindu ierindā vai kolonnā) noteiktās atstarpēs. Izvērstā ierindā

stājas skatēs, parādēs un citos nepieciešamības gadījumos.

Gājiena ierinda (kolonna) - klase (komanda) nostādīta kolonnā vai

klases (komandas) nostājas cita citai aizmugurē noteiktā atstatē.

Nostāšanās ir izvietošanās ierindā vai citā stingri noteiktā veidā. Skolā

bieţāk izmantotie veidi ir nostāšanās vienā rindā vai kolonnā, retāk - divās

rindās vai kolonnā pa divi.

Pārkārtošanās ir apmācāmo nostādījuma maiľa ar ierindas mācības

komandām. Piemēram, pārkārtošanās no vienas rindas divās uz vietas pēc

komandas “Divās rindās - stāties!” Pārkārtošanos kustībā var izpildīt soļojot vai

skrienot.

Līdzināšanās ir stingri noteiktas līnijas, atstarpes un atstates ievērošana

starp dalībniekiem nostāšanās, pārvietošanās vai vingrošanas laikā.

Līdzinoties var izmantot daţādus redzes orientierus - svītras un citas

atzīmes uz laukuma. Otrs veids ir vizuālā līdzināšanās - katrs skolēns nosaka

savu vietu ierindā pēc citiem dalībniekiem. Rindā līdzinās, nostājoties vienā

līnijā ar pārējiem dalībniekiem un pagrieţot galvu pa labi vai pa kreisi. Kolonnā

līdzinās pēc priekšā stāvošiem, nostājoties tiem tieši aiz muguras. Stājoties vienā

līnijā, dalībnieki līdzinās pēc kāju pirkstgaliem, bet pēc komandas

“Līdzināties!” nolīdzinās vizuāli.

Pagriezieni - ierindas vingrojumi, kurus izpildot dalībnieki grieţas ap

ķermeľa vertikālo asi. Pagriezienus uz vietas izdara, lai, mainot ierindas fronti,

nostādītu dalībniekus ar seju vēlamajā virzienā, bet pagriezienus kustībā - lai

mainītu pārvietošanās virzienu. Izšķir puspagriezienus (par 45º) un pagriezienus

(par 90º) pa labi un pa kreisi, kā arī pagriezienus apkārt (par 180º). Pagriezienus

pa labi, pa kreisi un apkārt var izdarīt gan stāvot uz vietas, gan kustībā, bet

puspagriezienus - tikai stāvot uz vietas.

221

Retošanās - darbības atstarpes un atstates palielināšanai (ierindas

nosaukums nemainās). Pirms retošanās dalībniekiem atstarpes un atstates

lielumu norāda ar soļu skaitu vai arī liekot pacelt rokas sānis vai priekšā.

Slēgšanās - darbības atstarpes un atstates samazināšanai.

Soļošana un skriešana. Ierindas vingrojumus kustībā izpilda soļojot vai

skrienot. Galvenie soļošanas veidi ir soļošana ierindas (vingrošanas) solī,

gājiena solī un brīvā solī. Latvijas Aizsardzības spēku ierindas reglamentā ir

tikai soļošana kopsolī un brīvsolī.

Par kopsoli sauc soļošanu ierindas vai gājiena solī, visiem dalībniekiem

ritmiski liekot vienāda garuma soļus, līdzinoties rindās un kolonnās.

Lai paātrinātu pārvietošanos, izpildot ierindas vingrojumus, soļošanu

aizstāj ar skriešanu. Skriet var kopsolī vai brīvsolī. Pārvietošanās virzieni soļojot

un skrienot ir: uz priekšu, sānis, retāk - atpakaļ.

Pārejas. Lai mainītu pārvietošanās veidu vai virzienu, lieto pārejas,

piemēram, pāreju no soļošanas uz vietas soļošanā uz priekšu, pāreju no

soļošanas uz skriešanu, pāreju no viena soļošanas veida uz citu u.tml. Pārejas

izdara pēc stingri noteiktām komandām.

Figurālā soļošana. Figurālā soļošana ir dalībnieku pārvietošanās veids,

mainot kustības virzienu, veidojot daţādas figūras, līkločus, zigzagus, apļus

u.tml. Figūras var veidot ne tikai soļojot, bet arī skrienot, izdarot palēcienus.

Ierindas vingrojumu komandas. Ierindas mācības nodarbībās sporta

stundā un sporta nodarbībās dalībniekus organizē un vada, dodot komandas, pēc

kurām jāizpilda stingri noteiktas darbības (vingrojumi). Katrai ierindas mācības

darbībai ir sava komanda, ko izsaka ar vienu vai vairākiem vārdiem. Ierindas

darbību izpildei var lietot arī redzes un dzirdes signālus, piemēram, karodziľa

vai rokas mājienu, svilpienu, plaukstu sasitienu. Ierindas komandām ir

sagatavotāja daļa (priekškomanda) un izpildu daļa (izpildkomanda), atsevišķos

gadījumos var būt tikai izpildkomanda (“Līdzināties!” , “Atlikt!” u.c.).

Komandas sagatavotājdaļu, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem,

izrunā lēnāk un klusāk, ar nedaudz stieptu intonāciju. Skolēniem (sportistiem)

jāsagatavojas uzdevuma izpildei, sagatavotāja daļa koncentrē dalībnieku

uzmanību, mobilizē viľus vienotai un precīzai darbībai.

Komandas izpilddaļu pēc nelielas pauzes izrunā īsi, skaļi, aprauti, ar

pavēlošu balss intonāciju. Tā sastāv no viena vārda vai pat vārda daļas, pēc

kuras nekavējoties jāizpilda attiecīgā darbība. Kustības uzsākšanai izpildu

komanda ir “Marš!”, bet kustības pārtraukšanai - “Stāt!”

Komanda var attiekties uz visiem dalībniekiem, vai arī uz daţiem

dalībniekiem, vai pat uz vienu dalībnieku. Tādā gadījumā pirms komandas

jānosauc ierindas daļa vai dalībnieks, uz kuru komanda attiecas. Piemēram,

”Pirmā rinda, soli uz priekšu - marš!”

Mācot kādu no ierindas mācības elementiem, pieļaujama tā izpilde pa

daļām. Piemēram, “Pagriezienus apkārt, pa daļām, darīt - viens, darīt - divi!”

222

Ja darbība tiek izpildīta nepareizi un nepieciešams to pārtraukt, seko

komanda “Atlikt!”. Tā atsauc iepriekšējo komandu, dalībnieki nekavējoties

pārtrauc iesākto darbību un ieľem iepriekšējo stāvokli.

Rīkojumi no komandām atšķiras satura un balss intonācijas, kā arī

izpildījuma precizitātes ziľā. Tos lieto gadījumos, kad darbību precīzu izpildi

traucē daţādi blakus apstākļi (šķēršļi, sīkais inventārs) un parasti tos izmanto

sporta treniľu nodarbībās. Piemēram, “Nostāties vienā rindā ar seju pret

mani!”

Ierindas vingrojumus iedala vingrojumos uz vietas un vingrojumos

kustībā.

3. BIEŢĀK LIETOJAMĀS IERINDAS MĀCĪBAS

DARBĪBAS

3.1. Darbības uz vietas

Pamatstāja (ierindas stāja).

Pamatstāju ieľem:

a) ierindā - pēc komandām "Stāties!", "Mierā!" un jebkuras

priekškomandas, ja pirms tās bija dota komanda "Brīvi!"; Valsts himnas

izpildīšanas laikā; dodot komandas;

b) ārpus ierindas - dodot un saľemot komandas (pavēles); nododot

ziľojumu, Valsts himnas izpildīšanas laikā. Pamatstājā jāstāv taisni un dabiski: papēži kopā,

purngali (pirkstgali) izvērsti frontāli pēdas

platumā, ceļgali iztaisnoti, krūtis brīvi uz priekšu,

pleci brīvi izvērsti un vienādā augstumā, rokas brīvi

nolaistas gar sāniem tā, lai īkšķis būtu uz priekšu

un pārējie pirksti viegli saliekti dūrē ar vidējo

pirkstu pieskartos augšstilbiem, vēders ievilkts,

zods nedaudz pacelts uz augšu, skatīties taisni uz

priekšu, nekustēties, būt gatavam nekavējoties

izpildīt nākošās komandas vai rīkojumus.

Nav ieteicams aizrauties ar komandas "Mierā!" bieţu lietošanu, jo pēc

katras priekškomandas (sagatavojošās komandas) ir jāieľem pamatstāja

(ierindas stāja). Tomēr, ja šī komanda ir dota, tad nepieciešams sekot tās

pareizai izpildei.

Stāja „brīvi”

Pēc komandas "Brīvi!" palikt kreiso kāju pussoli pa kreisi un aizlikt rokas

aiz muguras, kreisā roka dūrē, labās rokas plauksta aptver kreisās plaukstas

(delnas) locītavu (597.zīm..)

223

597.

Nostāšanās veidi

Nostāšanās vienā rindā (598.zīm. a). Komandētājs (skolotājs, deţurants)

nostājas pamatstājā ar seju frontes virzienā vietā, kur jānostājas ierindas labajam

flangam un dod komandu "Klase, vienā rindā - stāties!". Klase stājas pa kreisi

no viľa vienā līnijā pēc auguma plaukstas platuma atstarpēs. Kad pirmie 2 vai 3

dalībnieki nostājušies, komandētājs iziet no ierindas, nostājas tās priekšā un

seko, kā stājas pārējie dalībnieki.

Nostāšanās divās rindās (598.zīm. b). Komandētājs nostājas pamatstājā ar

seju frontes virzienā, vietā, kur jānostājas ierindas labajam flangam un dod

komandu "Klase, divās rindās - stāties! ". Garākais skolēns nostājas blakus

komandētājam (pa kreisi no viľa), otrais aiz viľa, trešais blakus pirmajam,

ceturtais blakus otrajam utt. Ja ir nepāra skaits skolēnu, tad otrās rindas pēdējais

dalībnieks nostājas aiz muguras pirmās rindas kreisā flanga pēdējam

dalībniekam. Sporta stundās klasēs, kur daudz skolēnu, šo nostāšanās veidu

vēlams izmantot tikai tad, kad iepriekš jau bijusi pārkārtošanās divās rindās un

katrs skolēns zina savu vietu ierindā.

598.

Nostāšanās kolonnā pa vienam. Komandētājs nostājas pamatstājā ar seju

frontes virzienā, vietā, kur jānostājas ierindas vadošajam dalībniekam, un dod

komandu "Klase, kolonnā pa vienam - stāties!". Dalībnieki stājas vienā līnijā

cits citam aiz muguras: garākais aiz komandētāja, pārējie auguma kārtībā aiz tā

224

viena soļa (priekšā paceltas rokas) attālumā cits no cita. Pēc pirmo 2 vai 3

dalībnieku nostāšanās komandētājs atiet sānis un vēro, kā noris stāšanās.

Nostāšanās kolonnā pa divi (599.zīm.). Komandētājs nostājas pamatstājā

ar seju frontes virzienā un dod komandu "Klase, kolonnā pa divi -stāties!" pēc

šīs komandas garākais dalībnieks nostājas aiz komandētāja, otrais garākais - pa

labi blakus pirmajam, trešais - aiz muguras pirmajam, ceturtais - aiz muguras

otrajam utt. Ja dalībnieku skaits ir nepāra, priekšpēdējais skolēns nostājas pēdējā

rindā.

599.

Komanda “Izklīst!” Pēc šīs komandas jebkura nostāšanās tiek izjaukta,

dalībnieki nekavējoties atstāj savu vietu ierindā (virzoties uz priekšu, atpakaļ vai

sānis). Dodot šo komandu, skolotājs nedrīkst būt tuvāk par trim soļiem no

ierindas.

Līdzināšanās veidi

Līdzināties rindās var pa labi, pa kreisi un uz vidu. Lai nolīdzinātu ierindu

pa labi, pēc komandas "Līdzināties!" vadošais nostājas pamatstājā, bet pārējie

pagrieţ galvu pa labi, pārbauda atstarpi, nedaudz saliecot rokas elkoľos, un,

mazliet pavirzoties uz priekšu, atpakaļ vai sānis, nolīdzinās.

Lai nolīdzinātu ierindu pa kreisi, dod komandu "Pa kreisi - līdzināties!".

Aizsardzības spēku ierindas reglamentā komanda „Uz kreiso – līdzināties!”

Kreisā flanga malējais dalībnieks nostājas pamatstājā, bet visi pārējie līdzinās pa

kreisi.

