163

I I D A Ļ A

H R E S T O M Ā T I J A

i

C AP U T P RĪ MU M

LASĪŠANAS VINGRINĀJUMI

M E T O D I S K I N O R Ā D Ī J U M I

Izlasiet un iegaumējiet norādījumus par latīņu rakstību un izrunu, īpaši par vārda akcentu (gram. 15. §)! Sadaliet vārdus zilbēs (14. §)! Ja priekšpēdējā zilbē ir garš patskanis vai divskanis vai arī ja priekšpēdējās zilbes īsam patskanim seko vismaz divi līdzskaņi (izņemot slēdzeni un plūdeni), tad akcents ir uz šīs zilbes.

Dotos vārdus lasiet skaļi!1. Eu-rō-pa, A-si-a, Ā-fri-ca, I-ta-li-a, Si-ci-li-a, Gal-li-a, Germānia,

Britannia, Scythia, Aegyptus, Rōmānus, Latīnus, Graecus, Lacedae-monius, Rhēnus, Dānuvius, Caucasus, Brundisium, Agrigentum, Mī-senum, Gaius Iūlius Caesar, Mārcus Tullius Cicerō, Titus Līvius, Pūblius Cornēlius Tacitus, Pūblius Vergilius Marō, Quīntus Horātius Flaccus, Pūblius Ovidius Nāsō, Gnaeus Pompeius.

2. Pa-tri-a, iūs-ti-ti-a, vic-tō-ri-a, his-to-ri-a, fa-mi-li-a, ca-the-dra, ma-gis-tra, col-lē-ga, tribūnus, patrōnus, medicus, philosophus, ma-gister, minister, studium, auditōrium, colloquium, collēgium, theātrum, forum, instrūmentum, documentum, testāmentum, monumentum, natiō, cōnstitūtiō, administrātiō, dēclīnātiō, praepositiō, repetītiō, ūniversitās, facultās, imperātor, orātor, professor, doctor, rēctor, gubernātor.

3. Ūnus, duo, trēs, quattuor, quīnque, sex, septem, octō, novem, -decem, prīmus, secundus, tertius, quārtus, quīntus, sextus, septimus, octāvus, nōnus, decimus.

P i e z ī m e . 2. un 3. nodalījumā doto vārdu saknes mums jau ir pazīstamas no latviešu valodā un citās valodās lietotiem internacionālajiem vārdiem. Vārda pamatnozīme dažreiz vairāk vai mazāk mainījusies, piemēram, ūniversitās nozīmēja kopums, visums, facultās — iespēja, rēctor — vadītājs, gubernātor — stūrmanis.

Lpp. 163

CAPUT SECUNDUM

ĪNFINĪTIVUS PRAESENTIS ĀCTĪVĪ (90. §) PRAESĒNS INDICĀTĪVĪ ĀCTĪVĪ (91.—94. §) IMPERĀTĪVUS PRAESENTIS ĀCTĪVĪ (118. §)

Infīnītīvus praesentis āctīvī

labōrā-re valē-re disc-ere audī-rePraesēns indicātīvī āctīvī

labōra-t vale-t disc-i-t audi-tlabōra-nt vale-nt disc-u-nt audi-u-nt

Imperātīvus praesentis āctīvī

labōrā! valē! disce! audī!labōrā-te! valē-te! disc-i-te! audī-te!

M E T O D I S K I N O R Ā D Ī J U M I

Izlasiet gramatikas daļā par visu četru konjugāciju verbu tagadnes veidošanu! (90.—94. §.) Iemācieties konjugēt tagadnē (praesēns indicātīvī āctīvī) verbus vocāre, docēre, mittere un audīre! Iegaumējiet iepriekš minēto verbu pavēles izteiksmes (imperātīvus praesentis āctīvī) formas!

Ievērojiet, ka tagadnes forma I, II un IV konjugācijā sastāv no verba celma, kas beidzas ar pazīmes patskani, un attiecīgās personu galotnes, bet III konjugācijā no verba celma, savienotājpatskaņa (i, u) un personu galotnes, piemēram:

laborā-mus — mēs strādājam (I konjugācija)docē-mus — mēs mācām (II konjugācija)audī-mus > — mēs dzirdam (IV konjugācija)disc-i-mus — mēs mācāmies (III konjugācija)

N o r ā d ī j u m i t u l k o š a n a i

1. Lai pārtulkotu latīņu valodas teikumu, vispirms jāatrod izteicējs — darbības vārds. Lai gan latīņu valodā teikumam ir brīva vārdu kārtība, taču stāstījuma un jautājuma teikumos izteicējs visbiežāk ir teikuma beigās, piemēram:

Discipulae bene discere dēbent. — Skolniecēm vajag labi mācīties.Imperatīva formas turpretim parasti ir teikuma sākumā:

Respondēte, puellae! — Atbildiet, meitenes!

2. Tulkojot verba formas latviešu valodā, jāievēro, ka' nozīmes nesējs ir verba celms, bet galotne norāda personu un skaitli. Tulkojot verba formas ar 1. un 2. personas galotnēm, verba formai jāpievieno 1. vai 2. personas vietniekvārds, piemēram:

labōrō — es strādāju, labōrās — tu strādā,labōrāmus — mēs strādājam, labōrātis — jūs strādājat.

Trešās personas vietniekvārds verba formai jāpievieno tikai tādā gadījumā, ja teikumā nav lietvārda vai vietniekvārda nominatīvā, piemēram:

nōn cantat — viņš (viņa) nedzied.

T E K S T S

1. Labōrō. Labōrāmus. Labōrās. Labōrātis. 2. Quis labōrat? Puella labōrat. Puellae labōrant. 3. Quis cantat? Octāvia cantat. Discipulae cantant. 4. Tullia nōn cantat. 5. Cantā! Cantāte!

6. Valeō. Valēmus. 7. Octāvia valet, Tullia nōn valet. 8. Salvē, magistra! Salvē, Tullia! 9. Salvēte, puellae! 10. Valē! Valēte! 11. Magistra sedet, discipula stat. 12. Magistra interrogat, discipula respondet. 13. Magistrae interrogant, discipulae respondent. 14. Quis interrogat? Quis respondet? 15. Respondē! Respondēte! 16. Discipula bene respondet. 17. Discipulae bene respondēre dēbent. 18. Cūr male re-spondēs? Bene respondēre dēbēs.

19. Discō. Discimus. Discis. Discitis. Discere dēbēmus. 20. Quis discit? Discipula discit. Discipulae discunt. 21. Disce bene! Discite bene! 22. Dum doceō, discō. 23. Quid agit discipula? Discipula legit et scrībit. 24. Quid agunt discipulae? Discipulae legunt et scrībunt. 25. Cūr male legis? Bene legere dēbēs. 26. Quid agitis, bene agite! 27. Vīvimus_et valēmus! 28. Vīve valēque!

29. Audiō. Audīmus. Audītis. Audīte! 30. Magistra dīcit, puella audit.31. Octāvia cantat, puellae audiunt. 32. Dīc! Dīcite! 33. Ut sentiō, ita

dīcō. 34. Ut sentīmus, ita dīcere dēbēmus. 35. Domina imperat, ser-vae serviunt. 36. Dominae imperant, servae labōrant.

Sententiae (sentences)

Notā bene! (NB) — Iegaumē labi! Dīvide et imperā! — Skaldi un valdil Avē, sōl! — Esi, sveika, saule!

164 - 165

PASKAIDROJUMI

4. nōn cantat — viņš (viņa) nedzied (Nolieguma vārds nōn nostājas pirms attiecīgā verba kā atsevišķs vārds) 17. Verbs dēbēre — vajadzēt biedrojas ar subjekta nominatīvu (ar tiem pašiem locījumiem kā krievu valodā darb. v. иметь) dēbeō legere — man vajag lasīt, man jālasa (Я ДОЛЖЕН ЧИТАТЬ)

VOCĀBULA (VĀRDIŅI)

1. labōrō, labōrāre strādāt (laborato-rija, laborants)

2. quis? kas (krievu kto?)puella meiteneplūr. puellae

3. cantō, cantāre dziedāt (kantāte)Octāvia Oktāvija (meitenes vārds)discipula skolniece (discere — mā-cīties)plūr. discipulae (disciplīna — mācība)

4. Tullia Tullija (meitenes vārds)nōn ne

6. valeō, valēre būt stipram, paliktsveikam (valence, invalīds) 8.

salveō, salvēre būt sveikammagistra, plūr. magistrae skolotāja

(maģistrs)11. sedeō, sedēre sēdēt stō,

stāre stāvēt12. interrogō^ interrogāre jautāt respondeō,

respondēre atbildēt (korespondence)16. bene labi17. dēbeō, dēbēre vajadzēt (debitīvs —

_vajadzības izteiksme)18. cūr? kāpēc?

male slikti

dēbēs legere — tev vajag lasīt, tev jālasa

dēbet legere — viņam (viņai) vajag lasīt (OH ДОЛЖЕН ЧИТАТЬ);viņam (viņai) jālasa (она ДОЛЖНА ЧИТАТЬ) utt.

32. 2. personas vienskaitļa imperatīvaforma no verba dīcere ir dīc!

19. discō discere mācīties (disciplīna)22. doceō, docēre mācīt (docents)23. agō, agere darīt (aģents, aktīvs) legō,_legere

lasīt (lekcija, lektors) scrībō, scrībere rakstīt (skribents) quid? (attiecas uz nedzīvo) kas?

ko? (kr. КТО?)26. quod (nekatrās dzimtes attieksmes

vietniekvārds viensk. nōm. un acc.)kas, ko

27. vīvō, vīvere dzīvot28. valēque — valē+gue un esi sveiks!

(Saiklis -que — un — nav lietojams kā patstāvīgs vārds, to pievieno pēdējam uzskaitītam teikuma loceklim)

29. audiō, audīre dzirdēt, uzklausīt(auditorija)

30. dīcō, dīcere teikt (dikcija, diktors)33. ut. „ ita kā . . . tā34. sentiō, sentīre just (sentimentāls)35. domina, plūr. dominae saimniece,

kundze (dominēt, domīnija) imperō, imperāre pavēlēt (impērija, imperators) serva, plūr. servae verdzene serviō, servīre kalpot

1) Es strādāju un mācos; mēs strādājam un mācāmies. 2) Ko tu dari? Es lasu un rakstu. 3) Ko jūs darāt? Mēs lasām un rakstām. 4) Skolotāja māca, mēs mācāmies. 5) Kā viņš jūt, tā

saka; kā viņi jūt, tā saka. 6) Man vajag mācīties, tev vajag mācīties, viņam vajag mācīties. 7) Mācieties labi, meitenes!

I I I

CAPUT TERTIUM

VERBA ESSE PRAESĒNS INDICĀTĪVI ĀCTĪVĪ (150. §) PIRMĀ DEKLINĀCIJA DĒCLĪNĀTIŌ PRĪMA (24.-28. §)

esse 1. deklinācija

Praesēns Sing. Plūr.

sum — es esmu sumus N. silv-a — mežs silv-ae

es — tu esi estis G. -ae -ārumest utt. sunt- D. -ae -īs

Imperātīvus Acc. , -am -āses! - este! Abi. -ā -īs

M E T O D I S K I N O R Ā D Ī J U M I

1. Iemācieties palīgverba esse locīšanu tagadnē un pavēles iz-teiksmē! Salīdziniet šī verba latīņu un latviešu formas!

sum — esmu, es — esi, sumus — esam, estis — esat.2. Iegaumējiet 1. deklinācijas lietvārdu locījumu galotnes! Pēc

silva parauga (sk. iepriekš) izlokiet vārdus stēlla — zvaigzne, vic-tōria — uzvara!

Mācoties 1. deklinācijas lietvārdus, līdzās vienskaitļa nominatīvam jāiemācās ari vienskaitļa ģenitīvs un dzimte, piemēram: silva, silvae, fēminīnum mežs; incola, incolae, masculinum iedzīvotājs. Vārdnīcās parasti dots vienskaitļa nominatīvs un ģenitīva galotne, bet dzimti apzīmē ar vienu burtu, piemēram: silva, ae f mežs; incola, ae m iedzīvotājs.

3. Jāievēro atšķirība apzīmētāja lietošanā latīņu un latviešu valo-das teikumā.

Apzīmētājs ģenitīvā latīņu teikumā parasti ir aiz apzīmējamā vārda, bet latviešu teikumā pirms tā:

1 2 2 l

fābulae poētārum dzejnieku fabulas1 2 2 1

magistra vītae dzīves skolotāja

166 - 167

_ 4. Ne vienmēr latīņu valoda verbus lieto ar tiem pašiem locījumiem ka latviešu valoda.

Tā interrogāre — prasīt, jautāt latīņu valodā biedrojas ar akuzatīvu, nevis ar datīvu, piemēram, magistra discipulam (acc.) interro-gat — skolotajā jauta skolniecei.

5. Verbam habēre (krievu иметь, vācu haben, ang|u have) pilnīgiatbilstoša verba latviešu valodā nav. Habeō nozīmē man ir. Atšķi-RĪGA ir arī konstrukcija ar habēre latīņu un latviešu valodā, proti,latīņu teikuma nominatīvam latviešu teikumā atbilst datīvs, bet latīņuakuzatīvam — nominatīvs:

Italia (nom.) īnsulās (acc.) habet (sal. ИТАЛИЯ ИМЕЕТ ОСТРОВА; Italien hat Inseln; Italy has islands) — Itālijai (dat.) ir salas (nom.). Magistrae discipulās habent — skolotājām ir skolnieces.6. In (prievārds) — iekšā, uz, virsū biedrojas ar akuzatīvu, ja

jautā: uz kurieni? kurp?, bet ar ablatīvu, ja jautā: kur?In scholam properāre — steigties uz skolu. In scholā discere —

mācīties skola.

T E K S T S

1. Philosophia est magistra vītae. 2. Schola est via scientiārum.3. Magistra discipulam interrogat, discipula magistrae respondet.4. Discipulae magistrae pārent. 5. Ubi concordia, ibi victōria est. 6. Nōn scholae sed vītae discimus. 7. Nōn sōlum in terrā, sed etiam in aquā sunt bēstiae. 8. In silvīs sunt bēstiae. 9. Etiam bēstiae memoriam habent. 10. In terrā est vīta, in lūnā nōn est 11. Lūna et stēllae noctū terram illūstrant. 12. Stēllae nautīs viam mōnstrant. 13. Incolae īnsulārum plērumque sunt nautae. 14. Patriam amāte et dēfendite! 15. Fābulās poētārum libenter legimus et audīmus. 16. Dīvitiae parant cūrās. 17. Pecūniae imperāre oportet, nōn servīre. 18. Magistra sum. Discipulae estis. 19. Incola est, incolae sumus.

Dē ItaliāItalia est terra Eurōpae et patria linguae Latīnae. Italia īnsulās habet.

Sicilia est īnsula Italiae. In ōrā Siciliae est Aetna. Incolae Italiae nōn sōlum agricolae, sed etiam nautae sunt. Italia est patria poētārum. In Italia est Rōma. Etiam Genua in Italiā est.

SententiaeAmat victōria cūram — uzvara mīl rūpes.Aurōra Mūsīs amīca — Rīta blāzma ir mūzu draudzene (rīta stunda —

zelta stunda).

VOCABULA

Esse būt; est ir 1. philosophia, ae /filozofija

vīta, ae f dzīve2. schola, ae f skola

via, ae f ceļšscientia, ae f zināšanas, zinātne

4. pāreō, ēre paklausīt5. ubi kur ibi

turr6. concordia, ae f vienprātība victōria,

ae f uzvara7. nōn ( negācija ) ne8. sōlum tikai etiam

arīnōn sōlum . . . , sed etiam ne tikai… bet arī in (praep. cum acc. et abi.) iekš, uzaqua, ae f u’dens ( akvārijs ) bēstia, ae f zvērs

9. memoria, ae f atmiņa ( memoriāla plāksne ) habeō, habēre man ir10. terra, ae f zeme11. lūna, ae f mēness nōn

est navstēlla, ae f zvaigzne noctū naktīillūstrō, āre apgaismot ( ilustrācija ))

et un12. nauta, ae m jūrnieks (kosmonauts)

mōnstrō, āre rādīt, demonstrēt(demonstrācija)

13. incola, ae m iedzīvotājs īnsula, ae f sala plērumque (adv.) lielākoties

14. patria, ae / tēvija, dzimtene (pat-riots)

dēfendō, ere aizstāvēt15. fābula, ae f teika; pasaka; fabula

libenter (adv.) labprāt16. dīvitiae, ārum f (daudzskaitli-

nieks) bagātība parō, āre gatavot, sagādāt cūra, ae f rūpes (kūrorts — no

cūrāre rūpēties, ārstēt un vācuOrt vieta)

17. pecūnia, ae f naudaoportet (bezpers.) vajag

. Dē Italiā

dē (praep. cum abi.) parlingua, ae f valoda (lingvists — valod-- nieks)ōra, ae f (jūras) krasts agricola, ae m zemkopis

Tabula rāsa — Neaprakstīta rakstāmā plāksnīte (tā saka par vēl neapmācītu prātu).

Aquila nōn captat muscās — Ērglis neķer mušas (nenodarbojas ar sīkumiem).

In memoriam — Piemiņai.

168-169

CAPUT QUĀRTUM

PERSONU VIETNIEKVĀRDI (PRŌNŌMINA PERSŌNĀLIA)

ATGRIEZENISKAIS VIETNIEKVĀRDS (PRŌNŌMEN REFLE-

XĪVUM)

PRIEVĀRDI (PRAEPOSITIŌNĒS)

AIZLIEGUMA IZTEIKŠANA

Prōnōmina persōnālia Pronōmen reflexīvum

Singul āris Singulārīs et plūrālis

N. ego tū N. —G. meī tuī G. suīD. mihi tibi D. sibiAcc. mē tē Acc. seAbi. mē tē Abi. sē

Plūrālis

N. nōs vōsG. nostrī vestrī

nostrum vestrumD. nōbīs vōbīsAcc. \ nōs vōs -

Imperātīvus

clāmāre — kliegt clāmā — kliedz! clāmāte — kliedziet!

Prohibitivus

nōlī clāmāre nekliedz! nolīte clāmāre — nekliedziet!

G r a m a t i k a s v i e l a s p a s k a i d r o j u m i

Ievērojiet, ka1) personu vietniekvārdus nominatīvā lieto tikai tad, ja tie teikumā

loģiski uzsvērti: ego legō, tū scrībis — es lasu, (bet) tu raksti;2) atgriezeniskais vietniekvārds suī, sibi, sē, sē tiek lietots tikai

attiecībā uz 3. personu; 1. un 2. personai atgriezeniskā vietniekvārda nozīmē lieto attiecīgo personas vietniekvārdu: dēfendō mē — es aizstāvos, dēfendis tē — tu aizstāvies, dēfendit sē — viņš aizstāvas;

3) prievārdu cum ar personas vietniekvārdiem un atgriezenisko vietniekvārdu ablatīvā lieto postpozitīvi, t. i., prievārds stāv aiz attiecīgā vārda un tam piekļaujas: mēcum — ar mani, tēcum —< ar tevi, sēcum — ar sevi; nōbīscum — ar mums, vōbīscum — ar jums;

4) latīņu valodā prievārdi biedrojas tikai ar diviem locījumiem — ar akuzatīvu vai ar ablatīvu; divi prievārdi — in — iekšā, uz un sub — zem lietojami ar abiem locījumiem:

in scholam — uz skolu in scholā — skolāsub mēnsam pōnere — novietot zem galda sub mēnsā esse — būt zem galda

5) ar ablatīvu biedrojas tikai daži prievārdi:ā, ab — no sine — bezdē — par prō—par; vietāē, ex — no; iz prae — priekšā, dēļ cum — ar

Visi pārējie prievārdi biedrojas ar akuzatīvu;6) jāiegaumē:

venī ad mē — nāc pie manis (virziens),amīca apud mē est — draudzene atrodas pie manisv(atrašanās

vieta), ļprō patriā pugnāre — cīnīties par dzimteni, it ka aizsegt ar ķermeni

— prō),dē patriā cantāre — dziedāt par dzimteni (dziedāt, runāt, stāstīt par

— dē);

7) prievārdus bieži lieto kā priedēkļus; tādā gadījumā, pievieno-damies darbības vārdiem, lietvārdiem un īpašības vārdiem, tie veidosalikteņus. Šādi priedēkļi saglabā prievārdu nozīmi, piem.: portāre —nest, vest, piegādāt; apportāre (adportāre) — atnest, pienest; com-portāre — sanest, importāre — ienest, ievest; exportāre — izvest;trānsportāre — pārvest.

