Download pdf - 2006 Saulkrastu pasvadlibas publiskais parskats...2016/10/09 · Skultes un Sjas pagastiem. Saulkrasti atrodas 40 km attlum no Rgas. Tuvks pilstas Saulkrastiem ir Carnikava, daži,

Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes 2006.gada publiskais p�rskats

1

Saturs

Saulkrastu raksturojums Saulkrastu pašvald�bas funkcijas un strukt�ra Pašvald�bas dienesti Pašvald�bas iest�des Pašvald�bas uz��mumu, kapit�la sabiedr�bas Iedz�vot�ji Zemes izmantošana Saulkrastu pils�tas b�valde Izgl�t�ba Saulkrastu vidusskola Zvejniekciema vidusskola PI iest�de „R��tis” Vidzemes j�rmalas M�zikas un m�kslas skola Saulkrastu Jauniešu iniciat�vas centrs Droš�ba Kult�ra Sports T�risms Bibliot�ka Dzimtsarakstu noda�a B�ri�tiesa Soci�lais dienests Projekti Sadarb�ba ar citu valstu pašvald�b�m Komunik�cija ar iedz�vot�jiem Nevalstisk�s organiz�cijas Budžets Saulkrastu pašvald�bas soci�li ekonomisk� un arhitektoniski telpisk� att�st�ba


2

Saulkrastu raksturojums

Saulkrastu pils�ta ar lauku teritoriju ietver piej�ras mežu joslu no Lilastes upes un ezera dienvidos l�dz Zvejniekciemam (to ieskaitot) zieme�os un stiepjas 17 kilometru garum�. Pils�tas tieš�s robežas galvenok�rt ietver joslu starp dzelzce�u un j�ru no In�upes l�dz �šupei. Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju pašvald�ba atrodas R�gas rajon� un robežojas ar Carnikavas, Skultes un S�jas pagastiem. Saulkrasti atrodas 40 km att�lum� no R�gas. Tuv�k�s pils�tas Saulkrastiem ir Carnikava, daži, Sigulda un Limbaži. Saulkrastus �oti labi raksturo to �erbonis - �etras upes - In�upe, P�terupe, �šupe, A�e, pieci ciemi - B�dciems, Katr�nb�de (Pabaži), P�terupe, Neib�de, Zvejniekciems, zilas debesis un j�ra, kam p�ri zelta saule Saulkrastu pašvald�bas teritorija aiz�em 4774.2 ha lielu plat�bu, no tiem pils�tas teritorija aiz�em 604.4ha, pils�tas lauku teritorija 4169.8 ha.

Iedz�vot�ju skaits – 6032, no kuriem 2651 jeb 43 % lauku teritorij�. Saulkrasti, apvienojoties ciemiem, 1933.gad� ieguva tagad�jo nosaukumu, bet 1991.gad�

pils�tas statusu. Pils�ta sal�dzinoši jauna, bet ar senu v�sturi. In�upes un P�terupes apk�rtn� atrastie akmens cirvji liecina par to, ka Saulkrasti apdz�voti

jau jaun�kaj� akmens laikmet� Pirm�s zi�as par apdz�voto vietu rodamas Indri�a "Livonijas hronik�", kur� atspogu�oti notikumi Vidzem� 12. un 13.gadsimt�. Šo teritoriju apdz�voja rietumsomu cilmes l�bieši. Saulkrasti mantojuši rakstur�gus no l�biešu valodas darin�tus vietv�rdus - L�laste, Age, Pabaži.

Saulkrasti izveidojušies laika gait� apvienojot j�rmalas zvejnieku ciemus un k�rortus, kas senatn� bija pak�auti B�ri�u, Pabažu, S�jas un Skultes muiž�m. Zvejnieki te dz�vojuši kopš neatminamiem laikiem. 19. gadsimt� un 20.gadsimta s�kum� v�cu baroni c�la j�rmal� vasarn�cas. Latvieši apb�ves gabalus ieguva tikai retos gad�jumos. Vasarnieku apkalpošana nesp�ja nodrošin�t zvejniekiem iztiku. Liels solis uz priekšu tautas tur�bas zi�� bija ku�ub�ve. Pabažu valsts muižas j�rmal� uzb�v�ja vienu no pirmajiem Latvijas piekrastes zemnieku buriniekiem, kas bija liel�ks par 100 tonn�m. Tas bija divu mastu ku�is "Victoria". 20.gadsimta divdesmitajos gados ku�is "Neib�de" bija vien�gais, kurš nodrošin�ja satiksmi posm� R�ga - Ainaži - R�ga. 1939.gad� tika atkl�ta, valsts prezidenta K�r�a Ulma�a ierosin�ta, J�rniec�bas departamenta celta, Skultes zvejnieku osta - ceturt� liel�ka osta Latvij�. 20.gadsimta tr�sdesmitajos gados Saulkrastos dz�vojuši, str�d�juši un atp�tušies daudz iev�rojami latviešu kult�ras un zin�tnes darbinieki. Padomju laik� Saulkrastos tika realiz�ta mas�va vasarn�cu apb�ve un kolhozu izveide. Saulkrastu ciemats kopš 1971. gada skait�j�s k�rorts. P�c Atmodas, strauji saruka atp�tnieku skaits. Var�tu teikt, ka k�rortpils�tas vairs nebija. Atp�tas b�zes, pansion�tus, pionieru nometnes �oti l�ni p�rveidoja par viesn�c�m un individu�lajiem uz��mumiem.

Saulkrasti var lepoties ar vair�k�m viesn�c�m, viesu namiem un kempingiem. K� vienu no liel�kajiem ieguvumiem pag�juš� gad� var min�t divas viesn�cas - Minhuzena Unda un Marve - abas nodrošina naktsm�tnes liel�m t�ristu grup�m. Šogad tiks pabeigts darbs pie Saulrieta takas. Cilv�ki jau tagad iecien�juši pastaigas gar j�ras piekrasti un bauda skaisto Saulkrastu j�rmalai rakstur�go ainavu. Ejot pa taku atg�t sp�kus iesp�jams gan pie j�ras, gan iek�rtotaj�s atp�tas viet�s. Takas posm� pie In�upes gr�vas apl�kojama Balt� k�pa - viena no Saulkrastu rakstur�g�kaj�mviet�m. T�s baltais, 18 m augstais smilšu atsegums senatn� kalpojis k� orientieris viet�jiem zvejniekiem. Liel�s v�tr�s k�pa tikusi noskalota, to post�juši k�pas apmekl�t�ji, tapec kap�s aizsardz�bai izveidoti pinumi. Kapa apaugusi ar vecu priežu mežu un no


3

t�s paveras skaists skats uz j�ru, In�upes gr�vu un plašo pludmali. Saulkrastos atrodama vien�g� seno velosip�du kolekcija Latvij�. Un ar� vien�g� vieta, kur iesp�jams izbaud�t lidojumu ar hidropl�nu. Saulkrastiem ir savs V�stures sabiedriskais muzejs. Liela da�a viesu ir p�rsteigti par mazo muzeja nami�u Skolas iel� 19. Bag�t�gais v�stures materi�lu kl�sts br�numain� veid� maz�s telpas padara plaš�kas - �rpus telpas un laika. Muzeju kopš t� dibin�šanas vada �valds Kr�kli�š. Viena no sen�kaj�m Saulkrastu v�stures lieciniec�m ir P�terupes luter��u bazn�ca. Bazn�cas v�sture ir sena, par to liecina ar� fakts, ka pašreiz�j� �ka ir jau ceturt�. Senie raksti v�sta, ka jau 13. gs., kad Latvij� aizs�k�s kristiet�ba, paugur� pie up�tes tika uzcelts koka l�gšanas nams jeb kapela, kurai tika dota Sv. P�tera v�rds. Laika gait� ap m�c�t�jmuižu un bazn�cu izveidoj�s ciems - P�terupes ciems (dokumentos min�ta k� P�terskapelle).

Saulkrastu pašvald�bas funkcijas un strukt�ra

Saulkrastu pils�ta ar lauku teritoriju ir nedal�ma administrat�v� teritorija. Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju pašvald�bas iedz�vot�ju p�rst�v�bu pašvald�bas

p�rvald� nodrošina to iev�l�ts pašvald�bas l�m�jorg�ns – Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju dome (turpm�k – Dome). Dome pie�em l�mumus, nosaka pašvald�bas institucion�lo strukt�ru, lemj par autonomo funkciju un br�vpr�t�go iniciat�vu �stenošanu un k�rt�bu, k�d� nodrošina pašvald�bai dele��to valsts p�rvaldes funkciju un p�rvaldes uzdevumu izpildi, k� ar� izstr�d� un izpilda pašvald�bas budžetu. Dome atbilstoši kompetencei ir atbild�ga par pašvald�bas instit�ciju tiesisku darb�bu un finanšu l�dzek�u izlietojumu.

Dome atbilstoši Pils�tas domes, novada domes un pagasta padomes v�l�šanu likumam sast�v no 11 deput�tiem:

3 no deput�tu kandid�tu saraksta “T�vzemei un Br�v�bai/LNNK”; 3 no deput�tu kandid�tu saraksta “Jaunais laiks”; 2 no deput�tu kandid�tu saraksta “Tautas partija”; 2 no deput�tu kandid�tu saraksta “Latvijas Pirm� partija” 1 no deput�tu kandid�tu saraksta “LSDSP”

Lai nodrošin�tu Domes darb�bu un izstr�d�tu Domes l�mumu projektus, Dome no deput�tu vidus iev�l�:

- Domes priekšs�d�t�ju; - Domes priekšs�d�t�ja vietniekus; - finanšu komiteju septi�u locek�u sast�v�; - tautsaimniec�bas, att�st�bas un vides komiteju piecu locek�u sast�v�; - soci�lo jaut�jumu komiteju piecu locek�u sast�v�; - izgl�t�bas, kult�ras, sporta un jaunatnes lietu komiteju piecu locek�u sast�v�.

Lai veiktu atseviš�as pašvald�bas funkcijas, Dome no deput�tiem un Saulkrastu pašvald�bas iedz�vot�jiem izveido š�das komisijas:

- v�l�šanu komisiju; - administrat�vo komisiju; - dz�vojamo m�ju privatiz�cijas komisiju; - nekustamo �pašumu privatiz�cijas komisiju; - nekustamo �pašumu izsoles komisiju;- iepirkumu komisiju; - zemes komisiju; - dz�vok�u komisiju;


4

- nekustamo �pašumu nov�rt�šanas komisiju; - apst�d�jumu aizsardz�bas komisiju; - �rk�rtas situ�ciju komisiju; - ielu un ce�u apsaimniekošanas komisiju. Katras komisijas darb�bu reglament� nolikums, ko apstiprin�jusi Dome.