Ierindu var nolīdzināt arī uz vidu. Komandētājs norāda vidu, nosaucot

dalībnieka uzvārdu, kurš stāv aptuveni pirmās rindas vidū, piemēram, - "Vidus -

skolnieks Kalniņš!". Pēc šīs komandas nosauktais dalībnieks paceļ priekšā un

nolaiţ kreiso roku, bet pārējie dalībnieki paskatoties iegaumē vidu. Seko

komanda "Uz vidu - līdzināties!", pēc kuras vidējais dalībnieks nostājas

pamatstājā, bet pārējie līdzinās uz viľu.

Ja ierinda pagriezta apkārt ar muguru pret fronti un tās labais spārns atrodas

kreisajā pusē, tad visos trijos līdzināšanās variantos ir jānorāda līdzināšanās

virziens.

Lai nolīdzinātu kolonnu, dod komandu "Kolonnā- līdzināties!". Vadošais

dalībnieks nostājas pamatstājā, bet pārējie dalībnieki līdzinās, nostājoties cits

citam aiz muguras un ievērojot pareizu atstati - viena soļa (paceltas rokas)

attālumā no priekšā stāvošā dalībnieka.

225

Nolīdzinot dalībniekus retotās rindās un kolonnās, dod komandu "Rindās

un kolonnas - līdzināties! ". Kolonnu vadošie dalībnieki nolīdzinās rindā,

ievērojot pareizu (norādīto) atstarpi. Pēc tam visi pārējie dalībnieki līdzinās

divos virzienos - rindās un kolonnās.

Kad dalībnieki nolīdzinājušies, dod komandu "Mierā!", pēc kuras

dalībnieki nostājas pamatstājā.

Ziņojums, sveicināšanās, pārbaude

Klases deţuranta ziņojums. Nodarbības sākumā klases deţurants nostāda

skolēnus vienā rindā (parasti zāles, laukuma labajā malā), nolīdzina un dod

komandu skaitīties pēc kārtas. Pēc skaitīšanās, atkarībā no tā, kur atrodas

skolotājs, tiek dota komanda, uz kuru pusi jāskatās (piemēram, "Uz vidu -

skatīt!"). Deţurants pa īsāko ceļu ierindas solī dodas pie skolotāja, 2 vai 3 soļu

attālumā apstājas, pagrieţas ar seju pret to un nodod ziľojumu, kurā norāda, kas

un kādam nolūkam nostādīti ierindā, kā arī dalībnieku skaitu. Ziľojuma beigās

deţurants nosauc savu uzvārdu. Pēc ziľojuma deţurants pagrieţas, pa īsāko ceļu

dodas uz priekšu, nostājas vienā līnijā ar skolotāju pa kreisi no viľa 2 vai 3 soļu

attālumā un tikai tad pagrieţas apkārt ar seju pret ierindu. Pēc tam skolotājs

sasveicinās ar skolēniem un dod komandu "Brīvi!", deţurants šo komandu

atkārto. Līdz deţuranta komandai "Brīvi!" visiem jāstāv pamatstājā. Pēc tam

deţurants pa īsāko ceļu atgrieţas ierindā un nostājas labā flanga galā.

Sasveicināšanās. Sporta stundas sākumā skolotājs sasveicinās: “Sveiki,

klase!”. Jaunāko klašu skolēni atbild lēni, skaļi un skaidri: "Esiet sveiks!", bet

vecāko klašu skolēni - īsi, aprauti: "Es't sveiks!". Stundu beidzot, skolotājs

atsveicinās: "Stundu beidzu - sveiki, klase!". bet dalībnieki atbild ar tādu pašu

sveicienu kā stundas sākumā.

Dalībnieku pārbaude ierindā. Pārbaudes laikā dalībnieki stāv ierindā

brīvi. Skolotājam nosaucot uzvārdu, skolēns ieľem pamatstāju, skaļi atsaucas:

"Es!" - un ar kreiso kāju iziet soli uz priekšu, bet pēc tam, liekot soli ar kreiso

kāju atpakaļ, atkal nostājas savā vietā ierindā. Ja dalībnieki stāv divās vai

vairākās rindās, izsauktajam dalībniekam (arī tad, ja viľš stāv pirmajā rindā) no

ierindas nav jāiziet, bet ir tikai jānostājas pamatstājā un jāatsaucas : "Es!".

Skaitīšanās veidi

Skaitīšanās pēc kārtas vajadzīga, lai noskaidrotu ierindā esošo dalībnieku

skaitu. Skaitīšanos, stāvot vienā rindā vai divās rindās, sāk no labā flanga pēc

komandas "Pēc kārtas - skaitīt!". Labajā flangā stāvošais strauji pagrieţot

galvu pa kreisi, saka: "Pirmais!" - un turpina stāvēt pamatstājā. Nākamais

dalībnieks, pagrieţot galvu pa kreisi, saka: "Otrais!". Skaitīšanās turpinās,

kamēr visi dalībnieki nosaukuši savus skaitļus. Kreisā flanga noslēdzošais

dalībnieks, nosaucot savu kārtas skaitli, galvu nepagrieţ, un piebilst:

"Pēdējais!" (solis uz priekšu nav jāliek). Stāvot divās rindās, skaitās tikai

pirmajā rindā stāvošie, bet otrās rindas kreisā flanga noslēdzošais dalībnieks

skaitīšanās beigās tikai nosauc: "Pilna!" (ja abās rindās ir vienāds dalībnieku

skaits) - vai "Nepilna!" (ja otrajā rindā ir par vienu dalībnieku mazāk).

226

Izvērstā ierindā skaitīšanās notiek vienlaikus katrā klasē (komandā)

atsevišķi. Pēc skaitīšanās katras klases (komandas) kreisā flanga noslēdzošais

dalībnieks liek soli uz priekšu un ziľo, ka skaitīšanās pabeigta un cik dalībnieku

ir ierindā.

Sākot skaitīties pēc kārtas kolonnā, vadošais dalībnieks pagrieţ galvu pa

kreisi un pār plecu skaļi nosauc: "Pirmais!". Pārējie turpina skaitīšanos tādā

pašā veidā. Noslēdzošais dalībnieks galvu nepagrieţ. Ja dalībnieki stāv divās

kolonnās, skaitās tikai tā kolonna, kurā stāv vadošais dalībnieks, bet otras

kolonnas noslēdzošais dalībnieks skaitīšanās beigās tikai nosauc: "Pilna!” - vai

"Nepilna!".

Skaitīšanās uz pirmo un uz otro. Pēc komandas "Uz pirmo un otro -

skaitīt!" ierindas labā flanga malējais dalībnieks (kolonnā vadošais) pagrieţ

galvu pa kreisi un saka: "Pirmais!", - nākamais dalībnieks saka: "Otrais!", -

trešais atkal saka : "Pirmais!". -ceturtais: "Otrais!" utt.

Skaitīšanās grupās pa trīs (četri, pieci utt.). Pēc komandas "Grupās pa

trīs (četri, pieci utt.) - skaitīt!" dalībnieki sāk skaitīties tāpat kā pēc kārtas (līdz

norādītajam grupas skaitlim un atkal no jauna).

Skaitīšanās pēc uzdevuma. Šo skaitīšanās veidu lieto galvenokārt pirms

kāpľveida pārkārtošanās. Atkarībā no tā, cik rindās un ar kādu atstati grib

pārkārtot ierindu, tiek dots skaitīšanās uzdevums. Piemēram, lai pārkārtotu

skolēnus no vienas rindas trijās ar attālumu divi soļi starp rindām, tiek dota

komanda "Uz četri, divi, uz vietas - skaitīt!", bet, ja nepieciešams izveidot

četras rindas ar triju soļu attālumu starp tām, tiek dota komanda "Uz deviņi, seši,

trīs, uz vietas - skaitīt!". Pēc šīs komandas dalībnieki (sākot no labā flanga)

nosauc norādītos skaitļus, pirmajā gadījumā vadošais, pagrieţot galvu, saka:

"Četri!", - otrais: "Divi!", - trešais: "Uz vietas!", bet ceturtais dalībnieks sāk

skaitīšanos pēc uzdevuma no jauna (pēc skaitīšanās veicamās darbības

aprakstītas nodaļā par kāpľveida pārkārtošanos).

Pagriezieni uz vietas

Pa kreisi pagrieţas pēc komandas “Uz krei-so!” ko izpilda uz diviem

skaitījumiem. Pēc izpildkomandas "-so" uz skaitījuma “viens” uz kreisās kājas

papēţa un labās kājas pirkstgaliem (nesaliecot kājas ceļgalos) jāpagrieţas par

90° pa kreisi (saglabājot pareizu ķermeľa un roku stāvokli) un jāpārnes ķermeľa

masa uz kreisās kājas. Skaitījuma “divi” laikā pa īsāko ceļu jāpieliek taisna labā

kāja. Lai pagrieztu ierindu pa labi, nepieciešama komanda "Uz la-bo!"

Dalībnieki izpilda tādas pašas darbības, tikai uz pretējo pusi.

Puspagriezienus pa kreisi un pa labi izpilda pēc komandām "Pus' uz

krei-so!" un "Pus' uz la-bo'.". To izpilde ir tāda pati kā pagriezieniem par 90 ,

tikai griešanās kustība notiek par 45°.

Pagriezienus apkārt uz vietas izpilda pēc komandas "Apkārt griez-ties!".

Pēc izpildkomandas uz skaitījuma “viens” uz kreisās kājas papēţa un labās kājas

pirkstgaliem (nesaliecot kājas) jāpagrieţas pa kreisi par 180 (saglabājot

227

ķermeľa un roku pareizu stāvokli), skaitījuma “divi” laikā pa īsāko ceļu

jāpieliek taisna labā kāja.

1 .klasē pagriezienus uz vietas (pa labi, pa kreisi) sākumā var izpildīt, pārcilājot

kājas vai ar palēcienu. Pagriezienu, pārcilājot kājas, vispirms izpilda uz norādīto

pusi par 45 (skaitījums “viens, divi”), pēc tam skaitījuma “trīs, četri” laikā

pagrieţas vēl par 45°.

Lai izpildītu pagriezienu ar palēcienu, jādod komanda "Ar palēcienu uz la-

bo!" ("krei-so").

Mācot, kā arī pilnveidojot pagriezienus uz vietas, ieteicams to darīt pa

skaitījumiem (labojot izpildījuma kļūdas) un pamazām pāriet uz komandu

izpildi bez skaitījuma.

Pārkārtošanās veidi

Pārkārtošanās ir dalībnieku nostādījuma maiľa ar ierindas mācības

komandām. Pārkārtošanās no vienas rindas divās rindās, un otrādi (600.zīm. a).

Pēc skaitīšanās uz “pirmo un otro” seko komanda "Divās rindās - stāties!".

Dalībnieki ar pirmo kārtas skaitli turpina stāvēt pamatstājā, bet tie, kuriem ir

otrais kārtas skaitlis, liek soli ar kreiso kāju atpakaļ (skaitījums “viens”), soli ar

labo kāju sānis (skaitījums “divi”) un, pieliekot kreiso kāju, nostājas pamatstājā

tieši aiz muguras pirmajiem (skaitījums “trīs”).

Pārkārtošanos atpakaļ vienā rindā izpilda pēc komandas "Vienā rindā -

stāties!". Otrie liek soli ar kreiso kāju sānis (skaitījums “viens”), soli ar labo

kāju uz priekšu (skaitījums “divi”) un, pieliekot kreiso kāju (skaitījums “trīs”),

nostājas vienā līnijā ar pirmās rindas dalībniekiem. Pārkārtošanos visi izpilda

vienlaikus, saskaľoti, rokas piespiestas pie augšstilbiem. Ja dalībnieku skaits ir

nepāra, tad, pārkārtojoties divrindu līnijā, priekšpēdējais dalībnieks atpakaļ

virzās pa kreisi (solis ar labo kāju atpakaļ, solis ar kreiso kāju sānis, pielikt labo

kāju) un nostājas aiz muguras pēdējam dalībniekam.

600.

Pārkārtošanos divās rindās 1 .klasē sākumā izpilda bez komandas.

Skolēniem liek saskaitīties uz “pirmo un otro”, pēc tam vai nu pirmie iet

noteiktu skaitu soļu uz priekšu, vai arī otrie - atpakaļ. Ja nepieciešams, lai

apmācāmie stāvētu viens aiz otra, dod papildu komandu vai norādījumu

(piemēram, "Otrie - ar pielikšanas soli pa labi soļos - marš!").

228

Pārkārtošanās no vienas rindas trijās rindās un otrādi (600.zīm. b).

Vispirms jādod komanda "Grupās pa trīs - skaitīt!". Pēc skaitīšanās seko

komanda "Trijās rindās - stāties!". Dalībnieki ar otro kārtas skaitli turpina

stāvēt pamatstājā. Pirmie liek soli ar labo kāju atpakaļ (skaitījums “viens”), soli

ar kreiso kāju sānis (skaitījums “divi”) un, pieliekot labo kāju, nostājas aiz

muguras otrajiem (skaitījums “trīs”). Tajā pašā laikā trešie liek soli ar kreiso

kāju uz priekšu (“viens”), soli ar labo kāju sānis (“divi”) un, pieliekot kreiso

kāju (“trīs”), nostājas priekšā dalībniekiem ar otro kārtas skaitli.

