Eiropas Komisijas loma fiskālās disciplīnas

stiprināšanā

Prof. Dr. Inna ŠteinbukaEiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja

“Šī Eiropas Komisija būs ļoti politiska, tāpēc tai ir jauna arhitektūra, kurā viceprezidentiem dots uzdevums koordinēt, sintezēt un organizēt

idejas."

EK prezidenta Žana-Kloda Junkera mandāts balstās uz viņa 10 prioritātēm

Šī Komisija sastāv no politikas "smagsvariem"

Pēc Eiropas Parlamenta apstiprinošā balsojuma Eiropas Komisija sāka darbu 2014.gada 1.novembrī ar:• 9 iepriekšējiem premjeriem vai vicepremjeriem• 19 iepriekšējiem ministriem• 7 iepriekšējiem Komisāriem• 8 iepriekšējiem EP deputātiem

Fiskālā atbildība - izaugsmes pamats

EK vērtējums par eiro zonas valstu budžeta plāniem

EK rudens makroekonomiskā prognozeFiskālā konsolidācija turpināsies, mazāk ierobežojot izaugsmi

Makroekonomiskā uzraudzība:11 indikatori

Tekošā konta bilance

Ārvalstu investīciju bilance Eksporta tirgus

daļa

Darba ražīgums

Valūtas maiņas kurss

Privātā sektora parāds

Privātā sektora kredītu plūsma Mājokļu cenu

izmaiņas Valsts sektora parāds

Bezdarba līmenis

Finanšu sektora saistības

Eiropas Fiskālā padome• EK 21.10.15. pieņēma lēmumu par neatkarīgas padomdevēja

institūcijas - Eiropas fiskālās padomes veidošanu• Padome dos ieguldījumu EK fiskālās uzraudzības darbā un

Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) ievērošanā• Padomi vadīs 5 augsta līmeņa eksperti, sekretariātu veidos

Eiropas galvenā ekonomikas analītiķa birojs• Padomei būs padomdevēja loma eiro zonas fiskālās politikas

virziena noteikšanā; tā neaizvietos, bet papildinās nacionālās Fiskālās padomes

EK vērtējums par Francijas budžeta plānu• Francijas iesniegtais budžeta projekts kopumā atbilst

Stabilitātes un izaugsmes pakta normām• Francija šobrīd piemērota pārmērīga deficīta procedūra• Francijai jāsamazina budžeta deficīts zem 3% no IKP līdz

2017.gadam, bet 2016.gadā jāsasniedz 3,4% • Paredzētie budžeta konsolidācijas pasākumi ir

nepietiekami • EK skaidri pauž savas bažas par Francijas budžeta

stratēģiju 2016.gadam

EK vērtējums par Itālijas budžeta plānu• Itālija ir lūgusi papildus elastīgumu savā budžeta plānā:

0,1% no IKP, izmantojot strukturālo reformu klauzulu, un 0,3%, izmantojot investīciju klauzulu

• EK šajā brīdī nepiešķir Itālijai papildus elastīgumu• Papildus Itālija lūdz 0,2% elastīgumu, balstoties uz

"neparedzētu gadījumu" klauzulas, ņemot vērā izmaksas saistībā ar bēgļu krīzi Vidusjūrā

• EK veiks gala novērtējumu par reālajiem izdevumiem, kas tieši saistīti ar bēgļu krīzi, 2016.gada pavasarī, kad saņems informāciju no Itālijas atbildīgajām iestādēm

Paldies par uzmanību!

Prof. Dr. Inna ŠteinbukaEiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja