Zivju audzēšana dīķos

Informatīvs seminārs Raivis Apsītis,

eksperts zivsaimniecībā

Durbe, 2015.gada 6.oktobris

Semināra saturs

10.00 – 12.00 Dīķu ierīkošana Dīķu tipi, hidrotehniskās būves Dīķu veidi pēc to pielietošanas funkcijas 12.00 – 12.30 kafijas pauze

12.30 – 14.30 Zivju audzēšana – barošanas veidi Barošana ziemā Zivju sugas, to savstarpējā saderība

Galvenās prasības izveidojamai dīķsaimniecībai

•Dīķa vietas piemērotības noteikšana

(mitrums, ūdens pieplūde, zemes reljefs)

•Ērta ekspluatācija

(tuvu pie ūdens apgādes, ērta piebraukšana)

•Savstarpēja saistība

(atvieglojums zivju audzēšanā)

Dīķu ierīkošana Dīķis ir hidrotehniska būve, kas būvēta ūdens uzkrāšanai un zivju audzēšanai

•Dīķu būves tipi : • Dambja dīķi tiek būvēti paugurainos apvidos

•Konturēti dīķi tiek būvēti līdzenumos

•Meņiķa veidi un meniķu ierīkošana

•Dīķa dambja izbūve

•Dīķa pārplūde, pārgāze

•Dīķa gultnes veidošana

Dīķa būvniecība

Dīķu ūdens apgādes sistēma •Atkarīgā ( kaskādes tipa) sistēma •Neatkarīgā sistēma •Kombinēta sistēma

Dīķu atkarīgā ūdensapgāde

Dīķu neatkarīgā ūdens apgāde

Kombinētā dīķu ūdensapgāde

Dīķu gultnes pareiza izbūve

Gultnes noteces veidi

Gultnes slīpums

Dīķu veidi pēc to pielietošanas funkcijas

•Vaislinieku dīķi •Ūdensapgādes dīķi •Nārsta dīķi •Audzēšanas dīķi •Ganību dīķi •Ziemas dīķi •Karantīnas dīķi

Vaislinieku dīķi

Paredzēts turēt:

● pamata vaisliniekus

● rezerves vaisliniekus

● remonta vaisliniekus

Ūdensapgādes dīķi

•Paredzēti ūdens sildīšanai, uzkrāšanai, nostādināšanai un nārsta dīķu piepildīšanai ar siltu ūdeni •Planktona barības organismu audzēšanai Platības lielums - atbilst visu nārsta dīķu kopējai platībai

Nārsta dīķi

● Dziļums no 15.cm līdz 1.25-1,5.m, vidēji 0,6-0,8m

● Platība no 0,1 līdz 1ha ● Ūdens reakcija neitrāla(pH7) vai vāji

sārmaina (pH7,5)

Audzēšanas dīķi Vienvasaras mazuļu audzēšanai ● Optimālā platība 3-5 ha ● Vidējais dziļums- 0,5-0,8m (20-30cm līdz 1,5m)

Ganību dīķi

•Optimālā platība – līdz 50ha •Dziļums: max.2m -2,5m optimālais – 0,5m - 1,5m

Ziemas dīķi

•Dziļums 2 – 2,5 m •Platība 0,2 - 1ha

Karantīnas dīķi

•Dziļums 2 – 2,5 m •Platība 0,2 - 0,25 ha Jābūt pastāvīgai ūdens pietecei un ūdens novadīšanas grāvju sistēmai

Dīķu ūdens nolaišanas ieteicamais

ātrums • līdz 10 ha - ne ilgāk kā 4 diennaktis

• 10 - 50 ha - ne ilgāk kā 10 diennaktis

• 50 – 100 ha – 20 diennaktis

Zivju audzēšana Dīķu mēslošana Zivju barošanas veidi Zivju sugas, to savstarpējā saderība

Dīķu mēslošana

Zivju barības veidi

Dabiskā barības bāze

● planktons fito planktons

● Zoo planktons

● bentoss, fito bentoss, zoo bentoss

Organiskā mēslošana Kūtsmēsli

Satur slāpekli, kāliju, fosforu, kalciju u.c. elementus. Lieto tikai labi sadalījušos kūtsmēslus

Komposts Kūdra + kūtsmēsli + nezāles + dīķa dūņas + pelni(pēc ~3-8 mēn.)