Pārkārtošanos atpakaļ viena rindā izpilda pēc komandas "Vienā rindā -

stāties!". Dalībnieki ar pirmo un trešo kārtas skaitli ar trim soļiem atgriezeniskā

secībā pretējā virzienā nostājas savās iepriekšējās vietās.

Pārkārtošanās no kolonnas pa vienam kolonnā pa divi un otrādi

(601.zīm.). Pirms pārkārtošanās skolēni saskaitās uz “pirmo un otro”. Pēc

komandas "Kolonnā pa divi - stāties!" pirmie turpina stāvēt pamatstājā, bet

otrie liek soli ar labo kāju sānis (skaitījums “viens”), soli ar kreiso kāju uz

priekšu (“divi”) un, pieliekot labo kāju (“trīs”), nostājas pamatstājā blakus

pirmajiem (pa labi no viľiem). Ja dalībnieku skaits kolonnā ir nepāra, tad

priekšpēdējais dalībnieks pārkārtojoties virzās pa labi un atpakaļ un nostājas

blakus pēdējam dalībniekam.

Lai pārkārtotos atpakaļ kolonnā pa vienam, tiek dota komanda "Kolonnā

pa vienam - stāties!", pēc kuras dalībnieki izpilda atgriezeniskas kustības

pretējā virzienā.

601.

Pārkārtošanās kāpņveidā no rindas (602.zīm.). Pēc tam, kad rindā

stāvošie ir saskaitījušies pēc norādītā uzdevuma (piemēram, "Uz seši, trīs, uz

vietas – skaitīt!"), tiek dota komanda "Pēc skaitījuma soļos - marš!".

Dalībnieki, kuri skaitoties teikuši “uz vietas”, pārkārtošanās laikā paliek uz

vietas, pārējie izpilda tik daudz soļu uz priekšu, cik atbilst viľu iepriekš

nosauktajam skaitlim (tātad 6 vai 3 soļi), un pieliek kāju.

Pārkārtojoties, skolotājs skaitot nosauc par vienu skaitījumu vairāk nekā

bija lielākais skaitlis uzdevumā, jo pie šī skaitījuma pirmās rindas skolēni pieliek

kāju. Piemēram, skaitoties “uz seši, trīs, uz vietas”, skolotājs skaita līdz septiľi.

Lai pārkārtotos atpakaļ vienā rindā, tiek dota komanda "Uz savām vietām

soļos -marš!". Pēc šīs komandas uz priekšu izgājušie skolēni pagrieţas apkārt

229

(skaitījums “viens, divi”), iesoļo savā vietā rindā, pieliek kāju un pagrieţas

apkārt. Skolotājs turpina skaitījumu “viens, divi”, kamēr pēdējie skolēni, kas

atgrieţas rindā, apgrieţas.

602.

Pārkārtošanās kāpņveidā no kolonnas (603.zīm.). Atkarībā no tā, cik

kolonnas ir jāizveido, tiek dots uzdevums skaitīties grupās pa trīs, četri utt.

603.

Piemēram, lai pārkārtotos trijās kolonnās ar divu soļu atstati starp tām, pēc

tam, kad skolēni saskaitījušies grupās pa trīs, tiek dota komanda “Pirmie – divus

pielikšanas soļus pa labi, otrie – uz vietas, trešie – divus pielikšanas soļus pa

kreisi soļos – marš!” Skolotājs skaita “Viens, divi”, kamēr dalībnieki izpilda

attiecīgo pielikšanas soļu skaitu. Pārkārtošanos var izpildīt ne tikai no vidus uz

abām pusēm, bet arī tikai pa labi vai tikai pa kreisi. Piemēram, “Pirmie – uz

vietas, otrie – divus, trešie – četrus, ceturtie – sešus pielikšanas soļus pa labi

soļos – marš!” Skolotājs skaita, kamēr dalībnieki nostājas kolonnā pa vienam.

Lai pārkārtotos atpakaļ kolonnā pa vienam, tiek dota komanda “Uz savam

vietām ar pielikšanas soļiem soļos – marš!”.

Pārkārtošanās no rindas gājiena kolonnās, soļojot ar kreiso (labo) plecu

uz priekšu (6045.zīm.). Vispirms skolēni skaitās grupās pa četri, pieci, seši utt.

Pēc komandas “Grupām kreiso plecu uz priekšu, soļos – marš!” katras grupas

pirmais dalībnieks sāk soļot uz vietas, lēnām pagrieţoties par 90 pa labi, bet

pārējie no katras grupas soļo ar kreiso plecu uz priekšu (pa loku), līdzinoties

230

rindās. Tiklīdz visi ir izsoļojuši, izveidojot gājiena kolonnas, skolotājs dod

komandu “Uz vietas!” un pēc tam “Klase – stāt!”, bet, ja kolonnai nepieciešams

virzīties uz priekšu, tad komandu “Taisni!”.

604.

Lai pārkārtotu dalībniekus atpakaļ vienā rindā, tiek dota komanda "Apkārt

griez-ties; grupām labo plecu uz priekšu, soļos - marš!". Pēc šīs komandas

skolēni ar pirmo kārtas skaitli atkal sāk soļot uz vietas, lēnām pagrieţoties par

90 pa kreisi, bet pārējie soļo grupās ar labo plecu uz priekšu, līdzinoties rindās.

Kad visi nonākuši vienā rindā, skolotājs dod komandu "Uz vietas!", pēc tam

"Klase - stāt! Apkārt griez-ties!".

Pārkārtošanās no kolonnas pa vienam gājiena kolonnās nostājoties pa

kreisi (pa labi) (605.zīm.).

Skolēni saskaitās grupās pa trīs (4, 5, 6 utt.) atkarībā no tā, kādu gājiena

kolonnu grib veidot. Pēc komandas "Pa kreisi (pa labi) kolonnā pa trīs (4, 5, 6

utt.) stāties soļos -marš!" pirmie turpina stāvēt pamatstājā, bet pārējie izdara

puspagriezienu pa kreisi (pa labi) un izsoļo vienā līnijā ar savas grupas „pirmo”

labajā spārnā un, pieliekot kāju, nostājas pamatstājā. Atpakaļ kolonnā pa vienam

pārkārtojas tāpat kā pēc pārkārtošanās no rindas gājiena kolonnās.

605.

231

Pārkārtošanās no viena apļa divos apļos un otrādi (606.zīm.). Stāvot apļa

nostādījumā vispirms jāsaskaitās grupās pa trīs. Pēc komandas “Divos apļos –

stāties!” pirmie stāv uz vietas, otrie liek soli ar kreiso kāju uz priekšu un pieliek

labo kāju, trešie izpilda pielikšanas soli pa labi (nostājas tieši vidū starp

pirmajiem).

606.

Atpakaļ vienā apli pārkārtojas pēc komandas "Vienā aplī - stāties!". Pēc

šīs komandas otrie un trešie, ar soli pretējā virzienā, atgrieţas savās iepriekšējās

vietās.

Retošanās un slēgšanās veidi

Retošanās un slēgšanās ir darbības, ar kurām palielina un samazina atstarpi

vai atstati starp dalībniekiem ierindā.

Retošanās, ceļot rokas sānis. Šis ir visvienkāršākais retošanās veids, ko

galvenokārt lieto nodarbībās ar jaunākā skolas vecuma bērniem. Stāvot

kolonnās, dalībniekus pagrieţ tā, lai garākie būtu priekšējā rindā, un dod

komandu "Ceļot rokas sānis, pa kreisi (pa labi, no vidus) - retoties". Visi

dalībnieki, ceļot abas rokas sānis, ar pielikšanas soļiem vai krustsoļiem (ja nav

norādīts veids) pārvietojas norādītajā virzienā, kamēr starp blakus stāvošo

dalībnieku roku pirkstiem vai rokās esošā vingrošanas inventāra (vālīšu, nūju,

hanteļu utt.) galiem ir plaukstas platuma atstarpe. Seko komanda "Rokas –

lejā", un dalībnieki nolīdzinās rindās un kolonnās.

Pēc šādas retošanās slēgties var ar jebkuru slēgšanās veidu, bet, tā kā

jaunākā skolas vecuma bērni tos vēl nezina, jaunākajās klasēs slēgšanos parasti

izpilda pēc rīkojuma "Pa labi slēgties!". Apmācāmie tad slēdzas norādītajā

virzienā (pārvietojoties ar pielikšanas soļiem vai krustsoli).

Retošanās un slēgšanās ar pielikšanas soļiem. Retoties var pa kreisi, pa

labi vai no vidus, ievērojot norādīto atstarpi. Piemēram. "Atstarpe - trīs soļi, ar

pielikšanas soļiem pa kreisi (pa labi, no vidus) – retoties!". Pēc izpildkomandas

skolotājs skaita “viens, divi” tik ilgi, kamēr visi izretojušies. Pirmā skaitījuma

“viens, divi” laikā pielikšanas soli pa kreisi izdara tikai rindu kreisā flanga

dalībnieki vai kreisajā pusē stāvošās kolonnas malējie dalībnieki. Katra nākamā

skaitījuma “viens, divi” laikā pakāpeniski ieslēdzas pārējie dalībnieki. Retošanās

turpinās, kamēr starp dalībniekiem (kolonnām) izveidojusies norādītā atstarpe.

232

Retojoties no vidus, vispirms jānorāda ierindas vidus. Nosauktais (norādītais)

dalībnieks atbild: "Es!" , paceļ priekšā kreiso roku un pēc tam turpina stāvēt

pamatstājā. Retošanos vienlaikus sāk ierindas abu flangu malējie dalībnieki.

Slēgšanās notiek pēc komandas "Ar pielikšanas soļiem pa labi (pa kreisi,

uz vidu) - slēgties!". Slēgšanos norādītajā virzienā sāk visi dalībnieki vienlaicīgi

(izľemot dalībnieku, uz kura pusi slēdzas), skolotājs skaita “viens, divi”, kamēr

visi atrodas slēgtā ierindā ar pareizu atstarpi.

Retošanās un slēgšanās pēc ierindas reglamenta. Sporta stundās

(nodarbībās) parasti nosaucot šo retošanās un slēgšanās veidu lieto terminu

„retošanās (slēgšanās) pēc reglamenta”. Tradicionāli ir pieľemts ierindu

izretojot lietot komandu „Atstarpe [intervāls] 2 (3, 4 utt.) soļi, pa labi (pa

kreisi, no vidus) – retoties!”, bet slēdzot „Pa kreisi (pa labi, uz vidu) –

slēgties!”

Latvijas Aizsardzības spēku ierindas reglamentā norādītas sekojošas

komandas: lai ierindu izretotu „Uz labo (uz kreiso, no vidus) uz 2 (3, 4 utt.)

soļiem – izretoties”, un, lai slēgtu „Uz labo (uz kreiso, uz vidu) – slēgties!”

Ja retojoties komandā nav norādīts atstarpes lielums (soļu skaits), tad

jāieľem viena soļa attālums.

Retošanās un slēgšanās darbības sporta nodarbībās un Latvijas Aizsardzības

spēkos ir vienādas. Pēc izpildkomandas visi, izľemot to dalībnieku, no kura

notiek retošanās, pagrieţas norādītajā virzienā. Pieliekot kāju, vienlaicīgi

jāpagrieţ galva uz ierindas frontes pusi un, skatoties pār plecu uz klases biedru,

kas soļo aizmugurē, sākot ar kreiso kāju, ar īsiem, ātriem soļiem iet uz priekšu

tikmēr, kamēr attālums līdz aizmugurē esošam ir norādītais soļu skaits (atstate).

Tad atkal jāpieliek kāja un jāpagrieţas uz ierindas frontes pusi. Skolotājs skaita

“viens, divi”, kamēr visi pagriezušies ar seju pret fronti. Slēgšanos izpilda pēc

komandas “Uz labo (uz kreiso, uz vidu) – slēgties!”. Visi dalībnieki, izľemot

malējo tajā flangā, uz kuru notiek slēgšanās, pagrieţas norādītajā virzienā, ar

īsiem, ātriem soļiem virzās uz priekšu, tad pieliekot kāju, apstājas un pēc tam

pagrieţas ar seju pret ierindas fronti. Pēc slēgšanās starp ierindas dalībniekiem

jābūt plaukstas platuma atstarpei.

Retošanos un slēgšanos var izpildīt arī ar skrējiena soļiem. Šajā gadījumā

komandā jāietver vārds “skriešus”.

Lokveida retošanās (607.zīm.). Pēc tam, kad dalībnieki nostādīti kolonnā

pa četri, ievērojot vismaz divus soļus lielu atstati starp rindām, atstarpi var

palielināt, retojoties lokveidā uz priekšu vai atpakaļ.

