vm.gov.lv€¦ · Web viewPētījuma starpziņojumi un noslēguma ziņojums jāsagatavo MS Word versijā (A4 formāts, Times New Roman fonts, burtu lielums – 12, intervāls starp

Atklāts konkurss „Fiziskās aktivitātes veicinošas vides pētījuma veikšana izglītības iestādēs ESF projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (Identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros”

(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

APSTIPRINĀTSVeselības ministrijasiepirkuma komisijas

2017. gada 11.augusta sēdē

protokols Nr. 1

____________________________Komisijas priekšsēdētāja vietniece E.Kaktiņa

ATKLĀTĀ KONKURSA

NOLIKUMS

„Fiziskās aktivitātes veicinošas vides pētījuma veikšana izglītības iestādēs ESF projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (Identifikācijas

Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros”

(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)

RĪGA, 2017


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

SATURS

1. Pasūtītājs un Pasūtītāja kontaktpersona.......................................................................................32. Iepirkuma identifikācijas numurs................................................................................................33. Piegādātājs, pretendents un apakšuzņēmēji.................................................................................34. Iepirkuma priekšmets..................................................................................................................45. Iepirkuma līgums.........................................................................................................................46. Iepirkuma metode........................................................................................................................57. Paredzamā līgumcena..................................................................................................................58. Iepirkuma dokumenti...................................................................................................................59. Nolikuma saņemšana, informācijas apmaiņas kārtība un papildu informācijas pieprasīšana.....510. Piedāvājumu iesniegšanas un atvēršanas vieta, datums, laiks un kārtība....................................611. Piedāvājuma noformējums..........................................................................................................712. Kvalifikācijas prasības pretendentiem un iesniedzamie kvalifikācijas dokumenti.....................813. Tehniskais un finanšu piedāvājums...........................................................................................1114. Piedāvājuma vērtēšana..............................................................................................................1215. Papildus pieprasāmā informācija...............................................................................................1616. Informācija par iepirkuma līgumu.............................................................................................1717. Pārējie noteikumi.......................................................................................................................171.pielikums – Pieteikuma forma.........................................................................................................192.pielikums – „Tehniskā specifikācija (Tehniskā piedāvājuma forma)”............................................213.pielikums – Veikto pētījumu saraksts..............................................................................................344.pielikums – CV forma.....................................................................................................................355.pielikums – Apakšuzņēmējiem nododamo pakalpojumu daļu saraksta forma................................376.pielikums – Personas, uz kuras iespējām pretendents balstās, apliecinājuma forma......................387.pielikums – Finanšu piedāvājuma forma.........................................................................................398.pielikums – Pētījuma anotācija........................................................................................................409.pielikums – Pētījuma metodika.......................................................................................................4210.pielikums – Pakalpojuma līguma projekts.....................................................................................98

2


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1. Pasūtītājs un Pasūtītāja kontaktpersona

1.1. Pasūtītājs:Veselības ministrijaReģistrācijas Nr.: 90001474921Adrese: Brīvības iela 72, k-1, Rīga, LV-1011Tālr.: 67876000Fakss: 67876002E-pasts: [email protected]: Valsts kaseBankas kods: TRELLV22Norēķinu konta Nr.: LV09TREL229056205300B

1.2. Pasūtītāja Sadarbības partneris Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (Identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros:Veselības inspekcijaReģistrācijas Nr.: 90002448818Adrese: Klijānu iela 7, Rīga, LV-1012

1.3. Pasūtītāja pilnvarotā kontaktpersona, kura ir tiesīga sniegt informāciju par iepirkumu:Dace MucenieceVeselības ministrijasResursu vadības departamenta Projektu vadības nodaļas juriskonsulteAdrese: Brīvības iela 72, k-1, Rīga, LV-1011Tālr.: 67876174 E-pasts: [email protected]

1.4. Atklāts konkurss „ Fiziskās aktivitātes veicinošas vides pētījuma veikšana izglītības iestādēs ESF projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (Identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros” saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) 1.panta 3.punktu, 8.panta pirmās daļas 1.punktu un ceturto daļu (turpmāk – Iepirkums), kuru organizē un realizē ar Veselības ministrijas (turpmāk – VM) valsts sekretāra 2017. gada 1. augusta rīkojumu Nr. 155 apstiprināta iepirkuma komisija (turpmāk – Komisija).

2. Iepirkuma identifikācijas numurs

Id. Nr. VM 2017/21/ESF

3. Piegādātājs, pretendents un apakšuzņēmēji

3.1. Piegādātājs – fiziska vai juridiska persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū sniegt pakalpojumus.

3.2. Pretendents – fiziska persona, juridiska persona, personālsabiedrība vai personu apvienība, kas iesniegusi piedāvājumu.

3.3. Pretendentu iepirkuma procedūras ietvaros pārstāv:3.3.1. pretendents (ja pretendents ir fiziska persona);3.3.2. pretendenta paraksttiesīga amatpersona (ja pretendents ir juridiska persona);

3

mailto:[email protected]



(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

3.3.3. pārstāvēttiesīgs personālsabiedrības biedrs, ievērojot šī punkta 3.3.1. un 3.3.2.apakšpunktā noteikto (ja pretendents ir personālsabiedrība);

3.3.4. visi personu apvienības dalībnieki, ievērojot šī punkta 3.3.1. un 3.3.2.apakšpunktā noteikto (ja pretendents ir personu apvienība) vai

3.3.5. pretendenta pilnvarota persona.3.4. Apakšuzņēmējs ir pretendenta vai tā apakšuzņēmēja piesaistīta vai nolīgta persona, kura

sniegs pakalpojumus, kas nepieciešami Iepirkuma līguma izpildei neatkarīgi no tā, vai šī persona pakalpojumus sniedz pretendentam vai citam apakšuzņēmējam.

4. Iepirkuma priekšmets

4.1. Iepirkuma mērķis veikt fiziskās aktivitātes veicinošas vides pētījumu, lai noskaidrotu fizisko aktivitāti ierobežojošos un veicinošos faktorus izglītības iestādēs.

4.2. Fiziskās aktivitātes veicinošas vides pētījums izglītības iestādēs (turpmāk – pētījums) tiek veikts Veselības ministrijas (turpmāk - VM) īstenotā Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem” 9.2.4.1. pasākuma „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) (turpmāk – projekts) ietvaros.

4.3. CPV kods:

4.3.1. Galvenais CPV kods:79315000-5 - Sociālo pētījumu pakalpojumi (angļu val. Social research services).

4.3.2. Papildus CPV kodi:72313000-2 - Datu iegūšanas pakalpojumi (angļu val. Data capture services). 72316000-3 - Datu analīzes pakalpojumi (angļu val. Data analysis services).

4.4. Iepirkuma priekšmets nav sadalīts daļās.4.5. Piedāvājums jāiesniedz par visu iepirkuma priekšmeta apjomu. Pretendents nevar iesniegt

piedāvājumu variantus.4.6. Komisija visu iepirkuma priekšmetu vērtēs kopā un uzvarētāju noteiks par visu iepirkuma

priekšmetu kopā.4.7. Avansa maksājumu Pasūtītājs veic 30 (trīsdesmit) darba dienu laikā pēc Iepirkuma līguma

stāšanās spēkā un izrakstītā rēķina saņemšanas, saskaņā ar Iepirkuma līguma nosacījumiem. Avansa maksājums nedrīkst pārsniegt 15% (piecpadsmit procentus) no Iepirkuma līgumā paredzētās summas bez pievienotās vērtības nodokļa. Avansa summa tiek dzēsta proporcionāli Pasūtītāja pieņemto Pakalpojumu vērtībai, ieturot 15% (piecpadsmit procentus) no starpmaksājumu un galīgā norēķina summas.

4.8. Norēķinu par sniegtajiem Pakalpojumiem Pasūtītājs veic 30 (trīsdesmit) darba dienu laikā pēc katra nodevuma izpildes, tā abpusēja nodošanas - pieņemšanas akta parakstīšanas brīža un izrakstītā rēķina saņemšanas dienas.

5. Iepirkuma līgums 5.1. Iepirkuma līguma izpildes vieta ir Latvija.5.2. Iepirkuma līgums tiek slēgts par visu iepirkuma priekšmetu kopā (Nolikuma 10.pielikums).

4


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

5.3. Iepirkuma līguma izpildes laiks attiecas uz laika periodu no Iepirkuma līguma spēkā stāšanās dienas līdz pilnīgai saistību izpildei, bet ne ilgāk kā 14 mēneši no Līguma parakstīšanas brīža.

6. Iepirkuma metode

Iepirkums tiek veikts atbilstoši PIL 1.panta 3.punkta, 8.panta pirmās daļas 1.punkta un ceturtās daļas regulējumam.

7. Paredzamā līgumcena Paredzamā aptuvenā līgumcena ir EUR 30 578,00 (trīsdesmit tūkstoši pieci simti septiņdesmit astoņi) bez PVN.

8. Iepirkuma dokumenti 8.1. Iepirkuma dokumentu komplektu veido Nolikums un tā pielikumi.

8.2. Nolikuma pielikumi ir neatņemamas Nolikuma sastāvdaļas un ir izskatāmi un vērtējami kopsakarībā ar Nolikumu.

8.3. Komisija var izdarīt grozījumus Nolikumā vai pagarināt noteiktos piedāvājuma iesniegšanas termiņus, publicējot paziņojumu par izmaiņām vai papildu informāciju PIL 28.panta otrās daļas noteiktajā kārtībā.

9. Nolikuma saņemšana, informācijas apmaiņas kārtība un papildu informācijas pieprasīšana

9.1. Pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju Iepirkuma dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem Pasūtītāja tīmekļa vietnē www.vm.gov.lv sadaļas „Ministrija” apakšsadaļas „Publiskie iepirkumi” daļā „Atklāti konkursi” līdz 2017.gada 21.septembrim plkst. 10:00. Pasūtītājs nodrošina iespēju ieinteresētajiem piegādātājiem iepazīties ar Iepirkuma dokumentiem uz vietas Veselības ministrijā, Brīvības ielā 72, k-1, Rīgā darbdienās no plkst. 9:00 līdz 12:00 un no 13:00 līdz 16:00, iepriekš piesakot savu ierašanos pa tālruni 67876174. Ja piegādātājs pieprasa izsniegt Iepirkuma dokumentus drukātā veidā, Pasūtītājs tos izsniedz piegādātājam 3 (trīs) darba dienu laikā pēc tam, kad saņemts šo dokumentu pieprasījums, ievērojot nosacījumu, ka dokumentu pieprasījums iesniegts laikus pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

9.2. Informācijas apmaiņa starp Pasūtītāju (Komisiju) un piegādātājiem notiek rakstveidā pa faksu, pastu, e-pastu vai nododot personīgi. Lai informācija, kas nosūtīta pa faksu vai e-pastu bez elektroniski droša paraksta, iegūtu likumīgu spēku, tā parakstītā veidā vienlaikus jānosūta arī pa pastu vai arī tās saņemšana ir jāapstiprina pa e-pastu.

9.3. Saziņas dokumentā ietver Iepirkuma nosaukumu un identifikācijas numuru.9.4. Informācijas pieprasījumi ir jānosūta pa faksu: 67876002 vai pa pastu uz adresi: Veselības

ministrija, Brīvības iela 72, k-1, Rīga, LV-1011 vai uz e-pastu: [email protected]. 9.5. Komisija pēc piegādātāja pieprasījuma sniedz papildu informāciju par Iepirkuma

dokumentos iekļautajām prasībām attiecībā uz piedāvājuma sagatavošanu un iesniegšanu vai Pretendentu atlasi, ja pieprasījums rakstiski iesniegts atbilstoši PIL noteiktajai procesuālajai kārtībai.

9.6. Visus ar šo Iepirkumu saistītos dokumentus, piegādātāju uzdotos jautājumus un uz tiem sniegtās atbildes, papildus informāciju un iespējamās izmaiņas un/ vai papildinājumus Nolikumā Pasūtītājs ievieto tīmekļa vietnē www.vm.gov.lv sadaļas „Ministrija”

5

http://www.vm.gov.lv/


http://www.vm.gov.lv/


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

apakšsadaļas „Publiskie iepirkumi” daļā „Atklāti konkursi”, kā arī nosūta piegādātājam, kas uzdevis jautājumu. Ja minētos dokumentus un ziņas Pasūtītājs ir ievietojis interneta mājaslapā, tiek uzskatīts, ka piegādātājs tos ir saņēmis. Pasūtītājs neuzņemas atbildību par to, ka kāds no piegādātājiem nebūs iepazinies ar Pasūtītāja publikācijām Iepirkuma procedūras gaitā.

10. Piedāvājumu iesniegšanas un atvēršanas vieta, datums, laiks un kārtība

10.1. Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 2017.gada 21.septembrim plkst. 10:00 Veselības ministrijā, Brīvības ielā 72, k-1, Rīgā, darbdienās no plkst. 9:00 līdz 12:00 un no 13:00 līdz 16:00, iesniedzot personīgi vai sūtot pa pastu. Izmantojot pasta pakalpojumus, jāņem vērā, ka tiks izskatīti tikai tie pretendentu piedāvājumi, kas saņemti līdz šajā punktā norādītajam termiņam.

10.2. Ja piedāvājums tiek iesniegts personīgi, apmeklējums iepriekš jāpiesaka pa tālruni 67876174.

10.3. Piedāvājums, kas iesniegts pēc Nolikuma 10.1.apakšpunktā minētā termiņa netiks atvērts.10.4. Pretendents var atsaukt (iesniedzot rakstveida iesniegumu) vai mainīt savu piedāvājumu līdz

piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, ierodoties personīgi Veselības ministrijā, Brīvības ielā 72, k-1, Rīgā, iepriekš piesakot savu ierašanos pa tālruni 67876174. Piedāvājuma atsaukšanai ir bezierunu raksturs un tā izslēdz pretendentu no tālākas līdzdalības Iepirkumā. Piedāvājuma mainīšanas gadījumā pretendents iesniedz jaunu piedāvājumu. Par piedāvājuma iesniegšanas laiku tiks uzskatīts otrā piedāvājuma iesniegšanas brīdis.

10.5. Pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, pretendents nevar savu piedāvājumu grozīt vai papildināt.

10.6. Saņemot piedāvājumu, Pasūtītāja pārstāvis reģistrē piedāvājumu speciālā reģistrā. Pasūtītāja pārstāvis uz aploksnes vai paketes fiksē saņemšanas datumu un laiku. Aploksnes vai paketes tiek glabātas neatvērtas līdz piedāvājumu atvēršanas sanāksmei.

10.7. Piedāvājumi tiks atvērti 2017.gada 21.septembrī plkst. 10:00 Veselības ministrijā, Brīvības ielā 72, k-1, Rīgā, 205. kabinetā.

10.8. Piedāvājumu atvēršanas sanāksme ir atklāta. 10.9. Sākot piedāvājumu atvēršanas sanāksmi paziņo Komisijas sastāvu. Piedāvājumu atvēršanas

sanāksmes laikā Komisija nolasa pretendentu sarakstu.10.10. Klātesošie piedāvājumu atvēršanas sanāksmes dalībnieki reģistrējas Komisijas sagatavotajā

reģistrācijas lapā.10.11. Pēc pretendentu paziņošanas, katrs Komisijas loceklis paraksta apliecinājumu, ka nav tādu

apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņš ir ieinteresēts konkrēta pretendenta izvēlē vai darbībā, vai ka viņš ir saistīts ar to PIL 25.panta pirmās daļas izpratnē. Ja šāds apliecinājums nav parakstīts, Komisijas loceklis nedrīkst piedalīties turpmākajā Komisijas darbā. Apliecinājumu katrs Komisijas loceklis iesniedz Komisijas sekretāram. Komisijas sekretārs to pievieno attiecīgajam Komisijas sēdes protokolam.

10.12. Pēc Nolikuma 10.11.apakšpunktā minēto apliecinājumu parakstīšanas, Komisija atver piedāvājumus to iesniegšanas secībā. Ja pretendenta piedāvājums iesniegts pēc šī Nolikuma 10.1.apakšpunktā norādītā iesniegšanas termiņa beigām, Komisija to neatvērtu nosūta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz pretendenta norādīto adresi.

6


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

10.13. Pēc piedāvājumu atvēršanas, Komisija nosauc pretendentu, piedāvājuma iesniegšanas datumu, laiku, iepirkuma priekšmetu un piedāvāto cenu.

10.14. Piedāvājumu atvēršanas norise tiek protokolēta.10.15. Kad visi piedāvājumi atvērti, piedāvājumu atvēršanas sanāksmi slēdz.10.16. Ja pretendents pieprasa izsniegt piedāvājumu atvēršanas sanāksmes protokola kopiju,

Komisija to izsniedz 3 (trīs) darba dienu laikā pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas dienas.

11. Piedāvājuma noformējums

11.1. Pretendentam jāiesniedz 1 (viens) piedāvājuma oriģināls (ar norādi „Oriģināls”) un 1 (viena) piedāvājuma kopija elektroniskā formā (MS Office un/ vai Adobe Acrobat rīkiem nolasāmā formātā) kompaktdiskā vai USB datu nesējā. Ja pastāvēs jebkāda veida pretrunas starp skaitlisko vērtību apzīmējumiem ar vārdiem un skaitļiem, noteicošais būs apzīmējums ar vārdiem.

11.2. Piedāvājums jāiesniedz vai jānosūta slēgtā aploksnē vai paketē, uz tās norādot:11.2.1. adresātu – Veselības ministrijai, Brīvības ielā 72, k-1, Rīgā, LV-1011;11.2.2. pretendenta nosaukumu un juridisko adresi;11.2.3. atzīmi – „atklātam konkursam „Fiziskās aktivitātes veicinošas vides pētījuma veikšana

izglītības iestādēs ESF projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (Identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros”” Id. Nr. VM 2017/21/ESF. Neatvērt līdz 2017. gada 21. septembrim, plkst. 10:00.”.

11.3. Piedāvājums sastāv no 3 (trim) daļām:11.3.1. Pieteikuma dalībai Iepirkumā un pretendenta kvalifikācijas dokumentiem;11.3.2. Tehniskā piedāvājuma;11.3.3. Finanšu piedāvājuma.11.4. Pretendenta piedāvājumam jābūt cauršūtam vai caurauklotam tā, lai dokumentus nebūtu

iespējams atdalīt un novērstu iespēju nomainīt lapas, un ievietotam atbilstoši Nolikuma 11.2.apakšpunktā noteiktajām prasībām noformētā aploksnē. Pretendenta piedāvājuma visām lapām jābūt secīgi sanumurētām un numerācijai jāatbilst pievienotajam satura rādītājam. Uz pēdējās lapas aizmugures jānorāda cauršūto vai cauraukloto lapu skaits, ko ar savu parakstu apliecina pretendenta pārstāvis ar paraksttiesībām vai tā pilnvarotā persona.

11.5. Pretendenta piedāvājumā iesniegtie dokumenti jānoformē saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumiem Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”. Pretendenta piedāvājumā iekļautajiem dokumentiem jābūt skaidri salasāmiem, lai izvairītos no jebkādām šaubām un pārpratumiem, kas attiecas uz vārdiem un skaitļiem, un bez iestarpinājumiem, izdzēsumiem vai labojumiem.

11.6. Piedāvājumu sagatavo latviešu valodā. Svešvalodā sagatavotajam (-iem) piedāvājuma dokumentam (-iem) un/ vai to kopijām jāpievieno pretendenta apliecināti tulkojumi latviešu valodā.

11.7. Iesniedzot piedāvājumu, pretendents ir tiesīgs visu iesniegto dokumentu atvasinājumu (kopiju, norakstu un izrakstu) un tulkojumu pareizību apliecināt ar 1 (vienu) apliecinājumu, ja viss piedāvājums vai pieteikums ir cauršūts vai caurauklots. Ja Komisijai rodas šaubas par iesniegtā dokumenta kopijas autentiskumu, tā pieprasa, lai pretendents uzrāda dokumenta oriģinālu.

11.8. Pretendenta piedāvājumā iekļautos dokumentus, t.sk., pretendenta pieteikumu dalībai

7


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Iepirkumā (Nolikuma 1.pielikums), paraksta pretendenta pārstāvis ar paraksttiesībām vai tā pilnvarotā persona. Ja piedāvājumu paraksta pretendenta pilnvarotā persona, piedāvājumam ir jāpievieno attiecīgais dokuments par paraksttiesīgas personas izdotu pilnvarojumu pārstāvēt pretendenta intreses Iepirkumā.

11.9. Ja pretendents ir piegādātāju apvienība un sabiedrības līgumā nav noteiktas pārstāvības tiesības, pieteikums dalībai Iepirkumā (Nolikuma 1.pielikums) jāparaksta katras personas, kas iekļauta piegādātāju apvienībā, pārstāvim ar pārstāvības tiesībām.

11.10. Ja pretendenta ieskatā kāda no piedāvājuma sastāvdaļām ir uzskatāma par komercnoslēpumu, pretendents to norāda savā piedāvājumā. Par komercnoslēpumu nevar tikt atzīta informācija, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir vispārpieejama, t.sk., Nolikumā iekļautā informācija.

11.11. Iesniedzot piedāvājumu, pretendents pilnībā piekrīt visiem Nolikuma un Iepirkuma līguma noteikumiem un apņemas tos pildīt.

11.12. Pretendents nav tiesīgs iesniegt piedāvājuma variantus. Ja pretendents iesniedz vairākus piedāvājumu variantus, tie visi ir atzīstami par nederīgiem.

11.13. Piedāvājums pretendentam netiek atdots.

12. Kvalifikācijas prasības pretendentiem un iesniedzamie kvalifikācijas dokumenti

12.1. Pretendents var būt fiziska vai juridiska persona, piegādātāju apvienība jebkurā juridiskā statusā, kas iesniegusi piedāvājumu, lai piedalītos Iepirkumā. Pretendentam Nolikuma 1.pielikumā jānorāda visi piegādātāju apvienības dalībnieki.

12.2. Pretendentam jāatbilst šādām kvalifikācijas prasībām:

12.3. Lai pierādītu atbilstību Pasūtītāja noteiktajām kvalifikācijas prasībām, pretendentam jāiesniedz šādi kvalifikācijas dokumenti:

12.2.1. Pretendents ir fiziska vai juridiska persona, vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā Pasūtītājam sniegt Nolikuma prasībām atbilstošus Pakalpojumus.

12.3.1. Pretendenta parakstīts pieteikums dalībai Iepirkumā (Nolikuma 1.pielikums), kuru parakstījis pretendenta pārstāvis ar paraksttiesībām vai tā pilnvarotā persona.

Jānorāda informācija par to, vai piedāvājumu iesniegušā pretendenta uzņēmums vai tā piesaistītā apakšuzņēmēja uzņēmums atbilst mazā vai vidējā uzņēmuma statusam.Piezīme: Atbilstoši skaidrojumam Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā (https://www.iub.gov.lv/lv/node/649) par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

12.2.2. Pretendents ir reģistrēts normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā Latvijas Republikas vai līdzvērtīgos ārvalstu reģistros (ja normatīvie akti to paredz).

12.3.2. Reģistrācijas faktu par Latvijas Republikā reģistrētu pretendentu Komisija pārbaudīs Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datu bāzē (www.ur.gov.lv) vai Lursoft datu bāzē (www.lursoft.lv), vai uzņēmumu datu bāzē Firmas.lv (www.firmas.lv).Latvijas Republikā reģistrētam

8

http://www.firmas.lv/

http://www.lursoft.lv/

http://www.ur.gov.lv/

https://www.iub.gov.lv/sites/default/files/upload/skaidrojums_mazajie_videjie_uzn.pdf

https://www.iub.gov.lv/lv/node/649


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

pretendentam ir tiesības pievienot piedāvājumam dokumentu (apliecinātu kopiju), kas apliecina, ka pretendents ir reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.Ārvalstī reģistrētam pretendentam jāiesniedz kompetentas attiecīgās valsts institūcijas izsniegts dokuments (piem., reģistrācijas apliecības vai izziņas apliecinātu kopija), kas apliecina ārvalstīs reģistrēta pretendenta reģistrāciju komercreģistrā vai līdzvērtīgā reģistrā ārvalstīs, ja reģistrāciju paredz attiecīgās valsts normatīvie akti. Ja attiecīgās valsts normatīvais regulējums neparedz reģistrācijas dokumenta izdošanu, tad pretendents Nolikuma 1.pielikumā norāda informāciju par pretendenta reģistrācijas numuru un reģistrācijas laiku, kā arī norāda kompetento iestādi reģistrācijas valstī, kas nepieciešamības gadījumā var apliecināt reģistrācijas faktu.

12.2.3. Pretendents iepriekšējo trīs gadu laikā līdz piedāvājuma iesniegšanai (2014., 2015., 2016., tai skaitā 2017.g.) ir veicis vismaz vienu pētījumu sabiedrības veselības jomā, kurā/-os apliecinās pretendenta prasme strādāt ar kvantitatīvā (izlase ne mazāk kā 300) un kvalitatīvā pētījuma metodēm.

12.3.3. Lai apliecinātu atbilstību 12.2.3.apakšpunktam, pretendents piedāvājumam pievieno dokumentu vai dokumentu kopijas, kas apliecina fakta esamību, t.i.: aizpildītu formu “Veikto pētījumu saraksts” (Nolikuma 3.pielikums) un apliecinošu dokumentu kopijas (piem., nodošanas - pieņemšanas akta (-u), pasūtītāja iesniegtas rekomendācijas/ atsauksmes vēstules (-ļu) u.c. dokumentu kopijas).

Pretendenti, kas dibināti vēlāk, pieprasīto informāciju iesniedz par faktisko darbības periodu līdz piedāvājumu iesniegšanai.

12.2.4. Pretendents pakalpojumu sniegšanā piesaista vismaz 2 (divus) pētniekus, kuri atbilst šādām prasībām1:

ir akadēmiskā augstākā izglītība vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība pedagoģijā, sporta zinātnē, sociālajās zinībās vai sabiedrības veselībā;

12.3.4. pētnieku personīgi parakstīts pieredzes apraksts (turpmāk – CV) saskaņā ar Nolikuma 4.pielikumu. CV jāiesniedz tādā apjomā, lai no tā var secināt atbilstību 12.2.4.apakšpunkta prasībām, pievienojot profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas.

1 Pretendentam ir tiesības pēc saviem ieskatiem piesaistīt papildus personālu kvalitatīvākai pakalpojuma izpildei.9


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

vismaz 1 (vienam) no pētniekiem iepriekšējo trīs gadu laikā līdz piedāvājuma iesniegšanai (2014., 2015., 2016., tai skaitā 2017.g.) ir pieredze vismaz 1 (viena) pētījuma veikšanā sabiedrības veselības vai sociālajā jomā kurā/-os apliecinās speciālista prasme strādāt ar kvantitatīva (izlase ne mazāk kā 300) un kvalitatīva pētījuma metodēm.

vismaz vienam no pētniekiem iepriekšējo trīs gadu laikā līdz piedāvājuma iesniegšanai (2014., 2015., 2016., tai skaitā 2017.g.) ir pieredze pētījuma veikšanā bērnu un/vai skolas vecuma jauniešu mērķauditorijā.

12.2.5. Ja tas ir nepieciešams Iepirkuma līguma izpildei, pretendents ir tiesīgs balstīties uz citu personu iespējām (neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura), lai apliecinātu savu atbilstību kvalifikācijas prasībām. Šādā gadījumā pretendentam jānorāda piedāvātos uzņēmējus un jāpierāda Pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo uzņēmēju un pretendenta parakstītu apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību un/ vai resursu nodošanu pretendenta rīcībā konkrētā Iepirkuma līguma izpildei.

12.3.5. Pretendentam ir jānorāda personas, uz kuru iespējām pretendents balstās, lai apliecinātu savu atbilstību kvalifikācijas prasībām, saraksts un informācija par šīm personām, izpildei nododamajiem darbiem un to līdzatbildību Iepirkuma līguma izpildē (Nolikuma 6.pielikums), kā arī apliecinājums nodot pretendenta rīcībā Iepirkuma līguma izpildei nepieciešamos resursus (norādot konkrētus darbus, kādi tiks veikti Iepirkuma līguma izpildes laikā) (Nolikuma 6.pielikums), gadījumā, ja ar pretendentu tiks noslēgts Iepirkuma līgums.Klāt jāpievieno dokuments, kas apliecina apliecinājumu parakstījušās personas tiesības pārstāvēt attiecīgo personu Iepirkuma ietvaros.

12.4. Piegādātāji, kas apvienojušies piegādātāju apvienībā un iesnieguši kopīgu piedāvājumu, visi kopā ir uzskatāmi par 1 (vienu) pretendentu, tādējādi Nolikumā noteiktās kvalifikācijas prasības ir izpildāmas visiem piegādātāju apvienības dalībniekiem (personālsabiedrības dalībniekiem) kopā, izņemot Nolikuma 12.2.2. un 12.3.2.apakšpunktā noteikto, kas ir izpildāms katram piegādātāju apvienības dalībniekam atsevišķi.

12.5. Gadījumā, ja pretendents ir piegādātāju apvienība, tad iesniedzot piedāvājumu, piegādātāju apvienība iesniedz arī dalībnieku parakstītu dokumentu (apliecinājumu vai vienošanos), kas apliecina katra piegādātāju apvienības dalībnieka uzņemtās konkrētās saistības attiecībā uz šī Iepirkuma realizāciju un piedalīšanos Iepirkuma līguma izpildē un atbildības sadalījumu.

12.6. Ja pretendents ir piegādātāju apvienība, tad piegādātāju apvienība iesniedz apliecinājumu, ka gadījumā, ja piegādātāju apvienībai tiks piešķirtas Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības

10


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Iepirkumā, 10 (desmit) darba dienu laikā piegādātāju apvienība normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrēs pilnsabiedrību vai komandītsabiedrību ar pilnu atbildību katram no biedriem vai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā noslēgs sabiedrības līgumu. Pirms Iepirkuma līguma noslēgšanas personu apvienībai jānodibina pilnsabiedrība, vai komandītsabiedrība, par to rakstiski informējot Pasūtītāju, vai jānoslēdz sabiedrības līgums Civillikuma 2241. – 2280. panta noteiktajā kārtībā un 1 (viens) tā eksemplārs (oriģināls vai kopija (ja tiek uzrādīts oriģināls)) jāiesniedz Pasūtītājam.

12.7. Pretendenti, kuri neatbildīs šī Nolikuma 12.sadaļā norādītajām prasībām, tiks noraidīti, un to iesniegtie piedāvājumi tālāk netiks vērtēti.

13. Tehniskais un finanšu piedāvājums

13.1. Tehniskais piedāvājums:13.1.1. Pretendents Tehnisko piedāvājumu sagatavo atbilstoši Nolikuma 2.pielikuma „Tehniskā

specifikācija (Tehniskā piedāvājuma forma)” (t.sk. ievērojot Nolikuma 9. pielikuma “Pētījuma metodika” saturu) prasībām, norādot informāciju par „Tehniskās specifikācijas (Tehniskās piedāvājuma formas)” prasību izpildi, lai Pasūtītājs var objektīvi pārliecināties par pretendenta Tehniskā piedāvājuma atbilstību Nolikumā izvirzītajām prasībām.

13.1.2. Pretendents sagatavo pētījuma īstenošanas plānu atsevišķā dokumentā, brīvā formā, kurā norāda katrā pētījuma īsenošanas posmā veicamos darbus, to izpildes termiņus pa nedēļām un atbildīgās personas, kā arī citu ar pētījuma īstenošanu saistītu informāciju pēc Pretendenta ieskatiem tādā detalizācijas pakāpē, lai Komisija varētu izvērtēt piedāvājumu atbilstoši noteiktajam piedāvājuma izvēles kritērijam.

13.2. Finanšu piedāvājums:13.2.1. Finanšu piedāvājums jāsagatavo atbilstoši Finanšu piedāvājuma formai (Nolikuma

7.pielikums). 13.2.2. Cenās jāiekļauj visas izmaksas, kas attiecas un ir saistītas ar Iepirkuma līguma izpildi

atbilstoši Finanšu piedāvājuma formā (Nolikuma 7.pielikums) uzskaitītajam.13.2.3. Finanšu piedāvājumā norādītās cenas pretendents norāda euro ar precizitāti 2 (divas)

decimālzīmes aiz komata.Pretendentu ievērībai!Gadījumā, ja aprēķinos netiks lietotas cenas un summas ar 2 (divām) decimālzīmēm aiz komata, komisija noapaļos cenas un summas līdz 2 (divām) decimālzīmēm aiz komata, izmantojot matemātiskās noapaļošanas metodes!

13.2.4. Pretendenta Finanšu piedāvājumā norādītajām Pakalpojumu cenām (t.sk., atlaidēm, ja tādas ir piemērotas) ir jābūt nemainīgām visā Iepirkuma līguma darbības laikā. Iespējamā inflācija, tirgus apstākļu maiņa vai jebkuri citi apstākļi nevar būt par pamatu cenas izmaiņām, un šo procesu radītās sekas pretendentam ir jāprognozē un jāaprēķina, sagatavojot Finanšu piedāvājumu.

13.2.5. Pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt pretendentam iesniegt detalizētu cenas veidošanās mehānismu, t.sk., par katru Tehniskajā specifikācijā (Nolikuma 2.pielikums) minēto Pakalpojuma nodevumu.

14. Piedāvājuma vērtēšana

14.1. Piedāvājuma vērtēšana sastāv no 5 (pieciem) posmiem:

11


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

14.1.1. 1.posms – piedāvājuma noformējuma pārbaude;14.1.2. 2.posms – pretendentu kvalifikācijas atbilstības pārbaude;14.1.3. 3.posms – tehnisko piedāvājumu atbilstības pārbaude;14.1.4. 4.posms – finanšu piedāvājumu vērtēšana;14.1.5. 5.posms – piedāvājuma izvēle un uzvarētāja noteikšana.14.2. Katrā piedāvājuma vērtēšanas posmā vērtē tikai to pretendentu piedāvājumus, kuri nav

noraidīti iepriekšējā piedāvājuma vērtēšanas posmā.14.3. Komisija ir tiesīga lūgt pretendentiem sniegt papildu skaidrojumus, uzdot jautājumus

rakstiski un tādā pašā veidā saņemt atbildi, ja tas nepieciešams pretendentu kvalifikācijas atbilstības pārbaudei, tehnisko piedāvājumu atbilstības pārbaudei, kā arī piedāvājumu vērtēšanai un salīdzināšanai.

14.4. Piedāvājuma noformējuma pārbaude:14.4.1. Komisija novērtē katra piedāvājuma atbilstību Nolikuma 11.sadaļā noteiktajām prasībām.14.4.2. Ja piedāvājums neatbilst kādai no piedāvājumu noformējuma prasībām, Komisija var lemt

par attiecīgā piedāvājuma tālāku izskatīšanu.14.5. Pretendentu kvalifikācijas atbilstības pārbaude:14.5.1. Komisija novērtē katra piedāvājuma noformējuma pārbaudi izturējušā pretendenta

atbilstību Nolikuma 12.sadaļā noteiktajām pretendentu kvalifikācijas prasībām.14.5.2. Ja pretendents neatbilst kādai no Nolikuma 12.sadaļā noteiktajām kvalifikācijas prasībām,

pretendents tiek izslēgts no turpmākās dalības Iepirkumā un tā piedāvājumu tālāk nevērtē.14.6. Tehniskā piedāvājuma atbilstības pārbaude:14.6.1. Komisija pārbauda, vai pretendenta tehniskais piedāvājums atbilst Nolikuma 13.1.1. un

13.1.2. punktiem.14.6.2. Ja pretendenta tehniskais piedāvājums neatbilst Nolikuma 13.1.1. un/vai 13.1.2. punkta/-u

prasībām, Komisija izslēdz pretendentu no turpmākās dalības Iepirkumā un tā piedāvājumu tālāk nevērtē.

14.7. Finanšu piedāvājuma vērtēšana:14.7.1. Komisija pārbauda, vai pretendenta finanšu piedāvājums atbilst Nolikuma 7.pielikumam

„Finanšu piedāvājuma forma”.14.7.2. Komisija pārbauda, vai pretendenta piedāvājumā nav aritmētisku kļūdu. Ja Komisija

konstatē šādas kļūdas, tā tās izlabo. Par kļūdu labojumu un laboto piedāvājuma summu Komisija paziņo pretendentam, kura pieļautās kļūdas labotas. Vērtējot piedāvājumu, Komisija ņem vērā Komisijas veikto aritmētisko kļūdu labojumus.

14.7.3. Komisija pārbauda, vai nav iesniegts nepamatoti lēts piedāvājums un rīkojas saskaņā ar PIL 53.pantā noteikto.

14.8. Piedāvājuma izvēle un uzvarētāja noteikšana:14.8.1. Piedāvājuma izvēles un uzvarētāja noteikšanas posmā Komisija izvēlas saimnieciski

visizdevīgāko piedāvājumu atbilstoši noteiktajai pretendentu piedāvājumu izvērtēšanas kārtībai, vērtējot tos pretendentus, kuri izturējuši visus piedāvājumu vērtēšanas posmus.

14.8.2. Komisija vērtē piedāvājuma saimniecisko izdevīgumu atbilstoši noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un to skaitliskajām vērtībām:

12


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Nr. Kritērijs Maksimālā skaitliskā vērtība

K1

Piedāvātā pakalpojuma kopējā cena (bez PVN)Maksimālais punktu skaits tiek piešķirts piedāvājumam, kuram ir viszemākā piedāvātā pakalpojuma kopējā cena, bet pārējiem piedāvājumiem punkti aprēķināti proporcionāli attiecībā pret lētāko.

35 punkti

K2 Piedāvājuma kvalitāte:K2.1 Pētījuma īstenošanas plāna detalizācija 35 punkti

K2.2

Piedāvātais pētījuma kvantitatīvajā daļā sasniegtais vipārizglītojošo skolu 7., 9. un 11. klašu izglītojamo respondentu skaits.

10 punkti

K2.3

Piedāvātais pētījuma kvantitatīvajā daļā sasniegtais skolu administrācijas pārstāvju, sporta un citu mācību priekšmetu pedagogu skaits.

