1

Kā dabūt grūdienu tautsaimniecības produktivitātes kāpumam?

2015. gada 11. jūnijāTatjana Verjē

2

Latvijas ekonomika pašlaik atrodas būtisku izvēļu priekšā

• Pēc ekonomikas pārkaršanas un kritiena (lejupslīdes) esam atguvuši pirmskrīzes līmeni. • Izdarīts ir daudz un tam ir rezultāti, ir sasniegti gandrīz 70% no ES (28) vidējiem ienākumiem.

• Produktivitātes pieaugums sāk bremzēt; Konkurētspēja vairs neuzlabojas• Valsts mērķis izdevumiem uz P&A 1.5% no IKP līdz 2020.g. - iespējams netiks sasniegts (tagad

0.60%). Bet 1.5% no IKP ir ļoti zems mērķis. Zviedrijā un Somijā jau šobrīd > 3.5%

Latvijas ekonomika pašlaik atrodas būtisku izvēļu priekšā

SASNIEGUMI

IZAICINĀJUMI

1. Scenārijs

2. Scenārijs

3. Scenārijs

Pašreizējais attīstības ceļš - LĒNA KONVERĢENCE

Risks palikt uz vietas - VIDĒJU IENĀKUMU SLAZDĀ (piemēri – Portugāle).

PĀRIET CITĀ LĪGĀ

3

Izaicinājumi

4

)

Avots: Eurostat

Izaicinājumi (1)Darbaspēka produktivitāte (ES27=100)

5

Vācija

Latvija

Lietuva

Igaunija

Izaicinājumi (2)Konkurētspēja: Darbaspēka izmaksas attiecībā pret produktivitāti*

Avots: Eurostat* darbaspēka vienības izmaksas (unit labour costs) atspoguļo to, cik ātri pieaug algas, salīdzinot ar produktivitātes pieaugumu.

6

Avots: Makroekonomika.lv

• 1.5% no IKP mērķa sasniegšanu apdraud privātā sektora līdzdalība.

• Valsts finansējums – nekur nesasniedz pat 1% no IKP (no 3.6% piem. Somijā)

• Izdevumu uz P&A atšķirību no 0.5% līdz 3.6% no IKP starp valstīm galvenokārt veido uzņēmumu sektora finansējums.

• Somijā, Zviedrijā - uzņēmumu finansējums 2/3 no visiem ieguldījumiem.

• Latvijā - tikai 1/3 no finansējuma

Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā un to finansējums

(% no IKP, vidēji 2004. - 2013. gadā)

Izaicinājumi (3)

7

Kā rīkoties ?

Produktivitātei jābūt prioritātei

Vienīgais veids un vienīgā recepte, kā pāriet citā līgā un nodrošināt konverģenci = neatlaidīgi strādāt pie produktivitātes paaugstināšanas valstī

8

Prioritāte

Atbildība

Izpratne

Valdībai ir nepieciešams vienoties par to, ka produktivitātes paaugstināšanai valstī jābūt stratēģiskai prioritātei

Atbildībai jābūt visaugstākajā līmenī – piem. Ministru prezidente sadarbībā ar ministriem, kas atbild par noteiktām produktivitātes paaugstināšanas reformām. Šo pienākumu nevar uzticēt vienai ministrijai, bet gan tai ir jābūt koordinētai valdības rīcībai.

Kas ir produktivitāte? Lai veicinātu produktivitātes izaugsmi, ir nepieciešams saprast, kas veido un kas iespaido produktivitāti valstī, kas ir tie galvenie faktori un kanāli, kas visefektīvāk veicinātu produktivitātes izaugsmi.

Produktivitātes Komisija

ESAO 2015.g. iesaka:

• labāku koordināciju produktivitātes izaicinājumu risināšanai

• un neatkarīgu Produktivitātes Komisiju

Produktivitātes Komisijas nodibinātas Dānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā, u.c.

Produktivitāte = Prioritāte

9

Produktivitātes PadomeMinistru prezidente +

atbildīgās ministrijas + citi eksperti

Produktivitātes Komisija(Neatkarīgie eksperti)

Uzdevums:• Izpētīt visus ar produktivitāti saistītos jautājumus

ar mērķi identificēt šķēršļus un reformas produktivitātes paaugstināšanai valstī

• veikt regulāras atskaites par produktivitātes izaugsmes tendencēm

• Iesaistīties diskusijā ar sabiedrībuOrganizācijaPastāvīga vai uz laiku (Dānijā – uz vienu gadu; JZ – pastāvīga organizācija ar trīs komisāriem un 9 darbiniekiem.

