Energoefektivitātes pasākumu pieredze Jelgavā
SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”
Mg.sc.ing. Oļegs Kukuts
23.04.2013
Nekustamā īpašuma pārvaldīšana
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas principi
Renovācijas pieredze
Energoefektīvākā ēka Latvijā 2010
Balkonu un lodžiju sanācija
Dzīvojamā māja sastāv no dzīvokļu īpašumiem.
Dzīvokļa īpašums (Dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā
tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais
īpašums)
Atsevišķais īpašums (atbild dzīvokļa īpašnieks)
Kopīpašumā esošā daļa (slēdz līgumu ar pārvaldnieku)
Dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas
sadalīta dzīvokļu īpašumos.
Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas
dzīvokļu īpašnieki.
Ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļu īpašumi pieder vienai personai, tai ir
likumā paredzētās dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības un pienākumi.
Dzīvokļu īpašnieku kopība
Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence
Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas
attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopība,
noslēdzot attiecīgu līgumu, var pilnvarot citu personu izlemt
kopības kompetencē esošu jautājumu, izņemot šā panta otrajā daļā
minētos jautājumus.
Dzīvokļu īpašnieku kopības par savā kompetencē
esošajiem jautājumiem
lēmumu pieņemšanas veidi:
1) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē;
2) nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ― aptaujas veidā;
3) citādi savstarpēji vienojoties.
RENOVĀCIJAS PIEREDZE Kāpņu telpu logu nomaiņa ar siltināšanu
Ieejas mezglu rekonstrukcija
Ārsienu siltināšana
Veiktie pasākumi
Veikti termogrāfiskie mērījumi 240 mājām;
Izstrādāti energoauditu pārskati 92 mājām;
Sagatavoti renovācijas projekti 39 mājām;
Pilnībā realizēti 7 renovācijas projekti.
Vācijas – Latvijas vides aizsardzības pilotprojekta “Jelgavas
pilsētas siltumapgādes sistēmas modernizācija” realizācijas
papildnosacījumi
Aprīkot 600 dzīvokļus ar siltumenerģijas patēriņa
noteicējiem (alokatoriem);
Veikt pilnu enerģētisko renovāciju 50 dzīvokļu mājai un
sasniegt vismaz 50% siltumenerģijas ietaupījumu;
Izstrādāt koncepciju kā dzīvojamajā fondā samazināt
siltumenerģijas patēriņu vismaz par 50%.
Izveidot aģentūru siltumtaupības pasākumu
popularizēšanai.
Ēkas fasāžu siltināšana un ārējās apdares darbi;
Logu nomaiņa;
Bēniņu pārseguma siltināšana;
Kāpņu telpas remonts;
Apkures sistēmas renovācija;
Sanitārtehnisko iekārtu renovācija;
Termoregulatoru un alokatoru uzstādīšana.
Renovācijas darbu izmaksas sastāda:
Kopā - 231328 Ls
Vācijas līdzfinansējums - 78416 Ls
Ēkas fasāžu siltināšana un ārējās apdares darbi;
Logu nomaiņa;
Bēniņu un pagraba pārsegumu siltināšana;
Kāpņu telpas un ieejas mezglu remonts;
Sanitārtehnisko iekārtu renovācija;
Ventilācijas sistēmas uzlabošana;
Jumta seguma renovācija;
Termoregulatoru un alokatoru uzstādīšana;
Lodžiju renovācija.
Renovācijas darbu izmaksas sastāda:
Kopā - 224064 Ls
Vācijas līdzfinansējums - 75954 Ls
Projekta rezultāti
Tika renovētas 2 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas: Segti 40% no būvdarbu izmaksām (Vācijas Federālās Republikas Vides, dabas
aizsardzības un reaktoru drošības federālā ministrija abos projektos kopā
investēja vairāk kā 180 000 EURO).
Pilnveidots būvprojekts (izdevumus sedz vācu puse).
Veikta būvuzraudzība (izdevumus sedz vācu puse).
