2 pielikums izglit pied - lpr.gov.lv · iemācās veidot krāsu kompozīcijas, analizēt, plānot,...

Preview:

Citation preview

2.p

ielik

um

s

Izgl

ītīb

as p

ied

āvāj

um

s ra

do

šajā

s in

du

stri

jās

Ku

rzem

es,

Zem

gale

s u

n L

atga

les

plā

no

šan

as r

eģio

no

s

Arh

itek

tūra

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju

no

zarē

.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Zem

gale

.

Jelg

ava

Latv

ijas

La

uks

aim

nie

cīb

as

un

ive

rsit

āte

.

Ain

avu

arh

itek

tūra

Grā

ds:

Arh

itek

tūra

s d

okt

ors

(D

r.ar

ch.)

.

Stu

diju

pro

gram

mas

mēr

ķis:

sag

atav

ot

zin

ātn

es s

pec

iālis

tus,

kas

sp

ēj f

orm

ulē

t u

n iz

vērt

ēt a

inav

isko

tel

pu

, ņ

emo

t vē

rā f

un

kcio

nāl

os,

eko

loģi

sko

s u

n e

stēt

isko

s kr

itēr

ijus;

ris

ināt

lau

ku k

ult

ūra

inav

as v

ēstu

risk

ās

nep

ārtr

aukt

ības

sag

lab

āšan

as p

rob

lēm

as;

pro

gno

zēt

lau

ku k

ult

ūra

inav

as t

ran

sfo

rmāc

ijas

iesp

ējas

, pam

ato

joti

es

uz

apkā

rtē

jas

vid

es a

ttīs

tīb

as īp

atn

ībām

.

Zem

gale

.

Jelg

ava

Latv

ijas

La

uks

aim

nie

cīb

as

un

ive

rsit

āte

.

Ain

avu

arh

itek

tūra

Grā

ds:

Arh

itek

tūra

s m

aģis

trs.

Stu

diju

pro

gram

mas

mēr

ķis:

no

dro

šin

āt d

ziļu

fu

nd

amen

tālo

un

ain

avu

arh

itek

tūra

s n

oza

res

teo

rēti

sko

zin

āšan

u

kurs

u a

pgu

vi u

n s

agat

avo

t te

orē

tisk

i izg

līto

tus

spec

iālis

tus

zin

ātn

iska

i un

ped

ago

ģisk

ai d

arb

ībai

ain

avu

ar

hit

ektū

ras

un

plā

no

šan

as s

pec

ializ

ācijā

.

Zem

gale

.

Jelg

ava

Latv

ijas

La

uks

aim

nie

cīb

as

un

ive

rsit

āte

.

Ain

avu

arh

itek

tūra

un

p

lān

oša

na

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s b

akal

aurs

ain

avu

arh

itek

tūrā

.

Stu

diju

pro

gram

mas

ap

raks

ts:

Stu

den

ti a

ttīs

ta z

īmēš

anas

pra

smes

, tel

pas

izjū

tu, i

emāc

ās v

eid

ot

krās

u k

om

po

zīci

jas,

an

aliz

ēt, p

lān

ot,

zīm

ēt,

real

izēt

sav

as u

n c

itu

ide

jas,

atp

azīt

au

gus,

izp

rast

dab

u u

n v

eid

ot

ain

avu

; iz

strā

pro

jekt

us

un

teo

rēti

skās

zi

nāš

anas

no

stip

rin

a p

raks

ē ar

hit

ektū

ras

pro

jekt

ēšan

as f

irm

ās, p

ašva

ldīb

u ie

stād

ēs u

.c..

Kar

jera

s ie

spē

jas:

A

bso

lven

ti v

ar s

trād

āt a

rhit

ektū

ras

pro

jekt

ēšan

as f

irm

ās, p

roje

ktu

rea

lizēš

anā,

pie

dal

ītie

s re

ģio

nāl

o u

n

teri

tori

ālp

lān

u iz

strā

dāš

anā

un

piln

veid

oša

nā,

ain

avu

rek

on

stru

kcijā

, rek

ult

ivāc

ijā, k

on

serv

ācijā

un

ko

pša

nas

p

lān

u iz

strā

dāš

anā.

Ku

rze

me

.

Lie

pāj

a

Liep

ājas

Māk

slas

vi

du

ssko

la.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: A

rhit

ekt

ūra

s te

hn

iķis

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

.

Arh

itek

tūra

s te

hn

iķis

ir s

pec

iālis

ts, k

urš

ir ie

guvi

s p

rofe

sio

nāl

o v

idē

jo iz

glīt

ību

arh

itek

tūrā

, ap

guvi

s p

rakt

isko

s p

roje

ktēš

anas

pam

atp

rin

cip

us,

vei

c o

bje

kta

uzm

ērīš

anu

un

izga

tavo

uzm

ērīju

mu

ras

ēju

mu

s, o

rie

ntē

jas

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju

no

zarē

.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Arh

ite

ktū

ra.

jau

nāk

ajo

s u

n t

rad

icio

nāl

ajo

s b

ūvm

ate

riāl

os,

arh

ite

kta

vad

ībā

izst

rād

ā ēk

u a

rhit

ektū

ras

kon

stru

ktīv

os

mez

glu

s,

iesk

aito

t m

ater

iālu

un

det

aļu

sp

eci

fikā

cija

s, o

rie

ntē

jas

vnie

cīb

as iz

mak

su v

eid

oša

nās

jau

tāju

mo

s, g

rafi

ski

apko

po

info

rmāc

iju u

n n

ofo

rmē

nep

ieci

ešam

o t

ehn

isko

do

kum

entā

ciju

, izm

anto

jot

auto

mat

izēt

ās

pro

jekt

ēšan

as p

rogr

amm

as. A

rhit

ektū

ras

teh

niķ

is v

ar s

trād

āt p

roje

ktēš

anas

bir

ojo

s, b

ūvi

nsp

ekci

jās

un

b

ūvv

ald

ēs, n

eku

stam

ā īp

ašu

ma

vērt

ēšan

as ie

stād

ēs. A

rhit

ekta

- p

roje

ktēt

āja

vad

ībā

spē

j izs

trād

āt a

tsev

išķa

s p

roje

kta

daļ

as, o

rgan

izēt

un

vad

īt n

elie

las

gru

pas

pro

fesi

on

ālo

dar

bu

, vei

kt u

zmēr

ījum

us

un

ap

rēķi

nu

s.

Diz

ain

s

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale

.

zekn

e

zekn

es

Au

gsts

kola

.

Otr

ā līm

eņa

pro

fesi

onā

lās

augs

tākā

s iz

glīt

ības

ba

kala

ura

stud

iju

pro

gram

ma

"In

terj

era

diz

ain

s”.

1)

Vis

pār

izgl

īto

joši

e m

ācīb

u k

urs

i, ka

s sa

istī

ti a

r zi

nāš

anu

un

pra

smju

piln

veid

oša

nu

so

ciāl

ajās

un

h

um

anit

āraj

ās z

ināt

nēs

, uzņ

ēmē

jdar

bīb

ā (M

āksl

as f

ilozo

fija

, Per

son

āla

vad

ība

un

sas

kars

me,

Sve

šval

od

as,

Estē

tika

, So

cio

loģi

ja, U

zņēm

ējd

arb

ības

pam

ati,

Māk

slas

men

edžm

ents

u.c

.);

2)

No

zare

s te

orē

tisk

ie p

amat

kurs

i, ka

s sa

istī

ti a

r m

āksl

as p

riek

šmet

u a

pgu

vi (

Māk

slas

vēs

ture

, Māk

slas

va

lod

a u

n k

om

po

zīci

ja, T

elp

as u

ztve

re, K

olo

rist

ika,

Inte

rjer

a st

ili, G

rafi

skās

pro

gram

mas

, Diz

ain

s u

n

bio

nik

a, In

terj

era

attē

loša

nas

gra

fisk

ie p

aņēm

ien

i u.c

.);

3)

Pro

fesi

on

ālās

sp

ecia

lizāc

ijas

kurs

i, ka

s sa

istī

ti a

r sp

ecia

litāt

es a

pgu

vi (

Zīm

ēšan

a, G

lezn

oša

na,

Inte

rje

ra

pro

jekt

ēšan

a u

n e

rgo

no

mik

a, M

ater

ialm

ācīb

a u

n a

pd

ares

teh

no

loģi

jas,

Mak

etēš

ana,

Mēb

eļu

un

gai

smas

d

izai

ns

inte

rjer

ā, A

rhit

ektū

ras

pam

ati,

Telp

isko

ob

jekt

u p

roje

ktēš

ana

u.c

.);

4)

Brī

vās

izvē

les

kurs

i (Te

ksti

ldar

bi i

nte

rjer

ā, V

izu

ālā

tēla

vei

do

šan

a, F

ito

diz

ain

s, S

avru

pm

ājas

dār

za

pro

jekt

ēšan

a u

.c.)

.

Strā

dāt

par

diz

ain

eru

, plā

no

t u

n īs

ten

ot

rad

oša

s id

ejas

inte

rjer

a m

āksl

as jo

mā,

izp

ildīt

pas

ūtī

jum

us

inte

rje

ra p

roje

ktēš

anā

un

iekā

rto

šan

ā, p

roje

ktu

izp

ildes

org

aniz

ēšan

ā u

n a

uto

ruzr

aud

zīb

ā. In

terj

era

d

izai

na

spec

iālis

ts v

ar v

eikt

ind

ivid

uāl

o u

zņēm

ējd

arb

ību

, org

aniz

ēt u

n v

adīt

cit

u s

pec

iālis

tu d

arb

u,

sad

arb

oti

es a

r ar

hit

ekti

em, m

āksl

inie

kiem

, dat

ord

izai

ner

iem

, str

ādāt

daž

ādo

s u

zņēm

um

os

un

bir

ojo

s.

Pro

gram

ma

akre

dit

ēta:

0

4.1

1.2

00

9.-

31

.12

.20

15

.

Iegū

stam

ā kv

alif

ikāc

ija/g

rād

s:

pro

fesi

on

ālai

s b

akal

aura

gr

āds

māk

slā

un

in

terj

era

diz

ain

era

kval

ifik

ācija

.

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale

.

zekn

e

zekn

es

Au

gsts

kola

.

Pirm

ā līm

eņa

pro

fesi

onā

lās

augs

tākā

s iz

glīt

ības

ba

kala

ura

stud

iju

pro

gram

ma

"Vid

es

diz

ain

s”.

1)

Vis

pār

izgl

īto

joši

e m

ācīb

u k

urs

i, ka

s sa

istī

ti a

r zi

nāš

anu

un

pra

smju

piln

veid

oša

nu

so

ciāl

ajās

zin

ātn

ēs

(Dar

ba

ties

ības

, Per

son

āla

vad

ība

un

sas

kars

me

hu

man

itār

ajās

zin

ātn

ēs, S

vešv

alo

das

, Est

ētik

a, F

ilozo

fija

u

.c);

2)

No

zare

s te

orē

tisk

ie p

amat

kurs

i, ka

s sa

istī

ti a

r m

āksl

as p

riek

šmet

u a

pgu

vi (

Zīm

ēšan

a, G

lezn

oša

na,

K

olo

rist

ika,

Lie

tišķ

ā gr

afik

a u

n Š

rift

s u

.c.)

;

3)

Pro

fesi

on

ālās

sp

ecia

lizāc

ijas

kurs

i tie

k d

alīt

i trī

s sp

ecia

lizāc

ijas:

Dār

za d

izai

ns,

Inte

rje

ra d

izai

ns,

Ko

ka

izst

rād

āju

mu

diz

ain

s;

4)

Brī

vās

izvē

les

kurs

i (D

ārza

mēb

eļu

diz

ain

s, T

ekst

ildar

bi i

nte

rjer

ā, A

ugu

diz

ain

a o

bje

ktu

vei

do

šan

a u

.c.)

.

Strā

dāt

par

diz

ain

eru

, plā

no

t u

n īs

ten

ot

rad

oša

s id

ejas

māk

slas

jom

ā, ē

ku e

kste

rjer

a u

n in

terj

era

no

form

ētāj

iem

, izs

trād

āt s

kice

s u

n p

roje

ktu

s, t

o iz

pild

es o

rgan

izēš

ana

un

au

toru

zrau

dzī

ba.

Vid

es

diz

ain

a sp

eciā

lists

var

vei

kt in

div

idu

ālo

uzņ

ēmē

jdar

bīb

u, o

rgan

izēt

un

vad

īt c

itu

sp

eciā

listu

dar

bu

, sa

dar

bo

ties

ar

arh

itek

tiem

, māk

slin

ieki

em, s

trād

āt d

ažād

os

uzņ

ēmu

mo

s u

n b

iro

jos.

Pro

gram

ma

akre

dit

ēta:

0

9.0

5.2

00

7.-

31

.12

.20

13

.

Iegū

stam

ā kv

alif

ikāc

ija:

vid

es

diz

ain

era

kval

ifik

ācija

Latg

ale

.

Dau

gavp

ils

Bal

tija

s st

arp

tau

tisk

ās

akad

ēm

ijas

Dau

gavp

ils

filiā

le.

Pirm

ā līm

eņa

pro

fesi

onā

stud

iju p

rogr

amm

a "V

ides

d

izai

ns”

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: V

ides

diz

ain

ers

(4. p

rof.

kva

l. līm

.).