Pašvald�bas dienesti

Dienesta nosaukums un adrese Vad�t�js Telefons Nodarbin�to skaits

Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju dome

Priekšs�d�t�js Erv�ns Gr�v�tis

7951250

Centr�l� gr�matved�ba Ir�na Visocka 7142524 5 Soci�lais dienests Lillija Deni�a 7142510 5 Dzimtsarakstu noda�a Baiba Meldere 7142509 1 Kult�ras, sporta da�a Jud�te Kr�mi�a 7142508 2 T�risma inform�cijas centrs, Ainažu iela 10

Gita Memm�na 7952641 2

Tautsaimniec�bas da�a Iveta Jurkevica 7142515 29 Juriskonsults Ineta Rieksti�a 7122516 1 Nodok�u un iedz�vot�ju uzskaites inspektori

Arita Silavniece Vita Pl�pe

7142517 2

Tehniskie darbinieki 2 Zemes ier�kot�js Artis Blankenbergs 1


5

Pašvald�bas iest�des

Iest�des nosaukums un adrese Vad�t�js Telefons Nodarbin�to skaits

Saulkrastu vidusskola, Smilšu iela 3

Velta Kalnak�rkle 7952354 59

Zvejniekciema vidusskola, Atp�tas iela 1

Andris Dulpi�š 7954037 53

Pii "R��tis", L.Paegles 23

Marija Dri�a 7952635 43

Vidzemes j�rmalas m�zikas un m�kslas skola, Ostas iela 15

Ieva Lazdauska 7954160 37

Saulkrastu bibliot�ka, Rai�a iela 7

Vizma St�rmane 7951502 7

B�ri�tiesa, Rai�a iela 8

Baiba Meldere 7142508 6

B�vvalde, Rai�a iela 8

L�ga Pils�tniece 7142519 4

Soci�l�s apr�pes m�ja, Ainažu 34

Daiga Jermac�ne 7951283 13

Pašvald�bas policija, Rai�a iela 8

Valdis Kalni�š 7142525 16

Kult�ras nams "Zvejniekciems", Atp�tas iela la

Raimonds Kalni�š 7954179 27

Skultes ostas p�rvalde Igors Akulovs 7955267 13

Pašvald�bas uz��mumi, kapit�la sabiedr�bas

Uz��muma nosaukums un adrese

Vad�t�js Telefons Nodarbin�to skaits

PSIA "Saulkrastu komun�lserviss"

Guntars Ozoli�š 7951817 49

PSIA "Saulkrastu slimn�ca" Oskars Leinerts 7952445 70


6

Iedz�vot�ji 2007. gada s�kum� Saulkrastu pils�t� ar lauku teritoriju dz�voja 6040 iedz�vot�ji, no kuriem 2732 jeb 45 % - Saulkrastu pils�tas lauku teritorij�. Iedz�vot�ju sadal�jums pa vecuma grup�m uz 01.01.2006. Kop� B�rni no 0 – 6

gadiem B�rni un jaunieši no 7 – 18 gadiem

Iedz�vot�ji darbasp�jas vecum�

Iedz�vot�ji virs darbasp�jas vecuma

skaits 6040 269 764 3445 1562 % 100 4 13 57 26

Iedz�vot�ju sadal�jums p�c taut�bas: Latvieši 84 %, krievi 12% , p�r�j� taut�bas 4% - baltkrievi, po�i, ukrai�i, lietuvieši, igau�i. Iedz�vot�ju skaita izmai�as Saulkrastu pils�tas ar ar lauku teritoriju no 1997. l�dz 2007. gadam

55285560 5541 5532

54275463

5403

5651

5926

6032 6040

5000

5200

5400

5600

5800

6000

6200

1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007


7

Zemes izmantošana Saulkrastu pašvald�bas teritorija aiz�em 4774.2 ha lielu plat�bu, no tiem pils�tas teritorija aiz�em 604.4ha, pils�tas lauku teritorija 4169.8ha. Saulkrastu pils.l.t. zemes eksplik�cija: Lauksaimniec�b� izmantojam� zeme 287,7 ha Meži 2807,9 ha Kr�m�ji 54,8 ha Purvi 55,5 ha Zem �de�iem 51,3 ha Pagalmi 251,9 ha Ce�i 260,3 ha P�r�j�s zemes 400,6 ha Kop� 5614 zemes �pašumi; 1792,2 ha, t.sk. 5363 fizisko personu �pašumi 1454,5 ha 104 juridisko personu �pašumi 108,0 ha 39 pašvald�bas �pašumi 40,8 ha 87 valsts �pašumi 182,4 ha 21 jaukta statusa �pašumi 6,5 ha Kop� 261 zemes lietojumi; t.sk. 153 fizisko personu lietojumi 45,4 ha 2 juridisko personu lietojumi 2,9 ha 90 pašvald�bas lietojumi 126,4 ha 16 valsts lietojumi 2059,0 ha Zemes sadal�jums pa �pašuma veidiem Saulkrastu pils�t�: Kop� 1527 nekustamie �pašumi; t.sk. 1345 fizisko personu �pašumi 242,8 ha 28 juridisko personu �pašumi 38,2 ha 121 pašvald�bas �pašumi 180,9 ha 17 valsts �pašumi 6,6 ha 16 jaukta statusa �pašumi 5,0 ha Kop� 94 zemes lietojumi; t.sk. 31 fizisko personu lietojumi 3,8 ha 53 pašvald�bas lietojumi 31,0 ha 10 valsts p�rvaldes instit�ciju lietojumi 35,2 ha Dati sagatavoti p�c VZD Lielr�gas re�ion�l�s noda�as zemes bilances datiem uz 01.01.2007.


8

Saulkrastos darbojas Saulkrastu pils�tas Zemes komisija, m�rniec�bas pakalpojumus sniedz zv�rin�ti m�rnieki.

Saulkrastu pils�tas b�vvalde Saulkrastu pils�tas b�vvalde izveidota, pamatojoties uz 1997.gada 2.j�lija Saulkrastu pils�tas domes l�mumu Nr.101. Saulkrastu pils�tas b�vvalde Saulkrastu teritorij� savas kompetences ietvaros p�rzina un koordin� b�vniec�bu un teritori�lpl�nošanu:

1. piedal�s pašvald�bas teritorijas pl�nojuma izstr�d�; 2. izskata ar b�vniec�bu saist�tos dokumentus;

7 3. izskata un izv�rt� det�lpl�nojumus, zemes ier�c�bas projektus, apb�ves noteikumus un vides

vizu�l�s noform�šanas noteikumus; 4. organiz� b�vniec�bas ieceru publisku apspriešanu saska�� ar likumu un normat�vo aktu

pras�b�m; 5. p�rrauga b�niec�bas procesu Saulkrastu teritorij�; 6. organiz� b�vobjektu pie�emšanu ekspluat�cij� atbilstoši Visp�r�go b�vnoteikumu un citu

normat�vo aktu pras�b�m; 7. izskata fizisko un juridisko personu iesniegumus; 8. re�istr� un izskata b�vniec�bas iesniegumus – uzskaites kartes; 9. sagatavo un izsniedz pl�nošanas un arhitekt�ras uzdevumus; 10. izskata un akcept� iesniegtos b�vprojektus; 11. izsniedz b�vat�aujas, specializ�tas b�vniec�bas gad�jum� – re�istr� b�vat�aujas; 12. izdod izzi�as zemesgr�matu noda�ai par jaunb�vju un nepabeigtas b�vniec�bas faktisko

st�vokli teritorij�; 13. izdod izzi�as par �pašuma at�auto izmantošanu saska�� ar teritorijas pl�nojumu.

B�vvaldes strukt�ra: b�vvaldes vad�t�js - arhitekts, b�vinspektors, teritorijas pl�not�js, zemes ier�kot�js. 2006.gad� Saulkrastu pils�tas b�vvald�:

- Akcept�ti un saska�oti 233 projekti, t.sk. 63 individu�lo dz�vojamo m�ju projekti, 83 projekti d�rza m�j�m un vasarn�c�m. Liel�kie b�vobjekti - daudzdz�vok�u dz�vojamo �ku projekti Liepu iel� 1A un Ainažu iel� 23/25. Akcept�ts atkritumu izg�ztuves rekultiv�cijas projekts.

- Izsniegtas 246 b�vat�aujas, t.sk. 99 jaunb�v�m un 147 b�vju rekonstrukcijai. B�vat�aujas izsniegtas 161 individu�lo dz�vojamo m�ju b�vniec�bai. 2006.gad� turpin�s noz�m�gu b�vju b�vniec�ba: Saulkrastu vidusskolas sporta halle, Saulkrastu apvedce�š un esoš� autoce�a A1 R�ga – Ainaži rekonstrukcija.

- Izsniegti pl�nošanas un arhitekt�ras uzdevumi 255 b�vobjektiem. - Ekspluat�cij� pie�emti 63 b�vobjekti, t.sk. 30 individu�l�s dz�vojam�s m�jas, 38 d�rza

m�jas un vasarn�cas. - Izsniegtas 339 izzi�as par nepabeigtu b�vniec�bu, nekustamo �pašumu pieder�bu un zemes

at�auto izmantošanu, atbilstoši teritorijas pl�nojumam. - Uzs�kta 16 det�lpl�nojumu izstr�de. Apstiprin�ti 5 det�lpl�nojumi. - Izstr�d�ta Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju teritorijas pl�nojuma groz�jumu gala

redakcija. Izgl�t�ba


9

Saulkrastu vidusskola

2006./2007.m.g. Saulkrastu vidusskol� nodarbin�ti 38 pedagogi, no tiem - 33 sievietes. Pedago�isko darbinieku amatu sadal�jums ir sekojošs: 1 pirmsskolas izgl�t�bas skolot�ja, kas ieg�st augst�ko pedago�isko izgl�t�bu, 14 pamatizgl�t�bas skolot�ji, 17 vid�j�s izgl�t�bas skolot�ji, 1 psihologs, 1 logop�ds, 1 bibliotek�rs, 3 metodi�i, 10 pedagogi, kas iesaist�ti 12 interešu izgl�t�bas programm�s.

Saulkrastu vidusskol� 36 pedagogiem (94,74 %) ir augst�k� pedago�isk� izgl�t�ba, 2 pedagogi ( 5,26 %) ieg�st augst�ko pedago�isko izgl�t�bu. Skol�nu skaita izmai�as: 2001./2002.m.g. – 490

2002./2003.m.g. – 477

2003./2004.m.g. – 440

2004./2005.m.g. – 419

2005./2006.m.g. – 421

2006./2007.m.g. - 382

Zvejniekciema vidusskola 2006. / 2007. m�c�bu gad� Zvejniekciema vidusskol� bija nodarbin�ti 39 pedagogi, no kuriem 38 ar augst�ko pedago�isko izgl�t�bu un 1 m�c�j�s, lai to ieg�tu.

Skol�nu skaita izmai�as:

2001./2002.m.g. – 522

2002./2003.m.g. – 535

2003./2004./m.g. – 550

2004./2005.m.g. – 553

2005./2006.m.g. - 498

2006./2007.m.g. - 452

Pirmsskolas izgl�t�bas iest�de “R��tis”

2006./2007. m�c�bu gada s�kum� pirmsskolas iest�d� darboj�s 7 grupas. T�s apmekl� b�rni vecum� no 1,5 l�dz 6 gadiem. Iest�d� str�d� 18 pedagogi. No tiem 13 cilv�kiem ir augst�k� izgl�t�ba, 5 pedagogi m�c�s atbilstoši specialit�tei. Pirmsskolas iest�des darb� iesaist�ts atbalstošais person�ls – 22 cilv�ki. Iest�des darba laiks 12 stundas. 2006.gada veikt remonts 2.st�va grupas telp�s. Remontam izt�r�ti Ls 21190; apr�kojumam – Ls 7356 (m�beles, trauki, gultas ve�a, saimnieciskais invent�rs). Iest�des telp�s atrodas strukt�rvien�ba “R��a m�ja,” kuru apmekl� b�rni, kas gaida rind� uz uz�emšanu pirmsskolas iest�d�. Vienas grupas telp�s darbojas VJMMS m�kslas noda�a.


