PKC organizētās konferences: “KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS REFORMA LATVIJĀ: Sasniegtais un nākotnes ieceres” dalībnieku prezentāciju kopsavilkums

KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS REFORMA LATVIJĀ:

19-02-2016

Sasniegtais un nākotnes ieceres

#LabaParvaldiba #GoodGov

Arvils Ašeradens

Ministru prezidenta biedrs, Ekonomikas ministrs



Reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā paveiktais un turpmākie soļi Pēteris Vilks, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs



Pēteris VilksPārresoru koordinācijas centra vadītājs

Reformas valsts kapitālsabiedrību

pārvaldībāPaveiktais un turpmākie soļi

Ietekme uz Latvijas tautsaimniecību

Valsts līdzdalība komercdarbībā

Esošais pārvaldības modelis

Reformas ieguvumi un turpmākie soļi

Valsts kapitālsabiedrības

Valsts kapitālsabiedrību ietekme uz Latvijas tautsaimniecību

Dati par 2014.gadu

Kopējie aktīvi 11,084 mljrd. EUR

Apgrozījums 3,563 mljrd. EUR

Nodarbināto skaits 53 763

6,5% no visiem nodarbinātajiem

2.9%0.2%

Enerģētika47.9%

Izglītība un sports

Mežsaimniecība un lauksaimniecība

4.8%

Transports18.8.%

Nekustamais īpašums10.2%

Sakari9.7%

Veselība 4.8%

Kultūra

Pārējās (izņemot finanšu sektoru)

0.7%

67 5

44

Pieder valstij

Izšķirošā ietekme

Nav izšķirošās ietekmes

Valsts līdzdalība komercdarbībā

NOVĒRSTA TIRGUS NEPILNĪBA

STRATĒĢISKI SVARĪGAS PRECES/ PAKALPOJUMI

STRATĒĢISKI SVARĪGI ĪPAŠUMI

81

Valsts kapitālsabiedrību līdzdalība citās sabiedrībās

Valsts kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības elementi

ATKLĀTĪBA

RISKU VADĪBA UZRAUDZĪBA

MĒRĶI

Esošais pārvaldības modelis

Valsts kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības mērķis

SKAIDRI DEFINĒTI VISPĀRĒJIE

STRATĒĢISKIE MĒRĶI

PADOMJUDARBĪBAS

UZSĀKŠANA

ATKLĀTS UN PROFESIONĀLS NOMINĀCIJAS

PROCESS

LĪDZSVAROTI FINANŠU UN

NEFINANŠU MĒRĶI

REGULĀRS KONSOLIDĒTS

PUBLISKAIS PĀRSKATS

INTERAKTĪVAS MĀJASLAPAS

IZVEIDE

Reformas ieguvumi un turpmākie soļi

OECD kapitālsabiedrību pārvaldības prakses ieviešana

Kopīgi mēs varam īstenot sistēmisku pieeju un uzlabot kapitālsabiedrību pārvaldību!

www.pkc.gov.lv

Avots: http://agiletv.com/from-chaos-to-order-on-agile-projects

http://www.pkc.gov.lv/

Sākotnējās ieceres un izvirzītie mērķi valsts kapitālsabiedrību reformaiDaniels Pavļuts, bijušais ekonomikas ministrs



SĀKOTNĒJĀS IECERES UN IZVIRZĪTIE MĒRĶI VALSTS KAPITĀLSABIEDRĪBU REFORMAI

Daniels Pavļuts19.02.2016.

Konference: “Korporatīvās pārvaldības reforma Latvijā: sasniegtais un nākotnes ieceres”

Sākotnējie reformas mērķi

Publiskie aktīvi tiek profesionāli, efektīvi un ilgtspējīgi pārvaldīti, atbilstoši labākajai korporatīvās pārvaldības praksei

Publisko aktīvu atdeve būtiski uzlabojas Uzņēmumi ar valsts / pašvaldību kapitāldaļām nekropļo tirgu

un sniedz būtisku ieguldījumu ekonomikas attīstībā Publiskie aktīvi efektīvi sasniedz tiem uzstādītos nefinanšu /

sociālos / nozaru mērķus Valsts / pašvaldības piedalās komercdarbībā tikai tik lielā mērā,

cik tas ir pamatoti un nepieciešami, nevajadzīgie un komercaktīvi tiek atsavināti