10 punkti

K2.4

Piedāvātais pētījuma kvalitatīvajā daļā sasniegtais izglītības iestāžu skaits skolu fiziskās vides novērtēšanā

10 punkti

Kopā: 100 punkti

14.8.3. Piedāvājumu vērtēšana notiek pēc punktu metodes. Maksimālā kopējā skaitliskā vērtība – 100 punkti.

14.8.4. Vērtēšanas kritērijam K1 (Piedāvātā pakalpojuma kopējā cena (bez PVN)) skaitlisko vērtējumu aprēķina pēc 1. formulas:

K1 = C1.zem./ C1.pied. x N (1),

kur:C1.zem. = viszemākā piedāvātā pakalpojuma kopējā cena bez PVN no visiem piedāvājumiem, EUR;

C1.pied.= vērtējamā piedāvātā pakalpojuma kopējā cena bez PVN, EUR;

N = kritērija maksimālā skaitliskā vērtība, punkti – 35 punkti

14.8.5. Kritērija K2 (Pakalpojumu kvalitāte) vērtēšanas metodika:

Vērtēšanas metodikaMaksimālā skaitliskā

vērtība (K2)

K2.1. Vērtēšana kritērijā “Pētījuma īstenošanas plāna detalizācija”

35 punkti – tiks piešķirti, ja Pretendenta iesniegtajā pētījuma īstenošanas plānā sīki aprakstīti katrā pētījuma īstenošanas posmā veicamie darbi un to

35 punkti

13


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

secība (t.sk., ietverot darbu izpildes termiņus un atbildīgās personas), veicamo darbu apraksts un savstarpējā sasaiste rada pilnīgu pārliecību par pētījuma mērķu sasniegšanu.20 punkti – tiks piešķirti, ja Pretendenta iesniegtajā pētījuma īstenošanas plānā aprakstīti katrā pētījuma īstenošanas posmā būtiskākie veicamie darbi un to secība (t.sk., ietverot darbu izpildes termiņus un atbildīgās personas), veicamo darbu apraksts un savstarpējā sasaiste rada pārliecību par pētījuma mērķu sasniegšanu. 5 punkti – tiks piešķirti, ja:

Pretendenta iesniegtajā pētījuma īstenošanas plānā veicamo darbu apraksts ir formāls, no sniegtās informācijas Komisijas loceklis nevar pārliecināties par pētījuma mērķu sasniegšanu; vai

Pretendenta iesniegtajā pētījuma īstenošanas plānā iekļautā informācija ir pretrunīga un nerada pārliecību par pētījuma mērķu sasniegšanu.

K2.2. Vērtēšana kritērijā „Piedāvātais pētījuma kvantitatīvajā daļā sasniegtais vipārizglītojošo skolu 7., 9. un 11. klašu izglītojamo respondentu skaits”

Piedāvājumam ar vislielāko piedāvāto pētījuma kvantitatīvajā daļā sasniegto vipārizglītojošo skolu 7., 9. un 11. klašu izglītojamo respondentu skaitu (Pretendentu ievērībai: pētījuma kvantitatīvajā daļā minimālais sasniedzamais vipārizglītojošo skolu 7., 9. un 11. klašu izglītojamo respondentu skaits ir 1123 (viens tūkstotis viens simts divdesmit trīs) (t.i. derīgas anketas datu analīzei). Ja Pretendents piedāvā minimālo aptveri palielināt, tā jāpalielina proporcionāli katrā izglītojamo grupā) tiks piešķirts maksimālais punktu skaits, bet pārējiem piedāvājumiem punkti tiks aprēķināti proporcionāli attiecībā pret maksimālo punktu skaitu. Šo kritēriju novērtēs, piemērojot formulu:K2.2. = Lx/ Ly. x 10,kur:K2.2. = vērtējamā piedāvājuma iegūtais punktu skaits;Lx = piedāvātais pētījuma kvantitatīvajā daļā sasniegtais vipārizglītojošo skolu 7., 9. un 11. klašu izglītojamo respondentu skaits;

Ly = vislielākais piedāvātais pētījuma kvantitatīvajā daļā sasniegtais vipārizglītojošo skolu 7., 9. un 11. klašu izglītojamo respondentu skaits.

10 punkti

K2.3. Vērtēšanas kritērijā “Piedāvātais pētījuma kvantitatīvajā daļā sasniegtais skolu administrācijas pārstāvju, sporta un citu mācību priekšmetu pedagogu skaits”

Piedāvājumam ar vislielāko piedāvāto pētījuma kvantitatīvajā daļā sasniegto skolu administrācijas pārstāvju, sporta un citu mācību priekšmetu pedagogu skaitu (Pretendentu ievērībai: pētījuma kvantitatīvajā daļā minimālais sasniedzamais skolu administrācijas pārstāvju, sporta un citu mācību

10 punkti

14


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

priekšmetu pedagogu skaits ir 382 (trīs simti astoņdesmit divi) (t.i. derīgas anketas datu analīzei)) tiks piešķirts maksimālais punktu skaits, bet pārējiem piedāvājumiem punkti tiks aprēķināti proporcionāli attiecībā pret maksimālo punktu skaitu. Šo kritēriju novērtēs, piemērojot formulu:K2.3. = Lx/ Ly. x 10,kur:K2.3. = vērtējamā piedāvājuma iegūtais punktu skaits;Lx = piedāvātais pētījuma kvantitatīvajā daļā sasniegtais skolu administrācijas pārstāvju, sporta un citu mācību priekšmetu pedagogu skaits;Gy = vislielākais piedāvātais pētījuma kvantitatīvajā daļā sasniegtais skolu administrācijas pārstāvju, sporta un citu mācību priekšmetu pedagogu skaits.

K2.4 Vērtēšanas kritērijā “Piedāvātais pētījuma kvalitatīvajā daļā sasniegtais izglītības iestāžu skaits skolu fiziskās vides novērtēšanā”

Piedāvājumam ar vislielāko piedāvāto pētījuma kvalitatīvajā daļā sasniegto izglītības iestāžu skaitu skolu fiziskās vides novērtēšanā (Pretendentu ievērībai: pētījuma kvalitatīvajā daļā minimālais sasniedzamais izglītības iestāžu skaits ir 24 (divdesmit četras)) tiks piešķirts maksimālais punktu skaits, bet pārējiem piedāvājumiem punkti tiks aprēķināti proporcionāli attiecībā pret maksimālo punktu skaitu. Šo kritēriju novērtēs, piemērojot formulu:K2.4. = Lx/ Ly. x 10,kur:K2.4. = vērtējamā piedāvājuma iegūtais punktu skaits;Lx = piedāvātais pētījuma kvalitatīvajā daļā sasniegtais izglītības iestāžu skaits skolu fiziskās vides novērtējumā;Ly = vislielākais piedāvātais pētījuma kvalitatīvajā daļā sasniegtais izglītības iestāžu skaits skolu fiziskās vides novērtējumā.

10 punkti

14.8.6. Pretendenta piedāvājuma kvalitatīvo vērtēšanas kritēriju punktu kopsumma (K2) tiek aprēķināts pēc 2. formulas:

a. K2= K2.1. + K2.2. + K2.3 + K2.4.

(2),kur:K2 = Piedāvājuma vērtējuma punktu kopsumma kritērijā „Piedāvājuma kvalitāte”, punkti;

K2.1. = Novērtējamā kritērijā “Pētījuma īstenošanas plāna detalizācija” iegūtais punktu skaits, punkti;

K2.2. = Novērtējamā kritērijā „Piedāvātais pētījuma kvantitatīvajā daļā sasniegtais vipārizglītojošo skolu 7., 9. un 11. klašu izglītojamo respondentu skaits” iegūtais punktu skaits, punkti;

15


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

K2.3. = Novērtējamā kritērijā “Piedāvātais pētījuma kvantitatīvajā daļā sasniegtais skolu administrācijas pārstāvju, sporta un citu mācību priekšmetu pedagogu skaits” iegūtais punktu skaits, punkti;

K2.4. = Novērtējumā kritērijā „Piedāvātais pētījuma kvalitatīvajā daļā sasniegtais izglītības iestāžu skaits skolu fiziskās vides novērtēšanā”

14.8.7. Gala vērtējumu aprēķina, ņemot vērā piedāvājuma cenas un piedāvājuma kvalitātes kritēriju vērtējumā iegūto punktu kopsummu pēc 3. formulas:

b. Vkop = K1+ K2 (3),kur:Vkop = pretendenta piedāvājuma iegūtais kopējais punktu skaits, punkti;

K1 = aprēķinātais punktu skaits kritērijā „Piedāvātā pakalpojuma kopējā cena (bez PVN)”, punkti;

K2 = pretendenta piedāvājuma kopējā „Piedāvājuma kvalitāte” vērtēšanas kritēriju punktu summa, punkti.

14.8.8. Kopējais punktu skaits par visu iepirkuma priekšmetu veidojas, sasummējot aprēķināto vidējo Komisijas locekļu vērtējumu par attiecīgā pretendenta iesniegto piedāvājumu.

14.8.9. Par saimnieciski visizdevīgāko tiek atzīts piedāvājums, kurš ieguvis visaugstāko galīgo vērtējumu.

14.8.10. Pretendentu, kurš ir iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, Komisija atzīst par uzvarētāju un piešķir Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības.

14.8.11. Ja vairāku pretendentu piedāvājumi iegūst vienādu kopējo punktu skaitu, Komisija pieņem motivētu lēmumu par uzvarētāja noteikšanu, tas ir, Komisija izvēlas piedāvājumu, kuram ir lielākais punktu skaits kritērijā „Piedāvājuma cena”.

14.8.12. Komisija var pieņemt lēmumu par Iepirkuma izbeigšanu bez rezultāta, ja nav saņemts neviens piedāvājums vai nav saņemts neviens Nolikumam atbilstošs piedāvājums, kā arī citos gadījumos saskaņā ar PIL.

15. Papildus pieprasāmā informācija

15.1. Attiecībā uz pretendentu, kuram saskaņā ar Nolikumā noteikto būtu piešķiramas Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, pirms lēmuma par Iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanas, Komisija veic pretendenta izslēgšanas noteikumu pārbaudi saskaņā ar PIL 42.pantā noteikto.

15.2. Ja, veicot pārbaudi, Komisija konstatē PIL 42.panta pirmās un/ vai otrās daļas izslēgšanas gadījumus, tā rīkojas atbilstoši PIL 42.panta attiecīgās daļas nosacījumiem.

15.3. Pasūtītājs pieprasīs, lai pretendents nomaina apakšuzņēmēju, kura sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10% (desmit procenti) no kopējās Iepirkuma līguma vērtības, ja tas atbilst PIL 42.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā vai otrās daļas 1. un 2.punktā minētajam izslēgšanas gadījumam, un personu, uz kuras iespējām pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai Nolikumā noteiktajām prasībām, ja tā atbilst PIL 42.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā vai otrās daļas 1. un 2.punktā minētajam izslēgšanas gadījumam. Ja pretendents 10 (desmit) darba dienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas dienas neiesniedz dokumentus par jaunu

16


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

paziņojumā par līgumu vai Nolikumā noteiktajām prasībām atbilstošu apakšuzņēmēju vai personu, uz kuras iespējām pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai Nolikumā noteiktajām prasībām, Pasūtītājs izslēdz pretendentu no dalības Iepirkumā.

15.4. 3 (trīs) darba dienu laikā pēc lēmuma par Iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, visi pretendenti rakstiski tiks informēti par pieņemto lēmumu.

16. Informācija par iepirkuma līgumu

16.1. Pasūtītājs, pamatojoties uz pretendenta piedāvājumu, ar pretendentu, kuram piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, noslēdz Iepirkuma līgumu atbilstoši Nolikuma 10.pielikumam „Pakalpojuma līguma projekts”.

16.2. Iepirkuma līgumu slēdz ne agrāk kā nākamajā darba dienā pēc PIL 60.panta septītās daļas 1.punktā noteiktā nogaidīšanas termiņa beigām, ja Iepirkumu uzraudzības birojā nav PIL 68.pantā noteiktajā kārtībā iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

16.3. Ja izraudzītais pretendents atsakās slēgt Iepirkuma līgumu ar Pasūtītāju, Komisija ir tiesīga izvēlēties nākamo saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, pirms tam pārliecinoties vai tas nav uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu, kurš atteicās slēgt Iepirkuma līgumu ar Pasūtītāju. Ja arī nākamais izraudzītais pretendents atsakās slēgt Iepirkuma līgumu vai ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu, Komisija pieņem lēmumu pārtraukt Iepirkumu, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

16.4. Iepirkuma līguma izpildē iesaistītā personāla un apakšuzņēmēju, ja tādi ir piesaistīti, nomaiņa tiek veikta atbilstoši PIL 62.pantā noteiktajam regulējumam.

16.5. Apakšuzņēmējus, uz kuru iespējām Iepirkumā izraudzītais pretendents balstījies, lai apliecinātu savas kvalifikācijas atbilstību Iepirkuma dokumentos noteiktajām prasībām, drīkst nomainīt tikai ar Pasūtītāja rakstveida piekrišanu.

16.6. Pasūtītājs pieņem lēmumu atļaut vai atteikt Iepirkumā izraudzītā pretendenta (Iepirkuma līguma puses) personāla vai apakšuzņēmēju nomaiņu vai jaunu apakšuzņēmēju iesaistīšanu Iepirkuma līguma izpildē iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā 5 (piecu) darba dienu laikā pēc tam, kad saņēmis visu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai saskaņā ar PIL 62.panta noteikumiem.

17. Pārējie noteikumi

17.1. Visi izdevumi, kas saistīti ar Iepirkuma piedāvājuma sagatavošanu un iesniegšanu Pasūtītājam, jāsedz pretendentam.

17.2. Nolikums sastādīts latviešu valodā uz 18 (astoņpadsmit) lapām, kam pievienoti šādi pielikumi:

17.2.1. Nolikuma 1.pielikums – „Pieteikuma forma”;17.2.2. Nolikuma 2.pielikums – „Tehniskā specifikācija (Tehniskā piedāvājuma forma)”;17.2.3. Nolikuma 3.pielikums – „Veikto pētījumu saraksts”;17.2.4. Nolikuma 4.pielikums – „CV forma”;17.2.5. Nolikuma 5.pielikums – „Apakšuzņēmējiem nododamo pakalpojumu daļu saraksta forma”;17.2.6. Nolikuma 6.pielikums – „Personas, uz kuras iespējām pretendents balstās, apliecinājuma forma”;

17


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

17.2.7. Nolikuma 7.pielikums – „Finanšu piedāvājuma forma”;17.2.9. Nolikuma 8.pielikums – „Pētījuma anotācija”;17.2.10. Nolikuma 9.pielikums – „Pētījuma metodika”;17.2.11. Nolikuma 10.pielikums – „Pakalpojuma līguma projekts”.

18


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1.pielikums – Pieteikuma forma

Veselības ministrijaReģ. Nr. 90001474921

Brīvības iela 72, k-1, Rīga, LV-1011

PIETEIKUMS

Atklātam konkursam „Fiziskās aktivitātes veicinošas vides pētījuma veikšana izglītības iestādēs ESF projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (Identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros” Id. Nr. VM 2017/21/ESF

<vietas nosaukums>, <gads>. gada <datums>. <mēnesis>

<pretendenta nosaukums vai vārds un uzvārds (ja pretendents ir fiziska persona)>, <reģistrācijas numurs vai personas kods (ja pretendents ir fiziska persona)>, <adrese> (turpmāk – pretendents) ir [iepazinusies]/ [iepazinies] ar Veselības ministrijas, reģ. Nr. 90001474921, Brīvības iela 72, k-1, Rīga, LV-1011 (turpmāk – Pasūtītājs) rīkoto atklātā konkursa „ Fiziskās aktivitātes veicinošas vides pētījuma veikšana izglītības iestādēs ESF projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (Identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros” Id. Nr. VM 2017/21/ESF:

1. Nolikuma saturu un atzīst to par atbilstošu, apņemas ievērot Iepirkuma Nolikuma prasības.2. Pretendentam ir skaidras un saprotamas Nolikumā noteiktās prasības piedāvājuma

sagatavošanai, iepirkuma priekšmets un Tehniskā specifikācija (Tehniskais piedāvājums), kā arī viņa tiesības un pienākumi.

3. Pretendents garantē, ka visas sniegtās ziņas ir patiesas.4. Pretendents iesniedz piedāvājumu, kas sastāv no:

a. šī pieteikuma un pretendenta kvalifikācijas dokumentiem,b. tehniskā piedāvājuma unc. finanšu piedāvājuma,(turpmāk – Piedāvājums).

5. Gadījumā, ja pretendentam tiks piešķirtas tiesības slēgt Iepirkuma līgumu, apņemas:a. veikt <pakalpojumu raksturojums> saskaņā ar Piedāvājumu (turpmāk – Pakalpojumi);b. slēgt Iepirkuma līgumu atbilstoši Nolikumā ietvertajam Pakalpojuma līguma projektam

(Nolikuma 10.pielikumam);c. sniegt Pakalpojumus saskaņā ar Tehnisko piedāvājumu un Pakalpojuma līguma projektā

noteiktajā kārtībā ne ilgāk kā līdz <norādīt Pakalpojuma veikšanas beigu termiņu atbilstoši Tehniskajā specifikācijā (Tehniskajā piedāvājumā) norādītajam darbu veikšanas periodam>.

6. Piedāvājums ir spēkā līdz Iepirkuma līguma noslēgšanai vai paziņojumam par Iepirkuma izbeigšanu bez rezultāta. Uzvarētāja piedāvājums ir spēkā visu Iepirkuma līguma darbības laiku.

7. Esam novērtējuši darba apjomu un noteikti uzņemamies visus riskus, kuri saistīti ar nepareizu darba apjoma prognozēšanu vai nepilnīgu Tehniskās specifikācijas izpratni.

19


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

8. Pretendents ir <pretendents norāda vienu no variantiem mazs/ vidējs/ liels> uzņēmums (ja attiecināms).

9. Piekrītam saņemt ar elektronisko parakstu parakstītus dokumentus uz e-pasta adresi <elektroniskā pasta adrese> iepirkuma procedūras norises laikā.

10. Pretendentu Iepirkumā pārstāv un Pakalpojuma līguma, gadījumā, ja tiks pieņemts lēmums ar mums slēgt Pakalpojuma līgumu, mūsu vārdā slēgs:

[<Peronu apvienības dalībnieka (ja pretendents ir personu apvienība) nosaukums vai vārds un uzvārds (ja attiecīgais personu apvienības dalībnieks ir fiziska persona)><Reģistrācijas numurs vai personas kods><Adrese>]2

<Pretendenta vai personu grupas dalībnieka nosaukums vai vārds un uzvārds (ja pretendents vai personu apvienības dalībnieks ir fiziska persona)><Reģistrācijas numurs vai personas kods><Adrese><Paraksttiesīgās personas amata nosaukums, vārds un uzvārds><Paraksttiesīgās personas paraksts>

[<Personu apvienības dalībnieka nosaukums vai vārds un uzvārds (ja personu apvienības dalībnieks ir fiziska persona)><Reģistrācijas numurs vai personas kods><Adrese><Paraksttiesīgās personas amata nosaukums, vārds un uzvārds><Paraksttiesīgās personas paraksts>]3

2 Punkts ir ietverams Pieteikumā, ja pretendents ir personu apvienība.3 Pieteikumu paraksta visi personu apvienības dalībnieki (ja pretendents ir personu apvienība).

20


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

2.pielikums – „Tehniskā specifikācija (Tehniskā piedāvājuma forma)”



„Tehniskā specifikācija (Tehniskā piedāvājuma forma)”

Pētījuma izstrādes pamatojums:Pētījuma nepieciešamību nosaka tas, ka apkārtējās vides, t.sk. izglītības iestādes vides faktoriem ir būtiska nozīme fiziskās

aktivitātes ieradumu veidošanā un attīstībā. Nereti bērnu fiziskās aktivitātes ierobežo nepietiekamas iespējas izmantot izglītības iestādes sporta zāli vai sporta laukumu, vai arī ir nepietiekams sporta nodarbību materiāli tehniskais nodrošinājums. Ierobežojumus var radīt gan telpu platības trūkums, gan arī sporta nodarbībām nepiemēroti apstākļi, piemēram, nav atbilstošas, mūsdienīgas sporta zāles, ģērbtuves vai dušas telpas. Ņemot vērā bērnu liekā svara, aptaukošanās un mazkustīguma rādītāju palielināšanos, kvalitatīvu sporta nodarbību, t.sk. arī ārpusstundu fizisko aktivitāšu nodrošināšana būtu nozīmīgs faktors izglītojamo veselības veicināšanā. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem par veselībai nozīmīgajām fiziskajām aktivitātēm4, aktīvs dzīvesveids ir ļoti būtisks arī garīgās veselības saglabāšanai - fiziski aktīviem bērniem ir augstāks pašvērtējums un pašapziņa, viņus retāk piemeklē depresija. PVO „Fizisko aktivitāšu stratēģijas Eiropas reģionam 2016-2025” prioritātes paredz:

1. veicināt fizisko aktivitāti un mazināt mazkustīgu dzīvesveidu;2. nodrošināt atbalstošu, drošu, veicinošu vidi, telpas un infrastruktūru gan izglītības iestādēs, gan publiskajā telpā;3. nodrošināt vienādas iespējas fiziskajām aktivitātēm neatkarīgi no dzimuma, vecuma, ienākumiem, izglītības, etniskās piederības

vai invaliditātes; 4. likvidēt iespējamos šķēršļus un atvieglot fizisko aktivitāšu pieejamību.Pētījumos par skolas vides potenciālo ietekmi uz bērnu kopējo fizisko aktivitāti visbiežāk tiek izmantots Sociāli ekoloģiskās teorijas

modelis. Šī teorija apvieno personības un apkārtējās vides faktorus, kas ietekmē veselību. Ir noteikts, ka starp personības uzvedību un apkārtējo vidi pastāv dubultā saite: no vienas puses, vide ietekmē cilvēka uzvedību, no otras puses – cilvēka uzvedība un rīcība maina apkārtējo vidi. Vēlamo uzvedību var ietekmēt daudz sociālu faktoru: ģimene, kopiena, darbavieta, pārliecība un tradīcijas, ekonomika, fiziskā vide sociālo attiecību tīkli. Ir noskaidrots, ka izmaiņas vienā apakšsistēmā rada izmaiņas citās. Līdz ar to ir nepieciešama kompleksa pieeja sabiedrības veselību ietekmējošās uzvedības korekcijai, ņemot vērā sociālo grupu īpatnības. Sociāli ekoloģiskās teorijā tiek izdalīti četri globāli faktori, kas raksturo indivīda un vides mijiedarbību:

4 Global recommendations on physical activity for health, WHO, 2010. http://www.who.int/dietphysicalactivity/publications/9789241599979/en/

21

http://www.who.int/dietphysicalactivity/publications/9789241599979/en/


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

individuālais (intrapersonālais); sociālais (interpersonālais); fiziskās vides; politikas.

Pilnvērtīgai esošās situācijas izpētei un cēloņsakarību noteikšanai ir nepieciešams veikt pētījumus, kas iekļauj visus fizisko aktivitāti ietekmējošos faktorus.Pētījumā plānots izmantot nejauši atlasīto izglītības iestāžu izglītojamo, kā arī mācībspēku anketēšanu. Papildus anketām pētījuma ietvaros plānots izmantot izglītojamo fokusgrupu intervijas, skolu fiziskās vides novērtēšanu atbilstoši „SOPLAY” metodikai, kā arī sporta, izglītības, veselības jomas ekspertu diskusiju. Šī pētījuma rezultāti un ar tiem saistītās rekomendācijas ir būtiskas politikas plānotājiem, tajā skaitā izstrādājot fizisko aktivitāšu veicināšanas programmas. Šī pētījuma īstenošana ir ļoti būtiska arī efektīvas izglītības politikas veidošanai. Pētījuma rezultāti tiks izplatīti arī sabiedrībai kopumā, mudinot pievērst lielāku uzmanību fiziskās aktivitātes veicinošajiem un kavējošajiem faktoriem izglītības iestādēs. Kā arī, ņemot vērā, ka no 2020. gada 1. septembra vispārējās izglītības iestādēm būs jāievēro minimālās normatīvās prasības attiecībā uz sporta zonu (zāle un laukums vai stadions) un tās ierīkošanu5 pētījuma dati tiks izmantoti, lai izvērtētu izglītības iestāžu atbilstību fizisko aktivitāti veicinošas vides principiem un pilnveidotu valsts uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, kuru savas kompetences ietvaros īsteno Veselības inspekcija.Pētījuma mērķis:Mērķis:Noskaidrot fizisko aktivitāti ierobežojošos un veicinošos faktorus izglītības iestādēs.Vispārīgais mērķis:Izvērtēt skolas infrastruktūru no fiziskās aktivitātes veicinošas vides viedokļa, novērtējot arī sporta stundu plānojumu, veikt sporta aktivitāšu zonas, tajā skaitā higiēnas telpu nodrošinājuma padziļinātu novērtēšanu, kā arī anonīmā aptaujā izvērtēt skolēnu higiēnas paradumus saistībā ar fiziskajām aktivitātēm skolā, lai iegūtu kvalitatīvus datus (t.sk., identificētu problēmas) par iespējamajām barjerām (šķēršļiem), kas kavē skolēnu fizisko aktivitāšu pieejamību izglītības iestādēs Latvijā.Pētījuma konkrētie mērķi:

1. Izvērtēt izglītojamo individuālo paradumu nozīmi fizisko aktivitāšu veicināšanā un kavēšanā.2. Izpētīt sociālās vides ietekmi uz bērnu un skolas vecuma jauniešu fiziskajām aktivitātēm.3. Izvērtēt izglītības iestāžu fiziskās vides atbilstību fiziskās aktivitātes veicinošai videi.4. Noskaidrot izglītības iestāžu politikās vides nozīmi izglītojamo fizisko aktivitāšu veicināšanā un ierobežošanā.5. Izvirzīt priekšlikumus iespējamo šķēršļu, kas kavē skolēnu fizisko aktivitāšu pieejamību izglītības iestādēs Latvijā, likvidēšanai.

Nr.p.k. Tehniskā specifikācija Tehniskais piedāvājums

5 Ministru kabineta 27.12.2002. noteikumi Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm”22


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1. Pētījuma uzdevumi1.1. Veikt izglītojamo individuālo paradumu nozīmes un sociālās vides ietekmes izvērtēšanu: 1.1.1. apkopojot un analizējot informāciju par fizisko aktivitāti veicinošajiem un kavējošajiem faktoriem skolas

vecuma bērnu un jauniešu vidū;1.1.2. apkopojot un analizējot informāciju par skolēnu dzīvesveida un higiēnas ieradumu ietekmi uz fiziskajām

aktivitātēm izglītības iestādē;1.1.3. apkopojot un analizējot informāciju par skolas vecuma bērnu un jauniešu fizisko aktivitāti no mācībām

brīvajā laikā skolā;1.1.4. papildinot šķērsgriezuma pētījumā iegūto informāciju ar padziļinātu izpratni par fizisko aktivitāti

veicinošajiem un kavējošajiem faktoriem, balstoties uz fokusgrupu dalībnieku personīgo pieredzi.1.2. Realizēt fiziskās vides izvērtēšanu: 1.2.1. iegūstot un analizējot informāciju par skolas vecuma bērnu un jauniešu fizisko aktivitāti no mācībām

brīvajā laikā skolas vidē;1.2.2. iegūstot un analizējot informāciju par skolu infrastruktūras atbilstību fiziskās aktivitātes veicinošai,

atbalstošai un drošai videi.1.3. Veikt politiskās vides izvērtēšanu: 1.3.1. apkopojot un analizējot pedagogu, skolas administrācijas viedokli par fizisko aktivitāti veicinošajiem

vai kavējošajiem faktoriem skolas vidē;1.3.2. apkopojot un analizējot informāciju par mācību procesa un ārpusstundu nodarbību plānojuma un

izglītojamo fizisko aktivitāšu mijiedarbību;1.3.3. apkopojot izglītības, sporta un veselības nozares politikas veidotāju ekspertu viedokli par fizisko

aktivitāti veicinošajiem vai kavējošajiem faktoriem skolas vidē;1.4. Apkopot priekšlikumus iespējamo šķēršļu, kas kavē skolēnu fizisko aktivitāšu pieejamību izglītības

iestādēs Latvijā, likvidēšanai: 1.4.1. sniedzot priekšlikumus individuālo (intrapersonālo) fizisko aktivitāti motivējošo faktoru stimulēšanai un

šķēršļu mazināšanai;1.4.2. sniedzot priekšlikumus sociālo (interpersonālo) fizisko aktivitāti motivējošo faktoru stimulēšanai un

šķēršļu mazināšanai;1.4.3. sniedzot priekšlikumus izglītības iestāžu telpu un sporta zonas infrastruktūras (t.sk. higiēnas telpu)

atbilstībai fiziskās aktivitātes veicinošai, atbalstošai un drošai videi;1.4.4. sniedzot priekšlikumus fiziskās aktivitātes veicinošas izglītības iestāžu politikas attīstībai (t.sk. resursu

23


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

izmantošana, mācību stundu, starpbrīžu un ārpusstundu nodarbību organizēšana).2. Pētījuma veikšanas posmi un pētījuma mērķgrupas:2.1. Pētījuma veikšanas posmi:

1.posms.2.1.1. Sagatavošanās pētījumam, t.sk.:

2.1.1.1. Pētījuma norises plānošana;2.1.1.2. Pētījuma instrumentārija adaptēšana (t.sk. anketu maketēšana; anketu, protokolu drukāšana (pēc nepieciešamības); sagatavoto instrumentu pilotēšana un precizēšana; instrumentu gala versijas saskaņošana ar Pasūtītāju);2.1.1.3. Pētījuma satura saskaņošana ar Centrālo medicīnas ētikas komiteju (CMĒK);2.1.1.4. Fokusgrupu diskusiju vadītāju, ekspertu diskusijas moderatoru un skolas fiziskās vides novērotāju apmācīšana;2.1.1.5. Izglītības iestāžu un respondentu atlase.

2.posms.2.1.2. Pētījuma īstenošana, t.sk.:

2.1.2.1. Kvantitatīvo un kvalitatīvo primāro datu iegūšana; 2.1.2.2. Iegūto primāro datu apstrāde (t.sk. datu dubultā ievadīšana un datu tīrīšana); informācijas apkopošana un analīze;2.1.2.3. Priekšlikumu un rekomendāciju apkopošana izglītības, sporta un veselības nozares politikas veidotāju ekspertu diskusijas rezultātā.

3.posms.2.1.3. Pētījuma rezultātu izvērtēšana, t.sk.:

2.1.3.1. Pētījuma rezultātu analīze;2.1.3.2. Noslēguma ziņojuma un prezentācijas sagatavošana;2.1.3.3. Pētījuma anotācijas sagatavošana atbilstoši Nolikuma 8.pielikuma formai.

2.2. Pētījuma mērķgrupas:

2.2.1. vispārizglītojošo skolu 7., 9., 11. klašu izglītojamie;2.2.2. izglītības iestāžu administrācija un pedagogi;2.2.3. izglītības, sporta un veselības nozares politikas veidotāju eksperti.

3. Pētījuma instrumentārijs, datu vākšanas plāns un datu analīzes metodes:

24


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

3.1. Pētījuma instrumentārijs:Pētījumā īstenošanā tiek izmantota Pasūtītāja piedāvātā metodika un instrumentārijs (Nolikuma 9.pielikums):3.1.1. Instruments Nr.1 Bērnu un jauniešu fizisko aktivitāšu anketa IPEN (starptautiski izstrādāta un Latvijas apstākļiem adaptēta kvantitatīvā aptaujas anketa; respondentu atlases metodika). Pētījuma izpildītājam jānodrošina elektroniskas platformas izveide Instrumenta Nr.1 aizpildīšanai tiešsaistē vai jānodrošina anketas sagatavošana drukātā formā.3.1.2. Instruments Nr.2 Bērnu un jauniešu fokusgrupu daļēji strukturētās intervijas/diskusijas jautājumi un metodika.3.1.4. Instruments Nr.3 Izglītības iestāžu fiziskās vides novērojuma protokols SOPLAY un SOPLAY metodika. 3.1.5. Instruments Nr.4 Izglītības iestāžu politiskās vides novērtējuma anketa pedagogiem S-PAPA (kvantitatīvā aptaujas anketa, respondentu atlases metodika). Pētījuma izpildītājam jānodrošina elektroniskas platformas izveide Instrumenta Nr.4 aizpildīšanai tiešsaistē vai anketas sagatavošana drukātā formā.3.1.6. Instruments Nr.5 Izglītības, sporta un veselības nozares politikas veidotāju ekspertu diskusijas pamatjautājumu kopums un metodika.

3.2. Datu vākšanas plāns:

Pētījuma mērķgrupa Metode Sasniedzamais izlases apjoms Instruments

Individuālo izpausmju un sociālās vides izpēte

Vispārizglītojošo skolu 7., 9., 11. klašu izglītojamie

Anketēšana 7. klašu grupa - vismaz 3779. klašu grupa - vismaz 37711. klašu grupa - vismaz 369Kopā: vismaz 1123 respondenti (t.i. derīgas anketas datu analīzei)

Nr.1

Vispārizglītojošo skolu 7., 9., 11. klašu izglītojamie

Daļēji strukturētā intervija/diskusija

12 fokusgrupu diskusijas. Nr.2

Fiziskās vides izpēte

Vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie Novērošana, izmantojot tiešās novērošanas protokolu

Vismaz 24 izglītības iestādes Nr.3

25


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Politiskās vides izpēte

Izglītības iestāžu administrācijas pārstāvji, sporta un citu mācību priekšmetu pedagogi

Anketēšana Vismaz 382 respondenti (t.i. derīgas anketas datu analīzei)

Nr.4

Izglītības, sporta un veselības nozares politikas veidotāju eksperti

Diskusija 10-14 dalībnieki Nr.5

3.3. Datu ieguves un analīzes metodes:3.3.1. Lai nodrošinātu kvalitatīvus pētījuma rezultātus, informācijas iegūšanai jānotiek saskaņā ar

vispārpieņemtiem pētījumu veikšanas prakses un ētikas principiem.3.3.2. Pētījums īstenojams atbilstoši pētījuma metodikai (Nolikuma 9.pielikums).3.3.3. Pasūtītāja piedāvāto metožu un instrumentu klāsts, pētījuma veikšanas procesā identificējot un Pētījuma

veicējam pamatojot šādu nepieciešamību, saņemot Pasūtītāja saskaņojumu, var tikt variēts, modificēts vai papildināts.

3.3.4. Izpildītājam jāņem vērā, ka, veicot respondentu atlasi, izlasē netiek iekļautas skolas, kas realizē speciālās pamatizglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības, garīgās veselības, redzes un smagiem valodas traucējumiem.

3.3.5. Izpildītājam jāņem vērā, ka bērnu un jauniešu anketēšanas un intervēšanas (Instruments Nr.1 un Nr.2) laiku vēlams ieplānot siltajā gadalaikā, izslēdzot ziemas mēnešus.

3.3.6. Izpildītājam jāņem vērā, ka fokusgrupu diskusijas (Instruments Nr.2) ir jāorganizē pirms respondenti ir aizpildījuši šķērsgriezuma pētījuma anketu (Instruments Nr.1).

3.3.7. Izpildītājam jāņem vērā, ka skolas fiziskās vides novērošanu (Instruments Nr.3) ir jāveic siltajā gadalaikā, izslēdzot ziemas mēnešus, kas var ietekmēt kopējo reģistrēto ikdienas fizisko aktivitāšu apjomu.

3.3.8. Izpildītājam jāņem vērā, ka izglītības, sporta un veselības nozares politikas veidotāju ekspertu diskusija (Instruments Nr.5) jāorganizē pēc tam, kad ir veikta kvantitatīvo un kvalitatīvo sekundāro datu analīze un iegūti pētījuma rezultāti.

3.3.9. Iegūto primāro datu apstrāde un informācijas apkopošanai metodes:3.3.9.1.anketēšanas kvantitatīvo rezultātu apstrāde un analīze ar statistiskās datu apstrādes programmu (SPSS);3.3.9.2.daļēji strukturēto interviju un fokusgrupu diskusiju transkripciju sagatavošana un kodēšana, kvalitatīvo datu analīze, izmantojot tekstu digitālās apstrādes programmas (AQUAD, Nvivo vai analogs);3.3.9.3.izglītības iestāžu novērojumu protokolu analīze, izmantojot datorizētās datu apstrādes programmas (AQUAD,MAXQDA vai analogs).

3.3.10. Izpildītājam jānodrošina pētījuma instrumentārija, metodoloģijas un pētījuma gaitas saskaņošana ar Pasūtītāju.

26


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

3.3.11. Pētījumā iegūto rezultātu detalizēts izvērtējums, secinājumi un priekšlikumi jāapkopo analītiskā noslēguma ziņojumā.

4. Pētījuma publiskās pieejamības nosacījumiPētījuma noslēguma ziņojums būs pieejams publiski.

5. Pētījuma izpildes laika plānojums, nodevumi un vieta :5.1. Pētījuma izpildes laiks un sagatavojamie dokumenti:

Paredzētā pētījuma uzsākšanas diena ir līguma noslēgšanas diena. Pētījums jāveic 3 (trīs) posmos:

Pētījuma posms Rezultāts (nodevums) Iesniegšanas prasības Iesniegšanas forma1.posms Sagatavošanās pētījumam

1.starpziņojums (Nodevums Nr.1)

Ne vēlāk kā 2 (divus) mēnešus no līguma noslēgšanas dienas.Nodevumā norāda detalizētu pētījuma norises plānu, pētījumā atlasīto skolu skaitu, respondentu atlases procedūru, respondentu profila raksturojumu un citus datus, kas apraksta plānoto datu ieguves procesu. Starpziņojumā iekļauj adaptētā un sagatavotā instrumentārija dokumentu paketi: anketas atbilstoši izvēlētajai metodei (elektroniskā platformā vai papīra formātā); fiziskās vides novērošanas protokolus; fokusgrupu diskusijas jautājumus; ekspertu diskusijas jautājumus; pētījuma kvalitatīvās daļas datu fiksēšanas formas; izglītojamo vecāku/aizbildņu atļaujas formas; datu apstrādes un analīzes metožu aprakstus. Nodevumā ietver protokolus, kuros aprakstīti komentāri par katru pilotēto/aprobēto kvantitatīvā pētījuma aptaujas anketas jautājumu. Nodevumam pievieno

Papīra un elektroniskā (nolasāmā ar MS Office un/vai Adobe Acrobat rīkiem, kompaktdiskā vai USB datu nesējā) formā.

