Zirgu Pasts 2

l ssN 1691 4864' ; s ffi rilfiiliirflXilrililiuilililr

IGribu pasappot

Nezinu isti kapec, bet l ielais optimisms,kas notur vismaz kadu pedu lidojumavirs zemes, s;k p;riet. Bet, (a ka rudenrgapelBc negribas piezemeties, nolemu,ka vajag pasapnot. Galu galA ne viensvien l iels notikums sikas tieii ar sapni,varb0t pat, ka lielaka dala. Sapr.ra ideAloun daudzkrAsaino vidi un notikumusgan korigE nolaiian,s uz zemes un citurealizetie sapni, bet isru sapnot,ju tds

seviiBi netrauce, un tas jatas labi pat ar it k; tukiajiem,,veja zie-diem': Bet varb0t vienkarii sapnim nebija pienacis istais laiks klutpar dzives r-stenibu?

Tt ka ais ir izdevums zirdziniekiem, bus vien j;fantaze par zir-9iem. ZirgkopibA unjaianas sporta, lai notiktu virziba uz priekiu,vajadziga sistCma, kaut ari ta ne visiem patiktu. Tatad skaidriformuleta nratCqta un taktika, kas sistemu nodroiina. Sobrid visi,tA teikt,..dar ko var'; bet kaut ka izklieddti un bez kopeja konkratamCrka, vairak domejot t ikai paii par sevi. SajA sistema, ja to ta varsaukt, ir l iel i robi. Pirmais l ielais caurums ir izolit iba visos l imenos.

lseit gribas iesapnot vienu kdrtrgu skolu jaunajiem jetniekiem,-irgu audzet,j iem un kopejiem ar pasniedzejiem no valstim, kas

iajt jom; ir t; lu mums priekie. Kepac tas nevarEtu but Kleistos?'Iikaij-seko lidzi visiem projektiem, kur iespCjams iegut Eiropas

sniegtos labumus. Protams, jautejums ir, kas to daris, jo mes jauesam lawieii un turamies katrs par sevi. Laistam un apmaslojamsavu puhu dobiti, bet viss lauks tikmer nikulo un nezel ka nakas.

Gribetu redzet specigu jAtnieku un zirgu komandu, kas tiekmErKtiecigi izveidota, lai LatvUas v,rds skanetu pasaule un laii iem talantiem, kas pielikuii milzu pules, lai klntu tik spEcigi,trenejuii sevi un zirgus. audzetajiem un zirgu ipainiekiem, kasizaudzajuii un spejuii sagatavot pasaules klases zirgus, nebutuj;staiga ar izstieptu roku. Grib€tu piedzivot Oktes atjaunoianuke valsts zirgaudzEtavu, kur sakopots Latvijas Skirnes zieds, kurnotiktu svang;kie zirgkopibas notikumi Latvi;, k; ari tiktu veiktivisiem svarigi pettumi un nozari popularizejoii pasakumi, kur ie-rastos viesi no Arzemem un brinltos vien, ko mes varam sasniegt.

Zirgs ir viens ipa3s dzivnieks, kas reti k;du atst;j vienaldzigu.Prieks, ka patiesu interesiparm0su nozari izr;da Valsts prezidentsun vina kundze, zirgkopibai un sportam svangie ministri J;nisDoklavs un Tatjana Koke, kuri redzeti apmeklCjam gan j;ianas

\sacensrbas, gan zirgaudzeianas saimniecibas, un nejau tapec, laiit levi paradrtu, bet gan, lai redzetu savam acim, kas seit rsti notiek.

Jtiesapno an vinu artava mu(u laucina.

Zirgi nav tikai sports. Tie ir musu draugi ar plaiu pielie-tojumu. Kaut vai vienk;rii. lai batu kop; dabe, vai Arstetos ganfiziski, gan garagi. Vi$ pasaulC plasuma verias metodes, k; pretzirgu iztureties dabisk;k, tam saprotamak un saudzigak. Ari piemums Raivo Salms nesen no Amerikas atvedis pasaule popularoMontia Robertsa ./orn-Up metodi.

N4osdien;s zirgs, kasvairs navdarba riks zemniekam,liela mEr;ir indikators sabiedribas labklAjibai. Ja pasliktinas ekonomisk;situecija, samazinas zirgu skaits krizes skartaja valsti. Pac www.newsweek.com veikta pettuma, lai noteiktu, kura ir vislab,k,pasaules valsts, pirmo vietu ier,rem Somija. Ja petitu ari zirguskaita dinamiku, Iabakaj;m valstim ta noteikti butu augoia l ikne.Somiji tikai uz 5 miljoniem iedzivotAju zirgu skaits 2008. gadabija 69 350, bet 2009. gad; - jau 72300. Latvia iaj; pEttumaatrodas vien 36. vieta.Varbut gaidisim, kad zirgu atkal klus vair;k,lai teiktu, ka krize Larvu; ir beigusies?

Klat rudens, ra2as laiks. lzvErtEsim, ko esam paveikuii, kurkludijuiies, kas izdarits spoZi, un rudens vakaros lausimiessapr,riem, kas varbut ari klus par istenibu. ja k,rtigi pastr,d,simvisikoo;!

Dace Strausa

i"s" S;d

Saje numureTATVIJA

Riga un cituvietLatvijas JAtnieku federecijaskausa izcrnas sacensibasiejad0 Kleistos, paj09ubraukianas v0rienigaispasakums KocCnos, konkaraturn i rs Talsos . . . . . . . Hl O.- t l , lpp,

L I E T U V A U N I G A U N I J A

Konkurs un pajugiBaltijas kausa noslegumasacikstes LatvijA popularasorscrp lnas. ) rerstuparvareSana - Lietuva,paiaqu braukiana -is ju n i j ; S t4 . - t6 . tpp.

A R z E M E S

Augsteke ranga sactkstesPasaules kausa izcila trisci!aun pajugu braukiana.Aktualit;tes iejad6, ari arskandila piegariu fut 17.-20. lpp.

T I E S N E S I

Ka gut pieredzi unripaties par zirgiemPar labakajiem Latvi.jastiesneiiem, ka ari jaunajiemiete ikumiem st juar t iemiejad. . . . ..... lJil 29.- 34. tpp.

P I E R E D Z E

Elegantie sirmie un berieKe Kristina Rozite sagatavoskatitaju iecienitospr iek inesumus f i gura la jamain; , un kada i r v inaspieredze sporta . fot 36.-37. lpp.

ffi! l r Z€nrkotibrs hjnirt.i ir

taikraksts Zitgu Pasts, izdeveis Equus pattnei. tespiests Dardedze holagrafija.

D a . e S t a u s a p r o j e k t a v a d i t ; j a + 3 7 l 2 6 2 5 3 3 2 6 , D a . e l v f j l l e r e - g a l v e . a r e d a k t o r e + 3 7 l 2 9 t l 7 7 t g

lnese Ruskule - redahore+371 26479579,1o anta Lapifa-.edahore, marketing5 +37t 26544243nga M fe sone - konk06 +371 29469325, Anda Pavlovska - pajagu braukiana +371 26347125

Nadinazavad lka foio +353a61922762, Maia Gailiia - makeiar,la.

E eklronkk; pana adrese: info@znqupasts. v.Adrese oasta sntiiumi€m:L a t v t a s z n q a u d z e l ; j u b i e d f b a , a v i z e i Z t 9 u P d r t t R e p u b ] k a s a u k u m ; 2 , R i g a , L V - 1 0 1 0

nrorfracijat p;lpublceiana un zmanionra piehujama, ievercjoi LR autortiesibu likumdoiafuunatsaucoties uz Zitgu Pastu ke avoru un/vaidada autoru. Jebksda cita veida informa.iiasp;lpubllcciana, pavanoiana un izmantoiana komercislos nol0kot bez SIA EQuurpa.tnerir.kstveidad l a u t a ' d / l F g r

" u r u / l , d ; m " p a . a u r o r i F b L p d l d p J T -

septembris-oktobris, 201 0 -3-

ZirgavErtiba sabiedribas acis augDace Millere

LatvUas zemkopibas ministrs JinisDuklavs pec specialitates ir inienieris-meZkopis un neliekulo, ka |oti labi pazistzirgkopibas nozari, tapat ka daZas citas, kastagad augstaja amata ir vi4a paklautibd.Taiu vi45 ir pieredzejis lauksaimnieks,kuri labi redz kopejo,,spdles laukumulun ministrija allai pulceti cilveki, kas rrsavu nozaru labdkie specialisti un veic toparraudziianu. Tadu ka katram latvietim,kuri dzivojis laukos, pirma saskarsme arzirgiem notikusi jau bErnibi, kad ar tiempajugd braukts, arti lauki un i\u4os sa-vests slens.

Ministrs, kuri prot iejugt zirgu- Esmu lauku cilv€ks. un joprojim

maku zirgu gan ieiugt, gan izjugt. Manaberniba aizdteja Jaunpiebalga, kad bijajapalidz vecakiem lauku darbos, - stasta)inis Duklavs. VClak, kad kluvu parkolhoza Piebalga priek5sCdetaju, ari tur,protams, bija zirgi, taiu ta nebija musugalvena nozare. Bet pieredzes apmainabieZi viesojos citos kolhozos un padomjusaimniecibas, kur tieii zirgkopiba izvCrtaspar noteicoio un izveidojas labas tradicijas.

Jdnis DilklavsLatvieiu lauksaimnieks un

politikis.Dzimis: 1952. gada 24. novembri

Keguma pagasta.1971. gada beidzis Jaunjelgavas vi-

dusskolu.1976. gada beidzis Latvijas

Lauksaimniecibas akadEmiiasMezsaimniecibas fakultati.

No 1975.lidz 1991. gadam biis kol-hoza Piebalga priekisCd Ctejs.

KopS 1991. gada 5lA Piebalgas alusvaldes priekisedetajs lidz ministrapostela ieBemSanai.

KopS 2009. gada 12. marta - Latvi-jas zemkopibas ministrs.

Piem€ram, man labs draugs bija ViestursGredzens TCrvetC, un jau septi4desmitogadu beigas, astoldesmito gadu sakumatur biia izveidota lieliska infrastrukturaar pirmo treni4u man€Zu Latvija. Pirmos22 zirgus Latvija eksporteja jau 1966. gadauz Angliju, bet tieii Tewete turpmak bitalielakd zirgu eksportetaja, ka ari vienigavieta Latvija. kur notika starptautiskas iz-soles jau 1980. gadu beigds. Aizvaditaiosgados no lurienes musu zirgi ce]ojuii uzAnglil'u, Vdciju, Somiju, Zviedriju, Daniju,Sveici, Austriju, Itdliju, Norvc$iju, Bel$iju,Apvienotajiem Ardbu Emiratiem, ASVKanadu. ir i ju. Franciju. Speniju. Brazil i iu,Siriju, Mderlandi un citam valstim. Arinteresi apmekleju Oktes zirgaudzetavuTalsos, kuras tagad vairs nav, bet kurl92L gada tika izveidota zirgaudzeianasparaugsaimnieciba. Zirgkopiba Latvijdir |oti sena nozare. Esmu lasijis, ka kadsvAcu hronists jau 11. gadsimta sakumaminejis, ka Kurzeme uz Zemgald esot labizirgi, bet par diZcilt igu zirgu audzeianuprofesionali musu muiZnieki sikuiiintereseties 19. gadsimta otraja puse. TagadLarvija darboias pat divas organizaciias.kas veicina zirgkopibas nozari - Latvi.jasZirgaudz€taju biedriba un Latvijas S$rneszirgu audzataju asociacija.Abas strada labiun, proporcionali savam biedru skaitam,rupCias par zirgkopibas attistibu.

Pasikumi Latvija - augstdlimeni

Auguste Janis Duklavs piedalijies Balti-jas valstu zemkopibas ministru sanaksmdLietuva. Tur biia iespeja iepaL'Lties ar Vaz-gaikiemis sporta kompleksu netalu noKau4as. Vi45 stesta: - Maiinieki mums

sacija, ka tas ir modernakais sporta kom-pleks Balti je un pat vel aiz las robeiam.TuI iekartots viss sportam un sacensibusarikoianai nepiecieiamais, atPutascentrs un viesnica. kurd mes bijam pir-mie iemitnieki. Ka pasaka! Mums iadasporta kompleksa gan nav, taiu man ir

foti labs iespaids par Latvija rikotajiempasakumiem, kas notjek augsta l lmenr.

lnlja apmekleju Pasaules kausa posmasacensibas SkCrSlu parvardiant spodacentra K/eis/i. Man loli patika, un art ci-tas amatpersonas, taja skaita Valsts prezidents Valdis Zatlers un vi4a kundze Lilitaatzinigi novCrleja sacensibu al mos[Fru.

Zirgaudzeianai un sportam -iaiet r;kroka L

Ministrs uzsver kadu butisku m-ansi, kuru bieZi ikdiena paii jaianas unzirgaudzeSanas spec ialisl i varbut pie-mlrst:

- Cik lieliski, ka mes vispirms makamzirgu izaudzdt, pec tam iemacit sacensibamnepiecieiamas prasmes un tad pan,ktsadarbibu ar jatnieku. Tas ir komplekss -

zirgaudzeiana ir nozare, kura nespej sevipilniba realizet bez rezultatiem sporte, unotredi - sports nevar iztikt bez labiem zir-giem, kurus vislabak butu izaudzet padiem,nevis iepirkt. Tad ir dubults gandarijumspar paveikto. Domaiu, ka LatvijasIzglitibas un zinatnes ministriia pie4emts

loti pareizs l€mums, no l,oktobrasportacentrs Kleisfi tiek nodots Latviias Jatniekufederacijas apsaimniekoiana. Tas vardtudot labu rezultatu, ja valsts galvena sportabaze bus paiu zirdzinieku rokas. Kleistubazi vajadzetu attistit par vietu, kur varetutu.ret musu iaunos un perspektivos spor

Latviias zemkoD,bas ministrs Janis Diklavs stua darba kabineta.

-4- septembris-oktobris, 201 0

ta zirgus, tos sagatavot startiem un daluari pardot. Turklat te, tapat ka vel cit-viet Latvija, - attistes ari rehab itaciias,ta sauktas reitterapijas nodarbibas. Tas

4ust popdaras visa pasaule,jo spei sniegtapbdnojamus rezultatus. Gribu min€t v€lkadu pozitivu piemeru tieSi reitterapUassakara. Patlaban netalu no Cesvaines tiekveidots atseviS[<s rehabilitecijas centrs,kura tapiana iegirlditi gan privatie lidzekJi,gan Eiropas fondu nauda.

Vairnk uz4emibas jaunie5iemJanis Duklavs uzsver, ka ir loti daudz

iespeju piedalities daZadu projektu kon-kursos par iespejam izmantot Eiropasfondu naudu.

Da2ddu projektu ietvaros pieeja-mais finansejums ir pietiekams, lai no-vados paveiktu foti daudzas labas lietas.Ipa5i svarigi butu, ja iniciativu uz4emtos

-j-aunieii un nedotos prom no laukiem, -

fka cil veks, ku rS, vel nebeidzis augstskol u,pats kluva par kolhoza priekisededju. -Zirgs laukos ir bijis un bus, un nekas nelie-cina, ka ta nozime mazinalos, lai gan pieIietojums k]uvis cits. Tas vairs nav galve-nais transporta lidzeklis, un lauku darboszirgus aizstaiuSas jaudigas maiinas. Taiuari lielajds saimniecibas daudzviet mitzirgi - savam priekam: sportam, izjadCm.Tapec ceru, ka mes nepiedzivosim, kazirgi izzustu no lauku vides. Pasauli ar-vien popularaka k]ust zirgu izmanto5anaturisma nozare, piedivijot isakas ungarakas izjades, speciali veidotus marS-rutus, kas veicami zirga mugurd. TieSi 5ijoma - viesu maju veidosana. turisms arzirgiem butu ta joma, kas laukos var€tulaut sevi realizet jaunieiiem, gan sportoiot,gan veidojot savus uz4Cmumus. Ar katru

Xrdu attistas ari jasanas sports valsli. klust$irak dalibnieku, veidojas jauni kolekrivi,

aug sporta zirgi. Meistaribu apgust jauniun talantigi sportisti - Kristaps Neret-nieks, Laura Penele, Linda Viia, KristineEgle un citi. Uzsveriu, ka zirgkopiba ir arilabs bizness. CilvEkiem paLrk dialogs ar 30lielisko dzivnieku. tapdc ir pieprasijums.Pedejos gados Latvija tiek izmitinati arisawa]as zirgi dabas kra64umam, aina-

JAflis Diklavs, aprnekLjot sporta centru Kleisti,tiekas ar fi vaditoju B/aldu Gobu.

vas veidoianai, Esmu loti priecrgs, ka mCs,Latvija. neejam to valstu celu, kur zirgs irpertikas produl<ts...

Svarigs ministrijas atbalstsZemkopibas ministrija iespeju robeZas

finansiAli atbalsta ar zirgkoprbu un jd.ianassportu saistitus pasakumus. lanis DuklavssaKa:

- Domaju, ka atbalsts daiidamakivitatem ir bijis proporcionaliatbilstoss ministriias iesp€jam un eko-nomiskajai situaciiai valsti. Sis atbalsts irsvarigs, tadu galvenais darbs, an finansupiesaistC, - javeic paiai sporta federacijaiun zirgaudzeteiu biedribam. Taia skaita,piedaloties jau ieprieK mineto pro-jeku konkursos. Tikai vispirms katramjdsaprot, ko vir,rS velas sasniegt, un tad uzmerld jAiet. Zirga vertiba sabiedribas acisaug. Par to l iecjna faks, ka veidojas jau-nas jaianas sporta bazes. Piemeram, vienano lielakajam top Indukalna, kur darbojasJauno jatnieku skola un Sogad jau treSoreizi notika Latvijas Zirgu dienas. Te jaunotiku5as Baltiias kausa izci4as sacensibas,un ir iesp€ja augsta ranga starptautisku

o sacenslbu organizC6anai turpmak. Laba,E bdze izveidojusies ari Jaunmarupe zem-

3 nieku saimnieciba Lielceri, kur saimnie-E ko Penelu gimene, speiot labi organizet( sacensibas, un ari sportisti, kuri tur'

trenejas, gust labus reznltatus. Latvija tiekaudzeti labi zirgi, un ir vairaki, kas pardoti

uz irzemdrn par vairakiem desmitiemtukstodu eiro. Ar musu zeme audzetuHoliteinas 5\irnes erzeli Capuiino-Rasel,kuri tika izmantots ad Latvija, pasaulesaugstakaiahmenistart€AnglijaskonkuristsNiks Skeltons, ar Rasqr - ie.jddniece UllaZalcgEbere no Vacijas, kuri abi piedalijdsolimpiskajds spelCs. B€t ar zitgu HastitlgHorse Vento vaciete HelCna Veinbergalduva par pasaules dempioni starta arjaunzirgiem. Pagajuiogad un Sogad parLietuvas jaunzirgu dempionu k]uva )el-gavas novada zemnieku saimniecibaNaryaiii izatdzEtais zirgs Kadiljaks. CitsErzela Calliano pecnacEjs Cagelano k]luvispar labdko Polia startCioso arvalstu zirgu.Ir ari daudz citu starptautisko sacensibuuzvaretaju un godalgoto vietu ieguvEju.No jdianas sporta specialistiem puspajo-kam esmu dzirdejis patiesu faktu, - kopiVdcijas izlase vairs nav zirgu ar Latvijasasinim, nav izdevies grit uzvaru Eiro-pas iempionate pern Vindzoras pili. Kadsatikiu Vacijas kol€li Ilzi Aigneri, saciSu,ka varam daZus labus zirgus piedavat...Bet tai paia Eiropas dempionita foti Iabistarteia musu Airisa Penele ar TCrveteaudzetu zirgu Ravels. Ipaiu prieku parmusu zirgaudzCtaju paveikto rada tas, kalabi zirgi ieguti no tik maza kop6ja zirguskaita, kads ir musu nelielaja valsti. Tadulawie$i vienm€r bijuii stradigi, milejuiizirgus, kas, manuprat, |aus veiksmigi dar-boties ari turpmak.

€

:JAfiis Duklavs Kleistos ar Krktinei LLsovskai piederolo da4u siltasitlu zirgu Sir Lancelot.

seDtembris-oktobris. 201 0

V6rienigs pasikums Koc6nosDace Sture

Koceni,21. augusts,paj0gi un konkiirs

ZirgaudzAtuva Kocen i notika vCrienigspasakums jeianas sporta. Vienlaikusri(inajas sacensibas 5(€rilu pdrvareiandun pajugu braukiand, Pirmo reiziLatvija tika rikotas Balti ias kausa izci4assacensibas draivinga. Pirmais posms notika Lietuve junija. olrais posms bija i issacensibas Kocenos, bet tre5ais posmsbrauc€jiem ga jddms septembri lgaunija.

Pasakums bija nozimigs ari tepec, kaZirgaudzetatai Koceni l. augusta bija

@

desmit gadu jubileja. Tadef sacensibusakuma pec skaista priekinesumaKocdnu novada domes priek5sCdatajsVitauts Sta+a un priekisCdeteja viet-nieks ldnis Zvirbulis sveica abas ipain iecesMaiju Kleinbergu un Daci Sturi jubilejaun novel€ja ari turpmaku zirgaudzCtavasattistibu, bet sacensibu dalibniekiem la-bus panakumus sport-.

Uz sacensibam bija ieraduias 16ekipaZas, no tam 11 vienzirgu, viena div-zirgu un ielras poniju. Kopuma noIgaunijas bija seias ekipaZas. loti Zel, kaneatbrauca lietuviedi, lai gan uz konkurasacensibam viens dalibnieks bija ieradies.Prieks bija redzet divus loka tipa aizjugus,kuru vaditaii par braukianu ar iada veidaaizjugu sa4ema specialas balvas. Laikaapstak! nelutinaja ne dalibniekus, netiesne6us. Diena bija gara, interesanta,bet ari nogurdinoia. Lidz ar to, aprdkinotrezultitus, radas matemetiska k]uda, kasatklajas tikai dienu p€c sacensibim, mie-rigi sekretariatam parbaudot rezultatus.Oficidla apbalvoianas ceremonija bijanoslegusies un visi braucdti apbalvoti.Sacensibu organizdtijiem ZirgaudzEtawiKoceni, bledribai KokmuiZa un Latvijas

Jitnieku federacijas Pajfgu braukianassekcijai ir l iels prieks. ka braucFji pecsacensibam . saproloii apmaintjas arpirmas un tresas vietas kausiem, ka ari

! ar piekto un sesto vietu rangu tabul;.j Vienigais mierinajums, ka pirmo un€ treSo vietu bija ieguvuias ekipaias, kuru

! brauceji paii bija io sacensrbu galveniep organizdtdli. Taiu uz piekto vietu pakapasN Zanes Braueres ekipei,a\o zls Jaurctrcuti,

. Dibineta: 2000. gada 1. augusta.

. Atrodas: Koconu novada Kocen{pagasta.. lpainieces: Maija Kleinberga unDace Store.. Apsaimniekote zeme: 78 ha.. Ekas: maneza ar oerbtuvcm un divista !li.. Zirgu skaits:87.. Sportistu skaits, kuri nodarbojas:22. SpecializacUa: konkurs - 6 sportisti,iejade - 2 sportisti, pajugu braukiana -1 sportists, amatieri 2 sportisti, jaunapaaudze - 13 sportisti.. Videji gadd zirgaudz6tavuapmekle: 300 klienti.. Aizvaditajos desmit gadosizaudzeto zirgu skaits: 170.. Perdoto zirgu skaits: '130.

o Liel5kie sasniegurniaudz63an6: 2005. qada sarbalva Sdjejs; 2001. gade Crzelis Cat-tio atzits par Latvta labako vaislasErzeli trisgadigo Crzelu grupa; 2009.gada azelis Capueino no Cottio ieguvaviceiempiona titulu divgadigo Crzelugrupa un Crzelis Cristals no Cattio -treso vietu divgadigo crze!u grupa.o Liel6kie sasniegumi sporta: 2005.gada Guna Vasifjeva ar Cartini uzvaftjaLR nacionalaja iempionetA jauno zir-gu grupa; 2009. gada Guna VasiUeva ar€rzeli Goltjers uzvarcja Latvuas ziemasiempionat; jauno zirgu grupa. 2009.gada Ance Kozulane ieguva otro vietukonkursa Gado labdkois jAhieks iejaddjunioru grupA; 2010. gada Dace Sturear pafigu Danu Sturi un Kerli Sturiun zirgu Hipija ieguva LR nacionalatempiona titulu pajugu brauk5ana.Sogad Dace Sture kluva par Baltijaskausa ieguveju paj0gu braukiana.

zirgt'

€

E

SIA ZirgaudzEtava Koceni

Zanes Braueres ekipaLa ka',/iehmAr saskafota.

Atklatui poniju iempionAtu uzvarefija Cassity konanda.


LATVIJA Zirgu lBaetsglbc.1 sesto \ ' ietu ir jr ar: l-r i j . tL: l l t t . t i .- i ip:tzlno l l tpl irr . Cerirrn ihdas nepr.ecizitatcsvairs nepiclaut, rrkoiot sacensibas, ul la t va ino j an ies l i s i en t b rauc - j i e rn pa rkludarl sacensibu r;rkurn:r rezultatosl

I ( o | f i . r r I l . - l . . , . - LL t : . 1 o l r . o 1 , ( ) s r t l L rI . . , r . r j . .i i t l p . t 1 L . t i , . r r . : i J i epub l i kas naa ion i l l i lienrpi1111.11.1 trt , :1..r. Sogacl uzvaraja I)dccsSt Lrrcs f l ,r : :r : .r lLt Z i r gt tr d zi t at, Lt s Ko e t t i ,l icLz .r. r tr pic ! iDls nonaca tFlnicl iaLc| ini hr Lrnt in. i dtr infrt fr cclojoi i balva,ki ls i . f . f i r 'k iFjo si ldo i tr i r .Lr js pie AncLaPir\ lo\ sl i i r . Si skajstal sl iulpt i la Lat\- j i rs, . . . . i r ' . r : r r r : r \ . . r r . , r r . l . ; 1 . , 1 , , , 1

1.r r |r ' r-rs giclus pac ktrtas sport jsts iel iuslnnalonal la ( 'cntpionit t i tulu.