Labie nodomi… Pilnīga atbilstība ESAO (OECD) vadlīnijām Centralizēts / daļēji centralizēts pārvaldības modelis Neatkarīgs un kompetents valsts kapitāldaļu pārvaldības birojs ar kapitāldaļu

turētāja pilnvarām Sākotnējs un pēc tam regulārs valsts līdzdalības izvērtējums, vienota

atsavināšanas politika Skaidrs vidēja termiņa mērķu definējums un diferencēta dividenžu politika,

regulāra stratēģijas, ekonomisko un sociālo rezultātu izvērtēšana Vienoti un obligāti korporatīvās pārvaldības principi, informācijas atklātība

un ziņošana, vienots pārskats par valsts aktīviem Profesionālas padomes un valdes, padomju atjaunošana lielākajos

uzņēmumos, darba tirgum piesaistīts konkurētspējīgs atalgojuma apmērs Kapitāldaļu pārvaldības principi saistoši arī pašvaldībām

Ilgais ceļš varas gaiteņos Diskusijas par valsts kapitāldaļu pārvaldības uzlabojumu

nepieciešamību – aptuveni 15 gadi Koncepcija par valsts kapitāla daļu pārvaldību – 2010-2012 Dialogs par kapitāldaļu pārvaldības modeli ar OECD – kopš

2011.gada Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību

pārvaldības likums – 2012-2014 Jaunā likuma ieviešana no 2015.gada

Ja nebūtu OECD…

Sausais atlikums

Sākotnējo ieceru īstenošana šībrīža regulējumāAtbilstība OECD vadlīniju prasībām Daļēji

Daļēji centralizēts pārvaldības modelis (izņemot vadlīnijas) Nē

Neatkarīgs kapitāldaļu pārvaldības birojs Nē

Valsts līdzdalības izvērtējums (procesā) Jā

Vidēja termiņa mērķu un dividenžu politika, rezultātu izvērtējums Daļēji

Atklātība un ziņošana Jā

Profesionālas, tirgum atblilstoši atalgotas valdes un padomes Daļēji

Tie paši principi pilnībā saistoši pašvaldībām Nē

Veiksmes Jauns likums tomēr ir – modernāks un labāks nekā iepriekšējais Valsts aktīvu izvērtēšanas darba grupas darbs (2013) PKC ir motivēts ieviest jauno pārvaldības modeli, regulējums

lielākoties izstrādāts Vienotas korporatīvās pārvaldības vadlīnijas, vienota ziņošanas

kārtība (arī attiecībā uz pašvaldībām) Apkopots (pirmoreiz!) PKC sagatavots pārskats par valsts aktīviem Selektīva padomju atjaunošana, profesionāl(āk)u valžu un padomju

locekļu nominācijas process, neatkarīgie padomes locekļi Vienots stratēģiju un rezultātu vērtēšanas, un diferencētas dividenžu

politikas noteikšanas process

Ko tālāk? Iestāšanās sarunu pabeigšana ar OECD kapitālsabiedrību sadaļā

(lielākoties par jaunā regulējuma ieviešanu) Tas kā tiks ieviests jaunais regulējums (likuma un MK noteikumu

prasības) noteiks reformas reālo iznākumu Mērķu noteikšanas, stratēģiju izvērtējuma un vidēja termiņa

dividenžu politikas noteikšanas procesi ir kritiski – PKC šobrīd nepietiek kapacitātes to īstenot bez plašāka ieinteresēto pušu konsultatīva atbalsta, līdzdalības un resursiem

Tajos aspektos, kur publiskajā sektorā nav kompetences (piem. finanšu analīze), nepieciešams iepirkt neatkarīgu privātā sektora kompetenci

“Cāļus skaita rudenī” – pēc tā, kā tiks noritēs kapitālsabiedrību valžu un padomju nominācijas process, varēs spriest par faktisko progresu vai regresu

Paldies un veiksmi ieviešanā!