233

607.

Pēc komandas "Lokveidā uz priekšu - retoties!" pirmo sešu skaitījumu

laikā katras rindas divi vidējie dalībnieki ar pieciem soļiem iziet lokveidā uz

priekšu un uz āru (katrs uz savu pusi) divu soļu attālumā no malējiem

dalībniekiem vienā līnijā ar tiem (skaitījuma “seši” laikā jāpieliek kāja).

Skaitījuma “septiľi, astoľi” laikā šie dalībnieki pagrieţas apkārt.

Retojoties lokveidā atpakaļ, vidējie dalībnieki vispirms pagrieţas apkārt

(skaitījums “viens, divi”), pēc tam ar pieciem soļiem lokveidā uz priekšu uz āru

izsoļo divu soļu attālumā no malējiem dalībniekiem vienā līnijā ar tiem un

pieliek kāju (skaitījums turpinās līdz “astoľi”).

Slēgšanās notiek ar atgriezeniskām kustībām pretējā virzienā pēc komandas

"Lokveidā uz priekšu (atpakaļ) - slēgties!" (skaitījums 1-8).

Slēgšanās vienlaicīgi divos virzienos (608.zīm.). Pēc vingrojumu izpildes

izretotā ierindā (kolonnā pa 2, 3,4,5 utt.) var saslēgties vienlaicīgi divos

virzienos (samazināt atstarpi un atstati). Komanda "Uz priekšu un uz vidu (uz

priekšu un pa labi vai pa kreisi) - slēgties!". Visi dalībnieki pa īsāko ceļu

pārvietojas norādītajā virzienā, nostājas aiz pirmajā rindā stāvošajiem un

nolīdzinās rindās un kolonnās.

608.

3.2. Darbības kustībā

Soļošanas veidi

Izšķir trīs soļošanas veidus: ierindas (vingrošanas) solī; gājiena solī un

brīvā solī. Pārvietošanos soļos un skriešus, sāk ar kreiso kāju.

Latvijas Aizsardzības spēku ierindas reglamentā ir tikai 2 soļošanas veidi –

kopsolis un brīvsolis.

Visu veidu soļošanas parastais temps ir 110 - 120 soļi minūtē, soļa garums

70 - 80 cm. Soļošana ierindas solī un gājiena (parastajā) solī, kā arī skriešana

notiek kopsolī. Ja šādu pārvietošanos pavada skaitījums, tad uz nepāra skaitļiem

(“viens”, “trīs” utt.) kreisā kāja skar grīdu.

Gājienu jebkurā no soļošanas veidiem uzsāk pēc komandas, kuras pirmajā

daļā (sagatavotājdaļā) tiek noteikts soļošanas veids, bet izpildu daļā - komanda

"Marš!". Piemēram: "Ierindas solī, soļos – marš!".

Ja nav norādīts konkrēts soļošanas veids, bet tikai dota komanda "Soļos -

marš! ", pārvietošanos sāk gājiena solī.

234

Lai pārvietotos ierindas solī, pēc priekškomandas ķermenis jāpadod

nedaudz uz priekšu, pēc izpildkomandas iztaisnotu, izstieptu kreiso kāju ar

nostieptu purngalu izlikt kustības virzienā 15 - 20 cm augstumā no zemes un 70

- 80 cm uz priekšu, un sparīgi to uzreiz ar visu pēdu nolikt uz zemes, vienlaikus

pārnesot ķermeľa svaru uz šo kāju, ar rokām izdarīt brīvas kustības, labo roku

virzīt gar ķermeni uz priekšu un saliekt elkoni tā, lai īkšķis atrastos jostas vietas

(vidus) augstumā un plaukstas atstatumā no tā; vienlaikus elkoni iztaisnota

kreisā roka virzās atpakaļ līdz atmetas pleca locītavā. Līdzīgi jāsper ar labo kāju

nākamais solis, attiecīgi mainot rokas; soļojot ķermeni turēt taisni, krūtis

izvērstas, lai varētu brīvi elpot.

Gājiena soli uzsāk un turpina līdzīgi ierindas solim, tikai kājas ceļgalos

neiztaisno, liek uz zemes dabiski, sākot ar papēdi un pēc tam pārnesot ķermeľa

svaru uz visu pēdu; roku kustības līdzīgas ierindas soli aprakstītajām, tikai

aizmugurējā roka nav jāatvirza, līdz tā atmetas pleca locītavā, un nav pilnīgi

jāiztaisno.

Brīvo soli uzsāk katrs pēc saviem ieskatiem, vienalga, ar kuru kāju,

saglabājot savu vietu ierindā; roku kustības tādas, kā katram ērtāk. Jāiet tā, lai

netraucētu blakus ejošos, kā arī priekšā un aizmugurē ejošos.

Brīvā solī iet ilgstošos pārgājienos, pārvietojoties ar priekšmetiem

(inventāru) rokās, ejot pa šķēršļotu apvidu, pāri tiltiem un telpās ar grīdas

segumu (Citēts no LR Aizsardzības spēku ierindas reglamenta, 11.lpp.).

Gājiena laikā soļošanas veidus var mainīt. Lai kolonna pārietu uz citu soļošanas

veidu, jādod attiecīga komanda, piemēram: "Brīvā solī - marš!". Pēc

izpildkomandas dalībnieki sper vienu soli tāpat kā iepriekš un ar kreiso kāju sāk

jaunu pārvietošanas veidu.

Gājiena solī no ierindas soļa pāriet pēc komandas "Brīvi!". Ierindas solī no

gājiena soļa vai brīvā soļa pāriet pēc komandas "Mierā!".

Lai pārtrauktu soļošanu, komandē "Klase (grupa) - stāt!". Pēc

izpildkomandas, ko parasti dod reizē ar kreisās kājas soli, ar labo kāju jāsper vēl

viens solis un pēc tam jāpieliek klāt kreisā kāja, ieľemot pamatstāju. Ja soļošana

notiek mūzikas pavadījumā, tad šo komandu var dot tikai muzikālā perioda

pēdējā frāzē skaitījuma “pieci” laikā, kad dalībnieku kreisā kāja skar grīdu.

Soļošana apkārt zālei (laukumam). Pēc komandas "Pa kreisi (pa labi)

apkārt zālei (laukumam) soļos - marš! " dalībnieki kolonnā pa vienam (pa 2, 3

utt.) sāk soļot apkārt zālei norādītajā virzienā.

Ja klase atrodas kaut kur zāles vidū, tad pēc šīs komandas vadošais

dalībnieks pa īsāko ceļu ved kolonnu uz zāles malu un tad turpina soļot

norādītajā virzienā. Soļojot kolonnā pa divi, pa trīs un vairāk, vadošie ir visi

priekšējās rindas dalībnieki. Kolonna virzās apkārt zālei apmēram viena metra

attālumā no sienām vai pie tām novietotajiem priekšmetiem. Sporta stundās un

treniľos dalībnieki zāles stūros parasti soļo pa noapaļotu līniju, bet speciāli

organizētos pasākumos var būt nosacījums - pagriezties stūros taisnā leľķi (par

90°) uz laukuma ārmalai tuvākās kājas pirkstgaliem.

235

Soļošana uz vietas. Pēc komandas "Uz vietas soļos - marš!" dalībnieki sāk

soļot uz vietas, kājas ceļot 15 - 20 cm augstumā un nolaiţot taktī, bet nesitot ar

sparu pret zemi. Roku vēzieni tādi paši, kā soļojot gājiena soli. Lai pārietu no

soļošanas uz priekšu soļošanā uz vietas (saglabājot atstati), dod komandu "Uz

vietas!". Pēc šīs komandas visi dalībnieki nekavējoties pārtrauc kustību uz

priekšu un turpina soļot uz vietas.

Ja soļojot kolonna ir izretota un, pārejot soļošanā uz vietas, tā jāsaslēdz, dod

komandu "Pirmais - uz vietas!". Pēc šīs komandas kolonnas vadošais

dalībnieks sāk soļot uz vietas, bet visi pārējie turpina soļot uz priekšu, kamēr

atstate līdz priekšā esošajam dalībniekam katram ir viens solis. Kad visi atrodas

pareizā atstatē cits no cita, kolonna turpina soļot uz vietas.

Pāreju no soļošanas uz vietas soļošanā uz priekšu izpilda pēc komandas

"Klase -taisni!", kuru dod brīdī, kad dalībnieku kreisā kāja skar grīdu. Pēc šīs

komandas soli ar labo kāju liek vēl uz vietas un ar kreiso kāju uzsāk gājiena soli.

Pārvietošanās ātruma maiņa. Lai izmainītu soļu garumu, dod komandas

"Īsāku soli!", "Pussoli", "Garāku soli!", "Pilnu soli!". Soļošanas tempa

izmainīšanai ir komandas "Biežāku soli!", "Retāku soli!". Pēc šīm abām

komandām ar skaitījumu jānorāda vēlamais soļošanas temps.

Soļošana uz norādīto vietu. Lai kolonna sāktu soļot kādā noteiktā virzienā

vai izmainītu sākotnējo kustības virzienu, jānorāda vieta, uz kurieni jāsoļo

(nosaucot nosacīti pieľemtos zāles apzīmējumus vai priekšmetus zālē),

piemēram, "Uz zāles kreiso augšējo stūri – marš!". Pēc šādas komandas

kolonnas vadošais dalībnieks pa īsāko ceļu ved kolonnu norādītajā virzienā, bet

viena metra attālumā no zāles sienas vai nosauktā priekšmeta sāk soļot uz vietas

(ja neseko citas komandas).

Sporta stundā (treniľos) klasi sadala vairākās apakšgrupās (komandās), kam

nodarbību gaitā jāpārvietojas telpā daţādos atšķirīgos virzienos no viena

nodarbību veida (rīka) pie nākamā. Pēc tam, kad katrai apakšgrupai norādīts

pirmais nodarbības veids (rīks), seko komanda "Apakšgrupām uz nodarbību

vietām (pie norādītajiem rīkiem) soļos - marš!". Katra kolonna ar apakšgrupas

vecāko (kapteini) priekšgalā pa īsāko ceļu dodas uz norādīto vietu un turpina

soļot uz vietas līdz komandai "Apakšgrupām - stāt!" . Kolonnas pie nodarbību

vietas (rīka) piesoļo tā, lai kreisais plecs būtu vērsts pret zāles vidu un lai pēc

pagrieziena dalībnieki atrastos ar seju pret nodarbības vietu (rīku). Pēc tam seko

pagrieziens pa kreisi un komanda nodarbību vietas sagatavošanai vai arī

nodarbības sākšanai. Kad pirmais nodarbību veids ir beidzies, skolotājs dod

komandu "Apakšgrupām – stāties!", pēc kuras apakšgrupa nostājas vienā rindā.

Pēc tam seko pagrieziens pa labi un komanda "Apakšgrupām uz nākamo

nodarbības vietu (pie nākamā rīka) soļos - marš!".

Pārvietošanās pēc norādītā soļu skaita uz priekšu, atpakaļ vai sānis. Lai

slēgtā vai izretotā ierindā stāvošus dalībniekus pārvietotu par vienu (2, 3 utt.)

soli uz priekšu, dod komandu "Soli (divus, trīs utt.) uz priekšu - marš!". Pēc šīs

komandas dalībnieki, līdzinoties rindās un kolonnās, soļo norādīto soļu skaitu uz

236

priekšu, un pieliekot kāju, apstājas (skaitījums par vienu skaitli lielāks nekā

norādītais soļu skaits). Slēgtā ierindā (kā arī liekot vienu soli) soļojot rokas

nevēzē.

Lai pavirzītu dalībniekus par vienu vai diviem soļiem atpakaļ, dod komandu

"Vienu (divus) soli atpakaļ - marš!". Soļojot atpakaļ, ne slēgtā, ne izretotā

ierindā rokas nevēzē. Ja nepieciešams ierindu pārvietot atpakaļ trīs un vairāk

soļus, tad dalībniekus vispirms pagrieţ apkārt, liek izpildīt vajadzīgo soļu skaitu

uz priekšu un atkal pagrieţ apkārt. Sānis parasti virzās ar pielikšanas soļiem.

Soļu skaitu un kustības virzienu norāda ar komandu, piemēram "Divus

pielikšanas soļus pa kreisi (pa labi) - marš!".

Skriešanas veidi

Skrējienu no vietas sāk pēc komandas "Skriešus - marš!". Pēc

priekškomandas ķermeni viegli noliekt uz priekšu, rokas viegli saliektas dūrē ar

īkšķiem uz augšu, nedaudz atpakaļ un pievilktas pie krūtīm. Pēc izpildkomandas

ar kreiso kāju uzsākt brīvu skrējienu ar tempu 165 - 180 soļi minūtē, soļa

garums 85 - 90 cm; rokas brīvi kustas soļu taktī uz priekšu un atpakaļ. Soļa

garuma un skrējiena tempa maiľai lieto tās pašas komandas, ko izmanto soļojot.