Latvi jas Republi l<ns nacion.r laisdernpioiarts pajugu braukiana

l . l ) a . c S t i i r e a r pa l i t u Denu S tU t . i , /K r i f L i S t l r r i L rn z i r su l l i p i j a uo S IA1 ' rq , r r i , / - . i , i t i r s / i L t J l ,

{ r r , , r , . r ' , . r . , . . . 1 . r 1 . . r q . I . r .pu ( launi rrn zjrqu Viski js n() pi lvlovsl. iLlg ime 1 ) cs ,

3 . N r t i l i j a I ) f e i n raDc a r pa l i guA t i CL l t n t i r n i un z i r g l r Du l i a t s no I JS,!Jcir lr-rr yrr-s- / ,

4. -/- iute l l frLrcl.c rr- pi l l igu LclLri l ldLLKrrrnrirrrr un zir.grL L)r l i rrns 1.to z, ls l lu] l

5. \ ' lcstUt-s I iLtrnt is i1t- pi l igu /\ f tut.uKurnri un zjr ' ! lo Sir lDi l r1o z. ls Tt lurkj lni .

TLr l i i poni iLr skaits no l .atvi jas bi ja t il i . r i diVas el<ipl ias. t icl noti i ra at l i lartais i . l laen rp ioua l t s po l t i j i eD r .

Atklartais Latvi jas tcrnpiunats pol1r-j iem

l , , \ l a r j a Sa re i l . pa l i gu ( i r ed i 5ova t run poniiLt (- i .r . t .si lo rto Igaunij trs,

2 . N la l j a S r i r e rU .p l l i gu l l i nu 1 l t l l t un<;.)] ] i iu l)c, ts Do I! l i lL t i i i rs,

3. \r t . i l i j r l )r .einrunr. .r i . pr i l i .qu Atir ' r r l , , ' r r l i t \ , . , . r r , 1 . . r ,

Balt i jas kausir izcinas otrais posurspaiuer braukiana f. icnzirgu ekipai in

l . l ) . t c i . S tu re a r p r l i gu I ) anu S tu r . i i /l ( a r l i SLu f j un z i r s l r H ip i i a no S IAZit{t : t t jzcto Ia s Krtt i t t i ,

2. Kdspitrs Kalcls ar. pal isu r\ la1goI ? e r ' l ' , . ' . . . r r , r 5 r , / r / , . . . , r r . , 1 , , . , r r . . .

i . \ . r i . l ' . . . , \ . i . I l ' , . . . . i . r ,Pu (- irrut i uD zirgu Visl i i . ls no pa\, lovskrlqt l l l el t cs.

I ) i . z r . . c ' r i i . . r , . . l r r L r , , , .daLrbnicks no lgiuui l j i rs l l rmass Saliss l j .pal l .qu Heil i i Sal isu rLn zirgient E.srl /r l . / i- i l l / r , , t i r l r ] , pl .otants, i l f i iegur. l i rpbal!olov ie tu . l ) i en t l i l o t r . r . i i posn t i r nc i L l b raL rca. . l i t r . i . ' . , , , r r ' . 1 . f l - i r . , . . , t i \ t g .ekipiLZas, l ic lz ar to izpal i i i i t crtas azarrs.

' I l rpinuj r r tns 3. I p1t.

1), i r l l i r ' i ; ro i i i t r i : i r q i ; : ; | ' , rrpir, .r / id/r/s, , \ /nryn ] l . i hoLls I i l )cerin.

. . - r l l ' r i , r l ' r ( - ! i r l f r l l / r A r . t i r r . s / r r r r r r rT i n rS , r1 , r r r .l t . r ! l ! ,11u ldni , t : :

septembr is oktobr is , 201 o

LATVIJA-@

-

IEkipdia no Balru novada Tilias A drejs Klitontiks' I,ubot'a Lempa un Sidarbs - ir

visu trls pajugu bfiukia as disciPlinu sacensibAs.

,:i* |

!

€

debitanti

SIA Milda, kooperativajai sabiedribaiStraupe, SIA Cramo, AS SCO Cerfrsveikalam Bave un personigi J Rutkovskim, SIA Valrek, SIA Piebalgas alus' lK

A un A Auto, zls launstrauti. SIA Eg

Fersmantr, zls Kocinu sfidu placim, J.MeZniekam un atPutas komPleksamAvott.

MCs - Dace un Maija ceram at-

kal ar saviem sacensibu dalibniekiemun skatitajiem tikties nakama gadapasakumosl

jaunrade. Jau tas vien, ka daii dahbniekinovdrteja 6\€rilu sareZgitibu un daud-zos vartu izbraukdanas variantus, lie-cina, ka iegulditais darbs nebija velts'un i r ve ik ta ' ; " r1 r ; j ss , la i kadre iz a r i

Latvija butu savs starPtautiska merogapajugu braukianas marirutu izveidesspecialists.

Vclamies izteikt pateicibu visiemt iesne i iem un r i4u pa l ig iem. ka ar iv is iem pare j iem. kur i nodro i in i iasacensibu norisi. Paldies Lailai Pavlov-

skai, Laimdotai Caunei, Inesei Ruskulei'Larisai Klitoniikai, Justam JCrcenam,Andr im Berz i4am, L ig i ja i B i ten iece i .Merai Lukinai, Valdim Lukinam, Ilo-

nai Trukianei, Dzintrai Neilandei,Kdr t im Ne i landam. La i la i K ronberga i '

Gundegai Adan.rsonei, Gintai Vildei,Kristapam Vecvagaram, Aijai Lauret,Marko Vilemsonam, Geai Kiudorfai,Aigai Ozoliqai, Aijai Loimelei un Tn

drai Gabali4ai.(Jrmasa Saksa vtditdis dirjigs sallima

manEi,as braukianas gah,enas tiefieses

atzinigu vartajumu.

VErienigs pasikums Koc6nosI urPlnalums no /. tPp.

Uz konkura laukuma lield skaita savuprasmi radija mazie un jaunie jatnieki.

Vadrbas mar6ruta startam Pieteicas49 dalibnieki, kas pierdda to, ka ganjauna paaudze, gan citi zirgu milotaji irieinteresCti 6aja sporta veida. Marirutaar 100 cm augstiem i\€riliem notika 47starti, ar 110 cm augstumu - 17 startr,bet ar 120 cm augstiem i\eriliemjau tikai desmit starti. Pie iada jauno

dalibnieku skaita lielakie jatnieki btaspiesti savu startu gaidit diezgan ilgi. Nota organizetAjiem jamacas un noteiktistarta kartiba japublic€ interneta dienupirms pasakuma, lai katrs var izrCldnat,cikos vir,ram jiierodas sacensibas.

Visiem dalibniekiem, kuriem vCl pieti-ka sp€ka ierasties uz svinigo pasakumu,biia iespCia cienaties ar vakari4am unpiedalities karaoke un dejds. Par muzikurupe jas A inars Brengu l is . kur l spe iaiekus t in i l igaunus la . ka v is iem la lv ie ( iembija ko brlnities - ne tie vairs leni, neapdomrgi.

Liels paldies visiem sacensibuatbalstitejiem, kas palidz€ja noorganizCtSdda mdroga pasakumu. Paldies Parbrivpratigo darbu visiem tiesneiiem uncitiem bdvpretigajiem darbiniekiem,ka ari linansidlu un materialu atbal-stu - Kocanu novada domei, Latvijasja tn ieku federdc i ja i . Par lov .ku g imene i .SIA Bert.rs nams, AS C€su rilas, AS RrgasPiena kombinats, zls Veckikrri, Medniekuklubam Dzilras, z/s Braslas, veikalamZoo Liepa, SIA Antares, SIA Valpro, SIAMagnum velerindrija. z/, Apkalnmajas.

Paldies tiesneiiemAnda Pavlovska

Stasta vieni no sacensibu galve-najiem organiz€tajiem - Pavlovskugimene:

Caidilas Balti ja' kausa izctr.ras olrapo\ma sacen\ rba( a izvadt tas . lomFripala gandarijuma Par Paveiktonav, lai gan pasakuma rikoiana tikaieguldits liels darbs un ne mazumslidzek]u. Pardomijot sacensibu no-risi, saprotam, ka sports ir sPorts,noteikumi ir noteikumi, bet cilv€ksstAv pari visam. Patikami bija dzird€tatzinrgus vardus Par sacensibuorganizactu gan no dalibniekiem, ganskat r t i j i em. fsam gandar i t i par Kr is -tapa Caunes iekartotajiem maratonaposma ( \e r i l i em, kur i l i dz ( im La tv i iair vienigie profesiona[ veidotie. Ide.jasun padomi i(drilu dizainam tika qemtino arzemiu sacensibu materiehem,taiu tris no s\€rSliem bija Kristapa

Anda Parlo$ka ekipaia marato a celu Posfia.

septembris-oktobris, 201 0

LATVIJA

q::::#;:";:uti:;':ili,:L""#:#':vitlas persotllgo zirgu Grema no ZirgoudzAfuvasKocAni.

€

€

I

:2:

€

Dzintra Bluma un Gdizi4:-

sacensabu recakais zirgs - 21 gddu leca kAye

Kocenu kausa izcqla konkuraSportists ZtrEs Zirga ipaSnieks Komanda RezultetsMariruts nr. I (vadibas mararuts,2 fizes, otraja SkerJlu augstums lidz 60 cm)l Krista Samcova Garsiia ZA KocCni ZA Koceni 0 s.p./63,00 s

0 s.p./63,00 s0 s.p./65,00 s

0 s.p./73,00 s0 s.p./75,00 s0 s.p./76,00 s

SK Kriki 0 s.p./71,00 sR&R Sporta zirgi 0 s.p./72,00 sZA Kocdni 0 s.p./73,00 s

2. Santa Ivanova Calestra ZA Koceni ZA Koceni

Mariruts nr. 2 a (3\€rilu augstums lidz l0O cm, attuma mariruts, piedaEs zitgi, kas startepirmo sezonu)l. Mareks Samohvalovs Quandella M. Samohvaiovs RVA 0 s.p./69,00 s2. Linda Mia Doma z/s Liepenes - 0 s.p./81,00 s3. Roberts Prieditis Ciaza R&R Sporta zirgi 0s.p./81,50sMariruts nr. 2 b (piedalas berni li& 16 g. v.)

ZA KocEni ZA KocEni

1. Laila Bergsone Gremi L. Bergsone ZA KocCni2. Monika Calite Ihra SK Kriki3. Laila Bergsone Car€ ZA Kocdni ZA KocdniMariruts nr.2 c (bez ierobeiojumiem)

3. /ana Kirmulka Puira

1. Monika Cahte Lode

2. Guna Vasiljeva Cartini

Goltjers ZA Kocani

2. Roberts Prieditis Argos3. ]ana Kirmuika PuiraMariruts nr. 3 (i\6r3!u augstums lidz I l0 cmr atruma mariruts)1. Vaclovs Gumulauskis Porteris V Gumulauskis Lietuva

ZA Koceni

M. Logina ZA Kocdni3.Ance Kozdane Claudija ZA Kocani ZA KocaniMariruts nr. 4 (Skerilu augstums lidz I 20 crn, ar parlekianu)J. Guna Vasi l jeva ZA KocEni

L]AA

0 s.p./67,50 s0 s.p./70,25 s0 s.p./72,15 s

0 s.p./38,60 s0 s.p./41,25 s0 s.p./47,19 s

2. Vaclovs Gumulauskis Poneris V Gumulauskis Lietuva3. Ingnda Lizbovska Nostrdamus

Titsu lFuetaXgAbonEt ir lEt5k!

Abon6 internetawww.pasts.lv sadaja e-abonesana,

abonementa noform6sana -bez maksas!

Liepdjnieka Gunta Priedes pajigs.


Aug organiz6Sanas prasme un dalibnieku skaitsDace l\4il lere

&EirBu Sadtdhb LATVIJA "E

Pi4l5i, 14. augusts, iej6deLatvij as.latnieku Federacij as

kausa izci4as ceturta Posmasacensibas notika Pil\os

Jatnieku sporta klub a TemP er amerts majvieta. fau vairakkartstastam par to, ka ieiedniekusaime un federactas amatpersonas ir priecigas Par to,ja izdodas sarikot sacikstesatbilstoSi augsta iimeni l1etikai tradicionali ierastajossporta centra Kleisfi lauku-mos, bet ari kur citur. Ta ir ganlaba pieredze sportistiem -

startet citos apsteklos, ganparbaudljums n.rajiniekien.r,vai vir,ri spdj sankot Latvijas ranga augstaka lime4asacensrbas. Sadu kolektivu, jo

ipaii iejadE, nav daudz.Stasta Latvijas .letnieku

federacijas Iejades sekcijasYaditaja Anita Mangale:

Pilms sacensrbusarikoianas bija pavisam reali

apsvarumi, kas var€tu liegtiaje sporta baza sarikot aug-sta ranga sacensibas Latvijas Jetnieku federicijaskausa izciqas posnu.

'Iadu,

neskatoties ne uz ko, sPortabazes ipa6nieki Agnese unAndis Kukai4i, ka ari viena no aktivekajam 3i sporta kluba dalibniec€m InitaKrigere dari.ia visu iesP€jamo,lai sacensibas varetu notiktatbilstoii limeni. Mijiniekibija !oti centuSies. Organizacijabija limeni, Iaukumi skaistiiekartoti, un ari laika apstaui -

labi. l3ija loti jauka, majiSa unsacensibu rangam atbilstoiaatmosf€ra. Prasibim atbildaari muzikas atska4oianaskvaftete, kas mums bijasvariga, jo t]otika sacensibasbrivas izvales programmaTika ari iekartotas atsevii\as

,,naji+as" tiesneiiem, kato paredz 3i ranga sacikiu

organizaSana. Protams, visiempirms Srm sacikstem bija uz-traukums ganmijiniekiem,gan spoftistiem, no kurien]l ielikajai dalai vajadzeja do-ties izbraukuma. Bet vissnoritcja lieliski, par ko paldiessporta kluba TemPeramentsparstavjiem. Ceratns, ka annakamgad te varasim sarikotkadu no l,JF kausa izci+as Posmiem. Lidz i im te organizCtaskvalifikicijas sacensibas, b,etkausa izci4a pirmoreiz. Sisneginajums bija veiksmigs.

Kleisti,26.-30.augusts, iejede

Ka iau daudzus gadus, sPor-ta centra Kleisfi risina.jas FEIneklatienes sacensibas iejadeSportisti starteja vairakasshamas, bet iepieki Pieteiktakomanda, kuras dalibniecesdiemZ€l neizcinija pirmas vietas, rupajas par to, lai musuvalsts iejade gutu punktus FEIsacensibu vert€juma.

Anita Mangale: Ne

varu teikt, ka valsts atkoPjasno ekonomiskis krizes, betiespejams apgalvot, ka iejadesattistiba turpinas. PagajuiogadSajis iejides neklatienessacer.rsrbis registrejim 22startus, 6ogad 32, un tas irlielikais dalibnieku skaits,kopi starta.jam Sajas sacrkstEsPatikami, ka ieradas ari divas spofiistes no Lietuvas, konolikums atlauj, taiu vi4as

.nevareja pretendet uz vietusadali. Ari laika apstnkli bijalabi, un tas l iecina, ka dievi4iiejadniekus n.ril... Sacensibugalvena tiesnese bija Marga-reta Hansena no Polijas, vi4asvietniece Alla Subotina noKrievijas. Polijas specialiq-pie rnums vleso]as Jau Plrmsdiviem gadiem, un atzina, kaiev€rojami augusi sPortistusagatavotibas kvalitate. Tagadta sauktaja ,,klinika' sacensibulaika var€ts stradat nevis, labojot pamatprinciPu aPguvi,bet jau augstaka profesionililin.reni.

FEI starptautiskas neklatienes sacensibas ieiadd(FEI World Dressage Challenge)

Prix St. Georg1. Kristina Rozlte2. Inga Bistrova3. Agnese KukaineAdvanced class1. Agnese Kukaine2. Aija Butane3. Gundega KrigereMedium class1. lveta Dauburc2. Margarita Cerkovska3. Aksana KraukleElemantary class adultsl. Justrna Vanagaite (Liet.) Sir Paul

2. Ter€ze Rozenberga Lords

3. Angelina Kostina Bonds

Elementary class juniors

l. Nellija Nulle Giness

Preliminary class adultsl. Justina Vanagaite (Liet.) Sir Paul

2. Gundega Krigere SallyPreliminary class juniors

1. Aiga Silavniece2. Elza Parisa3. Sindija Galvi4aIeprieki piete das Latviias komandas sasniegtie klasifikaciias

rezultati2. v I. Bistrova Traum Furst 62,89

4. v 'l'.

Petersone Kivi 61,45!/a

3. v G- Krigere Donnerwelle 61,7601'

2. r.. T. Rozenberga Lords 58,247o

Brodors 63,290/oTraum Furst 62,89%Lambord2ini lI 62,24%

Double Power 65,680/0Rubir Class 63,51%Donnerwelle 61,760/o

Remarks 62,130/oBordeo 61,507o

Ramzess 61,00%

67,84%58,244/o56,760/o

63,654/o

69,660/o68,I0o/o

Hil tons 69,83%Lambordiini II 63,97oloVenda 63,10%

Prix St. GeorgPrLr.. St. GeorgAdvanced classElemeotary class

Agnese Dedze ar Linztr.


F:. TATVIJA

€

2Nellija Nulle ar Giflesu. Gutuiegd Krigere or Krafro.

hlga Bistrova at Traum Furst.

Latvijas tetnieku federacijas kausa izer4a

l. Teraze Rozenberga ZalveVideja balva I1. Tereze Petersone Ki\.i2. Agnese Dedze Linza3. Agnese Kukaine Luga

Shema IIIl.Agnese Kukaine Double Power SK Temperaments A. Kutaine 68,000/02. Agnese Dedze Doctor Wa)'ne SIA Wilde Transport SIA Wilde Transport 67,58%3. Gundega Krigere Donnerwelle SK Tempemments Krigeru gim. 65,880

Shema II1. Aksana Kraukle Ramzess2. Nellija Nulle Giness3. TerEze Rozenberga Lords

Open class, jaunzigu konkurence1. Iveta Andersone Busatti Memeles SK

Chambermaid SK Sport de Lux3. Gundega Krigere Liberty Lover SK Temperaments

Open class, 12-13 g. v. sportisti

Open dass, 14-15 g. v. sportistiI. Aiga Silavniece Kameja SC Kleisti2. Kristine Tverdohleba Kvatro SK Temperaments3. Nora Nukia Kenta SK Temperaments

Open dass, 18 g. v. sportistit. Natalija eerepova Sally SK Temperaments N. eerepova 62,87oh

Kristina Rozite dr Brodoru.

septembris-oktobris, 201 0 - 1 1 -

ffi;;p;in<rilnga Milelsone

Tatsl, 4. sePtembris' konkurs--ei^"ait", ralsu Iatnieku n ]l*T :ll 5i.,T::f:-';

f"'l#[lil J""',ffi '*r{**rli*Jiltij'0" ; i i1"" , ,0"1", - , , . iore i1 iudens:

,*,l**:liltt':,i**::ffi"ffi*lffifir*ffiltfi:,'ffit**#*#;*-Hiill)lff; Jr'i:"::"1""'.il i",J. in"rit zelt a v idusc e-t i'

Hilnf ri+r*lqilqi ;n'*****;:*?;';:T"';'J::j:i:?\!,* |]::* jtf "t" o*iill"llHT$Int#J;fitrii.T"'i"'"u''" un iesPdjasorganizetdjs bija sagatavo;tes lntriga iauni

,,ffi,.3;1',T# *f;frifr *:'.'"'rTl". inreresan,s .k.a

Tfi "'" G r oholska di st a'c a

ir Iaika norma jebpirmais marsruts -- "i9:"91:iaiks" (Art. 238 r'+ vacr;a' .rdJLatviia ir jaunas sacensrDas',^^r) ari musu SKerslu

,ii'r*tui"."t sacensibu not€i-

tumot 6o artikulu vcl nevar

atrast. Butiba ir tada --.sKrst]

iaDarvar noteikta seclDa' Ka'niar6ruta

sastaditejs { sa;as

sacensibas lvo Mikelsons) tos

ir sakartojis uz laul(uma .Ndlielai dalai marirutu' arr selr

ka norma. kustibas atrums' u

vinam iacensas io marsrut

veikt Pdc iesPEjas Prectzt

ide i 66 sekund€s Sacensto

tiek tiesatas PCc tabulas

tikai ar vienu iz4cmumu'

dalibnieks finiie Plus/mrn4 sekuniu robezes' tatao

rarsutarniekukruT.*",:"j::;.f ::":*::::.f :.T.::fiMariruts ff. I (3h6rs!u augstums l:" -"r,, taika nav sraflcj'llili$:fJi!'fi1'S1siH;;-;;;uhika.navstartci'ffs,i.J* sG.tr" a:cstu:n1..120r::' a""

Tti"tl,n* ",-0.0,t. Diana Miklsone 1o"',::,"'t ;i; o,.o.ioe.z; rt-o,zz2. Eliabete Lama. " :T"u. ,,:_

r., *:r"J.Xr;:l*.",,:r;';:1l'.l*1":ilH[,1, li, g"'"-''r'i

llil [ffi'"' fnii ,* qa;i:".":l'i]i';lli'i l"*i'i',,r*..ilTil.:Ji'";l"1l:l1o^ffi*"- LavanderssKrelta' 9:11::'lr.Olg,a Sellere :*,"'"' '"-i; ' '

* 0 s.p./ss.

z.Ag"nese-Graholska ri*: lilTffiH,,"."i_*,r'J,illl:ff ,:'ii., {s\critu "i'gst'.-s rid't11"':l"tiilT]"1' I'"-," SK Temperaments 0 s p /55'

I ^ ' h in \K len tP< ' '

+ | t. ri]" Alis' t"qan:. 1",],1:' ir p"n''or"5l 2. celinta Egenoonu i:: '* l ' '- z".us"tffi :[,.,-'"1t"#:i#1, .,' s;ii:i

#:*.+i*;.nk i:xtir?r',,1i ilierobeiojumiem)1. Sarmite PCtersone

2. Lauma Btzmece

3. qirts Bricis H_*t S:m** iirf

StartC Ianis B :ers'

u i"1t'ais 'P''ks nosl?4ums

ffiembris-oktobris, ZOtO

b=-- LATVI'A

62-70 sekunddm, tad sodapunktus vir,ri nesalem. Katranakama sekunde, kas attalinarezultatu no ,,ideala laika', dodjatniekam 0,5 soda punktus.Uzvar tas, kura rezultats irvistuvdk,,ideilajam laikamlJa viens no dalibniekiembns fini6ejis ar rezultatu65,90 (trukst 0,10) un otrsar rezultatu 66,10 (partCrets0,10), par labiko tiks uzskatits65,90 - tatad tas, kuri nav sasniedzis,,idedlo laiku" nevis tas,kuri part€r€jis. Manuprat, tasir labs veids, kd jatniekiem (netikai iesicdjiem) dod iesp€juizjust, ko isti nozime kustibasatrums 350 m/min. rrai 375m/min. Tapat tas ir vel viensveids iatniekiem - iesacejiem

- ^ r - ^ , . 1 ^ + ' L ^ l ^ ^ - : ; r ^ -

vatu. Jlartetot marsrutosar jdtnieka darbibas stilanovertejumu,pats dalibnieksvairak uzmanibas pievErduzsedei, trajektorijam, kas ir

loti svarigs faktors, bet Seitsportists vairak padomas parkustibas atrumu, kas ari navmazsvarigs. Iespejams, tr€niluprocesasportists tam nepieveritik lielu veribu. Domaju -

sacensibas ar jetnieka darbibasstila novertejumu un ,,idedlais

laiks" ir labs tanddms, ipaii jau

iaunaiiem jatniekiem.

Sieviedu dienaseptembri

Interesants bija ari fakts, kavisos piecos marsrutos uzvaras guva tikai daiJd dzimumaparstaves, ka teica qirts Bri-cis: - 4. septembris Talsos bijasievieiu diena.

Sie svetki nebutu bijusiiespejami bez atbalstitajiem,kuri parfp€jas ari parparsteiguma davanim - SIAKurzemes sdklas, zemniekusaimnieciba Ezerkaulirli unTalsu novada dome. Skatitijusprieceja fSK Demora unbernu nama Selga jaunieiuiestudeta kustibu izrade Zirgiv ie noj o i ai s sp Eks, kas apvienojakantri stila delas elementus unsporta vingroiumus vz z\rga.Bija apskatdmi ari lielformdtazirgu zimdjumi, kuri tapuSiprojekta ietvaros ar Jaunat-nes starptautisko programmuagenturu atbalstu. Mens nolielakajiem persteigumiembija zemnieku saimniecibasZagkalni parstavja la4a Bu6erasniegums. Parsteigums tepCc,jo klausitaji bija parlecinati,ka skan Frenka Sinatras

Guntars Sili4i ar Kalgari.ieralists, tadu samtainas unpatikamas balss ipainieks bijalinis Buiers.

Kopumi sacensibas iz-devas, un organizetaji TIKvaldes priekisedetdjs AndrisKirientils un TJK sportisteSarmite PCtersone priecaias,

ka gan paimaju dalibnieki,gan viesi bija apmierinati.Klubs visus gaidis ciemos arinakamgad, jo iis sacensibaspierddija, ka laika apstaklinespei ietekmet v€lmi un. ^ - ^ - . - : r : ^ ^ - - i l , ^ +y r d r i r I r d J r 4 r ^ u L .

Sarmiti PAkrsoni apbalvo TIK t akles prieklsedetajs Andris Kirlefitals u|1pirnA mar:ruta uzvarafija, TJK jitniece DiAna Mikelsone.

€

h

,i

Edgaram Treibergam pasniedz atzinibas rakstusDace Millere

Latvijas Zirgaudz€tdju biedribas prezidents un LatvijasJatnieku federaciias viceprezidents Edgars Treibergs savd55. dzimsanas diene no ministra Idna Drlklava san€maLatvijas Zemkopibas ministrijas Atzinibas rakstu unmedalu Par centrbu.Edgars Treibergs Lauksaimniecibasministrija strada kopi 1982. gada 30. aprila, veicot atbildigus

pienakumus daZadis pdrvald€s. Darbojies ka SIA Seleks direk-tora vietnieks, bet kopi 1992. gada ir Latvijas Zirgaudzetajubiedribas prezidents. No 2009. gada - ari Latvijas Lauksaim-nieku organizaciju sadarbibas padomes valdes loceklis unCiltsdarba centra valdes loceklis. Jubilaru sveica ari LatvijasJetnieku federaciias prezidentsAgris Blaus un leneralsekretareKristine Lisovska, pasniedzot Srs sabiedriskas organizacijasbalvu par aktivu darbu jasanas sporta attistiba valsti.

€

I

€

a

oLatvijas Zemkopibas miflistrijas Atzinibas rakstu EdgaramTteibergam pasniedz mifiistrc Iafiis Diklavs.