Zaļmēslojums Pākšaugu vai lupīnas iestrādāšana dīķa gultnē vai zaļo augu kūlīšu augu ievietošana dīķī

Ūdensputnu mēslojums Pīļu ~200gab./ha un zosu ~100gab./ha. Vērtīgs, ātri iedarbīgs mēslošanas līdzeklis

Mēslošana ar kūtsmēsliem

•Ieteicamā kūtsmēslu deva mazuļu ražošanā

– 1.5-2.5 tonnas/ha

•Ieteicamā kūtsmēslu deva lielāka vecuma

grupu zivju ražošanā – 3-5 tonnas/ha

Mēslošana ar minerālmēsliem •Slāpekļa minerālmēsli (amonija salpēteris,sērskābais amonijs)

Veicina fito un zoo planktonu attīstību. Pirms ievadīšanas dīķī samaisīt ar kaļķi vai krītu

•Fosfora minerālmēsli (superfosfāts)

Produktivitātes celšanai . Pirms mēslošanas nepieciešams dīķi kaļķot

•Kālija minerālmēsli (hlorkālijs, kālija sulfāts, pelni)

Dīķu produktivitātes celšanai mālsmilts, kūdras, smilšmāla augsnēm, augsnes skābuma neitralizēšanai. Par trūkumu liecina kosu parādīšanās

•Kalcija minerālmēsli (kaļķis)

Neitralizē augsnes un ūdens skābumu, bagātina to ar kalcija sāļiem 2 cnt/ha

Papildus barība •Dabiskas izcelsmes:

kvieši,

auzas,

mieži,

rapsis,

pupas,

lēcas,

kartupeļi,

zirņi

•Rūpnieciski ražota kombinētā barība

Barotavu veidi

Pendeļveida barotava

Ēdināšanas galdi

Mehāniski uzvelkama lentveida barotava

Barotavas elektoniskā vadība

Dīķu sagatavošana jaunajai sezonai

•Kaļķošana

•Ziemošana

•Vasarošana

Barošana ziemā

Dīķos audzējamo zivju sugas

Nozīmīgākās karpu dzimtas zivis

Karpa •Zvīņu karpa

•Spoguļkarpa

•Ādas karpa

Vienvasaras karpu mazulis – 15 – 50gr

Divvasaru karpa -150-500gr

Trīsvasaru karpa – 800-1200gr

Četrvasaru karpa – 1500-2500gr

Visēdāja zivs, barojas no grunts

Baltais platpieris Raibais platpieris

Filtrētājzivis, barojas ūdens slānī,

barojas ar fito un zooplanktonu

Baltais amūrs

Augēdāja zivs,

barojas ar lapām, ūdensaugu maigajiem dzinumiem,

aļģēm un zooplanktonu

Augot lielāki ēd arī cietākus un šķiedrainākus

stublājus

Līnis

Lēni augoša zivs

Visēdāja zivs, barojas uz grunts,

apēd bojāto karpu barību

Karūsa

Visēdāja zivs, barības ziņā konkurē ar karpām

Dīķsaimniecībās audzētās plēsīgās zivis

Līdaka

Barojas ar zivju mazuļiem,

1kg pieaugumam

nepieciešami 3-4kg citi zivju

Zandarts

Aug lēnāk par līdaku, pārtiek no sīkām,

mazvērtīgām zivīm

Eiropas sams

Ātraudzīga, izturīga zivs,

pārtiek no zivju mazuļiem, kurkuļiem,

maziem putniem

Zivju savstarpējā saderība

Siltūdens zivis Aukstūdens zivis

Miermīlīgās zivis Plēsīgās zivis

Karpu audzēšana polikultūrā

Suga Vecuma

grupa

Vidējais

izmērs

% Kopējais

svars, kg

Karpa Divvasaru

zivis

250 50 250

Baltas

platpieris

Raibais

platpieris

Divvasaru

zivis

250 35 175

Baltais

amūrs

Divvasaru

zivis

250 10 50

Plēsīgās

zivis

Divvasaru

zivis

200 5 20

Kopā 100 495

Pusintensīvā ražošana

Galvenie zivju ienaidnieki

•Jūras krauklis

Paldies par uzmanību!

Raivis.apsitis@llkc.lv

Tālr.29233377