Lai pārietu no soļošanas uz skriešanu, izpildkomandu "Marš!" dod brīdī,

kad kreisā kāja skar grīdu. Dalībnieki vēl izpilda vienu gājiena soli ar labo kāju

un ar kreiso kāju sāk skrējienu.

No skriešanas uz soļošanu pāriet pēc komandas "Soļos - marš!".

Izpildkomandu dod brīdī, kad kreisā kāja skar grīdu, pēc tam vēl izpilda

skrējiena soli un ar kreiso kāju sāk soļot gājiena solī (vai citā komandā noteiktā

soļošanas veidā). Līdzīgi rīkojas, ja skriešanas laikā saľemta komanda "Uz

vietas!" vai "Stāt!".

Ja skrien mūzikas pavadījumā, tad, pārejot no skrējiena uz soļošanu,

izpildkomandu dod muzikālā perioda pēdējā frāzē skaitījuma “pieci” laikā, kad

dalībnieku kreisās kājas skar grīdu.

Pagriezieni pa kreisi un pa labi, soļojot un skrienot. Lai izpildītu kustībā

pagriezienu pa kreisi, dod komandu "Uz krei-so!". Izpildkomandu "-so!" dod

brīdī, kad kreisā kāja skar grīdu. Pēc šīs komandas liek vēl soli uz priekšu ar

labo kāju, uz tās pirkstgaliem pagrieţas par 90 pa kreisi un ar kreiso kāju sāk

soļot jaunajā virzienā, līdzinoties rindās un kolonnās.

Pa labi pagrieţas pēc komandas “Uz la-bo!". Izpildkomandu dod brīdī, kad labā

kāja skar grīdu. Pēc tam liek vēl vienu soli ar kreiso kāju un uz tās pirkstgaliem

pagrieţas pa labi. Pagriezienus pa kreisi un pa labi skrienot, kā arī

soļojot un skrienot uz vietas, izpilda pēc tām pašām

komandām.

Pagriezieni, virziena maiņa kustībā

Pagrieziens apkārt, soļojot un skrienot. Šajā gadījumā tiek dota komanda

"Apkārt - marš!". Izpildkomandu dod brīdī, kad labā kāja skar grīdu. Pēc šīs

237

komandas jāliek vēl viens pilns solis ar kreiso kāju uz priekšu (skaitījums

“viens”), pussolis ar labo kāju nedaudz pa kreisi un, paceļoties uz abām kājām

pirkstgalos jāpagrieţas par 180° pa kreisi (skaitījums “divi”) un ar kreiso kāju

jāsāk soļot pretējā virzienā (skaitījums “trīs”). Pagrieziena laikā kustības ar

rokām izpilda soļu taktī. Pēc tās pašas komandas pagriezienu apkārt izpilda arī,

soļojot vai skrienot uz vietas.

Pārvietošanās virziena maiņa, soļojot (skrienot) ar kreiso (labo) plecu

uz priekšu. To lieto, lai mainītu dalībnieku (klases, apakšgrupas) frontes

virzienu rindā vai pārvietošanās virzienu, soļojot kolonnās. Pēc komandas

"Klase, kreiso (labo) plecu uz priekšu, soļos – marš!" (kustībā vārdu “soļos”

nelieto) grupa virzās lokveidā uz priekšu un pa labi, saglabājot līdzināšanos

rindās un līdzinoties uz labā (kreisā) flanga malējo dalībnieku, kurš, liekot soli

uz vietas, pagrieţas pa labi. Kad grupa pagriezusies vajadzīgajā virzienā,

skolotājs dod vienu no komandām "Uz vietas!" vai "Taisni!".

Pārkārtošanās kustībā

Skaitīšanās kustībā. Lai skaitītos kustībā, tiek dotas tās pašas komandas,

kuras lieto, skaitoties ierindā uz vietas. Soļojot vai skrienot, katrs dalībnieks,

liekot soli ar kreiso kāju, pagrieţ galvu pa kreisi un nosauc savu kārtas skaitli.

Pārkārtošanās no kolonnas pa vienam kolonnā pa divi - un otrādi. Pēc

dalībnieku saskaitīšanās uz “pirmo un otro” dod komandu "Kolonnā pa divi -

marš!". Pēc šīs komandas dalībnieki ar pirmo kārtas skaitli saīsina soli (iet

pussolī), bet otrie, pagarinot soli, virzās pa labi un uz priekšu, pārkārtojoties

blakus pirmajiem. Kad pārkārtošanās pabeigta, pirmie atkal pagarina soli

(komanda "Taisni!"). Atpakaļ kolonnā pa vienam pārkārtojas pēc komandas

"Kolonnā pa vienam - marš!". Otrie saīsina soli un, virzoties pa kreisi,

pārkārtojas savās iepriekšējās vietās aiz pirmajiem.

Pārkārtošanās kustībā no kolonnas pa vienam kolonnās pa četri (pa

divi, pa trīs utt.) ar pagriezienu (609.zīm.). Audzēkľiem soļojot apkārt zālei,

tiek dota komanda "Kolonnās pa četri (pa divi, pa trīs utt.) uz kreiso (uz labo) -

marš!". Izpildkomandu var dot tikai tad, kad nosauktie dalībnieki grupās ir

pagriezušies zāles stūrī un soļo taisni. Pagriezienam pa kreisi izpildkomandu

dod brīdī, kad kreisā kāja skar grīdu, bet pagriezienam pa labi, kad labā kāja

skar grīdu.

238

609.

Nosauktie dalībnieki (pirmā rinda) vienlaicīgi izpilda pagriezienu norādītajā

virzienā un turpina soļot pussolī. Nākošie četri (divi, trīs utt.) dalībnieki turpina

soļot uz priekšu līdz vietai, kur pagrieţas iepriekšējie četri dalībnieki un

pagriezienu izdara patstāvīgi. Pārkārtošanās turpinās, kamēr pagriezienu

izpildījuši visi dalībnieki. Pēc pārkārtošanās dalībnieki slēgtā ierindā soļo uz

priekšu (parasti seko komanda, ar kādu atstarpi un atstati jāretojas). Analoģiski

izpilda arī pārkārtošanos pēc komandas "Kolonnās pa četri un pa trīs (pa trīs

un pa divi) uz kreiso (uz labo) - marš!" (610.zīm..).

Pēc šīs komandas pagriezienu vispirms izpilda pirmie četri dalībnieki, tad

trīs, pēc tam atkal četri utt. Pēc šādas pārkārtošanās un izretošanās audzēkľi ir

izvietoti šaha galdiľa veidā un ir iespējams izpildīt vingrojumus ar priekšmetiem

(auklu, apli, bumbu), netraucējot citam citu.

Pārkārtošanos no kolonnas pa četri (pa divi, pa trīs utt.) kolonnā pa vienam,

lai varētu soļot apkārt zālei, izpilda pēc komandas “No kreisās (no labās)

kolonnā pa vienam pa labi (pa kreisi) apkārt zālei soļos - marš!" (611.zīm.).

Pirms dod šo komandu, nepieciešams pārliecināties, vai audzēkľi stāv pareizi -

aiz vadošā (bet ne blakus) stāv otrais, tālāk trešais utt.

610. 611.

Pēc izpildkomandas vadošais sāk vest kolonnu norādītajā virzienā, viľam

auguma kārtībā seko pārējie. Ja starp kolonnu dalībniekiem ir lielāka atstate

239

nekā viens solis, tad vispirms visi vienlaicīgi saslēdzas uz priekšu līdz savas

kolonnas vadošajam un soļo uz vietas, kamēr rodas iespēja virzīties uz priekšu.

Pārkārtošanās no apakšgrupām kolonnā pa vienam (612.zīm.). Lai,

beidzot nodarbības pa apakšgrupām, pārkārtotu klasi auguma kārtībā pa vienam,

apakšgrupas ar pagriezienu pa labi vispirms nostāda kolonnās, pēc tam pulcē tās

kādā no nosacīti pieľemtajiem zāles punktiem, piemēram, “Apakšgrupām uz

zāles centru soļos – marš!”. Apakšgrupu vadošie pa īsāko ceļu ved savas

kolonnas uz zāles centru un tur turpina soļot uz vietas. Kad visas apakšgrupas

ieradušās norādītajā vietā, seko komanda “Pēc auguma kolonnā pa vienam pa

kreisi (pa labi) apkārt zālei – marš!”.

612.

Pārkārtošanās no kolonas pa vienam kolonnās pa divi (četri, astoņi) ar

sadalīšanos un dubultošanos (613.zīm.)

613.

Vispirms tiek dota komanda "Caur zāles centru – marš!". Zāles pretējā

malā pēc komandas "Kolonnā pa vienam pa kreisi (pa labi) un pa labi(pa

kreisi) apkārt zālei - marš!" kolonnas pirmais dalībnieks pagrieţas pa kreisi (pa

labi), otrais - pa labi (pa kreisi) utt. un turpina soļot apkārt zālei. Kad pretī

soļojošās kolonnas tuvojas viena otrai, tiek dota komanda "Kolonnā pa divi

caur zāles vidu - marš!". Pēc šīs komandas kolonnu vadošie dalībnieki soļa

240

attālumā viens no otra pagrieţas par 90° ar seju pret zāles centru un soļo blakus

uz pretējo zāles malu. Ja grib izveidot četras kolonnas, tad seko komanda

"Kolonā pa divi pa kreisi un pa labi apkārt zālei - marš!". Pretējā zāles malā

kolonnas atkal dubulto, dodot komandu "Kolonnā pa četri caur zāles vidu -

marš!".

Lai pārkārtotu audzēkľus atpakaļ kolonnā pa vienam ar dalīšanos, tiek

lietotas komandas "Kolonnā pa divi pa kreisi un pa labi apkārt zālei- marš!",

zāles pretējā malā - "Kolonnā pa divi caur zāles vidu - marš!", tad - "Kolonnā

pa vienam pa kreisi un pa labi apkārt zālei - maršs!" un atkal zāles pretējā

malā - "Kolonnā pa vienam caur zāles centru –marš!".

Retošanās un slēgšanās kustībā

Kustībā (soļojot, skrienot), lai izretotu (palielinātu atstati) vienu vai

vairākas kolonnas dziļumā, vadītājs nosauc vajadzīgo atstati, piemēram,

"Atstate - divi (trīs, četri utt.) soļi!". Kolonnu vadošie dalībnieki liek garāku

soli, pārējie to saīsina, līdzinoties rindās. Retošanās turpinās, kamēr starp visiem

dalībniekiem ir izveidojies norādītais attālums. Pēc komandas "Uz vietas!"

dalībnieki turpina soļot uz vietas, saglabājot norādīto atstati. Kolonnas slēgšanu kustībā var izdarīt divejādi.

1. Pēc komandas "Pirmie (pirmais) - uz vietas!" kolonnu vadošie

dalībnieki sāk soļot uz vietas, bet pārējie, soļojot uz priekšu, saslēdzas, kamēr

citu no cita šķir vienu soli liela atstate. Kustību uz priekšu atsāk pēc komandas

"Taisni!".

2. Pēc komandas "Uz priekšu - slēgties!" visi dalībnieki, izľemot pirmos,

pagarina soli un saslēdzas uz priekšu, līdzinoties rindās.

Izretojot ierindu platumā (palielinot atstarpi), norāda vajadzīgo atstarpi,

piemēram, "Atstarpe - divi (trīs, utt.) soļi!". Pēc šīs komandas pirmās rindas

dalībnieki izvēršas, ievērojot norādīto atstarpi. Pārējie dalībnieki retojas aiz savu

kolonnu vadošajiem, līdzinoties rindās un kolonnās.

Retoties var arī vienlaikus gan ierindas dziļumā, gan platumā, ievērojot

norādīto atstati un atstarpi. Šo retošanos veidu parasti izmanto pēc pārkārtošanās

no vienas kolonnas vairākās pēc pagrieziena kustībā. Tiklīdz pirmā rinda ir

izpildījusi pagriezienu norādītajā virzienā, seko, piemēram, komanda "Atstate

un atstarpe - trīs soļi!" (var būt arī atšķirīgi). Pirmās rindas dalībnieki soļojot

izvēršas, ievērojot norādīto atstarpi, pārējās rindas soļo, līdzinoties kolonnās un

rindās, ar norādīto atstati.

Figurālā soļošana

Figurālā soļošana ir īpaša dalībnieku pārvietošanās zālē (laukumā) kolonnā

pa vienam vai pa divi, pēc skolotāja komandām veidojot daţādas figūras.