Uzdevums:• Izstrādāt Latvijas produktivitātes stratēģiju un

rīcības plānu, balstoties uz Produktivitātes Komisijas rekomendācijām un citiem priekšlikumiem

• Nodrošināt labāku koordināciju starp ministrijām un citām organizācijām produktivitātes stratēģijas īstenošanā

• Iepazīties ar atskaitēm par produktivitātes izaugsmes tempiem, utt un veikt korekcijas stratēģijā un rīcības plānā

Produktivitātes stratēģija un rīcības plāns

Dānija

Jaunzēlande

Piemērs

10

Faktori, kas var ietekmēt produktivitātes pieaugumu valstī

ZINĀŠANAS UN TEHNOLOĢIJAS

BĀZES NOTEIKUMI (FRAMEWORK CONDITIONS)

IESPĒJASSTIMULI, MOTIVĀCIJA,

VEICINĀŠANA+ =PRODUKTIVITĀTES

PIEAUGUMS

KONKURENCE LIKUMI, REGULĒŠANA FINANSĒŠANAS IESPĒJAS …

PIEKĻUVE EKSPORTA TIRGIEM NODOKĻI INFRASTRUKTŪRA

IKT IZMANTOŠANA PĒTĪJUMI MĀCĪŠANĀS NO CITIEM UZŅĒMUMIEM

…IZGLĪTĪBA VADĪBA, MENDŽMENTA KVALITĀTE ZINĀTNE

Avots: Dānijas Produktivitātes Komisija

11

Daži fakti par produktivitāti valstī(1)Darbavietu skaits (struktūra 2014. gadā)

Avots:EM

Lai celtu produktivitāti valstī, jādomā par visu tautsaimniecību. Ar ražošanu nepietiks. Ražošana – tikai 16% no darbavietu skaita un 16% no pievienotās vērtības

Pēc pievienotās vērtības, (struktūra 2014. gadā)

12

• Publiskais sektors ir liels bet maz ir zināms par produktivitāti šajā sektorā

• Nepieciešami pētījumi/ atsevišķs rīcības plāns

Daži fakti par produktivitāti valstī (2)Publiskais sektors

25%

• Pakalpojumu nozares sastāda lielu daļu no ekonomikas (21% no nodarbinātiem).

• Tirdzniecība un izmitināšana – arī pakalpojumi (16% no nodarbinātiem)

• Kopā: 37% no nodarbinātiem un 49% no pievienotās vērtības

• Produktivitāte vienmēr zemāka, atkarība no citiem faktoriem

• Nepieciešami citi paņēmieni produktivitātes celšanai

Pakalpojumu nozares

37%

• Nozares ar ''tīkla efektiem'': Transports, pasts, enerģētika

• Produktivitātes paaugstināšana tādās nozarēs - visaptverošs efekts.

• Nepieciešams atsevišķs rīcības plāns

Nozares ar ''tīkla efektiem''

1 3

2

13

Daži fakti par produktivitāti valstī(3)• Lielie uzņēmumi ir produktīvāki. Latvijā –

pārsvarā mazie uzņēmumi• ''Sweet spot'' fenomens – mazie uzņēmumi

nevēlas augt (risks, aizņēmumi, citi investori)• Latvijā - ēnu ekonomikas faktors: nav izdevīgi

augt Jāveicina uzņēmumus augt un kļūt lieliem

• IK tehnoloģijas ir kļuvušas par galveno izšķirošo faktoru, kas palielina produktivitāti

• E-pārvalde -''spill-over'' efekts jeb pārplūdes efekti

• Sabiedrības digitalizācijas (un e-pārvaldes) stratēģija ir neatņemama produktivitātes izaugsmes stratēģijas sastāvdaļa

Lielie/mazie uzņēmumi

4

Sabiedrības digitalizācija

5

Investīcijas6 • Investīcijas veicina

produktivitāti• Latvijas uzņēmumi ir vāji

kapitalizēti - nespēj ieguldīt un saņemt kredītus

• P&A izdevumu % no IKP sasniegs 1.5% tikai tad, kad uzņēmumi sāks ieguldīt

• Jāveicina uzņēmumus ieguldīt pašu kapitālā un reinvestēt peļņu

14

Valsts loma un mehānismi

IESPĒJAS STIMULI, MOTIVĀCIJA, VEICINĀŠANA+ = PRODUKTIVITĀTES PIEAUGUMS

Valsts instrumenti

Nodokļi

Valsts iepirkumi

E-pārvalde

…

STIMULI, MOTIVĀCIJA, VEICINĀŠANA

Mērķi un Rezultāti

Labāk kapitalizēti uzņēmumiUzņēmumi, kas vēlas augt un ieguldītVairāk investīcijuPrivātā sektora līdzdalība P&A finansējumāLielāka sabiedrības digitalizācijas pakāpe…

15

Valsts digitalizācijas stratēģija?