Daniels Pavļ[email protected]: 2933 8008

mailto:[email protected]

OECD RecommendationsLatvia SOEs Review Against SOE Guidelines (1)

OECD RecommendationsLatvia SOEs Review Against SOE Guidelines (2)



Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldība: žurnālista skats

Pauls Raudseps, iknedēļas žurnāla “Ir” žurnālists

11.00 Paneļdiskusija: valsts kapitālsabiedrību pārvaldības pārmaiņu pieredze

Edvīns Bērziņš, VAS “Latvijas dzelzceļš” viceprezidents Imants Paeglītis, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” valdes loceklisInese Eglīte, VSIA „Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes locekleGuntars Baļčūns, AS “Latvenergo” valdes loceklisAnda Čakša, VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” valdes locekleVladimirs Loginovs, VAS “Privatizācijas aģentūra” valdes priekšsēdētājsTomass Kotovičs, AS “Latvijas valsts meži” komunikācijas daļas vadītājs



LDZ pieredze

Edvīns BērziņšLDZ Valdes loceklis

«Latvijas dzelzceļa» ietekme uz tautsaimniecību

«Latvijas dzelzceļa» ietekme uz tautsaimniecību

Avots: CSP

Koncerna «Latvijas dzelzceļš» korporatīvā pārvaldība

CSDD pieredze

Imants PaeglītisCSDD Valdes loceklis

CSDD pārvaldības pārmaiņu pieredze - labā prakse

Noteikti finanšu un nefinanšu mērķi un rezultatīvie rādītāji

Sistemātiski tiek kontrolēta šo rādītāju izpilde un veikti efektīvi un

mērķtiecīgi pasākumi procesu uzlabošanai

Ieviesta unikāla darba efektivitātes kontroles sistēma Tiek noteikta katras struktūrvienības kopējā efektivitāte

Struktūrvienības vadītājs analizē katra darbinieka efektivitāti

Darba efektivitāte tieši ietekmē algas mainīgo daļu

Kopš 2012.gada efektivitāte palielināta par 13%

CSDD pārvaldības pārmaiņu pieredze - labā prakse

Ieviesta pakalpojumu gaidīšanas laika monitorēšanas sistēma Kvalitātes standartā noteikts pieļaujamais gaidīšanas laiks katram

pakalpojumam, stratēģijā noteikta pieļaujamā novirze %

Struktūrvienības vadītājs saņem tūlītēju informāciju, ja gaidīšanas laiks

tuvojas maksimumam

Periodiski tiek apkopota informāciju par katru struktūrvienību un

salīdzināta ar noteikto rādītāju (tiek apsvērta iespēja izpildi sasaistīt ar

algas mainīgi daļu)

CSDD pārvaldības pārmaiņu pieredze – iespējamās neveiksmes

Likumā paredzēto vadlīniju trūkums

PKC kapacitāte sniegt atzinumus par katras valsts kapitālsabiedrības

finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem, to atbilstību

nefinanšu mērķiem, kā arī ikgadējo snieguma izvērtējumu

Mainīgā politika attiecībā uz dividendēs izmaksājamo peļņas daļu

Latvijas Nacionālās operas un baleta pieredze

Inese EglīteLatvijas Nacionālā opera un baletsValdes locekle

Korporatīvās pārvaldības process praksēLatvijas Nacionālā opera un balets

Kapitālsabiedrības pārvaldes procesa decentralizācija. Kas ir autonomija?Valdes loma kapitālsabiedrības labas pārvaldības praksē?

Inese Eglīte Valdes locekle , Latvijas Nacionālā opera un balets

Latvenergo pieredze

Guntars BaļčūnsAS «Latvenergo» Valdes loceklis

Uzlabojam korporatīvo pārvaldību

Sākot ar 2016. gada 1. janvāri atbilstoši likumam ir iespēja veidot padomi

Vērtīgākais Latvijas uzņēmumu „Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101”

Platīna kategorija „Ilgtspējas indeksā”

AS „Latvenergo” pārvaldes struktūra

TOP101.LV: http://top101.lv

http://top101.lv/

Iesaistām ieinteresētās puses svarīgo tematu noteikšanai

2015. gada ilgtspējas pārskats sagatavojam atbilstoši GRI G4 vadlīnijām

BKUS pieredze

Anda Čakša, VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” Valdes priekšsēdētāja

Pārmaiņu nepieciešamības radīšana

PĀRMAIŅU IEVIEŠANA

Privatizācijas aģentūras pieredze

Vladimirs LoginovsVAS “Privatizācijas aģentūra” Valdes priekšsēdētājs

NOMINĀCIJAS PROCESS PADOMES IECELŠANAI

Privatizācijas aģentūras pieredze

• Visās PA kapitālsabiedrībās (Lattelecom/ LMT/ Reverta/ Citadele) ir padomes, un kopš 2010.gada esam organizējuši 8 nominācijas procesus

