Upload
others
View
39
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
Vizuālais, audiālais un
kinestētiskais uztveres
tips Pirmsskolas pedagogu
rokasgrāmata
P a g e | 1
Projekts - “Inclusive Preschool for Kid - Visual, Auditory and Kinesthetic Learners”
(Pr.No. 2015-1-LV01-KA219-013400) ir līdzfinansēts ar Eiropas savienības programmu
Erasmus+.
Eiropas Komisijas atbalsts šīs publikācijas tapšanai nav uzskatāms par tās satura
apstiprinājumu, kas atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par
tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu
P a g e | 2
PRIEKŠVĀRDS
Pēdējo 20 gadu laikā Eiropas izglītības sistēma ir stipri mainījusies. Šīs
pārmaiņas ir izraisījuši ne tikai tehnoloģiskie un sociālie faktori, bet galvenokārt
mēģinot atrast visefektīvākās metodes, lai ikviens indivīds varētu iegūt viņam
vajadzīgo izglītību.
Diemžēl bērnu aprūpe un pirmsskolas izglītības līmenis ir viena no
visietekmējošākām reformām, jo tā ietekmē sabiedrības grupu (bērni vecumā no 1,5
līdz 7 gadiem), un šīs grupas spēju apgūt mācīšanās prasmes. Tradicionālās metodikas,
kas tiek izmantotas pirmsskolas iestādēs visā Eiropā, ir parādījušas stabilus
sasniegumus, taču joprojām ir neatbildēti jautājumi - vai pirmsskolas ir paveikušas visu,
lai nodrošinātu katram bērnam izglītības satura pieejamību?
Pētījums, kuru veica četri projekta partneri no Latvijas, Rumānijas, Turcijas un
Igaunijas, rāda, ka pedagogi pamana, ka tradicionālās metodikas, kas tiek izmantotas
pirmsskolas iestādēs, gadiem ilgi var izslēgt bērnus no izglītības procesa un prasa
izstrādāt pedagoģiskās metodoloģijas, kuru pamatā ir katra bērna unikālās spējas, nevis
grupas vairākuma spējas. Šāda metadoloģija pieprasa lielāku pedagoģisko darbu un
radošumu no pedagogiem, kuri ikdienā strādā ar bērniem un sniedz arī interesantus
rezultātus, kas saistīti ar individuāliem sasniegumiem.
Nevar būt tikai viena metodoloģiska pieeja, kas ļauj pedagogam pārveidot
pašreizējo grupu orientēto darbu par darba pieeju, balstoties uz individuālām bērnu
vajadzībām, taču pedagogi ir pamanījuši, ka parasti izglītības sasniegumu trūkums
agrīnā bērna aprūpes jomā ir saistīts ar neefektīvu pedagoģisko darbu un aizkavētiem
pedagoģisko metodiku labojumiem. Ir divi galvenie priekšnoteikumi, lai organizētu
efektīvu pedagoģisko darbu ar bērnu - pirmais ir nepieciešamība nodrošināt drošu un
stabilu kontaktu ar bērnu, kurš ir piedzīvojis lielas izmaiņas, mainot savu dzīvi no
dzīvošanas ģimenē uz socializēšanos ar pirmsskolas vecuma bērniem. Otrais
priekšnoteikums balstās uz pedagoģisko kompetenci un bērna uztveres veida
noteikšanu, jo, ievērojot bērna individualitāti un darbojoties viņa vajadzībām, ir
iespējams samazināt izglītības aktivitāšu laiku un paaugstināt to efektivitāti pirmsskolā.
Ir ļoti svarīgi saprast, ka pirmsskolas loma ir nozīmīga mācību prasmju attīstības joma,
un tikai interesants un izglītojošs process var dot bērnam pozitīvas emocijas un radīt
labvēlīgus apstākļus bērna attīstībai.
P a g e | 3
Kopš 2015. gada četras pirmsskolas izglītības iestādes (DC4F Latvijā,
Gazionmanpasa Anaokulu Turcijā, Ioan Popescu pirmsskola Rumānijā un Paasuke
Igaunijā) ir analizējušas metodoloģijas, kas tieši saistītas ar bērna spējām izprast
izglītības saturu. Pedagogi savā ikdienas darbā izmanto dažādas pieejas, lai nodrošinātu
izglītības saturu ar dažādiem bērna uztveres veidiem - vizuālo, audiālo un kinestētisko.
Pedagogi organizēja savu izglītojamo novērošanu, kā arī izmantoja novatoriskas
pedagoģiskas pieejas, lai nodrošinātu katram uztveres tipam pieejamo tematisko saturu.
Šajā rokasgrāmatā ir iekļauta ne tikai zināšanu analīze vizuālo, audiālo un
kinestētisko līdzekļu (VAK) ieviešana pirmsskolas iestādēs, bet arī sniegti praktisku
ieteikumu un rekomendāciju kopumi katram pirmsskolas pedagogam, kas jāizmanto
VAK koncepcijas izmantošanas laikā.
Pirmie rezultāti liecina, ka VAK koncepcijas izmantošana ļauj iesaistīt izglītības
procesā lielāku izglītojamo skaitu un būtiski ietekmē pedagogu kompetences, stiprinot
viņa radošumu un saikni ar bērniem pirmsskolas vecumā.
P a g e | 4
CONTENTS
PRIEKŠVĀRDS ............................................................................................................................. 2
VAK KONCEPCIJAS METADOLOĢIJA .......................................................................................... 5
VAK PRINCIPU METODOLOĢISKIE PRIEKŠLIKUMI PAR DABAS ZINĀTŅU
MĀCĪBU PIRMSSKOLĀ ................................................................................................... 22
Vides zināšanas .............................................................................................................. 22
Matemātika ...................................................................................................................... 2
VAK JĒDZIENA PRAKTISKAIS PLĀNS ........................................................................................... 6
SPĒĻU - AKTIVITĀŠU PARAUGS, KAS BALSTĀS UZ VAK KONCEPTA ................. 7
GRUPAS TELPAS, BALSTOTIES UZ VAK KONCEPTU ............................................. 11
APRĪKOJUMA PLĀNOŠANA .......................................................................................... 12
DARBA VIDES ORGANIZĀCIJA PIRMSSKOLAS VECUMA BĒRNIEM .................. 31
VAK BĒRNU PROFILĒŠANA ....................................................................................................... 60
PROFILĒŠANA UN PEDAGOGA LOMA ....................................................................... 60
VIENKĀRŠS BĒRNU PROFILĒŠANAS TESTS ............................................................ 62
VAK KONCEPTA IZPĒTE .................................................................................................... 69
LATVIJA............................................................................................................................. 70
TURCIJA................................................................................................................................ 79
RUMĀNIJA ........................................................................................................................... 85
VAK KONCEPTA IEVIEŠANAS SĀKOTNĒJIE RESULTĀTI .......................................... 93
AUTORI .................................................................................................................................. 98
P a g e | 5
VAK KONCEPCIJAS METADOLOĢIJA
"Lai iegaumētu visu vieglāk, Jums ir jālutina, visu laiku, savas maņas ... Jāapvieno
redze, garša un tauste… ,zināšanas, kas ir jāapgūst - ne tikai jānoklausās, bet arī
jārāda izmantojot attēlus, lai zināšanas saglabājas caur acīm, ausīm, intelektu un
atmiņu.(...) Mācīšanos uzsāk ar intuīciju, nevis ar lietu paskaidrojumiem."
J.A. Comenius Didactica Magna
Efektīva mācīšanās tiek panākta, ja skolotājs spēj atklāt studentu stiprās puses
un attīstīt bērna spējas mācīties dažādos stilos. Interaktīvās mācību un mācību metodes
dod ļoti atšķirīgus rezultātus atkarībā no iesaistīto studentu grupas un indivīdu, kas
veido šīs grupas. Tas izskaidrojams ar asimetriju starp skolēna mācību stilu un skolotāja
piedāvāto mācību iespējām. Tādēļ mācību iespējām ir jāattiecas uz visu klasē esošo
mācību stilu klāstu.
Uztveres stilu un mācīšanās problēma nav nekas jauns. Kopš 70. gadiem, arvien
vairāk un vairāk empīriski novērojumu ir parādījuši, ka, neskatoties uz centieniem
pielāgot klasē piemērotas pieejas, rezultāti ne vienmēr ir tādi, kā gaidīts. Diferencēšanai
un individuālai mācīšanai jāņem vērā ne tikai mācīšanās rezultāti, bet arī skolēnu
psiholoģiskās īpašības un vide.
Mācību stila jēdziens ir kļuvis ļoti nozīmīgs, mācīšanās stilu ņemšana vērā var
būt pārmaiņu paātrinātājs, punkts, no kura skolēni var attīstīt jaunus mācību stilus.
Koncepcija jo īpaši paredz domu, ka katram bērnam ir iecienītie stili, kurus parasti
identificē, izmantojot īpašus testus. Skolotāji var uzlabot mācību procesu, mācot tādā
P a g e | 6
veidā, lai apmierinātu studentu vēlamos mācību stilus. Tas noved pie mērķu
sasniegšanas un nodrošina pamatu dažādām izglītības procesa pieejām.
Mācīšanās stili ir definēti kā personiskās attieksmes, kas ietekmē izglītojamā
spēju iegūt informāciju, mijiedarboties ar vienaudžiem, skolotājiem un piedalīties
mācīšanās pieredzē. Šīs personiskās attieksmes tiek atspoguļotoas darbībās, uztveres
spējās un informācijas apstrādes metodēs, priekšrokas konkrētai sensorai modalitātei,
sociālajām attiecībām un fiziskās vides īpašībām. (Grasha, 2002)
Tātad mācību stils ietver divas fundamentālas dimensijas, proti, psiholoģisko
dimensiju un darbību. Izglītojamo darbības praktiskie aspekti ir balstīti uz
psiholoģiskiem mehānismiem un reakcijām, kas izpaužas netieši, izmantojot uzvedību,
kas, šķiet, nav tieši saistīta ar studenta lomu. Tā kā mācību stils ir vairāku faktoru
mijiedarbības rezultāts, ir svarīgi saskaitīt tā optimālo izteiksmi kā šo faktoru summu.
Mācību stils ir īpaši svarīgs, lai iesaistītos izziņas procesā, ilgākam laika periodam ir
stabils un unikāls katram indivīdam.
- "Mācīšanās ir aktīvs un konstruktīvs process, kas vienmēr notiek kādā konkrētā
kontekstā - atkarīgs no situācijas, daudzdimensionāls un sistemātisks. Nevar
prognozēt mācību rezultātus, indivīda veidošanas procesus un situācijas
īpatnības" (Siebert, 1999), tāpēc viņi ir atkarīgi no organizētas zināšanu,
kognitīvo sistēmu struktūras, kas ietekmē informācijas atlasi, interpretēšanu un
glabāšanu. Mācīšanās var definēt kā garīgās / kognitīvās darbības un stratēģiju
izstrādes aktu. Mācību procesa aspekts ietver momentus vai procesus, kas veido
mācību secību. Procedūras laikā var izšķirt šādus posmus:
- materiāla uztvere
- zināšanu asimilācija un izpratne
- paturēšana atmiņā
- zināšanu pielietojums
- zināšanu atsvaidzināšana
- zināšanu nodošana
P a g e | 7
Mācību motivācijas aspekts attiecas uz skolēna iesaistīšanos mācību procesā un
mācību uzdevumu risināšanā.
Noslēgumā mēs varam definēt skolas mācīšanos kā mnemoniskās apguves
procesu, informācijas aktīvo asimilāciju, intelektuālās darbības, intelektuālo un
mehānisko spēju un paradumu, attieksmju veidošanu. Skolas izglītību raksturo
individuālās atšķirības, dažādie stili, kādos studenti mācās.
Mācību stils nosaka kognitīvās shēmas, jo tās nodrošina informācijas
asimilācijas veidu, tā organizēšanu un saglabāšanu.
Mācību stils ir definēts kā uzvedības relatīvi nemainīgu mācību struktūru
kopums, komunikācija, sadarbība ar skolēniem, lēmumu pieņemšana par mācību
situācijām un attieksme pret rezultātiem un to uzvedību.
Mācīšanās un mācīšanas stili ir
faktiski uzvedība vai darbības, kuras
skolotāji un studenti rāda mācību
procesā. Studentu uzvedība sniedz
informāciju par to, kā viņi uztver,
mijiedarbojas un reaģē ar vidi, kurā
notiek mācīšanās process (Ladd un
Ruby, 1999).
Mācību prakse ir izvirzījusi vairākus jautājumus par mācību un mācīšanās stilu
saderību un elastīgumu to izmantošanā.
Pirmkārt, pastāv sarežģījumi un strīdi par kognitīvo stilu un mācīšanās stilu
konceptualizāciju. Mācību stilu studiju joma nav vienota par iesaistīto disciplīnu,
psiholoģijas, pedagoģijas un neirozinātņu izteiksmē. Par vienādām lietām ir dažādi
nosaukumi, piemēram, "mācību stili", "domāšanas stili", "kognitīvie stili", "kognitīvās
stratēģijas", "mācīšanās spējas", "domāšanas veidi", "mācīšanās virzieni" vai "mācību
apstākļi". Visbiežāk kognitīvā stila un mācību stila nosacījumus izmanto kā sinonīmus.
Kognitīvā stils tiek definēts kā "ieteicamais uztveres, atjaunināšanas un domāšanas
veids vai informācijas atšķirīgs izpratnes, saglabāšanas, apstrādes un izmantošanas
veids"(Woolfolk, 1998).
I. Al. Dumitru stāsta, ka mācību stilā ir iekļauti ne tikai kognitīvie elementi,
bet arī afektīvie un psihomotoriskie elementi, kas konkrētā veidā strukturēti par
P a g e | 8
konkrēto mācību priekšmetu, ieskaitot noteiktas apmācības iezīmes un mācību
priekšmetu kopas, kuras papildina mācību izziņas sasniegšanu (Dumitru, I. al., 2008).
Mācīšanās atšķirīgi iezīmē individuālās atšķirības, individuālos stilus, kurus skolēni
izmanto mācību situācijās. Katram cilvēkam ir personiska pieeja mācību situācijai,
iesaistīšanās uzdevuma risināšanā; katram ir savs veids izprast konkrētas tēmas.
Mācību stils ir stratēģiskās
mācīšanās izpausme, kas raksturīga
mācību aktivitātei. Atšķirībā no
kognitīvā stila, kas attiecas uz kognitīvo
procesu organizāciju un kontroli,
mācīšanās stils attiecas uz mācību
stratēģiju un zināšanu apguves
organizēšanu un kontroli.
N. Entwistle runā par pieeju mācībām, ar kuru viņš saprot arī mācību stilu un
apraksta orientāciju uz nozīmi, dziļu pieeju mācībām, orientāciju uz attīstīšanu, virsmas
pieeju mācībām un orientāciju uz ieguvi, mācīšanās pieeja panākumu ziņā (Entwistle,
N., 1988). Viņš apgalvo, ka šīs izmaiņas ir jāiekļauj mācību saturā un kontekstā.
P. Wimans uzskata, ka, lai
atvieglotu mācīšanos, ir jāapzinās
individuālās mācīšanās stila īpatnības
un jāsaprot, kāds mācību stils veido
visefektīvāko izpratnes un saglabāšanas
veidu.
Mācību stilu analīze un izmantošana, kas tiek uzskatīta par studenta individuālu
reakcijas veidu izglītības procesā, ir svarīga no kompetences balstītas - mācīšanās
veida. Gan skolu pozīcijas mainīšana studentu globālajā mācību procesā, gan
nepieciešamība pēc elastības un pielāgošanās dažādām situācijām prasa ņemt vērā
studentu sociālo un psiholoģisko bagāžu. No otras puses, mācību programmas un testa
saturs atspoguļo mācību programmas galvenos mērķus. Tādējādi mācību uztvere ir
P a g e | 9
atkarīga arī no novērtējuma kvalitātes, pasākuma, kurā tā pārklājas ar skolotāja sniegto
mācību stundu.
Mācīšanās stils sastāv no "kognitīvām, emocionālām un fizioloģiskām iezīmēm,
kas kalpo kā relatīvi stabili rādītāji par to, kā subjekti uztver, mijiedarbojas un reaģē uz
mācību vidi" (Keefe, 1982, citēts pēc Kauchak un Eggen, 1998), uz kā tiek pievienotas
personību dimensijas. Neviens mācību stilu modelis ir ideāls vai pilnīgs, neviens nav
neievainojams kritikai. Katrs no tiem spēj uztvert dažus aspektus, vienlaikus zaudējot
citus, kuriem ir gan stiprās, gan vājās puses.
Mācību stilu jautājums galvenokārt attiecas uz skolas mācību metodēm.
Pašreizējā tendence izglītībā nosaka, ka ir absolūti nepieciešams, lai mācīšanās
efektivitāte no izglītības viedokļa, būtu jāveic pētījumi par mācīšanās stiliem un
pareizām metodēm, lai attīstītu korektās spējas padarīt mācīšanos efektīvāku.
Izpratne par dominējošajiem
mācību stila elementiem un izpratni
par pieejas veidiem katram stilam var
optimizēt mācību stratēģijas attīstību.
Studenti, kuri mācās efektīvi (Harpe, Kulski şi Radloff, 1999, p.110) ir novērojamas
šādas pazīmes:
- ir skaidri mērķi attiecībā uz mācību priekšmetu
- ir plašs mācību iegaumēšanas stratēģiju klāsts un viņi apzinās, kad tos izmantot
- iespēja efektīvi izmantot pieejamos resursus;
- spēja izprast viņu stiprās un vājās puses;
- spēja saprast mācību procesu;
- spēja pienācīgi kontrolēt savas emocijas;
- spēja uzņemties atbildību par mācību procesu;
- spēja plānot, uzraudzīt, novērtēt un pielāgot savu mācību procesu.
Mācību procesa modelis ir derīgs un visaptverošs rīks, vienīgais, kurš var
identificēt mācību elementu daudzos stilus, kas ietekmē indivīdu (Shaughnessy, 1998).
P a g e | 10
Ir plašs stilu klāsts.
Viens no visiespaidīgākajiem mācīšanās stilu modeļu autoriem ir Dunns un
Dans (1979). Šis mācību stils apvieno iekšējos un ārējos motivācijas elementus. Būtībā
šis modelis norāda, ka ir pieci faktori, kas nosaka un ietekmē mācību stilus:
- vides faktors (apstākļi, kādos notiek mācīšanās process);
- emocionālais faktors (motivācija, izturība, atbildība, komforts, struktūras
nepieciešamība);
- vienaudžu spiediena faktors (priekšroka vientuļai darbībai vai komandas
darbībai ar uzraudzību vai bez tās)
- fizioloģiskie faktori (priekšroka vizuālajam, dzirdes vai kinestētiskajam
stilam, mīļākie dienas momenti;)
- psiholoģiskie faktori (analītiskais, globālais, impulsīvs vai refleksīvs
modelis, lai apstrādātu informāciju)..
,, Studenti var iemācīties visu, ja
mācību materiāli tiek izsniegti,
izmantojot metodes, kas ir saderīgas ar
viņu mācību stila dominējošajām
iezīmēm; vieni un tie paši skolēni ir
neveiksmīgi, kad materiāls tiek
izsniegts pēc nesaderīgām metodēm ar
bērna spēcīgajiem elementiem"
(Dunn,R,1990).
R. Dunn secināja, ka studenti labāk veic darbus, kad mācību metodes tiek
pielāgotas viņu mācīšanās stilam, izmantojot pētījumus, kas pierādīja, ka studenti,
kuriem ir izteiktas iezīmes, lai sasniegtu vislabāko mācību metodi, iegūst 75% labākas
atzīmes nekā tie, kuri nebija iekļauta šajā programmā (R. Dunn, apud Shaughnessy,
1998).
Pēc A. Kolb domām, mācīšanās stils ir konkrēts veids, kā panākt uzvedības
izmaiņas, vai nu ar dzīves pieredzes, refleksijas, ekspresijas vai konceptualizācijas ceļā.
Kolb teorija atbalsta kognitīvo aspektu un mudina mācīties, izmantojot pieredzi vai
P a g e | 11
eksperimentālu mācīšanos, un identificē četrus mācību veidus, kas balstās uz četriem
mācību procesa posmiem: emocionāla iesaistīšanās, mācīšanās gan novērošanā un
pārbaudē, mācīšanās ar domāšanas palīdzību un rīcību:
a) konverģents stils - darbojas uz abstraktu līmeni, izmantojot deduktīvo
argumentāciju;
b) atšķirīgs stils - priekšroka konkrētai, iztēles un emocionālai pieredzei
konfrontācijā ar lietām un cilvēkiem, uztrauc vairāk cilvēkss nekā lietas.
c) asimilēšanas stils - kas rada koncepcijas abstraktā līmenī un balstās uz
atspoguļošiem novērojumiem, dod priekšroku teorētisko modeļu radīšanai, izmantojot
induktīvo argumentāciju, lai apvienotu atšķirīgos novērojumus par integrētu modeli;
d) stilu pielāgošana - priekšrocība konkrētai pieredzei, nepārtraukti
eksperimenti, riska uzņemšanās.
Runājot par attiecībām starp mācīšanās stiliem un mācību spējām, mācīšanās
stili ir "augstākā līmeņa heiristiskā izglītība, kas atvieglo noteiktu spēju - augstāko
līmeņa attīstību", ko ietekmē ciešā tuvība (Kolb 1984). Pēc Kolba domām, izpratne par
studentu mācīšanās stiliem sniedz priekšrocības abām pusēm. Tādēļ studenti varēs
saprast, kā viņiem ir jāmaina viņu mācību stils, lai efektīvi pievērstos konkrētai
zināšanu nozarei, un skolotāji arī spēs pielāgot savu mācību metodi, un uzsvars tiks
likts uz pastāvīgu dialogu ar klasi.
Visvienkāršākāis un plaši imantotākais mācību stila iedalījums ir balstīts uz
sensora stilu, kas pazīstams kā VAK modelis. Tas definē mācīšanās stilus tiem, kuri
mācās vizuāli, audiāli un kinestētiski.
Veids, kā mēs apstrādājam informāciju, galvenokārt izmantojot vienu sensoru
receptoru tipu, ir liela ietekme uz to, kā mēs mācāmies, kas bieži izskaidro informācijas
absorbēšanas un apstrādes grūtības vai vieglumu. Mācību stili identificēja lielāko daļu
P a g e | 12
teoriju, balstoties uz sensora un sociālajiem faktoriem.
P a g e | 13
VAK MODEĻA IEZĪMES
Cilvēki ar vizuālo mācību stilu apstrādā informāciju vizuālā formā un vērtē
prezentācijas materiālus labāk, ja ir vizuāla palīdzība vai videoklipi; cilvēki ar audiālo
mācību stilu labāk saprot un mācās, kamēr viņi klausās, un cilvēki ar kinestētisko
mācību stilu labāk mācās, pieskaroties vai rīkojoties. (Dumitru A, 2011).