T E K S T S

1. Dā_mihi veniam, sī_errō? 2. Veniam tibi nōn dō, sī male scrībis. 3. Cūr nōs timētis? Vōs nōn timēmus. 4. Venī ad mē; ad tē saepe veniō. 5. Discēde ā mē; discēdite ā nōbīs. 6. Aut disce, aut discēde. 7. Respondē mihi, sī tē rogō. 8. Sī valētis; bene est; ego valeō. 9. Sī vōs

M E T O D I S K I N O R Ā D Ī J U M I

1. Izlasiet gramatikas daļā (33. lpp.) par PERSONU vietniekvārdiem un atgriezenisko vietniekvārdu. Iemācieties locīt šos vietniekvārdus 1

2. Uzmanīgi izlasiet nodaļu par prievārdiem (91. lpp.), iegaumējiei prievārdu nozīmi un arī locījumus, ar kādiem prievārdi biedrojas!

170 - 171

PASKAIDROJUMI

1. Jāievēro izteicienia) veniam dare — piedot (dot piedošanu),b) sē habēre — justies; mē habeō — es

jūtos, tē habēs — tu jūties utt.,c) sē dēfendere — aizstāvēties,d) sibi imperāre — savaldīties.

2. Pie darbības vārda docēre — «mācīt kam ko»_latīņu vai. ir divi akuzatīvi: doceō vōs linguam Latīnam — es mācu jums (vōs — acc.) latīņu valodu.

3. Darbības vārdi timēre u. c. ar nozīmi «baidīties» latīņu valodā ir pārejoši un prasa papildinātāju akuzatīvā, piem.: cūr nōs timētis? — kāpēc jūs baidāties no mums? (latviešu valodā

VOCABULA

1. venia, ae f piedošana veniam dare piedot dō, dare doterrō, errāre kļūdīties, maldīties sī (coni.) ja

3. timeō, timēre (ar acc.) baidīties4. venio, venīre nākt ad (ar

acc.) pie5. discēdō, discēdere aiziet

ā, ab (ar abi.) no6. aut vai7. rogō, rogāre jautāt, prasīt, lūgt

10. quō modō (adv.) kādā veidā, kā11. sē habēre justies12. adversus (ar acc.)

pret cum (ar abi.) ar14. ūnā (jadv.) kopā15. vādō, vādere iet, soļot

quō? (adv.) kurp?

prievārds ar attiecīgo locījumu). Timēre lieto arī ar datīvu nozīmē «baidīties par kādu» — Magister discipulā timet— skolotājs baidās par skolnieku.4. Negācija latīņu valodā locījumu neietekmē,

piemēram, Inter lūnam et terram stēllae nōn sunt — starp mēnesi un zemi nav planētu. Latviešu valodā teikuma priekšmets izteikts ģenitīvā, latīņu valodā nominatīvā — stēllae nōn sunt.

5. Daži lietvārdi latīņu valodā tiek lietoti tikai daudzskaitlī — plūrālia tan-tum, piem.: dīvitiae, ārum f — bagātība, tenebrae, ārum / tumsa, ēna, nuptiae, ārum f — kāzas, laulības.

6. auscultō, auscultāre klausīties narrō, narrāre stāstīt

7. tangō tangere pieskarties8. ignōrō, ignōnāre nezināt9. apud (ar acc.) pie10. nihil nekas11. pugnō, pugnāre cīnīties

prō (ar abi.) par12. laudō, laudāre slavēt13. sibi imperāre savaldīties26. inter (ar acc.) starp (sal. interna-

cionāls)27. situs, a, um novietots28. colōnia, ae f kolonija29. inveniō, invenīre atrast30. nāvigō, nāvigāre braukt ar kuģi

(sal. navigācija)

V

CAPUT QUĪNTUM

OTRĀ DEKLINĀCIJA (DĒCLĪNĀTIŌ SECUNDA 29.-34. §) SALIKTEŅI AR ESSE (149., 151., 152. §).

Singulāris > Plūrālis masc. neutrum masc. neutrum

N. amīc-us — draugs bell-um — karš amīc-ī G. -ī -ī -ōrum D. -ō -ō -īs Acc. -um -um -ōs Abi. -ō -ō -īs V. -e = N. -ī

bell-a-ōrum-īs-a-īs - N.

Puer sum, puerī sumus. Magister docet, magistrī docent. Adesse (ad+esse) — būt klāt, palīdzēt Abesse (ab + esse) — būt projām, iztrūkt Prōdesse (prō + esse) — nākt par labu, noderēt Posse (pot+esse) — varēt

M E T O D I S K I N O R Ā D Ī J U M I

Iemācieties 2. deklinācijas locīšanas paraugus vīriešu dzimtē (amī-cus, ager, puer, vir) un nekatrā dzimtē (bellum) un iegaumējiet, ka nekatras dzimtes vārdiem daudzskaitļa nominatīvs un akuzatīvs beidzas ar a!

Lokiet 1. un 2. deklinācijas-lietvārdus silva et hortus (mežs un dārzs), salīdziniet abu deklināciju galotnes un atzīmējiet tanīs līdzīgas parādības: viensk. akuzatīvs abās deklinācijās beidzas ar -m, daudzskaitļa ģenitīvs ar -rum, daudzsk. akuz. ar -s, bet daudzsk. datīva galotne -īs abās deklinācijās sakrīt ar daudzsk. ablatīva galotni!

valētis, ego valeō. 10. Quōmodō tē habēs? 11. Sī tū bene tē habēs, ego bene mē habeō. 12. Quī nōn est nōbiscum, adversus nōs est. 13. Doceō vōs linguam Latīnam. 14. Tēcum ūnā labōrō. 15. Quō vādis? Vāde mēcum. 16. Auscultāte mē! Fābulam vōbīs narrō. 17. Nōlī mē tangere! 18. Nōlīte ignorāre! 19. Veniō ad amīcam. Sum apud amīcam. 20. Scrībe mihi, amīca! Nihil habeō ad tē scrībere. 21. Pugnā prō patriā! Narrā dē patriā! 22. Discipula sē laudāre nōn dēbet. 23. Sibi imperāre, nōn servīre dēbet. 24. Puella sē laudat. 25. Bēstia sē dēfendit. 26. Inter lūnam et terram nōn sunt stēllae. 27. Sicilia est īnsula Eurōpae, inter Italiam et Āfricam sita. 28. In ōrīs Siciliae colōniae Graecae sunt. 29. In terrā dīvitiās invenīmus. 30. Nautae ex Italiā in Graeciam, ē Graeciā in Asiam et Āfricam nāvigant.

172 - 173

N o r ā d ī j u m s t u l k o š a n a i

Ja latīņu valodā teikumā ir kāds nolieguma vārds, tad otru negāciju pie verba nelieto: nēmō perīculum sine perīculō vincit — neviens nepārvar briesmas bez riska (latviešu valodā ir divas negācijas).

T E K S T S

1. Discipulus sum. Discipulī estis. 2. Saepe discipulī magistr ōs doctrīnā superant. 3. Nōn magister ad discipulum venīre dēbet, sed discipulus ad magistrum. 4. Librōs amīcō mittō. 5. Sī mē amās, librōs mihi mitte! 6. Quī agrum colit, agricola est. 7. Aurum est metallum. Aurum et argentum sunt metalla. 8. Nōn mūrī, sed virī sunt praesidium oppidōrum. 9. Stultitia est morbus animī. 10, Īra initium īnsāniae. 11. Nātūra sānat, medicus cūrat. 12. Inter bella et perīcula nōn est locus ōtiō. 13. Salvē, amīce! 14. Magistrī docent puerōs verba legere et scrībere. 15. Nēmō perīculum sine perīculō vincit. 16..Quis arma habet? 17. Līberī discunt. Librī līberīs prōsunt. 18. Amīcus abēst. Amīcī absunt. 19. Quis amīcō adest? 20. Nēmō duōbus dominīs servīre potest. 21. Patriae prōdesse et dēbēmus et possumus. 22. Scientia nōbīs prōdest. 23. Fābulae poētae nōn sōlum tē et nōs docent, sed etiam tibi nōbisque prōsunt.

Sententiae

Ex librīs. — No grāmatām.ōtium post negōtium. — Pēc darba atpūta.Lupus in fābulīs. — («Vilks valodās.») Te vilku piemin, te vilks klāt.

Perīculum est in morā. — Vilcināšanās ir bīstama. Curriculum vītae. — Dzīves apraksts, biogrāfija. Ab ōvō ūsque ad māla. — («No olas līdz āboliem», t. i., no uzkožamā līdz desertam.) No sākuma līdz galam.

VOCABULA

1. discipulus, ī m skolnieks (disciplīna — zinātne, kārtība) saepe (adv.) bieži magister, trī m skolotājs (maģistrs, meistars, angļu mister)

3. sed (coni.) bet4. liber, brī m grāmata (libreto)

amīcus, ī m draugsmittō, ere sūtīt

5. sī mē amās («ja mīli mani») lūdzu6. quī (prōnōm.) kas, kurš

ager, agrī m lauks, tīrums, zeme(agrārs, agrikultūra)

colō, ere kopt

īnsānia, ae / neprāts, ārprāts11. nātūra, ae f daba

sāno, āre dziedināt (sanatorija) rnedicus, ī m ārsts (medicīna) cūrō, āre ārstēt; cūra rūpes

12. perīculum, ī n briesmaslocus, i m vieta; pl. loca n vietas

virs zemes, locī m vietas grāma-tās (lokāls, lokatīvs) <

ōtium, iī n brīvs laiks, vaļa

14. puer, puerī m zēnsverbum, ī n vārds, darbības vārds, vejrbs

15. nēmō neviens vincō, ere uzvarēt

16. arma, ōrum n (daudzsk.) ieroči(armija)

līberī, ōrum m (daudzsk.) bērni 20. dominus, ī m kungs, saimnieks duōbus (skaitļa vārds) diviem

VI

CAPUT SEXTUM

PIRMĀS UN OTRĀS DEKLINĀCIJAS ĪPAŠĪBAS VĀRDI (ADIECTĪVA) (47. un 48. § piezīme).

PIEDERĪBAS VIETNIEKVĀRDI (PRŌNŌMINA POSSESSĪVA)(67. un 68. §)

7. aurum, ī n zelts metallum, ī n metāls argentum, ī n sudrabs

8. mūrus, ī m mūris vir, virī m vīrspraesidium, ii, n aizsardzība; garnizons (prezidijs, prezidents) oppidum, ī n pilsēta

9. stultitia, ae / muļķībamorbus, ī m slimībaanimus, ī m gars, dvēsele, prāts

10. īra, ae f dusmasinitium, iī n sākums (iniciāļi — sākuma burti,

iniciators — ierosinātājs)

1. un 2. deklinācijas īpašības vārdi Piederības vietniekvārdi

-us, -a, -um -er, -a, -umbonus, bona, bonum — labs, laba niger, nigra, nigrum — melns, melnalīber, lībera, līberum — brīvs, brīva

meus, mea, meum — mans, mana tuus, tua, tuum — tavs, tava suus, sua, suum — savs, sava noster, nostra, nostrum — mūsuvester, vestra, vestrum — jūsu

174- 175

1. Izrakstiet un iegaumējiet īpašības vārdus!magnus, magna, magnum — lielsparvus, parva, parvum — mazs, nelielsbonus, bona, bonum — labsmalus, mala, malum — ļauns, slikts līber, lībera, līberum — brīvs pulcher, pulchra, pulchrum — skaists

Salīdzinot divus pēdējos īpašības vārdus līber un pulcher, redzam, ka pirmajam e saglabājas visās formās un vīriešu dzimtē to loka kā puer, bet otram īpašības vārdam «pulcher» e ir iesprausts, tāpat kā lietvārdam ager.

2. Sieviešu dzimtē īpašības vārdus loka pēc 1. deklinācijas, bet nekatrā dzimtē pēc 2. deklinācijas nekatras dzimtes lietvārdu parauga (bellum).

3. Vārdnīcās raksta īpašības vārda vīriešu dzimtes formu, bet sieviešu dzimtei un nekatrai dzimtei uzrāda tikai galotnes:

magnus, a, um.4. Iemācieties piederības vietniekvārdus! Tos loka tāpat kā 1. un 2.

deklinācijas adjektīvus.5. Stingri jāievēro, ka īpašības vārds vai vietniekvārds saskan ar

apzīmējamo lietvārdu dzimtē, locījumā un skaitlī:discipulus bonus — labs skolnieks, discipulīs bonīs — labiem

skolniekiem, magistra bona — laba skolotāja, cōnsilium bonum — labs padoms; silva magna — liels mežs (latīņu valodā silva ir sieviešu dzimtes vārds, tātad arī magna ir sieviešu dzimtē).

Adjektīvs vai vietniekvārds ne vienmēr tiek locīts pēc tās pašas deklinācijas kā apzīmējamais lietvārds. Tā, piemēram, vārdkopā nauta bonus — labs jūrnieks bonus saskan ar nauta dzimtē, bet nauta loka pēc 1. deklinācijas un bonus pēc 2., tātad ģenitīvs nautae bonī (sal. latv. vai. liels pļāpa). Tas pats sakāms par vārdkopu poēta clārus — slavens dzejnieks. Vārdkopās pīnus alta — augsta priede, Aegyptus antīqua — senā Ēģipte 2. deklinācijas lietvārdi pīnus un Aegyptus ir sieviešu dzimtes vārdi (koku un zemju vārdi vienmēr ir sieviešu dzimtes!), un tāpēc adjektīvs beidzas ar -a un lokāms pēc 1. deklinācijas.

6. Adjektīvs multī, multae, multa — daudz atrodas apzīmējamāvārda priekšā un saskan ar to locījumā, dzimtē un skaitlī; latviešuvalodā «daudz» lieto ar ģenitīvu:

multī amīcī — daudz draugu (ģen.),multae scholae — daudz skolu,multa monumenta — daudz pieminekļu,multōs amīcōs habētis — jums ir daudz draugu.

7. īpašības vārda vai vietniekvārda nekatrai formai vienskaitlī vaidaudzskaitlī var būt substantīva nozīme: bonum, ī n — labums; bona,ōrum n — manta, īpašums; mea (nōm. plūr. n.) — manējais, manamanta.

8. Piederības vietniekvārdu suus lieto tikai ar verbu 3. personā, bet ar verbu pirmajā un otrajā personā lieto atbilstošos piederības vietniekvārdus: -

dēfendō patriam meam — es aizstāvu savu (manu) dzimtenidēfendis „ tuam — tu aizstāvi savu (tavu) „dēfendit „ suam — viņš (viņa) aizstāv savu „dēfendimus ,, nostram — mēs aizstāvam savu (mūsu) „ dēfenditis „ vestram — jūs aizstāvat savu (jūsu) „ dēfendunt „ suam — viņi (viņas) aizstāv savu

Dē līberīs vestrīs cōgitāte — domājiet par saviem (jūsu) bērniem!

T E K S T S

1. Honesta vīta beāta est. 2. Homērus poēta clārus est. 3. Discipulus fābulām pulchram nōbīs narrat. 4. Multae fābulae historiam antīquam ōrnant. 5. Populus Rōmānus in Capitōlium convenit. 6. In oppidīs antīquīs mūrōs altōs vidēmus. 7. In perīculīs amīcī vērī sunt praesidium firmum. 8. Inter virum līberum et servum miserum amīcitia nōn est. 9. Cōnsilium tuum plēnum sapientiae est. 10. Cōnsilia nostra cum vestrīs cōnsentiunt. l1. Exempla mala discipulōrum malōrum nocent. 12. Aeterna est clārōrum virōrum memoria. 13. Longa via est, properā! 14. Sī amīcus meus es, tuī amīcī sunt meī. 15. Tua culpa est, nōn mea.16. Sī bellum populōs oppressōs līberat, iūstum et necessārium est.17. Magna est glōria tua, Mārce Tullī! 18. Virī doctī in sē semper dīvitiās habent. 19. Quid agunt līberī meī? 20. Aliēna vitia in oculīs habēmus, ā tergō nostra sunt. 21. Tibi multī amīcī sunt. 22. Memoria bona est bonum magnum. 23. Mē mea, tē tua dēlectant. 24. Dē vōbīs ac līberīs vestrīs cōgitāte! 25. Ānulus aureus ōrnāmentum est. 26. Habēsne pōcula argentea?

Dē Italiā antīquā

Rōmā in Italiā est. Rōma antīqua erat oppidum parvum. Lingua Latīna est lingua populī Rōmānī. Nātūra Italiae pulchra est. Incolae prīmī Italiae agŗicolae erant. Inter Rōmānōs dominī et servī erant. Vīta servōrum misera erat. Bona Rōmānōrum erant servī, equī, etiam agrī, domicilia et cētera.

Sententiae

Errāre hūmānum est. — Kļūdīties ir cilvēcīgi! Habent sua fāta libellī. — Grāmatām (burtiski: grāmatiņām) ir savi likteņi.Per aspera ad astra. — Caur ciešanām pie zvaigznēm (pie uzvaras).

176-177

VOCĀBULA

1. honestus, a, um godīgs, cienīts beātus, a, um laimīgs

2. Homērus, ī m Homērs clārus, a, um slavens

3. pulcher, chra, chrum skaists4. multī, ae, a daudzi, daudz

historia, ae, f vēsture antīquus, a, um sensōrnō, āre greznot (oranaments)

5. populus, ī, m tauta (populārs —Jautā pazīstams) Romānus, a, um romiešu, Romas-Capitolium, iī n Kapitolijs (viens no 7 pakalniem Romā ar Jupitera templi) conveniō, īre (con+venire) sanākt (konvents)

6. altus, a, um augsts7. vērus, a, um īsts, patiess

firmus, a, um stiprs8. līber, era, erum brīvs (liberāls)

servus, ī m vergs (servīls) amīcitia, ae f draudzība

9. cōnsilium, iī n padoms, apspriede,plāns (konsīlijs) plēnus, a, um pilns (plēnums, plenārs)sapientia, ae f gudrība

10. cōnsentiō, īre (con+sentire) būtvienis pratis, atbilst

11. exemplum, ī n piemērs malus, a, um slikts, ļauns noceō, ēre kaitēt

12. aeternus, a, um mūžīgs13. longus, a, um garš, ilgs

propero, āre steigties15. culpa, ae f vaina16. oppressus, a, um apsriests

līberō, āre atbrīvot

iūstus, a, um taisnīgs (justīcija) necessārius, a, um nepieciešams, vajadzīgs

17. magnus, a, um lielsglōria, ae f slavaMārcus Tullius Marks Tullijs (Ci-cerons)

18. doctus, a, um mācīts, izglītots (doktors) semper vienmēr

20. aliēnus, a, um svešsvitium, iī n trūkums, kļūda oculus, ī m acs (okulists — ārsts acu slimībās) tergum, ī n mugura

22. bonus, a, um labs bonum, ī n labums

23. dēlectō, āre valdzināt, iepriecināt24. ac un

cōgitō, āre domāt25. ānulus, ī m gredzens

aureus, a, um zelta-ōrnāmentum, ī n rota

26. pōculum,ī n kauss argenteus, a, um sudraba-

Dē Italiā antīquā

parvus, a, um mazs, neliels erat (viensk.) bija prīmus, a, um pirmais erant (daudzsk.) bija equus, ī m zirgs (ekipāža, ko velk zirgi)domicilium, ii n dzīvoklis, dzīves vieta cēterus, a, um; pl. cēterī, ae, a pārējais, citset cētera (nom. pl.) un tā tālāk

VII

CAPUT SEPTIMUM

PRONOMINĀLIE ADJEKTIVI (ADIECTĪVA PRŌNŌMINĀLIA). NORĀDĀMIE VIETNIEKVĀRDI (PRŌNŌMINA DĒMŌNSTRĀTĪVA):

is, ea, id un Idem, eadem, idem.

M E T O D I S K I N O R Ā D Ī J U M I

1. Izlasiet gramatikā nodaļu par pronomināliem adjektīviem, to locīšanu un nozīmi (39. lpp.)!

2. Iegaumējiet, ka tie lokāmi pēc 1. un 2. deklinācijas īpašības vārdu parauga, izņemot ģenitīvu un datīvu vienskaitlī, kur visas dzimtēs ir vietniekvārdiem raksturīgas galotnes!

