Zinātnes finansējums un zinātnes attīstība Latvijā

2013.gada 6.februāris

Ilze Trapenciere

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības speciāliste augstākās izglītība un zinātnes jautājumos

33.pants. Zinātniskās darbības finansēšana no valsts budžeta līdzekļiem

(2) Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta.

Zinātnes finansējuma shēma

Zinātnes finansējums

Valsts budžeta finansējums

Bāzes finansējums

Grantu finansējums

VPP

Tirgus orientētie pētījumi, Sadarbības

projekti

Eiropas struktūrfondi (t.sk. līdzfinans.)

Starptautiskie projekti (t.sk.

līdzfinans.)

Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība

“Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem” (2009.gada 10.novembra MK noteikumi Nr.1316)

Binst= (I + P) x At I – finanšu līdzekļi zinātniskās institūcijas uzturēšanai

P – finanšu līdzekļi zinātniskā personāla atalgojumam

At – zinātniskās institūcijas attīstības koeficients

Atalgojums (MK Not.1316, 4.)

Finanšu līdzekļus zinātniskā personāla atalgojumam (P) vienam kalendāra gadam aprēķina, ņemot vērā zinātniskā personāla skaitu un noteikto bāzes atalgojuma apmēru, izmantojot šādu formulu:

P = Zz x (A + N) x 12 , kur

Zz – vidējais zinātniskā personāla skaits (pilna darba laika ekvivalenta

izteiksmē) zinātniskajā institūcijā iepriekšējā gadā; A – viena vadošā pētnieka (pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē) bāzes

atalgojums mēnesī, kas atbilst 50 % no profesora zemākās mēneša darba algas likmes saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”;

N – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Bāzes finansējumu neaprēķina zinātniskajam personālam, kas iepriekšējā gadā nav piedalījies neviena zinātniska projekta vai līgumdarba izpildē.

Bāzes finansējums Samazinoties kopējam piešķirtajam gada finansējumam valsts budžeta apakšprogrammai 05.02.00 „Zinātnes bāzes finansējums”, visām zinātniskajām institūcijām tiek proporcionāli samazināts. Piešķirtais zinātniskās darbības bāzes finansējuma apjoms: - 1.01.2009. līdz 13.07.2009. veidoja 44% no nepieciešamā finansējuma (kas būtu jāpiešķir, izmantojot normatīvajā aktā noteikto bāzes finansējuma aprēķina formulu); - 14.07.2009. līdz 31.12.2009. veidoja 31% no nepieciešamā finansējuma; - kopš 01.01.2010. veido 21% no nepieciešamā finansējuma.

Zinātnes bāzes finansējuma apmērs (Ls)

2011 2012 2013

KOPĀ: 7 939 628 8 141 528 7 939 628

Kopš 2005.gada nozares koeficients dabaszinātnēm (fizika, bioloģija, ķīmija), inženierzinātnēm un tehnoloģijām (t.sk.arhitektūrai un būvniecībai), veselības zinātnēm, lauksaimniecības, vides, zemes un meža zinātnēm nav mainīts.

Bāzes finansējuma izmantošana

(MK Noteikumi Nr.1316)

Zinātniskā institūcija piešķirto bāzes finansējumu izmanto zinātniskās institūcijas darbības stratēģijā noteikto uzdevumu un mērķu sasniegšanai, tai skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu, citu ārvalstu un starptautisko finanšu instrumentu un starptautisko zinātnisko pētījumu projektu līdzfinansējuma nodrošināšanai. Zinātniskā personāla atalgojumu no zinātniskajai institūcijai piešķirtā bāzes finansējuma... zinātniskā institūcija nosaka proporcionāli kārtējā gadā saņemtajam bāzes finansējuma apmēram, ņemot vērā zinātniskās institūcijas darba samaksas politiku, zinātniskā personāla kvalifikācijas rādītājus un katra zinātnieka personīgo ieguldījumu institūcijas zinātniskās darbības kvalitātes rādītāju summā.

Valsts pētījumu programmas

• Maksājumi parasti sākas ne agrāk par aprīli - maiju, bet darbs veicams no gada sākuma

• Izdevumi pētījuma veikšanai, izdevumi infrastruktūrai sākas no gada janvāra.

Eiropas struktūrfondu finansējums zinātnei

„Cilvēkresursu piesaiste zinātnei”:

Vismaz divus gadus pēc projekta īstenošanas beigām

finansējuma saņēmējam – zinātniskajam institūtam vai

augstskolai – būs jānodrošina vismaz vienas darba vietas

saglabāšana vienam zinātniskajā grupā piesaistītam

zinātniskajam darbiniekam.

Līdzfinansējuma problēma

Šogad beidzas ESF un ERAF projekti, kas zinātnē ap 10 milj. latu, no kura finansējumu saņēma apmēram 1000 Latvijas zinātnieku.

