Rīgas «lauku» apkaimeRīgas «lauku» apkaimeŠAMPĒTERISŠAMPĒTERIS

Champêtre – tulkojumā no franču valodas nozīmē «lauku»…

Apkaimes nosaukums ir cēlies no Šampētera muižas vārda – Champêtre, ko 18. gadsimta otrajā pusē tai piešķīra muižas jaunais īpašnieks Oto Hermanis fon Fītinghofs.

1795. gadā muiža nonāca Otto Heinriha fon Igelstrēma īpašumā.

Šampētera muiža. 20. gs. sāk. fotogrāfija.

Zolitūdes (Solitude) un Šampētera (Champêtre) muižas 1791. gada kartē.

Šampētera muiža 1917. gada kartē.

Šampētera apkaimes robežas mūsdienās.

ŠAMPĒTERIS ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Rīgas R daļas centrā.

Tā robežojas ar Imantas, Zasulauka, Pleskodāles un Zolitūdes apkaimēm. Šampētera apkaimes robežas – Lielirbes iela, dzelzceļš, Jāņa Endzelīna iela,

Irlavas iela, Kalnciema iela, Ventspils iela.

Šampēteris (un tālāk) no putna lidojuma.

Ceļš uz Šampēteri. H. K. Šneidera pastkarte. 1906. gads.

Interesants fakts!!!

Pašreiz lielākā daļa no Šampētera muižas bijušajām zemēm ietiecas tuvāko apkaimju – Zolitūdes un Pleskodāles, kā arī Mūkupurva –

teritorijās, bet tagadējās apkaimes robežas gandrīz iekļaujas bijušās Zasulauka muižas apvidū.

Zasu muiža 1794. gadā

Šampētera objektiŠampētera objekti

Raķešu izgudrotāja Frīdriha Candera māja Frīdriha Candera ielā 1.

No 1987. līdz 2004. gadam šeit atradās Frīdriha Candera memoriālais muzejs.

Dzīvnieku veselības centrs Frīdriha Candera ielā 4.

Šeit atrodas arī dzīvnieku patversme Dzīvnieku draugs.

Pārdaugavas hipodroms, kur notika vieni no pirmajiem lidaparātu izmēģinājumiem tā laika Krievijas impērijā,

1910. gads. Tagad šajā vietā atrodas Zolitūdes māju masīvs.

Motoražotnes fabrika Motor, vēlākā a/s Motor transmisiju mašīnbūves fabrika

Šampētera ielā 2.

Uzcelta 1896. gadā. 20. gadsimta sākumā šajā

fabrikā sāka ražot toreizējā Krievijas impērijā pirmos

aviācijas motorus un lidmašīnas.

Šajā rūpnīcā ir izgājis praksi slavenais inženieris Frīdrihs

Canders.

Pēc 2. pasaules kara fabrikas teritoriju iekļāva

vēlākās Tehnoloģisko rīku rūpnīcas teritorijā.

Šampētera iela. 20. gadsimta sākums.

Tālumā redzama 1926. gadā dibinātā Frīdriha Šindlera alusdarītava

jeb brūzis, kas atradās līdzās Šampētera

muižai.

Vecaines ielas galā joprojām ir apskatāms

brūža darbībā izmantotais dīķis.

Zasulauka stacija mūsdienās un 20. gadsimta sākumā.Zasulauka (sākotnēji Zasenhofas) staciju ierīkoja 19. gadsimta 70. gadu

sākumā līdz ar Rīgas-Bolderājas dzelzceļa izbūvi. Tās nozīme palielinājās līdz ar pasažieru plūsmas palielināšanos 1877. gadā pēc Rīgas-Tukuma

dzelzceļa izbūves. 1912. gadā tika uzcelta jauna, plaša stacijas ēka.

Rīgas remontu mehāniskā rūpnīca Kalnciema ielā 96.Dibināta 1883. gadā kā viena no Prāgas firmas Sellier un Bellot filiālēm medību

munīcijas ražošanai. Latvijas Republikas laikā apvienota ar rūpnīcu Vairogs. Uzņēmums tika likvidēts 1998. gadā.

Gandrīz viss rūpnīcas ēkas komplekss ir nojaukts, palikusi tikai administratīvā ēka, kura ir novērtēta kā arhitektūras piemineklis.

Zasulauka Vilnas manufaktūra (1895-1914),

vēlāk Zasulauka vērpšanas un aušanas manufaktūra.

Šampētera iela 1.

Projektējis arhitekts Vilhelms Bokslafs. Ēka pieredzējusi vairākas celtniecības

fāzes un papildinājumus.Pašreiz ēka un visas bijušās manufaktūras

teritorija ar dīķi ir daļēji pamesta.

Dzintara melodija – moderna senioru rezidence.

Jaunpils iela 20.

Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība.

Samnera Velsa iela 1.

Bērzu birztala Lielirbes ielas malā. Iemūžināta filmā Mērnieku laiki.

Kadrs no filmas Mērnieku laiki.

Rīgas Mūzikas internātvidusskola.Šampētera filiālbibliotēkas sadarbības partneris.

Kalnciema iela 118… …un Kalnciema iela 160.

Valsts sociālās aprūpes centra filiāle Kalnciems.Kalnciema iela 93.

Viesnīca Elefant Hotel.Kalnciema iela 90.

Atvērta no 2008. gada.

Tirdzniecības centrs Spice – vieta, kur iepirkties.Atvērts 2001. gadā.

Spice Home

Ēku komplekss Panorama Plaza.

Pamatakmens ielikts 2001. gadā.

Ēku komplekss tika atklāts 2008. gadā.