Pārvietoties dalībnieki var soļojot, skrienot, ar daţādiem deju soļiem,

palēcieniem, kā arī izpildot vienkāršus vispārattīstošos vingrojumus kustībā. Šo

soļošanas veidu lieto audzēkľu organizēšanai, organisma nomierināšanai, stājas

veidošanai, kā arī daţādos masu uzvedumos un parādēs.

241

Izveidojot daţādas figūras, noteicošā ir kolonnas vadošā dalībnieka loma, jo

viľš pirmais izpilda visas komandas, kas saistītas ar virziena maiľu. Lai visi

audzēkľi apgūtu iemaľas daţādu figūru izveidošanai, ieteicams periodiski

mainīt kolonnas vadošo.

Ir loti daudz figurālās soļošanas varianti. Šeit aprakstīti tikai tie, kurus

visbieţāk pielieto sporta stundā.

Soļošana (skriešana) aiz vadītāja. Stundā, sevišķi treniľā, izpildot

daţādus vingrojumus kustībā, notiek pārvietošanās ar bieţu virziena maiľu. Lai

visu laiku nebūtu jādod komandas, skolotājs pēc komandas "Aiz manis - marš!"

stājas klases (komandas) priekšgalā un ved to daţādos virzienos, mainot

pārvietošanās veidus un tempu, pārvarot šķēršļus utt.

Pretgājieni ir kolonnas pārvietošanās sākotnējam kustības virzienam

pretējā virzienā, visiem dalībniekiem pakāpeniski izejot caur pagrieziena vietu.

Pretgājienā var iet, dalībniekiem pārvietojoties taisnā virzienā, slīpi, kā arī

soļojot pa apli.

Ja atskan komanda "Pretgājienā pa kreisi (pa labi) - marš!", tad,

pārvietojoties kolonnā pa vienam, pēc izpildkomandas “marš!” vadošais

dalībnieks liek soli, pagrieţas pa kreisi par 180° un turpina soļot pretējā virzienā,

ievērojot vienu soli lielu atstarpi no pretī nākošā dalībnieka. Aiz viľa caur

pagrieziena vietu iziet visi pārējie kolonnas dalībnieki (614.zīm. a). Ja

pretgāienu izpilda, soļojot kolonnā pa divi, caur pagrieziena vietu vienlaikus

iziet divi blakus ejošie dalībnieki (614.zī. b).

614.

Pārvietojoties kolonnā pa 3 (4, 5 utt.) ar atstarpi starp kolonnām vismaz divi

soļi, lai kolonnas pretgājienā virzītos katra gar savu kolonnu, dod komandu

"Kolonnām pretgājienā pa labi (pa kreisi) - marš!". Tad katras kolonnas

vadošais dalībnieks ved savu kolonnu pretgājienā tāpat, kā soļojot kolonnā pa

vienam.

Pretgājienu, pārvietojoties kolonnā pa divi, var izpildīt arī uz āru vai iekšu.

Pēc komandas "Pretgājienā uz āru - marš!" (614.zīm. c) kolonnas labās puses

242

vadošais dalībnieks ved savu kolonnu pretgājienā pa labi, bet kreisās puses

vadošais dalībnieks - pretgājienā pa kreisi. Analoģiski izpilda pretgājienu uz

iekšu, tikai abu kolonnu vadošie dalībnieki izpilda pretgājienu uz iekšu.

Līkloču gājiens (615.zīm.) veidojas no pretgājieniem pārmaiľus pa kreisi

un pa labi (vai otrādi).

615.

Vispirms dod komandu "Pretgājiena pa kreisi (pa labi) - marš!", pēc tam

- "Līkloču gājienā - marš!". Jo īsāka pauze starp pirmo un otro komandu, jo

līkloču gājiens šaurāks, un otrādi -jo pauze garāka, jo līkloču gājiens veidojas

platāks. Dalībnieki patstāvīgi turpina iesākto līkloču gājienu līdz nākamajai

komandai.

Zigzaga gājiens (616.zīm.) ir kolonnas soļošana pa zāli (laukumu),

veidojot asi lauztu zigzaga veida līniju. To, cik lieli zigzagi jāizveido, nosaka

skolotāja atrašanās vieta. Nostājies kādā vietā zālē, brīdī, kad kolonnas vadošais

dalībnieks nonācis zāles (laukuma) stūri, skolotājs dod komandu "Pie manis un

tālāk zigzaga gājienā - marš!". Pēc šīs komandas vadošais dalībnieks pa īsāko

ceļu ved kolonnu līdz skolotājam, izveidojot noteiktu leľķi. Tur tas pagrieţas un

soļo uz zāles malu, veidojot tādu pašu leľķi kā sākumā, tad atkal pagrieţas un

soļojot veido nākamo tāda paša izmēra zigzagu utt. Tā gājiens turpinās līdz

jaunai komandai.

616.

Apļa izveidošana. Kolonnā pa vienam (pa divi) soļojot apkārt zālei, brīdī,

kad kolonnas vadošais dalībnieks atrodas kādā no laukuma malu viduspunktiem,

243

dod komandu "Pa apli - marš!". Ja izpildkomandas brīdī kolonnas vadošais

dalībnieks atrodas laukuma labās vai kreisās (sānu) malas viduspunktā, tad apli

izveido pa visu zāles laukumu (617.zīm. a), ja laukuma augšējās vai apakšējās

malas (gala) viduspunktā, tad apli veido tikai līdz zāles viduslīnijai (617.zīm. b).

617.

Dalībnieki, soļojot pa apli, retojas tā, lai aplis noslēgtos, kad kolonnas

vadošais ir nonācis vietā, kur viľš atradās, kad tika dota izpildkomanda “marš!”.

Soļošana pa apli turpinās, kamēr seko nākamā komanda. Lai klasi atkal

pārkārtotu kolonnā, tiek dota komanda "Pa kreisi (pa labi) apkārt zālei (soļos)

– marš!".

Ir arī citi figurālās soļošanas veidi - soļošana pa spirāli, atklāto un slēgto

cilpu, pa loku, pa astoľnieku u.c.

Ierindas mācības vingrojumus izmanto daţādās sporta stundās

(vingrošanas, sporta spēļu, vieglatlētikas), bet komandām un prasībām to izpildē

jābūt vienādām, un šiem vingrojumiem jābūt saistītiem ar stundas saturu.

Operatīvi pielietojot sporta stundās daţādus agrāk apgūtus ierindas mācības

paľēmienus, skolotājs var ātri un organizēti nostādīt, pārvietot skolēnus zālē vai

laukumā, saglabājot stundā vajadzīgo kārtību un disciplīnu.

244

VIII PĒTĪJUMĀ IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1. Ahero A. Par latviešu valodas aizguvumiem /Latviešu valodas kultūras

jautājumi. Rīga: 3,izlaid., 1967. - 40.-48.lpp.

2. Airēšana: Sacīkšu noteikumi / Rīga, 1946.

3. Alunāns J. Par jauniem latviešu valodā taisāmiem vārdiem // Mājas Viesis,

1856. Nr.25.

4. Armijas zirgu sporta kluba 1934.g. darbības pārskats / Rīga, 1934.

5. Baldunčiks J. Aizguvumi jaunatnes ţargonā (slengā) // Valodas aktualitātes –

1987. Rīga: Zinātne, 1988. - 186.-191.lpp.

6. Baldunčiks J. Aizguvumi sporta leksikā // Padomju Jaunatne, 1987., 12.aug.

7. Baldunčiks J. Anglicismi latviešu valodā / Rīga: Zinātne, 1989.

8. Baldunčiks J. Latviešu sporta terminoloģijas vēstures lappuses // Sports,

1981., 6.dec., 1982. 10.janv., 14.febr., 11.apr., 27.jūn., 4 jūl., 26.okt.

9. Baldunčiks J. Lietosim pareizus sporta terminus // Latviešu valodas kultūras

jautājumi. - Rīga, 1978, 14.izlaid., 123.lpp.

10. Baldunčiks J. Par sporta terminoloģiju // Sports, 1984., 10.nov.

11. Baldunčiks J. Sporta terminoloģija un valodas kultūra // Sports, 1978., 5.apr.

12. Basketbola spēles noteikumi / Rīga, 1935.

13. Baurs F. Buru sports / Rīga:, 1927.

14. Bēden-Pauls R. Skautisms zēniem / Rīga, 1931.

15. Birziľa L. Pret mehānisku tulkošanu // Latviešu valodas kultūras jautājumi.

- Rīga, 1969., 4.izlaid., 74.lpp.

16. Blaus H. Šaušanas māksla ar skrošu bisi / Rīga, 1935.

17. Blinkena A. Valodas kultūra divvalodības apstākļos // Latviešu valodas

kultūras jautājumi. - Rīga, 1973. – 9.izlaid. 91.-99.lpp.

18. Blinkena A. Valodas situācija un valodas kultūra // LPSR ZA Vēstis. -

1975., Nr.8.- 102.-110.lpp.

19. Bojāte A. Divvalodu vārdnīcu iekārtojuma principi / Grām.: Latviešu

leksikas attīstība. Rīga, 1968, 217.-224.lpp.

20. Brikšķis O. ZA Latviešu valodas Terminoloģijas līdzšinējā un turpmākā

darbība // LPSR ZA Vēstis, 1949., Nr.1. 165.-183.lpp.

21. Buivids J. Militārā pedagoģika: I Audzināšana, II Apmācība. Rīga: Armijas

spiestuves izdev., 1928.

22. Burāšanas sporta terminoloģija. - Grām.: Millers L. Burāšanas sports. Rīga,

1953, 210.-222.lpp.

23. Bušs O. Vēlreiz par mačiem // Latviešu valodas kultūras jautājumi. Rīga:

Liesma, 1977. - 13 laid. – 29.-34. lpp.

24. Cakule G. Latvijā izdotās vārdnīcas laikā no 1900. līdz 1966.gadam.

Bibliogrāfija. – Grām.: Latviešu valodas salīdzināmā analīze / Rīga, 1969, 144.-

197.lpp.

25. Djošins D. u.c. Fizkultūriešu un sportistu medicīniskā kontrole / Rīga, 1969.

26. Dravnieks J. Angļu – latvju vārdnīca / Rīga, 1924.

245

27. Dravnieks J. Konversācijas vārdnīca / Jelgava, 1891.-1898. I. - 27.burtn.

28. Dravnieks J. Svešu vārdu grāmata, 1886.

29. Druviete I. Latvijas valodas politikas Eiropas Savienības kontekstā /

Rīga,1998

30. Dzīves māksla: Praktisku padomu enciklopēdija visām dzīves nozarēm.

Rīga, 1932-1933.

31. Endzelīns J. Darbu izlase / Rīga, 1974-1982. - 1.-4. sējums

32. Fiziskā audzināšana vidusskolu VIII-X klasei. Programma un organizatoriski

metodiski norādījumi. (LVI), 1948.

33. Fiziskā Kultūra (ţurnāls), 1946-1955.

34. Fiziskā Kultūra un Sports (ţurnāls), 1937-1940.

35. Fosters R. Bridţs: Spēles māksla un metodes / Rīga, 1933.

36. Grabis R. Ieskats latviešu zinātnes valodas veidošanas sākumos // LPSR ZA

Vēstis. - 1976., Nr.6.-114.-131.lpp.

37. Grabis R. Par terminoloģijas attīstību un izstrādāšanu latviešu valodā //

LPSR ZA Vēstis. - 1952., Nr.4 - 25.-38.lpp.

38. Grabis R. Savējā un aizgūtā saaudums zinātnes valodā // LPSR ZA Vēstis -

1978. - Nr.12. - 70.-88. lpp.

39. Grabis R. Skaidri termini - skaidra doma //Zinātne un tehnika. - 1970., Nr.7 -

2.lpp.

40. Grasis A. Sporta spēles / Rīga, 1937.

41. Grasis A. Vingrošana / Rīga, 1938.

42. Grasis A., Dzenis Ţ. Bokss / Rīga, 1938.

43. Grāvītis A. Latviešu terminoloģijas lietā / Jaunais Vārds, 1916., Nr.181. 1.-

2.lpp.

44. Grīnblats A. Medicīnbumba / Rīga: Latvju grāmata, 1943.

45. Grīnblats A. Slidosim / Rīga, 1938.

46. Ilustrētā angļu valodas vārdnīca / Rīga: Zvaigzne ABC, 2000.

47. Kalme V. Vingrošanas termini latviešu valodā / Disert. – Liepāja, 1995.

48. Kalme V. Vingrošanas terminu morfoloģiskā struktūra // Valodas

aktualitātes. – 1990., Rīga, 1991., 213.lpp.

49. Karlsone-Kukaine. Mēs vingrojam / Rīga: Alfrēda Ūdra apg., 1944.

50. Kļaviľš K. Praktiskās vingrošanas jeb turnēšanas vadons priekš tautas

skolām, 1877.