Šī modeļa variants ir VARK, kas arī nosaka lasīšanas mācību stilu cilvēkiem,
kuri vislabāk mācās lasot.
Mēs mācāmies, izmantojot trīs galvenās maņas - redzi, dzirdi un tausti. Parasti
tiek izmantoti visas trīs maņas. Tomēr viens vai vairāki no šiem stiliem ir dominējošie.
Dominējošais stils nosaka vislabāko veidu, kā cilvēks var uzkrāt jaunu informāciju,
filtrējot saturu, kas jāapgūst. Katra uzdevuma stils var būt atšķirīgs. Students var
izvēlēties mācību uzdevuma stilu un no cita uzdevuma stila kombināciju. Tikai daži
cilvēki mācās, izmantojot tikai vienu stilu. Lielākajai daļai ir dominējošais mācīšanās
stils un sekundārais mācīšanās stils. Pētījumi liecina, ka 65% iedzīvotāju ir vizuāli
audzēkņi, 30% ir audiālie audzēkņi un tikai 5% ir kinestētiskie audzēkņi.
Vissvarīgākais elements, kas skolotājiem palīdz izlemt par formātu vai kādu no
viņu nodarbībām, ir viņu studentu atsauksmes.
Tie, kas vieglāk mācās audiālā veidā, viegli atceras verbālās komandas,
vieglāk saglabā informāciju, kad sarunājas par tēmu, un parasti viņi saprot un uzglabā
labāk, kad informācija tiek pārraidīta mutiski.
P a g e | 14
Bērni, kas pieņem šo stilu, parasti mācās visu, kas ir nepieciešams klases laikā,
bet viņi daudz laika pavada patstāvīgi. Lai veicinātu informācijas saglabāšanu -
jānolasa informācija skaļi. Citas funkcijas būtu:
- viņiem patīk diskusijas klasē vai mazās grupās;
- viņiem patīk runāt;
- viņi viegli atklāj savu viedokli citu cilvēku klātbūtnē;
- viņiem izdodas izprast idejas, par kurām ar viņiem runā;
- paskaidro apkārtējiem cilvēkiem, un tas viņus priecē;
- ir laba atmiņa;
- viņi mācīšanās laikā dod priekšroku mūzikai fonā;
- viņi iegūst labu sniegumu dzimtajā valodā un svešvalodās;
- viņi viegli atceras, ko viņi saka un ko citi saka;
- viņiem ir grūti ilgi strādāt klusumā;
- viņi vislabāk atceras caur verbāliem runas mēģinājumiem un diskusiju gaitā;
- viņi dod priekšroku darbībām, kas saistītas ar dialogiem vai mūziku;
- viņi verbalizē veiktos pasākumus;
- viņiem arī vajadzīgi paskaidrojumi par to, kā kaut ko darīt.
P a g e | 15
Vizuālā stila mācīšana ir visplašāk izplatīta. Šajā gadījumā personas var
viegli atcerēties lasīto vai rakstisko informāciju un atrast noderīgas diagrammas,
dokumentus, attēlus, rasējumus utt.
Kad viņi mācās, ir vieglāk, ja
viņi mēģina izveidot skici (diagramma,
zīmējums) par katru galveno ideju.
Šiem cilvēkiem ir fotoattēlu atmiņa.
Viņi arī:
- dod priekšroku vizualizācijai, saturam, papildus paskaidrojumiem;
- ir nepieciešamas ilustrācijas, kartes, diagrammas, komponenti, kas stimulē
mācīšanos;
- atzīmē vizuālās detaļas;
- dod priekšroku redzēt, kā kaut ko darīt;
- viegli zaudē uzmanību dēļ skaņām apkārt;
- pastiprināti pievērš uzmanību krāsām;
- teksta interpretācijā izmanto vizuālos elementus;
- dod priekšroku kārtībai gan mācību materiālu organizācijā, gan mācību
procesā, kuru viņi kontrolē;
- mācās saturu savā veidā (diagrammas, zīmējumi, galveno ideju izvilkšana);
- lasīšana un pārrakstīšana ir bieža metode zināšanu noteikšanai;
- izmanto datoru.
P a g e | 16
Kinestētiskais stils ir vērsts uz praktisko informācijas daļu. Šajā gadījumā
cilvēkiem var rasties problēmas ar teorētisko atmiņu. No otras puses, ja viņi aktīvi
iesaistās, viņiem būs vieglāk asimilēt un aizturēt informāciju, veicot uzdevumus, kur
viņi aktīvi darbojas.
Pašmācībā viņi var iegūt
lieliskus rezultātus, ja jaunajai
informācijai pievieno pieredzi.
Personas ar šo mācību stilu raksturo:
- viņiem ir nepieciešamas rokasgrāmatas dažādu produktu lietošanai;
- viņi diezgan labi atceras to, ko viņi dara;
- viņi ir fiziski iesaistīti mācībās un mācās no situācijām, kuras viņi piedzīvo;
- viņiem patīk izmantot savu datoru, viņi vēlas būvēt un izzināt, kā pareizi
rīkoties ar mācību materiāliem;
- viņi vienā vietā nevar palikt uz ilgu laiku;
- viņiem patīk "spēlēties" mācību laikā;
- viņu entuziasms izpaužas, ja viņiem ir fiziskas darbības;
- viņiem patīk lomu spēles;
- viņi runā ar “rokām”.
P a g e | 17
MĀCĪBU STILA IDENTIFICĒŠANA UN IZMANTOŠANA
Šo mācību stilu atpazīšanai un izpratnei ir jāpieņem un jāizmanto daudz dažādas
metodes, procedūras, mācību materiāli, lai prezentētu jaunu saturu. Mācību stilu
identificēšana palīdz izprast attiecības starp studentiem un mācību procesu. Skolotāji
var noskaidrot, kā viņu studenti izvēlas mācīties ar novērojumiem. Viņiem vajadzētu
analizēt studentu izturēšanos dažādās mācību situācijās, kā arī diskutēt par to, kā
sagatavot stundas dažādās disciplīnās, mācību apstākļos, metodi, kas viņiem dod
panākumus vai ideālos mācību brīžus.
Zināšanas par atbilstošu mācīšanās stilu ir noderīgas gan skolēniem, gan
skolotājiem. Students apzinās savas īpašības, trūkumus, mācību vajadzības un
izvēlēsies pētījumu, kas uzlabos pašnovērtējumu. Skolotājam jāpiedāvā daudz
vingrinājumu, lai studenti varētu identificēt savu dominējošo mācību stilu. Tā arī
veidojas starp personu komunikācijas attiecības skolotāju-studentu-vecāku - nosaka
stratēģijas, lai optimizētu mācīšanos, identificējot iemeslus, kas rada neveiksmi skolā.
Skolotājam ir jāpārskata šķēršļi mācībām un jāatrod efektīvākā pieeja, lai pilnībā
izmantotu bērna potenciālu. Tajā pašā laikā tas var uzlabot laika un komandas darba
vadību. Pedagogiem, ir nepieciešams iepazīstināt ar informāciju, izmantojot visu
uztveres tipu metodes, lai piedāvātu studentiem iespēju iesaistīties.
Tomēr, izmantojot mācīšanās stilus, mums jāņem vērā tas, ka tiem ir neitrāla
vērtība, nav stila, kas ir labāks par otru. Skolotājiem jānovērš kļūdu atzīšana, ja viens
stils ir labāks, vai arī cits ir radošāks. Tie ir vienlīdz produktīvi, tos pienācīgi
izmantojot. Mācīšanās stils var palīdzēt mācības diferenciācijai un individualizācijai un
P a g e | 18
neveido veidu, kā sajaukt grupu. Studentiem mācību stils norāda uz veidu, kādā viņi
dod priekšroku mācīties vai strādāt, nevis par to, ko viņi mācas, vai par jomām, kurās
viņi vislabāk strādā. Mūsu studentu individuālo stilu identifikācija būs noderīga tikai
tad, ja mēs atbildēsim ar piemērotām individuālo prasību izvēles metodēm.
Risks, kas var rasties - mūsu, kā treneru, stila priekšrocības, ko ietekmē
atbilstoša pieredze ar konkrētu apmācību vidi, var novest pie tāda mācību stila, kas var
mudināt mūsu pašu stila apguvi bērniem, kas var kaitēt tiem skolēniem, kuri izvēlas
citu veidu mācīšanās stilus.
Stili var atšķirties pēc izpildījuma līmeņa. Ja kāda veida uzvedība, kas saistīta
ar mācību stratēģiju, šķiet, ir novietota pirms citu grupu uzvedības stratēģijām, tad to
var attiecināt uz prasmēm, nevis uz mācīšanās stilu.
Noslēgumā, mācīšanās stils, iegūstot autonomiju mācīšanās procesā, tiek radīts
laikā pēc bagātīgas pieredzes asimilēšanas mācību aktivitātē, bet to nosaka zināmas
skolēna personības īpatnības un dimensijas. Tāpēc skolotājiem ir nepieciešams
izmantot dažādas mācību aktivitātes, lai izmantotu visus mācību veidus. Tajā pašā laikā
izglītības procesa efektivitāte ir saistīta ar mācību stiliem un pedagoga mācīšanas
stiliem, kas ir svarīga sastāvdaļa stundu izstrādē un īstenošanā saskaņā ar interesēm,
vajadzībām un īpašajām iezīmēm studentu vecumā.
P a g e | 19
BIBLIOGRĀFIJA
1. Anafas A., Rolul stilurilor de învăţare în activitatea educativă, în Studia
Universitatis Moldaviae nr.9(79), Seria “Ştiinţe ale educaţiei”, 2014
2. Bernat S.E., Tehnica învăţării eficiente, Ed.Presa Universitară Clujeană, Cluj-
Napoca, 2003
3. Bocos, M., Chiş, V., Ferenczi, I., Ionescu, M., Lăscuş, V., Vasile, P., Radu, I.,
coord. Ionescu, M., Didactica modernă, Ed. a 2-a, rev., Cluj-Napoca, Ed. Dacia
4. Bunescu, V., Învăţarea deplină-teorie şi practică, Bucureşti, EDP R.A., 1995
5. Cerghit I., Sisteme de instruire alternative şi contemporane. Stucturi, stiluri şi
strategii , Bucureşti, Ed. Aramis, 2007
6. Cristea S., Dictionar de termeni pedagogici, EDP, Bucuresti, 1998.
7. Cucoş C., Pedagogie (ediţia a II-a revizuită şi adăugită), Editura Polirom, Iaşi,
2002;
8. Dumitru A. (coord.), Inovaţie şi performanţă în dezvoltarea profesională a
cadrelor didactice din mediul urban: stiluri de predare – stiluri de învăţare,
Bucureşti, 2011.
9. DUMITRU, I.A. Consiliere psihopedagogică : baze teoretice şi sugestii
practice, Iaşi, Polirom, 2008.
10. Dunn, R., Understanding the Dunn and Dunn learning styles model and the
need for individual diagnosis and prescription, Journal of Reading, Writing,
and Learning Disabilities International. NY: Hemisphere Publishing
Corporation, 6(3), l990
11. Dunn, R., & Dunn, K., Teaching students through their individual learning
styles. Reston, VA: Reston Publishing, 1978
12. Entwistle N., Styles of Learning and Teaching. An Integrated Outline of
Educational Psychology for Students, Teachers, and Lectures, London: David
Fulton Publishers, 1988.
13. Grasha, A.F., Teaching with style, San Bernadino, CA: A lliance Publishers,
2002
14. Grigore E, Macri C., Stiluri de predare. Stiluri de învăţare, Modul 3 în cadrul
proiectului „Dezvoltarea profesională a cadrelor didactice din mediul rural prin
activităţi de mentorat“ , finanţat de Uniunea Europeană prin Fondul Social
P a g e | 20
European, Programul Operaţional Sectorial pentru Dezvoltarea Resurselor
Umane 2007 – 2013
15. Harpe, B., Kulski, M. and Radloff, A., How best to document the quality of our
16. teaching and our students' learning? În K. Martin, N. Stanley and N. Davison
(Eds) Teaching in the Disciplines/ Learning in Context. Proceedings of the 8th
Annual Teaching Learning Forum, The University of Western Australia,
February 1999, Perth: UWA, 1999
17. Iucu R., Teoria şi metodologia instruirii , MEC, 2005, 2009, curs modular
18. Kauchak, D.P., Eggen, P.D., Learning and teaching: Research-based methods
(3rd ed.), Boston: Allyn & Bacon, 1998.
19. Keefe J. W. (Ed.), Student learning styles and brain behavior: Programs,
instrumentation, research, Reston, VA: National Association of Secondary
School Principals,1982
20. Kolb A., Learnings Styles Delineator, McBer & Company, 1985
21. Ladd, P. and Ruby R.Jr., Learning Style and Adjustment Issues of International
Students, Journal of Education for Business 74, no. 6, 1999
22. Lemeni G., Miclea M., Consiliere şi orientare: ghid de educaţie pentru
carieră, Cluj-Napoca: ASCR, 2010.
23. Negovan V., Psihologia învăţării – forme, strategii şi stil, ediţia a III-a
revizuită, Bucureşti, Editura Universitară, 2013
24. Păcurari O., Ciohodaru E., Marcinschi M., Constantin T., Să ne cunoaştem
elevii , Bucureşti, Educaţia 2000+, 2005, MEC. Unitatea de Management a
Proiectului pentru Învãţãmântul Rural, Modul de dezvoltare profesională a
cadrelor didactice, Bucuresti, 2005
25. Potolea, D., De la stiluri la strategii şi performanţe. Structuri, stiluri şi
performanţe în învăţământ (coord. I. Jinga şi L. Vlăsceanu), Bucureşti, Editura
Academiei, 1989
26. Shaughnessy, M. F., An interview with Rita Dunn about learning styles, The
Clearing House, 71, 1998
27. Siebert R., Multiproduct Competition, Learning by Doing and Price-Cost
Margins over the Product Life Cycle: Evidence from the DRAM Industry, CIG
Working Papers FS IV 99-21, Wissenschaftszentrum Berlin (WZB), Research
Unit: Competition and Innovation (CIG), 1999
P a g e | 21
28. Woolfolk, A. (1998). Educational psychology (7th ed.). Boston, MA: Allyn &
Bacon
P a g e | 22
VAK PRINCIPU METODOLOĢISKIE
PRIEKŠLIKUMI PAR DABAS ZINĀTŅU MĀCĪBU
PIRMSSKOLĀ
VIDES ZINĀŠANAS
Bērnu zinātkāre var palīdzēt efektīvi novērot visas dabas parādības, apkārtējo
realitāti. Ar nelielu palīdzību bērni var redzēt lietas, ko pieaugušais var ignorēt.
Eksperimenta izmantošanai ir ļoti svarīgi, lai vides zināšanas būtu ļoti noderīgas. Ideālā
variantā katrā vides zināšanu stundā skolotājam jāizmanto eksperimentāla metode:
ieviešot nodarbību, lai stimulētu skolēnu interesi par jaunu informāciju, stundas laikā -
padziļināt zināšanas vai sniegt atgriezenisko saiti.
Novērošanas gars, zinātkāre,
vēlme uzzināt ir daži no prasībām, uz
kuriem balstās mācīšanās, izmantojot
eksperimentus.
Eksperimenti var radīt pozitīvas meocijas, var likt studentus izmantot pieredzi,
kas gūta eksperimentos, citās turpmākajās aktivitātēs. Izmantojot eksperimentu,
mācīšanās kļūst vienmērīgāka, pirmsskolnieki aktīvi piedalās mācīšanās procesā,
piebilst, formulē jautājumus un atrod dažādas atbildes. Arī tiek veidots un attīstīts
izmeklēšanas gars, studenti iegūst spēju formulēt hipotēzes un tās pārbaudīt.
Veicot eksperimentu, studentiem ir nepieciešamas dažas praktiskas iemaņas,
attīstās loģiskā domāšana, radošums. Bērniem ir jāredz, jāklausās un jāpieskaras,
jāsmaržo, jādzird, jāizbauda, lai saprastu, iemācītos, izmantojot trīs galvenās maņas -
redze, tause un oža. Lielākā daļa no viņiem izmanto visus trīs, lai saņemtu informāciju.
Tomēr viens vai vairāki no šiem mācību veidiem ir dominējošie. Dominējošais stils
nosaka vislabāko veidu, kā cilvēks var apgūt jaunu informāciju, filtrējot iegūto saturu.
Kopš sākšanas iet bērnudārzā, bērniem ir jāzina radības, kas atrodas visapkārt
un kā tās pasargāt.
P a g e | 23
Bērni ar vizuālo mācību stilu, ar
tiešu kontaktu ar augiem ap tiem, var
aprakstīt (krāsu, izmēru, formu),
identificēt daļas, var paskaidrot to lomu,
var pamanīt vides faktoru ietekmi uz
augiem.
Bērni ar kinestētisko mācīšanās
stilu izmanto tausti (lai norādītu
nelīdzenumu, biezumu, konsistenci),
smaržu (lai norādītu ziedus vai augļu
smaržu), garšu (lai atpazītu augļu un
dārzeņu garšu). Lai iegūtu cieņas
attieksmi pret vidi, viņi var iestādīt
dažādus augus skolotāja uzraudzībā.
Bērni ar audiālo mācīšanās stilu pārsvarā pastāsta novērojumus un secinājumus,
kas izdarīti aktivitāšu laikā.
Kā organizācijas veidu skolotājs
visbiežāk strādā priekša, bet arī
atsevišķi un grupās. Bērniem dod
priekšroku tēmām, kas saistītas ar
dzīvniekiem, jo tos var atrādīt tiešā
saskarē ar bērni(suņu, kaķu, trušu,
papagaiļu), nevis rādot bildes vai
rotaļlietas.
P a g e | 0
Bērni ar dominējošo vizuālo mācību stilu attēlo dzīvnieka daļas (krāsa, forma,
skaits, izmērs), nosauc ārējās dzīvnieka daļas, salīdzina divus vai vairākus dzīvniekus.
Bērni ar audiālo mācību stilu atpazīst dzīvnieku radīto skaņu, viņi var norādīt dažādus
mazuļus, klasificēt tos atbilstoši dažādiem kritērijiem. Bērni ar pārsvarā kinestētisko
mācību stilu rekonstruē dzīvnieku ķermeni no dažādām puzlēm, atdarina vai atpazīst
dzīvnieku veiktas darbības.
Tēmas, piemēram, ūdens, gaiss, augsne, var tikt uzrunāntas starpnozaru līmenī.
Ūdeni var izpētīt fizisko īpašību izteiksmē: tajā var šķīst dažādas vielas, tam ir blīvums,
tas ir svarīgs augiem un dzīvniekiem utt.
Var veikt eksperimentus ar gaisa īpašībām: blīvumu, kompresiju, fizikālajām
īpašībām, karsto un auksto gaisu, gaisa kuģi, tā nozīmi augiem un dzīvniekiem utt.
Instrukciju materiālus var viegli iegādāties un tiem ir pieejami visiem; bērni var
darboties individuāli vai frontāli, eksperimenta metodi var apvienot ar novērošanu
(vizuālie un kinestētiskie stili) un veikt diskusijas ar skolēniem, vai veikt skaidrojums
(audiālais stils).
Zināšanu apgūšana par dabu tiek sasniegta ar tiešu kontaktu, tiešu un
organizētu, izmantojot objektus un parādības vidē, lai, pamatojoties uz to, iegūtu
zināšanas par attālākām vides un vispārējām parādībām. Skolotājs var veikt šādus
eksperimentus, lai izceltos: kustības vai atpūtas stāvokli, krītošus objektus, vienkāršas
elektriskās ķēdes, plastmasas stāvoklis vai elastīga deformācija, ražošanas un
uztveršanas skaņas, blīvums, materiāli, kas veido ķermen, planētu kustība, dienu un
nakšu secība, taustes orgānu nozīme, berzes nozīme, nokrišņu veidošanās, ūdens cikli,
varavīksnes veidošana uc
P a g e | 1
Nobeigumā, eksperimenta izmantošana vides klases zināšanās, kas ir pielāgota
trijiem dominējošajiem mācību stiliem, veicina mācīšanas optimizāciju un veicina
pirmsskolas vides interešu stimulēšanu.
P a g e | 2
MATEMĀTIKA
Bērnudārzu mācību stila noteikšana ir izšķiroša nozīme skolas turpmākajā
darbībā. Pēc bērna mācību stila noteikšanas skolotājs pieņem optimālas mācīšanas -
vērtēšanas - apguves stratēģijas, lai mācību rezultāts atbilstu mērķiem.
Katrā grupā notiekošā matemātika ietver daudzveidīgu metodiku, ko nosaka
mācību materiāls, metožu, didaktiska diskursa izvēle. Pirmsskolas vecuma bērnu grupa
ir neviendabīga, kas sastāv no līdzīga vecuma bērniem, bet ar atšķirīgu fizisko un garīgo
attīstību, un katrs no bērniem pieder konkrētai mācību metodei, skolotājs katra mācību
gada sākumā identificētu katra bērna mācīšanās stilu.
Bērni, kuri paļaujas uz vizuālo
mācību stilu, ir viegli pamanāmi. Viņi
ir entuziastiski par attēliem, grāmatām,
formām un burtiem, zīmējumiem un
mākslu. Vizuālie bērni ir ļoti uzmanīgi
un pievērš uzmanību sejas izpausmēm.
Uzmanība ir viņu stiprās puses. Viņi paļaujas uz redzi jaunu lietu izpētīšanai,
izpratnei un informācijas saglabāšanai. Šo bērnu stimulēšana tiek veikta, izmantojot
matemātikas mācību materiālus, vieglākus un sarežģītākus, kas īpaši pielāgoti viņu
garīgās attīstības līmenim. Izmantojot dārzeņus, augļus, ziedus, bildes, rotaļlietas,
mikroshēmas, prezentācijas vai filmas. Šādi tiek veicināts bērna mācīšanās process.
Zināšanu veidošanas darbība tiek sasniegta, krāsojot loksnes; Pirmsskolas
vecuma bērniem ir jāapņem, jāpiesaista, jāpabeidz. Loksnēm ir jākļūst patīkamām, labi
izvietotām lappusē, nevis ārkārtīgi noslogotām. Izglītotājam nevajadzētu aizmirst bērnu
radošo pusi ar vizuālo mācību stilu, ko var realizēt ar kolāžām, zīmējumiem, modeļiem,
kas izceļ viņu personību.
