EIROPAS SAVIENĪBAS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJADr.oec. MARGARITA DUNSKA
LU asoc .profesore 2012.11.04.
ES svarīgākie mērķi un principi
Mērķi: Miera un stabilitātes garantēšana Ekonomiskās labklājības palielināšana Sociālās labklājības nodrošināšana Eiropas starptautiskās ietekmes palielināšana Iekšējās drošības garantēšana Darbības pamatprincipi: Demokrātiska sabiedrības pārvalde Brīva tirgus ekonomika Vispārējo cilvēktiesību ievērošana
Ekonomisko un sociālo problēmu ietekme uz ES attīstību Globalizācija – konkurences pastiprināšanās
pasaulē, ES pozīciju zaudēšana Ierobežota resursu pieejamība Iedzīvotāju novecošanās process Globālās finanšu krīzes ietekme Parādu krīze eirozonā
nepieciešama rīcības programma, stratēģija nākotnes attīstībai
Stratēģijas būtība
Plāns un darbības principi, kas vērsti uz kāda, parasti nozīmīga mērķa sasniegšanu.
(Svešvārdu vārdnīca, 2007.)
Ilgtermiņa komplekss rīcības plāns, kurā norādīti galvenie mērķi un līdzekļi to sasniegšanai.
Organizācijas stratēģija – tālejoša rīcības programma, plāns, kurā izvirzīti galvenie organizācijas darbības virzieni un norādīti līdzekļi mērķa sasniegšanai.
(Ekonomikas un finanšu vārdnīca, 2003.)
Globālā konkurētspēja
“Noteikts valstij (valstu savienībai) piemītošu īpašību kopums, lai novērtētu, kā valsts plāno tās ekonomisko nākotni. Tā neapskata tikai pašreizējos ekonomiskos rādītājus, labklājību un ekonomisko spēku.
Konkurētspēja ir arī iepriekš pieņemto lēmumu un veikto pētījumu rezultāts. Tā analizē kā valstis un uzņēmumi vada tiem piemītošo kompetenču kopumu ar mērķi gūt peļņu”.
“Institūciju, politikas un to faktoru kopums, kas nodrošina ekonomikas izaugsmi un produktivitāti”.
(Menedžmenta attīstības institūts,
Pasaules ekonomikas forums)
Pasaules konkurences centri
Tradicionālie: ASV Japāna Eiropas Savienība
Jaunie (?) : BRICS valstis: Brazīlija + Krievija + Indija +
Ķīna + Dienvidāfrikas Republika
IKP pasaulē 2010.g.(pēc Pasaules bankas datiem)
Kopējais IKP pasaulē 63 123 887 517 709 $ 5 lielākās ekonomikas:
1. ASV (14, 59 triljoni)
2. Ķīna (5,93 triljoni)
3. Japāna (5,46 triljoni)
4. Vācija (3,28 triljoni)
5. Francija (2,56 triljoni) Latvija 55. vietā (24,01 miljardi) ES kopējais nominālais IKP 16 222 855 $
IKP pieaugums pasaules reģionos (2001.-2010.)
Valstu grupa
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Vidēji perio
dā
Pasaule 2.28 2.86 3.63 4.92 4.57 5.24 5.39 2.86 -0.52 5.01 3.62
Attīstītās ek-kas
1.42 1.73 1.93 3.15 2.67 3.03 2.73 0.22 -3.36 2.97 1.65
Eirozona 1.88 0.94 0.81 2.17 1.70 3.06 2.86 0.45 -4.08 1.74 1.15
G-7 1.21 1.31 1.78 2.87 2.37 2.62 2.16 -0.16 -3.68 2.76 1.32
Jaunās industrial. Āzijas v.
1.54 5.79 3.22 5.90 4.83 5.79 5.85 1.78 -0.81 8.36 4.23
Citas attīstītās v.
1.70 3.99 2.71 4.84 4.16 4.74 4.95 1.64 -1.21 5.72 3.32
ES 2.11 1.40 1.55 2.59 2.20 3.50 3.20 0.69 -4.13 1.76 1.49
Avots: SVF
IKP pieaugums pasaules reģionos (2001.-2010.), turp.