27


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

pētījuma īstenošanā iesaistītā personāla apmācību saturu un apmācību dalībnieku apliecinājumu par veikto apmācību (dalībnieku saraksts ar parakstiem). Starpziņojumam pievieno Centrālās medicīnas ētikas komitējas atzinumu.Nodevuma Nr.1 melnraksts jāiesniedz ne vēlāk kā 8 (astoņas) darba dienas pirms attiecīgā nodevuma iesniegšanas termiņa beigām, nosūtot elektroniski uz Pasūtītāja norādīto e-pasta adresi.Pasūtītājam jāapstiprina vai jāsniedz rakstiski savi komentāri vai pretenzijas par Nodevuma Nr.1 melnrakstu ne vēlāk kā 4 (četru) darba dienu laikā pēc tā iesniegšanas.Ja Pasūtītājam ir iebildumi par Nodevuma Nr.1 melnrakstu, Izpildītājam jāiesniedz pārstrādātā Nodevuma Nr.1 melnraksts nevēlāk kā 4 (četru) darba dienu laikā pēc iebildumu saņemšanas.Pasūtītājs pēc precizētā Nodevuma Nr.1 iesniegšanas pārliecinās, vai Izpildītājs (t.i., Pakalpojuma sniedzējs) ņēmis vērā tā norādījumus. Ja Pretendents ir ņēmis vērā, tad Pasūtītājs apstiprina precizēto Nodevumu Nr.1.

2.posms Pētījuma īstenošana

2.starpziņojums (Nodevums Nr.2)

Ne vēlāk kā 6 (sešus) mēnešus no Nodevuma Nr.1 apstiprināšanas dienas.Nodevumā jāiekļauj primārie un sekundārie kvantitatīvie un

Papīra vai elektroniskā (nolasāmā ar MS Office, Adobe Acrobat, SPSS (datu masīvi) rīkiem, kompaktdiskā vai USB datu nesējā) formā.

28


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

kvalitatīvie dati, kas iegūti izmantojot instrumentus Nr.1., 2., 3., 4., 5. Izpildītājs iesniedz Pasūtītajam visu informāciju (papīra formātā vai elektroniski) un faktus (aizpildītās anketas, novērošanas protokolus, parakstītās vecāku/aizbildņu piekrišanas formas, fokusgrupu un ekspertu diskusijas audiofailus, transkriptus/protokolus, datu masīvus SPSS formātā u.c.), kas iegūti pētījuma izstrādes laikā, kā arī pievieno pētījuma nerespondences analīzi.

3.posms Pētījuma rezultātu izvērtēšana

Noslēguma ziņojums, prezentācija un anotācija (Nodevums Nr.3)

Ne vēlāk kā 2 mēnešus no Nodevuma Nr.2 apstiprināšanas dienas.Pētījuma noslēguma ziņojumā jāietver esošās situācijas apraksts/analīze, pētījumā iegūto kvantitatīvo un kvalitatīvo datu analīze, pētījuma rezultātu analīze, uz zinātniskiem pierādījumiem balstīti ieteikumi un priekšlikumi/rekomendācijas barjeru/šķēršļu, kas kavē fizisko aktivitāšu pieejamību izglītības iestādēs, mazināšanai. Izpildītājs iesniedz Pasūtītājam arī Izpildītāja sagatavoto prezentāciju ar nozīmīgākajiem pētījuma rezultātiem, secinājumiem un rekomendācijām un pētījuma anotāciju. Nodevuma Nr.3 melnraksts jāiesniedz ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) darba dienas pirms

Papīra formātā un elektroniskā (nolasāmā ar MS Office un/vai Adobe Acrobat rīkiem, kompaktdiskā vai USB datu nesējā) formā, latviešu valodā ar kopsavilkumu (2 – 3 lpp) latviešu un angļu valodā. Noslēguma ziņojuma (maketēts) apjoms: 70 - 100 A4 lappuses; papīra formātā 5 (piecos) eksemplāros.Pētījuma anotācija jāsagatavo saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.1 “Kārtība, kādā publiska personas pasūta pētījumu” prasībām, atbilstoši 5.pielikuma formai.Prezentācija jāiesniedz MS Office PowerPoint formātā.

29


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

3. posma izpildes termiņa beigām, nosūtot melnrakstu elektroniski uz Pasūtītāja norādīto e-pasta adresi. Pasūtītājam jāapstiprina vai jāsniedz rakstiski savi komentāri vai pretenzijas par Nodevuma Nr.3 melnrakstu ne vēlāk kā 10 (desmit) darba dienu laikā pēc tā iesniegšanas.Ja Pasūtītājam ir iebildumi par Nodevuma Nr.3 melnrakstu, Izpildītājam jāiesniedz pārstrādātais gala nodevums ne vēlāk kā 5 (piecu) darba dienu laikā pēc iebildumu saņemšanas.Pēc precizētā Nodevuma Nr.3 saņemšanas Pasūtītājs pārliecinās, vai Izpildītājs ņēmis vērā tā norādījumus. Ja Izpildītājs ir ņēmis vērā, tad Pasūtītājs apstiprina precizēto Nodevumu Nr.3.

5.2. Pētījuma īstenošanas vieta5.2.1. Vispārizglītojošās izglītības iestādes visā Latvijas teritorijā atbilstoši nejaušās atlases metodikai.

6. Atskaites kārtība Pasūtītājam par paveikto:6.1. Veiksmīgai savstarpējas komunikācijas un pētījumu mērķu sasniegšanas nodrošināšanai, pētījuma īstenošanu uzsākot, Pretendents izveido Darba grupa, kurā ietilpst pārstāvji no Pasūtītāja puses un Izpildītāja puses.6.2. Darba grupa pētījuma īstenošanas laikā tiekas pēc nepieciešamības, pēc Pasūtītāja vai Izpildītāja ierosinājuma.

7. Prasības pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem:

7.1. Kvantitatīvie rādītāji – iesniegto nodevumu skaits un apjoms saskaņā ar tehniskās specifikācijas 5.punktā norādīto.7.2. Kvalitatīvie rādītāji:

7.2.1. Starpziņojumi un noslēguma ziņojums (turpmāk – ziņojumi) atbilst tehniskās specifikācijas prasībām;

30


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

7.2.2. Tematiskā un saturiskā atbilstība – ziņojumi liecina par rūpīgu situācijas, mērķgrupu izpēti un tēmas izpratni;

7.2.3. Ziņojumu skaidrība – ziņojumos sniegtā informācija ir saprotama tās lietotājiem;7.2.4. Procesa atvērtība – iesaistītās un ieinteresētās puses ir pieaicinātas pētījuma aktivitātēs, lai uzklausītu

pušu atšķirīgos viedokļus;7.2.5. Izvēlēto metožu pamatotība – pakalpojuma sniegšanas veids ir atbilstošs Iepirkuma tehniskajā

specifikācijā noteiktajam;7.2.6. Datu ticamība - iegūtie un apkopotie dati ir statistiski ticami un pielietojami;7.2.7. Pamatota datu analīze – kvantitatīvie un kvalitatīvie dati ir analizēti saskaņā ar atzītām metodēm un

pieņēmumiem ar mērķi sasniegt pētījuma rezultātus;7.2.8. Rezultātu ticamība – rezultāti ir loģiski, tos apstiprina datu analīze, to atbilstoša interpretācija un

hipotēzes;7.2.9. Secinājumu objektivitāte – secinājumi ir objektīvi, loģiski pamatoti un saprotami;7.2.10. Rekomendāciju pielietojamība – ziņojumā sniegtās rekomendācijas ir pielietojamas un ieviešamas

praksē, rekomendācijas ir balstītas uz secinājumiem.8. Prasības pētījuma starpziņojumiem un noslēguma ziņojumam

8.1. Izpildītājam savs redzējums un idejas izklāstāmas saprotamā valodā, ar paskaidrojumiem un atsaucēm, terminiem, jēdzieniem, pielietotajām datu apstrādes metodēm. Šo aspektu ir būtiski nodrošināt, lai pētījums būtu saprotams politikas veidotājiem, izstrādātājiem, īstenotājiem, kā arī plašākai sabiedrībai.

8.2. Pētījuma starpziņojumu un noslēguma ziņojuma saturs jāveido saskaņā ar pētījuma mērķi un uzdevumiem.8.3. Pētījuma starpziņojumi un noslēguma ziņojums jāsagatavo MS Word versijā (A4 formāts, Times New Roman

fonts, burtu lielums – 12, intervāls starp rindiņām - 1).8.4. Pētījuma noslēguma ziņojuma apjoms ir 70 līdz 100 A4 lappuses (maketēts). 8.5. Pētījuma rezultātā iegūtās datu tabulas, grafikus un attēlus noslēguma ziņojumam Izpildītājs pievieno kā

pielikumus, nozīmīgākās datu vizualizācijas (tabulas, grafikus, attēlus) iekļaujot un paskaidrojot tekstā.8.6. Pētījuma noslēguma ziņojumam jāpievieno kopsavilkums (2 – 3 lappuses garš pētījuma apkopojums) par

pētījuma rezultātiem latviešu un angļu valodā.8.7. Pētījuma noslēguma ziņojumam jāpievieno MS Office PowerPoint prezentācija.8.8. Kopā ar pētījuma noslēguma ziņojumu jāiesniedz Pasūtītājam anotācija atbilstoši Ministru kabineta

2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.1 „Kārtība, kādā publiska persona pasūta pētījumu” prasībām atbilstoši Nolikuma 8.pielikuma formai.

8.9. Pētījuma noslēguma ziņojums satur vismaz šādas sadaļas:8.9.1. ievads;

31


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

8.9.2. nozarē pastāvošās situācijas/problēmas analīze Latvijā, balstoties uz normatīvo aktu un pieejamo statistikas datu analīzi;

8.9.3. lietotā metodoloģija, ietverot informāciju par:8.9.3.1. pētījuma instrumentāriju;8.9.3.2. izmantotajām datu ieguves metodēm;8.9.3.3. izmantotajām datu analīzes metodēm;8.9.3.4. ziņojumā minētajiem pirmdokumentiem un izmantotajiem avotiem;8.9.3.5. nerespondences raksturojumu.

8.9.4. nodaļas un apakšnodaļas atbilstoši izpētes instrumentu pielietojumam (fizisko aktivitāti ietekmējošie individuālie faktori, sociālās vides raksturojums, fiziskās vides raksturojums, politiskās vides raksturojums);

8.9.5. iegūto datu analīze, motivējošo un ierobežojušo faktoru raksturojums (datu triangulācija);8.9.6. kvantitatīvā šķērsgriezuma pētījuma un kvalitatīvo pētniecības metožu (fokusgrupu interviju, novērošanas,

ekspertu diskusijas) rezultāti (t.sk. apkopojumi un citāti no fokusgrupu intervijām un ekspertu diskusijas);8.9.7. izstrādāti secinājumi un rekomendācijas, kas izvirzīti, balstoties uz pētījuma rezultātiem un apkopotajiem

labās prakses piemēriem;8.9.8. nobeigums (galveno atziņu apkopojums), kas atspoguļo pētījuma uzdevumus (skat. Tehniskās

specifikācijas1.punktu);8.9.9. izmantotā literatūra.8.10. Jāveic pētījuma noslēguma ziņojuma pavairošana 5 (piecos) eksemplāros (saņemot ISBN kodu).

9. Pētījuma rezultāts, pētījuma rezultāta izmantošanas iespējas un pētījuma rezultāta lietotāji:9.1. Pētījuma rezultāti būs zinātnisks pamats, lai izstrādātu turpmāko rīcības programmu fizisko aktivitāšu

pieejamības, pieprasījuma un piedāvājuma šķēršļu mazināšanai izglītības iestādēs.9.2. Pētījuma rezultātu publicēšana aktualizēs izglītības iestāžu fizisko aktivitāšu veicinošas politikas attīstību.9.3. Iegūtie dati atklās fizisko aktivitāti ietekmējošos faktorus, kas jāaktualizē turpmākajos zinātniskajos

pētījumos. 9.4. Pētījuma gaitā tiks adaptēts un aprobēts pētījuma instrumentārijs, kas sniedz starptautiski salīdzināmus

datus, nodrošinot procesu monitoringu un analītisko izvērtējumu.9.5. Latvijā iegūtie rezultāti kalpos par pamatu uz pierādījumiem balstītas politikas plānošanai un īstenošanai ar

mērķi saglabāt un uzlabot bērnu un skolas vecuma jauniešu veselību.10. Pētījuma īstenošanas plāns

10.1. Pretendents sagatavo pētījuma īstenošanas plānu atsevišķā dokumentā, brīvā formā, kurā norāda katrā

32


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

pētījuma īsenošanas posmā veicamos darbus, to izpildes termiņus pa nedēļām un atbildīgās personas, kā arī citu ar pētījuma īstenošanu saistītu informāciju pēc Pretendenta ieskatiem tādā detalizācijas pakāpē, lai Komisija varētu izvērtēt piedāvājumu atbilstoši noteiktajam piedāvājuma izvēles kritērijam.

11. Citas prasības11.1. Visā ar pētījuma īstenošanu saistītajā dokumentācijā jānodrošina Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda Publicitātes vadlīnijās minēto prasību izpilde.6

<Pretendenta paraksttiesīgās personas amata nosaukums, vārds un uzvārds>7

<Pretendenta paraksttiesīgās personas paraksts>

<Datums>

6 http://www.esfondi.lv/upload/00-vadlinijas/vadlinijas_2016/es_fondu_publicitates_vadlinijas_30122016.pdf7 Ja pretendents ir fiziska persona, tad norāda tikai vārdu un uzvārdu.

33

http://www.esfondi.lv/upload/00-vadlinijas/vadlinijas_2016/es_fondu_publicitates_vadlinijas_30122016.pdf


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-3.pielikums – Veikto pētījumu saraksts



VEIKTO UN/VAI NODROŠINĀTO PĒTĪJUMU SARAKSTS

Nr.p.k.

Pētījuma nosaukums untā apraksts*

*Pasūtītājs (nosaukums,

adrese, kontaktpersona)

Pētījumā aptaujāto personu skaits

Pētījuma veikšanas periods

(no-līdz, norādot gadu/mēnesi)

1. <…> <…> <…>2. <…> <…> <…>

* Lai nepārkāptu komercnoslēpumu, par privātiem uzņēmumiem norādīt to nosaukumus, vai plašāku informāciju iespēju robežās. Pētījumu, kas veikts paša pretendenta uzņēmējdarbības ietvarā – norāda pretendenta nosaukumu.


<Pretendenta paraksttiesīgās personas paraksts>

<Datums>

8 Ja pretendents ir fiziska persona, tad norāda tikai vārdu un uzvārdu.34


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

4.pielikums – CV forma


Brīvības iela 72, k-1, Rīga, LV-1011Pieredzes apraksts (CV)9

1. Uzvārds:

2. Vārds:

3. Izglītība:

Izglītības iestāde Mācību laiks (no/ līdz) Iegūtais grāds vai kvalifikācija

<…> <…>/ <…> <…><…> <…>/ <…> <…><…> <…>/ <…> <…>

4. Profesionālā pieredze:

Laiks(no/ līdz)

Darba devējsvai pasūtītājs

(uzņēmuma līguma gadījumā)

Kontaktuinformācija Valsts

Amats un galveno darba pienākumu apraksts vai veicamā darba apraksts

(uzņēmuma līguma gadījumā)

<…>/ <… <…> <…> <…> <…><…>/ <… <…> <…> <…> <…><…>/ <… <…> <…> <…> <…>

5. Nodrošinātie pakalpojuma līgumi un/ vai īstenotie pētījumi:

Pētījuma nosaukums un tā apraksts10

Pasūtītājs (nosaukums,

adrese)

Pasūtītāja kontaktpersona (vārds, uzvārds, tālrunis, e-pasta

adrese)

Pētījuma veiukšanas periods

(no-līdz, norādot gadu/mēnesi)

<…>/ <…> <…> <…> <…><…>/ <…> <…> <…> <…><…>/ <…> <…> <…> <…>

Ar šo es apņemos:

No Līdz<perioda sākums> <perioda beigas>

<…> <…>

saskaņā ar <pretendenta nosaukums vai vārds un uzvārds (ja pretendents ir fiziska persona), reģistrācijas numurs vai personas kods (ja pretendents ir fiziska persona) un adrese> (turpmāk – pretendents) Pieteikumu Veselības ministrijas, reģ. Nr. 90001474921, Brīvības iela 72, k-1, Rīga, LV-1011 rīkotajā atklātā konkursā 9 CV jānorāda tā pieredze un kvalifikācija, kas apliecina Nolikumā prasīto.10 Lai nepārkāptu komercnoslēpumu, par privātiem uzņēmumiem norādīt to nosaukumus, vai plašāku informāciju iespēju robežās.

35


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

„ Fiziskās aktivitātes veicinošas vides pētījuma veikšana izglītības iestādēs ESF projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (Identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros” Id. Nr. VM 2017/21/ESF veikt <speciālista pienākumus, izpildāmo darbu vai veicamo pasākumu <apraksts>, gadījumā, ja pretendentam tiek piešķirtas tiesības slēgt Iepirkuma līgumu un Iepirkuma līgums tiek noslēgts,

unapliecinu, ka ievērošu konfidencialitāti saistībā ar Tehniskajā specifikācijā (Tehniskajā piedāvājumā) minēto darbu izpildes gaitu, jebkādu iegūto informāciju un datiem, izdarītajiem konstatējumiem un secinājumiem, gadījumā, ja ar pretendentu tiks noslēgts Iepirkuma līgums.

<Speciālista vārds, uzvārds><Speciālista paraksts><Datums>

Ar šo apliecinām, ka nepastāv šķēršļi kādēļ <Pretendenta speciālista vārds un uzvārds> nevarētu piedalīties iepriekš minētajos laika posmos, gadījumā, ja pretendentam tiek piešķirtas tiesības slēgt Iepirkuma līgumu un Iepirkuma līgums tiek noslēgts.

<Pretendenta nosaukums><Reģistrācijas numurs><Adrese><Paraksttiesīgās personas amata nosaukums, vārds un uzvārds><Parkasttiesīgās personas paraksts><Datums><Zīmogs (ja pretendents ir juridiska persona)>

36


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

5.pielikums – Apakšuzņēmējiem nododamo pakalpojumu daļu saraksta forma



APAKŠUZŅĒMĒJIEM NODODAMO PAKALPOJUMU DAĻU SARAKSTS

Apakšuzņēmēja nosaukums,

reģistrācijas numurs, adrese un

kontaktpersona

Nododamo Pakalpojumu daļas

apjoms (% no Pakalpojumu kopējās

cenas)

Īss apakšuzņēmēja sniedzamās Pakalpojuma daļas apraksts

<…> <…> <…><…> <…> <…><…> <…> <…>


<Pretendenta paraksttiesīgās personas paraksts><Datums>



(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

6.pielikums – Personas, uz kuras iespējām pretendents balstās, apliecinājuma forma



PERSONAS, UZ KURAS IESPĒJĀM PRETENDENTS BALSTĀS, APLIECINĀJUMS

Atklātam konkursam „Fiziskās aktivitātes veicinošas vides pētījuma veikšana izglītības iestādēs ESF projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (Identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros” Id. Nr. VM 2017/21/ESF atbilstoši Iepirkuma priekšmeta Tehniskajai specifikācijai (Tehniskajam piedāvājumam).

Ar šo <Personas, uz kuras iespējām pretendents balstās, nosaukums vai vārds un uzvārds (ja persona, uz kuras iespējām pretendents balstās, ir fiziska persona), reģistrācijas numurs vai personas kods (ja persona, uz kuras iespējām pretendents balstās, ir fiziska persona) un adrese>:

Apliecina, ka esmu informēts par to, ka <Pretendenta nosaukums vai vārds un uzvārds (ja pretendents ir fiziska persona), reģistrācijas numurs vai personas kods (ja pretendents ir fiziska persona) un adrese> (turpmāk – pretendents) iesniegs piedāvājumu Veselības ministrijas, reģ. Nr.90001474921, Brīvības iela 72, k-1, Rīga, LV-1011 rīkotajā atklātā konkursā „Fiziskās aktivitātes veicinošas vides pētījuma veikšana izglītības iestādēs ESF projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (Identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros” Id. Nr. VM 2017/21/ESF atbilstoši Iepirkuma priekšmeta Tehniskajai specifikācijai (Tehniskajam piedāvājumam).

Gadījumā, ja ar pretendentu tiks noslēgts Iepirkuma līgums, apņemas:[sniegt šādus pakalpojumus:<īss Pakalpojumu apraksts atbilstoši apakšuzņēmējiem nododamo pakalpojumu daļu sarakstā norādītajam > un][nodot pretendentam šādus resursus:<īss pretendentam nododamo resursu (piemēram, finanšu resursu, speciālistu un/ vai tehniskā aprīkojuma) apraksts>].





(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

7.pielikums – Finanšu piedāvājuma forma


Brīvības iela 72, k-1, Rīga, LV-1011PRETENDENTA FINANŠU PIEDĀVĀJUMS (FORMA)

Nr.p.k. Pakalpojums *Pakalpojuma cena euro bez PVN

1. Pētījuma 1.posma izpilde (Sagatavošanās pētījumam)

2. Pētījuma 2.posma izpilde (Pētījuma īstenošana)

3. Pētījuma 3.posma izpilde (Pētījuma rezultātu izvērtēšana)

Kopā euro bez PVN:

* Cenā iekļautas transporta un citas izmaksas, administratīvie izdevumi, kā arī visi tiešie un netiešie izdevumi, kas saistīti ar pētījuma veikšanu, kā arī visi piemērojamie nodokļi un valsts noteiktie obligātie maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

Maksājumu kārtība:1) Par Pētījuma 1.posma izpildi ne vairāk kā 15% no pakalpojuma kopējās cenas;2) Par Pētījuma 2.posma izpildi - atlikusī summa (ja tāda ir) par Pētījuma 1.posma izpildi un

summa par Pētījuma 2.posma izpildi, ievērojot Pētījuma 3.posma maksājuma kārtību;3) Par Pētījuma 3.posma izpildi ne mazāk kā 20% no pakalpojuma kopējās cenas.





(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-8.pielikums – Pētījuma anotācija



Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.1 3.pielikumam

Anotācija pētījumam _______________________________________________(pētījuma nosaukums)

Pētījuma mērķis, uzdevumi un galvenie rezultāti latviešu valodā (brīvā tekstā, aptuveni 150 vārdi)

Pētījuma mērķis, uzdevumi un galvenie rezultāti angļu valodā (brīvā tekstā, aptuveni 150 vārdi)

Galvenās pētījumā aplūkotās tēmasPētījuma pasūtītājsPētījuma īstenotājsPētījuma īstenošanas gadsPētījuma finansēšanas summa un finansēšanas avotsPētījuma klasifikācija*Pētījuma joma, nozare**Pētījuma ģeogrāfiskais aptvērums (visa Latvija vai noteikts reģions/novads)Pētījuma mērķa grupa (-as)Pētījumā izmantotās metodes pēc informācijas ieguves veida:

1) tiesības aktu vai politikas plānošanas dokumentu analīze

2) statistikas datu analīze3) esošo pētījumu datu sekundārā

analīze4) padziļināto/ekspertu interviju

veikšana un analīze5) fokusa grupu diskusiju veikšana

un analīze6) gadījumu izpēte7) kvantitatīvas aptaujas veikšana

un datu analīze8) citas metodes (norādīt, kādas)

Kvantitatīvās pētījuma metodes (ja attiecināmas):

1) aptaujas izlases metode40


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

2) aptaujāto/anketēto respondentu/vienību skaits

Kvalitatīvās pētījuma metodes (ja attiecināmas):

1) padziļināto/ekspertu interviju skaits (ja attiecināmas)

2) fokusa grupu diskusiju skaits (ja attiecināmas)

Izmantotās analīzes grupas (griezumi)Pētījuma pasūtītāja kontaktinformācijaPētījuma autori*** (autortiesību subjekti)Piezīmes.1. Pielikumā norādītā informācija Word formātā jānosūta uz elektroniskā pasta adresi [email protected]. *Pētījuma klasifikācijas grupa atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr. 1 „Kārtība, kā publiska persona pasūta pētījumu” II nodaļai.3. ** Politikas joma un nozare atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.300 „Ministru kabineta kārtības rullis” 3.pielikumam.4. ***Atbilstoši pētījuma īstenotāja sniegtajai informācijai





(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

9.pielikums – Pētījuma metodika



PĒTĪJUMA METODIKAatklātam konkursam „Fiziskās aktivitātes veicinošas vides pētījuma veikšana

izglītības iestādēs ESF projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (Identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros”

(iepirkuma identifikācijas Nr. VM 2017/21/ESF)

TEORĒTISKAIS PAMATOJUMS

Viens no galvenajiem mācību priekšmeta "Sports" mērķiem ir pilnveidot zināšanas un izpratni par veselīgu dzīvesveidu, regulāru fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā. Tomēr, ņemot vērā piepildīto mācību priekšmeta obligāto saturu, kas paredz gan dažādu sporta veidu elementu apgūšanu, gan fizisko spēju attīstīšanu, gan citu teorētisko zināšanu apguvi, esošais sporta stundu apjoms mācību procesā nenodrošina bērnu optimālo fizisko aktivitāti ikdienā. Līdzīga situācija tiek konstatēta arī ārzemju pētījumos, kur tika noteikts, ka kopējais vidējās un augstas intensitātes fiziskās aktivitātes sporta stundās netiek veiktas pietiekamā apjomā (Kahan & McKenzie, 2017). Veiktajā zinātnisko rakstu meta-analīzē tika konstatēts, ka vidēji tikai 32.6% bērnu sasniedz mērenas un augstas intensitātes slodzes sporta stundā. Izvērtējumā tika iekļauti pētījumi, kuros fiziskās aktivitātes noteica, izmantojot akselometrus, kas ir objektīvās izpētes metode. Savukārt, veicot subjektīvos novērojumus, šis skaitlis palielinās līdz 57.6%, kas joprojām ir nepietiekams rekomendāciju sasniegšanai (Hollis et al., 2016).

Vienā no pēdējiem Skolēnu veselības paradumu pētījumiem (HBSC), kas apkopoja 2013./2014. mācību gada aptaujas rezultātus, tika konstatēts, ka rekomendējamo fizisko aktivitāšu apjomu ikdienā (vismaz 60 minūtes dienā; mērenas-augstas intensitātes) veic tikai 22% zēnu un 15.3% meiteņu. Latvijā iegūto datu atšķirība ar vidējiem pētījuma rādītājiem citās valstīs ir 5%-8% robežās, tomēr ir jānorāda, ka, piemēram, Somijā 11 gadu vecumā 47% zēnu un 34% meiteņu ir pietiekami fiziski aktīvi (World Health Organization, 2016).

Latvijā, līdzīgi kā citās pētījuma valstīs, ir vērojama tendence šiem rezultātiem samazināties, salīdzinot ar iepriekšējo gadu pētījumu datiem. 2006. gada pētījumā tika noteikts, ka 27.6% zēnu un 18.6% meiteņu vecumā no 11 līdz 15 gadiem ir pietiekami aktīvi. Līdz ar fiziskās aktivitātes samazināšanos ir konstatēta tendence liekā svara izplatības palielināšanās. 2010. gada pētījumā 11 gadus vecumā zēniem tika konstatēts liekais svars 23% gadījumos, bet 2014. gadā tie jau bija 28%. Līdzīga pieauguma tendence ir novērojama arī citās vecuma grupās abiem dzimumiem. Analizējot pētījuma rezultātus, nākas secināt, ka, lai gan meitenes mazāk pavada laiku, veicot fiziskās aktivitātes, tomēr liekā svara problēmas tiek konstatētas par 7%-10% retāk. 11 gadu vecumā meitenēm liekais svars ir 18% gadījumos. Tas apstiprina citu pētījumu atziņas, ka, lai gan fiziskā aktivitāte un liekā svara problēmas ir cieši saistītas, tomēr tas ir daudzkomponentu veselību ietekmējošās uzvedības modelis. Tādēļ, gan fiziskās aktivitātes veicināšanas, gan liekā svara korekcijas modeļi ietver daudzus vides un psihoemocionālos faktorus (Schwarzer, 2008).

Vides, sabiedrības normu, starppersonu un personības faktoru mijiedarbība tiek plaši pētīta saistībā ar fizisko aktivitāšu veicināšanu. Šajos pētījumos skolas vide tiek

42


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

analizēta ļoti plašā kontekstā (Lewallen et al., 2015). Balstoties uz visaptverošas skolas vides (whole school approach) pieeju fiziskās aktivitātes veicināšanai un, ņemot vērā, ka sporta stunda ir tikai viens no komponentiem, ārpusstundu nodarbības un atbalstošā vide tiek uzskatīta, kā būtiskākais faktors vēlamo izmaiņu nodrošināšanai (De Meester et al., 2017; Thornton et al.,2017).

Ārzemju literatūrā, kas pēta skolas vides potenciālo ietekmi uz bērnu kopējo fizisko aktivitāti, visbiežāk tiek izmantots Sociāli ekoloģiskās teorijas modelis (Langille & Rodgers, 2010; Nam, 2016).

Teorijā apvienoti personības un apkārtējās vides faktori, kas ietekmē veselību. Pētījumu gaitā ir noteikts, ka starp personības uzvedību un apkārtējo vidi pastāvi dubultā saite: no vienas puses, vide nosaka cilvēka uzvedību, no otras puses – cilvēka uzvedība un rīcība maina apkārtējo vidi. Vēlamo uzvedību var ietekmēt daudz sociālu apakšsistēmu: ģimene, kopiena, darbavieta, pārliecība un tradīcijas, ekonomika, fiziskā vide sociālo attiecību tīkli. Tāpēc centieni popularizēt veselību veicinošus paradumus būtu jāvērš to sociālo apakšsistēmu virzienā, kuru ietekmē indivīds pats izvēlēsies vēlamo uzvedības modeli. Tiek pieņemts, ka izmaiņas vienā apakšsistēmā rada izmaiņas citās. Līdz ar to ir nepieciešama kompleksa pieeja sabiedrības veselību ietekmējošās uzvedības korekcijai, ņemot vērā sociālo grupu īpatnības (Stokols, 1992). Cilvēka uzvedība un ieradumi ir grūti izmaināmi psiholoģiskie faktori, it īpaši, ja ārējie apstākļi nav tam piemēroti. Tādēļ fiziskās aktivitātes veicināšanai liela nozīme ir ne tikai uzvedības modeļu veidošanai, bet arī apkārtējās vides nodrošināšanai, kas atbalsta vēlamās rīcības izvēli. Vēlamās uzvedības modeļa izveidošana lielā mērā ir atkarīga no iespējas ietekmēt vairākas sociālās apakšsistēmas vienlaicīgi.

Sociāli-ekoloģiskās pieejas modelis balstās uz bioloģisko zinātņu atziņām par organismu mijiedarbību ar apkārtējo vidi. Veiktie pētījumi socioloģijā, psiholoģijā, pedagoģijā un veselības veicināšanas jomās, norāda uz ciešo vides un cilvēka uzvedības savstarpējo ietekmi.

Nozīmīgākos pētījumus šīs teorijas attīstībā ir veikuši:• Bronfenbrenners 1979. gadā definēja Ekoloģisko Sistēmu teoriju, kas atklāj

mijiedarbību starp personu un apkārtējo vidi (Bronfenbrenner, 1979);• MakLerojs 1988. gadā izstrādāja Veselību ietekmējošās uzvedības ekoloģisko

modeli (McLeroy et al., 1988);• Stokols 1992. gadā ieviesa Sociāli-ekoloģisko modeli veselības veicināšanā.Lai gan starp šīs teorijas dažādām izpausmēm pastāv kategoriju definējumu

atšķirības, tomēr var izšķirt galvenos četrus līmeņus, kas ir savstarpēji ietekmējami un pārklājas viens ar otru (Stokols, 1992).

1. Individuālās izpausmes līmenis. Personības individuālie faktori ir sociāli-ekoloģiskā modeļa centrs. Šajā līmenī

tiek iekļauti kritēriji, kas var veicināt vai kavēt cilvēka iesaistīšanos aktivitātēs. Individuālo līmeni raksturo:

• sociāldemogrāfiskie parametri;• zināšanas, attieksme, pārliecība, motīvi, nedrošība, bailes;• iemaņas un prasmes,• veselības stāvoklis.Fiziskās aktivitātes veicināšanas procesā uzmanība tiek pievērsta personas

zināšanu papildināšanai, kustību iemaņu un prasmju pilnveidošanai. Galvenokārt tās ir izglītojošās programmas, kuru mērķis ir palielināt cilvēka pārliecību par savām spējām.

2. Sociālās vides līmenis.

43


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

Katrs cilvēks atrodas noteiktas sociālās vides ietekmē. Sociālo vidi raksturo kultūras un sabiedrības procesu izpausmes formas. Sociālās vides līmenī apkārtējie cilvēki var sniegt gan rīcības atbalstošu, gan noraidošu vērtējumu.

To galvenokārt raksturo:• attiecības starp ģimenes locekļiem;• vienaudžu attieksme;• personas socializēšanās iespējas;• kultūrvides līmenis;• sabiedrības normas;• institucionālās formas (skolas tradīcijas, atrašanās vieta);• sociālekonomiskais sabiedrības līmenis.Organizējot aktivitātes, šī līmeņa faktoru ietekmēšanai, tiek izmantots atbalsta

grupu darbs, līdzdalība sociālajos projektos, sporta pasākumu organizēšana, brīvprātīgais darbs, kā arī citas aktivitātes, kas vērstas pozitīvas pārliecības veidošanai par fizisko aktivitāšu nozīmīgumu.

3. Fiziskās vides līmenis. Ņemot vērā, ka jebkura fiziskā aktivitāte tiek veikta noteiktajā ārējā vidē, tās

parametri ietekmē cilvēku rīcības izvēli. Fiziskā vide tiek iedalīta: cilvēku veidotā un dabīgā. Atrodoties fiziskām aktivitātēm labvēlīgā vidē (pieejami sporta laukumi, aprīkotas pastaigu un velobraucienu vietas, patīkami dabas apstākļi) ir lielāka iespēja, ka skolēns izvēlēsies aktīvu brīvā laika pavadīšanas veidu. Savukārt urbanizēta vai nedroša vide mazina fizisko aktivitāšu iespējamību.

Fiziskās vides faktori, kas var ietekmēt aktivitāti:• fiziskām aktivitātēm piemēroto vietu pieejamība;• sabiedriskais transports un satiksmes intensitāte;• kriminogēnā situācija;• dabas apstākļi;• dzīvojamās vides apbūves intensitāte.Fizisko aktivitāti veicinošām programmās būs jūtama ietekme tikai tajā gadījumā,

ja arī reālā ārējās vides situācija būs tam labvēlīga.4. Politiskās vides līmenis. Lai spētu realizēt plašas ietekmes pasākumus fiziskās aktivitātes veicināšanai, ir

nepieciešama sakārtota politiskā vide. Tas attiecas gan uz normatīvajiem dokumentiem, kas regulē sportiskās un fiziskās aktivitātes valsts un pašvaldību līmenī, gan iekšējās kārtības noteikumi un tradīcijas, kas veicina vai kavē cilvēku iesaistīšanos aktivitātēs.

Politisko vidi veido:• pilsētvides plānošanas politika;• veselības nodrošināšanas politika;• sabiedrisko aktivitāšu atbalsta politika;• izglītības politika;• dabas un darba aizsardzības politika.Izmantojot sociāli ekoloģisko modeli, ir iespējams skatīt fiziskās aktivitātes

izpausmes dažādos līmeņos, kas savstarpēji mijiedarbojas. Veicot izmaiņas vienā no līmeņiem, ir paredzama atgriezeniska saite citos aspektos. Pēc pētījumiem, kas veikti izmantojot sociāli ekoloģisko modeli, fiziskās aktivitātes veicināšanai lielāks efekts ir tad, ja tiek veiktas ietekmes vairākos līmeņos vienlaicīgi (Langille, & Rodgers,2010; Nelson et al., 2010).

Turpmākai pētījuma metodoloģijas izstrādei ir analizēti zinātniskie raksti no sekojošajām datu bāzēm: EBSCO, Web of Science, ScienceDirect Freedom

44


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

Collection, Scopus. Izvēloties rakstus analīzei, tika ievadīti atslēgas vārdi, kas atbilst sociāli ekoloģiskās teorijas pieejai, piemēram:

· individuālās izpausmes līmenis - fizisko aktivitāšu uztvere (physical activity perception); fizisko aktivitāšu barjeras (physical activity barriers);

· sociālās vides līmenis – fiziskās aktivitātes un vienaudži (physical activity and peers), fiziskās aktivitātes-skolotāju viedoklis (physical activity–teacher’s perception);

· fiziskās vides līmenis – rotaļu laukumi (playgrounds), sporta infrastruktūra (sport facilities), skolas vide (school environment);

· politiskās vides līmenis – skolas politika (school policy), skolu programmas (school-based programs), valsts politika (national policy).

Individuālās izpausmes līmenisIekšējās motivācijas trūkums, tiek minēts kā visbiežākais iemesls nepiedalīšanās

fiziskajās aktivitātēs (Slater & Tiggemann, 2010). Palielinoties vecumam, samazinās fiziskā aktivitāte un mainās motivācijas lokuss no patiesi iekšējās uz ārējo (Knowles et al., 2011).

Vēlamās uzvedības motivācijas modeļu veidošanās procesi ir plaši pētīta psiholoģijas joma. Ir izveidotas dažādas teorijas, kas apraksta un pamato personības darbības cēloņus un motīvus.

Plānotās uzvedības teorijas pamatā ir atziņa, ka cilvēks rīkojas un lemj atbilstoši savai vērtību sistēmai, un ņemot vērā citu uzvedības normas. Uzvedību nosaka personas nodomi jeb nolūki. Šajā teorijā tiek norādīts, ka indivīda plānoto uzvedību nosaka divi faktori: iekšējais (indivīda attieksme pret savu rīcību) un ārējais (sociālo normu uztvere). Katrs indivīds, izvērtējot savu iespējamo uzvedību, sociālās normas uztver atšķirīgā pakāpē (Ajzen & Fishbein, 1980).

Iepriekš minētie - attieksmes, sociālo normu un uzvedības kontroles komponenti ietekmē indivīda nodomu rīcībai, bet cilvēki ne vienmēr uzvedas atbilstoši saviem nodomiem. Tādēļ šajā modelī paredzamo uzvedību ietekmē cilvēka pārliecība par savu rīcību un tās stabilitāte (Ogden, 2003). Plānotās rīcības stabilitāti ietekmē:· cik lielā mērā cilvēks ir pārliecināts par savas rīcības nepieciešamību;· cik lielā mērā rīcībai ir pozitīvs vērtējums apkārtējā sociālajā vidē;· vai rīcības sekas ir pilnībā apzinātas;· spēja saglabāt vēlamo rīcību ilglaicīgi.