• Īsākais atlases process tika organizēts 2 nedēļu laikā – garākais – 3 mēnešos

• Svarīgi bija nokomunicēt padomes izmaiņas pašā uzņēmumā un plašākā sabiedrībā (izmaiņas padomē bieži asociējas ar problēmām uzņēmumā vai politisko ietekmi)

• Profesionāli organizēts nominācijas process ar augstu konfidencialitātes un uzticamības līmeni piesaista stiprākus kandidātus

Privatizācijas aģentūras pieredze (2)

• Nominācijas komisijā piedalās 4-6 locekļi un ir svarīgi, lai• NK locekļiem būtu atbilstošs statuss • NK locekļi veltītu pietiekošu laiku procesam• NK locekļiem būtu pieredze ‘top executives’ atlasē• Nominācijas komisijā piedalītos neatkarīgi locekļi

vismaz kā novērotāji• Intervēšanas laikā ir nepieciešams pārrunāt padomes

locekļa lomu nākotnē, jo katram kandidātam ir bijusi nedaudz atšķirīga izpratne par sadarbības formulu starp padomi un akcionāru, kā arī starp padomi un valdi

Problēmjautājumi (vai ir tikai viena pareiza atbilde?)

• Kas definē kandidātu atlases kritērijus - pati nomināciju komisija vai kapitāldaļu turētājs?

• Atklāts konkurss vai mērķēta (‘targeted’) pieeja?• Kā pareizi rīkoties, ja ir jāmaina tikai viens loceklis – vai

intervējam visus esošos padomes locekļus? • Cik lielā mērā nominācijas komisijas loceklis, kuru izvirza

kāda ieinteresētā persona (‘stakeholder’), ir neatkarīgs vai pārstāv savas izvirzītājinstitūcijas pozīciju?

• Cik daudz nominācijas komisijas lēmums ir saistošs kapitāldaļu turētājam?

LVM pieredze

Tomass Kotovičs, AS “Latvijas valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs

AS «Latvijas valsts meži» apgrozījums

Avots: AS «Latvijas valsts meži»

LVM koksnes produktu ražošana un piegādes

LVM sēklas un stādi

LVM nekustamie īpašumi

LVM rekreācija un medības

LVM meža infrastruktūra

LVM mežkopība

AS «Latvijas valsts meži»biznesa struktūra


AS «Latvijas valsts meži»Pārmaiņu vadības modelis


• Mērķa noteikšana un pamatojums – atbildēt uz jautājumu KĀPĒC?

• Informācijas nodošana LVM vadības komandai

• Komandas komplektēšana

• Pirmā komunikācija ar darbiniekiem par pārmaiņu mērķi un uzdevumiem

• Alternatīvu izvirzīšana un izvērtēšana

• Lēmuma pieņemšana

• Psiholoģiskais kontrakts par lēmumu ar darbiniekiem

• Piesaistīt nepieciešamās papildu funkcijas

• Noteikt pārejas plānu

• Izpildīt plānotās rīcības pārejas un komunikācijas plānos

• Kontrolēt izpildi

• Nodrošināt regulāru komunikāciju ar darbiniekiem, netieši iesaistītajiem, sadarbības partneriem

• Pastiprināta prasību uzturēšana

• Pārmaiņu novērtējums ar darbiniekiem neilgi pēc pārmaiņām

• Pārmaiņu lietderības novērtējums – 3-12 mēnešus pēc pārmaiņu ieviešanas

Pārtraukums līdz plkst. 12.30



12.30 Pretkorupcijas pasākumu loma kapitālsabiedrības efektīvā pārvaldībā

Ilze Jurča, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece


Pretkorupcijas pasākumu loma kapitālsabiedrības efektīvā pārvaldībā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča

19.02.2016.