51. Kļosova T. Sinhronās peldēšanas pamatelementu pielietošanas iespējas

peldēšanas mācīšanā / Maģ.d. Rīga:, LSPA, 2000

52. Konspekti. Fiziskās audzināšanas skolotāju kursi. Rīga,1926.g.vasarā (autori

nav norādīti)

53. Konversācijas vārdnīca / Rīga:, 1904.-1921. – 1.-99. burtn.

54. Krafords Alens N. Pieeja programmas apguvei ar otrās valodas starpniecību.

SFL projekta “Atvērtā skola” Augstskolu pasniedzēju semināra materiāli,

Liepāja, 22-24.03.2001.

246

55. Krafords Alens N. Valodas politika, otrās valodas mācīšanās un lasīt un

rakstīt prasme: vadlīnijas. ASI Atvērtā skola, Rīga, 2000.g. aprīlis

56. Krastiľš A. Peldēšana, daiļlēkšana, ūdenspolo / Rīga, 1928.

57. Krūka A. Vingrošana sievietēm / Valtera un Rapas akc. sab. izdevums, 1934.

58. Kupčs J., Knipše G. Sporta terminu skaidrojošā vārdnīca / Rīga, LIC, 1992.

59. Latviešu konversācijas vārdnīca / 1.-21.sēj. Rīga:, A.Gulbja apgāds, 1927-

1940.

60. Latviešu literārās valodas vārdnīca / Rīga: Zinātne, 1984.

61. Latviešu - vācu vārdnīca līdz ar svešvārdu paskaidrojumiem / Rīga, 1914.

62. Latvijas meistarsacīkstes riteľbraukšanā. 1932.gads. Programma. Rīga,

1932.

63. Latvijas padomju enciklopēdija / Rīga, 1981-1987. 1.-10.sēj.

64. Latvijas PSR Zinātľu akadēmijas Latviešu valodas terminoloģijas komisijas

33.biļetens: Spēkratu motoru un spēkratu vispārējo terminu projekti. – LPSR ZA

Vēstis, 1967, Nr.12, piel.

65. Latvijas Strādnieku Sports (ţurnāls), 1925-1926.

66. Latvju Enciklopēdija 3 sējumos. Apgāds “Trīs zvaigznes” Stokholmā, 1952-

1953.

67. Latvju Sports (ţurnāls), 1921-1923.

68. Lauku fizkultūrieša rokasgrāmata. Rīga, 1951.

69. Liepiľa D. Mākslas vingrošanas terminoloģija latviešu valodā. Maģ.d. Rīga:,

LSPA, 1995.

70. Malovka J. Slēpes, Slēpotājs. Slēpošana / Rīga, 1934.

71. Markovs O. Spēlēsim badmintonu / Rīga, 1964.

72. Mīlenbahs K. Latviešu valodas vārdnīca / Rediģējis, papildinājis, turpinājis

J.Endzelīns, Rīga, 1923.-1925. I sēj., 1925.-1927. II sēj., 1929.-1932. IV sēj.

73. Mortuks J. Sports vidējai un vecākai paaudzei / Rīga, 1936.

74. Motors un Sports (ţurnāls), 1931-1933.

75. Odiľš Z. Boksa sacensību tiesāšana un noteikumi / Rīga, 1958.

76. Ozoliľš E. Svešvārdu vārdnīca / Red. J.Endzelīns, Rīga, 1934.

77. Ozols A. Raksti valodniecībā / Rīga, 1967.

78. Ozols A. Veclatviešu rakstu valoda / Rīga, 1965.

79. Ozols M. Kamaniľu sports / Rīga, 1970.

80. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. Termini latviešu, angļu, vācu un

krievu valodā. Autoru kolektīvs V. Skujiľas vadībā. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000.

81. Pelcis V., Dames R. Praktiskā angļu – latviešu vārdnīca / Rīga, 1940.

82. Plūdons V. Vārds mūsu zinātniekiem terminoloģikas lietā. – Līdums, 1917.,

Nr.225

83. Plūme A. Devītās Olimpiskās spēles / Rīga, 1929.

84. Riekstiľa R. Kļūdas sporta informācijās // Latviešu valodas kultūras

jautājumi. – 1973., 9.izlaid., 56.lpp.

85. Rīgas Riteľbraucēju biedrības gada pārskats par 1898.g. Rīga, 1899.

86. Rikšošanas sacensību noteikumi Rīgas hipodromā. Rīga, 1938.

247

87. Rinne V. Sporta vingrošana / Latv. vieglatl. savien. izdev., Rīga, 1938.

88. Roze L. Pirmā latviešu svešvārdu vārdnīca. – Grām.: Leksikoloģijas un

leksikogrāfijas jautājumi. Rīga, 1961, - 273. - 299.lpp.

89. Rubenis M. Futbola tiesāšana / Rīga, 1972.

90. Sarkanais Sports (1aikraksts), 1940-1941.

91. Segals M. Vingrošanas priekšnesumi fizkultūras svētkos / Rīga, 1946.

92. Senakols R. Vingrošanas elementu tehnika un terminoloģija / LVI, Rīga,

1957.

93. Skujiľa V. Internacionālismi un internacionālie elementi latviešu valodas

zinātniskajā terminoloģijā // Veltījums akadēmiķim Jānim Endzelīnam. – Rīga:

Zinātne. 1972. - 331.-346. lpp.

94. Skujiľa V. Latviešu terminoloģijas izstrādes principi / Rīga: Zinātne, 1993.

95. Skujiľa V. Par un pret svešvārdiem // Valodas kultūras jautājumi. Rīga:

Zinātne, 1981. - 98.-104.lpp.

96. Skujiľa V. Terminoloģijas kopšana // Latviešu valodas kultūras jautājumi. -

Rīga, 1979., 15.izlaidums. - 46.-57.lpp.

97. Soida E. Forma un nozīme mūsdienu latviešu vārddarināšanas sistēmā //

Vārddarināšanas problēmas mūsdienu valodniecībā: A.Ozola zinātniskās

konferences materiāli. - Rīga, 1969. - 43.-52.lpp.

98. Spāde K. Zēģelētāju rokas grāmata / Rīga, 1936.

99. Sporta higiēna / Rīga, 1921.

100. Sporta kalendārs 1927. Rīga, 1927.

101. Sporta terminoloģija: atjaunot to, kas noderīgs // Latvijas Jaunatne, 1993.,

26.janv.

102. Sporta Ţurnāls (ţurnāls), 1923-1925.

103. Sports (ţurnāls) 1934-1938

104. Stadions (ţurnāls) 1932-1934

105. Stadions (ţurnāls), 1932-1934.

106. Starptautiskie motorsporta likumi. Rīga, 1933.

107. Stirna N. Sporta terminoloģija un tās mācīšana / Maģ.darbs. Rīga: LSPA,

1996.

108. Strādnieku Sports (ţurnāls) 1924-1925.

109. Strādnieku Sports un Sargs (ţurnāls) 1926-1933.

110. Svešvārdu vārdnīca / Apgāds Jumava, 1999.

111. Svešvārdu vārdnīca. Sastādīta pēc Lībknehta, Heizes u.c. / Rīga, 1912.

112. Šmits J. Angļu valoda Latvijā / Rīga, 1934.

113. Švinks U. Grupu akrobātikas vingrojumu terminoloģija / Rīga: LSPA,

1992.

114. Švinks U. Ierindas mācība skolā / Rīga, LSPA, 1996.

115. Švinks U. Ierindas mācība skolā / Rīga: LU, 1997.

116. Švinks U. Individuālo akrobātikas vingrojumu terminoloģija / Rīga: LSPA,

1991.

248

117. Švinks U. Militārās leksikas minimums (krievu – latviešu, latviešu –

krievu) Otrais papildinātais izdevums. Rīga: N.I.M.S., 1999.

118. Švinks U. Pāru akrobātikas vingrojumu terminoloģija / Rīga: LSPA, 1991.

119. Švinks U. Sporta vārdnīca (latviešu – krievu), Rīga, LSPA, 2001.

120. Švinks U. Valodā sportā / Rīga: N.I.M.S., 1998.

121. Švinks U. Vingrojumu uz rīkiem terminoloģija / Rīga: LSPA, 1993.

122. Švinks U. Vingrošanas rīku un inventāra terminoloģija latviešu un krievu

valodā / Rīga: LSPA, 1997.

123. Švinks U. Vingrošanas terminu minimums (krievu – latviešu; latviešu –

krievu) / Rīga: LSPA, 1998.

124. Švinks U. Vispārattīstošie vingrojumi sporta stundā / Rīga: LU, 1997.

125. Švinks U. Vispārattīstošie vingrojumi / Rīga: LVFKI, 1990.

126. Švinks U. Vispārattīstošie vingrojumi un to terminoloģija / Rīga: LVFKI,

1984.

127. Švinks U., Jaruţnijs N. Ritmiskā vingrošana / Rīga: Avots, 1990.

128. Švinks U., Stirna N. Vingrošanas terminoloģija latviešu un vācu valodā /

Rīga: LSPA, 1997.

129. Teniss: Sacensību noteikumi. Rīga, 1949.

130. Vāciski – latviska vārdnīca. Sakārtojis Ed.Ozoliľš, rediģējis prof.

J.Endzelīns, sestais izdevums. A.Gulbja grāmatu apgādniecība, Rīga, 1943.

131. Vācu – latviešu vārdnīca. I.Celmrauga, A.Plēsuma, A.Straube. Rīga:

Liesma, 1975.

132. Vairāk lietojamu vārdu un izteikumu krājums krievu un latviešu valodā.

Jelgava, 1876.

133. Valdemārs K. Krievu – latviešu – vācu vārdnīca. Maskava, 1872.

134. Vanags A. Sporta terminu vārdnīca: Treniľa terminoloģija. Māc. līdzeklis

studentiem. – Liepāja, 1973.

135. Vidiľš J. Svešvārdu grāmata. 2.izd. Rīga, 1933.

136. Vienotā vingrošanas klasifikācijas programma 1940./41.gadam. Praktisko

zinātľu apgādniecība, Rīga, 1941.

137. Vingrošana skolā. U.Švinka red. Rīga: Zvaigzne, 1988.

138. Vingrošanas darba viela. I Latvijas vingrošanas darba skates materiāli.

Akc.sab. Valters un Rapa. Rīga, 1940.

139. Vispārējās II jāšanas sacīkstes Latvijā: Programma. Rīga:, 1929.

140. XIV eksternās jāšanas sacīkstes Liepājā: Programma. Liepājā, 1935.

141. Zavertkins I. Kas jāzina katram jaunkareivim? Rīga, 1931.

142. Zēģelētāju rokas grāmata. Rīga, 1931.

143. Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. Rīga, 1922.

144. Акулунко В.В. Существует ли интернациональная лексика / Вопросы

языкознания. – 1961, № 3. - с. 60-68.

145. Англо-русский словарь спортивных терминов / Под ред.

Н.Н.Скородумовой, ФиС, Москва-Ленинград., 1949.

249

146. Башко В.М. Немецко-русский словарь – минимум спортивной

терминологии / Рига, 1979.

147. Берзин Я., Штраль Я. Военный латышско-русский и русско-

латышский словарь / Москва, 1933.

148. Брыкин А.Т. Принципы образования терминов и спортивной

терминологии в гимнастике / Москва, 1962.

149. Брыкин А.Т. Гимнастическая терминология / Москва: ФиС, 1969.

150. Вайцеховский С.М. Немецко - русский спортивный словарь / Москва,

«Русский язык», 1989.

151. Гимнастика и методика преподования / Под ред. В.Смолевского.

Москва, ФиС,1987.

152. Гимнастика. Спортивные термины на пяти языках / Москва, «Русский

язык», 1979.

153. Дюперрон Г.А. Теория физической культуры / часть I. Основные

понятия. Ленинград: «Время» 1925.

154. Дюперрон Г.А. Теория физической культуры / часть II. Систематика,

Ленинград: «Время» 1925.

155. Евгеньева А.П. Определения в толковых словарях / В.кн.: Проблема

толкования слов в филологических словарях. Рига: 1963, с. 7-21.

156. Карулис К.А. Толкования значений слов в некоторых иноязычных

толковых словарях / В.кн.: Проблема толкования слов в филологических

словарях. Рига: 1963, с. 62-112.

157. Костюк В.А. и Гануза М.Е. Упражнения на снарядах / Харьков:

«Вестник Физической культуры», 1928.

158. Краткий словарь немецко-русской спортивной терминологии /

Фрунзе: «Мектет», 1968.

159. Краткое методическое пособие по разработке и упорядочнению

научно – технической терминологии / Москва, 1979.

160. Лейчик В.М. О языковом субстрате термина // Вопросы языкознания.

– 1986. № 5 –с.87-97.