Savukārt Pašnoteikšanās teorija atspoguļo indivīda motivācijas un personību raksturojošo faktoru mijiedarbību. Šajā uzvedības modelī tiek uzskatīts, ka visiem piemīt trīs iedzimtas psiholoģiskās vajadzības – ego autonomija, kompetence un piederība. Personības autonomija tiek raksturota kā iekšējās kontroles lokuss – tas ir cilvēks savas dzīves notikumus skaidro ar paša personības īpatnībām, un piemīt uztvere, ka rīcība tiek veikta pēc paša izvēles. Kompetence ir pārliecība par savām spējām un gatavība efektīvi rīkoties. Kā sociālajai būtnei, katram cilvēkam piemīt nepieciešamība piederēt kādai no sociālām grupām. Respektīvi, lai apmierinātu šīs psiholoģiskās vajadzības indivīds veic noteiktas darbības, un tas ir attiecināms arī uz fizisko aktivitāti.

Pašnoteikšanās teorija paredz, ka to, cik lielā mērā minētās vajadzības tiek realizētas, ir atkarīgs no personas motivācijas līmeņa. Rīcības motivācijas izpausmēm piemīt nepārtraukums un tā var tikt raksturota no amotivācijas (motivācijas trūkums) līdz patiesai iekšējai motivācijai (Deci & Ryan, 2000). Patiesi iekšēji motivētai rīcībai nav nepieciešami ārējie stimuli (sabiedrības novērtējums, pamudinājumi, atbalsts). Ārējā regulācija (stimuli) var izpausties ļoti vāji. Piemēram, ja jaunietis norāda, ka

45


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

sporto, jo vēlas labi izskatīties, tas raksturo rīcību, ko vada iekšēji definētās vērtības, ko ietekmē sabiedrības normas. Izteiktai ārējās motivācijas rīcībai ir sodu un pamudinājumu sistēma („Es sportoju, jo mani vecāki tā vēlas”).

Kā viena no visplašāk atspoguļotajiem uzvedības modeļiem tiek minēta Sociāli kognitīvā teorija. Teorijas pamatā ir atziņa, ka starp uzvedību, apkārtējo vidi un personas psiho-somatisko stāvokli pastāvi tiešas mijiedarbības saites. Starp minētajiem faktoriem savstarpējā mijiedarbība: no vienas puses, vide nosaka cilvēka uzvedību, no otras puses – cilvēka uzvedība un rīcība maina apkārtējo vidi. Cilvēks funkcionē nepārtrauktā uzvedības, izziņas un apkārtnes mijiedarbībā. Īpaša uzmanība tiek veltīta pašefektivitātei, kas ir prasme apzināties savas spējas uzvedības veidošanā, atbilstoši specifiskai situācijai vai uzdevumam. Nodrošinot augstu personas pašefektivitāti, tiek panākta lielāka iespēja, ka cilvēks spēs pārvarēt radušās grūtības vēlamās rīcības nodrošināšanai (Bandura, 1989).

Vienā no pētījumiem, pielietojot daļēji strukturētās intervijas metodi, tika noteikti šķēršļi, kas traucē pusaudžiem būt pietiekami fiziski aktīviem. Būtiskākie šķēršļi tika sagrupēti četru faktoru grupās: „laika trūkums”, „nepiemēroti laika apstākļi”, „skola un mājasdarbi”, „intereses trūkums un nevēlēšanās”. Ir jāatzīmē, ka šajā pētījumā „laika trūkuma faktors” bija būtiski nozīmīgāks meitenēm (Tappe et al., 1989).

Vairākajos pētījumos ir noteikts, ka fiziskās aktivitātes samazināšanās ir cieši saistīta ar pubertātes iestāšanos. Meitenes, kas nobriest ātrāk par savām vienaudzēm ir arī mazāk aktīvas (Dobbins et al., 2013). Somijā veiktajā pētījumā tika noskaidrots, ka visstraujāk fiziskās aktivitātes samazinās zēniem vecuma posmā no 12 līdz 18 gadiem (5.1% gadā), bet meitenēm tas ir no 12 līdz 15 gadiem (4.1% gadā) (Telama & Yang, 2000).

Tomēr bioloģiskie faktori nav noteicošie, kas ietekmē aktivitātes samazināšanos. Sociālie un personību veidojošie faktori ir būtiskāki, kas ietekmē vēlamo uzvedību. Bērniem attīstoties, intereses mainās, jo ir vēlēšanās izmēģināt savas spējas arī citās aktivitātēs. Līdz ar to, tas ir meklējumu un izmēģinājumu ceļš, lai atrastu sevis izpausmes veidu, kas sniedz lielāko gandarījumu. Līdz ar skolas vecuma palielināšanos, palielinās arī mācību slodze, kas ietekmē brīvā laika pavadīšanas iespējas. Palielinoties pusaudžu autonomijai no saviem vecākiem, viņiem rodas iespējas vairāk laika pavadīt ar vienaudžiem sev vēlamajā vidē, līdz ar to samazinās laiks fiziskajām aktivitātēm (Craike et al., 2009).

Vienaudžu ietekmei ir ļoti liela nozīme šajā vecumposmā. Tā var būt gan pozitīva, gan negatīva. Kā fizisko aktivitāti kavējošus faktorus pusaudži min: negatīva pieredze kopā, nesportiski draugi, pārlieku liels spiediens būt aktīvam no apkārtējiem. Savukārt aktīvie pusaudži kā veicinošos faktorus min: iespēja darboties kopā, droša un draudzīga vide, pozitīvs draugu novērtējums (Ries et al., 2008; Humbert et al., 2008; Whitehead & Biddle, 2008).

Sociālās vides līmenisZinātniskajā literatūrā draugu, vienaudžu, pedagogu, ģimenes locekļu un citu

nozīmīgu cilvēku ietekme uz vēlamo veselību ietekmējošo rīcību tiek analizēta sociālā atbalsta kontekstā. Bieži vien sociālais atbalsts tiek vērtēts trijos aspektos: 1) rīcības nodrošināšana (transportēšana, finansēšana u.c.), 2) motivējošais atbalsts (iedrošināšana, pozitīvais novērtējums utt.), 3) vēlamās rīcības paraugs (uzvedības modelēšana) (Prochaska et al., 2002).

Ņemot vērā pusaudžu socializēšanās dominanti šajā vecuma posmā, fiziskās aktivitātes un sports ir tieši saistīts ar tuvāko draugu loka attieksmi. Tomēr pusaudži, kas ir pietiekami fiziski aktīvi, laika trūkumu neuztver kā ierobežojumu. Laika

46


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

plānošanas prasmes un augsts fizisko aktivitāšu ieguvumu novērtējums ļauj viņiem apvienot vairākas aktivitātes ikdienā (Whitehead & Biddle, 2008).

Zinātniskajos pētījumos ir minēts, ka sacensību elements ir viens no ierobežojošiem faktoriem sporta aktivitāšu pārtraukšanai, īpaši tas ir izteikti pusaudzēm (Knowles et al., 2011). Līdz ar to arī psiho emocionālajam faktoram ir būtiska loma fizisko aktivitāšu saglabāšanā. Veidojoties apziņai par savām spējām salīdzinājumā ar citiem, attīstās personības pašnovērtējums un motivācija turpmākai darbībai (Robert, 1992).

Sacenšanās un sasniegumu novērtēšanas vidi pusaudži visbiežāk min kā ierobežojošo faktoru (Yungblut et al., 2012; Craike et al., 2009). Negatīvā pieredze sporta stundās veidojas, izjūtot spiedienu uzvarēt un saņemot nepatīkamas reakcijas no vienaudžiem. Nevēlēšanās zaudēt un iespējamā izstumšana no kolektīva mazina prieka sajūtas, piedaloties sporta aktivitātēs (Whitehead & Biddle, 2008).

Savukārt pusaudži, kas uzrādīja pietiekamu fizisko aktivitāti, kā motivējošos faktorus minēja: veselības ieguvumus, ārējais izskats, socializēšanās iespējas, pozitīva pieredze un jautrība. Pusaudži augstu novērtēja aktivitāšu dažādību, kas nav saistītas ar sacenšanos, bet ar jauniem izaicinājumiem (Humbert et al., 2008).

Ārējais izskats ir ļoti nozīmīgs psiho emocionāls faktors pusaudžu un jauniešu vecumā. Īpaši tas ir raksturīgi meteņu vidū. Daudzos ārzemju pētījumos, pielietojot interviju metodes, ir noskaidrots, ka meitenes jūtas neērti savu vienaudžu vidū (īpaši, ja tie ir zēni), veicot sportiskās aktivitātes. Vecāko klašu jaunietes un meitenes ar vājāku fizisko sagatavotību jūt diskomfortu sportiskajās aktivitātēs, jo ir ar lieko svaru, ir neierasts apģērbs, jūtas nosvīdušas (Knowles et al., 2011). Savukārt pusaudži, kas ir pietiekami fiziski aktīvi un ar sportisku ārējo izskatu, diskomfortu sporta aktivitātēs nejūt.

Prieka sajūtas faktors kļūst maznozīmīgs, kad fiziskās aktivitātes tiek pielietotas kā līdzeklis svara samazināšanai. Tomēr, kā noteikts pētījumos, tieši prieka izjūtas ir visbiežāk minētais faktors vēlamās rīcības ilgtermiņa saglabāšanai. Hendersons ar līdzautoriem savā publikācijā norādīja, ka mūsdienu sabiedrībā, kas ir uz rezultātu un sasniegumu orientēta, prieka izjūtas nav pietiekami pētītas un novērtētas (Henderson et al., 1999). Mainot paradigmu no „fiziskās aktivitātes – līdzeklis mērķu (veselība, izskats, sporta rezultāts) sasniegšanai” uz „fiziskās aktivitātes – prieka gūšanai”, ir iespējams paaugstināt motivāciju līdzdalībai (Foster et al., 2007).

Pētījumā, izmantojot interviju metodi, tika noteikts, ka fizisko aktivitāšu uztvere ir atšķirīga arī dažādos pusaudžu posmos. Tā 7. klases meitenes fiziskās aktivitātes uztvēra vairāk, kā vienu no ikdienas aktivitātēm, kad ir iespēja izkustēties, savukārt 11. klasē sporta nodarbības tika uztvertas, kā „nopietns darbs” rezultāta sasniegšanai. Arī attiecības ar zēniem sportiskajās aktivitātēs ir atšķirīgas šajos posmos. Jaunākie zēni sportiskajās aktivitātēs vairāk „iekļāva” meitenes un līdzdarbojās kopā. Savukārt vecākajās klasēs, zēniem kļūstot pašpārliecinātākiem par sevi, sadarbība ar meitenēm mazinājās, un sporta aktivitātes tika uztvertas kā vīrišķības izpaušanās iespēja (Craike et al., 2009).

Pedagoga loma fiziskās aktivitātes veicināšanā ir viens no būtiskākajiem faktoriem skolas vidē. Ir veikti daudzi pētījumi, kas analizē pedagogu kā uzvedības parauga piemēru. Sporta skolotāja iesaistīšanās aktivitātēs, pozitīvais atbalsts, citu iedrošināšana, radošā darbība ir noteicošie faktori bērnu pozitīvās attieksmes veidošanai (Morton et al., 2010).

Pedagoģiskā darbība ir cieši saistīta at sporta stundas atmosfēras uztveri bērnu vidū. Dažos pētījumos skolēni norādīja, ka uzslava tika nopelnīta tikai pārspējot citus, kas neveicināja pozitīvās attieksmes veidošanos, jo lielākā daļa no uzmanības tika

47


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

veltīta skolēniem ar vislabākām prasmēm (Ntoumanis et al., 2004). Taču dažos no rakstiem, skolēni (pārsvarā zēni) atzina, ka konkurence ir pozitīvs faktors un motivācija dalībai. Kaut gan meitenes arī pieminēja pozitīvas iezīmes konkurencei, viņas tomēr norādīja negatīvos aspektus: pazūd aktivitātes jautrība, it īpaši, ja zēni pārāk, iekļaujas konkurences atmosfērā. Skolēni vēlētos, lai skolotāji palīdzētu viņiem justies vairāk iesaistītiem un dotu vairāk izvēles iespēju, viens no pētījumiem piemin, ka meitenes attiecās piedalīties sporta stundās, kad skolēni tika dalīti pēc dzimuma un izvēlētās aktivitātes bija vairāk piemērotas puišiem (Azzarito et al., 2006).

Sociālie faktori, kas var ietekmēt pusaudžu darbību, tiek skatīti gan tuvākās saskarsmes līmenī (vienaudži, vecāki), gan plašākā aspektā, t.i., kādas ir sociālās normas un stereotipi. Pētījumos ir noteikts, ka ģimenes locekļiem it īpaši vecākiem ir būtiska loma vēlamo veselības paradumu veidošanā, lai gan atsevišķi zinātnieki norāda, ka iedarbības mehānismi joprojām nav pietiekami izpētīti (Prochaska et al., 2002). Vecāku atbalsts vai arī noraidošā attieksme ir viens no sociālā aspekta būtiskākajiem faktoriem, jo kā norādīts pētījumos tam ir pat lielāka ietekme uz pusaudža rīcību nekā vecāku uzvedības modelēšanai. Kā viens no svarīgākajiem atbalsta mehānismiem ir fizisko aktivitāšu pieejamības nodrošināšana, t.i., transportēšana, finansēšana, izvēles atbalsts.

Pētījumos par fizisko aktivitāti, kā viens no ietekmējošajiem faktoriem tiek norādīta vecāku attieksme. Vecāki ir galvenie pārvietošanās izvēles noteicēji, un bieži vien laika trūkums un drošība tiek minēti, kā galvenie iemesli, izvēloties bērnu vešanu ar mašīnu (Faulkner et al., 2010). Tas apliecina Trapa un līdzautoru atziņas, ka šādai vecāku izvēlei galvenokārt ir sociāla faktora raksturs, nevis apkārtējās fiziskās vides ierobežojumi (Trapp et al., 2012).

Individuālo izpausmju un sociālās vides izpētePētījuma dizains: jauktā tipa (kvantitatīvs un kvalitatīvs).Kvantitatīvs pētījums: šķērsgriezuma salīdzinošais.Pētījuma mērķis: iegūt informāciju par fizisko aktivitāti veicinošajiem un

kavējošajiem faktoriem skolas vecuma bērnu un jauniešu vidū.Pētījuma mērķa grupa: vispārizglītojošo skolu 7., 9., 11. klašu skolēni.Respondentu reprezentatīvā atlase: daudzpakāpju klasteru metode, nejauši

atlasot vispārizglītojošās skolas no Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības iestāžu reģistra. Plānotais reprezentatīvās izlases respondentu skaits ne mazāk kā 1123.

Pētījuma instrumenti: adaptētā anketa pusaudžiem IPEN. Anketa pieejama: http://www.ipenproject.org/methods_surveys.html. Anketas izstrāde ir veikta starptautisko institūciju sadarbībā 2012. gadā, apkopojot un papildinot aptaujas par fizisko aktivitāti ietekmējošajiem faktoriem. Anketa ir standartizēta un aprobēta daudzos pētījumos (Hinckson et al., 2014). Šobrīd anketa tiek izmantota pētījumā, kas iekļauj 13 valstis no dažādiem reģioniem. IPEN (International Physical Activity and the Environment Network) tīklojuma resursi nodrošina pilnvērtīgu pētījumu veikšanas metodisko atbalstu. Anketas izstrādātāji rekomendē pielietot šo instrumentu pēc iespējas plašāk, kas sniedz iespēju iegūt salīdzināmos rezultātus starp valstīm.

Pētījuma organizēšana: nejauši izvēlēto izglītības iestāžu vadītājiem tiek nosūtīts aicinājums piedalīties pētījumā ar pievienoto informatīvo vēstuli par pētījumu respondentu vecākiem vai aizbildņiem ar piekrišanas/atteikuma formu. Pēc parakstītas piekrišanas formas saņemšanas respondenti aizpilda anketu klases stundas laikā. Iegūtos datus apstrādā ar aprakstošās statistikas metodēm, rezultātu salīdzināšanu starp grupām un mijsakarību noteikšanai izmanto parametriskās un neparametriskās statistikas metodes.

Kvalitatīvs pētījums: daļēji strukturēta intervija/diskusija fokusgrupās.

48

http://www.ipenproject.org/methods_surveys.html


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

Pētījuma mērķis: papildināt šķērsgriezuma pētījumā iegūto informāciju ar padziļinātu izpratni par fizisko aktivitāti veicinošajiem un kavējošajiem faktoriem, balstoties uz fokusgrupu dalībnieku personīgo pieredzi.

Pētījuma mērķa grupa: vispārizglītojošo skolu 7., 9., 11. klašu skolēni.Respondentu atlase: no šķērsgriezuma pētījumā iekļauto skolu saraksta pēc

nejaušības metodes izvēlas 2 skolas lauku teritorijā (7. un 9. klases), 2 skolas no reģionālajām pilsētām (7. un 11. klases), 2 skolas no republikas pilsētām (9. un 11. klases), 1 Rīgas skola no katras administratīvās teritorijas (kopā 6 skolas, 7., 9. un 11. klases, kas proporcionāli sadalītas) Izvēlētajās skolās pēc respondentu piekrišanas nejauši atlasa 7 zēnus un 7 meitenes fokusgrupas intervijas veikšanai. Fokusgrupas intervijas notiek atsevišķi pa dzimumiem. Plānotais kopējais fokusgrupu interviju skaits – 12.

Pētījuma instruments: daļēji strukturētā intervija, kas iekļauj jautājumus par respondentu sportošanas ieradumiem, fiziskajām aktivitātēm brīvajā laikā, pārvietošanās ieradumiem, vecāku un ģimenes attieksmi, vienaudžu attieksmi, skolas vides novērtējums, sporta stundu satura novērtējums, diskusija par fizisko aktivitāti veicinošajiem un kavējošajiem faktoriem.

Pētījuma organizēšana: fokusgrupas daļēji strukturēto interviju/diskusiju vada moderators, kas pārzina pētījuma jautājuma būtību un kuram ir pieredze bērnu mērķgrupu intervēšanā. Fokusgrupas intervijas ir jāorganizē pirms respondenti ir aizpildījuši šķērsgriezuma pētījuma anketu. Intervijai vēlams izvēlēties klases stundu, kas ir iepriekš saskaņots ar pedagogu. Fokusgrupas intervijai jānotiek atsevišķā telpā un to ieraksta audio formātā. Plānotais intervijas ilgums no 30 līdz 60 minūtēm. Iegūtās informācijas apstrādei izmanto transkripcijas naratīvās analīzes metodi, izmantojot kvalitatīvo datu apstrādes programmas (piemēram AQUAD vai Nvivo)

Fiziskās vides līmenisAtbilstoši Sociāli ekoloģiskās teorijas konceptam apkārtējā fiziskā vide var

būtiski ietekmēt cilvēku fizisko aktivitāti. Zinātniskajos rakstos fiziskā vide galvenokārt tiek pētīta trijos komponentos: būves un telpas (pieejamība, arhitektoniskais risinājums, atbilstība prasībām), laukumi un pilsētvide (estētiskais noformējums, funkcionalitāte), pārvietošanās iespējas (gājēju un veloceliņi, sabiedriskais transports).

Vides ietekmi uz cilvēku fizisko aktivitāti zinātnieki aktualizēja jau kopš pagājušā gadsimta beigām. Sākotnējie pētījumi tika akcentēti uz fizisko aktivitāti veicinošo programmu efektivitāti un pieejamību tuvākajā apkārtnē (Dishman, 1982). Vēlākajos pētījumos galvenā uzmanība tika pievērsta vides un infrastruktūras ietekmei uz fizisko aktivitāti dažādās populācijas grupās (Sallis et al., 1992; Sallis et al., 1990). Attīstoties tehnoloģijām, globālās pozicionēšanas sistēmas un digitālās kartes sāk izmantot arī zinātniskajos pētījumos, analizējot pilsētvides un transporta sistēmas ietekmi uz cilvēku pārvietošanās ieradumiem (Saelens et al., 2003). Šobrīd joprojām turpinās jaunu metodiku un pētījumu instrumentu aprobēšana vides ietekmes novērtēšanai.

Analizējot literatūru, var izdalīt trīs galvenās pētījumu instrumentu kategorijas. Viena no visplašāk pielietotajām ir intervēšanas vai anketēšanas metodes, kuru galvenais uzdevums ir noteikt fizisko aktivitāti veicinošos un kavējošos faktorus, ko ietekmē fiziskā vide. Otrajā kategorijā tiek pielietotas novērošanas metodes, kas fiksē objektīvos rādītājus reālajā vidē (telpu, vides noslogojuma intensitāte, pārvietošanās ātrums, aktivitāšu veids). Trešajā kategorijā var iedalīt pētījumus, kur tiek izmantoti dati, kas iegūti no digitālajām kartēm. Šajos pētījumos galvenokārt tiek analizēta

49


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

pilsētvides ietekme uz kopējo fizisko aktivitāti noteiktā pilsētas rajonā vai plašākā mērogā.

Kā jau tika minēts iepriekš, kvantitatīvie pētījumi, pielietojot anketēšanas metodi, ir visbiežāk izmantotā pieeja datu iegūšanai par to, kā cilvēki uztver fizisko vidi. Pikora ar kolēģiem, veicot pētījumu meta analīzi un ekspertu viedokļu apkopojumu, izvirzīja četrus galvenos vides faktorus ar deviņiem iekļautiem elementiem, kas var ietekmēt pārvietošanās ieradumus (Pikora et al., 2003).

Pārvietošanās ieradumu ietekmējošie vides faktori: funkcionalitāte (pārvietošanās virsma, ielas, satiksme, pieejamība); drošība (personiskā, satiksmes); estētiskums (ietvju noformējums, apkārtnes skati); galamērķi (parki, iepirkšanās).

Pilnveidojoties empīrisko pētījumu datu bāzei un veidojoties sadarbībai zinātniskajos projektos, ir izstrādātas daudzas anketas, kuru mērķis ir noteikt apkārtējās vides ietekmi uz cilvēku aktīvās pārvietošanās (ejot vai braucot ar velosipēdu) ieradumiem. Starptautiski visplašāk tiek izmantota anketa „Neighborhood Environment Walkability Scale (NEWS)”, kas ir aprobēta vairākajās valstīs (Dānija, Turcija, Japāna, Čehija). Starptautiskā sadarbība pilsētvides izpētes jautājumos ir izveidots tīklojums - International Physical Activity and the Environment Network (www.ipenproject.org), kur ir pieejami arī citu pētniecības rīku un metodiku apraksti.

Lielākais vairākums izstrādāto anketu ir fokusēts uz aktīvās pārvietošanās ieradumu un sporta infrastruktūras pieejamības izpēti sabiedrībā kopumā. Tomēr ir arī anketas, kas ir sagatavotas bērnu un jauniešu populācijai. Piemēram, „The Trial of Activity in Adolescent Girls (TAAG)”(Evenson et al., 2006), vai „Neighborhood Environment Walkability Scale-youth (NEWS-Y)” (Rosenberg et al., 2009). Šo anketu pamatjautājumi ir saistīti par bērnu un jauniešu iespējām brīvi pārvietoties tuvākajā apkārtnē, par drošības aspektiem, par spēļu un rotaļu laukumu pieejamību. Jaunāka vecuma bērniem, kas vēl nespēj kritiski novērtēt anketu jautājumu būtību, vienā no pētījumiem tika izmantota bērnu zīmējumu analīzes metode (Hume et al.,2006). Pētījuma dalībniekiem tika dots uzdevums uzzīmēt viņiem nozīmīgas vietas, kur viņi labprāt pavada laiku ārpusē. Lai gan šajā pētījumā netika gūti statistiski nozīmīgi rezultāti, tomēr tika konstatēta tendence, ka vides elementiem ir ietekme uz bērnu fizisko aktivitāšu izvēli.

Izstrādātie vides novērtēšanas protokoli paredz apsekot klātienē un reģistrēt noteiktos rādītājus, kas potenciāli var ietekmēt cilvēku fizisko aktivitāti (ietvju segumu kvalitāte, apzaļumojumu apjoms, rekreācijas iespēju piedāvājums utt.). Parasti to veic pētnieks klātienē, pārvietojoties attiecīgajā vidē un atzīmējot standartizētajā formā noteiktās vienības. Parametri var tikt fiksēti ar atzīmi „Ir” vai „Nav”, novērtēti pēc Likerta skalas, aizpildīti atvērta tipa jautājumi vai ierakstīti komentāri. Ne visiem izveidotajiem novērošanas protokoliem ir zinātniskais mērķis. Atsevišķos gadījumos tiek veikta vides apsekošana ar mērķi apzināt lokālās problēmas un uzlabot esošo situāciju. Līdz ar to šādi protokoli ir mazāk detalizēti un nav aprobēti citos apstākļos, tādēļ ir nepietiekama zinātniskā validitāte (Moudon & Lee,2003).

Pēdējo gadu laikā ir izveidoti daudzi protokoli un citi vides novērtēšanas instrumenti. Vairāki no tiem, kas ir paredzēti zinātnisko pētījumu veikšanai, ir apkopoti ASV nacionālās programmas „Active Living Research” mājaslapā: www.activelivingresearch.org. Galvenie novērtēšanas parametri ir: teritorijas plānojums, ietves un satiksme, veloceliņi, atpūtas iespējas, kārtība, drošība. Retāk tiek

50

http://www.ipenproject.org/


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

novērtēti: trokšņu līmenis, nepatīkamas smakas, klaiņojošo dzīvnieku esamība, fizisko aktivitāti veicinošo plakātu esamība. Ir sagatavoti atsevišķi protokoli arī skolu vides novērtēšanai. Zinātniskajos pētījumos visplašāk tiek izmantots: „System for Observing Play and Leisure Activity in Youth; SOPLAY” (McKenzie et al., 2000).

Attīstoties informācijas tehnoloģijām, aizvien vairāk pētījumos tiek izmantotas digitālās datu bāzes, kas saglabā ģeogrāfiski piesaistītu informāciju par apkārtnes objektiem konkrētā apkārtnē. Šādas informatīvās datu bāzes tiek apzīmētas kā Ģeogrāfiskā informācijas sistēma (ĢIS). Tā ir informācijas tehnoloģiju sistēma, ar kuras palīdzību var uzglabāt, vizualizēt, atjaunināt un analizēt datus, kas ir piesaistīti konkrētai telpiskai koordinātei. Šie dati var iekļaut informāciju par demogrāfiskiem, ekonomiskiem, kultūras, izglītības un citiem parametriem, kas ir attiecināmi uz kartē izvēlēto apgabalu. Dati tiek uzglabāti vairākos „slāņos”, kas palīdz analizēt sociāli ekonomiskās likumsakarības izvēlētajā teritorijā. Viens no piemēriem Latvijā ir Rīgas Ģeogrāfiskās Informācijas Sistēma (RĪĢIS), kas ļauj meklēt un attēlot Rīgas kartē nepieciešamo adresi vai kadastra numuru, kā arī ir iespējams meklēt un norādīt novietojumu kartē pilsētas infrastruktūras objektus (piemēram, sporta un atpūtas iespējas, izglītības iestādes, tūrisma apskates objektus u.c.). Apzinot tuvākajā apkārtnē esošās apzaļumotās zonas platību un iedzīvotāju skaitu, iespējams noteikt prognozējamo vides noslogojuma intensitāti.

Ārzemju ĢIS datu bāzēs ir uzkrāta pietiekami plaša informācija par dažādiem sociāli ekonomiskajiem parametriem, kas ļauj pētniekiem tos analizēt saistībā ar fizisko aktivitāti ietekmējošajiem vides faktoriem. Visbiežāk pētījumos tiek analizēti dati par: iedzīvotāju blīvumu, apbūves tipu, rekreācijas vides pieejamība, gājēju un veloceliņu izplatība, satiksmes blīvums, sabiedriskais transports, kriminogēnā situācija (Forsyth et al., 2008; Lee & Moudon, 2006). Savukārt Kligermans ar kolēģiem, izmantoja pētījumā ĢIS metodiku, kas iekļāva sekojošus rādītājus: apbūves intensitāte, iedzīvotāju blīvums, iepirkšanās iespējas, ielu blīvums. Fiziskā aktivitāte pusaudžiem tika noteikta izmantojot akselometrus. Pētījumā tika secināts, ka vides faktori ietekmē kopējo fizisko aktivitāti, bet neietekmē ķermeņa masas indeksa parametrus (Kligerman et al., 2007). Tas apstiprina iepriekš analizētos rezultātus, par to ka liekā svara problēma ir jāskata plašākā kontekstā.

Vienā no pētījumiem tika atklātas likumsakarības, ka blīvākam iedzīvotāju skaitam pilsētā ir pozitīva tendence energoefektivitātes, infrastruktūras izmantošanas un uzturēšanas jautājumos. Tomēr tas neietekmē kopējo fizisko aktivitāti un iešanas paradumus (Forsyth et al., 2007).

Lai gan ĢIS izpētes metodikas priekšrocības ir datu pieejamība un apstrādes ērtums, tomēr ir jāņem vērā vairāki datu validitātes faktori. ĢIS datu bāzē informācija galvenokārt tiek apkopota ar mērķi: uzlabot informācijas apmaiņu (reklāmas iespējas), plānot infrastruktūras un transportēšanas sistēmas attīstību un citiem uzdevumiem, kas nav saistīti tieši ar fiziskās aktivitātes izpēti. Kā arī ievadīto datu precizitāte var būt kļūdaina (Forsyth et al., 2006). Attīstoties informātikas tehnoloģijām, ĢIS izmantošana zinātniskajos pētījumos par fizisko aktivitāti, ir liela perspektīva, tomēr ir nepieciešams pilnveidot pētījumu standartizācijas protokolus, definēt datu atlases kritērijus, uzkrāt empīrisko pētījumu bāzi.

2013. gadā publicētajā rakstā tika norādīts, ka spēļu laukumu marķēšana ar kustību rotaļu dizaina elementiem (līnijas, kvadrāti, sižetiski spēļu fragmenti) veicina bērnu fizisko aktivitāti. Pētījumā piedalījās 420 bērnu vecumā no 6 līdz 11 gadiem četrās Francijas skolās. Divās skolās tika izkrāsoti spēļu laukumi un izveidotas eksperimentālās grupas, un divās skolās bija pētījuma kontrolgrupas. Fiziskā aktivitāte tika noteikta izmantojot ActiGraph akselometrus. Divu mēnešu laikā

51


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

eksperimentālās grupas bērnu pasīvi pavadītais laiks starpbrīžos samazinājās no 43.5% līdz 40.7% un palielinājās laiks, veicot mērenas un intensīvas fiziskās aktivitātes (Blaes et al., 2013).

Amerikas Savienotajās Valstīs liela uzmanība tiek veltīta liekā svara problēmu risināšanai. Ir veikti daudzi pētījumi par to, kā tiek izmantoti spēļu laukumi pārtraukumos starp mācībām. Vienā no pētījumiem tika noskaidrots, ka puse no skolniekiem galvenokārt ir pasīvi. Skolēni, kas piedalījās kādā no aktivitātēm galvenokārt izmantoja āra trenažierus vai aktivitāšu laukumus, t.i. 25% gadījumos un 17% bērnu spēlējās krāsotajos laukumos. Lai gan ASV basketbols ir ļoti populārs sporta veids, šajā pētījumā noskaidrots, ka basketbola laukumu izmantoja tikai 10% zēnu. Tomēr raksta autori atklāja, ka skolā kur notika plānotās fiziskās aktivitātes (pastaigu un sveicināšanas programma „Jog and Walk Stars”) 72% bērnu piedalījās nodarbībā, kas ļāva sasniegt nepieciešamo minimālo aktivitāšu apjomu (Black et al., 2015).

2014. gadā publicētajā pētījumu apkopojumā (Escalante et al., 2014), izvērtējot astoņas zinātniskās publikācijas, tika konstatēts, ka spēļu laukumi ar zīmējumiem un papildus aprīkojumu veicina bērnu fizisko aktivitāti mācību pārtraukumos. Tomēr ir jāņem vērā, ka pētījumos galvenokārt tika iekļauti sākumskolas posma mērķa grupa. Broekhuizena un līdzautoru rakstā tika norādīta nepieciešamība turpināt pētījumus par vides ietekmi uz kopējo fizisko aktivitāti pusaudžu grupās (Broekhuizen et al., 2014).

Arī kvalitatīvo pētījumu metodes zinātniskajos darbos tiek plaši izmantotas skolu fiziskās vides novērtēšanai. Mortons ar līdzautoriem (Morton et al., 2016) publicēja zinātnisko rakstu pārskatu, kur tika analizēta skolas vide atbilstoši sociāli ekoloģiskās teorijas modelim. Izanalizējot 16 kvalitatīva pētījuma metodoloģijai atbilstošus rakstus, tika secināts, ka skolu telpa, aprīkojums un inventārs potenciāli var ietekmēt skolnieku fizisko aktivitāti.

Sliktas ģērbtuves, riteņu novietošanas vietu trūkums arī tika pieminēts kā negatīvs faktors fizisko aktivitāšu veicināšanā. Līdzīgi arī ar spēļu lakumu trūkumu, taču dažos pētījumos skolēni norādīja, ka ir pārāk veci šādiem laukumiem un arī “droši” laukumi tiek uzskatīti par garlaicīgiem pusaudžu vecumā. Atsevišķos pētījumos tika norādīts, ka telpa ir svarīgs faktors. Plašas telpas tiek uzskatītas par aktivitāšu veicinošām un to trūkums izraisa tieši pretēju iedarbību. Tikai vienā pētījumā tika pieminēts skolas ēkas dizains, kas pozitīvi ietekmēja aktivitātes tās kāpņu daudzumu dēļ (Kirby et al.,2013). Bieži inventāra trūkums vai novecojis inventārs tiek pieminēts kā visvairāk fizisko aktivitāti ietekmējošs faktors (Hobin et al., 2012).

Fiziskās vides izpētePētījuma dizains: kvalitatīvs pētījums – strukturētā novērošana.Pētījuma mērķis: iegūt informāciju par skolas vecuma bērnu un jauniešu

fizisko aktivitāti no mācībām brīvajā laikā skolas vidē.Pētījuma mērķa grupa: vispārizglītojošo skolu izglītojamie.Respondentu atlase: iepriekš aprakstītā metode, atlasot izglītības iestādes

fokusgrupu diskusiju veikšanai. Plānotais apsekoto izglītības iestāžu skaits ne mazāk kā 24.

Pētījuma instruments: adaptētais tiešās novērošanas protokols „SOPLAY: System for Observing Play and Leisure Activity in Youth”. Protokols pieejams: http://activelivingresearch.org/soplay-system-observing-play-and-leisure-activity-youth . Izstrādātā metode ir aprobēta daudzos pētījumos un validēta ar akselometrijas metodi (Saint-Maurice et al., 2011). Protokols un pētījuma metodiskais apraksts ir publicēts „Active Living Research” vietnē.

52

http://activelivingresearch.org/soplay-system-observing-play-and-leisure-activity-youth

http://activelivingresearch.org/soplay-system-observing-play-and-leisure-activity-youth


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

Pētījuma organizēšana: nejauši izvēlētajās izglītības iestādēs tiek veikts novērojums, fiksējot protokolā bērnu aktivitāšu veidu un intensitāti mācību starplaikos un pēc skolas dienas beigām. Novērojumi tiek veikti gan skolas telpās, gan skolas teritorijā. Vēlamais novērojumu veikšanas laiks – pavasaris vai rudens. Iegūtos datus apstrādā ar aprakstošās statistikas metodēm, rezultātu salīdzināšanu starp grupām un mijsakarību noteikšanai izmanto parametriskās un neparametriskās statistikas metodes.

Politiskās vides līmenisBērni un pusaudži lielāko savas dienas daļu pavada skolas vidē. Ārpusstundu

aktivitātes ir viena no iespējām iesaistīt bērnus fiziskajās aktivitātēs. Ārzemju zinātniskajā literatūrā liela uzmanība tiek veltīta skolas starpbrīžu satura izpētei. Ir konstatēts, ka pilnvērtīgi izmantojot laiku skolas vidē, kas ir ārpus mācībām, ir iespējams iegūt līdz pat 40% no nepieciešamās minimālās fiziskās aktivitātes (Ridgers et al., 2012).

Pariš ar līdzautoriem (Parrish et al., 2016) veiktajā pētījumā, tika noskaidrots, ka, ieviešot kustību rotaļas un dodot iespēju bērniem sākumskolas posmā izmantot sporta inventāru starpbrīžos, mērenas un augstas intensitātes fiziskās aktivitātēs patērētais laiks palielinājās par 13%. Pētījumā iekļautajās skolās kopējais pārtraukuma laiks bija 75 minūtes, kas tika sadalīts vienā īsākajā starpbrīdī, t.i., no 15 līdz 30 minūtēm un garākajā, t.i., pusdienu pārtraukumā no 40 līdz 60minūtēm. Skolas vadība noteica starpbrīža garumu. Tomēr pētnieki atzina, ka fiziskajās aktivitātēs vairāk iesaistījās zēni, kas apstiprina arī citu pētījumu datus, ka meitenes ir mazāk aktīvas (Ridgers et al.,2012).

Arī Japānā veiktajā pētījumā tika apstiprināta pozitīva ietekme fizisko aktivitāšu veicināšanā, nodrošinot iespēju brīvi izmantot sporta inventāru starpbrīžos (Ishii et al., 2014). Kā arī pētnieki norādīja uz nepieciešamību veidot fizisko aktivitāšu veicināšanas programmas atbilstoši dzimumam, jo zēni sportošanas iespējas izmanto aktīvāk.

Lielākajā daļā pētījumu, kas vērtē jauniešu fizisko aktivitāti saistībā ar pārvietošanos, tiek analizēts nokļūšanas veids uz skolu (Larouche et.al., 2014). Ņemot vērā šīs aktivitātes regularitāti un ilgumu, tā būtu viena no potenciālajām iespējām bērniem uzkrāt nepieciešamo minimālo fizisko aktivitāšu apjomu ikdienā. Tomēr, kā norāda pētījumi, pārvietošanās uz skolu nesniedz pietiekamu aktivitāšu apjomu.

