Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020.gadam

Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020.gadam


Pasākumu plānā lietotie saīsinājumi AiM – Aizsardzības ministrija

BVKB – Būvniecības valsts kontroles birojs

DVI – Datu valsts inspekcija

EM – Ekonomikas ministrija

FM – Finanšu ministrija

IeM – Iekšlietu ministrija

IIN – iedzīvotāju ienākuma nodoklis

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

KP – Konkurences padome

LAPK – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

LBAS – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

LDDK – Latvijas Darba devēju konfederācija

LKA – Latvijas Komercbanku asociācija

LM – Labklājības ministrija

LTRK – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

LZNP – Latvijas Zvērinātu notāru padome

MK – Ministru kabinets

PMLP – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

SM – Satiksmes ministrija

TA – Tiesu administrācija

TM – Tieslietu ministrija

UR – Uzņēmumu reģistrs

VDI – Valsts darba inspekcija

VID – Valsts ieņēmumu dienests

VM – Veselības ministrija

VP – Valsts policija

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās ministrija

VRAA – Valsts reģionālās attīstības aģentūra

VRS – Valsts robežsardze

VSAA – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

2


Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020.gadam (turpmāk – Pasākumu plāns) iekļautie pasākumi

grupēti atbilstoši šādiem rīcības virzieniem:

1. nodokļu nomaksas veicināšana – ēnu ekonomikas ierobežošana un godīgas konkurences veicināšana.

2. kompleksi risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai:

2.1. būvniecībā;

2.2. tirdzniecībā;

2.3. pakalpojumu jomā;

2.4. transporta jomā;

3. kontrolējošo iestāžu kapacitātes stiprināšana:

3.1. informācijas apmaiņas veicināšana;

3.2. efektīva IT iespēju izmantošana;

3.3. citi atbalsta pasākumi kapacitātes stiprināšanai.

4. efektīva strīdu izskatīšana un sodu sistēma;

5. nodokļu maksāšanas nepieciešamības skaidrošana caur efektīvu informācijas apmaiņas, komunikācijas un izglītošanas procesu;

6. efektīva nodokļu politika.

Nr.p.k.

Pasākums Pasākuma nepieciešamības

pamatojums

Sagaidāmais rezultāts,

īstenošanas posmi,

nepieciešamie grozījumi

normatīvajos aktos

Izpildes termiņi Atbildīgā

institūcija

Iesaistītās

institūcijas

1. Nodokļu nomaksas veicināšana – ēnu ekonomikas ierobežošana un godīgas konkurences veicināšana

1. Pilnveidot Publisko

iepirkumu likumu attiecībā

uz kritērijiem saimnieciskā

izdevīguma vērtēšanā.

2014.gada oktobrī tika pieņemti “Grozījumi

Publisko iepirkumu likumā”, kuru mērķis

bija savlaicīgi izslēgt no iepirkumu

konkursiem uzņēmējus, kas nav

nomaksājuši visus nodokļus. Nepieciešams

izvērtēt, vai un kādas izmaiņas ēnu

ekonomikā ir notikušas kopš šī likuma

stāšanās spēkā un vai nepieciešamas papildu

izmaiņas normatīvajos aktos. Jāņem vērā, ka

Lai sekmētu godprātīgo nodokļu

maksātāju dalību publiskajos

iepirkumos, sagatavot

priekšlikumus Publisko iepirkumu

likumam, kas paredz pārskatīt

noteiktos kritērijus saimnieciskā

izdevīguma vērtēšanā.

30.12.2016. FM VID

3


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

patlaban godprātīgie nodokļu maksātāji tiek

nostādīti nelabvēlīgākā situācijā publiskajos

iepirkumos, jo, nomaksājot visus nodokļus,

to piedāvātā līgumcena likumsakarīgi ir

augstāka nekā citiem tirgus dalībniekiem,

tādējādi valsts un pašvaldību institūcijas, kas

organizē iepirkumus, mazina motivāciju

maksāt nodokļus.

2. Informācijas publiskošana

un atbalsts nodokļu

maksātājiem.

Lai veicinātu godīgu konkurenci,

nepieciešams nodrošināt informācijas

publiskošanu par darba devēju pārbaužu

rezultātiem, piemēram, uzliktajiem sodiem

vai papildus aprēķinātajām summām.

Vienlaikus, lai personas, kuras sadarbojas

vai plāno sadarboties ar konkrētiem nodokļu

maksātājiem, varētu arī pārliecināties par

nodokļu maksātāja statusu un tā

reģistrētajām struktūrvienībām,

nepieciešams nodrošināt publiski pieejamu

VID reģistrēto nodokļu maksātāju un VID

reģistrēto nodokļu maksātāju

struktūrvienību reģistru.

1. Izvērtēt iespēju nodrošināt

informācijas publiskošanu par darba

devēju pārbaužu rezultātiem,

piemēram, uzliktajiem sodiem vai

papildus aprēķinātajām summām,

un identificēt nepieciešamos

grozījumus normatīvajos aktos.

2. Sagatavot nepieciešamos

grozījumus normatīvajos aktos, lai

nodrošinātu informācijas

publiskošanu par uzliktajiem sodiem

vai papildus aprēķinātajām

summām.

3. Sagatavot grozījumus likumā

“Par nodokļiem nodevām”, lai

noteiktu, ka informācija par VID

reģistrētajiem nodokļu maksātājiem

un VID reģistrētajām nodokļu

maksātāju struktūrvienībām ir

pieejama publiskā reģistrā.

1) 01.06.2017.

2) 31.06.2017.

3) 30.06.2016.

1) FM

2) FM

3) FM

1) VID

2) VID

3) VID

4


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

2. Kompleksi risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai visvairāk skartajās nozarēs

2.1. Būvniecība 3. Nodarbināto personu

elektroniska reģistrēšana un

to kustības uzskaite

būvobjektā.

Lai ierobežotu nelegālo nodarbinātību

būvniecības pakalpojumu sniegšanā,

samazinātu algu izmaksu aploksnēs un

sekmētu darba drošības prasību ievērošanu

būvniecības pakalpojumu sniegšanā,

nepieciešams ieviest būvobjektā strādājošo

personu elektronisko reģistrēšanu un to

kustības uzskaiti būvobjektā, nosakot

būvapjomu pie kura šī elektroniskā uzskaite

ir ieviešama. Vienlaikus īstenojama

būvniecības informācijas sistēmas pilnveide,

nosakot, ka dati par personu elektronisko

reģistrēšanu integrējami būvniecības

informācijas sistēmā.

1. Normatīvā regulējuma pilnveide

attiecībā uz pienākuma noteikšanu

ieviest nodarbināto personu

elektronisko reģistrēšanu un to

kustības uzskaiti būvobjektā.

Būvniecības likumā nosakāms

deleģējums Ministru kabinetam

noteikt pienākumu būvniecības

procesā ieviest būvobjektā

strādājošo personu elektronisko

reģistrēšanu un to kustības uzskaiti

būvobjektā.

2. Personu elektroniskās

reģistrēšanas un to kustības

uzskaites būvobjektā ieviešana un

datu integrēšana būvniecības

informācijas sistēmā.

1) 30.12.2017.

2) 30.12.2020.

1) EM

2) EM

1) BVKB,

FM, VID, LM,

VDI

2) BVKB,

FM, VID, LM,

VDI

4. Ģenerāluzņēmēja

pienākumu pārskatīšana

būvniecības procesā.

Lai ierobežotu negodīgu komersantu

iesaistīšanos būvniecības procesā un

mazinātu iespēju veidot darījumu shēmas ar

mērķi aiz reāli neveiktajiem darījumiem

slēpt naudas plūsmas, kas paredzētas algu

izmaksai “aploksnēs”. Kā arī VID un citām

kontrolējošajām institūcijām būtu iespēja

vieglāk un pārskatāmāk pārbaudīt

komersantu saimnieciskās darbības norisi

būvobjektos, stingrāk kontrolēt dokumentu

plūsmu būvniecības procesā, nepieciešams

pārskatīt ģenerāluzņēmēja pienākumus

būvniecības procesā.

Noteikt ģenerāluzņēmēja

pienākumu sniegt informāciju

kontrolējošajām iestādēm par

apakšuzņēmumiem, kā arī noteikt

kontrolējošajām iestādēm

sniedzamās informācijas apjomu.

Izdarīt grozījumus Būvniecības

likumā, kas paredz noteikt

ģenerāluzņēmēja pienākumu

būvniecības procesā sniegt

informāciju kontrolējošajām

iestādēm.

30.12.2016. EM

BVKB, FM,

VID, LM,

VDI

5


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

5. Pārskatīt administratīvās

atbildības piemērošanu

būvniecībā.

Lai mazinātu pārkāpumu izdarīšanu

būvniecības pakalpojumu sniegšanā

paredzēt iespēju, ka Būvniecības valsts

kontroles birojam, īstenojot būvdarbu valsts

kontroli, ir iespēja par pārkāpumiem ne tikai

apturēt būvdarbus objektā, bet arī piemērot

administratīvo sodu par pārkāpumiem.

Nepieciešams izvērtēt iespēju noteikt

ģenerāluzņēmējam administratīvo atbildību

par būvobjektā konstatētajiem

pārkāpumiem.

Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā paredzot

iespēju Būvniecības valsts kontroles

birojam, īstenojot būvdarbu valsts

kontroli, par pārkāpumiem piemērot

administratīvo atbildību un stiprināt

ģenerāluzņēmēja atbildību par

būvobjektā notiekošo.

30.06.2017. EM BVKB, TM,

FM, VID, LM,

VDI

6. Solidārās atbildības

noteikšana (pilna ķēdes

atbildība) būvniecības

nozarē attiecībā uz nodokļu

nomaksu, ja

apakšuzņēmumam nodotā

iepirkuma līguma daļa

pārsniedz konkrēto apmēru.

Būvniecības nozarē ir vērojama prakse, kas

paredz, ka būvniecības pakalpojumu

sniegšanas procesā tiek piesaistīti

apakšuzņēmēji un tiek veidotas pakārtotas

apakšuzņēmēju ķēdes.

Garajās piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdēs ir

apgrūtinātas iespējas izsekot normatīvo aktu

izpildei, kas savukārt veicina uzņēmēju

darbošanos ēnu ekonomikā, lai slēptu ar

nodokļiem apliekamos ienākumus un

izvairītos no nodokļu nomaksas. Tādējādi,

kad būvniecības nozarē piesaistīto

apakšuzņēmēju ķēdes kļūst arvien garākas, ir

jārada mehānisms, kas nodrošina normatīvo

aktu ievērošanu un sekmē nodokļu nomaksu.

Solidārās atbildības noteikšana ir viens no

mehānismiem, kuru ieviešot, būtu iespējams

sekmēt nodokļu nomaksu.

1. Izveidot darba grupu, kas

izvērtēs:

- solidārās atbildības (pilna ķēdes

atbildība) noteikšanas iespēju

būvniecības nozarē attiecībā uz

nodokļu nomaksu;

- balstoties uz Vācijas piemēru,

iespēju stiprināt pasūtītāja lomu

attiecībā uz samaksāto nodokļu

kontroli.

2. Sagatavot izvērtējumu un

priekšlikumus solidārās atbildības

noteikšanai (pilna ķēdes atbildība)


nodokļu nomaksu. Izvērtējumā

detalizēti izvērtēta iespēja ieviest

padziļinātu regulāru

apakšuzņēmumu kontroli attiecībā

uz nodokļu nomaksu (Spānijas

piemērs).

3.Noteikt īstenošanas posmus

solidārās atbildības ieviešanai

1) 01.05.2016.

2) 01.07.2017.

3) 30.12.2017.

1) FM

2) FM

3) FM

1) TM, EM

2) TM, EM

3) TM, EM

6


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas


nodokļu nomaksu.

7. Būvniecības nozares

uzskaites pilnveidošana.

Būvniecības politikas plānošanā, kas paredz

noteikt detalizētāku informāciju

būvizstrādājumu pavaddokumentos.

Pilnveidot būvniecības nozares

uzskaites organizēšanu, izdarot

attiecīgus grozījumus normatīvajos

aktos.

Grozījumi Ministru kabineta

2014.gada 25.marta noteikumos

Nr.156 “Būvizstrādājumu tirgus

uzraudzības kārtība”, nosakot

detalizētāku informāciju

būvizstrādājumiem, kas nav iekļauti

saskaņotajās tehniskajās

specifikācijās un Ministru kabineta

noteikumu Nr.156 1.pielikumā

noteiktajos standartos.

30.12.2017. EM FM

8. Izstrādāt un ieviest valsts un

pašvaldību pasūtījumos

būvniecības standarta

līgumus, kuri apstiprināti

nacionālā standarta LVS

statusā.

Būvniecībā ir dažādi līgumi, sākot ar līgumu

starp būvniecības pasūtītāju Būvniecības

likuma izpratnē un būvprojekta izstrādātāju,

būvdarbu veicēju, būvuzraugu un

būvekspertu. Tāpat ir līgumu starp

būvizstrādājumu pasūtītāju un piegādātāju,

kā arī uzņēmēju un apakšuzņēmēju vairākas

pakāpēs, atkarībā no darbu apjoma un

sarežģītības. Šāda veida standarta līgumi

publiskajos pasūtījumos eksistē Zviedrijā,

Norvēģijā un daudzās citās valstīs un tas ir

kļuvis par standartu arī privātiem

pasūtītājiem. Publiskajā sektorā šādi

standarta līgumi ir ieviešami visos līmeņos

komersantiem, neatkarīgi, vai tie sniedz

pakalpojumus kā ģenerāluzņēmēji, vai kā

apakšuzņēmēji. Mērķis ir panākt līdzsvarotu

un prognozējamu attiecību modeli starp

būvniecības dalībniekiem publiskajos

pasūtījumos, nodrošinot, ka izvirzītās

Izstrādājami LVS standarti attiecībā

uz būvniecības līgumiem, kas

paredzēti izmantošanai būvdarbu

līgumu slēgšanai publiskajos

iepirkumos.