Latvijas JAtflieku Jedeficijas ptezidents Agris Bla11s pateicas kola*imEdgaram Treibergam par ieguld,jumu jAlaflas sporta att,st,bA lalsti.

septembris-oktobris, 2010 -13-

Baltijas kausa finils LietuvaInga Milfelsone

Lietuva, 27 .-29. augusts, konk0rsLietl a, Vazgaiki emi s ViIl a ge

risinajds Baltijas kausa izci4astresa posma sacensibas - Siseriala findls. Informacija Parpirmo un otro Posmu jau tikarakstits, ka BRT (Baltic RidersTour) pirmo reizi tika rikots2008. gada - katra no Baltijasvalstim pa vienam Posmam Pa-matideja - dot v€l vienu iesP€ju60 trtu valstu jdtniekiem sa-censti€s sava starPa augstakalime4a sacensibas.

PieauguSo konku-rence

Katfa no Posmiem jatnieks

ktaj punktus atbilstoiakonkurence, Sogad to biratds - atkhta jeb pieaugu.o,

iauno zirgu, jumoru un Jaunojatnieku.

Pec diviem Posmiem Latvijai vislabnkie raditaji bijapieaugudajiem - pirmaja vietaqirts Bricis, .iaunajiem zirgiem - otraja vieta Esmeralda(ipainieki J. Rimeiks un q Bri-cis), tadu finab ieviesa savaskorekcijas. Liettxa gan GrandPrix. gan BRT koPvertejumeuzvaru guva Igauni.jas sPortistsUrrnass Rags (121,5 punkti),lai ari vi4i otraje Posma, kasrisinajas Latviia, nePiedalijds.Izi\lroia bija 5i uzvara finalagalvenaja mariruta, kas deva40 punktu. Otraja viete tikai artris punktu starPibu ierindojasvel viens Igauniias sPodist$Andress lreve ar lrd.5 PunK-

tiem, no kuriem 62 iegutiotraie posma Latuija. Musu

sportists qirts Bricis (105,5-P.)

ierindojas treiaja viete. SaiAkonkurence pierddijas tas, ka

Baltijas valstu spdcigakie lielie

sportisti ir igau+i

|aunzirgif aunzirgu konkurence' Pro-

tamq varam but aPmiednati,iokopvert€juma ar 119 PunktiemuzvarEja jau iePrieki min€te

Latvija dzimusi un startejosa

\eve Esmeralda (Zeb-Element/

Mitj uthn A. Domdju, lietuvieiiar saviem Panakumiem ari

varetu but apmierinati, jo otro

vietu ar 108,5 Punktiem izcinijaLietuvas izcelsmes Tra\dnes5$rnes jaunzirgs Grenoblis(HeIe r i s / Ve r s al). Veiksmigakais5im zirgam izradijes otmisLatvijas posms, kura tika

iesuti 65,5 punl{ti. Ari treiasviltas i"guualam Styling lstakkato/CalyPso 11) 3is Posms bija

veiksmigikais, no koPvertejuma 105 punktiem Puse -

53,5 iegnti Latvija. Si zirga iz'

celsme ipalus komentdrus ne-prasa - Stakkqto piecu un seiu

gadu vecuma tika atzits Parlabako erzeli Vacta, un gantas pats, gan ari ta berni tur-pina sasniegt labus rezultatus.PCc punktiem jau redzams -

jaunzirgiemkonkurence tieiambija |oti siva. KoPvartejumarezultats piece ad taPCc, ka,

sekojot lidzi kaimi4valsts Lie-

Qirts Bricis Baltijas kausa koPvArEjumA treidis'

tuvas sportistu startiem, bta ari mar6ruti amatl(

iespdiams secinat daudz Igaunija priekiroka tika

sp6cgu un Perspekrivu jaun- poniiiem, latvija -.ta sauc

zirqu ir ari mums. videja apla jatniekiem' s

._.l"."igti un jaunie io ri.gt u"l nau garavi,atnleKr arrsstakos marirulos Pi:nreKt ausstakos marirutos Pec ta v

Junioru un jauno jatnieku rair spriest - kas katra valstikonkurenc€ ipa6u parsteigumu aktuals. Secinajums ir viens:1nebija, Pirmaja vieta lidzigi utt tala pain laikn daZaparliecinoii jau no pirma pos- mds esam,bet nedomaju, kama nemainigi turEjds lgauni- i. r116i.jas sportiste .Kadina.

Srhvere Ne tikai rezultatiar 133.5 punktiem. Ari otras

vietas ieguvejs Lietuvas spor- Tas bija sportisko- n

tists D6miniks Malinausks apskats, bet sacensibas

1eS,S p.) loti parhecinosi nesastav tikai no rezultatied

startaja' pirmaje posma, kas Katrd tik liela merogl

ari tila' veiksmigakais un pasakuma. vienmer bus sava

de'ra latniekam +a punk- labas un sliktas nianses, no ti

tus. Vltl"bukot rezultatus neizbCgt Piemeram' IgaunijiV6las atkertot Vitauta gdiienuPec delfi. lv

No Vecajiem TraliemLietuva 8. septembri celadevisdesmit jetnieku, kuri grasdsatkartot Vitauta Diin gajienulidz Melnajai inrai. PariAiiena2000 vestures kilometridalibnieki plino Pa cefamaomeklet vairakus desmitus vCsturisko objektu MarSruta

qalapunkts - Oiakovas Pilsela LTkraina - t iks sasnie$s pec

I0 diennaktim. Katru dienu idtnieki parvards 50 kilometru

attalumu. Vairakas dienas tiks veltitas atputai. GruPas sastava

ir ari divas sievietes. Cela iatnieki der-uiies ar Zemaiiu zir-

siem. Pasakuma iesaislit i l5 Tirgi (pieci mai4ai)'

no I arvijar 3aja konkurencF pluss bija zirgu' laukumu, ur

kopvdrtdiuma uzradija treias auto kompaktais, praktiskal

vieias ieguveja Krisiine Egle izvietoiums, sacensibu -rait(6s,5 p.),lapi;bilst, ka Kristrne gaita' bez domstarpiban

iaia tri iotne ir vjeniga, kura slarp Iiesneiiem un spor

rtarteia tikai divos posmos. bet t isl iem Vienigais minus

Iabie'un stabitie rezdtati |ava (neskaitot auksto laiku' k

sportistei ierindoties augstaja organizetdjs nevar ielekmet)

trelaia vield. zemais balvu fonds atl iecib'

Pret slarta naudam'Amatrerr Lawija minusi - nepaLietuva Pirmo Sadu amatieri veil.1ie sacensibu priekidarb

tika daliti tris grupas, ii konku- nenokartotie organizatorishrence loti strauji atlrstas. T;Pec jauti jumi iebraul(anas dienSeit BRT ietvaros tika ieklauti ,"tnui, bult'o fonds un, pilnil

-14- septembris oktobris, 201 0

LIETUVA

preteji lgaunijai, - loti karstaislaiks. Plusi taldkd sacensiburaita norise, jo, ka zindms, BRTrisinejas III Latvtas Zirgu die-nu letvaros, un Programmabija loti plaia un piesatinata.Lidz ar to bija padomats ari parskatitajiem, un tika piedavatasdaZadas izklaides.

Tad Lietuva, pec sportistuteiktd, vienigais labais bija ti-kai sacensibu laukuma segums.Jnpiebilst, ka Sads laukumsBaltiia pagaidam ir vienigais.Tas nav atkarigs tikai no paia se -guma, bet ari no spajas uzturetvajadzigo mitrumu visas di-enas garuma, turklat, neizman-to.jot tradicionalas laistisanassistemas, bet pati grunts tiekmitrinata ro apakias. Minusubija tik daudz, ka sportisti

]b'uo.". 1o. 11 *9"nriqa-neapmlerrnatt. ptrmals lau bi]azirgu izvietojums: kdp€c dalazirgu tika izvietota stallos, betdala vasaras boksos? Stipralietus d€l pie tiem izveidojasdubli, boksos slapji. pakaiii

loti atri beidzes, organizetajiembutu ar tiem janodrodina,spodlsti izteica velmi tosiegadaties pat par samalsu,tadu tadu iespeju ari nebija.

Kolidz pakaiSi tika atvesti, tiepazuda loti atra tempd. Uzlaukuma sacensibu marsrutasastaditajam Vladimiram Platovam truka paligu, hdz ar tomarirutu parkartoiana ieilga,sacensibas ievilkas hdz vClamvakaram sportisti bi.ja spiestistartet pustumsa, zirgi vienkerSineredz€ja, kur lekt. Ka uzlabotizveido.jusos situaciju tikarisinats nesteidzigi. Kopumdpar Sim sacensibam tikauzrakstiti devi4i protesti. Protams, varam teikt, nek]udastas, kuri neko nedara. Bet, vainevajadz€tu pirms sacensibamnoskaidrot, - ko mes varamun ko vel nevaram, kur mumsir vajadziga vel kada palidziba.Ja esam ko ap4emuiies, - tovajadzetu ari izdarit.

Kopuma 4emot, ari rezultatibija slikti. Iespejams, sezonair bijusi pietiekami gara unsacensibam bagata. Tapat kaIgaunija, ari ieit, Lietuva, divasnede]as p€c kartas notika divassacensibas - pirmajd nede]aPK posms, otraji nedeln BRTfinals. Un, tapat ke Igaunta,otras nedelas rezdtati bijasukteki neke pirmas. Manuprat,visi 5ie minusi, kas ieprieki

tika uzskaititi, ari ietekmejarezultatus. Skaidrs vienigi tas:jaizdara pareizie secinajumi unno savam kludem jamecas.

Kopume varteiot, Latvi-jas sportisti sasnieguii labus

rezdtatus BR? sacensibas. Laigan domine Igauntas jatnieki,tomer katra no konkurencemprrmo tris vietu ieguveju rindasir kdds no musejiem.

Kristine Egle treiaii viefi jauno jatnieku konkurencA.

SeriSla filmEiana Tiraines stallosL inda Ansu le , ,

Knda jaukd un saulaina otrdienasrita u emnieku saimniecibas Tr-rairesnalli teritor'tjd ieradas filmeianas gru-pa. Arrgdkie TV3 seriala IJgunsgreksskarir; j i jau noteikti bu5 pamantuii.;aunus paversienus seriela gaita. Tieir l iei i saistit i ar Ttraines stall iem. joviens no seriala galvenajiem varo4iemAiva rs (U ld is Dumpis ) iegad i i iesstallus un io ainu fi lme(ana norisinaszls Tiraines stalli tefitoriji. Film€iananotika no desmitiem dta lidz vClaipecpusdienai, veidojot interesantasepizodes seriala skatitajiem, kuris var

nas darbus un risinaja seriala varo4usavstarpejas attiecibas. Lai gan stalli tikau,,.taditas gaismas un kameras. zirgito uzqema mierigi un bez stresa. DaiistaUa iemitnieki jau jokoja, ka zirgi, kuribijuii kadros, nemaz negribes iet uzt ren in iem, jo ju t i s ies ka f i lmu zva igznes...

Tika izmantota ari maneia, kura akti-! eriem bijajaiepazist zirgi, ne tikai skato-s ties uz tiem majvietas, bet ari jdmegina-: dr t iem saprastie' ierobe2ota laukuma,! kad zirgs var brivi kust€ties un paradit,$kas tas ir par dzivnieku. Aktieriem lie-

l iski izdevis \aprastie\ ar zirgiem, ka.padarija filmEianu vienkarSu. Izradas,ka viena no Ttraines stallu sportistCm,Linda Ansule un vi4as zirgs Lemons,gatavojas sacensibam pie trenera Kri-sa (Ivars Lusis), kura vadiba noritejalekianas treniqS, uzldausot dotos padomus un ie te ikumus. Baumdm nav pamata, ii treneru mailra attiecas tikai uz6lmeianu, sportiste joprojam trenejaspie Annas Stafeckas.

redzet gan stalla ikdienas darbus, ganspraigai un negaidrtas situacijas ser"iala :ii^":,t:-1:111]|--tosana..

jo nekas ne

varo4u dziv€. -Fillnas"nu,

process i trlQ parsp ets val uzsDelcts viss notika da-

nreresants,lo paveru .1no,'r, ,t ut,r *l'11 ?'^t t ::$ apstdidos Piem€ram' dala

riem par noiiekoio stallos. Ta kn reiisore l-" :l"li t"g':T 'i."ma p-usdienas' kuras

zinaja ieprieki. kadas epizodes iauznem. oeva AI\ ara dels otto (Martir.ri Freima

fliil:'T: " Jiin:" Jlt''", offi1l::: ;'iI ::::'t"J :$.i:i:f ;1 ;:H::': ;epizodem. tiddjadi veidojor .irra.il"1: ku'tibut'

kuras iesaistiti gan uktteii, gar, ,t4lu ^,^"b!":d": t111,

I'T0":, galvenokertiemitnieki. Pozitris moments Ei;a .eala.

starlr' kuras aktieri izm'ginaja ikdie-

Linda Axsule ar Lemonu.

septembris-oktobris, 201 0 - 1 5 -

Pasniegti Baltijas kausi pajugu braukianiAnda Pavlovska

Lunja,. I O.-1 2. septembris,paJugl

Urmasa Saksa gimenes viesmiligajos unmajigajos slallos notika pedejais no tri.jiemBalti jas kausa (BK) posmiem. Pirmo reizipajugu braucFjiem no Lawijas bija iespdjasacensties ar braucejiem no Somijas.

lapiebilst, ka somu dalibnieces ToveMariia HoLnasto un Heidija Sindair piedalijuids pasaules iempionatavienjtgiem 2008. gada, kas notika Polija,Jarontova.Lietuvuparstavej a Railu gimene -Almutis un Elena, kuri iunija organiz€jaBK pirmo posmu. Majinieku ekipa2as,kopskaila desmit, perstaveja gan vienlugus,gan diviugus zirgu un poniju klas€s. NoLatvtas uz pedeio posmu ieradas DaceStures, Zanes Braueres un Anda Pavlovskakomandas, kas ir Latvijas pajugu braucdjuiis sezonas pamatsaslevs startiem arzemEs.Daces Stures komanda kluva par Baltijaskausa ieguveju sacensibu kopvertejuma.

Draudzigi mardruti un labslaukums

Cetru dienu laikd Somijas marirutusastaditaia Juha Vileniusa vadiba trimcilv€kiem bija pa spekam izveidot loti labisaprotamu, pdrdometu un profesionalumaratona posmu, sel<ot no noradem celuposma un beidzot ar seiiem 5\Er5fiem.Patikami, ka 5\Cri!i bija noformeti katrassacensibu dalibvalsls karoga krasis, kasliecinaja, ka esi gaidits. Izveidotie 5\erili

Heidi Sinda un Anna Koivisto ar Doniiiem Hessi-Iida uh Nikolai.

Sacensibu statistika. Ekipeiu skaits:22.. Valstis: Somija, lgaunija, Latvija,Lietuva.o Divj[gi: pieci, viens no tiempiedaltes tikai divci[ra.. Vienjiigi: 17, divi no tiempiedalies tikai divcina.o Labakie: vienjugu klasC HannaKalalahti un Anika Harkonena arHessin Vihtori; divjugu klasC HeidiSinda un Anna Koivisto at Hessi - lidaun Nikolai.. BK treie posma labakie noLietuvas, lgaunijas un Latvijasvienjiigu klasE: Aimutis Raila un Pe-trs Raila ar Bondas, Kaspars Kalds unMargo Reinholds at Libeeria, DaceSt0re un Karlis St0ris/Dana Sture arHipijo.. BKkopv6rtejums:vienjugi - DaceSture un Kerlis Storis/Dana 5t0re arHipija, divjngi - )anuss Kallaste un PiaPusepa ar luurikd un Patroon.

bija tehniski veicami - vartu izbraukianasvariantu bija daudz, un jebkuri no tiembija veidots loliski un zirgiem draudzigi.Zirgiem nebija javeic asi pagriezieniprelejos virzienos u.c. Noteikti japiemin,ka izveidotas kombinacijas bija piemerotasdaZadiem zirgu un brauc€iu sagatavotibaslimelriem,

At5l;iriba no maratona sacensibim,konusu 5\eri!u braukianas marirutslika padomat - straujie pagdezi€ni, kasno braucejiem un zirgiem prasrja rpaiuveiklibu, cits no cita bija izvietoti mazaattaluma, kas apgrutinaja zirga un ratutaisnvirziena kustibu uz 5!ersli, pie kapieraduii brauceji no Larvijas un lgaunijas.So rnarirutu pagdjuiaja gada veica Somijasiempiondta dalibnieki.

Urmasa Saksa sagatavotais maneiasbraukianas laukums lidz iim ir vienigais,tieii pajngu braukianai gatavotais lau-kums Baltija. Dalibnieki atzina, ka Seit vardomat par darbu ar zirgu, nevis meklet,kur braukt.

DalibniekiNevar noliegt, ka somu ekipaZas ir

galvastiesu parakas par musu, Baltijas val-stu. ekipaiam, kaut vai areja izskata zi4adamas elegantas cepures un svarkos, kungicilindros un ghtas cepures, ekipejums allaZurs un gurs. rau norlrr . zel, Ka pajugubraukianas entuziasti no Latvijas neradaiespeju apmeklat 50 pasakumu, jo macitiesYar ad skatoties.

TomerLai ari ci l< jauki saimnieki uzgEma

ikvienu sacensibu dalibnieku un zirgu,nakas pieminet ari daias pasakuma

Cnas puses. D4ai spodistu nacasneapmierinatrbu, pat iesniegtprotestu par sacensibu galvenasMalles Einastes un vi4as komandasVisiem zinems un saprotams, kabraukiana Baltijas valstis ir jauns,atzrt. arr pietiekami sarezgits sportagan dalibniekiem, gan tiesneiiem, unnosl€pums, ka nezinama par to vel rrdaudz. TdpFc kludities var jebkurs,jaatceras, ka ld[das jaatzist un jalabo.

Neizpratni radija fakts, kakonkurenc€ startCia 8an zir8i, gannul. )aqa srtuacua lloz slm velpiedzivota, turklat, dodot laikaponiju ekipdZdm.

Neizprolamu situaciju bija daudzsacensibu nolikuma vairakumaini5ana; nepreciza laikarezultatu tabula, kas pecaizradijumiem tika labota tikasacenslbu diena; nepamatotaizslegiana no sacensibim arradusos situaciju noskaidrot unu. c. Paveicds tiem, kurus uzklausija,radusos parpratumus unizlabotu.

Galvassapes sekretaram unniekiem kartejo reizi sagadajaapre\ins, kas atkal pierada to, kaatbildigais darbs jduztic tam, kuri toun sPel.

Rezdtati plaiakcom

Atskatoties uz jau gandrizsezonas notikumiem paiugupasaule, ceru, ka neviens no mumsti kmmos nemetis" un, saprotot citsturpinas iesakto,


GlobSld iempionu t0re - noslEgumsSagatavoja Dace Strausa

Riodeianeiro, 26,-29. augusts, konkirsAtinas Ona-srs starptau-tiskais zirguSovs (AOIHS)ir pirmais

Brazilijas vestur€ ar piecuzvaigi4u v€rtibu, sakot ar2007. gadu, kad tas notikaSanpaulu. Iespeja organizetGlobalds dempionu tures pos-mu ierakstiia Braziliju sportavCsture ka attistitu konkuralielvalsti.

Posma idejas autors irstarptautiskes klases jatnieks

q":lrt:-"ifi*#tliil:Doda), un Sova nosaukumstika dots par godu vir,ra sie-vai Atinai Onasis, kad 2007.gada Brazilija notika Sisserijas ta gada piektais posms.Turpmdkajos divos gados Ati-nas iovs tika atzits par labikono visiem posmiem, un SogadSeit notika Globalas dempionutures noslCgums.

Sacensibu apmekldtajino visas pasaules noteiktipriecajas par fuodeianeirodabisko skaistumu, kur no-tiks ari 2016. gada vasarasolimpiskds spdles. tuo ik-vienam paliks atmi+a arsavam pludmalem, Cukur-

&lvas kalnu un Korkovado,Xas ir slavens ar milzigo Kris-

tus skulpturu, ko uzskata parvienu no pasaules brinumiem.Si kalna pakaie atrodas Socie-dade Hipica Brasileira jiianasklubs, kur ari notika AOIHS2010.

Pasaules kausa ieguv€jsMarkuss Enings izciniiislidz 5im lielako naudas bal-vu no visdm olimpiskajdmdisciplinam, kl,ustot paruzvar€tiju serijas kop-vertCiuma, ka ari uz\/arotBrazilijas posma Grand Prix.Pec iepriek5eje posma, kas no-tika Mderland€, cCT reitin-gu tabulas galvgali bija vdcujatnieks Marko Kuiers, untikai ar uzvaru p€dCja posmapirmo vietu kopyertCjumeun ievCrojamo naudas balvuieguva virla tautietis un kon-

kurents Markuss Enings. Kaserijas lideris vi45 sa4€ma300 000 eiro, bet tas vel ne-bija viss guvums, jo balr.-uvi4i guva pat uzvaru GrandPrix, ke ari citos marirutos,turklat sa4ema prCmiiu ari kaSova labakais jatnieks. Kopa iinedefas nogale vi4am ienesa463 130 eiro.

Grqn Prix mariruta izvei.debija Uliano Vezani perzi+e, unpirmajd raundi vienpadsmit

.jatnieki veica to bez $uddm.Vi4ru vidu nebija iespdjamouzvaretaju Marko Kudera un]osa Lansinka,

Pdrlekdana Deniss Lindsar vienpadsmit gadus vecokastritu All Inclusive NRWsasniedza izcilu laiku - 33,50sekundes, veicot mar5rutubez soda punktiem. Lldz patpedejam iatniekam ta ari ne-viens nespeja vi+u perspet.Enings ar loti straujo b€ro \€viNoltes K chengirl jaja peddjaisun S(ersoja fini5a liniju,negaiot nevienu 5(ersli, unparspeja Liniu laika zi4a.,vei-cot distanci 33,23 sekundds.

Australiete Edvina Alek-sandere ie4€ma tre5o vietuar Cevo ltot ChAkaa. Sis snie-gums nodroiinaja vi4ai aritreso vietu seriia.

Enings neizpluda emocijasun teica, ka par paveikto esot,,mazliet laimigs'l Vir,ri uzska-ta, ka ta biia Iiela veiksme 1atpedejam un, zinot sa]/a zirgaspejas, vi4i atlavies risk€t. TasSoreiz atmaksdjds.

Sacensibas notika ne ti-kai .jdtniekiem, bet arigrumiem, izraisot iautribuvisai nokaitetaja sacensibuatmosfCra. Grumi sacentessaiiu ti5ana uz atrumu.Uzvaretejas bija divas jatniekupalidzes - Filipa Vaishauptagrums Stelanija Vollerte, ku,rai biia loti individuals saiiutiSanas stils, unAnna Zunkele,kura palidz Larsam Naiblin-gam. Laiks saites attinot abemizradijas vienads, tnde! ariuzvaras lauri pienacas abam,salemot pa 2650 eiro.

Markuss Enings uzvar gan pedCja GCT posma, gak koprertAj tnA.

Desmit hbakie jatnieki GCT sErijas kopvErtdjumd1. Markuss Enings (Vacija) 300 000 eiro2. Marko Kuders ( cija) 180 000 eiro3- Edvina Aleksandere (Australija) 120 000 eiro4. Joss Lansinks (Be!!ija) 80 000 eiro5. Diesika Kurtena (Irija) 60000 eiro6. Laura Krauta (ASV) 33 750 eiro7. Kristians Almanis ( cija) 33 750 eiro8. Diudija Ama Melhiore (Beffija) 20000eiro8. Patriks Makenti (AzerbaidLana) 20 000 eiro10. Hos6 Marija Laroka (Argentrna) 20000 eiro

Riode2aneiro.

Markuss Enings, GCT katru no tiem tris posmos.iernpions o Plot Blue, Sabri-

o Rio vinneia 463130 na un Noltes Kiichen-eiro. 3r'd nodroiinija uzvaru

. GCT 2010. gada 5e2q- kopv€rt€juma.nas laika kop€jais guvums ' Markuss Riodeianeiroir 552266 eiro. bija vienigais, kur$ izjija

. Piedalijies visos GCT visus marirutus, nogaiotposmos Saja gada. tikai vienu 6\ersli.

. Jeja ar trim zirgiem, ar


FEI Pasaules kausa izci4aAnda Pavlovska

Breda, 2.-5. sePtembris, PajugiStarptautiskajas zirgu ietrjugu kla-

ses saiensibas, kas notika Niderlandespilseta Brede' uzvareja Zollans lazars

no Ungiri jas. Verners Ulrihs no Sveices

iesuva otro vietu. PrestiiajAs sacensrbas

lulakais no Niderlandes bija Marks

Vesthofs, kuri ieguva treio vietu Ko-

mandu vertejuma neuzvareta atkal pa-

lika }{lderlande. Majinieki visu sacensibu

laiku bija priekia Sveices un Zviedrijas

vienibam.

BraukSana un v€l kas citsDesmil valstu 28 aetrjugu brauceji

starteja skaistaja Prinsenhovas

mui2a Breda, kas Nrderlandes pa.iugu

braukianas vestwC ir bijusi ieverojama

vieta valsts kausa izcr4as sac€nsibas'

Lidztekus CAIO sacensibam, Breda

iosad veiksmigi uzrJdma ari FEI pasaulespa"iuqu braukginas iemPionatu cilvekiem

ar specidlam vajadzrbim. Iaianas

sporta milotaiiem fantastisku prog-

rammu piedivaja starPlautiskas pajugu

braukianas sacensibas poniiu detrjugu

klasC. starPtaul iskas sacensibas trtscirla

un l.llderlandes trisci+as iempionats,

nacionalas 5\er5!u parvard3anas un

iejades sacensibas.

Citi rati un ekiPejumsBreda biia P€dejas sacensibas, kur

labakie brauccji tikds pirms AIItech FEI

Pasaules faSanas sporta sPelem Kentuki'

Nrderlandes, Vacijas un Sveices komandu

rati un cits ekip€jums 'au ir cela uz Ame-

riku, tnpec lielaki dala dalibnieku startEja

M.rkt V"tl-ft ""

lftAerldndes ie\'ma trelo etu saceflsibr kopvettejumA

ar aizlienetiem ratiem un aizjugiem'

PiemCram, Koss de Ronde un Teo Tim-

mermanis no Niderlandes sacensibas

Bredd piedalijas ar daziem citiem zirgrem,

lai labakos pietaupitu Kentul'ir.