Stu

diju

vir

zie

ns:

inte

rjer

a d

izai

ns,

arh

itek

tūra

s p

amat

i, ra

sēša

na,

pe

rsp

ektī

va, i

nte

rjer

a d

izai

ns

un

au

tom

atiz

ētā

pro

jekt

ēšan

a.

Ku

rze

me.

Lie

pāj

a

Lie

pāj

as U

niv

ers

itāt

e.

Diz

ain

s.

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s b

akal

aurs

diz

ain

ā. P

rofe

sio

nāl

ā kv

alif

ikāc

ija:

Dat

ord

izai

ner

s (5

. pro

f. k

val.

līm.)

; P

rod

ukt

u d

izai

ner

s (5

. pro

f. k

val.

līm.)

; In

terj

era

diz

ain

ers

(5. p

rof.

kva

l. līm

.).

Stu

diju

pro

gram

mas

ap

akšv

irzi

eni:

Dat

ord

izai

ns

Inte

rje

ra d

izai

ns

Pro

du

ktu

diz

ain

s.

Pro

gram

mu

bei

dzo

t, ie

gūst

vie

nu

no

kva

lifik

ācijā

m.

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale

.

zekn

e

zekn

es

Māk

slas

un

d

izai

na

vid

uss

kola

.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „V

ide

s d

izai

ns”

Izgl

ītīb

as p

roce

sa r

ezu

ltāt

ā ti

ek s

agat

avo

ti v

ides

diz

ain

a sp

eciā

listi

– r

ado

šas

per

son

ības

, kas

sp

ējīg

as

dar

bo

ties

inte

rjer

a u

n v

izu

ālās

re

klām

as p

roje

ktēš

anā

un

rea

lizāc

ijā.

Māc

ību

pri

ekšm

eti s

pec

ialit

ātē:

Ko

mp

ozī

cija

, Am

ata

māc

ība,

Mat

eri

ālu

māc

ība,

Pra

ktis

kās

māc

ības

, Li

etiš

ķā g

rafi

ka, D

ato

rgra

fika

, Tel

pu

iekā

rtu

pro

jekt

ēšan

a, A

rhit

ektū

ras

pam

ati,

Vei

do

šan

a u

n f

orm

u

lieša

na,

Ras

ēšan

a u

n p

ers

pek

tīva

, Zīm

ēšan

a, G

lezn

oša

na.

Vid

es d

izai

na

spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt in

div

idu

ālo

uzņ

ēmē

jdar

bīb

u, s

trād

āt s

pec

iālis

tu v

adīb

ā, s

adar

bo

ties

ar

citu

no

zaru

pār

stāv

jiem

.

Latg

ale

.

Dau

gavp

ils

Dau

gavp

ils M

āksl

as

vid

uss

kola

„Sa

ule

s sk

ola

”.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „I

nte

rje

ra d

izai

ns”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: In

terj

era

no

form

ētāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

un

Inte

rjer

a d

izai

na

spec

iālis

ts (

3. p

rof.

kv

al. l

īm.)

.

Inte

rjer

a n

ofo

rmēt

ājs

strā

vid

es

no

form

ēšan

as jo

mā,

iece

r, iz

strā

un

sp

ēj p

rakt

iski

izve

ido

t te

lpu

n

ofo

rmēj

um

u, s

agat

avo

t u

n p

iem

ēro

t m

ater

iālu

s, t

ehn

iku

, izv

ēlēt

ies

pie

mēr

otu

te

hn

olo

ģisk

o r

isin

āju

mu

. In

terj

era

no

form

ētāj

s, a

tbils

toši

uzņ

ēmu

ma

dar

ba

spec

ifik

ai, v

ar p

ieņ

emt

pas

ūtī

jum

us,

izst

rād

āt s

kici

un

sa

gata

vot

tām

i, va

r st

rād

āt in

terj

era

no

form

ēšan

as f

irm

ās u

n b

iro

jos

diz

ain

eru

, māk

slin

ieku

va

dīb

ā va

i u

zrau

dzī

bā,

var

dar

bo

ties

paš

no

dar

bin

āta

per

son

a. In

terj

era

no

form

ētāj

s p

lān

o u

n o

rgan

izē

sava

dar

ba

uzd

evu

ma

izp

ildi.

Spec

iālis

ts s

pēj

pat

stāv

īgi r

ado

ši s

trād

āt k

ā d

eko

rato

rs/n

ofo

rmēt

ājs,

inte

rje

ra d

izai

ner

is, s

katl

ogu

d

eko

rato

rs, m

āksl

inie

ks -

ko

nsu

ltan

ts, v

ar r

ealiz

ēt ie

ceri

no

ide

jas

līdz

pro

jekt

am u

n g

atav

am d

arb

am,

spēj

org

aniz

ēt, p

roje

ktēt

un

rea

lizēt

daž

āda

raks

tura

izst

ādes

, pre

zen

tāci

jas,

ska

tes.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s iz

vēlē

tajā

izgl

ītīb

as p

rofi

lā v

ai r

adn

ieci

skaj

ās n

oza

rēs.

Kas

jām

ācās

: M

āksl

as v

ēstu

re, m

āksl

as v

alo

da

un

vis

pār

ējā

ko

mp

ozī

cija

, sas

kars

me,

bu

rtu

māc

ība

un

liet

išķā

gra

fika

, ra

sēša

na

un

per

spek

tīva

, zīm

ēšan

a, g

lezn

oša

na,

ēti

ka. K

om

po

zīci

ja, a

mat

a m

ācīb

a -

dat

org

rafi

ka,

foto

māc

ība

un

vid

eo p

amat

i, lie

tišķ

ā gr

afik

a, s

pe

cial

izāc

ijas

pri

ekšm

eti -

mat

eriā

lmāc

ība,

inte

rje

ra p

amat

i, gr

afik

as p

amat

i, m

ācīb

u p

raks

es. V

isp

āriz

glīt

ojo

šie

pri

ekšm

eti:

latv

iešu

val

od

a u

n li

tera

tūra

, sve

šval

od

a,

mat

emāt

ika,

dab

as z

inīb

as, t

eh

nis

kās

zin

ātn

es, i

nfo

rmāt

ika,

liet

išķā

info

rmāt

ika,

so

ciāl

ās z

inīb

as u

n

kult

ūrz

inīb

as, v

ēstu

re, ē

tika

, biz

nes

a p

amat

i.

Latg

ale

.

zekn

e

zekn

es

Māk

slas

un

d

izai

na

vid

uss

kola

.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „A

pģē

rbu

diz

ain

s”

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a sa

gata

vo a

pģē

rbu

diz

ain

a sp

eciā

listu

s, k

as ie

māc

ās g

an m

od

elēt

, gan

pie

grie

zt, g

an

sašū

t, g

an iz

rotā

t tē

rpu

, iev

ēro

jot

mo

des

ten

den

ces

un

ķer

me

ņa

figū

ras

īpat

nīb

as.

Māc

ību

pri

ekšm

eti s

pec

ialit

ātē:

Šū

šan

as t

ehn

olo

ģija

, Mo

de

lēša

na

un

ko

nst

ruēš

ana,

Ko

mp

ozī

cija

, Sti

lu

māc

ība,

Ro

kdar

bi,

Mat

eri

ālu

māc

ība.

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Iz

glīt

ības

pro

cesa

rez

ult

ātā

tiek

sag

atav

oti

ap

ģērb

u d

izai

na

spec

iālis

ti, k

as d

arb

a ti

rgū

, mo

del

ētāj

a b

izn

esā

spēj

īgi d

arb

oti

es k

ā p

atst

āvīg

i dar

bin

ieki

, ku

ri a

tbils

toši

iece

rei v

ar p

roje

ktēt

un

izst

rād

āt t

ērp

u k

ole

kcija

s.

Latg

ale

.

zekn

e

zekn

es

Māk

slas

un

d

izai

na

vid

uss

kola

.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „R

est

aurā

cija

Ku

ltū

ras

pie

min

ekļu

res

tau

rāci

jas

pro

gram

ma

ir s

aist

īta

ar ē

ku, m

āksl

as d

arb

u, i

ekār

tu u

n p

riek

šmet

u,

kuri

em ir

vēs

turi

ska,

zin

ātn

iska

, māk

slin

ieci

ska

vai c

itād

a ku

ltū

ras

vērt

ība,

aiz

sarg

āšan

u u

n s

agla

bāš

anu

. P

rogr

amm

as a

pgu

ves

gait

ā ie

spēj

ama

spec

ializ

ācija

: 1

) m

ēbeļ

u, k

okg

riez

um

u r

esta

urē

tāja

asi

sten

ts; 2

) p

olih

rom

ā (k

rāso

tā)

koka

, zel

tīju

mu

res

tau

rētā

ja a

sist

ents

. Pro

fesi

on

ālie

māc

ību

pri

ekšm

eti:

Zīm

ēšan

a,

Vei

do

šan

a, K

om

po

zīci

jas

pam

ati,

Ras

ēšan

a, M

āksl

as u

n s

tilu

vēs

ture

, Mak

etē

šan

a, K

rāsu

māc

ība,

Fo

togr

āfija

.

Dar

ba

iesp

ēja

s: 1

) ku

ltū

ras

pie

min

ekļu

res

tau

rāci

jas

firm

ās;

2)

kult

ūra

s p

iem

inek

ļu u

zrau

dzī

bas

un

ai

zsar

dzī

bas

die

nes

tā;

3)

iesp

ēja

veid

ot

pat

stāv

īgu

uzņ

ēmē

jdar

bīb

u;

Latv

ijas

mu

zejo

s.

Latg

ale

.

zekn

e

Au

stru

mla

tgal

es

pro

fesi

on

ālā

vid

uss

kola

. In

terj

era

diz

ain

s.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: In

terj

era

no

form

ētāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

.

Zem

gale

.

Jelg

ava

Jelg

avas

am

atu

vi

du

ssko

la.

Šūto

izst

rād

āju

mu

ra

žoša

nas

te

hn

olo

ģija

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: T

ērp

u s

tila

sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

.

Tērp

u s

tila

sp

eciā

lists

sad

arb

ībā

ar c

itu

pro

fesi

ju p

ārst

āvjie

m d

arb

oja

s p

erso

nas

imid

ža v

eid

oša

nā,

p

ied

āvā

tērp

us

daž

ādie

m t

ēlie

m u

n k

om

ple

ktē

gard

ero

bi,

ņem

ot

vērā

cilv

ēka

ind

ivid

ual

itāt

i, p

lān

o u

n

org

aniz

ē sa

vu d

arb

u u

n v

eic

ind

ivid

uāl

o u

zņēm

ējd

arb

ību

. Pro

gram

mas

vis

pār

ēja

is m

ērķi

s ir

do

t ie

spēj

u

apgū

t zi

nāš

anas

un

pra

smes

: p

ārzi

nāt

pe

rso

nīb

as u

n s

aska

rsm

es p

sih

olo

ģija

s, k

om

un

ikāc

ijas

līdze

kļu

s u

n

pie

lieto

t to

s st

rād

ājo

t ar

po

ten

ciāl

o k

lien

tu, p

atst

āvīg

i pie

ņem

t lē

mu

mu

s, r

īko

ties

un

uzņ

emti

es a

tbild

ību

, p

rast

iekļ

auti

es k

ole

ktīv

ā, s

trād

āt s

aska

nīg

i un

rad

oši

, sp

ēt k

riti

ski v

ērtē

t, s

alīd

zin

āt, p

rofe

sio

nāl

i ar

gum

entē

t, a

izst

āvēt

sav

as r

ado

šās

iece

res,

izju

st p

astā

vīgu

ne

pie

cieš

amīb

u p

ilnve

ido

t sa

vu z

ināš

anu

un

ku

ltū

ras

līme

ni.

Spec

ifis

kais

rķis

ir d

ot

iesp

ējas

ap

gūt

šād

as z

ināš

anas

un

pra

smes

: la

līmen

ī pār

zin

āt

izvē

lēta

jai p

rofe

sija

i ne

pie

cieš

amās

teo

rēti

skās

zin

āšan

as u

n ie

gūtā

s te

orē

tisk

ās z

ināš

anas

pie

lieto

t p

rakt

iska

jā d

arb

ībā:

- p

ārzi

nāt

tēr

pu

sti

lus,

to

vei

do

šan

ās v

ēstu

risk

os

asp

ektu

- o

rien

tēti

es m

od

es

ten

den

cēs

un

ar

to s

aist

ītaj

ās a

ktu

alit

ātēs

- p

ārzi

nāt

tēr

pu

tap

šan

as t

ehn

olo

ģisk

o s

ecīb

u, n

ep

ieci

ešam

ā ap

rīko

jum

a ie

spē

jas,

pie

lieto

jum

u -

pār

zin

āt p

amat

a u

n p

alīg

mat

eri

ālu

s, iz

vērt

ēt u

n p

rast

par

eizi

to

s iz

vēlē

ties

- iz

strā

dāt

iece

rētā

izst

rād

āju

ma

skic

i, te

hn

isko

zīm

ēju

mu

, iec

erēt

ā iz

strā

dāj

um

a ko

nst

rukc

iju -

ve

ido

t tē

rpa

un

tēl

a vi

zuāl

o v

eid

olu

, pie

rojo

t ak

sesu

āru

s u

n a

pd

ares

vei

du

s -

veik

t el

emen

tāru

s ek

on

om

isko

s ap

rēķi

nu

s, s

nie

gt r

ezu

ltāt

u p

amat

oju

mu

- iz

vērt

ēt iz

strā

dāj

um

u k

valit

āti,

dia

gno

stic

ēt

iesp

ējam

os

def

ektu

s, n

ovē

rst

tos

- p

rakt

iska

jā d

arb

ā lie

tot

dat

ora

diz

ain

a p

rogr

amm

as -

lab

ā līm

enī

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

ori

entē

ties

info

rmāc

ijas

teh

no

loģi

jās,

pra

st t

ās p

ielie

tot.