Gen. s. — īus, Dat. s. — ī.

3. Pronominālam adjektīvam ūnus var būt arī daudzskaitlis, pie-mēram,

ūnus amīcus — viens draugs,ūnī amīcī — vieni draugi (draugi vien).

4. Norādāmo vietniekvārdu is, ea, id (sk. 71. §) lieto arī 3. personas vietniekvārda nozīmē, jo nav īpaša 3. personas vietniekvārda. Vietniekvārda is, ea, id funkciju teikumā nosaka konteksts, piemēram, is puer legit — tas zēns lasa; te «is» lietots norādāmā vietniekvārda nozīmē un saskaņots ar lietvārdu puer, bet piemērā eī crēdō — es viņam ticu — eī lietots personas vietniekvārda nozīmē.

5. Iemācieties vietniekvārda idem, eadem, idem locīšanu (37. lpp.)!

T E K S T S

1. Tōtīus ferē Galliae lēgātī . . . in ūnum locum conveniunt. 2. Uter vestrum amīcus meus est? Aut neuter aut uterque. 3. Inter dominum et servum nūlla amīcitia est. 4. Ignōsce saepe alterī, nunquam tibi. 5. Nōn mihi sōlī vīvō, sed etiam patriae. 6. Ex vitiō alterīus ēmendā tuum. 7. In poētīs nōn Homērō sōlī locus est (Cicerō). 8. Utrumque vitium est: et omnibus crēdere et nūllī. 9. Alter alterīus auxiliō eget. 10. Fortūna multīs dat nimis, satis nūllī (Martiālis). 11. In tōtō. 12. Aliud est epistulam, aliud historiam, aliud amīcō, aliud omnibus scrībere (Plīnius). 13. Ūnus ex iīs collēga meus est. 14. Quid est amīcus? Alter ego. 15. Nōnnūllae bēstiae vītam ūnīus diēī habent. 16. Is puer librōs amat. Is puer bene legit. 17. Is medicus fīliam meam cūrat; eius artificium nōtum est; eī crēdō. 18. Sub eōdem tēctō vīvere. Idem per idem. Semper idem. 19. Cōnsuētūdō quasi altera natūra. 20. Ā nūllō dīligitur, quī nēminem dīligit.

178 - 179

Lupus in fābulīs

Sunt duo_poētae antīquī,_quī saepe fābulās dē lupō narrant: ūnus poēta Graecōrum, Aesōpus nōmine, alter Phaedrus, poēta Rōmānōrum. Fābulae eōrum lupum, ut bēstiam saevam et feram, pingunt.

Lupus aliquandō ad rīvum agnum videt. Rīvi aqua ā lupō ad agnum fluit, sed lupus avidus agnō clāmat: «Cūr mihi aquam turbās?» Et agnum miserum dēvorat. Sīc Phaedrus narrat.

Aesōpus fābulām dē lupō et equō narrat. Lupus equum in arvum invītat et avēnam eī prōmittit. Lupō in animō est equum lacerāre. Sed dolus eius patet. Itaque equus salvus est.

Et puerī et virī timent lupum eumque vel nōmināre cavent. Lupus, ut fāma est, advenīre solet, sī eum memorant. Unde prōverbium est: «Lupus in fābulīs.» Nam sī quis subitō advenit, cum dē eō colloquium est, convīvae digitīs eum mōnstrānt et «lupus in fābulīs» clāmant.

Sententiae

Alter ego. — Otrais es.Nūlla diēs s ine l īneā (Pl īnius) . — Nevienas dienas bez nevienas

rindas (līnijas).Vae sōlī ! — Ak vai, vientulim!

PASKAIDROJUMI

2. uter vestrum? — kurš no jumsabiem?uter — jautājuma vietniekvārds — «kurš no diviem?» vestrum ir gen. partitivus;

3. nūlla amīcitia est — nav nekādasdraudzības; latviešu valodā — ģeni-tīvs, latīņu valodā noliegums ne-ietekmē locījumu;

17. fīlia, ae f meitaartificium, ī n mākslas darbs, mākslanōtus, a, um zināms, pazīstams ,

18. īdem, eadem, idem tas pats, pati tēctum, ī n jumts per (praep cum acc.) caur 19. cōnsuētūdō, inis / paradums, ieradums20. nūllus, a, um neviens

dīligō, ere mīlēt, cienīt quī, quae, quod kurš nēmō, g. nūllīus, d. nēminī neviens līnea, ae f līnija vae! (Interiec.) vai!

Lupus in fābulīs

lupus, ī m vilks duo, duae, duo diviAesōpus, ī m Ezops (ievērojams grieķu fabulists 6.

gs. pirms m. ē.)nōmine vārdā (3. deklinācijas lietvārds)Phaedrus, ī m Fēdrs (ievērojams romiešu fabulists m. ē. 1. gs.) pingō, ere zīmēt, tēlot ferus, a, um mežonīgs, bargs, nežēlīgs saevus, a, um nikns, negants, nežēlīgs aliquandō (adv.) kādreiz agnus, ī m jērs rīvus, ī m strauts video,ēre redzēt

fluō, ere tecēt, plūstavidus, a, um kārsturbō, āre duļķot, jaukt, sajauktdēvorō, āre aprītarvum, ī n tīrums, druvainvītō, āre ielūgt, aicinātavēna, ae / auzasprōmittō, ere solītmihi in animo est man ir padomā;lupō in animō est vilkam ir padomā lacerō, āre saplosīt, saplēst pateō, ēre būt atklātam, būt vaļā dolus, ī m viltība itaque (adv.) un tā, tāpēc salvus, a, um sveiks, vesels vel (adv.) vai, pat nōminō, āre nosaukt caveō, ēre sargātiesfāma, ae f valodas, bauma; ut fāma est kā stāstaadveniō, īre atnāktsoleō, ēre mēgt (es mēdzu)memorō, āre pieminētunde (adv.) no kurienesprōverbium, ī n parunasī quis ja kāds (šeit lietots nenoteiktais

vietniekvārds aliquis, kas zaudē daļiņu ali- pēc saikļa sī)

subitō (adv.) negaidot, pēkšņicolloquium, ī n sarunaconvīva, ae m viesis, galda biedrsdigitus, ī m pirkstslupus in fābulīs vilku piemin, vilks klāt

8. utrumque vitium — kā viens, tā otrsir kļūda; uterque, utraque, utrumque lieto

biežāk vienskaitlī, piemēram: uterque puer — abi zēni;

9. egēre (ar ablatīvu vai ģenitīvu) —ciest trūkumu, būt bez kā: egēre

auxiliō (vai auxiliī) — būt bez palīdzības

VOCĀBULA

1. tōtus, a, um viss, vesels (totāls) ferē (adv.) gandrīz, apmēram legātus, ī m sūtnis

2. uter, utra, utrum? kurš (no di-viem)?

meus, a, um mans neuter, neutra, neutrum ne viens,

ne otrs (neitrāls) uterque, Utraque, utrumque abi

4. ignōscō, ere piedotalter, altera, alterum otrs (altruists) nunquam (adv.) nekad

5. sōlus, a, um viens (solists)ēmendō, āre labot

7. poēta, ae, m dzejnieks

8. omnibus (3. deklinācijas īpašībasvārds daudzskaitļa datīvā) visiem

crēdō, ere ticēt (kredīts, kreditors)9. auxilium, ī m palīdzība

egeō, ēre ciest trūkumu, būt bez kā(ar ģenitīvu vai ablatīvu) nimis (adv.) pārāk daudz, pārlieku satis (adv.) diezgan 10. fortūna, ae / liktenis, laime

12. alius, a, ud cits epistula, ae, / vēstule

13. ūnus, a, um viens collēga, ae m darba biedrs

15. nōnnūllus, a, um dažsdiēī (5. deklinācijas vārds, vienskaitļa

ģenitīvs) dienas

VIII

CAPUT OCTĀVUM

A. IMPERFECTUM INDICĀTĪVĪ ĀCTĪVĪ (95. §) B. FUTŪRUM I INDICĀTĪVĪ ĀCTIVĪ (96. §)

labōrā-re vale-re disc-ere audī-re esse

Imperfectum indicātīvī āctīvī

labōrā-ba-t valē-ba-t disc-ēba-t audi-ēba-t eratlabōrā-ba-nt valē-ba-nt disc-ēba-nt audi-ēba-nt erant

Futūrum 1 indicātīvī āctīvī

laborā-bi-t valē-bi-t disc-e-t audi-e-t eritlaborā-bu-nt valē-bu-nt disc-e-nt audi-e-nt erunt

180-181

1. Iegaumējiet jauno gramatikas vielu! (95. un 96. §.) Teksta A nodalījumā iepazīstamies ar četru konjugāciju un verba esse īstenības izteiksmes darāmās kārtas vienkāršās pagātnes (imperfectum indicātīvī āctīvī) formām, bet B nodalījumā ar vienkāršās nākotnes formām (futūrum I indicātīvī āctīvī).

2. Pirms teksta tulkošanas ieteicams izpildīt 1.—4. uzdevumu, bet pārējos uzdevumus — pēc teksta tulkošanas.

3. Tulkojot verba formu, jāievēro, ka verba galotne norāda personu, skaitli un darbības kārtu (perfekta galotnes parasti arī darbības laiku — sk. 107. §), bet piedēklis jeb sufikss norāda verba laiku un izteiksmi.

Pirms sufiksa atrodas konjugācijas pazīmes patskanis (I, II un IV konjugācijā) vai arī tīrs verba celms (III konjugācijā). īstenības izteiksmes tagadnē pirms galotnes atrodas konjugācijas pazīmes pat-' skanis (I, II un IV konjugācijā) vai savienotājpatskanis (III konjugācijā).

1. Ubi labōrābis? In hortō labōrābō. 2. Ubi labōrābitis? In hortō labōrābimus. 3. Quid crās agēs? Crās linguam Latīnam discam. 4. In scholā magister nōs interrogābit, nōs autem magistro respondēbimus. 5. Tum sententiās Latīnās legēmus et scrībēmus. 6. Studium linguārum antīquārum vōbīs prōderit, amīcī. 7. Fābulae antīquae nōn sōlum tē et nōs docēbant^ sed etiam tibi nōbisque prōderant. 8. Bona exempla nōbīs semper prōdesse poterunt, mala saepe oberunt.

9. Hodiē vocābula repetam atque ēdiscam, crās enim extemporāle scrībēmus. 10. Magister nōnnūllās sententiās dictābit, nōs autem eās in linguam Latīnam vertēmus. 11. Posteā magister scrīpta nostra ēmendābit. 12. Sī scrīptum meum sine mendīs erit, quīntam notam habēbō. 13. Praeceptīs magistrōrum libenter pārēbimus.

Respōnsum Antigonī

Antigonum fīlius interrogābat: «Quandō castra movēbimus?» Tum Antigonus: «Num,» inquit, «sōlus tubea sonum nōn audiēs?»

1. In hortō labōrābam. In hortō labōrābāmus. 2. Apud Rōmānōs antīquōs dominus nōn labōrābat. 3. Quid herī agēbās? Herī in scholā eram. Ibi linguam Latīnam discēbam. 4. Etiam amīcī meī aderant, nēmō aberat. 5. Magister nōs Latīnē interrogābat, nōs autem magistrō respondēre poterāmus; tum sententiās Latīnās legēbāmus et scrībēbāmus.

Dē servīs

Rōmānī antīquī servōs habēbant, nam erant dominī multōrum po-pulōrum. Numerus servōrum erat magnus, numerus līberōrum parvus. In numerō servōrum erant Graecī et barbarī. Servī dominīs suīs serviēbant. Servōrum officia varia erant, alī terram colēbant, aliī in agrīs labōrābant, aliī domī ministrābant, aliī pueros et puellās docēbant. Multī servōrum Graecōrum erant doctī, in numerō servōrum scrībae et medicī et magistrī puerōrum erant. Servus vītam molestam et miseram agēbat. Dominī saepe servōs pūniēbant.

PASKAIDROJUMI

num — «vai» ievada jautājuma teikumu, uz kuru gaidāma negatīva atbilde;

VOCĀBULA

A1. hortus, ī m dārzs (hortenzija — v dārza puķe)

3. herī (adv.) vakar5. autem (teikumā otrā vietā) bet

Dē servīs Rōmānus, ī m romietis nam jonumerus, ī m skaits (numurs) Graecus, ī m grieķisbarbarus, ī m svešzemnieks, negrieķis suus, sua, suum savs varius, a, um dažāds (variācija) domī mājāministrō, āre kalpot (minister — kalps) scrība, ae, m rakstvedis molestus, a, um nospiedošs, grūts miser, a, um nelaimīgs pūniō, īre sodīt

B3. crās (adv.) rīt9. hodiē (adv.) šodien

repetō, ere atkārtot (repetīcija)

inquit — viņš saka; šis verbs sastopams tikai tagadnes vienskaitļa formās (157. §), to lieto arī perfekta nozīmē.

atque (com.) un ēdiscō, ere izmācīties enim (coni.) jo, proti

10. nōnnūllus, a, um dažsdictō, āre diktēt (diktāts)vertō, ere griezt, tulkot (versija, konvertē)

11. posteā (adv.) vēlāk scrīptum, ī n raksts

12. mendum, ī n kļūda nota, ae, f zīme, atzīme

13. praeceptum, ī n norādījums pāreō, ēre paklausīt

Respōnsum Antigonī

respōnsum, ī n atbilde fīlius, iī m dēlscastra, ōrum n (tikai daudzskaitlī) nometne; castra movēre — doties uz priekšu num? vai? inquit viņš sakasōlus, a, um viens pats, vienīgs tuba, ae f taure

T E K S T S

A

Verba celms ar pazīmes patskani

Sufikss Personas galotne

docē-docē-docē-

-bā—bi-

i -mus praesēns ind. āct.-mus imperfectum ind. āct. -mus futūrum I ind. āct.

182-183

M E T O D I S K I N O R Ā D Ī J U M I

1. Izlokiet trīs laikos (praesēns, imperfectum, futārum I ind. āct.) verbus dīctāre, pārēre, vertere, pūnire, esse, posse!

2. Pārtulkojiet latviešu valodā šādus teikumus un nosakiet verbu formas!1) Rōmānī servōs habēbant; nōs servōs neque habēmus neque habē-bimus. 2) Sī

poteram, respondēbam, si possum, respondeō, sī poterō, respondēbō.3. Uzrakstiet verbus: ministrāre, movēre, pūnire, vertere vienskaitļa un daudzskaitļa 3.

personā visos (3) laikos!4. Pārveidojiet vienkāršā pagātnē (imperfectum) šādus teikumus!a) Ubi estis? In scholā sumus. b) Quid in scholā agitis? In scholā discimus. c) Magister

sententiās dictat, nōs eās in linguam Latīnam vertimus. d) Magistrō semper pārēmus.5. Sameklējiet tekstā «Dē servīs» atbildes uz šādiem jautājumiem!

a) Quis servōs habēbat? b) Quālis (kāds) erat numerus servōru / c) Cui (kam) serviēbant servī? d) Quid colēbant servī? e) Ubi servī labōrābant? f) Quid servī domī agēbant?

6. Sastādiet teikumus no šādiem vārdiem ar verbu imperfektā: 1) dominus, servī, imperāre; 2) servī, in, ager, labōrāre; 3) servī, terra, colere; 4) servī, puerī, docēre; 5) dominus, saepe servī, pūnīre; 6) vīta servōrum, miser, a, um, esse.

7. Sastādiet teikumus no šādiem vārdiem ar verbu nākotnē: 1) ubi, puellae, esse; 2) puella, in, hortus, esse; 3) in, hortus, puellae, labōrāre, et, cantāre.

IX

CAPUT NŌNUM

ĪNFĪNĪTĪVUS PRAESENTIS PASSĪVĪ (98. §)PRAESĒNS, IMPERFECTUM ET FUTŪRUM I INDICĀTĪVĪ

PASSĪVĪ (99.—101. §)

Infīnītīvus praesentis passīvī

laudā-rī docē-rī mitt-ī audī-rīPraesēns, imperfectum, futūrum I indicātīvī passīvī

(discipulus probus) laudā-tur laudā-bā-tur laudā-bi-tur

(puer) (legātus) (magister) docē-tur mitt-i-tur audī-tur docē-bā-tur mitt-ēbā-tur audi-ēbā-tur docē-bi-tur mitt-ē-tur audi-ē-tur

Aktīvā konstrukcija Pasīvā konstrukcija

Magister discipulum laudat. Discipulus ā magistrō laudātur.

1. Iegaumējiet pasīvās personu galotnes un iemācieties konjugēt visu konjugāciju verbus ciešamās kārtas trīs laikos (praesēns, imperfec tum, futūrum I indicātīv ī passīv ī ) .

2. Pirms teksta tulkošanas ieteicams izpildīt 1. uzdevumu.Lai pārtulkotu latīņu teikumu ar verbu pasīvā, vispirms jāiepazīstas ar

aktīvo un pasīvo teikuma konstrukciju.

AKTĪVĀ UN PASĪVĀ KONSTRUKCIJA

Verbs darāmā kārtā izsaka darbību, kura izriet no teikuma priekšmeta — aktīvā subjekta, piemēram:

magister docet — skolotājs māca (magister — darbības darītājs).Verbs ciešamā kārtā izsaka darbību, kura vērsta uz teikuma priekšmetu,

uz pasīvo subjektu, piemēram:disc ipulus docētur — skolnieks tiek mācīts, skolnieku māca

(discipulus — subjekts atrodas pasīvā stāvoklī, darbība izriet no kādas citas personas, kura šai teikumā nav minēta).

t

Darbības darītājs pasīvajā konstrukcijā

a) Darbības darītājs pasīvajā konstrukcijā bieži vien nav minēts,piemēram:

disc ipulus laudātur — skolnieks tiek slavēts, skolnieku slavē;; l ibrī leguntur — grāmatas tiek lasītas, grāmatas lasa;

l īberī amantur — bērni tiek mīlēti, bērnus mīl; patria dēfendi tur — dzimtene tiek aizstāvēta, dzimteni aizstāv; docēmur — mēs tiekam mācīti, mūs māca; docēminī — jūs tiekat mācīti, jūs māca.

b) Ja pasīvajā konstrukcijā darbības darītājs minēts, tad tas irablatīvā. Ja darbības darītājs ir dzīva būtne, tad pirms tā atrodasprepozīcija ā vai ab (ablatīvu, kurā nostājas darītājs, dzīva būtne,sauc par ablātīvus auctōris), piemēram:

Liber ā magistrō legi tur . — Skolotājs lasa grāmatu.P i e z ī m e . Līdzīgu konstrukciju sastop arī dažās citās valodās, piemēram:angļu valodā: The book is read by the teacher. vācu valodā: Das Buch wird vom Lehrer gelesen.

Ja darbības darītājs nav dzīva būtne, tad tas nostājas ablatīvā bez prepozīcijas (šo ablatīvu sauc par ablātīvus reī efficientis), piemēram:

Virī perīcul īs nōn terrentur . — Briesmas vīrus nebaida.

184-185

UZDEVUMI M E T O D I S K I N O R Ā D Ī J U M I

Kā redzams no minētajiem piemēriem, latviešu valodā pasīvo konstrukciju, kurā minēts darbības darītājs, parasti tulko ar darbības vārdu darāmā kārtā.

Aktīvās konstrukcijas pārvēršana pasīvajā konstrukcijā

Ja pārejošam darbības vārdam seko papildinātājs akuzatīvā, tad šādu teikumu var pārvērst pasīvajā konstrukcijā. Papildinātājs aku-zatīvā.šādā gadījumā nostājas nominatīvā, t. i., tas kļūst par pasīvo subjektu, bet aktīvās konstrukcijas teikuma priekšmets ir ablatīvā ar prepozīciju vai bez tās (kā jau paskaidrots). Darbības vārds ir ciešamajā kārtā un saskaņots ar pasīvo subjektu skaitlī un personā, piemēram:

Āctīvum PassīvumRōmānī legātōs mittunt. — Lēgātī ā Rōmānīs mittuntur.Magister mē laudat. — (Ego) ā magistrō laudor.Magister nōs laudat. — (Nōs) ā magistrō laudāmur.