Ne - KentukiSacensibu uzvaretajs Zoltans Lazars

pac starta Ahene nol€ma, ka lenyki

nestartes. Ugunigajam un velksmrga.Jam

div jugu un ae t r jugu braucCiam sk i la '

ka't i isne6i pasaules tempionata Ahene

pieS\ira vi4am nepelnitl zemus punktus,

un Lazars uzskata, ka tie paii Punkti vi+u

saqaida ad Kentuki, tadc.iadi samazinot

izr-edzes ie4emt augstu vietu Zoltans

Lazars uzskata - ja nav godrgu iesP'ju'

vi4i negrib teret tik lielu naudu, kas

nepiecieiama, Iai noklutu Kentuki

Vicijas demPions uzvarman6Zas braukSana

Manezas brauk6ana

par nacionalo cemPionu. M;jinieks

Timmermanis ieguva otro vretu, Dr

dams ar jauniem ,,vileriern'

uzvareja Kristofs Zandmanis, kur5

jau piekto reizi sava karjera tika

lums Par ri leriem sauc los Tirgus'

a iz iug t i luvak ra t iem) ' kur iem 5 is

piim"as sacensibas. Vi4a tautietis

ie Ronde bila aPmierinats ar tresosava cetrjuga izmantodams divus

zirgus, neka Parasti Pirmals di

kurS startCja Saias sacenslbas -

Lazars - ieguva ceturto vietu'

Ipa5ie viesiMaratons, kuru veidoja niderlandieti

oasaules iempionata marirutu sastadita

iohans Jikobs, sevi ietvera astorl

izaicinoius un tehnisku meistaritpieprasoius 5\er5!us Marks Vesthofs't nierlund"t komandas rezerve'' brauci

sacensibam Kentuki, un Breda vi4i sav

maraton,l brauklanas spdjas apliecini

velreiz. PEc divam starPtautiskaj'

uzvaram Zelhelma (Niderlande) t

Rizenbeka (Vdciia) Marks ari Breda b

atrakais. Pasaules iemPionata dalibni€

Tomass Eriksons ieguva otro vietu, a

steidzot gados jauno dalibnieku Mii

elu Brauhli no Vacijas Zoltans I'az

€ ceturtaja i\€rsli gandriz izkrita no

E tiem, kad nogdza vienu no 5\€r5!a s

I biem, taiu savu k]udu veikli izlab

.i un kopvirtEiuma tabula ielema lid

I poziciiu. Vispusigais braucejs Verners

! rihs no Sveices savu Lusitano ikirnes;

I gu komandu aizveda l\dz ceturtajai \

iai maralona sacensibar un olrajai vi '

Ktistofs Zahdmartis - labakais maniias braukiafiA sacenslbAs Brcda'


kopverteiuma pec manezasbraul<5anas un maratona.

BraucCju startus veroia adkads loti ipais viesis. Vi4asmaiestate Niderlandes ka-raliene Beatrikse kopa ardivam mazmeitam apmeklCiasacensibas Breda un izbaudijamaratona atmosfEru,

LaimeMaza atsliriba starp

dalibnieku rezdtatiemsacensibu kopvertejuma ta-bulas aug5gala nodroiinajaaizraujoiu konusu 5!6rilubraukianas sacensibu. Tikaidetri sacensibu dalibniekispeia marsrutu veikt bez sodapunktiem un laika norma.Lazars bija yiens no viqiem,

4n laime sportista seja bija\tdzama pec tam, kad tika

5\€rsota finiia liniia. Soda punkrus parparsniegto laika norma ieguva tikai Ul-

, rihs, kuri kopvertejuma ie4ema otro vietu. Pateicoties ,,tiri" veiktam marirutam,no sestas un treso vietu kopvdrt€jumapacelds Marks Vesthofs.

KopvertEjumsVel tikai vienas sacensibas, un

kopvFrtejuma rezultati bus zindmi,Sobrid (dati uz 5.09.2010.) lideris tu Zolt-ans Lazars. Vi4i no lidera pozicijas likaatkapties Iisbrandam Sardonam, kuri,gatavodamies sacensibam Kentuki, Breda

nepiedalijds. Pec CAI-A sacensibamDonaueiingena no 16.-19. septembrim,bus skaidrs. cik dalibnieku kvalificeiuiiesFEI Pasaules kausam pajugu braukiand2010. I 20 11. gada. sezone.

Zoltans Lazars (Unga,rija): - Ar sa-viem zirgiem esmu loti apmierinats.Braucu ar diviem Lipicas i\irnes zir-giem, ar kuriem piedalijos 2009. gadapasaules cempionati divjngu klas€. Soszirgus aizjudzu ,,vileros". Izmantoiu vie-nu jaunu maneias brauk6anas zirgu.Zinaju, ka pec maneZas braukSanas vissv€l ir iesp€jams, jo atikiriba rezdtetos bi'a

loti maza. Maratona manizirgi bija nedaudz noguruii,tapec nevarCju braukt savaierastaja atruma. Konusu5\er5!u mariruta zirgi atkal bija forma, tie loti labistradaja visi kopa, es vi4iemuzticejos, un tie uztice.jasman. Esmu loti priecigs, kaBreda man izdevas uzvaret,Si ir mana pirma uzvaraCAIO sacensibas.

Verners Lrlrihs (Sveice):- Maniem zirgiem maneiasb.raukSana joprojam jakl,ust

. daudz dro3akiem, tadu,E katras sacensibas tie piln-j veidojas. Maratonn zirgi bija

{ loti Iaba forma, un 3\€rilusj es vareju izbraukt ta, ka tod biju plnnojis. ]aianas sporta

sp€les Kentuki izmanto5utos padus zirgus.

Marks Vesthofs (Niderlande): - Bijuviens no pirmajiem dalibniekiem, kurisaka maratona disciplinu. Sasniedzu la-bus laika rezultatus, un dalibniekiem, kurislartdja pdc manis, tas bija izaicinajums.DiemZel piefavu nelielu klndu pedejnskorsli, tadu to atri noversu. Ar iegutotre6o vietu esmu loti apmierinats,un, ta ka es nebraukiu uz Kentuki,piedaliSos sacensibas Donaueiinqena,Iai iegutu vairak punktu Pasaules kausakopverteiuma.

Zoltafis Lazars fio UngArijas.

Pasaules iempiondts jitniekiem ar ipaiam vajadzibdm5i biia pirma reize, kad FEI pasaules

dempionats pajugu braukdana cilve-kiem ar specialam vajadzibam notiekvienlaikusaroFcidlam starptaul iskajamsacensibam. Atmosfera bija lieliska,un visi dalibnieki izbaudija skaistosacensibu vietu Breda. Sis sacensibasteicami ie(aves pajugu braukianasprogramma. Dalibnieki no celramvalstim tika iedalit i divas ruasCs,atbilstoii invalidiratei (olraja grupAstarteja sportisti ar smagakam veselibasprobl€mdm).

eempiondta domin€ja brauceji noVdcijas. Haineri Lerters (1. grupa) uniozefs Zauervalds (2. grupa) ieguvaattiecigi zelta un sudraba medafasindividualaja vertejuma, un pie-vienoioties Hubertam Marketam,nodroiinaja Vacijas komandai zeltamed4u komandu vCrteiuma.

Iepriekdejn pasaules dempiondtaCrevena pirms diviem gadiem vacie6ussavas maiAs pieveica nrderlandieSi,

Vdcijes.Soreiz notika otredi - vacieii bijasp€cigaki Mderlande. Mdjinieki ko-manduvertejuma izcinija sudrabamedalu,bronzu ieguva Lielbritanijas komanda.lndividualo bronzas medalu izcinija ZaJ<sPopens (1. grupa) no Mderlandes.

Individudlds zelta medalas ieguvejsHainers Lert€rs (\6cija): - Esmu loti

apmierinats, ka mds savu pasaulesdempionatu aizvadijam tieSi ieit, Breda,atmosGra bija briniil,<iga. Mana lielakiprobl€ma, ka vienm€r, ir man€Zasbraukiana, un esmu vairak nekalaimigs, ka Cholin rieii iaja disciplinapaveica labu darbu. SLerSli biia gdti,bet ar Cholin bija viegli braukt.

Pasaules pajigu bnul.,lanas cilvekiem ar ,paidm vajadzibAm tempions Hainers Lerters no

septembris-oktobris, 2010 -19-

HSBC FEI Pasaules kausaizctnasagatavoja Dace Strausa

SEnefelde, 27.-29. augusts, tlisci4aMihaels fungs kl,uvis par

HSBC FEI Pasaules kau-sa sacensibu uzvaretajuft$crla lul u. gaca sezonaskopvertCjuma. PddCjas sertassacensibas Vacijas pils6taSdnefeldE, kur dominEja vacutrisci4nieki, vi45 atsevii\as

Mihaels lungs ar La BiosthetiqueSdm FBW plano piedaLtiesPasaules Iaianas sPorta spelistriscifiA Kentuki.

disciplinas ierindojas otraiA,tre$aja un ceturtaja vieta, unsumma bija otrais aiz luli.jasMeSternas ar FRN Schorscy'i.

Pec 12 sacensibam desmitvalstis un tdjos kontinentos

Jungs, kuri tiek d€vEts par vie-nu no pasaule aizrautiSakaiiemjaunajiem jetniekiem, izradi.jasvienigais, kas speja uzvar€t di-vas reizes - Marbahd (Vncija)

un Striegoma (Polija).- Tas man loti Patik, jo

esmu profesionals jatnieks unvienmCr domeju par naudaspelniianu, - Jungs pavEstija50 000 dolaru lielis naudasbalvas sa4emlanas. - Tas lausnedaudz atplsties un sagata-

j vot manu labiko zirgu SazzE Pasaules laianas sporta spClam

1- Kentuki ndkamaja mdnesi.

! tit ul divi no 16

!finiie'l,sajiem dalibniekiemSdnefeldd nebija vacie5i - Malina Larsone no Zviedrijas 15.vieta un Aleksandrs Fominovsno Baltkdevijas 16. vieta.

Mihaels lungs ar Weidezaunprof\ Riter oJ loy.

Desmit labakie jatnieki kopv€rt€juma1. Mihaels )ungs (Vncija)2. Megana Diounsa (Australija) i38 p.3. Filips Datons (ASV) t31 p.4. Klarks DZonstouns (Jaunzelande) 128 p.5. Lusija VidZersma (Lielbritanija) 128 P.6. Aleksejs Koriunovs (Krievija) 125 p.7. Andreass Dibovskis (Vacija) 122 p.8. Kajs Ruders (Vacija)9. Dirks Sride (Vncija)

usD s0 000usD 34 000usD 23 000usD 18 000usD 13 000usD 10 000USD SOOOusD 6s00USD 5OOOUSD 4OOO

I22 p.119 p.

10. Sonja DZonsone (Austrahja) 119 P.

Pazistama iejedes sportiste Ankevan Grunsvena apgalvo, ka vi4ai ne-slavu celusi iaianas sporta iumalisteAstrida Apelsa no portAla Eurodres-sage.com. Saska4a ar Ankes teiko, att€li,kuros redzami vinas zirgi. nav saistamiar stridigo rolkura treni4u paqemienu.Ta ir sislema, ko izstrAdajusi Anke kopaar savu treneri un dzives partneri Sjefu

lansenu, un saska+a ar to zirgs Pats sa-liec kaklu ekstremd veidi.

Pec ilgiem p€tijumu gadiem unStarptautiskas IASanas sporta federeciias(FEI) un Mderlandes Jaianas sportafederacijas (KNHS) februari sniegtaatzinuma ,,sakot ar Sodienu, hiperflek-sija/rolkurs tiek uTskatits par agresivupa4emienu, kad zirgs tiek jats ar zemunoliektu galvu un kaklu.kas pierauts piekdtim. Sads elements, ka ari jebkurascitas galvas-kakla poziciras, kas veiktasar agresiviem par,remieniem, ir aizlieg-tas. Savukart ar LDR (low-deep roundzems-dzilS-apali) pa4emienu kakls tiek

Anke van Grunsvena pret ZurndlistiSagatvoja Diana Strausa

Attcls no Ridehestefi.com, kur redzans Ankes

van Gtunsvenas zirgs Salinero trefli\1a pirms

sacefisibAm.

dzili izliekts, nepiemeroiot sp€ku, tapCctas ir atlauts:'

Si stridige sistema ieguvusi pamatigurezonansi saistiba ar dzivnieku labturibu.Ar' i 2urnaliste Astrida Apelsa pieversusiuzmanibu 5ai temai sava mdjas lapa 144y4eurodressage.com. Ar seviSl.<i agrestr iemun draudus saturoiiem e-PastiemAnke van Grunsvena un Sl"fs lansensm€linajuii kavCt iurnalistes pieverianos

iim jautajumam, taiu Apelsa apele Piepreses brivibas.

Sarakstd Sjefs Jansens ir krietninolamajis Apelsu. DaLi citati:

o Tu esi noiElojama nieciba; Tu eslnakama: Tu esi pilnrgi nenormalq; Tuesi vienkarii noielojama; Tu turpini bitizcila padauza: Tava viela ir pie vacuZurnalistu maJijas...

Apelsa ir iokdla Par i iemiebiedEjo3aiiem un apmelojoiajiemkomentariem, kurus izteicis Mderlandeskomandas oficielais treneris, un izskataiespajas uzsakt tiesvedibu.

Bija paredzCts, ka tiesas prava saksiesHertogenboii 2010. gada 8. sePtembri.Taiu p€dejas zi4as liecina,ka van Grun-svena atsaukusi savu prasibu - Sdds no-tikumu pavCrsiens liecina par presesbrivibas uzvaru. Lai gan Eurodressage.corr no2elo. ka nav Panaklr t iesas sPriedums, skaidrs, ka Ankei ir bijis Pietie-kami daudz iemeslu, lai izstatos no 5iprocesa.


VESTURE

Latvijas Jdtnieku pulksSagatavoja Dace Millere

Turpinajums. Sakums nr 7/2010Turpindm stastiiumu par Latvijas

fatnieku pulka izveidoianu, parstastot1929. gada izdoto gramatu .lrinieku pulksdesmit pastAleionos gados, kuru sastadijisvirsleitnants Kopitals.

Pulka apgadeSani ta r i - sa imn iec iskos un san i ta r i

medicrnos priekimetus pulka vaiadzibimizsniedz Kara sanitara parvalde. Pulkakaraviriem medicinisko palidzibu sniedzpulka mediciniska ambulance ar med.arstu priekigala. Veterinara ambulancear pulka veterinarer(lu priekSgald rupeiaspar pa l idz ibas sn iee ianu un ar \ le lanu z i r -

l r ieva ino iu mu un i ' l i rn ibu sad i iu r r ros .; J _- la l rak \ tu ro tu to l le lo sd imn iec i5kakarta veikto darbu pie pulka ieterpa,apbru4ojuma, sedlojuma, transporta uncitu apgades priekimetu laboSanas unuz tur i ianas kar t ib5 . zemak t iek p iev ienots perskats par pulka darbnicu 1927.gada (publicejam daZus piemerus, kasvairak saistiti tiesi ar jaianas inventaru).

Kaletl darbrxc rzbbp.Lr transportarati - 140, ratu rite4i 100,\€iupavadas -2406, sedli - 144, Iapstas 18, dakias -4, barjeri - 19, dzelzs gultas - 8, ieroiupiramides - 18, iaufelu rokturi 24,arkli-2, eceias - 3, vingroianas ber,r$ - 1, vieglierati - 31, grabekli - 2, varti 1, lauZ4i91, trenii 40, biku kaplis - l, taikas 2,kapostu prese - 1, ekselu maiinas 2,steki vicu cirianai - 12, cemmes - 365, te-

. le fonu d iv r ic i 2 , p lau jmaSina - l . c i rv j i

tf. beaki - 2, plits l, durvis - 3, distele' -3, katli - 9, ragavas 23, kamanas - 9, si-les - 6, dzeramie trauki 3, siena preses7, loZmet€ju rati - 8, ilkses - 4, sakas -1, sanitaru rati - l, apkaltas zirgu keias -27 380 un skapiSi - 13.

Seglenieku darbnica izlabots: leviqupalikt4i 54, sedlu sparni - 61, darba ce-pures 10, patronrati - 1, siksni4u kom-plekti - 233, vidus jostas - 196, pil;i 84,zobenu un durk]u turetaji - 611, sedlusedekli - 299, sviedrenes - 90, vilkir,ri -52, uzpurli - 12, pletsiksnas 5l8,segli-612, sviedre4u viki 318, iemaukti -460, kruiu siksnas 463, vaderjostusavienojamas siksni4as 192, sedlu pa-mat i - 2 l8 .kAp i lu s iksnas l576. ja jama.pavadas - 2359, patagas - 156, brur,ru ce-pures - 512. veder jos tas - 1001, g ro2 i - c, knsjngi - 50. Slejas - 99. kamanas 2.apausi 3276, uzkabes komplekti - 433,pinek]i 752, saku savelkamie un sakukruiu siksnas 107, nastu somas - 68,

\egu jos tas - J l . sakas 100. d is te lu s i l . -nas, kirsEk]u siksnas 2.

Tikpat srki zifots ari par atsl€dznieku,galdnieku, dr€bnieku, ieroiu un kurp-n ieku darbnrcam. PadFje no mindra j im.piemeram, gada laika izlaboti l1 125 garie zabakil

Cada la ik i pu lka komis i ja \ .a5 led i ju ia \1460 gab. saimnieciskus aktus. Pulka lielosaimniecibu rada gada naudas apgroziba,^ u , 4 r r l r c L 4 t d 5 4 u d r r .

le+emts Ls 938 757,19;Izdots Ls 937 548,36.Pu lka sa imn iec ibu par rauga pu l .

ka komandiers, bet tieii vada pulkasaimniecibas priekinieks.

f atnieku formas ietCrpsAtsevii\o jatnieku eskadronu formas

ietCrpa pamata pirms tam bija: krie-vu parauga cepures, frencis ar pltiemuzpleiiem (daZi n€saja ari vitr,roto huzarufrenci) un galif€ bikses. Tikai uzpledi uncepures loks katram eskadronam bijasava krasa:

I Kurzemes AE: uzpledi - sarkans arpel€ku/cepures loks - sarkans; II Vidze-mes AE: dzeltens ar baltu/dzeltens; IIILatgales AE: balts ar dzeltenu/balts; IVZemgales AE: ave4u un pelEks/ave4u; 13Tukuma pulks: zils ar pelEku/zils; Latgalespartizagu pulks: melns ar baltu/melns:

Kad fo rmejas la tn ieku pu lks , pec v isuatsevii\o eskadronu sar,'eianas kopa dalaja tn ieku veJ iJgaku la iku s la iga ja ravaskrasainajas formas. Bet turpmak, sa+emotieterpa priek$metus apgades cela nointendantrlras, pamazam radas vienadrbarn Iidz 1922. g. Jetnieku pulka karavirine'aja tadu pat lormas tdrpu. ki pirEjiskaraspdka vienibas.

T ika i 1c22. gad i t i ka ieves ts v isa i a r .mijai vienads formas terps, variajot tikai

s z rmolnu iekante jumu un cepures v i r ra ri krasas p€c ierodu i\irim. Jatnieku pulks

,? dab[ja dzelteno kr;su..t. 1929. gada visa armija izdarrti for-) mas terpa pargrozijumi, ievedot citu ce-

E pures paraugu un citus uzpleius. Bez 6iY ikdieni!\a t€rpa Valsts prezidents uni kara min iq t r i s 3 . g . ma i j i aps t ip r ina ju3 i

: jatniekiem ipaiu tumSzilo tdrpu, kuri

9 sKaltas Ka gata un tzejas lerps.E

TurpinAjums 22. lpp.

E

E

a

E

latnieku pulka tirsnieki ar kuncl:im misku balla. 1930. gddi.

latnieku pulka kapreiats (aukulr. 1930. gatl i .


Latvijas Jitnieku PulksTurpinajums no 21 . IPP.

Jaunais terps darinats Pec visParhuzariem pie+emta Parauga, t t. ar

vitnCm. Terpa pamatkrasa tumsi zila'

t. i . tada pati ka visam ieroiu ikiram.Terpa priekipuse sastav no piecu rin-

du oksid€juma krasas (melnas un

sidraba Snores savijums) vitndm, kuru

gali cilpveidigi noliekti uz leju ar vidu

iespraustam rozetem. V-rt+u sasprauianaiterpa vidu ierikoti - tadas paias krd,sas ka

Snores - spraudekli. Terpa apkakle tadi

paSa krasa ka terPs, ar ieapa[iem galiem

un vit+otu augidal,u, Ari tCrPa aProces un

kabatas, kuras slipas, ir vrt4otas Uzpleii

atgadina parejo ieroiu 6$ru uzpledus.Dienesta Pakapes apzimCtas uz apkaklespriekicjiem stirriem. T€rpa muguras dalu

krn54o 2 lokveidigas vitnes, ar izliekumuuz aru, kuru aug3gali beidzas pie pleciem'

bet apakSdalu vel katra puse papildina 2

starveidigas vitnes ar 3 cjlpveidigiem ie

liekumiem galos. Terpam ka vesturisksun viena laika kaujas piederums lidzi

iet patronu soma (ladunka). Bikses ir

lidzigas par6jo ieroiu Sliru biksem, tikai

ar dzeltenam uziuv€m (lampasiem). Ari

cepures paraugs vispir€js, tikai ar dzel-

tenu krasu aploku. Aizsargu krasas tCrPsjatniekiem paliek lidz6inejais.

Pulka tiesaPec kara tiesu iekartas likumu

nosaciiumiem latnieku pulka, ki visds

atseviikas karaspdka dafas, darbojas pul-

ka tiesa, kurd iztiesa likuma Paredzetaspulka instruktoru un kareivju lietas.

Iz pulka tieslietu dalas statistikasredzams, ka iztiesato lietu skaits Pulkapastaveianas laika sadalas iadi: 1921. g. -

22; 1922. g. - 40; 1923. g. - 40; 1924. g -

24; 1925. g. - 19;1926 9. - 29:, 1927. g. -

20.Mazaksvarigos Pulka karaviru

parkdpumus, kuri nePrasa nodoianupulka tiesai, lzlemj pulka komandiers vai

viembu priekinieki ar vi4iem piei$rto

disciplinaro varu.Pilsetas komandants un laPal ari visu

garnizona ietilpstoio karaspeka dal,u

virsnieki raugas, lai karaviri, ari atrodo-

ties arpus karaspeka dalas,stingri ieverotumiltaras disciplinas un pieklajibasprasrbas, bulu vienmCr terpti forma. nea-

]atnieku pulka karaviri larlos. 1930. gadu vidus

trastos patvaliga PrombutnC un neceltu

nekartibas.

Pulka virsnieku klubsPulka virsnieku klubs savu darbibu

saka 192i. gada. Kd pirmais kluba saim-

nieks tika iecelts leitnants Bulle. Darbibas

sdkums bija gruts: truka trauku, inventara.

Telpas bij neremontetas. Tika iecelta ari

ipaSa kluba valde, kura parraudzija kluba

saimnieka darbibu. No 1921.-1922. ga-

dam par kluba saimniekiem bija virsleit-

nants furmaliets un kapteinis UPits, no

1923.-L924. gadamkara ier. Lapkais, 1925.

gada virsl. Ri4$s, 1926. g. virsleitnantsKopitah, 1928. g. leitnants Sedrovics un

virsleitnants Tauni45. 1928. gadd un lidz

5im laikam kara ieredn. Donis.Ar virsnieku ikmCneia labpratigiem

algas atvilkumiem kluba iekdrtoianaipa Siem gadiem kluba telpas paris reizes

atremontetas, iem€beletas un izdai]otas.

lat 1923. gada klubs Paslta Riga,

Kuz{tecova fabrikd pilnigu lrauku servizi

prieki 200 personem. Trauki no labaporcelana, ar pulka kruiu nozimi virsl.

Ta ka ti" rp".iab pasutijums, tad makse

pulka virsnieku sabiedribai lielas sum-

mas.Virsnieku kluba izbuvcta ari skatuve

priekinesumiem. Klubs abone Zurnilus,

laikrakstus. Apmeklctaiu ricibi daZadas

sp€les. Pie kluba pastavigi darbojas

frizEtava. Virsnieki kluba Par samera lCtu

naudu var dabut uzturu un lietderigipakav€t laiku. Kluba telpu paplaiinaianai

tam 1928. gada piebuv€ta stikla veranda,

vajadzibam gan ar savu ricibu, gan ari

gadibu pie augstakas priek$niecibas.

bet ap to ierikots Pu\u darzs. Sogadtelpas izvests kaPitalremonts.

Pulka virsnieku sabiedriba noalgam kluba labiericibai un iekartai 1

1929. g. koPa ziedoiusi Ls I4 025,92.Pulka virsnieku kluba

izcilus nopelni Pulka ko

Ceplitim, kuri ka virsnieku sapulces,

sarunas ar virsniekiem vienm€rties iepotCt uzskatu, ka Pulkakiem klubs ir nePiecieiama atPutas

ta un tamdel tas jdizdailo un

cik vien iesp€jams labi. Vi43 ari visur,

pulka komandiers ir nAcis Preti

Pateicoties visam tam un ari

virsnieku apzi4ai, visi labPrat

no savim algam Pravas summas

vajadzibam, caur ko tas izvertiestikamas un lietderigas atPutas sturiti.

Pulka virsnieku Paraias unetika

Jatnieku pulka vadiba un

budami nedalitds domas, ka

ku paralas un stingra militaras

ievero5ana izkopj, izsmalcina un

skaistaku virsnieku sabiedribas iekS€jo

irejo dzivi, visddi cenias to veicinat.

Lai butu, kas rlPejas Parizveianu dziv€, Pulka komandiersdis Ceplitis iecclis ipaiu Tradicijuju, kuras darbiba iet Pari savarobeZam un 5i komisija intereseias ne

kai par pastavoio tradicijuun jaunu radiianu, bet vi+a ierosina

parrauga ari jatnieku Pulkamilitaras pieHaiibas un Ctikasizstrida vajadzigos noteikumus' ce!

priekSa putka virsnieku sapulcei un

tam pulka komandiera

Latvijas Kara muzej" [dqAtverts katru dienu no pl. 1o lidz 18; ceturtdienas no pl. 11 l-rdz 19.

LIUIIUleeja bez maksas. Gidu pakalpojumi no Ls 2,42-6,05'

Adrese: Rlga, Smilsu iela 20 (Pulvertornis) Talr ' 67223743: v'rww'karamuzejs lv '


Turpinaj um s n akamaja numura.

ARZEMES

Klubam jauna prezidenteSagatavoja Dace Strausa

Seikdrtejd olimpisko spdlu dalibnieceKira Kirklunda 2010. gada 18. augustiieveleta par Starptautiske Iejedes iat;iekukluba (IDRC) prezidenti.