Publiskas personas institūcija

a) publiskas personas kapitālsabiedrība,

b) kapitālsabiedrība, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai kurā publiskai personai ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši Koncernu likumam,

c) kapitālsabiedrība, kurā vienas publiskas personas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai kurā vienai publiskai personai vai vairākām publiskām personām ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši Koncernu likumam.¹

¹Likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» 1.panta 8.punkts

http://likumi.lv/ta/id/4423-koncernu-likums


Publiskas personas institūcijas vadītājs

a)publiskas personas kapitālsabiedrības valde,

b) tādas kapitālsabiedrības valde, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai kurā publiskai personai ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši Koncernu likumam,

c) tādas kapitālsabiedrības valde, kurā vienas publiskas personas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai kurā vienai publiskai personai vai vairākām publiskām personām ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši Koncernu likumam.

²Likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» 1.panta 9.punkts



Spēkā esošais regulējums iekšējo kontroli, korupcijas risku un interešu

konfliktu novēršanu

Korupcijas risks – varbūtība, ka kāds no darbiniekiem ar nodomu vai bez nodoma rīkosies savu vai citas personas materiālo interešu labā, gūstot sev vai nodrošinot citiem nepienākošos labumu un nodarot kaitējumu (naudas izteiksmē vai sagraujot reputāciju) institūcijai.

Pretkorupcijas pasākumu mērķis ir mazināt vai nepieļaut korupcijas rašanās iespējamību konkrētā

organizācijā.

Maldi

Korupcija/ krāpšana ir tiešās valsts pārvaldes un tiesībsargājošo institūciju problēma,

interešu konflikts attiecas tikai uz valsts amatpersonu darbībām,

iekšējās kontroles mehānismu ieviešana ir ļoti dārga un nedod vēlamo efektu,

stingra kontrole izskaudīs jebkuru korupcijas/ krāpšanas risku,

visi uzņēmuma darbinieki ir lojāli un uzticami, korupcijas novēršana ir vajadzīga tikai KNAB.

Korupcijas un krāpšanas novēršanas un apkarošanas politikas prioritātes

1) Pārorientēt pretkorupcijas un krāpšanas apkarošanas politiku no ārējās kontroles, ko realizē kontroles institūcijas, uz resoru un institūciju iekšējo kontroli.

2) Panākt atklātumu publiskās pārvaldes cilvēkresursu atlasē un ētiska, motivēta, kompetenta personāla nodrošināšanu visā publiskajā pārvaldē un tiesu varā.

3) Veicināt sabiedrības tolerances pret korupciju mazināšanos un sabiedrības līdzdalību politikas veidošanas procesā.

4) Uzsākt īstenot korupcijas un krāpšanas ierobežošanas pasākumus privātajā sektorā.

Apakšmērķis: Izveidot un uzlabot tādu patstāvīgi darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu, tai

skaitā ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā

sektorā

1.Rīcības virziens: Iekšējās kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās.

2.Rīcības virziens: Publiskās mantas un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu izlietojuma likumības nodrošināšana.

3.Rīcības virziens: Godprātības stiprināšana un korupcijas risku novēršana tiesu varas un tai piederīgo amatpersonu vidū.

4.Rīcības virziens: Korupcijas novēršanas pasākumu ieviešana privātajā sektorā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam

3.3.

Identificēt korupcijas riskus un riskam pakļautos amatus vai, ja riski ir identificēti, tad, mainoties risku ietekmējošajiem apstākļiem vai faktoriem, reizi gadā veikt korupcijas risku pārskatīšanu un aktualizāciju un attiecīgi plānot un īstenot pasākumus korupcijas risku ierobežošanai, novērtēt to lietderību un efektivitāti, iekļaut korupcijas riska novēršanas pasākumus institūcijas pārvaldes procesu regulējošos dokumentos; nodrošināt, ka visi institūcijas darbinieki ir informēti par korupcijas riska iespējamību, pārzina ētikas noteikumus, kā arī korupcijas un interešu konflikta riska novēršanas prasības.

2015.-2020.

Visas valsts un pašvaldību institūcijas,

publisko personu kapitālsabiedrības

-

Likumā par valsts budžetu

kārtējam gadam paredzēto

finanšu līdzekļu ietvaros un pašvaldību

budžetā pieejamo

līdzekļu ietvaros

1.Rīcības virziens: Iekšējās kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās


3.6.

Izstrādāt priekšlikumus publisko personu kapitālsabiedrību iekšējās kontroles sistēmas prasībām krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta novēršanai atbilstoši resora funkcionālajai jomai, ja kapitālsabiedrībā nav ieviesta kvalitātes vadības sistēma, paredzot, ka publiskās personas pārstāvji kapitālsabiedrībās ir atbildīgi par kapitālsabiedrības iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes uzraudzību

31.12.2016.