• Gan attīstītās, gan jaunās ekonomikas liek lielu uzsvaru uz digitālajām tehnoloģijām, redzot vislielākās izaugsmes iespējas tieši saistībā ar IKT ieviešanu

• IKT izmantošana publiskajā sektorā Latvijā – 75.vieta (!), Igaunijā -17.vieta• Igaunijā publiskais sektors ''izvelk'' Igauniju uz augstāku vietu sarakstā. Valsts sektorā - tā saucamais ''spill-over''

efekts jeb pārplūdes efekti. Ja valsts uzņēmumi sniedz daudzus pakalpojumus e-formātā, tad arī tie sāk intensīvāk pielietot IKT savā darbībā.

'The Networked Readiness Index', Pasaules Ekonomikas forums (WEF) ļauj salīdzināt valsts digitalizācijas un IKT izmantošanas gatavības pakāpi

  Latvija Lietuva Igaunija

Vieta sarakstā 41 37 22

IKT lietošanas pakāpe iedzīvotāju līmenī 38 37 23

IKT lietošanas pakāpe uzņēmumu līmenī 51 42 29

IKT lietošanas pakāpe publiskā sektora un valsts pārvaldes līmenī 75 36 17

Piemērs

16

Nulles UIN reinvestētai

peļņai

Veicināšanas aktivitāte/programma

Veicinās izaugsmi godīgos uzņēmumos, kas maksā UIN Palielināt ieguldījumus attīstībā un pašu kapitālā. Lielāks pašu kapitāls atvieglos banku kredītu saņemšanu lielākiem ieguldījumiem attīstībā

Izlīdzinās (daļēji) ''spēles noteikumus'' godīgiem uzņēmumiem, kas ir spiesti konkurēt ar uzņēmumiem, kas slēpj ienākumusSamazinās ēnu ekonomiku. Atļaus godīgiem uzņēmumiem augt ātrāk, pelnīt labāk un ieguldīt vairāk

Lielāki uzņēmumi ir produktīvāki (piem. skatīt LB pētījumu).

Privātā sektora ieguldījumi Ēnu ekonomika P&A % no IKP valstī Produktivitāte

1

2

3

Latvijas uzņēmumi - vāji kapitalizēti. Vājš pašu kapitāls - mazākas iespējas augt un attīstīties. Ekonomiskai izaugsmei ir nepieciešami stipri uzņēmumi, kas ir gatavi ieguldīt. Valsts politika var stimulēt uzņēmumus ieguldīt vairāk un vairāk.

Pievilinās ārzemju korporācijas izvērst to darbību LatvijāPalielinot investīcijas ekonomikā.

4

Ienākumus no UIN kompensēt ar nodokli par ienākumiem no dividendēm likmes palielināšanu

Piemērs

17

Valsts iepirkumi

priekšrocība labi kapitalizētiem un

pelnošiem uzņēmumiem

Veicināšanas aktivitāte/programma

Veicinās uzņēmumus ieguldīt pašu kapitālāPalielinās uzņēmumu ieguldījumus attīstībā. Atvieglos banku kredītu saņemšanas iespējas, kas ir nepieciešamas ieguldījumiem attīstībā

Veicinās pārtraukt darbību tādiem uzņēmumus, kas strādā ar zaudējumiem, kropļojot tirguSamazinās ēnu ekonomiku. Atļaus citiem uzņēmumiem augt ātrāk un pelnīt labāk

Lai piedalītos Valsts iepirkumos, uzņēmumiem jābūt:• pozitīvam pašu

kapitālam• likviditātes rādītājam

virs 1.0. Veicinās labāku valsts budžeta izlietošanuLielāka varbūtība saņemt kvalitatīvākus pakalpojumus no tādiem uzņēmumiem, kas ir gatavi ieguldīt savā attīstībā

Veicinās tādu uzņēmumu izaugsmi, kas ir gatavi ieguldīt. Lielāki uzņēmumi ir produktīvāki (piem. skatīt LB pētījumu).

1

2

3

4

Piemērs

Privātā sektora ieguldījumi Ēnu ekonomika P&A % no IKP valstī Produktivitāte

18

Kopsavilkums

19

KopsavilkumsProduktivitāte = valsts prioritāte

Piem. Produktivitātes Komisija un Padome• Rīcības plāns, Koordinācija

Publiskais sektors; Nozares ar tīkla efektiem; Pakalpojumu nozares

• Veicināt uzņēmumus augt• Ieguldīt pašu kapitālā• Ieguldīt attīstībā• Digitalizācija• …

Veicināt, mudināt, motivēt uzņēmumus virzīties vēlamajā virzienā– izmantojot valsts iepirkumus, nodokļu politiku, utt.

Prioritāte un stratēģija

Visa ekonomika/nozares.

Atbildība un koordinācija

Mērķi

Metodes

20

Paldies!