_ Somija dzimusi uD LielbritaniiadzivojoSa Kirklunda pazi4ojusi, ka vi4agr ib tu rp ina l darbu . ko sakus i v inaspriek6gdjeja Margarita Oto-KrepCna, kuranesen pazinoja par atlap(anqs nq (j 3rna_ta. IDRC m€gina palielinat jetnieku ietek_mi F f I Ie iades komi te ia . kur o rgan i r ac i ia i1r vrena vteta, ko ie+em Oto_KrepCna lidzlaunajam vdleSanim 2011. gada. Kirklunda,kop3 ii gada aprila bija iDRC vicepre21Clente.

I Kira Mari Kristine Kirklunda dzimusi9951. gada 30. novembri Helsinkos, plaii

pazistama ka augstakas klases iejddessportiste un trenere.

Savu sporta karjeru viga saka 1967.gada, piedalotie., Nordic Cup sacensibarLahti, Somija. Tas gan bij i sacen5ibaskonkurd. Ar zirgu Dragon vina uzvareialaun lesu konkara mar i ru ta un l i kaieL lau la som i jas jun io ru komandr .

1972. gada Kira beidza skolu unplanoja 4nt par veterinararsti, tom€rnolema izlaist gadu un aizbrauca uzStromholmu Zyledrrja,lai kaut ko vairakiemecitos jdianas sporta. Sis paredzetaisgads gan izvertas par vairak neka diviemgadiem, un Kira no veterinararstes karje_rasatsacijas par labujatnieces un treneresdarbam. Atgrieioties Somija, vi4a stradaia

ar konkura jatniekiem.

. Pec diviem gadiem vec-ki Kirai nopir_

ka pirmo zirgu Kasper. Ar to Kirklu;dap ieda l r jas Som i jas jun io ru cempionaro5lau taj; paia gada. \ ina uzvareja ieiade.bud o t re t r ' i sc in ; un ce tur ta konkura , _u j t v rsu pavercd ar v ienu un {o pJSu z i rgu\asPer.

Turpmak vi4a pieversas iejidei. Tikailoti reti jatnieki sava sporta karjeras laikaspe jus i sagatavot t i k daudz s la rp tau t i5ka .l.<lases Lielas balva,, ieibde. zirg.r. kaKira, Kirklunda. Vi4a sasniegusi augstusrezultatus ar 14 zirgiem _ piccolo, Nijr,Matador Ramon Na|aro, Edinburg, Van-couver, Flyirge Amiral, Midtl{est IbiLight, Dakar, Patrick of Finland, Master,Asterix, Lillemarkens Arkibal un IIux.

Kira izveidojusi savu iejades zrrgutrenil,tsistCmu, kas balstas uz vacu unzviedru trenesanas sistCmas pamatiemar v i4as . pa ias iev iesra jam ipa ia j immetodem. So s is temu r ina ar panak um iemizmanto jus i . 5 t r lda jo t a r pd ias z i rg iem.gan ka trenere ar daZadiem jatnieku unzirgu pariem.

Ca lvena r inas domd i r t rene l z i rgu .attistot ta iedzimtas spejas. To jetnieceun trenere, kura sevi uzskata par senotradiciju turpinateju, aprakstijusigramatd Iejade ar Kiru. Kira KirklundaIabprat piedalas demonstr€jumos unmeis ta rk la<u nodarbrb ic v i<a pasau le ,ko pub l ika ar in te res i apmeUe. B iez i sad imacrbu demonst re jumi i zversas i r ta iova ,jo Kirklundai piemit izcila humora izjuta.

Kira par KiruDztvo: RietumsaseksA (Lielbri-

tanija) kop5 1998. gada.Dzimusi: Helsinkos (Somta) 1951.

gada.Gimene: Riiards Vaits un suns Lud-

wi9.lzglitiba: Stromsholma (Zviedrta)

1972.-1974. g.TrenEjusies ar: Valteru Kristensenu

(1975.-1977. g.) un Herbertu Rebarnu(no 1980. gada lidz virla saslimianai).

Brauc ar: Mercedes un Ookley Su-preme zirgu maStnu,

Brivais Iaiks: nav tada.Citi sporta veidi: dzive nav tik

gara, lai iemacitos visu. Kad bijujauna,daudzus izmeginaju, bet zirgi r,lAmavlrSroku.

Citas jaianas sporta diciplinas:vienmer interesCjos par daiadiem vei_diem, ke komunicet ar zirgiem.

Esmu: neatlaidiga, realistiskinoskaf ota, optimistiska.

Patik tieii un godigi cilveki, labsCdiens, darbs dArza.

Nepatik: izlikianes.Moto: labdk velu, neka nekad.Apsestiba: detalas.lpaias atmilas: fantasiskA gar-

sotne publika, kad es at Tip Topuzvareju jauno zirgu sacensibasFliinge, Zviedrta 2000. gada.

Labakie rezultdti: sudraba medalaPasaules Jdianas sporta sp6lCsStokholmA 1990. gada un pirme vte-ta Pasaules kausa finale parize 1991.gade ar Motador.

Gribdtu lidzin6ties: HerbertamRCbainam.

MerBi iejdde: Kt0t labakai.Mifeke gramata: Kos oiztiko manu

sieru? (Who moved my cheese?)Mifike fif ma: Jaukd sieviete (preuy

Woman).lecienitekais €diens: JCra kaia ka-

fijas kr€juma mErceKira Kirklunda sacensibu laika un parauglefionstrAjufios.

septembris-oktobris, 2Ol O -23-

lpastdBb ARzEMES

Pasaules JiSanas sporta speles ASVDace Strausa

Svarigakais notikumsjaianas sporta pasaule -

FEI Alltech Pasaules

faianas sPorta sPeles25. septembri snkas ASV Kentuki, kur.acenr r . ies v is labak ie \por l i s l i un z i rg isepti4as jiianas sporta disciPhnas.

Si grandiozi pasakuma organizatajiapstiprina, ka lidz 1. septembdrt bijaperdotas 300 000 biletes, kas diemial ir tikai puse no paredzet; apjoma. Ta. nozimC.ka spe]u organizdtaji sPiesti samazinatbud2etu vismaz par pusmiljonu dolaruAIItech prezrdents doktors Pirss t,ionsno lemis pa l idz i t a r pap i ldu 2 .5 mi l ion iemdolaru un informacijas tehnolo$ijim.Lidz 3im Alllech kompanija pasakumasarikoiana ieguldijusi kopa 32 miljonusdolaru, ieskaitot desmit miljonus ka galvenais Jaianas sporta spdlu sponsors.

Piedivijam nelielu fotoatskatu uziepriekS€jo spelu, kas 2006. gada notikaAhene,Vacija, gaLvenajiem varotliem.

Fakti par FEI Alltech Pa-saules fa$anas sportaspClEm KentukiLails: no 25. seplembra lrdz 10. ok-tobrim, kopa 16 dienas.Paredzets pirdot biletes: 600 000Ekonomiskais ieguldijums: vairat<nekd 150 miljoni doliru.Piedalisies: vairik neka 50 valstis.NBC pirraides laiks: 6,5 stundas.Starptautiskais rikotijs: FEI.Nacionilais sacensibu rikoteis:ASV laianas sporta federicija.

Organizicijas komiteja: Pasaules spEfu 2010 fonds.

I divi.luali zelta medalu voltiza:a a ieguva

\,.tcietis Kaj s Vorb erys.

Zebd lneddlas ieguraji lrtsc1A - VAcijds komanda: Franks Osthobs' Ingtlda KLifike, Beti a Hojd

un Hintihs Romeike.

Atrglijas princese Zara FiliPsa ar Toytown kluva par pasaules tempioni trlscl\1a Llzvaretaju komanda vol l taP:ana - va, 'Pi i


Latvijas sportistu iegutds sportaklases 201O. gade (uzot.oe.2oto.)KonkursSKSMSergejs Sakurovs, Gunta$ Sili4i.SMAndrejs Bistrovs, qirts Bricis, Maira Leja, Dainis Ozols, MairisPenelis, Andis Varna.SMKJaDis Kalita, Tatjana Rezluka, Kristaps Neretnieks, Aleksandrs

I sporta klaseLinda Ansule, Aigars BregZe, Kristine Egle, Marti+i KarRi+J, Santa Maspane, Lig,a Petenone, Sarmite Patersone, Merite pinte,lenisRimeiks, Santa Steinberga (RVA), Lauris Vilde.II sporta klaseMartini Adamsons, Kate Ansone B€rzi4a, Anna Apsite, KristineBaradovqka, Katr ina Barcev\ka, Lai la Berg\one. Liene Berzina. Lau-ma Birzniece, Liene Bojere, Juris Bregie, Karina Buceniece, GunitaBulina, lanis Buiers,Vija Ceri+a, Karline Ciemina, Lita Cipruse,A lek ' and ra DeTrna . l an ina D ianova .Ka r . r i a . V i ra l i j s D jadenko .Marija Dubrovska, Elga Empele, Madara Freliha, Eliza Gaisa,Zane Qile, Paula Glazere,Vita Glinska, Diana Indrane, Linda Iosta.Viktorija Jurasa, Ligita Jurecka, Tija jurjine, Andris .lursevskis,Elina Kandevica, Lana Kaupuia, Lina K]avi4a, Kdsta Kliesmete,Patricija Kokina, Jolanta Lapi4a, Sofija Lavrinoviaa, Guntars Lekutris, Evita Liepa, Aleksandrs Losevs, Andtis Meiinskis, EllnaMillere, Roberts Neretnieks, Anete Nikolaisone, Mariia Oze.Gir l ' Ozols I- l ina Pa\;re. Karrna Pavare, Laura penele, Viktori iaPondze le . Reg ina Rapa . E l i na Ra i i e r ska . E l rna Romanorska . Marta Roikaina, Kristine Senkane, Natalija Silila, Elza Stumpe, Lin-da Sipola, Sindija Svipsta, Anna Sellere, Vladimirs Tito;s, EditeVdgnere, Guna Vasiijeva, Toms Vilde, Linda M5a, Anna Vjaksa,Teraze Zalte, IIja Zukovs.III sporta klaseAgris Abols, Krista Kristiana Alksne, Ieva Apalupa, Anna Belska,Be.r le Bertrama, Liene Berzi4a. levgFniis BibiLovs.karl is Blauberg,.Liga Breikia, Anna Briljante, Ianis Buiers, Monika Calite, SantaCauna, Gunta Celmiqa, Janis Celmi4i, Ruta Eglite, Katdna Eisaka,Dina Endzi4a, Gita Evedovska, Linda Anna Galvina, BoqdanaCerasimeca. Ai ia Crena. Paula Crinberga. sinl i ia Crundul;, Ag-nese Huna, Santa Ivanova, Elina Kaimina, Anete Kivite, MontaKlavina, Marija Koiosova, Diana Kopajeva, Lesma Krumila, LailaKukule, ]evg€nijs Kutepovs, Sarlote Lamberte, Elina Lapina, IevaLe rna . ; r e . Da r td L i epka lne . An l ra I r nga -Be rz in r . K i t i j a l i n i qa .Aija Luse, Maruta Miezava, Lita Mil,<elsone, Elza MuiZniece, Dar-jana ljei\erenko, Nellija Nulle, Elina Ozoli4a, Zanna panteleieva,Erne\l \ Pelkevit \ . Vi l tor ia Pondzele. Roberrs Priedir is, MadaraReinane, Katrina Rezniece, Evija Ro\e, Elina Romanovska, Svetla-na Rudmieze, Kristina Rustane, Marite Skapare, Santa SteinberearQra l / r o l . So l v i La 5 t rake . Amanda S t rau jupa , Mar ta l amane .A le isejs Tjurkins, Eduards Triblis, Sintija Udraite, paula Veiss, InraVeta. Ldurna Vegnere. l \4ai jr Zak\a. Anit.r Zarinova.IeiadeSKSMAirisa Penele.SMInga Bistrova, Kristina Rozite, Gita Zake.SMKUna Kiesnere, Agnese Kukaine, Anita Lapina, Agnese Liepi4a,Tatjana Malikova, Terdze P€tersone, Ter€ze Rozenberga, FlijaStepanova.I sporta klaseViktorija Baribina, Ilga BerziDa, Aija Butane, Iveta Daubure, MariteDavidsone, Anete Dudele, Eiina Grundmane, MadDa Hruleva,Vita luriene, Ance Kozuldne, Gundega Krigere, Krista Kukure,Klinta Lace,Anita Lapina, Elza Lapsi4a, Dagn-ija Levionoka, LindaLoja, Gustavs Mazberzir,ri, Mara Meinharde, Anete Nikolaisone,Kristina Pleskaiova, Elina Pota+ina, Olga Sakurova, Dace Samuia,Lasma Stanke, Marina Tarvida, Jnlija Tkatova, Anna Vainute,Cuna Vasi!eva, Margarita Vi4\ele, Elza Za\e.

II sporta klaseLain,a Abelite, Inese Baltifa, Karina Bogorada, Sanita Bula, Eve-rita Daubure, Marite Davidsone, Marija Dubrovska, Laura Endzele,Marianna Frolova, Odrija Heinrihsone, Signija Hmef4icka, Elizabete Karkli!a, Monta K]avi!a, Angelina Kostina, Liga Mieze, Kate-rina Miiuta, Alina Obuieva, Lidna Pelie, Ksenija petrova, AgritaReinvalde, Agnese futuma, Sofija Romarluka,.Jana Saulite, Aig; Si-lavniece, Kristina S,okolova, Sabina Spakauska, Laura Strele, OlgaTolkunova, Ennija Zuka.III sporta klaseAnita Antone, Gunta Baumane, Laila Betgsone, Marta BrunilaBuile, Julija Ezite, Vita Farafonova, Oiga caidukeviaa, SindijaGah i+a, Paula Grinberga, Laima Iansone, Lana Kaupuia, MontaKl,avina, Sofija Lavrinoviia, Jekaterina Lisovska, Renate Melngaile,Julija petrova, Dace,Podniece, Agnese Rituma, Emilija Ruazite,\ db ine \ a lmr . soF ia Se rcuka , Ma i i na S ido rova . Ba iba S i l am i l e l e ,K r r c t i ne T te rdoh leba . M . \ a i t u i e . San i i a Va re r rbe rga . l ana Ve ide .Agne .e \ i l u -a . Marga r i r a VoL lova . Mar i na Taga ta . Je l i zave tazerrova Anda zvtrBzcttQa.

Apliecibtls pdr sporta klalu piei(irlanu iespAjams pieteikt un safemtLa h' i.i a s I At tl i eku fe d e fi c ij A.TAIT uni s 297 5 3 828.

€

=

Pasaules kausa izcina,

9entraleiropas ligas Ziemelu grupaskopv6rtejums

ValstsBaltkrievijaIsaunija

3. Igors Vasiuevs Baltkievta4. Vadims Konovalovs Krievia4. Ibragims Vaskovs Baltkievta6. Mai\-ojs Kiecons Polia7. Arsenijs Spakovskis K evija7. Bens Gutkausks Lieruva 87. Mihails Atojans K(ievta7. Bronislavs Cudiba Slovnkija7. Andruss Kallaste Igaunija12. A. Gloskovskis Polija12- Andis V:rna Latvta 412. Olegs Dikotenko Krievia-..27. K. Nerernieks Latvija...38. Qirts Bricis Latvta

Paredz€tis sacensibas 7. Leano (Polia) 11. 14. novembris1. Dotecka (Ukaina) 21.-23. mats 8. Pozna4a (Polija) 10. 12. decembris2 .Ma .kdv i {K r i ev i j a i l s . ) 0 . i u ru i \ q .B rno (eeh i j a r I 7 . 20 . reb rua r i '3. Riga (Latvia) 9. I l. julijs r0. Var6ava (Polia) 2s. 27. marts4. Sanltp€terburga (Kr) 16.-18.jdijs A Atanas (Griekija) 13.-16.matss. Bratislava (Slovakija) s. 8. augusts B Lipica (Stov6nta) 4. s.jnnis6. Vazgaikiemis (Liet.) 20.-22. au$sis C Istanbula (Turcia) 11. 13.jnnijs

Kopa

2924232320l 7t7t71 7t 7l 5151 582

2 . 3 . 5 . A B C- 1 5 4 3 1 9 3- 2 0 9 - - -- l 4 t 4 53 2 0- 9 7 6 - 1- - 2 0

3 6t 7 - -

- 1 7- u

1 1 -

8 -2 -

(uz 3.O9.2010.)\6rds, uzvnrdsl.Vasils Ivanovs2. T-rts Kivisilds

Andis \hrna.


Baltijas valstuFEI reit ingos(uz 14.09.2o1o.)

Sagatavoja Inese Ruskule

jdtnieki

Konkirs

Jatnieks Vieta Vieta iepriekiEjireitinga

Punkti

Pirmo vietu ieguvEli pasaules FEI reitingaEdvards Gals ar MoorlandsTotilas (liiderlande)

1 . l . 27 37

Adelinde Kornelisena ar ferichParzival (Niderlande)

2. 2. 2408

Laura BehtolSaimere ar MistnlHoiris (Lielbritaniia)

3. 3 . 2167

LATVIJAAidsa Penele ar Ravelu 233. 252. 799

IGAUNI]AMarika Vundere ar Orlando P 249. 283. 739Grete Barake ar O.HotChocolate

428. 504. 285.

Dzoanna Vaugana ar Ainsleyt

Quicksilver

455. 450. 255

Dioanna Vaugana ar Preqo 458. 453. 252Maria Culetsa ar Markus 197

Jaunatnes olimpisk6s sp6lesSagatavoja Dace Strausa

Singapura, 1 4.-26.augusts

Medalu ieguvEji: Mario Gamboa - sudrabs, Marselo Cirikozelts, Dalma Ruidi H Malhasa - bronza.

Singapula notika pirmasJaunatnes olimpiskas spEles(YOG), kuru laika sacentesari jaunie jatnieki konkurA arizlozatiem zirgiem. Jatniekisavus partnerus izlozEja 13.augusta un lidz pirmajiem star-tiem 18. auguste notika treni4i.Komandas tika veidotas nodaZddu valstu parstavjiem,ta dodot iespdru jatniekiemtuvak iepazities sava starpa,stradajot kopa viena kontinen-ta komanda.

Sava starpa sacentds:Azilas komanda (Sirija,KazahstAna, Singapira, AAE,Katara); Arrsftelezrja (Hon-konga, JaunzAlande, IQna,AustrAlija, OMA); Zi.emel- wCentralamerika, Karibu salas(ASV Barbadosa" Panama, Gva-temala, Kanada); Afrlka (Zim-babve, Al{trija, Libana, Etipte,Dienvidafrikas Republika);Eiropa (Sveice, Polija, Italija,LielbritAflij ^ Belgija); Dienvi-damertka (B r a zilij a, Ar gefl ti na,e e-, Kolumbija, Wugvaja) .

Sis bija pirmas olimpiskassacensibas visiem jaunieiiem,tomer daii no vi4iem nebijapirmie sa\u $ime4u olimpie$i.Gan austra[eia Toma Mak-dermota tevs Gregs, gan beJgu

iatnieces Nikolas Ffiper-tas tevs Ludo ir piedalijuiiesolimpiskajas speles, bet Mar-tinam Fuhsam ir divi treneri

gimenE, kam prasit pado-mus - tCvs Tomass un tEvocisMarkuss, kas bijuii Sveicesolimpiskajd komanda.

Pirmie ardna sacentas ko-mandu sacensibu parstavji,pieci pdri katrd komanda, betieskaites punktus deva tfslaba*ie.

Rezdteti komandusacensibds: l. Eiropa, 2.Australazija, 3. Afr/tLa, 4. Azija,5. Dienvidamerika, 6. Ziemel-un Centralamerika, Karibusalas.

Nosl€guma marsrutazvaigznes bija Marselono Urugvajas ar zirgt LinlssHot Gossip, kuri izcinija zeltameda]u siva ci4a parlek5andpret kolumbieti Mario Gam-boa. Dalma Ruidi H Malhasano Sauda Arabijas sa4emabronzu. Marselo eiriko, kurjjaja ar divdesmito numuru,pirmais abus raundus veica bezklnddm. Pedejais startCia MadoGamboa,kuri ari marirutu vei-ca tiri, tadd! notika parlekianapar zelta medalu Dienvidame-rikas pdrstavju starpd.

YOG Finala uzvarEtnji1. Marselo eiriko lurug-

vaja), Links Hot Gossip, 0/010s.p.142,35 si 2. Mario Gamboa(Kolumbija), LH Titq.n, 0l0l14s.p./60,63 s; 3. Dalma Ruidi HMalhasa (Sauda Aritbija), FlashTop Hat,4l0l0 s.p./ 38,05s


Te ir ma na lzgfitiba, kuri jiieguldalat\ ijds specjalists Sergejs Sakurovs

strada]a par marirutu sastadit; ja asi5tenlu\ectas jaunzirgu iempioneta, kas notikaVdrendorlas sporta centrd no l. bdz q qpn_tembrim.

. - Es Saia daba jutos lieliski,lai gan c€los

ptrms seslem un gaju gulet v€lu vakara.Pirmkart, es baudiju to saiutu, ka mars_ruta sastediteis un ta asistenti visu laikuir laukuma un uzmanibas centra. Otrkart,es uzmanigi sekoju tam, ka tika vartotiun komentati stila mariruti, lai macitosto darit. Latvija. Treikart, gum m zigupieredzi ka sportists un kd treneris. Skatrj-osuz visu ,,izsalkuiam aciml jo biju noilgojies pCc 5is augstakas klases sacensibuatmosfEras. Punktus manai marirutasastaditaja kvalifikacijai FEI piedaliiannsSajjs sacensrbas gan nedod. bet pat\ regu_vu lotl daudz.

Sacensrbas ir loti prertizas. io rajassa4em ne tikai individudlas balvas, bet

:i"1 :]urp: sacenias Vd(ijas Tirgaudzetejubred nba<.starlaia ari sporl isti no arzemem,piemeram, Zviedrijas un Sveices, bet tikaiarVacta dzimuSiem il,<irnes zirgiem. Ekarts

Fragmefits 11o sacens,br rorO| Ootru Or"n.r r@stastits ari par mairutu sasfiditAju darbu. Grupas biLdi Sergejs **i, no-toi^.

Sergeis stasta, - turstarteiuSi zirgi no pie-cu lidz seiu gadu vecumam konkura,iejide, trisci4a unpajugu brauftSand. po,nijiem bija vertCianapat no tris gadu ve-

Hilkers teica, - tas ir /op sacensibas launa-jiem zirgiem, un lika atbilstoius marirutus.Piecus gadus veciem zirgiem - konkuruslidz t30 cm augstumd, seigadigaiiem _ l4{.)cm. Turklat viss notika milzieiairaktr vr unitri. - Ekarrs iziomdja ikFr3l"u galeio izvie-lo tumu re izem pdr is minu(u la i la , pa ts no_vilka Zaketi, (eras pie elemenlu pirneSanasun radija mums visiem priekdzimi.

Kad paradijds kads brivs bridis, steidzosuz iejddes laukumiem, Iai redzatu jaunakas(endences ari iajd disciplina. prieks. ka .a-tiku daudz pazistamu ciJveku, 21 Lur1"-tikos, kad dzivoju un srrddaju Vacij i.

cuma, konkrura uniejddes zirgiem bez jatnieka muqura _ nodetriem.

Stradat Sajas sacensibds Sergeju

C:1:'Li:.,"'::A"t**,f$".{ffi l,sastada jau gadus detrpadsmit. VinS redzejis musu specialista darbu sacikstCs Bavarija,novErtejis ieinteresetibu. un uzaicinij ispiedalities iajd pasakumA stradat oficial;jemarsrutu sastadruja asi5tentu komanda,kura bija vienpadsmit cilveku.

Noteikumi bguii stingri. Iauuzalclnajuma rakstits: Aicinam stradatkomardd, ja jns piek-ritat veikt sekojoiuspiendkumus - pdrnCsat Skerjlu elementus,nogaddt tos l idz treiLerim u.c.Serqejam tikapiedaveti edineianas taloni, simbtiiska ka_batas nauda un divinats formas ieterps.Tidojums uz Vdciju, atraianas viesniciun auto ire, lai no viesnicas noklutu lidzsacensibuvietai 30 km attaluma (sacensibasir rik popularas, ka visas tuveja\ viesnicasjau sen bija rezervetas) izmaksija krietni

Ju:e'- net \ergeJ: saka:, Ti ir mana izglrt iba,man par to jdmaksa. Un jau tas vien, kamani uzaicinaja, ir liels panakums.

Mariruta sastaditaja asistentu ko_mandas citi dalibnieki bija tikai no Vacijas.Sergejs.vinu vidu ieklavds bez probl€mam,lo iletrskr zlna vecu valodu:

fung entsprichl. ausgewogen

Mifelsons kdrtos starptautisku eksimenuPrieks, ka cilv€ki

no musc tiesne3ukorpusa, un it ipaiiabi lideri marirutusastadrianA, rupejaspar savas kvalifi kacijascelSanu. Ta IvoMi\elsons sa4€mis

Ivo Mikelsons: - Esmu priecigs, kaSrarptautiska ldsanas sporti iedei;. l ' ia(FEI) devusi savu apstiprinaiumu tam,ka novembri man tiek dota iespejapaaugstinat sal.u kvalifikdciju un kartotstarptautisko marirutu sastaditajueksdmenu (J. kategoriia pec FLI no_le ikumiem) . P i rms tam bus kurs i , kassadaliti divas dalds - pirmas tris die_nas teorija kvalifikacijas celianai, tadsesas dienas teorija tiks savienota ar

praktiskam nodarbibam. Tatu velpirms ta visa man ir iespeja staZaties kemarsruta sastaditaja asistentam ietruzvaiginu sacensibas, kuras risinasiestjeZa, Belgrja. Prorams. gribu pareik.ttes.- ka Latvijas Idtnieku federacijaa tba ls ta manus cent ienu. , pa l idze jakomunicCties ar FEI un nokartot visusar dokumentu iesniegianu saistitosjautajumus.

apstiprinajumu, ka varkerlot trej;\ kategoriias kvalif iklci iaseKsamenu.

septembris-oktobris, 20 1 O

Kocenos aizvaditajas pajngubraukianas sacensibas pirmoreiz Baltijasvalstis sava loma tika uzticcta stjuartam,ko veica Indra Gabali4a. Vi!a j; ianassporta sabiedribi pazistama jau sen - kaprasmiga jauno sportistu trenere sportacentra Kleisti, ka ari - galvend rikotajaPasauJes kausa posma sacensibas RigA.

- Kida ir jusu pieredze sacensibutiesneses amate?

- Sacensibas par tiesnesi stradaju jaukopi macibu grupas laikiem - gan paratzimju rakstitaju vai procentu rCkinttajuiejades sacensibds. gan par starla l iesnesi,sekreteri vai laukuma tiesnesi ikdriluparvareianas sacensibds. P€d€jos aptu-veni desmit gadus sacensibas parasti dar-bojos kd stjuarts, neatkarigi no ta, vai tasir viet€ja vai starptautiska meroga.