Pārvietojoties uz un no skolas bērni var iegūt 25-40% no minimāli nepieciešamās fizisko aktivitāšu dienas normas (van Sluijs et al., 2009). Pētījumos ir noteikts, ka kopējā fiziskā aktivitāte uzsākot mācības pamatskolas un vidusskolas posmos samazinās, salīdzinājumā ar sākumskolu, tomēr ir vērojama tendence palielināties fiziskai aktivitātei pārvietojoties (De Meester et al., 2014). Jaunieši biežāk izvēlas pārvietoties uz skolu un citām aktivitātēm patstāvīgi.

Vairāki parametri tiek pētīti, kas var ietekmēt pārvietošanās paradumus. Visbiežāk ir minēts attālums, satiksmes intensitāte, kā arī drošības sajūta pārvietojoties vienatnē (Carver et al., 2013). Lai gan bieži vien fiziskā apkārtējā vide ir pietiekami droša un atbalstoša (ietves, velo celiņi, ātrumu ierobežojošās zīmes), tomēr kā rāda, gan Latvijas pieredze, gan starptautiskie pētījumi, tomēr joprojām bērni nepietiekamā apjomā izmanto aktīvās pārvietošanās iespējas (Van Kann et al., 2015).

Sociāli ekoloģiskās pieejas teorijas atziņas pamato nepieciešamību skatīt fizisko aktivitāšu veicināšanas pasākumus kopveselumā (Sallis et al., 2006).

53


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

Balstoties uz šo pieeju, ir izstrādātas daudzas programmas, kas ir aprobētas un ieviestas.

Latvijā šobrīd visplašāko publicitāti un pozitīvo novērtējumu ir guvusi programma „Sporto visa klase”15, kuras ietvaros pieteiktās skolas iegūst papildus sporta inventāru un metodisko nodrošinājumu. Projektā iesaistītiem bērniem notiek papildus 3 sporta nodarbības nedēļā.

Piecu komponentu ietvara programmu savā darbā piedāvā Van Acker un līdzautori (Van Acker et al., 2011). Galvenie fizisko aktivitāti veicinošie komponenti ir: 1) sports un fiziskās aktivitātes pusdienu pārtraukumā, 2) sportam pielāgotie rotaļu laukumi, 3) aktīvā pārvietošanās uz un no skolas, 4) veselības izglītība un skolas politika, 5) sporta nodarbības un fiziskās aktivitātes pēc mācībām.

Dobins un līdzautoru (Dobbins et al., 2013) publicētajā pētījumu apskatā tika analizēti 44 zinātniskie raksti, kas tika izvēlēti, caurskatot vairāk nekā 13 tūkstošus virsrakstus zinātnisko rakstu datu bāzēs. Pētījuma mērķis bija noteikt fizisko aktivitāšu veicināšanas programmu efektivitāti skolās. Pētījumā iekļauto zinātnisko rakstu mērķa grupas vecums bija no 6 līdz 18 gadiem, kopējais dalībnieku skaits - 36 593. Pētījumi tika veikti Austrālijā, Dienvidamerikā, Ķīnā, Ziemeļamerikā un Eiropā. Pētījumā tika secināts, ka skolu programmās fiziskās aktivitātes veicināšanai galvenokārt akcentē zināšanu palielināšanu, izmantojot adio-vizuālos materiālus, izglītojošos pasākumus un iesaistot skolniekus papildus aktivitātēs skolas laikā.

Raksta autori nonāca pie secinājuma, ka, lai gan zinātniskajos pētījumos ir konstatēti zināmi uzlabojumi pēc programmām fizisko aktivitāšu veicināšanai skolās, tomēr to pierādījumu līmenis ir zems un neviennozīmīgs. Tika konstatēts, ka kopumā pēc programmu pielietošanas skolās, bērniem palielinājās laiks, veicot mērenas un augstas intensitātes fiziskās aktivitātes, samazinājās TV skatīšanās laiks un palielinājās fiziskā sagatavotības līmenis.

Tomēr ir jāņem vērā, ka ir arī pētījumi, kur šādi uzlabojumi netika konstatēti un nav pietiekamu pierādījumu pozitīvo izmaiņu saglabāšanai ilgstošākā laika posmā pēc programmu realizēšanas pabeigšanas. Izvērtējot iekļautos pētījumus, netika konstatēta ķermeņa masas indeksa (ĶMI) samazināšanās, palielinot fizisko aktivitāti. Autori norāda, ka ķermeņa svara kontrole ir jāskata plašākā aspektā (ģimene, vide, sabiedrība), tādēļ ĶMI nebūtu iekļaujams kā rādītājs skolu programmu efektivitātes izvērtēšanai.

Pamatojoties uz veiktā pētījuma rezultātiem, raksta autori iesaka:· fizisko aktivitāšu veicinošām programmām ir jābūt vērstām uz pozitīvas

attieksmes veidošanos;· skolotājiem un darbiniekiem ir jāmotivē bērni būt fiziski aktīvākiem, kas var

prasīt gan skolas vides, gan izglītības satura izmaiņas;· vecāku iesaistīšanai ir būtiska loma veiksmīgai programmu realizēšanai;Sporta politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam informatīvajā ziņojumā ir

minēts, ka skolās 95,3% gadījumos tiek organizētas sporta aktivitātes arī pēc mācību laika. Kā jau tika minēts iepriekš, ārpusstundu fizisko aktivitāšu nodrošinājums ir viena no galvenajām iespējām veicināt bērnu un jauniešu veselību ietekmējošo faktoru uzlabošanai. Sporta likumā ir noteikts, ka izglītības iestāde veicina sporta nodarbību organizēšanu pēc obligātā mācību procesa beigām un ar savu sporta bāzi un aprīkojumu pirmām kārtām nodrošina savas iestādes izglītojamo ārpusstundu sporta nodarbības un tikai pēc tam citu personu sporta nodarbības. Tomēr, kā tiek norādīts informatīvajā ziņojumā, skolu sporta infrastruktūras objektiem 48% gadījumā ir 15 http://sportovisaklase.olimpiade.lv/lv/sakums

54

http://sportovisaklase.olimpiade.lv/lv/sakums


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

nepieciešama renovācija vai rekonstrukcija. Kvalitatīva sporta inventāra trūkums arī tiek norādīts, kā viens no fizisko aktivitāti kavējošajiem faktoriem. Īpaši šī problēma ir aktuāla mazajās lauku skolās.16

Politiskās vides izpētePētījuma dizains: kvantitatīvs pētījums – aptauja.Pētījuma mērķis: iegūt informāciju par skolas fizisko vidi un pedagogu,

administrācijas viedokli par fizisko aktivitāti veicinošajiem vai kavējošajiem faktoriem.

Pētījuma mērķa grupa: vispārizglītojošo skolu administrācijas pārstāvji, sporta skolotāji, mācību priekšmetu skolotāji, sākumskolas skolotāji.

Respondentu atlase: viens pedagogs no katras grupas tiek nejauši izvēlēts izglītības iestādē, kas ir iekļauta šķērsgriezuma pētījuma anketēšanā. Plānotais pētījumā iesaistīto izglītības iestāžu skaits vismaz 88 (aptaujas respondentu skaits – vismaz 382).

Pētījuma instruments: adaptētā un papildinātā aptauja „School Physical Activity Policy Assessment (S-PAPA)”. Aptauja pieejama: http://activelivingresearch.org/sites/default/files/S-PAPA_Instrument_1.pdf. Izstrādātā anketa ir aprobēta fizisko aktivtāti ietekmējošās skolu politikas novērtēšanai (Lounsbery et al., 2013) un pieejama „Active Living Research” vietnē.

Pētījuma organizēšana: nejauši izvēlētajās izglītības iestādēs tiek veikta pedagogu un administrācijas pārstāvju aptauja. Iegūtos datus apstrādā ar aprakstošās statistikas metodēm, rezultātu salīdzināšanu starp grupām un mijsakarību noteikšanai izmanto parametriskās un neparametriskās statistikas metodes.

Pētījuma dizains: kvalitatīvs pētījums – izglītības, sporta un veselības nozares politikas veidotāju ekspertu diskusija.

Pētījuma mērķis: apkopot izglītības, sporta un veselības nozares politikas veidotāju ekspertu viedokli par fizisko aktivitāti veicinošajiem vai kavējošajiem faktoriem skolas vidē.

Pētījuma mērķa grupa: izglītības, sporta un veselības nozares politikas veidotāju eksperti.

Respondentu atlase: diskusijas dalībniekus deleģē: Izglītības ministrijas Sporta departaments, Veselības ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Latvijas Skolu sporta federācija, Latvijas bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācija. Plānotais diskusijas dalībnieku skaits: no 10 līdz 14. Iegūtās informācijas apstrādei izmanto aprakstošo diskusijas analīzes metodi.

Pētījuma instruments: diskusijas pamatjautājumu kopums.Pētījuma organizēšana: diskusija notiek pēc visu iepriekš aprakstīto pētījumu

sākotnējo datu apstrādes. Dalībnieki tiek iepazīstināti ar galvenajiem rezultātiem un atziņām. Pēc ievadjautājumu apspriešanas turpinās diskusija par esošo situāciju un iespējamiem turpmākajiem risinājumiem. Diskusijas gaitu ieraksta audio formātā. Plānotais laiks no 1 līdz 1,5 stundas. Iegūtās informācijas apstrādei izmanto aprakstošo diskusijas analīzes metodi.

Kopsavilkums

16 Sporta politikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam. http://www.lpkomiteja.lv/lpk/wp-content/uploads/2014/01/IZMPamn_121213_sports.pdf

55

http://activelivingresearch.org/sites/default/files/S-PAPA_Instrument_1.pdf

http://www.lpkomiteja.lv/lpk/wp-content/uploads/2014/01/IZMPamn_121213_sports.pdf


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

Personas attieksmi, pārliecību un veselību ietekmējošo uzvedības modeļus tieši un netieši var ietekmēt daudzi sociālās un fiziskās vides faktori. Ū.Bronfenbrenners personas attīstības un rīcības pamatojumam izstrādāja ekoloģiskās attīstības teoriju, kurā cilvēka un vides mijiedarbības process tiek skatīts noteiktā laika posmā, un vide tiek vērtēta kā personu, objektu, institūciju un simbolu sistēma, kurā indivīds nav pasīvs stimulu saņēmējs no apkārtējās vides, bet gan aktīvs savstarpējās mijiedarbības aģents (Bronfenbrenner, 1979).

Kā tiek norādīts pētījumu apskatos tieši sociāli-ekoloģiskās teorijas modeļi tiek plaši izmantoti gan uzvedību ietekmējošo programmu izstrādē, gan izpētes procesa teorētiskajam pamatojumam. Tiek izdalīti četri globāli faktori, kas var raksturot indivīda un vides mijiedarbību:

o individuālais (intrapersonālais);o sociālais (interpersonālais);o fiziskās vides;o politikas.

Personas individuālie raksturojumi (attieksme, pārliecība, zināšanas, prasmes) ir sociāli-ekoloģiskās teorijas pamatā. Vēlamās rīcības barjeras vai motivējošie faktori ir cieši saistīti ar šiem raksturojumiem. Kā tiek norādīts pētījumos, fizisko aktivitāti var ietekmēt arī personas dzimums, vecums, sociāli-ekonomiskais stāvoklis, dzīvesvieta. Šo mainīgo apzināšana un salīdzināšana sniedz iespēju analizēt fizisko aktivitāti ietekmējošos faktorus dažādās populācijas grupās.

Ģimenei ir visbūtiskākā loma veselību ietekmējošo paradumu veidošanās bērnībā, tomēr līdz ar pusaudžu gadiem sociālās un skolas vides ietekme palielinās. Pusaudžu vecumā skolnieki tiecas iegūt aizvien lielāku neatkarību un autonomiju. Līdz ar vecāku kontroles samazināšanos pusaudžu uzvedības modeļus aizvien vairāk ietekmē vienaudžu attieksme, normas un rīcība. Pētījumos ir noteikts, ka šajā vecuma posmā izveidojušies rīcības modeļi saglabājas ilgstošu laika posmu. Longitudinālajā pētījumā tika atklāts, ka veselību ietekmējošie paradumi, kas tika konstatēti 6. klasē saglabājās nemainīgi arī vidusskolā (Kelder et al., 1994). Šie fakti norāda uz nepieciešamību akcentēt veselību veicinošo programmu un politikas ieviešanu pamatskolas sākuma posmā. Skolas vidē pusaudži pavada lielāko dienas daļu, kas sniedz iespēju pozitīvi ietekmēt viņu rīcības izvēli.

Kustību rotaļas un spēles ir viens no visdabiskākajiem fizisko aktivitāšu veidiem bērnu vecumā. Skolas fiziskā vide un inventāra pieejamība var būtiski ietekmēt bērnu vēlēšanos būt fiziski aktīviem ārpus mācību laika. Arī aktīvās pārvietošanās izvēle var būt atkarīga no iespējām droši nokļūt uz skolu ar velosipēdu vai kājām. Pētījumos tiek atzīts, ka intervences programmas, kas orientētas uz vides faktoru izmaiņām, var būt efektīvākas par tām, kas ir vērstas uz indivīda faktoru iedarbību. Tas tiek pamatots ar vides konteksta izmaiņām, kas veicina veselīgas rīcības izvēli. Individuālas ietekmes programmas ir grūti realizējamas un ar salīdzinoši lieliem resursu patēriņiem, savukārt vēlamās rīcības politikas ieviešana var efektīvāk ietekmēt izmaiņas personu grupu līmenī.

Sociālās normas un regulējumi sniedz konceptuālu ietvaru jautājumam par fizisko aktivitāti sabiedrības skatījumā. Ārzemju avotos fiziskās aktivitātes veicināšanas politiskais konteksts tiek skatīts ne tikai valsts, reģiona vai pašvaldības, bet arī skolas līmenī. Daudzās valstīs skolām ir plašas iespējas patstāvīgi izvēlēties resursu izmantošanas un mācību procesa organizēšanas pielāgošanu savām vajadzībām. Tas sniedz iespēju administratīvi veidot un vadīt fizisko aktivitāti veicinošu politiku izglītības iestādē. Skolas politika tiek apzināta gan kā iekšējās kārtības noteikumi, gan personāla darbība, gan resursu izmantošana. Politikas

56


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

veidotāju viedokļu apzināšana ir nozīmīgs posms turpmākajiem centiem mazināt fizisko aktivitāti ierobežojošos faktorus.

Pētījuma metodoloģijas apkopojums

Fizisko aktivitāti ietekmējošie komponenti Pētījuma instruments

Individuālais Adaptētā anketa pusaudžiem IPEN Daļēji strukturēta intervija/diskusija fokusgrupāsSociālā vide

Fiziskā vide Adaptētais tiešās novērošanas protokols „SOPLAY: System for Observing Play and Leisure Activity in Youth”

Politiskā vide Adaptētā un papildinātā aptauja „School Physical Activity Policy Assessment (S-PAPA)”

Izglītības, sporta un veselības nozares politikas veidotāju ekspertu diskusija

METODOLOĢIJA

Pētījuma dizains:Paralēlais triangulācijas jaukto pētījumu dizains.Divu dažādu metodoloģiju izmantošanu rezultātu pamatošanai un salīdzināšanai viena konkrēta pētījuma ietvaros un paralēlu kvantitatīvo un kvalitatīvo datu vākšanu vienā pētījuma posmā.Pētījuma izlase (apjoms, raksturojums, izlases metode):Ģenerālkopas reprezentatīva izlase kvantitatīvajos pētījumos nodrošina iegūto datu

57


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

validitāti un rezultātu ticamu attiecināšanu uz kopējo populāciju. Reprezentatīvas izlases apjoma noteikšanai tiek izmantotas starptautiski pieņemtās izlases validitātes aprēķina metodes. Kvantitatīvajos socioloģiskajos pētījumos parasti izmanto statistikas novirzi: 95% ticamības robežu un vismaz 5% vēlamo precizitāti. Optimāls reprezentatīvās izlases apjoms atbilst 1% precizitātei.

Izglītojamo skaits 2015./2016. mācību gada sākumā (CSP dati)

Izglītojamo grupa Izglītojamo skaits

Optimālais reprezentatīvāsizlases apjoms

(1% izlases kļūda)

Minimāli pietiekamais

reprezentatīvāsizlases apjoms

(5% izlases kļūda)7. klase 18 362 6306 3779. klase 18 213 6289 37711. klase 8930 4628 369

Kopā 45505 17223 1123

Ņemot vērā Latvijas skolēnu veselības paradumu 2013./2014. mācību gada pētījuma atbildējošo respondentu salīdzinoši zemo īpatsvaru, t. i. 51% un datu tīrīšanas procesu, pētījumā uzaicināto respondentu skaits ir jāparedz vismaz 1000 respondentu katrā izglītojamo grupā. Respondentu reprezentatīvā atlase ir jāveic, izmantojot daudzpakāpju klasteru metodi, nejauši atlasot vispārizglītojošās skolas un klases no Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības iestāžu reģistra atbilstoši teritoriālajam sadalījumam. Primārā klastera vienība ir klase. Vispārizglītojošās skolas ar vienādu nejaušības varbūtību tiek atlasītas proporcionāli izglītojamo skaitam. Izlasē netiek iekļautas skolas, kas realizē speciālās pamatizglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības, garīgās veselības, redzes un smagiem valodas traucējumiem.

Vispārizglītojošo skolu skaits 2015./2016. mācību gada sākumā (CSP dati)

Skolu skaits

Procentuālais sadalījums

Optimālās reprezentatīvās

izlases apjomam plānotais skolu

skaits

Minimāli pietiekamais

reprezentatīvāsizlases apjomsplānotais skolu

skaitsRīgas reģions 145 14% 48 12

Pierīgas reģions 126 12% 42 11

Vidzemes reģions 143 13% 48 12

Kurzemes reģions 129 12% 43 11

Zemgales reģions 117 11% 39 11

Latgales reģions 151 14% 50 12

58


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

Rīga 145 14% 48 12Daugavpils 18 2% 6 1Jelgava 13 1% 4 1Jēkabpils 5 0% 1 -Jūrmala 17 2% 6 1Liepāja 17 2% 6 1Rēzekne 11 1% 4 1Valmiera 9 1% 3 1Ventspils 10 1% 3 1Kopā 811 100% 351 88

Līdzdalība pētījumā ir brīvprātīga – izglītības iestādēm, klasēm un izglītojamiem ir iespēja atteikties no līdzdalības pētījumā. Anketēšanas un daļēji strukturētās intervijas ir anonīmas.Šķērsgriezuma pētījumam izvēlēto izglītības iestāžu administrācijai tiek nosūtīta informatīvā vēstule ar aicinājumu piedalīties pētījumā. Pirms datu iegūšanas respondentu vecākiem/aizbildņiem tiek nosūtīta informatīva vēstule ar aicinājumu piedalīties pētījumā un piekrišanas/atteikuma formu (Pielikums Nr.6). Respondentu vecāki/aizbildņi ar savu parakstu apliecina savu piekrišanu bērna līdzdalībai pētījumā.

Daļēji strukturēto interviju/diskusiju respondentu atlase tiek veikta no pētījumā iekļauto dalībnieku skaita.Analizētajā zinātniskajā literatūrā tiek norādīts, ka interviju laikā, iespējams, atklājas dzimumiem sensitīvā informācija (pārģērbšanās pirms sporta, dušu izmantošana, ārējais izskats), tādēļ ieteicams tās organizēt atsevišķi katram dzimumam. Optimālais fokusgrupu interviju skaits, kas atklātu kopīgās atziņas par pētījuma jautājumu, ir 12. Vēlamais fokusgrupu dalībnieku skaits no 7 līdz 10 respondentiem.

Fokusgrupu atlases sadalījums pētījumā iekļautajās izglītības iestādēsIzglītības iestāžu teritoriālais

iedalījums un skaits 7. klases 9. klases 11. klasesDzimums Dzimums Dzimumsv s v s v s

Skolas lauku teritorijā N=2 2 2 2 2Skolas no reģionālajām pilsētām N=2 2 2 2 2Skolas no republikas pilsētām N=2 2 2 2 2Rīgas Centra rajona skolas N=1 1 1 1 1Rīgas Kurzemes rajona skolas N=1 1 1 1 1Rīgas Ziemeļu rajona skolas N=1 1 1 1 1Rīgas Zemgales priekšpilsētas skolas N=1

1 1

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas skolas N=1

1 1

Rīgas Latgales priekšpilsētas skolas N=1

1 1

Kopā N=12 7 7 7 7 7 7

59


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

Kopā tiek atlasītas 12 izglītības iestādes. Pielietojot nejaušās izlases metodi, no pētījumā iekļautajām skolām atbilstoši teritoriālajam izvietojumam atlasa nepieciešamo respondentu skaitu katrā izglītojamo vecuma grupā. Vienā izglītības iestādē tiek izveidota viena fokusgrupas atbilstošajā vecuma posmā katram dzimumam atsevišķi.

Fiziskās vides izpētes veikšanai, pielietojot SOPLAY protokolu, tiek iekļautas izglītības iestādes, kuru respondenti piedalās fokusgrupu diskusijās un papildus nejauši atlasītas vēl 12 izglītības iestādes proporcionāli teritoriālajam iedalījumam. Kopējais izglītības iestāžu skaits – 24.

Politiskās vides izpētē tiek iekļauti pedagogi, kas strādā izglītības iestādēs, kas ir atlasītas šķērsgriezuma pētījuma veikšanai (atbilstoši optimālajam vai minimāli nepieciešamajam reprezentācijas pētījuma līmenim). Anketēšanā piedalās nejauši atlasīts vismaz viens pedagogs katrā grupā: izglītības iestādes administrācijas pārstāvji, sporta skolotājs, mācību priekšmetu skolotāji (eksaktās un humanitārās zinātnes), sākumskolas skolotājs u.c. pedagogi atbilstoši pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmai.

Izglītības, sporta un veselības nozares politikas veidotāju ekspertu diskusijai pārstāvjus deleģē: Izglītības ministrijas Sporta departaments, Valsts izglītības satura centrs, Veselības ministrija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Latvijas Skolu sporta federācija, Latvijas bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācija. Plānotais diskusijas dalībnieku skaits: no 10 līdz 14. Pētījuma instrumentārijs:Nr.1 Bērnu un jauniešu fizisko aktivitāšu anketa IPEN (Pielikums Nr.1).Nr.2 Bērnu un jauniešu fokusgrupu daļēji strukturētās intervijas jautājumi ( Pielikums Nr.2).Nr.3 Izglītības iestāžu fiziskās vides novērojuma protokols SOPLAY (Pielikums Nr.3).Nr.4 Izglītības iestāžu politiskās vides novērtējuma anketa pedagogiem S-PAPA (Pielikums Nr.4).Nr.5 Izglītības, sporta un veselības nozares politikas veidotāju ekspertu diskusijas pamatjautājumu kopums (Pielikums Nr.5).Pētījuma datu savākšanas process:Nejauši atlasīto izglītības iestāžu administrācija tiek aicināta piedalīties pētījumā un uzņemties potenciālo respondentu vecāku/aizbildņu informēšanu un anketēšanas nodrošināšanu. Pētījumā iekļauto izglītības iestāžu administrācija izsūta atbilstoši vecuma grupām potenciālo respondentu vecākiem/aizbildņiem informatīvo vēstuli ar piekrišanas/atteikuma apliecinājumu (Pielikums Nr.6).

Fokusgrupu daļēji strukturētās intervijas/diskusijas (pēc vecāku/aizbildņu piekrišanas apliecinājuma saņemšanas) tiek organizētas izglītības iestādēs, kas tiek nejauši atlasītas atbilstoši iepriekš aprakstītām metodēm. Intervijas vada moderators, kas pārzina pētījuma jautājuma būtību un kuram ir pieredze bērnu mērķgrupu intervēšanā. Intervijai vēlams izvēlēties klases stundu, kas ir iepriekš saskaņots ar pedagogu. Fokusgrupas intervijai jānotiek atsevišķā telpā. Visas intervijas tiek ierakstītas audio formātā un pirms katras intervijas sākuma tiek panākta vienošanās ar fokusgrupas dalībniekiem par ieraksta veikšanu.

60


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

Fokusgrupas intervijas/diskusijas (Instruments Nr.2) realizēšanā paredzēti šādi posmi: ievads, intervijas pamatdaļa un nobeigums. Intervijas ievadā dalībniekiem tiek paskaidrots par intervijas norisi, galvenajiem jautājumiem, kā arī pētījuma dalībnieku viedokļu anonimitāti un apkopoto rezultātu publicēšanas veidu. Intervijas pamatdaļas jautājumi var tikt papildināti un pielāgoti ar mērķi iegūt padziļinātu informāciju, ja fokusgrupas dalībnieki norāda atziņas, kas ir attiecināmas un var būt būtiskas pētījuma jautājuma pilnīgākai atklāšanai.Plānotais intervijas ilgums no 30 līdz 60 minūtēm. Pētījumā atlasītie respondenti tiek aicināti aizpildīt fizisko aktivitāšu novērtēšanas anketu (Instruments Nr.1). Efektīvai resursu izmantošanai un korektai datu ievadei vispiemērotākā datu savākšanas metode ir e-vidē sagatavota anketa (datorizētā intervija internetā (Computer Assisted Web Interviews vai analogs)). Ieteicamais anketas aizpildīšanas laiks ir klases stunda, ko organizē visiem respondentiem vienlaicīgi skolas datorklasē.

Skolu fiziskās vides novērtēšanai tiek izmantots novērošanas protokols SOPLAY atbilstoši metodikai (Instruments Nr.3). Tiešie novērojumi skolā jāveic vienu dienu mācību nedēļas laikā. Pirms tiešās novērošanas jāatvēl laiks, lai noteiktu mērķa zonas, kurās izglītojamie varētu būt fiziski aktīvi.

Politiskās vides izpētē iekļautie pedagogi tiek aicināti aizpildīt anketu (Instruments Nr.4) elektroniskā vai papīra formātā. Līdzdalība ir brīvprātīga un anonīma.

Izglītības, sporta un veselības nozares politikas veidotāju ekspertu diskusija (Instruments Nr.5) tiek organizēta pētījuma noslēguma posmā. Diskusijā piedalās nozaru deleģētie eksperti. Diskusiju vada moderators, kas pārzina pētījuma jautājumu un galvenos apkopotos rezultātus. Diskusijas realizēšanā paredzēti šādi posmi: ievads, diskusijas pamatdaļa un nobeigums. Intervijas ievadā dalībniekiem tiek paskaidrots par diskusijas norisi, galvenajiem jautājumiem un apkopoto rezultātu publicēšanas veidu. Pirms diskusijas dalībnieki tiek iepazīstināti ar galvenajiem veiktā pētījuma rezultātiem un atziņām. Pēc ievadjautājumu apspriešanas turpinās diskusija par esošo situāciju un iespējamiem turpmākajiem risinājumiem. Diskusijas jautājumi var tikt papildināti ar mērķi iegūt padziļinātu informāciju, ja dalībnieki norāda atziņas, kas ir attiecināmas un var būt būtiskas pētījuma jautājuma pilnīgākai atklāšanai. Diskusijas gaitu ieraksta audio formātā. Plānotais laiks no 1 līdz 1,5 stundas. Iegūtās informācijas apstrādei izmanto aprakstošo diskusijas analīzes metodi.

61


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

Datu apstrāde (kodēšana, ievadīšana, tīrīšana) un statistiskās analīzes metodes:o Kvantitatīvo (aptaujas anketu) datu kodēšana atbilstoši izstrādātajai kodu

sistēmai (respondentu kodi, profilkodi, saturiskie (konceptuālie) kodi (multiplie un metakodi)), pamatojoties uz piedāvātajiem teorētiskās literatūras analīzes rezultātā identificētajiem kritērijiem un rādītājiem, un apstrāde programmas kvantitatīvo datu apstrādei SPSS (Statistical Package for Social Sciences) vidē, izmantojot: aprakstošo (deskriptīvo) statistiku %, vidējā aritmētiskā (mean), mediānas

un modas noteikšanai; Kolmogorova-Smirnova kritēriju (Kolmogorov-Smirnov’s test) rezultātu

sadalījuma noteikšanai un metožu izvēles (parametriskās, neparametriskās) pamatojumam;

metodes/testus saiknes (relationship) un atšķirību (differences) statistiskās nozīmības (p≤0.05) noteikšanai starp respondentu grupām;

korelācijas analīzi (correlation) sakarību noteikšanai; klāsteranalīzi respondentu grupu identificēšanai.

o Kvalitatīvo datu (intervijas, fokusgrupu diskusijas, novērojumi) transkribēšana, kodēšana atbilstoši izstrādātajai kodu sistēmai (respondentu kodi, profilkodi, saturiskie (konceptuālie) kodi (multiplie un metakodi)), pamatojoties uz piedāvātajiem teorētiskās literatūras analīzes rezultātā identificētajām kategorijām un apakškategorijām, un apstrāde programmas AQUAD, MAXQDA vai citā vidē: frekvenču (frequencies) tabulas kodu biežuma noteikšanai; Hī-kvadrāta (Chi-Square) tests saiknes (relationship) noteikšanai starp

kategorijām un respondentu profilu (respondentu grupām); mijsakarības (linkages) saiknes noteikšanai starp indikatoriem; nosacījumu likumsakarības (implicants).

Kategorijas un apakškategorijas kodu sistēmas izveidei skolēnu strukturēto interviju/diskusiju kodēšanai

Profils

Kategorijas konceptuālajiem

(saturiskajiem) meta kodiem

Apakškategorijas konceptuālajiem

(saturiskajiem) multiplajiem kodiem

Dzimums: sieviete/vīrietis

fizisko aktivitāšu piedāvājums

dejassporta stundas

aktivitātes starpbrīžosaktivitātes pēc stundām

citsMācību iestāde:

pamatskola/vidusskola

attieksme pret sportu patīk nepatīkneitrāla

Atrašanās vieta: Rīga/ republikas nozīmes

pilsēta/reģionālā pilsētā/ lauku

teritorija

individuālais līmenis darbība sporta stundās

higiēnaārējais izskats

emocijas sporta stundā

Klase: 7./9./11.sajūtas pēc sporta stundas

fizisko aktivitāšu 62


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

nepieciešamībanormatīvais vērtējums sporta

stundāmotivācija izkustēties

sociālā vide vecāku iedrošinājumsārējais atbalsts

fiziskās aktivitātes, ko ģimenē dara kopādraugu ietekme

citu autoritāšu paraugsbrīvā laika pavadīšana ar

draugiemfiziskā vide apmierinātība ar sporta

ģērbtuvēm un fizisko vidiaktivitātes ārpus mācību

laikainventārs

skolas sporta infrastruktūras pieejamība

drošībaierobežojumi būt fiziski

aktīviem skolāiemesli, kāpēc maz staigā

kājām un brauc ar velosipēdu

politiskā vide aktivitātes, ko skola atbalsta starpbrīžos un pēc mācībām

laika resursi mājasdarbu izpildei un fiziskajām aktivitātēm pēc skolassporta stundas saturs

sporta plānojums stundu sarakstā

Vīzija sporta inventārssporta stundu saturs

pedagogiCits

Kategorijas un apakškategorijas kodu sistēmas izveidei izglītības, sporta un veselības nozares politikas veidotāju ekspertu diskusijas kodēšanai

Profils

Kategorijas konceptuālajiem

(saturiskajiem) meta kodiem

Apakškategorijas konceptuālajiem

(saturiskajiem) multiplajiem kodiem

Ministrijas ierēdnis/ pedagogs/sporta nozares eksperts/pašvaldības pārstāvis

Individuālais līmenis

Personīgā pieredzeNeitrāla VērtējošaKritiska Pozitīva

63


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

Piedāvā risinājumuNav nosakāmaCits

Sociālā vide

Ģimenes nozīme

Sociālais ārējais atbalstsSabiedrības pieprasījums Draugu ietekmeĀrējais paraugsCits

Fiziskā vide

Skolu sporta infrastruktūras stāvoklisSkolas fiziskā videAktivitātes ārpus mācību laikaInventārsSkolas sporta infrastruktūras pieejamībaDrošībaAktīvā pārvietošanās

Politiskā vide

Aktivitātes, ko skola atbalsta starpbrīžos un pēc mācībāmResursu pieejamībaSporta stundas satursSporta stundu plānojums dienas sarakstā

64


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-

METODIKAS PIELIKUMI

65


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Pielikums Nr.1IPEN (International Positive Education Network)

Starptautiskās pozitīvās izglītības sistēmas anketa

Aicinām Tevi piedalīties aptaujā par bērnu un jauniešu ikdienas fiziskajām aktivitātēm. Ikdienas fiziskā

aktivitāte var izpausties gan kā aktīva pārvietošanās (ejot kājām un braucot ar velosipēdu), gan kā aktīva brīvā laika

pavadīšana ar draugiem (dejas, pulciņi, pastaigas), gan kā sportiskās aktivitātes. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādi

ir galvenie motivējošie un ierobežojošie faktori būt ikdienā fiziski aktīvam.

Ņem vērā: šeit nav pareizu vai nepareizu atbilžu, bet ir svarīgs Tavs viedoklis katrā jautājumā!Tavas atbildes nevienam citam netiks izpaustas, bet izmantotas tikai pētījuma mērķiem.

Pārvietošanās uz un no skolas Atsauce: Centers for Disease Control Kids-Walk-to-School program: http://www.cdc.gov/nccdphp/dnpa/kidswalk/resources.htm

Ierastajā skolas nedēļā, cik dienas nedēļā Tu izmanto sekojošos transporta veidus, lai tiktu līdz un no skolas? (Atzīmēt atbildes visiem jautājumiem).

Dienas nedēļā UZ skolu: 0 dienas 1 diena 2 dienas 3 dienas 4 dienas 5 dienas

Ejot kājām 0 1 2 3 4 5Braucot ar velosipēdu 0 1 2 3 4 5Ar skeitbordu 0 1 2 3 4 5Ar sabiedrisko transportu 0 1 2 3 4 5Ar skolas autobusu 0 1 2 3 4 5Ar mašīnu 0 1 2 3 4 5

Dienas nedēļā NO skolas: 0 dienas 1 diena 2 dienas 3 dienas 4 dienas 5 dienas

Ejot kājām 0 1 2 3 4 5Braucot ar velosipēdu 0 1 2 3 4 5Ar skeitbordu 0 1 2 3 4 5Ar sabiedrisko transportu 0 1 2 3 4 5Ar skolas autobusu 0 1 2 3 4 5Ar mašīnu 0 1 2 3 4 5

Cik daudz laika ir nepieciešams, lai tiktu līdz skolai kājām?

1 2 3 4 5

1-5 min 6 -10 min 11–20 min 21–30 min 31+ min Šķēršļi iešanai kājām vai braukšanai ar velosipēdu līdz skolai

66

http://www.cdc.gov/nccdphp/dnpa/kidswalk/resources.htm


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Reference: The ActiveWhere? Questionnaire (rev 7/06/05). http://sallis.ucsd.edu/measures.html

Ir grūti līdz skolai iet kājām vai braukt ar velosipēdu, jo...pilnīgi

nepiekrītudaļēji

nepiekrītudaļēji

piekrītupilnīgi

piekrītu

Nav ietvju vai veloceliņu 1 2 3 4

Maršruts ir garlaicīgs 1 2 3 4

Maršrutā ir nepietiekams apgaismojums 1 2 3 4

Ir viens vai vairāki bīstami krustojumi 1 2 3 4

Man kļūst pārāk karsti un esmu pārāk nosvīdis 1 2 3 4

Nav citu pusaudžu, kas iet kājām vai brauc ar velosipēdu 1 2 3 4

Iet kājām vai braukt ar velosipēdu nav forši 1 2 3 4

Man jānes pārāk daudz mantu 1 2 3 4

Vieglāk braukt vai būt aizvestam ar mašīnu 1 2 3 4

Iepriekš ir pārāk daudz jāplāno 1 2 3 4

Nav, kur atstāt velosipēdu drošībā 1 2 3 4

Ceļā ir klaiņojoši suņi 1 2 3 4

Ceļš ir pārāk tāls 1 2 3 4

Man būtu jāiet vai jābrauc caur tādām vietām, kas ir nedrošas vai norāda uz iespējamo bīstamību (piem., vandālisma sekas, cilvēki, kas lieto alkoholu sabiedriskajās vietās).

1 2 3 4

Iešana vai braukšana ar velosipēdu uz skolu man nesagādā prieku 1 2 3 4

Ir pārāk daudz pakalnu 1 2 3 4

Ir pārāk liela satiksme 1 2 3 4

Fiziskās aktivitātes: fiziskā aktivitāte ir jebkura veida darbība, kas paātrina sirdsdarbību un būtiski paātrina elpošanu. Fiziskā aktivitāte var būt: sports, aktīva darbošanās ar draugiem vai iešana uz skolu. Fiziskās aktivitātes piemēri ir

67

http://sallis.ucsd.edu/measures.html


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

skriešana, ātra soļošana, skrituļslidošana, braukšana ar velosipēdu, skrituļdēli, dejošana, peldēšana, futbols, basketbols un citas spēles.

Atbildot uz jautājumiem, padomā par savām aktivitātēm PĒDĒJĀ GADA laikā, ja vien nav norādīts citādi.

Fiziskā aktivitāte skolā

Atsauce: The ActiveWhere? Questionnaire (rev 7/06/05). http://sallis.ucsd.edu/measures.html

Cik dienas nedēļā Tev ir sporta stundas skolā? [ja 0 dienas, raksti "0" arī pie minūtēm nākamajā jautājumā]

0 dienas 1 diena 2 dienas 3 dienas 4 dienas 5 dienas

Ja Tu piedalies sporta stundā, cik vidēji ilgst katra stunda? _______ minūtes

Cik daudzās skolas sporta komandās vai "ārpus klases" fiziskās aktivitātes nodarbībās skolā (neskaitot sporta stundas) Tu esi piedalījies pēdējā gada laikā? Ja Tu spēlē vairāk nekā 1 komandā vienā sporta veidā, skaiti to kā 2.

0 1 2 3 4 vai vairāk

Fiziskā aktivitāte ārpus skolas

Atsauce: Prochaska, J. J, .Sallis, J.F., & Long, B. (2001). A physical activity screening measure for use with adolescents in primary care. Archives of Pediatrics and Adolescent Medicine 155, 554-559.

Cik pēdējo septiņu dienu laikā Tu esi bijis fiziski aktīvs kopumā vismaz 60 minūtes vienā dienā

(neskaitot sporta stundas)?

0 dienas 1 diena 2 dienas 3 dienas 4 dienas 5 dienas 6 dienas 7 dienas

Cik parastās nedēļas laikā Tu esi bijis fiziski aktīvs kopumā vismaz 60 minūtes vienā dienā

(neskaitot sporta stundas)?