30.12.2017. EM Nozaru

ministrijas,

LVS, BVKB,

IUB, KP,

VDI, VID

7


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

prasības ir samērīgas, vērstas uz kvalitāti,

godīgu uzņēmējdarbības vidi un

konkurētspēju veicinošas. Šobrīd neregulētā

situācija bez standarta būvniecības līgumiem

veicina apakšuzņēmēju iesaisti nodokļu un

citu izmaksu optimizācijas shēmās.

2.2.Tirdzniecība 9. Izvērtēt iespēju izstrādāt

normatīvo regulējumu, kas

paredzētu pienākumu

elektronisko maksājumu

sistēmu (POS – turpmāk

šajā punktā Point of Sale)

terminālu (ierīce, kas

nepieciešama norēķinu ar

maksājumu karti veikšanai

tirdzniecības vietās)

apkalpojošajiem

uzņēmumiem, pēc nodokļu

administrācijas

pieprasījuma sagatavot un

iesniegt elektroniskā veidā

pārskatus par konkrēta

nodokļu maksātāja

veiktajiem bezskaidras

naudas darījumiem konkrētā

laika periodā, kā arī

nodrošināt nodokļu

administrācijas

pilnvarotajam pārstāvim

piekļuvi pie elektroniski

uzglabātās darījumu

informācijas un iespēju

iegūt šīs informācijas

Ņemot vērā norēķinu karšu plašo

pielietojumu norēķinos, ir nepieciešams

efektīvs mehānisms caur POS termināliem

apstrādāto maksājumu pārbaudei, t.sk., lai

pārliecinātos par visu ieņēmumu

atspoguļojumu grāmatvedības uzskaitē.

Pēc ārvalstu komandējumos iegūtās

informācijas, citu valstu nodokļu

administrācijas, kurām ir pieeja POS datiem,

veicot kontroles pasākumus, ir

konstatējušas, ka ne visi maksājumu karšu

norēķini nonāk konkrētā uzņēmuma nodokļu

administrācijā deklarētajos bankas kontos,

bet daļa maksājumu tiek novirzīti uz kādu

citu, uzņēmuma nedeklarētu, bankas kontu

vai cita uzņēmuma vai citas fiziskas

personas bankas kontu, kurš pārsvarā ir

atvērts citas valsts bankā. Maksājumi, kas

nonāk citā, nodokļu administrācijā

nedeklarētā uzņēmuma bankas kontā vai

citas personas kontā, netiek uzskaitīti

uzņēmuma ieņēmumos, līdz ar to no šīs

ieņēmumu daļas netiek maksāti nodokļi.

Kontroles pasākumu laikā VID būs iespēja

salīdzināt no elektronisko maksājumu

sistēmu termināļu apkalpojošā uzņēmuma

iegūtos datus ar pārbaudāmā uzņēmuma

deklarētajiem datiem un par nedeklarētajiem

1. Izvērtēts un definēts informācijas

apjoms, kādu VID nepieciešams

saņemt no kredītiestādēm vai

maksājumu pakalpojumu

sniedzējiem par maksājumu karšu

terminālu lietotāju darījumiem, kas

reģistrēti, izmantojot minēto

terminālu.

2. Nepieciešamā informācijas

apjoma saskaņošana ar nozares

pārstāvjiem (kredītiestādēm un

maksājumu pakalpojumu

sniedzējiem).

3. Izvērtēts normatīvo aktu

regulējums un sagatavoti

priekšlikumi grozījumiem

normatīvajos aktos (ja

nepieciešams), attiecībā uz VID

tiesībām pieprasīt informāciju no

kredītiestādēm vai maksājumu

pakalpojumu sniedzējiem par

maksājumu karšu terminālu lietotāju

darījumiem, kas reģistrēti,

izmantojot minēto terminālu.

1) 30.03.2016.

2) 30.09.2016.

3) 30.12.2016.

1) FM (VID)

2) FM (VID)

3) FM (VID)

1) LKA

2) LKA

3) LKA

8


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

funkcionāli identisku

kopiju.

darījumiem iekasēt papildu maksājumus

budžetā.

10. Kafijas marķēšana. ES kafija nav noteikta kā harmonizētā

akcīzes prece, tādēļ tās aprites nosacījumi

nav tik stingri noteikti (kā citām –

harmonizētajām akcīzes precēm) arī Latvijā,

kur kafijai piemēro akcīzes nodokli. Kafijai

piemērojamā akcīzes nodokļa likme (142,29

euro par 100 kg) ir pietiekami augsta, lai

rastos interese mēģināt izvairīties no akcīzes

nodokļa maksāšanas.

Ne VID, ne citām uzraudzības un

kontrolējošām iestādēm nav pieejama

informācija par kopējo kafijas patēriņu

Latvijā, lai noteiktu iespējamos kafijas

apjomus, par ko Latvijā netiek samaksāts

akcīzes nodoklis. Tajā pat laikā kontroles

pasākumu gaitā visai bieži konstatē

pārkāpumus, kas lielākoties saistīti ar kafijas

tirdzniecību, par kuru akcīzes nodoklis nav

samaksāts. Ir fiksēti arī gadījumi, kad kafija

tiek pārdota starp Latvijas vai ES

komersantiem ķēdes darījumos, kur ķēdes

gala posms ir neeksistējošs uzņēmums. Tā

rezultātā kafija, par kuru nav samaksāts

akcīzes nodoklis, tiek realizēta

mazumtirdzniecības vietās. Taču pārkāpumu

faktu pierādīšanas process ir sarežģīts, jo

grūti identificēt to kafiju, par ko ir samaksāts

nodoklis, atšķirībā no kafijas, par ko akcīzes

nodoklis netiek maksāts.

Lai samazinātu iespējas izvairīties no

akcīzes nodokļa nomaksas, palielinot

budžeta ieņēmumus, kā arī palīdzētu

saglabāt vienlīdzīgas konkurences principus

kafijas tirgū, VID izsaka priekšlikumu:

Izstrādāt un ieviest iespējami

vienkāršu un vienlaikus efektīvu

kafijas marķēšanas ar akcīzes

nodokļa markām sistēmu.

Jāveic grozījumi sekojošajos akcīzes

preču apriti reglamentējošajos

normatīvajos aktos:

1. Likumā “Par akcīzes nodokli”;

2.Ministru kabineta 2005.gada

30.augusta noteikumos Nr.662

“Akcīzes preču aprites kārtība”;

3. Ministru kabineta 2015.gada

12.maija noteikumos Nr.220

“Kārtība, kādā alkoholiskos

dzērienus un tabakas izstrādājumus

marķē ar akcīzes nodokļa markām”;


30.marta noteikumos Nr.300

“Noteikumi par akcīzes nodokļa

deklarācijas veidlapām un to

aizpildīšanas kārtību”;


30.marta noteikumos Nr.310

“Kārtība, kādā par akcīzes precēm

samaksāto akcīzes nodokli pārskaita

nodokļu parādu segšanai,

turpmākajiem akcīzes nodokļa

maksājumiem vai citu nodokļu

maksājumiem vai atmaksā, un

kārtība, kādā veic alkoholisko

dzērienu un tabakas izstrādājumu

iznīcināšanu vai pārstrādi”.

30.12.2018. FM (VID)

9


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

noteikt obligātu kafijas marķēšanu ar akcīzes

nodokļa markām.

Ierosmi par kafijas marķēšanu ir atbalstījuši

arī vairāki kafijas apritē iesaistītie

komersanti, ar rakstiskiem priekšlikumiem

vēršoties Finanšu ministrijā.

11. Lai izsekotu preču apritei,

starp uzņēmumiem ieviest

tiešsaistes preču piegādes

vai pārvadājumu

dokumentu izrakstīšanas

sistēmu, nosakot kritērijus,

uz kuriem uzņēmumiem

attiecināmas šīs prasības.

Lai sakārtotu uzņēmējdarbības vidi preču

aprites jomā un mazinātu iespēju neuzrādīt

ieņēmumus pilnā apmērā, jānodrošina

iespēja izsekot preču apritei.

Plānots īstenot projektu, kurā preču piegādes

vai pārvadājumu dokumentu reģistrs tiktu

kārtots on-line režīmā. Tādējādi šāds reģistrs

daļai nodokļu maksātājiem pie noteiktiem

kritērijiem tiktu kārtots tikai vienā noteiktā

datu bāzē, piemēram, VID EDS.

Nodokļa maksātāja ieguvumi, sagatavojot

preču piegādes vai pārvadājumu dokumentu

reģistru VID EDS sistēmā:

- vienota reģistra noformēšanas kārtība;

- tiktu nodrošināta reģistra uzglabāšana un

aizsardzība (piemēram, pret nozaudēšanas,

sadegšanas vai nozagšanas gadījumiem),

- laika resursu ietaupījums, sagatavojot

pieprasīto informāciju VID.

VID būs pieejami dati ātrai un efektīvai

kontroles pasākumu veikšanai, datu

izmantošana preču aprites analīžu veikšanai.

Lai nodrošinātu, ka katrs nodokļu

maksātāja sagatavotais preču

piegādes dokuments vai

pārvadājuma dokuments tiktu

sagatavots un reģistrēts vienā

noteiktā datu bāzē, sagatavojams

informatīvais ziņojums, kurā

prezentējams iespējamais

tehnoloģiskais risinājums.

Izstrādātajā ziņojumā veicama

sākotnējās ietekmes novērtēšana.

Pēc informatīvā ziņojuma

sagatavošanas definējami pasākuma

īstenošanas posmi un nepieciešamie

grozījumi normatīvajos aktos.

30.12.2018. FM (VID) EM

12. Kases aparātu tehnisko

prasību pilnveidošana.

Lai maksimāli samazinātu iespēju

nereģistrēt ieņēmumus un izvairīties no

nodokļu pilnīgas nomaksas, nepieciešams

turpināt pilnveidot kases aparātu tehniskās

prasības:

- ieviest papildu tehnisko kontroli kases

aparātos ar VID izsniegtās viedkartes

Šobrīd tiek gatavots informatīvais

ziņojums (noteiktais izstrādes

termiņš ir pagarināts līdz 2016.gada

1.jūnijam), kurā tiks prezentēts

iespējamais tehnoloģiskais

risinājums. Izstrādātajā ziņojumā

tiks veikta sākotnējās ietekmes

novērtēšana.

30.12.2020. FM (VID) EM

10


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

moduļiem katru kases čeku parakstīt ar

elektronisko parakstu.

Tiks izstrādāts informatīvais ziņojums par

tehniskā risinājuma kases aparātu krāpšanās

apkarošanai, izmantojot VID izsniegtas

čipkartes/viedkartes moduļus, projekta

tehnisko aprakstu un nepieciešamiem

finanšu izdevumiem tehniskā jauninājuma

pilotprojekta īstenošanai (turpmāk – šajā

punktā - informatīvais ziņojums).

Sagaidāmais rezultāts – nodrošināt,

lai katrs sagatavotais kases čeks

būtu parakstīts ar drošu parakstu un

kases čeku noteiktā informācija

tiktu nosūtīta uz VID serveri.

Tādējādi būtiski samazinot iespējas

veikt manipulācijas kases aparātu

un kases sistēmu programmās

Īstenošanas posmi:

1. Jaunu tehnisko prasību

izstrādāšana čipkartes/viedkartes

modulim, kas nodrošinās visu

EKA/HKA/EKS radīto dokumentu

parakstīšanu ar drošu elektronisko

parakstu un laika zīmogošanu un

tiešsaisti (ONline) – uz VID serveri

tiek sūtītas dokumentu izdruku

virknes (čeki), pamatojoties uz

vaicājumu.

2. VID infrastruktūras

izveidošana/pilnveidošana

3. Iepirkums par jaunā moduļa

projektēšanu, ražošanu un piegādi

VID.

4. Viedkartes moduļa sertificēšana.

5. Pilotprojekts kādā no

mazumtirdzniecības segmentiem,

piemēram, degvielas

mazumtirgotājiem.

6. Ieviešana visos tirgus segmentos.

Plānoti grozījumi normatīvajos

aktos - Ministru kabineta 2014.gada

11.februāra noteikumos Nr.96

“Nodokļu un citu maksājumu

reģistrēšanas elektronisko ierīču un

iekārtu lietošanas kārtība” un

11


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

2014.gada 11.februāra noteikumos

Nr.95 “Noteikumi par nodokļu un

citu maksājumu reģistrēšanas

elektronisko ierīču un iekārtu

tehniskajām prasībām”. Pārējie


normatīvajos aktos un pasākuma

īstenošanas posmi tiks precizēti pēc

informatīvā ziņojuma izskatīšanas

Ministru kabinetā.

Ņemot vērā minēto tiks realizēts EM

priekšlikums par pasākumu

veikšanu saistībā ar sākotnējās

ietekmes novērtēšanu.

13. Pārskatīt pieļaujamās

alkoholisko dzērienu

zudumu normas (par kurām

ir tiesības nemaksāt akcīzes

nodokli) uzglabāšanas,

pārvadāšanas un ražošanas

procesos.

Alkoholisko dzērienu zudumu normas nav

pārskatītas jau vairāk nekā 20 gadus.

Ražošanas tehnoloģijas 20 gadu laikā ir

būtiski uzlabojušās, tāpēc nav nepieciešams

noteikt tik lielas zudumu normas. Daļa

komersantu pastāvīgi noraksta zudumus

maksimālā pieļaujamā apmērā, kā rezultātā

pastāv risks, ka norakstītie alkoholiskie

dzērieni nonāk nelegālā tirgū. Šobrīd

zudumu normas tiek piemērotas arī fasētiem

alkoholiskiem dzērieniem, taču zuduma

normu jēga ir noteikt preču zudumu normas

preču dabisko īpašību dēļ.