K

as jā

māc

ās:

Izgl

īto

jam

ie a

pgū

st v

isp

āriz

glīt

ojo

šos

māc

ību

pri

ekšm

etu

s u

n li

ek t

ajo

s n

osl

ēgu

ma

eksā

men

us,

kār

to

cen

tral

izēt

o p

rofe

sio

nāl

ās k

valif

ikāc

ijas

eksā

men

u, k

as ie

tver

teo

rēti

sko

zin

āšan

u u

n p

rakt

isko

iem

aņu

p

ārb

aud

i atb

ilsto

ši s

pēk

ā es

oša

jiem

no

rād

ījum

iem

. Tāl

ākās

izgl

ītīb

as ie

spēj

as:

turp

ināt

izgl

ītīb

u

pro

fesi

on

ālās

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

ās u

n iz

glīt

oti

es d

ažād

a ve

ida

pro

fesi

on

ālās

piln

veid

es p

rogr

amm

ās.

Ku

rze

me.

Lie

pāj

a

Lie

pāj

as M

āksl

as

vid

uss

kola

.

Inte

rjer

a d

izai

ns.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: In

terj

era

diz

ain

a sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

.

Spec

iālis

ts v

ar s

trād

āt in

terj

era

diz

ain

a jo

kā p

atst

āvīg

s (p

ašn

od

arb

ināt

s) d

arb

inie

ks, l

īgu

md

arb

inie

ks,

kon

sult

ants

, vei

kt r

ado

ši iz

pild

ošu

dar

bu

, kas

ietv

er s

ava

un

cit

u d

arb

inie

ku d

arb

a p

lān

oša

nu

un

o

rgan

izēš

anu

. Sp

eciā

lists

iece

r, p

roje

ktē

, izs

trād

ā u

n iz

veid

o in

terj

era

vai

rek

lām

as d

izai

nu

, sp

ēj i

zstr

ādāt

d

izai

np

arau

gu u

n u

zrau

dzī

t to

ievi

ešan

u r

ažo

šan

ā, s

pēj

pat

stāv

īgi r

ealiz

ēt ie

ceri

. Ab

solv

en

ts s

pēj

o

rgan

izēt

, pro

jekt

ēt u

n r

ealiz

ēt d

ažād

a ra

kstu

ra iz

stād

es, p

reze

ntā

cija

s, s

kate

s.

Iegū

tā iz

glīt

ība

do

d ie

spē

ju t

urp

ināt

māc

ības

vis

ās L

atvi

jas

augs

tsko

lās

un

ārv

alst

u m

āksl

as u

n d

izai

na

augs

tsko

lās,

So

mijā

, Zvi

ed

rijā

, Itā

lijā,

ASV

, Lie

lbri

tān

ijā, F

ran

cijā

.

Izd

evēj

dar

bīb

a

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s p

ied

āv

āju

ms

(no

zīm

īgā

kie

stu

dij

u k

urs

i)

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as U

niv

ers

itāt

e.

Rak

stn

iecī

ba

un

ko

mu

nik

ācija

.

Grā

ds:

Hu

man

itār

o z

ināt

ņu

maģ

istr

s m

āksl

ā.

Pro

gram

mas

mēr

ķis:

sn

iegt

stu

joša

jiem

iesp

ēju

iegū

t m

aģis

tra

līmeņ

a ak

adēm

isko

izgl

ītīb

u u

n h

um

anit

āro

zin

ātņ

u m

aģis

tra

grād

u f

ilolo

ģijā

, sag

atav

ojo

t p

atst

āvīg

ai r

ado

šai s

tarp

dis

cip

linār

a ra

kstu

ra p

ētn

ieci

skaj

ai u

n p

rofe

sio

nāl

ajai

d

arb

ībai

daž

ādās

rak

stn

iecī

bas

fu

nkc

ion

ēšan

as jo

mās

(ra

kstn

iecī

bas

pēt

nie

cīb

a, r

akst

nie

cīb

as k

riti

ka, r

ado

šā

un

kri

tisk

ā ra

kstī

šan

a, li

terā

rā r

ed

iģēš

ana

un

izd

evē

jdar

bīb

a).

Izp

ildīt

ājm

āksl

a

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Un

ive

rsit

āte

. M

āksl

as m

ened

žmen

ts

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s b

akal

aurs

māk

slā.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

āksl

as p

roje

ktu

vad

ītāj

s (5

. pro

f. k

val.

līm.)

. M

āksl

as p

roje

ktu

vad

ītāj

s ar

sp

ecia

lizāc

iju v

ien

ā n

o v

irzi

en

iem

:

- d

ejā

;

- m

ūzi

kā,

- te

ātra

māk

slā,

-

vizu

ālaj

ā m

āksl

ā.

Latg

ale

. P

reiļi

V

idu

slat

gale

s p

rofe

sio

nāl

ā vi

du

ssko

la

Skai

stu

mko

pša

nas

p

akal

po

jum

i.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: V

izu

ālā

tēla

sti

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. St

ilist

s ir

un

iver

sāls

pro

fesi

on

ālis

mo

des

ind

ust

rijā

. Str

ādā

par

sti

listu

mo

des

ska

tēs,

šo

vu p

rogr

amm

ās,

mo

deļ

u a

ģen

tūrā

s, f

oto

, kin

o, T

V, t

eātr

ī, re

klām

as a

ģen

tūrā

s; v

ar s

trād

āt k

osm

ētik

as f

irm

ās, v

eid

o s

tila

la

pp

use

s žu

rnāl

os,

str

ādā

ar k

lien

tiem

sal

on

os,

vei

do

fir

mas

sej

u.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as M

āksl

as

vid

uss

kola

. Sk

aist

um

kop

šan

as

pak

alp

oju

mi.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: V

izu

ālā

tēla

sti

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. St

ilist

s ir

un

iver

sāls

pro

fesi

on

ālis

mo

des

ind

ust

rijā

. Str

ādā

par

sti

listu

mo

des

ska

tēs,

šo

vu p

rogr

amm

ās,

mo

deļ

u a

ģen

tūrā

s, f

oto

, kin

o, T

V, t

eātr

ī, re

klām

as a

ģen

tūrā

s; v

ar s

trād

āt k

osm

ētik

as f

irm

ās, v

eid

o s

tila

la

pp

use

s žu

rnāl

os,

str

ādā

ar k

lien

tiem

sal

on

os,

vei

do

fir

mas

sej

u.

Ku

ltū

ras

man

toju

ms

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s

pie

jum

s ra

do

šo

ind

ust

riju

no

zarē

.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale.

D

auga

vpils

D

auga

vpil

s U

niv

ers

itāt

e.

Ku

ltū

ras

vēst

ure

un

te

ori

ja

Grā

ds:

Hu

man

itār

o z

ināt

ņu

maģ

istr

s vē

stu

rē k

ult

ūra

s vē

stu

res

apak

šno

zarē

. St

ud

iju p

rogr

amm

as r

akst

uro

jum

s: S

tud

iju p

rogr

amm

as m

ērķi

s ir

sag

atav

ot

augs

ta lī

meņ

a ku

ltū

ras

vēst

ure

s sp

eciā

listu

s ar

dzi

ļām

teo

rēti

skām

un

pra

ktis

kām

iem

aņām

, sp

ējīg

us

veik

t p

atst

āvīg

u z

ināt

nis

kās

pēt

nie

cīb

as d

arb

u

izvē

lēta

jā v

ēstu

res

zin

ātn

es a

pak

šno

zarē

. St

ud

iju p

rogr

amm

as u

zdev

um

i ir

snie

gt s

tud

ējo

šajie

m p

adzi

ļināt

as t

eorē

tisk

ās z

ināš

anas

ku

ltū

ras

vēst

ure

s u

n

teo

rija

s ja

utā

jum

os;

sek

t st

ud

ējo

šo t

eorē

tisk

o z

ināš

anu

, izz

iņas

un

tnie

cīb

as p

rasm

ju u

n ie

maņ

u p

ielie

toša

nu

ko

nkr

ētu

ku

ltū

ras

vēst

ure

s p

rob

lēm

u r

isin

āšan

ā.

Latg

ale.

D

auga

vpils

D

auga

vpil

s U

niv

ers

itāt

e.

Grā

ds:

Hu

man

itār

o z

ināt

ņu

bak

alau

rs v

ēstu

rē (

kult

ūra

s vē

stu

rē).

St

ud

iju p

rogr

amm

as r

akst

uro

jum

s: S

tud

iju p

rogr

amm

as m

ērķi

s ir

no

dro

šin

āt ie

spēj

as p

erso

nīb

as p

ilnve

ido

šan

ai,

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s

pie

jum

s ra

do

šo

ind

ust

riju

no

zarē

.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Vēs

ture

(ku

ltū

ras

vēst

ure

).

org

aniz

ēt u

n v

irzī

t d

arb

u k

ult

ūra

s vē

stu

res

zin

āšan

u a

pgu

vē f

akto

loģi

skaj

ā u

n m

eto

do

loģi

skaj

ā as

pek

tā, p

alīd

zēt

izko

pt

pat

stāv

īgas

do

māš

anas

un

zin

ātn

iski

pēt

nie

cisk

ā d

arb

a ie

maņ

as, r

osi

nāt

inte

resi

par

ku

ltū

ras

vēst

uri

, att

īstī

t kr

itis

ku, b

et k

on

stru

ktīv

u u

n t

ole

ran

tu a

ttie

ksm

i pre

t sa

vu u

n c

itu

dar

bu

, tie

ksm

i rad

oši

str

ādāt

ku

ltū

ras

vēst

ure

s ap

guvē

un

izp

ētē

, vei

do

t ku

ltū

ras

vēst

ure

s p

amat

fakt

u n

ep

ieci

ešam

ās z

ināš

anas

, izs

kaid

rot

fakt

us,

izp

rast

loņ

saka

rīb

as.

Ku

rzem

e.

Liep

āja

Liep

ājas

U

niv

ers

itāt

e.

Bal

tu f

ilo

loģi

ja u

n

kult

ūra

.

Grā

ds:

Hu

man

itār

o z

ināt

ņu

bak

alau

rs f

ilolo

ģijā

. St

ud

iju p

rogr

amm

as s

atu

rs:

Stu

diju

pro

gram

ma

saga

tavo

pat

stāv

īgās

pro

fesi

on

ālās

dar

bīb

as jo

mās

, ku

rās

nep

ieci

ešam

as la

tvie

šu u

n li

etu

vieš

u

valo

das

zin

āšan

as u

n k

om

pet

ence

s B

alti

jas

reģi

on

a ku

ltū

rā, p

ētn

iecī

bas

pra

smes

bal

tu v

alo

dn

iecī

bā,

lit

erat

ūrz

ināt

un

fo

lklo

rist

ikā,

lite

rārā

red

akto

ra, t

ulk

otā

ja (

latv

iešu

-lie

tuvi

ešu

, lie

tuvi

ešu

-lat

vieš

u)

pra

smes

vai

lit

erat

ūra

s u

n k

ult

ūra

s kr

itik

ā n

epie

cieš

amās

pra

smes

. H

um

anit

āro

zin

ātņ

u b

akal

aura

grā

du

filo

loģi

jā s

aņem

izgl

īto

jam

ais,

ku

rš s

ekm

īgi a

pgu

vis:

1

) vi

spār

ējo

hu

man

itār

o z

ināt

ņu

, val

od

nie

cīb

as, l

iter

atū

rzin

ātn

es u

n k

ult

uro

loģi

jas

pam

atst

ud

iju k

urs

us;

2

) ku

rsu

s vi

enā

no

pro

gram

mas

sp

ecia

lizāc

ijas

virz

ien

iem

– B

altu

val

od

u s

tud

ijas

vai L

iter

atū

ras

un

ku

ltū

ras

stu

dija

s;

3)

izst

rād

ājis

un

aiz

stāv

ējis

bak

alau

ra d

arb

u iz

vēlē

tajā

sp

ecia

lizāc

ijas

virz

ien

ā.

Ku

ltū

ras

izgl

ītīb

a

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Un

ive

rsit

āte

. A

ust

rum

eir

op

as k

ult

ūra

s u

n b

izn

esa

sak

ari

Grā

ds:

Hu

man

itār

o z

ināt

ņu

bak

alau

rs A

ust

rum

eiro

pas

ku

ltū

ras

stu

dijā

s St

ud

iju p

rogr

amm

as g

alve

nai

s m

ērķi

s ir

sag

atav

ot

augs

ti k

valif

icēt

us

spec

iālis

tus

Au

stru

mei

rop

as k

ult

ūra

s u

n

biz

nes

a sa

karu

jom

ā, k

as iz

glīt

ības

kva

litāt

es z

iņā

ir k

on

kurē

tsp

ējīg

i dar

ba

tirg

ū L

atvi

jā u

n s

tarp

tau

tisk

ajā

vid

ē.