600 dzīvokļi tika aprīkoti ar apkurei patērētās siltumenerģijas
sadalītājiem (alokatoriem).
Izstrādāta ilgtermiņa koncepcija siltumenerģijas patēriņa
samazināšanai Jelgavas pilsētas dzīvojamā sektorā.
Nodibināta ZREA.
Apmācība realizēta Vācijas – Latvijas vides aizsardzības pilotprojekta
ietvaros.
Projektu organizē: IWO – Austrumeiropas mājokļu apsaimniekošanas
iniciatīva.
Projektu finansē: Vācijas federālās republikas vides, dabas aizsardzības un
reaktoru drošības federālā ministrija.
Apmācības laiks: 2010.gada aprīlis – 2011.gada oktobris.
Apmācību programma Berlīnē 2010.gada aprīlī:
1. Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšana;
2. Būvniecības un renovācijas darbu vadība;
3. Ēku enerģētiskā renovācija.
Apmācības mērķis: iepazīstināt Latvijas pārvaldīšanas speciālistus ar
Vācijas pieredzi daudzdzīvokļu māju renovācijā un to pielietot praksē
renovējot daudzdzīvokļu mājas.
Valsts programma (ERAF līdzekļi)
Renovācijas darbi Raiņa ielā 3, Jelgavā
(104. sērija, 5 stāvi,90 dzīvokļi)
ēkas sānu fasāžu siltināšana un
ārējās apdares darbi (gala sienas
nosiltinātas 2006. gadā);
logu nomaiņa kāpņutelpās;
jumta un pagraba pārseguma
siltināšana;
kāpņu telpas remonts.
Sanitārtehnisko iekārtu renovācija;
Termoregulatoru un alokatoru
uzstādīšana;
Balkonu renovācija.
Renovācijas darbu izmaksas sastāda:
Kopā- 187850 Ls
ERAF līdzfinansējums – 72348 Ls
Valsts programma (ERAF līdzekļi)
Renovācijas darbi Kr.Barona ielā 19, Jelgavā
(318. sērija, 5 stāvi, 40 dzīvokļi)
ēkas fasāžu un galu sienu
siltināšana, ārējās apdares darbi);
logu nomaiņa kāpņutelpās un
dzīvokļos;
bēniņu un pagraba pārsegumu
siltināšana;
kāpņu telpu remonts.
Sanitārtehnisko iekārtu renovācija;
Termoregulatoru un alokatoru
uzstādīšana;
Ieejas mezglu renovācija
Balkonu renovācija.
Renovācijas darbu izmaksas sastāda:
Kopā- 145220 Ls
ERAF līdzfinansējums – 60363 Ls
Valsts programma (ERAF līdzekļi)
Renovācijas darbi Raiņa ielā 10, Jelgavā
(316. sērija, 4 stāvi,44 dzīvokļi)
ēkas fasāžu un gala sienu
siltināšana, ārējās apdares darbi);
logu nomaiņa kāpņutelpās un
dzīvokļos;
Jumta seguma nomaiņa, bēniņu un
pagraba pārseguma siltināšana;
kāpņu telpu remonts.
Sanitārtehnisko iekārtu renovācija;
Termoregulatoru un alokatoru
uzstādīšana;
Ieejas mezglu renovācija.
Renovācijas darbu izmaksas sastāda:
Kopā- 140153 Ls
ERAF līdzfinansējums – 57758 Ls
Valsts programma (ERAF līdzekļi)
Renovācijas darbi Lāčplēša ielā 19a, Jelgavā
(114. sērija, 5 stāvi,30 dzīvokļi)
ēkas fasāžu un gala sienu
siltināšana, ārējās apdares darbi);
logu nomaiņa kāpņutelpās un
dzīvokļos;
Jumta seguma nomaiņa, jumta un
pagraba pārseguma siltināšana;
kāpņu telpu remonts.