Bezpersonas pasīvs

Iepriekš minētās pasīvās konstrukcijas veidojamas tikai no pārejošiem darbības vārdiem; no nepārejošiem darbības vārdiem veidotas pasīvās formas sastop tikai vienskaitļa 3. personā; tām ir bezpersonas nozīme, piemēram:

curritur — skrien; ācriter pugnābitur — nikni cīnīsies.

T E K S T S

1. Laudor. Laudāmur. 2. Discipulus sēdulus laudātur. Discipulī sēdulī laudantur. 3. Laudārisne ā magistrō? Ā magistrō laudor, etiam vōs ā magistrō laudāminī. 4. Amāminī, sī amātis. 5. Discipulī in scholā docentur: librī leguntur, sententiae Latīnae scrībuntur, vocābula ēdiscuntur. 6. Semper ā magistrīs nostrīs laudārī et amārī dēbēmus. 7. Patriā ā populō nostrō amātur et dēfenditur. 8. Ut salūtābō, ita salūtābor. 9. Ut salūtābimus, ita salūtābimur. 10. Docētis et docēminī. 11. Docēbitis et docēbiminī. 12. Vocābula Latīna repetuntur et repetentur. 13. Sententiae Latīnae ā discipulīs legentur. 14. Herī expectābāris, hodiē nōn exspectāris, crās rūrsus exspectāberis.

Dē theātrō antīquō

Prīmum theātrum antīquum Athēnīs saeculō sextō ante aeram nostram aedificātum erat. Id theātrum in fānō Dionysī erat. In mediō theātrō erat orchēstra, ubi tragoediae agēbantur. Ante orchēstram aedificium erat. Id aedificium scaena appellābātur. Ea loca, ubi incolae Athēnārum sēdēbant et tragoediās spectābant, theātrum appellā-

bantur. In orchēstrā tragoediae agēbantur et chorī cantābant in scaenā autem variae māchinae habēbantur. Auxiliō eārum māchinārum imprīmīs deī vel deae in tēctō scaenae appārēbant. Unde prōverbium: «Deus ex māchinā!»

PASKAIDROJUMI

in mediō theātrō —teātra vidū;ea loca theātrum appellābāntur — tās

vietas tika sauktas (saucās) parteātri;

VOCĀBULA

1. sēdulus, a, um čakls3. laudāris-ne: -ne ir jautājamā partikula, ko parasti pievieno verba formai4. amō, āre mīlēt (amors, amatieris)8. salūtō, āre sveicināt (salutēt)

10. exspectō, āre gaidīt rūrsus atkal, no jauna

Dē theātru antīquōtheātrum, ī n teātris saeculum, ī n gadsimts s sextus, a, um sestais (sekstets) ante aeram nostram pirms mūsu ēras aedificō, āre celt; aedificātum erat — bija uzcelts;

pie verba «saukt» ir divi akuzatīvi (accūsātivus duplex); sk. 225. §.

fānum, ī n templis Dionysus, ī Dionīss (vīna dievs) medius, a, um vidējais orhēstra, ae, f orhēstra tragoedia, ae f traģēdija aedificium, iī n celtne scaena, ae f skatuve (scēna) appellō, āre nosaukt (apelācija, apelēt) spectō, āre skatīties, vērot (inspektors) chorus, ī m koris imprīmīs vispirms deus, ī m dievs dea, ae f dieve tēctum ī n jumts appāreō, ēre parādīties māchina, ae f ierīce, mašīna (mahinācija)

186-187

CAPUT DECIMUM

TREŠĀS DEKLINĀCIJAS (DĒCLĪNĀTIŌ TERTIA) LIETVĀRDI LĪDZSKAŅU GRUPA (35., 36., 37., 41., 42. §)

• Singularis m f n Plūrālism f

n

N. —. -ēs -a

G. -is -umD. -ī -ibusAcc. -em vienāds -ēs -a

ar nom.Abi. -e -ibusVoc. N. - N.

M E T O D I S K I N O R Ā D Ī J U M I

1. 3. deklinācijas lietvārdiem ir sevišķi svarīgi bez vienskaitļa nominatīva iegaumēt ari vienskaitļa ģenitīva formu, jo, atmetot ģenitīva galotni -is, dabū to vārda daļu (celmu), kam tiek pievienotas parejo locījumu galotnes: homō, homin-is, homin-ī utt., lēx, lēg-is, lēg-ī utt.. 2. Iemācieties līdzskaņu grupas lietvārdu homō, lēx, tempus locīšanu!

3. Salīdzinot 3. deklināciju ar 2. un 1. deklināciju, redzam, ka arī3. deklinācija vienskaitļa akuzatīvs beidzas ar m, daudzskaitļa aku-zatīvs ar s, daudzskaitļa ģenitīvs ar um un ka daudzskaitļa ablatīvslīdzīgs datīvam (ibus).

Nekatras dzimtes lietvārdiem akuzatīva forma līdzīga nominatīva formai un daudzskaitlī abiem locījumiem galotne a:

n. un acc. sing.: tempus (laiks), nōmen (vārds)n. un acc. plūr.: tempora, nōmina

4. Vīriešu dzimtes lietvārdiem mōs tikums, flōs puķe vienskaitļaģenitīva formas mōris un flōris radušās no mōsis un flōsis, s skaņaistarp diviem patskaņiem pārvēršoties par r (rotacisms!).

T E K S T S

l._Hominēs, dum docent, discunt 2. Doctō hominī et ērudītō vīvere est cōgitāre. 3. Labōrēs parant honōrēs. 3. Colōrēs flōrum variī sunt. 5. Prō patriā, prō lībertāte, prō vītā certāmus. 6. In potestāte nostrā sunt līberī nostrī. 7. Eurōpae loca multae incolunt nātiōnēs. 8. Sine

lēgibus nūlla est cīvitās, nam cīvitās lēgibus continētur. 9. Salūs populī suprēma lēx est. 10. Magna est linguārum inter hominēs varietās. 11. Grammaticī — custōdēs Latīnī sermōnis. 12. Similitūdō mōrum amīcitiam creat. 13. Mīlitēs perīcula et labōrēs magnōs patienter tolerant. 14. In pugnā plērumque nōn numerus mīlitum, sed fortitūdo eōrum vincit. 15. Neque per aetātem neque per valētūdinem facere id possumus. 16. Multī rīvī in flūmen īnfluunt. 17. Interdum sub nōmine pācis bellum occultātur. 18. Carmina poētārum Rōmānōrum (in) tōtā Italiā legēbantur.

Dē Cicerōne

Multī sunt ōrātōrēs clārī Graecōrum et Rōmānōrum. In numerō clārōrum ōrātōrum erat et Cicerō. Cicerō nōn sōlum ēgregius ōrātor erat, sed etiam clārus scrīptor Latīnus. Librī Cicerōnis variī sunt, nam vir erat doctus. Nōn sōlum librī scrīptōrum Rōmānōrum Cicerōnī nōtī erant, sed etiam librī scrīptōrum Graecōrum. Librī Cicerōnis dē philosophiā et dē ēloquentiā et dē arte ōrātiōnis nōtī sunt. Etiam discipulīs nōtae sunt ōrātiōnēs Cicerōnis et epistolae.

Sententiae

Dūra lēx, sed lēx. — Bargs likums, bet (tomēr) likums.Amīcus Plātō, sed magis amīca vēritās. — Draugs (man) Platons, bet

patiesība dārgāka.Repetitiō est māter studiōrum. — Atkārtošana — zināšanu māte.

Ō tempora, ō mōrēs! — ai laiki, ai ļaudis (tikumi)! > Homō lacum ōrnat, nōn hominem locus. — Cilvēks grezno vietu, nevis vieta cilvēku.

In pāce litterae flōrent. — Miera laikā zinātne plaukst.Errāre hūmānum est, stultum est in errōre perseverāre. — Maldīties ir

cilvēciski, bet muļķīgi ir no maldiem neatteikties.Tempora mūtantur. — Laiki mainās.Aurea mediocritās (Horātius). — Zelta vidusceļš.

VOCĀBULA

1. homō, inis m cilvēks2. ērudītus, a, um izglītots (erudī-

cija — izglītība) vīvō, ere dzīvot

3. labor, ōris m darbs, pūles, grūtī-bas (laboratorija)

honor, oris m gods (honorārs)4. color,_ōris m krāsa (kolorīts)

flōs, ōris m puķe, zieds5. lībertās, ātis f brīvība; līber — brīvs certō, āre cīnīties

6. potestās, ātis f vara

7. Eurōpa, ae f Eiropaincolō, ere apdzīvot;

incola iedzīvotājsnātiō, onis f cilts, tauta (nācija)

8. lēx, lēgi f likums (legāls — liku-mīgs) _

civitas,_atis f valsts, sabiedrība contineō, ēre (con + tenēre) saturēt

9. suprēmus, a, um augstākais10. varietās, ātis / dažādība;

varius dažāds11. grammaticus, ī m valodnieks

custōs, ōdis m sargs

188-189

sermō, ōnis m valoda, runa12. similitūdō, inis f līdzība

mōs, mōris m paradums, tikums (morāle, morāls)

creō, āre radīt (kreatūra — radījums)13. mīles, itis m kareivis (militārs,

milicija) .patienter (adv . ) pacietīgi tolerō, āre panest, ciest

14. pugna, ae f kaujafortitūdō, inis / drošsirdība, varonība

15. neque un neneque . . . neque nedz . . . nedz aetās, ātis f mūžs, vecums valētūdō, inis f veselība; valēre būt veselam

faciō, ere darīt, taisīt16. flūmen, inis n upe

īnfluō, ere (in+fluere) ietecēt17. interdum dažreiz

nōmen, inis n vārdspāx, pācis f miersoccultō, āre slēpt

Dē CicerōneCicerō, ōnis m Cicerons ōrātor, ōris m orators, runātājs; ēgregius, a, um izcils scrīptor, oris m rakstnieks nōtus, a, um pazīstams, zināms ēloquentia, ae f daiļrunība ars, artis f māksla (artists) orātiō, ōnis f runa

Iegaumējiet i grupas un jauktās grupas pazīmes! Iemācieties locīt i grupas paraugus mare, animal un jauktās grupas paraugus cīvis, pars!

A. I GRUPA Dē marī et dē animālibus

Mare movētur ventīs. Maria vel ā prōvinciīs, vel ab īnsulīs, vel ā cīvitātibus nōmina accipiunt. Mare profundum est plēnum piscium et aliōrum animālium. Sunt multa genera animālium . Animālia vīvunt in terrā, in aquā, in āere. Variae sunt fōrmae et vōcēs animālium. In regiōnibus Asiae et Āfricae terrā marīque (uz sauszemes un uz jūras) exemplāria rāra animālium sunt. Homō quoque animal est. Hominēs ratiōne cētera animālia superant.

VOCĀBULA

mare, is n jūra (marīnisti glezno jūras ainavas)animal, ālis n dzīvnieks (animālisti glezno

dzīvniekus)prōvincia, ae f province (pakļauta zeme ārpus

Itālijas)accipiō, ere (ad+caņere) saņemtprofundus, a, um dziļšpiscis, is m zivsalius, a, ud citsgenus, eris n suga, dzimte, kārta

āer, āeris m gaiss (aeroflots) fōrma, ae f veids, forma vox, vōcis f balss, vārds (vokāls) regiō, ōnis f apgabals, zeme (reģionāls, rajons)exemplar, āris n paraugs, eksemplārs rārus, a, um rets quoque arīratiō, ōnis f prāts, rēķins, apsvērums (racionāls)

XI

CAPUT ŪNDECIMUM

TREŠĀ DEKLINĀCIJA I GRUPA UN JAUKTĀ GRUPA (38. un 39. §) DZIMTES UN LOCĪŠANAS ĪPATNĪBAS (40. un

42. §)

i grupa jaukta grupa

Nōm. sing. Abi. sing. -ī a) Gen. sing. 2 līdzskaņi +-e, -al, -ar N., Acc. pl. -ia + -is; part-is; Gen. pl.mare, animal, part-ium

Gen. pl. -ium b) vienādzilbīgie ar -is unexemplar, -es: cīvis, clādēs;turris, Tiberis, Gen. pl. cīv-ium, clād-Neāpolis ium

B. JAUKTĀ GRUPA

1. Homō est mundī pars. 2. In pāce artēs et litterae flōrent, idcircō pāx māter artium appellātur. 3. Autumnō avēs āvolant. 4. Mors nātūrae lēx est. 5. Populō prōdesse summa laus cīvium est. 6. Lupus — malus ovium custōs. 7. Gallī spatia temporis numerō noctium fīniunt. 8. Bona carmina morte carent.

9. Nāvita dē ventīs, dē taurīs narrat arātor, Ēnumerat mīles vulnera, pastor oves.

(Propertius)

Dē arce Capitōlīnā

Arx Capitōlīna sita erat in monte Capitōlīnō. Arcis mūrī firmī et altī erant. Arx sita erat in mediā urbe, erat praesidium et refugium cīvium in bellō et in magnīs perīculīs. In arce Capitōlīnā magnificum templum Jovis erat. Custōdēs arcis Capitolīnae et aliārum urbium et arcium mīlitēs erant. In arcibus firmīs vīta cīvium tūta erat.

190 - 191

VOCĀBULA

1. mundus, ī m pasaule pars, partis f daļa (partija)2. litterae, ārum f (daudzsk.) raksts,

_vestule, literatūra; littera burts flōreō, ēre ziedēt idcircō tāpēc, tādēļ

3. autumnus, ī m rudens avis, is_ f putns (aviācija) āvolō, āre aizlaisties

4. mors, mortis f nāve5. summus, a, um augstākais

laus, laudis f uzslava, gods cīvis, is m f pilsonis, e (civils)

7. Gallī, ōrum m gaili (ķeltu tauta)spatium, iī n laika sprīdis, telpatempus, oris n laiks (temps)nox, noctis f naktsfīniō, īre pabeigt, noteikt (fināls)

8. carmen, inis n dziesma, dzejoliscareō, ēre (ar abi.) būt bez kaut

kā9. nāvita, ae -nauta

ventus, ī m vējš (ventilators)

taurus, ī m vērsisarātor, ōris m arājs; arāre artēnumerō, āre saskaitītvulnus, eris n brūce, ievainojumspāstōr, ōris m gans pastorāls)ovis, is f aita

Dē arce Capitōlīnāarx, arcis f cietoksnis, akropoleCapitōlīnus, a, um Kapitolija-mōns, montis m kalnssita erat atradāsurbs, urbis f pilsētamedius, a, um vidējsin mediā urbe pilsētas vidū (nevis: vidējā pilsētā)refugium, iī n patvērumsmagnificus, a, um lielisks, krāšņs, greznstemplum, ī n templisluppiter, gen. lovis m Jupiterstūtūs a, um drošs, neapdraudēts

licet (bezpers.) ir atļauts, drīkst, var6. corpus, oris n ķermenis, miesa

(korpuss, korpulents) iuvenis, is m f jauneklis, e

7. frāter, tris m brāliscotīdiē (adv.) katru dienu

8. soror, ōris f māsamāter, tris f mātesalūs, ūtis f veselība, labklājība,

glābiņš, sveiciens salūtem dīcere sveicināt (salutēt)

9. puppis, is f kuģa pakaļgalsclāvus, ī m stūre

C. 3. DEKLINĀCIJAS DZIMTES UN LOCĪŠANAS ĪPATNĪBAS

1. Mīlitēs Rōmāni montem capiunt. 2. Et longum iter, et nōn tūtum. 3. In arēnīs Āfricae ūnīus interdum arboris umbra et parvus rīvus viātorī vītam servant. 4. Flōrēs sunt nuntiī vēris. 5. Vim vī repellere licet. 6. Corpora iuvenum labōre firmantur. 7.Frātrem meum cotīdiē exspectāmus. 8. Et tibi, et sorōrī tuae, et mātrī salūtem dīcō. 9. In puppī sedēmus et clāvum tenēmus.

Sententiae

Amīcus vērus rāra avis est. — Patiess draugs ir rets putns. Mēns sāna in corpore sānō. — Veselā miesā vesels gars. Hostium mūnera — nōn mūnera. — Ienaidnieku dāvanas nav dāvanas.

Famēs — artium maģistra. — Izsalkums ir mākslu skolotājs (bads iemāca).

Quot servi — tot hostēs. — Cik vergu, tik ienaidnieku.

VOCĀBULA

1. capiō, ere (ie) ņemt2. iter, itineris n ceļš, pārgājiens3. arēna, ae f smiltis

arbor, oris f koks umbra, ae f ēnaviātor, ōris m ceļotājs; via ceļš;

XII

y CAPUT DUODECIMUM

TREŠĀS DEKLINĀCIJAS ĪPAŠĪBAS VĀRDI (NŌMINA ADIECTĪVA TERTIAE DĒCLĪNĀTIŌNIS) (47., 48., 49., 50. un 51. §) TAGADNES

DARĀMĀS KĀRTAS DIVDABIS (PARTICIPIUM PRAESENTIS ĀCTĪVĪ) (274., 275., 276., 279. un 282. §)

M E T O D I S K I N O R Ā D Ī J U M I

1. Trešās deklinācijas īpašības vārdus iedala 3 grupās — ar trim, ar divām un ar vienu galotni visām trim dzimtēm.

2. Iegaumējiet, ka lielākā daļa III deklinācijas īpašības vārdu lokāmi pēc i celmu parauga: abi sing. ar gal. -ī, gen. plūr. ar gal. -ium, nōm. et acc. plūr. nekatrā dzimte ar gal. -ia!

abi. sing. mīlite ācrī, vōce ācrī, proeliō ācrī;nōm. et acc. plūr. mīlitēs ācrēs, vōcēs ācrēs, proelia ācria;gen. plūr. mīlitum ācrium, vōcum ācrium, proeliōrum

ācrium.

servō, āre glābt, saglabāt (konservēt, konservators)

4. nuntius, iī m vēstnieks vēr, vēris n pavasaris

5. vīs, —, —, vim, vī f spēks, vara repellō, ere (re+pellere) atsist

192-193

1. Erant omnīnō itinera duo, . . . , ūnum per Sequanōs, angustum et difficile, alterum per prōvinciam nostram (Caesar). 2. Fēlīx, quī potuit rērum cognōscere causās (Vergilius). 3. Fortēs fortūna adiuvat. 4. Vīta brevis est, ars longa. 5. Patria est commūnis omnium cīvium parēns. 6. Omnis ars nātūrae imitātiō est. 7. Nūllum corpus immortāle est. 8. Vēritātis simplex est ōrātiō. 9. Vōcālis ante vōcālem brevis est. 10. Mōrēs veterum Rōmānōrum sevērī sunt. 11. Sōcratēs tōtīus Graeciae iūdiciō sapiēns est. 12. Iter pedestre mē Rōmam addūcet. Itinere pedestrī Rōmam adveniam. 13. Ingēns multitūdō Graecōrum Troiam decem annōs oppugnābat. 14. Apud Hērodotum, patrem historiae, innumerābilēs sunt fābulae. 15. Ad lītus maris Tyrrhēnī campī palūstrēs erant; itaque āēr ibi salūber nōn erat. 16. Dulce etiam nōmen est pācis. 17. Pallida mors aequō pulsat pede pauperum tabernās rēgumque turrēs (Horātius). 18. Sōl omnibus lūcet. Quod bonum, fēlīx, faustum, forte nātumque sit. 19. Nōn omnia possumus omnēs (Vergilius). 20. Triste est amīcō miserō adesse nōn posse. 21. Homō est animal sociāle (Cicerō).

SententiaePrīmus inter parēs. — Pirmais starp līdzīgiem.Ars longa, vīta brevis est. — Zinātnei nav gala, dzīve ir īsa.

METODISKI NORĀDĪJUMI

1. Darbības vārds iuvāre, adiuvāre — palīdzēt latīņu valodā ir pārejošs un biedrojas ar akuzatīvu (latviešu valodā ar datīvu) — fortēs (acc.) adiuvāre — palīdzēt drosmīgiem.

2. Ievērojiet, ka III deklinācijas īpašības vārdus loka pēc i celmu parauga; taču ir daži izņēmumi: dīves — bagāts, pauper — nabags, princeps —pirmais, vetus — vecs. Sos īpašības vārdus loka kā līdzskaņu celmus.

abi. sing. dīvite, paupere, prīncipe, vetere;gen. plūr. dīvitum, pauperum, prīncipum, veterum.