161. Лейчин В.М. Оптимальная длина и оптимальная структура термина /

Вопросы языкознания, 1981, № 2, с.63-73.

162. Логинова З.С. Англицизмы в спортивной терминологии русского

языка / Автореферат канд.филол.наук. Ташкент, 1978.

163. Лотте Д. Основы построения научно – технической терминологии /

Москва, 1961.

164. Лотте Д.С. Вопросы заимствования и упорядочения иноязычных

терминов и терминоэлементов / Москва, 1982.

165. Маковский М.М. О проблеме так называемой «интернациональной»

лексики / Вопросы языкознания. - 1960., № 1. - с.44-51.

166. Мюллер И.П. Пять минут в день. Гимнастические упражнения для

развития и сохранения физической силы и здоровья / Ленинград: «Время»,

1927.

250

167. Немецко-русский словарь спортивных терминов / Под ред.

Н.Н.Скородумовой, Москва-Ленинград, ФиС, 1949.

168. Новые слова и словари новых слов / Москва, 1978.

169. Педагогическая энциклопедия / Советская энциклопедия, Москва:

1968.

170. Развитие терминологии на языках союзных республик СССР. Москва,

1987.

171. Русско – английский словарь по легкой атлетике / Авторы составители

А.В. Зубкова, Е.С. Барабанщикова. Москва: Спорт Академ Пресс, 2000.

172. Русско-немецкий спортивный словарь / Под ред. С.М.Вайцеховского.

Москва, «Русский язык», 1987.

173. Сабиров Ю. Англо-русский словарь гимнастических терминов /

Москва, «Русский язык», 1985.

174. Сабиров Ю. Русско-английский словарь гимнастических терминов /

Москва, «Русский язык», 1988.

175. Спортивная гимнастика / Учебно – методическое пособие на

английском языке для студентов и аспирантов ГЦОЛИФКа. Москва, 1981.

176. Спортивная терминология и ее эквиваленты в английском, немецком

и французском языках / Изд-во литературы на иностранных языках.

Москва, 1957.

177. Спортивные термины на пяти языках (русский, francais, English,

deutsch, espanol). М.: Русский язык, 1979. (Серия словарей по видам

спорта: Баскетбол, Бокс, Борьба вольная и классическая, Велосипедный

спорт, Водное поло, Волейбол, Гимнастика, Гребной спорт, Дзюдо,

Конный спорт, Легкая атлетика, Парусный спорт, Плавание, Прыжки в

воду, Ручной мяч, Современное пятибрье, Стрельба, Стрельба из лука,

Тяжѐлая атлетика, Фехтование, Футбол, Хоккей).

178. Спортивный словарь (на 5 языках), Будапешт, 1952.

179. Талага Е. Энциклопедия физических упражнений / Пер. с польского. –

Москва: ФиС, 1998.

180. Учебное руководство гимнастических упражнений на перекладине

(турникь) по сокольской системе / Составитель Лукешъ. Тифлись, 1914.

181. Французский язык / Учебно – методическое пособие. Минимум

спортивной терминологии и общеупотребительной лексики. Москва, 1979.

182. Швинкс У. Спортивный словарь (русско-латышский) / Рига, ЛАСП,

2001.

183. Швинкс У.Х. Основы преподования строевых упражнений / Рига,

1983.

184. Швинкс У.Х., Попов Э.К., Пучкова Л.Е. Терминология и методика

проведения общеразвивающих упражнений / Рига, ЛГИФК, 1985.

185. Эбер Ж. Спорт против физкультуры / Редакция Г.А.Дюперрона, Изд.

«Время» Ленинград, 1925

251

186. Энциклопедический словарь по физической культуре и спорту.I, II, III

том, ФиС, 1961-1963.

187. Энциклопедический словарь. Издатели: Ф.А.Брокгаузь (Лейпциг),

И.А.Ефронь (С-Петербург) С-Петербургь. Типогр.Акц.Общ. «Издательское

Дело» Бронгаузь –Ефронь, 1900. с.298.

188. Banks, James A. Handbook of research on multicultural education. 1999.

189. Banks, James A.. An introduction to multicultural education / 1999.

190. Batelaan, Pieter. Towards an equitable classroom: cooperative learning in

intercultural education / 1998.

191. Bennett, Chistine I.. Coprehensive multicultural education: theory and

practice / 1999.

192. Bulard, Sara. Teaching tolerance: raising open – minded, epathetic children

/ 1997.

193. Campell, Duane E.. Choosing democracy: a practical guide to multicultural

education / 1996.

194. Cary, Stephen. Second language learners / 1997.

195. Dictionary of the sport and exercise sciences / by Mark H. Anshel, editor;

Patty Freedson. Hyman Kinetics Pyblishers, 1991.

196. English/French lexicon of Olympic sports. Summer games.

http://www.lexique.

197. Faltis, Christian J.. Joinfostering: teaching and learning in multilingual

classrooms / 2001

198. Firsov Gleb, Mathews Sam, Crawford Alan. Intraducing New International

Teaching Standarts. Thinking Classroom. A. Journal of Reading, Writing and

Critical Reflection. Winter, 2001 (3), pp. 35-40.

199. Hall, Deryn. Assessing the needs of bilingual pupils living in two

languages / 1998.

200. Introduction to the Terminology of Sport Pedagogy. M. Pieron, I.Cheffers

and G.Barette. International Committee of Sport Pedagogy (I.C.S.P.)

201. Kagan, Spencer. Cooperative learning and socicultural factors in schooling

/ 1999.

202. Krashen, Stephen D.. Under attack: the case agaist bilingual education /

1996.

203. Multilingual Olympic Lexicon (Francais, English, espanol, deutsch).

Committee International Olympique, 1998.

204. Paulston, Christina Bratt. Linguistic minorities in Central and Eastern

Europe / 1998.

205. Physical Education for Lifelong Fitness Hyman kinetics, 1999.

206. Primitive gymnastics by Niels Bukh Translated and Adapted by Frank N.

Punchar and Johan Johansson, Printed in Denmark, 1962.

207. Special Olympics gymnastics, Washington, 1988.

208. Sports dictionary in seven languages (English, deutsch, espanol, italiano,

francais, maguar, русский) Terra, Budapest, 1960 (series: football, basketball,

252

fencing, swimming, gymnastics, track and field athletics, wrestling, volleyball,

table tennis, modern pentathlon, rowing, kayak, canoe).

209. The Oxford Dictionary of Sports Science and Medicine. /by Michael Kent,

Oxford, Now York, Tokyo, Oxford University Press, Reprinted, 1995.

210. Geräteturnen in der Schule. - Berlin, 1986.

211. Katligina M. Gestaltung des berufsbezogegen Fremdsprachen - unterrichts

an der PH Riga // Svešvalodas profesionālai darbībai. – Rīga, 1996.

212. Terminologie geratturnen. Sportverlag, Berlin, 1976.

213. Terminologie Rhzthmische Sportgimnastik. Sportverlag, Berlin, 1983.

214. Turnen und Sport in der Schule. Bond. 7. Gerateturnen Madchen und

Knaben. Yurich, 1988.

215. Wörterbuch der Sportwissenschaft. Deutch, English, Francözisch. Red.

Erich Bezer. 2. unveründerte Auflage. - Schorndor: Hofman, 1992.

253

SATURS

I IEVADS TERMINOLOĢIJĀ ......................................................................... 5

1. Terminoloģijas veidošanas pamatprincipi .................................................... 6

2. Sporta terminoloģija ..................................................................................... 13

3. Vingrošanas terminoloģija ........................................................................... 15

3.1. Vingrošanas terminoloģijas nozīme ................................................... 15

3.2. Vingrošanas un tās terminoloģijas vēsturiskā attīstība ...................... 17

3.3. Vingrošanas terminoloģijas latviski vēsture ...................................... 28

3.4. Vingrošanas terminoloģijas veidošanas uzbūves principi ................. 30

3.5. Galvenie vingrošanas termini ............................................................ 33

3.6. Vingrojumu pierakstīšanas noteikumi un forma ................................ 36

4. Bilingvālā mācīšanās sporta nodarbībās ...................................................... 37

II VINGROJUMU UZ RĪKIEM TERMINOLOĢIJA ................................... 43

1. Vispārējie termini ......................................................................................... 43

2. Vingrojumu uz rīkiem klasifikācija ............................................................. 46

3. Statiskie stāvokļi .......................................................................................... 46

3.1. Kārieni ................................................................................................ 48

3.1.1. Jauktie kārieni .............................................................................. 48

3.1.2. Vienkāršie kārieni ........................................................................ 52

3.2. Balsti .................................................................................................. 54

3.2.1. Vienkāršie balsti .......................................................................... 54

3.2.2. Jauktie balsti ................................................................................. 59

4. Spēka vingrojumi ......................................................................................... 61

4.1. Ķermeľa pārvietošanās uz augšu ....................................................... 61

4.1.1. Taisnā virzienā ............................................................................. 61

4.1.2. Ķermenim grieţoties uz priekšu .................................................. 63

4.1.3. Ķermenim grieţoties atpakaļ ....................................................... 65

4.2. Ķermeľa pārvietošanās uz leju .......................................................... 67

4.2.1. Ķermeľa pārvietošanās taisnā virzienā ........................................ 67

4.2.2. Ķermeľa pārvietošanās grieţoties uz priekšu .............................. 68

4.2.3. Ķermeľa pārvietošanās grieţoties atpakaļ ................................... 68

5. Vēziena vingrojumi ...................................................................................... 70

5.1. Vispārējie termini ............................................................................. 70

5.2. Uzrāvieni .......................................................................................... 73

5.3. Uzvēzieni ......................................................................................... 76

5.3.1. Uzvēzieni pacelē .......................................................................... 76

254

5.3.2. Uzvēzieni balstā jāteniski ............................................................ 77

5.3.3. Uzvēzieni balstā ........................................................................... 78

5.3.4. Uzvēzieni balstā atmuguriski ....................................................... 78

5.3.5. Uzvēzieni pārejot stājā uz pleciem vai stājā uz rokām ................ 79

5.4. Atslēgveida elementi („atslēgas”) .................................................... 80

5.5. Loka uzvēzieni ................................................................................. 82

5.6. Atkritieni .......................................................................................... 83

5.7. Apvēzieni ......................................................................................... 86

5.8. Kūleľi ............................................................................................... 91

5.9. Salto ................................................................................................. 92

5.10. Pārmetieni ........................................................................................ 93

5.11. Izgriezieni un iegriezieni .................................................................. 93

5.12. Kustības ar kājām pār rīku ............................................................... 94

6. Nolēcieni ...................................................................................................... 101

III VINGROŠANAS RĪKI UN INVENTĀRS .............................................. 110

IV VISPĀRATTĪSTOŠO VINGROJUMU TERMINOLOĢIJA ............. 126

1. Vispārattīstošo vingrojumu klasifikācija ...................................................... 126

2. Ekstremitāšu stāvokļi .................................................................................... 128

3. Stājas ............................................................................................................ 135

4. Sēdes ............................................................................................................. 139

5. Guļus stāvokļi ................................................................................................ 140

6. Balsti .............................................................................................................. 141

7. Līdzsvari ........................................................................................................ 144

8. Kustības ar rokām, kājām, ķermeni, galvu ................................................... 145

9. Vingrojumi ar partneri ................................................................................... 149

10. Vingrojumi pie un uz vingrošanas sienas .................................................... 156

11. Vingrojumi pie vingrošanas sola, uz sola un ar to ....................................... 165

12. Vingrojumi ar vingrošanas nūju ................................................................... 177

13. Vingrojumi ar hantelēm ............................................................................... 183

14. Vingrojumi ar daţādām bumbām ................................................................. 186

15. Vingrojumi ar auklu ..................................................................................... 190

16. Vingrojumi ar vālītēm .................................................................................. 192

17. Vingrojumi ar apli ........................................................................................ 196

18. Terminoloģiskā pieraksta īpatnības, izpildot vingrojumus daţādos

apmācāmo izvietojumos ..................................................................................... 200

255

19. Vispaŗattīstošo vingrojumu terminoloģiskā pieraksta latviešu valodā

noteikumi ............................................................................................................ 202

20. Vispārattīstošo vingrojumu organizēšanas un vadīšanas metodika ............. 207

21. Vispārattīstošo vingrojumu kompleksa sastādīšanas noteikumi .................. 214

V IERINDAS MĀCĪBA SKOLĀ.................................................................... 216

1. Ierindas vingrojumu raksturojums ................................................................ 216

2. Ierindas mācības pamatjēdzieni .................................................................... 218

3. Bieţāk lietojamie ierindas māčibas vingrojumi ............................................ 221

3.1.Vingrojumi uz vietas ............................................................................... 221

3.2. Vingrojumi kustībā ................................................................................ 232

VI PĒTĪJUMĀ IZMANTOTĀ LITERATŪRA ........................................... 243