Koordinācijas institūcija valsts kapitālsabiedrīb

u un valsts kapitāla daļu

pārvaldē

KNAB

Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu

ietvaros

3.9.

Nodrošināt apmācības par korupcijas risku monitoringu institūcijās, nodrošinot zināšanu apguvi par nepieciešamajiem korupcijas novēršanas pasākumiem

31.12.2017.- 31.12.2020. VAS

KNAB, visas

institūcijas


kārtējam gadam paredzēto

finanšu līdzekļu ietvaros, kā arī piesaistot ES

fondu finansējumu

1.Rīcības virziens: Iekšējās kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās


4.Rīcības virziens: Korupcijas novēršanas pasākumu ieviešana privātajā sektorā

7.1.

Tiesībaizsardzības iestādēm sadarbībā ar uzņēmēju intereses pārstāvošajām organizācijām (dažādās nozarēs) organizēt un iesaistīties informatīvu pasākumu organizēšanā, kas vērsti uz Latvijas uzņēmēju informēšanu par korupcijas (nacionālā un starptautiskā mērogā) negatīvajām sekām, veicinot kompleksu iekšēju pretkorupcijas pasākumu ieviešanu uzņēmumos.

31.12.2015. - 31.12.2020.

KNAB, VID, VP, VRS NVO


kārtējam gadam

paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros


4.Rīcības virziens: Korupcijas novēršanas pasākumu ieviešana privātajā sektorā

7.2.

Veidot izpratni par korupcijas riskiem un korupcijas negatīvajām sekām uzņēmējdarbībā un veicināt augstāku korporatīvās sociālās atbildības standartu ievērošanu

31.12.2018. EMTM

KNABNVO


kārtējam gadam

paredzēto finanšu līdzekļu

ietvaros

Izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas

un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā

Publiskā pārvalde

Informācijas par veiktajiem korupcijas un krāpšanas ierobežošanas pasākumiem ziņošana uzņēmuma gada

pārskatos (OECD ieteikums)³

Privātais sektors ³OECD Padomes ieteikumos par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu ir norādīts, ka dalībvalstīm ir jāveicina tas, lai uzņēmumi ietvertu paziņojumus savos gada pārskatos vai citādi publiskotu savas iekšējās kontroles un ētikas pasākumus, tostarp to, kas paredzēti kukuļošanas novēršanai un identificēšanai.

Iekšējās kontroles sistēmas elementi

Labvēlīga, organizēta institūcijas

darbības vides izveidošana

Informācija un komunikācija UzraudzībaIzglītošana

Kontroles pasākumu noteikšana, ieviešana un īstenošana

Korupcijas un interešu

konflikta risku identificēšana,

analīze un novērtēšana

Mērķis

Tāda iekšējās kontroles sistēmas ieviešana, kas maksimāli ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu izkrāpšanas iespējas valsts, pašvaldību institūcijās un uzņēmumos.

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības kā labās prakses piemērs.

Efektīvas institūcijas darbības vides izveidošana

• skaidri definēti organizācijas mērķi, uzdevumi un sasniedzamie rezultāti;

• skaidri definēti katra darbinieka amata pienākumi, pilnvaru robežas, lēmumu pieņemšanas kārtība, atbildība, kā arī lēmumu pēcpārbaudes kārtība;

• noteikti institūcijas ētikas principi, kas ir saistoši institūcijas vadībai un darbiniekiem.

Korupcijas un interešu konflikta risku identificēšana, analīze un novērtēšana

• institūcijā noteiktas funkcijas (darbības jomas), kas ir pakļautas korupcijas un interešu konflikta riskiem, izvērtējot risku rašanās cēloņus, apstākļus,

• noteikti korupcijas un interešu konflikta riskam pakļautie amati, izvērtējot korupcijas un interešu konflikta risku iestāšanās iespējamību un radītās sekas konkrētā amata pienākumu izpildē.

