Upload
daina-birkenbauma
View
294
Download
6
Embed Size (px)
DESCRIPTION
Sugu veidošanās. Cilvēka evolūcija.
Citation preview
SAUSIŅA 1.D: 183-199.lpp.POROZOVA 2.D.: 8-32. lpp.
LiteratūraLīga Sausiņa.
Bioloģija vidusskolai 1. daļa. 183-199.lpp.
Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai. 2. daļa (zaļā grāmata)
8-32. lpp.
(ārējā uzbūve),
(iekšējā uzbūve),
(izplatības vieta)
morfoloģiskais
anatomiskais
Sugas kritēriji:
fizioloģiskais (dzīvības procesi),
etoloģiskais (uzvedība),
bioķīmiskais (ķīmiskais sastāvs),
ģenētiskais (hromosomu skaits),
ekoloģiskais
ģeogrāfiskais
(dzīves vide),
Atrodi nosauktajām pazīmēm atbilstošos sugas kritērijus
1.morfoloģiskais2.anatomiskais
A. Šūnas kodolā 46 hromosomasB. Vidējā ķermeņa t036,6 C0
C. plaukstas īkšķis izvietots 900leņķīD. aizkuņģa dziedzeris izstrādā insulīnu, kas glikozi pārvērš glikogēna rezervē
E. galvas smadzeņu lielāko masu veido lielās puslodes
F. pastāvīgi apdzīvo visu Zemi, atskaitot polāros apgabalusG. sazinās ar artikulētu valoduH. būtiski izmaina vidi atbilstoši dzīves prasībām
3.fizioloģiskais
4.etoloģiskais
5.bioķīmiskais
6.ģenētiskais
7.ekoloģiskais
8.ģeogrāfiskais
Diverģence - konverģence
Pazīmju attālināšanās notiek radnieciskiem organismiem pielāgojoties dažādām vidēm
Pazīmju tuvināšanās-neradnieciski organismi vienādos vides apstākļos veido līdzīgus pielāgojumus
Evolūcijas ceļiProgress Regress
Aromorfoze Idioadaptācija Deģenerācija
Fiziomorfoloģiska uzbūves sarežģīšanās
vienkāršošanās, indivīdu skaita samazināšanās, areāla sašaurināšanās.
uzbūves un funkciju komplicēšanās, kas izraisa indivīdu skaita palielināšanās, areāla paplašināšanos.
Savdabīga pielāgošanās šauriem vides apstākļiem
Uzbūves vienkāršošanās galvenokārt pārejot uz parazītisku vai mazkustīgu dzīvesveidu
Slēpjoša krāsa
Slēpjoša forma
Brīdinošā krāsa
Mimikrija
Evolūcijas ceļi: adaptācijaAromorfoze
Idioadaptācija- pielāgošanās
Slēpjoša krāsa
Slēpjoša forma Brīdino
šā krāsa
Mimikrijaneatkarība no ūdensneatkarība no vides t0
Makroevolūcija–rodas augstāk attīstītas klases, tipi Mikroevolūcija –rodas
sugu daudzveidība
pielāgotība ir relatīva
Homologie orgāni var veikt dažādas funkcijas, tomēr tiem ir kopīga izcelsme. Piemēram, ekstremitātes cilvēkam, delfīnam, putnam
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
Analogie orgāni – orgāni, kuri veic līdzīgas funkcijas, bet to izcelsme ir atšķirīga, veidojušies līdzīga dzīvesveida rezultātā (putna un sikspārņa spārni)
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
Izlase
Dabiskā izlaseMākslīgā izlase
Process, kura rezultātā vienas sugas iet bojā bet citas saglabājas
Cilvēka darbība
Cīņa par eksistenci
Mainība iedzimtība
Šķirnes
Rodas jaunas sugas Izmirst videi
nepielāgotas sugas
Ar katru gadu palielinās rezistento (pret zālēm izturīgo baktēriju) sugu skaits
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
http://www.vanderbilt.edu/AnS/english/Clayton/Galapago_finches.gif
Sugu izmiršanaIzmirst videi nepielāgotas sugas Pēdējos 100 gados galvenokārt izmirst saistībā ar cilvēka darbību
Nozīmīgākās dabiski izmirušās sugas
bruņu zivsDodo-dronts Tasmānijas
vilks
Nozīmīgākās iznīcinātās sugas
Jūrasgovs
Sugu veidošanāsĢeogrāfiskā izolācija – populācija sadalās izolētās daļāsĢeogrāfiskā izolācija – populācija sadalās izolētās daļāsBioloģiskā izolācija - neļauj savstarpēji krustotiesBioloģiskā izolācija - neļauj savstarpēji krustoties
http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php
Evolūcijas mehānismiPopulāciju un individuāla attīstībaPopulāciju un individuāla attīstībaĢenētiskās izmaiņasĢenētiskās izmaiņas
mutācijasmutācijasgēnu greifs gēnu greifs
Ģenētiskie procesi lielās un mazas populācijāsĢenētiskie procesi lielās un mazas populācijās
PopulācijaPopulācija - - vienas sugas indivīdu kopa, kas ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju, kur vairojas un ir norobežota no citām tās pašas sugas indivīdu kopām.
Hominīdu evolūcija
Hominīdu evolūcija
Homo habilis (2.0 – 1.6mya)
H. rudolfensis (2.4-1.6mya)
H. erectus (1.9-27kyBP)
H. heidelbergensis (800-100kyBP)
H. neanderthalensis (300-30kyBP)
H. sapiens (130kyBP – present)
Hominīdu evolūcijaHomo ģints evolūcija:
Smadzeņu izmērsStāvus gaitaMedībasUguns iegūšana (H. erectus)Mājokļu celtniecība(H. heidelbergensis)Drēbes (H. neandertalensis)Valoda (Neandertals?)