10

Vidzemes j�rmalas m�zikas un m�kslas skola

Skola dibin�ta 1968.gad� k� Zvejniekciema B�rnu m�zikas skola. M�kslas izgl�t�ba skol� no 1995. gada. Kopš 1997. gada – Vidzemes j�rmalas M�zikas un m�kslas skola. Vidzemes j�rmalas M�zikas un m�kslas skola (VJMMS) realiz� profesion�l�s ievirzes izgl�t�bas programmu „Vizu�li plastisk� m�ksla” un m�zikas izgl�t�bas programmas. Visas izgl�t�bas programmas ir licenz�tas. Skola akredit�ta l�dz 2010. gadam. Audz�k�u skaits 2006./2007. m�c. gad� m�zikas programm�s – 120, m�kslas programm� - 110. Darbojas klavieru, akordeona, sitamo instrumentu, saksofona, mežraga, klarnetes, vijoles, flautas, kokles, kora klases un vizu�li plastisk�s m�kslas noda�a. No 2006. gada septembra atv�rta �ella klase, no 2007. gada septembra - �it�ras klase. M�c�bas notiek Saulkrastos, - PI “R��tis” telp�s un Saulkrastu s�kumskol�, Zvejniekciem� – Ostas iel� 15 (m�zikas izgl�t�ba) un k/n “Zvejniekciems” – m�kslas izgl�t�ba. 2007. gada febru�r� Zvejniekciem�, Ostas iel� 15 darbu s�ka m�zikas un m�kslas sagatavošanas klases b�rniem no 5 gadu vecuma. Skolai ir fili�le Carnikav�. Fili�l� darbojas klavieru, �ella un no 2006. gada oktobra – vizu�li plastisk�s m�kslas noda�a. M�c�bas notiek Carnikavas pamatskolas telp�s (m�zikas izgl�t�ba) un Carnikavas Tautas nama “Ozolaine” telp�s (m�kslas izgl�t�ba). 2006./2007. gad� VJMMS str�d� 32 pedagogi, no tiem 31 ir augst�k� atbilstoš� izgl�t�ba specialit�t� un pedago�isk� izgl�t�ba, t.sk.pieciem – ma�istra izgl�t�ba, vienam – vid�j� speci�l� izgl�t�ba un atbilstoša profesion�l� kvalifik�cija. Darbojas m�zikas un m�kslas bibliot�kas, str�d� divi bibliotek�ri. Aktivit�tes, trad�cijas: - Audz�k�u vakari un koncerti, skolas iekš�jie konkursi, piedal�šan�s Valsts un starptautiskajos konkursos, festiv�los. - M�kslas noda�as audz�k�u 1.septembra un Saulrieta sv�tki pludmal�, Rudens iesv�t�bu saieti un Ziemassv�tku balles, modes, m�kslas un dejas šovi, sadarb�b� ar neatkar�go deju grupu „Fractus”. - Starptautisku b�rnu un jauniešu vizu�lo radošo darbu izst�žu un m�zikas jaunrades konkursa „Saules krasts” organiz�šana . - Regul�ras audz�k�u m�c�bu, radošo darbu un Nobeiguma darbu izst�des R�g�, Saulkrastos, Zvejniekciem�, citur Latvij�. - Sekojot sabiedr�bas interesei - atv�rto durvju dienas un konsult�cijas. - Tiek pied�v�tas z�m�šanas un radošo darbu studijas nodarb�bas vidusskolniekiem, k� ar� izv�les m�kslas izgl�t�ba studij� kungiem un d�m�m bez vecuma ierobežojuma.


11

Saulkrastu jauniešu iniciat�vu centrs Saulkrastu Jauniešu iniciat�vu centra (SJIC) m�r�is ir jauniešu pozit�vas iniciat�vas veicin�šana un lietder�ga br�v� laika pavad�šanas iesp�ju nodrošin�šana. SJIC vad�t�ja Vaira C�rule. 2003.gads. Saulkrastu pils�tas pašvald�b� uzs�kta diskusija par jauniešu br�v� laika pavad�šanas iesp�j�m pils�t�. 2004. gads. Pils�tas skolu skol�nu l�dzp�rvalžu l�deru izstr�d�tas aptaujas. Veikto aptauju prezent�cija pils�tas dom�. Izveidota pils�tas konsultat�v� padome darbam ar jauniešiem. Tiek izstr�d�ts, B�rnu un �imenes lietu ministrijas pied�v�tais pilotprojekts Saulkrastu Jauniešu iniciat�vu centram, sadarb�b� ar Saulkrastu pils�tas domi un „Saulkrastu mazpils�tas sieviet�m”. 2006.gads - iesp�ja, b�rniem un jauniešiem pavad�t br�vo laiku Febru�ris - „skaistumkopšanas diena” vada L. Babure sadarb�b� ar „AVON” Marts - Baldones jauniešu centra p�rst�vji SJIC centr� - semin�rs B�rnu un �imenes lietu ministrij� - SJIC jubilejas ball�te - Liepupes jauniešu p�rst�vji SJIC centr� Apr�lis - jauniešu tikšan�s domes z�l� - idejas Lieldienu atrakcij�m - lekcija „ dens medic�na” - pavasara talka Maijs - konference B�rnu un �imenes lietu ministrija J�nijs - idejas „smilšu fig�r�m” - akcija „l�psti�u apgleznošana” J�lijs - apvedce�a inf. Centra m�ji�as apgleznošana, kop� ar VJMMS - Saulkrastu sv�tku rekl�mas bukletu dal�šana Septembris - semin�rs B�rnu un �imenes ministrij� Oktobris - galda hokeja turn�rs - novusa turn�rs Novembris - sadarb�b� ar m�kslas skolu, bibliot�kas un z�les noform�jums (LR prokl. dienai par godu) - fran�u val. nodarb�bas Decembris - Jaunatnes kongress


12

- SJIC viesojas Siguldas jauniešu centros

Droš�ba

Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju Pašvald�bas policij� mai��s str�d� 16 darbinieki. 2006. gad� saska�� ar Interreg projekta “Vienotas pludmales patru�as sist�mas izveide

Baltijas j�ras re�ion�”, Saulkrastu pludmales gl�bšanas dienesta, k� Pašvald�bas policijas strukt�rvien�bas vajadz�b�m tika ieg�d�ta motorlaiva, speci�la piekabe t�s p�rvad�šanai un viss nepieciešamais invent�rs, lai nodrošin�tu gl�bšanu uz �de�iem Saulkrastu pludmales peldviet�.

Uzs�kts Pašvald�bas policijas telpu remonts.

Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju Pašvald�bas policijas paveiktais 2006.gad�.

1. Izbraukumi uz notikuma viet�m (kop�) tai skait�: 1009 1.1. uz likump�rk�pumiem 864 1.2. uz ugunsgr�kiem 15 1.3. uz ce�u satiksmes negad�jumiem 10 2. Aiztur�t�s personas (kop�), tai skait�: 421 2.1. par administrat�vajiem p�rk�pumiem 343 2.2. par noziedz�giem nodar�jumiem 10 2.3. person�bas noskaidrošanai 23 2.4. par transp.l�dz. vad�šanu reibuma st�vokl� 7 2.5. policijas mekl�šan� esoš�s 1 2.6. nepilngad�gie 41 3. Atkl�ti administrat�vie p�rk�pumi p�c pašvald�bas saistošajiem noteikumiem 296 4. Atkl�ti administrat�vie p�rk�pumi p�c Latvijas APK 324 5. Iekas�ts naudas sods p�rk�puma izdar�šanas viet� /skaits/ 214 6. Atkl�ti noziedz�gi nodar�jumi 7 7. Inform�cijas nodošana Valsts policijai par noziedz�giem nodar�jumiem un citiem likump�rk�pumiem

45

8. Sabiedrisk�s k�rt�bas nodrošin�šana masu pas�kumu laik� (cik reizes) 16 9. Piedal�šan�s Valsts policijas r�kotajos reidos, tai skait�: 18 9.1.. ar iecirk�a inspektoriem 14 9.2. ar nepilngad�go lietu inspektoriem 1 9.3. ar citiem policijas darbiniekiem 4 10. Pie�emti rakstiski paskaidrojumi 187 11. Sniegta neatliekam� medic�nisk� pal�dz�ba (personu skaits) 4 12. Nog�d�tas personas uz �rstniec�bas iest�d�m 7 13. Nog�d�tas personas uz tiesu par administrat�vajiem p�rk�pumiem 11 14. Sast�d�ti administrat�vo p�rk�pumu protokoli 55

Kult�ra


13

Saulkrastos akt�va kult�ras dz�ve rit jau kopš pag�juš� gadsimta s�kuma. Šobr�d Saulkrasti Latvij� atpaz�stami ar vair�kiem tradicion�liem pas�kumiem – muzeju nakts sar�kojumiem, aktiera Edgara Liepi�a piemi�ai velt�tiem koncertiem maija p�d�j� sv�tdiena, starptautisko džeza festiv�lu „ Saulkrasti Jazz”, �r�e�m�zikas dien�m, smi�šu volejbola šovu „Saulkrastu kokteilis”, J��u iel�gošanu un v�rien�giem Saulkrastu pils�tas sv�tkiem. Kvalitat�vi aug pils�tas m�ksliniecisko kolekt�vu prasme, pašdarb�bas kolekt�vi ne tikai regul�ri piedal�s daž�dos pils�tas un valsts pas�kumos, bet g�st ar� starptautisku atzin�bu. Saulkrastos šobr�d darbojas divi jauktie kori – „Bangotne” un „Anima”, divi pieaugušo tautisko deju kolekt�vi – senioru deju kolekt�vs „Saulgrieži” un jauniešu deju kolekt�vs, divi pirmsskolas vecuma b�rnu deju kolekt�vi – Saulkrastos un Zvejniekciema, divi vok�lie ansamb�i – v�ru vok�l� grupa ”Džigibai” un senioru ansamblis „Dz�le”, divas b�rnu un jauniešu modes deju grupas – „Desperado” un „Fractus”, l�nijdeju grupa “Sunbeach” un Eiropas senioru deju grupa “Draiskais solis”, p�t�ju or�estris ”Neib�de”, kokl�t�ju ansamblis „Saule”, rokdarbnie�u un aud�ju kopas, jauniešu te�tra studija , jauniešu popgrupa, pirmsskolas b�rnu t�lot�jm�kslas pulci�š. Saulkrastu domes un kult�ras nama “Zvejniekciems” z�l�s izst�des r�ko gan profesion�li, gan amatierm�kslinieki un skol�ni.

Vasaras s�kum� Saulkrastos notiek glezniec�bas plen�rs, kur� piedal�s gan viesi, gan viet�j� m�kslinieki. Plen�ra laik� noris atkl�t�s stundas, tikšan�s ar interesentiem un izst�des. Pils�tas kult�rvidi bag�tina J��a un Gunta Sereginu priv�t� velosip�du kolekcija – muzejs un Saulkrastu v�stures sabiedriskais muzejs. Kult�ras noris�m Saulkrastos tiek izmantotas Saulkrastu domes, kult�ras nama „ Zvejniekciems”, Saulkrastu estr�des, Vidzemes j�rmalas M�zikas un m�kslas skolas, Saulkrastu bibliot�kas un abu vidusskolu telpas.

Sports Popul�r�kie sporta veidi pils�t� ir basketbols, volejbols, futbols, orient�šan�s sports, šahs. Volejbol� un basketbol� tiek r�koti pils�tas �empion�ti, kuros piedal�s 6 – 12 komandas, un kuri ilgst 3 – 4 m�nešus. 13. gadu notiek „Saulkrastu skr�jiens”, kur� piedal�s aptuveni 80 sportisti. 13 gadus risin�s ar� popul�r�kais sporta pas�kums – pludmales volejbola un ielu basketbola sacens�bas. „Saulkrastu kokteilis”. Sacens�bas notiek ar� vair�kos citos sporta veidos. B�rnu un jauniešu sporta skolas grupas ir orient�šan�s sport� un volejbol�. Futbol�, volejbol� un basketbol� notiek Saulkrastu domes apmaks�tas treni�nodarb�bas.

T�risms

Saulkrastu pils�tas T�risma inform�cijas centrs savu darb�bu uzs�ka 1998.gad� Saulkrastu pils�tas domes telp�s. 2003.gada. j�nij� T�risma inform�cijas centrs str�d� jaun�s telp�s Ainažu iel� 10. TIC 2006.gad� apkalpojis aptuveni 2800 pils�tas viesu, kas ir par 20% vair�k nek� 2005.gad�. T�risma inform�cijas centra apmekl�jumu skaita zi�� pirmaj� viet� ierindojas t�risti no V�cijas. Vi�iem seko t�risti no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas, Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Francijas, N�derlandes un Lielbrit�nijas. 2005.gad�, l�dz�gi k� 2006., pirmaj� viet� ierindoj�s t�risti no V�cijas, tad viet�jie t�risti, t�risti no Igaunijas, Somijas, Lietuvas, Zviedrijas, Krievijas un Polijas. Lielu interesi par atp�tu šogad izr�d�juši t�risti no N�derlandes. Iev�rojami palielin�jies velot�ristu skaits, �paši no V�cijas. 2006.gada notikumi:


14

– Dal�ba Balttour 2006 izst�d�. Saulkrastu pils�ta ar lauku teritoriju tiek p�rst�v�ta R�gas rajona stend�. Saulkrastu TIC piedal�s ar Saulkrastu t�risma ce�vedi latviešu un ang�u valod�. Izst�des laik� izplat�ti aptuveni 2000 eksempl�ri. 2006.gada august� j�lij� izstr�d�ts jauns ce�vedis latviešu un ang�u valod�, tir�ža 16 000.