0 dienas 1 diena 2 dienas 3 dienas 4 dienas 5 dienas 6 dienas 7 dienas

Cik daudzās sporta komandās vai fiziskās aktivitātes nodarbībās Tu esi piedalījies ārpus skolas pēdējā gadalaikā? Ja Tu spēlē vairāk nekā 1 komandā vienā sporta veidā, skaiti to kā 2.

0 1 2 3 4 un vairāk

Lēmumi par fiziskām aktivitātēmAtsauce: Norman, G.J., Sallis, J.F., and Gaskins, R. (2005). Comparability and reliability of paper- and computer-based measures of

psychosocial constructs for adolescent physical activity and sedentary behaviors. Research Quarterly for Exercise and Sport, 76, 315-323

Lūdzu, apvelc katru atbildi, kas visvairāk atbilst Tavai izvēlei būt fiziski aktīvam vai nē.

68

http://sallis.ucsd.edu/measures.html


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

pilnīgi nepiekrītu

daļēji nepiekrītu

daļēji piekrītu

pilnīgi piekrītu

Es justos neērti, ja cilvēki redzētu mani nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm. 1 2 3 4

Fiziskās aktivitātes man palīdzēs saglabāt fizisko formu.

1 2 3 4

Mani vecāki priecātos, ja es veiktu fiziskās aktivitātes.

1 2 3 4

Ir pārāk daudz kas būtu jāiemācās, lai sāktu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.

1 2 3 4

Es justos labāk, ja es nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm.

1 2 3 4

Man būtu nepieciešama pārāk liela vecāku palīdzība, lai nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm. 1 2 3 4

Man nepatīk, kā fiziskās aktivitātes un vingrojumi liek man justies. 1 2 3 4

Būtu jautri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm vai sporta spēlēm ar maniem draugiem. 1 2 3 4

Man būtu vairāk enerģijas, ja es nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm. 1 2 3 4

Fiziskās aktivitātes samazinātu laiku, ko es pavadu kopā ar saviem draugiem. 1 2 3 4

Mani vecāki skolas sasniegumus vērtē augstāk par sportiskām aktivitātēm. 1 2 3 4

Man nepietiek laika fiziskajām aktivitātēm skolas mājas darbu un citu pienākumu dēļ. 1 2 3 4

Pārliecības par fiziskajām aktivitātēm Atceries: domā par PAGĀJUŠO GADU kopumā

Atsauce: Norman, G.J., Sallis, J.F., and Gaskins, R. (2005). Comparability and reliability of paper- and computer-based measures of psychosocial constructs for adolescent physical activity and sedentary behaviors. Research Quarterly for Exercise and Sport, 76, 315-323.

Ir vairākas lietas, kas varētu traucēt nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. CIK PĀRLIECINĀTS Tu esi, ka vari nodarboties ar fiziskām aktivitātēm jebkurā situācijā? Lūdzu atbildi uz VISIEM jautājumiem.

Es esmu pārliecināts/a,

ka nevaru

Es esmu pārliecināts/a,

ka varuVaru nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, pat ja esmu bēdīgs/a vai uztraukts/a. 1 2 3 4 5

Varu paredzēt laiku fiziskām aktivitātēm vairākas dienas nedēļā. 1 2 3 4 5

69


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Varu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, pat ja ģimene vai draugi vēlas, lai darītu ko citu. 1 2 3 4 5

Varu piecelties agri, pat nedēļas nogalēs, lai nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm. 1 2 3 4 5

Varu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, pat ja ir uzdots daudz mājasdarbu. 1 2 3 4 5

Varu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, pat ja ārā līst vai ir ļoti karsti. 1 2 3 4 5

Prieks par fiziskām aktivitātēm

Atsauce: Norman, G.J., Sallis, J.F., and Gaskins, R. (2005). Comparability and reliability of paper- and computer-based measures of psychosocial constructs for adolescent physical activity and sedentary behaviors. Research Quarterly for Exercise and Sport, 76, 315-323.

Man patīk nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.

1Pilnīgi

nepiekrītu

2 Daļēji

nepiekrītu

3Neitrāli

4 Daļēji

piekrītu

5 Pilnīgi piekrītu

Sociālais atbalsts fiziskām aktivitātēmReference: Norman, G.J., Sallis, J.F., and Gaskins, R. (2005). Comparability and reliability of paper- and computer-based measures of psychosocial constructs for adolescent physical activity and sedentary behaviors. Research Quarterly for Exercise and Sport, 76, 315-323.

Ierastas nedēļas laikā, cik bieži kāds no pieaugušajiem jūsu mājās:

Nekad Reti Dažreiz Bieži Ļoti bieži

Mudina Tevi nodarboties ar sportu vai fiziskajām aktivitātēm? 0 1 2 3 4

Aizved ar transportu līdz vietai, kur Tu vari nodarboties ar fiziskajām vai sporta aktivitātēm?

0 1 2 3 4

Nodarbojas ar fiziskajām vai sporta aktivitātēm kopā ar Tevi? 0 1 2 3 4

Ierastas nedēļas laikā, cik bieži Tavi brāļi/māsas vai draugi:


Nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm vai sporta spēlēm kopā ar Tevi? 0 1 2 3 4

Lūdz kopā iet kājām vai braukt ar velosipēdu līdz skolai vai pie draugiem? 0 1 2 3 4

70


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Mazkustīgs dzīvesveids Tās ir darbības, kas pārsvarā iekļauj sēdēšanu un bez aktīvas pārvietošanās, piemēram, televizora skatīšanās, videospēļu spēlēšana, lasīšana, utt.

Atsauces: Sallis, J.F., McKenzie, T.L., Elder, J.P, & Conway, T. (1999). Middle School Physical Activity and Nutrition (M-SPAN) Student Survey. Total MET hours per week all activities (exclude other activities) R=0.33 (100).Marshall, S. J., Biddle, S., Sallis, J. F., McKenzie, T. L., &Conway, T. L. (2002). Clustering of sedentary behaviors and physical activity among youth: A cross-national study. Pediatric Exercise Science, 14(4), 401-417.

Lūdzu, atzīmē cik daudz laika ierastajā skolas dienā Tu nodarbojies ar sekojošām aktivitātēm. Skaiti tikai laiku no pamošanās līdz gulētiešanai. Lūdzu, NEŅEM VĒRĀ laiku, kad atrodies skolā stundu laikā un nedēļas nogales.

Nemaz 15 min dienā

30 min dienā

1 st. dienā

2 st. dienā

3 st. dienā

4 un vairāk st. dienā

Skaties televizoru vai video

Sēžot spēlē datorspēles vai videospēles (piem., Nintendo vai Xbox)

Rakstot īsziņas, lietojot Internetu vai citus elektroniskos plašsaziņas līdzekļus brīvajā laikā

Pildot mājasdarbus (ieskaitot lasīšanu, rakstīšanu un datora lietošanu)

Lasot grāmatu vai žurnālu NE skolas vajadzībām

Braucot mašīnā, autobusā, utt.

Ierīces Tavā guļamistabāLūdzu atzīmē, vai minētais atrodas Tavā guļamistabā.

Televizors Jā Nē

Planšetdators Jā Nē

Mūzikas atskaņotājs (radio, CD, stereo sistēmas) Jā Nē

Dators Jā Nē

Videospēļu sistēma (spēļu konsoles – Playstation, Xbox, u.c.) Jā Nē

Pieeja Internetam Jā Nē

Ierīces personīgai lietošanai

Vai Tev ir sekojošās lietas personīgajām vajadzībām?

Mobilais telefons Jā Nē

Portatīvā spēļu konsole (piemēram, Sony PSP vai cits) Jā Nē

Stereoiekārtas (iPod, MP3 atskaņotāji vai cits) Jā Nē

Vai Tev ir sava mājaslapa, piemēram, Facebook lapa? Jā Nē

71

(1) (0)

(1) (0)


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Treniņu piederumiReference: From ActiveWhere (rev 7/06/05).. Shortened and adapted from: Sallis, J.F., Johnson, M.F., Calfas, K.J., Caparosa, S., and Nichols, J. (1997). Assessing perceived physical environment variables that may influence physical activity. Research Quarterly for Exercise and Sport, 68, 345-351.

Cik bieži Tu izmanto šo inventāru mājās vai ārpus tām (kopīgajā dzīvojamo māju teritorijā)?

Nav pieejams

Pieejams, bet nekad

neizmantoju

Vienu reizi mēnesī vai

mazāk

Vienu reizi divās

nedēļās

Vienu reizi nedēļā vai

biežāk

Velosipēds 0 1 2 3 4

Basketbola grozs 0 1 2 3 4

Lecamaukla 0 1 2 3 4

Aktīvās video spēles (piem.,deju paklāji, Wii u.c.) 0 1 2 3 4

Sporta piederumi (piem., bumbas, badmintona raķetes, nūjas, batuti u.c.) 0 1 2 3 4

Peldbaseins (vai peldvieta) 0 1 2 3 4

Skrituļslidas (slidas), skrituļdēlis. 0 1 2 3 4

Mājas aerobikas trenažieri (piem., skrejceliņi, velotrenažieri, treniņu video) 0 1 2 3 4

Svarcelšanas aprīkojums (hanteles, svaru trenažieri) 0 1 2 3 4

Ūdens vai slēpošanas piederumi (piem., slēpes, kajaks, sniega dēlis) 0 1 2 3 4

Augums un svarsPētījuma mērķu sasniegšanai ir nepieciešams zināt Tavu augumu un svaru.

Lūdzu ieraksti:

savu augumu ___m ____cm

un

svaru ___kg

Kurš no apgalvojumiem Tev ir visatbilstošākais? Izvēlies tikai vienu iespēju.1 □ Nedaru neko, lai mainītu savu svaru2 □ Cenšos samazināt savu svaru3 □ Cenšos nepieļaut svara palielināšanos4 □ Cenšos palielināt savu svaru

72


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Ja nezini, vai nevēlies to atklāt vari atstāt šīs ailes tukšas. Fizisko spēju pašnovērtējumsKā Tu novērtē savas fiziskās spējas, salīdzinot ar sava dzimuma vienaudžiem?

1Daudz

sliktākas

2Nedaudz sliktākas

3Apmēram tādā pašā

līmenī

4Nedaudz labākas

5Daudz

labākas

Fiziskā aktivitāte skolāCik dienas nedēļā jums skolā ir garais starpbrīdis ko varētu izmantot fiziskajām aktivitātēm? [ja 0 dienas, ieraksti "0" arī nākamo divu jautājumu ailēs]

0 dienas 1 diena 2 dienas 3 dienas 4 dienas 5 dienas

Ja jums ir garais starpbrīdis, cik starpbrīžu ir vienā dienā? ________ starpbrīžu skaits dienā

Ja jums ir garais starpbrīdis, vidēji, kāds ir tā ilgums? _______ minūtes

Vai Tev ir iespēja aktīvi darboties sporta vai rotaļu laukumā starpbrīžos? Jā Dažreiz Nē

Vai Tev ir iespēja aktīvi darboties skolas gaitenī vai citā telpā starpbrīžos? Jā Dažreiz Nē

Vai Tev ir pieejama sporta zāle, ja gribētu izkustēties starpbrīžos? Jā Dažreiz Nē

Vai Tu gribētu izkustēties dinamiskajās pauzēs (3-4 min) arī stundas laikā? Jā Dažreiz Nē

Kā Tu parasti pavadi savu laiku skolas starpbrīžos?


Komunicēju ar draugiem, sēžot gaitenī vai citur 0 1 2 3 4

Izmantoju viedierīces (telefonu, planšeti) 0 1 2 3 4

Izpildu skolas mājasdarbus, gatavojos nākamajai stundai 0 1 2 3 4

Eju ārā izkustēties 0 1 2 3 4

Spēlējam ar draugiem aktīvas spēles skolā 0 1 2 3 4

Eju uz tuvāko veikalu 0 1 2 3 4

Izmantoju skolas sporta inventāru (galda teniss, bumbas, novuss u.c.) 0 1 2 3 4

Eju uz sporta vai aktu zāli izkustēties 0 1 2 3 4

Cik bieži jūsu skolā tiek organizētas fiziskās aktivitātes pēc stundām?

73


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

0 1 2 3 4

Nekad Reti Dažreiz Bieži Vienmēr

Cik bieži jūsu skola ļauj skolēniem izmantot sporta zāli pēc stundām? 0 1 2 3 4


Cik bieži jūsu skola ļauj skolēniem izmantot sporta laukumu pēc stundām? 0 1 2 3 4


Skolas aprīkojums un novērtējumsVai Tavā skolā ir sekojošais aprīkojums un laukumi, ja ir novērtē to stāvokli

Nav Ļoti sliktā stāvoklī

Sliktā stāvoklī

Salīdzinoši labā

stāvoklī

Labā stāvoklī

Sporta zāle skolā (blakus skolai 5 min ejot kājām) 0 1 2 3 4 Trenažieru zāle 0 1 2 3 4

Sporta laukums ārā 0 1 2 3 4

Āra trenažieru laukums 0 1 2 3 4

Rāpšanās konstrukcijas ārā 0 1 2 3 4

Rotaļu vai spēļu laukums 0 1 2 3 4

Rotaļu laukums ar apzīmējumiem uz seguma (līnijas, rotaļām, ceļu satiksmes zīmes, krāsaini laukumi u.c.)

0 1 2 3 4

Pieejams inventārs starpbrīžos (galda teniss, novuss) 0 1 2 3 4

Pieejams skolas inventārs starpbrīžos (bumbas, lecamauklas, līdzsvara virsmas u.c.)

0 1 2 3 4

Ierīkots rotaļu vai spēļu laukums skolas telpās 0 1 2 3 4

Ģērbtuves, kas paredzētas sporta nodarbībām 0 1 2 3 4

Pieejamas dušas pēc sporta aktivitātēm 0 1 2 3 4

Sporta stundas skolāJā Nē Nav

atbildesVai Tu vēlētos sporta stundas atsevišķi pa dzimumiem (zēniem un meitenēm atsevišķi)?

1 2 3

Vai Tu gribētu, lai sporta stundas būtu divas kopā? 1 2 3

74


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Vai Tev pietiek laika pārģērbties pēc sporta stundas? 1 2 3

Vai Tu izmanto dušas pēc sporta stundas? 1 2 3

Vai Tevi kopumā apmierina tas, ko jūs darāt sporta stundā? 1 2 3

Vai Tu jūti negatīvu uztraukumu, piedaloties stafetēs vai sporta spēļu sacensībās starp komandām sporta stundā?

1 2 3

Vai fiziskā slodze sporta stundā ir atbilstoša Tavām spējām? 1 2 3

Vai ir nepieciešamas atzīmes sporta stundā? 1 2 3

Kā Tu domā, kādi ir būtiskākie iemesli sporta stundu neapmeklēšanai

pilnīgi nepiekrītu

daļēji nepiekrītu

daļēji piekrītu

pilnīgi piekrītu

Neļauj veselības stāvoklis 1 2 3 4

Nevēlēšanās pārģērbties kopīgajā ģērbtuvē 1 2 3 4

Nav iespējas nomazgāties pēc sporta stundas 1 2 3 4

Sporta apģērbs ir papildus apgrūtinājums, kas jānes uz skolu

1 2 3 4

Nevēlēšanās būt salīdzinātam ar citu klasesbiedru fizisko sagatavotību

1 2 3 4

Nevēlēšanās saņemt vērtējumu 1 2 3 4

Sporta stundu prasības ir pārāk augstas 1 2 3 4

Nav interesants sporta stundas saturs 1 2 3 4

Sporta skolotājs nespēj motivēt darboties1 2 3 4

Pēc sporta stundas nepietiek laika sakārtot savu ārējo izskatu 1 2 3 4

Neapmeklējot sporta stundu, ir iespēja sagatavoties citiem mācību priekšmetiem 1 2 3 4

Lūdzu ieraksti, kāds aprīkojums vai inventārs būtu nepieciešams skolā, kas veicinātu Tavu fizisko aktivitāti:

______________________________________________________________________________________

75


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Lūdzu ieraksti, kas visvairāk ierobežo Tavu fizisko aktivitāti skolā:

________________________________________________________________________________________

Tavs dzimums: siev. vīr. Pilni gadi: ____ Dzimtā valoda: latviešu krievu cita___________

PALDIES PAR ATBILDĒM!

76


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Pielikums Nr.2

Daļēji strukturētās intervijas jautājumi skolēnu fokusgrupas diskusijai

Fokusgrupas intervijas realizēšanā paredzēti šādi posmi: ievads, intervijas pamatdaļa un nobeigums. Intervijas ievadā dalībniekiem tiks paskaidrots par intervijas norisi, galvenajiem jautājumiem, kā arī pētījuma dalībnieku viedokļu anonimitāti un apkopoto rezultātu publicēšanas veidu. Tiek paskaidrots, ka intervijas laikā jēdziens „fiziskā aktivitāte” tiek vērtēta kā jebkura veida darbība, kas paātrina elpošanu un rada vismaz mērenu piepūli. Tās var būt gan sportiskās aktivitātes, gan aktīva laika pavadīšana (dejas, braukšana ar velosipēdu u.c.), gan arī ikdienas darbi, kas prasa fizisku piepūli.

Visas intervijas tiks ierakstītas audio formātā un pirms katras intervijas sākuma tiks panākta vienošanās ar fokusgrupas dalībniekiem par ieraksta veikšanu.

Fokusgrupas intervijas/diskusijas mērķis: iegūt informāciju ar padziļinātu izpratni par fizisko aktivitāti veicinošajiem un kavējošajiem faktoriem skolas vidē, balstoties uz dalībnieku personīgo pieredzi.

Jautājumi var tikt papildināti un pielāgoti ar mērķi iegūt padziļinātu informāciju, ja fokusgrupas dalībnieki norāda atziņas, kas ir attiecināmas un var būt būtiskas pētījuma jautājuma pilnīgākai atklāšanai.

Fizisko aktivitāti ietekmējošie komponenti

Pamatjautājumi

Ievadjautājumi Ar kādām fiziskajām aktivitātēm jums patīk nodarboties brīvajā laikā?Vai jums patīk sports skolā?

Individuālais Ko jūs visbiežāk darāt sporta stundās?Kādas ir sajūtas pēc sporta stundas?Kā jums šķiet, kāpēc ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes? Kas varētu jūs motivēt izkustēties esot skolā?Kā jūs saņemat savu vērtējumu sporta stundā?

Sociālā vide Kā vecāki jūs iedrošina būt fiziski aktīvākiem?Kādas fiziskās aktivitātes jūs ģimenē darāt kopā?Kā jūs ar draugiem visbiežāk pavadāt laiku kopā?

Fiziskā vide Kādas aktivitātes var veikt jūsu skolā ārpus mācību laika (starpbrīžos, pēc skolas)?Kā jūs domājat, kas ierobežo bērnus un jauniešus būt fiziski aktīvākiem skolā?Kā jūs domājat, kāpēc ne visi nāk uz skolu kājām, un tikai daži brauc ar velosipēdu?Cik jums būtu nepieciešams laika, lai pārģērbtos un sakārtotos pēc sporta stundas?Pastāstiet, kad jūs izmantojat dušas pēc sporta aktivitātēm?

Politiskā vide Kādas aktivitātes skola atbalsta starpbrīžu laikā un pēc mācībām? Vai jums pietiek laika pēc skolas izpildīt mājas darbus un izkustēties?

Noslēguma jautājumi Ja jūs būtu skolas direktors, ko jūs izdarītu, lai veicinātu skolēnu fizisko aktivitāti?Ko jūs vēl gribētu pastāstīt par fiziskajām aktivitātēm skolā?

77


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Pielikums Nr.3

Izglītības iestāžu fiziskās vides novērojuma protokols

SOPLAY

Jauniešu spēļu un brīvā laika aktivitāšu novērošanas sistēma

(System for Observing Play and Leisure Activity in Youth)

Apraksts un īstenošanas instrukcija

78


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

SOPLAYJauniešu spēļu un brīvā laika aktivitāšu novērošanas sistēma

(System for Observing Play and Leisure Activity in Youth)

PAMATOJUMSFiziskās aktivitātes izpēti kavē objektīvu instrumentu trūkums fiziskās aktivitātes kvantitatīvai noteikšanai "brīvajās" vidēs, piemēram, atpūtas un brīvā laika pavadīšanas vietās. Aktivitātes noteikšana tādās vidēs ir sarežģīta, jo bieži mainās gan dalībnieku skaits, gan viņu aktivitātes līmenis.

KOPSAVILKUMSJauniešu spēļu un brīvā laika aktivitāšu novērošanas sistēma (SOPLAY) ir balstīta uz tiešās novērošanas metodi, kad tiek veikta sistemātiska vai periodiska personu un kontekstuālo faktoru fiksēšana iepriekš noteiktajās mērķa zonās. Novērojuma laikā katras personas aktivitāte tiek mehāniski vai elektroniski kodēta kā Mazkustīgā (guļot, sēžot vai stāvot), Pārvietošanās vai Ļoti aktīvā. Novērojumā sieviešu un vīriešu aktivitātes tiek fiksētas atsevišķi, bet kopīgie faktori ir: diennakts laiks, temperatūra, zonas pieejamība, zonas izmantojamība, uzraudzības esamība, organizēto aktivitāšu esamība un klasifikācija, aprīkojuma pieejamība.

Kopējā uzskaite apraksta sieviešu un vīriešu skaitu jebkurā attiecīgajā vidē un viņu aktivitātes līmeni. Instruments ļauj veikt fiziskās aktivitātes līmeņa salīdzinājumu starp dažādām vidēm vai vienas vides dažādiem laika periodiem. Enerģijas patēriņa rādītāji (Kcal/kg/min) tiek aprēķināti, balstoties uz iepriekš apstiprinātām konstantēm katrā aktivitātes līmenī.

MĒRĶISSOPLAY sistēma tika izstrādāta, lai iegūtu novērošanas datus par skolēnu skaitu un viņu fiziskās aktivitātes līmeni spēļu un brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu zonās konkrētajā laikā.

M-SPAN (Middle School Physical Activity and Nutrition – Fiziskā aktivitāte un uzturs pamatskolā) pētījuma laikā tika veikti SOPLAY novērojumi pirms skolas (PrS), pusdienlaikā (Pl) un pēc skolas (PcS).

VALIDITĀTE UN TICAMĪBATicamība

Kaut gan, izstrādājot SOPLAY sistēmu, validitātes lauka pētījumi netika veikti, SOPLAY izmantoto aktivitāšu kodu ticamība tika noteikta sirdsdarbības novērošanas laikā (McKenzie et al., 1991; Rowe, Schuldheism, & van der Mars, 1997). Tas apliecina sākotnējo SOPLAY

79


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

sistēmas protokola ticamību. Tā kā noturīgu uzvedības modeļu (t.i., fiziskās aktivitātes) mērījumi tiek veikti bieži un izlases veidā, ir pierādīts, ka tiešās novērošanas metodes sniedz ticamus uzvedības modeļu paraugus. Tā kā tiek fiksētas tikai īslaicīgas darbības epizodes, uztvere un reģistrācija notiek vienlaicīgi, novērojot aptuveni vienu bērnu sekundē.

DrošumsSOPLAY ticami dati tika iegūti, veicot novērojumus 14 dienu periodā. Divi vērtētāji vienlaicīgi un neatkarīgi veica zēnu un meiteņu uzskaiti katrā aktivitātes kategorijā izvēlētajās mērķa zonās. Aktivitātes uzskaite 186 mērķa zonās tika izmantota ticamības noteikšanas analīzē. Sakritība starp novērojumiem piecos kontekstuālajos mainīgajos, respektīvi: zonas pieejamība, izmantojamība, uzraudzības esamība, organizētu aktivitāšu esamība un aprīkojuma nodrošinājums, bija 95%, 97%, 93%, 96%, un 88%. Lai izpētītu dažādu vērtētāju aktivitātes uzskaites ticamību, tika aprēķināta virkne starpkategoriju korelāciju. Augsta korelācija tika novērota mazkustīgām meitenēm (R=.98) un meitenēm, kas pārvietojas (.95), savukārt ļoti aktīvām meitenēm rādītājs bija zemāks (.76). Augsta korelācija tika novērota zēniem ar mazkustīgu (.98), aktīvu (.98), un ļoti aktīvu (.97) uzvedību. Tika secināts, ka visas sakritības starp novērojumiem un starp kategorijām korelācijas bija atbilstošas ticama novērojuma kritērijiem (IOA=80%, R=.75)

NOVĒROŠANAS ZONAS1. Tiešie novērojumi tiek veikti izvēlētajās Mērķa Zonās, ierastajās vietās, kur skolēni varētu

būt fiziski aktīvi. Šīs zonas tiek noteiktas iepriekš, pirms sākotnējā novērtējuma. Zonu noteikšanai tiek izveidota karte, un katrai skolai tiek izstrādāta novērojumu secīguma kārtība. Novērotāji uz vietas var pievienot un reģistrēt papildus mērķa zonas.

2. Ja tiek fiksēts augsts skolēnu blīvums, lai iegūtu precīzus datus Mērķa Zonas var tikt sadalītas mazākos novērojumu laukumos. Sporta laukumu standartlīnijas var tikt izmantotas, lai sadalītu atbilstošus novērojumu laukumus katrā Mērķa Zonā. Šo mazāko laukumu dati tiks summēti, lai iegūtu kopējos rādītājus katrā Mērķa Zonā.

PIEZĪME: Mērķa Zonas dalīšana ir atkarīga no (1) skolēnu skaita zonā un (2) skolēnu aktivitātes veida. Aktīvās darbībās, kad skolēni pulcējas un ātri pārvietojas dažādos virzienos (piem., futbols un basketbols), ir nepieciešams iedalīt zonu mazākos novērojumu laukumos.

SAGATAVOŠANĀS NOVĒROŠANAI1. Pirms došanās uz skolu, sagatavojiet novērošanai nepieciešamos materiālus, tajā skaitā:

sinhronizētu rokas pulksteni, skaitītāju, mapi, pietiekamu SOPLAY datu reģistrācijas lapu skaitu un rakstāmpiederumus.

2. Ierodieties skolā vismaz 60 minūtes pirms oficiālā nodarbību sākuma. Pārbaudiet kārtību, kādā tiks novērotas Mērķa Zonas. Apmeklējiet katru Mērķa Zonu pēc kārtas un izplānojiet, ja būs nepieciešams, kā tās varētu sadalīt novērojumu laukumos. Veiciet dažus iedomātos novērojumus katrā zonā.

80


(Id. Nr. VM 2017/21/ESF)--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

SOPLAY KODI un REĢISTRĀCIJATicamība Apvelciet "NĒ", ja vien jūs neesat otrais novērotājs un jūsu dati tiks izmantoti ticamības novērtēšanai.

Temperatūra Ievadiet temperatūru pēc Celsija novērošanas perioda sākumā.

Periods Apvelciet skaitli, lai norādītu, vai veicāt novērojumus pirms skolas (PrS), pusdienu pārtraukuma laikā (PL), vai pēc skolas (PcS).Sākuma laiks Ievadiet izvēlētās zonas pārbaudes sākuma laiku (piem. 08:00).

Zona Atbilst iepriekš noteiktajam skolas Mērķa Zonas numuram (skat. skolas karti). Ja nepieciešams, var pievienotpapildus zonu, aprakstot to un piešķirot tai numuru.

81

Apstākļi Apvelciet N (nē) vai J (jā), lai aprakstītu īpašos apstākļus katrā izvēlētajā novērošanas zonā. Ja Mērķa Zona nav pieejama (Z=N), tad pārējos četrus faktorus nav jāatzīmē.

Z = Zona ir pieejama (piem., nav slēgta vai nomāta citiem)

I = Zona ir izmantojama fiziskajām aktivitātēm (piem., nav pārmērīgi slapja vai vējaina).

U = Zona tiek uzraudzīta, ko veic skola vai palīgpersonāls (piem., jaunieši brīvprātīgie, skolotāji, spēļu laukumu uzraugi). Uzraugam jābūt laukumā vai tā tuvumā (t.i., pieejams skolēniem un gatavs reaģēt uz ārkārtas situācijām), bet tam nav jādod norādījumus, jātiesā vai jāorganizē aktivitātes.

O = organizēta fiziskā aktivitāte (t.i., ieplānotā, kuru vada skolas vai citas institūcijas personāls) notiek zonā (piem., atpūtas sports, skolu treniņi, fitnesa nodarbības).

In = tiek izmantotas skolas vai citas iestādes nodrošinātais inventārs (piem., bumbas, lecamauklas). Neatzīmējiet "Jā", ja inventārs/aprīkojums ir fiksēts (piem., basketbola grozs) vai pieder kādam no skolēniem.

M P Ļ M = Mazkustīgs; P = Pārvietojas; Ļ = Ļoti aktīvs

Aktivitātes Ierakstiet aktivitātes kodu (vai nosaukumu) visbiežāk īstenotajai aktivitātei izvēlētajā zonā, kurā piedalās meitenes un zēni.

Fiziskās aktivitātes kodi vidusskolām:

0. nav specifiskās aktivitātes (sēž, stāv, staigā)

8. rakešu sports (teniss, badmintons)

1. aerobika (dejas, stepa aerobika) 9. futbols2. beisbols/softbols 10. peldēšana3. basketbols 11. volejbols4. dejas (balets, tautas dejas, mūsdienu dejas)

12. svarcelšana

5. rokasbumba/regbijs 13. rotaļlaukumu spēles (piem., kvadrāts) 6. vingrošana 14. cita šeit neminētā aktivitāte (piem.,

skriešana)7. cīņas mākslas (džudo, karatē)

Aprakstiet notikumu vai iezīmes, kas varētu palīdzēt paskaidrot kādu no novērojumu datiem.

0. nav specifiskās aktivitātes (sēž, stāv, staigā)

6. rāpšanās/slidināšanās aktivitātes

1. aerobika (dejas, stepa aerobika) 7. rotaļas ar lēkšanu2. beisbols/softbols 8. manipulāciju spēles/raķešu spēles3. basketbols/volejbols 9. mazkustīgas spēles/aktivitātes4. dejas/vingrošana 10. neviena no šīm desmit kategorijām5. futbols 11. ķeršanas spēles

Alternatīvie fiziskās aktivitātes kodi jaunākiem bērniem:

82

REĢISTRĀCIJAS KĀRTĪBA1. Novērojumu lapā ierakstiet: Skolas numuru, Datumu, Novērotāja numuru, atzīmējiet „Jā”, ja

tas ir atkārtots Ticamības novērtējums, Temperatūru un novērtēšanas Periodu. Ierakstiet sākuma laiku katram Zonas (vai laukuma) novērojumam.

2. Piereģistrējiet katras zonas konteksta mainīgos (skat. SOPLAY kodus).3. Novērojiet katru mērķa zonu, piefiksējot Meiteņu skaitu, lietojot mehānisko skaitītāju, lai

reģistrētu Mazkustīgo, Pārvietošanās un Ļoti aktīvo novēroto gadījumu skaitu. Klasificējiet dominējošo Aktivitātes veidu, lietojot kodus, kas norādīti SOPLAY Novērojumu lapā. Ierakstiet šos datus SOPLAY Novērojumu lapā. Atkārtojiet šo procedūru, uzskaitot Zēnus. Tukšās Mērķa Zonas apzīmējiet, ievadot 0 (nulli) zonas rindā.

4. Vienmēr novērojiet no KREISĀS un LABO pusi. Novērojiet katru skolēnu dotajā zonā tikai vienu reizi. Ja jau reģistrētais skolēns atkārtoti parādās novērojuma zonā, neskaitiet viņu vēlreiz. Neatsāciet skaitīšanu no jauna, ja zonā parādās jauni bērni.

NOVĒROJUMI PIRMS SKOLAS Mērķis ir iegūt precīzus fiziskajās aktivitātēs iesaistīto skolēnu skaita rādītājus pirms nodarbību sākuma. Pēdējai novērošanai jāsākas 15 minūtes līdz nodarbību sākumam. Sāciet novērošanu 40 minūtes (ja ir 6 Mērķa Zonas), 30 minūtes (ja ir 4 Mērķa Zonas) vai 25 minūtes (ja ir 3 Mērķa Zonas) pirms nodarbību sākuma.

NOVĒROJUMI PUSDIENU PĀRTRAUKUMA LAIKĀMērķis ir iegūt precīzus fiziskajās aktivitātēs iesaistīto skolēnu skaita rādītājus pusdienu pārtraukuma laikā (ārpus paredzētajām sporta nodarbībām). Pusdienu pārtraukuma laikā ir divi pilni skenēšanas cikli. Pirmais cikls sākas 15 minūtes pēc Pusdienu pārtraukuma sākuma. Vienmēr sāciet novērošanu ar 1. Zonu. Ja mērķa zonā notiek sporta nodarbības, reģistrējiet zonas pieejamību "pieejama=Nē". Otrais skenēšanas cikls sākas 25 minūtes pēc Pusdienu pārtraukuma sākuma.

NOVĒROJUMI PĒC SKOLASMērķis ir iegūt precīzus fiziskajās aktivitātēs iesaistīto skolēnu skaita rādītājus, sākot novērošanu 15, 45 un 75 minūtes pēc Nodarbību beigām. Sāciet ar 1. Zonu norādītajā sākuma laikā; tad dodieties tieši uz nākamo paredzēto Zonu ciklā.

Grafika piemērs (9:00 Nodarbību sākums; 4 mērķa zonas; 2 pusdienu pārtraukumi)8:00-8:30 pārbaudiet Mērķa Zonas, sagatavojiet datu veidlapas8:30 sāciet novērošanu 1. Mērķa Zonā (sekojot noteiktajai secībai)8:35 sāciet novērošanu 2. Mērķa Zonā (turpiniet noteikto secību ) 8:40 sāciet novērošanu 3. Mērķa Zonā8:45 sāciet novērošanu 4. Mērķa Zonā 9:00 sākas nodarbības11:30 Pirmās pusdienas (11:45 sāciet novērošanu 1. Mērķa Zonā)

(11:55 sāciet otro novērošanu 1. Mērķa Zonā)12:00 Otrās pusdienas (12:15 sāciet novērošanu 1. Mērķa Zonā)

(12:25 sāciet otro novērošanu 1. Mērķa Zonā) 15:00 Nodarbību beigas15:15 sāciet novērošanu 1. Mērķa Zonā (turpiniet noteikto secību ) 15:45 sāciet novērošanu 1. Mērķa Zonā (turpiniet noteikto secību )

83

16:15 sāciet novērošanu 1. Mērķa Zonā (turpiniet noteikto secību )

VĒRTĒŠANA

Atkarībā no analīzes vienības (dzimums, zona, periods, skola, utt.), izejas dati katrā no aktivitātes līmeņiem tiek apkopoti (summas vai vidējās vērtības) atbilstoši interesējošajiem mainīgiem.

Piemērs: Lai aprēķinātu visaktīvāko zonu zēniem un meitenēm skolā noteiktajā dienā:

a. samaziniet pusdienlaikā iegūtos datus. Izskaitiet vidējo aktivitātes rādītāju, balstoties uz divkāršās skenēšanas datiem, lai iegūtu kopējo skaitu katrā aktivitātes līmenī gan zēniem, gan meitenēm katrā pusdienlaika periodā. Ja ir vairāki pusdienu pārtraukumi, summējiet uzskaitījumus visos periodos, lai aprēķinātu kopējo zēnu un meiteņu skaitu pusdienlaikā katrā skolēnu aktivitātes līmenī.

b. summējiet dienas rezultātus. Apkopojot rezultātus zonās, aprēķiniet vidējo aktivitātes līmeni (zēniem un meitenēm atsevišķi) visos novērotajos periodos (t.i., pirms skolas, pusdienlaikā, pēc skolas), lai iegūtu kopējo zēnu un meiteņu skaitu katrā aktivitātes līmenī katrā zonā.

c. aprēķiniet enerģijas patēriņa rādītājus. Lai izskaitītu patērētās kilokalorijas/kg, uzskaitīto bērnu skaits kategorijās Mazkustīgs, Pārvietojas un Ļoti aktīvs tiek reizināts ar konstantēm, respektīvi, .051kcal/kg/min, .096kcal/kg/min, un .144kcal/kg/min. Kilokalorijas/kg katrā kategorijā var tikt summētas, lai sniegtu bērnu kopējā enerģijas patēriņa rādītāju noteiktajā zonā. Šīs vērtības tiek interpretētas kā patērēto kilokaloriju skaits uz ķermeņa svara kg vienā minūtē katrā zonā skolas dienas laikā. Šādi enerģijas patēriņa rādītāji ir atkarīgi no novēroto bērnu skaita. Sakārtojiet vidējās vērtības dilstošā secībā.

ATSLĒGAS VĀRDIMērķa Zona – iepriekš noteiktā novērošanas zona, kurā skolēni varētu būt iesaistīti fiziskajās aktivitātēs. Katrai skolai tiek noteikts Mērķa Zonu skaits.

Novērojuma laukums – Mērķa Zonu apakšiedalījums, kurā vērtētājs veic novērošanu. Mērķa Zonas tiek iedalītas novērojumu laukumos, ja skolēnu skaits ir pārāk liels un tie ir ļoti aktīvi.

Novērojums – vienmērīga Mērķa Zonas vai novērojuma laukuma caurskatīšana no kreisās uz labo pusi.

Novērojuma laikā katrs atsevišķais skolēns konkrētajā zonā tiek uzskaitīts un reģistrēts kā Mazkustīgs (M), Pārvietojas (P) vai Ļoti aktīvs (Ļ).

IZMANOTĀ LITERATŪRA

1. McKenzie, T. L., Marshall, S. J., Sallis, J. F., & Conway, T. L. (2000). Leisure-time physical activity in school environments: An observational study using SOPLAY. Preventive Medicine, 30, 70-77.

2. McKenzie, T. L., Sallis, & Nader, P. R. (1991). SOFIT: System for observing fitness instruction time. Journalof Teaching in Physical Education, 11, 195-205.

3. Rowe, P.J., Schuldheisz, J.M., & van der Mars, H. (1997). Measuring physical activity in physical education: Validation of the SOFIT direct observation instrument for use with first to eighth grade students. PediatricExercise Science, 9(2), 136-149.

4. Sallis, J. F., Conway, T. L., Prochaska, J. J., McKenzie, T. L., Marshall, S. & Brown, M. (2001). / American Journal of Public Health, 91, 618-620.