- Starptautiskas jedanas sportasacensibas Riga notiek kop6 1992.gada. Knda bijusi jnsu fdzdaliba toorganiz€5ani un izaugsme lidz galvenar-rkoteja amatam? Un kas ir galveniestjuarta pienekumi?

- Ka visur viss sakas ar mazaliem.bet svadgaiiem darbi4iem: teritori-jas sakopiana, i\Er5|u krdsoSana, sta]]asagatavoiana un tamlidzigi. Gadiemejot, uzkaias pieredze no ieprieksdjdmsacensibam, kaut ko,,paipikoju' no citiemsacensibu organizetajiem, radas jaunasidejas un tika apgulas jaunas zin;ianas.Ta - nemanami tu jau esi kluvis parpietiekami augsta ranga specialistu,lai tevvaretu uzticCt galvena rikotaja jeb galvenastjuarta amatu.

Nepateicigais, bet vajadzigais darbsDace Millere Pirmkart, gribu teikt, ka tas ir koman-

das darbs - jo lieldkas sacensibas,jo vairakstartejoio zirgu. jo vairik nepiecieiamsstjuartu, lai nodroiinatu kvalitativusacensibu norisi.

Stiuartu darbibas merkis - visaiesp€jama nodroiindiana zirga labklijibai.Sakot ar ierasanos sacensibu vieta,atraianos sta,lla tedtorta, iesildes unsacensibu laul<uma. Stjuarts seko lidzi ganpareizai inventara izv€lei, gan atbilstoiui\er5!u parvar€ianai iesildes laukuma,gan sportistu un to paligu attieksmei pretzirgu ta atpulas laila. Nav pielaujamanekdda veida brutala attieksme pret zir-gu.

- Stiuarta statuss sacensibas,- kad tasparndrJis musu leksika un ka isknojascilv€ku apmaciba Saja jomn?

- Stjuarts sacensibas ir augsta ran-ga amatpersona, ar pietiekami liehmpilnvaram, pat lidz iesp€jai diskvalific€tzirgu no starta. Jau paris gadu Latvijejatnieki pieraduii pie stjuartiem, ar saprat-ni ieklausas aizradil'umos vai ieteikumos.StarptautiskaiAs sacensibis nosaciti irvieglak stradat, jo piedalas pieredzejuiakisportisti, kuri jau gadiem ilgi pieraduiipie stjuartiem daiidas valstis. DaZreizpat kads no musu Latvijas sportistiem ie-saka labu padomu, ko noskatijuiies citassacensibas.

Vietejas sacensibas paradis ari tadisportisti, kuri jebkuru aizradijumu uz-tver loti personigi, bet es tomar ceru, katurpmak musu sportisti saks daudz vairakuzmanibas pievCrst zirga labsajutai. ne-vis mdr!€s tikai un vienigi uz sacensiburezultatu.

- Kas ietilpa jusu pienikumos Bal-tijas kausa posma sacensibas pajfgubraukiana? Kadas bija 5i pasakumamicibas?

Nemot vera, ka pajngu braukianassacensibu popularitate Latvija tikai sekuz4emt apgriezienus, mani pienakumibija loti pietuvinati sportistu iespejamSajd bridi. Lai rati un aizjugs pilnigi at-bilstu FEI prasibim, droSi vien paies v€l

9 paris gadu, jo paingu brauKana ir loti

! dargs pasakums. Man bila jaseko,lai zirgi

f un rati butu ar numudem, lai rati butu

J aprikoti ar bremz€m, lai zirga acu kla-

! pes nebutu parak tuvu acim, lai katra no

! sacensibdm dalibnieki ieverotu attiecigi

; noteiklo apgErba sti lu, piemdram, pCc

Indra Gabali4a. Dzimusi: '1971. gade.. Jeianas sporte: kopi 1983. 9ada.. lzglitiba: Latvijas Sportapedagoqijas akadCmije ieguvusi:2005. 9. lzglitibas zinetlu bakalauragradu sporta;2005.9. lzglitibas un sporta darbamenediera kvalifi kaciju;2006. g. FEI cou6e for jumping stew-ards;2007. g. Pedagolijas maoistraakadamisko gradu sporta zinatnC;2O.O8. g. FEI Coutse for coaches (level

censas apmeklet visus LatvijasJatnieku federacijas organizetossemindrus, kas saistiti ar macibuprocesa organizeianu.Sobrid cer atsakt studijas LSPAdoktorantura.. Pieredze treneres darbe: partreneri strAde kopi 1990. gada,pakapeniski un mCrKtiecigi papla-iinot savas zinesanas nu jau vis5sjaianas sporta discipInas.


iejddes sacensibam katram zrrsampdrbaudrju mutes dzel2us.

Man ta bta Joti interesanta un vienlai_kus loti sareigita pieredze, jo ar pa.juguDraukjanu tik tuvu \askaros pirmo reizi.Nacas pastudCt ari pajugu braukianasnolelkumus, pec ki ari sapratu, La manta ir pilnigi cita pasaule ar citiem ter_miniem un ,,divainiem', aizjuga detalunosaukumiem. Maciba laikam klasiska _macities, macities un velreiz macities.Loti gribu cerEt, ka pajugu braukianasentuztastiem nenolaidisies rokas. unnakamgad sacensibas varas redzet vFlvairak ekipaZu.

-^Ir cilveki FEI aprit6, kas darboj as kaprofesionali stjuarti, tiek uzaicinati uzsacensibam vise pasaulC, Ka iespejamsapgut attiecigu izglitibu vai pieredzi,kas to nodro3ina?

- ]e, protams, FEI ir atziti profesionali

llllti;Il#ii,l;*j##1','#,ffj,,zalie" (dabas aizsardzibas un ekolo$ijasaizstavii).

Nemot v€re savu pieredzi, varu teikt,Sis i r pats neDrfei . io; l -a i . ,1. .k .

Sacensibas Iniukalnd. Centrd Indra Gabali4o. No k "ira,

_ Elro Zo4"uo iil Mariia Mulinait.sacensibu laikd, jo diena sakas krietnipirms sacensibam, tad, kad sportistiemir nta trenilru laiks, un beidzas velu. Irjiredz viss un jdbut visur, tapec stiuarramnepiecieiami vel arr paligi. pari lail<amneve los ldu t par FEI a tz i tu s l juanu, Jokadreizjau gribas ari td vienkdrii pabauditsacensibu laiku... K]ut par proiesionalu

stjuartu var, apmektejot FEI organizatoskursus sl.Juartiem attiecigajd disciplina.tad kadu laiku jdtrdj sacensibu skaits,jaapgust pieredze, stradajot taias par stiu_arta paligu vai ari galveno stjuartu, tadjakArto eksemens, un FEI atzita stluanaaplieciba bus kabata.

nepateicigakais darbs

sertific6tie sacensibu tiesneii un marirutu sastedit6jilatvips litnieku federacija

| 8. Laila Kronbergu | , nn",," o,-,_.^,^^ |pazir.roiusi, ka. sdkot ;; | ;. M;; ;;;; '"" | 2 Maiia KJeinberS,

I Nacionalas katesorijas2010. gada l. septembri. Lfr I to. ra.tt"iil"ra, I I ll]".Y"ltt. I marirutu sastaditajiieskaites sacensib;s arlaurs I ii.;;;;;: i;ri.,.d. l4

Inga Mrfelsone I l.MarisAgulis

tiesar tir<ai nacioneras i","- | ii.;;;;;il;'"' I i ]::If:*":, | 2.EindrsCesniek:Sorijas "ui t,nrp,nu,i,t u. I i;.;il; ;;iliril |

o Madislavs Rutkovskis | .l. Marila Dubrovskakategorilas riesne'.ie; ;; | ;;. ffi i l;;;* |

T Natalia Sakurova | +. Dain'is tirmanis

marirutu sasradirdii";. -

| i;. il;ha";k"" | 8 Edgars Treiberg.

I s. Roberrs Ner€tnieksTiesneiu- saraksts uz | 16. Dace Sture lTiesneiiiejadc |

6. Aleksan-drs Sakurovs25 08 2010

1 17. llona Truksane I N".ionatalk"t.gori;u, I z olga seuere

+esle++slbrautl4la |riesnesir<onkura lf:::-:1^r".io,,ara,kit"go,i1",- | i *:n"",iffiffi,.so,ii*

| | i,,Jl'.r1,lll".J--*r.GundegaAdamsone I i.i.o.u,a,.s,o*,ru, l;.11;::"rfiffJ"2 Ligija Bireniece

I Starprautiskas karegorijas | ; |i::.3. Andris Buklovski. I ties;sa kandideu , .'.-.,.t Kleinberga

4.Krisrapscaune li i l ; i;;# l!fe"1"1'r."i"5t lu': tu.l,levi:: I n*i,,a" r"i"g..,j^ | I f;]::T"^:-**o Larisa Kiitoncika | ,;;sf*" ***'"^

| 8 Guna.Loia

7. Maija Kleinberga ' i.l,r"r" r<inz"to"u | ?;o:ti

M:1"*.:10. Anita Mangale11. Airisa Penele12. Edite Rozite13. Natalija Sakuova14. Edgars Treibergs15. Ghta Vilde16. Gita Za\e

€

g

Marirutu sastaditeiikorkrlraStarptautiskas kategori_jas marSrutu sastaditajukandidati1. Ivo Milelsons2. Sergejs SakurovsInga MNelsone saruna ar kolAgiem.

septembris-oktobris, 201 O - 3 1 -

TIESNESI

Zenevi apstiprinitas FEI vadlinijas stjuartiemSagatavoja Diina Strausa

lau rakstijdm, ka FEI birojs vienbalsigiapstiprina.iis jaunes vadlinijas stjuartiemiesildiianas pa4Emienu kontrolei, koizstradaja darba grupa pec parrunam, kasLozanna notika ia gada 9. februdri.

Viens no galvenajiem darba gru-pas zinojuma nosacijumiem bija, kanekavCjoties jepartrauc pielietot visas nepie4emamas treninu metodesun panFmieni. Darba grupa uzsver arito. ka jdizvairds no launprAtigas zirgaizmantoSanas, jo ipa$i ianovCrS stresaradiiana zirgam, agresiva jaiana un sapiuvai diskomforta radiSana dzivniekam.

Tagadeia FEI Stjuartu rokasgramatajau ietver noradijumus par agre5tvujaianu, tadu jaunaja pielikuma (XIII) irskaidri noridijumi par nepiecie(amaj;mdarbibdm saistiba ar zirgakakla saliek5anusacensibu un treni4u laika.

Iauno vadliniju galvenas iniciativas ir:. Kustibas, kas ietver zirga galvas un

kakla noturEianu nekustiga vai fiksCtapozicija bez parmai4am, drikstCtu izpilditlaika perioda, kas nepersniedz aptuvenidesmit minisu.

o Nedn-kst saglabdt tadu kakJa poziciju.kas raditu nogurumu vai stresu.

. Tatniekr nedrikst pielietol rupjusvai straujus pa+Cmienus, ka ari nedrikstpiemCrot konstantu spCcigu spiedienu uzzirga muti ar fiksetu rokas un plaukstaspoziciju.

Vadlinijas nosaka, ka stiuartapienakums ir nodroiinat, lai jatniekiievero augstak aprakstito kartibu, uniejauktos, ja nepiecieSams. Stjuartamjaiejaucas, ja tas novero:

r Kakla stiepianu, kas panakta ar uz-spiestu vai agresivu .jasanu.

. Ekstrema liekSana, .ia tas neatbilstaugstak aprakstitajam.

o Jatnieks tisi uztur nemainigi 6l(satugalvas un kakla pozici.ju ilgak par aptu-Yeni desmit minutdm.

o Ja zirgs atrodas vispareja stresa un/vai noguruma stavokli.

. Stjuarts Yar lugt jatniekam ietsofos noteiktu laika spridi gadijumos,ja jatnieka stress var izraisit nev€lamujaianu.

Tikai irkirtejos apstiklos un argalvena stjuarta atlauju trenina ilgumspirms sacensibim drikst persniegt yie-nu stundu. Starp jebkadam treni4u/iesildiianas sesiiam ir jabut vismaz stun-du ilgam partraukumam.

Kuslibu atkartoiana treninu arena pecsacensibam nedrikst parsniegt desmitminuiu.

Visus treni4us, tostarp iesildiSanos

Zirgs atbrivo kaklu pic Jinila.

pirms sacensibam, drikst noturet tikaioficielaia treni4u arena stjuartu uzrau-dzibd. TrenEianas treni+u arenaarpus oficidld treni+u perioda un/vai neuzraudzita arena var pectiesneiu Idmuma novest pie jatniekadiskvalifikactas.

Galvenajam stiuartam jeatrodastreninu ar€na pirms sacensibu Lrenina,td laiki, ki ari visa sacensibu laiki; stju-artam jaatrodas tade vieta, lai var€tunovErot treninu arCnu tedos pasekumos,kuros tiek izmanlotas vairdkas treninuarenas, vai jadelefC piemerots asistents.

AtqeviSkjem sporta pasakumiem ie-saka izmantot videonovCroianu, lainodroiindtu treni4u aranas uzraudzibu.Nepiecieiams nozimet atsevis\uperson6lu specidli t idu l ietu izmekleianai,kas notiek sporta pasakuma laika, taiu kojebkddu iemeslu del nav bij i : iespCjamsrisinit pasakuma laika.

launa apmacrbas un novertEiumasistema stjuartiem nodrodinas kon-sekvenci un augstu stjuartu darbibasstandartu.

Valstu federacijam tika lugts parsutitFEI Stiuartu rokasgramatas visiem sa-viem stjuartiem, lai sagatavotos notei-kumu ievieianai, sikot ar 2010. gada15. maiju. la vadlinijas nepiecieiams ie-viest grozijumus, tos ierosina Jatniekupadome. kas tiks izveidola ipaii Simnolul<am.

,,lkvienam FEI organizacija zirgulabkldjiba ir loti butiska, un iis vadlinijaspalidzes stjuartiem but aktivakiem,pieSfirot tiem pilnvaras veikt savudarbu un noversl nepiemerotu zirguizmantosanu it visas discip[nesj' saka

darba grupas priek5sedetejs Franks Kem-permanis. ,,Daudz pulu pielikts, laiizstredatu sis vadlinijas, tepdc ir veljo patikamak, ka tas tika vienbalsigiapstiprinatas. Galvenais princips, uz kobalstds irs vadlinijas. ir ciefa pret zirguun stjuartiem, kas veic sareZgitu darbu arlielu atbildibul'

FEI publice Stjuarturokasgrematas iesildiSanaspa4emienu shemas

Iesild.iiqnAs laika atlauta galvas un ka-kla pozlcija.

FEI Iejndes zi4asFEI publicejusi tris sh€mas, kas

ilustr€ zirga galvas un kakla atlautaspozicijas treninos, kas notiek pirms unpec sacensibam. Jauno pielikumu (XIII)izstradaia darba grupa, kas izveidojaparstradato FEI Stjuartu rokasgramatu


ie.jddes iesildiSanas panemieniem.Viens

.no galvenajiem darba gru_pas z_rrloruma nosacijumiem bija. kaneKavelotres jrpartrauc pielietot vrsas neprerlemames trenilu metodesun panamien i . Darba grupa uzsver a r ilo, ka iaizvair;s no launpratigas zirgaizm_antoianas, jo ipaji janovC;S stre;araolsana ztrgam, agresiva jaSana un sapjut ",_ditk?Ijo.]: -ra9iSana zirgam.

. tagaqeja I-hl Stjuartu rokasgramata

l3'l retver noradijumus par agresivu

Jasanu. racu iauna id p ie l i kumd { yJ l l ) dor jskaidri noradiju mi par nepieciesamajdmdarbibam sai\tr-bd ar zirga kaUa izliekSanupums un p€c sacensibu treni4u laika.

. Tddas galvas un kakla pozictas, ko

rzprlda ar agresiva speka pielietoianu, navprer,lemamas. Kustibas, kas ietver zlrgagalvas un kakla noturCsanu nekustiga v;if iksel; pozjciia bez pdrmainam, drikstetu

aPp i ld r t la ika per ioda, kas neparsn iedz

Tiju ekstr€mu kakla izliekianu, rostatpaugstu, zemu vai uz saniem novrerotuga lva s

.poz ic i ju , d r ik \ te tu i zp i ld r t l i ka i Io t irsos larka periorlos. Sljuarts iejauksie5. iasaca trsa ekstrema kakla izl iek(ana tiekpielietota ilgsto3i.

. Stjuarta pienikums ir nodroiinat, kajatnieki iev€ro iidu kdrtibu.

. .So .a t te lu i zman losana kopa ar . ;au_no Stjuartu rokasgramatu nodrolinaiztruksto5o kCdes posmu, kas viniem lausdarit savu darbu efektivak, nepartrauktinodroiinot zirga labklajibu. apgalvojaoarDa grupa\ vaditdjs Franks Kemperma_n1s.

, ,_ I1.nt

._Toni. parsta\ specializitovac lJas Jasanas spor ta 2urnd lu S t . Georg , , p ied iv i jo t s t r id rgus un iza ic ino iusvredoklus par iejides skatuvi. Sis 2urnaLsir senakais sporta iurnej\ Vaciia, Lasd ib ine ts l900.gada. un ra ja darbo]as iz_( ra re tades pro tes iona lu komanda. kaskatru menesi publice rakstus par sportuun renrltrem.

_ Stjuartu klatbutnei jabut nemanimai,draudzlgar un psihologiski taktiskai. Tonosaka FEI vadlinijas stjuartiem aetrulapu garume, kuras daudzviet papildusdomas uzsverianai lietoti lielG burti.Piem€ram, melns uz balta stav rakstits, kair aizliegts,,atgriezties treni4u nodalijumapCc ne larak laba izpildijuma, un dresCtzrgu tk pamatigi, ka,,sak tec€t asinis,l

Nav iespejams bez ba2dm aplverr robezdibeni.. kdda. acimredzot. Sis .porraveids atradies ilgu laiku. Septilas lzsau_kuma zimes lietotas, lai izceltu divus ter_kumus, Pirmais nosaka, ka,,gara, dzila unapala Jasanas pozicija (kakla hiperfleksi_ia ) i rp . ienemama' l tacu td k lus t b ;5 tama. rato rneg ina izp i ld r t ja tn ieh , kur iem t ruk , tvajadzigo iemalu. Savukart otrs teikumsnosaka, ka ,,robeZa starp trenilu unparmerlgu trenilu ir viena sola attalum,,:As to ld ia r indkop; sn ieg ts kopsav i l J<ums:..MFs nedrik(tam baidit ies; mes rikolamrespar labu zirgiem. Ja mes nesaksim rikotiesk i v ienots c i l veku kopums jau tagad, . t iu_arlu loma, ka ari pats sports ir p-aredzetsiznrcibai.. N4ums jau tagad ir i iparupejaspar to , la i mas nenon ikam tu rpa t , kur c t_tas ja3anas disciplinas.', Jedomi, ka autoriar to domaja konkura esoso situeciiu.

Vadlinijas nesen tika papildin,tas.Darba grupas ieteikumi

-bulstrti uz

Lozanna februari notikuids konferencesrezultatiem. Ahenes sacik5u organizetaja,FEI Iejades komitejas prezide"nta Franka Kempermana r adib;i konferencep ieda l i ias a r i Be lg i ja . FFI goda s r juar tsgenera t rs Zak \ van D i le . FEI konkura Lo_mitejaspriekis€d€tajs DZons Roie,Izabel_las Vertas treneris Volframs Vitiqs un FEIIejddes direktors Tronds Asmirs.-protams,konference neiztika bez visuresoia brita

Riiarda Deivisona, moderatora GlobelaiaIejides foruma. kas ir ikgadFja tikianisvrera vrsrem. kas iesaistit i ieiede,

Deivisons, kuri ir ari treneris, kijdtnieks velas- piedalities olimpiskajdsspelFs, kasrotiks Lielbritaniia. las padarav iqa ce lo darbu, Ia i ve ic ind tu t i ru spor tu ,vel nozimrgaku. Deivisons raksla arr parFtl v_adllniibm. Darba grupa nesniedz

Jro,r:orruTus par tenklem starp galvu un

KaKlu , uz ka pamata s t juar t j var r i ko l ies .Tas pielidzinams uzdevuma risinaianaibez nepiecieiamajiem nosacijumiemr

Vadlinijns nav ietvertas definici.las parto, cik tdlu galvai jaatrodas no krutrm.Ta iu t iek p iedav i ra \ t r i s i lus t rac i jas , kasatlalo ddiadas kakja pozrciias. Zirga de_gunam jablt aiz vertikales, tadu tie, kaszina, ka zirgi tiek iesilditi starptautiskassacensibas, zina ari sekojoso: ia jetniekiSedi iesilditos, nemaz nebutu ;aduiies'ka l ie p roces i un gar is d i :kus i jas parro tkuru ( t iesa , FEI nepa l lk i zmanto t iovarouJ.

. fE l pamatno\ t ; ja ia i jaura jumi i r . La

,Jebkada galvas un kakJa pozicija, kasreguta ar agresiva speka piemerojanu, navpieqemama."

Sajos attalos parcdlti pietlemamu gah,as un kakla poziciju piemAri,.

. . l l u ( t . re ta FLI S t iuar lu rokasgramatare.Jader rr nosatita visim r alstu federacijamar lugumu to nekavCjoties parsutit vi_srem slJuartiem un ieviesl t;\ praslbas,s ;ko t a r 20 t0 .gada t5 .ma i ju . ie jade i rp i rma d isc ip l ina , kura p iemero jaunoJrtuanu rokasgrdmatu. sav ukart pdrejjsFEI d isc ip l inas Sobr jd t iek p ; r i kar i ta ,lnqtvtoualas prasibas.

Zirgs IAk:u gaifi ar ptlrmarlgi ptlrliektu kctklu.

Zirga kakls eks?Ami saliekts.

TurpinAjums 34. lpp.

Tonjes viedoklis parvadliniiam stiuartiem

septembris-oktobris, 20 i o -33-

&* qeq resruiSt l

Zen6va apstiprindtas FEI vadlinijas stjuartiemTurpinAjutns no 33. lpp.

Tacu. no otras puses. ..kustibas, kasietver zirga galvas un kakla noturdianunekustiga vai fiks€ta pozicija bezparmai4am, drikstetu izpildit laikaperioda, kas neparsniedz aptuvenidesmit minutesl' Tas pats attiecas uzzirga ,,parmaciianu" p€c ne parak laburezultatu sasniegianas.

Kad stjuarti novertd kakla poziciju, tiemjaskatas ari uz zirga formu. Vai tas nozime,ka stjuartu iejaukianos var ne4emt vera,

ia jetnieks izmanto zirga formu ka argu-mentu? No otras puses, diagrammas tiksizmantotas ka,,ekstramu" galvas-kaklapoziciju piemdri. Ambiciozi stjuarti, labugribot, var aptwet raustiianu iesildiSanasarCna. Stingri noliegti,,rupji vai straujipanemieni" vai .,konslanls spacig\ spie-diens uz zirga muti'l VajadzCtu izvairitiesno tedam fiksetam kakla pozicijam, kasvar radil nogurumu un slresu. Tam ir

iebut stjuarta lemumam.Vai jaunas vadJinijas kaut ko spds

marnrt/ Zurnala Horce lnlernalional hrperfleksijas ,,galvenais varonis" Sjefs Jansens jau atkal varCia izklastit stastu parzinatniskiem pieradijumiem par rolkura,,gimnastisko' iedarbibu. Savukart viqamaceklis Patriks Kitels nodCveja inter-netu par brutalu ieroci. Pateicoties yo&-

Tabe, kas nodroiina globdlu sabiedr-rbasinform€tibu, nav iespCjams noslapt to, kaskatru nedelas nogali notiek iesildiSanasarenas. Tas var palidzdt ari tiem stjuar-tiem, kas rikojas zirgu. labklajibas vaditi,lai klutu plaiaji zirgu milotaju kopieniatziti un cieniti.

FEllejddesnoteikumi

FEI Iejades noteikumu I dalas 401.artikula. Sadalas lej ade un tas gah,en-ie principi 5. punkti skaidri formuletszirga galvas un kakla stavoklis:

"Visa darba laika, pat apstaioties,zirgam jabut pavadAs. Zirgs irpavadds. ja zirga kakls ir vairdk vaimazak pacelts Lm saliekts. atkaribano trenetibas pakapes un gaitaspapla5inajuma vai sakopojuma,mutes dzelZus pieqem viegli unnepartraukti un atroda\ paklavigdkontakte. Galvai japaliek noteiknstavokli, ka likurns nedaudz uzpriekiu vertikalei, ar lokanu,elastigu pakausi kd kakla augstakopunktu, zirgs neizrada pretoianosjdtniekam."

Desmit minuSu LDR noteiku-mus izm€fina Ahend

'\6cu jaianas sporta majas lapa Dre-ssur Studien tika publicets stridigaispazi4ojums, ka desmit minuiu LDRtlow-deep round zem' dzilS apal() noteikums neattiecas uz Alenes 2010. gadaCDIO sacikstEm. Dressur Sludien sa\Emaapstiprinajumu no galvena stjuarta RolfaPetera Fusa, ka desmit minu6u noteikumsvairs nebiia spdka.

Taiu FEI noliedz Sddas baumas unoficiili pazi4o, ka XIII pielikums netikamainits vai atcelts.

,,XIII pielikums netika mainits vai at-celts Ahenes sacensibam. Ari Zaks vanDale nav devis noradijumus stjuartiemnepiemarot 5o noteikumul' FEI apgalvoja., .Ahene b i ja v iens nop i rma j iem l ie laka j iempasdkumiem, kura t i ka p iemero t i jaun ieXIII pielikuma noteikumi, un tapecZalam van Dalem bija srarigi skrupuloziasistet stjuartiem sistemar piemeroian;.Butiska bija ari toleranta un piemerotariciba attieciba uz iatniekiem, jo tiemnacas pielagoties jaunajai sistemai:'

FEI parstavji labprat pastAstija Erro-dressage par X l l l pielikuma piemeroianu:

,,Tika organizeta sanaksme vrsiemstiuartiem, un Zaks van Ddle v€ro.ja pir-mos treni+us galvenaja arena. Stjuartusiedroiinija nepastarpineti konsultetiesar van Dali, ja tiem radas iaubas par to,kad piemerot pielikuma noteikumus.Van Dale sljuarliem noradrja, ka vir.riemvienmer vaiadzCtu rikoties te,lai nov€rstutedas situacijas raianos, kura vajadz'trpiemCrot desmit minuiu noteikumu. Jastiuarts nav bijis pdrliecinats par to, vai

situacija prasa dzeltenas vai sarkanaskartiqas pieS\irianu, vai pietiktu arjatnieka bridiniianu, stjuartiem butu nosakuma jakonsultajas par van Dali, untikai tad kopigi ar vi4u tiktu pie+emtslcmums. Stjuarti pozitivi novertCjaiespeju konsullelies, jo tas viniempieS\rra lielaku paiparliecibu par to, kadun ka rikot ies saska4a ar notejku m iem. Siprocesa rezultata neradis tidu gadijumu,kad niktos piemerot desmit minuiu no-teikumu vai kad vajadzdtu pieS\irt dzel-teno va i sarkano kar t i4u . Tas nenozrme,ka iis noteikums nedarbojas. Visassituaciias tika risinatas, pirms tas k]uvakritiskas, tadCjadi demonstrejot stjuartl..profesionalitati." \-

Anke van Grunsvena. Rolkira treni4metode redzatna atl shamas jala as laika, ne tikai iesildoties.