VOCĀBULA

1. omnīnō (adv . ) vispār difficilis, e grūts angustus, a, um šaurs

2. fēlīx, īcis laimīgs cōgnōscō, ere pazīt

3. fortis, e drošsirdīgs4. brevis, e īss5. commūnis, e kopējs

parēns, entis m f māte, tēvs omnis, e viss

6. imitātiō, ōnis atdarināšana7. immortālis, e nemirstīgs8. vēritās, ātis f patiesība

simplex, ieis vienkāršs

9. iūdicium, ī n spriedums, atzinums10. pedester, tris, tre kājnieku-14. innumerābilis, e neskaitāms15. lītus, oris n krasts

mare Tyrrhēnum Tirēnu jūra salūber, bris, e veselīgs

16. dulcis, e salds, patīkamspallidus, a, um bālsaequus, a, um līdzīgs, vienāds taberna, ae f būdiņa turris, is f tornis sōl, solis m saule lūcēre spīdēt

T E K S T S

-er, -is, -e

mīles ācer vōx ācris proelium ācreenerģisks kareivis asa balss sīva kauja

skarba balss-is, -ediēs brevis

vōcālis brevis iter breve

īsa diena īss patskanis īss pārgājiens-s, -x, -r

numerus ingēns urbs ingēns corpus ingēnsmilzīgs skaitlis milzīga pilsēta milzīgs ķermenis

Sie īpašības vardi ir ar trim galotnēm: pedester, pedestris, pedestre; palūster, palūstris, palūstre.

4. decem annōs — laika akuzatīvs (cik ilgi?) — desmit gadu.

Jaukti loka: celer — žigls, memor — atminīgs, inops — trūcīgs, vigil — modrs. Tiem gen. pl. ir ar galotni -um, abi. sing. ar -ī, nōm. et acc. pl. neutr. ar -ia.

3. Ir grupa no lietvārdiem darinātu īpašības vārdu ar sufiksu -st-:equus — eques — equester palūs — palūsterzirgs jātnieks jātnieku- purvs purvainspēs — pedes — pedesterpēda kājnieks kājnieku-

T E K S T S

labōrā-re: labōrā-n-s, labōra-nt-is

valē-re: valē-n-s, vale-nt-isdisc-e-re: disc-ē-n-s, disc-e-nt-isaudī-re: audī-ē-n-s, audi-e-nt-is

1. Ventus est fluēns āēr. 2. Praecepta dare scientī supervacuum est. 3. Nōn quaerit aeger medicum ēloquentem, sed sānantem. 4. Sēr ō venientibus ossa. 5. Timeō Danaōs et dōna ferentēs (Vergilius). 6. Nihil difficile amantī.

METODISKI NORĀDĪJUMI

Jāievēro, ka latīņu valodā ir tikai lokāmie divdabji, nelokāmo nav. Tos var tulkot gan ar lokāmo, gan ar nelokāmo divdabi, piemēram, labōrāns — strādājošs, strādādams, strādājot. Tulkojuma veids atkarīgs no tā, kā lieto divdabi — atributīvi vai predikatīvi.

194-195

Part. praesentis āctīvī loka pēc III deklinācijas i- celmu parauga; vienīgi vienskaitļa ablatīvā paralēli formai ar galotni -ī sastopama otra forma ar galotni -e, ja vārds tiek lietots lietvārda vai predikatīva divdabja nozīmē, piemēram, labōrantī un labōrante, sapientī un sapiente.

VOCĀBULA

1. ventus, ī m vējš fluō, ere tecēt

2. supervacuus, a, um lieks, nevaja-dzīgs

3. aeger, gra, grum slims

sum possum

fu-ī potu-ī — esse

posse

Perfectum indicātīvī āctīvī

servā-v-it servā-v-ērunt

fu-it fu-ērunt

potu-it potu-ērunt

ēloguēns, entis daiļrunīgs4. serō (adv . ) vēlu

os, ossis n kauls5. dōnum, ī n dāvana

ferō, ferre nest

M E T O D I S K I N O R Ā D Ī J U M I

Imperfectum ind. āct.servābam — es glābu ēducābam — es audzināju audiēbam — es dzirdēju

Perfectum ind. āct.servāvī — es izglābu ēducāvī — es izaudzināju audīvī — es izdzirdu

1. Iegaumējiet norādīto gramatikas vielu un tekstā sastopamo verbu pamatformas!

2. Sākot ar šo lekciju, jāapgūst visu tekstā sastopamo verbu pamatformas. Ieteicams verbus izrakstīt, grupējot tos pēc konjugācijām, un tos vairākkārt pārskatīt, līdz tie paliek atmiņā.

3. Jāiegaumē, ka ar sufiksu -v- perfektu veido vairums I konjugācijas verbu, kā arī dala IV un II konjugācijas verbu, piemēram:

4. Iemācieties perfekta galotnes un iegaumējiet, ka mainas akcents, konjugējot verbu perfektā (perfectum ind. āct.)!

amō amāvī amātum amāre.fleō flēvī flētum flēre,fīniō fīnīvī fīnītum fīnīre.

XIII

CAPUT TERTIUM DECIMUM

VERBU PAMATFORMAS (89. §). PERFEKTA CELMA VEIDOŠANA AR SUFIKSIEM -V- UN -U-. PERFECTUM, PLŪSQUAMPERFECTUM, FUTŪRUM I I INDICĀTĪVĪ ĀCTĪVĪ AR SUFIKSIEM -V- UN -U-(102.

—104., 106.—110. §). PERFEKTA CELMS NO ESSE UN SALIKTEŅIEM AR ESSE

(150.—152. §)

labōrō labōrāv-ī labōrāt-um labōrā-redēleō dēlēv-ī dēlēt-um dēlē-reaudiō audīv-ī audīt-um audī-rehabeō habu-ī habit-um habē-re

servāvī servāvimusservāvisti servāvistisservāvit servāvērunt

5. Pluskvamperfektu veido no perfekta celma ar izskaņu -eram, futūrum I I — ar izskaņu -erō. Sīs formas konjugējamas tāpat kā attiecīgās verba esse formas — eram — es biju un erō — es būšu.

T E K S T S

A

1. Ubi fuistī, Tite? — In hortō fuī; ibi lūdī fuērunt. — Fuistisne laetī? — Laetī fuimus, nam lūdī nōs dēlectāvērunt.

2. Cūr mē nōn vīsitāvistī? Frūstrā tē exspectāvī. Herī amīcī mē vīsitāvērunt. In silvā ambulāvimus et in fluvi ō nātāvimus. Aqua enim calida fuit.

196-197

3. Audīvistīne fābulam dē Rōmulō et Remō? Rōmulum et Remum servāvit lupa, lacte suō eōs nūtriēns, ēducāvit autem Acca Lārentia, uxor pāstōris Faustulī. Puerī eī pārēbant, eam ut mātrem amābant.

B

1. Spectāvistīne in tabulā prōvinciam Galliam? 2. Saeculō quārtō ante aeram nostram Gailī ex Galliā ēmigrāverant et in Italiā ad Padum domicilia nova occupāverant. 3. Tum ad flumen Alliam cum Rōmānīs pugnāvērunt. 4. Cōpiae Gallōrum Rōmānos pugnā superāvērunt et fugāvērunt. 5. Multōs Romānōs in pugnā aut in fugā necāvērunt. 6. Post pugnam hostēs Rōmam intrāvērunt. Urbem dēlēvērunt et īnflammāvērunt, sed Capitōlium expugnāre nōn potuērunt. 7. Dux Gallōrum magnam cōpiam aurī postulāvit. 8. Postquam Rōmānī aurum comportāverant, hostēs ad Padum remigrāvērunt.

c1. Cum opus fīnīverō, laetus erō. 2. Nisi sēdulī fueritis, nēmō vōs

laudābit. 3. Ecce nōnnūlla praecepta Catōnis: Villam bonam emēs, sī omnia dīligenter spectāveris atque exāmināveris. 4. Sī bonus ergā vīcīnōs fueris, libenter tē adiuvābunt.

5. Dōnec eris fēlīx, multōs numerābis amīcōs, Tempora sī fuerint nūbila, sōlus eris (Ovidius).

eomportō, āvī, ātum, āre savesthostis, is m ienaidnieksremigrō, āvī, ātum, āre atgriezties

C

1. opus, operis n darbs (opera, operācija)2. nisi (coni.) ja ne3. ecce lūk Catō, ōnis Katons — Marks Por-

cijs Katons (234.—149. g. pirms m. ē.), valstsvīrs un rakstnieks villa, ae f lauku māja emō, ēmī, emptum, ere pirkt dīligenter rūpīgiexāminō, āvī, ātum, āre pārbaudīt

(eksāmens)4. ergā (prepozīcija ar akuzatīvu)

pretvīcīnus, ī m kaimiņš

5. dōnec (coni.) kamērnūbilus, a, um mākoņains

PASKAIDROJUMIin scholam Intrāvērunt — viņi iegāja skolā;Rōmam Intrāvērunt — viņi iegāja Romā.

VOCĀBULA,A

1. lūdus, ī m spēle, rotaļa (prelūdija) laetus, _a, um priecīgs, līksms

2. vīsitō, āvī, ātum, āre apmeklēt, ap-ciemot (vizīte)

frūstrā veltifluvius, iī m upenāto, āvī, ātum, āre peldētcalidus, a, um karsts, silts (kalorija)

3. lupa, ae f vilkumātelac, lactis n piensnūtriō, īvī, ītum, īre barot ēducō, āvī, ātum, āre audzināt Acca Lārentia Aka Larentija uxor, ōris f sieva

B1. tabula, ae f dēlis, karte (tāfele)2. quārtus, a, um ceturtais (kvartets,

kvartāls)

Apzīmējot vietu, pie pilsētu vārdiem prepozīcijas nelieto, piemēram: Romā — no Romas, Rōmam — uz Romu, Rōmae (vecs lokatīvs) — Romā.

ēmigrō, āvī, ātum, āre izceļot (emigrēt, emigrants)

novus, a, um jaunsoccupō, āvī, ātum, āre ieņemt (oku-pēt)

3. pugnō, avī, ātum, are cīnīties4. cōpia, ae_ f krājums, daudzums copiae, arum

f karapulki, karaspēksfugō, āvī, ātum, āre padzīt

5. fuga, ae f bēgšana vnecō, āvī, ātum, āre nogalināt, nonāvēt

6. post (prepozīcija ar akuzatīvu) pēc dēleō, ēvī, ētum, ēre izpostīt intrō, āvī, ātum, āre ieiet īnflammo, āvī, ātum, āre aizdedzināt expugnō, āvī, ātum, āre iekarot

7. dux, ducis m vadonis postulō, āvī, ātum, āre prasīt

8. postquam pēc tam, kad

X IV

C AP U T QU Ā RT UM D EC IMU M

A. P E R F E C T U M , P L Ū S Q U A M P E R F E C T U M , F U T Ū R U M I II N D I C Ā T Ī V Ī Ā C T Ī V Ī AR SUFIKSU -S- (104. 3. §)

B. P E R F E C T U M , P L Ū S Q U A M P E R F E C T U M , F U T Ū R U M I I I N D I C Ā T Ī V Ī Ā C T Ī V Ī BEZ SUFIKSIEM (105.; 107.-110. §)

A

Sociī nobīs auxilium mittēbantGallī ad Caesarem lēgātōs mīsērunt.Menapiī lēgātōs numquam mīserant.

198-199

M E T O D I S K I N O R Ā D Ī J U M I

1. Iegaumējiet logatos norādītās verbu pamatformas! Perfektu ar sufiksu -s- visbiežāk sastop III konjugācijas verbos.

2. B tekstā ir verbi, kuriem perfekta celms no tagadnes celma atšķiras ar celma patskaņa pagarinājumu vai arī ar kvalitatīvu izmaiņu. Kvalitatīva celma patskaņa izmaiņa perfektā sastopama galvenokārt salikteņos ar verbu agere (agere — ēgī; exigere — exēgī; subigere — subēgī u. c).

T E K S T S

1. Ariovistus Suēbōs suōs in sinistram Rhēnī rīpām dūxerat et in Galliam invāserat. 2. Caesar, ut suprā dīxī, lēgātōs ad Ariovistum mīsit, sed cum superbō respōnsō Ariovistus lēgātos dīmīsit. 3. Itaque Caesar cum Suēbīs proelium commīsit. 4. Suēbī in proeliō multōs virōs amīsērunt. 5. Ariovistus Galliā excessit.

Dē gallīnā et vulpe

Ad gallīnam aegrōtam vulpēs accessit et interrogāvit:— Ecquid vālēs? — Gallīna vulpī:— Satis — inquit — valeō, sed, sī tū discesseris, multō melius mē

habēbō.

VOCĀBULAA

1. rīpa, ae f (upes) krastsdūcō, dūxī, ductum, ere vest (reducēt,

inducēt)invādō, vāsī, vāsum, ere ieiet, iebraukt

(invāzija)2. suprā augšā, iepriekš3. superbus, a, um lepns, augstprātīgs

dīmittō, mīsī, missum, ere atlaistaizsūtīt

4. committō, mīsī, missum, ere sa-laist kopā proelium committere — uzsākt kauju

5. āmittō, mīsī, missum, ere zaudēt6. excedō, excessī, excessum, ere iz-

ietDe gallīna et vulpe

gallīna, ae f vista vulpēs, is f lapsa aegrōtus, a, um slims accēdō (ad+cēdo), cessī, cessum, ere

iet klāt, ierasties ecquid? vai gan? melius labāk

Bnōndum vēl ne mox drīz 1. triumphus, ī m triumfs 3. ūniversus, a, um viss (universs, universitāte) subigō, ēgī, āctum, ere (sub + agere) pakļaut

cōgō, (co+agere) coēgī, coāctum,ere sadzīt, sapulcināt

gerō, gessī, gestum, ere vest, nest4. Pharnacēs, acis Farnaks (Ponta

valdnieks, Mitridāta dēls, ko Cē-zars uzvarēja 47. g. pirms m. ē.)

Ponticus, a, um Pontareportō, āvī, ātum, āre vest (nest)

atpaka|, ziņot (reportieris, reportāža)5. condō, didī, jditum, ere dibināt

rēgnō, āvī, ātum, āre valdīt duodēquadrāgintā trīsdesmit astoņi

6. luppiter, gen. Iovis Jupiters Iuppiter Optimus, Maximus — Jupiters, vislabākais, vislielākais

Dē Lacedaemoniīs

1. Lacedaemoniī, ōrum lakedemoniešiPhilippus, ī FilipsMacedonēs, um maķedonieši Lacōnica, ae f Lakonika (novads

Peloponnēsā) fīnis, is m robeža, gals (finišs) fīnēs, ium — zeme, apgabals exturbō, āvī, ātum, āre izdzīt rescrībō, psī, ptum, ere rakstft atpakaļ

2. quīdam kādsat (coni.) betille tas

T E K S T S1. Post victōriam ducēs Rōmānī triumphum agēbant. 2. C. Iūlius Caesar

multōs triumphōs ēgit. 3. Caesar ūniversam Galliam vīcit et imperiō Rōmānō subēgit, bellum cum Ariovistō gessit et cōpiās Germānōrum Galliā excēdere coēgit. 4. Caesar, postquam ā Pharnace, rēge Ponticō,_victōriam reportāvit, ad amīcum suum scrīpsit: vēnī, vīdi vīcī. 5. R ōmulus, Mārtis fīlius, urbem Rōmam condidit et rēgnāvit annōs duodēquadrāgintā. 6. Iovī Optimō Maximō Marcus Trebius, Mārcī fīlius, dōnum dedit.

Dē Lacedaemoniīs1.Philippus, Macedonum rēx, Lacedaemoniīs scrīpsit: — Sī in

Lacōnicam vēnerō, fīnibus vōs exturbābō. — Lacedaemoniī rescrīpsērunt: — Sī. 2. Homō quīdam servum genere Lacedaemonium interrogāvit: — Probusne eris, sī tē ēmerō? — At ille: — Etiam sī nōn ēmeris.

PASKAIDROJUMIA. 6. Galliā — (ex) Galliā; tāpat kā B. 6. Veltījuma uzraksts Jupiteram. Romā: no Romas.

B

legōagōexigōcōgōveniōvideōvincōemō

lēg-īēg-īexēg-īcoēg-īvēn-īvīd-īvīc-īēm-ī

lēct-umāct-umexāct-umcoāct-umvent-umvīs-umvict-umempt-um

leg-ereag-ereexig-erecog-erevenī-revidē-revinc-ereem-ere

dēfend-ō dēfend-ī dēfēns-um dēfend-ere

dōcondō

ded-ī condid-ī

dat-um condit-um

da-re cond-ere

Sententiās Latiņās hodiē quoque legimus.

Librum Caesaris Dē bellō Gallicō nōndum lēgimus,sed mox legēmus.

200-201

X V

CA PU T Q UĪ N T UM D EC IM UM

CETURTĀ DEKLINĀCIJA (44. §) PIEKTĀ DEKLINĀCIJA (45. §)

Sing. Plūr. Sing. Plūr. Sing. Plūr. Sing. Plūr.

N . frūct-us frūct-ūs corn-ū corn-ua di-ēs di-ēs rēs rēsG. -ūs -uum -ūs -uum -ēī -ērum reī rērumD. -uī -ibus -ū -ibus -ēī • -ēbus reī rēbusAcc -um -ūs -ū -ua -em -ēs rem rēsAbi. -ū -ibus -ū -ibus -ē -ēbus rē rēbus

M E T O D I S K I N O R Ā D Ī J U M I

1. Mācoties 4. deklinācijas lietvārdus, jāatceras, ka ar -us beidzas ari 2. un 3. deklinācijas lietvārdi. Ģenitīva forma palīdz noteikt šo vārdu deklināciju un dzimti, proti: otrās deklinācijas vārdi ģenitīvā beidzas ar -ī un ir vīriešu dzimtes, trešās deklinācijas vārdi, kas ģenitīvā beidzas ar -utis vai -ūdis, ir sieviešu dzimtes, bet ar -oriš vai -eris — nekatrās dzimtes, ceturtās deklinācijas vārdiem ģenitīvā ir -ūs, un tie ir vīriešu dzimtes (izņemot dažus lietvārdus, kas ir sieviešu dzimtes, piemēram, manus, ūs f — roka, domus, ūs f — māja).

amīcus, amīc-ī m — 2. deklinācijavirtūs, virtūt-is f — 3. deklinācijapalūs, palūd-is f — 3. deklinācijatempus, tempor-is n — 3. deklinācijaopus, oper-is n — 3. deklinācijafrūctus, frūct-ūs m — 4. deklinācija

2. Daudzi 4. deklinācijas lietvārdi ir izveidojušies no verbu supīna formas, piemēram, sēnsus (sentīre, sēnsum) — sajūta, vīsus (vidēre, vīsum) — redze, audītus (audīre, audītum) — dzirde, cursus (currere, . cursum) — skrējiens, mōtus (movēre, mōtum) — kustība.

3. Salīdziniet šādus 3. un 5. deklinācijas lietvārdus ar -ēs, to ģenitīva formas un dzimti!

pēs, ped-is (nelīdzīgbalsienu) m — 3. deklinācija rūpēs, rūp-is — klints (līdzīgbalsienu) / — 3. deklinācija rēs, reī f — 5. deklinācija diēs, diēī m — 5. deklinācija

4. Iegaumējiet vārda rēs locīšanu un savienojumus ar rēs!rēs pūblica — valstsrēs secundae — labvēlīgi apstākļi, laime rēs adversae — nelabvēlīgi apstākļi, nelaime rēs gestae — varoņdarbi

T E K S T S

1. Litterārum rādīcēs amārae, frūctūs dulcēs. 2. Omnis exercitus in ūnum locum convēnit. 3. Saepe parva manus magnum exercitum vincit. 4. In signīs exercitūs Rōmānī hae litterae erant: SPQR (senātus populusque Rōmānus). 5. Senātus et magistrātūs reī pūblicae Rōmānae praeerant. 6. Lēgēs ā magistrātibus custōdiēbantur. 7. Manus manum lavat. 8. Pōst incendium Nerō domum auream sibi aedificāvit. 9. Canis est cust ōs domus. 10. Puerī exercent sē cursū in campō. 11. Aliae bēstiae hominem vīsū, aliae audītū superant, homō autem omnēs mente et ratiōne superat._ 12. Taurōrum arma sunt cornua. 13. Fēlīx, quī potuit rērum cognōscere causās (Vergilius). 14. Is est amīcus, quī in rē dubiā rē iuvat. 15. Omnium rērum initium difficile est. 16. Fallāx est speciēs rērum. 17. Amīcōs rēs secundae parāverint, adversae probābunt. 18. Est rēs pūblica rēs populī (Cicerō). 19. Dux reī mīlitāris perītus ūnus in proeliō interdum plūs valet, quam omnis multitūdō mīlitum. 20. Nihil agentī diēs longus est. 21. Nōn ut hominum vultūs, ita locōrum faciēs mūtantur. 22. Rōmae (Romā) permultī diēs fēstī erant. Magnus autem numerus diērum fēstōrum etiam apud ali ōs populōs antīquōs erat. 23. Diēbus fēstīs virī et fēminae, puerī et puellae templa deōrum ōrnābant.