- Dal�ba Tourest 2006 starptautisk� gadatirg� Tallin�, dal�ba konferenc� Polij� 2006.gada mart� – „T�risma, kult�ras un biznesa sadarb�ba It�lija-Polija-Latvija”, kur� Saulkrastu T�risma inform�cijas centram tiek pasniegts diploms. Septembr� dal�ba Plodskas T�risma filmu festiv�l� ar fotoizst�di „M�jup”, dal�ba inform�cijas stend� par Latviju.

- P�c brauciena uz konferenci Polij�, mart� Saulkrastu pils�t� viesojas deleg�cija. Deleg�cijas viesi - „Eiropas fonds” p�rst�vji un žurn�listi no Polijas, Baltkrievijas. Deleg�cijas viesi iepaz�stin�ti ar Saulkrastu pils�tas t�risma pakalpojumu kl�stu un SIA „Minhauzena pasaule”.

- Ievietota rekl�ma zin�m�kajos Latvijas informat�vajos katalogos, informat�vajos port�los – 1188, Baltijas festiv�li, www.eiropa.lv, Sv�tki Latvijas pils�tas un pagastos.

- Izgatavoti TIC prezent�cijas, rekl�mas materi�li - pildspalvas, kr�z�tes, viz�tkartes.

- Sadarb�ba ar “R�gas apri��a av�zi” un “Latvijas av�zi” – pielikums “M�ja. Vide.”.

� Dal�ba „Via Baltica - Dienvidu v�rti” projekta ietvaros t�risma ce�veža „Via Baltica” sagatavošan� un dal�ba projekta nosl�guma konferenc� Bausk�.

- Darbs pie Vidzemes t�risma asoci�cijas jaun� t�risma ce�veža inform�cijas (inform�cija un fotogr�fijas) sagatavošanas.

- Inform�cijas un fotogr�fiju sagatavošana TAVA projekta ietvaros informat�vo stendu izgatavošanai pie 2 Saulkrastu pils�tas objektiem: Balt�s k�pa un Saulrieta taka.

- Darbs pie Saulkrastu pils�tas m�jas lapas www.saulkrasti.lv ang�u, inform�cijas apkopošana, ievietošana, labošana. Jaunu sada�u izveide (iepirkumi, uzzi�as inform�cija u.c.). 2006.gada laik� Saulkrastu pils�tas m�jas lapu apmekl�juši aptuveni 22 000 unik�lie viesi, kas ir par aptuveni 6000 apmekl�t�ju vair�k k� 2005.gad�.

- Inform�cijas ievietošana TAVA m�jas lap� www.latviatourism.lv, k� ar� sabiedr�bas inform�šana par aktu�lajiem pas�kumiem Saulkrastos citos Latvijas port�los. Piem�ram, www.eiropa.lv, www.vietas.lv, www.aprinkis.lv un citi.

- Dal�ba Vidzemes t�risma asoci�cijas ikgad�j� konferenc�. 2006.gada t�ma „�imenes t�risms”. Saulkrastu TIC prezent� Saulkrastu pils�tas un uz��mumu pied�v�jumu. Sagatavota PowerPoint prezent�cija.

- Decembr� dal�ba T�risma att�st�bas valsts a�ent�ras (TAVA) organiz�t� “T�risma forums”.

- TAVA organiz�to informat�vo dienu apmekl�jums. Latvijas t�risma inform�cijas biroja inform�šana par t�risma iesp�j�m Saulkrastos (2006.gada t�mas – pirtis, atp�ta ziem�, akt�vais t�risms u.c.).

- Izstr�d�ts Saulkrastu t�risma inform�cijas centra Nolikums.

� Akt�va l�dzdal�ba Saulkrastu Att�st�bas programmas izstr�d�.

Bibliot�ka


15

Saulkrastu bibliot�kas darb�ba ir v�rsta uz nep�trauktu pl�nveid�gu att�st�bu ar m�r�i veikt iespieddarbu un citu dokumentu uzkr�šanu, sistematiz�šanu, katolo�iz�šanu, bibliograf�šanu un saglab�šanu, k� ar� nodrošin�t taj� esoš�s inform�cijas publisku pieejam�bu un izmantošanu. Bibliot�ka past�v no 1947.gada, un kopš 1996.gada Saulkrastu pašvald�b� ir tikai viena publisk� bibliot�ka, kurai ir ar� b�rnu noda�a. No 2003.gada 7.apr��a bibliot�k� darbojas Sabiedriskais interneta pieejas punkts, bet 2006.gada 22.decembr� to atkl�ja papildus jaun� izremont�t� telp�, kuras kopplat�ba ir 51 m2. Bibliot�kas lietot�jiem un visiem interesentiem ir pieejami 4 datori, internets un kop�šana. Šaj� telp� glab�jas un sabiedr�bai ir pieejami novadp�tniec�bas materi�li.

Bibliot�ka (Rai�a 7 )

Gr�matu, CD, fonds uz

31.12.2006. 39604

Izsniegums 27495

Lietot�ju skaits 1250

Apmekl�jumu skaits 21284

Sniegtas uzzi�as un

konsult�cijas 9900

Iepirktas gr�matas, CD, par

pašvald�bas l�dz. (skaits) 341

Pas�t�ta periodika

(nosaukumu skaits) 47

Masu pas�kumi: izst�des,

tikšan�s, ekskursijas u.c. 27

Projektu izstr�de 2006.gad� Saulkrastu bibliot�ka izstr�d�ja un guva atbalstu: - Kult�rkapit�la fonda m�r�programm� “Jaunu gr�matu un citu izdevumu ieg�de publiskaj�m bibliot�k�m. - Kult�rkapit�la fonda m�r�programmas “Las�šanas veicin�šana un bibliot�ku pakalpojumu b�rniem att�st�šana” “B�rnu ž�rija 2006”. Pateicoties veiksm�gai projektu izstr�dei un realiz�cijai Saulkrastu bibliot�ka papildin�jusi savu fondu par 89 gr�mat�m (Ls 408,54). Aktivit�tes


16

Atzin�gi v�rt�jamas bibliot�kas darbinieku aktivit�tes: ikgad�j� piedal�šan�s R�gas rajona Gr�matu sv�tkos, bibliot�kas las�t�jiem organiz�t�s ekskursijas un kolekt�vie te�tra izr�žu apmekl�jumi, 2006.gad� r�kotie R�gas rajona 2. B�rnu gr�matu sv�tku kult�ras nam� “Zvejniekciems”.

Dzimtsarakstu noda�a

Saulkrastu dzimtsarakstu noda�� re�istr�t�s dzimšanas, laul�bas un miršanas: 2004. gad� 2005. gad� 2006.gad� __________________________________________________________________________________ Dzimšanas 34 37 39 __________________________________________________________________________________ Laul�bas 24 40 51 __________________________________________________________________________________ Miršanas 103 94 97

Dabiskais pieaugums Saulkrastos laika posm� no 2004.-2006. gadam

2004 2005 2006

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

110

DzimšanasMiršanasLaul�bas


17

2006.gad� Saulkrastu dzimtsarakstu noda�� re�istr�ti 39 dzimuši b�rni, kas ir par 2 b�rniem vair�k nek� 2005. gad�. Visliel�kais dzimušo b�rnu skaits tika re�istr�ts 2001. gada- 52 b�rni. L�dz 2002.gadam mirušo skaitam bija tendence samazin�ties, t.i. 1994.gada-105 miršanas re�istr�cijas gad�jumi, 2002.gad�- 61, k� ar� 2006.gad� -97. P�d�jos divos gados augsts mirst�bas l�menis- pieaudzis par 40% sal�dzinot ar 2002. gadu, l�dz ar to dabiskais pieaugums joproj�m ir negat�vs. Tom�r pl�nojams, ka n�kotn� š� situ�cija uzlabosies, jo palielin�s re�istr�to laul�bu skaits- 2006. gada Saulkrastos tika re�istr�tas 51 laul�bas, turpret� 1994.gad� t�s bija tikai 17.

B�ri�tiesa

Saulkrastu b�ri�tiesa darbu uzs�kusi 1996. gada 1. mart�. 10 darba gados palielin�jies darba apjoms, atbild�ba un kompetence. �emot v�r� iev�rojamas da�as iedz�vot�ju �rk�rt�gi liel�s materi�l�s un soci�l�s probl�mas, darbs ir pietiekami apjom�gs un sarež��ts. B�ri�ties� str�d� profesion�la komanda, ir laba sadarb�ba ar pils�tas m�c�bu iest�d�m, valsts un pašvald�bas policiju, medi�iem un psihologiem. B�ri�tiesas darbinieki nemit�gi papildina zin�šanas daž�dos m�c�bu kursos, k� ar� paši ir lektori jaut�jumos, kas saist�ti ar b�ri�tiesas darb�bu un kompetenci. Laika posm� no 2002. gada 1. janv�ra l�dz 2007. gada 1. janv�rim Saulkrastu b�ri�ties� ir pie�emti 173 l�mumi. Visvair�k izskat�tie jaut�jumi:

- aizbildn�bas dibin�šana b�rniem, kuri palikuši bez vec�ku g�d�bas 24 l�mumi - aizbildn�bas atcelšana, sasniedzot 18 gadu vecumu 20 l�mumi - apr�pes ties�bu at�emšana vec�kiem 19 l�mumi - bez vec�ku g�d�bas palikušo b�rnu nodrošin�šana ar �rpus�imenes apr�pi 8 l�mumi - atzinuma sniegšana p�c tiesas piepras�juma par saskarsmes ties�bu izmantošanu 9 l�mumi - pras�bu iesniegšana ties� par aizg�d�bas ties�bu at�emšanu 19 l�mumi - atzinumu sniegšana rajona tiesai par b�rna adopciju 4 l�mumi - aizg�d�a iecelšana personai un mantai, k� ar� aizg�d�a iecelšana mantojumam 9 l�mumi - par at�auju pie�emt nepilngad�g� v�rd� mantojumu 17 l�mumi - par at�auju r�koties ar nepilngad�g� b�rna naudas noguld�jumu 2 l�mumi - par �imenes un valsts pabalstu izmaksas p�rtraukšanu 13 l�mumi - par apr�pes ties�bu atjaunošanu vec�kiem 9 l�mumi - par at�auju pie�emt nepilngad�g� v�rd� d�vin�jumu 4 l�mumi - par lietas ierosin�šanu ties� aizg�dn�bas nodibin�šanai 1

l�mums - par apr�pes nodrošin�šanu nepilngad�gajam 1

l�mums - par at�auju veikt sanit�ro cirti nepilngad�gajam piederoš� mež� 2

l�mums - par adopciju 1

l�mums - par at�auju nostiprin�t �pašuma ties�bu zemesgr�mat� 2

l�mums - par br��u un m�su š�iršanu adopcijas gad�jum� 1

l�mums - par aizbild�a atcelšanu no aizbild�a pien�kumu pild�šanas 1

l�mums


18

2006.gad� B�ri�ties� izdar�t 502 notari�li apliecin�jumi. B�ri�tiesas p�rraudz�b� atrodas 42 �imenes, kur�s nav pietiekoši nodrošin�ta b�rna att�st�ba un audzin�šana. Sal�dzin�jum� ar 1996., 1997., 1998. gadu krasi samazin�jies b�rnu skaits, kuri atrad�s �rpus�imenes apr�pes iest�d�s: 1998. gads – 24 2006. gads – 1, jo visiem b�rniem ir nodrošin�ta �imeniska vide. Sal�dzin�jum� ar 1996. gadu pieaudzis notari�lo apliecin�jumu skaits. Mainoties normat�vo aktu b�zei, pieaudzis pras�bu pieteikumu skaits rajona tiesai par aizg�d�bas ties�bu at�emšanu.