Pareizs zirga galvas un kakla stdvoklis.

-34-- septembris-oktobris, 201 0

Zirgkopiba ir nozare, kas jiattistaDace Millere

Arrnands Krauze ir Lautsaimniekuorganizaciju sadarbibas padomes valdespriekssedetais, ka ari valsts liehkes huk_saimnieku sabiedriskds organizectas _Latvijas Biikopibas biedribai- prezidents.

-- Kada LOSp vaditeja amala ir jususadarbiba ar zirgkopibas nozari?

- Par zirgaudzdianas nozari, tapat kacildm,rlpeiamies jauri jumos, kas saistit i arlikumdoianas izstrddi un valsts finansialoalbalslu. To. ko pai,i zirgaudz€taji iesaka,tormutejam priekslikumos likumdosanaun_ virzam talak apspriesanai Ministrukabinera. Risinam, piemCram, iaurdjumus,kas saistiti ar nodokliem _ tagad, konhati,mkrouzr]Emumiem. kas ir svarigi

Ji azaj|m zirgaudzCtavam." - Cik aktivi uz citu lauksaimniecibas

nozaru fona ir zirgaudz€tdji?- Loti ieintereseti un al:tivi musu

organizacijas darbiba. piemerarn. ne_sen par vienu no tetriem LOSp valdes

JT..k!.- kluva Larvijas ZirgaudzEtAjubiedribas prezidents Edgars

-Treibergs.

Vhi . aktivi iesaistas lemumprojekiu

izstrdd€, un ne tikai, domajot par savunozari. Nav ta, ka zirdzinieki iemr par

9":lT,yl olradi. ber gatvenais ir piasmereczUrnalres kopejas problemas. Musubiedriba ir t i , kas Latviias valsls budietaietvaros sniedz savus priekilikumus at_balsta salemsanai ciltsdarbam, ka aripar Eiropas strukurfondu finanseiumapie3(irianu platibu maksijumiem undaiidu projektu istenoianai.

^ Latvija ir daudz laukaimniecibas

fozaru, un katrai ir sava specitika.Katra no tam jauzklausa, jo katra ii svarigapaiiem raji stradajosajiem cilvekjem unvalstij kopuma. Lai cik tas ari nebutuabsurdi, biikoprba, ko labi pazisru, unzirgaudzeSana ir loti l idziqis rrozares.Tajas abas darbojas daudz amatreru. Irbiikopji, kuri kopj savas saimes, un medudavina trl<.ai saviem draugiem. Zirgkopibdrr taucts, kufl daZus zirgus tura vai audzEtikai savam priekam. Bet ta ir perspekiva,ja lidzds profesionaliem ir tik da;dz iajadarba ieinteresetu cilveku. DaZi audz€ Ia_Dus sporta zirgus pardodanai, citi _ hobi_jam, tadejadi ieinteresCjot citus laudis, kuriat-kal v€lesies jar un pirkt zirgus. lesaisto_uesrebkuras,kaut vai mazas zirqaudzCtavasipainiekiem, zirgaudzllaju organizacijasKlust arvien specigakas, un las ir arvertaslkvienam. Latvijas Zirgaudzetaiu biedribair vieta, kur var risinat prolesionalus,aura;umus, ke ari sanakt kopa domu_biedriem, lai aprundtos.

=:e:Armafids Krauze.

. lG yertejat zirgkopibas perspek_tivas?

- Zirgkopiba ir nozare, kuru var unvarag attistit. Un galvenokert, iesaistotjaunus ci.lvekus, kuriem zirgi sdkotn€jiir valasprieks. Vi4i var sporiot, velas todarit, un plaSaku iespeju tam dod savassaimniecibas izveidoiana. lau tagad irpiemeri, kad fugas novada top pavrsamnelielas saimniecibas, kur tiek iuiCti tikaidaii zirgi, bet ta ir iespeia pasam trenetiesun ari iespdja piedavat citiem te izvretotsa!-us zirgus.

- Sacijet par amatierismu _ yai tas irlabi, vai ar riska pieska4u?

_ - Domaju, ka kopuma tas ir loti labi.la ir

cilveki, kuri par zirgiem ( vai bilCm ) rlpCiassava valasprieka ietvaros, vi+i pamudinaari citus. DaZi darbojas tikai hobija hmeni,bet citi to var parverst par profesionalunodarbi. PiemCram, dauazai Rietumer_ropas pilsCtas notiek vizinaiana zrrgu

pajnga, tahk no centriem _ izjides brivddaba. KapCc ari musu senajas pilsetas _ne tikai FJga, bet ari Cesis. (uldiea un ci_tur

-turistus nevaretu yizinat pajngi. Tasiau butu bizness - pakalpojumi rurisriem,kas raditu pieprasrjumu pec zirgiem, kovaretu realizet misu vielCjie zirgaudzCteji.

- Viens no jisu principieniir tas, kaLatvijas lauksaimnieciba vares izdzivot.tikai_veidojot pietiekamu eksporta linijuKatra no nozarEm.

- Ja. Viet€jais tirgus ir nozimigs, bet tasnespej nodroiinat raZotaiu izauqsmr. Ari

ljrglrcp_iba.ir svarigs ras, ko vaiam pre-

cavat arvalstu tirgum. Jau tradicionilizfugus eksportCiusas TEryetes, Bunnte_ku, Kocenu, Akme4lauku, 3 Vttolu stalluaudzetavas, ka ari citas. Nav nozimes,val nozare ir maza vai l iela, bet svarigi,lai te dotu pienesumu tautsaimniecibai.Mums jarnpeias, lai godigi - pec padarirdrezultatiem butu atbalsts katrai no tdm.

LOSP ir biedriba. kas apvienovalsts meroga raiolaiu un parsradatayunevalstiskis organizdcijas, kas .ip_tver visu Latvi.ias tedtoriiu un vFsus raioianas sektorus. Organizacijaformule vienotu lauksaimniekJ viedotrilirazoteju intereiu aizstavibai un tahkemsarunam ar valsts pirvaldes instituciiem,ka ari citiem sadarbibas partnenem.Padome var iestaties nacion;la merogaIauksaimniekus perstevoias sabiedriskasorganizdcijas, kas ir gatavas darbo_fles sasKafa ar organizacitas slatutiem.Sobrid LOSP apvieno 49 ra2oLajuorganizecijas, taje skaita 5 daudznozaruorganizicijas, 35 nozaru organiziciias un9 asocictos biedrus. LOSF ka biidribaregislreta 2004. gada 28. decembrr, tacu

pirms tam darbojas ka konsultativa pa_dome no 2000. gada 17. ar|lrla. ZOOZ.gada izveidots LOSp Brisiles buors.kas nodroiina Latviias lauksajmniekuintereSu parstevniecibu Eiropas Savieniba.LOSP reguhri notiek tik5anas ardaZddiem

- Zemkopfuas ministrijas,Lauku atbalsta dienesta un citu vistsinstituciiu parstavjiem, taia skaita rei.zi mEoesi ar zemkopibas minrstru.Ikgadeji tiek slCgts sada;btbas lisums arZemJ<opibas ministriiu par la-uksaim_nieku iesaistisanu l.mumu pieqemianasprocesos. LOSP ka galvena Zemkopibasministri ias konsultaciju partnera sta_tuss lauksaimniecibas un l;uku attistibasiautajumos noteiks Lauksaimniecibas unlauku attistfu as likuma.

septembris-oktobris, 201 o -35-

II

Eleganti - sirmi un bErizirgiDace Millere

]au vairakos Latvijas lielakajosjaianas sporta pasakumos lidzjutejuuzmanibu piesaista 6guralas mainasdemonstreiumi, kurus sagatavojuiasLatvijas Lauksaimniecibas universitatessportistes Kristinas Rozites vadibd.

- Kddi bijuii jnsu labakie panakumiiejad€?

- Esmu jajusi ar daudziem zirgiemLatvijas PSR laika parstavCiu jaunieau

izlasi. Zirgi, protams, krietni at5kirasno 3d bri2a sporta zirgiem. Tolaik zirgimani iemaciia jat, apgul elementus, Pie-redzi startdjot, bet ne gluii - saPrast !odzivnieku pilnibi. Zirgi, kuriem esmu

loti pateiciga par savu attistibu, bija:Voldns, Paragrdfs, Vidvuds, Visla, Diodeun, iesp€jams, ir v€l kddi, ko vairs neat-ceros. Latvijai kJustot bdvai no saistibamar PSRS, Latvijas Lauksaimniecibasuniversitates Zirgkopibas macibu centrsbartera darijuma iegadaias Hol5teinasil;irnes €rzeli Lagosu. Tas mana sportakarjerd pav€ra pavisam citu lappusi. Celilidz sasniegumiem bija gana komplic€ts,jo Latvija taja laiki sakam saPrast, ka aizrobe2dm jdj citadik. Lagoss man iemacij is

loti daudz. Kopa ar io br-rni3(igo sirmozirgu mes bijam vienpadsmit gadus.Labakie sasniegumi mums ir vaira{<kartdjaLR nacionale iempiona titula ieguuiana.2000. gada zelta medala Intermedia I(Vid€ji balva I) sacensibds Polija.2000.gada labi un godalgoti rezultati Pasauleskausa izcir,ras posma sacensibas Minska.Kluvim par triskartcjiem Baltijas kausa

Kristina RoziteDzimusi: 1975. gada.Jaianas sporte: kopi1981 . gada.

Augusijaianas sportaieinteresCte gi-mene: mam-ma - EditeRozite, Kristinasilggadeja trene-re un joprojam

lielakais atbalsts sporta gaitas; tetis -

Guntis Rozitis, LLU zirgkopibas mdcibucentra vaditajs, LLU asoc. profesors.TagadEj6 nodarbo5anas: paireiz die-nas lieliko dalu velta darbam, kas navsaistits ar zirgiem, taeu katru vakarupavada zirga mugura. Strada par tre-neri LLU Zirgkopibas macibu centra.

Figuralds maitlas d.emohstrajumi Pasaules kausa sacenslbu laika.

titula ieguv€jiem un guvam godalgas citassacensibds.

2002. gada sdkam startus Lielaji balva.Savis pirmajds sacensibas Saja augstaiaklasd biju spiesta braukt piedalities uzMaskavu - Mera kausa izci4u, jo Latvijatolaik vienam zirgam shema tika liktaretr.

Sobrid mans labakais zirgs jau apmacajauno paaudzi, bet pati pilnveidoju savujaianas prasmi ar zigavdzCtavai Burtnie-ki piederoio zirgu Brodors.

- Sakiet, lidzu, ka rades doma gata-vot sportistes tieii Sada priekinesurnasagataYoSanai?

Figuralas mai4as priek6nesumi radasnejauii. Iesdkuma mums ludza daZddusmazus demonstr€jumus LLU pasakumos.Tie bija loti vienkarii, un zirgu skaitsneparsniedza detrus. Tadu nonacam Piesecinajuma, ka cilv€kiem, kuri nav saistitiar zirgiem, |oti bauddms sads, efektigakssniegums. Zirgu skaits pakapeniskimainijas lidz seiiem, asto4iem. Vairakusgadus figuralo mai4u pati skatijos untreneju, verojot no malas, jo paralelilielajai figuralajai mair,rai man bijademonslrejumi Lagosa mugura ka pro'grammas kulminacija.

Tadu tad pamaniju, ka mums LLUir gana daudz sirmu zirgu, ka rezultatasakam sp€li ar krasam Sajd skaistaiasnieguma.

Bridi, kad Lagoss devas atPuta nosportiskas karjeras, figuralaie mai4a sakuiesaistit ies pali - jau ka vadilaia. Tobridprogrammas sareil it ibu paaugstinajAm.

- Ke tam palidz€ja jnsu hdz5in6ja

paias pieredze 6aja jiSanas sportadiscipfne?

- Noteikti palidz€ja ieguta lauku-ma iziuta un prasme sakartot elemen-tus noteikta r"iiba, 1o iejadc mums tasjaspej, lai kombinacijas butu baudamastiesneiiem. Bet figurala maina -

skatitajiem.- Varbrit varat nosaukt Yisas sPortis-

tes, kuras piedalas Sajos priekinesumosun raksturot, - kap€c? Vi4u meistariba,individu i vCrt€iot, nav iPa6i aug-sta, taiu kolektivais sniegurns ir |otiefektigs, un skatitiji 6os priekSnesumusvert€ foti augstu.

r.

Krisino Rozlte start, Lat\tijas lAtnieku

t'ederacijas katLsa izci4as sacensibas.


PIEREDZE

Figurala mailra ir Joti komplic€tspasakums. Tur naY svarigi sportiskie sas- ieBurn i , be t g . - r n apz in l . ka me, e . . t ' r rkomanda viens veselums, kas redz, dzirdt - n . . g l a b i ' c i t . c i r u . i a t g t l a L r u t r r r r e v r i r o'36s pr rek i r re .um. . Var r i lu gadu garumaman izveidojies stabils ,,Lielas figuralis"sastavs, ke m€s to saucam LLU sportabaze, jo paraleli vienmer ceniamies saga-tavot ari figuralo mai+u ar mazaku cilv€kuskaitu, kuri tikai sak apgut figuralasmaifas pamatus. I(t stabilus savas ko-m"nda. c i l veku . varLr nn- rL r l r i r> me i .tenes: Vita Juriine, iveta Klavila, AultaLapina, Laura Endzele, Mara jvleinharde,Kristiana Politcre, Kscnija Petrova, f l l inaPota+ina, Elina Grundniane urr AnnaVainute.

Nosaukto cilveku skaits ir l ielaks, nekiiparasti ja.jam, bet t ieii i im meitenemesrtu pateiciga par komandas labo darbu.

4[astevs madz mainities da2adu apstaklu! r1 . i rc t ja man i konranda i r s i \ mc i l c r )e . ,

esmu mieriga, ka viss notiks perfehi, jo argadiem jau virlas var saukt par figuralasmainas profcsiontlem. Viss, ko daram,taiu notiek bez vardicm.

- Ka jns varat sagatavot visus Sos zirgus, ar kuriem veidojatpriekinesumus?

Zirgi t iek picmekleti pac krasam. Tbdpiedavati ci lvekiem, kuri uz krrra veil<spriekinesumu. (iatavoianas parasli notiel(vairakas nedelas un pat ntaneius. l lgstoiadarba rezultarta, sastadot programmu,meite[es jau zina, ko un ]<a darisim, tadnu dienas, kad nav meginajunu, zirgi t iekskoloti Lrn pilnvcidoti atbilstoii programrnas vajadzibam individuali.

Vai ir meitenes, kuras gatavas\ la r tE t a r i augs tS la l imenr , p iemeram.

5ec kada la ika - V ide i r r ra i par l ie l r jaVu l t t?

- Pa\.isam notcikti - butu meitenes,kuras ir tik zinoias, ka v.uatu slartet arii ( l . rde \ d i . ( p l ind aug. rak , r I in ren- . ber E , r lvenais klupianas akmens I-LU Zirgkopibasmaclbrr centra ir z-irgu atbilstiba iejadei.1'ap€c ari nodarbo.jamies ar liguralajarrm a i n a m . i o t u r l a v n e p t c c i ( i a t n i / i r g iiejides klasiski izpratne. Ka trenerees noteikti veletos, lai manas neitenesvaratu straclat ar labiem zirgierl. Sobridvigas veicina savu rneistaribu, sagatavoJot zirgus I-LU Zirgkoprbas mfrcibu centram, lai, apmacot jauno paaudzi, b[tuzirgi, kas ir pareizi sagatavoti un vardtupJre i , / i 5n ieg l ld rnn t rp l . i c ibu ic . i ce j iem.l)iemZ€l ar I ielo sportu Ll,U nenodarbo-jas, tepec katram, kuri velas jat ar labu unl(valitativu zirgu, jadoma paian.r, jo LLUzirgi ir labi macibu zirgi, bet ne spor-tam paredzati. LLU Zirgkopibas macibucentrs ir macrbu baze, bet sports ir uz ka-tra paia kabatas re(ina.

septembr is oktobr is , 201 0

i

i

Ii

pitqu Suetetul PERSONIBA "@

MErftiecigi balerina seglosDace Millere

TerCze Rozenberga Latvijas iejedepamanama ne tikai ar to, ka ir viena nodivam sportistem, kura sp€j startCt Lielasba lvas programmi . be t a r i a r ra rameleganlajam ku.tibam un iarmu paiasuzvedibe. Izradas, TerEze kidreiz bijusibalerina...

Tagad Ter€zei Rozenbergai ir 26 gadi.Kleistu sporta baze vi4a sakusi trenetiesl4 gadu vecuma. be l p i rma t ie i i sas-karsme ar zirgu notikusi jau astolu gaduvecuma, kad vi4a kopa ar vecakiemdzivojusi Zviedrija, un meitenei atrastaiespaja izjat.

- Patiesiba ar zirgiem ,,saslimu" jaugada vecuma. Tas ilJ.iet neticami, bet tAstasta Tereze. Mana mamma Sarma Rozenberga bija baletde.jotaja un pArstavejavienu no nedaudzajim profesijam, ku-ras cilveki tolaik vareja brrvi doties uzarzemem. Tad vila man no viesizrad€matveda rotaUietu - mazu, zilu poniju. Peck ida la ika jau v isa ba le la l rupa z ina ia .ka ta i r mana mr ]aka ro ta lJ ie ta , un ar imammas koleges man mekleja mazuszirdzi4us.

Par isto sporta gaitu sekumu Terazesaka: - Saku macities jat pie VillijasZeltigas, tad pie Indras Gabali4as macibugrupas. Vi4as man iemacija |oti daudz,bet kopS 2003. gada trendjos pie AinasMain iecer . Tagad \ ta r te ju a r d iv iem z i rgiem, kas pieder sporta centram Kleisti, -

sedpadsmit gadus veco Zalvi un piecusgadus veco Lordu.

Sports, studijas, darbsTadu Ter€ze var ne tikai to. Vi4a studa

Rigas Biznesa skolas ma$istrantura biz-nesa vadibu. Strada starptautiskas lirmasLuroscripl Ball17a tulko.anas birojair menediere un vada desmit cilvekukomandu, kas nodarbo.jas ar svarigu dokumentu, taja skaita Eiropas Savienibastehnisko regulu un citu atbildgu tekstutulkoianu.

Vaicnju,ki unkdvdrda iespajams to aP-v ienot? Tereze a tz is t : - Ja . re izem i r g ru t i .Da/kar l ce lo \ ceLro : no n ta , la i p ieco 'bu tu K le is to ' . Tad . l rada ju a r v ienu z i r -gu. Pec tam dodo. uz darbu un lekcijdm.Vakara braucu atkal uz stalli, lai stridatuar otru zirgu. Ik pa bridim 50 ritmu iz-dodas pamainit, kidam no zirgiem dodotbrivdienas, bet sacensibu periods ir lotiintensivs. Kapac es to daru? Varbrit tas iratseviS\iem cilvdkiem piemitois pefekc ion ismr . Ja ko daru . tad no s i rds . la . z i rg iman ir hobi.js, nevis profesija. Taiu es ne-varu iedomaties, ka vardtu atnakt uz baziun l i ka i i z ja l a r z i rgu meia . Man va jagvisas .)omas mEr\i. Vai darba, vai studijds,vai jaianas sporta. Tas ir gandarijumsiemac i t z i rgam kddu jaunu e lementu , sa-gatavot sacensibam vai ari perdosanai.

Laba un interesanta sezonaKada Terdzei un jasanas sportam

kopuma bijusi 5i sezona? Vai atbilstpatiesibai apgalvojums, ka iejade attistds?

- Domaju, ka kopuma viss iet uzaug iu . vCr te \por l i : ,1e . - P iemeram.Challenge sacensibu laikn bija tik liels

Teraze Rozefibetga.

dalibnieku skaits kd nekad iepriek3,turklat iajas sacikstes ir salidzino5i liela\ ta r ta nauda. La t \ i j a5 ld ln ieku federdc i jaskausa izcilas posmos vel nekad nav bi-j is l ik daud,, \tartdjoio Mazaii balv5. kasir butisks reditajs. Par spiti kdzei, iejadeattistas. Man paiai ii sezona bijusi tieiamlaba interesanta un intensiva. Redzamsprogress startos ar abiem zirgiem. Nupatklasifikdcijas sacensibas Kleistos ar T.or-du . p i rm ' tam s la r le jo l ie iadd. i z lec r r a r imarsrutu ar 50 cm augstiem s\€riliem.las U man kope ja i i zg l r l rba i un ar i

€

TerAze starft Latvijas Jatnieku federacijas kausaizcifas sacensibAs.

1992. gads. Zviedrija (Vislanda) - riena no Pirmajam reizan zirga. Ponijd vards ir Bingo, uz ta

Ter,ze apgura Paias Pirmas jalanas iemafas.


zirgam, lai saprot, ka pastav vCl kaut kasarpus iejades laukuma.

Latvijas sportistu merlds -Eiropas dempiondts

Kopa sprieZam atkal par mer\i. Skai-dri saprotams, ka Ter€zei diez vai tasbus olimpiskas spdles. par luram sakanav sportista, ja nav prata Si augstakaiza ic ina juma. Ta iu jauna \ iev ie te i r jaudzivesgudra,un sprieZ sekojoSi: Stradajuiobrid ar Kleislu zirgiem. man nav paiaisavu. Tapec darba turpinaiana ir grutiprognozejama. Priecajos parAirisu Peneli,kura pagajuiogad izcinija tiesibas ar Ravelu startet Eiropas dempionata. Ja manbutu augstekas kvalitates zirgi, es varetutiekties uz to paiu. Domaju, ka Latvijashmeni iejade tuvakajos divdesmit gadostieii starts Eiropas iempionata varCtu butaugstakais mCrllis. Mums nav tik senu pa-

, . : , . - , : . . 1 . t e j a d e! cits labums un skaistums, - tu vari

s ta r te l l rdz gad iem sept i ldesmi t , un manavecume ir vel tikai iamAcas un velreizjamacas. Tagad jacensas saprast, ko tunemaki. Bet prieks, ka j[tama attistiba.

Par baletuVisbe idzo t a tka l par ba le tu . Tereze p ie

cus gadus macijusies Rigas Horeogrefijasskola, dejojusi baletu, tomCr tad sapratusi,ka tas nav tas, kam vi4a velas veltit savudzivi. Piecpadsmit gadu vecuma devus jes uz ASV mic r t ies v idussko la , un ar itur atradusi cilvekus, kuriem piederejuiizirgi. Vi$a jajusi ar Arabu ikirnes zirgiem,ne jau sporta ambiciju dal, bet tapec, kavelejusies saglabat savas prasmes iajaaprit€. Gadu pabijusi taluma, atgriezasma.jas, un tad treni4i Kleistos atsakas ar

r ' '11"v"- '!t Velam lerezei veiksmi, sporta un

darbd! Unlaivairakmums butu Sedu spor-tistu, kuri lidzas velmei uzvaret konkratassacikstes velas sasniegt ko vairdk!

1997. gdds. Pims baleta Apburfi princesekopt:t ar fiammu, Latrijas Republikas baletamakslinieci Sar mu Ro zenb er gu.

1997. gads. Pims baleta Apburfi pri cese kopaar panAkumiem bagAtu LR baleta m,ksliniekuGenA.liju Gorbaforu.

€

TerEze nav modele, tiiu piedolijusies Andreja Sayostina fotosesija.

ffiLJF

LJF prezidija s€des (8.09.2010.) lEmums1. Par sporta centraKleisll apsaimniekoianu.1.1. SlEgt ligumu ar LRIzglitibas un zinatnes mi-nistriju par Sporta centraKlelsfi apsaimniekoianu,pielemot minCto objektu

bezatlidzibas lieto5ana uz 10 gadiem.1.2. Pec liguma nosl€gianas:1.2.1.LJF prezidentam pie4emt darbaSporta centra Kleisli direkoru, kuramjaizstrada centra apsaimniekoianaskoncepcija, balstoties uz LIF izstradatosporta centra apsaimnieko5anas planu.1.2 -2.LJF prezidentam apstiprinet Spor-la centra Kleisti darbinieku sastar..u,

pie{remot vi4us darba, nosakot darbapienakumus un atalgojumu.1.2.3.L1F prezi jalx' un LJF prezidentamkontrolet Sporta centra Kleisli saimnie-cisko darbibu, kas saistita ar ipaiumauzture5anu un izmantoianu, saska+aar LTF Statit iem, Sporta centram savadarbiba ieverot LJF biedru intereses, pilditbiedru sapulces, LIF prezidija lemumus unLJF prezidenta noradijumus un rikojumus,nodrosinot kvalitativu macibu lrenir,ruprocesu audz€kpiem.1.2,4. Veik zirgu noverteSanu, lai lemtupar to talako izmantosanu.1.2.5. Visus butiskos jautejumus, kas saistitiar Sporta centra apsaimniekoSanu, centra

dtektoram saska4ot ar LJF prezidentu.2. LIF prezldija locekliem mekletsponsorus firanSu hdzeklu piesaist r6anaii ; t n i p L , , < n ^ i f . m

3. Veikt izmailas LIF macibu trenir,runodarbibu pakalpojumu izcenojumos.(Skat. pielikumu - www.ljfllv)4. Apstiprinat LIF Nacional;s kategori-

ias tiesnesu sastam uz 1.O9.2010.5. Rikot seminarus sportistiem, trene-riem un tiesneiiem (atbildigie NatalijaSakurova un Anita Mangale),6. Par zirgu vCrtCianas komisijaspriekisEdetaju ievelet Juri Meinieku.