Stu

diju

laik

ā ir

iesp

ēja

ms

apgū

t:

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

- m

āksl

as z

ināt

nes

pam

atu

s,

- ku

ltū

ras

vēst

uri

un

teo

riju

, -

kult

ūra

s se

mio

tiku

, -

Au

stru

mei

rop

as b

izn

esa

saka

rus

un

biz

nes

a vi

di,

- va

lsts

stu

dija

s,

- m

ened

žme

ntu

, -

Latv

ijas,

Lie

tuva

s, P

olij

as, K

riev

ijas

un

Bal

tkri

evija

s ko

mer

ctie

sīb

as,

- A

ust

rum

eiro

pas

val

stu

eko

no

mik

u,

- p

roje

ktu

vad

ību

. P

rogr

amm

ā ie

gūta

s zi

nāš

anas

do

s ie

spēj

u s

trād

āt a

r ku

ltū

ras

un

biz

nes

a at

tiec

ībām

sai

stīt

os

uzņ

ēmu

mo

s, o

rgan

izāc

ijās

un

iest

ādēs

, vei

kt t

o

dar

bīb

as a

ttīs

tīb

as p

ārva

ldi,

no

vēro

šan

u u

n p

lān

oša

nu

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as U

niv

ers

itāt

e.

Ku

ltū

ras

vad

ība.

G

rād

s: P

rofe

sio

nāl

ais

bak

alau

rs k

ult

ūra

s va

dīb

ā. P

rofe

sio

nāl

ā kv

alif

ikāc

ija:

Ku

ltū

ras

dar

ba

vad

ītāj

s (5

. pro

f.

kval

. līm

.).

Pra

sīb

as p

rogr

amm

as a

pgu

vei /

pro

gram

mas

ap

raks

ts:

apgū

t ku

ltū

ras

teo

rēti

sko

s p

amat

us,

ku

ri v

eid

o v

adīt

āja

izp

ratn

i ku

ltū

ras

jom

ā; a

pgū

t va

dīb

as t

eorē

tisk

os

pam

atu

s va

dīb

zin

ībās

, kas

no

dro

šin

a u

zņēm

um

a va

i ies

tād

es u

n s

tru

ktū

rvie

nīb

u v

adīš

anu

; ap

gūt

eko

no

mik

as,

tirg

zin

ības

un

grā

mat

ved

ības

pam

atu

s, k

uri

no

dro

šin

a fi

nan

šu u

n k

ult

ūra

s ti

rgzi

nīb

as iz

pra

tni;

izp

rast

ku

ltū

rpo

litik

u;

kult

ūrv

ides

izp

ētes

un

ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

īšan

as p

raks

ē, v

eid

ot

kult

ūra

s d

arb

a va

dīt

āja

pra

ktis

kās

iem

aņas

; ap

gūt

kult

ūra

s p

asāk

um

u s

cen

āriju

un

rež

iju v

eid

oša

nu

, pro

du

cēša

nu

un

vad

īšan

u;

kult

ūra

s p

asāk

um

u o

rgan

izēš

anas

pra

kses

laik

ā, v

eid

ot

pas

āku

mu

org

aniz

ato

ra ie

maņ

as;

apgū

t ku

ltū

rizg

lītīb

ā n

epie

cieš

amās

psi

ho

loģi

jas

un

pe

dag

oģi

jas

zin

āšan

as;

veik

t p

ētīju

mu

ku

ltū

ras

no

zarē

, ku

ltū

ras

dar

ba

vad

ībā

un

rez

ult

ātu

s ap

kop

ot

stu

diju

un

bak

alau

ra d

arb

ā.

Tele

vīzi

ja, r

adio

un

inte

rakt

īvie

med

iji

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as U

niv

ers

itāt

e.

Jau

no

med

iju m

āksl

a.

Grā

ds:

Hu

man

itār

o z

ināt

ņu

maģ

istr

s m

āksl

ā.

Pro

gram

plā

no

ti d

ivi v

irzi

en

i :

1)

Aku

stis

kās

māk

slas

/ El

ektr

on

iskā

zika

; 2

) D

igit

ālo

tīk

lu m

ediji

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as U

niv

ers

itāt

e.

Jau

no

med

iju m

āksl

a.

Grā

ds:

Hu

man

itār

o z

ināt

ņu

bak

alau

rs m

āksl

ā.

Stu

diju

pro

gram

mas

sat

urs

: 1

.stu

diju

gad

ā ti

ek v

eid

ota

izp

ratn

e p

ar v

izu

ālo

val

od

u u

n a

pgū

ti v

izu

ālās

māk

slas

val

od

as p

amat

pri

nci

pi,

vizu

ālās

māk

slas

vēs

ture

un

teo

rija

, lai

kmet

īgā

māk

sla,

ku

ltū

ras

teo

rija

un

filo

zofi

ja, i

ep

azīs

tas

ar ja

un

o m

ediju

te

hn

olo

ģijā

m, 2

D in

tera

ktīv

ajie

m m

ed

ijiem

. 2

.stu

diju

gad

ā ap

gūst

viz

uāl

o k

om

un

ikāc

iju, j

aun

o m

ediju

val

od

u, t

eori

ju, d

izai

nu

un

diz

ain

a m

eto

des

, ska

ņu

m

āksl

u, 3

D in

tera

ktīv

os

med

ijus,

pro

jekt

u m

en

edžm

en

tu. T

iek

izst

rād

āti p

roje

kti u

n a

nal

izēt

a u

n li

eto

ta ja

un

o

med

iju v

ide

. 3

.stu

diju

gad

ā ap

gūst

tīk

la m

āksl

u, v

ideo

māk

slu

, māk

slas

un

diz

ain

a p

ētīju

ma

met

od

olo

ģiju

. Pēt

a u

n v

eid

o

jau

no

med

iju m

āksl

as v

idi,

pie

dāv

ā sa

vas

idej

as, p

reze

ntē

sav

us

māk

slas

pro

jekt

us.

Rea

lizē

māk

slas

pēt

ījum

a p

roje

ktu

(b

akal

aura

dar

bu

).

zika

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Un

ive

rsit

āte

. Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Pro

fesi

on

ālo

zika

s p

rie

kšm

etu

sko

lotā

js”.

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s m

aģis

trs

zikā

. Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: P

rofe

sio

nāl

o m

ūzi

kas

pri

ekšm

etu

sko

lotā

js a

r sp

ecia

lizāc

iju v

ien

ā n

o v

irzi

en

iem

(5

. pro

f. k

val.

līm.)

. P

rofe

sio

nāl

o m

ūzi

kas

pri

ekšm

etu

sko

lotā

js a

r sp

ecia

lizāc

iju v

ien

ā n

o v

irzi

enie

m:

-

ako

rdeo

na

spēl

es s

kolo

tājs

, -

klav

iers

pēl

es s

kolo

tājs

, -

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

sko

lotā

js,

- so

lo d

zied

āšan

as s

kolo

tājs

, -

stīg

u in

stru

me

ntu

sp

ēles

sko

lotā

js,

- si

tam

inst

rum

entu

sp

ēles

sko

lotā

js.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Un

ive

rsit

āte

. Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Pro

fesi

on

ālās

izgl

ītīb

as

zika

s sk

olo

tājs

”.

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s m

aģis

trs

zika

s p

edag

oģi

jā. P

rofe

sio

lā k

valif

ikāc

ija:

Pro

fesi

on

ālās

izgl

ītīb

as m

ūzi

kas

sko

lotā

js a

r sp

ecia

lizāc

iju v

ien

ā n

o v

irzi

enie

m (

5. p

rof.

kva

l. līm

.).

Pro

fesi

on

ālās

izgl

ītīb

as m

ūzi

kas

sko

lotā

js a

r sp

ecia

lizāc

iju v

ien

ā n

o v

irzi

enie

m:

-

ako

rdeo

na

spēl

es s

kolo

tājs

, -

dir

iģēš

anas

sko

lotā

js,

- kl

avie

rsp

ēles

sko

lotā

js,

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

- m

ūzi

kas

teo

rēti

sko

pri

ekšm

etu

sko

lotā

js,

- p

ūša

mo

inst

rum

entu

sp

ēles

sko

lotā

js,

- so

lo d

zied

āšan

as s

kolo

tājs

, -

stīg

u in

stru

me

ntu

sp

ēles

sko

lotā

js.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as U

niv

ers

itāt

e.

zika

s te

rap

ija.

G

rād

s: P

rofe

sio

nāl

ais

maģ

istr

s ve

selīb

as a

prū

. Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

āksl

as t

erap

eits

zika

s te

rap

ijā

(5. p

rof.

kva

l. līm

.).

Stu

diju

pro

gram

mas

uzd

evu

mi:

ap

gūt

me

dic

inis

kās

(t.s

k. p

sih

ote

rap

eiti

skās

), m

āksl

as u

n s

oci

ālo

zin

ātņ

u k

on

cep

cija

s, k

ura

s at

tiec

as u

z m

ūzi

kas

tera

pei

ta p

raks

i. P

adzi

ļināt

izp

ratn

i par

māk

slas

ter

apija

s at

tīst

ības

ten

den

cēm

pas

aulē

, vei

cin

ot

jau

nāk

o

sasn

iegu

mu

ap

guvi

zika

s te

rap

ijā. A

pgū

t p

sih

od

inam

iskā

s u

n a

nal

ītis

kās,

ko

gnit

īvi –

bih

eivi

orā

lās

un

ek

sist

enci

āli –

hu

mān

isti

skās

psi

ho

tera

pija

s n

ost

ādn

es m

ūzi

kas

tera

pija

s ko

nte

kstā

dar

bam

ind

ivid

uāl

i un

gr

up

ā. P

ilnve

ido

t p

rasm

es m

ūzi

kas

tera

pija

s te

hn

ikās

. Att

īstī

t u

n p

ilnve

ido

t p

rofe

sio

nāl

ās z

ināš

anas

, pra

smes

u

n a

ttie

ksm

i klie

ntu

/pac

ien

tu iz

pēt

ē u

n iz

vērt

ēšan

ā, u

n m

ūzi

kas

tera

pija

s p

roce

sa r

ealiz

ēšan

ā. Iz

iet

per

son

īgās

ap

māc

ības

ter

apiju

un

pie

dal

ītie

s p

erso

nīb

as iz

augs

mes

gru

pā.

Ve

ikt

pra

ksi p

raks

es v

adīt

āja

(men

tora

) u

n

sup

ervi

zora

pār

rau

dzī

(26

ned

ēļu

, piln

as s

lod

zes

jeb

26

kre

dīt

pu

nkt

u a

pjo

mā)

. Vei

kt p

atst

āvīg

u p

ētīju

mu

m

ūzi

kas

tera

pija

s sp

ecia

lizāc

ijā, r

ezu

ltāt

us

apko

po

jot

maģ

istr

a d

arb

ā, a

tbils

toši

zin

ātn

iskā

s p

ētn

iecī

bas

p

rasī

bām

.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Un

ive

rsit

āte

. Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Mū

zika

s sk

olo

tājs

”.

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s b

akal

aurs

zikā

. Pro

fesi

on

ālā

kva

lifik

ācij

a: M

ūzi

kas

sko

lotā

js (

5. p

rof.

kva

l. līm

.).

Stu

diju

pro

gram

mas

rak

stu

roju

ms:

Stu

diju

pro

gram

mas

mēr

ķis

ir a

ttīs

tīt

mu

zikā

lo iz

glīt

ību

Lat

vijā

, sn

iegt

zi

nāš

anas

par

pas

aule

s u

n E

iro

pas

zika

s ku

ltū

ru, m

ūzi

kas

māc

ību

met

od

iku

, mū

zika

s te

nd

en

cēm

Lat

vijā

, m

ūzi

kas

apm

ācīb

as p

rob

lēm

ām, v

eici

nāt

tnie

cisk

ā u

n p

rakt

iskā

dar

ba

iem

aņu

vei

do

šan

os,

att

īstī

t sp

ēju

an

aliz

ēt p

rob

lēm

as, v

eid

ot

sask

arsm

es p

rasm

es u

n p

ub

liskā

s u

zstā

šan

ās ie

maņ

as.

Pro

fesi

jas

apra

ksts

: M

ūzi

kas

sko

lotā

js ie

paz

īsti

na

sko

lēn

us

ar la

bāk

ajie

m p

asau

les

zika

s ku

ltū

ras

par

augi

em,

rad

a in

tere

si p

ar m

ūzi

ku, p

alīd

z ap

gūt

ētis

ko u

n e

stēt

isko

vēr

tīb

u s

istē

mu

, vei

do

māk

slin

ieci

sko

gau

mi u

.c.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Un

ive

rsit

āte

. Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Pro

fesi

on

ālās

izgl

ītīb

as

zika

s sk

olo

tājs

”.

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s b

akal

aurs

zikā

. Pro

fesi

on

ālā

kva

lifik

ācij

a: P

rofe

sio

nāl

ās iz

glīt

ības

zika

s sk

olo

tājs

ar

spec

ializ

āciju

vie

no

vir

zie

nie

m (

5. p

rof.

kva

l. līm

.).