Lai samazinātu pieļaujamās zudumu

normas un noteiktu zudumu normas

tikai nefasēto alkoholisko dzērienu

uzglabāšanai un pārvietošanai,

veicami grozījumi Ministru

kabineta 2005.gada 30.augusta

noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču

aprites kārtība”.

30.12.2016. FM (VID)

14. Izstrādāt grozījumus

normatīvajos aktos, nosakot

specifiskākus (stingrākus)

nosacījumus speciālo

atļauju (licenču) darbībai ar

tabakas izstrādājumu

ražošanu saņemšanai, kā arī

nosakot būtiski lielāku

minimālā akcīzes nodokļa

Paredzēto grozījumu mērķis ir maksimāli

mazināt nelegālu tabakas izstrādājumu apriti

legālos licencētos uzņēmumos, kā arī

maksimāli mazināt iespēju veikt

krāpnieciskus darījumus ar mērķi izvairīties

no nodokļu nomaksas.

1. Lai nodrošinātu, ka tabakas

izstrādājumus ražotu tikai

izmantojot iekārtas, kuras norādītas

speciālās atļaujas (licences)

saņemšanai iesniegtajos

dokumentos, veicami grozījumi

Ministru kabineta 2005.gada

30.augusta noteikumos Nr.662

“Akcīzes preču aprites kārtība”.

1) 30.12.2016.

1) FM (VID)

12


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

nodrošinājuma lielumu

tabakas ražotājiem.

2. Veicami grozījumi Ministru

kabineta 2010.gada 30.marta

noteikumos Nr.302 “Noteikumi par

akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”,

lai no 2016.gada 1.aprīļa noteiktu

minimālo akcīzes nodokļa

nodrošinājuma apjomu 500 000

euro apmērā komersantiem, kuri

veiks apstiprināta noliktavas

turētāja darbību ar tabakas

izstrādājumiem.

2) 31.03.2016. 2) FM (VID)

15. Izvērtēt iespēju veikt

izmaiņas Ministru kabineta

2012.gada 3.janvāra

noteikumos Nr.1 “Kārtība,

kādā uz autoceļa izveidotajā

robežšķērsošanas vietā

kontrolē atsevišķas

personīgajā bagāžā

pārvietojamās akcīzes

preces”, iekļaujot

nepieciešamību Akcīzes

preču pārvietošanas

paziņojumā (1.pielikums)

personai, kura vada

komerciālo

transportlīdzekli, norādīt

transportlīdzekļa odometra

rādītājus un degvielas

daudzumu degvielas

tvertnē.

Lielu daudzumu naftas produktu Latvijā

ieved legāli komerciālo transportlīdzekļu

degvielas tvertnēs, nemaksājot akcīzes

nodokli. Lai mazinātu iespēju Latvijas

teritorijā noliet, uzglabāt un tirgot ar

atvieglojumiem ievesto degvielu,

nepieciešams noteikt prasību Ministru

kabineta 2012.gada 3.janvāra noteikumu

Nr.1 “Kārtība, kādā uz autoceļa izveidotajā

robežšķērsošanas vietā kontrolē atsevišķas

personīgajā bagāžā pārvietojamās akcīzes

preces” pielikumā “Akcīzes preču

pārvietošanas paziņojumā” personai, kura

vada komerciālo transportlīdzekli, norādīt

transportlīdzekļa odometra rādītājus un

degvielas daudzumu degvielas tvertnē.

Lai samazinātu iespēju Latvijas

teritorijā noliet, uzglabāt un tirgot ar

atvieglojumiem ievesto degvielu ir

sagatavojami priekšlikumi

grozījumiem Ministru kabineta

2012.gada 3.janvāra noteikumos

Nr.1 “Kārtība, kādā uz autoceļa

izveidotajā robežšķērsošanas vietā

kontrolē atsevišķas personīgajā

bagāžā pārvietojamās akcīzes

preces”, nosakot:

1. pienākumu no trešajām valstīm

iebraucošo komerciālo

transportlīdzekļu vadītājiem norādīt

Akcīzes preču pārvietošanas

paziņojumā uz robežas odometra

rādītājus un degvielas daudzumu,

kas atrodas degvielas tvertnēs

robežas šķērsošanas brīdī;

2. tiesības kontrolējošām iestādēm

veikt izlases veidā pārbaudes

Latvijas teritorijā, izmantojot iegūto

informāciju.

30.12.2016. FM (VID)

13


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

2.3. Pakalpojumu joma 16. Ierobežot fizisko personu

nereģistrēto saimniecisko

darbību nekustamo īpašumu

izīrēšanas jomā.

Lai ierobežotu fizisko personu nereģistrēto

saimniecisko darbību, izīrējot tiem

piederošos nekustamos īpašumus,

nepieciešams īstenot pasākumus, kas

mazinātu nereģistrēto saimniecisko darbību

izīrējot nekustamos īpašumus.

1. Izvērtēt šobrīd valsts izveidotajos

reģistros jau esošo informāciju par

nekustamajiem īpašumiem un

izmantot to nodokļu nemaksāšanas

risku konstatēšanai.

2. Deklarēto dzīvesvietu reģistrā

esošās informācijas par reģistrācijas

tiesisko pamatu (ja tiesiskais pamats

ir norādīts īres līgums) izmantošana

salīdzināšanai ar Valsts ieņēmumu

dienesta rīcībā esošajiem datiem par

personu reģistrēto/nereģistrēto

saimniecisko darbību.

3. Izvērtēt iespēju īres līgumus

reģistrēt uz atvieglotiem

nosacījumiem (normatīvajos aktos

nosakot pienākumu personai

reģistrēt īres līgumus) Valsts

vienotās datorizētās zemesgrāmatas

sistēmā, vienlaikus izvērtējot šāda

līguma iespējamo tiesisko statusu.

1) 30.12.2017.

2) 30.12.2017.

3) 30.12.2017.

1) FM (VID)

2) FM (VID),

IeM (PMLP)

3) TM

1) TM, TA,

IeM, PMLP

2) TM

3)TA, FM,

VID

17. Ierobežot negodīgu

komersantu iesaistīšanos

apsardzes pakalpojumu

darījumu shēmās.

Lai izslēgtu iespējamību, ka fiziskās un

tehniskās apsardzes un inkasācijas apsardzes

pakalpojumus sniedz tāds apsardzes

komersants, kuram darba attiecībās nav

neviena apsardzes jomas darbinieka, kā

rezultātā fiktīvi tiek piesaistīti

apakšuzņēmēju pakalpojumi un iegūti brīvie

naudas līdzekļi, lai veiktu faktisko

darbinieku “aplokšņu algu” izmaksu,

nepieciešams regulējums, kas noteiktu

minimālo darbinieku skaitu

Veikt grozījumus Apsardzes

darbības likumā:

- nosakot, ka fiziskās un tehniskās

apsardzes, kā arī inkasācijas

apsardzes pakalpojumus sniedz tikai

tāds apsardzes komersants, ar kuru

darba tiesiskajās attiecībās ir ne

mazāk kā 6 (seši) apsardzes darbības

jomas darbinieki un darbinieku

skaits ļauj pildīt apsardzes

pakalpojuma līgumu saistības,

30.12.2016. IeM VDI, VID,

asociācijas

14


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

komercsabiedrībās, kas sniedz fiziskās un

tehniskās apsardzes un inkasācijas apsardzes

pakalpojumus.

Vienlaikus, lai ierobežotu nelegālo

nodarbinātību apsardzes jomā un iegūt

detalizētu, vispusīgu un izsekojamu

informāciju par personām, kuras faktiski

veic apsardzi konkrētajā objektā un konkrētā

laikā nepieciešams regulējums, kas nosaka,

ka objektos jāatrodas sarakstam, kurā

norādīta informācija par apsardzes

pakalpojumu sniedzēju (uzņēmuma dati) un

fiziskajām personām apsardzes uzņēmuma

darbiniekiem, kuri veic faktiski apsardzi

konkrētajā objektā, saraksti ir uzglabājami

pie pakalpojuma saņēmēja.

nepārkāpjot šā likuma, darba

tiesiskās attiecības reglamentējošo

un citu normatīvo aktu prasības;

- nosakot, ka objektos jāatrodas

sarakstam, kurā norādīta informācija

par apsardzes pakalpojumu

sniedzēju (uzņēmuma dati) un

fiziskajām personām apsardzes

uzņēmuma darbiniekiem, kuri veic

faktiski apsardzi konkrētajā objektā,

kā arī tajā ir jāuzrāda informācija par

veicamā apsardzes pakalpojuma

laiku. Saraksti ir uzglabājami pie

pakalpojuma saņēmēja 6 mēnešus.

2.4.Transporta joma 18. Taksometru un citu

pārvadātāju licencēšanas

noteikumu pilnveide.

Šobrīd maksa par licences kartiņu ir

minimāla, to izsniegšana nav sasaistīta ar

reālo darbinieku skaitu uzņēmumā un darba

algas apmēru (uzrādīti darbinieki tiek

nodarbināti 2 – 4 h dienā). Licences un

licences kartītes izsniegšanai jāparedz

stingri noteikumi, kuri ir saistāmi ar

pretendenta nodokļu nomaksu. Izsniedzot

licences kartiņu uz automašīnu obligāti ir

jāizvērtē vai licences saņēmējam ir atbilstošs

taksometru vadītāju skaits (jābūt vismaz

vienam vadītājam uz mašīnu),

materiāltehniskais nodrošinājums,

darbinieku atalgojuma apmērs. Jānosaka, ka

pārvadājumus ar vieglajiem taksometriem

var veikt tikai ar īpašumā vai turējumā

esošām automašīnām. Jāpalielina maksa par

licences kartiņu, tādejādi iespējams

1. Informatīvā ziņojuma “Vieglo

taksometru pārvadājumu jomas

tiesiskais regulējums un

priekšlikumi tās pilnveidošanai”

izstrāde.

2. Vieglo taksometru pārvadājumu

jomas tiesiskā regulējuma

pilnveidošanā īstenojamo pasākumu

un to termiņu noteikšana.

Vieglo taksometru pārvadājumu

jomas tiesiskā regulējuma pilnveidei

nepieciešams:

2.1. veikt grozījumus

Autopārvadājumu likumā, paredzot,

ka speciālo atļauju (licences)

izsniegšana taksometru

1) 01.03.2016.

2) 31.12.2016.

2.1) 01.07.2016.

1) SM

2) SM

1)VARAM,

LPS, FM

2) FM, VID

15


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

mazinātos negodīgo pakalpojumu sniedzēju

skaits, kā arī valsts budžetā būtu papildus

ienākumi.

pārvadājumu veikšanai ir 9

republikas pilsētu un plānošanas

reģionu kompetencē un paredzot

tiesības Ministru kabinetam noteikt

taksometru vadītāju sertificēšanas

kārtību;

2.2. veikt grozījumus Ministru

kabineta 2012.gada 3.jūlija

noteikumos Nr.468 “Noteikumi par

pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem

taksometriem”, nosakot minimālās

prasības speciālās atļaujas (licences)

saņemšanai (t.sk. nosakot prasības

attiecībā uz nodokļu nomaksu,

speciālās atļaujas (licences)

saņemšanai) un kārtību, kādā

veicama pasažieru pārvadāšana ar

vieglajiem taksometriem;

2.3. izstrādāt jaunu tiesisko

regulējumu attiecībā uz taksometru

vadītāju sertificēšanas kārtību.

2.2) 01.11.2016.

2.3) 31.12.2016.

19. Taksometru skaitītāju

tehnisko prasību

stiprināšana.

Lai ierobežotu ēnu ekonomiku taksometru

pārvadājumos, kā arī aizsargātu patērētāju

tiesības, ir nepieciešams pārskatīt

taksometru skaitītāju tehniskās prasības un

noteikt tādas taksometru skaitītāju tehniskās

prasības, kas ierobežotu iespēju iejaukties

taksometra skaitītāja programmā un izmainīt

tā datus.

1. Nodefinēt taksometru skaitītāju

tehniskās prasības.

2. Sagatavot normatīvo aktu

grozījumus attiecībā uz taksometru

skaitītāju tehniskajām prasībām.

1) 30.12.2017.

2) 30.12.2018.

1) FM (VID)

2) FM (VID)

1) SM, EM

2) SM, EM

20. Paplašināt grāmatvedības

regulējošajos normatīvajos

aktos noteiktās uzņēmuma

grāmatvedības iekšējās

kontroles nosacījumus.

Veikt grozījumus normatīvajos aktos

nosakot pienākumu uzņēmuma vadītājam

iekšējās kontroles sistēmas izstrādē iekļaut

arī administratīvo kontroli ar mērķi

samazināt zudumus un lai panāktu efektīvu

1. Izvērtējuma sagatavošana par to,

kādi grozījumi un kurā normatīvajā

aktā (likumā “Par grāmatvedību vai


21.oktobra noteikumos Nr. 585

1) 30.12.2016.

FM

VID

16


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

saimniecisko darbību un tās atbilstību

izvirzītajam mērķim. Lai nodrošinātu

grāmatvedības kontroles efektīvu darbību

par uzņēmuma mantu, uzņēmumu vadītājam

veikt stingrāku iekšēju kontroli izstrādājot

attiecīgas nozares organizatoriska rakstura

dokumentus. Piemēram, jābūt

grāmatvedības organizācijas dokumentiem

par to, kā uzskaita izmantotās rezerves daļas

un citus izejmateriālus, kā arī veikto darbu

uzskaitījumam, nodrošinot izsekojamību.