Sanitārtehnisko iekārtu renovācija;
Termoregulatoru un alokatoru
uzstādīšana;
Ieejas mezglu renovācija;
Lodžiju sanācija.
Renovācijas darbu izmaksas sastāda:
Kopā- 134044 Ls
ERAF līdzfinansējums – 44673 Ls
Valsts programma (ERAF līdzekļi)
Renovācijas darbi Brīvības bulvārī 28, Jelgavā
(104. sērija, 5 stāvi,72 dzīvokļi)
ēkas fasāžu un gala sienu
siltināšana, ārējās apdares darbi);
logu nomaiņa kāpņutelpās un
dzīvokļos;
Jumta seguma nomaiņa, bēniņu un
pagraba pārseguma siltināšana;
kāpņu telpu remonts.
Sanitārtehnisko iekārtu renovācija;
Termoregulatoru un alokatoru
uzstādīšana;
Ieejas mezglu renovācija;
Lodžiju sanācija.
Renovācijas darbu izmaksas sastāda:
Kopā- 425855 Ls
ERAF līdzfinansējums – 161800 Ls
Siltumenerģijas patēriņš renovētām mājām, vidēji pilsētā un
visenergoneefektīvākajām mājām 2012., 2013.gada apkures sezonā
mēnesis 4.līnija 1
KWh/m2
K.Helmaņa 3
KWh/m2
Raiņa iela 3
KWh/m2
Kr.Barona 19
KWh/m2
Raiņa 10
KWh/m2
Lāčplēša 19a
KWh/m2
Brīv.bulvāris 28
KWh/m2
Vidēji pilsētā
KWh/m2
Lielākais
patēriņš(1)
KWh/m2
Lielākais
patēriņš(2)
KWh/m2
10.2012 3.65 0.84 2.99 1.35 1.13 4.94 0.00 7.36 24.31 23.41
11.2012 8.02 4.96 6.98 6.34 10.73 9.31 11.68 16.36 34.49 28.36
12.2012 17.31 11.13 14.05 12.27 18.88 11.84 15.12 30.64 52.79 48.59
01.2013 15.21 10.37 11.76 11.32 15.31 10.03 12.06 27.63 40.89 40.89
02.2013 11.611 7.485 9.469 8.432 10.437 7.331 8.151 22.088 34.181 33.918
03.2013 11.986 7.306 9.765 8.257 11.058 7.461 6.500 23.164 35.146 34.187
mēnesis 4.līnija 1
Ls/m2
K.Helmaņa 3
Ls/m2
Raiņa iela 3
Ls/m2
Kr.Barona 19
Ls/m2
Raiņa 10
Ls/m2
Lāčplēša 19a
Ls/m2
Brīv.bulvāris
28
Ls/m2
Vidēji pilsētā
Ls/m2
Lielākā maksa
(1)
Ls/m2
Lielākā maksa
(2)
Ls/m2
10.2012 0.18 0.04 0.14 0.06 0.05 0.24 0.00 0.36 1.20 1.16
11.2012 0.39 0.24 0.34 0.31 0.53 0.46 0.57 0.81 1.70 1.40
12.2012 0.85 0.55 0.69 0.60 0.93 0.58 0.74 1.51 2.78 2.40
01.2013 0.74 0.51 0.57 0.55 0.72 0.49 0.59 1.35 2.00 2.00
02.2013 0.55 0.35 0.45 0.40 0.49 0.34 0.38 1.05 1.62 1.61
03.2013 0.57 0.34 0.46 0.39 0.52 0.35 0.31 1.10 1.67 1.62
Apkures izmaksas renovētām mājām, vidēji pilsētā un
visenergoneefektīvākajām mājām 2012., 2013.gada apkures sezonā
ENERGOEFEKTĪVĀKĀ ĒKA LATVIJĀ 2010
.
