Vētras un uguns dzejniece - Aspazija

Aspazija

Foto: ttp://www.lu.lv/zinas/t/3802/

Aspazija

Tāda es esmu

Tik jautra kā burbuļu avotiņš,

Tik sēra kā pāri tam vītoliņš,

Deg acīs zaļš spītības uguntiņš,

Iz pirkstu galiem skrej zibentiņš –

Jā, tāda es esmu, to zinat!

Nu nākat un manu mīklu minat!

Starp ikdienas rupjiem skārieniem,

Starp pārdzīvotiem uzskatiem

Es esmu kā roze starp rāceņiem,

Kā uguns starp sausiem žagariem –

Jā, tāda es esmu, to zināt!

Nu nākat sev pirkstus apdedzināt! (“Saulains stūrītis”, 1910)

Aspazija

Aspazija (dzim. Johanna Emīlija Lizete Rozenberga) –dzejniece, dramaturģe, sabiedriska darbiniece. Ārkārtīgi spilgta, daudzveidīga un pretrunīga personība.

Foto:

http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/?news_id=4449

Aspazija dzimusi 1865.gada 16.martā Zaļenieku pagasta Daukšās saimnieka ģimenē. Laika posmā no 1874.gada līdz 1884.gadam Aspazija mācījās Zaļāsmuižas pagastskolā, Jelgavas Dorotejas meiteņu skolā un Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā, no kuras īsi pirms beigšanas izstājusies.

Daukšas. Foto:

http://www.panoramio.com/photo/10605228

Aspazija

1887. gadā laikrakstā "Dienas Lapa" feļetona pielikumā tika publicēts viņas dzejolis

"Jaunā gadā", viņa piedalījās lugu konkursā ar drāmu "Atriebēja", taču tā netika

iespiesta cenzūras iebildumu dēļ. Tajā centrālā varone ir sieviete, kas uzdrošinās

vērsties pret sabiedrības trulumu, kritizēdama dažādus tā laika aizspriedumus.

Aspazija

Pēc neveiksmīgām laulībām ar Vilhelmu Maksi Valteru kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Jelgavu. Strādājusi par mājskolotāju.

1893.-1895. gadā Aspazija strādā Rīgas Latviešu teātrī, pēc tam iesaistās jaunstrāvnieku darbībā.

1897. gadā apprecējusies ar dzejnieku Raini (Jāni Pliekšānu). Pēc Raiņa apcietināšanas un izsūtīšanas laiku pa laikam dzīvojusi pie viņa Pleskavā un Slobodskā, kā arī Rīgā, kur strādājusi laikrakstā “Dienas Lapa”, abi kopīgi tulkojuši J.V. Gētes darbus.

Foto:

http://memorialiemuzeji.lv/personibas/rainis/

Aspazija

Jau ar pirmo lirikas krājumu ”Sarkanās puķes” (1897) par viņas mērķi kļūst dzīves

dziļākās jēgas atklāšana, vēlme izkļūt no dzīves seklās ikdienības un iekļauties

augstākās esamības sfērās:

”Šurp, vētra, sagrāb mani

Ar saviem viesuļiem

Un augšup pacel mani

Pār zemes putekļiem!”

Aspazija

Aspazijas lirikā, tāpat kā dramaturģijā, dominē dzīves un dzīvības kā intensīvas

trauksmes, kā vētras, kā aizrautīga nemiera izpratne. Viņa savus varoņus identificē ar

uguns liesmām, ar zibeņiem, kas traucas nākotnē un tiesā tagadni. Aspazijas radītais

dzejas varonis ir dumpinieks, protestētājs, aktīvs jaunu vērtību cīnītājs, kurš tic savai

misijai un savam spēkam:

”Mani spārni nes, man rokās spēks,

Es grauju - un pasaule plaisā.”

Aspazija

Pēc 1905. gada revolūcijas abi ar Raini devušies trimdā uz Šveici un apmetušies Kastanjolā

pie Lugano ezera. Latvijā atgriezušies 1920. gadā, Aspazija bijusi Satversmes sapulces

locekle.

Pēc Raiņa nāves piedalījusies viņa atstāto manuskriptu izdošanā. Apbalvota ar Triju

Zvaigžņu ordeni (1926), II šķiras Atzinības krustu (1938) un augstāko valsts

apbalvojumu – Tēvzemes balvu (1939).

Aspazija mirusi 1943. gada 5. novembrī, apbedīta blakus savam vīram Raiņa kapos. 1996.

gadā Aspazijas pēdējā dzīvesvietā Dubultos atvērts muzejs.

Aspazijas māja Dubultos

Foto: http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/aspazijas-maja

Piemineklis Aspazijai

Kopš 2009. gada pie Aspazijas pēdējās dzīvesvietas Dubultos skatāms tēlnieces Artas Dumpes veidotais dzejnieces piemineklis.