Skolotāju izmantotā mācīšanas stratēģija ietver dziļas zināšanas par katru bērnu
un padziļinātas zināšanas par agrīnās bērnības pedagoģiju. Izmantotās metodes
nepārtraukti tiek novērotas, mācību spēle, stāsts pēc attēliem, tērzēšana, galerija.
Izmantotajiem mācību materiāliem vienmēr jābūt daudzveidīgiem, lai pirmsskolas
vecuma bērnus pastāvīgi piesaistītu formas, krāsas, prezentācijas un organizācija. Kā
P a g e | 3
piemēru var minēt jēdzienu "pūlis" un attiecības starp elementu un pūli. Ir nepieciešami
dažādi izglītojoši materiāli, kas veidoti no dažādiem apļiem ar diametru - 50 cm,
mikroshēmas, figūras, rotaļlietas, “logi” komplekts. Izmantojot mācību materiālus,
veidojas kardinālā skaitļa jēdziens, sadalot viena un tā paša numura objektu daudzumu
un attiecīgo skaitli.
Ģeometrijas nodarbību ievadā pedagogs izmanto “logi” komplektu, dažādu
formu objektus, krāsas un izmērus, rotaļlietas, attēlus un datorspēles. 1,5 - 3 gadīgajiem
skolotājs uzsver ģeometriskās formas apaļas un kvadrātveida, to atpazīšana īpašos
gadījumos, pareiza un apzinīga šo vārdu izrunāšana. Saistība starp objektiem vidē un
šīm formām tiek izveidota, neizskaidrojot citus atribūtus, piemēram, izmēru, biezumu
vai krāsu.
Apgūst primārās krāsas - sarkans, dzeltens, zils - skolotājs izmanto dažādus
attēlus, kas dominē šajās trīs krāsās, pēc tam rāda šajās krāsās objektus un rotaļlietas;
skolotājs uzsver pareizās krāsas noteikšanu vienkāršā kontekstā un pareizo izrunu.
Bērni, kuri paļaujas uz audiālo mācīšanās stilu, labāk uztver jaunu
informāciju un koncepcijas, ja viņi tās dzird. Viņiem ir augsta dzirdes un
koncentrēšanās sajūta un informācija tiek saglabāta klausoties. Šie bērni izpilda
uzdevumus, ja fonā ir mūzika. Viņi izmanto dzirdi, lai izpētītu pasauli, labāk
sazinātos, runātu un paskaidrotu; viņi pauž savu viedokli vai viedokļus, viegli atceras
dziesmas, kuras tiek spēlētas pareizi. Lai iegūtu labus rezultātus pedagogu aktivitātē -
izglītojošā aktivitātē, bērnam, kas balstās uz audiālo mācību stilu, jāizmanto atbilstoša
mācīšana: mūzika, rotaļloetas ar skaņām, audiogrāmatas.
P a g e | 4
Piemērotas mācīšanas metodes ir: mūzikas spēles, paskaidrojumi, ko papildina
mūzikas atbalsts, saruna, bērna dzirdes izmantošana. Tādējādi tiek attīstīta bērna radošā
puse. Bērniem, kas paļaujas uz audiālo mācību stilu, ir vajadzīga lielāka skaņa, tādēļ
kompaktdiski vienmēr ir aprīkoti ar izglītojošām dziesmām bērniem, rotaļlietām, kas
imitē mūzikas instrumentus, zvani un tamburīni. Katru jautājumu ilustrēs tas pats skaņu
skaits, katrai krāsai būs savs dziesmas pants. Skolotājs izmantos vārdus, skaņas,
mūzikas spēles, lai piesaistītu bērnus aizraujošajā zināšanu pasaulē. Katru dienu var būt
priekštecis zināšanu pasaulē, izgudrojot stāstu ar vārdiem un skaņām.
Mācīšanās metodes, kas bieži tiek izmantotas, ir: saruna, vingrinājumi,
paskaidrojumi, "the thinking hats method", "es zinu, es gribu uzzināt, iemācījos", no
kurām tiek rūpīgi izvēlēta metode. Visbiežāk izmantotais organizācijas veids ir
frontālais.
Bērni, kas paļaujas uz kinestētisko mācīšanās stilu, pazīstami arī kā taktilo-
kinestētiskie bērni, kas izmanto pieskārienu un kustību, lai izpētītu pasauli un apzināties
jaunas lietas. Daudzi bērni, kuri fiziski apgūst izglītību, ir vienlaicīgi taustes un
kinestētiski, bet daži var attīstīt vairāk īpašas iemaņas.
Matemātiskās aktivitātes ir labs veids, lai novērtētu bērnu kinestētiskās
prasmes, tāpēc mācību materiāli tiks izmantoti bērnu sadalīšanai, salīdzināšanai,
apvienošanai, sastādīšanai. Formas un ģeometriskās formas māca, pamatojoties uz
mācību materiāliem, kurus apstrādā, salīdzina, analizē.
P a g e | 5
Bērnam ir kinestētisko mācīšanās stilu ir jābūt labi izplānotai stratēģija ar
aktīvām līdzdalības metodēm ar dažādām organizācijas veidiem.
Šie bērni dod priekšroku mūzikas spēlei, kustības spēlei, aktīvajam
novērojumam, lomu spēles konkursam. Skolotājs vēlas kaut ko iemācīt - rada stāstu ar
saviem vārdiem, palielina viņu interesi ar pieskaršanos, smaržu, izmantojot visas
maņas. Ja skolotājs vēlas iemācīt bērnus skaitīt - to var izdarīt, driblējot bumbu pret
zemi; ja viņš grib iemācīt viņiem koncepcijas liels-mazs, bērns veiks mazus vai
milzīgus soļus utt.
P a g e | 6
VAK JĒDZIENA PRAKTISKAIS PLĀNS
Lai sniegtu praktisku atbalstu pedagogiem, kuri pedagoģiskajā darbā īsteno
VAK koncepciju, projekta partneri ir sagatavojuši praktisku lietu komplektu, kas
pieejami uz vietas un tiešsaistē.
VAK Toolbox for Teaching Nature Sciences ir komplekss Spēļu-Aktivitāšu
kartiņu komplekts ar 400 tematiskiem tematiem un piedāvātu uzdevumu saturu, kā arī
ar pedagoģiskā darba aprakstu uz tām. Pedagogs var izvēlēties piemērotu tēmu no 4
plašakiem tematiem (Eksperimenti, Matemātika, Fizika and Cķīmija, Bioloģija and
Vide). Katra kartiņa ir veidota, lai tiktu izmantota vecuma grupām un piedāvā
aktivitātes trīs uztevers tipiem. Paraugi ar Spēļu-Aktivitāšu kartiņam un to
metadoloģiju ir nodrošināti nākošajā nodaļā.
Grupas telpu plāni ir Projekta partneru īstenoti mācību plāni un aktivitāšu
zona, pamatojoties uz uztveres veidu.
Aprīkojuma plānošana ir ieteicamais iekārtu saraksts, ko var izmantot, lai
nodrošinātu vispiemērotākos mācību procesa instrumentus.
Ieteikumi darba vietas organizēšanai bērniem ir Projekta partneru izstrādātas
vadlīnijas, lai nodrošinātu vispiemērotāko vidi, īpaši dabas zinātņu mācīšanā.
P a g e | 7
SPĒĻU - AKTIVITĀŠU PARAUGS, KAS BALSTĀS
UZ VAK KONCEPTA
BIOLOĢIJA, TĒMA - “KAS IR SAKNE?”
SPĒLES - AKTIVITĀTES PARAUGA ORGANIZĀCIJA:
Pedagogs sasveicinās ar bērniem un parāda, ka šodien viņam ir slēgts grozs.
Pedagogs: "Dārgie draugi, šajā nedēļas nogalē es biju laukos un paņēmu līdzi grozu ar
rudens veltēm. Vai jūs zināt, kas tās ir? "
Bērni mēģina uzminēt.
Pedagogs: "Vai atceraties, ko darām pavasarī un vasarā mūsu dārzā?"
P a g e | 8
Ļauj bērniem izteikt savas idejas un atgādina, ka viņi stādīja un audzēja
dārzeņus.
Pedagogs: "Tātad paskatīsimies, kādi dārzeņi mums ir tagad?"
Pedagogs parāda burkānus, bietes un redīsus. Prasa, kas ir katra dārzeņa nosaukums un
tā krāsu.
Pedagogs: "Mēģināsim sakārtot visus dārzeņus no mazākajiem līdz
lielākajiem!" Izdala visus dārzeņus bērniem, kuri ir sadalīti grupās, un ļauj viņiem
mēģināt sakārtot dārzeņus. Motivē bērnus dalīties ar dārzeņiem.
Pedagogs: "Kā mēs visi zinām, visus šos dārzeņus var ēst - izmēģināsim!"
Uzaicina visus bērnus uz virtuvi, lai mazgātu un sagatavotu dārzeņus, priekš ēšanas.
Visa grupa atgriežas ar dārzeņiem atpakaļ uz klasi, un pedagogs lūdz viņus mēģināt ēst
tos un klausīties košļāšanas skaņu. Nogaršojot dārzeņus, pedagogs bērniem stāsta, kāda
veselīga ietekme uz mūsu ķermeni dod burkānu, biešu un redīsu ēšana. Visbeidzot
pedagogs jautā bērniem, kāds ir viņu iecienītākais dārzenis.
Kad katrs bērns ir pateicis iecienītāko dārzeni, skolotājs bērniem piedāvā papīra
lapas ar vaska krītiņiem vai krāsām un lūdz viņus uzzīmēt savu iecienītāko dārzeni.
Pedagogs nodrošina nepieciešamās krāsas (oranžs, sarkans un balts) katram bērnam.
Pēc zīmēšanas, bērnu darbi tiek savākti nelielā izstādē, un pedagogs var
pabeigt mācīšanās darbu, norādot, kuras bērnu grupas dod priekšroku kuriem
dārzeņiem.
P a g e | 9
EKSPERIMENTS. TĒMA “FERMĀ – SKAITĪŠANA”
SPĒLES - AKTIVITĀTES PARAUGA ORGANIZĀCIJA:
Pirms mācību aktivitātes pedagogam ir jāorganizē mediju filma par dzīvnieku
audzētavām ar suņiem, zirgiem un cāļiem (var būt arī citi dzīvnieki)..
Pedagogs: "Labrīt, bērni, lūdzu, pasakiet man, kurš ir bijis kādā dzīvnieku
audzētavā?"
Bērni atspoguļo, pastāsta, kādas saimniecības viņi apmeklē, un par viņu
pirmajiem iespaidiem.
P a g e | 10
Pedagogs: "Apskatīsim kādu saimniecību no iekšpuses!"
Pedagogs ieslēdz īsu filmu par dzīvnieku fermu. Filmas laikā pedagogs aicina bērnus
saskaitīt suņus, zirgus un cāļus. Bērni skaļi skaita.
Pedagogs: "Tātad, apkoposim - cik daudz suņu (3 šajā piemērā), zirgi (4 šajā
piemērā) un cāļi (5 šajā piemērā)."
Bērnus lūdz sadalīties grupās un uz viņu galdiem ir apskatāmi šo dzīvnieku
formas un figūras. Pedagogs lūdz izvēlēties pirmo vistas figūru un parunāt vistas
"valodu". To pašu prasa abām citām figūrām. Pedagogs lūdz bērniem atdarināt
dzīvniekus no filmas un bērni ar dzīvnieku formām iedala cāļu (5), zirgu (4) un suņu
(3) grupā. Kamēr bērni grupē, pedagogs pastāsta par citiem dzīvniekiem, kas atrodas
saimniecībās, un kāds ir katra dzīvnieka mērķis (vista nodrošina olas, zirgi tiek
izmantoti izjādei, suņi priekš aizsardzības).
Pedagoģe pabeidz mācīšanās darbību, atkārtojot, dzīvnieku skaitu un kādus
jaunus dzīvniekus bērni iemācījās.
P a g e | 11
GRUPAS TELPAS, BALSTOTIES UZ VAK
KONCEPTU
Lai nodrošinātu efektīvu pedagogu darbu ar audzēkņiem, eksperimentālajos
pētījumos DC4F ir atradis visefektīvāko mācību procesa organizēšanas plānu, kas
balstās uz audzēkņu uztveres tipu.
Methodological Tools
and Didactic Games
Bookcase
Adjusted
Recording
System
Learning
Tables
Learning
Tables
Learning
Tables
Learning
Tables
Learning
Tables
Methodological Tools
and Didactic Games
Bookcase
Screens / Stands
Kinesthetics Visualists Audialists
Play and Rest Zone
P a g e | 12
APRĪKOJUMA PLĀNOŠANA
APRĪKOJUMS PRIEKŠ VIZUĀLĀ STILA MĀCĪŠANAS
Bērns vēlas redzēt attēlus, lai
saprastu ārējo vai iekšējo realitāti, un
viņš / viņa ievēro visus fiziskos
elementus un konkrētus materiālus no
rotaļu istabas. Viņš / viņa rūpīgi
organizē mācību materiālus un patīk
izrotāt mācību telpu.
Bērns dod priekšroku fotogrāfijām un ilustrācijām ar drukātu saturu, labāk
atceras un saprot diagrammas, tabulas un kartes. Viņš / viņa novērtē prezentācijas,
izmantojot projektoru, piedalās vizuālās mākslas pasākumos.
Skolotājam ir jānodrošina interesanti vizuālie materiāli dažādās grafikās, lai
nodrošinātu prezentācijai izcilu kvalitāti. Darbības laikā viņa vēlas, lai visi bērni
skolotāju uzklausītu, klausītos un izprastu pēc iespējas labāk. Viņa / viņa taisa skices,
diagrammas, zīmējumus, un kopsavilkumus kuros ir viegli klausīties un skatīties,
ņemot vērā faktu, ka šajā vecumā uzmanības koncentrēšanās spēja ir vājāka. Viņa / viņš
izmanto visas tehnoloģijas iespējas: datoru, prožektoru, videokameru, televīziju,
fotogrāfijas, diagrammas, grafikus, internetu utt. Viņš / viņa piedāvā bērniem
alternatīvus materiālus, piemēram, fotogrāfijas, krāsu grāmatas, stendus, plakātus,
kartītes, kartes, diagrammas, ilustrācijas, izstādes, karikatūras, prezentācijas (slaidi),
kalendāri, žurnāli, avīzes, grāmatas, piezīmes, objekti (piem. videoprojektora filmas,
lapas, ziņojumi, krāsainas kartes, krustvārdu mīklas, puzles, vēstules, žurnāli, biļeteni,
darblapas, jautājumu un risinājumu saraksti.
Darba aprīkojums, kuru iestādei vajadzētu padarīt pieejamu pedagogam, tiek
apskatīts zemāk, balstoties uz pieredzi darbā pirmsskolā
P a g e | 13
Aprīkojums Izglītības loma Izmantošana / metodiskie
ieteikumi
Valodas un komunikācijas joma
Ilustrācijas ar
attēliem no pasakām
Saglabāt stāstu galvenos
posmus
Piemērots izmērs, vidusdaļu zīmē
ar pasteļkrāsām
Žetoni ar attēliem no
pasakas
Saprast stāstu, izmantojot
stāsta pareizos soļus
Izmēri 3X4 cm, pasteļkrāsas, attēli
pēc iespējas tuvāk realitātei (līdzīgi
kā fotogrāfijā)
Pirkstu lelles Simulē sarunu starp
tēliem, veido vārdu
krājumu
Atbilstoši izmēri 10-15 cm, mīksts
plīša materiāls, viegli
manevrējamas, samazinot risku
kļūdām
Leļļu galds Attīstaradošumu, attīstās
iztēle un komandas gars
Uz galda noliek 60 x 100 cm, ar
vieglu rāmi un dabīgu
tekstilmateriālu, aizkariem un vietu
- paslēpšanai
Plakāti ar attēliem
no dabas
Palielina interese par
zināšanām
80X120 cm izmērs, atrašanās vieta
- bērnu redzes laukā
Stāstu grāmatas Palielina interesi par
zināšanām, lasīšanu,
stāstījumu; pirmais
kontakts ar burtu un
iespiesto vārdu
A4 formāts, krāsaina, bieza folija
bez asiem stūriem
Krāsošanas
grāmatas
Palielinās interese par
zināšanām
Papīra izmērs B5, viegli lietojams,
ar maksimāli 24 lappusēm,
iespiests ar augstas kvalitātes tinti
Laikraksti un
žurnāli
Palielina interesi par
zināšanām, lasīšanu,
stāstījumu; tagad ir
pirmais kontakts ar burtu
un iespiesto vārdu; tiek
uztverti dažādi rakstīšanas
stili
Krāsots - melnā un baltā krāsā,
augstas kvalitātes tintes, fonts 14-
24
Vārdnīcas Palielināta interese par
iespiesto vārdu; pamats
mācībām
Konkrēti 3-12 gadiem
P a g e | 14
Vēstules, ielūgumi,
apsveikuma kartiņas
Pirmie kontakti ar
protokola sarunu formām
Skaisti krāsots, nav negadījumu
Magnētiskā tāfele ar
burtiem
Veido ieradumu izmantot
vēstules, zin un komponē
zilbes un vārdus
Individuālai izmantošanai
paredzēta lapa A4 formātā, kaste ar
burtiem, noapaļotiem stūriem
Diski ar stāstiem,
pasakām un
dzejoļiem
Palielina interesi par
zināšanām, stāstījumu;
ppirmais vizuālais un
dzirdes kontakts ar stāstu,
kuru stāsta tēli.
Tiek izvēlēti vispopulārākie stāsti
un pasakas ar spēcīgu izglītojošu
raksturu, kas pozitīvi ietekmē
bērnu
Alfabēta tāfele Veido ieradumu izmantot
vēstules, zin un komponē
zilbes un vārdus
Liels izmērs, paredzēts izmantošanai
grupas priekšā
Alfabēts attēlos Veido saistību starp attēlu
un vārdu un burtu, kas
uzsāk vārdu
A4 formāts, krāsaina bilde, fotoattēla
veids
Zīmogi ar burtiem Burti atpazīšana un
lietošana
Izmērs - 3X3 cm
Veidnes ar burtiem Vēstuļu rakstīšana ar
veidnēm
Izmērs - 3X3 cm
Klades Mācās rakstīt B5 izmērs, ar ne vairāk kā 24
baltiem loksnēm, bez līnijām, ar
noapaļotām malām
zīmuļi, marķieri,
krāsaini krītiņi
Mācās rakstīt Bez toksiska satura, izmēri 10-15
cm
Zinātnes nozare / Matemātikas aktivitātes
Žetoni ar attēliem Viedot lielu daudzumu Izmēri 3X4 cm, pasteļkrāsas, attēli
pēc iespējas tuvāk realitātei (līdzīgi
kā fotogrāfijā)
Magnētiskā tāfele Tas simulē komplekta
izgatavošanas un
sadalīšanās darbību
Atbilstoši izmēri 10-15 cm, mīksts
plīša materiāls, viegli
manevrējamas, samazinot risku
kļūdām
P a g e | 15
tāfele Palielina radošumu,
attīstās iztēle un
komandas gars
Uz galda noliek 60 x 100 cm, ar
vieglu rāmi un dabīgu
tekstilmateriālu, aizkariem un vietu
- paslēpšanai
Plakāti ar attēliem
no dabas, lai
piedāvātu objektu
komplektus vai
ģeometriskas
formas
Palielinās interese par
zināšanām
80X120 cm izmērs, atrašanās vieta
- bērnu redzes laukā
Grāmatas ar
ilustrētām
problēmām
Palielina zināšanu interesi
vienkāršu problēmu
risināšanai; pirmais
kontakts ar skaitli un
numuru
A4 formāts, krāsaina, bieza folija bez
asiem stūriem
Krāsošanas grāmatas Palielinās interese par
zināšanām
Papīra izmērs B5, viegli lietojams,
ar maksimāli 24 lappusēm,
iespiests ar augstas kvalitātes tinti
Siluetes, diagrammas Līmeņu maiņa Skaisti krāsots, nav negadījumu
Magnētiskās tāfeles
ar figūrām
Veido ieradumu izmantot
numurus, veidot
daudzumā, veikt
vienkāršas darbības
Individuālai izmantošanai
paredzēta lapa A4 formātā, kaste ar
burtiem, noapaļotiem stūriem
CD ar
matemātiskām
spēlēm
Palielinās interese par
zināšanām, pieaugoša un
dilstoša skaitīšana
tiek izvēlētas simbolizējošās spēles ar
ietekmi uz izglītību
Ciparu spēle Veido ieradumu izmantot
burtus, zinot un
komponējot zilbes un
vārdus
Liels izmērs, paredzēts izmantošanai
grupas priekšā
Cipari un bildes Saistības veidošana starp
attēlu, skaitli un numuru
A4 formāts, krāsaina bilde, fotoattēla
veids
Zīmogi ar
numuriem
Ciparu atpazīšana un
izmantošana
Izmērs - 3X3 cm
Veidnes ar
numuriem
Ciparu rakstīšana ar
veidnēm
Izmērs - 3X3 cm
P a g e | 16
Klades Ciparu rakstīšana B5 izmērs, ar ne vairāk kā 24
baltiem loksnēm, bez līnijām, ar
noapaļotām malām
zīmuļi, marķieri,
krāsaini krītiņi
iparu rakstīšana Bez toksiska satura, izmēri 10-15
cm
Skaitīšana Daudzums, salīdzināšana,
grupēšana, vienkāršas
darbības
A4 lapa
Tāfele ar kabatām Daudzums, salīdzināšana,
grupēšana, vienkāršas
darbībass
A2 izmērs, tekstilmateriāls, kas
novietots uz koka vai metāla rāmja,
kas ir stabils
Loģikas komplekts Lai apgūtu krāsas,
ģeometriskās formas, lai
atšķirtu lielus gabalus no
maziem, plānus no
bieziem
Skolotāju un bērnu komplekts no
plastmasas bez asām malām
Zinātnes nozare / Vides izglītība
Maskas un
rotaļlietas
Lai labāk izprastu vidi Piemērots izmērs, krāsains
Didaktiskās spēles
vides izzināšanai un
izpratnei
Lai labāk izprastu vidi Žetoni, kas ilustrē vides elementus
Didaktiskās spēles
dabas parādību
prezentācijai -
eksperimenti
Palielināt bērnu spēju
saprast dabas parādību
rašanos
Veikt eksperimentus, kas piemēroti
tēmai, lai labāk izprastu parādīto
parādību
Didaktiskās spēles
vides uzvedības
attīstīšanai
Iemācās, kā stādīt augus
un izzināt to lomu dabā
Bērniem jāiemācās aizsargāt dabu,
stādot jaunus augus, bet arī pienācīgi
rūpējoties par esošajiem
Puzzles ar
dzīvniekiem,
ziediem, putniem,
zivīm
Pieaug interese par
zināšanām
A4 formāts, krāsaina, bieza folija bez
asiem stūriem
Ceļu izglītības
zīmes
Ceļa zīmju atpazīšana un
izmantošana
piemērots izmērs 80X120 cm,
atrašanās vieta - bērnu redzes laukā
vai trīsdimensionāli
P a g e | 17
Dažādu attēlu
komplekts
Pieaug interese par
zināšanām
A4 izmērs uz spīdīgā kartona
Izglītojošas filmas Pieaug interese par
zināšanām
Filmas 15-20 minūtes
Cilvēka un sabiedrības joma / Sabiedrības izglītība
Kostīmi un rokdarbi
no visādām vietām
valstī
Izprast savas tautas vēsturi
un tradīcijas
Var būt autentisks vai miniatūrā
Tradicionāli trauki Iepazīstināt ar valsts
vēsturi, kultūru un
tradīcijām
Tam jābūt dažādās formās, izmēros
un krāsās
Dažādu attēlu
komplekti
Pieaug izpratne par
zināšanām
A4 izmērs uz spīdīgā kartona
Izglītojošas filmas Iepazīstināt ar valsts
vēsturi, kultūru un
tradīcijām
Filmas 15-20 minūtes
Veidnes Iegaumēt konkrētus
objekta izveidošanas
posmus
Piemērots izmērs, piemērotas krāsas,
dažādas formas
Dekoratīvie zīmogi Atpazīšana un to
izmantošana
Izmērs - 3X3 cm
Piederumi mājas
darbiem
Attīsta spēju rīkoties
dažādās situācijās
Tērpi, zamšādas, cepurītes utt.