Mūsu novadniekiMūsu novadnieki

NovadnieksNovadnieks ir cilvēks, kas ir cilvēks, kas dzimis, audzis, dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo, strādā vai ir strādājis, dzīvojis vai dzīvo, strādā vai ir strādājis, vai devis ieguldījumu novada attīstībāvai devis ieguldījumu novada attīstībā. .

Par novadnieku var uzskatīt arī cilvēku, Par novadnieku var uzskatīt arī cilvēku, kura iepriekšējās paaudzes ir saistītas ar kura iepriekšējās paaudzes ir saistītas ar novadu.novadu.

!!!!!!

Frīdrihs CandersFrīdrihs Canders(1887-1933)(1887-1933)

Vācbaltiešu izcelsmes inženieris, izgudrotājs.

Viens no pirmajiem raķešu konstruktoriem pasaulē, uzbūvējis raķešu dzinēju.

Dzimis Rīgā, dzīvojis Bārtas ielā 1 (tagadējā Frīdriha Candera ielā 1).

Tenu KarmaTenu Karma(1924-2014)(1924-2014)

Somugrists, tulkotājs.

Pētījis lībiešu, igauņu un latviešu sakarus valodā, kultūrā un grāmatniecībā.

Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda loceklis.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Igaunijas Baltās zvaigznes ordeni.

Ansis LeitānsAnsis Leitāns(1815-1874)(1815-1874)

Publicists, pirmais latviešu tautības redaktors, dzejnieks, 19. gadsimtā

daudz lasītu stāstu tulkotājs un lokalizētājs.

1829. gadā viņa tēvs kļuva par Šampētera muižas pārvaldnieku, un Ansis Leitāns viņam palīdzēja veikt

rakstveža pienākumus.

Jānis LiepiņšJānis Liepiņš(1894-1964)(1894-1964)

Latviešu gleznotājs.

Pārstāvējis ekspresionisma, konstruktīvisma, reālisma stilus glezniecībā, pievērsis uzmanību sociālajam aspektam latviešu glezniecībā.

Viņa vecāki Kārlis un Jūle saņēma gruntsgabalu un uzcēla māju uz sadalītās Šampētera muižas zemes.

Jānis Liepiņš.Ainava. Šampētera iela, 1926.

Viens no Jāņa Liepiņa darbiem.

Viktors LīvzemnieksViktors Līvzemnieks(1936-2015)(1936-2015)

Latviešu dzejnieks un rakstnieks.

Dzejoļu krājumu Cilvēks, kuru gaida, Cel savu pilsētu, Ne tikai es viens, Aiz dangām dārzs autors.

Viens no pirmajiem Latvijā, kas atsāka rakstīt brīvajā vārsmā.

Dzejoļa Šampēterī zīles krīt autors.

Jānis LeskinovičsJānis Leskinovičs(1894-1959)(1894-1959)

Latviešu cīkstonis, grieķu-romiešu cīņas čempions, Eiropas un pasaules čempions.

Dzīvojis Apūzes ielā, Šampēterī.

Marta StaņaMarta Staņa(1913-1972)(1913-1972)

Latviešu arhitekte.

Nozīmīgākais projekts – Dailes teātris.

Latvijas 70. gadu arhitektūrā ieviesusi

tautas estētiskās tradīcijas.

Saukta par modernisma romantiķi.

Pauls StradiņšPauls Stradiņš(1896-1958)(1896-1958)

Izcils ķirurgs, Rīgas pilsētas 2. slimnīcas (vēlāk Republikas klīniskā slimnīca, tagad Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca) ķirurgs un vadītājs.

Īpaši nopelni onkoloģijas, asinsvadu ķirurģijas, plaušu ķirurģijas attīstībā Latvijā.

Dzīvojis Kalnciema ielā 62a.

Jānis Roberts TilbergsJānis Roberts Tilbergs(1880-1972)(1880-1972)

Latviešu gleznotājs, grafiķis, pedagogs.

Virtuozs zīmētājs.

Viens no spilgtākajiem akadēmiskā reālisma pārstāvjiem Latvijā.

Vislielāko ievērību guvis ar portretiem.

Viņa vecākiem piederēja māja Šampēterī, Zalves ielā 68.

Pašportrets, 1951.

Kārlis ZemdegaKārlis Zemdega(1894-1963)(1894-1963)Latviešu tēlniecības vecmeistars.

Veidojis Raiņa kapa pieminekli Raiņa kapos Rīgā (1935), Raiņa pieminekļa Esplanādē meta autors.

Vairāku piemiņas monumentu Pirmajā pasaules karā kritušajiem un Brīvības cīņu upuriem autors.

Astras ielā 11 atradies viņa nams un darbnīca.

Konrāds UbānsKonrāds Ubāns(1893-1984)(1893-1984)

Latviešu gleznotājs un pedagogs.

Gleznojis aktus, klusās dabas, taču vislielāko ievērību ieguvis ar ainavām.

Daudz gleznojis Šampētera apkaimi.

Dzīvojis Ventspils ielā.

Konrāds Ubāns. Iela ar kokiem

(Jaunmoku iela), 1938.

Konrāds Ubāns. Volguntes iela pie

Zasulauka stacijas, 1936.

Konrāds Ubāns. Pavasaris Jaunmoku ielā, 1947.

Konrāds Ubāns. Pelēka diena, 1950 (Jaunmoku iela).

Konrāds Ubāns. Manā dārzā, 50. gadi.

(Ventspils iela)

{{ŠAMPĒTERA FILIĀLBIBLIOTĒKA,ŠAMPĒTERA FILIĀLBIBLIOTĒKA,RĪGA, 2016.RĪGA, 2016.

Paldies par Paldies par uzmanību!uzmanību!