Soci�lais dienests

2006.gad� soci�lo pakalpojumu un soci�l�s pal�dz�bas sniegšanai izlietoti Ls 136 391, (2005.gad� – Ls 122272) no tiem pašvald�bas pirktajiem pakalpojumiem instit�cij�s Ls 3555 (2005.gad� - Ls 3165). Soci�l� dienesta budžeta izdevumu priorit�tes 2006.gad� bija sekojošas:

- slimu, vientu�u cilv�ku apr�pes nodrošin�šana (apr�pes pabalstu izmaks�šana, vietu apmaks�šana soci�l�s apr�pes gult�s, klientu iek�rtošana ilgstošas soci�l�s apr�pes iest�d�s).

- soci�l�s pal�dz�bas sniegšana daudzb�rnu �imen�m, tr�c�g�m, maznodrošin�t�m un soci�li mazaizsarg�t�m �imen�m ar b�rniem (b�rnud�rza apmaksa, br�vpusdienas skol�, pabalsts m�c�bu l�dzek�u ieg�dei, pabalsti vesel�bas uzlabošanai),

- sabiedrisko darbu organiz�šana un soci�l�s pal�dz�bas sniegšana bezdarbniekiem pirmspensijas vecum�.

- pabalstu pieš�iršana medic�nas pakalpojumiem. 2006.gad� soci�laj� dienest� p�c soci�l�s pal�dz�bas un soci�lajiem pakalpojumiem ir griezuš�s 3563 personas (2005.gad� - 3439 personas). Soci�l� dienesta lietved�b� ir 1632 personu lietas, kas tiek iek�rtotas klientiem- pabalstu sa��m�jiem. M�nes� dienesta darbinieki apkalpo vid�ji no 200 - 300 apmekl�t�jiem. 2006.gad� izv�rs�s darbs ar riska �imen�m. 9 �imen�s regul�ri tika veikts patron�žas darbs un rehabilit�cijas process ar m�r�i uzlabot �imenes soci�lo st�vokli un b�rnu sadz�ves apst�k�us. Soci�lais dienests sadarboj�s ar pils�tas ab�m skol�m un vec�kiem, lai laic�gi nov�rstu skol�nu nesekm�bu un mazin�tu neattaisnotu stundu kav�jumus. Uzman�bas lok� bija b�rni no 16 �imen�m. Soci�l� dienesta ietvaros darbojas dz�vok�u komisija �etru cilv�ku sast�v�. Dz�vok�u komisija sav� darb�b� balst�s uz likumu “Par pal�dz�bu dz�vok�a jaut�juma risin�šan� “ un saistošiem noteikumiem Nr.7 “Par Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju pašvald�bas pal�dz�bu dz�vok�a jaut�juma risin�šan�”, ko pie��ma 2006.gada 28.j�nij�. Dz�vok�u komisija izskata iedz�vot�ju iesniegtos pieteikumus uz dz�vok�u re�istriem un nosaka personu atbilst�bu pirm�m k�rtam re�istr�jamo (25 personas) vai visp�r�j� k�rt�b� re�istr�jamo (15 personas) re�istram. Pag�jušaj� gad� tika veidots v�l viens re�istrs- dz�vojam�s telpas atbr�vošanas pabalsta sa�emšanas re�istrs, kas sast�v no 12 person�m. Šie fakti liecina par nepieciešam�bu risin�t jaut�jumu par dz�vojam�s m�jas celtniec�bu. Kopš 2005.gada marta Soci�laj� dienest� str�d� 3 soci�lie darbinieki (2 ar augst�ko pedago�isko izgl�t�bu, 1 – ar augst�ko izgl�t�bu soci�laj� darb�).


19

Ar 2007.gada 1.janv�ri ir izveidota jauna soci�l� darbinieka amata vieta Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes Soci�laj� dienest�. Soci�lie darbinieki regul�ri apmekl�ja profesion�l�s pilnveides kursus un semin�rus. Soci�lais darbinieks darbam ar �imen�m ar b�rniem Anita Bogdanova turpina m�c�bas LU ma�istrant�r�. Soci�lais dienests pie��ma l�mumus, pamatojoties uz “Soci�lo pakalpojumu un soci�l�s pal�dz�bas likumu”, MK Noteikumiem un saistošajiem noteikumiem Nr.2 “Par soci�l�s pal�dz�bas pabalstiem Saulkrastu pils�t� ar lauku teritoriju”, kas apstiprin�ti ar Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes 25.01.2006. l�mumu (prot. Nr.2&45 ). Vienu reizi m�nes� notika Soci�lo jaut�jumu komitejas s�des, kur�s tika izskat�ti jaut�jumi par soci�lo pakalpojumu un soci�l�s pal�dz�bas sniegšanu gad�jumos, kuri nav paredz�ti Saistošajos noteikumos. Klientiem bija pieejami kvalific�ta psihologa pakalpojumi. Tr�c�gajiem un maznodrošin�tajiem pils�tas iedz�vot�jiem p�c soci�l� dienesta darbinieku nov�rt�juma šie pakalpojumi tika apmaks�ti no soci�l� budžeta. 2006. gad� psihologa pakalpojumus izmantoja 23 personas (kop� 189 stundas). Lai efekt�v�k var�tu nov�rt�t �ime�u (personu) materi�lo st�vokli, vi�u iesp�ju veikt l�dzdarb�bas pas�kumus un izmantot person�gos resursus, tika veiktas 215 personu dz�ves apst�k�u apsekošanas. Soci�l� dienesta p�rraudz�b� ir soci�l�s apr�pes m�ja, kas 2006.gad� re�istr�ta Soci�lo pakalpojumu sniedz�ju re�istr�. Soci�l�s m�jas uztur�šanai 2006.gad� tika izlietoti Ls 32 740 , kas ir par Ls 8677 vair�k nek� 2005. gad�. Veiksm�gi darbojas Soci�l� dienesta strukt�rvien�ba – �imenes atbalsta centrs, kas izveidots,lai sniegtu psiholo�iska ,soci�la un izgl�tojoša rakstura pal�dz�bu �imen�m ikdienas un kr�zes situ�cij�s, k� ar� organiz� skolas vecuma b�rnu un pusaudžu br�v� laika lietder�gu un satur�gu pavad�šanu. �imenes atbalsta centr� ir elektriskais pavards, autom�tisk� ve�as mazg�jam� maš�na , duša , tr�s datori ar interneta piesl�gumu, kurus bez maksas izmanto ar� vec�ka gadag�juma pils�tas iedz�vot�ji un pension�ri. B�rniem ir iesp�ja sp�l�t daž�das galda sp�les , apg�t pašapr�pes iema�as, piedal�ties centra organiz�tajos pas�kumos. 2006.gada vasar� no 12. - 30.j�nijam 32 Saulkrastu un Zvejniekciema skol�ni no daudzb�rnu, maznodrošin�t�m un soci�l� riska �imen�m piedal�j�s �imenes atbalsta centra “Saulespu�e” organiz�taj� projekt� “Mana izzi�as taka”, kura ietvaros b�rni var�ja piedal�ties sp�l�s, apspried�s un daž�d�s ekskursij�s. Soci�lajam dienestam ir cieša, m�r�tiec�ga un veiksm�ga sadarb�ba ar Saulkrastu b�ri�tiesu soci�l� riska �ime�u apzin�šan� un darba organiz�šan� ar š�m �imen�m. Seviš�a uzman�ba tiek piev�rsta b�rnu dz�v�bai, drošas vides rad�šanai, pusaudžu skolas apmekl�šanai, izgl�t�bas ieg�šanas motiv�cijai jauniešiem l�dz 18 gadu vecumam, vi�u br�v� laika organiz�šanai. Soci�lo probl�mu risin�šan� Soci�lais dienests sadarbojas ar Saulkrastu un Zvejniekciema vidusskol�m, PII “��tis”, pašvald�bas policiju, medic�nas un cit�m pal�dz�bu sniedzoš�m iet�d�m. Saist�b� ar Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju pašvald�bas teritorijas Att�st�bas programmas izstr�di tika veikta iedz�vot�ju aptauja, kuras rezult�ti r�da, ka soci�l�s apr�pes l�menis Saulkrastos ir labs. Viedoklis par piem�rot�ko soci�l�s apr�pes veidu dal�j�s š�di: 14% aptauj�to dom�ja, ka apr�pe soci�laj� m�j� b�tu vispiem�rot�k�, 33% iedz�vot�ju dom�ja, ka lab�k b�tu sa�emt profesion�li sniegtu apr�pi m�j�s, 23% - ka vislab�kais soci�l�s apr�pes veids b�tu pašvald�bas sniegtie soci�lie pabalsti. Aptaujas rezult�ti liecina, ka iedz�vot�jiem sniegtie soci�lie pabalsti ir plašas amplit�das, atbilstoši iedz�vot�ju specifiskaj�m nepieciešam�b�m. Pamatojoties uz 2006.gada Soci�l� dienesta darba anal�zi, tika noteikti dienesta att�st�bas m�r�i un uzdevumi 2007. - 2008.gadam:


20

- pilnveidot Soci�l� dienesta darba formas un metodes, palielinot dienest� str�d�jošo soci�lo darbinieku skaitu un vi�u profesion�lo kompetenci. - akcent�t individu�lo darbu ar klientu, veicinot klientu person�go resursu m�r�tiec�gu izmantošanu. - organiz�t m�jas apr�pi, izmantojot soci�l� dienesta resursus.

Projekti

Projekts L�mums L�dzfin. Ls

Projekta izmaksas

Realiz�cijas laiks

Saulkrastu vidusskolas sporta halles b�vniec�ba 30.06.2004 280 000 Ls

1 946 835,83 2005-2007

„Saulkrastu siltumt�klu un siltummezglu rekonstrukcija” tehniskais projekts

24.11.2004 15 000 Ls 15 000 2006 -2007

„Vienotas pludmales gl�bšanas patru�as sist�mas izveide Baltijas j�ras piekrast� (pludmales patru�a)”

27.10.2004 (29.12.2004)

8 750 (26 250) EUR 48940 2005-2007

Saulkrastu pils�tas izg�ztuves „Izg�ztuve” rekultiv�cija

25.05.2005 50 538 Ls 288 900 2006 -2007

„Zvejniekciema vidusskolas renov�cija, pirm� k�rta - Zvejniekciema vidusskolas energoefektivit�tes paaugstin�šana”

30.06.2004

100 000

Ls 609 000

2006-2007

„ denssaimniec�bas pakalpojumu att�st�ba Austrumlatvijas upju baseinu pašvald�b�s, 3. k�rta”

27.10.2004 241 600 (390 400 PVN) 2007-2010

202006.gad� uzs�ktie un realiz�tie projekti

Projekta nosaukums

Projekta realiz�t�js

Finanšu avoti Projekta izmaksas

ss projekta apraksts

„ denssaimniec�bas att�st�ba Austrumlatvijas upju baseinu pašvald�b�s, III k�rta” priekšizp�te

Vides ministrija, Koh�zijas fonds

Vides ministrija

Ls 291560 Veikt priekšizp�ti, sagatavot tehnisko dokument�ciju, novad�t iepirkuma proced�ru, lai 2007. gad� var�tu uzs�kt b�vniec�bu

„Vienotas pludmales patru�as sist�mas izveide Baltijas j�ras

Saulkrastu pils�tas dome (partneri –

Interreg III A iniciat�va, Saulkrastu pils�tas dome,

EUR 48940 Paaugstin�t Baltijas j�ras piekrastes pludma�u viesu droš�bu, piel�gojot pludmales zil� karoga


21

re�ion�” projekta pieteikuma iesniegšana

J�rmalas, Liep�jas, Palangas, Klaip�das un Neringas pašvald�bas)

p�r�jie partneri

krit�rijiem (droš�ba uz �dens, pirm� pal�dz�ba, profesion�las pludmales gl�b�ju komandas, atbilstošs gl�bšanas ekip�jums un pludmales infrastrukt�ra, pieeja telekomunik�cij�m u.c.)