5. McKenzie, T. L. (2005, November). Systematic Observation: SOPLAY/SOPARC Introduction, Practice, and Assessment. (27 minute DVD). San Diego State University, San Diego, California. (T. McKenzie, author,

84

producer, narrator; D. Graves, editor). Available from Active Living Research, San Diego State University, 3900 Fifth Avenue, Suite 310, San Diego, CA 92103 (www.activelivingresearch.org) or the author.

85

SOPLAYJauniešu spēļu un brīvā laika aktivitāšu novērošanas sistēma(System for Observing Play and Leisure Activity in Youth)

Novērotāja Nr.: ___ ___ Ticamība: 0. Nē 1. Jā Temp: ___ ___ °C Periods: 1. PrS 2. P1s1 P1s2 3. Pl2s1 Pl2s2 4. PcS1 5. PcS2 6.PcS3SĀKUMA LAIKS ZONA APSTĀKĻI MEITENES ZĒNI

Z I U O Inv M P Ļ Akt. M P Ļ Akt.

__ __: __ __1 0. N

1. J0. N1. J

0. N1. J

0. N1. J

0. N1. J _____ _____ _____ _____ _____ _____ _____ _____

__ __: __ __2 0. N

1. J0. N1. J

0. N1. J

0. N1. J

0. N1. J _____ _____ _____ _____ _____ _____ _____ _____

__ __: __ __3 0. N

1. J0. N1. J

0. N1. J

0. N1. J

0. N1. J _____ _____ _____ _____ _____ _____ _____ _____

__ __: __ __4 0. N

1. J0. N1. J

0. N1. J

0. N1. J

0. N1. J _____ _____ _____ _____ _____ _____ _____ _____

__ __: __ __5 0. N

1. J0. N1. J

0. N1. J

0. N1. J

0. N1. J _____ _____ _____ _____ _____ _____ _____ _____

__ __: __ __6 0. N

1. J0. N1. J

0. N1. J

0. N1. J

0. N1. J _____ _____ _____ _____ _____ _____ _____ _____

__ __: __ __7 0. N

1. J0. N1. J

0. N1. J

0. N1. J

0. N1. J _____ _____ _____ _____ _____ _____ _____ _____

__ __: __ __8 0. N

1. J0. N1. J

0. N1. J

0. N1. J

0. N1. J _____ _____ _____ _____ _____ _____ _____ _____

Aktivitāšu kodi: 0=Nav specifiskās aktivitātes; 1=Aerobika; 2=Beisbols/softbols; 3=Basketbols; 4=Dejas;5=Rokasbumba/regbijs; 6=Vingrošana; 7=Cīņas mākslas; 8=Rakešu sports; 9=Futbols; 10=Peldēšana; 11=Volejbols; 12=Svarcelšana;13=Citas spēļu laukuma spēles; 14=Neviena no iepriekšminētām aktivitātēm.

85

Skolas Nr.: ___ ___Datums :__ __/__ __/__ _

Izglītības iestāžu fiziskās vides novērojuma protokols „SOPLAY”

KARTĒŠANAS STRATĒĢIJAS PARAUGS

Šajā aprakstā ir doti piemēri izpētes Mērķa Zonu sākotnējai kartēšanai.

Mērķa zonu aprakstīšanas kārtība

1. Saņemiet detalizētu skolas teritorijas karti no skolas administrācijas.2. Izstaigājiet visu skolas teritoriju.3. Precīzi atzīmējiet (iezīmējiet) kartē katru zonu, kas ir pieejama fiziskajām aktivitātēm jebkurā laikā

(piem., pirms skolas, pusdienlaikā, pēc skolas). Iekļaujiet arī zonas, kurās notiek sporta nodarbības.4. Pārliecinieties, ka esat iekļāvuši visas Mērķa zonas, tajā skaitā: (a) basketbola, volejbola, tenisa, futbola un citu

sporta spēļu laukumus; (b) skrejceļus un citus spēļu laukumus; (c) sporta zāles, svarcelšanas zāles un daudzfunkcionālās telpas; (d) zemes, cementa, paklāju, flīžu vai mīksto segumu laukumi, kas ir paredzēti vai var tikt izmantoti fizisko aktivitāšu veikšanai.

5. Secīgi numurējiet Mērķa zonas – kā tās tiks novērotas noteiktā kārtībā katra novērošanas cikla laikā. Veidojiet loģiski optimālāko maršrutu (piem., pirmā Mērķa zona ir vistuvākā ieejai ēdnīcā).

6. Glabājiet Mērķa Zonu gala karti konkrētā mapē "dokumentācija".7. Var gadīties, ka būs jāpievieno vai jādzēš kādu Mērķa zonu (piem., kādu konstrukciju skolas

teritorijā/parkā). Nozīmējiet tikai VIENU cilvēku, kas pievienos/dzēsīs Mērķa Zonas (piem., novērošanas komandas vadītājs). Šis cilvēks veiks izmaiņas galvenajā kartē un izsniegs izskatītās kartes kopijas novērošanas komandas dalībniekiem.

Vides mainīgo rādītāju darbību paraug definīcijas (skolām)Šī nodaļa sniedz definīcijas un instrukcijas, kuras var izmanot, papildinot kartēšanas mainīgos rādītājus, kas ir noteikti datu vākšanas lapā (skat. pielikumu).

I. Noteiktā vide:Kodējiet Mērķa zonu kā (1) Iekštelpu vai (2) Ārtelpu vidi.

II. Mērķa zonas izvietojums:Skolas teritorijā. Zona noteiktajās skolas teritorijas robežās (1).

Blakus skolas teritorijai = Zona, parasti blakus esošajā parkā vai sabiedriskajā centrā, kuru skolnieki izmanto ar skolu saistītajām aktivitātēm (2).

III. Zonas veids:Katrai no zonām piešķiriet vienu no šiem kodiem. Ja neesat pārliecināts koda izvēlē, aizpildiet komentāru lauciņu datu veidlapas apakšā.

1. Laukums : zona, iezīmēta basketbolam, tenisam, volejbolam un/vai laukuma spēlēm. Tajā ir iezīmētas līnijas, paredzētas laukuma spēlēm.

2. Spēļlaukums: Atsevišķa ārtelpu zona, paredzēta fiziskajām aktivitātēm.3. Lauks: Aktivitātēm paredzētā plaša atklātā teritorija. Tajā varētu nebūt vārtu, nožogojumu, utt.; nevar

definēt kā spēļu laukumu.4. Baseins: iekļauj seklu baseinu vai peldbaseinu un noslēgto telpu.5. Trenažieru zāle: telpa aprīkota ar izturības/spēka trenažieriem (piem., svaru trenažieriem, hantelēm,

vingrošanas soliem) un/vai tādām aerobikas iekārtām kā kāpšanas trenažieri un velotrenažieri.6. Sporta zāles: plašas iekštelpas, galvenokārt paredzētas fiziskajām aktivitātēm un spēlēm. Tās var būt

ar vai bez tribīnēm.

86

7.un 8. Daudzfunkcionālās telpa/ auditorijas: iekštelpas, kuras var izmantot vairākām funkcijām, ieskaitot fiziskās aktivitātes, spēles un pusdienošanu.

87

IV. Zonas uzlabojumi:Uzlabojumi ir paliekošas izmaiņas zonās, tādas kā iekrāsotās līnijas laukumos (piem., basketbola, tenisa, četru kvadrātu spēles laukumā); nopļautās zonas laukumi; stabi vai stabu caurumi cementētā/asfalta segumā (piem., basketbola groziem; volejbola stabiem, tenisa tīkla balstiem).

Nereģistrējiet īslaicīgus uzlabojumus (piem., pagaidu līnijas laukumu spēlēm, iezīmētas ar krītu, pārnēsājamie volejbola un tenisa tīkli, pārnēsājamie futbola vārti).

KODĒŠANAS NOSACĪJUMI:

Uzlabojums nosaka, kam galvenokārt ir paredzēta zona, neskatoties uz to, kā dotajā brīdī tā tiek izmantota. Piemēram, tenisa laukums tiek reģistrēts kā tenisa laukums – pat ja bērni tajā spēlē futbolu.

Divi uzstādītie stabi bieži vien tiek lietoti kā futbola vārti. Divi stabi = vieni vārti. Basketbola laukums iekļauj grozu un noteiktās līnijas, iekrāsotas uz zonas virsmas.

Katra basketbola laukuma puse tiek skaitīta kā viena. Katrs grozs tiek skaitīts kā viens. Ja ir basketbola grozs bez iekrāsotā laukuma, vai arī ir iekrāsots tikai soda metiena laukums vai

soda līnija, ierakstiet tikai grozu. Grozu un pus laukumu skaits ne vienmēr ir vienāds. Volejbola laukumam ir iestatīti divi gari stabi, kas dala zonu apmēram 9 x 9m laukumos (viens

laukums). Tenisa laukumam ir divi īsi stabi un vienāda laukuma platība abās stieņa pusēs (viens laukums). Visas kāpšanas iekārtas 15m rādiusā Mērķa zonā tiek skaitītas kā viena iekārta. Ja iekārtas atrodas

tālāk (vairāk par 15m), skaitiet katru kāpšanas iekārtu grupu kā atsevišķu zonu.

V. Uzlabojumu pārklāšanās:Ierakstiet „jā” (1), lai atzīmētu, ka Mērķa zonā ir vairāki uzlabojumi, kas pārklājas vienā laukumā, bet nevar būt izmantotas vienlaicīgi. Piemēram, rakstiet 1, ja laukumā ir stabi un/vai krāsotās līnijas, kas var tikt izmantotas, lai noteiktu spēles laukumu basketbolam, tenisam un volejbolam (bet ne vienlaicīgi).

VI. Zonas virsma:smiltis: daļiņas sīkākas par granti, bet rupjākas par sanešiem (t.i., pludmales);

zeme: augsne; sausa cieta virszeme;

grants: sašķelti mazi iežu fragmenti;

paklājs: gumijas vai plastmasas grīdas segumi (piem., akrobātikai, u.c.);

grīdas mīkstais segums;

asfalts;

cements;

zāle;

flīzes;

ūdens;

koks;

cits (precizējiet).

88

Paraugu datu vākšana

Vides novērtējuma kārtība

Pirms doties uz kartes Mērķa Zonām, pārliecinieties, ka Jums ir datu reģistrācijas lapas, divi zīmuļi ar dzēšgumiju, un skolas karte. Noteikti reģistrējiet/ numurējiet Mērķa zonas secību datu reģistrācijas lapā.

Ieraksties Skolas Nr., Datumu, Novērotāja Nr., un vai šī reģistrācijas lapa ir vai nav paredzēta ticamības novērtēšanai. Zem Ticamības apvelciet "0", ja esat sākotnējais novērotājs, un "1", ja veicat ticamības novērtēšanu.

Aizpildiet sekojošos mainīgos katrā Mērķa Zonā. Ja zona ir nepieejama, vai tajā notiek rekonstrukcijas darbi, ieplānojiet papildus apmeklējumu.

Noteiktā vide: nosakiet, vai tā ir iekštelpu vai ārtelpu vide.Izvietojums: atzīmējiet, vai Mērķa zona ir daļa no skolas teritorijas, vai atrodas tās tuvumā.

Zonas veids: izvēlieties tikai vienu kodu. Ja neviens kods nav piemērots, ievadiet kodu 9 un aprakstiet zonas veidu.

Zonas uzlabojumi : aprēķiniet uzlabojumu skaitu un ierakstiet to atbilstošajā lauciņā/lauciņos.

Piemēram, izstaigājiet visu Mērķa Zonu Nr.1 un saskaitiet basketbola pus laukumus, ierakstiet šo skaitu lauciņā zem Mērķa Zonas 1 kolonnas un pretī basketbola laukumu (pus laukumu) rindai. Saskaitiet un ierakstiet uzlabojumu skaitu katrā Mērķa Zonā.

Uzlabojumu pārklāšanās : kods „1= Jā”, ja kādi no uzlabojumiem pārklājas un tiek izmantoti vairākās aktivitātēs vienā Mērķa Zonā (t.i., Mērķa Zonai ir gan basketbola laukuma iezīmētās līnijas, gan tenisa laukuma stabi un līnijas, bet abas spēles nevar spēlēt vienlaicīgi). Ja dažādas spēles var spēlēt vienlaicīgi, tad tās nepārklājas, tāpēc kods „0 = Nē”.

Zonas virsma : (virsmas kodi ir uzskaitīti datu vākšanas veidlapas apakšā):

Primārā = dominējošā virsma Mērķa zonā (t.i. 51% vai vairāk).

Sekundārā = otra visizteiktākā virsma (ja tāda ir) (piem., apkārt zāles laukam ir zemes skrejceliņš). Ierakstiet "0", ja sekundārās virsmas nav.

Zonas izmērs: Izmantojiet mērlenti. Atzīmējiet katras Mērķa Zonas platību kvadrātmetros.

Kartēšanas apmācības un ticamībaKartēšanas apmācībām jāiekļauj:

1. Mainīgo rādītāju skaidrojumu un kodēšanas nosacījumus (noteikumus).2. Demonstrēšanu, kā ir jāaizpilda Kartēšanas Mainīgie datu reģistrācijas lapās (izmantojiet reālos skolas

Mērķa zonu attēlus).3. Datu reģistrācijas veidlapu dažādu mainīgo attēlu rādīšana. Novērotājiem jāreģistrē attēlu atbildes par

Kartēšanas mainīgajiem rādītājiem datu reģistrācijas lapās. Sakritības starp novērotājiem tiek aprēķinātas, un procentuālā atbilstība tiek reģistrēta. Novērotāji tiek apmācīti, līdz atbilstība sasniedz 90%.

4. Tiek apspriestas nesakritības, definīciju precizēšana un rekomendācijas attiecībā uz protokolu. Atzīmējiet nesakritības (starp novērojumu nesakritības), aprēķiniet tās, un apspriediet, līdz tiks sasniegta 100% atbilstība.

5. Apmācītiem karšu speciālistiem ir jāapmeklē skolas/parkus pāros („Sākotnējais” un „Ticamības” vērtētājs). Katram novērotājam individuāli jāizvērtē un jāreģistrē Noteikto vidi, Izvietojumu, Zonas veidu, Zonas uzlabojumus, Zonas pārklāšanos, un Zonas virsmu katrā Mērķa zonā. Tad tiem ir jāatrisina visas atšķirības uz vietas

89

Kartēšanas mainīgo datu reģistrācijas lapa

Skolas Nr.: Datums: Novērotāja Nr.: Ticamība? 1. Jā; 0 Nē;

1 2 3 4 5 6 7 8Noteiktā vide:

1=iekštelpas, 2=ārtelpasIzvietojums:

1=skolas teritorijā, 2=blakus skolas teritorijai

Zonas veids:1=Laukums 2=Spēļlaukums 3=Lauks 4=Baseins 5=Trenažieru zāle 6=Sporta zāle 7=Daudzfunkcionālā telpa 8=Auditorija 9=Cits

Zonas uzlabojumi: (kopējais kods Nr.) 1 2 3 4 5 6 7 8a. Basketbola grozib. Basketbola pus laukumic. Sienas bumbas laukumid. Volejbola laukumie. Tenisa laukumif. Četru kvadrātu laukumsg. Skrejceliņšh. Kāpšanas iekārtasi. Vingrošanas iekārtasj. Āra trenažierik. Tāllēkšanas bedresl. Futbola vārtim. Citi (precizējiet)

Uzlabojumu pārklāšanās: Jā=1 Nē=0

Zonas virsma: A. PrimārāB. Sekundārā

1=asfalts 3=cements 5=mīksts grīdas segums 7=koks 9=grants Cits___________2=zeme 4=zāle 6=paklāji 8=flīze 10=ūdens

Zonas izmērs: (kvadrātmetri)Komentāri:

90

Pielikums Nr.4SKOLAS FIZISKO AKTIVITĀŠU POLITIKAS NOVĒRTĒJUMS

Aicinām Jūs piedalīties aptaujā par bērnu un jauniešu ikdienas fiziskajām aktivitātēm skolas vidē. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā skolas vide un normatīvie dokumenti var ietekmēt bērnu un jauniešu fiziskās aktivitātes.

Ņemiet vērā: šeit nav pareizu vai nepareizu atbilžu, bet ir svarīgs Jūsu viedoklis katrā jautājumā!

Līdzdalībā ir brīvprātīga un Jūsu atbildes netiks izpaustas, bet izmantotas tikai apkopotā veidā pētījuma mērķu sasniegšanai.

VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA1. Kāds ir Jūsu ieņemamais amats šajā skolā? (Atzīmējiet vienu atbildi)

❑1. Direktors ❑2. Direktora vietnieks❑3. Sporta skolotājs ❑4. Sākumskolas skolotājs❑5. Mācību priekšmetu skolotājs (uzrakstiet priekšmetu) _______________________

2. Cik ilgi Jūs strādājat šajā amatā? _________ gadi

3. Kuras klašu grupas Jūs mācāt?❑ 1.-4. ❑ 5.-7. ❑ 8.-9. ❑ 10.-12. ❑ Tehnikuma 1.- 3.kurss ❑ Nevienu

4. Cik daudz skolēnu mācās Jūsu skolā? ________ skolēni.

Fiziskās aktivitātes skolā vispārīgais raksturojums

Vai Jūsu esošā skolas vide (infrastruktūra, finansiālais atbalsts, inventārs, pasākumi, stundu saraksts) veicina izglītojamo fizisko aktivitāti ikdienā?

Pilnīgi nepiekrītu

Daļēji nepiekrītu

Neitrāli Daļēji piekrītu Pilnīgi piekrītu

❑ ❑ ❑ ❑ ❑Šis jautājums ir saistīts ar fiziskajām aktivitātēm pieejamām telpām/laukumiem Jūsu skolā? Lūdzu, atzīmējiet, vai sekojošās telpas/laukumi parasti ir pieejami fiziskajām aktivitātēm jūsu skolā.

Sporta stundā

Pirms skolas

Pēcskolas

Sporta zāle ❑ ❑ ❑Daudzfunkcionālās telpas (aktu zāle) ❑ ❑ ❑c.Asfaltēti laukumi ❑ ❑ ❑d.Zālienu laukumi ❑ ❑ ❑e.Spēļlaukumi ❑ ❑ ❑f. Iekštelpas sporta nodarbībām ❑ ❑ ❑

Vai Jūsu skolas telpas/laukumi ir pieejami fiziskajām aktivitātēm arī citiem apkārtnes iedzīvotājiem?(Atzīmējiet atbilstošo atbilžu

variantu).Bez

maksasAr

samaksuNav

pieejami NezinuSporta zāle ❑ ❑ ❑ ❑Daudzfunkcionālās telpas (aktu zāle) ❑ ❑ ❑ ❑c.Asfaltēti laukumi ❑ ❑ ❑ ❑d.Zālienu laukumi ❑ ❑ ❑ ❑e.Spēļu laukumi ❑ ❑ ❑ ❑f. Iekštelpas sporta nodarbībām ❑ ❑ ❑ ❑

91

Nekad Reti Dažreiz

Bieži Vienmēr Nezinu

Vai Jūsu skolā tiek ņemts vērā skolēnu viedoklis par sporta pasākumu un fizisko aktivitāšu organizēšanu vai saturu?

❑ ❑ ❑ ❑ ❑ ❑

Nekad Reti Dažreiz


9. Cik bieži Jūsu skolēni paši organizē fiziskās aktivitātes skolas telpās vai teritorijā pēc mācību laika?

❑ ❑ ❑ ❑ ❑ ❑

Nekad Reti Dažreiz


10. Cik bieži Jūsu skolēni paši organizē fiziskās aktivitātes skolas telpās vai teritorijā starpbrīžos?

❑ ❑ ❑ ❑ ❑ ❑

Mācībspēku profesionālā izaugsmeJā Nē Nezinu

Vai Jūsu skola vai izglītības pārvalde sniedz finansiālu atbalstu sporta skolotāju profesionālajai izaugsmei?

❑ ❑ ❑

12. Vai Jūsu skola vai izglītības pārvalde sniedz atbalstu citu priekšmetu skolotājiem fizisko aktivitāti veicinošo izglītojošo pasākumu apmeklēšanai?

❑ ❑ ❑

BudžetsJā Nē Nezinu

13. Vai Jūsu skolas budžetā ir paredzēts atsevišķs finansējums sporta pasākumiem un inventāram?

❑ ❑ ❑

Ja IR, cik vidēji gadā skola atvēlē sporta pasākumu finansēšanai un inventāra iegādei? _________EUR

Nav iesaistīts

Daļēji iesaistīts

PilnībāIesaistīts

14. Cik lielā mērā sporta skolotājs ir iesaistīts lēmumu pieņemšanā, kas skar budžeta piešķīrumus sporta nodarbībām?

❑ ❑ ❑

Pārtraukumi starp stundāmJā Nē Nezinu

15. Vai iekšējās kārtības noteikumos ir paredzēti starpbrīži, kas ilgst vairāk par 10 min?

❑ ❑ ❑

Ja IR, lūdzu, norādiet to skaitu un ilgumu:

____ starpbrīdis ______min

____ starpbrīdis ______min

____ starpbrīdis ______minJā Nē Nezinu

16. Vai iekšējās kārtības noteikumos ir noteikts, ka skolēnus ir jānodrošina ar organizētām aktivitātēm starpbrīža laikā?

❑ ❑ ❑

92

Jā Nē Nezinu17. Vai iekšējās kārtības noteikumos ir noteikts, ka pedagogiem ir jāveic audzēkņu uzraudzība spēļu laukumā vai telpās?

❑ ❑ ❑

Jā Nē Nezinu18. Vai iekšējās kārtības noteikumos ir noteikts, kāds ir maksimālais skolēnu skaits uz vienu pedagogu starpbrīža laikā?

❑ ❑ ❑

Ja IR, norādiet skaitu. ____________ skolēni uz 1 pedagogu.

Jā Nē Nezinu19. Vai iekšējās kārtības noteikumos ir noteikta regulāra spēļu laukumu zonas un aprīkojumu tehniskā apsekošana/uzturēšana?

❑ ❑ ❑

Reti Dažreiz Ļoti bieži

20. Cik bieži citu mācību priekšmetu skolotāji vai atbalsta personāls aizkavē skolēnus starpbrīža laikā, lai veiktu ar skolas aktivitātēm saistītās darbības?

❑ ❑ ❑

Jā Nē Nezinu21. Vai tiek piedāvātas organizētas aktivitātes starpbrīža laikā? (piem., soļošanas vai skriešanas aktivitātes, rotaļas un spēles)?

❑ ❑ ❑

Jā Nē Nezinu22. Vai skolēni tiek mudināti un atbalstīti būt fiziski aktīviem starpbrīža laikā?

❑ ❑ ❑

Jā Nē Nezinu23. Vai noteikumi par uzvedību un aktivitātes veidiem starpbrīžos ir zināmi skolēniem un pieaugušajiem?

❑ ❑ ❑

Jā Nē Nezinu24. Vai skolēniem ir ierobežojumi labvēlīgu laika apstākļos atrasties skolas teritorijā starpbrīža laikā?

❑ ❑ ❑

Jā Nē Nezinu25. Ja ir nelabvēlīgi laika apstākļi, vai skolēniem ir iespēja būt fiziski aktīviem starpbrīža laikā?

❑ ❑ ❑

Jā Nē Nezinu26. Vai pedagogiem ir atļauts mācību nolūkos ierobežot skolēniem paredzēto starpbrīdi?

❑ ❑ ❑

Jā Nē Nezinu27. Vai skolotājiem ir atļauts disciplināros nolūkos liegt skolēniem paredzēto starpbrīdi?

❑ ❑ ❑

Jā Nē Nezinu28. Vai gada budžetā ir paredzēti atsevišķi līdzekļi aprīkojumam un piederumiem starpbrīžu laika aktivitātēm?

❑ ❑ ❑

Ja IR, cik vidēji gadā? _________EURJā Nē Nezinu

29. Vai starpbrīža laikā ir pieejams brīvs sporta aprīkojums (piem., bumbas, lecamauklas)?

❑ ❑ ❑

Ja IR, kas to izsniedz? (Apvelciet atbilstošo atbilžu variantu)

Katras klases audzinātāji ❑Sporta skolotāji ❑Dežuranti ❑Administrācija ❑Audzēkņi, kas par to ir atbildīgi ❑Citi______________

Fiziskās aktivitātes programmas pirms, pēc un skolas laikā

93

Jā Nē Nezinu30. Vai jūsu skolas politika paredz skolēnu mudināšanu uz skolu iet kājām vai braukt ar velosipēdu?

❑ ❑ ❑

Jā Nē Nezinu31. Vai pie skolas ir velosipēdu statīvi vai drošas vietas, kur skolēniem novietot velosipēdus vai citu aprīkojumu, saistītu ar pārvietošanos līdz skolai?

❑ ❑ ❑

32. Vai skolotāji klasēs nodrošina regulārus pārtraukumus ar fiziskajām aktivitātēm mācību dienas laikā (piem., dinamiskās pauzes)?

Jā, visi skolotāji ❑Jā, atsevišķi skolotāji ❑Nē ❑Nezinu ❑

Ja atbilde apstiprinoša, norādiet, kurās klasēs notiek regulāri pārtraukumi ar fiziskajām aktivitātēm?(Apvelciet atbilstošo atbilžu variantu).

❑ 1. ❑ 2. ❑ 3. ❑4. ❑ 5. ❑ 6. ❑7. ❑ 8. ❑9. ❑ 10. ❑ 11. ❑12.

Jā Nē Nezinu33. Vai jūsu skola iedrošina/atbalsta priekšmetu skolotājus veicināt skolēnu fizisko aktivitāti?

❑ ❑ ❑

Jā Nē Nezinu34. Vai jūsu skola piesaista brīvprātīgos sporta, starpbrīžu nodarbību, pēcskolas fiziskās aktivitāšu programmu organizēšanai?

❑ ❑ ❑

Sporta stundu saturs, mācību plāns un īstenošana (aizpilda pedagogi, kas vada sporta stundas)

35. Cik sporta stundu ir skolēniem nedēļā? (vidēji)_______________ stundas nedēļā.

36. Kāds parasti ir skolēnu skaits, kas piedalās sporta stundā jūsu skolā? (vidējais skolēnu skaits vienā klasē/grupā)? ________________ skolēni.37. Lūdzu, norādiet aptuveno skolēnu procentuālo sadalījumu, kas nepiedalās sporta stundā katrā vecuma grupā.

%1.-4. kl.

%5.-7. kl.

%8.-9. kl.

%10.-12. kl.

Ilgstoša slimošana (atbrīvojums no fiziskas slodzes vairāk nekā uz 1 mēnesi)Īslaicīgi veselības ierobežojumi (slikta pašsajūta, atbrīvojums līdz 2 nedēļām)Nav piemērota sporta apģērba

Cits

Reti Dažreiz Bieži38. Cik bieži citu mācību priekšmetu skolotāji vai atbalsta personāls kavē atsevišķu skolēnu sporta nodarbību apmeklēšanu citu mācību aktivitāšu dēļ?

❑ ❑ ❑

94

39. Cik bieži citu mācību priekšmetu skolotāji disciplināru iemeslu dēļ ierobežo atsevišķu skolēnu sporta nodarbību apmeklēšanu?

❑ ❑ ❑

40.Cik bieži sporta stundu nodarbības tiek atceltas, jo sporta telpās tiek rīkoti citi pasākumi (piem., izstādes, sarīkojumi)?

❑ ❑ ❑

41. Cik dienas semestra laikā sporta stundas tiek atceltas (piem., sliktu laikapstākļu dēļ, nav pieejama zāle, notiek pasākumi, utt.)? (vidēji)

__________ dienas semestrī.

42. Ņemot vērā to, ka nodarbībām paredzētais laiks var tikt zaudēts skolēnu kavēšanas dēļ vai pārvietošanās uz sporta laukumu, cik minūtes faktiski skolēni ir iesaistīti fiziskajās aktivitātēs? (vidēji)

____________ minūtes vienā stundā.

Jautājumi 43. un 44. ir saistīti ar vidējo faktisko minūšu skaitu, kas norādīts 41. jautājumā. Šajos jautājumos norādīto minūšu summai jābūt vienādai ar minūšu skaitu, kas norādīts 41. jautājumā.

43. Ierastas sporta stundas laikā, cik ilgi vairākums skolēnu ir fiziski neaktīvi, piemēram, saņemot norādījumus vai gaidot savu kārtu (sēžot, stāvot). Ierakstiet vidējo minūšu skaitu, kad skolēni ir mazaktīvi.

___________ minūtes stundā (vidēji)44.Ierastas sporta stundas laikā, cik ilgi vairākums skolēnu ir pietiekami fiziski aktīvi, vismaz, kas ir pielīdzināms soļošanai mērenā tempā. Ierakstiet vidējo minūšu skaitu, kad skolēni ir iesaistīti mērenās vai intensīvās fiziskās slodzes aktivitātēs.

___________ minūtes stundā (vidēji)

Jā Nē Nezinu45. Vai lietderīgi būtu apvienot divas sporta stundas kopā? ❑ ❑ ❑

46. Vai audzēkņiem pietiek laika izmantot dušas un pārģērbties pēc sporta stundas?

❑ ❑ ❑

Reti Dažreiz Bieži47. Cik bieži audzēkņi izmanto dušas pēc sporta stundas? ❑ ❑ ❑

Skolas aprīkojums un novērtējumsVai Jūsu skolā ir sekojošais aprīkojums un laukumi, ja ir novērtējiet to stāvokli

Nav Ļoti sliktā

stāvoklī

Sliktā stāvoklī

Salīdzinoši labā stāvoklī

Labā stāvoklī

Sporta zāle skolā (blakus skolai 5 min. ejot kājām)

0 1 2 3 4

Trenažieru zāle 0 1 2 3 4

Sporta laukums ārā 0 1 2 3 4

Āra trenažieru laukums 0 1 2 3 4

Rāpšanās konstrukcijas ārā 0 1 2 3 4

95

Rotaļu vai spēļu laukums 0 1 2 3 4

Rotaļu laukums ar apzīmējumiem uz seguma (līnijas, rotaļām, ceļu satiksmes zīmes, krāsaini laukumi u.c.)

0 1 2 3 4

Pieejams inventārs starpbrīžos (galda teniss, novuss)

01 2 3 4

Pieejams skolas inventārs starpbrīžos (bumbas, lecamauklas, līdzsvara virsmas u.c.)

01 2 3 4

Ierīkots rotaļu vai spēļu laukums skolas telpās 0 1 2 3 4

Ģērbtuves, kas paredzētas sporta nodarbībām 0 1 2 3 4

Pieejamas dušas pēc sporta aktivitātēm 0 1 2 3 4

PALDIES PAR ATBILDĒM!

96

Pielikums Nr.5

Izglītības, sporta un veselības nozares politikas veidotāju ekspertu diskusija

Diskusijas realizēšanā paredzēti šādi posmi: ievads, diskusijas pamatdaļa un nobeigums. Intervijas ievadā dalībniekiem tiks paskaidrots par diskusijas norisi, galvenajiem jautājumiem un apkopoto rezultātu publicēšanas veidu. Pirms diskusijas dalībnieki tiek iepazīstināti ar galvenajiem veiktā pētījuma rezultātiem un atziņām. Pēc ievadjautājumu apspriešanas turpinās diskusija par esošo situāciju un iespējamiem turpmākajiem risinājumiem. Diskusijas gaitu ieraksta audio formātā. Plānotais laiks no 1 līdz 1.5 stundas.

Diskusijas mērķis ir apkopot ekspertu viedokli par fizisko aktivitāti veicinošajiem vai kavējošajiem faktoriem skolas vidē.

Diskusijas jautājumi var tikt papildināti ar mērķi iegūt padziļinātu informāciju, ja dalībnieki norāda atziņas, kas ir attiecināmas un var būt būtiskas pētījuma jautājuma pilnīgākai atklāšanai.

Pamatjautājumi

Ievadjautājumi Kā jūs vērtējat pētījuma rezultātus?Vai, jūsuprāt, rezultāti atspoguļo reālo situāciju Latvijas skolās?

Individuālais Kā jūs domājat, kādi varētu būt visbūtiskākie motivējoši faktori bērnu un jauniešu fiziskās aktivitātes veicināšanai?

Sociālā vide Vai sabiedrība pieprasa kādas izmaiņas skolas vides un satura uzlabošanai, kas varētu veicināt bērnu fizisko aktivitāti?

Fiziskā vide Kā jūs domājat, vai skolu sporta infrastruktūras sakārtošanai galvenais ir resursu pieejamība vai vadības attieksme?

Politiskā vide Kādas izmaiņas normatīvajos dokumentos būtu nepieciešamas, lai veicinātu fizisko aktivitāti skolas vidē?

Noslēguma jautājumi Vai ir kādi komentāri un ieteikumi, kas iepriekš nebija pārrunāti?

97

Pielikums Nr. 6

__/__/2017.

Cien./god. vecāki vai aizbildņi,

Jūsu bērna klase ir izvēlēta līdzdalībai ESF projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un

slimību profilakses pasākumi” pētījumā par fiziskās aktivitātes veicinošu vidi izglītības iestādēs

Latvijā. Pētījumu veic________ un koordinē LR Veselības ministrijas Veselības inspekcija.

Pētījumā tiks iegūta un apkopota informācija, kas sekmēs skolas un izglītības iestāžu vides

uzlabošanu fizisko aktivitāšu veicināšanai ikdienā.

Pētījumā tiks veikta Jūsu bērna anketēšana un nejaušās izlases veidā iespējama arī

intervēšana.

Līdzdalība pētījumā ir brīvprātīga un anonīma. Konfidencialitātes saglabāšanai Jūsu bērna un

Jūsu vārdi netiks fiksēti.

Ja Jums ir kādi jautājumi, lūdzam kontaktēties ar pētījuma koordinatoru:_________________

Pateicamies iepriekš par Jūsu atbalstu.

Ar cieņu,Vārds, UzvārdsPētījuma .....koordinators

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Vecāku piekrišanas forma

Es piekrītu mana bērna līdzdalībai ESF projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un

slimību profilakses pasākumi” pētījumā par fiziskās aktivitātes veicinošu vidi izglītības iestādēs

Latvijā.

Bērna vārds, uzvārds:.................

Vecāka/aizbildņa vārds, uzvārds ____________________________ paraksts:...............

Datums: ..................................

98

10.pielikums – Pakalpojuma līguma projekts



LĪGUMA PROJEKTS

par pētījuma veikšanu Pasūtītāja Nr. __________ Izpildītāja Nr.___________

Rīgā 2017.gada _________

Veselības ministrija, reģistrācijas Nr. 90001474921, tās pilnvarotā (-s) pārstāvja (-es) _________________ (amats, vārds, uzvārds) personā, kurš (-a) rīkojas uz ______________ (pārstāvības pamats) pamata (turpmāk – Pasūtītājs), no vienas puses, un

_________________ (nosaukums, reģistrācijas Nr.), tā/ tās pilnvarotā (-s) pārstāvja (-es) _________________ (amats, vārds, uzvārds) personā, kurš (-a) rīkojas uz ______________ (pārstāvības pamats) pamata (turpmāk – Izpildītājs), no otras puses, abi kopā – Puses, vai katrs atsevišķi – Puse,saskaņā ar atklātā konkursa „Fiziskās aktivitātes veicinošas vides pētījuma veikšana izglītības iestādēs ESF projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (Identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros” (Id. Nr. VM 2017/21/ESF) (turpmāk – Iepirkums) rezultātiem, noslēdz šādu līgumu (turpmāk – Līgums):

1. Līguma priekšmets un līguma summa1.1. Pasūtītājs pasūta, bet Izpildītājs ar saviem intelektuālajiem un materiāltehniskajiem līdzekļiem

apņemas sniegt Pasūtītājam pakalpojumu „ ” (turpmāk – Pakalpojums) saskaņā ar Līguma noteikumiem, Iepirkuma tehnisko specifikāciju (turpmāk – Tehniskā specifikācija) un Izpildītāja iesniegto tehnisko piedāvājumu (turpmāk – Tehniskais piedāvājums) (Līguma 1.pielikums) un finanšu piedāvājumu (turpmāk – Finanšu piedāvājums) ( Līguma 2.pielikums).

1.2. Līguma summa ir EUR ( euro centi) bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN). Puses norēķinos piemēro tādu PVN likmi, kāda ir spēkā rēķina izrakstīšanas brīdī.

1.3. Visi Izpildītāja ar Pakalpojuma sniegšanu saistītie izdevumi ir iekļauti Līguma 1.2.punktā norādītajā Līguma summā un atsevišķi netiek atlīdzināti.

1.4. Risku par Līgumā neparedzētiem darbiem un pakalpojumiem, kas nepieciešami Līguma

99

pilnīgai izpildei, uzņemas Izpildītājs.1.5. Līgums tiek finansēts Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Izaugsme un

nodarbinātība” 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem” 9.2.4.1. pasākuma „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (Identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) (turpmāk – ESF projekts) ietvaros.

1.6. Līguma izpildes vieta ir Latvijas teritorija.

2. Pušu savstarpējie apliecinājumi2.1. Puses vienojas par šādu kvalitatīvi sniegta Pakalpojuma definīciju: „Kvalitatīvi sniegts

Pakalpojums – darbi izpildīti atbilstoši Līgumā un tā pielikumos noteiktajam apjomam, kārtībai un termiņiem”.

2.2. Puses apliecina, ka tām ir visas nepieciešamās pilnvaras un tiesības, lai noslēgtu Līgumu, kā arī tām nav zināmi nekādi tiesiski vai faktiski šķēršļi vai iemesli, kas jebkādā veidā ietekmētu vai aizliegtu uzņemties Līgumā minēto pienākumu izpildi.

2.3. Izpildītājs apliecina, ka ir iepazinies ar Līguma noteikumiem un atzinis tos par saistošiem un izpildāmiem. Izpildītājs apliecina, ka viņa rīcībā atrodas pietiekoši darbinieku un nepieciešamo materiālu resursi, kā arī citi nepieciešamie līdzekļi, lai kvalitatīvi sniegtu pakalpojumu.

2.4. Izpildītājs apliecina, ka tā darbinieki vai citas personas, kas ir vai būs iesaistīti Līguma izpildē ir iepazīstināti ar noteikumiem par konfidencialitāti pirms darba uzsākšanas.

2.5. Izpildītājs garantē, ka Pakalpojumu sniegs rūpīgi, profesionāli un prasmīgi. Izpildītājs apņemas novērst jebkuru neatbilstību Tehniskās specifikācijas prasībām un Tehniskajam piedāvājumam.