Dalīta apkures un karstā ūdens uzskaite
Logu izvēle un to pareiza montāža
Logu izvēle un to pareiza montāža
Ventilācijas sistēmas uzlabošana
Apkures sistēmas pārveidošana izmantojot tērauda
presējamās caurules
Termoregulatoru un siltummaksas sadalītāju
(alokatoru) uzstādīšana
Apkures sistēmas diferenciālbalansieru uzstādīšana
Jumta seguma ieklāšana ar bezšuvju hidroizolācijas
materiālu
Logu montāžas kvalitātes pārbaude
.
Darba kvalitātes pārbaude Termogrāfija
BALKONU UN LODŽIJU SANĀCIJA
.
Lodžiju sanācija
Tehniskās apsekošanas atzinums: Normālas un drošas turpmākās ekspluatācijas iespēju nodrošināšanai neatliekami jāveic lodžiju paneļu ar korodējušām nesošām stiegrām renovācija, remontu vai pastiprināšanu jāveic pēc atsevišķi izstrādāta un noteiktā kārtībā saskaņota būvprojekta.
Lodžiju sanācija
Balkonu sanācija
……, lai novērstu iespējamās
avārijas risku, eksperti pieprasa
nekavējoši pilnīgi pārtraukt
balkonu izmantošanu.
Balkonu sanācija
SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” organizētajā
daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Jelgavā renovācijas procesa laikā,
veicot detalizētu izpēti, atklāja sekojošas balkonu tehniskās
problēmas:
Balkonu problēmas
Liela daļa balkonu plātņu ir ar plaisām, kas vērstas paraleli nesošajām stiegrām.
Pārsvarā šīs plaisas ir šauras, tās ir radušās jau plātņu izgatavošanas laikā un tās
turpmākai balkonu drošībai nerada bīstamus momentus.
balkonu plātņu hidroizolācija ir bojāta un ūdenim iekļūstot lielākās plaisās, veidojas
betona erozija. Radušies izdrupumi rada draudus balkona plātnes nestspējai, jo tiek
atsegts tērauda stiegrojums.
lielākais mitruma daudzums nonāk tieši plātnes frontālajā daļā, kur ūdens „lāseņa”
funkciju veic plātnē rūpnieciski izveidota iedobe, kas laika gaitā ir nodrupusi.
Balkonu sanācija
Izvērtējot iepriekš minēto, rodas divi risinājumi:
balkonus demontēt un to vietā uzstādīt „franču” balkonus.
balkonus sanēt.
Balkonu sanācija
Drošības pasākumi.
Jādemontē bojātā betona slāņi.
Jādemontē bojātās balkona margas.
Jānovērtē atklāto tērauda stiegru
bojājuma pakāpi.
Balkonu sanācija
Jāatjauno bojātās metāla
detaļas.
Jāuzstāda balkona margas
Jāizveido galvanizēta
metāla lāsenis.
Jāveic betona sanācija,
Jāatjauno balkona plātnes
hidroizolācija.
Balkonu sanācija
Balkonu sanācija
Kas ir siltumenerģijas patēriņa noteicējs
(alokators)?
• Alokators ir elektroniska mērierīce, kas neuzrāda fizikālas mērvienības, bet kalpo siltumenerģijas emisijas proporcionalitātes noteikšanai dzīvokļos;
• Alokatoru uzstāda uz ēkas dzīvojamās telpas sildķermeņa;
• Sildķermenim jābūt aprīkotam ar pareizi uzstādītu plūsmas regulatoru;
• Iespējami izņēmumi!
Alokatorus nav paredzēts pielietot
Alokatorus nav paredzēts pielietot
Sildķermeņa pieslēguma veidi
Apkures elements
Termoregulātors Devējs
Starpsavienojums
Termoregulātors Devējs
Apkures elements
Viencauruļu apkures
sistēma Divcauruļu apkures
sistēma
Siltumenerģijas apmaksas izlīdzinošo koeficientu
pielietošana
Paldies par uzmanību!
SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”
Pulkveža Brieža 26, Jelgava, LV-3007
Tālr. 63020605/Fax.63012173
e-pasts:[email protected]