Saulkrastu pils�tas izg�ztuves „Izg�ztuve” rekultiv�cija

Saulkrastu pils�tas dome

Vides ministrija un Centr�l� finanšu un l�gumu a�ent�ra, Saulkrastu pils�tas dome

Ls 288 900 Rekultiv�ta izg�ztuves teritorija 3,53 ha pl�t�b�.

Saulkrastu vidusskolas sporta halles b�vniec�ba

Saulkrastu pils�tas dome, SIA „C�su b�vnieks”

Saulkrastu pils�tas dome, Izgl�t�bas ministrijas invest�ciju programmas finans�jums

Ls 1 946 835,83

Uzcelta sporta halle, kur� notiek sporta nodarb�bas Saulkrastu vidusskolas skol�niem. Sporta halli izmanto Saulkrastu iedz�vot�ji, kuri nodarbojas ar sportu un sevis atvese�ošanu. Hall� notiks sacens�bas daž�dos sporta veidos rajona, novada, valsts un starptautiskaj� l�men�.

T�l�kizgl�t�bas kursi uz��m�jiem

Saulkrastu pils�tas dome sadarb�b� ar Vidzemes augstskolu.

Saulkrastu pils�tas dome sadarb�b� ar R�gas rajona padomi

Ls 250 00 Novad�ti kursi uz��m�jiem „T�risma produktu un pakalpojuma kvalit�tes uzlabošana jeb k� nodrošin�t izcilu servisu un saskarsmi darb� ar klientu.

Sadarb�ba ar citu valstu pašvald�b�m

Saulkrastu pils�tai ar lauku teritoriju ir ciešas sadraudz�bas saites ar Odolanovas pils�tu

Polij� un Gnestas pils�tu Zviedrij�. Ar min�taj�m pils�t�m ir nosl�gti sadarb�bas protokoli, kas nosaka pašvald�bu turpm�ko sadarb�bu š�d�s jom�s: - kult�ra, - soci�l�s pal�dz�bas sf�ra, - sports, - t�risms, - izgl�t�ba, - komun�lo pakalpojumu sf�ra, EK Town-twinning programma un citu starptautisko projektu sf�ra,


22

priv�to uz��mumu att�st�bas veicin�šanas sf�ra, vides un b�vpl�nošanas sf�ra.

Komunik�cija ar iedz�vot�jiem

Saulkrastu dome kopš 2004. gada decembra reizi m�nesi 2200 eksempl�ru tir�ž�, 6-8 lpp. apjom� izdod informat�vo izdevumu “Saulkrastu Domes Zi�as". Izdevum� tiek atspogu�ota aktu�la, iedz�vot�jiem interes�joša inform�cija par domes, t�s iest�žu un uz��mumu darbu, pie�emtajiem l�mumiem, saistošajiem noteikumiem, kult�ras, izgl�t�bas, sporta, t�risma, soci�l�m, ekonomisk�m un politisk�m noris�m pils�t�. Informat�vo izdevumu bez maksas izplatata Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju iedz�vot�jiem ar “Latvijas Pasta" starpniec�bu. Izdevums tiek iespiest tipogr�fij� “Imanta”. No 2004. gada Saulkrastu pašvald�bai darbojas m�jas lapa www.saulkrasti.lv, kur� pieejama inform�cija par domes darbu, zi�as par notikumiem pils�t� kult�ras, izgl�t�bas, sporta, t�risma un cit�s jom�s.

Saulkrastu domei no 1997. gada nosl�gts sadarb�bas l�gums par inform�cijas ievietošanu pils�tas laikrakst� ,,Saulkrastu Av�ze". Laikraksts sniedz plaš�ku inform�ciju par pašvald�bas un t�s iest�žu, uz��mumu darbu un probl�m�m. Tas izn�k vienu reizi m�nes� 1000 - 1200 eksempl�ru tir�ž� 20 - 24 lpp. A4 form�ta laikraksts ir maksas izdevums. Saska�� ar domes un av�zes izdev�ja vienošanos maznodrošin�tie Saulkrastu iedz�vot�ji sa�em laikrakstu bez maksas. Periodiski inform�ciju par jaunumiem Saulkrastu pils�t� public� re�ion�lie laikraksti, piem�ram ,,R�gas Apri��a Av�ze", nacion�lie laikraksti “Neatkar�g� R�ta Av�ze”, “Latvijas Av�ze”, interneta port�li www.delfi.lv, www.tvnet.lv, www.apollo.lv, www.notikumi.lv, www.elap.lv, www.vidzemniekiem.lv. Zi�as izskan ar� radio �ter� - Latvijas radio 1, Latvijas Radio 2, Radio SWH, Radio 3, k� ar� telev�zij� – LTV Panor�ma, Novadu Zi��s u.c. Lai nodrošin�tu inform�cijas pieejam�bu un iesp�ju iepaz�ties ar saistošajiem noteikumiem un citu aktu�lo domes inform�ciju, domes �kas 1.st�va vestibil� ir inform�cijas stends. Lai noskaidrotu iedz�vot�ju viedokli svar�gu jaut�jumu risin�šan�, tiek veiktas iedz�vot�ju aptaujas. Piem�ram 2006.gada august�, uzs�kot Saulkrastu Att�st�bas programmas 2007 – 2020 gadam izstr�di, iedz�vot�ji tikai aicin�ti iesaist�ties programmas iztr�d� un ar aptaujas anketas starpniec�bu paust savu pils�tas att�st�bas redz�jumu. Tiek r�kotas ar� sabiedrisk�s apspriešanas, piem�ram, par azartsp��u r�košanu pils�t� un citiem jaut�jumiem, kas iedz�vot�jiem ir aktu�li. P�c iedz�vot�ju intereses un domes iniciat�vas aktu�lu jaut�jumu apspriešanai tiek r�kotas tikšan�s ar pils�tas iedz�vot�jiem. Piem�ram 2006.gada oktobr� notika domes p�rst�vju tikšan�s ar iedz�vot�jiem, lai iepaz�stin�tu saulkrastiešus ar Att�st�bas programmas aptaujas rezult�tiem un Att�st�bas programmas izstr�des projektu. T�pat tiek organiz�tas tikšan�s, kur�s domes vad�ba iedz�vot�jiem sniedz inform�ciju par paveikto, k� ar� d�rzkop�bas sabiedr�bu p�rst�vju tikšan�s.

Nevalstisk�s organiz�cijas

Saulkrastu pašvald�ba darbojas: - Saulkrastu pension�ru padome. T�s darb�bas virzieni: regul�ri r�ko pension�ru tikšan�s; organiz� ekskursijas, te�tra apmekl�jumus, talkas un daž�du sv�tku sar�kojumus. - Sabiedrisk� organiz�cija ,,Saulkrastu mazpils�tas sievietes". T�s galvenie darb�bas


23

virzieni saist�ti -ar Saulkrastu pils�tas kult�rvides att�st�bu, piedaloties daž�du izgl�t�bas un kult�ras sar�kojumu organiz�šan� un vad�šan�; atbalsta sniegšanu b�rniem un jauniešiem person�bas att�st�b� un ties�bu aizsardz�b�; sieviešu interešu un probl�mu izzin�šan�, aktualiz�šan� un risin�šan�.

- Latvijas B�ri�tiesu un pagasttiesu asoci�cija. - Saulkrastu pils�tas politiski repres�to grupa, kas atbalsta savus biedrus, piedal�s politiski repres�to piemi�as dienu salidojumos un sar�kojumu organiz�šan�. - Latvijas Nacion�lo karav�ru biedr�bas Saulkrastu noda�a, kas regul�ri r�ko tikšan�s, ar� sv�tku un piemi�as dienu reiz�s, kop�gi organiz� braucienus uz Latvijas v�stur� noz�m�g�m c��u viet�m un atceres sar�kojumiem; r�p�jas par saviem biedriem, sniedzot mor�lu un materi�lu atbalstu. - ,,Daugavas Vanagi Latvij�" Saulkrastu noda�a, kuras darb�bas virzieni ir l�dz�gi Nacion�lo karav�ru Saulkrastu noda�ai, jo darbojas un sar�kojumus u.c. aktivit�tes tiek r�kotas kop�. - Biedr�ba ,,Sadzird�sim viens otru", kas izveidota, lai v�ktu l�dzek�us v�jdzird�go b�rnu dzirdes uzlabošanas oper�cij�m. - Kult�ras centrs ,,R�mava", kas pils�t� organiz� kult�ras sar�kojumus. - Br�v�bas c�n�t�ju piemi�as fonds, kas dibin�ts ar m�r�i sav�kt l�dzek�us Saulkrastu br�v�bas c�n�t�ju piemi�as vietas izveidošanai.

Budžets

1. P�rskats par budžeta izpildi, budžeta pl�ns 2006.gadam 1.1. Pamatbudžets 1.1. tabul� apkopota inform�cija par Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes pamatbudžeta izpildi 2005. un 2006. gad�, k� ar� 2007.gada budžeta pl�ns. Tabulas 4. un 6.ail� par�d�tas budžeta poz�ciju izmai�as (palielin�jums vai samazin�jums) pret iepriekš�jo gadu.

2004.un 2005.gada pamatbudžeta izpilde, 2006.gada pl�ns. 2005.g.fakts 2006.g.fakts

Izmai�as 2005.g./2006.g. 2007.g.pl�ns

Izmai�as 2006.g./2007.g.

Kop� ie��mumi 2 192 550 2 696 754 +504 204 3 204 076 +507 322 Nodok�u ie��mumi 1 273 507 1 768 687 +495 180 2 179 502 +410 815

Iedz�vot�ju ien�kuma nodoklis 1 070 135 1 499 890 +429 755 1 926 268

+426 378

Nekustam� �pašuma nodoklis par zemi 112 284 157 975 +45 691 188 833


24

+30 858

Nekustam� �pašuma nodoklis par �k�m 58 942 66 899 +7 957 48 401

-18 498 �pašuma nodoklis (2004.gad� par�da maks�jumi) 6 054 16 398 +10 344 -16 398 Zemes nod.par�du maks�jumi 12 630 8 063 -4 567 -8 063 Azartsp��u nodoklis 13 462 19 462 + 6 000 16 000 -3 462 Nenodok�u ie��mumi 164 623 213 432 +48 809 13 600 -199 832 Valsts (pašvald�bu nodevas) un maks�jumi 58 905 66 782 + 7 877 11 300 -55 482 Sodi un sankcijas 1 009 1 781 +772 1 800 +19 P�r�jie nenodok�u ie��mumi 104 709 144 869 +40 160 500 -144 369 Sa�emtie maks�jumi 754 420 704 802 -39 785 951 819 +247 017 M�r�dot�cijas-daž�das 225 519 84 000 -141 519 285 488 +201 488 Nor��ini ar pašvald�bu budžetiem 89 295 93 665 +4 370 56 000 -37 665 P�r�jie nor��ini 24 041 24 413 + 372 14 380 -10 033 M�r�dot�cijas pedagogu alg�m 333 125 402 103 +68 978 473 344 +71 241 Maks�jumi no valsts budžeta iest�d�m pašvald�b�m

80 515 100 621 +20 106

122 607

+21 986

Maks�jumi – 1 925 9 833 +7 908 59


25

budžeta iest�žu ie��mumi

155 +49 322

Kop� izdevumi 2 178 332 2 808 418 +630 086 4 497 577 +1 689 159 Izdevumi p�c vald�bas funkcij�m 1 971 257 2 528 029 +556 772 4 138 239 +1 610 210 P�rvalde 194 241 223 080 +28 839 307 385 +84 305 Sabiedrisk� k�rt�ba 83 846

114 961 +31 115

172 280

+57 319

Ekonomisk� darb�ba

37 145

+37 145

Izgl�t�ba 761 807 913 386 +151 579 1 201 327 +287 941 Vesel�bas apr�pe 4 162 14 610 +10 448 -14 610 Soci�l� nodrošin�šana 177 742 209 744 +32 002 231 889 +22 145 Komun�l� saimniec�ba 504 768 778 571 +273 803 1 790 835 +1 012 264 Br�vais laiks, sports, kult�ra 222 799 252 418 +29 619 372 528 +120 110 P�r�jie izdevumi 10 222 6 228 -3 994 -6 228 Pašvald�bu par�du % nomaksa 11 670 15 031 +3 361 24 850 +9 819 Nor��ini Maks�jumi Izl�dzin�šanas Fondam 168 329 248 350 +80 021 323 338 +74 988 Nor��ini par izgl�t�bu 38 746 32 039 -6 707 36 000 +3 961

Pamatbudžeta ie��mumi Pamatbudžeta ie��mumus veido nodok�u ie��mumi: iedz�vot�ju ien�kuma, nekustam� �pašuma (par zemi, k� ar� �k�m un b�v�m) un azartsp��u nodoklis. Nenodok�u ie��mumi, kuros ietilpst maks�jumi par budžeta iest�žu sniegtajiem maksas pakalpojumiem, daž�das pašvald�bu nodevas un citi ie��mumi, k� ar� valsts budžeta m�r�dot�cijas. 2006.gad� Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes pamatbudžeta ie��mumi sast�d�ja Ls 2 696 754,00. Sal�dzinoši ar iepriekš�jo gadu, 2006.gada ie��mumi palielin�jušies par 504 204,00 latu. Galveno da�u šeit sast�da ien�kuma nodok�a palielin�jums Ls 429 755,00 un nekust�m� �pašuma nodoklis par zemi Ls 41 124,00.


