Nokrisnu udens savaksana_10m

Nokrišņu ūdens savākšana – kā tas notiek?

Ūdenim dabā ir noteikts cikls

Ūdens ceļš dabā:

Pazemes ūdeņi;Iztvaikošana;Kondensēšanās;Nokrišņi;Atgriešanās uz zemes nokrišņu veidā.

Pazemes ūdeņi

Pazemes ūdeņi ir Zemes garozas iežu porās, plaisās un tukšumos uzkrājies ūdens šķidrā vai gāzveida stāvoklī.

Kopā ar virszemes ūdeņiem tie ir būtiska Zemes hidrosfēras daļa un piedalās ūdens aprites ciklā.

Iztvaikošana

Iztvaikošana ir fāžu pāreja, kurā viela no šķidra vai cieta stāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī.

Ūdens iztvaiko gan no ūdenstilpnēm, gan no augiem.

KondensēšanāsŪdens tvaikiem atdziestot, tie no

gāzveida stāvokļa pāriet šķidrā.

Uz zemes ūdens kondensēšanos mēs varam novērot kā miglu, rasu, ziemā – sarmu.

Ūdenim kondensējoties atmosfēras augšējos slāņos, rodas nokrišņi.

Nokrišņi

Dabā sastopamie nokrišņi ir trīs veidu:

sniegs;

krusa;

lietus.

Sniegs

Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids.

Tas veidojas mikroskopiskiem ūdens pilieniem, zemā temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.

Parasti sniegs veidojas, kad gaisa temperatūra ir tuvu 0 °C vai zem tās.

Krusa

Krusa ir nokrišņi, kas parasti ir novērojami siltajā gadalaikā no gubu lietus mākoņiem kopā ar lietus lāsēm.

Krusa veidojas mākoņu iekšienē, kur ir ļoti daudz ūdens pilieniņu un kur valda zema temperatūra ūdens pilieni sasalst ledus kristāliņos.

Vairākiem ledus kristāliem sasalstot kopā, veidojas dažādas formas un lieluma krusas graudi.

Lietus

Lietu veido ūdens pilieni, kas rodas mākoņos un smaguma spēka ietekmē krīt lejup.

Krītot pilieni savā starpā savienojas, veidojot lietus lāses. Vienlaikus notiek arī lielo lietus lāšu dalīšanās.

Liela loma ir arī pilienu elektriskajam lādiņam.

Vienādi uzlādēti pilieni atgrūžas, bet dažādi uzlādēti vai dipolāri pilieni - pievelkas.

Dipolāri pilieni var izraisīt elektrisku izlādi, jeb zibeni.

Lai uz māju jumtiem nekrātos ūdens, tie tiek aprīkoti ar noteknēm. Tas ir skaidrs ikvienam, arī cilvēkiem, kas nav būvniecības speciālisti.

Taču par to, kur ūdens nokļūs tālāk, māju saimnieki aizdomājas samērā reti.

Lietus laikā, kā arī pavasaros, kūstot sniegam, rodas ūdens, kas ne tikai bojā ēku pamatus, ceļu segumus un augsnes kvalitāti, bet var kavēt vai pat uz laiku apturēt pilsētas ikdienas dzīves ritmu.

Dabīgā ceļā šiem ūdeņiem būtu jāiesūcas zemē, bet pilsētās tas nav iespējams.

Tieši tādēļ tiek izveidotas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas.

Lietus ūdens kanalizācijas mērķis ir:

nokrišņu ūdens savākšana;

attīrīšana;

aizvadīšana.

Lietus ūdens savācējus jeb gūlijas iedala četros veidos:

Plastmasas savācēji ar plastmasas režģi (izmanto ēkas jumta lietus ūdens noteku sistēmām, gājēju taciņām);

Plastmasas savācēji ar metāla režģi (izmanto vairums privātmājās);

Betona savācēji ar metāla režģi (izmanto industriālās un sabiedriskās vietās);

Betona teknes. 

Lietus ūdens savācējs - gūlija

Lietus ūdens savācējs - gūlija

Gūlijas funkcijas:

Nokrišņu ūdens savākšana;Attīrīšana no mehāniskiem

piemaisījumiem – gružiem, smiltīm, u.c.;

Nokrišņu ūdens novadīšana lietus kanalizācijas sistēmā vai pa tiešo zemē

Teritorijās, kur nokrišņu ūdens var saturēt industriāla rakstura piemaisījumus, pirms to novadīšanas lietus ūdens kanalizācijā, tiek uzstādīti eļļas/ūdens seperatori.