Dē dīversā diērum et noctium longitūdine

Mōtus terrae est causa diēī et noctis. Longitūdō diērum et noctium plērumque dīversa est. In regiōnibus nostrīs aestāte sunt diēs longī, noctēs brevēs; hieme diēs brevēs, noctēs longae. Merīdiēs est medius diēs, sed merīdiēī tempus aliud est in aliīs regiōnibus terrae, nam tempora ortūs s ōlis varia sunt.

202-203

Sententiae

Ūsus — magister ēgregius . — Pieredze ir teicams skolotājs. Parva domus — parva cūra. — Mazas mājas — mazas rūpes. Diēs diem docet. — Viena diena māca otru. Est modus in rēbus. — (Visām) lietām ir mērs. Nūlla diēs s ine l īneā. — Neviena diena lai nav bez līnijas (bez uzrakstītas rindas).

Carpe diem (Horāt ius)! — Izmanto brīdi! Cāsus bel l ī . — Kara iemesls.

VOCĀBULA

1. rādīx, īcis f sakne (radikāls) amārus, a, um rūgts frūctus, ūs m auglis

2. exercitus, ūs m karaspēks; exercēre vingrināt

3. manus, ūs f roka; pulks (manu-skripts, manufaktūra)

4. signum, i n zīme, (karaspēka no-daļas) nozīme, karogs

hae litterae šie burti senātus, ūs m senāts

5. magistrātus, ūs m valsts amats,amatvīrs rēs, reī f lieta, apstāklis (reāls)

rēs pūblica «sabiedriska lieta»,valsts

praesum, praefuī — praeesse (prae+esse) (ar dat.) vadīt, būt priekšgalā

6. custōdio, īvi, ītum, īre sargāt;custōs sargs lavo, lāvī, lavātum jeb lautum, lavāre mazgāt

8. incendium, iī n ugunsgrēks Nerō, ōnis m Nerons domus, ūs f māja, nams

9. canis, is m suns10. exerceō, uī, itum, ēre vingrināt

cursus, ūs m skriešana, skrējiens(kurss)

11. vīsus, ūs m redze; vidēre redzētaudītus, ūs m dzirde; audīre dzir-dēt (auditorija, audience)mēns, mentis f prāts

12. cornū, ūs n rags; (mii.) flangs,spārns

14. dubius, a, um šaubīgs, apšaubāms, neizšķirts iuvō, iūvī, iūtum, iuvāre atbalstīt, palīdzēt

16. fallāx, ācis maldinošs, maldīgs speciēs, iēī f izskats, āriene, veids

17. adversus, a, um nelabvēlīgs, pre-tējs

probō, āvī, ātum, āre pārbaudīt, atzīt par labu (prove)

19. mīlitāris, e kara- (militārs)perītus, a, um (ar gen.) piedzīvo-jis, pieredzējisplūs vairāk quam nekā

20. agō, ēgī, āctum, agere darīt21. ut (adv.) kā

vultus, ūs m seja; vaibsti sīc (adv.) tāfaciēs, ēī f (ārējais) izskats; seja mūto, āvī, ātum, āre mainīt, grozīt

22. permultī, ae, a ļoti daudzifēstus, a, um svētku- (festivāls)

Dē dīversā diērum et noctium longitūdine

longitūdō, inis f garums, ilgums; longus garš, ilgs mōtus, ūs m kustība; movēre kustināt dīversus, a, um dažāds aestās, ātis f vasara hiems, hiemis f ziema merīdiēs, iēī m pusdiena, dienas vidus medius diēs dienas vidus ortus, ūs m lēkts

XVI

CAPUT SEXTUM DECIMUM

PARTICIPI UM PERFECTĪ PASSĪVĪ (111.—114. §) PERFECTUM, PLŪSQUAMPERFECTUM, FUTŪRUM II

INDICĀTĪVĪ PASSĪVĪ (115.—117. §)

Perfectum ind. āctīvī Perfectum ind. passīvī

Magister lēgit.Romānī vīcērunt.Gallī ōlim Rōmam dēlēvērunt.Scīpiō Hannibalem superāvit.Rōmānī bellum gessērunt. Caesar LĒGĀTŌS mīsit.

Liber lēctus est. Cōpiae hostium victae sunt. Rōma ā Gallīs ōlim dēlēta est. Hannibal Ā Scīpiōne superātus est.Bellum ā Rōmānīs gestum est. Lēgātī ā Caesare missī sunt.

M E T O D I S K I N O R Ā D Ī J U M I

1. Iegaumējiet gramatikas vielu par indikatīva formu veidošanu no supīna celma (111.—117. §)!

2. Izlasiet vēlreiz par aktīvo un pasīvo konstrukciju (IX lekcijas metodiskie norādījumi)!

3. Iepazīstieties ar aktīvās un pasīvās konstrukcijas paraugiem šīs lekcijas logatā! :

T E K S T S

1. In plānitiē Marathōniā magnus numerus Persārum ab exercitū Athēniēnsium necātus est. 2. Rōma ōlim ā Gallīs dēlēta est; Capitōlium ā Gallīs oppūgnātum ā Rōmānīs fortiter dēfēnsum est. 3. Tria bella magna ā Rōmānīs cum Carthāginiēnsibus gesta sunt; hīs

204-205

`

omnibus bellīs Carthāginiēnsēs victī sunt. 4. Captīvī Rōmam missī atque ibi in carcere inclūsī sunt. 5. Hannibal armīs vīcit, vitiīs victus est. 6. Hannibal apud Zamam ā Scīpiōne superātus est, anteā Rōmānī semper ab Hannibale superātī erant. 7. Oppida verstra mūnīta erunt, sī vōs ipsī virī fortēs eritis. 9. Ad Lacedaemoniōs et Athēniēnsēs lēgātī Persārum missī sunt et ita iussū rēgis dīxērunt: — Nisi rēgī nostrō aqua et terra data erit, urbēs vestrae dēlēbuntur, coniugēs nātīque in servitūtem abdūcentur.

Dē Leōnidā

1. Xerxēs, Persārum rēx, aliquandō cum magnīs cōpiīs ex Asiā in Eurōpam vēnit. 2. Cōpiae magnae Persārum angustiīs Thermopylārum, portīs Graeciae, appropinquābant. 3. Ad angustiās ā Leōnidā, rēge Lacedaemoniōrum, mīlitēs Graecī ductī erant; angustiae parvīs cōpiīs occupātae et custōdītae erant. 4. Exercitus Persārum multīs proeliīs ā fortibus Graecīs in angustiīs fugātus est. 5. Tandem via occulta Persīs ā virō perfidō monstrāta est et magnus numerus Persārum in tergum Graecōrum ductus est. 6. Itaque Graecī undique oppugnātī et universī necātī sunt. 7. In sepulcrō virōrum monumentum pulchrum aedificātum est. 8. In monumentō glōria mortuōrum pulchrīs poētae verbīs praedicāta est. 9. Etiam sī monumentum vastātum erit, glōria Leōnidae praedicābitur.

VOCĀBULA1. plānitiēs, eī f līdzenums, klajums 2. ōlim (adv.) kadreiz

Marathōnius, a, um Maretonas Persa, ae persietis

4. captīvus, ī m gūsteknis carcer, is cietums in-clūdo, clūsī, clūsum, ere (in + claudō) ieslēgt, ieslodzīt 6. superō, āvī, ātum, āre pārvarēt

7. mūniō, īvi, ītum, īre celt, nocietināt ipse, a, um patsvir, virī m virs

8. lēgātus, i m sūtnis, legāts (karavādoņa palīgs) iussus, ūs m pavēle

dō, dedī, datum, dare dot coniūnx, iugis m f dzīvesbiedrs nātus, ī m dēls servitūs, ūtis f vērdzība ab-dūcō, dūxī, duetum, ere aizvēst

Dē Leonida Leōnidās, ae Leonids 1. Xerxēs, is Kserks, Pērsijas ķeniņš

veniō, vēnī, ventum, īre nākt 2. angustiae, ārum f šaura aiza

porta, ae f vārti appropinquō, āvī, ātum, āre (ad+ +

ropinquō) tuvoties tandem (adv.) beidzot occultus, a, um apslēpts, slepens perfidus, a, um neuzticīgs, neuzticāms, nodevīgs

5. itaque (coni.) tapēc undique (adv.) no visām pusēm

7. sepulcrum, ī n kaps monumentum, ī n piemineklis

8. mortuus, a, um mirušais poēta, ae m dzējnieks

9. vastō, āvī, ātum, āre nopostīt prae-dicō, āvī, ātum, āre cildināt

XVII

CAPUT SEPTIMUM DECIMUM

ĪPAŠĪBAS VĀRDU SALĪDZINĀMĀS PAKĀPES ( G R A D Ū S C O M P A R Ā T I Ō N I S (52.-59. §)) SINTAKTISKĀS

KONSTRUKCIJAS PIE SALĪDZINĀMĀM PAKĀPĒM (203., 223., 244: §)

M E T O D I S K I N O R Ā D Ī J U M I

GradUs comparātivus Grādus superlatīvus

N. -ior, -ius G. -iōris

-issimus, a, um -errimus, a, um -illimus, a, um

1. Atcerieties, ka pārāko pakāpi visiem īpašības vārdiem darina no vārda celma! Arī vispārāko pakāpi darina no vārda celma, izņemot īpašības vārdus ar galotni -er vīriešu dzimtes nominatīvā; šiem vārdiem vispārāko pakāpi darina no nominatīva:

pulcher — pulchra — pulchrum — pulchr-ior, -iusācer — ācris — āere — ācr-ior, -ius

206-207

2. Iegaumējiet, ka pārākās pakāpes formas loka pēc 3. deklinācijas līdzskaņu celma parauga!

3. Iegaumējiet, ka īpašības vārdiem, kuriem pirms galotnes ir patskanis, salīdzināmās pakāpes darina aprakstoši:

necessārius — magnis necessārius — maximē necessārius.4. Uzmanīgi izlasiet gramatikas 203., 228. un 244. § par locījumu

sintaksi pie salīdzināmām pakāpēm (abi. comparātiōnis, abi. mēnsū-rae, gen. partitīvus):

1. Āēr levior est quam aqua (quam un nōm.).2. Āēr levior est aquā (abi. comparātiōnis).3. Sōl multō maior, lūna multō minor est quam terra (abi. mēn-

sūrae).4. Patriā nōbīs omnium terrārum cārissima est (gen. partītīvus).

T E K S T S

1. Nihil est celerius, quam mēns hūmānā. Nihil mente hūmānā celerius est. 2. Exempla praeceptīs ūtiliōra sunt. Exempla ūtiliōra quam praecepta sunt. 3. Omnium gentium, quae Galliam incolēbant, fortissimī erant Belgae. 4. Ferrum hominibus magis necessārium est quam aurum et argentum 5. Vēr iūcundissimum annī tempus habētur. 6. Cicerō fuit omnium cīvium Rōmānōrum ēloquentissimus, ōrātōrum clārissimus. 7. Hominēs quō doctiōrēs sunt eō modestiōrēs. 8. Hominibus cibus ūtilissimus est simplex. 9. Apud Helvētiōs longē nōbilissimus et dītissimus fuit Orgētorīx (Caesar). 10. Ex malīs ēligere minima oportet. 11. Exēgī monumentum aere perennius (Horātius). 12. Melior tūtiorque est certa pāx quam spērāta victōria: haec in tuā, illa in deōrum potestāte est (Cicerō). 13. Honesta mors melior est quam vīta turpis. 14. Ūsus optimus omnium rērum magister est. 15. Caesar . . . quam maximīs potest itineribus in Galliam ulteriōrem contendit (Caesar). 16. Facta sunt verbīs difficiliora. 17. Nox erat et caelō fulgēbat lūna serēnō inter mino- ra sīdera (Horātius). 18. SalŪS populī suprēma lēx (Cicerō).

Ad Cicerōnem

Disertissime Rōmuli nepōtum, Quot sunt quotque fuēre, Mārce Tullī, Quotque post aliīs erunt in annīs, Grātiās tibi maximās Catullus Agit pessimus omniūm poēta, Tāntō pēssimus ōmnium poēta, Quantōt(ū) optimus omnium patrōnus (Catūllus). Vīlius agrgentum est aurō, virtūtibus aurum (Horātius).

PASKAIDROJUMI

1. Jāprot atšķirt abi. comparātiōnis un abi. mēnsūrae. Ar abi. comparātiōnis apzīmē priekšmetu, ar kuru salīdzina; abi. mēnsūrae izsaka mēru, kā viens priekšmets (vai parādība) atšķiras no otra priekšmeta:

Sōl multō maior est terrā —abi. mēns.

abi. comp. Saule ir daudz lielāka par Zemi.2. Jāievēro izteiciens (abi. mēnsūrae) — quō

— eō — jo — jo.3. Vispārāko pakāpi var pastiprināt ar quam

un longē:Longē nōbllissimus erat Orgēto-rix —

Orgetorigs bija sevišķi ievērojams.. . . quam potest maximīs itineribus . . .

— pēc iespējas lielākiem pārgājieniem.

VOCĀBULA

multō (adv.) daudz cārus, a, um dārgs, mīļš2. ūtilis, e derīgs3. gēns,_gentis f cilts, tauta;

incolō, incolui, incultum, ere apdzīvot4. ferrum, ī n dzelzs

magis (adv.) vairāk5. vēr, vēris n pavasaris

iūcundus, a, um patīkams7. modestus, a, um pieklājīgs, vien-

kāršs8. cibus, ī m barība, ēdiens, uzturs,

simplex, simplicis vienkāršs9. longē (adv.) tālu, sevišķi

nōbilis, e dižciltīgs, ievērojams dīves, itis bagāts

10. malum, ī n nelaimeēligō, ēlēgī, ēlectum, ere izlasīt, izvēlēties

11. exigō, exēgī, exāctum, ere uzceltperennis, e mūžīgs, izturīgs

4. Gen. partītivus pie vispārākāspakāpes latviski jātulko ar prievārdu«no» un attiecīgo locījumu:

Gallōrum omnium fortissiml sunt Belgae — no visiem gaiļiem visdrosmīgākie bija beļģi.

5. Saliktā izteicēja nomens ir vien-mēr tai pašā locījumā kā teikumapriekšmets: Vēr iūcundissimum annltempus habētur— vēr un iūcundissi-mum nominatīvi. Latviešu valodā tulkoar prievārdu un attiecīgu locījumu —pavasaris tiek atzīts par patīkamākogada laiku.6. īpašības vārds dives, Uts (bagāts) pārākajā

pakāpē var būt divās formās: dīvitior, ius un dītior, ius, vispārākajā pakāpē — dīvitissimus, a, um un dītissimus, a, um, jo ir saīsināta pamat-pakāpes forma — dīs, dītis.

spērātus, a, um cerēts potestās, ātis f vara

14. ūsus, ūs pieredze, prakse15. ulterior ōris viņpus-, tālākais

contendō, contendī, contentum, eresteigties

16. factum, ī n padarītais darbs difficilis, e grūts, grūti izpildāms

17. caelum, ī n debessfulgeō, fulsī, —, ēre spīdēt

serēnus, a, um skaidrs 19. sīdus, eris n zvaigznājs vīlis, e lēts

virtūs, ūtis f tikumība Ad C. disertus, a, um daiļrunīgs

nepōs, ōtis m mazdēls, pēcnācējs quot cik fuēre=fuērunttantō . . . quantō par tik . . . par cikpatrōnus, ī m labvēlis, aizstāvis

Sententiae

Melior est canis leōne mortuō. — Suns ir vērtīgāks par mirušulauvu.

Discipulus est priōris posterior diēs. — Nākamā diena ir iepriekšējās dienas skolnieks.

Vacāre culpā maximum est sōlācium. — Lielākais mierinājums ir būt brīvam no vainas.

208-209

atque ācriter (Caesar). 7. Citius, altius, fortius. 8. Bene, rēctē putās. Optimē; bene; mediocriter; male; pessimē. 9. Vetera prōverbia breviter et simplicibus verbīs prūdentiam populī exprimunt. 10. Parēs cum paribus facillimē conveniunt. 11. Gallī . . . deum maximē Mercurium colunt (Caesar). 12. Epicūrus ex animīs hominum extrāxit rādīcitus religi ōnem, cum dīs immortālibus et opem et grātiam sustulit (Cicerō). 13. Lacedaemoniī magis dē suā salūte et dē suō prīncipātū cōgitābant, quam dē salūte commūnis omnium Graecōrum patriae.

II. -iō verbiem tagadnes celma beigu patskanis i saglabājas tagadnē un no tagadnes celma darinātās formās.

X VII I

CAPUT DUODĒVICĒSIMUM

APSTĀKĻA VĀRDI ( A D V E R B I A ) DARBĪBAS VĀRDI AR -10

Indicātīvus praesentis

Indicātīvus imperfectī

Indicātīvus futūrī

āctīvī passīvī āctīvī passīvī āctīvī passīvī

capiō capis capit

capiorcaperis!capitur

capiēbamcapiēbāscapiēbat

capiēbarcapiēbāriscapiēbātur

capiamcapiēscapiet

capiarcapiēriscapiētur

gradus positīvus: -ē, -ō, -iter, -er

gradus comparātīvus: -iusgradus superlātīvus: -issimē, -errimē, -illimē

M E T O D I S K I N O R Ā D Ī J U M I

I. Iegaumējiet, ka apstākļa vārdu salīdzināmās pakāpes darina ar tiem pašiem sufiksiem kā īpašības vārdu salīdzināmas pakāpes; atšķirīgas ir tikai galotnes (159. un 160. §)!

1. alt-ē augstu alt-ius alt-issimē2. fort-iter stipri fort-ius fort-issimē3. sapient-er gudri sapient-ius sapient-issimē4. pulchr-ē skaisti pulchr-ius pulch-errimē5. simil-iter līdzīgi simil-ius sim-illimē

T E K S T S

, 1. Suebī nōn multum frūmentō, sed maximā parte lacte atque pecore vīvunt (Caesar). 2. Potius sērō, quam nunquam (Līvius). 3. Aliēna vitia melius vident hominēs, quam sua. 4. Vāde fortiter, vāde fēlīciter. 5. Facilius est dīcere, quam agere. 6. Pugnātum est diū

III. -io verbiem sevišķi daudz ir salikteņu; salikteņos mainas saknes patskanis -a>e, i; e>i:

accipiō, accēpī, acceptum, accipere pieņemt afficiō, affēcī, affectum, afficere apgādāt efficiō, effēcī, effectum, efficere izdarīt perficiō, perfēcī, perfectum, perficere padarīt, izdarīt iaciōLiēcī, iactum, iacere mest, sviest adiciō, adiēcī, adiectum, adicere pielikt, piemest prōiciō, prōiēcī, prōiectum, prōicere mest priekšā cōnspiciō, cōnspēxī, cōnspectum, cōnspicere ieraudzīt, uzlūkot īnspiciō, īnspēxī, īnspectum, īnspicere ieskatīties prōspiciō, prōspēxī, prōspectum, prōspicere skatīties tālumā uz priekšuperspiciō, perspēxī, perspectum, perspicere skatīties cauri, vērīgi skatīt

T E K S T S

1. Trēs faciunt collēgium. Ūna hirundō nōn facit vēr. 2. Serit arborēs senex, etiam sī_ipse frūctūs nōn accipiet. 3. Ut sēmentem fēceris, ita metēs. 4. Hōrae fugiunt. 5. Barba nōn facit philosophum. 6.Hannibal. . . trēs exercitūs maximōs comparāre cōnsilium cēpit. 7.Caesar ā Brūtō, Cassiō aliīsque, quī coniūrātiōnem fēcerant, interfectus est.