Pro

fesi

on

ālās

izgl

ītīb

as m

ūzi

kas

sko

lotā

js a

r sp

ecia

lizāc

iju v

ien

ā n

o v

irzi

enie

m:

-

ako

rdeo

na

spēl

es s

kolo

tājs

, -

klav

iers

pēl

es s

kolo

tājs

, -

kora

pri

ekšm

etu

sko

lotā

js,

- p

ūša

min

stru

men

ta s

pēl

es s

kolo

tājs

, -

solo

dzi

edāš

anas

sko

lotā

js,

- st

īgu

inst

rum

en

ta s

pēl

es s

kolo

tājs

.

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

Dir

iģē

šan

a.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: B

azn

īcas

zika

s d

zīve

s o

rgan

izat

ors

, ko

rmei

star

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar k

ora

dzi

edāt

āju

, ko

rmei

star

u v

ai b

azn

īcas

zika

s d

zīve

s o

rgan

izat

oru

. Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o K

ora

dir

iģēš

anas

izgl

ītīb

as

pro

gram

mas

.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

Dir

iģē

šan

a.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: K

orm

eist

ars,

ko

ra d

zied

ātāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā,

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai k

ult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar k

ora

d

zie

dāt

āju

, ko

rmei

star

u. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Ko

ra

dir

iģēš

anas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– fa

gota

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

fago

tist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs.

Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar f

ago

tist

u, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– fl

auta

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

flau

tist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs.

Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar f

lau

tist

u, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– kl

arn

ete

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

klar

net

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

kla

rnet

istu

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu

zika

s in

stru

men

tu v

eik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– m

ežr

aga

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

mež

rad

znie

ks, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs.

Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar m

ežra

dzn

ieku

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu

zika

s in

stru

men

tu v

eik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Latg

ale

. Jā

ņa

Ivan

ova

zekn

es

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

saks

ofo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs.

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

zekn

e

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– sa

kso

fon

a sp

ēle

.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

sak

sofo

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– tr

om

bo

na

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tro

mb

on

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

tro

mb

on

istu

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu

zika

s in

stru

men

tu v

eik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– tr

om

pe

tes

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tro

mp

etis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs.

Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar t

rom

pet

istu

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu

zika

s in

stru

men

tu v

eik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– tu

bas

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tub

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

tu

bis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

Stīg

u in

stru

me

ntu

sp

ēle

alta

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

alti

sts.

Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar a

ltis

tu v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

tīgu

in

stru

me

ntu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

Stīg

u in

stru

me

ntu

sp

ēle

čella

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

čelli

sts.

Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar č

ellis

tu v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

tīgu

in

stru

me

ntu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Latg

ale

. Jā

ņa

Ivan

ova

zekn

es

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

kon

trab

asis

ts.

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

zekn

e

zika

s vi

du

ssko

la.

Stīg

u in

stru

me

ntu

sp

ēle

kon

trab

asa

spē

le.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ko

ntr

abas

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

stī

gu

inst

rum

en

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

Stīg

u in

stru

me

ntu

sp

ēle

vijo

les

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

vijo

lnie

ks.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

vijo

lnie

ku v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

tīgu

in

stru

me

ntu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

Tau

stiņ

inst

rum

en

tu

spē

le –

kla

vie

rsp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

pia

nis

ts, k

on

cert

mei

star

s.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā,

var

str

ādāt

par

pia

nis

tuu

, an

sam

bļa

ziķi

, ko

nce

rtm

eis

taru

, atk

arīb

ā n

o

spec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o In

stru

men

tālā

s m

ūzi

kas

klav

iers

pēl

es/

ērģe

ļsp

ēle

s iz

glīt

ības

pro

gram

mu

.

Latg

ale

. R

ēze

kne

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la.

Vo

kālā

zika

akad

ēm

iskā

dzi

ed

āšan

a.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: V

okā

lists

, ko

ra d

zied

ātāj

s.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

dzi

ed

ātāj

u, v

okā

listu

, an

sam

bļa

ziķi

. Ab

solv

ents

var

tu

rpin

āt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Vo

kālā

s m

ūzi

kas

solo

dzi

edāš

anas

un

an

sam

bļa

d

zie

dāš

anas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „M

ūzi

kas

vēst

ure

un

te

ori

ja”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis,

zika

s te

orē

tiķi

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar m

ūzi

kas

teo

rēti

ķi, o

rgan

izēj

ot

un

vad

ot

zika

s p

asāk

um

us,

arī

strā

dāt

par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s, s

alo

no

s, m

ūzi

kas

izd

evn

iecī

bās

, žu

rnāl

u u

n la

ikra

kstu

re

dak

cijā

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

zika

s vē

stu

res

un

teo

rija

s st

ud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „S

tīgu

inst

rum

en

tu s

le

– vi

jole

s sp

ēle

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

vijo

lnie

ks (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

vijo

lnie

ku v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

tīgu

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

in

stru

me

ntu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

. La

tgal

e.

Dau

gavp

ils

Dau

gavp

ils M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Pū

šam

inst

rum

en

tu

spē

le –

fla

uta

s sp

ēle

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

flau

tist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

fla

uti

stu

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu

zika

s in

stru

me

ntu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „S

tīgu

inst

rum

en

tu s

le

– ko

ntr

abas

a sp

ēle

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

kon

trab

asis

ts (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ko

ntr

abas

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

stī

gu

inst

rum

en

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „S

tīgu

inst

rum

en

tu s

le

– al

ta s

le”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

alti

sts

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

alt

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

stī

gu

inst

rum

en

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „S

tīgu

inst

rum

en

tu s

le

– če

lla s

le”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

čelli

sts

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

čel

listu

vai

an

sam

bļa

ziķi

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

stī

gu

inst

rum

en

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „T

aust

iņin

stru

me

ntu

sp

ēle

– ē

rģe

ļu s

le”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

ērģe

lnie

ks, k

on

cert

mei

star

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „T

aust

iņin

stru

me

ntu

sp

ēle

– k

lavi

ers

le”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

jīgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai k

ult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā, v

ar s

trād

āt p

ar p

ian

istu

, an

sam

bļa

ziķi

, ko

nce

rtm

eist

aru

, atk

arīb

ā n

o s

pec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu

veik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

kla

vier

spēl

es

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

st

ud

iju p

rogr

amm

u.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „D

iriģ

ēša

na”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: K

orm

eist

ars,

ko

ra d

zied

ātāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar k

ora

dzi

edāt

āju

, ko

rmei

star

u. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ār

vals

tu a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

ko

ra d

iriģ

ēšan

as s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „V

okā

lā m

ūzi

ka –

ak

adē

mis

kā d

zie

dāš

ana”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: V

okā

lists

, ko

ra d

zied

ātāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

var

str

ādāt

: p

ar v

okā

listu

, an

sam

bļa

un

ko

ra d

zied

ātāj

u. S

pec

iālis

ts s

pēj

vei

kt:

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s ku

ltū

ras

inst

itū

cijā

s u

n p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā; v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā

un

tās

plā

no

šan

ā. S

pec

iālis

ts v

ar t

urp

ināt

stu

dija

s La

tvija

s u

n ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o v

okā

lās

zika

s so

lo u

n a

nsa

mb

ļa d

zied

āšan

as iz

glīt

ības

pro

gram

mu

.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

- e

ifo

nij

a sp

ēle

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

eifo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

eif

on

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

atk

arīb

ā n

o s

pe

cial

izāc

ijas

izgl

ītīb

as

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

No

kārt

ojo

t kv

alif

ikāc

ijas

eksā

men

u a

nsa

mb

ļa d

iriģ

ēšan

ā u

n d

arb

ā ar

an

sam

bli

var

iegū

t p

apild

us

kval

ifik

āciju

‘an

sam

bļa

vad

ītāj

s’. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n

sita

min

stru

men

tu s

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

– o

bo

jas

spē

le”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

ob

ojis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ob

ojis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

– t

rom

pe

tes

spē

le”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

tro

mp

etis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

tro

mp

etis

tu v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi a

tkar

ībā

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

No

kārt

ojo

t kv

alif

ikāc

ijas

eksā

men

u a

nsa

mb

ļa d

iriģ

ēšan

ā u

n d

arb

ā ar

an

sam

bli

var

iegū

t p

apild

us

kval

ifik

āciju

‘an

sam

bļa

vad

ītāj

s’. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n

sita

min

stru

men

tu s

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

tro

mb

on

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

– t

rom

bo

na

spē

le”

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar t

rom

bo

nis

tu v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi a

tkar

ībā

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

No

kārt

ojo

t kv

alif

ikāc

ijas

eksā

men

u a

nsa

mb

ļa d

iriģ

ēšan

ā u

n d

arb

ā ar

an

sam

bli

var

iegū

t p

apild

us

kval

ifik

āciju

‘an

sam

bļa

vad

ītāj

s’. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n

sita

min

stru

men

tu s

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

– t

ub

as s

le”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

tub

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar t

ub

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

atk

arīb

ā n

o s

pec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. N

okā

rto

jot

kval

ifik

ācija

s ek

sām

enu

an

sam

bļa

dir

iģēš

anā

un

dar

ar a

nsa

mb

li va

r ie

gūt

pap

ildu

s kv

alif

ikāc

iju ‘a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs’

. Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o In

stru

men

tālā

s m

ūzi

kas

šam

un

si

tam

inst

rum

entu

sp

ēle

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

– k

larn

ete

s sp

ēle

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

klar

net

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar k

larn

etis

tu v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi a

tkar

ībā

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

No

kārt

ojo

t kv

alif

ikāc

ijas

eksā

men

u a

nsa

mb

ļa d

iriģ

ēšan

ā u

n d

arb

ā ar

an

sam

bli

var

iegū

t p

apild

us

kval

ifik

āciju

‘an

sam

bļa

vad

ītāj

s’. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n

sita

min

stru

men

tu s

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

– m

ežr

aga

spē

le”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

mež

rad

znie

ks, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

mež

rad

znie

ku v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi a

tkar

ībā

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

No

kārt

ojo

t kv

alif

ikāc

ijas

eksā

men

u a

nsa

mb

ļa d

iriģ

ēšan

ā u

n d

arb

ā ar

an

sam

bli

var

iegū

t p

apild

us

kval

ifik

āciju

‘an

sam

bļa

vad

ītāj

s’. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n

sita

min

stru

men

tu s

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

– s

akso

fon

a sp

ēle

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

saks

ofo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

sak

sofo

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „T

aust

iņin

stru

me

ntu

sp

ēle

– a

kord

eo

na

spē

le”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

ako

rdeo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā,

var

str

ādāt

par

ako

rdeo

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, a

nsa

mb

ļa v

adīt

āju

, atk

arīb

ā n

o

spec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o a

kord

eon

a sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mu

.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „S

itam

inst

rum

en

tu

spē

le”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: M

ūzi

ķis

sita

min

stru

men

tālis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

sit

amin

stru

me

ntu

sp

ēle

s m

ūzi

ķi, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

at

karī

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sa

lon

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

itam

inst

rum

entu

sp

ēles

st

ud

iju p

rogr

amm

as.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

zika

s vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „D

iriģ

ēša

na

(baz

nīc

as

zika

)”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: B

azn

īcas

zika

s d

zīve

s o

rgan

izat

ors

, ko

ra d

zied

ātāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar k

ora

dzi

edāt

āju

, ko

rmei

star

u v

ai b

azn

īcas

zika

s d

zīve

s o

rgan

izat

oru

. Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o K

ora

dir

iģēš

anas

izgl

ītīb

as

pro

gram

mas

.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. D

iriģ

ēša

na

– ko

ra

dir

iģē

šan

a.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: K

orm

eist

ars,

ko

ra d

zied

ātāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā,

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai k

ult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar k

ora

d

zie

dāt

āju

, ko

rmei

star

u. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Ko

ra

dir

iģēš

anas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. M

ūzi

ka (

Dže

za u

n

po

pu

lārā

zika

).

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūsd

ien

u r

itm

iskā

s m

ūzi

kas

izp

ildīt

ājs,

an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

fago

ta s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

fago

tist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

fag

oti

stu

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu

zika

s in

stru

men

tu v

eik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Zem

gale

. Je

lgav

as M

ūzi

kas

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

flau

tist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Jelg

ava

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

flau

tas

spē

le.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

fla

uti

stu

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu

zika

s in

stru

men

tu v

eik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

. Ze

mga

le.

Jelg

ava

Jelg

avas

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– kl

arn

ete

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

klar

net

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar k

larn

etis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

me

žra

ga s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

mež

rad

znie

ks, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

mež

rad

znie

ku, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

ob

oja

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

ob

ojis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ob

ojis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

saks

ofo

na

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

saks

ofo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

sak

sofo

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

tro

mb

on

a sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tro

mb

on

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar t

rom

bo

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Zem

gale

. Je

lgav

as M

ūzi

kas

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tro

mp

etis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Jelg

ava

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

tro

mp

ete

s sp

ēle

.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

tro

mp

etis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

tub

as s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tub

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar t

ub

istu

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. Si

tam

inst

rum

en

tu s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

sita

min

stru

men

tālis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

sit

amin

stru

me

ntu

sp

ēle

s m

ūzi

ķi, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

at

karī

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sa

lon

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

itam

inst

rum

entu

sp

ēles

st

ud

iju p

rogr

amm

as.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le

– al

ta s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

alti

sts

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

alt

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

stī

gu

inst

rum

en

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le

– če

lla s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

čelli

sts

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le

– ko

kle

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

kokl

ētāj

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ko

klēt

āju

vai

an

sam

bļa

ziķi

, tau

tas

inst

rum

entu

orķ

estr

a m

ūzi

ķi

vai v

adīt

āju

, atk

arīb

ā n

o s

pec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu

veik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s ta

uta

s in

stru

men

ta s

pēl

es

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

u.