26

2006.gad� pašvald�bas budžet� no kop�jiem ie��mumiem: 55,6% - iedz�vot�ju ien�kuma nodok�a maks�jumi; 6,2% - nekust�m� �pašuma nodoklis par zemi; 3,1% - nekust�m� �pašuma nodoklis par �k�m un b�v�m; 26,5 % - sa�emtie maks�jumi, no kuriem liel�ko da�u 14,9% maks�jumi no valsts pamatbudžeta pedagogu alg�m un m�r�dot�cijas – 6,8%. 0,7% - azartsp��u nodoklis; 7,9% - nenodok�u ie��mumi, no kuriem 5,0% sast�da ie��mumi no zemes �pašuma p�rdošanas. 2006.gad� palielin�j�s pedagogu algas, l�dz ar to 2006.gad� pieaugusi valsts m�r�dot�cija par Ls 68 978,00. 2006.gad� palielin�jušies maks�jumi no valsts budžeta iest�d�m pašvald�b�m par Ls 28 014,00,no kuriem valsts m�r�dot�cijas m�zikas un m�kslas skolai no Kult�ras ministrijas palielin�juš�s par Ls 20 106,00. 2006. gad� pieaugot Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes ien�kuma nodok�u ie��mumiem par Ls 429 755,00 , pieauguši ar� maks�jumi Pašvald�bu finansu izl�dzin�šanas fond�(PFIF) par summu Ls 80 021,00 jeb kop�j� summa 2006. gad� Ls 248 350,00, ko apr��ina p�c noteiktas formulas.

Pašvald�bas izdevumi 2006.gad� izlietoti Ls 2 808 418,00 pamatbudžeta l�dzek�i. Pašvald�bas izdevumi 2006. gad� proporcion�li pa nozar�m:

14. P�rvalde – 8,8% 15. Sabiedrisk� k�rt�ba(policija) - 4,1% 16. Izgl�t�ba – 32,5% 17. Vesel�bas apr�pe – 0,5% 18. Soci�l� nodrošin�šana – 7,5% 19. Komun�l� saimniec�ba, tautsaimniec�ba – 27,7% 20. Br�vais laiks, sports, kult�ra – 9,0% 21. P�r�jie izdevumi – 0,2% 22. Pašvald�bas kred�tu procentu nomaksa – 0,5% 23. Maks�jumi izl�dzin�šanas fondam – 8,8% 24. Nor��ini par izgl�t�bu – 1,1%

2006.gad� pieauguši izdevumi: P�rvaldes budžeta izdevumi 2006. gad� palielin�jušies par 28 8239,00, liel�k� da�a no l�dzek�iem - Ls 10 976,00 izlietoti datortehnikas ieg�dei.


27

Sabiedrisk�s k�rt�bas izdevumi 2006. gad� palielin�jušies par Ls 31 115,00 no tiem Ls 28 635,00 izlietoti gl�bšanas poste�a izveidošanai . 2006.gad� izgl�t�bas izdevumi pieauguši par Ls 151 579,00, l�dzek�i izlietoti izveidojot b�rnu d�rz� “R��tis” jaunu grupu , “R��u m�jas” uztur�šanas izmaks�m 2006. gad� Ls 9 487,00, valsts m�r�dot�cijas pieaugumu pedagogu alg�m skol�s, m�zikas un m�kslas skol�, b�rnud�rz�. Komun�lajai saimniec�bai 2006.gada izdevumi palielin�jušies par Ls 273 803,00 2006.gad� turpin�s Saulkrastu vidusskolas sporta halles celtniec�ba. Izdevumi poz�cij� Br�vais laiks, sports un kult�ra 2006.gad� bija par Ls 29 619,00 liel�ki k� 2005.gad�. No tiem par Ls 18 363,00 palielin�jies bibliotekas budžets.Telpu remontdarbiem izt�r�ti Ls 9 925,00, palielin�ts darba algas fonds un izdal�ti l�dzek�i gr�matu ieg�dei un preses abon�šanai pils�tas iedz�vot�ju vajadz�b�m. M�ksliniecisko kolekt�vu dal�bniekiem ieg�d�ti tautas t�rpi. Sporta darba organiz�šanai 2006.gad� izlietoti Ls 9 940,00, kas saist�ti ar sporta pas�kumu organiz�šanu Saulkrastos un R�gas rajona organiz�taj�s sporta sp�l�s. T�risma darba organiz�šanai 2006. gad� izlietoti Ls 19 660,00. Jauniešu centra darba organiz�šanai 2006. gad� izlietoti Ls 5 711,00.

1.2.Speci�lais budžets

1.2. tabul� apkopota inform�cija par Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes speci�l� budžeta izpildi 2006.gad�, k� ar� 2007.gada budžeta pl�ns.

Speci�l� budžeta kop�jie ie��mumi Ls 96 571,00 no kuriem 64,7 % - autoce�u fonda l�dzek�i.

1.2.tabula. 2006.gada speci�l� budžeta izpilde, 2007.gada pl�ns.

R�d�t�ji Atlikums

01.01.2006. Ie��mumi Izdevum

i Atlikums

31.12.2006. 2007.gada pl�ns Ie��mumi kop� 71 004 96 571 106 497 61 078 Ie��mumi IzdevumiIe��mumi no �pašiem m�r�iem iez�m�tu l�dzek�u avotiem, tai skait�: 71 004 96 571 106 497 61 078

409 303 470 381

Privatiz�cijas fonds 594 6 347 1 610 5 331 229 769 235 100

Dabas resursu nodoklis 7 455 1 145 5 307 3 293 1 771 5 065

P�r�jie ie��mumi 52 539 26 602 29 165 49 976 35 000 84 976Autoce�u fonds 10 416 62 477 70 415 2 478 142 763 145 240Ziedojumi kult�rai Ziedojumi soci�lajai


28

m�jai Ziedojumi daž�di Izdevumi p�c vald�bas funkcij�m 106 497 470 381 P�rvalde

Izgl�t�ba 2 088 73 500

Soci�l� apdrošin�šana un nodrošin�šana 6 500 Pašvald�bas teritoriju un m�jok�u apsaimniekošana 100 492

345 381

Br�vais laiks, sports, kult�ra un reli�ija 2 686

25 000

P�r�jie izdevumi 1 231 Vesel�ba 20 000

Ie��mumi Privatiz�cijas fonda l�dzek�us veido maks�jumi par valsts un pašvald�bas �pašumu (zemes) privatiz�cijas. Pašvald�bas speci�laj� budžet� non�k da�a no dabas resursu nodok�a, ko uz��mumi samaks� par dabas resursu izmantošanu un pies�r�ošanu, ko savuk�rt pašvald�b�m iedala Valsts Ie��mumu dienests. Autoce�u fonda l�dzek�us sadala rajona padome atbilstoši ce�u kopgarumam, pielietojot koeficientus.

P�r�jos ie��mumus veido: Ls 2 828 ie��mumi no zvejas licenšu realiz�cijas, Ls 15 751 Skultes ostas maksas , Ls 8 023 sa�emt�s naudas daž�dos speci�los fondos: kult�ras, izgl�t�bas, soci�lais fonds. Izdevumi No Privatiz�cijas fonda ie��mumiem nauda tiek izmantota, lai sak�rtotu nekust�mos �pašumus, maks�tas valsts nodevas, kancelejas nodevas. Autoce�u fonda nauda tiek izlietota tikai pašvald�bas ielu un ce�u uztur�šanai un remontam, k� ar� citiem satiksmes droš�bas pas�kumiem. Dabas resursu nodok�a l�dzek�i 2006.gad� tika izlietoti kanaliz�cijas biolo�isko att�r�šanas iek�rtu remontam un novadgr�vja atjaunošanai. P�r�jos ie��mumos sa�emtie l�dzek�i tiek izmantoti pils�tas infrastrukt�ras uzlabošanai un veidošanai. Speci�lajos fondos sa�emt� nauda tiek izlietota p�c nor�d�t� uzdevuma, 70% no zvejas licenšu iekas�t�s naudas tiek p�rskait�ti LR Zemkop�bas ministrijai Zivju fonda vajadz�b�m.


29

Ziedojumi Iekšzemes fizisko un juridisko personu ziedojumi 2006.gad� nav.

1.3. Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes aiz��mumi

Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju dome kopš 1997.gada ir ��musi vair�kus kred�tus daž�d�m vajadz�b�m un projektiem. Uz 2006.gada beig�m Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domei ir par�dsaist�bas par kop�jo summu Ls 1 003 533,00. 2004.gad� sa�emts kred�ts no Valsts kases Saulkrastu �denssaimniec�bas att�st�bai. Aiz��muma summa Ls 50 000,00. Aiz��mums atmaksas termi�š ir pieci gadi jeb 2009. gada janv�ris. 1999. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts sporta halles celtniec�bai un abu vidusskolu renov�cijai. Aiz��muma summa Ls 330 000,00, atmaksas termi�š ir 2009.gada j�nijs. 2005. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts Zvejniekciema vidusskolas renov�cijas tehnisk� projekta izstr�dei. Aiz��muma summa Ls 22 295,00, atmaksas termi�š 2007. gada septembris. 2005. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts apvidus automaš�nas ieg�dei policijas vajadz�b�m. Aiz��muma summa Ls 14 000,00, atmaksas termi�š 2008. gada septembris. 2005. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts vienotas pludmales gl�bšanas patru�as sist�mas izveidei Baltijas j�ras piekrast�. Aiz��muma summa Ls 20 000,00, atmaksas termi�š 2008. gada marts. 2005. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts siltumt�klu un siltummezglu renov�cijas tehnisk� projekta izstr�dei. Aiz��muma summa Ls 15 000,00, atmaksas termi�š 2007. gada septembris.

2005. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts �imenes atbalsta centra izveidei. Aiz��muma summa Ls 5 000,00, atmaksas termi�š 2006. gada septembris. Kred�ta atmaks�ts. 2006. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts Saulkrastu vidusskolas sporta halles b�vniec�bai. Aiz��muma summa Ls 730 000,00, atmaksas termi�š 2026. gada febru�ris. 2006. gad� no Valsts kases sa�emts kred�ts atkritumu izg�ztuves “Izg�ztuve” rekultiv�cijai. Aiz��muma summa Ls 116 310,00, atmaksas termi�š 2026. gada febru�ris.