210-211

Festinā lentē (Suetonius). — Steidzies lēnam! Serō venientibus ossa. — Vēlu atnākušiem kauli! Dē mortuīs aut bene aut nihil (dē mortuīs nīl nisi bene). — Par mirušiem vai nu labu, vai neko (Solona teiciens).Bis dat, quī citō dat. — Dod divreiz tas, kas drīz dod.

PASKAIDROJUMII

1. Ļoti bieži akuzatīvu lieto apstākļa vārda nozīmē, sevišķi īpašības vārda nekatrās dzimtes akuzatīvu, piemēram, nōn multum — nedaudz, parvum — maz, maximam partem, plērumque — pa lielākai daļai.

2. Dažiem īpašības vārdiem ir nepilnīgas pakāpju rindas. Pamatpakā-pe tiek lietota īpašā nozīmē, piemēram, potis, e — spējīgs, potior, -ius — labāks, potissimus, a, um — vislabākais. No šī īpašības vārda ir darināta adverba forma — po-tius.

VOCĀBULAI

1. frūmentum, i n labība pecus, oris n sīklopi

2. potior, ius pārāks; labāks; svarī-gāks; spēcīgāks

potius (adv.) labāk4. fēlīciter (adv.) laimīgi5. facilius (adv.) vieglāk6. ācriter (adv.) asi;

enerģiski diū (adv.) ilgi7. citius (adv.) ātrāk

fortius (adv.) drošāk; spēcīgāk, stiprāk8. putō, āvī, ātum, āre domāt

rēctē (adv.) pareizi mediocriter (adv'.) viduvēji optimē (adv.) ļoti labi pessimē (adv.) ļoti slikti

9. prūdentia, ae f gudrība breviter (adv.) īsi

exprimō, pressī, pressum, ere izspiest; izteikt 10. facillime (adv.) ļoti viegli 12. extrahō, trāxī, tractum, ere izvilkt

rādīcitus (adv.) ar visu sakni; ga-līgi

religiō, ōnis f saistība; reliģiskie uzskatiops, opis f spēks, vara; ietekme; autoritāte

6. Pugnātum est — perf. passivl; ciešamās kārtas forma no nepārejošā verba pugnāre. Latīņu valodā plaši lieto pasīvu, pat no nepārejošiem verbiem, lai izceltu darbību. Latviešu valodā vislabāk tulkot ar bezpersonisko formu.

7. Sportistu devīze.12. Rādicitus — adverbs darināts no vārda rādix ar

īpašu izskaņu -(i)tus.

III6. cōnsilium capere — pieņemt lēmumu, nolemt.

tollō, sustulī, sublātum, ere pacelt; iznīcināt13. Lacedaemoniī, ōrum m spartieši

prīncipātus, ūs m hegemonija; pirmā vieta

III1. trēs, tria trīs

collēgium, ī n kolēģija hirundō, inis / bezdelīga

2. senex, senis m sirmgalvis serō, sēvī, satum, ere sēt etiam sī kaut gan, ja arī accipiō, cēpī, ceptum, ere saņemt

3. sēmentis, is f sējums, sēja metō, messuī, messum, ere nopļaujot hōra, ae f stundafugiō, fūgī, —, ere bēgt

5. barba, ae f bārda philosophus, ī m filozofs

6. comparō, āvī, ātum, āre iegādāt,sagatavot

7. coniūrātiō, ōnis f sazvērestībainterficio, fēcī, fectum, ere nogali-nāt

festīnō, āvī, ātum, āre steigties lentē (adv.) lēni bis divreiz citō (adv.) ātri

XIX■

CAPUT ŪNDĒVĪCESIMUM

VIETNIEKVĀRDI (PRŌNŌMINA) SISTEMĀTISKS PĀRSKATS PAR VISAM VIETNIEKVĀRDU

GRUPĀM (61.—76. §)

T E K S T S

1. Nōbilis est illa Biantis vōx: «Omnia mea mēcum portō.» 2. Nōsce tē ipsum. 3. Quī nōn est nōbīscum, adversus nōs est. 4. Ea est iūcundissima amīcitia, quam similitūdō mōrum coniungit. 5. Gallōrum eadem atque Belgārum oppugnātiōnis ratiō est. 6. Ignāvia corpus hebetat, labor firmat; illa mātūram senectūtem, hic longam adulēscen-tiam reddit. 7. Hominēs interdum nōn eadem dīcunt, quae sentiunt. 8. Memoria minuitur, nisi eam exercēmus. 9. Nūllum malum sine aliquō bonō est. 10. Suum cuīque. 11. Quidquid id est, timeō Danaōs et dona ferentēs (Vergilius).

Memorābile dictum

Nēmō nostrum īdem est in senectūte, quī fuit iuvenis, nēmō est māne, quī fuit prīdiē; quidquid vidēs, currit cum tempore, nihil ex hīs, quae vidēmus, manet; hoc est, quod ait Hēraclītus: in idem bis flūmen nōn dēscendimus; manet idem flūminis nōmen, aqua trānsmissa est (Seneca).

Gallia dēscrībitur

C. I. Caesaris Commentāriī dē bellō Gallicō I, 11. Gallia est omnis dīvīsa in partēs trēs, quārum ūnam incolunt Belgae,

aliam Aquītānī, tertiam quī ipsōrum linguā Celtae, nostrā Gallī appellantun 2. Hī omnēs linguā, īnstitūtīs, lēgibus inter sē differunt. 3. Gallōs ab Aquītānīs Garumna flūmen, ā Belgīs Mātrona et Sēquana dīvidit. 4. Hōrum omnium fortissimī sunt Belgae, proptereā quod ā cultū atque hūmanitāte prōvinciae longissimē absunt,

212-213

minimēque ad eōs mercātōrēs saepe commeant atque ea, quae ad ef-fēminandōs animōs pertinent, important, proxīmīque sunt Germānīs, quī trāns Rhēnum incolunt, quibuscum continenter bellum gerunt.5. Quā dē causā Helvētiī quoque reliquōs Gaillōs virtūte praecēdunt, quod ferē cotīdiānīs proeliīs cum Germānīs contendunt, cum aut suīs fīnibus eōs prohibent, aut ipsī in eōrum fīnibus bellum gerunt.6. Eōrum ūna pars, quam Gallōs obtinēre dictum est, initium capit ā flūmine Rhodanō, continētur Garumnā flūmine, Oceanō, fīnibus Bel-gārum, attingit etiam ab Sēquanīs et Helvētiīs flūmen Rhēnum, vergit ad septentriōnēs. Belgae ab extrēmīs Galliae fīnibus oriuntur, pertinent ad īnferiōrem partem flūminis Rhēnī, spectant in septentriōnem et orientem sōlem. 7. Aquītānia ā Garumnā flūmine ad Pyrēnaeōs montēs et eam partem Ōceanī, quae est ad Hispāniam, pertinet; spectat inter occāsum sōlis et septentriōnēs.

effēminō, āvī, ātum, āre padarīt sievišķīgu, novājināt, izlutināt

pertineō, pertinuī, —, ēre attiektiesproximus, a, um vistuvākais, nākošais,

pēdējaiscotīdiānus, a, um katras dienas-;

ikdienišķīgs, parastsgerō, gessī, gestum, ere vest; darīt;

bellum gerere karotreliquus, a, um pārējais 5. praecēdō, praecessī, praecessum, ere iet pa priekšu, būt pārākam, pārspēt

prohibeō, uī, itum, ēre kavēt; aizliegt

6. obtineō, uī, tentum, ere ieņemt, iegūt, paturēt

attingō, attigī, —, ere aizskart, pieskarties; pieminēt

vergō, —, —, ere vērsties; tiektiesextrēmus, a, um galējais, pēdējais orior, ortus sum, orīrī izcelties, sāktiesīnferior, ius zemākais; īnferior pars

lejas daļa septentriō, ōnis m (parasti plūr.)ziemeļi occāsus, ūs m riets

PASKAIDROJUMI

1. Illa Biantis vōx — tas slavenais Bianta izteiciens. Ja lieto norādāmo vietniekvārdu nekatrā dzimtē ar īpašvārdu ģenitīvā, tad tulko šādi: illud Sōcratls, lllud Platāms — tas pazīstamais Sokrāta (Platona) izteiciens.

(Cēzara tekstam)1. quārum ūnam (partem) — gen. partītivus —

no kurām vienu d a ļ u . . . (sk. 203. §);2. quī ipsōrum litnguā Celtae, nostrā Galli

appellantur — nōm. duplex (sk. 195. §);3. Linguā, institūtīs, lēgibus — abi.

limitātiōnis (sk. 240. §);

VOCĀBULA

2. nōscō, nōvi, nōtum, nōscere zināt, pazīt coniungō, xī, nctum, ere vienot5. oppugnātiō, ōnis f uzbrukums no-

cietinājumam ratiō, ōnis f metode

6. ignāvia, ae f slinkums;bezdarbībahebetāre novājinātmātūrus, a, um nobriedis, šeit:

pāragrs, agri nogatavojies senectūs, utis f vecums adulēscentia, ae f jaunība reddō, didī, ditum, ere atdot, dot 8. minuō, uī, ūtum, ere mazināt, vājināt

māne rīta agrumācurrō, cucurrī, cursum, ere skrietprīdiē iepriekšējā dienā

4. Hōrum omnium fortissimī — gen. partitivus (sk. 203. §);

5. ā cultū atque humanitāte prōvin-ciae longissimē absunt — viņi ir tālu prom no provinces kultūras un izglītības;

6. minimēque saepe — ļoti reti, visai reti;7. quae ad effēminandōs animōs per-tinent —

kas veicina gļēvulību, vājina drosmi (burtiski — kas veicina prātu izlutināšanu);

8. eōrum ūna pars, quam Gallōs ob-tinēre dictum est, initium capit — šo zemju viena daļa, kuru, kā teikts, apdzīvo gaili, sākas . . .

dēscendō, dī, sum, ere nokāpt, noiettransmittō, mīsī, missum, ere pārsūtīt,

pāriet

Commentāriī dē bellō Gallicō I1. dīvidō, dīvīsī, dīvīsum, ere šķirt,

sadalīt2. īnstitūtum, ī n iestāde, iekārta

differō, —, —, differre atšķirties4. cultus, ūs m dzīves veids

hūmānitās, ātis f izglītība cultus et hūmānitās civilizācija absum, afuī, —, abesse būt prom commeō, āvi, ātum, āre iet, nākt,

Staigāt, ierasties. mercātor, ōris m tirgotājs

XX

CAPUT VĪCĒSIMUM

SKAITĻA VĀRDI (NUMERĀLIA) (78.-84. §)

ūnus amīcus, ūna fābula, ūnum carmen, duo amīcī, duae fābulae, duo carmina, trēs amīcī, trēs fābulae, tria carmina quattuor amīcī, fābulae, carmina, mīlle stēllae, mīlle nōmina, duo mīlia stēllārum (nōminum), annō mīllēsimō nōngentēsimō septuāgēsimō; annō MCMLXX; quō annō nātus (nāta) es?

M E T O D I S K I N O R Ā D Ī J U M I

1. Laika apzīmējumos a) uz jautājumu: kad? lieto ablatīvu bez in, piemēram, 100. gadā annō centēsimō. Roma condita est annō septin-gentēsimō quinquāgēsimō tertiō ante aeram nostram — Roma ir dibināta 753. gadā pirms m. ē.; b) uz jautājumu: no kāda laika līdz kādam laikam? atbild ar ab un ablatīvu un ar ad ar akuzatīvu, piemēram: septiņi ķēniņi valdīja Romā no 753. gada līdz 510. gadam — septem rēgēs Rōmae rēgnāvērunt ab annō septingsntēsimō quīnquā-gēsimō tertiō ad annum quīngentēsimum decimum.

2. Lokāmie skaitļa vārdi (izņemot mīlia) pieskaņojas lietvārdam dzimtē, skaitlī un locījumā, piemēram: ducentī anni (Nōm.) — divi simti gadu (ģen.!), bet tria mīlia mīlitum (Gen.) — trīs tūkstoši kareivju. Latviešu valodā lietvārds aiz skaitļa vārda bieži ir ģenitīvā.

214-215

T E K S T S

1. In lēgiōne Rōmānā decem erant cohortēs, in cohorte trēs manipulī, in manipulō duae centuriae; prīmō centuria centum mīlitēs habēbat, deinde modo quīnquāgintā. 2. Quattuor sunt annī tempora: vēr, aestās, autumnus, hiēms. 3: «Mīlle» in numerō singulārī duplicī litterā «1» scrībitur et nōn dēclīnātur, in numerō plūrālī ūnum «1» habet et dēclīnātur: mīlia, mīlium, mīlibus. 4. Fīnēs Helvētiōrum in longitūdinem mīlia passuum ducenta sexāgintā, in lātitūdinem centum octōgintā patēbant. 5. Rōma condita est anno septingentēsimō quīnquāgēsimō tertiō. 6. Annō ante aeram nostram centēsimō quadrāgēsimō, sextō, quō Carthāgō victa est, Lūcius Mummius, imperātor Rōmānōrum, Corinthum dīruit. 7. Caesar duās legiōnēs in citeriore Galliā novās cōnscrīpsit. 8. In pugnā Marath ōniā occīsī sunt ē numerō Persārum, ut rērum scrīptōrēs trādunt, sex mīlia et quadringentī, ē numerō Athēniēnsium centum nonāgintā duo. 9. Marius septiēs cōnsul fuit, Camillus quīnquiēs. 10. Aliī mēnsēs habent trīcēnōs diēs, aliī trīcēnōs singulōs, mēnsis autem Februārius duodētrīgintā aut ūndētrīgintā diēs habet. 11. Ter terna sunt novem, quater quaterna sēdecim.

Dē citharistā

Citharista ūnus, Stratonīcus nōmine, in scholā suā novem Mūsārum simulācra et Apollinis statuam habēbat, discipulōs vērō du ōs. Interrogātus aliquandō ab amīcīs: «Quot discipulōs habēs?», ille: «Deōrum, inquit, auxiliō duodecim».

Dē rēgibus Romānis

Rōmulus, prīmus rēx Rōmānōrum, rēgnāvit septem et trīgintā annōs. Numa Pompilius, secundus rēx, trēs et quadrāgintā. Tullus Hostīlius, tertius rēx, duōs et trīgintā. Ancus Mārcius, quārtus rēx, quīnque et vīgintī. Tarquinius Prīscus, quīntus rēx, octō et trīgintā. Servius Tullius, sextus rēx, quattuor et quadrāgintā. Tarquinius Superbus, septimus rēx, quīnque et vīgintī.

Rēgnāvērunt in urbe Rōma septem rēgēs per ducentōs quadrāgintā quattuor annōs, ab annō septigentēsimō quīnquāgēsim ō tertiō ante aeram nostram ūsque ad annum quīngentēsimum decimum.

Sententiae

Quot hominēs, tot sententiae. — Cik cilvēku, tik prātu. Trēs faciunt collēgium. — Trīs veido kolēģiju (t. i., kolēģijā, amatu biedru kopā ir ne mazāk par trim locekļiem).

Prīmus inter parēs. — Pirmais starp līdzīgiem.

VOCĀBULA

quattuor četri mīlle tūkstošmīllēsimus, a, um tūkstošais nōngentēsimus, a, um deviņsimtais septuāgēsimus, a, um septiņdesmitais 1. legiō, onis f leģions (romiešu karaspēka lielākā vienība) cohors, cohortis f kohorta (romiešu kājnieku vienība) manipulus, ī m manipuls (kohortas trešā daļa) centuria, ae f centurija (karaspēka nodaļa)

prīmō . . , deinde sākumā . . . pēc tammodo (adv.) tikaiguīnquāgintā piecdesmit

3. singulāris, e atsevišķs; vienreizējsnumerus singulāris vienskaitlisduplex, icis divkāršsdēclīnō, āvī, ātum, āre locīt

(numerus) plūrālis daudzskaitlis . 4. Helvētiī, ōrum m helvēti (ķeltu tauta tag. Šveices teritorijā)

passus, ūs m solis (rom. solis — 1,5 m; mīlle passuum jūdze — 1,5 km)

ducentī, ae, a divi simtisexāgintā sešdesmitoctōgintā astoņdesmit

pateō, uī, ēre būt vaļā; stiepties 5. septingentēsimus quīnquāgēsimus tertius septiņsimt piecdesmit trešais

6. centēsimus quadrāgēsimus sextussimt četrdesmit sestais

Lūcius Mummius Lūcijs Mummijs(Korintas iekarotājs)

dīruō, ruī, rātum, ruere izpostīt,iznīcināt Corinthus, ī f Korinta

7. citerior, ius šīspuses; tuvākaiscōnscrībō, psī, ptum, ere sarakstīt;

mobilizēt8. occīdō, oecīdī, occīsum, ere (ob +

caedere) nogalināt trādō, didī, ditum, ere nodot citiem;

stāstīt (tradīcija) quadringentī, ae, a četrsimt nōnāgintā deviņdesmit

9. Marius, iī m Marijs (156.—86.;Sullas pretinieks, tautas partijas vadonis)

septiēs septiņreizCamillus, ī m Kamills (atbrīvojis Romu

no gaiļiem 390. g. pirms m. ē.)quīnquiēs piecreiz

10. mēnsis, is m mēnesis trīcēnī, ae, a pa trīsdesmit singulī, ae, a pa vienam Februārius, iī m februāris duodētrīgintā divdesmit astoņi undētrīgintā divdesmit deviņi

11. ter trīsreizternī, ae, a pa trim novem deviņi quater četrreiz quaternī, ae, a pa četri sēdecim sešpadsmit

Dē citharistā

citharista, ae m (gr.) kitārists; cithara, ae f kitāra, kokle Stratonīcus, ī m Stratoniks Mūsa, ae f mūza simulācrum, ī n attēls Apollō, inis m Apollons (saules un

mākslu dievs) statua, ae f statuja vērō (adv.) bet, tiešām duodecim divpadsmit

Dē rēgibus Romānis

trīgintā trīsdesmitNuma Pompilius Numa Pompīlijsquadrāgintā četrdesmitTullus Hostīlius Tulls Hostīlijstertius, a, um trešaisquīnque piecivīgintī divdesmitTarquinius Prīscus Tarkvīnijs Prisks

(Agrākais) quīntus, a, um piektais (kvintets) octō astoņiServius Tullius Servijs Tullijs Tarquinius Superbus Tarkvīnijs Lepnais

septimus, a, um septītais septem septiņi ūsque ad līdz pat quīngentēsimus, a, um piecsimtais decimus, a, um desmitais

216-217

XXI

CAPUT VICĒSIMUM PRĪMUM

VERBA DĒPŌNENTIA (144.—146. §) VERBA

SĒMI DEPŌNENTIA (147.—148. §)

2. Grātulor tibī! Amīcus mihi grātulātus est. Prīncipēs Gallōrum Caesarī grātulābantur.

3. Imitābimur exempla bonōrum et sapientium virōrum.4. Sequiminī mē! Te sequēmur, dum poterimus. Natūram sī sequēmur

ducem, numquam aberrābimus. Duōs quī sequitur leporēs, neutrum capiet.5. Caesar ad exercitum proficīscitur. Caesar ē castrīs profectus ad

flūmen pervēnit et ibi hostēs inopīnantēs aggressus est.6. Nōn prōgredī est regredī. Catilīna, ēgredere aliquandō ex urbe!

patent porte, proficīscere!7. Num id facere audēbis? — Ego iam ausus sum. Gaudeō, quod cotīdiē

corpus exercēre solēs. Fīde, sed cui, vidē! Nec praeteritum tempus unquam revertitur. Germānī triduī viam prōgressī rūrsus revertērunt.

. 8. Postquam Rōmānī ad Cannās dēvictī erant, Maharbal, quī equitātuī Poenōrum praeerat, Hannibalem Rōmānos persequī et urbem ipsam aggredī hortātus sest: «Diē quīnto, inquit, victor in Capitōliō epulāberis. Sequere, cum equitātū praecēdam.» Hannibalī nīmis laeta rēs est vīsa et maior; nē animō quīdem eam statim capere potuit et aliquid temporis sibi ad dēlīberandum postulāvit. Tum Maharbal: «Nōn omnia nīmīrum eīdem dī dedērunt: vincere scīs, Hannibal, victōria ūtī nescīs.» Mora eius diēī salūti urbī atque imperiō fuit.

9. Samiōrum lēgātī, auxilium ōrantēs, longā orātiōne ūsī erant. Respondērunt Lacedaemoniī: «Prīma sumus oblītī, postrēma nōn in-tellēximus, quia prīma nōn meminimus.»