Zem

gale

. Je

lgav

as M

ūzi

kas

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

kon

trab

asis

ts (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Jelg

ava

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le

– ko

ntr

abas

a sp

ēle

.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ko

ntr

abas

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

stī

gu

inst

rum

en

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le

– vi

jole

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

vijo

lnie

ks (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

vijo

lnie

ku v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

tīgu

in

stru

me

ntu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. Ta

ust

iņin

stru

me

ntu

sp

ēle

– a

kord

eo

na

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

ako

rdeo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ako

rdeo

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai t

auta

s in

stru

men

tu o

rķes

tra

ziķi

atk

arīb

ā n

o s

pec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n

salo

no

s. N

okā

rto

jot

kval

ifik

ācija

s ek

sām

enu

an

sam

bļa

dir

iģēš

anā

un

dar

ar a

nsa

mb

li va

r ie

gūt

pap

ildu

s kv

alif

ikāc

iju ‘a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs’

. Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o

Inst

rum

entā

lās

zika

s ta

uta

s in

stru

men

ta s

pēl

es iz

glīt

ības

pro

gram

mu

.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. Ta

ust

iņin

stru

me

ntu

sp

ēle

– k

lavi

ers

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

pia

nis

ts, k

on

cert

mei

star

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā, v

ar s

trād

āt p

ar p

ian

istu

u, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

on

cert

me

ista

ru, a

tkar

ībā

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s kl

avie

rsp

ēles

/ ēr

ģeļs

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

u.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. V

okā

lā m

ūzi

ka –

ak

adē

mis

kā d

zie

dāš

ana.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: V

okā

lists

, ko

ra d

zied

ātāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar d

zie

dāt

āju

, vo

kālis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi. A

bso

lven

ts v

ar t

urp

ināt

st

ud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o V

okā

lās

zika

s so

lo d

zied

āšan

as u

n a

nsa

mb

ļa

dzi

ed

āšan

as iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. D

iriģ

ēša

na.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: K

orm

eist

ars,

ko

ra d

zied

ātāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar k

ora

dzi

edāt

āju

, ko

rmei

star

u. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

ārva

lstu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o k

ora

dir

iģēš

anas

stu

diju

pro

gram

mas

. K

urz

em

e.

Lie

pāj

a Em

iļa M

eln

gaiļa

Lie

pāj

as

zika

s vi

du

ssko

la.

zika

s vē

stu

re u

n

teo

rija

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis,

zika

s te

ori

jas

spec

iālis

ts (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

zika

s te

orē

tiķi

, org

aniz

ējo

t u

n v

ado

t m

ūzi

kas

pas

āku

mu

s, k

ā ar

ī st

rād

āt p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los,

sal

on

os,

zika

s iz

dev

nie

cīb

ās, ž

urn

ālu

un

laik

raks

tu

red

akci

jās.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o m

ūzi

kas

vēst

ure

s u

n t

eori

jas

stu

diju

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

āja

s M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

fago

ta s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

fago

tist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

fag

oti

stu

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu

zika

s in

stru

men

tu v

eik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

flau

tas

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

flau

tist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

fla

uti

stu

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu

zika

s in

stru

men

tu v

eik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

klar

ne

tes

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

klar

net

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar k

larn

etis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

āja

s M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

me

žra

ga s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

mež

rad

znie

ks, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

mež

rad

znie

ku, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

ob

oja

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

ob

ojis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ob

ojis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

zika

s in

stru

men

tu v

eik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

. K

urz

em

e.

Lie

pāj

a Em

iļa M

eln

gaiļa

Lie

pāj

as

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– sa

kso

fon

a sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

saks

ofo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

sak

sofo

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

tro

mb

on

a sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tro

mb

on

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar t

rom

bo

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eik

alo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

tro

mp

ete

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tro

mp

etis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

tro

mp

etis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

m

ūzi

kas

inst

rum

entu

ve

ikal

os

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o p

ūša

min

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

tub

as s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tub

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar t

ub

istu

, an

sam

bļa

ziķi

vai

vad

ītāj

u, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o

šam

inst

rum

entu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

āja

s M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. Si

tam

inst

rum

en

tu s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

sita

min

stru

men

tālis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

sit

amin

stru

me

ntu

sp

ēle

s m

ūzi

ķi, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi v

ai v

adīt

āju

at

karī

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sa

lon

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

itam

inst

rum

entu

sp

ēles

st

ud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

āja

s M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le -

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

alti

sts

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

alta

sp

ēle

. ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

alt

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

stī

gu

inst

rum

en

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le -

če

lla s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

čelli

sts

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

čel

listu

vai

an

sam

bļa

ziķi

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

stī

gu

inst

rum

en

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le -

ģi

tāra

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

ģitā

rist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

alt

istu

, čel

listu

, ko

ntr

abas

istu

, vijo

lnie

ku v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi,

atka

rīb

ā n

o s

pec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n

salo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

ģit

āras

sp

ēles

stu

diju

p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le -

ko

ntr

abas

a sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

kon

trab

asis

ts (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ko

ntr

abas

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

stī

gu

inst

rum

en

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le -

vi

jole

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

vijo

lnie

ks (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

vijo

lnie

ku v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

tīgu

in

stru

men

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. Ta

ust

iņin

stru

me

ntu

sp

ēle

- a

kord

eo

na

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

ako

rdeo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā,

var

str

ādāt

par

ako

rdeo

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, a

nsa

mb

ļa v

adīt

āju

, atk

arīb

ā n

o

spec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o a

kord

eon

a sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mu

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Emiļa

Me

lnga

iļa L

iep

ājas

M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

rofe

sio

nāl

ā kv

alif

ikāc

ija:

ziķi

s p

ian

ists

, ko

nce

rtm

eist

ars

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Tau

stiņ

inst

rum

en

tu

spē

le -

kla

vie

rsp

ēle

. p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā,

var

str

ādāt

par

pia

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

on

cert

mei

star

u, a

tkar

ībā

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

kla

vier

spē

les

stu

diju

pro

gram

mu

. K

urz

em

e.

Lie

pāj

a Em

iļa M

eln

gaiļa

Lie

pāj

as

zika

s vi

du

ssko

la.

Vo

kālā

zika

akad

ēm

iskā

dzi

ed

āšan

a.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: K

ora

dzi

edāt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ko

ra d

zied

ātāj

u, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi. A

bso

lven

ts v

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Vo

kālā

s m

ūzi

kas

stu

diju

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Dže

za u

n p

op

ulā

zika

– v

okā

lā m

ūzi

ka.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: D

zied

ātāj

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt r

ado

šā u

n iz

pild

ītāj

a d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

va

dīb

ā, v

adīt

sdie

nu

rit

ma

zika

s an

sam

bli,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā.

Var

str

ādāt

par

dzi

ed

ātāj

u,

ansa

mb

ļa v

adīt

āju

. Ab

solv

ents

var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o

sdie

nu

rit

ma

zika

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Dže

za m

ūzi

ka –

sa

kso

fon

a sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

saks

ofo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

var

str

ādāt

: p

ar s

akso

fon

a m

ūzi

ķi, i

nst

rum

entā

lā a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi u

n v

adīt

āju

; ve

ikal

os,

sal

on

os,

ko

nce

rtaģ

entū

rās,

ku

ltū

ras

cen

tro

s, b

iro

jos

par

dže

za u

n p

op

ulā

rās

zika

s ko

nsu

ltan

tu. S

pec

iālis

ts s

pēj

vei

kt

rad

ošā

un

izp

ildīt

āja

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai k

ult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā, v

adīt

sdie

nu

ri

tma

zika

s an

sam

bli,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā.

Var

str

ādāt

par

sak

sofo

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, a

nsa

mb

ļa

vad

ītāj

u. A

bso

lven

ts v

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

sdie

nu

rit

ma

zika

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Dže

za m

ūzi

ka –

tr

om

bo

na

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tro

mb

on

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. PK

L).

Spec

iālis

ts v

ar s

trād

āt:

par

tro

mb

on

a m

ūzi

ķi, i

nst

rum

entā

lā a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi u

n v

adīt

āju

; ve

ikal

os,

sal

on

os,

ko

nce

rtaģ

entū

rās,

ku

ltū

ras

cen

tro

s, b

iro

jos

par

dže

za u

n p

op

ulā

rās

zika

s ko

nsu

ltan

tu. S

pec

iālis

ts s

pēj

vei

kt

rad

ošā

un

izp

ildīt

āja

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai k

ult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā, v

adīt

sdie

nu

ri

tma

zika

s an

sam

bli,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā.

Var

str

ādāt

par

tro

mb

on

istu

, an

sam

bļa

ziķi

, an

sam

bļa

va

dīt

āju

. Ab

solv

ents

var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o M

ūsd

ien

u r

itm

a m

ūzi

kas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Dže

za m

ūzi

ka –

tr

om

pe

tes

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tro

mp

etis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

var

str

ādāt

: p

ar t

rom

pet

es m

ūzi

ķi, i

nst

rum

entā

lā a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi u

n v

adīt

āju

; ve

ikal

os,

sal

on

os,

ko

nce

rtaģ

entū

rās,

ku

ltū

ras

cen

tro

s, b

iro

jos

par

dže

za u

n p

op

ulā

rās

zika

s ko

nsu

ltan

tu. S

pec

iālis

ts s

pēj

vei

kt

rad

ošā

un

izp

ildīt

āja

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai k

ult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā, v

adīt

sdie

nu

ri

tma

zika

s an

sam

bli,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā.

Var

str

ādāt

par

tro

mp

etis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, a

nsa

mb

ļa

vad

ītāj

u. A

bso

lven

ts v

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

sdie

nu

rit

ma

zika

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils M

ūzi

kas

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

bas

ģitā

rist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

.

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Ve

nts

pils

vi

du

ssko

la.

Dže

za u

n p

op

ulā

zika

– b

asģi

tāra

s sp

ēle

.

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt r

ado

šā u

n iz

pild

ītāj

a d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

va

dīb

ā, v

adīt

sdie

nu

rit

ma

zika

s an

sam

bli,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā.

Var

str

ādāt

par

bas

ģitā

rist

u,

ansa

mb

ļa m

ūzi

ķi, a

nsa

mb

ļa v

adīt

āju

. Ab

solv

ents

var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s,

kura

s īs

ten

o M

ūsd

ien

u r

itm

a m

ūzi

kas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Dže

za u

n p

op

ulā

zika

– ģ

itār

as s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

ģitā

rist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

var

str

ādāt

: p

ar ģ

itār

as m

ūzi

ķi, i

nst

rum

entā

lā a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi u

n v

adīt

āju

; ve

ikal

os,

sal

on

os,

ko

nce

rtaģ

entū

rās,

ku

ltū

ras

cen

tro

s, b

iro

jos

par

dže

za u

n p

op

ulā

rās

zika

s ko

nsu

ltan

tu. S

pec

iālis

ts s

pēj

vei

kt

rad

ošā

un

izp

ildīt

āja

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai k

ult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā, v

adīt

sdie

nu

ri

tma

zika

s an

sam

bli,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā.