2. Pašvald�bas pamatl�dzek�u nov�rt�jums 2006.gad� Pamatl�dzek�i (kustama un nekustama manta, kuras kalpošanas laiks ir ilg�ks par vienu gadu, neatkar�gi no v�rt�bas), kas ir Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes �pašum�, k� ar� to


30

izmai�as 2006.gad� par�d�tas 2.1.tabul�.

2.1.tabula. Pašvald�bas nemateri�lo ieguld�jumu un pamatl�dzek�u nov�rt�jums 2005.gad�

R�d�t�ji S�kotn�j� v�rt�ba Uz

01.01.2006. Ieg�de un izgatavošana

P�rv�rt�šana Iz�emšana no darb�bas

Uz 31.12.2006.

Nemateri�lie ieguld�jumi

3 440 3 316 0 0 6 756

P�tniec�bas un uz��mumu att�st�bas izmaksas Kancesijas, patenti, licences, tirdzniec�bas z�mes un l�dz�gas ties�bas, datorprogrammas

3 440 3 316 0 0 6 756

t.sk. datorprogrammas

3 440 3 316 0 0 6 756

Pamatl�dzek�i kop�

4 915 397 655 937 912 527 -146 532 6 337 329

Zemes gabali, �kas, b�ves un ilggad�gie st�d�jumi, tai skait�:

4 447 578 229 657 912 527 -134 981 5 454 781

Dz�vojam�s �kas 387 794 0 0 -70 836 316 958Nedz�vojam�s �kas

1 402 433 0 0 -300 1 402 133

Citas celtnes un b�ves, tilti, izb�ves

1 625 394 49 783 0 0 1 675 177

Ce�i 109 194 0 912 527 0 1 021 721Zeme 920 639 179 874 0 -63 845 1 036 668Ilggad�gie st�d�jumi

2 124 0 0 0 2 124

Tehnolo�isk�s iek�rtas un maš�nas

79 348 19 522 0 -3 621 95 249

P�r�jie pamatl�dzek�i, tai skait�:

130 615 41 933 0 -7 930 164 618

Transporta l�dzek�i

28 802 18 318 0 0 47 120

Saimnieciskie pamatl�dzek�i

0 0 0 0 0


31

Bibliot�ku fondi 29 834 7 952 0 -3 494 34 292P�r�jie pamatl�dzek�i

71 979 15 663 0 -4 436 83 206

Nepabeigtie celtniec�bas objekti

257 856 364 825 0 0 622 681

Kop� 4 918 837 659 253 912 527 -146 532 6 344 0852006.gada beig�s pašvald�bas �pašum� ir kust�m� un nekust�m� manta Ls 6 344 085,00 v�rt�b�. 2006. gad� no uzskaites tika izsl�gtas dz�vojam�s m�jas ar bilances v�rt�bu Ls 70 836,00, kur�m ir pabeigts privatiz�cijas process. Zemes gr�mat� ir ierakst�tas un noteikti kadastra numuri zem�m par summu Ls 179 874. 2006. gad� nov�rt�tas pils�tas ielas un ce�i, nosakot bilances v�rt�bu Ls 912 527,00. 2006. gad� uzcelts pludmales gl�bšanas patru�ai tornis par summu Ls 21 638,00, ieg�d�ts un rekonstru�ts ielu apgaismes t�kls – Ls 25 976,00, nopirktas p�rvietojam�s tualetes – Ls 1 780,00, uzcelta gu�b�ves aka pie sabiedrisk� muzeja –Ls 389,00. P�r�jie pamatl�dzek�i un tehnolo�isk�s iek�rtas ieg�d�tas par summu ls 61 455,00: Liel�k�s summas izt�r�tas:

� Ls 2 942 b�rnu d�rzs ieg�d�jies gultas, sadz�ves un virtuves tehniku, � Ls 7 139 Saulkrastu vidusskola –idatortehnika, invent�rs kabinetiem, � Ls 3 030 Zvejniekciema vidusskola-kop�t�js, invent�rs un m�beles kabinetiem, � Ls 8 101 domei-datortehnika un m�beles kabinetiem, � Ls 3 769 kult�ras namam – apgaismes iek�rta, � Ls 18 318 transporta l�dzek�i – automaš�na p�rvaldei, traktors mauri�a un mikroautobuss

Zvejniekciema vidusskolai, piep�šam� laiva pludmales patru�as gl�bšanas dienestam.

43 Pašvald�bas kapit�la v�rt�ba uz��mumos un

paredz�t�s t� izmai�as

Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes ieguld�jumi daž�du uz��mumu pamatkapit�l� apkopoti 3.1.tabul�. Uzr�d�ts ieguld�juma veids, kapit�la da�u skaits, da�as v�rt�ba uz 31.12.2006., k�du da�u (%) pašvald�bas kapit�ls veido no uz��muma kopapjoma.

3.1.tabula. Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes kapit�la v�rt�ba radniec�gos uz��mumos.

Uz��muma nosaukums, juridisk� adrese, re�istr�cijas numurs

Ieguld�jums uz

01.01.2006.

Ieg�de 2006.gad�

Izsl�gts 2006.gad�

P�rv�rt�ts 2006.gad�

Ieguld�juma lielums uz

31.12.2006.

% no uz��muma kopapjoma


32

SIA”Saulkrastu komun�lserviss” Nr.40103027944

42 993 13 000 0 -6 684 49 309 100

SIA „Saulkrastu slimn�ca”

Nr.40003124779

50 211 14 610 0 3 229 68 050 100

Kop� 93 204 27 610 0 -3 455 117 359

Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes l�dzdal�ba radniec�go uz��mumu kapit�l� uz 2006. gada beig�m ir Ls 117 359,00.

4. Zv�rin�ta revidenta atzinumi par pašvald�bas, t�s iest�žu un uz��mumu saimniecisko darb�bu, k� ar� pašvald�bas iepriekš�j� gada saimniecisko p�rskatu

Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju domes 2006.gada finansu p�rskata rev�ziju veica zv�rin�ts revidents Nikolajs L�kins (SIA “Reniks”, sertifik�ts Nr.70). Zv�rin�tais revidents rev�zijas rezult�t� 2007.gada 24.apr�l� sniedza sekojošu atzinumu: “M�supr�t, iepriekš min�tais finanšu p�rskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Pašvald�bas finansi�lo st�vokli 2006.gada 31.decembr�, k� ar� par t�s darb�bas finanšu rezult�tiem un naudas pl�smu 2006.gad� saska�� ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2005.gada 21.j�nija noteikumiem Nr. 446 „Valsts budžeta iest�žu un pašvald�bu gada p�rskatu sagatavošanas k�rt�ba”. Pašvald�bas vad�bas zi�ojum� par 2006. gadu, nav atkl�tas b�tiskas neatbilst�bas starp šaj� vad�bas zi�ojum� un 2006. gada finanšu p�rskat� atspogu�oto finanšu inform�ciju.

5. Valsts kontroles

Valsts kontrolei j�iesniedz gada p�rskats un zv�rin�t� revidenta finanšu rev�zijas sl�dziens. Valsts kontrole sl�dzienu par gada p�rskatu neizsniedz.

Saulkrastu pašvald�bas soci�li ekonomisk� un arhitektoniski telpisk�

att�st�ba

Saulkrastu pašvald�b� 2006.gad� darbojas 2003.gad� apstiprin�tais teritorijas pl�nojums, saistošie Nr.l "Par Saulkrastu pils�tas ar lauku teritoriju teritorijas pl�nojums", apstiprin�ti 27.08.2003., domes s�des protokola izraksts Nr.8, § 37. Saulkrastu pašvald�bas teritorijas pl�ns ir juridiski saistošs dokuments.

T� k� pašvald�bas teritorij� strauji att�st�s zemes �pašumu tirgus, fizisk�s, juridisk�s personas izr�da iniciat�vu ieg�to un esošo nekustamo �pašumu apsaimniekošanas veidu att�st�b� (atp�tas servisa, viesn�cu, tirdzniec�bas centru un priv�to m�ju celtniec�b�).

Saulkrastu pašvald�ba 29.12.2004. pie��ma l�mumu, protokola izraksts Nr. 13, § 58 "Par teritorijas pl�nojuma groz�jumu izstr�di", kuru izstr�de notiek.

Pašvald�bas teritorijas pl�nojums ir da�a no pils�tas straujas un m�r�tiec�gas att�st�bas pamatnoteikumiem. Saulkrastu pašvald�bas dome atbalsta centienus:


33

veidot labv�l�gu, vesel�gu un l�dzsvarotu pils�tvidi Saulkrastu iedz�vot�jiem saska�� ar likumdošanu;

- sak�rtot �pašuma attiec�bas un sekm�t to demokr�tisku p�rvaldi; veidot pils�tas turpm�ko att�st�bu, �pašas priorit�tes izvirzot dabas v�rt�bu saglab�šanai, degrad�t�s vides atjaunošanai; rast pils�tai jaunas att�st�bas iesp�jas, izmantojot Saulkrastu pašvald�bas �eogr�fisk� st�vok�a priekšroc�bas, lai nodrošin�tu t�s saimniecisko patst�v�bu un celtu iedz�vot�ju labkl�j�bas l�meni; saglab�t un pilnveidot drošu un pieejamu transporta un sakaru sist�mu, kas apmierin�tu Saulkrastu iedz�vot�ju vajadz�bas; turpin�t uzlabot un moderniz�t inženierkomunik�ciju infrastrukt�ru; r�p�ties pašiem un stimul�t priv�to sektoru m�jok�u izveidošan� Saulkrastu iedz�vot�ju visu veidu soci�lo sl��u grup�m;

- pilnveidot sabiedrisk�s apkalpes t�klus. Teritorijas pl�nojums sast�v no grafisk�s da�as (kart�m) un teritorijas izmantošanas apb�ves noteikumiem, ka ir pils�tas att�st�bas un zemes izmantošanas politika turpm�kajiem gadiem. Teritorijas pl�nojuma pamatuzdevums ir noteikt pils�tas teritorijas pl�noto (at�auto) turpm�ko izmantošanu un ierobežojumus, nor�dot noteiktiem m�r�iem rezerv�tas teritorijas, ka ar� ietver pras�bas b�vniec�bas dal�bnieku, nekustam� �pašuma - zemes gabala vai �ku un b�vju, �pašnieku vai lietot�ju ties�bas un pien�kumus attiec�b� uz zemes gabala izmantošanu. Teritorijas pl�nojums nosaka det�lpl�nojumu izstr�d�šanas un rekl�mas izvietojumu k�rt�bu. Saulkrastu pils�tas administrat�vaj� teritorij� norit�juši vair�ki svar�gi pas�kumi un realiz�ti daudzi noz�m�gi projekti: - “Vienotas pludmales patru�as sist�mas izveide Baltijas j�ras ra�ion�” ietavros uzb�v�ts pludmales gl�bšanas tornis; - “ denssaimniec�bas att�st�ba Austrumlatvijas upju baseinu pašvald�b�s, 3.k�rta” projektam veikta priekšizp�te un sagatavošan�s darbi; - veikts remonts PII “R��tis” grupas telp�s; � veikti apjom�gi ielu apgaismojuma rekonstrukcijas darbi Pabažu un centra rajon�; � norit ielu sak�rtošanas darbi; � katru gadu liels darbs tiek ieguld�ts pludmales un peldvietu labiek�rtošan�; � norit Saulkrastu vidusskolas sporta halles celtniec�ba; � strauji att�st�s priv�to m�ju, daudzz�vok�u namu rindu m�ju sektors. 2006.gad� uzs�kta veiksm�ga sadarb�ba starp pašvald�bu un viet�jiem pils�tas uz��m�jiem, kas sekm� pils�tas att�st�bu. Tas apliecina, ka priv�tie uz��m�ji redz Saulkrastu iedz�vot�ju dz�ves l�me�a uzlabošanos. Ir palielin�jusies iedz�vot�ju un juridisko personu akt�va piedal�šan�s pils�tas r�kotaj�s apspriešan�s, kas saist�tas gan ar jaunu objektu b�vniec�bas ieceru, gan teritorijas pl�nojuma apspriešanas procesu.

Domes priekšs�d�t�js: Erv�ns Gr�v�tis