Kontroles pasākumu noteikšana, ieviešana un īstenošana

• pēc korupcijas un interešu konflikta risku noteikšanas, analīzes un novērtēšanas, noteikti korupcijas un interešu konflikta novēršanas pasākumi, izstrādājot korupcijas un interešu konflikta risku vadības plānu,

• ne retāk kā reizi gadā aktualizēti korupcijas un interešu konflikta risku vadības plāni,

• ne retāk kā reizi gadā novērtēta esošo korupcijas un interešu konflikta risku novēršanas pasākumu efektivitāte un lietderība,

• ziņošana par pasākumiem vides aizsardzības jomā, korupcijas un kukuļošanas novēršanā, cilvēktiesību ievērošanā un valdes locekļu daudzveidību (nefinanšu ziņošana).

Informācijas un komunikācijas nodrošināšana

• darbinieki pastāvīgi tiek informēti par institūcijas vadības dokumentiem, iekšējiem normatīviem aktiem un ētikas principiem,

• darbinieki ir informēti, kam (t.sk.KNAB) un kādā kārtībā var ziņot par iespējamiem citu darbinieku vai vadības pārkāpumiem.

Izglītošana par korupcijas un interešu konflikta jautājumiem

• darbiniekiem, kuru amats pakļauts korupcijas un interešu konflikta riskam, nodrošinātas apmācības stājoties amatā, un vismaz reizi trijos gados papildu apmācības par aktuālajiem jautājumiem interešu konfliktu novēršanā un korupcijas novēršanā un apkarošanā

• darbinieku zināšanas par korupcijas un interešu konflikta riskiem un to novēršanu tiek pārbaudītas vismaz reizi trijos gados un veiktas nepieciešamās darbības, lai novērstu konstatētos trūkumus zināšanās (izveidota elektroniskā apmācību vide (KNAB e-mācību telpa))

Šogad plānojam tālākizglītotāju pretkorupcijas jautājumos sagatavošanas programmā aicināt iesaistīties arī publiskas personas kapitālsabiedrību deleģētos pārstāvjus

UzraudzībaInstitūcijas vadītājs atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, uzlabošanu un uzraudzību.

Juridiskas personas atbildība

Juridiskas personas ir - privāto tiesību juridiskā persona (t.sk., valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība), arī personālsabiedrība.

Piespiedu ietekmēšanas līdzekli var piemērot, ja fiziska persona izdarījusi nodarījumu (rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis) juridiskās personas:interesēs;labā;nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā.

Tiek vērtēti pasākumi, ko juridiskā persona veikusi, lai novērstu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Piespiedu ietekmēšanas līdzekļi

Iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas novērtējums

Institūcijas, kuras piedalījās aptaujā (nosūtīts)

Institūciju skaits

Institūciju skaits, kurās ir

izstrādāts pretkorupcijas

pasākumu plāns

Institūciju skaits, kurās ir izstrādāts

pretkorupcijas pasākumu plāns,

%Ministrijas un Valsts kanceleja (14) 14 11

78,6

Ministriju padotības iestādes un Valsts administrācijas skola

127 115 90,6

Pašvaldības (119) 98 54 55,1Pašvaldības izveidotās iestādes (skolas, pagasta pārvaldes, sociālie dienesti, bāriņtiesas u.c.)

1129 315 27,9

Ostas (Rojas osta, Salacgrīvas osta)

2 1 50,0

Valsts kapitālsabiedrības (Valsts akciju sabiedrības, Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību)

62 23 37,1

Pašvaldības kapitālsabiedrības 223 84 37,7Centrālā vēlēšanu komisija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka, Pārresoru koordinācijas centrs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Satversmes aizsardzības birojs, Nacionālā elektrisko plašsaziņu līdzekļu padome. (12)

7 5 71,4

Kopā: 1662 608 36,6

Secinājumi Institūcijām nav noteiktas konkrētas satura prasības

pretkorupcijas plāna izstrādei.

Ne visām institūcijām pretkorupcijas plānos ir identificēti iespējamie korupcijas un interešu konflikta riski, kā arī veicamie pasākumi.

Vairākās iestādes pasākuma plāni ir tikai formāli.

Publiskas personas kapitālsabiedrības norāda, ka nav ārēja normatīva akta, kas uzliktu pienākumu izstrādāt pretkorupcijas pasākumu plānu.

Pašvaldībās ir vāja izpratne un zināšanas par pretkorupcijas pasākumiem iestādē.

Atsaucība no pašvaldību puses ir ļoti atšķirīga.