Valstu grupa
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Vidēji perio
dā
Attīstības valstis
3.71 4.69 6.25 7.53 7.27 8.23 8.80 6.06 2.72 7.25 6.25
CAEiropa 0.26 4.31 4.78 7.26 5.88 6.45 5.53 3.20 -3.56 4.24 3.83
NVS 6.06 5.24 7.74 8.15 6.72 8.85 8.96 5.30 -6.43 4.55 5.51
Attīstības Āzija
5.74 6.86 8.13 8.64 9.48 10.38 11.41 7.67 7.21 9.53 8.50
ASEAN-5 2.83 5.06 5.75 6.06 5.54 5.70 6.37 4.72 1.70 6.88 5.06
L-Amerika un Karību v
0.44 0.34 2.08 6.01 4.65 5.62 5.75 4.34 -1.74 6.08 3.36
Tuvie Aust. un ZĀfrika
2.91 3.57 7.26 5.95 5.39 5.84 6.15 5.12 1.78 3.76 4.77
Sub-Sahāra 4.93 7.22 4.88 7.07 6.19 6.36 7.16 5.57 2.83 4.97 5.72Avots: SVF
IKP uz vienu iedzīvotāju pēc PPS 2010.gadā, (indekss - ES27=100)
Avots: Eurostat
Salīdzinājumam:ASV – 148Japāna - 106
Konkurētspējas faktori (pīlāri) (pēc globālās konkurētspējas indeksa)
1.Galvenie resursu virzītās ekonomikas
faktori
2. Galvenie uz produktivitāti virzītās
ekonomikas faktori
3.Galvenie inovatīvās ekonomikas faktori
Pamata prasības:• institūcijas • infrastruktūra• makroekonomiskā stabilitāte• veselība un izglītība
Produktivitātes virzītājfaktori:• augstākā izglītība un darba spēka kvalifikācijas uzturēšana• preču tirgus efektivitāte• darba spēka efektivitāte• finanšu tirgus attīstība• “tehnoloģiskā gatavība”• tirgus lielums
Inovāciju un augstas attīstības faktori:• uzņēmējdarbības vides attīstības līmenis• inovācijas
ES valstu sniegumi inovāciju jomā, 2010.g.
Avots: PRO INNO Europe
Inovāciju un uzlabojumu indekss, 2010.g.
Indekss inovatīvi attīstītajās valstīs Indekss Baltijas valstīs
Izdevumi IA , % no IKP
Valsts 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
ES-27 1,83 1,83 1,85 1,85 1,92 2,01 2,0
Eirozona 1,85 1,84 1,87 1,88 1,96 2,06 2,06
Igaunija 0,85 0,93 1,13 1,08 1,28 1,43 1,62’
Latvija 0,42 0,56 0,7 0,6 0,62 0,46 0,6
Lietuva 0,75 0,75 0,79 0,81 0,79 0,83 0,79
ASV 2,53 2,56 2,6 2,66 2,79 ... ...
Japāna 3,17 3,32 3,4 3,44 3,45 ... ...Avots: Eurostat
Globālās krīzes ietekme uz valstu ekonomikām un finansēm
Kapitāla, t.sk. investīciju plūsmu sarukums un negatīvā ietekme uz ražošanas apjomiem
Pasaules tirdzniecības apjomu samazināšanās Vairumā pasaules valstu IKP samazināšanās un
ekonomikas ieiešana recesijā Krīzes laikā ekonomikas glābšanai pasaulē iztērēti
aptuveni 15 triljoni eiro un tas novedis pie ievērojama attīstīto valstu parāda pieauguma
Piem., Lielbritānijas ārējais parāds ir sasniedzis 400% no IKP , kas ir augstāks tikai Īrijai un Luksemburgai
Pasliktinājās fiskālā situācija – pieauga valstu budžeta deficīti, valdību parādi
Eiropas Savienības IKP dinamika(2000=100)
Avots: Eurostat
Bezdarbs Eiropas Savienībā,darba meklētāji % no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā
Avots: Eurostat
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2009.-10. ES valstīs (% no IKP)
Avots: Eurostat
Vispārējās valdības parāds 2009.-10. ES valstīs (% no IKP)
Avots: Eurostat
Eiropas Monetārā savienība – optimālā valūtas zona?
Optimālās valūtas zonas teorija – Roberts Mandels (Robert Mundell), 1961. g.
“Optimāla ģeogrāfiska teritorija, kurai kā galvenais maksājuma līdzeklis ir kopēja valūta vai dažādas valūtas, kuru kursi ir nemainīgi piesaistīti viens otram un ir brīvi konvertējami, bet var svārstīties attiecībā pret pārējām pasaules valūtām, kuras neietilpst valūtas zonā.” (Kavaji,1987.)
Termins “optimāls” attiecas uz makroekonomisko mērķi – uzturēt iekšējo un ārējo līdzsvaru
Optimālās valūtas zonas pastāvēšanas kritēriji
1. Valstīm ir jābūt vienādām monetārām politikām/ vienai monetārai politikai
2. Valstu industriālajai struktūrai vai ekonomikas nozaru struktūrai ir jābūt identiskai vai ļoti līdzīgai
3. Ekonomikas atvērtības pakāpei ir jābūt augstai: plaši ekonomiskie sakari valstu starpā, īpaši tirdzniecības attiecību veidā
4. Darbaspēka mobilitātei jābūt augstai5. Cenu un īpaši algu elastībai ir jābūt augstai6. Valstīm jābūt fiskāli integrētām
“ES 2020” stratēģija
“Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei”
“ES 2020” prioritātes:1. Gudra izaugsme: uz zināšanām un inovāciju balstītas
ekonomikas izveide
2. Ilgtspējīga izaugsme: attīstīt zaļu, konkurētspējīgu ekonomiku, kurā resursi tiek efektīvi izmantoti
3. Iekļaujoša izaugsme: attīstīt ekonomiku ar augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot sociālo un teritoriālo kohēziju
Kvantitatīvie mērķi skar
Nodarbinātību Pētniecību un zinātni – izdevumi↑ Klimata pārmaiņas un enerģētiku – siltumnīcefekta
gāzu emisija↓, enerģija no atjaunojamiem resursiem↑, energoefektivitāte↑
Izglītību Nabadzību un sociālo atstumtību
Paldies par uzmanību!