Vienlaikus, lai nodrošinātu darījumu

izsekojamību, izvērtēt iespēju atsevišķās

nozarēs (piemēram, transportlīdzekļu

apkopes un remonta nozarē) paredzēt, ka

papildu attaisnojuma dokumentam

noformējams dokuments, kurā norādāma

informācija par pakalpojuma sniegšanā

izmantotajām rezerves daļām,

izejmateriāliem un veikto darbu

uzskatījumu.

“Noteikumi par grāmatvedības

kārtošanu un organizāciju”)

veicami.

2. Izstrādāti attiecīgie grozījumi.

2) 30.12.2017.

FM

VID

21. Izvērtēt iespēju ierobežot

nodokļu nemaksāšanas

riskus transportlīdzekļu

apkopes un remonta nozarē,

kad kā apdrošināšanas

atlīdzības veids tiek izvēlēts

remonta pakalpojuma

kompensācija.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligātās

apdrošināšanas likuma 25.pantā papildus

pievienotās vērtības nodokļa summas

ieturēšanai noteikt līdzīgu regulējumu

naudas summas veidā saņemtās

apdrošināšanas atlīdzības samazinājumam,

proti, personai izvēloties saņemt

apdrošināšanas atlīdzību remonta veikšanai

skaidrā naudā, aprēķinātā zaudējumu summa

tiek izmaksāta 70% apmērā bez pievienotās

vērtības līdzekļa. Gadījumā, ja persona ne

vēlāk kā trīs mēnešu laikā ir saremontējusi

transportlīdzekli un iesniedz apdrošinātājam

vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam

Grozījumi Sauszemes

transportlīdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligātās

apdrošināšanas likumā, kas paredz

personai izvēloties saņemt

apdrošināšanas atlīdzību remonta

veikšanai skaidrā naudā, aprēķinātā

zaudējumu summa tiek izmaksāta

70% apmērā bez pievienotās

vērtības līdzekļa. Gadījumā, ja

persona ne vēlāk kā trīs mēnešu

laikā ir saremontējusi

transportlīdzekli un iesniedz

apdrošinātājam vai

Transportlīdzekļu apdrošinātāju

30.12.2018. FM VID

17


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

rēķinu par transportlīdzekļa remontu un

maksājumu apliecinošu dokumentu par

rēķina samaksu, apdrošinātājs vai

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs

atlīdzina starpību starp faktiskajām

transportlīdzekļa remonta izmaksām un

iepriekš izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību,

nepārsniedzot 30% no aprēķinātās

zaudējumu atlīdzības, kā arī faktiski

samaksāto pievienotās vērtības nodokli, kas

nepārsniedz zaudējumu aprēķinā norādīto

pievienotās vērtības nodokļa summu.

birojam rēķinu par transportlīdzekļa

remontu un maksājumu apliecinošu

dokumentu par rēķina samaksu,

apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu

apdrošinātāju birojs atlīdzina

starpību starp faktiskajām

transportlīdzekļa remonta izmaksām

un iepriekš izmaksāto

apdrošināšanas atlīdzību,

nepārsniedzot 30% no aprēķinātās

zaudējumu atlīdzības, kā arī faktiski

samaksāto pievienotās vērtības

nodokli, kas nepārsniedz zaudējumu

aprēķinā norādīto pievienotās

vērtības nodokļa summu.

3. Kontrolējošo iestāžu kapacitātes stiprināšana

3.1. Informācijas apmaiņas veicināšana 22. Ieviest riska vadību

apbedīšanas pabalstu

izsniegšanā, lai atklātu tās

personas, kas apbedīšanas

pabalstus saņem peļņas

gūšanas nolūkos un kas nav

reģistrējušas saimniecisko

darbību, kā arī lai atklātu tās

personas, kas apbedīšanas

pabalstus saņem peļņas

gūšanas nolūkos un

neuzrāda tos savos

grāmatvedības reģistros un

izmanto kā “aplokšņu” algu

avotu.

Pamatojoties uz Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūras sniegto

informāciju, VID ir identificējis personas,

kuras nav radniecībā ar mirušām personām,

nav reģistrējušas saimniecisko darbību vai ir

juridisko personu - apbedīšanas

pakalpojumu sniedzēju darba ņēmēji, bet

regulāri saņem apbedīšanas pabalstus kā

fiziskas. Minētais liecina par to, ka

pašreizējā apbedīšanas pabalstu saņemšanas

kārtība tiek izmantota peļņas gūšanas

nolūkos, kas rada negodīgu konkurenci

apbedīšanas pakalpojumu sniegšanas jomā

un izvairīšanos no nodokļu nomaksas,

tostarp apbedīšanas pabalstu izmantošanu kā

“aplokšņu” algu avotu.

1. Uzlabot informācijas apmaiņu

starp Valsts ieņēmumu dienestu un

Valsts sociālās apdrošināšanas

aģentūru, kas dotu iespēju Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūrai

pārliecināties:

- vai persona, kas pieprasa pabalstu

uz pilnvarojuma pamata, kā

apbedīšanas biroja pārstāvis norāda

tās juridiskajai personai esošu

kontu;

- vai personai, kas nav radniecībā ar

mirušo, bet vēlas saņemt

apbedīšanas pabalstu ir reģistrēta

saimnieciskā darbība, kas saistīta ar

apbedīšanas pakalpojumu

sniegšanu.

1) 30.12.2016.

1) FM (VID),

LM (VSAA)

18


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

Izvērtēt iespēju veikt grozījumus

normatīvajos aktos attiecībā uz apbedīšanas

pabalstu saņemšanu, nosakot, ka tajos

gadījumos, ja šādu pabalstu saņem persona,

kas nav radniecībā ar mirušo, un šī persona

vēlas saņemt kalendāra gadā trešo

apbedīšanas pabalstu (vai piekto pabalstu

triju kalendāra gadu laikā), tad personai ir

jābūt reģistrētai saimnieciskajai darbībai,

kas saistīta ar apbedīšanas pakalpojumu

sniegšanu. Nepieciešams novērst iespēju

apbedīšanas pakalpojumu sniedzējiem

apbedīšanas pabalstus saņemt uz to

darbinieku, nevis juridiskās personas bankas

kontu.

Lai minēto īstenotu, nepieciešams

veikt izmaiņas starpresoru

vienošanās līgumā, kas noslēgta

starp VID un VSAA, kā arī jāveic

informācijas sistēmu pielāgošana.

Vienlaikus VSAA pilnvērtīgāk

jāizmanto tās rīcībā esošā

informācija un jāpārbauda, vai

fiziskā persona nav apbedīšanas

pakalpojumu sniedzēja darba

ņēmējs, un šādā gadījumā pabalsta

saņemšanai jālūdz norādīt

juridiskās, nevis fiziskās personas

kontu.

2. Līdz minētās informācijas

apmaiņas īstenošanai Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūra

reizi gadā nodrošina informācijas

sniegšanu Valsts ieņēmumu

dienestam par konstatētajiem

gadījumiem, kad persona

apbedīšanas pabalstus saņem peļņas

gūšanas nolūkos (persona, kas nav

radniecībā ar mirušo, saņem

kalendāra gadā trešo apbedīšanas

pabalstu (vai piekto pabalstu triju

kalendāra gadu laikā)).

2) 30.12.2016.

2) FM (VID),

LM (VSAA)

23. Risku vadības sistēmas

ieviešana Uzņēmumu

reģistrā.

Šobrīd jaunu uzņēmumu reģistrēšanas

procesā vai iepriekš reģistrētu uzņēmumu

valdes locekļu maiņas gadījumā netiek

vērtēti riski, kas saistīti ar valdes locekļu

patieso vēlmi un iespējām nodarboties ar

uzņēmējdarbību. Tādējādi par uzņēmuma

valdes locekļiem var netraucēti kļūt

bezpajumtnieki vai ārvalstnieki bez nolūka

1. Nepieciešams paplašināt to

gadījumu loku, kad komersantam

var tikt piemērota vienkāršotās

likvidācijas kārtība, ar komersanta

nesasniedzamību tā juridiskajā

adresē. Tādējādi veicami grozījumi

Komerclikumā, nosakot, ka

Uzņēmumu reģistrs, saņemot

1) 30.12.2016.

1) TM, UR

1) FM, VID

19


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

nodarboties ar saimniecisko darbību, kā

rezultātā nodarot zaudējumus valstij

nenomaksāto nodokļu veidā.

iesniegumu no ieinteresētās

personas (piemēram, nekustamā

īpašuma īpašnieka, Valsts

ieņēmumu dienesta), nosūta

kapitālsabiedrībai brīdinājums par

potenciālo pārkāpumu –

nesasniedzamību juridiskajā adresē.

Savukārt, ja kapitālsabiedrība

neatbildēs uz Uzņēmumu reģistra

nosūtīto brīdinājumu, Uzņēmumu

reģistrs pieņems lēmumu par

kapitālsabiedrības darbības

izbeigšanu.

2. Nepieciešams stiprināt sadarbību

starp Uzņēmumu reģistru un

kontroles institūcijām, kas kalpotu

par pamatu Uzņēmumu reģistra

risku vadības sistēmas

pilnveidošanai:

2.1. definējami piemērojamie

reģistrācijas ierobežojumi.

Uzlabojumus Uzņēmumu reģistra

riska vadības sistēmā varētu

piemērot ne tikai uz jaunu

komersantu reģistrāciju, bet arī uz

izmaiņu komercreģistrā reģistrāciju

(piemēram, izmaiņas valdes vai

dalībnieku sastāvā).

2.2. definējamas “riska” pazīmes un

kritēriji.

Lai risku vadības sistēmu

iedzīvinātu praksē, iesaistītajām

institūcijām ir nepieciešams

vienoties par pazīmēm un

kritērijiem, kas kalpotu par pamatu,

2) 30.12.2016.

2) TM

2) UR, FM,

VID

20


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

lai uzskatītu, ka komersants ir

aizdomīgs un uz to attiecināma

padziļināta izpēte un ilgstošāka

reģistrācijas kārtība vai pat

piemērojams atteikums veikt

reģistrāciju.

2.3. definējama tālākā valsts

institūciju rīcība un nosakāmas

atbildīgās institūcijas. Pēc konkrētu

pazīmju un kritēriju definēšanas

iesaistītajām institūcijām

nepieciešams vienoties par tālāko

rīcību no valsts institūciju puses, ja

attiecībā uz komersantu tiek

konstatēta kādas “riska” pazīmes vai

kritērija iestāšanās.

3. Izvērtēt iespējas Notariāta lomas

palielināšanai komercsabiedrību

reģistrācijas procesā.

4. Attiecībā uz gadījumiem, kad visi

komercsabiedrības valdes locekļi ir

trešo valstu piederīgie, izvērtēt

iespēju izmantot par pamatu

Igaunijas pieredzi, kur attiecībā uz

šādiem gadījumiem ir noteikts, ja

trešo valstu īpatsvars valdē

pārsniedz 50% no valdes locekļu

īpatsvara, tad ir jāieceļ persona, kas

atrodas Igaunijā, un darbojas

komersanta vārdā. Kā arī izvērtēt

skandināvu valstu pieredzi attiecībā

uz šādiem gadījumiem. Sagatavot

priekšlikumus normatīvo aktu

grozījumiem, kas paredz ierobežot

3) 30.12.2016.

4) 30.12.2016.

3) TM

4) TM

3) UR, FM,

VID, LZNP

4) UR, FM,

VID

21


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

tiesības reģistrēt uzņēmumus bez

nolūka nodarboties ar saimniecisko

darbību.

24. Nekustamo īpašumu

atsavināšanas darījumu

sakārtošana – iedzīvotāju

ienākuma nodokļa

iekasēšanas uzlabošana no

nerezidentu gūtajiem

ienākumiem.

Sagatavojot notariālu aktu, zvērināts notārs

daļēji pats piedalās akta sastādīšanā. Notārs

pārbauda arī akta dalībnieku identitāti,

rīcībspēju un pārstāvības tiesības. Notariālā

akta gadījumā notārs uzņemas atbildību par

visa akta saturu un tā dalībnieku gribas

īstumu.

Ja nekustamā īpašuma atsavināšanas

darījums notiek starp diviem Latvijas

nerezidentiem vai īpašumu pērk fiziska

persona, pastāv problēma iedzīvotāju

ienākuma nodokļa no kapitāla pieauguma

par nekustamā īpašuma atsavināšanu

administrēšanā.

1. Izvērtēt iespēju noteikt

pienākumu nekustamā īpašuma

atsavināšanas darījumu fiksēt ar

notariālo aktu un notāriem noteikt

pienākumu veikt nodokļa

ieturēšanu un iemaksāšanu budžetā

no nerezidentiem.

2. Likumā “Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli” noteikt

pienākumu notāriem ieturēt nodokli

2 % apmērā no pārdošanas vērtības.

1) 30.12.2017.

2) 30.06.2018

1) TM

2) FM

1) FM

2) TM, VID

25. Stiprināt informatīvu

palīdzību un Latvijas un

Baltkrievijas valsts robežu

šķērsojušo preču un

transportlīdzekļu muitas

kontroles rezultātus

raksturojošo datu apmaiņu,

kā arī ar kravu skenēšanas

informācijas apmaiņu.

Izvērtēt iespējas veikt izmaiņas 2003.gada

31.martā noslēgtajā Valsts ieņēmumu

dienesta un Baltkrievijas Republikas muitas

dienesta vienošanās, vai arī iniciēt un virzīt

jaunas starpvaldību vienošanās noslēgšanu,

paredzot to papildināt ar tādas informācijas

apmaiņu, kas iegūta izmantojot kravu

skenēšanas iekārtas.

Veikt izmaiņas 2003.gada 31.martā

noslēgtajā Valsts ieņēmumu

dienesta un Baltkrievijas

Republikas muitas dienesta

vienošanās, vai nodrošināt jaunas

starpvaldību vienošanās

noslēgšanu, paredzot to papildināt

ar tādas informācijas apmaiņu, kas

iegūta izmantojot kravu skenēšanas

iekārtas.