Mājsaimniecības
komplekti
Attīsta radošumu un iztēli Jābūt atbilstošām rotaļlietām,
piemēram, podi, plastmasas galda
piederumi, plīts utt.
Dažādu attēlu
komplekts
Pieaug interese par
zināšanām
A4 izmērs uz spīdīgā kartona
Cilvēka un sabiedrības joma / Praktiskās nodarbības
Veidnes Iegaumēt konkrētus
objekta izveidošanas
posmus
Piemērots izmērs, piemērotas krāsas,
dažādas formas
P a g e | 18
Dekoratīvie zīmogi Atpazīšana un to
izmantošana
Izmērs - 3X3 cm
Piederumi mājas
darbiem
Attīsta spēju rīkoties
dažādās situācijās
Tērpi, zamšādas, cepurītes utt.
Mājsaimniecības
komplekti
Attīsta radošumu un iztēli Jābūt atbilstošām rotaļlietām,
piemēram, podi, plastmasas galda
piederumi, plīts utt.
Dažādu attēlu
komplekts
Pieaug interese par
zināšanām
A4 izmērs uz spīdīgā kartona
Estētiskās un radošās jomas / Mūzikas aktivitātes
Mūzikas
instrumenti
pedagogam
Palīdz skolotājam nodot
precīzu informāciju
Ģitāra, vijole, ērģelesutt
Mūzikas
instrumenti bērniem
Atpazīšana un to
izmantošana
Var būt normāla izmēra vai miniatūrā:
harmonika, svilpe, bungas, vijole,
ģitāra, ērģeles, tamburīns, marakas,
cimboli, trijstūris, zvans, kastaņetes
un trompete.
tūninga dakša Mūzikas ritma attīstīšana
un skaņas uztvere
Dabiskā dimensija
Dažādu attēlu
komplekts
Pieaug interese par
zināšanām
A4 izmērs uz spīdīgā kartona
Estētiskās un radošās jomas / Plastmasas māksla
Zīmuļi, otas,
marķieri, akvareļi,
krāsu paletes
Mācās zīmet/krāsot Bez toksiska satura, izmēri 10-15
cm
Dekoratīvie zīmogi Atpazīšana un to
izmantošana
Izmērs - 3X3 cm
krāsojamās
grāmatas
Palielinās interese mākslā Papīra izmērs B5, viegli lietojams,
ar maksimāli 24 lappusēm,
iespiests ar augstas kvalitātes tinti
Dažāda veida papīrs
un audums
Attīsta radošumu un iztēli Labas kvalitātes, dažādu izmēru, viegli
apstrādājams
P a g e | 19
Attēlu komplekts no
dabas
Attīsta radošumu un iztēli A4 izmērs uz spīdīgā kartona
molberts sagatavo veselīgam darba
stilam
A3 formāts, no koka, labi pulētas
malas, uz koka rāmja ar regulējamu
augstumu
Vingrošanas stends,
režģis, šļūcamais
dēlis, tunelis
rāpošanai,
vingrošanas
matrači, boulinga
ķebļi, stīpas
Veikt dažādus fiziskos
vingrinājumus
Piemērots lielums, centrālā atrašanās
vieta
Smilšu kaste skapis,
batuts, virves
Ķermeņa harmoniskai
attīstībai
Bērnudārza pagalmā ir izvietotas
tādas lietas kā smilšu bedres, klasītes
, rapšanās režģi, slidkalniņi.
Vingrošanas
kostīmi,
tradicionālie tērpi
Attīstīt iztēli un praktisko
garu. Tiek akcentēts katra
bērna talants
Daudznacionālu un sporta tērpu
komplekts
Fiziskā izglītība
Vingrošanas stends,
režģis, šļūcamais
dēlis, tunelis
rāpošanai,
vingrošanas
matrači, boulinga
ķebļi, stīpas
Veikt dažādus fiziskos
vingrinājumus
Piemērots lielums, centrālā atrašanās
vieta
Smilšu kaste skapis,
batuts, virves
Ķermeņa harmoniskai
attīstībai
Bērnudārza pagalmā ir izvietotas
tādas lietas kā smilšu bedres, klasītes
, rapšanās režģi, slidkalniņi.
Vingrošanas
kostīmi,
tradicionālie tērpi
Attīstīt iztēli un praktisko
garu. Tiek akcentēts katra
bērna talants
Daudznacionālu un sporta tērpu
komplekts
P a g e | 20
APRĪKOJUMS AUDIĀLĀ MĀCĪŠANĀS STILAM
Bērns ļoti labi atcerās to, ko viņš saka, un ko citi saka, dod priekšroku ideju
apspriešanai, pat ja to uzreiz neizprot. Viņam / -ai ir grūti ilgi strādāt mierīgi un
klusumā. Viņš / viņa vislabāk atceras, runājot ar verbāliem mēģinājumiem un sarunām
skaļā balsī. Viņš / viņa ļoti labi atceras vārdiskos uzdevumus.
Viņam/ viņai ir iespēja uzstāties
teātra šovos (drāma, leļļu teātris, skices,
dziesmu lirikas uc), kas ietver mūzikas
lietošanu. Bērnam patīk grupu
diskusijas, debates un parāda interesi un
entuziasmu par vārdiskajām
izteiksmēm (vārdu muzikalitāte un
ritms). Viņam / viņai ir viegli
novēršama uzmanība skaļā troksnī, bet
tikpat viegli, klusumā.
Skolotājam ir jāformulē galvenās idejas un jautājumi. Viņai / viņai ir jāmaina
ātrums, apjoms, runas intensitāte, kas palīdz radīt piemērotu un interesantu "auss /
dziesmu". Viņa / viņš raksta galvenos punktus vai atslēgvārdus, kas palīdz izvairīties
no neskaidrībām izrunas dēļ. Darbības laikā pedagogs pārliecinās, lai visi bērni
dzirdētu, lai viņi labāk klausītos un saprot. Viņš / viņa iekļauj multimediju
lietojumprogrammas (IKT) pasniegšanā un mācīšanās, izmantojot: skaņas, mūziku,
stāstus, kasetes, video, kompaktdiskus, mūzikas instrumentus. Šajā ziņā varat izmantot
mutiskus ziņojumus vai prezentācijas, diskusijas ar klasi vai grupu.
Aprīkojums, kas iestādei jāsniedz pedagogam, ir norādīts zem eksperimenta jomām:
P a g e | 21
Aprīkojums Izglītības loma Izmantošana / metodiskie
ieteikumi
Valodas un komunikācijas joma
Pirkstu lelles Stimulē sarunu starp
tēliem, veido vārdu
krājumu
Atbilstoši izmēri 10-15 cm, mīksts
plīša materiāls, viegli
manevrējamas, samazinot risku
kļūdām
Leļļu galds Attīstaradošumu, attīstās
iztēle un komandas gars
Uz galda noliek 60 x 100 cm, ar
vieglu rāmi un dabīgu
tekstilmateriālu, aizkariem un vietu
- paslēpšanai
Stāstu grāmatas ar
kasetēm fonā
Palielina interesi par
zināšanām, lasīšanu,
stāstījumu; pirmais
kontakts ar burtu un
iespiesto vārdu
A4 formāts, krāsains, bieza folija
bez asiem stūriem
Magnētiskā tāfele ar
burtiem
Veido ieradumu izmantot
vēstules, zin un komponē
zilbes un vārdus
Individuālai izmantošanai
paredzēta lapa A4 formātā, kaste ar
burtiem, noapaļotiem stūriem
Diski ar stāstiem,
pasakām un
poēmām
Palielina interesi par
zināšanām, stāstījumu;
Tagad ir pirmais vizuālais
un dzirdes kontakts ar
stāstu, kuru stāsta tēli.
vispopulārākie stāsti un stāsti ar
spēcīgu tēlu personības izglītību,
pozitīva ietekme uz bērniem
Alfabēta tāfele Veido ieradumu izmantot
vēstules, zin un komponē
zilbes un vārdus
Liels izmērs, paredzēts
izmantošanai grupas priekšā
zīmuļi, marķieri,
krāsaini krītiņi
Mācās rakstīt Bez toksiska satura, izmēri 10-15
cm
Zinātnes joma / Matemātikas aktivitātes
Magnētiskā tāfele Tas simulē komplekta
sastāva un sadalīšanās
darbību
Atbilstoši izmēri 10-15 cm, mīksts
plīša materiāls, viegli
manevrējamas, samazinot risku
kļūdām
P a g e | 22
Tāfele Attīsta radošumu, iztēli un
komandas garu
Uz galda noliek 60 x 100 cm, ar
vieglu rāmi un dabīgu
tekstilmateriālu, aizkariem un vietu
- paslēpšanai
Grāmatas ar
problēmu
ilustrācijām
Books with
illustrated problems
Palielina interesi par
zināšanām, vienkāršu
problēmu risināsana; šeit
ir pirmais kontakts ar
skaitļiem un simboliem
A4 formāts, krāsainas, biezs papīrs
bez asiem stūriem
Silueti, diagrammas Pāreja no noteiktām
formām uz daļēji
noteiktām formām
Krāsaini, bez negadījumu riska
Magnētiskā tāfele ar
skaitļiem
Pieradina bērnus lietot
skaitļus, apvieno ciparus,
veic vieglas matemātikas
operacijas
A4 formāts individuālai lietošanai,
kastes ar simboliem, ar apaļiem
stūriem
Ieraksti ar
matemātiskām
spēlēm
Lai palielinātu interesi par
zināšanām, tiek veikta
skaitīšana augošā un
dilstoša secībā
Tiek izvēlētas spēles ar vislielāko
iespaidu uz izglitības rezultatiem
Krītiņi, marķieri,
krāsainais krīts
Skaitļu rakstīšanas
vingrinājumi
Bez toksiska satura, piemērots
izmērs: 10-15 cm
Skaitīšana ar
mūzikas skaņām
Grupu veidošana,
salīdzināšana, kārtošana
un vieglas matemātikas
operacijas
A4 izmērā, bez negadījumu riska
Tāfele ar kabatām Grupu veidošana,
salīdzināšana, kārtošana
un vieglas matemātikas
operacijas
A2 izmēra lapa, izgatavota no
tekstila materiāla – nolikta uz
stabila koka vai metāla rāmja
Loģikas komplekti Krāsu, ģeometrisku
formu, lielu un mazu,
plānu un biezu gabalu
atpazīšanas apguvei
Komplekts veidots no plastmasas,
bez asām malām
Ieraksti ar
dziesmām un
Matemātikas konceptu
apgūšanai
Ierakstus klausās 10 minūtes
P a g e | 23
stāstiem par
matemātikas tēmu
Zinātnes joma / Vides izglītība
Didaktiskas spēles
par vides izzināšanu
un saprašanu
izmantojot audio -
video atbalstu
Vides izpratne Žetoni kas ilustrē vides elementus
Didaktiskas spēles,
kas prezentē dabas
parādības -
experimentus,
izmantojot audio –
video atbalstu
Uzlabo bērnu izpratni par
dabu, dabas parādībām un
to rašanos
Tiek veikti eksperimenti par tēmu,
lai labāk izprastu dabas parādības
Izglītojošas spēles
par vides uzvedības
attīstīšanu,
izmantojot audio –
video atbalstu
Bērni mācās stādīt augus
un izprast to lomu dabā
Bērniem jāiemācās pasargāt dabu,
stādot jaunus augus, kā arī ar esošo
augu pareizu kopšanu
Izglītojošas filmas Lai stimulētu interesi
iegūt zināšanas
Fimas rāda 15-20 minūtes
Cilvēku un sabiedrības joma / Sabiedrības izglītība
Kasešu / CD ieraksti
par dažādām tēmām
Veicina izpratni par to kā
sadarboties ar citiem
Tie saturēs informāciju par
uzvedības noteikumiem sabiedrībā
– maksimums 20 minūtes
Kasetes / CD ar
didaktikas video
Tautas vēstures un
tradīciju izpratnes
attīstīšanai
Tie saturēs elementus no
ģeogrāfijas, vēstures, cilvēku
reliģijas – maksimums 20 minūtes
Izglītojoši ieraksti Pievērš lielāku uzmanību
bērnu lomai sabiedrībā
Tie saturēs informāciju par bērnu
tiesībām / pienākumiem -
maksimums 20 minūtes
Ieraksti par
ģeogrāfijas tēmu
Nacionālās izpratnes
veidošana
Tie saturēs informāciju par valsti /
galvaspilsētu / bērnu mājas pilsētu
- maksimums 20 minūtes
P a g e | 24
Cilvēku un sabiedrības joma / Praktiskas aktivitātes
Audio kasetes vai
DVD ar didaktikas
video
Attīsta praktiskas un
estētiskas prasmes
Satur informāciju par dažādām
darbībām: ikebana, origami, ēst
gatavošana u.c.
Ieraksti ar uzvedības
normām dažādās
situācijās
To atpazīšana un
izmantošana noteiktās
situācijās
Satur informāciju par mājas
negadījumu un ugunsgrēku
novēršanu; izmantojot dažadus
instrumentus un piederumus
Estētiskā un radoša joma /Muzikālas aktivitātes
Audio kasetes un
diski ar dažāda tipa
mūziku
Palīdz bērniem daudz
precīzāk saprast sniegto
informāciju
Prezentēs bērniem dažadu žanru
mūziku: klasisko, popmūziku,
svētku dziesmas u.c.
Audio kasetes un
diski ar bērniem
mācītu dziesmu
negatīviem
Sniedz precīzāku
dziesmas melodijas
atskaņojumu
Satur citu tēmu laikā mācītu
dziesmu negatīvus
Audio ieraksti ar
muzikālām spēlēm
To iemācīšanās un
spēlēšana
Saturēs muzikālas spēles un spēles
ar dziesmām, kas ir specifiskas
bērnu vecumam
Augsto tehnoloģiju
vizuālais komplekss
mācību aktivitātēm
Mūzikas ritma un skaņu
uztveres attīstīšana
Saturēs dažādas mūzikas izglītības
mācīšanas tehnikas
Datorprogrammas
mūzikas
komponēšanai
Mūzikas ritma izveide un
pēc iespējas precīzāku
skaņu izveidošana
Tā tiks pielāgota bērnu vecumam
Estētiskā un radoša joma /Plastiskās mākslas
CD ieraksti ar
pastāstītiem
vizuālās mākslas
elementiem
To pareizs lietojums Tiem jābūt ar augstu tehnisko
kvalitāti
CD ieraksti ar
didaktiskajiem
vingrojumiem
To atpazīšana un
izmantošana
Tie saturēs informāciju ar muzeju
un izstāžu prezentāciju
P a g e | 25
Audio ieraksti ar
informāciju par
darba tehnikām, kas
izmantotas šajā
jomā
Palielināt interesi smalkās
mākslas formās
Prezentēs darba tehnikas, kas būs
specifiskas smakām mākslas
formām, un kuras bērni varēs viegli
izmantot
Fiziskā izglītība
Audio video CD /
kasetes ar
informāciju par
pamata kustību
prasmēm
Pamata kustību prasmju
zināšana un vekšana,
harmoniska ķermeņa
attīstība
Sniegs informāciju, lai ilustrētu
dažas pamatprasmes un praktiskus
rīkus - tostarp ritmiku, mūsdienu un
tautas dejas
Audio video CD /
kasetes ar
informāciju par
higiēnas darbībām
To zināšana un pareiza
veikšana
Tiks sniegta informācija par
pareizām sanitārām prasmēm,
tostarp termiskas apstrādes
faktoriem
Mūzikas CD Atslābina ķermeni fizisku
aktivitāsu laikā
Satur mūziku, kas piemērota
sporta aktivitātēm
P a g e | 26
KINESTĒTISKĀ MĀCĪBU STILA APRĪKOJUMS
Bērns ļoti labi atceras, ko viņš dara, un saprot realitāti, ja viņš tajā fiziski
iesaistās un aktīvi piedalās mācību uzdevumos. Bērns izbauda aktīvu darbošanos, un ja
viņš vai viņa var izmantot datoru. Viņš / viņa dod priekšroku iespējai darboties fiziski,
rīkoties ar mācību materiāliem, bērns ir nemierīgs, ja viņam / viņai ir nepieciešams ilgu
laiku sēdēt vienā vietā.
Klausoties skolotāja
paskaidrojumus, viņš / viņa mēdz spēlēt
ar maziem objektiem, tādēļ mums ir
jādara viņam pieejami materiāli, kurus
var viegli apstrādāt un izmantot radoši.
Bērnam patīk tēlošana, tādēļ viņš / viņa vēlas spēlēt lelles leļļu teātrī vai būt par
nelielu aktieri izrādē.
Skolotājs ļauj kinestētiskiem bērniem veikt īsus pārtraukumus nodarbību laikā
un pārvietoties vai atpūsties. Viņa mudina viņus spēlēties, izstrādājot savus uzskatus
par tēmām, kas tika apspriesti skolas un ārpusskolas aktivitātēs, ļaujot viņiem stāvēt vai
kustēties, kamēr viņš ko stāsta vai, kamēr viņi apgūst jaunu materiālu. Skolotājam
pirmsskolas programmā ir iekļauti multivides resursi (dators, projektors, videokamera
utt.). Šajā klasē viņš / -a piedāvā klasē dažādas kinestētiskās aktivitātes:
demonstrējumus, dejas, cilvēku veidotus produktus, fiziskus vingrinājumus, sporta
turnīrus, sacensības, konkursus, mūziku un lekcijas, video šovus, ekskursijas, lomu
spēles / intervijas, šarādes, pantomīmus, teātra izrādes, projektus, portfeļus, pastaigas,
staigāšanu, lasījumus, leļļu izrādes, mūzikas izpildījumus, zinātniskās laboratorijas,
modelēšanu, skulptūras, kolāžas, izgriezumu grāmatas ar laikrakstu izgriezumiem,
krāsojamās grāmatas, mākslas darbus, rāmjus, rokdarbus, šūšanu, izšūšanu, plakātus,
kartītes ar uzdevumiem, melno / balto tāfeli, priekšmetiem, filca papīri, spēles, puzles,
origami, datora darbi un darba lapas.
Aprīkojums, kas skolotājam vajadzīgs, ir šāds:
P a g e | 27
Aprīkojums Izglītības loma Izmantošana / metodiskie
ieteikumi
Valodas un komunikāciju joma
Spēle par orālu ziņu
pārraidi un
saņemšanu
Uzlabot bērnu spējas
nodot un saņemt orālas
ziņas
Krāsaini žetoni, izmēros, kas
piemēroti bērnu vecumam
Didaktiskas spēles
komunikāciju
attīstībai
Komunikācijas
veidošanas elementu
attīstīšana un uzlabošana
Žetoni, kas reprezentē dažādus
vides elementus; tiem ir
jāreprezentē tieši šie objekti, lai
neradītu bērniem nepareizu
priekšstatu
Spēles vārdu
krājuma attīstīšanai
Pareizu verbālo izteicienu
attīstība no leksikas un
sintakses skata punkta
Krāsaini žetoni, kas ir piesaistoši
bērniem, atbilstoši spēles
uzdevumiem
Didaktiska spēle
radošu izpasmju
attīstīšanai
Bērnu iztēles attīstīšana
un tās transponēšana
valodas elementos
Žetoni, izmērā, lai rosinātu bērnu
interesi un vēlmi radīt
Komplekti ar
piederumiem un
kostīmiem, radošām
spēlēm un teātriem
Iespēju došana bērniem
iejusties tēlu lomā,
izmantojot dažādus
valodas elementus
Kostīmiem jābūt atbilstošiem
katram tēlam, piesaistot mazo
skatītāju vai aktieru uzmanību
Zinātnes joma / Matemātikas aktivitātes
Galda spēles, puzles Uzmanības un
koncentrēšanās spēju
attīstīšanai
Piemērotā izmērā, ar bērniem
piesaistošiem elementiem,
atbilstoši bērnu vecumama
Mazas rotaļlietas
par tēmām;
kārtošana,
skaitīšana,
salīdzināšana,
salikšana un
sadalīšana
Simulē lietu salikšanas un
sadalīšanas darbības
Vecumam piemērotas rotaļlietas, ar
kurām bērniem ir viegli rikoties
P a g e | 28
Spēles par
matematski
konceptu zināšanu
un lietošanu
Konceptu atpazīšana un
izmantošana
Piemērota izmēra 10-15 cm, mīksts
plīša materiāls, kuru ir viegli
manevrēt bez negadījuma riska
Loģiskas -
matemātskas spēles
Attīsta pirmsskolas bērnu
loģisko un praktisko
domāsanu
Spēlēm jāsastāv no interesantiem
elementiem, kas noved pie
uzstādīto mērķu sasniegšanas
Spēles, kas attīsta
spēju komunicēt ar
matemātisku valodu
Palielināt zināšanas un
interesi par matemātikas
aktivitātēm
Piemērota izmēra žetoni un attēli,
lai nodotu informāciju par
matemātikas elementiem
Zinātnes joma / Vides izglītība
Maskas un lelles ar
kurām rīkoties
Vides labākai izpratnei Bērniem piemērotā izmērā,
krāsainas
Izglītojošas spēles
vides iepazīšanai un
izpratnei
Vides labākai izpratnei Žetoni, kas ilustrē vides elementus
Izglītojošas spēles,
kas demostrē dabas
parādības -
eksperimenti
Palielina bērnu spēju
saprast dabas parādību
rašanos
Tēmai piemērotu eksperimentu
veikšana, lai uzlabotu izpratni par
dabas parādībām
Izglītojošas spēles
vides uzvedības
attīstīšanai
Bērni mācās stādīt augus
un izprast to lomu dabā
Bērniem jāiemācās pasargāt dabu,
stādot jaunus augus, kā arī ar esošo
augu pareizu kopšanu
Puzles ar
dzīvniekiem,
ziediem, putniem,
zivīm
Palielināt interesi par šīm
zināšanām
Puzles A4 formātā, krāsainas,
biezas, bez asiem stūriem
Ceļa zīmju
izglītošanas plakāts
Ceļā zīmju un to
pilietojuma atpazīšana
Piemērots izmērs - 80X120 cm,
atrašanās vieta – bērnu redzes laukā
Cilvēku un sabiedrības joma / Sabiedrības izglītība
Tradicionāli tērpi un
rokudarbi no
dažādām valsts
vietam
Tautas vēstures un
tradīciju izpratnes
attīstīšanai
Lietas var būt autentiskas vai
miniatūri uzskates materiāli
P a g e | 29
Trauki ar
tradicionālu mākslu
Tautas vēstures un
tradīciju izpratnes
attīstīšanai
Jābūt dažādu formu, izmēru un
krāsu traukiem
Cilvēku un sabiedrības joma / Praktiskas aktivitātes
Veidnes Lai saprastu objekta
izstrādes specifiskas
stadijas
Bērniem piemērotā izmērā,
atbilstošās krāsās, formās
Ornamentālas
pastmarkas
To atpazīšana un
izmantošanas izprašana
Piemērots izmērs - 3X3 cm
Mājas tīrīšanas
piederumi
Attīsta bērnu patstāvību
dažādās situācijā
Tērpi, džemperi, cepures u.c.