LjF prezidijs


f f i ; is cEloJtm_s. =-, , ' , . -- , "-W

Sapni piepildis ari pec gadiem

ffipiedavajums trendties nomas gruPa

,Ar s"ra rrla t"lgaj"*t g"rk R anija var sastapt gatl koln,,irrotner, g* kolnu ,ir.ori,1*nu4 ..roku atmests nekam netika, klasesbiedre ' \4t

nes ieteica aizbraukt uz Iniukalnu, kur sporta iespejam Salaspils Botaniskaja iema4as, taPdc vi4a pieteicas trenCties pie

esot iespejams izirat zirgus un kur nelie- darzi. Tolaik ari Solvitas darba vieta LiSas P,atersones. Ar Mis Eiropa izcilus

las grupas tiek vestas izjades meia. Lai atradas turpat, Salaspili. Protams, vilu panakumus sPorta Solvita neguva,jo \€vegan Solvita uz Indukalnu brauca regulari nevajadzEja ilgi pierunet realiz€t 5o bijajau 12 gadus veca un ar sareZfitu rak-

un at zirgi.em izveldojis cieiiks kontakts, ideiu. Jaianas sporta treni+i tika atsakti. sturu. Tadu aNis bija Inpatnbija vdldianas

tomEr bija v€l€ianas tren€ties nopietnak. Visbieidk Solvita jaja uz dukands kCves piedalities konkura sacensibas. Vieniga

Apbraukaiot tuvakos stalfus Rigas rajona, varda Mis Eiropa, pati nenojauSot, ka pec izeja tolaik bija - iegut no \dves kumelu,

Solvita nonica Anitas Mangales stalli, kas laika tas bus vi4as pirmais privatais zirgs. kas vardtu but Solvitas Potencialais sporta

atrodas Ik5\i1€, un saka macities jdianas 2003. gadd ari Salaspils Botaniskaja darze zirgs. Pec paris gadiem 5i iecere istenoies,

prasmi tur. Pamazam tika apgutas ari esoSos zirgus sika tirgot. Solvita tobrid kumefu p€c no5$rSanas no \6ves Solvita

pirmas iemar,ras konkura, tika rikotas ne- staZeias Polija, tadu darba koldges izdarTja lzmitinaja Salaspili, bet Mis Eiropa atpirka

lielas trenir;sacensibas, kurds 5\dr5fu aug- krasu paversienu vi4as dzive. Sarakstoties btusi zirgkopdja, kura kCvi vel joProjam

stums bija ap metru. un sazvanoties, Solyita ar divu draudzer,ru aprupd Salaspils Botaniskaja darza.

f)iendca devir,rdesmito gadu sikuma palidzibu vienoias par Mis Eiropa iegadi Lidz kumefa izaugianai un nobrieianai-F pdrmai4u laiki Lawiia. Protams, tie. un uztur€Sanu, sadalot izmaksas uz trijam. butu jagaida ilgi. Finansialais stavoklis

ietekmeja ari Ik5\iles stalli, saimnieciba Kol€ges atrada ari jauno stalli \evei tepat uzlabojis, rades iesPeja noPirkt citu zirgu,

esoios zirgus iztirgoja. Ti sagadijas, ka Rigas pievarte - Tiraine. ar kuru varEtu piedalities sacensibas. Sol-

Saja laika Solvita apprec€jis. Pie zirgiem Q otvita 2004. gada sdkuma atgriezas vitai iepatikas Ligas Pdtersones audzetavi4a vairik nekd piecus gadus nebrauca l)no Poli jas. VarEja ari atsakt (eve Roll i ja. kuru vi4a iegadajas un tag?.-un netrenejas. Lidz 1998. gadi viena no treneties jasanas sporta. Neapiaubami, veiksmigi piedalis konkura sacensibes e

virlas koldg€m pastastija par jdianas radas velesanas turpinat apgut konkura amatieru grupa

xF:+*:*-"f$j..lr**

lg;#* **

kumefu p€c no5$rSanas no \eves Solvitaizmitindja Salaspili, ber Mis Eiropa atpirkabijusr zirgkopdja. kura NFvi vdl joprojdmaprupd Salaspils Botdniskaji darzd.Lidz kumela izaug3anai un nobrieianaibntu jagaida ilgi. Finansialais stavoklisuzlabojis, radds iespeja nopirkt citu zirgu,ar kuru varEtu piedalities sacensibas. Sol-vitai iepatikas Ligas Petersones audz€tikeve Roll i ja. kuru vita iegadajas un tag?.-veiksmigi piedalis konk[ra sacensibas \

amatieru grupa,TZontakts ar zirqiem un ikdienas\-treni4i Solvital palidz garigi un

fiziski atpusties pec darba, kur jepCta

iautajumi par Baltijas juras ekologiju,jdraksta publikncijas, japiesaka un jdvadastarptautiski projekti.

Pavisam nesen piepildijds viens noSolvitas sap4iem - piedalit ies pirgij iena.celojuma ar zirgiem. Par Sadaveida aktivoatputu vi4a jau bija dzirdejusi sen -

pirms divdesmit gadiem, jajot Iniukalnameia, kad toreizejais zirgu ipainieks Zi-gis stastija par Sadu pasdkumu Ktima.Tas i$ta aizraujoii, tepec viqa 5i gadasakuma pieteicas piedalit ies celojumapa Rumaniju, apzinoties, ka piecas di-enas p€c kirtas zirga mugura bus javeiclidz 30 km gari attalumi. Ka Solvitaiveicas? Par to uzzinasim, ieskatoties vi4asdienasgramata nakamaja numura.

I

Starp kalniem ir izveidotas ipalas dzirdinatutas lopiem, kur vat padzird,t ari zirgus,


Ara laukums - vai bumba ar laika degli?Tulkojums no 2urnala St. Georg 2010. g.seplemrrra numura

Vai jatnieki nav pieskaitami pie dabas milotdjiem un brivdabas sporta en-tuziastiem, bet vienlaikus ari pie videspiesar4otajiem? Treni4u un sacensibuara laukumi var p iesarno l g run tsudenus,lo kopsana ir ]oti dargs pasakum..hksper t i i r par l iec ina t i , la d ra jaukumi varizrAdities ka bumba ar laika degli, ja tieklietoti nepareizi blvniecibas materiali.

Realitate neatbilst velmemMusdienas jaianas laukums reti kad

vairs ir parasta vieta jaianai uz dabiskapamata. Arvien bieiak tiek ierikotas divuvai trir slanu konstrukcijas ar drenizas

C:il:i;l;"'l;:ffi i::i-'"'J:,"fi:,1?:lam, lai nodroiinatu jaSanas laukumaoptimalufunkciorrejanu.Udens)a!senDabiskafi"ol",louku^o-kuffi.vairs nekalpo tikai tam, Iai nomaktu

€!

neparikamos puteklu(. ber g." a."ali, 1::,:Pji: i" ' l To var Paslastit lans Buss, smilt\ vai granrs. izraisa pa;trin;lu nagu

sistemas udens ir noteicoiais "t.111"ntr.

Ltlt l t,et\ -. lauksaimniecibas in2enieris' nodil ianu un daiadas kiites, piemera"m.Lauksaimniecibas parvaldibas i"rua"n-l 1']-9nudzetais

un aktrvs, trrscinds sPor abscesus. Ia pamars ir pirik dzil!, tasun buwaldem rds nereti pagejis secen vai

trsls no Anabergeras stalla Bonna' Vlcija. atstaj negativu ie:paidu u/ locrtavuapz ina t i t iek ignore ts . tacu u i moderna-

v l r la . rezume)ums: ide t ls .ka t ra i jasanas sominam. ka ar i uz z i rga uz t icesanos unjiem jaianas laukumu sasteva elementie- ,.p-:lli

drsciPlnai-, ir atikirigs. Iejades paiparliecibu leciena b;idi. Ja pamats irbutu attiecinami citi noteikumi, ."ka o, lntlttt"_-

patik.miksts un elastigs pama- pdrdk slidens, tas paaugstina kritiena ris-savulaik ierastajiem uzberto smilsu lau-

rs' KonKura Jatnlehem turpreti stingrs ku. Pardk ciets vai plans virsslanis nendkkumiem. Lielakais satraukuma iemesl"

ul _clets atsp'riena un piezemasanas par labu locitavam. Uz nelidzena pamata

ir neorganiskas izcelsmes papildvielas vleta- be1 _

treninos zirgu skolosanas tiek noraulipakavi. Io vairak tiek kordotsun jaSanas laukuma sist€mds ievaditais l:1111t:'it'""klma

vietas - ari daiadi vai macibu grupu audzdk4i jaj cits aizudens, jo 5ie abi elementi saskaras ar

era$rgs vesterna Jatniekiem patikniksts cita gar laukuma malam apli pec apfa,gruntsuieniem un augsni. apakisldnis.lai varatu labak.veikt slidoias lielakas pnles jaiegulda laukum"iopSJrra,

2005. gada vnci.1:a sadarbrbi * lltt;:Tat . elementus. Islandes zirgu lai izlidzinitu dzilas rises. Mnsdienu

Vacijas JaJanas sporta federaciju Luokr Jutnt"o reclenrlusr strngru Pamatu, kas zirgaudzCtaiiem izdevies izaudzct aL

df l rs t rbas izDe les \ah iedr ih ' \ ien ar lF t i (k ik r ' ( z i ro , rc l z , , -

Eilf"ii,'.1"ffi,dil3il,H" rr Lielakais satraukuma iemesls ir neorganiskas izcersmes il",.l,;",0'*::j''',..""0u!;11

planoiunas ,rn i.t a.tosun", papildvielas un jaSanas laukuma sistcmas ievaditafu

"p.taai, Iai tie droii spetu

pasakumiem. ldens,jo 3ie abi elementi saskaras ar grunts[deniem demonstret savu kustibu di-Jatnieku prasibas ir skaid- un augsnl. !! narniku, neriskejot g[t trau

ras: pamatam, uz kura notiekjaSanas spor la ak l i v i la les . jdbur per fek- labs ja (anas laukuma pa-tam' la i neapdraudFtu j i tn ieku un z i rgu l1 t - : i

t : i ' j t8 "

rPaSo,ga i lu - to l lu . Pa- mats nav t i ka i augsras kJases spor t i s ruvesehbu. Fakts, ka realitete ne vienm"er llli ,t]i*'tu-t "

nodrosina vienmcrigu privilegi.ja. Bieii ari hobiia zirga ka brivaatbilst velmCm, kluva skaidrs, piemeram, 1I9",.11t

atspersanos no zemes Uz vi- laika pavadiianas partnera gariga vertibaA lenuo l imp iska jdsspF lds ,kadnokonkuru l l ' _ , luMu-n_nav iesPEiams nodro j ina t i r daudz augs t ika neka

" ta -marer ia la

sacenr'ibu laukuma rris zirgi t ika aizvesti lT1_T, i l t"*]"t _vi5am, di\ciplrndm vcrliba. un virlam nav orri l!rrgu kJientu.kliboiot un uz visiem laikiim pazuda no

un ,lalnretuem' io_Parak ela\tig5 pamats kas nebutu pelnijusi labu pamu-tu. u, kuru

sporta arenam. Tuvakajas aprindas tika 1"'tY". t: rTturiSumu un

_Prete\l ibu. ba uditjdsa nas priekus. Neipm ierina r ie kJ i-me lo ts par ve l v ismaz sea iem c i r iem z i r - : i "_ : f l l

p " t i * , : , ' .g rs pamats J iekzaudet en l imek lesc i rus ta l l i . kas l i i l os .kads ta ! lugiem, kas guva nopietnas traumas un vairs lllllt|ll": ,lebkura.

veida- pirspilejums piedavaiums parsniedz pieprasrjumu,nespcia lurpinll sporta karjeru .t it t"t l '^",l l t"] 'rrsku,Nevienmcrisa

zirga.naga pansijas ipdiniekam nozim€ zaudejumus.konkLira stadiona pamata kvaiirates del 1l:t

' ." 5tara slodze kaita naga darbibas lans Buis ir parliecinats labsjalanas lau

Kasirperfekts? ;'#$'#.:"?1#l.Ji:flxT#",'T;:1i: i:ffJilHl:i#"ffixilI"il,1;:lT;Kads tad ir perfekts .idianas lauku- egras veselas tikai tad,.ja ietru salidzinosi Lntiskako, un investiciju merl;is ir ari

ma pamats, no zirga veselibas viedokJa nelielo nagu zoles plaribas piezemejas un atbilstoii jakopj.rausoties P'c sajuram un piered-

;:,i"J:'H:;il:: tl1i":i:i;"ti}"lJ"i:: rurpintaiums nakanaia numura.

septembris-oktobris, 201 O -41-

hnisLiepini _w "ry,*ll"1l,::\:113::.Ainas Karlsones pagatavota Piemi4as- - - --I

Mazo lapinu lieli pavelnieceg i4tot * - I

Mazo lapinu lieli pavelniece I

f f i rygff i###$lfi:l#tiiJ'[1.'Jt.:ffi r:,i'"|rfr]l*ffi :*l,t*:**.*ll;l1;:*l:::ffi ';''.nli:ff *,YillxIfh':1""'i:Ti"

Iluzani un maks^'^"--' iekritis apm€ram "*"., ,"0i,","ii"','# ;:*Ul1lffl"".:'Jffi:;;'Jln: IKarlsone Jekabpili mums "$ffi li*llill]'t ril*if"u"'"1,','"r,., gr"fik", un, protams,-pasodinddama .ari rutvi- |

f;l'J"l*iil"i5"l"ii.u:fil':ilir,;;'t maksras nosrdpum", ""'r,u-?i,tir" rs ratnieku d:*fU;,::ltt*f'lportreti, taput f€kabpils un *.i,+rr. 5111111;€ud'ribas,kurasPieterisupiiis i*[:LlTJ;j.:]1i:Ji:[T*",ffy|iaksturigas i inavas. No l96l. gada pec brrls neparspejams'

Larvijas Makslas akadEmijas U.'gi"""", -,Ajna Karlsone Pagatavoiusi ap trim sPriega darba pieminEtas asociacijas

ISleznotaia biia strada,usi leuup i. iii_,ai] tnkstoiiem grim"lri-i,i ir",";ltigi top ntkulPtu un bez kuru stradreas labvelibas

Iia Karnino meislardarbnica, o.o"li'.,ii. i;*1,::.1 ;^:.:"i'ari

i'r,l') i"p"i ;liJl",?.

''"'ut"" butu nemitigu arauau Ijaunajai mdksliniecei vajadzdja radit Jumrgrantaru rorma l

drolrbas izjutu: kur nu vil pamarigdka Maksliniece tul::1l,"t cesvaines no- _- ------------ l

*ll-iin*:u.t';,t***ir:; :::i,:[:Ti;:-';?il::':"i.1?il;{" [-a< | |ff i j ff:: i][ j] l l : l j :, l. j ;Tj:.}J."-:l": l?,'-j;:. ' .. i; l l ' ff i ' ' : :%?:|,%-\||;**;*;*f;tjl;***x* ;:il; i':I':lil::J::',T: -'':::ilH I iW | |biem, tikai nav vel isteni konkretizcjusi", priekizimigu.. i\irnes zi

izpausmes rorma.rika-"*u,'.illlil .'ilif;",5;fi ,;;;;""" ;; | // /trLi:1il:"ttJHlfi;Tl""i#:;: sramatzime u*".u, "'J;jqtfti | \\ \Fg,urtu;. n"iga, visa energija tika veltita ja:n: TyHat vi+S kal-a I

r*ui,'T,?f[1 5# 1"' 1a11se- r.kabpils#" Tiffi:"fr:#::'",,'".il:i | \\ffiyn.w r ilw r l

tffii)ffiI t-m-u,rt(r(

, :

E

B

&\&&

-42- septembris-oktobris, 20 1 0

Teic6ji par zirgiemr Kad braucot zirgs sPurc, tad majA gai-

da. (2. Prauli4i, Aumeisterii 35063)r Kad zirgs celd, sprauslo, tad tie, pie ke

brauc, gaida. (K. Corbiks, Valgunde;3s064)

. Kad zirgs sprausla, tad ir laime. (K

Corbiks, Livb€rze; 35065). Ja braucot zirgs tri ' reizes nosprauslaias.

tad laba laime. (K. Krlstape, Olaine;35066)

o Ja zirgs sak sprauslot un apstajas, tadtuvuma spokojas. (A. Ozole, Daibe;3s067)

. Ja braucot zirgs zviedz. tad m;i;s gai-

da. (L. Strute, Slgbe; 35068). fa zirgs zviedz, japiesit pie kabatas, tad

bus daudz naudas. (K. Corbiks,lelgava;3s069)

. Kad zirgi, zviedz,tad meitam preciniekibrauc. (K. Lielozols, Nrca; 35070)

. Zirgs nezi.edz, ia tam astC iesien ak-

mini. (K. fansons, Pla+i; 35071). fa, no mijas izbraucot, zirgam nokrit

pakavs, tad nebus laimes. (M. Sl.<ipsna.Gulbene;35045)

- "' ArPirrAsitR-lDiM"

*:* -*

-zt M

, Ja zirgs sit Pret zemi ar priek5Cjo kajuun skatas uz istabas pusi, tad kddam notes majas jamirst. (M. Kldbacha, Sdtigi;35046)

' Ja zirgs apstajas un nekust ne no vietas'tad vi+i ir apburts. Vi4am tad priekiistavot velns un nelaiZot projam Tadja4em kids akmenis un jasvieZ Parriteqa spie\iem. Laidejam izliksies, ka

spieli visi salust; bet patiesiba salust

|aundarim kaja,kuri zirgu ir aPburis. Janu vi4u neapi€lo buryibas pretzinatajs,tad vi+am janomirst, io cits nevlenspalidzibu nevar sniegt. (M. Macpane.Alsunga;35047)

o Kad zirgs velk pie kajam garu salmu,tad vi43 driz sprags nost. (V Lice,Ligatne;35049)

o Zirgu nedrikslot aiz ausim vest. lad

zirgs nospragstot. (J. Skara, iaunpiebalga;35049)

. Ja zirgs piekCzijot savu sili, tad tam ilgsmuZs vairs taje meje nebu6ot. Zirguvai nu pardoSot, vai tas nosprdg5ot. (K.

Meiulis, Bilska; 35050)

.G

Zirgs brauc ar autoArnolds Auzirl3

Bet Yarbut lukos,Vai nesap zobs.Bet varbut spriedis:Cik vecs tas lops!

Es braucu kaste,C& jocigs skats!"Springst borim kajas -

Skriet vClas pats.

Zirgs brauc ar auto -

Nu gatavs cirks!Un tapec baidisNo auto zirgs.

Zirgs labprat laujas,Lai ratos judz,Bet spicC ausis.

Ja auto ruc.

Jo reizem gadasVai tas nav cirks -

Brauc smagais autoUn iekia - zirgs.

Vi45 stev uz vietas,Bet kaias tric,Skrien, duc dundursUn netiek lidz.

,,Kurp mani vedis?"Ta prato zirgs.,,Vai jaunas kurpesPie kalvja pirks?

€

z

septembris-oktobris, 20 1 0 -43-

Ekstremais Mongolijas derbijsSagatavoja Dace Strausa tul$totis mongolu stepes zir- ---=:::=;-:=;: su. Tie ir loti siksti, ne[ela au-

fasaute garaKals un ", : , zuma dzivnieki, kas sayu dzivigrutaKats arqu parlaltens tr -

?. ,.. ? , ;. ' , ' oavada plaiajas Mongoli jasMongo[tas oerDrls, Kura ga- ^

stepes un, lai 8an ir maza au-rums r luuu KtrI pa rylon-

. quma, tomCr sPei nest iatniekuso[tas steDem. fec astonu :1" , . _ , . . . - . ' : . , .c[enu lallena ras oelclzas lo.'

.! 'r ._ _ ._.. _ _. iam izvEldjis loti rupigi, tosaugusm. Jala parla'rena varela ' _

:. : -. ' . ' , . parbaudr-ja veterinerarsti.sacensoes 25 JarnleKr no vlsas '

50sad [LKal Dedelo JUU me-Dasaues. tas tr muzlgs Karra:-. . , -, :. -, tru sprintd noskaidrojis 1000latnleKa speKa un lzrurlDas

. km gari Periajiena rezultats,parDauqllums, Der sacen$ou' . -:-.. un par Mongolijas derbi.iaorganzeralrem - respela regur

i , .sitllozlnosl llelas nauoas sum-iuras kdjnieks Diastins Nil-

mas oa\zaorem raDoanDas pro- '' zens, bet tikai daZu zirga garu-IeKuem rylonqolrla.' ;- , - ' . i . ma attalume aiz virla fini5€ja

Jls traKas rqelas autorl lrtne Aavetuns$ \prcoavolumu ^'. '-. ,. Saskija van HCrena. DZastinsmeKletallr, Kas leqDlnalusl

- .. ^'^; , atzina, ka las bijis komandasarl ro uuu KIII garo rylongoll-. ;,.. .f, :, darbs. io. izvirzoties p6ridiienalas raxllu un rKsu sacenslDas.'n, , - 's. ., vadibi, vi4i abi jajuii kopdbKarDa Llnglznana rela lo-

, un tikai Pedejos 300 me-manrlKa, Droriuns, arl qevusl

, ' , ' . , trus palaidu6i zirgus brivos

savu oatu leovesmal. rafla- ,_,,l lEKos un lavuii tiem pralli-

llenacels Ir sals ts ar leqenoaro,-?- . , - ski paiiem izvCleties akumu.pasta srstemu un, nozlql Ka *

i ,,-, ,' ., - :. D2astins uzskata, ka Saskijanara vatotsanas talKa, ryron-

esot tada pat uzvardtaia kaqontas oerDlts reKlautas satazrqu marnas sta,c\'\ \monn

: .-,, '- earo parjdjienu jatnieks, bet 5isurtuu) tlxta, Kas apwer vlsu "_

oarbaudijums ir iPais, un, ne-mrztgo sreDes plasulllu. ves$

"-?-. ' .1, ' . ,. skatoties un l ielajam grfit ibam,nogaqasana ruKsroslem Kt-

,. vinS ir sandarits, ka sDCiis tolomerru alaluma DIta otenu,:.-;=;: --'*---- paveikl. Van H€rena piedalijisIaula)ums.' r.' r ari iePriek3cie gada pirmaja

J$ Danallens, Kas gan _ _., ";.- -:.:'::'-::_

- --_.=.?;^- Mongolijas derbija, tomdr at-

lIeK SaUK$ par qruletKo:, ,., zina, ka otra reize ir ari pedeja,pasaute! tomer nav u.l( llels

paxDauqlluns zrrqam, Der ,,

varraK tatnleKa sPejam unDivi dalibnieki veselibas

rzturlDal, parvarot lletus problcmu dc[ nefui5eja.at1arl'Unus Dezce+u apsraKlos.Vislabd,k ds atsauksmes

zlrgt rlKa matnlu tl( pec 4u , .bija par mongoliem, kas visa

KUOmetnem, Kopa sacensloafi)I - cela laikd biju5i loti laiPni un

uKa sagatavo$ apmeramatsaucigi. Van Herena sacija:

,,Mongofi ir visjaukakie cilv€kiuz planetas - tik draudzigiun vienmCr gatavi dot. Viqipaveiku5i lielu darbu, visusagatavojot, tas ir liels godsbut Seit, un iepCja jat ar Yi4uapbrinojamajiem zirgiem irliela privilefija. iitnieki varejaizbaudit pamatigu krusasvetru, kad cel,u saskatit bijagruti, bet daias dienas kar-stums sasniedza 40 gradu. Laigan fiziski 31,<ita, ka sabrukumsir tu!.u, garrgi tas biia pace-lums, un ir sajuta, ka sas-niegts kaut kas liels. Mongoli-jas ainava briZiem liek justiesmaziem un niecigiem, bet tasnemazina lepnuma sajitu,par spiti ne visai civilizEtamizskatam un sasprCgaiuiamlupim. Savd zi+a dzive stepeir brini5\iga - $eit nav nekadubarjeru, ne politikas, nesociilo ierobeZojumu, Seit tuesi viens un vari saprast, kasistenibe esi. Te ir pieredze, kaskatram butu jeapgust. Seit navvietas visadiem niekiem, ir ti-kai izdzivo6anal'

Tris stundas pdc lideriem

Morlgolij as derbij a uze aratdj sDZastins Nilzens no ASU.

6ni5€ja treid dalibniece Ma-donna Harisa no launzElandes,Vi+a ir vadosa sportiste

]aunzdlandes garo parjdjienukomanda, kas dosies uz Ken-tuki, lai piedalitos Pasauf

Jisanas sporta spEles. Hl!,risa parstav launz€landi aricitos ekstrCmos sporta vei-dos - bezcelu slepoiana unriteqrbraukiand.

Sacensibas organize TheAdventurists kopa. ar Tengri

Parjajiena dalibniece pan'ar aryltduiu stepi,

Veterinara parba de pec f i!a. PlalA Mongolijas stepe.

septembris-oKobris, 201 0

Otras vietas ieguvEjq Soskija 1)an HArena no Dien,idaJrikas Republikas.

JawtzAlan di et e Mado ntl a Har is apie jnila flokluva trelA.

Groap no Mongolijas.Pailaik )ur ir sakta

regrsrresanas 2ut I. gadaparjdjienam. Pirms kadsnolemj piedalities Mongolijasderbija sacensibas, o rganizElaji,bridina, ka 5is parjAjiens irloti bistams piedzivojums,

.kLra laika iespEjami ari sma-

$ savainojumi. Savi spdkijaizvarte pamatigi.

DaZas lietas, kas jnqernvere, pirms nolemt pieda-lities parjAjiene:

. Jusu iespejas savaino-ties ir divdesmit reiZu lielakas,neka braucot ar motociklu.

a Kritiens no zirga var

beigties ar kaulu luzumiem,mugurkaula un galvas savai-no.jumiem.

. Kritiens Mongoli-jas derbija cefa nozime, kamediciniskas palidzibassniegiana ir atkariga no vietas,kur jus atrodaties, un vai esatspejigs nospiest trauksmessignelu. Smagi savainots, jisvarat atrasties simtiem kilo-metru no tuyakas shmnicas.

a Katrs startam izraudzitaisjatnieks paraksta ligumu, kaapzinas visas iespa.jamas bries-mas parjajiena laika.

r ldtnieka svars irierobeZots. Var piedalitiesjatnieki, kuru svars ar dr€bemun zabakiem neparsniedz 85kg, bet bagi.Za cela var but nevairdk par 5 kg.

a Tas navlats prieks star-ta nauda vien ir USD 9800.

Parjajiens ir izdzivoianasspeju pdrbaude. Zirgi ir nelieliun gandriz sarwalas, bet zemeir plaia un pilnigi meZoniga.

Ja atrodas kads drosmi-nieks, kuri vEletos paveiktkaut ko tikpat ekstr€mu, tadinformaciju par pieteikianosvar atrast: http://mongolderby.theadventurists.com/

DZastina Nil.efio fniia spurts.


ReklSmaZirgu Pastainfo6zirgupasts.lv

Tdlr.:26544243

C zirgam.lv

Documents

Zirgu Pasts 2