30.12.2017. FM (VID)

3.2. Efektīva IT iespēju izmantošana

26. Eiropas Savienības

struktūrfondu līdzekļu

izkrāpšanas gadījumu

samazināšana.

Sekmīgai cīņai ar Eiropas Savienības

struktūrfondu līdzekļu izkrāpšanu slēdzot

aizliegtas vienošanās, nepieciešams

modernizēt Konkurences padomei pieejamo

pierādījumu apstrādes un uzglabāšanas IT

tehnoloģijas. Sekojot aizvien plašākai

Nodrošināt Konkurences padomei

cīņai ar Eiropas Savienības

struktūrfondu līdzekļu izkrāpšanu,

slēdzot aizliegtas vienošanās,

nepieciešamā IT tehnoloģija un

programmatūra, kas nodrošina

30.12.2017. EM KP

22


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

viedtālruņu u.tml. iekārtu izmantošanai

savstarpējai saziņai, nepieciešams speciāls

mobilajās ierīcēs uzglabāto datu

spoguļkopiju sagatavošanas, apskates un

analīzes produkts, ko iespējams izmantot

gan inspekciju laikā, gan datu apstrādē

laboratorijā. Pieaugot analizējamo

elektronisko pierādījumu apjomam –

nepieciešams papildu serveris – datu centrs

to uzglabāšanai un apstrādei, kā arī

programmatūra sākotnēji apstrādāto,

indeksēto datu nodošanai izmeklētājiem

tālākai izvērtēšanai.

efektīvu mūsdienu tehnoloģijām

atbilstošu pierādījumu ieguvi un

analīzi.

27. VID un kredītiestāžu

elektronisko datu apmaiņa,

ar mērķi ieviest ātru, ērtu un

efektīvu risinājumu

piedziņas vēršanai uz

naudas līdzekļiem

parādnieku banku kontos

Izmantojot šo rīku

nodrošināt VID funkciju

veikšanai iegūt informāciju

par fiziskās personas kontu

esamību.

VID rīkojumu un informācijas pieprasījumu

apmaiņas digitalizācija ir nepieciešama, lai

veicinātu efektivitātes pieaugumu nodokļu

maksājumu piedziņas lietās, palielinātu

atgūto naudas līdzekļu apjomu, vēršot

piedziņu uz parādnieku noguldījumiem

(piemēram, kontos esošie naudas līdzekļi,

terminēti/beztermiņa ieguldījumi vai

uzkrājumi) un citām vērtībām (piemēram,

vērtspapīriem), kas atrodas kredītiestādēs,

t.sk. pie juridiskajām personām, kuras nav

kredītiestādes un kuru komercdarbība ietver

bezskaidras naudas maksājumu veikšanu.

Tā kā VID ir pieejama informācija tikai par

juridisko personu atvērtajiem kontiem

kredītiestādēs, lai efektivizētu VID darbu,

nepieciešams vienkāršot informācijas

iegūšanu par fiziskās personas kontu

esamību un nesūtītu pieprasījumus visām

Latvijas kredītiestādēm, caur šo rīku tiks

iegūta informācija, kurā konts ir atvērts un

pieprasījums tiks nosūtīts tikai tai.

Lai nodrošinātu drošas un ērtas datu

apmaiņas sistēmas ieviešanu, ar

kuras palīdzību kredītiestādes varētu

pieņemt un izpildīt VID rīkojumus

un pieprasījumus elektroniski,

nepieciešams veikt grozījumus

Kredītiestāžu likumā un likumā “Par

nodokļiem un nodevām”, nosakot,

ka VID kredītiestādei vai jebkurai

juridiskai personai, kura nav

kredītiestāde un kuras

komercdarbība ietver bezskaidras

naudas maksājumu veikšanu, nosūta

elektroniski, izmantojot Valsts

reģionālās attīstības aģentūras

Valsts informācijas sistēmu

savietotāju, šādus dokumentus:

1) rīkojumu par naudas

līdzekļu un citu vērtību apķīlāšanu;

2) rīkojumu par juridisko

personu norēķinu operāciju daļēju

vai pilnīgu apturēšanu, izņemot

pirmstiesas kriminālprocesā un

01.01.2017. FM VID, LKA,

VRAA

23


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

operatīvās darbības lietās izdoto

rīkojumu;

3) rīkojumu par piedziņas

vēršanu;

4) informācijas pieprasījumus

piedziņas ietvaros par kontu

esamību, kontu turētāju, personu,

kura pilnvarota rīkoties ar kontu,

konta pārskata perioda sākuma

atlikumu un beigu atlikumu, konta

izrakstu par konkrētu laika periodu,

ziņas par citiem konta turētāja

kontiem konkrētajā laika periodā, kā

arī ziņas par attiecīgajiem kontiem

piesaistīto maksājumu karti (tas

veids, numurs un lietotājs), ziņas par

attiecīgās maksājumu kartes

piesaisti kontam.

28. Fizisko personu ienākumu

analīzes procesa

stiprināšana.

Informācijas apmaiņas veicināšana starp

valsts iestādēm un finanšu iestādēm ir

priekšnosacījums tam, lai identificētu

izvairīšanās no nodokļiem riskus un laicīgi

tos novērstu.

Proti, VID lietderīgi un efektīvi, iegūstot

kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju, to

varētu izmantot cīņai ar ēnu ekonomiku un

“aplokšņu algu” izmaksu.

“Aplokšņu” algas ir valsts mēroga problēma.

“Aplokšņu algu” izmaksa ne tikai negatīvi

ietekmē valsts budžeta ieņēmumus, bet arī

kropļo konkurenci, jo saistībā ar

nenomaksātajiem darbaspēka nodokļiem

rada konkurences priekšrocības

negodprātīgajiem komersantiem. Līdz ar to

“aplokšņu algu” maksātāju skaita

samazināšana joprojām ir viena no

Lai kredītiestādes vienu reizi gadā

par kalendāro gadu varētu sniegt

informāciju par fizisko personu

kontu esamību un konta

apgrozījumu, nepieciešams veikt

attiecīgus grozījumus Kredītiestāžu

likumā un likumā “Par nodokļiem

un nodevām”, ievērojot fizisko

personu datu aizsardzības prasības

un paredzot VID tiesības vienu reizi

gadā iegūt informāciju par fiziskās

personas kontu esamību un konta

apgrozījumu virs 15 000 eiro gadā

(t.i., sākuma atlikumu kalendārā

gada sākumā, ienākošo maksājumu

kopsummu par kalendāro gadu,

izejošo maksājumu kopsummu par

30.12.2018. FM VID, LKA

24


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

galvenajām vairāku Latvijas institūciju

prioritātēm. Kredītiestāžu likums aizsargā

neizpaužamās ziņas par kredītiestāžu

klientiem un viņu darījumiem, kas kļuvuši

zināmi kredītiestādei, sniedzot finanšu

pakalpojumus, tajā skaitā, informāciju, ka

persona ir konkrētās kredītiestādes klients,

un ziņas par kredītiestādē atvērtajiem

kontiem, taču tas neliedz iespēju

nepieciešamības gadījumā normatīvajā aktā

paredzēt pienākumu sniegt kredītiestāžu

rīcībā esošās ziņas.

Lai VID gūtu pilnīgāku priekšstatu par

fiziskās personas ienākumiem un

izdevumiem, kā arī gūtu pārliecību vai

apstiprinājumu par personas veiktajām

darbībām pārbaudāmajā periodā un varētu

sekmīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās

funkcijas, Kredītiestāžu likumā

kredītiestādēm nosakāms pienākums sniegt

informāciju par personu atvērto kontu

esamību vai to slēgšanu Latvijas

kredītiestādēs.

Ņemot vērā joprojām augsto “aplokšņu”

algu līmeni valstī, kā arī nedeklarētā

ienākuma apjomus, Kredītiestāžu likumā

kredītiestādēm nosakāms pienākums sniegt

informāciju par fizisko personu – Latvijas

Republikas rezidentu - visu kontu

apgrozījumu uz noteiktu laika posmu. Šāda

informācija būtu sniedzama uz gada sākumu

un beigām.

kalendāro gadu un beigu atlikumu

kalendārā gada beigās).

Minētā regulējuma izstrādē

izvērtējamas fizisko personu datu

aizsardzības prasības.

29. Novērošanu veikšana,

izmantojot VID īpašumā

esošās novērošanas

kameras, kuras VID uzstāda

Šobrīd novērošanas tiek veiktas salīdzinoši

maz, jo tas ir laikietilpīgs un dārgs process,

jo nodokļu inspektoram ir klātienē jāfiksē

novērošanā konstatētas darbības visas dienas


likumā “Par nodokļiem un

nodevām”, paredzot:

01.07.2017. FM (VID)

25


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

pārbaudāmajos objektos uz

novērošanas procesa laiku.

garumā, lai pārliecinātos par nodokļu

maksātāja deklarēto darījumu patiesumu. To

veikšana, izmantojot novērošanas kameras,

būtiski samazinātu novērošanai patērētos

resursus un nodrošinātu iespēju veikt vairāk

novērošanas. Tam būtu arī preventīvs efekts,

jo nodokļu maksātāji zinātu, ka šāda veida

novērošanas ir iespējamas un tās var tikt

veiktas regulāri.

- novērošanu veikšanu,

izmantojot videokameras;

- jaunus nodokļu maksātāju

pienākumus attiecībā uz

infrastruktūras nodrošināšanu

videokameru uzstādīšanai,

aizliegumu tās bojāt, aizsegt skatu,

pārvietot darba vietu utt.

2. Saskaņot izstrādātos

grozījumus ar Valsts datu

inspekciju, pārrunāt regulējuma

praktisko piemērošanu no personu

datu aizsardzības viedokļa.


Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksā, paredzot atbildību par

novērošanai izmantojamā inventāra

bojāšanu un novērošanas traucēšanu

(piemēram, aizsedzot kameras).

4. Apzināt iespējamos

ārpakalpojuma sniedzējus

videokameru uzstādīšanai un

apkopei, noskaidrot tehniskās

iespējas (ieraksts, attālinātā piekļuve

utt.).

30. Ieviest skaistumkopšanas un

tetovēšanas pakalpojumu

sniedzēju paziņošanas

sistēmu.

Skaistumkopšanas un tetovēšanas

pakalpojumu sniedzēju paziņošanas

sistēmas izveide nodrošinās atbilstošu,

klientam drošu un legālu Skaistumkopšanas

un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēju

darbību godīgas konkurences apstākļos.

Ieviesta skaistumkopšanas un

tetovēšanas pakalpojumu sniedzēju

paziņošanas sistēma.

Ministru kabineta noteikumu

projekts “Kārtība, kādā

skaistumkopšanas un tetovēšanas

pakalpojumu sniedzēji paziņo par

saimnieciskās darbības uzsākšanu”

(Ministru kabineta 2015.gada

9.jūlija protokols Nr.26, 27.§, VSS-

740).

1) 01.01.2016.

(pakalpojumu

sniedzējiem

nodrošināta iespēja

paziņot par

saimnieciskās

darbības

uzsākšanu).

2) 31.12.2017.

VM VI

26


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

Ministru kabineta noteikumu

projekta mērķis ir darīt pieejamu

uzraudzības iestādei informāciju par

paaugstinātas epidemioloģiskās

bīstamības subjektiem, ļaujot

apzināt un nepieciešamības

gadījumā palīdzēt rīkoties atbilstoši

epidemioloģisko drošību

reglamentējošiem tiesību aktiem.

(sistēmas

pilnvērtīga un

efektīva darbība)

31. Nodrošināt informācijas

sniegšanu par veselības

iestāžu saņemto samaksu

par sniegtajiem medicīnas

pakalpojumiem nosakot

veselības iestādēm

pienākumu nodrošināt VID

tiešsaistes pieeju šo datu

saņemšanai.

Lai VID varētu pārliecināties par fiziskās

personas attaisnoto izdevumu par medicīnas

pakalpojumiem pamatojumu, nepieprasot

fiziskajai personai iesniegt VID medicīnas

iestāžu čekus.

Īstenojamas izmaiņas Vienotā

veselības nozares elektroniskās

informācijas sistēmā. Vienlaikus,

īstenojot izmaiņas ir jāizvērtē

pasākuma ieviešana no fizisko

personu datu aizsardzības viedokļa

(piemēram, paredzot fiziskās

personas piekrišanu).

Informācijas un komunikācijas

tehnoloģiju Eiropas reģionālā

attīstības fonda 2014.-

2020.plānošanas perioda projekta

apstiprināšana un ieviešana.

Grozījumi Ministru kabineta

2014.gada 11.marta noteikumos

Nr.134 “Noteikumi par vienoto

veselības nozares elektronisko

informācijas sistēmu”.

30.12.2020. VM FM, VID, DVI

32. Nodrošināt izziņas no

izglītības iestādes

izsniegšanas atvieglošanu

un par izglītību veiktās

samaksas uzskaiti un

sniegšanu VID.

Lai VID varētu pārliecināties un apliecinātu

fiziskās personas atvieglojuma par bērnu,

kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās

vai speciālās izglītības iegūšanu līdz 24

gadu vecuma sasniegšanai, pamatojumu,

nepieprasot fiziskajai personai iesniegt VID

mācību iestādes izsniegtu izziņu, ka tā

apgādībā esoša persona pēc 18 gadu vecuma

sasniegšanas turpina vispārējās,

1. Savienojums starp IZM pārziņā

esošo Valsts izglītības informācijas

sistēmu (turpmāk – VIIS) un VID

datu bāzi tiek veidots projekta

“Valsts izglītības informācijas

sistēmas attīstība” ietvaros. Projekta

paredzamais beigu termiņš ir

2015.gada 31.decembris. Projekta

ietvaros tiek izveidots arī t.s.

1) 01.06.2016.