Mājas darbu
komplekts
Attīstīt radošumu un iztēli Jāsatur piemērotas rotaļlietas,
piemēram, katli, plastmasas galda
piederumi, krāsnis u.c.
Estētiskā un radošā joma /Muzikālas aktivitātes
Mūzikas
instrumenti
skolotājam
Palīdz skolotājam sniegt
precīzu informāciju
Ģitāra, viole, ērģeles u.c.
Bērnu mūzikas
instrumenti
To atpazīšana un
izmantošana
Var būt normali vai miniatūri:
Can be normal or in miniature:
harmonika, svilpe, bungas, vijole,
ģitāra, ērģeles, tamburīns, marakas,
cimboli, trīsstūris, zvans,
kastaņetes, trompete u.c.
Kamertonis Mūzikas ritma un skaņas
uztveres attīstīšana
Dabīgos izmēros
Estētiskā un radošā joma /Plastiskās mākslas
Zīmuļi, otas,
pildspalvas,
ūdenskrāsas, palete
Trenēties zīmēt / gleznot Bez toksiska satura, piemērots
izmērs 10-15 cm
Ornamentālas
pastmarkas
To atpazīšana un
izmantošanas izprašana
Piemērots izmērs - 3X3 cm
P a g e | 30
Krāsojamās
grāmatas
Palielināt interesi smalkās
mākslas formās
B5 izmēra lapas, viegli darboties,
maksimums 24 lapas, drukāts ar
kvalitatīvu tinti
Dažada tipa papīri
un audumi
Attīstīt radošumu un iztēli Jābūt labā kvalitātē, dažados
izmēros, viegli darboties
Fiziskā izglītība
Vingrošanas galds,
rāpšanās režģis,
slidkalniņš,
rāpošanas tunelis,
vingrošanas
matrači, boulinga
ķegļi, vingrošanas
rinķi
Dažadu vingrojumu
veikšanai
Piemērotā izmērā, centrālā vietā
Smilšu bedre,
batuts, virve
Ķermeņa harmoniskai
attīstībai
Bērnudārza pagalmā ir izvietotas
tādas lietas kā smilšu bedres,
klasītes , rapšanās režģi,
slidkalniņi.
Sporta tērpi, tautas
tērpi
Attīsta iztēli un
praktiskais prasmes.
Novērtē katra bērna
talantus
Daudznacionālu un sporta tērpu
komplekts
P a g e | 31
DARBA VIDES ORGANIZĀCIJA PIRMSSKOLAS
VECUMA BĒRNIEM
Bērnudārzam vajadzētu būt vietai, kas piesaista bērnus ar aktivitātēm, kas
izraisa viņu interesi, iesaista viņus un dot viņiem iespēju attīstīties atklātā un
stimulējošā atmosfērā. Tādēļ skolotājiem būtu jānodrošina viņiem stimulējoša vide, lai
viņi ar prieku nāktu uz bērnudārzu, palielinātu savas zināšanas, veidotu prasmes un
spējas, kas nepieciešamas harmoniskai attīstībai.
Pēc veida, kā tiek organizēta un sakārtota pirmsskolas darba vide, tā bērniem
piedāvā iespēju justies labi drošā vidē, iedrošinot viņus un aicinot interesēties par
mācīšanos, izmantojot atklājumus un izpēti. Grupa runā ar bērnu, kas dod iespēju
rīkoties un iegūt pieredzi.
Galvenais kritērijs, kas ir klases telpu izvietojuma pamatā, ir bērnu kritiskās
domāšanas gars. Viņam jābūt iespējai palikt telpā ilgāk, bet arī iespējai atgriezties
izglītības telpā. Bērna kritiskā acs ātri pamana, izpēta, analizē un interpretē telpu, lai
saņemtu, un izteikt savu piekrišanu vai domstarpību par ieiešanu zālē ar nodomu vai
neveikt pirmos soļus (http://ccdmures.ro/cmsmadesimple/pdf /bendres.pdf).
Klases telpai ir jābūt lielai,
gaišai, tīrai, gaišās krāsās, siltai un
harmoniski apvienotai. Pat mēbelēm
jābūt izmēros piemērotām pirmsskolas
vecuma bērniem, aprīkotām ar
dažādiem materiāliem un rotaļlietām,
kas atrodas bērnu tuvumā, un telpai
jārada iespaids, ka tajā ir vairāki visumi,
kas gaida, lai tos atklātu un izpētītu.
P a g e | 56
Katram priekšmetam vai rotaļlietai klasē jāsaglabā sava iepriekš noteiktā vieta,
kuru zina visi pirmsskolas bērni. Viņiem ir jāuzņemas atbildība par to, kā rīkoties ar
objektiem un rotaļlietām, ko viņi izmanto, un viņiem ir jāzina katras lietas vieta klasē.
Ja skolotājs nolemj mainīt objekta vietu, viņa to dara, paziņojot grupai un dodot
iemeslu, kā rezultātā tika pieņemts šis lēmums.
Visbeidzot, sienām jābūt rotātām, ņemot vērā bērnu individuālās īpašības. Tās
būs pasaku varoņi, ainavas dažādos gadalaikos, animēti cipari, burti vai citi rotājumi.
Tiks ņemtas vērā grupas specifikas, zināšanas un tās vecums. Pašsaprotami dekorācijas
mainīsies katru sezonu, un tāš varēs uzlabot, kad vien tas ir nepieciešams (skolotāju
žurnāls Nr. 8/2015 ISSN: 2393-0810).
Ievērojot visus šos nosacījumus un kritērijus, skolotājs organizē istabu, lai bērni
staigtu ar optimismu, un vēlētos palikt šajā vidē, kas ir īpaši viņam sakārtotā veidā, un
ar darbībām, kurās viņš ieņem vadošo lomu.
Lai organizētu aktivitātes Zinātnes nozarēs, ir vajadzīgi noteikti
priekšnoteikumi: uzsvars tiek likts uz loģiskās domāšanas attīstību, izpratni par objektu
un parādību saistību, problēmu risināšanas iespējām, zināšanu un iemaņu iepazīšanu un
pielietošanu no vienkāršām matemātiskām līdz tām, kas saistītas ar pasaules izpratni;
tāpat tajā ir jāuzrāda daudzi dabīgie materiāli (čiekuri, akmeņi, čaumalas, sēklas, augļi,
P a g e | 57
dārzeņi, graudi, kukaiņu kolekcijas, herbārijs u.c.), vieta dzīvniekiem (akvārijs ar zivīm
vai bruņurupučiem) un plastmasas formas, kas pārstāv dzīvniekus vai putnus, vai
dažādas mapes, attēlus, diagrammas, anatomijas atlasus, botāniku, zooloģiju,
enciklopēdijas, kartes u.c.
Pirmsskolas bērni vienmēr
cenšas iegūt informāciju par apkārtējo
pasauli, tādēļ ir nepieciešams izmantot
izmeklēšanas rīkus: magnētus,
spoguļus, termometrus, traukus, smilšu
pulksteņus, objektu mērījumus, un, lai
konsolidētu un izmantotu matemātiskas
zināšanas, ir nepieciešamas skaitļu
spēles, domino, puzles , Lotto,
matemātiskas spēles, lineāli, mērlentes,
svari, lego, magnētiskās plates ar
skaitļiem utt.
Piemēram, lai bērni iegūtu zināšanas par Saules sistēmu, mēs izveidosim
frontālo aktivitāti, kurā pirmsskolas vecuma bērni tiks novietoti puslokā. Mēs
izmantojam modeli ar planētām, sauli un mēnesi, planētu modeļiem (kinestētiskie),
datoriem, projektoriem un skaļruņiem, lai klausītos planētu (audiālie) radīto "mūziku"
un skatītos PowerPoint prezentāciju par Saules sistēmu (vizuālie un audiālie). Bērnu
priekšā aptuveni 3 metru attālumā būs videoprojektors, kur skaļruņi atrodas abās pusēs,
lai skaņa vienmērīgi izplatītos.
Starp bērniem un projektoru uz diviem galdiem tiks novietoti, planētu modeļi,
saule un mēness, aptuveni divu metru attālumā no bērniem, lai tie novirzītu bērnus no
skatīšanās uz prezentāciju, bet pietiekami tuvu, lai tos varētu aizsniegt. Šis attālums ir
nepieciešams, jo bērni saņems planētu kustības modeļu atkārtojumus. Gaisma
prezentācijas laikā būs minimāla, pēc tam telpu apgaismos normāli (iespējams ar
dabisku gaismu), lai novērotu izkārtojumu. Sasēšanās puslokā ir nepieciešama, jo tā
dod bērniem iespēju sadarboties ar skolotāju un kolēģiem, daloties ar idejām un
zināšanām.
P a g e | 58
Darbvietas tiek organizētas savādāk, ja runa ir par bērnu grupu darbu: viņi sēdēs
pie galdiem grupās, kur galdi atrodas vienā klases pusē, atstājot istabas vidu brīvu
bērniem, dodot viņiem iespēju pārvietoties no vienas vietas uz citu. Grupu aktivitātēs
gaismai jābūt orientētai tā, lai bērni varētu redzēt objektus, ko izmanto aktivitātē. Ja
tiks veikti uzdevumi, kur izmantos skaņu, skaļums tiks regulēts, lai nebūtu pārāk skaļš
un bērni atrodas vismaz divu metru attālumā no datora un skaļruņiem, lai skaņa izklīstu
apkārt istabai nevis tieši pie bērniem. Materiāli, kurus tie lieto, tiek novietoti centrā, lai
bērni varētu pie tiem nokļūt un izmantot materiālus.
Gadījumā, ja mēs veiksim
eksperimentus, kuros nepieciešams
izmantot ūdeni vai citas vielas, atkarībā
no organizācijas un eksperimenta veida,
galdus var ievietot puslokā, izolēti vai
demonstrēšanai, ar galdu klases centrā.
No skolotāja nepieciešama maksimāla modrība, lai pasargātu bērnus no
nelaimes gadījumiem, piemēram, paslīdēšanas. Vidi, kurā bērns dzīvo savu dzīvi, ir
tieši jāsagatavo sociāli - emocionāls klimats, lai bērna priekšā būtu vairākas iespējas,
ko viņam izvēlties un izlemt, kas viņam ir piemērotākā.
Tādējādi var secināt, ka darba telpas pareiza izvietošana ir priekšnoteikums, lai
pirmsskolas bērni varētu būt drosmīgi pirmajā reizē ieejot grupā, un skolotājam ir
pienākums ievērot bērnu vecuma īpatnības, jo agrīnajai izglītībai jānotiek optimālos
apstākļos un ka bērnu personība veidojas kopš bērnības. Tādējādi var teikt, ka starp
klases izmēru vadību, ergonomiskais izmērs nav maznozīmīgs, bet tā ir galvenā lieta
skolotāja profesionālajiem panākumiem.
P a g e | 59
BIBLIOGRAPHY
1. Colceriu L, Metodica predării activității instructiv-educative în grădiniță, 2010
2. Cucoş C., Pedagogie (ediţia a II-a revizuită şi adăugită), Editura Polirom, Iaşi,
2002
3. Curriculum pentru educaţia timpurie a copiilor de la 3 la 6/7 ani, 2008,
M.E.C.T
4. Dumitru A. (coord.), Inovaţie şi performanţă în dezvoltarea profesională a
cadrelor didactice din mediul urban: stiluri de predare – stiluri de învăţare,
Bucureşti, 2011
5. Dunn, R., & Dunn, K., Teaching students through their individual learning
styles. Reston, VA: Reston Publishing, 1978
6. Negovan V., Psihologia învăţării – forme, strategii şi stil, ediţia a III-a
revizuită, Bucureşti, Editura Universitară, 2013
7. Potolea, D., De la stiluri la strategii şi performanţe. Structuri, stiluri şi
performanţe în învăţământ (coord. I. Jinga şi L. Vlăsceanu), Bucureşti, Editura
Academiei, 1989
8. PRET- Noi repere ale educaţiei timpurii în grădiniţă
9. Revista cadrelor didactice nr. 8/2015 ISSN: 2393–0810
10. http://ccdmures.ro/cmsmadesimple/pdf/bendres.pdf
11. https://www.uic.edu/depts/oaa/spec_prog/iss/ls/ls.pdf
12. http://ccdmures.ro/cmsmadesimple/uploads/file/rev8sp/pre/pre16.pdf
13. http://iteach.ro/pagina/1113/
P a g e | 60
VAK BĒRNU PROFILĒŠANA
PROFILĒŠANA UN PEDAGOGA LOMA
VAK koncepta integrācija pirmsskolā prasa nozīmīgu pedagogu lomu, lai
noteiktu bērnu uztveres veida profilu. Iepriekšējie pētījumi šajā jomā liecina, ka
bērniem vecumā no 1 līdz 3 gadiem nav dominējošā uztveres veida - galvenokārt tas ir
saistīts ar vispārējo bērnu attīstību. Ir svarīgi, lai pedagoģiskajā darbā, ar šī vecuma,
bērniem visi VAK jēdzieni tiek lietoti tiešā individuālā vai grupu darbā ar bērniem.
Pēc 3 gadiem1 jau ir iespējams noteikt dominējošo uztveres tipu starp bērniem.
Pedagogam var rasties vēlme izmantot tādas pedagoģiskās metodes, kas ir piemērotas
bērna uztveres tipam, taču šāda stratēģija noved pie situācijas, kur nav paredzēti
nosacījumi, lai attīstītu citas bērnu uztveres iemaņas. Pētījumi apstiprināja, ka VAK
konceptuālā pedagoģiskā instrumenta atbilstošs līdzsvars noved pie augstākajiem
izglītības sasniegumiem grupā, pat ja daži individuālie sasniegumi var būt augstāki.
Grupas sasniegumi motivē bērnus grupā dalīties ar zināšanām un prasmēm, stiprinot
viņu komunikācijas prasmes, kā arī būtiski attīstot sadarbību starp bērniem.
Pedagogs ir galvenā persona, kura nosaka bērna uztveres veidu, izvēlas ar
visiem uztveres veidiem saistītus pedagoģiskos instrumentus, uzrauga bērnu
sasniegumus un izvēlēto metožu efektivitāti.
UZ VAK KONCEPTA BĀZĒTS PEDAGOĢISKAIS PROCESS
1 Eksperimentāli pētījumi Development Centre 4 Family, 2015 – 2016 gads.
Pedagoģiskie novērojumi
Uz VAK kocepta bāzēta pedagoģiskā
pieeja
Atsauksmes un pedagogiskie
labojumi
P a g e | 61
Eksperimentālie pētījumi apstiprina, ka intensīvā režīmā nav nepieciešams
organizēt spēļu aktivitātes. Parasti ikdienas plānošana ļāva mācību-spēļu aktivitātes 20
līdz 40 minūtes. Pētījumos apstiprināts, ka šajā laika posmā ir grūti nodrošināt visu
uztveres veidu efektīvu mācīšanās darbību. Tāpēc tika pētīts, ka mācīšanās aktivitāte
var tikt sadalīta trīs pakāpju mācību aktivitātēs jebkurā dienas daļā, un ļauj bērniem
izdarīt novērojumus vai secinājumus. Īpaši šī metode ir efektīva STEM mācību
pasākumos un ārpusklašu aktivitāšu kombinācijā.
P a g e | 62
VIENKĀRŠS BĒRNU PROFILĒŠANAS TESTS
Pārbaude paredzēta pedagoga izmantošanai bez laika limita - to var sākt un
pabeigt pedagoga noteiktajā laika posmā. Šis tests sniedz dominējošā uztveres tipa
vispārējo novērtējumu. Pedagogam jānovēro studenta uzvedība un darbības, lai
noteiktu bērnam visbiežāk īstenotās darbības.
Tests sastāv no 30 novērtējamām darbībām. Katrā situācijā ir paredzētas trīs
saistītas darbības, kas balstītas uz uztveres veidu. Dominējošais uztveres veids tiek
piešķirts, apkopojot rezultātus. Pedagogam ir jāanalizē arī citu uztveres veidu ietekme,
kas nav dominējošā, lai attīstītu arī prasmes un spējas realizēt bērna dažādas darbības -
arī tās, ko viņš šobrīd neizmanto.
Ieteicams pārskatīt testa
rezultātus vienu reizi gadā, jo straujā
psiholoģiskā attīstība agrīnā vecumā
var radīt dominējošā uztveres veida
maiņu.
VIZUĀLAIS AUDIĀLAIS KINESTĒTISKAIS
1. Nodrošina bērnam kasti ar jaunu rotaļlietu. Kastē vajadzetu būt rotaļlietas
ilustrācijai. Ir ieteicamas nodrošināt abstraktu rotaļlietu (rotaļu klucīši,
STEM komplekts u.c.)
Bērns rūpīgi pārbaudīs
iepakojumu. Daži bērni
meklēs norādījumus uz
kastes. Bērns pēc izskata
varēs izskaidrot rotaļlietas
Bērns uzdod īsus
jautājumus par rotaļlietu -
kas tā ir? Kādos nolūkos to
var izmantot? Daži bērni
jautā, vai kāds no citiem
Bērns atver kasti un mēģina
izmantot rotaļlietu.
Viņš mēģina noteikt
rotaļlietas funkcionalitāti
un dažadus pielietojumus
P a g e | 63
krāsu un formu paskatoties
uz to.
bērniem zina, kas ir šī
rotaļlieta?
tai. Bērns būs aizņemts ar
fiziskām darbībām.
2. Ārpus pirsskolas telpām jautā bērnam, kur ir viņa mājas.
Bērns izmantos žestus un
mēģinās parādīt kur ir viņa
māja. Bērni, kuri redz savu
māju, parasti aprakstīs tās
izskatu (krāsa, stāvi,
pagalms u.c.)
Bērns mēģinās pastāstīt, kā
viņš nokļūst mājās (ar
mašīnu, riteni, kājām),
kādiem objektiem jāpaiet
garām.
Bērns mēģinās vest
pedagogu savas mājas
virzienā.
3. Uzdodiet bērnam sagatavot sviestmaizi. Nodrošiniet viņam sviestmaizes
attēlu un izejmateriālus – maizi, sviestu un vismaz divas sastāvdaļas ko likt
uz maizes.
Bērns centīsies izveidot
attēlā esošās sviestmaizes
kopiju. Viņš strādās
uzmanīgi, centīsies
izmantot attēlā esošās
sastāvdaļas. Parasti
sviestmaize izskatīsies tuvu
attēlā esošajai.
Bērns jautās pedagogam
instrukcijas vai jautās
citiem bērniem, kā
sviestmaizei jāizskatās.
Nodrošiniet bērnam
papildus informāciju, lai
pabeigtu uzdevumu.
Bērns ņems materiālus un
apvienos tos sviestmaizē.
Bērns varētu meklēt
instrumentus, lai uzklātu
sviestu, vai arī sagriestu
izejvielas. Bērns parasti
neizmantos sviestmaizes
attēlu.
4. Uzdod bērnam vadīt grupas darbu (maksimums 4 cilvēku grupa). Uzdod
sagatavot prezentāciju par gadalaiku.
Bērns izmantos zīmējumus
vai vizuālus palīgrīkus, lai
organizētu grupas
prezentāciju. Bērns var
jautāt pēc papildus
vizuāliem instrumentiem
(zīmuļi, krāsas,
aplikācijas). Parasti šī
grupa demonstrē augstu
organizācijas līmeni.
Bērns parasti runās grupā
par tematu – kas ir temats?
Parasti šī grupa nebūs labi
organizēta, jo citi bērni
grupā var nebūt tik audiāli
bērni. Bērns apspriedīs, kas
ir prezentācija, kas jāizdara
un lūgs tiešas instrukcijas.
Bērns sāks haotiski vadīt
grupu, grupa piedāvās
izmantot dažadus
prezentēšanas tipus.
Dažādi radoši un neparasti
risinājumi var rasties no šīs
grupas. Bērns būs motivēts
prezentēt rezultātus uzreiz,
parasti būs garlaikots no
parastas prezentācijas.
P a g e | 64
5. Novērojiet ka bērns piesaista citu bērnu uzmanību grupas darbā.
Bērns parasti saka – Skaties
kā es to daru; Es tev
parādīšu; Skaties kā
skolotājs u.c.
Bērns parasti saka –
klausies, tev jādara (tas);
Es tev paskaidrošu; Vai tu
mani klausies?
Bērns parasti piesaista
uzmanību darot kaut ko
(piemēram, darot
neparastus sporta veidus,
nepiedaloties nodarbībā,
mēģinot atrast citus
risinājumus piedāvātajais
problēmai).
6. Novēro, ko bērns parasti dara rotaļu laikā.
Spēlējas ar puzlēm, lasa
grāmatas, zīmē. Parasti
pavada laiku mazās grupās.
Komunicē ar citiem
skolēniem, runā ar
pedagogu, atrod rotaļlietas
ar skaņas efektiem. Parasti
pavada laiku mazās grupās.