Var

str

ādāt

par

ģit

āris

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, a

nsa

mb

ļa

vad

ītāj

u. A

bso

lven

ts v

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

sdie

nu

rit

ma

zika

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Dže

za u

n p

op

ulā

zika

– k

lavi

ers

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

pia

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

var

str

ādāt

: p

ar p

ian

istu

, in

stru

men

tālā

an

sam

bļa

ziķi

un

vad

ītāj

u;

veik

alo

s, s

alo

no

s,

kon

cert

aģen

tūrā

s, k

ult

ūra

s ce

ntr

os,

bir

ojo

s p

ar d

žeza

un

po

pu

lārā

s m

ūzi

kas

kon

sult

antu

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

ra

do

šā u

n iz

pild

ītāj

a d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā,

vad

īt m

ūsd

ien

u

ritm

a m

ūzi

kas

ansa

mb

li, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar p

ian

istu

, an

sam

bļa

ziķi

, an

sam

bļa

va

dīt

āju

. Ab

solv

ents

var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o M

ūsd

ien

u r

itm

a m

ūzi

kas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Dže

za u

n p

op

ulā

zika

sita

min

stru

me

ntu

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

sita

min

stru

men

tālis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

var

str

ādāt

: p

ar s

itam

inst

rum

entu

ziķi

, in

stru

men

tālā

an

sam

bļa

ziķi

un

vad

ītāj

u;

veik

alo

s,

salo

no

s, k

on

cert

aģen

tūrā

s, k

ult

ūra

s ce

ntr

os,

bir

ojo

s p

ar d

žeza

un

po

pu

lārā

s m

ūzi

kas

kon

sult

antu

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

rad

ošā

un

izp

ildīt

āja

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai k

ult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā, v

adīt

m

ūsd

ien

u r

itm

a m

ūzi

kas

ansa

mb

li, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar s

itam

inst

rum

entā

listu

, an

sam

bļa

ziķi

, an

sam

bļa

vad

ītāj

u. A

bso

lven

ts v

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

sdie

nu

rit

ma

zika

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

zika

s vē

stu

re u

n

teo

rija

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis,

zika

s te

ori

jas

spec

iālis

ts (

3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar m

ūzi

kas

teo

rēti

ķi, o

rgan

izēj

ot

un

vad

ot

zika

s p

asāk

um

us,

arī

strā

dāt

par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s, s

alo

no

s, m

ūzi

kas

izd

evn

iecī

bās

, žu

rnāl

u u

n la

ikra

kstu

re

dak

cijā

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

zika

s vē

stu

res

un

teo

rija

s st

ud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Vo

kālā

zika

akad

ēm

iskā

dzi

ed

āšan

a.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: V

okā

lists

, ko

ra d

zied

ātāj

s (3

. PK

L).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ko

ra d

zied

ātāj

u, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi. A

bso

lven

ts v

ar t

urp

ināt

stu

dija

s

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o V

okā

lās

zika

s st

ud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Dir

iģē

šan

a.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: K

orm

eist

ars,

ko

ra d

zied

ātāj

s (3

. PK

L).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

ko

ra d

zied

ātāj

u, k

orm

eist

aru

. Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an

ārva

lstu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o k

ora

dir

iģēš

anas

stu

diju

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– e

ifo

nij

a sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

eifo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar e

ifo

nis

tu v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi a

tkar

ībā

no

sp

eci

aliz

ācija

s iz

glīt

ības

p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. N

okā

rto

jot

kval

ifik

ācija

s ek

sām

enu

an

sam

bļa

dir

iģēš

anā

un

dar

ar a

nsa

mb

li va

r ie

gūt

pap

ildu

s kv

alif

ikāc

iju ‘a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs’

. Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o In

stru

men

tālā

s m

ūzi

kas

šam

un

si

tam

inst

rum

entu

sp

ēle

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– fa

gota

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

fago

tist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar f

ago

tist

u v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi a

tkar

ībā

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

No

kārt

ojo

t kv

alif

ikāc

ijas

eksā

men

u a

nsa

mb

ļa d

iriģ

ēšan

ā u

n d

arb

ā ar

an

sam

bli

var

iegū

t p

apild

us

kval

ifik

āciju

‘an

sam

bļa

vad

ītāj

s’. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n

sita

min

stru

men

tu s

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– fl

auta

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

flau

tist

s, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar f

lau

tist

u v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi a

tkar

ībā

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

No

kārt

ojo

t kv

alif

ikāc

ijas

eksā

men

u a

nsa

mb

ļa d

iriģ

ēšan

ā u

n d

arb

ā ar

an

sam

bli

var

iegū

t p

apild

us

kval

ifik

āciju

‘an

sam

bļa

vad

ītāj

s’. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n

sita

min

stru

men

tu s

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– kl

arn

ete

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

klar

net

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. PK

L).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

kla

rnet

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

atk

arīb

ā n

o s

pec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. N

okā

rto

jot

kval

ifik

ācija

s ek

sām

enu

an

sam

bļa

dir

iģēš

anā

un

dar

ar a

nsa

mb

li va

r ie

gūt

pap

ildu

s kv

alif

ikāc

iju ‘a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs’

. Var

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n

sita

min

stru

men

tu s

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– m

ežr

aga

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

mež

rad

znie

ks, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar m

ežra

dzn

ieku

vai

an

sam

bļa

ziķi

atk

arīb

ā n

o s

pec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. N

okā

rto

jot

kval

ifik

ācija

s ek

sām

enu

an

sam

bļa

dir

iģēš

anā

un

dar

ar a

nsa

mb

li va

r ie

gūt

pap

ildu

s kv

alif

ikāc

iju ‘a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs’

. Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o In

stru

men

tālā

s m

ūzi

kas

šam

un

si

tam

inst

rum

entu

sp

ēle

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– o

bo

jas

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

ob

ojis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar o

bo

jistu

vai

an

sam

bļa

ziķi

atk

arīb

ā n

o s

pec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. N

okā

rto

jot

kval

ifik

ācija

s ek

sām

enu

an

sam

bļa

dir

iģēš

anā

un

dar

ar a

nsa

mb

li va

r ie

gūt

pap

ildu

s kv

alif

ikāc

iju ‘a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs’

. Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o In

stru

men

tālā

s m

ūzi

kas

šam

un

si

tam

inst

rum

entu

sp

ēle

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– sa

kso

fon

a sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

saks

ofo

nis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar s

akso

fon

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

atk

arīb

ā n

o s

pec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. N

okā

rto

jot

kval

ifik

ācija

s ek

sām

enu

an

sam

bļa

dir

iģēš

anā

un

dar

ar a

nsa

mb

li va

r ie

gūt

pap

ildu

s kv

alif

ikāc

iju ‘a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs’

. Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o In

stru

men

tālā

s m

ūzi

kas

šam

un

si

tam

inst

rum

entu

sp

ēle

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

šam

inst

rum

en

tu s

le

– tr

om

bo

na

spē

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tro

mb

on

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. PK

L).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

tro

mb

on

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

atk

arīb

ā n

o s

pe

cial

izāc

ijas

izgl

ītīb

as

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

No

kārt

ojo

t kv

alif

ikāc

ijas

eksā

men

u a

nsa

mb

ļa d

iriģ

ēšan

ā u

n d

arb

ā ar

an

sam

bli

var

iegū

t p

apild

us

kval

ifik

āciju

‘an

sam

bļa

vad

ītāj

s’. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n

sita

min

stru

men

tu s

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tro

mp

etis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

šam

inst

rum

en

tu s

le

– tr

om

pe

tes

spē

le.

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar t

rom

pet

istu

vai

an

sam

bļa

ziķi

atk

arīb

ā n

o s

pec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. N

okā

rto

jot

kval

ifik

ācija

s ek

sām

enu

an

sam

bļa

dir

iģēš

anā

un

dar

ar a

nsa

mb

li va

r ie

gūt

pap

ildu

s kv

alif

ikāc

iju ‘a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs’

. Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o In

stru

men

tālā

s m

ūzi

kas

šam

un

si

tam

inst

rum

entu

sp

ēle

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

. K

urz

em

e.

Ve

nts

pils

V

en

tsp

ils M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. P

ūša

min

stru

me

ntu

sp

ēle

tub

as s

le.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

tub

ists

, an

sam

bļa

vad

ītāj

s (3

. PK

L).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā.

Var

str

ādāt

par

tu

bis

tu v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi a

tkar

ībā

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

No

kārt

ojo

t kv

alif

ikāc

ijas

eksā

men

u a

nsa

mb

ļa d

iriģ

ēšan

ā u

n d

arb

ā ar

an

sam

bli

var

iegū

t p

apild

us

kval

ifik

āciju

‘an

sam

bļa

vad

ītāj

s’. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n

sita

min

stru

men

tu s

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Sita

min

stru

me

ntu

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

sita

min

stru

men

tālis

ts, a

nsa

mb

ļa v

adīt

ājs

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar s

itam

inst

rum

en

tu s

pēl

es

ziķi

vai

an

sam

bļa

ziķi

atk

arīb

ā n

o

spec

ializ

ācija

s iz

glīt

ības

pro

gram

mā,

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

men

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

N

okā

rto

jot

kval

ifik

ācija

s ek

sām

enu

an

sam

bļa

dir

iģēš

anā

un

dar

ar a

nsa

mb

li va

r ie

gūt

pap

ildu

s kv

alif

ikāc

iju

‘an

sam

bļa

vad

ītāj

s’. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s p

ūša

m u

n s

itam

inst

rum

en

tu s

pēl

es iz

glīt

ības

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Stīg

u in

stru

me

ntu

sp

ēle

alta

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

alti

sts

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar a

ltis

tu v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

tīgu

in

stru

me

ntu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Stīg

u in

stru

me

ntu

sp

ēle

čella

sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

čelli

sts

(3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar č

ellis

tu v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

tīgu

in

stru

me

ntu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

kon

trab

asis

ts (

3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Stīg

u in

stru

me

ntu

sp

ēle

kon

trab

asa

spē

le.

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar k

on

trab

asis

tu v

ai a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

en

tu v

eika

los

un

sal

on

os.

Var

tu

rpin

āt s

tud

ijas

gan

Lat

vija

s, g

an ā

rval

stu

au

gsts

kolā

s, k

ura

s īs

ten

o s

tīgu

in

stru

me

ntu

sp

ēles

stu

diju

pro

gram

mas

. K

urz

em

e.

Ve

nts

pils

V

en

tsp

ils M

ūzi

kas

vid

uss

kola

. St

īgu

inst

rum

en

tu s

le

– vi

jole

s sp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

vijo

lnie

ks (

3. P

KL)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj v

eikt

vie

nkā

rša

vad

oša

un

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s, ie

sais

toti

es k

on

cert

dar

bīb

ā, t

ās

plā

no

šan

ā u

n o

rgan

izēš

anā.

Ir s

pēj

īgs

veik

t ra

do

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us

paš

no

dar

bin

ātīb

as c

eļā

vai

kult

ūra

s in

stit

ūci

ju v

adīb

ā. V

ar s

trād

āt p

ar v

ijoln

ieku

vai

an

sam

bļa

ziķi

, kā

arī p

ar k

on

sult

antu

zika

s in

stru

me

ntu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar t

urp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

stī

gu

inst

rum

en

tu s

pēl

es s

tud

iju p

rogr

amm

as.

Ku

rze

me.

V

en

tsp

ils

Ve

nts

pils

zika

s vi

du

ssko

la.

Tau

stiņ

inst

rum

en

tu

spē

le –

kla

vie

rsp

ēle

.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ūzi

ķis

pia

nis

ts, k

on

cert

mei

star

s (3

. PK

L).

Spec

iālis

ts s

pēj

vei

kt v

ien

kārš

a va

do

ša u

n r

ado

ši iz

pild

oša

dar

ba

pie

nāk

um

us,

iesa

isto

ties

ko

nce

rtd

arb

ībā,

tās

p

lān

oša

un

org

aniz

ēšan

ā. Ir

sp

ējīg

s ve

ikt

rad

oši

izp

ildo

ša d

arb

a p

ien

āku

mu

s p

ašn

od

arb

ināt

ības

ceļ

ā va

i ku

ltū

ras

inst

itū

ciju

vad

ībā,

var

str

ādāt

par

pia

nis

tu, a

nsa

mb

ļa m

ūzi

ķi, k

on

cert

mei

star

u, a

tkar

ībā

no

sp

ecia

lizāc

ijas

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

ā, k

ā ar

ī par

ko

nsu

ltan

tu m

ūzi

kas

inst

rum

entu

vei

kalo

s u

n s

alo

no

s. V

ar

turp

ināt

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās,

ku

ras

īste

no

Inst

rum

entā

lās

zika

s kl

avie

rsp

ēles

/ ēr

ģeļs

les

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

u.

Rek

lām

a

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale

. D

auga

vpils

B

alvu

fili

āle

Dau

gavp

ils U

niv

ers

itāt

e.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „D

ato

rdiz

ain

s”

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s b

akal

aurs

māk

slā.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: D

ato

rdiz

ain

ers.

St

ud

iju p

rogr

amm

as r

akst

uro

jum

s: S

tud

iju p

rogr

amm

as m

ērķi

s ir

iep

azīt

ies

ar m

āksl

as, k

ult

ūra

s u

n f

ilozo

fija

s te

ori

ju p

amat

iem

, māk

slas

aka

dēm

iska

jiem

pam

atie

m u

n p

rakt

isko

rad

ošo

dar

bo

šan

os,

izm

anto

jot

vizu

ālās

m

āksl

as iz

teik

smes

līd

zekļ

us

un

vei

du

s; p

ielie

tojo

t m

ūsd

ien

īgu

dat

ori

zētu

pro

gram

mn

od

roši

nāj

um

u, d

ot

pad

ziļin

ātas

zin

āšan

as p

ar d

ato

riem

un

iem

aņas

str

ādāt

ar

daž

ādām

pro

gram

mām

, zin

āšan

as p

ar m

āksl

u k

ā zi

nāt

ņu

un

rad

ošā

s d

arb

ības

ko

mp

leks

u, t

ās p

rakt

isko

no

zīm

i un

sva

rīgā

kajā

m a

ttīs

tīb

as t

end

encē

m v

ēstu

risk

ā sk

atīju

un

sdie

nās

, sn

iegt

nep

ieci

ešam

ās t

eorē

tisk

ās z

ināš

anas

un

pra

ktis

kās

iem

aņas

vis

ās t

ēlo

tājm

āksl

as

dis

cip

līnās

, iem

ācīt

ar

dat

orp

rogr

amm

u p

alīd

zīb

u r

isin

āt d

izai

na

uzd

evu

mu

s p

olig

rāfi

jā, m

ult

imē

diju

WEB

-d

izai

nā,

logo

, TV

un

cit

a ve

ida

rekl

āmās

, kā

arī p

riek

šmet

u m

āksl

inie

cisk

o p

roje

ktu

izst

rād

āšan

ā, a

ttīs

tīt

red

zes

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

uzt

vere

s īp

atn

ības

, re

dze

s at

miņ

u, k

rāsu

izjū

tu, i

ep

azīs

tin

āt a

r ie

vēro

jam

ākaj

iem

māk

slas

dar

bie

m p

asau

les

tau

tu u

n la

tvie

šu k

ult

ūrā

. P

rofe

sija

s ap

raks

ts:

Dat

ord

izai

ner

s ve

ic d

izai

na,

rek

lām

as, p

olig

rāfi

jas,

vid

es

rekl

āmas

u.c

. uzd

evu

mu

s ar

māk

slu

u

n m

ūsd

ien

u m

od

ern

ajām

teh

no

loģi

jām

sai

stīt

os

uzņ

ēmu

mo

s, iz

man

tojo

t m

ūsd

ien

īgu

dat

ori

zētu

pro

gram

mu

n

od

roši

nāj

um

u.