1) IZM

1) VID

27


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

profesionālās, augstākās vai speciālās

izglītības iegūšanu, saskaņā ar Ministru

kabineta 2013.gada 4.jūnija sēdes

protokollēmuma Nr.33 19.§

3.3.apakšpunktā norādīto, VID 2014.gada

18.augustā ir noslēdzis starpresoru

vienošanos ar Izglītības un zinātnes

ministriju par informācijas saņemšanu

elektroniski par personām, kuras ir vecumā

no 18 līdz 24 gadiem un iegūst izglītību

vispārējā, profesionālā vai speciālā

izglītības iestādē, saistībā ar Ministru

kabineta 2013.gada 4.jūnija noteikumiem

Nr.304 “Kārtībā, kādā piešķirama algas

nodokļa grāmatiņa”. Ņemot vērā minēto,

sākot ar 2015.gada 1.martu, VID rīcībā ir

informācija par personām, kuras ir vecumā

no 18 līdz 24 gadiem un Latvijā iegūst

izglītību vispārējā, profesionālā vai speciālā

izglītības iestādē, tādejādi fiziskai personai

turpmāk nav jāiesniedz VID mācību

iestādes izsniegta izziņa par minētajām

personām.

Savukārt, attiecībā uz informācijas par

personām, kuras iegūst izglītību augstākā

izglītības iestādē, saņemšanu elektroniski,

Izglītības un zinātnes ministrija 2015.gada

29.janvārī VID sniedza atbildi, ka datu

apmaiņa ar VID būtu iespējama ne ātrāk kā,

sākot ar 2016.gada 1.janvāri.

Informācija par saņemto samaksu par

augstākās izglītības iegūšanu nepieciešama,

lai samazinātu administratīvo slogu

fiziskām personām, lai saņemtu pārmaksāto

IIN par attaisnotajiem izdevumiem, kā arī

samazinātu VID resursu patēriņu, iesniegto

Studējošo reģistrs. Pirmreizējo datu

ievadīšanu augstskolām plānots

noteikts līdz 2016.gada 1.martam.

Par pienākumu augstskolām ievadīt

datus Studējošo reģistrā IZM šobrīd

virza grozījumus Ministru kabineta

2010.gada 17.augusta noteikumos

Nr.788 “Valsts izglītības

informācijas sistēmas saturs,

uzturēšanas un aktualizācijas

kārtība” (VSS-454). VIIS būs

pieejama informācija, kas ir

nepieciešama IZM izglītības

koordinācijas funkciju īstenošanai-

par augstskolās un koledžās

studējošiem (personas kods,

izglītības iestāde, programma,

studējošo skaits studiju tematiskajos

virzienos), kā arī par to, vai

studējošais studē par valsts budžeta

līdzekļiem vai nē.

Paralēli jāveic grozījumi esošās

starpresoru vienošanās par datu

apmaiņu.

2. Jāizstrādā normatīvo aktu

regulējums, t.i., grozījumi likumā

“Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”,

kas paredz pienākumu izglītības

iestādēm sniegt informāciju VID par

mācību maksām.

2) 30.12.2016.

2) FM

2) VID, IZM

28


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

gada ienākumu deklarāciju apstrādē un

pārbaudē.

33. E-komercijas kontroles

pilnveidošana.

VID nepieciešams:

1) Atsevišķs serveris ar atmiņu liela

apjoma datu glabāšanai un apstrādei;

2) Datori (atkarībā no nodarbināto

darbinieku skaita) interneta datu apstrādei

un analīzei;

3) Programmatūra piemēram:

- Xenon;

- Visual Web Ripper - programma

internetā esošas informācijas

iegūšanai;

- Web Content Extractor - programma

internetā esošas informācijas

iegūšanai;

- Moz Pro – informācijai par interneta

vietnēm;

- Maltego – internet forensics;

- Camtasia – veic ekrāna ierakstu

(vienreizējā programmas iegādes

maksa);

- X1 Social Discovery – informācijas

iegūšanai un apkopošanai galvenokārt

no sociālajiem medijiem;

SameID.net – dažādu tīklu atrašanai un

identificēšanai.

Identificēt un sagatavot

nepieciešamos grozījumus

normatīvajos aktos saistībā ar

informācijas iegūšanu, pierādījumu

formas nostiprināšanu, pierādīšanas

nastas u.c. jautājumiem.

Īstenot personāla apmācības, uzsākt

lietot piešķirtos rīkus un tehniku,

identificēt riskus un izmantot

informāciju turpmākai apstrādei

kontroles pasākumiem.

30.12.2016. FM (VID)

34. Izveidot aplikāciju

nodrošinot iespēju

iedzīvotājiem skenēt un

nosūtīt VID kases čekus.

Nodrošinās sabiedrības iesaisti, iesūtītie

kases čeki būs izmantojami kontroles

pasākumu veikšanā. EDS būs izveidota čeku

krātuve (atsevišķa datu bāze), uz kurieni

nodokļu maksātājam būs iespēja nosūtīt

visus savus čekus. Čeki, ievietojot krātuvē,

tiks pārbaudīti un atpazīti.

Attiecīgi pildot Gada ienākuma deklarāciju

un pievienojot attaisnotos dokumentus

Darbu paketes izstrāde tiek veikta 3

(trīs) etapos:

1. Pirmā etapa darba izpildes

rezultāti:

1.1. mobilās lietotnes, kas paredzēta

kases aparātu čeku skenēšanai un

augšupielādei uz čeku krātuvi,

izstrāde;

30.12.2016. FM (VID)

29


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

(čekus), sistēma piedāvās izvēlēties tos no

krātuves, kurā atradīsies jau pārbaudīti čeki. 1.2. kases aparātu čeku krātuves

izstrāde.

2. Otrā etapa darbu izpildes

rezultāti:

2.1. saskarnes EDS, ar kuras

palīdzību lietotāji pārlūko savus

augšupielādētos kases aparātu

čekus, izstrāde;

2.2. kases aparātu čeku krātuves

saskarnes, ar kuras starpniecību tiks

veikta skenēto čeku attēlu izgūšana

nolūkā veikt to optisko rakstu zīmju

atpazīšanu (OCR), izstrāde.

3. Trešā etapa darbu izpildes

rezultāti:

3.1. konsultācijas un palīdzība konta

izveidošanai mobilo platformu

piegādātāju uzturētajās interneta

vietnēs (Google Play Store, Apple

App Store, Microsoft Windows

Store) nolūkā publicēt un padarīt

lietotājiem pieejamu jaunizveidoto

mobilo lietotni;

3.2. izmaiņas un papildinājumi EDS

dokumenta “Gada ienākumu

deklarācija” ievadformā, lai

nodrošinātu pielikuma D4

aizpildīšanu, izmantojot lietotāja

iepriekš augšupielādētos attaisnoto

izdevumu kases aparāta čekus.

35. Nodrošināt personu

uzskaiti/identificēšanu

tirdzniecības vietās pirms

Šobrīd priekšapmaksas karšu lietotāji nav

identificējami. Šo apstākli izmanto

likumpārkāpēji, sakaru uzturēšanai pamatā

izmantojot tieši priekšapmaksas kartes, kas

Izvērtēt iespēju un lietderīgumu

ieviest tiesisko regulējumu, nosakot,

ka personai iegādājoties mobilo

sakaru operatoru priekšapmaksas

30.12.2016. SM Nozares

asociācija

30


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

priekšapmaksas sarunu

kartes izsniegšanas.

ievērojami apgrūtina gan operatīvo darbību,

gan vainīgo personu noskaidrošanu, gan

noziedzīga nodarījuma izdarīšanas

pierādīšanu kriminālprocesa ietvaros.

kartes, noteikt par pienākumu

mobilo sakaru operatoram reģistrēt

šo personu identificējošus datus

(piemēram, personas kodu),

sasaistot tos ar konkrēto

priekšapmaksas karti.

3.3. Citi atbalsta pasākumi kapacitātes stiprināšanai 36. Kinoloģijas jomas attīstība,

izveidojot vienotu

apmācības sistēmu

tiesībaizsardzības iestāžu,

muitas kinologiem un

dienesta suņiem.

Izveidot vienotu apmācību sistēmu,

paredzot tajā lomu katrai iestādei, visas

apmācības sistēmas sadali pa līmeņiem,

kuros definēts katrā līmenī paredzētās

apmācības apjoms un iegūstamā

kvalifikācija. Tādējādi nodrošināta

efektīvāka pieejamo resursu (suņu,

kinologu, finanšu) izmantošana, lai

nodrošinātu efektīvāku kinoloģijas

speciālistu sagatavošanu un dienesta suņu

apmācību, tai skaitā kontrabandas

apkarošanai.

Izveidota jauna tiesībaizsardzības

iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku

kinologu un dienesta suņu

apmācības sistēma, izstrādāts jauns

kinologa profesijas standarts,

akreditēta mācību iestāde, licencētas

izglītības programmas, kas turpmāk

nodrošinās kvalificētu kinologu un

dienesta suņu sagatavošanu.

1. līdz 2016.gada 31.decembrim

izstrādāt un licencēt nepieciešamās

izglītības programmas, izstrādāt un

noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai

Ministru kabinetā nepieciešamo

profesiju standartus, realizēt Valsts

robežsardzes koledžas Kinoloģijas

centra kompleksa tehniskā projekta

izstrādi.

2. līdz 2018.gada 30.decembrim

veikt Valsts robežsardzes koledžas

Kinoloģijas centra kompleksa

rekonstrukciju.

3. VID muitas kinologu ar

meklēšanas darba suņiem apmācības

infrastruktūras nodrošinājums

1) 31.12.2016.

2) 30.12.2018.

3) 31.12.2016.

1) IeM

2) IeM

3) FM (VID)

1) FM, AiM,

TM, VID

2) FM, AiM,

TM, VID

31


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

(apmācību laukuma izveide) Rīgā

vai Rīgas rajonā, nodrošinot

atbilstošu kontrabandas meklēšanas

disciplīnas regulāro apmācību

procesu un iegūto prasmju

uzturēšanu tieši ar muitas dienesta

funkciju izpildi (kontrabandas

preču, vielu meklēšana un atklāšana)

saistītos objektos (lidosta,

lidmašīnas, kuģi, jūras konteineri)

un ņemot vērā darba suņu

izvietojumu visā valstī (Latgale,

Rīga, Kurzeme).

37. Kinoloģijas stiprināšana

muitas darbā

Darba suņu skaita palielināšana dienestā.

Novecojošo darba suņu nomaiņa pret

jauniem.

1. Darba suņa skaita pieaugums

muitā – efektivizēts muitas

kontroles process. Īstenošanas

posms 2019.-2020.gads - iepirkuma

konkursa organizēšana; suņu

apmācīšana specializācijā (3 mēnešu

kurss).

2. Nomainīti novecojošie darba suņi

pret jauniem, darbspējīgiem suņiem.

Jaunās politikas iniciatīvas ietvaros

apstiprināts finansējums novecojošo

suņu nomaiņai periodam 2014.-

2016.gads.

2016.gadā plānota 6 jaunu darba

suņu iegāde (iepirkuma

organizēšana; darba suņu

apmācīšana specializācijā (3 mēnešu

kurss).

1) 2019.-2020.gads

2) Katru gadu

1) FM (VID)

2) FM (VID)

38. Pilnveidot Valsts

robežsardzes sauszemes un

jūras robežas uzraudzības

Uzraudzības un kontroles sistēmu

infrastruktūras pilnveide sniegtu aktuālās

informācijas apmaiņu tuvu reālajam laikam

1. Pabeigt valsts sauszemes robežas

kontroles sistēmas izveidi un

attīstību, integrējot Eiropas robežu

1) 30.12.2017.

1) VRS

32


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

un kontroles sistēmu

infrastruktūru atbilstoši

EUROSUR prasībām.

starp robežuzraudzībā iesaistītajām

struktūrvienībām, samazinot mēģinājumu

skaitu nelikumīgi pārvietot pāri “zaļai”

robežai akcīzes preces.

Palielinātos valsts robežas posmu garums un

vietu (objektu) skaits, kur robežuzraudzība

notiek ar tehnisko iekārtu palīdzību, radot

iespēju reorganizēt cilvēkresursu

izmantošanas kārtību, tos iesaistot augstāka

riska valsts robežas posmu tiešā uzraudzībā.

novērošanas sistēmā (EUROSUR)

(EUROSUR projekta realizācijas

2.posms).

2. Turpināt pilnveidot Valsts

robežsardzes sauszemes robežas

video novērošanas, uzraudzības un

kontroles sistēmu infrastruktūras

atbilstoši EUROSUR prasībām

(standartiem) (EUROSUR projekta

realizācijas 3. un 4.posms).

3. Izveidot Valsts robežsardzes

sauszemes un jūras robežas

situācijas attēlu atbilstoši

EUROSUR prasībām (standartiem).

(EUROSUR projekta realizācijas

5.posms).

4. Pielāgot uzraudzības un kontroles

sistēmu un izveidot nacionālo

informācijas apmaiņas tīklu

turpmākai integrēšanai EUROSUR

sistēmā. (EUROSUR projekta

realizācijas 6.posms).

.

2) 30.12.2018.

3) 30.12.2019.

4) 30.12.2020.

2) VRS

3) VRS

4) VRS

4) VID

4. Efektīva strīdu izskatīšana un sodu sistēma 39. Atsevišķu LAPK sodu par

īpaši smagiem

pārkāpumiem nodokļu jomā

pastiprināšana - paplašinot

subjektu loku.

Atbildība par preču uzskaites, preču

pavadzīmju un pavaddokumentu aprites

kārtības neievērošanu ir noteikta LAPK

155.1 pantā, tai skaitā šā panta ceturtajā daļā

ir paredzēta administratīvā atbildība par

preču uzglabāšanu vai pārvietošanu bez

preču pavadzīmēm vai pavaddokumentiem.