Komunicē ar citiem
skolēniem, parasti veic
aktivitātes saistītas ar
sportu, parasti cenšas
piedalīties kustību spēlēs.
Parasti pavada laiku lielās
grupās.
7. Novēro bērna ģērbšanās procesu.
Bērns labi atpazīst savas
drēbes, var tās atrast starp
citām. Dažkārt uztraucas,
ja drēbes kļūst netīras. Var
sākt diskusijas, ja nav
apmierināts ar savām
drēbēm.
Bērns parasti informēs, ja
atradīs savas drēbes,
aprakstīs tās. Bērns var
jautāt kuras drēbes uzvilkt
pirmās.
Bērns sāks ģērbties
nekavējoties. Dažkārt var
uzvilkt nepareizās drēbes
un uzvilkt tās nepareizā
secībā.
8. Jautā grupai apspriesties un izlemt kādu aktivitāti veikt grupā.
Bērns var pārskatīt telpu un
noteikt kuras aktivitātes jau
ir veiktas, un ivēlēties sev
interesantāko no
pieejamajām aktivitātēm.
Bērns parasti klausīsies
citu piedāvātās aktivitātes
un būs aktīvs diskusiju
procesā.
Bērns parasti uzreiz
izvēlēsies lietas nākošajai
aktivitāte, vai aizies veikt
aktivitāti. Viņš uzņemsies
aktīvo daļu aktivitātē,
vismaz sākumā.
9. Novēro bērna mācīšanās stilu.
P a g e | 65
Bērns dod priekšroku, ja
pedagogs demonstrē, kas ir
jādara.
Bērns dod priekšroku, ja
pedagogs paskaidro, kas
jādara un dod instrukcijas.
Bērns dod priekšroku
mācīties darot.
10. Novēro bērna uzvedību, pirms pusdienām.
Bērns parasti novērtē
ēdiena izskatu – kā tas ir
pasniegts; kā tas izskatās.
Dažkārt bērns dod
novērtējumu – izskatās
garšīgi.
Bērns parasti novērtē
ēdienu un jautā – Kas tas
ir?; Kā tas jāēd? Tāpat dod
novērtējumu ar verbālām
komunikācijām.
Parasti pirms viedokļa
došanas nogaršo ēdienu. Ja
nav apmierināts ar kādu
sastāvdaļu – atsakās ēst.
Parasti ir pareiza ēšanas
piederumu izmantošana.
11. Novēro bērna uzvedību sociālos pasākumos (piemēram, teātris, uzstāšanās
u.c.)
Bērns uzmanīgi vēro izrādi,
pēc tās var dot detalizētu
informāciju par
māksliniekiem, skatuvi,
sniegt izrādes estētisko
novērtējumu.
Bērns parasti pievērš daudz
uzmanības izrādes
audiālajai informācijai, un
pēc irādes var sneigt
detalizētu informāciju par
tās saturu, sarunām,
pārsteigumiem un mūziku.
Ja izrāde ir muzikāla bērns
var atkārtot dažas dziesmas
vai ritmus.
Bērns parasti vēlas aktīvi
piedalīties procesā, dažkārt
kustas kopā ar mūziku. Ja
bērniem tiek piedāvats
piedalīties, bērns parasti
piesakas brīvprātīgi.
12. Novēro bērna uzvedību, kad viņš sakoncentrē savu uzmanību.
Bērns parasti koncentrējas
uz attēliem viņu priekšā vai
vārdiem.
Bērns parasti cenšas
diskusēt problēmu un tās
risinājumu.
Bērns parasti kustas apkārt,
aiztiek lietas un cenšas būt
aizņemts, kamēr domā.
13. Novēro bērna uzvedību, kad sezonālas dekorācijas tiek veidotas skolā.
Bērns parasti ir ieinteresēts
dekorāciju krāsā, kā tās
izskatās, kāds ir to kopējais
izskats.
Bērns parasti klausās
pedagoga vai citu bērnu
instrukcijas par to kur
novietot dekorācijas, dod
verbālu novērtējumu par to
vizuālo izskatu, bet ne
Bērns parasti apraksta
dekorāciju tekstūru, kāda ir
sajūta tiem pieskaroties (kā
arī to svaru, materiālus
u.c.).
P a g e | 66
vienmēr ir uztraukts par to
kompozīciju.
14. Jautā bērnam aprakstīt viņa atmiņas.
Bērns parasti apraksta
atmiņas par to kā objekti
izskatījās, kādi iespaidi
bērnam bija par notikumu.
Bērns parasti izmanto
dažādus verbālus
izteicienus, lai aprakstītu
atmiņas, dažkārt viņam var
būt problēmas stāstot
secīgus stāstus.
Bērns parasti apraksta, kas
piedalījās notikumā, kādas
aktivitātes tika veiktas.
15. Kad bērns ir nervozs, jautājiet viņam aprakstīt, kas noticis un kā problēmu
var atrisināt.
Bērns centīsies vizualizēt
problēmu un pastāstīt to kā
stāstu. Bērns var paskaidrot
vienkāršus risinājuma
scenārijus, vienkāršai
problēmai.
Bērns parasti pastāsta par
saviem uztraukumiem,
apraksta savas jūtas, bet
saruna ir sensitīvas un
bērna teikumi var
atkārtoties.
Bērns nevar nosēdēt
mierīgi un pastāstīt, bet
staigā apkārt un runā
haotiski. Izmanto terminus,
lai aprasktītu savas sajūtas.
16. Novēro bērna uzvedību attiecībās ar pieaugušajiem darbiniekiem.
Bērns parasti jūtas tuvāks
pieaugušajiem, kuri ir
vizuāli līdzīgāki viņa
vecākiem vai radiniekiem.
Bērns parasti jūtas tuvāks
pieaugušajiem, ar kuriem
viņš var sarunāties, un kuri
viņu var nomierināt krīzes
situācijā.
Bērns parasti jūtas tuvāks
pieaugušajiem, ar kuriem
viņš var būt tuvā kontaktā,
piemēram, sēdēt klēpī,
uzlēkt u.c.
17. Novēro kā bērns izpilda uzdevumus uz standartizētām darba lapām,k ur
jaseko uzdevumiem.
Bērns var pievienot pats
savus attēlus un piezīmes
pie uzdevuma, centīsies to
izpildīt uzmanīgi un ja
iespējams ar krāsām.
Kamēr pilda darba lapu
bērns var klusi runāt par
procesu, viņs vienmēr spēs
izskaidrot, kā viņs saprot
uzdevumu.
Centīsies saprast
uzdevumus ātri, izpildīt to
bez speciālas vizuālas
kompozīcijas, bet parasti
demonstrē augstas loģiskās
domāšanas spējas.
18. Novēro bērna uzvedību, kad viņs cenšas kaut ko izskaidrot.
P a g e | 67
Bērns parasti mēģina
parādīt ko viņš domā, vai
arī vizuāli parāda virzienā,
kur viņs vēlas, lai pedagogs
dodas.
Izskaidro lietas dažados
veidos, līdz klausītājs
saprot vēlmes vai teiktā
domu.
Cenšas iesaistīt klausītāju
diskusijā. Izmanto žestus.
19. Novēro, kādām aktivitātēm bērns dod priekšroku.
Māksla, Mediji,
Kompozicija.
Mūzika, Sarunu aktivitates,
Dejošana.
Sports, Dejošana, Sarunu
aktivitātes, Eksperimenti.
20. Jautā bērnam, kas ir pirmais, ko viņš pamana savos vienaudžos.
Kā viņi izskatas un ģērbjas. Kā viņi izklausās un runā. Kā viņi kustas un piedalās
aktivitātēs.
21. Novēro, kā bērns parasti uzvedas, kad tiek iepazīstināts ar jaunu bērnu.
Dod priekšroku
komunikācijai aci pret aci.
Vajag vairāk laika nekā
citiem, vispirms klausās
jauno bērnu un tad cenšas
ar viņu individuāli parunāt,
ja viņs ir ieinteresēts.
Cenšas organizēt
aktivitātes kopā – rāda
rotaļlietas vai telpas,
mēģina spēlēt ierastākās
spēles.
22. Novēro, ko bērnam ir vieglāk atcerēties no parādītas fotogrāfijas.
Sejas Vārdus Aktivitātes, kas notiek
fotogrāfijā.
23. Novēro kādas frāzes bērni izmanto biežāk.
Es redzu ko tu domā. Es dzirdu ko tu saki. Es zinu kā tu jūties.
24. Novēro, kādu inventāru bērns labāk pārzina.
TV, monitori, digitāli
līdzekļi.
Ieraksti un audio
aprīkojums
Uz skārienjutīgiem
ekrāniem balstītas
tehnoloģijas, digitāli
līdzekļi.
25. Novēro, kā bērns sveicina sen neredzētu vienaudzi.
Cik jauki tevi redzēt! Tu
izskaties jauki!
Sveiks! Kur tu biji? Kā tev
iet?
Bērns parasti izmanto
fizisku kontaktu –
apskāviens vai draudzīgs
kontakts.
26. Novēro bērna reakciju, kad viņs ir dusmīgs.
P a g e | 68
Parasti ir mierīgs, pārdomā,
kas noticis, dažkārt patur
dusmas pie sevis.
Berns parasti paceļ balsi,
saka kā viņš jūtas, sāk
strīdēties.
Sit kājas, sit durvis vai citos
fiziskos veidos izrāda
dusmas.
27. Jautā bērniem, kā var zināt ka kāds melo.
Bērns saka, ka tā persona
parasti izvairās no acu
kontakta.
Bērns parasti ievēro
izmaiņas personas balsī.
Bērns saka, ka viņs to
parasti jūt.
28. Noskaidro, kurš ir visefektīvākais veids, kā bērnam mācīt burtus.
Vislabākais veids ir ļaut
rādīt vizuālas formas ar
objektiem, lai izveidotu
saistību ar burtiem.
Vislabākais veids ir ir teikt
un mācīt burtus atkārtojot
vārdus un galvenās skaņas.
Labākais veids ir ļaut
bērniem trenēties rakstīt
burtus un sasaistīt tos ar
objektiem vidē.
29. Jautā bērnam, kā viņš paziņos Ziemassvētku vecītim par dāvanu, ko viņš
vēlas.
Parasti atbild, ka uzrakstīs
vēstuli.
Sāks diskusiju par tematu. Parasti bērnam būs daudz
dažādu ideju, uzdos
jautājumus saustībā ar
procesu un stāstīs no
iepriekšējās pieredzes.
30. Jautā bērnam, kurš ir viņa mīļākais gadalaiks un kāpēc.
Parasti izmanto īpašības
vārdus, lai aprakstītu
gadalaiku.
Parasti apraksta gadalaiku
ar darbībām, piemēram, -
vasarā dzied putni, man
patīk Jaunā gada
uguņošanas, u.c. Visvairāk
uzmanības ir vērsta uz īsām
darbībām.
Parasti pastāsta, ko var
darīt viņa mīļākajā
gadalaikā un ar ko.
P a g e | 69
VAK KONCEPTA IZPĒTE
Šīs nodaļas mērķis ir aprakstīt pētījuma rezultātus par diferencētas izglītības
attīstību un ieviešanu, balstoties uz bērnu mācīšanās stiliem un zināšanu līmeni bērniem
Latvijā un Rumānijā. Šā aprakstošā pētījuma pamatmērķis ir identificēt īpašus VAK
pieejas aspektus pirmsskolas iestādēs, proti: galvenās pieejas iezīmes, salīdzinot tās ar
citām novatoriskām pieejām, aktivitāšu laikā izmantoto materiālu īpašībām, izglītības
vides sakārtošanu , šīs teorētiskās pieejas piemērojamības pakāpe katrā vecuma grupā,
skolotāja loma metodoloģijas īstenošanā, modeļa priekšrocības un ierobežojumi, sekas
bērna attīstībai utt. Pētījums tika veikts, pamatojoties uz Ioana Popescu pirmsskolas
izstrādāto anketu, kurā bija 10 jautājumi ar atklātu atbildi uz šiem konkrētajiem VAK
pieejas aspektiem.
Latvijas pirmsskolas izglītības pētījums, ko veido 15 pirmsskolas pedagogu
grupa un 4 ekspertu intervijas ar pirmsskolas direktoru vadītājiem.
Rumānijas pirmsskolas izglītības pētījums tika veikts ar 30 speciālistu grupu
pirmsskolas izglītībā.
P a g e | 70
LATVIJA
I. VAK PIEEJAS GALVENĀS ĪPAŠĪBAS, SALĪDZINĀJUMĀ AR CITĀM
INOVATĪVĀM MĀCĪBU PIEEJĀM
Sākotnējā pētījumā tika noteikts, ka neviena pirmsskolas vecuma iestāde Latvijā
nav balstīta uz VAK koncepciju, taču daudzas pirmsskolas iestādes īsteno ārvalstu vai
autoru metodoloģijas, kas paredzētas izglītības sasniegumu paaugstināšanai
pirmsskolas izglītības iestādēs. Dažas no metodēm ir saistītas ar bērna īpašajām
vajadzībām, un uztveres veids ir atkarīgs no šīm vajadzībām. Tādēļ šajā jautājumā tika
analizēts, kādas priekšrocības VAK koncepcija var demonstrēt, salīdzinot ar
pašreizējām pirmsskolas metodēm.
Kā viena no galvenajām priekšrocībām tika identificēta iespēja iesaistīt lielu
skaitu pirmsskolas izglītojamo, nodrošinot viņiem visērtāko mācību vidi. Tas nozīmē,
ka pedagoģiskā procesa reorganizācija no pašreizējās pedagoģiskās prakses uz
vairākām integrētām darbībām pārvieto uzmanību no pedagoga uz pirmsskolas skolēnu.
Bērnu integrācija mācību procesā palielina viņu komunikatīvās un sadarbības prasmes.
Abi šie VAK koncepcijas galvenie ieguvumi ir tieši saistīti ar pedagogu
ieguldījumu, kas paaugstina viņa kompetenci, izstrādājot jaunas saturā integrētas
P a g e | 71
spēles. Integrētās aktivitātes var būt labs materiāls atgriezeniskās saites izstrādāšanai,
jo tas prasa komunikatīvus satura atkārtojumus un viegli demonstrē skolēnu
sasniegumus īstermiņā.
Atbildes biežums ir parādīts diagrammā zemāk:
VAK pieejas galvenās iezīmes
II. MATERIĀLU RAKSTUROJUMS, KO IZMANTO VAK PIEEJAS
ĪSTENOŠANĀ
Šī jautājuma mērķis ir izpētīt, vai pirmsskolas pedagogiem ir redzējums par
materiāliem un to veidiem, lai tie būtu efektīvi VAK mācību procesā. Tāpēc viņus lūdza
noteikt visbiežāk izmantotos materiālus katram uztveres tipam un tos, kas var būt
efektīvi, lai turpmāk izmantotu kombinētos uztveres veidos.
Konkrēti materiāli katram uztveres tipam ir:
• Vizuālajam tipam: bildes, rotaļlietas, priekšmeti, plakāti, grāmatas.
• Audiālajam tipam: ieraksti (mūzikas CD, skaņu kompaktdiski), diskusijas un
sarunas grupās par tēmu.
0 2 4 6 8 10 12
bērnu aktīva iesaistīšana
Iespēja saņemt tūlītējas atsauksmes noskolēniem
Pirmsskolas aktivitāšu dažādība
Apziņas celšana par skolēniem grupā
Iekļaujošas vižes attīstīšana
Pedagogu kompetences attīstīšana
P a g e | 72
• Kinestētiskajam tipam: dabas materiāli, priekšmeti, ko izmantot spēlēs, skolēnu
iesaistīšana.
Pētījumi arī parādīja, ka ir instrumenti, kas ir piemēroti visiem uztveres veidiem,
piemēram, digitālās tabulas – skārienjutīga ekrāna digitālās iekārtas, kurās var
lejupielādēt tematisko saturu un kur skolēni var aktīvi izmantot visus uztveres tipus
(vizuālās - grafikas, audialās - skaņas, kinestētiskās – skārienjutīgs ekrāns).
III. IZGLĪTĪBAS VIDES IEKĀRTOŠANA
Pedagogi, kas piedalās aptaujā apstiprina, VAK koncepcijas ieviešanai
nepieciešamo vides organizāciju nozīmi. Vide paredz ne tikai dažādas iekārtas, kas ir
nepieciešamas dažādu uztveres veidu veidošanai, bet arī skaidru grupu telpu
sagrupēšanu. Tomēr ir noteikts, ka sadalījums pēc uztveres veidiem ir rūpīgi jāīsteno,
jo grupām vajadzētu būt iespējai izmantot arī citus uztveres veidus, kas nav to
dominējošie, lai attīstītu tos, kurus parasti neizmanto.
Kā vissvarīgākā iezīme minēta
vietas nepieciešamība, jo galvenokārt
visas darbības tiek realizētas pie
galdiem vai nodarbību zonā, kas
organizēta stratēģiski, kur audiālās
uztveres audzēkņi ir tuvāk pedagogam
vai skolēniem ar kinestētisko uztveri ir
vairāk brīvas vietas savām darbībām.
Tāpat 33% respondentu minēja, ka telpai ir izšķiroša nozīme, lai mācītos, veicot
darbības, un tādēļ VAK koncepcijas īstenošanā jāņem vērā ne tikai mācību procesa
organizēšanas pedagoga vajadzības, bet arī iespēja ātrāk apguvušajiem audzēkņiem
veikt individuālas aktivitātes tajā pašā telpā un vidē.
P a g e | 73
Par vides organizāciju ir bijuši pretēji viedokļi. Puse respondentu ir norādījuši,
ka mācību zona ir jāatdala no spēļu zonas, lai izvairītos no skolēnu uzmanības
novēršanas, kamēr cita speciālistu daļa norāda, ka mācību process jāveic individuāli un
ja bērns aktīvi nepiedalās mācīšanās procesā, viņš var spēlēties spēļu zonā, bet
saglabājot audiālo uzmanību mācību procesam.
IV. VAK MODEĻU VECUMA DIAPAZONU PIEMĒROŠANAS
NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ VECUMA DIAPAZONIEM
Speciālistu atbildes parādās sekojošajā diagrammā sadalītas pa trīs vecuma grupām:
VAK modeļa piemērotība dažādos vecuma diapazonos
Dati liecina, ka visaugstākā efektivite VAK konceptuālajai pedagoģiskajai
pieejai ir vecuma grupā no 5 līdz 7 gadiem, bet tā ir svarīga arī vidēja vecuma grupā.
Speciālisti norāda uz kopējo bērna attīstību un laiku, kas nepieciešama bērna
integrēšanai pirmsskolas vecuma bērniem.
Kā viens no būtiskākajiem iemesliem VAK mācīšanās vidējās un vecākās
vecuma grupās var būt nepieciešamība veidot un noteikt bērna uztveres tipu, ko var
veikt tikai pēc pedagoga novērojumiem ilgākā laika periodā.
52%
25%
9%
36%
61%
22%
12% 14%
69%
0%
20%
40%
60%
80%
100%
120%
1,5 - 3 gadi 3 - 5 gadi 5 - 7 gadi
Augsta
Vidēja
Zema
P a g e | 74
Tāpat ir atspoguļots, ka vecumā no 1,5 līdz 3 gadiem ir primārais periods, kurā
tiek apzināti mācību traucējumi, un reizēm mācību traucējumus var sajaukt ar uztveres
tipu (viens no speciālistiem ir pamanījis gadījumu, kur viegls autisms kļūdaini tika
interpretēts kā kinestētiskais skolēns).
V. PEDAGOGA / IZGLĪTOTĀJA LOMA VAK METODOLOĢIJAI
PIELĀGOTĀS MĀCĪBĀS
Pētījumi pierādīja, ka pedagogi uzskata, ka pedagogu kompetence un motivācija
ir galvenie faktori VAK metodoloģijas pielāgošanai (100%). Paplašinātā atbilde arī ļauj
ņemt vērā, ka akadēmiskās zināšanas par VAK koncepciju nav pieejamas, jo trūkst
pētījumu šajā jomā.
Pedagogi norāda, ka VAK metodoloģijas pielāgošana nozīmē ne tikai identificēt
pedagoģisko darbu saturu, bet arī daudz laika investīcijas novērošanas procesā, un tas
ir laika patēriņš, ja audzēkņu grupa ir liela.
VAK koncepcijas jaunievedums arī rada jautājumus par organizatorisko darbu
un tēmu daudzveidību, un pedagoģiskajam darbam ir nepieciešams nozīmīgs
metodiskais atbalsts.
P a g e | 75
Pedagogu loma izglītības sasniegšanā, izmantojot VAK
VI. VAK PIEEJAS PIEMĒROŠANAS SEKAS BĒRNU ATTĪSTĪBĀ
Speciālisti ir pamanījuši, ka veiksmīga VAK koncepcijas ieviešana nodrošina
ne tikai mācību sasniegumus, bet arī veicina bērna personiskās attīstības straujāku
attīstību. Kā mācīšanās priekšrocības ir paziņojumi par dziļākām akadēmiskām
zināšanām, daudznozaru prasmes, kas tiek izmantotas mācību procesā un grupu
prasmju attīstība nodarbībās.
Tiek arī novērots, ka VAK
koncepcija ietekmē tādas personiskās
īpašības kā pašapziņa, aktīva dalība,
tolerance un motivācija.
Šo rezultātu biežums ir parādīts zemāk redzamajā tabulā:
0 2 4 6 8 10 12
Stabils uztveres tipa novērtējums
Mācību pieejas dažādošana
Atbalsts nedominanto uztveres tipu attīstībā
Komandas darba prasmju attīstīšanu
Ilgtermiņa pedagoģiskās stratēģijas noteikšana
P a g e | 76
VAK piemērošanas sekas bērna attīstībai
VII. VAK METODOLOĢIJAS PIEMĒROŠANAS REZULTĀTU
NOVĒRTĒŠANA
Respondenti pamanīja, ka rezultātu novērtēšanai jāatbilst mācību programmu
standartiem, un VAK koncepcijas īstenošana var nodrošināt mācību programmu satura
paplašināšanu. Joprojām pirmsskolas novērtējums ir diskusiju objekts, jo 66%
respondentu pamanīja, ka vērtēšanas objekts ir bērna prasmes un zināšanu trūkums,
salīdzinot viņa attīstību ar citiem partneriem. Ir svarīgi saglabāt pedagogu, pirmsskolas
administrācijas un vecāku vērtēšanu, lai izvairītos no audzēkņu konkurences.