Aspazijas lugas

• "Atriebēja" (sarakstīta 1887. gadā)

• "Vaidelote" (teātrī 1894. gadā)

• "Zaudētās tiesības" (teātrī 1894. gadā)

• "Ragana" (teātrī 1895. gadā)

• "Neaizsniegts mērķis" (teātrī 1895. gadā)

• "Zeltīte" (1901)

• "Sidraba šķidrauts" (1903, teātrī 1905. gadā)

• "Aspazija" (sarakstīta 1923. gadā)

• "Boass un Rute" (1925. gadā)

• "Torņa cēlājs" (1927. gadā)

• "Zalša līgava" (1928. gadā)

• "Jānis Ziemelis" (periodikā 1931. gadā)

• "Pūcesspieģelis" (teātrī 1932. gadā)

• "Velna nauda" (1933)

Aspazijas dzejoļu krājumi

• "Sarkanās puķes" (1897)

• "Dvēseles krēsla" (1904)

• "Saulainais stūrītis" (1910)

• "Ziedu klēpis" (1911)

• "Izplesti spārni" (1920)

• "Raganu nakts" (1923)

• "Trejkrāsaina saule" (1926)

• "Asteru laikā" (1928)

• "Dvēseles ceļojums" (1933)

• "Kaisītās rozes" (1936)

• "Zem vakara zvaigznes" (1942)

Aspazijas prozas darbi

• "No atzīšanas koka" (1919)

• "Zila debess" (1924)

• "Zelta mākoņi" (1928)

• "Rudens lakstīgala" (periodikā 1933. gadā)

Kopoti raksti

• "Raksti" (1904)

• "Raksti" (2. izdevums) (1910)

• "Kopoti raksti" 10 sēj. (1920—1924)

• "Mana dzīve un darbi" 6 sējumi (nepabeigti; 1931—1940)

• "Raksti" 5 sēj. (izdoti ASV; 1963—1971)

• "Raksti" 6 sēj. (1985—1988)

Aspazija

Ik pavasari

Ik pavasari, ik pavasari

Vai nenotiek jauni brīnumi?

Nu saki!

Vai rozes nezied sārtāki?

Vai līdzi tu ziedēt negribi?

Nu saki!

Vai mākoņi nelido vieglāki?

Vai līdzi lidot neiesi?

Nu saki!

Ik pavasari, ik pavasari

Aug ērkšķiem jauni dzeloņi,

Top čūskām zobi asāki;

Vai līdzi cīņā neiesi?

Nu – saki!

(“Ziedu klēpis”, 1912)

Interneta resursi par Aspaziju

• http://apollo.tvnet.lv/zinas/raina-un-aspazijas-jubilejas-gada-pasakumu-celvedis/679931

• http://www.delfi.lv/temas/aspazija/

• http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/aspazijas-maja

• http://www.km.gov.lv/jaunumi/prog_RuA2015_mediji.pdf

• http://www.letonika.lv/groups/?title=Aspazija/32662

• http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?f=1&id=3111731

• https://www.youtube.com/watch?v=4IBUV9ujTLM

• https://eu2015.lv/lv/jaunumi/raksti/194-rainis-un-aspazija-videoprojekta-apcelo-eiropu

• http://www.darini.lv/par_konkursu/

• http://www.diena.lv/kd/teatris/jaunaja-rigas-teatri-notiks-iestudejuma-aspazija-personigi-pirmizrade-14090215

Informācija par Aspaziju LNB digitālajā bibliotēkā

Pieejama internetā: www.periodika.lv

Raksti par Aspaziju LNB Nacionālās bibliogrāfijas datu bāzē

Pieejami internetā: www.lnb.lv

Aspazijas darbi Kuldīgas Galvenās bibliotēkas katalogā

Pieejami Kuldīgas Galvenās bibliotēkas

mājas lapā: biblio.kuldiga.lv

AspazijaPĒC MANIS

Kad iešu – negribu aiziet tā,

Aiziet neziņā,

Es gribu palikt jums atmiņā.

Es nācu pie jums ar jaunu veidu,

Ar jaunu mīlu,

Ar jaunu naidu;

Jaunu jūtu vētru es sacēlu,

Jaunas daiļuma zvaigznes es iededzu,

Es sildīju jūsu augsto telpu

Ar savas karstās dvēseles elpu

Un pārrāvu jūsu stingumu

Ar sajūsmas šalcošo plūdumu.

Kad iešu, negribu aiziet tā,

Aiziet neziņā.

Es gribu palikt jums atmiņā.

Ak, palikt jūsu mīlā vēl,

Kā saule purpura krāsās kvēl,

Kad tā jau sen ir nogājusi,

Lai dzīve man pakaļ noviļņo vēl

Kā jūra, kad vētra pārgājusi.

Aspazija

Kad iešu – tā negribu projām iet:

Savu saturu gribu vēl citos liet,

Mana drausma lai vājākās dvēselēs riet.

Savu laiku es gribu pie zvaigznēm siet,

Savu sauli pār visiem kā vēdekli plest

Un aizejot varvīksnu pakaļ mest,

Kad miesa dziļi zem velēnām guls,

Lai zemei cauri vēl pukst mans pulss.

Aspazija

«Skaists un liels ir cilvēka mūžs, ja tas pavadīts darbā un ja darbs bijis radošs, kur pats darbonis audzis līdz ar viņu.»

(Aspazija)