Taču LAPK 155.1 panta ceturtās daļas

tiesības norma nosaka tikai divus pārkāpuma

Grozījumi LAPK, nosakot, ka pie

administratīvās atbildības tiks

saukta arī fiziskā persona, tādējādi

paplašinot LAPK 155.1panta

ceturtajā daļā noteikto subjektu

loku.

01.07.2016. FM VID, TM

33


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

subjektus – amatpersonas un juridiskas

personas. Līdz ar to plašs fizisko personu

loks, kas VID ir reģistrēti kā saimnieciskās

darbības veicēji, šobrīd ir nepamatoti izslēgti

no LAPK 155.1 panta ceturtās daļas tiesiskā

regulējuma un LAPK paredzētajā kartībā

neatbild par normas dispozīcijā paredzēto

administratīvo pārkāpumu.

Ņemot vērā to, ka fizisko personu pārkāpumi

īpaši aktualizējas augļu un dārzeņu

tirdzniecības sezonā, kad notiek aktīva ne

tikai pašaudzētās, bet arī no citām valstīm

ievestās produkcijas tirdzniecība,

nepieciešams attiecināt sankcijā paredzēto

sodu arī uz fizisko personu.

40. Atsevišķu LAPK sodu par

īpaši smagiem

pārkāpumiem nodokļu jomā

pastiprināšana – soda

apmēra palielināšana.

Pēc VID rīcībā esošās informācijas kases

aparātus un kases sistēmas darījumu

reģistrēšanai visvairāk izmanto

mazumtirdzniecībā. Savukārt

mazumtirdzniecības nozares kopējais

apgrozījums ir 5 903,57 milj. euro. Saskaņā

ar Stockholm School of Economics in Riga

veikto pētījumu “Ēnu ekonomikas indekss

Baltijas valstīs 2009.–2013” ēnu ekonomika

Latvijā mazumtirdzniecības nozarē

2013.gadā bija 20,5 %. Analizējot

mazumtirdzniecības nozari, potenciālais

nedeklarētais apgrozījums

mazumtirdzniecībā ir 1 522,30 milj. euro, no

kura potenciālais pievienotās vērtības

nodoklis ir 319,68 milj. euro.

VID kontroles pasākumu laikā arvien biežāk

konstatē apliekamo ienākumu slēpšanas

gadījumus, kad nodokļu maksātāji izmanto

informācijas tehnoloģiju attīstības sniegtās

iespējas, lai samazinātu budžetā maksājamo

Grozījumi LAPK.

Lai samazinātu iejaukšanās

elektroniskajās ierīcēs un iekārtās

skaitu, šobrīd noteiktais

administratīvā soda apmērs tiks

palielināts un noteikts par

iejaukšanos katrā elektroniskajā

ierīcē un iekārtā.

Turklāt, lai stimulētu nodokļu

maksātājus pievērst pastiprinātu

uzmanību kontrollentu saglabāšanas

pienākuma pildīšanai, tiks paredzēts

jauns administratīvā pārkāpuma

sastāvs, nosakot bargāku naudas

soda apmēru par šāda pienākuma

nepildīšanu.

01.07.2016. FM VID, TM

34


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

nodokļu summu. VID veiktajās tematiskajās

pārbaudēs 2014.gadā pārkāpumi, kas saistīti

ar kases aparātu un kases sistēmu

izmantošanu, ir 71 %, 2013.gadā – 70 %, bet

2012.gadā – 68 % no kopējā konstatēto

pārkāpumu skaita. Pārbaužu gaitā ir

konstatēti pārkāpumi kases aparātu un kases

sistēmu ekspluatācijas noteikumu

ievērošanā, kas liecina par iejaukšanos kases

aparātos vai kases sistēmās. 2014.gadā šādu

pārkāpumu īpatsvars ir 52 %, 2013.gadā – 45

%, bet 2012.gadā – 43 % no kopējā

konstatēto pārkāpumu skaita.

Šobrīd pastāvošā administratīvo sodu

piemērošanas sistēma Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa

156.1panta piektajā un sestajā daļā

paredzētajiem pārkāpumiem nenodrošina

administratīvā soda piemērošanas mērķi –

audzināt personu, kura ir izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, likumu

ievērošanas un sadzīves noteikumu

cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību

pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu

jaunus pārkāpumus. Tāpat ir gadījumi, kad

nodokļu maksātājs nesaglabā kontrollentes,

jo šobrīd ekonomiski ir “izdevīgāk”

nomaksāt sodu par elektronisko ierīču un

iekārtu lietotāju pienākumu nepildīšanu

(Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 156.1panta otrā un ceturtā daļa),

nevis pieļaut izdarītā pārkāpuma par

iejaukšanos programmatūrā atklāšanu.

Konstatējot iejaukšanos kases aparāta vai

kases sistēmas programmatūrā, ir

apgrūtināta slēpto ienākumu un budžetā

35


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

iemaksājamās naudas summas noteikšana –

šāda situācija radusies gan nepilnīgu iekārtu

tehnisko prasību dēļ, kad veiktās

manipulācijas ar programmatūru

nesaglabājas atmiņā, gan nodokļu

maksātājiem nepildot pienākumu saglabāt

kontrollentes (t.sk. apzināti tās slēpjot un

iznīcinot). Līdz ar to samazināto nodokļu

apmēru precīzi ir iespējams noteikt par ļoti

īsu periodu (diena, nedēļa), kad pārbaudes

laikā tiek iegūta informācija par patiesu

darījumu kopsummu un salīdzināta ar

nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaitē

uzrādītiem datiem.”

41. Pārkāpumu, kas saistīti ar

iejaukšanos nodokļu un citu

maksājumu reģistrēšanas

elektronisko iekārtu vai

ierīču programmatūrā, lai

sagrozītu tajās reģistrējamos

datus, šādu “uzlabotu”

iekārtu vai ierīču lietošanu,

speciālu programmu izstrādi

vai papildierīču

izgatavošanu,

kriminalizēšana.

Šobrīd, lai personu, kas veikusi iejaukšanos

nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas

elektronisko iekārtu vai ierīču

programmatūrā, izstrādājusi speciālu

programmu, sauktu pie kriminālatbildības, ir

jāiegūst pierādījumi par personas līdzdalību

(tiešu nodomu) cita nozieguma izdarīšanā,

kas vairumā gadījumu ir ilgstošs un sarežģīts

process.

Apstāklis, ka iekārtas vai ierīces speciālas

programmatūras izstrāde vai lietošana

likumīgiem mērķiem ir apšaubāma, un pati

par sevi rada augstu sabiedrisko bīstamību,

norāda uz atsevišķa regulējuma

nepieciešamību Krimināllikumā, kurš

nosaka jaunu noziedzīga nodarījuma sastāvu

par iekārtas vai ierīces speciālas

programmatūras vai iekārtas izgatavošanu,

pielāgošanu, izplatīšanu, glabāšanu un

izmantošanas faktu.

Tādējādi ir nepieciešams kriminalizēt

pārkāpumus, kas saistīti ar iejaukšanos

Veicami grozījumi Krimināllikumā,

nosakot, ka pie kriminālatbildības

tiks saukta persona par

programmatūras vai iekārtas

lietošanu, ar kuras palīdzību var

sagrozīt nodokļu un citu maksājumu

reģistrēšanas elektroniskajās ierīcēs

un iekārtās reģistrējamos datus, kā

arī par programmatūras vai iekārtas

izgatavošanu, pielāgošanu,

izplatīšanu vai glabāšanu, ar kuras

palīdzību var sagrozīt nodokļu un

citu maksājumu reģistrēšanas

elektroniskajās ierīcēs un iekārtās

reģistrējamos datus.

01.07.2016. FM (VID) TM

36


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas

elektronisko iekārtu vai ierīču

programmatūrā, lai sagrozītu tajās

reģistrējamos datus, šādu “uzlabotu” iekārtu

vai ierīču lietošanu, speciālu programmu

izstrādi vai papildierīču izgatavošanu.

42. “Aplokšņu algu” izmaksu

kriminalizēšana.

Šobrīd par “aplokšņu algu” izmaksu un

darba ņēmēju nodarbināšanu bez darba

līguma ir paredzēta administratīvā atbildība,

taču, ņemot vērā, ka valsts budžetam tiek

nodarīts būtisks kaitējums, nepieciešams

kriminalizēt “aplokšņu algu” izmaksu,

veicot grozījumus Krimināllikumā.

Efektīvai problēmas risināšanai saistībā ar

noziedzīgiem nodarījumiem “aplokšņu

algu” jomā mainīt nodarīto zaudējumu

apjomu no 50 minimālajām algām uz piecām

minimālajām algām.

Grozījumi Krimināllikumā, kā

rezultātā tiks noteikts, ka pie

kriminālatbildības tiks saukta

persona (fiziskā vai juridiskās

personas amatpersona/ darbinieks),

kura ir izmaksājusi vai kuras

uzdevumā darbiniekiem/personām,

kas strādāja pie atbildības sauktās

personas/uzņēmuma labā, ir

izmaksāts atalgojums skaidrā naudā,

nenorādot to grāmatvedības

dokumentos vai norādot to tādā

apmērā, kas neatbilst faktiski

veiktajām izmaksām, ar nodomu

(tīši) apiet esošo kārtību atalgojuma

atspoguļošanai grāmatvedības

dokumentos. Minētais regulējums

tiks attiecināts uz tiesiskajām

attiecībām, kas noformētas vai

kuram bija jābūt noformētām Darba

likumā vai Civillikumā noteiktajā

kārtībā. Jāparedz, ka pie

kriminālatbildības persona tiks

saukta, ja veikto izmaksu summa

sasniegs ievērojamu apmēru, proti,

priekšmeta kopējā vērtība

izdarīšanas brīdī nav mazāka par

desmit minimālo mēnešalgu

kopsummu (pašlaik 3600 euro). Ja

vērtība nesasniegs minēto slieksni,

01.07.2016. TM FM

37


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

persona tiks saukta pie

administratīvas atbildības.

43. Kriminālatbildības par

krāpšanu nodokļu jomā

piemērošanas

efektivizēšana.

Statistikas dati (Tiesu informācijas sistēmas

pārskats “Notiesāto personu skaits”) liecina

par to, ka tiesu praksē par izvairīšanos no

nodokļu nomaksas un krāpšanu (t.sk. ar

nodokļiem) reāla brīvības atņemšana un

papildsodi ir piemērojami ārkārtīgi retos

gadījumos, bet naudas sods tiek noteikts

tuvu panta sankcijā paredzētajai minimālajai

soda robežai, kas savukārt nozīmē, ka pēc

tiesnešu un prokuroru domām, šis

noziegums ir daudz mazāk kaitīgs, nekā to

uzskatījis likumdevējs. Tādējādi, lai secinātu, vai Krimināllikumā ir

nepieciešams ietvert jaunu pantu par

krāpšanu nodokļu jomā, paredzēt

grozījumus jau esošajās normās, vai arī veikt

citus pasākumus tiesībaizsardzības iestāžu

izpratnes veicināšanai, ir nepieciešama

padziļināta diskusija. Tādējādi nepieciešams

organizēt diskusiju un izvērtēt

nepieciešamību veikt pasākumus, lai varētu

efektīvi saukt personas pie

kriminālatbildības par krāpšanu nodokļu

jomā.

Izvērtējuma sagatavošana par to, vai

veicami grozījumi Krimināllikumā

ietverot jaunu pantu par krāpšanu

nodokļu jomā vai sagatavojami

grozījumi jau esošajās normās, vai

arī veicami citi pasākumi

tiesībaizsardzības iestāžu izpratnes

veicināšanai kriminālatbildības par

krāpšanu nodokļu jomā

piemērošanā.

30.12.2016. TM

44. Mediācija nodokļu strīdu

risināšanai. Soda naudas un

nokavējuma naudas

sistēmas pārskatīšana.

Alternatīvs strīdu risināšanas institūts –

mediācijas process nodokļu strīdu

izskatīšanā, t.i., izstrādāts risinājums strīdu

nodokļu lietās risināšanai, kas paredz, ka

konfliktējošās puses nodokļu strīdu risina ar

neitrālas trešās personas starpniecību, nevis

tiesā.

Pārskatīt lēmumu pieņemšanas procesu

audita laikā un apstrīdēšanas procesā.

1. Darba grupas mediācijas institūta

izvērtēšanai nodokļu strīdos izveide.

2. Informatīvais ziņojums par

mediācijas institūta izmantošanas

iespējām nodokļu strīdu izskatīšanā.

3. Grozījumi likumā “Par nodokļiem

un nodevām”, kā rezultātā

1) 30.01.2016.

2) 30.12.2016.

3) 15.01.2018.

1) FM

2) FM

3) FM

1) TM

2) TM

3)TM

38


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

Nepieciešams pārskatīt un efektivizēt soda

naudas un nokavējuma naudas sistēmu.

pilnveidots un efektivizēts

apstrīdēšanas mehānisms.

4. Grozījumi likumā “Par nodokļiem

un nodevām” saistībā ar soda naudas

un nokavējuma naudas sistēmas

pārskatīšanu.

4) 30.12.2020.

4) FM

4) TM

5. Nodokļu maksāšanas nepieciešamības skaidrošana, caur efektīvu informācijas apmaiņas, komunikācijas un izglītošanas

procesu 45. Ikgadēji un regulāri sociāli

informatīvie komunikācijas

pasākumi par godprātīgas

nodokļu nomaksas

sekmēšanu un izpratnes

veicināšanu par valsts

budžetu veidošanu un ēnu

ekonomikas riskiem

sabiedrībā

Veikt pastāvīgus sabiedrības, it īpaši

konkrētu mērķauditoriju informēšanas un

izglītošanas sociāli informatīvos pasākumus,

veicinot vienu no Latvijas iedzīvotāju

pamatpienākumiem – godprātīgu nodokļu

nomaksu, mainot Latvijas sabiedrības

attieksmi un paaugstinot iedzīvotāju izpratni

par godprātīgas nodokļu nomaksas

nozīmīgumu valsts ilgtermiņa attīstībai, kā

arī atgādinot, kur paliek nodokļos nomaksātā

nauda, kādiem mērķiem tā tiek novirzīta un

kādus labumus no tā var gūt sabiedrība.