VAK metodoloģijas izmantošanas rezultātu novērtējums
VIII. VAK METODOLOĢIJAS ASPEKTI
Respondentiem, tika lūgts pasniegt mācību metožu komplektus, kas izmanto
VAK konceptu, ņemot vērā VAK mācību stilus. Tajā tika piedāvātas vairākas idejas,
bet 10 populārākās no tām varēja tikt sagrupētas divās grupās: interkomunikatīvās un
Mācīšanās, Darot aktivitātes:
0 2 4 6 8 10 12 14
Iekļaujoša socializēšanās nodarbību laikā
Individuālo mācīšanās vajadzību izpildīšana
Pašapziņas pacelšana
Komukācijas prasmju uzlabošana
Piedalīšanās motivēšana
Vadības prasmju attīstība
0 2 4 6 8 10 12 14 16
Neatkarīgi novērtējumi no citiempedagogiem
Individuālas sarunas vai mācību aktivitātes
Noverojumi
P a g e | 77
Interkomunikatīvās aktivitātes Mācīšanās, Darot aktivitātes
Prāta vētras Eksperimenti
Skaidrojumi Novērojumi
Grupu lomu spēles Didaktiskās spēles
Pārdomas Problēmu risināšana
Atsauksmes Starpdisciplinārās aktivitātes
IX. VAK PIEEJAS PRIEKŠROCĪBAS
VAK pieejas integrācija noved pie pedagoga un bērna efektīvākas sadarbības,
kuras pamatā ir bērnu individuālo vajadzību un fizisko un garīgo iezīmju ievērošana.
Mācību process iegūst vairāk motivācijas, jo metodes ir viegli saprotamas un skolēni
vairāk piedalās.
VAK pieeja prasa pedagogu augstu atbildības līmeni un dod ieguldījumu
novērošanas prasmju attīstīšanā. Pedagogs joprojām ir autoritāte mācību procesā, bet
viņa uzdevums ir būt neredzamam mentoram mācību procesā. VAK pieeja maina
tradicionālo pirmsskolas mācību procesu grupu "indivīdu" mācību procesā.
VAK koncepts nodrošina pirmsskolas izglītību ar būtiskiem novērojumiem, ko
var izmantot turpmākajās plānošanas vai novērtēšanas darbībās, kā arī vecāku
apziņošanai par statusu. Tas arī ļauj iepriekš diagnosticēt iespējamos mācību
traucējumus vai mācību grūtības, kas var rasties.
VAK metodoloģijas pielietošanas priekšrocības
0 2 4 6 8 10 12 14 16
Satura dažādība
aktīva bērnu iesaistīšana
saiknes izveide starp pedagogu un bērnu
grupas sadarbības stiprināšana
pedagogu kompetences celšana
informācijas datubāzes izveide par bērnu attīstību
P a g e | 78
X. GRŪTĪBAS VAK PIEEJAS IEVIEŠANAI PIRMSSKOLĀS UN
PIRMSSKOLAS VECUMĀ
Jau iepriekšējos jautājumos respondenti pamanīja nozīmīgo individuālo darbu,
kas pedagogam jāveic, lai nodrošinātu viņa pedagoģiskajā darbā efektīvu un atbilstošu
VAK koncepciju. Lielākā daļa respondentu pamanīja, ka šobrīd nav pieejami rīki, kas
ļautu izmantot konceptu.
72% respondentu arī norādīja, ka VAK koncepts ne vienmēr atrisina visas
mācību problēmas, it īpaši agrīnā vecuma grupā (1,5-3 gadi), kur bērnu vidū ir
ievērojamas atšķirības attīstības stadijās.
Arī tiek minēts (15%), ka VAK koncepcija ir ilgstoša darbība pirmsskolas
vecuma bērniem, jo tas prasa pašreizējā izglītības satura pārskatīšanu, lai mainītu saturu
un paplašinātu pedagoģiskajā procesā izmantotos rīkus, tādēļ to nevar īstenot vienā
gadā, un tādēļ vērtēšana no VAK koncepcijas uz vietas var tikt realizēts tikai pēc
dažiem gadiem.
P a g e | 79
TURCIJA
I. VAK PIEEJAS GALVENĀS ĪPAŠĪBAS, SALĪDZINĀJUMĀ AR CITĀM
INOVATĪVĀM MĀCĪBU PIEEJĀM
Tiek noskaidrots, ka VAK vissvarīgākā iezīme attiecas uz dalībnieku
iesaistīšanos vairāku intelektuālu darbību veikšanā, kā arī pirmsskolas vecuma bērnu
aktīvai iesaistīšanai. Šī daudzveidīgā intelekta mācību metodika sniedz norādes par
bērnu interesēm, prasmēm un mācīšanās stiliem.
Atbildes biežums ir parādīts diagrammā zemāk:
VAK pieejas galvenās iezīmes
0 5 10 15 20 25 30
saistība starp vairākām inteliģencēm
bērnu aktīva iesaistīšana
izglītība, kas pielāgota pirmsskolas vecumabērnu īpatnībām
pirmsskolas bērnu atšķirīgas darbības
integrētu darbību veicināšana
atspoguļošanās uz mācīšanas stiliem
P a g e | 80
II. MATERIĀLU RAKSTUROJUMS, KO IZMANTO VAK PIEEJAS
ĪSTENOŠANĀ
VAK materiālu galvenā priekšrocība to vienkāršā struktūrā un skaidrība to
izmantošanā mācību procesā.
VAK mācību materiālu īpašības
III. IZGLĪTĪBAS VIDES IEKĀRTOŠANA
Pedagogi, kas piedalījās pētījumos, norādīja uz nepārprotamu nepieciešamību
attīstīt mācību vidi. Tomēr tas prasa daudz diskusiju, jo ir nepieciešams pilnībā attīstīt
bērnu uztveres veidus un turpmākas idejas vides attīstībai būtu jāizpēta.
VAK mācibu vides iekārtojums
0 5 10 15 20 25
materiāliem jābūt vienkāršiem, skaidriem unsaprotamiem
materiāliem jābūt pielāgotiem bērnumacīšanās stilam
materiāliem jābūt kupliem un dažādiem
0 5 10 15 20 25
iekārtojumam jābūt parocīgam bērnu mācībustilam
iekārtojumam jābūt parocīgam vecuma grupai
iekārtojumam jābūt vienkāršam nevissarežģītam
P a g e | 81
IV. VAK MODEĻU VECUMA DIAPAZONU PIEMĒROŠANAS
NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ VECUMA DIAPAZONIEM
Respondenti sniedza skaidru priekšstatu, ka VAK koncepcija jāpiemēro vecumā
pēc 3 gadiem, un visvairāk rezultātu var sasniegt vecumā no 5 līdz 7 gadiem. Tas tiek
balstīts aspektos, ka šajā vecumā bērnam jau ir viens dominējošais uztveres veids un
mācību process ietver arī atgriezenisko saiti.
VAK modeļa piemērotība dažādos vecuma diapazonos
V. PEDAGOGA / IZGLĪTOTĀJA LOMA VAK METODOLOĢIJAI
PIELĀGOTĀS MĀCĪBĀS
VAK metodoloģija paredz pedagoga aktīvu lomu, lai cīnītos pret atšķirībām
mācībās. VAK vērtēšanas ambiciozais rezultāts no pedagogu viedokļa nosaka, ka
pedagogam ir vajadzīga jauna loma - novērotāja loma, neesot vienīgajai autoritātei.
23,00%
67,00%
13,00%
10%
87,00%100,00%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1,5 - 3 gadi 3 -5 gadi 5 - 7 gadi
augsta
vidēja
zema
P a g e | 82
Pedagogu loma izglītības sasniegšanā, izmantojot VAK
VI. VAK PIEEJAS PIEMĒROŠANAS SEKAS BĒRNU ATTĪSTĪBĀ
Aptaujātais mācībspēks parāda, ka VAK pieeja tieši ietekmē individuālās
mācīšanās vajadzības un pedagogu un bērna komunikāciju.
Šo rezultātu biežums ir parādīts zemāk redzamajā tabulā.
VAK piemērošanas sekas bērna attīstībai
VII. VAK METODOLOĢIJAS PIEMĒROŠANAS REZULTĀTU
NOVĒRTĒŠANA
Visbiežāk izmantota VAK balstītas mācīšanās vērtēšanas forma ir novērojumi. Tas ir
saistīts ar pedagogu tiešo lomu mācību procesā.
0 2 4 6 8 10 12
veicinātāja loma mācību stilu izpausmēs
stabils uztveres tipa novērtējums
atbalsts nedominanto uztveres tipu attīstībā
mācību aktivitāšu dažādošana
mācību pieejas dažādošana
pakāpeniska informācijas sniegšana
bērnu novietošana intuitīvās situācijās
0 5 10 15 20 25
individuālo mācīšanās vajadzību izpildīšana
komukācijas optimizēšana
pozitīva pašapziņa
grupas sintalitāte
eksperta lomas pieņemšana
P a g e | 83
VAK metodoloģijas izmantošanas rezultātu novērtējums
VIII. VAK METODOLOĢIJAS ASPEKTI
Visizplatītākais viedoklis par VAK metodoloģiju liecina, ka tā prasa daudz
individuālu darbu no pedagoga, bet ļauj veidot pašreizējo pirmsskolas vecuma bērnu
mācību procesu.
IX. VAK PIEEJAS PRIEKŠROCĪBAS
VAK koncepcijas vislielākais ieguvums ir bērna aktīva iesaistīšanās mācību
procesā. Tas arī ļauj iesaistīt bērnus, kuri ir introverti vai kuriem ir mācīšanās
grūtības.
VAK metodoloģijas pielietošanas priekšrocības
X. GRŪTĪBAS VAK PIEEJAS IEVIEŠANAI PIRMSSKOLĀS UN
PIRMSSKOLAS VECUMĀ
0 5 10 15 20 25 30
novērojumi
objektu izstrāde
pārdomu lapas
eksperimenti
konkursi
0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 20
aktīva bērni iesaistīšana
individuālās unikalitātes stimulēšana
bērnu iepazīšanas metodes
skaidras procedūras
satura dažādība
pedagogu kompetences pacelšana
kognitīvā stimulācija, iesaistot vēlamo sensoro…
P a g e | 84
individuālas atšķirības parādās ne tikai mācību stilos, bet arī dažāda vecuma
grupas var pieprasīt būtiski atšķirīgu mācību saturu. VAK koncepcija ir skaidra, bet ļoti
grūti īstenojama ļoti agrīnās vecuma grupās, piemēram, 1,5 līdz 3 gadus veciem
bērniem. Tā prasa arī skolotāja profesionalitāti, jo mācīšanās process ir dinamisks un
katra mācība var dot dažādus rezultātus.
Grūtības izglītības sasniegšanā ar VAK
0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 20
individuālās atšķirības
grūtības uzmanībā
nepareiza rīkošanās ar objektiem
pārmērīga verbalizācija
P a g e | 85
RUMĀNIJA
I. VAK PIEEJAS GALVENĀS ĪPAŠĪBAS, SALĪDZINĀJUMĀ AR CITĀM
INOVATĪVĀM MĀCĪBU PIEEJĀM
Galvenā atbildes sintēze par šo jautājumu ir tāda, ka attiecībā uz VAK pieeju
salīdzinājumā ar citām inovatīvām pieejām izglītība tiek veikta atšķirīgi atkarībā no
bērnu individuālajām īpašībām, kas ietekmē viņu spēju uztvert informāciju,
sadarbojoties ar citiem bērniem un skolotājiem, kā arī piedaloties mācīšanās procesā.
Tādējādi bērni aktīvi iesaistās mācību situācijās, izpēta dažadus materiālus, kas veicina
viņu kognitīvo, fizisko un sociāli emocionālo attīstību. Šajā kontekstā saturs un visa
mācību metode ir jāorganizē tādā veidā, lai precīzi apmācītu bērnu maņu veidus. Vēl
viena šīs pieejas iezīme attiecas uz uzvedību un īpašiem līdzekļiem, kas tiek izmantoti,
lai stimulētu bērnu uztveres un informācijas apstrādes veidus: vizuālais bērns vislabāk
mācās skatoties, sākot no konkrēta līdz abstraktam, izmantojot zīmējumus, attēlus,
fotogrāfijas; audiālajai pieejai ir raksturīga parverbalās valodas izmantošana, toņi,
intonācijas, balss, un kinestētiskais mācīšanās stils ir veiksmīgs jebkura veida prasmju
veidošanā.
Visas šīs iezīmes ļauj skolotājiem pārdomāt savu uzvedību un ierosināt
integrētas aktivitātes, kas atbilst bērnu individuālajām un vecuma īpatnībām, ieskaitot
viņu inteliģences veidu.
Atbildžu biežums ir parādīts diagrammā zemāk:
P a g e | 86
VAK pieejas galvenās iezīmes
II. MATERIĀLU RAKSTUROJUMS, KO IZMANTO VAK PIEEJAS
ĪSTENOŠANĀ
Mācību līdzekļi, kas tiek izmantoti darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem, ir
dabiski pielāgoti audzēkņu uztveres stilam. Tas var ietvert dažādu materiālu klāstu, kas
prasa konkrētus priekšmetus diviem vai pat visiem trim mācību veidiem, kā arī vairākus
materiālus, kas raksturīgi vienam vai otram stilam. Tādējādi izglītojošās programmas
ietver visus trīs sensoros veidus, jo bērni skatās attēlus (objektus, figūras, darbības,
rakstzīmes utt.), dzird notikumu aprakstus, problēmu datumus, prasības utt., kā arī
saskaras ar uzdevumiem, kur uzdevumu risināšanai jārīkojas konkrēti un noteikti.
Filmu skatīšanās un leļļu teātris ietver gan vizuālo, gan dzirdes stilu.
Specifiski materiāli katram no trim sajūtu stiliem ir:
• Vizuālajam stilam: ilustrācijas, diagrammas, bukleti, rotaļlietas, konkrēti priekšmeti
utt .;
• Audiālajam stilam: kompaktdiski ar stāstiem vai dabas parādību aprakstiem, lomu
spēlēm utt .;
• Kinaestētiskajam stilam: konkrēti priekšmeti, ko izmanto galda spēlēs, objekti no
dabas utt.
0 5 10 15 20
bērnu aktīva iesaistīšana
mācību pieejas ieviešana - VAK
pirmsskolas bērnu difereciētas darbības
atspoguļošanās uz mācīšanas stiliem
integrētu darbību veicināšana
saistība starp vairākām inteliģencēm
izglītība, kas pielāgota pirmsskolas vecumabērnu īpatnībām
P a g e | 87
III. IZGLĪTĪBAS VIDES IEKĀRTOŠANA
Izglītības videi jāatbilst diferencētām mācībām. Līdz ar to visi eksperti (100%),
kuri atbildēja uz anketu, uzskata, ka visefektīvākā grupas organizēšanas forma ir strādāt
grupās, pamatojoties uz bērnu mācību stilu. Katrai bērnu grupai jābūt telpai, kas
iekārtota atbilstoši aktivitātei, jāizmanto izglītības resursi un darba uzdevumi, kas
pielāgoti viņu mācību stilam. Tāpat lielākā daļa respondentu (72%) uzsvēra individuālu
aktivitāšu nozīmi, jo, no vienas puses, katrs bērns ir unikāls kāda mācību stila izpausmē
un, no otras puses, mēs runājam par pārākā mācīšanās stila mācīšanu kombinācijā ar
citiem stiliem. Turklāt daži speciālisti (60%) atcerējās arī frontālās aktivitātes (veiktas
ar visu grupu) efektivitāti, darbībām, kurās ir elementi, kas raksturīgi visiem trim
mācību stiliem, tādējādi apmācot visas sensorās metodes. Tāpēc mēs secinām, ka
pirmsskolas pedagogu viedoklis uzsver, cik svarīgi ir apvienot organizatoriskās formas
mācību priekšmeta efektivitātei, saskaņojot tās ar VAK pieeju.
IV. VAK MODEĻU VECUMA DIAPAZONU PIEMĒROŠANAS
NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ VECUMA DIAPAZONIEM
Speciālistu atbildes parādītas sekojošajā diagrammā atkarībā no trīs vecuma grupām:
VAK modeļa piemērotība dažādos vecuma diapazonos
No ilustrētajiem datiem mēs atzīmējam, ka, pēc respondentu domām, VAK
pieejas pielietojamība pirmsskolas izglītībā palielinās līdz ar bērnu vecumu. Grafika
33,30%
53,30%
56,60%
3%
13%
43,30%
96,60%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1,5 - 3 gadi 3 -5 gadi 5 - 7 gadi
augsta
vidēja
zema
P a g e | 88
zaļais apgabals (kas norāda uz augstu pielietojamības pakāpi) ir plašāks, bērna
vecumam palielinoties, un zilā zona (kas norāda uz zemo piemērojamības pakāpi) ir
tikai vecumā no 1,5 līdz 3 gadiem. Mēs varam pieņemt, ka šajā gadījumā
pielietojamības pakāpe atbilst iespējai noteikt mācību stilu, bet jo īpaši ar konkrētā
mācību stila izplatības / izvēles izpausmes līmeni atkarībā no trīs vecuma diapazoniem.
V. PEDAGOGA / IZGLĪTOTĀJA LOMA VAK METODOLOĢIJAI
PIELĀGOTĀS MĀCĪBĀS
Respondenti uzsvēra pedagogu rīcības nozīmi VAK modeļa pielāgošanā un
piemērošanā pirmsskolas izglītībā, piedāvājot šādā kontekstā šādus uzdevumus:
darbību plānošana un satura organizēšana atbilstoši katram mācību stilam, bērnu pašu
izvēļu veicināšana un iedrošināšana informācijas saņemšanā un apstrādē, diskrētu
iejaukšanos bērnu darbībā, bērnu komandas darba prasmju attīstīšanu, pakāpenisku
informācijas sniegšanu, lai atvieglotu tās apguvi, radot konkrētas intuitīvas mācību
situācijas.
Pedagogu loma izglītības sasniegšanā, izmantojot VAK
VI. VAK PIEEJAS PIEMĒROŠANAS SEKAS BĒRNU ATTĪSTĪBĀ
Aptaujātie mācībspēki uzsvēra pozitīvos aspektus, kas saistīti ar VAK modeļa
piemērošanu bērna turpmākajai attīstībai, no kuriem svarīgākie ir šādi: identificēt un
0 2 4 6 8 10 12 14
mācību pieejas dažādošana
veicinātāja loma mācību stilu izpausmēs
diskrēta iejaukšanās
komandas darba prasmju attīstīšanu
pakāpeniska informācijas sniegšana
bērnu novietošana intuitīvās situācijās
P a g e | 89
apmierināt individuālās mācīšanās vajadzības, palielināt pašapziņu, labāka pozitīva
apziņa grupas līmenī (grupas sintalitāte), komunikāciju prasmju attīstīšana un to
optimizācija grupā, personīgo resursu kapitalizācija un personiskās pašiefektivitātes
izjūtas attīstīšana, pieņemot eksperta lomu noteiktos apgabalos.
Šo rezultātu biežums ir parādīts zemāk redzamajā tabulā.
VAK piemērošanas sekas bērna attīstībai
VII. VAK METODOLOĢIJAS PIEMĒROŠANAS REZULTĀTU
NOVĒRTĒŠANA
Rezultātu novērtējums, par VAK pielietošanu, tiek veikts saskaņā ar aptaujāto
mācībspēku dotajām atbildēm, līdzīgi kā citas pieejas - gan tradicionālās, gan
inovatīvās, jo tās ir pieminētas dažādām metodēm, piemēram, testiem, eksperimentiem,
nodarbību produktu analīze, sarunai informācijas atjaunināšanai, konkursiem, pārdomu
lapām u.c.
VAK metodoloģijas izmantošanas rezultātu novērtējums
0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 20
grupas sintalitāte
individuālo mācīšanās vajadzību izpildīšana
pozitīva pašapziņa
komukācijas optimizēšana
eksperta lomas pieņemšana
0 5 10 15 20 25
Testi
Eksperimenti
nodarbību produktu analīze
sarunai informācijas atjaunināšanai
konkursi
Pārdomu lapas
P a g e | 90
VIII. VAK METODOLOĢIJAS ASPEKTI
Metodoloģijas jēdziens galvenokārt attiecas uz mācīšanas metožu un procedūru
kompleksu, kas vērsts uz mācību mērķu sasniegšanu. Kā redzams zemāk redzamajā
diagrammā, mācību priekšmetu atbildes ietver dažādas mācīšanas metodes no
tradicionālām līdz modernām, aktīvu un līdzdalību. Šķiet, ka visbiežāk lietotā
diferencētās izglītības metode, kuras pamatā ir mācīšanās stili, ir vērīga un uzmanīga
dažu parādību, objektu novērošana, lai tos izzinātu vai stimulētu atsaucību un
iesaistīšanos dažu parādību attīstībā. Sarunas - it īpaši heiristiska - ietver dialogu starp
pedagogu un bērniem, paaugstinot studentu interesi, izmantojot virkni jautājumu,
tādējādi virzot viņus uz realitātes atklāšanu. Demonstrācijas rada dažu darbību vai
zināšanu apguvi, pamatojoties uz intuitīvu atbalstu. Mēs atzīmējam, ka līdz šim minētās
trīs mācību metodes ir specifiskas, vizuālajam, audiālajam un kinestētiskajam stilam.
Citas metodes, kas tiek izmantotas pedagoģiskajās aktivitātēs, kas atbilst bērnu
mācīšanās stilam: problēmu risināšana, mācīšanās ar atklāšanu, eksperimenti, zvaigžņu
sprādziens, skaidrojumi, lasīšana pēc attēliem, vingrinājumi, klasteri, kubu metode,
didaktiskā spēle, prāta vētras un noslēpumains ceļojums.
VAK metodoloģija
0 2 4 6 8 10 12 14 16
novērošana
sarunas
demonstrācijas
problēmu risināšana
mācīšanās ar atklāšanu
experimenti
izskaidrojumi
zvaigžņu sprādziens
lasīšana pēc attēliem
vingrinājumi
klasteri
kubu metode
didaktiskā spēle
prāta vētras
noslēpumains ceļojums
P a g e | 91
IX. VAK PIEEJAS PRIEKŠROCĪBAS
Bērnu mācību stila zināšanai un mācību pasākumu pielāgošanai viņiem, ir
vairākas priekšrocības, kas nodrošina mācīšanās diferenciāciju un individualizāciju,
tādējādi respektējot un veicinot bērnu unikalitāti. Skolotāju argumenti, kuriem tika
uzdots jautājums, kāpēc pedagogam jāizvēlas VAK pieeja, galvenokārt ir vērsti uz to,
lai uzsvērtu bērna aktīvo būtību iesaistoties savā attīstībā, tādējādi aktivitātes kļūst
daudz pievilcīgākas, jo tās atbild uz viņa vēlmēm. Šajā kontekstā vairākas kognitīvās
attīstības stratēģijas tiek atvieglotas, pētot vidi, iesaistot labāk attīstītās sajūtu formas.