Eļļas/ūdens separatori ir speciālas tvertnes, kas konstruētas, lai atdalītu brīvās tauku, eļļas un nogulsnējošās cietās daļiņas no ūdens.

Pēc separācijas tīrais ūdens tiek ievadīts lietus ūdeņu kanalizācijā, bet uztvertie tauki tiek aizturēti tvertnē un vēlāk droši utilizēti.

Nereti, redzot ūdenstilpnēs ieplūstam duļķainu ūdeni, cilvēki nodomā, ka tur tiek novadīts neattīrīts kanalizācijas ūdens.

Bet patiesībā tas ir nokrišņu ūdens, kas atsevišķos gadījumos var saturēt smilšu daļas.

Vai nokrišņu ūdeni var izmantot,

tādējādi taupot dabas resursus?

Jo cilvēce vairāk attīstās, jo vairāk ūdens tai nepieciešams:

Pirms Kristus laika viens cilvēks dienā patērēja 12 litru ūdens;

grieķu un romiešu laikā — 20 litru;

18. gadsimtā — 60 litru;

bet pašlaik aptuveni 200 litru

Lai cilvēks varētu apmierināt savas pamatvajadzības, ik dienas ir vajadzīgs vismaz 20 līdz 50 litri tīra ūdens.

Bet mūsdienu prasības pēc komforta ikdienas patērējamā ūdens apjomu ievērojami palielina.

Pētījumi rāda, ka mājsaimniecībās izmantojamais ūdens iedalās:

trauku mazgāšanai patērējam 4%;dušai — 5%;veļas mazgāšanai — 12%;mājas sakopšanai u.tml. — 14%;vannai — 15%;virtuves darbiem (ēdienreižu sagatavošana,

sakopšana, roku mazgāšana) tātad ūdens, kas notek caur virtuves izlietni — 15%;

visvairāk tualetes lietošanai — 35%

Tātad:

4 personas mājsaimniecībā patērē līdz 600 l vērtīgā dzeramā ūdens (50 spaiņu),

lielāko daļu – nelietderīgi...

Novērtēts, ka Eiropa iznieko aptuveni 20% savu ūdens

resursu

Tai pat laikā vairāk nekā 1,2 miljardi planētas iedzīvotāju cieš slāpes, jo viņiem nav pieejams tīrs un droši lietojams dzeramais ūdens...

Ūdens trūkums var kļūt par globālu Zemes ekosistēmu dzīvības

jautājumu.

Diemžēl fakti apliecina, ka ir vietas, kuras jau skar ūdens krīze.

Tāpēc dzeramais ūdens, tāpat kā citi dabas resursi ir jātaupa.

Viens no dzeramā ūdens taupīšanas veidiem – nokrišņu

ūdens izmantošana

Mūsu nākotne –

ekorisinājumi būvniecībā

attēlā – veļas mašīnā izmantotais ūdens tiek otrreiz izmantots tualetei

Pamazām būvniecībā jau tiek ieviestas

tehnoloģijas, kas palīdz taupīt ūdens resursus,

otrreizēji izmantojot savāktu un attīrītu

nokrišņu ūdeni.

Attīrītais nokrišņu ūdens tiek izmantots:

dušās, vannās;

virtuvēs;

tualetēs

Izmantojot eko-tehnoloģijas tiek ietaupīti

Vismaz 90% tīra dzeramā ūdens, kas tiek aizvietots ar nokrišņu ūdeni.

Mūsu senči prata dzīvot saskaņā ar dabu, un tieši tādēļ viņi zināja, ka:

Nekāds ūdens nav augiem tik derīgs kā lietus;

Ja lietus līst piektdien, tad arī līs svētdien;Lietus debess aiziet garām, ja uz to rāda

saslapinātu pirkstu;Kas pavasarī lietū liedējas, tas aug lielāks;Vislabākais ūdens matu mazgāšanai ir lietus

ūdens

Ūdens ir mūsu bagātība

Tieši tādēļ – taupīsim to un izmantosim

apdomīgi!