M E T O D I S K I N O R Ā D Ī J U M I

Infīnītīvushortā-rī prōgred-ī Praesēns, imperfectum, futūrum I indicātīvī Imperātor mīlitēs hortātur Mīlitēs prōgrediunturhortābātur prōgrediebantur hortābitur prōgredientur

Perfectum, plūsquamperfectum, futūrum II indicātīvīImperātor mīlitēs hortātus est Mīlitēs prōgressī sunt hortātus erat prōgressī erant hortātus erit prōgressī erunt

Ievērojiet deponentu formas indikatīvā! Tabulās sniegta tikai pirmā vienskaitļa persona, bet verbs jāprot konjugēt visās personās, tādēļ atkārtojiet verbu konjugāciju pasīvā. Verbs loquor, locūtus sum, loqui konjugējams tāpat kā mittor, bet prōgredior, prōgressus sum, prōgredi — tāpat kā iacior (sk. 140. un 142. §).

Praesēns indicātīvī

loquor es runāju1oquerisloquiturloquimurloquiminīloquuntur

prōgredior es dodos (uz priekšu)prōgrederisprogrediturprōgredimurprōgrediminīprōgrediuntur

T E K S T S

1. Loquerisne Latīnē? Latīnē loquī nōn possum, sed mox poterō. Latīnē nōn loquimur, sed librōs Latīnē scrīptōs legere possumus. Multa audī, loquere pauca!

PASKAIDROJUMI

2. Verbs grātulāri biedrojas ar datīvu, t. i., persona, kuru apsveic, ir datīvā (sal. es vēlu laimes draugam) (sk. 218. §).

4. Verbs sequī un salikteņi ar sequl biedrojas ar akuzatīvu — akuzatīvā ir persona vai lieta, kam seko. Dažreiz pie sequi ir divi akuzatīvi (accūsātivus duplex): sequor natūram ducem —es sekoju dabai kā vadonim (sk. 225. §).

5. Verbs aggredī biedrojas ar akuzatīvu — akuzatīvā ir persona vai lieta, kam uzbrūk. Ievērojiet, ka hos-

VOCĀBULA

1. loquor, locūtus sum, loquī runāt Latīnē (adv.) latīniski

2. grātulor, ātus sum, ārī apsveikt, vēlēt laimesCaesar, aris Cēzars

tēs inopīnantēs ir acc. plūr.! (sk.221. §). 7. animō capere —

aptvert,ad dēlīberandum — pārdomām.Verbs ūtl biedrojas ar ablatīvu — ablatīvā ir

persona vai lieta, ko lieto (sal. krievu val.пользоваться чем? (sk. 236. §). Mora salūti urbī fuit (datlvus duplex) (217. §). Datīvā ir 1) persona vai lieta, kam par labu notiek darbība (datlvus commodl — sk. 213. §), un 2) lietvārds, kas izsaka nolūku (datlvus flnālis — sk. 216. §) — kavēšanās pilsētai bija par glābiņu.

3. imitor, ātus sum, ārī atdarināt(imitēt, imitācija)

sapiēns, entis prātīgs, gudrs4. sequor, secūtus sum, sequī sekot

218-219

XXI

ab-errō, āvī, ātum, āre nomaldīties,novirzīties

lepus, oris m zaķis5. proficīssor, profectus sum, proficīscī doties ceļā, iziet, aizbraukt per-veniō, vēnī, ventum, venīre nonākt

inopīnāns, antis kas nedomā, nenojauš; negaidot aggredior, aggressus sum, aggredī

(ad+gradior) uzbrukt (agresija, agresīvs)6. prōgredior, prōgressus sum, prō-

gredī (pro+gradior) iet, doties uz priekšu (progress) regredior, regressus sum, regredī

(re+gradior) iet atpakaļ (regress)Catilīna, ae Katilīna (Lūcius Ser-gius

Catilīna — sazvērestības organizētājs 63. g. pirms m. ē.)

7. audeō, ausus sum, ēre iedrošinā-ties

gaudeō, gavīsus sum, ēre priecātiessoleō, solitus sum, ēre mēgt (mēdzu), būt paradušām fīdō, fīsus sum, ere ticēt, uzticēties praeteritus, a, um pagājis, pagājušaisunquam (adv.) kaut kad; nec un-

quam — nekad revertor, revertī, revertī atgriezties trīduum, ī n trīs dienas

8. Cannae, ārum Kannas (ciems Apū-lijā, kur 216. g. pirms m. ē. kar-tāgieši iznīcinoši sakāva romiešus)

dē-vincō, vīcī, victum, ere galīgi uzvarētMaharbal, is Maharbals (Hanni-bala

karavadonis)Poenī, ōrum m pūnieši, kartāgiešiper-sequor, secūtus sum, sequī vajāt, dzīties

pakaļhortor, ātus sum, āri mudināt, skubinātvictor, ōris m uzvarētājsepulor, ātus sum, ārī dzīrotnē ... quīdem pat . . . nestatim (adv.) tūliņaliquid_(ady.) kaut cikdēlībero, āvī, ātum, āre apsvērt, pārdomāt;

nolemtnīmīrum (adv.) katrā ziņā, protamsnesciō, īvī, ītum, īre nezināt, ne prastūtor, ūsus sum, ūtī lietot, izmantot mora, ae f kavēšanās, vilcināšanās

9. Samius, a, um Samas-; samiešu(Sama — sala Mazāzijas rietumu

piekrastē) ōrō, āvī, ātum, āre lūgt oblīvīscor, oblītus sum, oblīvīscī aizmirst postrēmus, a, um pēdējais intellegō, lēxī, lēctum, ere (lnter+

legō) saprast meminī (sk. 157. §) es atceros

CAPUT VĪCĒSIMUM SECUNDUM

Ī N F Ī N Ī T Ī V U S (254.-275. §)

M E T O D I S K I

N O R Ā D Ī J U M I

I. Jāiegaumē, ka infinitlvam latīņu valodā ir ne tikai darāmās un ciešamās kārtas formas, bet ari trīs laiki — praesēns, perfectum, futūrum.

Kārtas Laiki

- Infin. praesentis Infin. perfecti Infin. futurī

Actlvum laudā-re docē-re mitt-e-re audī-re

laudāv-isse docu-isse mīs-isse audīv-isse

laudātūrus, a, um doctūrus, a, um missūrus, a, um audītūrus, a, um

esse

Darināšanas veids

tag. celms + gal. -re (3. konj. -e-re)

perf. celms + gal. -isse

part. fut. āct. + inf. esse

Passīvum laudā-rī docē-rī mitt-ī audī-rī

laudātus, a, um doctus, a, um missus, a, um audītus, a, um

esse 1 aud ātum doctum missum audītum

•irī

Darināšanas veids

tag. celms + gal. -ri (3. konj. -i)

part. perf. pass. + inf. esse

supinum + iri (inf. praes. pass. no verba īre — iet, kas satur nākotnes nozīmi)

II. Jāatceras arī, ka a ) inf. ir no darbības vārda darināts lietvārds; tam ir nekatras dzimtes "nozīme; b) inf. teikumā var būt lietots kā teikuma priekšmets, papildinātājs un izteicēja nomens, piemēram:

Errāre humānum est, stultum est in errōre persevērāre.teik. pr. teik. pr.

Dulce et decōrum est prō patriā morī (Horātius).teik. pr.

Catō esse quam vidērī bonus mālēbat (Sallustius).papild. papild.

220-221

XXI

T E K S T S

1. Nocēre facile est, prōdesse difficile. 2. Est ars difficilis rēctē rem pūblicam rēgere (Cicerō). 3. Vacāre culpā magnum est sōlācium (Cicerō). 4. Stultitia est timōre mortis morī (Seneca). 5. Idem velle atque idem nōlle — ea dēmum firma amīcitia est (Sallustius). 6. Sapientis est opīniōnem a perspicuitāte sēiungere (Cicerō). 7. Iūdicis est semper in causīs vērum sequī (Cicerō). 8. Nōn prōgredī est regredī.9. Laquor dē doctō homine et ērudītō, cui vīvere est cōgitāre (Cicerō).10. Virtūte nōn tam multī praeditī sunt, quam vidērī volunt (Cicerō).

IIL Sevišķi plaši lieto infinitīvu konstrukcijās accusātivus cum infinitlvō un nominatīvus cum infīnītivō. Sais konstrukcijās lieto visus trīs infinitīva laikus kā aktīvā, tā pasīvā.

IV. Tulkojot konstrukcijās acc. c. ī n f . un nōm. c. ī n f , infinitīva pagātnes un nākotnes formas, jāatceras, ka infinitīva laikiem nav noteikta laika nozīmes; infinitīva laiki izsaka ar infinitīvu izteiktās darbības attieksmi pret pakļaujošā verba darbību; tātad infinitivus praesentis izsaka vienlaicīgu darbību, infinitivus perfecti iepriekšēju un pabeigtu darbību un infinitivus futūri darbību nākotnē.

T E K S T S

1. Gallī turrim cōnstituī procul vidērunt (Caesar).2. Dē nihilō fierī nīl posse vidēmus (Lucrētius).

3. Saepe audīvī poētam bonum nēminem sine īnflammātiōne animōrum exsistere posse et sine quōdam afflātū quasi furoris (Cicerō).

4. Epicūrum ego arbitror ūnum vīdisse vērum maximīsque errōribus animōs hominum līberāvisse et omnia trādidisse, quae pertinērent ad bene beatēque vīvendum (Cicerō).

5. Thalēs (ūnus e septem ...) ex aquā dīxit cōnstāre omnia (Cicerō).6. Rēctē et vērē dīcēbat Caesar dēlēctum verbōrum esse orīginem

ēloquentiae (Cicerō).7. Fortēs fortūnam adiuvāre aiēbant (Līvius).8. Ita sentiō et saepe disseruī Latīnam linguam nōn modo nōn inopem,

sed locuplētiōrem etiam esse quam Graecam (Cicerō).9. Hannibal pollicitus est brevī caput Italiae omnī Capuam fore

(Līvius).10. Vergilium paucissimōs diē composuisse versūs auctor est Vārus

(Quīntiliānus).11. Anaxagoram ferunt nuntiātā morte fīliī dīxisse: «Sciēbam mē

genuisse mortālem» (Cicerō).12. Est apud Platōnem Sōcratēs dīcens Critōnī, suō familiāri, sibi post

tertium diem esse moriendum (Cicerō).

13. Tibi discēdēns pollicitus sum mē omnēs rēs urbānās dīligentissimē tibi perscrīptūrum (Cicerō).

14. Fāma est adiūtum Terentium in scrīptīs ā Laeliō et Scīpiōne (Suētōnius).

V. Pilnverbu ar personas vietniekvārdu nominatīvā lieto reti, betkonstrukcijā acc. c. ī n f . personas vietniekvārda akuzatīvs kā subjektsir nepieciešams, piemēram: cōnfiteor fēcī id — atzīstos, es to izdarīju;cōnfiteor mē id fēcisse — atzīstos, ka esmu to izdarījis; salvus es,gaudeō — tu esi vesels, priecājos; gaudeō tē salvum esse — priecājos,ka tu esi vesels.

VI. Par trešās personas vietniekvārdu kā infinitīva subjektu irjāņem vērā šādi norādījumi:

a) Ja subjekts acc. c. ī n f . konstrukcijā sakrīt ar pakļaujošā verbasubjektu, tad lieto atgriezenisko vietniekvārdu sui, sibi, sē

b) ja infinitīva subjekts un pakļaujošā verba subjekts nav viensun tas pats, tad infinitīva subjekts tiek izsacīts ar norādāmo vietniek-vārdu is, ea, id :

Ovidius amīcō sē errāvisse dīcit — Ovīdijs saka draugam, ka viņš (t. i., Ovīdijs) ir maldījies;

Ovidius amīcō eum errāvisse dīcit — Ovīdijs saka draugam, ka viņš (t. i., draugs) ir maldījies;c) atgriezeniskais vietniekvārds var attiekties arī uz netiešā izsa-

cījuma (t. i., acc. c. ī n f . konstrukcijas) subjektu, piemēram, crēdimuseōs parentibus suīs. pārēre — mēs ticam, ka viņi klausa saviem vecā-kiem.

VII. Latviešu valodā tieši refleksīvo vietniekvārdu var tulkot aratgriezenisko vietniekvārdu (sevis, savs), netieši refleksīvo — ar viet-niekvārdu «viņš»; tomēr dažreiz grūti noteikt, vai atgriezeniskais viet-niekvārds lietots tieši vai netieši refleksīvi.

Parentēs dīcunt līberōs suōs sē cūrāre. — 1) Vecāki saka, ka viņu (t. i., vecāku) bērni rūpējas par viņiem (t. i., vecākiem); 2) vecāki saka, ka viņu (t. i., vecāku) bērni rūpējas paši par sevi.

T E K S T S

1. Ōrāculum Delphicum Lacedaemoniīs respondit Spartam nūllā rē aliā nisi avāritiā dēlētum īrī.

2. Dīvitiācus Aeduus Caesarī dīxit Ariovistum, Germānōrum rēgem, hominem esse barbarum, īrācundum, temerārium, nōn posse Gallōs imperia eius diutius sustinēre (Caesar).

3. Caesar statuit expetendam classem (Caesar).4. Caesar lēgātōs ad sē revertī iussit (Caesar). 5. Ariovistus respondit nōn sēsē Gallis, sed Gallōs sibi bellum intulisse

(Caesar).6. Helvētiī prō multitūdine hominum et prō gloriā bellī atque forti-

tūdinis angustōs sē fīnēs habēre arbitrābantur (Caesar).

222-223

7. Ad mortem tē, Catilīna, dūcī iussū cōnsulis iam prīdem oportēbat, in tē cōnferrī pestem, quam tū in nōs māchināris (Cicerō).

8. Dīxit sē trēs līberōs habēre.9. Clāmābat ille miser sē cīvem esse Rōmānum (Cicerō).

10. Lēgātī haec sē ad suōs relātūrōs dīxērunt et . . . post diem tertium ad Caesarem reversūrōs (Caesar).

11. Dārīus, rēx Persārum, spērāvit sē Graeciam in potestātem suam redāctūrum esse.

VIII. Ja acc. c. ī n f . vai arī nōm. c. ī n f . konstrukcija iekļauta jautājuma, apzīmētāja vai izsaukuma teikumā, infinitīva konstrukcijas parastais tulkojums ar «ka» teikumu nav iespējams; tādā gadījumā pakļaujošo verbu mēdz tulkot kā iespraustu izteicienu, piemēram, ven-tōrum frīgidisslmī sunt, quōs ā septentriōne dīximus spīrāre (Plī-nius) — visaukstākie vēji ir tie, kuri, kā sakām, pūš no ziemeļiem.

T E K S T S

1. Segesta est oppidum pervetus in Siciliā, quod ab Aenēā, fugiente ā Troiā atque in haec loca veniente, conditum esse dēmōnstrant (Cicerō).

2. līs fidem habēmus, quōs plūs intellegere, quam nōs, arbitrāmur (Cicerō).

Dē Nāsīcā et Enniō

Scīpiō Nāsīca, cum ad poētam Ennium vēnisset eique ab ōstiō quaerentī Ennium ancilla dīxisset domī nōn esse, sēnsit illam dominī iussū dīxisse et illum intus esse. Paucīs post diēbus, cum ad Nāsīcam vēnisset, Ennius et eum ā ianuā quaereret, exclāmat Nāsīca sē domī nōn esse. Tum Ennius: «Quid? Ego nōn audiō,» inquit, «vōcem tuam?» Huic Nāsīca: «Homō es impudēns: ego, cum tē quaererem, ancillae tuae crēdidī tē domī nōn esse; tū mihi nōn crēdis ipsī?»

Dē Tantalō

Tantalus, Iovis fīlius, rēx Phrygiae, cārissimus erat omnibus deīs atque ad epulās eōrum invitābātur. Sed tantam fēlīcitātem sapienter cōnservāre nesciēbat. Nam superbiā quādam impulsus omnia deōrum cōnsilia, quae apud Iovem audīverat, hominibus aperiēbat. Propter id scelus in Tartarō aeternīs cruciātibus pūnītus est. Nam apud īnferōs in aquā stāns semper sitit et pulcherrimōs frūctūs vidēns perpetuō ēsurit. Ubi enim aquam bibere parat, ea recēdit; ubi autem frūctum captant, ramī ventō āmoventur. Nē dormīre quidem miserō licet, nam capitī eius saxum ingēns impendet, cuius ruīnam semper timet. Tālia dē Tantalō poētae antīquī trādunt.

VOCABULAII

humānum (adv . ) cilvēcīgistultus, a, um muļķīgsstultum (adv . ) muļķīgierror, errōris m kļūdapersevērō, āvi, ātum, āre būt neatlaidīgam, spītīgi

palikt pie savadecōrus, a, um pieklājīgs; skaists; piederīgsmorior, mortuus sum, morī mirt videor, visus sum, vidērī likties, šķist mālō, maluī, mālle vairāk gribēt1. prōsum, prōfuī, prōdesse nest la-

bumu, noderēt2. regō, rēxī, rēctum, regere virzīt,

vadīt4. timor, timōris m bailes5. volō, voluī, veļle gribēt

nōlō, noluī, nolle negribēt dēmum (adv . ) beidzot; tikai; tieši

6. opīniō, ōnis f domas, ieskats perspicuitās, ātis f skaidrība, uzskatāmība

7. iūdex, icis m tiesnesis10. praeditus, a, um apgādāts, apdāvināts

JV1. cōnstituō, uī, ūtum, ere celt, būvēt,

novietot; nolemt2. nihilum, ī n nekas

fīō, factus sum, fierī tikt, tapt, kļūt3. īnflammātiū, ōnis f iedvesma

exsistō, exstitī, —, ere izcelties, pa-stāvētafflātus, ūs m šeit: iedvesma (uzpūšana)furor, furōris m uzbudinājums; apgarojums;

neprātība4. Epicūrus, ī m Epikūrs (grieķu filo-

zofs, materiālists, dzīvojis'341.—270. pirms m. ē.)

arbitror, ātus sum, āri domāt vērum, ī n patiesība

5. Thalēs, Thalētis — Talēts (Milētasfilozofs, viens no septiņiem gudrajiem, dz. 6. gs. pirms m. e.)

cōnstō, stitī, statūrus, āre stāvēt kopā; būt, pastāvēt, sastāvēt

6. dēlectus, us m izvēleorīgō, inis m iesākums, cēlonis

7. āiō (verb i dē f . ) apgalvot, apstip-rināt

8. disserō, uī, tum, ere iztirzāt locuplēs, ētis turīgs, pārticis, bagāts

9. polliceor, icitus sum, pollicerī solīt fore in f . fu t . no darb. v. esse

10. versus, ūs m pants, rinda auctor, ōris m sacerētājs, autors auctor sum stāstu, vēstu, rakstu

11. Anaxagorās, ae m Anaksagors (fi-lozofs, Perikla skolotājs, dzīvojis ap 450. g. pirms m. ē.) ferunt stāstanuntiō, āvī, ātum, āre ziņot genō, genui, genitum, ere radīt, dzemdēt

12. familiāris, is m draugs; mājnieks13. urbānus, a, um pilsētas14. perscrībō, perscrīpsī, perscrīptum,

ere aprakstītVII

1. avāritia, ae f mantkārība, sīkstums2. īrācundus, a, um ātrsirdīgs, ātrs

temerārius, a, um pārsteidzīgs, neapdomīgs, neprātīgsimperium, ī n vara, valdība; valsts diutius ilgāk (adv . salīdzināmā pakāpe)sustineō, sustinuī, tentum, ēre izturēt,

paciest3. statuō, ui, ūtum, ere lemt

expetō, īvī, Itum, ere pieprasīt;meklēt classis, is f flote

4. īnferō, intulī, illāfum, īnferre ienest7. prīdem agrāk

pestis, is f nelaime, posts, sodība; _mēriscōnferō, tulī, lātum, cōnferre sanest,

nonest, nogādātmāchinor, ātus sum, ārī izgudrot, izdomāt,

izgatavot8. persuādeo, sī, sum, ēre pārliecināt

(ar datīvu)10. refero, retulī, relātum, referre nest

atpakaļ11. redigō, ēgī, āctum, ere vest atpa-

kaļ; pakļautVIII

1. pervetus, eris — ļoti vecs, ļoti sens2. fidēs, eī f uzticība

224-225