Citas VAK modeļa pielietošanas priekšrocības ir: bērna personības brīvība un
harmoniska attīstība atbilstoši savam tempam un vajadzībām, novērošanas gara
attīstīšana, bērnu tehniku un metožu attīstīšana un skaidru noteikumu un procedūru
noteikšana.
VAK metodoloģijas pielietošanas priekšrocības
X. GRŪTĪBAS VAK PIEEJAS IEVIEŠANAI PIRMSSKOLĀS UN
PIRMSSKOLAS VECUMĀ
Grūtības izglītības sasniegšanā ar VAK
0 2 4 6 8 10 12 14 16
aktīva bērnu iesaistīšana
aktivitāšu pievilcība
kognitīvā stimulācija, iesaistot vēlamo sensoro…
novērošanas gara attīstība
individuālās unikalitātes stimulēšana
bērnu metožu attīstīšana
skaidras procedūras
0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 20
grūtības uzmanībā
darba uzdevumu risināšana
individuālās atšķirības
pārmērīga verbalizācija
nav grūtību
zema paškontrole
nepareiza rīkošanās ar objektiem
P a g e | 92
Pat ja izglītībai, kas ir diferencēta, balstoties uz mācīšanās stiliem, ir dažādas
priekšrocības, kuras mēs esam uzsvēruši iepriekš, ir jāuzsver daži ierobežojumi vai
grūtības, kas var rasties, īstenojot šo pieeju pirmsskolas vecuma bērniem. Šī pētījuma
respondenti, pirmkārt, norādīja uz uzmanības grūtībām, kas varētu galvenokārt rasties
bērniem. Ir labi zināms, ka no 1,5 līdz 7 gadu vecumam bērna uzmanība ir nestabila,
ļoti svārstīga un to var viegli izjaukt dažadi faktori. Šādā situācijā, strādājot citādi un
kad katrai grupai saņemot citādus uzdevumus, ko sasniegt, viss ko citi bērni dara citādi,
no tā, ko viņš dara, ir uzskatāmi par iespējamiem traucējumu faktoriem viņa darbībām.
Otrkārt, šīs uzmanības līmeņa grūtības var izpausties arī skolotāju vidū, kuriem
vienlaikus ir jākoncentrē sava uzmanība vairāku veidu darbībām. Citas grūtības, ko
minējuši mācībspēki, kuri atbildēja uz anketu, ir: problēmas, kas var rasties darba
uzdevumu risināšanā atkarībā no vecuma īpatnībām, starppersonu atšķirības pat starp
bērniem ar tādu pašu mācību stilu, pārmērīga katra uzdevuma / aktivitātes verbalizācija,
grūtības ar uzvedības paškontroli zemā vecumā, objektu nepietiekama apstrāde utt. Vēl
viena respondentu daļa norādīja, ka pirmsskolas izglītībā nav grūti piemērot šo pieeju.
Grūtību, kas var rasties didaktiskajā darbībā, novēršana un uzlabošana ir
galvenā pedagogu atbildība, kas ar prasmīgu didaktisko prasmju starpniecību pārvērš
iespējamās grūtības reālos izaicinājumos, tādā veidā ļaujot uzlabot priekšrocības un
ieguvumus, ko rada VAK pieeja mācību pasniegšanas kvalitātē un bērna attīstības
plānā.
P a g e | 93
VAK KONCEPTA IEVIEŠANAS
SĀKOTNĒJIE RESULTĀTI
Nistor Luciana (teacher preschool, I Grade )
Diferencētās izglītības pieejai un piemērošanai ir ievērojamas priekšrocības
gan bērniem, gan skolotājiem, jo bērniem ir dažādi mācīšanās stili, un, izmantojot
VAK, pedagogi spēj pārvaldīt un vadīt bērnus, lai iegūtu jaunas zināšanas daudz ātrāk
un ilgstošāk - izmantojot katra bērna mācīšanās stilu, tādējādi individuāli apgūstot
mācīšanos.
2015.-2016. Mācību gadā es pielietoju VAK metodoloģiju bērnudārzā, kurā
es strādāju, un esmu veikusi nodarbības, kuru pamatā ir trīs jūtas - redzes, dzirdes un
kinestētiskās zināšanas. Bērniem izvēlējās kartiņas, kas bija piemērojamas trijos
vecuma līmeņos (1,5-3 gadi, 3-5 gadi, 5-7 gadi), un tika veikti eksperimenti, kā es teicu,
balstoties uz trim sajūtām (VAK). Pēc šīm mācību aktivitātēm es atklāju, ka pirmsskolas
vecuma bērnus vairāk piesaista jaunas zināšanas, kas tieši iesaistītas aktivitātēs, un
kur viņi var izvēlēties, kā mācībās viņi aktīvi piedalās, novērojot daudz vieglāk
īpašības, kas vēlas piedalīties eksperimentos citā sajūtā ( piemēram, bērni, kas skatījās
PPT vietas ar saules sistēmu, vēlējās piedalīties arī eksperimentā ar Zemes rotācijas
kustību vai planētu modelēšanu vai veidošanu). Es pamanīju, ka pirmsskolas vecuma
bērni tika piesaistīti vienai sajūtai, vai arī viņi ir izvēlējušies piedalīties veiktajos
eksperimentos citās sajūtās, palīdzot dažiem no viņiem izprast un labāk izkopt
informāciju.
Mēs varam norādīt, ka pirmsskolas vecuma bērni uzkrāj zināšanas vieglāk, viņu
komentāri bija ļoti akurāti, un jautājumi ļoti precīzi. Fakts, ka viņi varētu izvēlēties
mācību stilu, tas padarīja vinus vairāk atbrīvojušos, liekot viņiem aktīvi un apzināti
piedalīties pasākuma laikā.
Tātad pēc VAK aktivitāšu piemērošanas es atklāju, ka šīs pieejas priekšrocības
ir daudzas, mācīšanās tiek veikta pēc vecuma grupām, pievilcīgākas ir individuālas
aktivitātes, bērni ātrāk uzkrājas zināšanas, izmantojot mācību savu stilu (vizuāli,
kinestētiski, audiāli), attīstot viņu sajūtas, konkurētspēju un radošumu, un viņi ir tieši
iesaistīti darbībās.
P a g e | 94
Skolotāji varēja labāk izprast bērnus un pielāgoties katra bērna informācijas
un mācību materiālus atkarībā no katra mācību stila spējām, izstrādājot noteikumus,
metodes, uzdevumus un procedūras, lai apmierinātu pirmsskolas vecuma bērnu
vajadzības pedagoģiskajā izglītībā aktivitātes.
Mācību centri bija daudzveidīgāki, ar dažādiem materiāliem, metodēm un
paņēmieniem, kā rezultātā attīstījās bērnu novērošanas izjūta. Galvenais trūkums VAK
piemērošanā izglītības sistēmā rumāņu valodā, ņemot vērā pirmsskolas vecuma bērnu
skaitu, bija nepietiekama bērnu kontrole, kas izraisīja pārmērīgu verbalizāciju un
uzmanības zudumu, šie faktori izraisa pienākumu neizpildi vai mācību materiālu
nepareizu lietošanu.
Panainte Anda Anamaria (debutant teacher)
"Mēs esam atšķirīgi, mēs mācāmies tik atšķirīgi." Šī ir priekšnoteikums, no kura
mēs ieslēdzamies, kad pamanām, ka pirmsskolas vecuma bērniem ir vieglāk uztvert
pasniegto informāciju atšķirīgās formās - gan vizuālas, gan audiālas vai kinestēmiskas.
Pedagogam, bērna mācīšanās stila noteikšanai ir liela nozīme informācijas nodošanas
atvieglošanā. VAK izglītības programma ir bijusi nozīmīga aktivitāšu laikā, taču tā bija
efektīva arī informācijas pārraidei. VAK metožu pielietošana ļāva uzlabot visu bērnu
izpratni par informāciju saskaņā ar viņu dominējošo mācību stilu. Šis projekts ir
pavēris jaunu perspektīvu mācīšanās un mācīšanas metodēm, kā arī izraisīja visu bērnu
intensīvu interesi piedalīties aktivitātē.
Fînaru Bonny Mary Ella (preschool teacher, grade I)
Mācīšanās, kuras pamatā ir sajūtu pieeja, ir lielisks veids, kā tuvināties
jaunai iepazīšanai un tās konsolidācijai. Bērni ir piesaistīti videi un tāpēc, ka
mācīšanās pamatojas uz konkrētām lietām un ka viņi var izvēlēties sensoro mācību
metodi, tas nosaka, ka viņi daudz ātrāk uzkrāj informatiociju, un informācija ir ilgstoša.
Jāņem vērā tas, ka interindividualitātes atšķirības starp bērniem (pat tāds pats mācību
P a g e | 95
stils) un bērnu īpatnības var izraisīt nepareizu pieeju, padarot bērnus par neuzmanīgu
un trokšņainu, kas izraisa izglītības procesa traucējumus .
Zaharia Ana (preschool teacher, grade I)
Mācības tiek atvieglotas, pievēršoties VAK, jo pirmsskolas vecuma bērni ir
tieši iesaistīti, uzdevumu izpildes procedūras ir skaidras un konkrētas, un aktivitātes ir
pievilcīgākas, ja tās pamatojas uz informāciju un konkrētām lietām.
Tāpat kā mācīšanas pieejas, visi trīs VAK ir noderīgi, mācīšanās pamatā ir
trīs sajūtas - kinestētiska, vizuāla un fonētiska, dažiem bērniem tiek stimulēta tikai viena
vai divas no sajūtām, tāpēc skolotāji izstrādā savas nodarbības atbilstoši katra bērna
prasībām, koncentrējoties uz materiāliem un darbu, lai tos veiktu un pārliecinātu viņus
apgūt zināšanas un padarīt mācīšanos patīkamāku.
Tāpēc mācību priekšmets ir prasmīgi sagatavots, ņemot vērā katra bērna
individuālā vecuma īpatnības, lai palīdzētu uzkrāt zināšanas, prasmes un spējas, kas
koncentrējas uz trim mācību veidiem, vai nu atsevišķi, vai arī savstarpēji.
Chirvase Daniela Alina (preschool teacher)
"Pēc nelielas eksperimentu lapu grupas, kuras pamatā ir VAK pirmsskolas
vecuma bērniem, es pievērsu uzmanību tam, ka šāda veida izglītība ir devusi man
iespēju ievietot bērnu mācību procesa centrā, lai izveidotu katru mācību procesa
elementu bērna interesēs. Tas ļāva man pašai novērtēt savu mācību stilu saistībā ar
pirmsskolas vecuma bērnu rezultātiem un veidu, kā viņi pielāgojas skolu videi. Faktiski
bērnudārzs ir ģimeņu un skolas starpnieks, un skolotājam ir jādara viss, lai šī pāreja
būtu gluda. Es uzskatu, ka šī pedagoģiskā pieeja palīdzēja man ar lielāku precizitāti
identificēt savas didaktiskās aktivitātes stiprās un vājās puses, ļaujot man labāk izprast
bērnus un uzlabot saziņu.
Attiecībā uz veiktajiem eksperimentiem es varu izdarīt šādus novērojumus:
P a g e | 96
1. "Saules sistēma" - bērni tika sadalīti trīs grupās, kas atbilst trim mācību
stiliem, katram no tiem bija dažādi uzdevumi. Pirmkārt, bērni skatīja
Power Point prezentāciju un atbildēja uz saviem jautājumiem. Tad viņi
klausījās dziesmu par Saules sistēmu un to arī dziedāja. Visbeidzot,
viņiem bija jāzīmē, sadalot trīs grupās - Sauli, Mēnesi un Zemi. Pēc šī
eksperimenta izmantošanas es novēroju, ka pirmsskolas vecuma bērni
no vienas pakāpes uz otru ir pabeiguši Informācija par Saules sistēmu.
Vissvarīgākais posms man šķita kinestētiskais, kad bērniem bija
jāpiemēro un jāizmanto jaunā informācija. Tieši brīdī, kad saņemtā
informācija tika uztverta kā kaut kas reāls, nevis tikai vienkārša teorija,
vārdi, bērns ir izmantojis to, ko viņš ir saņēmis. Šajā eksperimentā es
pamanīju, kāda ietekme uz bērniem bija Power Point attēliem, kas bija
krāsaini un animēti. Pēc šī posma bērni zināja, kā identificēt krāsu,
formu un katras planētas izmēru. Pēc otrā posma bērni ir iegaumējuši
planētu nosaukumus. Trešais posms, kinestētisks, vairāk bija darbības
pašnovērtējums: bērni man sniedza atsauksmi par saņemto informāciju
un to, kā esmu spējis piesaistīt viņu uzmanību. Tas man palīdzēja
saprast, kur man vajadzētu mainīt savu mācību stratēģiju un kāpēc.
2. "Vulkāni" - šī eksperimenta mērķis bija nostiprināt zināšanas par vidi
(formas, krāsas, elementi), bet arī parādīt, kā tiek rodas vulkāniskā lava.
Tādējādi pirmie bērni redzēja filmu par lielāko Vulkānu pasaulē un par
brīdi, kad tas izvirda. Tad viņi dzirdēja vispārēju informāciju par
vulkāniem un lavas parādīšanās parādībām. Pēdējā kārtā viņi mēģināja
izveidot nelielu vulkānu, bet pirmā komanda sagatavoja materiālus un
darba vietu. Vulkāns tika veidots no māla. Trešā komanda pievienoja
akvareļus un nātrija bikarbonātu vulkānā. Gandrīz katra komanda to
pabeidza no otras puses, radot dažus uzlabojumus. Es pamanīju, ka
kinestētiskā fāze izraisīja bērnu interesi, jo viņi to paši veidoja. Laikā,
kad izvirduma laikā izcēlās vulkāns, tā galvenokārt bija atlīdzība, ko
viņi saņēma par darbu, dodot man iespēju panākt tūlītēju novērtējumu
un pašnovērtējumu.
P a g e | 97
Šajā eksperimentā mēs saskārāmies ar grūtībām iegādāties materiālus,
tādēļ tie ir dārgāki nekā iepriekšējie. Es pamanīju, ka sagatavošanas
darbs prasa vairāk laika nekā parastā aktivitāte, taču pirmsskolas
vecuma bērni bija vairāk piesaistīti, apmācīti, vairāk uztverami nekā
parasti. Atkārtoti tika apstiprināts, ka ir jāzina katrs bērns, jāatrod
veidi, kā viņi reaģē un saņem vislabāko jauno informāciju. Es uzskatu,
ka es izvēlējos labāko metodi, kā bērns var pozitīvi reaģēt: es viņam
devu to, ko viņi gribēja redzēt, dzirdēt, un darīt to, kas viņam patika.
Bērns ir kā sūklis, kas var absorbēt to, kas tam tiek piedāvāts, un
saglabāt to, kas patiešām ir vajadzīgs. Kā skolotājs stāsta jauno
informāciju par savu apkārtni, ir būtiski, un kā citādi var labāk izprast
apkārtējo vidi, ja ne caur mijiedarbību ar to? "
„Es uzskatu, ka ir svarīgi zināt pirmsskolas vecuma bērnu īpatnības kā izglītības
priekšmetu. Mācību metožu neatbilstība bērna psiholoģijai joprojām ir viens no
galvenajiem skolas neveiksmes cēloņiem. Tādēļ mācību plānā jāņem vērā grupa,
mācību uzdevumi ir jāpielāgo katram bērnam. Katrs bērns klausās tekstu. Tikai daži
no viņiem to varēs reproducēt tieši kā dzrdēja, daži no tiem atcerēsies lielu daļu no
teksta, un lielākajai daļai bērnu paliks tikai daži jautājumi. Mums ir jāievēro katra
bērna panākumi attiecībā uz sevi, nevis vienmēr jāpaziņo citiem. Kad bērns redz attēlu,
tas paliek uzdrukāts prātā, kad viņš dzird jaunu informāciju, vārdi atskan ausīs un, kad
viņš kaut ko dara ar rokām, informācija viņa rīcībā paliek mūžīgi.” saka Mrs.
ROMANIC ROXANA, pirmsskolas skolotāja, pedagoģiskajā vidusskolas bērnudārzā ,,
Ioan Popescu", Bârlad, Vaslui apgabals, Rumānija
Voronenko Liene (headmaster)
STEM mācīšana pirmsskolā jau gadiem ilgi ir bijusi problēma. Tā pieprasa
pedagoga atsākšanu, lai padarītu kompleksu saturu vienkāršu un saglabātu to
pievilcīgu ikvienam bērnam.
Es atklāju, ka VAK koncepcija noved pie šī būtiskas "vienkāršošanas".
P a g e | 98
AUTORI
PII Attīstības centrs ģimenei ir Latvijā balstīta eksperimentālā pirmsskolas
izglītības iestāde Rīgā, kas specializējas inovatīvu mācību metodoloģiju izstrādē, kas
saistītas ar bērnu aprūpes un bērnu vajadzību integrāciju mācību procesā. Pirmsskola
galvenokārt specializējas STEM integrēšanā mācību programmās un efektīvu
instrumentu izstrādāšanu pedagoģiskajam darbam. Pirmsskola ir iepriekš veiksmīgi
integrējusi un attīstījusi sociālās izglītības programmas, lai uzlabotu bērnu integrāciju
agrīnajā bērnu aprūpes sistēmā.
Pirmsskolā ir trīs bērnu grupas vecumā no 1,5 līdz 7 gadiem, un bērnus iedala
grupās, ņemot vērā viņu prasmes un vajadzības.
Pirmsskolas darbinieki ne tikai īsteno mācību aktivitātes, bet arī sniedz
konsultācijas un mācību kursus citiem pirmsskolu speciālistiem mācību metožu
integrācijas jomā. Pirmsskola cieši sadarbojas ar citām pirmsskolas izglītības iestādēm
Latvijā, tāpat kā ar skolām, kas ļauj izstrādāt ilgtermiņa attīstības programmas
atbilstošam bērnu audzināšanas procesam.
P a g e | 99
Ioan Popescu pirmsskola ir viena no vecākajām pedagoģiskajām skolām
Rumānijā (1870.), kas atrodas Bārladā, Vaslui apgabalā Rumānijas ziemeļaustrumos.
Tā ir vienīgā pedagoģiskā augstskola apgabalā, tāpēc tās loma sabiedrībā ir ļoti svarīga.
Skolā ir 820 skolēni, 120 bērnudārzos un pārējie (15-19 gadus veci),
profesionālās (pedagoģiskās, mākslas un sporta) un teorētiskās (filoloģijas)
programmās. Bērnudārzs ir pieteikuma bērnudārzs, kas nozīmē, ka tas atbalsta
mācīšanas praksi. Bērnudārzu aktivitātes novēro 9. un 10. klašu pedagoģiskajās
nodarbībās un pasniedzēju klasēs ārpusstundu aktivitātēs. Viņi māca bērnudārza
aktivitātes 11. klasē. Pedagoģiskie studenti mācās kļūt par pedagogiem un pamatskolas
skolotājiem, tāpēc viņi bauda mācīšanos no 8 pieredzējušiem, labi apmācītiem
bērnudārza pedagogiem. Mūsu psihologi un konsultanti viņus izraudzas ļoti rūpīgi,
balstoties uz viņu pieredzi.
Bērnudārza kvalificētie un pieredzējušie bērnudārzu skolotāji pastāvīgi veic
dažādas aktivitātes, lai nodrošinātu mūsu pirmsskolas vecuma bērnu vajadzības,
pielāgojot mācību programmas viņu īpatnībām, cik vien iespējams. Šos pedagogus
izvēlējās mūsu psihologi un skolotāju konsultanti viņu zināšanu un pieredzes dēļ, lai
vislabāk nodrošinātu uz mūsu pirmsskolas vecuma bērnu un studentu vajadzības, kā
arī, lai būtu par profesionāliem paraug-modeļiem, mūsu studentiem, kuri strādā ar
viņiem savā praksē.
P a g e | 100
Yalova pirmsskola tika izveidota 2005. gadā. Tajā ir 12 klases, viena drāmas
klase, viena angļu klase, viena zinātniskā laboratorija, viena prāta spēļu un šaha klase,
viena sporta zāle, trīs ēdamzāles, viena virtuve, viens veikals, viena arhīvu telpa, viena
direktora telpa , viena skolas direktora vietnieces telpa, viena skolotāju telpa un viena
agrās bērnības nodaļa (0-36 mēneši). Tai ir 500m2 dārzs. Mūsu dārzā var stādīt
dārzeņus un augļus, un tajā ir dzīvnieku patversmes un smilšu kastes.
Mums ir divpadsmit skolotāji, direktors, direktora vietnieks, virsnieks, trīs
speciālisti, kas ir atbildīgi par bērnu pašaprūpi, pavārs un palīgs.
Mūsu skolā veic duālo izglītību (no rīta - pēcpusdienā). Mums ir bērnu klubs
strādājošajiem vecākiem. Izglītības laiks ir no plkst. 08.00-18.00. Mums ir 70 4 gadus
veci bērni un 150 5 gadus veci bērni.
Paasuke Pirmsskola ir Igaunijas pirmsskolas izglītības iestāde robežpilsētā
Valga. Tā specializējas valodas dziļās mācīšanās procesā, jo tā nodrošina divvalodu
mācību programmas. Pirmsskola izstrādā rīkus, lai nodrošinātu bērniem efektīvu
mācību procesu gan igauņu, gan krievu valodas apguvei.
Īpaša loma pirmsskolas aktivitātēs ir paredzēta sadarbībai ar vecākiem un
aktivitātēm brīvā dabā.
P a g e | 101
ROKASGRĀMATAS AUTORI:
Agape Ștefănica, vidusskolas skolotājs, metodiķis, 1. klase
Bănceanu Anca Raluca, vidusskolas skolotājs, metodiķis, 1. klase
Chirvase Daniela, vidusskolas skolotājs, 1. klase
Huzum Irina Theodora, vidusskolas skolotājs, 1. klase
Marinescu Daniela, vidusskolas skolotājs, metodiķis, 1. klase
Nistor Luciana, pirmsskolas skolotājs, 1. klase
Pașca Gabriela, vidusskolas skolotājs, metodiķis, 1. klase
Purice Francisca Agneș, vidusskolas skolotājs, 1. klase
Ștefănică Anda Violeta, vidusskolas skolotājs, metodiķis, 1. klase
Bakir Sevil, direktors
Akçaalan Sibel, direktora vietnieks
Karaçirak Nermin, pedagogs
Bayindir Serra, pedagogs
Özçuhadar Derya, pedagogs
Çağman M.Latif, pedagogs
Amossova Nadezda, direktors
Vall Natalja, metodiķis
Miljan Livia, pedagogs
Reinup Jelena, logopēds
Voronenko Liene, direktors