Tāpat sabiedrībai tiks atgādināts, kādas

sekas raisa ēnu ekonomika un izvairīšanās

no nodokļu nomaksas gan personai

individuālā līmenī, gan sabiedrībai un tās

vajadzību nodrošināšanai kopumā.

Sekmēt Finanšu ministrijas

nosprausto mērķi - mazināt ēnu

ekonomikas apmēru Latvijā vismaz

par vienu procentpunktu gadā,

sasniedzot Eiropas vidējo līmeni

līdz 2020. gadam.

Paaugstināt Latvijas sabiedrības

izprati un informētību par valsts

budžeta līdzekļu izlietošanu, valsts

budžeta izveidi un paaugstināt

iedzīvotāju izpratni par godprātīgas

nodokļu nomaksas nozīmīgumu

valsts ilgtermiņa attīstībai.

Veicināt vienu no Latvijas

iedzīvotāju pamatpienākumiem –

godprātīgu nodokļu nomaksu.

Izskaidrot sabiedrībai, kādas sekas

raisa ēnu ekonomika un izvairīšanās

no nodokļu nomaksas gan personai

individuālā līmenī, gan sabiedrībai

un tās vajadzību nodrošināšanā

kopumā.

Pastāvīgi FM, VID Visas

ministrijas

46. Izglītības programmu

pārskatīšana attiecībā uz

nodokļiem.

Nodokļu izglītības un apziņas veidošana par

legālās ekonomikas nepieciešamību un

priekšrocībām, pamatizglītības mācību

Mācību priekšmeta programmas -

sociālās zinības pārskatīšana un

papildināšana ar saturu par legālās

30.12.2017. IZM FM, VID

39


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

priekšmeta programmas - sociālās zinības

pārskatīšana.

ekonomikas nepieciešamību un

priekšrocībām. Integrējot minēto

saturu arī programmās 10.-12.

klasei.

6. Efektīva nodokļu politika 47. Izstrādāt vidēja termiņa

valsts nodokļu politiku, kas

būtu saistīta ar vidēja

termiņa Latvijas

Nacionālajā attīstības plānā

2014.-2020.gadam noteikto,

nodrošinātu nodokļu

politikas kvalitatīvu un

pilnīgu realizāciju un

paredzētu nodokļu politikas

instrumentiem

sasniedzamos mērķus un

rezultatīvos rādītājus.

Lai nodrošinātu nodokļu iekasējamības

palielinājumu, virzoties uz nodokļu

ieņēmumu apjomu pret iekšzemes

kopproduktu 1/3 apmērā, kā arī radītu

prognozējamu un stabilu uzņēmējdarbības

vides tiesisko regulējumu, īpaši pievērošot

uzmanību nodokļu maksātājus atbalstošas

nodokļu politikas veidošanai, kas tādējādi

veicinātu godprātīgas komercdarbību un

nodokļu nomaksas disciplīnu kopumā.

Izstrādājot vidēja termiņa valsts nodokļu

politiku ir jāņem vērā arī nodokļu sistēmas

konkurētspēja Baltijas valstīs.

Nodokļu politikas pamatnostādnes

2017. -2020.gadam.

15.07.2016. FM Nozaru

ministrijas

48. Izvērtēt iespēju veikt

grozījumus normatīvajos

aktos par dabas resursu

nodokļa piemērošanu

iepakojumam un videi

kaitīgām precēm un

prasībām to atkritumu

apsaimniekošanai, ja

nodokļa maksātājam

piemēro atbrīvojumu

nodokļa samaksas.

Tā kā attiecībā par iepakojumu un videi

kaitīgām precēm liela daļa komersantu

saņem atbrīvojumus no dabas resursu

nodokļa samaksas, nepieciešams izvērtēt

izveidoto sistēmu un kārtību, kādā

komersanti tiek atbrīvoti no dabas resursu

nodokļa samaksas un veikt grozījumus

attiecīgajos normatīvajos aktos:

1. Dabas resursu nodokļa likums paredz

atšķirīgas prasības atkritumu

apsaimniekotājam, kurš izveidojis

apsaimniekošanas sistēmu un ar kuru

līgumpartneri ir noslēguši līgumu par

piedalīšanos apsaimniekošanas sistēmā

(turpmāk – apsaimniekotājs) un dabas

resursu nodokļa maksātājam, kurš pats ir

izveidojis un piemēro atkritumu

1. Veikt grozījumus Dabas resursu

nodokļa likumā, nosakot prasību

dabas resursu nodokļa

maksātājam, kurš pats ir izveidojis

un piemēro atkritumu

apsaimniekošanas sistēmu, pie

pārskata pievienot akreditētā

auditora ziņojumu.

1) 01.01.2017.

1) VARAM

1) VID

40


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

apsaimniekošanas sistēmu (turpmāk –

individuālais apsaimniekotājs).

Individuālajiem apsaimniekotājiem nav

noteikta prasība, ka pie pārskata jāpievieno

akreditētā auditora ziņojums, līdz ar to

netiek nodrošinātas vienādas prasības pret

visiem atkritumu apsaimniekošanas

uzņēmējiem. Ievērojot iepriekš minēto un

to, ka pārskatu datu ticamību nepārbauda

ne Latvijas vides aizsardzības fonda

administrācija, ne Valsts vides dienests,

pastāv risks, ka individuālo

apsaimniekotāju pārskatos iekļautie dati

var nebūt ticami.

2. Spēkā esošajos Ministru kabineta

2009.gada 3.novembra noteikumos

Nr.1294 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas

resursu nodokļa samaksas par videi

kaitīgām precēm nav noteikta prasība

pirms atbrīvojuma no dabas resursu

nodokļa (turpmāk – nodoklis) samaksas

saņemšanas nodokļa maksātājam vai

apsaimniekotāja līgumpartnerim, kas ir

elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs

vai bateriju vai akumulatoru ražotājs,

reģistrēties Elektrisko un elektronisko

iekārtu ražotāju reģistrā vai Bateriju vai

akumulatoru ražotāju reģistrā. Atbilstoši

Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija

noteikumiem Nr.331 “Elektrisko un

elektronisko iekārtu un bateriju vai

akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtība

un samaksas kārtība par datu uzturēšanu”

komersants var reģistrēties mēneša laikā

pēc elektrisko un elektronisko iekārtu vai

2. Lai nepieļautu nereģistrētu

uzņēmumu atbrīvošanu no nodokļa

samaksas, veikt grozījumus


3.novembra noteikumos Nr.1294

“Kārtība, kādā atbrīvo no dabas

resursu nodokļa samaksas par videi

kaitīgām precēm”, nosakot prasību

nodokļa maksātājam vai

apsaimniekotāja līgumpartnerim,

kas ir elektrisko un elektronisko

iekārtu ražotājs vai bateriju vai

akumulatoru ražotājs, reģistrēties

Elektrisko un elektronisko iekārtu

ražotāju reģistrā vai Bateriju vai

akumulatoru ražotāju reģistrā.

2) 01.07.2016.

2) VARAM

2) VID

41


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

bateriju vai akumulatoru ievešanas.

Rezultātā preču apjomus, kas komersantam

radušies pirms reģistrācijas, var arī

neuzrādīt, kā arī nereģistrēties vispār

situācijās, kad šīs preces tiek ievestas

neregulāri.

49. Ierobežot izdevumu

norakstīšanu N1 kategorijas

transportlīdzekļiem un

pilnveidot prasības

uzņēmumu vieglo

transportlīdzekļu nodokļa

maksāšanai par šādiem

transportlīdzekļiem, veicot

grozījumus attiecīgajos

nodokļu likumos.

Kā arī noteikt priekšnodokļa

atskaitīšanas tiesību

ierobežojumu arī kravas

transportlīdzekļiem ar pilnu

masu līdz 3500 kg, kuri

reģistrēti CSDD ar kodu N1.

Tāpat noteikt, ka

priekšnodokli par

reprezentatīvu automobiļu,

kuri tālāk tiek izmantoti

auto nomas pakalpojumu

sniegšanai, iegādi var

atskaitīt tikai tādi nodokļa

maksātāji, kuriem

transportlīdzekļu

iznomāšanas pakalpojumi

veido ne mazāk kā 90

procentus no kopējā

apgrozījuma.

Pasākums, lai ierobežotu nodokļu

optimizēšanu saistībā ar N1 kategorijas

transportlīdzekļiem, kuru ar reklāmas

starpniecību aicina izmantot

transportlīdzekļu tirgotāji (dīleri).

Iegādājoties N1 kategorijas

transportlīdzekli, nodokļu maksātājam ir

iespēja izvairīties gan no uzņēmumu vieglo

transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas, gan

no uzņēmumu ienākuma nodokļa

maksāšanas reprezentatīva vieglā

automobiļa iegādes gadījumā.

Veikt grozījumus Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 100.pantā, likuma “Par

uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta

divdesmit sestajā daļā, Transportlīdzekļa

ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo

transportlīdzekļu nodokļa likuma 10.pantā.

1. Veicami grozījumi

“Transportlīdzekļa ekspluatācijas

nodokļa un uzņēmumu vieglo

transportlīdzekļu nodokļa likumā”,

nosakot uzņēmumu vieglo

transportlīdzekļu nodokli N1

kategorijas transportlīdzekļiem.

2. Veicami grozījumi likuma “Par

uzņēmumu ienākuma nodokli”

1.panta 26.daļā, paredzot

reprezentatīvo automobiļu normas

attiecināt arī uz N1 kategorijas

transportlīdzekļiem.

1) 30.12.2016.

2) 30.12.2016.

1) FM

2) FM

1) VID

2) VID

42


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

50. Izvērtēt iespēju

darbiniekiem nodrošināto

un koplīgumā noteikto

sociālo garantiju, kas

saistītas ar darbinieku

ēdināšanu, transportu,

dienesta viesnīcu un

izglītības iegūšanu,

attiecināt uz uzņēmuma

saimnieciskās darbības

izmaksām, nepiemērojot

papildus darbaspēka

nodokļus.

Pieaudzis uzņēmumu skaits, kuros

darbinieki ir nodrošināti ar papildu

garantijām koplīgumos, rezultātā pieaug

legāla algu izmaksa un samazinās

uzņēmumu izdevumi darbinieku ēdināšanai,

kuri netiek pareizi atspoguļoti grāmatvedībā

un nodokļu mērķiem.

Izmaiņas nepieciešamas, lai mazinātu slēptā

veidā vai grāmatvedības uzskaitē vispār

neuzrādītu personificējamu darbiniekiem

nodrošinātu izdevumu apmaksu par

transportu, izglītību, ēdināšanu vai dienesta

viesnīcām, kā arī veicinātu legālā atalgojuma

pieaugumu un šādu pakalpojumu sniedzēju

ienākumu uzrādīšanu grāmatvedības

uzskaitē. Pašreizējais normatīvais

regulējums paredz, ka darba devējam veicot

augstākminēto izdevumu apmaksu, ja tie ir

personificējama uz individuālu darbinieku,

izmaksas pielīdzināmas par darba algai, kā

rezultātā ir pienākums papildus aprēķināt

darba devēja un darba ņēmēja valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas un

iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādejādi

darba devējam radot papildus nodokļu

izdevumus vairāk kā 79% apmērā no segtās

izdevumu summas. Lai izvairītos no šādu

nodokļu nomaksas šādi izdevumi vai nu

netiek segti darbiniekiem, vai tiek segti

slēptā veidā (nepersonificējot uz konkrētu

darbinieku vai attiecinot uz citām

izmaksām), vai arī šādas izmaksas sedz tās

vispār neuzrādot grāmatvedības uzskaitē ne

darba devēja, ne pakalpojumu sniedzēja

pusē.

1. Izveidota darba grupa, kura

izstrādā atvieglojuma modeli.

2. Nacionālās trīspusējās sadarbības

padomes apakšpadome izskata

darba grupas piedāvājumu un lemj

par tālāku atbalstu vai

uzlabojumiem.

3. Atbildīgās institūcijas izstrādā

normatīvo aktu grozījumus

(grozījumi likumā “Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli” un grozījumi

likumā “Par valsts sociālo

apdrošināšanu”).

4.Grozījumi normatīvajos aktos

iesniegti Ministru kabinetā.

1) 30.01.2016.

2) 01.03.2016.

3) 10.05.2016.

4) 30.06.2016.

1) FM

2) NTSP

3) FM, LM

4) FM, LM

1) Nozaru

ministrijas

2) Nozaru

ministrijas

43


Nr.p.k.


pamatojums




normatīvajos aktos


institūcija

Iesaistītās

institūcijas

Ņemot vērā sasaisti ar aprēķināto darba algu

apmēru un nomaksātajiem nodokļiem,

regulējums nodrošinātu tā piemērošanu

godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kā arī

papildus veicinātu darba apstākļu

uzlabošanu, nodarbinātības un mobilitātes

veicināšanu, t.sk. nodarbinātību reģionos.

Minētais regulējums ir salīdzinoši vienkārši

ieviešams, jo tā piemērošana ir līdzīga

pašreiz spēkā esošajam regulējumam par

darba devēju iemaksām uzkrājošās dzīvības

apdrošināšanā ar 5 gadu termiņu vai pensiju

fondā – attiecīgi tas neradīs papildus

administratīvo slogu. Vienlaicīgi minētais ir

attiecināms arī uz valsts un pašvaldību

iestāžu darbiniekiem.

Economy & Finance

Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020.gadam