Tālrunis: 67356161 Fakss: 67331150

E-pasts: [email protected] Adrese: Brīvības iela 104/2,

Rīga, LV-1001

www.knab.gov.lv

Paneļdiskusija: uzņēmumu nefinanšu sasniegumu novērtēšana

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts (InCSR)

Ola Lohman, CSR Sweden (Korporatīvās sociālās atbildības platforma Zviedrijā)

Yvonne Zwick, German Sustainability Code (Vācijas ilgtspējīgas attīstības padome)

Andris Grafs, Baltic Institute of Corporate Governance (Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts)



12.50

Uzņēmumu nefinanšu sasniegumu novērtēšana

19-02-2016

Latvijas lielo uzņēmumu atklātības prakse

Dace Helmane, InCSR

Top500 uzņēmumu publiskotā informācija (%)

Top500 uzņēmumu publiskotā informācija (%)

Uzņēmumu sniegumsIlgtspējas indeksā 2015

• Privātie uzņēmumi – 66,7% ↓(2014 - 70,8%) • Valsts kapitālsabiedrības – 64,9% ↓(2014 - 68,7%)• Pašvaldību kapitālsabiedrības – 56,1% ↓(2014 - 64,7%)

83


19-02-2016

Vācijas lielo uzņēmumu atklātības prakse

Yvonne Zwick, German Sustainability Code

www.sustainabilitycode.org

The Sustainability Code

An established standard for reportswith non-financial parameters

German Council for Sustainable Development, February 2016


• Report content and scope: 20 criteria and 28 GRI or 16 EFFAS key performance indicators ranging between 500-2,000 characters per indicator

• Quantitative and qualitative reporting: compilation of numerically verifiable key performance indicators and descriptive texts

• “Comply or explain” approach: undertakings report on the extent to which they meet the Code criteria (comply), or provide plausible explanations as to why they are not reporting on certain criteria (explain)

The Sustainability Code. A lean reporting process on NFI

86

StrategyCriteria 1-4

Process Management

Criteria 5-10

EnvironmentCriteria 11-13

SocietyCriteria 14-20


The training concept and Sustainability Code toolbox.

General information on the Code Supporting teaching aids

Six presentation modules Practical work sequences


Our offer: 4 independent national adaptions included in our database.

88

German Sustainability Code

hosted by RNE

Greek Sustainability Code

hosted by QNF

The Sustainability Code


All declarations of conformity are listed in the public database.

89


www.sustainabilitycode.orgwww.deutscher-nachhaltigkeitskodex.de

90

Contact:Sustainability Code Project Office E-mail: [email protected]: +49 (0)30 700186 974


19-02-2016

Zviedrijas lielo uzņēmumu atklātības prakse

Ola Lohman, CSR Sweden

materiality “how – and- if external costs & values becomes internalized in the legal person of corporations”

The management of the corporation decides what external effects is material to corporation or not.

Ola Löhman CSR Sweden 0046 7+ 657 33 40

Conclusion

1. Companies and management do not know how to manage sustainability and social responsibility financially

1. Financial institutions do not know how to evaluate and/or discount sustainability and responsibility financially

Ola Löhman 0046 70 657 33 40

..from managing reporting

to report what is have been managed1.The business model

– How a company produce money

2.Policy – How a company can be expected to behave socially

3.Risk – The chance that an investments actual return will be different

than expected

4.Comply or explain– If the company do not follow a policy it shall give a

reasoned clear explanation on why

0046 70 657 33 40Ola Löhman

Ola Löhman 0046 70 657 33 40

1. Management2. Innovation3. Policys4. Process5. Communication6. Social

FrictionTransaction costsCollaborationInnovationIntegration

EXPOSURE ABILITIES RESULT

1. Markets 2. Competition3. Substitutes4. Internal Costs5. Stakeholders6. Social friction 7. External cost8. External values9. Human Rights

Discounted cashflow

19-02-2016

Ola Löhman0046 70 657 33 40 CSR Sweden


19-02-2016

Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts

Galvenās atziņas un secinājumi



www.pkc.gov.lv Twitter: @NAP2020


http://www.pkc.gov.lv/

Government & Nonprofit

PKC organizētās konferences: “KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS REFORMA LATVIJĀ: Sasniegtais un nākotnes ieceres” dalībnieku prezentāciju kopsavilkums