Homo habilis
Artist’s representation of a Homo habilis band as it might have existed two million years ago.
Smadzenes 612 cm3
Dzīvoja pirms 2.3 - 1.6 milj.g.
Pirmie darba rīki
Izvirzīta seja, uzacu loki
Iespējams gaļēdāji
Iespējams, dzīvoja kokos
Atklāti 1960. g. (Līkijs)
Nerunāja
Homo erectus1891 - Eugene Dubois atklājis Javas salā, atrasti arī Ķīnā, ĀfrikāDzīvojuši pirms 1.9 milj. – 27 000 gadiem994 cm3 smadzeņu tilpums (H. habilis - 612)Ačūlijas darbarīki
Photograph of Nariokotome boy, an early Homo erectus found near Lake Turkana, Kenya.
Homo erectusKāpēc H. erectus bija veiksmīgāki?
Samazinājās dzimumu atšķirības, veidojās noturīgi pāriMazāks ķermeņa apmatojums – gatavoja apģērbu Iemācījās gatavot apģērbu no kažokādām – spēja izdzīvot
aukstumā
Spēja pielāgoties apkārtneiKultūra
Organizētas medībasting Spēja aizsargāties no
plēsoņām Iespējams, prata izmantot
uguni Veidoja apmetnes Gatavoja darbarīkus
Distribution of H. erectus
Homo neanderthalensisAqtklāti Neander ciemā
netālu no Diseldorfas 1856. gadā
Lielas smadzenes - 1,400 cm3
Garš ķermenis, īsākas ekstremitates
Mainījās seja un zobu izvietojums
The skull of the classic Neandertal found in 1908 at La Chapelle-aux-Saints.
Neandertāliešu kultūra
Veidoja apmetnes (netālu no
upēm, izmantoja koku un
ādas)
Uguns – iespējams,
izmantoja uguni rituālos?
Valoda – vai spēja runāt?
Gatavoja darbarīkus
Top: Reconstruction of Neandertal burial from Shanidar caveBottom: Mousterian tools
Kas notika ar neandertāliešiem?H. neanderthalensis dzīvoja vienlaicīgi ar H.
sapiens vismaz 20 000 gadus
Kas notika?
Neandertālieši saplūda ar H. sapiens
H. sapiens nogalināja neandertāliešus
Neandertālieši neizturēja konkurenci ar H.
sapiens
Homo sapiensArhaiskais – pirms
35000 - 100 000 gadiemHomo sapiens vai
Homo sapiens neanderthalensis
Modernais – radies ~ pirms 35000 gadiem, dzīvo līdz mūsdienāmModerna anatomijaHomo sapiens sapiens
Kromanjonas cilvēksKromanjonas cilvēks
Dzīvoja rietumeiropā pirms 35000 - 17000 gadiem
Galvaskausa tilpums 1600 cm3
Nosaukums radies no hoteļa Francijā
Nav atsevišķa suga – ietilpst Homo sapiens
Arhaiskā H. sapiens kultūra Māksla
Atrastas pērles, kokgriezumi, gleznas
Alu gleznojumi Spānijā, Francijā
Sievietes figūras
Veidotas pirms 22000 - 27000 to 22,000 gadiem
Nosauktas par “Venērām”, attēlo sievietes ar platiem gurniem, lielām krūtīm. Iespējams, tika uzskatītas par ideālu auglīgai sievietei.
Arhaiskā H. sapiens kultūra
Alu gleznojumi Dzīvnieku atainojumi Cilvēki izmanto dzīvnieku gaļu un
ādas Rituālie zīmējumi pirms medībām
20000 gadus senas alu gleznas pie Vallon-Pont-d'Arc Dienvidfrancijā (pa kreisi) un Lascaux, Francijas dienvidrietumos
Jaunākais paleolīts – kultūras uzplaukums Pirms 10000 – 40000 gadiem Mājokļi
Pirms 15000 gadiem Ukrainā Daži gatavoti no mamutu
kauliem Koka, ādas apstrāde
Dabarīki asmeņi specializācija savienoti darbarīki bultas
Suņa domestikācija Cilvēki kļuva no medniekiem
par vācējiem.
Pa kreisi: mājoklis no mamuta kauliem
Lejā: darbarīki attīstība
Modernais Homo Sapiens• Reģionālās nepārtrauktības modelis (Milford Wolpoff, UMich) - cilvēki attīstījās lielākā vai mazākā mērā vienlaicīgi visā Vecajā pasaulē.• Ātrās nomaiņas modelis (Chris Stringer, NHM Londona) - cilvēki attīstījās tikai vienu reizi - Āfrikā no H. heidelbergensis senčiem - un pēc tam nokļuvuši visā Vecajā pasaulē.
Cilvēku rasesModernie cilvēki pieder pie vienas sugas, bet
ir izveidojušās rases, kas atšķiras ar ķermeņa daļu proporcijām, melanīna daudzumu acīs, matos un ādā.
Mācību avoti:SAUSIŅA 1.D: 183-199.lpp.POROZOVA 2.D.: 8-32. lpp.http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/
default.aspx@tabid=9&id=172.html
Krievu valodā:http://interneturok.ru/ru/school/biology/11-klass
МикроэволюцияМакроэволюцияПроисхождение человека