2.6. Puses ir atbildīgas par Līguma neizpildīšanu vai tā nepienācīgu izpildīšanu.

3. Pakalpojuma sniegšana un nodevumu pieņemšanas - nodošanas kārtība3.1. Izpildītājs sniedz Pakalpojumu Līgumā noteiktajā apjomā un termiņā un atbilstoši Pasūtītāja

norādījumiem, kuri balstās uz Tehniskās specifikācijas prasībām, Finanšu piedāvājumu un Tehnisko piedāvājumu.

3.2. Pakalpojums tiek sniegts Līguma 3.3.punktā norādītajos termiņos. Pakalpojuma izpildes rezultātā tiek iesniegti Līguma 3.3.punktā norādītie materiāli Tehniskajā specifikācijā norādītajā formā (turpmāk – Nodevums).

3.3. Izpildītājs iesniedz šādus Nodevumus:Posms Nodevums Termiņš1. Nodevums Nr.1 Ne vēlāk kā 2 (divus) mēnešus no

Pakalpojuma līguma noslēgšanas dienas.2. Nodevums Nr.2 Ne vēlāk kā 6 (sešus) mēnešus no

Nodevuma Nr. 1 apstiprināšanas dienas.3. Nodevums Nr.3 Ne vēlāk kā 2 (divus) mēnešus no

Nodevuma Nr. 2 apstiprināšanas dienas.

3.4. Nodevumus Izpildītājs iesniedz Pasūtītājam pārbaudei tādā formā, kādu nosaka Tehniskā specifikācija, ievērojot Līguma 3.3.punktā norādītos termiņus.

3.5. Pasūtītājs ne ilgāk kā 10 (desmit) darba dienu laikā pēc Nodevuma saņemšanas pārbauda tā atbilstību Līgumā noteiktajām prasībām. Pasūtītājs, iepriekš elektroniski par to paziņojot Izpildītājam, var pagarināt Nodevuma atbilstības pārbaudes laiku līdz 30 (trīsdesmit) darba

100

dienām pēc tā saņemšanas, ja Nodevuma apjoma vai citu objektīvu iemeslu dēļ Pasūtītājs nevar ievērot 10 (desmit) darba dienu termiņus.

3.6. Ja Izpildītāja iesniegtais Nodevums atbilst Līguma prasībām, Pasūtītājs elektroniski informē Izpildītāju, ka Pasūtītājam nav pretenziju par pārbaudē saņemto Nodevumu.

3.7. Pēc Pasūtītāja elektroniskā apstiprinājuma saņemšanas Izpildītājs 5 (piecu) darba dienu laikā divos eksemplāros nosūta parakstīšanai Pasūtītājam pieņemšanas – nodošanas aktu , ar kuru tiek pieņemta attiecīgā Nodevuma izpilde.

3.8. Izpildītājs saskaņā ar Līguma 5.3.punktu sagatavo un iesniedz Pasūtītājam attiecīgā maksājuma rēķinu par attiecīgajā maksājumā paredzēto pēdējo Nodevumu. Rēķins izsniedzams tikai par to attiecīgajā maksājumā ietverto Nodevumu (Līguma 5.3.punkts), kuru Izpildītājs ir izpildījis.

3.9. Nodevums tiek uzskatīts par apstiprinātu, ja Pasūtītājs Līgumā noteiktajā kārtībā ir informējis Izpildītāju, ka tam nav pretenziju par pārbaudīto Nodevumu. Nodevums ir pieņemts, kad Puses ir parakstījušas pieņemšanas-nodošanas aktu par attiecīgo Nodevumu.

3.10. Pēc attiecīgā maksājuma par pieņemtajiem Nodevumiem veikšanas, Nodevumi kļūst par Pasūtītāja īpašumu.

3.11. Ja Līguma 3.5. punktā noteiktās Nodevuma pārbaudes laikā ir konstatēta iesniegtā Nodevuma neatbilstība Līguma nosacījumiem un/vai Tehniskajā specifikācijā noteiktajam, Pasūtītājs elektroniski izsaka Izpildītājam pretenziju, norādot uz konstatētiem trūkumiem. Puses elektroniski vienojas par trūkumu novēršanas termiņu. Trūkumu novēršanas termiņš nevar būt garāks par 10 (desmit) darba dienām. Pēc trūkumu novēršanas izdarāma attiecīgā Nodevuma atkārtota iesniegšana un pārbaude, ievērojot Līguma 3.4. – 3.6.punkta noteikumus.

3.12. Ja pēc Līguma 3.11. punktā norādītā Nodevuma atkārtotas saņemšanas Pasūtītājs konstatē, ka Izpildītājs nav novērsis norādītos trūkumus vai konstatē citas Nodevuma neatbilstības Līguma noteikumiem, kā arī, ja Izpildītājs neiesniedz Nodevumu atkārtotai pārbaudei noteiktajā termiņā, Pasūtītājs sagatavo un iesniedz Izpildītājam aktu par trūkumiem, nosakot termiņu to novēršanai un ir tiesīgs piemērot līgumsodu. Ja Pasūtītājs atkārtoti konstatē, ka norādītie trūkumi nav novērsti, tas var atteikties no Nodevuma pieņemšanas.

3.13. Visus trūkumus, kurus Pasūtītājs konstatē Izpildītajā sniegtajā Pakalpojumā, Izpildītājs novērš par saviem līdzekļiem. Pasūtītājs neatlīdzina izdevumus, kas Izpildītājam radušies, novēršot Pasūtītāja konstatētos trūkumus.

3.14. Ja Pasūtītājs bez pamatota iemesla Līguma 3.5. punktā noteiktajā termiņā nepaziņo Izpildītājam par jebkādu Nodevuma neatbilstību vai konstatētiem trūkumiem, tiek uzskatīts, ka Pasūtītājam nav pretenziju par Nodevumu.

3.15. Ja Pasūtītāja vainas dēļ aizkavējas Nodevuma pieņemšana, Puses var vienoties par saistīto Nodevumu izpildes nosacījumu maiņu.

3.16. Izpildītājs nekavējoties elektroniski paziņo Pasūtītājam (Līguma 6.2.punktā minētajam pārstāvim) par jebkādiem šķēršļiem un problēmām, kas Izpildītājam rodas Pakalpojumu izpildes laikā. Šāds paziņojums pats par sevi neatbrīvo no atbildības par Līguma saistību savlaicīgu izpildi.

3.17. Šīs līguma sadaļas ietvaros par elektronisko komunikāciju tiek uzskatīta informācijas nosūtīšana uz Līgumā norādīto Pušu pārstāvju e-pasta adresēm.

4. Pušu tiesības un pienākumi4.1. Pasūtītāja tiesības:

4.1.1. saņemt Pakalpojumu saskaņā ar Līguma noteikumiem;4.1.2. pieprasīt Izpildītājam sniegt informāciju un skaidrojumu par Līguma izpildes gaitu;

101

4.1.3. sniegt Izpildītājam norādījumus, komentārus un izteikt pretenzijas par Pakalpojuma sniegšanas gaitā veiktajiem darbiem.

4.2. Pasūtītāja pienākumi:4.2.1. savu iespēju robežās nodrošināt Izpildītāju ar visu nepieciešamo un Izpildītāja

pieprasīto informāciju, dokumentiem, , ciktāl tas ir nepieciešams kvalitatīvai Pakalpojuma sniegšanai;

4.2.2. savlaicīgi informēt Izpildītāju par apstākļiem, kas ietekmē vai var ietekmēt Pakalpojuma sniegšanu;

4.2.3. saskaņā ar Līgumā noteikto kārtību veikt darba rezultātu izvērtēšanu un pieņemšanu;4.2.4. saskaņā ar Līgumā noteikto kārtību pieņemt Izpildītāja savlaicīgi, kvalitatīvi, Līguma

un tā pielikumu prasībām atbilstoši sniegto Pakalpojumu un sagatavotos Nodevumus, veikt samaksu par saņemto Pakalpojumu.

4.3. Izpildītāja tiesības:4.3.1. Līgumā noteiktajā kārtībā saņemt samaksu par atbilstoši Līguma nosacījumiem

sniegto Pakalpojumu;4.3.2. nepieciešamības gadījumā pieprasīt no Pasūtītāja Pakalpojuma sniegšanai

nepieciešamo informāciju, kas ir Pasūtītāja rīcībā.4.4. Izpildītāja pienākumi:

4.4.1. sniegt Pasūtītājam informāciju un skaidrojumu par Līguma izpildes gaitu; 4.4.2. sniegt Pasūtītājam kvalitatīvu Pakalpojumu Līgumā noteiktajos termiņos un

izmantojot tā rīcībā esošo tehnisko un programmnodrošinājumu;4.4.3. savlaicīgi informēt Pasūtītāju par apstākļiem, kas ietekmē vai var ietekmēt

Pakalpojuma sniegšanu;4.4.4. rakstveidā saskaņot ar Pasūtītāju jebkādas izmaiņas Pakalpojumu izpildē iesaistīto

speciālistu, vai apakšuzņēmēju, kas norādīti Izpildītāja iesniegtajā piedāvājumā, sarakstā;

4.4.5. sniegt Pakalpojumu rūpīgi, profesionāli un prasmīgi;4.4.6. novērst jebkuru sniegtā Pakalpojuma neatbilstību Līgumā noteiktajā kārtībā, ja

Pasūtītājs informē Izpildītāju par šādu neatbilstību konstatēšanu;4.4.7. Līguma darbības laikā, kā arī pēc tā termiņa beigām, neizpaust nekādu ar Līguma

izpildi vai Pasūtītāju, vai tā darbību saistītu konfidenciālu informāciju, kura tam uzticēta, izņemot gadījumus, kad Pasūtītājs ir sniedzis rakstisku piekrišanu šādas informācijas atklāšanai;

4.4.8. Līgumam izbeidzoties vai Līguma pārtraukšanas gadījumā, nodot Pasūtītajam visu dokumentāciju, kas izstrādāta, sniedzot Pakalpojumu, kā arī dokumentāciju un materiālās vērtības, kas saņemtas no Pasūtītāja Pakalpojuma sniegšanai.

4.5. Puses apņemas nekavējoties elektroniski informēt viena otru par jebkādām grūtībām Līguma izpildes procesā, kas varētu aizkavēt savlaicīgu Pakalpojumu sniegšanu un Līguma izpildi. Šāds paziņojums pats par sevi neatbrīvo Puses no atbildības par Līguma saistību savlaicīgu izpildi.

5. Norēķinu kārtība5.1. Līguma 1.2.punktā norādītā Līguma summa sastāv no šādām maksājumu daļām:

Nr. p.k.

Maksājums Attiecīgie Nodevumi, par kuriem tiek

parakstīts pieņemšanas – nodošanas akts,

norādot posmu, uz kuru

Cena EUR (bez PVN)

102

attiecas Nodevums

1.

Ne vairāk kā 15% (piecpadsmit procenti) no Līguma 1.2.apakšpunktā noteiktās kopējās summas tiek izmaksāti pēc Nodevuma Nr.1 (Sagatavošanās pētījumam) iesniegšanas un apstiprināšanas.

1.

15% no Līguma summas

2.

Atlikusī summa no Nodevuma Nr.1 kopējās summas tiek izmaksāta reizē ar Nodevuma Nr.2 ( Pētījuma īstenošana) maksājumu (t.i., pēc Nodevuma Nr.2 apstiprināšanas).

2. Saskaņā ar finanšu piedāvājumu (mīnus šīs

tabulas 1.punktā norādītais avansa

maksājums)

3.

Gala maksājums (t.i., pēc Nodevuma Nr.3 apstiprināšanas) (Pētījuma rezultātu izvērtēšana).

3.Saskaņā ar finanšu

piedāvājumu, bet ne mazāk kā 20% no Līguma summas

KOPĀ: 100% Līguma summa5.2. Avansa maksājumu, kas norādīts Līguma 5.1.punktā, Pasūtītājs samaksā Izpildītājam 20

(divdesmit) darba dienu laikā pēc avansa rēķina saņemšanas no Izpildītāja un pieņemšanas-nodošanas akta savstarpējās parakstīšanas par 3.3.punktā norādīto Nodevumu Nr.1.

5.3. Maksājumus, kas norādīts Līguma 5.1.punktā¸ Pasūtītājs samaksā Izpildītājam 20 (divdesmit) darba dienu laikā pēc attiecīgā rēķina saņemšanas no Izpildītāja un pieņemšanas-nodošanas akta savstarpējās parakstīšanas par attiecīgajā maksājumā paredzēto pēdējo nodevumu.

5.4. Rēķini vai pavadzīmes, kurus Izpildītājs izsniedz Pakalpojuma sniegšanas gaitā, tiek sagatavoti saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un nosūtīti uz Pasūtītāja adresi Brīvības iela 72, k-1, Rīga, LV-1011.

5.5. Pasūtītājs veic attiecīgus maksājumus tikai par Līgumā noteiktajā kārtībā pieņemtajiem darbiem.

5.6. Samaksa par Pakalpojumu tiek veikta ar pārskaitījumu uz Līgumā norādīto Izpildītāja bankas kontu.

5.7. Par samaksas dienu tiek uzskatīta diena, kad Pasūtītājs veicis bankas pārskaitījumu uz Izpildītāja kontu.

6. Pušu pārstāvji un Pušu sadarbība6.1. Līguma kvalitatīvākai izpildei un komunikācijas nodrošināšanai katra no Pusēm nozīmē vienu

vai vairākus pārstāvjus.6.2. Pasūtītāja nozīmētais pārstāvis: , tālrunis: , e-

pasts: , pasta adrese: Brīvības iela 72, k-1, Rīga, LV-1011.6.3. Izpildītāja nozīmētais pārstāvis: _______, tālrunis: _______, fakss:______, e-pasts:_ , pasta

adrese: ________________. Izpildītājs apliecina, ka Izpildītājs ir sasniedzams, lietojot šajā punktā norādītos saziņas līdzekļus, un ka Izpildītājs apņemas katru dienu pārbaudīt norādīto e-pastu.

6.4. Ja kāda no Pusēm nomaina savu pārstāvi vai mainās šī pārstāvja saziņas līdzekļi, tā rakstiski, izmantojot e-pasta adreses, informē par to otro Pusi, nosūtot paziņojumu otras puses pārstāvim trīs darba dienu laikā pēc tam, kad šādas izmaiņas notikušas. Ja kāda no Pusēm nav paziņojusi otrai Pusei par sava pārstāvja nomaiņu vai izmaiņām pārstāvja saziņas līdzekļos, tā nevar izmantot šādu izmaiņu faktu kā pamatojumu tam, ka tā nebija saņēmusi

103

kādu informāciju no otras Puses vai nebija savlaicīgi informēta, ja šāda informācija saskaņā ar Līgumu bija nododama, izmantojot Pušu pārstāvju saziņas līdzekļus.

6.5. Jebkurš oficiāls paziņojums, lūgums, pieprasījums vai cita informācija (izņemot Nodevumu iesniegšanu), ja Līgumā nav noteikts savādāk, tiek iesniegta rakstiski vai elektroniski ar drošu elektronisko parakstu. Šajā Līguma punktā noteiktie paziņojumi Pusēm tiek nosūtīti uz Līguma 6.2. un 6.3.punktā norādītajām adresēm. Paziņojums tiek uzskatīts par paziņotu:6.5.1. nākamajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas, ja paziņojums nosūtīts pa faksu;6.5.2. tajā pašā dienā, ja tas nodots personīgi otras Puses pārstāvim (Līguma 6.2. un

6.3.punkts) līdz darba dienas beigām, pret otras Puses pārstāvja parakstu;6.5.3. astotajā dienā pēc tā nodošanas pastā, ja paziņojums nosūtīts kā pasta sūtījums;6.5.4. otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas, ja paziņojums nosūtīts ar elektroniskā pasta

starpniecību.

7. Speciālistu, institūciju vai apakšuzņēmēju nomaiņa7.1. Izmaiņas Pakalpojumu izpildē iesaistīto speciālistu, institūciju vai apakšuzņēmēju, kas

norādīti Izpildītāja iesniegtajā piedāvājumā un kuriem iepirkuma Nolikumā noteiktas kvalifikācijas prasības, sarakstā var veikt tikai pēc rakstiska saskaņojuma ar Pasūtītāju. Jaunā speciālista, institūcijas vai apakšuzņēmēja kvalifikācijai un pieredzei ir jābūt līdzvērtīgai ar aizstājamā speciālista, institūcijas vai apakšuzņēmēja kvalifikāciju un pieredzi.

7.2. Izpildītājs Līguma 7.1.punktā minēto speciālistu, institūcijas vai apakšuzņēmēju nomaiņai vai iesaistei iesniedz Pasūtītājam šādus dokumentus:7.2.1. informāciju par speciālistiem, institūciju un/vai apakšuzņēmēju, kuru paredzēts

iesaistīt Līguma izpildē atbilstoši dokumentācijā noteiktajām prasībām;7.2.2. kvalifikāciju un pieredzi apliecinošos dokumentus atbilstoši dokumentācijā

noteiktajām prasībām.7.3. Pasūtītājs 5 (piecu) darba dienu laikā pēc tam, kad saņēmis visu informāciju un dokumentus,

saskaņā ar Līguma 7.1.punktu, izskata Izpildītāja saskaņošanai iesniegtās izmaiņas speciālistu, institūciju vai apakšuzņēmēju sarakstā un sniedz atbildi Izpildītājam.

7.4. Pasūtītājs neakceptē Līguma 7.1.punktā minēto speciālistu, institūciju vai apakšuzņēmēju nomaiņu vai iesaisti, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:7.4.1. nav iesniegti visi kvalifikāciju apliecinošie dokumenti;7.4.2. Izpildītāja piedāvātie speciālisti, institūcija vai apakšuzņēmējs neatbilst tām

iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, kas attiecas uz pakalpojumu īstenošanā iesaistītajiem Izpildītāja speciālistiem, institūciju vai apakšuzņēmējiem;

7.4.3. tiek nomainīts apakšuzņēmējs, uz kura iespējām Izpildītājs balstījies, lai apliecinātu savas kvalifikācijas atbilstību iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un piedāvātajam apakšuzņēmējam nav vismaz tāda pati kvalifikācija, uz kādu iepirkuma procedūrā Izpildītājs sniedzis atsauci, apliecinot savu atbilstību iepirkuma procedūrā noteiktajām prasībām;

7.4.4. piedāvātais apakšuzņēmējs atbilst kādam no Publisko iepirkumu likuma 42.panta pirmajā daļā minētajiem pretendentu izslēgšanas nosacījumiem.

7.5. Apakšuzņēmēju pieaicināšana Pakalpojuma izpildē neatbrīvo Izpildītāju no atbildības par Līguma izpildi kopumā vai kādā no daļām, kā arī neuzliek Pasūtītājam papildus pienākumus un saistības.

8. Līguma izpilde

104

8.1. Izpildītājs nodrošina, ka speciālisti, kuri Līguma izpildes laikā veic Pakalpojumu, atbilst iepirkuma nolikumā noteiktajai kvalifikācijai.

8.2. Izpildītājs būs izpildījis Līguma saistības pēc pilnīgas Pakalpojumu sniegšanas, ko apliecina Pušu parakstīti Nodevumu pieņemšanas – nodošanas akti.

8.3. Pasūtītājs būs izpildījis Līguma saistības pēc 1.2.punktā minētās Līguma summas samaksas, ja vien Līgums netiek izbeigts pirms tā darbības termiņa beigām, pamatojoties uz Līguma 12.1.punktu.

9. Pušu atbildība9.1. Izpildītājs atbild par visiem zaudējumiem, kas nodarīti Pasūtītājam ar Līguma noteikumu

pārkāpumu, tajā skaitā, ja Izpildītājs nav sniedzis Pakalpojumu Līguma noteiktajā termiņā vai sniedzis to nekvalitatīvi.

9.2. Pasūtītājs atlīdzina Izpildītājam tikai tiešos zaudējumus, kuri Izpildītājam radušies Pasūtītāja vainas dēļ.

9.3. Ja Izpildītājs nav ievērojis Līguma 3.3.punktā noteikto Nodevumu iesniegšanas termiņu, Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot Izpildītājam līgumsodu 0,5 % apmērā no attiecīga Nodevuma cenas, kas ir norādīta Izpildītāja finanšu piedāvājumā, par katru nokavējuma dienu, bet ne vairāk kā 10 % no attiecīga Nodevuma cenas.

9.4. Līguma 3.12.punktā noteiktajā gadījumā Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot Izpildītājam līgumsodu 10 % apmērā no attiecīga Nodevuma cenas, kas ir norādīta Izpildītāja finanšu piedāvājumā.

9.5. Gadījumā, ja Pasūtītājs konstatē, ka Izpildītājs ir veicis Pakalpojuma izpildē iesaistīto speciālistu, institūcijas vai apakšuzņēmēju maiņu, neievērojot Līguma 7.nodaļā noteikto kārtību, Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot Izpildītājam līgumsodu 10% apmērā no Līguma 1.2.punktā norādītās Līguma summas un noteikt termiņu šī pārkāpuma novēšanai.

9.6. Ja Pasūtītājs kavē samaksas termiņu kādam maksājumam, kuru saskaņā ar Līguma noteikumiem tam bija jāveic, Izpildītājs ir tiesīgs prasīt no Pasūtītāja līgumsodu 0,5 % apmērā no kavētā maksājuma summas par katru nokavēto dienu, bet ne vairāk kā 10 % no kavētā maksājuma summas.

9.7. Ja Līgums tiek izbeigts saskaņā ar Līguma 12.1.1.punktā minētajiem apstākļiem un tas ir radījis zaudējumus Pasūtītājam, Pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt no Izpildītāja zaudējumu atlīdzību pilnā apmērā.

9.8. Gadījumā, ja Pasūtītājs izmanto Līguma noteiktās vienpusējās atkāpšanas tiesības, Izpildītājs atmaksā Pasūtītājam Līguma 5.1.punktā noteiktos no Pasūtītāja saņemtos maksājumus tajā daļā, kas pārsniedz uz atkāpšanās brīdi saskaņoto Nodevumu cenu.

9.9. Līgumsoda samaksa neatbrīvo Puses no saistību pilnīgas izpildes.

10. Konfidencialitāte10.1. Visa un jebkāda informācija, ko Puse sniedz otrai Pusei Līguma izpildes laikā, vai arī tā

atklājas pildot Līguma saistības, un Līguma izpildes rezultāti, kā arī jebkura šī informācijas daļa, tai skaitā, bet ne tikai informācija par puses darbību, finanšu stāvokli, tehnoloģijām, tai skaitā rakstiska, mutiska, datu formā uzglabāta, audio – vizuālā un jebkurā citā veidā uzglabāta informācija, kā arī informācija par Līguma izpildi tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu.

10.2. Izpildītājam nav tiesību izpaust informāciju, kas Pakalpojuma sniegšanas laikā gūta no Pasūtītāja, trešajām personām bez Pasūtītāja rakstiskas piekrišanas saņemšanas. Izpildītājam ar vislielāko rūpību un uzmanību ir jārūpējas par informācijas drošību un aizsardzību.

10.3. Izpildītājam nav atļauts izmantot Pasūtītāja vārdu, kā arī pašu dalību Līguma izpildē savas komercdarbības reklamēšanas nolūkos.

105

10.4. Līguma ietvaros konfidenciālo informāciju ir tiesīgs izmantot tikai Izpildītājs un tā speciālisti, ja vien Līgumā nav noteikts savādāk, vai Puses Līguma darbības laikā rakstiski nevienojas citādi.

10.5. Pušu pienākums ir nodrošināt, ka tā darbinieki, kuri izmantos otras Puses konfidenciālo informāciju, saņems un izmantos to vienīgi šī Līguma izpildes nodrošināšanai un tikai nepieciešamajā apjomā, kā arī uzņemsies un ievēros vismaz tādas pašas konfidencialitātes saistības, kādas ir noteiktas Izpildītājam šajā Līgumā.

10.6. Pušu informācijas izpaušana netiks uzskatīta par šī Līguma noteikumu pārkāpumu, ja informācija tiek izpausta Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, apjomā un kārtībā.

10.7. Šīs Līguma sadaļas noteikumi ir spēkā arī pēc Līguma darbības termiņa beigām vai, tam zaudējot spēku, bez termiņa ierobežojumiem.

10.8. Šīs Līguma sadaļas noteikumi nekādā gadījumā nav attiecināmi uz Pasūtītāja tiesībām brīvi rīkoties ar jebkuriem un jebkādas formas materiāliem un citiem Pakalpojuma ieviešanas laikā iegūtajiem rezultātiem, kurus šī Līguma izpildes gaitā Izpildītājs ir sagatavojis un nodevis Pasūtītājam. Pasūtītājam materiālu un citu Pakalpojuma ieviešanas laikā iegūto rezultātu izmantošanai nav nepieciešama Izpildītāja rakstiska piekrišanas saņemšana. Šādi materiāli ir izmantojami tikai ar norādi, kas ir šā materiāla autors.

10.9. Pušu informācijas izpaušana netiks uzskatīta par Līguma noteikumu pārkāpumu tikai un vienīgi šādos gadījumos: 10.9.1. informācija tiek izpausta pēc tam, kad tā kļuvusi publiski zināma vai pieejama

neatkarīgi no Pusēm (tādējādi nav attiecināms uz gadījumiem, kad informācija kļūst pieejama Līguma noteikumu neizpildes rezultātā Izpildītāja vai tā speciālistu rīcības dēļ);

10.9.2. informācija saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir atklāta vai valdības, valsts vai pašvaldību iestādes to noteikušas par atklātu;

10.9.3. informācija, ievērojot Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības, ir jānodod valsts vai pašvaldību iestādēm, kuras saskaņā ar normatīvajos aktos šīm iestādēm dotajām tiesībām padara saņemto informāciju par atklātu un publiski pieejamu;

10.9.4. informācija oficiāli ir publicēta Pasūtītāja mājaslapā, preses izdevumos, grāmatās, publiski pieejamos informatīvos katalogos, bukletos, informatīvos iespiedmateriālos un reklāmās.

11. Intelektuālā īpašuma tiesības11.1. Šī Līguma izpratnē intelektuālais īpašums ir ne tikai autortiesības, bet arī visas citas

intelektuālā īpašuma tiesības, kas ir attiecināmas uz Pakalpojuma ieviešanas procesu vai tā laikā sagatavotajiem Nodevumiem un citiem Pakalpojuma rezultātiem vai to atsevišķām daļām, kas ir intelektuālā īpašuma tiesību objekti.

11.2. Izpildītājs apliecina, ka ne Pakalpojuma ieviešanas procesā, ne arī tā laikā sagatavotie Nodevumi un citi rezultāti vai to atsevišķas daļas, kas ir intelektuālā īpašuma tiesību objekti, nepārkāpj vai neaizskar nekādas trešo personu intelektuālā īpašuma tiesības, ko attiecīgā Pakalpojuma izstrādes procesā vai tā laikā sagatavotais Nodevums un citi darba rezultāti vai to atsevišķas daļas ietver vai varētu ietvert. Izpildītājs apliecina, ka tas ir ieguvis intelektuālā īpašuma tiesības, kas nepieciešamas Pakalpojuma ieviešanai un Līgumā noteikto Nodevumu un citu Pakalpojuma rezultātu sagatavošanai tādā apmērā, kas ir pietiekams Līgumā noteikto saistību izpildei, kā arī nodrošina Pasūtītājam pilnīgu rīcību ar Pakalpojuma ieviešanas procesā radīto rezultātu to turpmākajā izmantošanā, ņemot vērā šajā Līgumā noteiktos izņēmumus.

106

11.3. Ar šo Līgumu Pasūtītājs iegūst visas un jebkādas intelektuālā īpašuma tiesības, ko ietver vai varētu ietvert Pakalpojuma ieviešanas laikā radītie un saskaņā ar Līguma nosacījumiem pieņemtie Nodevumi un citi Pasūtītājam nodotie Pakalpojuma rezultāti vai to atsevišķas daļas, savukārt Izpildītājs apliecina, ka tas nepretendē ne uz kādām intelektuālā īpašuma tiesībām vai līdzdalību intelektuālajā īpašumā un pilnībā atzīst visas Pasūtītāja tiesības uz intelektuālo īpašumu, ko ietver vai varētu ietvert Pakalpojuma ieviešanas laikā radītie un saskaņā ar Līguma nosacījumiem pieņemtie Nodevumi un citi Pasūtītājam nodotie materiāli. Gadījumā, ja pret Pasūtītāju tiks vērstas trešo personu prasības par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kas tieši vai netieši saistītas ar Pakalpojuma ieviešanas laikā radīto Nodevumu un citiem Pakalpojuma rezultātiem vai to atsevišķām daļām, tad Izpildītājs ir atbildīgs par trešo personu prasībām un uzņemas visu atbildību šajā sakarā.

11.4. Izpildītājs garantē, ka Pakalpojuma ieviešanā nav pieļauti nekādi autortiesību pārkāpumi un uzņemas pilnu atbildību par trešo personu autortiesību ievērošanu Līguma izpildē.

11.5. Visi Pakalpojuma ieviešanas rezultātā iegūtie dati visos to formātos ir Pasūtītāja ekskluzīvs īpašums bez laika termiņa un teritorijas ierobežojuma, un Pasūtītājs var brīvi rīkoties ar to, nesaskaņojot ar Izpildītāju.

11.6. Pasūtītājs drīkst nodot tālāk trešajām personām 11.1.punktā ietvertās tiesības.

12. Līguma izbeigšana, Līguma grozīšana un strīdu izskatīšana12.1. Pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma šādos gadījumos:

12.1.1. ja Pasūtītājs atsakās no Nodevuma pieņemšanas Līguma 3.12.punktā minētājā situācijā;

12.1.2. ja Izpildītājs neiesniedz Līguma 3.3.punktā minēto Nodevumu Nr.1 atbilstoši 3.3.punktā noteiktajam termiņam vai Pasūtītājs nav pieņēmis šo Nodevumu Līguma 3.12.punkta kārtībā;

12.1.3. Izpildītājs kavē Nodevuma nodošanu ilgāk par 30 (trīsdesmit dienām);12.1.4. Izpildītājs Līguma noslēgšanas vai Līguma izpildes laikā sniedzis nepatiesas vai

nepilnīgas ziņas vai apliecinājumus;12.1.5. ir pasludināts Izpildītāja maksātnespējas process vai iestājas citi apstākļi, kas liedz

vai liegs Izpildītājam turpināt Līguma izpildi saskaņā ar Līguma noteikumiem, vai kas negatīvi ietekmē Pasūtītāja tiesības, kuras izriet no Līguma;

12.1.6. Izpildītājs pārkāpj vai nepilda ar Līgumu uzņemtās saistības;12.1.7. ja nav iespējams sazināties ar Izpildītāju ilgāk par 30 (trīsdesmit) dienām;12.1.8. ja Izpildītājs Pasūtītāja noteiktajā laikā nav novērsis Līguma 9.5.punktā minēto

pārkāpumu;12.1.9. Izpildītājs Pasūtītājam nodarījis zaudējumus;12.1.10.ārvalstu finanšu instrumenta vadībā iesaistīta iestāde saistībā ar Izpildītāja darbību

vai bezdarbību ir noteikusi ārvalstu finanšu instrumenta finansēta projekta izmaksu korekciju vairāk nekā 25 % apmērā no līguma summas;

12.1.11.ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par attiecīgā struktūrfondu plānošanas perioda prioritāšu pārskatīšanu, un tādēļ Pasūtītājam ir būtiski samazināts vai atņemts ārvalstu finanšu instrumenta finansējums, ko Pasūtītājs gribēja izmantot Līgumā paredzēto maksājuma saistību segšanai;

12.1.12.ja ir stājies spēkā tāds Ministru kabineta, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas vai Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pieņemtais lēmums par Eiropas Savienības fondu projekta finansējumu, kas būtiski ierobežo Pasūtītāja iespējas izpildīt no Līguma izrietošās saistības.

12.2. Līgumu var papildināt vai grozīt, ievērojot Publisko iepirkumu likuma 61.pantā noteikto.

107

Jebkuras izmaiņas šī Līguma noteikumos stājas spēkā tikai tad, kad tās ir noformētas rakstiski un tās parakstījušas abas Puses. Šādi Līguma grozījumi ar to parakstīšanas brīdi kļūst par Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

12.3. Pasūtītājs var grozīt tehniskajā specifikācijā noteikto darba uzdevumu un nodevumus raksturojošo kvantitatīvo rādītāju vērtības 10% (desmit procentu) robežās Publisko iepirkumu likuma 61.pantā noteiktajā kārtībā tikai šādos gadījumos:12.3.1. pakalpojuma izpildes laikā stājas spēkā izmaiņas normatīvajos aktos, kas pēc

būtības neietekmē Līgumā noteiktā Pakalpojuma rezultātu;12.3.2. Pasūtītājam objektīvu iemeslu dēļ zudusi nepieciešamība pēc visa Līgumā minētā

Pakalpojuma izpildes, kā rezultātā samazinās veicamā Pakalpojuma apjoms;12.3.3. ja no Pusēm neatkarīgu un objektīvu apstākļu dēļ Līgumu nav iespējams izpildīt

noteiktajā termiņā vai apjomā un pagarināt Līgumu uz termiņu, kādā pastāv šie apstākļi.

12.4. Pasūtītājs var grozīt Līgumu 10% (desmit procentu) robežās no Līguma summas Publisko iepirkumu likuma 61.pantā noteiktajā kārtībā tikai šādos gadījumos:12.4.1. pakalpojuma izpildes laikā tiek mainītas Pakalpojuma izpildes tehniskās prasības

vai stājas spēkā izmaiņas normatīvajos aktos, kas pēc būtības neietekmē Līgumā noteiktā Pakalpojuma rezultātu;

12.4.2. nepieciešams veikt papildus darbus, kas nepārsniedz 10% (desmit procenti) no Līguma summas;

12.4.3. Pasūtītājam objektīvu iemeslu dēļ zudusi nepieciešamība pēc visa Līgumā minētā Pakalpojuma izpildes, kā rezultātā samazinās veicamā Pakalpojuma apjoms;

12.4.4. ja no Pusēm neatkarīgu un objektīvu apstākļu dēļ Līgumu nav iespējams izpildīt noteiktajā termiņā vai apjomā un pagarināt Līgumu uz termiņu, kādā pastāv šie apstākļi.

12.5. Strīdus, kas rodas izpildot Līgumu, Puses risina savstarpēju pārrunu ceļā. Vienošanos noformē rakstiski un tā stājas spēkā pēc abpusējas parakstīšanas un kļūst par Līguma neatņemamu sastāvdaļu. Ja Puses nevar panākt vienošanos sarunu ceļā 30 (trīsdesmit) dienu laikā, tad strīds risināms Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Latvijas Republikas vispārējās jurisdikcijas tiesā.

12.6. Strīdi vai domstarpības Pušu starpā neatbrīvo Izpildītāju no Līgumā paredzēto saistību izpildes.

12.7. Puses nav atbildīgas par daļēju vai pilnīgu saistību neizpildi, ja tā radusies nepārvaramas varas rezultātā, kuru nevarēja ne paredzēt, ne novērst. Pie nepārvaramās varas apstākļiem pieskaitāmi - stihiskas nelaimes, kari, militārās operācijas, blokādes, varas un pārvaldes institūciju rīcība, politiskā situācija. Puse, kura nav spējusi pildīt savas saistības, par nepārvaramas varas apstākļiem nevar minēt iekārtu vai materiālu defektus vai to piegādes kavējumus, kā arī Izpildītāja apakšuzņēmēju kavējumus (ja vien minētās problēmas neizriet tieši no nepārvaramas varas), darba strīdus un streikus.

12.8. Pusei, kas nokļuvusi nepārvaramas varas apstākļos, bez kavēšanās jāinformē par to otra Puse rakstiski 5 (piecu) darba dienu laikā pēc nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās.

12.9. Nepārvaramas varas gadījumā Līgumā noteiktais samaksas termiņš, neveicot līgumsoda aprēķinu, tiek pagarināts attiecīgi par tādu laika periodu, par kādu šie nepārvaramas varas apstākļi ir aizkavējuši Līguma izpildi.

12.10.Gadījumā, ja nepārvaramas varas apstākļi turpinās ilgāk kā mēnesi, katrai no Pusēm ir tiesības vienpusēji izbeigt Līgumu. Ja Līguma izbeigšanas pamats ir nepārvarama vara, nevienai no Pusēm nav tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību.

108

13. Citi noteikumi13.1. Līgums stājās spēkā ar tā abpusēju parakstīšanas dienu un ir spēkā līdz Pušu saistību

pilnīgai izpildei.13.2. Pusēm savlaicīgi, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā, jāinformē otra Puse par

jebkurām izmaiņām saimnieciskajā darbībā, t.sk. par juridiskās adreses vai bankas konta nomaiņu, par reģistrēšanu vai izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta vai no ārvalstī līdzvērtīgas iestādes, ja Izpildītājs ir reģistrēts ārvalstī, ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, kontaktpersonu maiņu, kā arī par saimnieciskās darbības apturēšanu, maksātnespējas vai bankrota procedūras uzsākšanu.

13.3. Visi Līguma grozījumi vai papildinājumi tiek izdarīti rakstveidā, Pusēm tos parakstot. Līguma grozījumi ir spēkā no parakstīšanas dienas un ir Līguma neatņemama sastāvdaļa.

13.4. Līgums sagatavots divos eksemplāros ar diviem pielikumiem.13.5. Viens Līguma eksemplārs glabājas pie Pasūtītāja, otrs – Izpildītāja. Abiem eksemplāriem ir

vienāds juridiskais spēks.

Pielikumā:1. Tehniskā specifikācija un Tehniskais piedāvājums uz ____lp.2. Finanšu piedāvājums uz ____lp.

14. Pušu paraksti un rekvizīti

Pasūtītājs: Izpildītājs:Veselības ministrijaReģ. Nr. 90001474921 Reģ. Nr.Juridiskā adrese:Brīvības iela 72, k-1, Rīga, LV-1011 Juridiskā adrese:

Tālrunis: +371 67876000 Tālrunis:Fakss: +371 67876002 Fakss:Banka: Valsts kase Banka:Bankas kods: TRELLV22 Bankas kods:Norēķinu konta Nr.: LV09TREL229056205300B Norēķinu konta Nr.:

_________________________ _________________________/vārds, uzvārds/ /vārds, uzvārds//amats/ /amats/

109

Documents

vm.gov.lv€¦ · Web viewPētījuma starpziņojumi un noslēguma ziņojums jāsagatavo MS Word versijā (A4 formāts, Times New Roman fonts, burtu lielums – 12, intervāls starp