Secinājumi

Kaut gan viens no zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas mērķiem ir zinātnisko institūciju darbības stratēģijās noteikto uzdevumu un mērķu sasniegšana, IZM bāzes finansējuma plānošanas un īstenošanas process neveicina noteiktā mērķa sekmīgu izpildi. Zinātniskajām institūcijām piešķirtais bāzes finansējuma apmērs veido tikai 21% no nepieciešamā, paredzot izdevumus infrastruktūras attīstībai nepietiekamā apmērā;

Secinājumi

Samazinoties valsts budžeta finansējumam zinātnei, IZM neizvērtē, vai ar esošiem resursiem ir iespējams īstenot visus plānotos pasākumus noteikto rezultātu sasniegšanai. IZM īstenotā valsts budžeta plānošanas politika zinātnes jomā nav izstrādāta uz pamatotiem lēmumiem par nepieciešamajiem valsts budžeta līdzekļiem zinātniskās darbības nodrošināšanai un tās attīstības veicināšanai, jo: - IZM nav aprēķinājusi Rīcības plānā 2012.–2013.gadam noteiktajiem pasākumiem nepieciešamo finansējumu. - Pieejamais valsts budžeta finansējums zinātnei kārtējam gadam mehāniski tiek sadalīts starp valsts budžeta apakšprogrammām, neizvērtējot nepieciešamā finansējuma apjomu katram pasākumam.

Secinājumi

- IZM, definējot veicamos pasākumus valsts zinātnes politikas īstenošanai, ir paredzējusi tos īstenot piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, tajā skaitā piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus, neparedzot valsts budžeta finansējuma izmaiņas Pamatnostādņu 2009.-2013. gadam ieviešanas laikā. - kaut gan VPP īstenošanas periods pārsniedz vienu gadu, IZM finansējumu šiem pētījumu veidiem plāno tikai vienam gadam, finansējumu nepiešķirot gada sākumā.

Vai zinātnes finansējuma problēma ir aktuāla?

Galvenās problēmu grupas

• Netiek pildīts ZDL 33.2.pants

• Kā ar stratēģijas īstenošanu pie 21% bāzes finansējumu?

• Netiek pildīta norma par pētnieku atalgojumu (50% no profesora atalgojuma)

• Zinātniskā personāla atlaišana sakarā ar finansējuma trūkumu. Darba likums

• Neattiecināmās ESF projektu izmaksas (jauno zinātnieku grupas)

Riski, nepalielinot valsts budžeta finansējumu zinātnei

• Zinātniskā personāla izglītībā nelietderīgi izmantoti valsts budžeta līdzekļi

• Jauno un augsti kvalificēto pētnieku emigrācija

• Kapacitātes samazināšanās

• Neuzticēšanās IZM

• Pētniecības prestiža mazināšanās

• Neuzticēšanās valsts varai

Policy Mix Peer Review, Latvia Peer Review Outcome Report

Innovation and research have not had much priority in Latvian policy- and law-making during the last one or two decades. Interventions have been implemented weakly or not at all, owing to a combination of administrative inexperience and lack of political commitment. But the crisis could be a turning point – a shock and, via the Structural Funds, a major opportunity for change. Policy changes launched now will help determine the extent of Latvia’s longer-term sustainable recovery from crisis (Erik Arnold, Geir Arnulf, Carl Jacobsson, Jari Romanainen, Keith Smith, Giedrius Viliūnas, 2010, (CREST OMC 3% Peer review).

Ierosinājumi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai

• 2013.gadā sākt pildīt Zinātniskās darbības likuma 33.2. pantu - Pieprasīt Starptautiskajā pētījumu projektu izvērtējumā augstu novērtēto

projektu finansēšanu (papildus vismaz 7miljoni LVL) - Pieprasīt bāzes finansējuma palielinājumu, kas balstītos uz ilgtermiņa

programmu (2013.g. papildus 18 miljoni LVL) • Lai zinātniskās darbības bāzes finansējuma aprēķināšanas un

piešķiršanas mehānisms būtu vērsts uz zinātnisko institūciju darbības un vajadzību izvērtējumu, IZM pārskatīt zinātniskās darbības kvalitātes rādītājus un to īpatsvaru, lai veicinātu objektīvu katras zinātniskās institūcijas darbības kvalitāti izvērtējumu, kā arī tādus nozares koeficientus, kas atbilstu zinātnes nozaru vajadzībām.

• Prasīt IZM pilnveidot zinātniskās darbības finansēšanas modeli. Zinātnes un tehnoloģijas attīstības Pamatnostādņu 2009.-2013. gadam ieviešanas rīcības plānu 2012.-2013.gadam; veicamajiem pasākumiem valsts zinātnes politikas īstenošanai tiek aprēķināts nepieciešamais finansējums;

• Jautājumi?

• Komentāri?

• Ieteikumi rīcībai?

Paldies par uzmanību!