Latg

ale

. D

auga

vpils

Bal

tija

s st

arp

tau

tisk

ās

akad

ēm

ijas

Dau

gavp

ils

filiā

le.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „D

ato

rdiz

ain

s”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: D

ato

rdiz

ain

ers

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as U

niv

ers

itāt

e.

Sab

ied

risk

o a

ttie

cīb

u

spe

ciāl

ists

.

Pro

gram

mas

ve

ids:

1.lī

me

ņa

pro

fesi

on

ālā

stu

diju

pro

gram

ma.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: S

abie

dri

sko

att

iecī

bu

sp

eciā

lists

(4

. pro

f. k

val.

līm.)

. St

ud

iju p

rogr

amm

as s

atu

rs:

stu

diju

pro

gram

mas

teo

rēti

skie

ku

rsi s

abie

dri

sko

att

iecī

bu

tīb

as, s

iste

mat

izāc

ijas,

str

atēģ

ijas

un

tak

tika

s iz

pra

tnei

(sa

bie

dri

sko

att

iecī

bu

men

edžm

en

ts, r

eklā

ma,

mār

keti

ngs

, pro

jekt

u v

adīb

a, s

abie

dri

sko

att

iecī

bu

st

ratē

ģija

un

tak

tika

, lie

tišķ

ā et

iķe

te, s

oci

olo

ģija

, per

son

āla

vad

ība

u.c

.);

zin

āšan

u u

n k

om

pet

en

ču a

pgū

šan

a, k

as

sekm

ē k

om

un

ikāc

iju k

ult

ūru

un

mei

star

ību

- k

oo

per

atīv

ās s

abie

dri

skās

att

iecī

bas

, ko

nfl

iktu

ris

ināš

ana,

st

arp

kult

ūru

sas

kars

me,

sas

kars

mes

un

so

ciāl

ā p

sih

olo

ģija

; p

atst

āvīg

i pēt

ījum

i sab

ied

risk

o a

ttie

cīb

u

dau

dzv

eid

īgaj

ā n

oza

rē, k

as jā

apko

po

kva

lifik

ācija

s d

arb

ā; p

raks

es, k

urā

s jā

aplie

cin

a te

orē

tisk

o z

ināš

anu

in

tegr

ēšan

as p

rasm

es p

rakt

iska

jā p

rofe

sio

nāl

ajā

dar

bīb

ā sa

bie

dri

sko

att

iecī

bu

jom

ā.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

SIA

„B

izn

esa

au

gsts

kola

s Tu

rīb

a” L

iep

ājas

fili

āle

.

Re

klām

a U

zņē

jdar

bīb

ā.

Pro

gram

mas

ve

ids:

1.lī

me

ņa

pro

fesi

on

ālā

stu

diju

pro

gram

ma.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: R

eklā

mas

u

zņēm

ējd

arb

ības

pak

alp

oju

mu

sp

eciā

lists

(4

. pro

f. k

val.

līm.)

. P

rogr

amm

as m

ērķi

s ir

ap

gūt:

p

rakt

iska

s ie

maņ

as r

eklā

un

uzņ

ēmē

jdar

bīb

as p

akal

po

jum

u v

adīb

ā;

pra

ktis

kas

zin

āšan

as p

raks

es la

ikā

vad

oša

jos

rekl

āmas

uzņ

ēmu

mo

s;

rekl

āmas

dar

ba

org

aniz

āciju

, plā

no

šan

u, r

eklā

mas

val

od

u, s

oci

olo

ģiju

, tie

sīb

u p

amat

us

un

mār

keti

ngu

.

Latg

ale

. Jē

kab

pils

SI

A „

Biz

ne

sa a

ugs

tsko

las

Turī

ba”

kab

pils

fili

āle

. R

ekl

āma

Uzņ

ēm

ējd

arb

ībā.

Pro

gram

mas

ve

ids:

1.lī

me

ņa

pro

fesi

on

ālā

stu

diju

pro

gram

ma.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: R

eklā

mas

u

zņēm

ējd

arb

ības

pak

alp

oju

mu

sp

eciā

lists

(4

. pro

f. k

val.

līm.)

. P

rogr

amm

as m

ērķi

s ir

ap

gūt:

p

rakt

iska

s ie

maņ

as r

eklā

un

uzņ

ēmē

jdar

bīb

as p

akal

po

jum

u v

adīb

ā;

pra

ktis

kas

zin

āšan

as p

raks

es la

ikā

vad

oša

jos

rekl

āmas

uzņ

ēmu

mo

s;

rekl

āmas

dar

ba

org

aniz

āciju

, plā

no

šan

u, r

eklā

mas

val

od

u, s

oci

olo

ģiju

, tie

sīb

u p

amat

us

un

mār

keti

ngu

.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Māk

slas

vi

du

ssko

la „

Sau

les

sko

la”.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: V

izu

ālās

rek

lām

as n

ofo

rmēt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.) u

n V

izu

ālās

rek

lām

as d

izai

na

spec

iālis

ts (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Viz

uāl

ās r

eklā

mas

no

form

ētāj

s d

arb

oja

s p

olig

rāfi

jas

un

izd

evē

jdar

bīb

as n

oza

rē, v

eic

rekl

āmas

pro

du

kcija

s

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „R

ekl

āmas

diz

ain

s”

izst

rād

āšan

u, s

katl

ogu

no

form

ēšan

u, i

zkār

tņu

pro

jekt

u iz

gata

voša

nu

, pēc

diz

ain

era

skic

es v

ai p

roje

kta,

p

olig

rāfi

jas

mak

etu

izga

tavo

šan

u (

bu

klet

i, p

lakā

ti, v

izīt

kart

es, u

zlīm

es)

pēc

diz

ain

era

skic

es v

ai d

izai

ner

a va

dīb

ā.

Viz

uāl

ās r

eklā

mas

no

form

ētāj

s st

rād

ā fi

rmās

, bir

ojo

s, k

uri

no

dar

bo

jas

ar r

eklā

mas

vai

po

ligrā

fija

s p

rod

ukc

ijas

izst

rād

āšan

u u

n r

ažo

šan

u, v

ides

pro

jekt

ēšan

u u

n n

ofo

rmēš

anu

. Viz

uāl

ās r

eklā

mas

no

form

ētāj

s p

atst

āvīg

i plā

no

, o

rgan

izē

sava

dar

ba

uzd

evu

ma

izp

ildi.

Vid

ējā

līm

eņa

spec

iālis

ts r

eklā

mas

diz

ain

a jo

pro

t p

astā

vīgi

un

rad

oši

str

ādāt

par

dek

ora

toru

- n

ofo

rmēt

āju

, re

klām

as d

izai

ner

i, m

āksl

inie

ku k

on

sult

antu

, rea

lizē

jot

iece

ri n

o id

ejas

un

pro

jekt

a līd

z ga

tava

m d

arb

am

(ska

tlo

gu d

izai

ns,

ska

tuve

s n

ofo

rmēj

um

s, r

eklā

mas

pla

kātu

diz

ain

s, b

ukl

eta

diz

ain

s u

.tm

l.). R

eklā

mas

diz

ain

eris

st

rād

ā līg

um

dar

bu

s m

āksl

inie

cisk

i au

gstv

ērtī

gu r

eklā

mas

mat

eriā

lu u

n iz

strā

dāj

um

u p

roje

ktēš

anā

un

iz

gata

voša

nā,

pie

lieto

jot

iem

aņas

dat

org

rafi

kā, f

oto

un

vid

eo. S

trād

ā p

astā

vīgi

gra

fisk

ā/re

klām

as d

izai

na

jom

ā,

kurā

var

vei

do

t ar

ī sav

u p

ers

on

īgo

biz

nes

u. A

r šo

kva

lifik

āciju

var

pro

jekt

ēt u

n r

ealiz

ēt iz

stāž

u u

n p

reze

ntā

ciju

n

ofo

rmēj

um

us

un

str

ādāt

par

diz

ain

eri -

dat

org

rafi

ķi.

Kas

jām

ācās

: Jā

apgū

st v

isp

ārēj

ās v

idēj

ās iz

glīt

ības

pri

ekšm

eti u

n p

rofe

sio

nāl

ie p

riek

šmet

i: k

om

po

zīci

ja, d

ato

rgra

fika

, fo

tom

ācīb

a u

n v

ideo

pam

ati,

lieti

šķā

graf

ika,

mat

eri

ālm

ācīb

a, in

terj

era

un

gra

fika

s p

amat

i. R

eklā

mas

diz

ain

era

kval

ifik

ācija

do

d t

iesī

bas

tu

rpin

āt iz

glīt

ību

pro

fesi

on

ālaj

ās iz

glīt

ības

pro

gram

mās

: stu

dēt

latv

ijas

un

ārv

alst

u

augs

tsko

lās

māk

las,

ku

ltū

rizg

lītīb

as u

n m

āksl

as p

edag

oģi

jas

jom

ā, k

ā ar

ī cit

ās n

oza

rēs.

K

urz

em

e.

Lie

pāj

a Li

ep

ājas

māk

slas

vi

du

ssko

la.

Au

dio

viz

uāl

ā m

āksl

a u

n

me

dij

u m

āksl

a

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ult

imed

iju p

roje

ktu

mak

etē

tājs

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. A

ud

zēkn

is, k

urš

māc

ījies

au

dio

vizu

ālās

māk

slas

un

med

iju m

āksl

as s

pec

ialit

ātē

un

to

sek

mīg

i pab

eid

zis,

var

st

rād

āt k

ā p

atst

āvīg

s d

abin

ieks

, līg

um

dar

bin

ieks

, ko

nsu

ltan

ts.

Iegū

sto

t m

ult

ime

diju

pro

jekt

u m

aket

ētāj

a kv

alif

ikāc

iju –

ab

solv

ents

var

ko

nku

rēt

dat

org

rafi

kas

un

rek

lām

as

ind

ust

rija

s jo

mā.

Mu

ltim

ediju

pro

jekt

u m

aket

ētāj

u s

pec

iālis

ts a

pka

lpo

s re

klām

as in

du

stri

ju:

TV, u

zņē

mu

mu

re

klām

u v

eid

oša

nu

, in

tern

eta

pro

du

ktu

no

form

ēšan

u, k

ā ar

ī ap

gūst

ot

po

ligrā

fija

s p

rin

cip

us:

sp

ēt s

agat

avo

t ie

spie

dd

arb

u m

aket

us,

pro

jekt

us,

arī

ele

ktro

nis

kā f

orm

ātā.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as m

āksl

as

vid

uss

kola

. R

ekl

āmas

diz

ain

s

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: V

izu

ālās

rek

lām

as d

izai

na

spec

iālis

ts (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Tiek

sag

atav

ots

vid

ējā

līmeņ

a sp

eci

ālis

ts r

eklā

mas

diz

ain

a jo

mā.

Šo

kva

lifik

āciju

iegu

vuša

is p

rot

pas

tāvī

gi u

n

rad

oši

str

ādāt

par

dek

ora

toru

- n

ofo

rmēt

āju

, rek

lām

as d

izai

ne

ri, m

āksl

inie

ku k

on

sult

antu

, rea

lizē

jot

iece

ri n

o

ide

jas

un

pro

jekt

a līd

z ga

tava

m d

arb

am (

skat

logu

diz

ain

s, s

katu

ves

no

form

ēju

ms,

re

klām

as p

lakā

tu d

izai

ns,

b

ukl

eta

diz

ain

s u

.tm

l.). R

eklā

mas

diz

ain

eris

str

ādā

līgu

md

arb

us

māk

slin

ieci

ski a

ugs

tvēr

tīgu

rek

lām

as m

ater

iālu

u

n iz

strā

dāj

um

u p

roje

ktēš

anā

un

izga

tavo

šan

ā, p

ielie

tojo

t ie

maņ

as d

ato

rgra

fikā

, fo

to u

n v

ideo

. Str

ādā

pas

tāvī

gi

graf

iskā

/rek

lām

as d

izai

na

jom

ā, k

urā

var

vei

do

t ar

ī sav

u p

erso

nīg

o b

izn

esu

. Ar

šo k

valif

ikāc

iju v

ar p

roje

ktēt

un

re

aliz

ēt iz

stāž

u u

n p

reze

ntā

ciju

no

form

ēju

mu

s u

n s

trād

āt p

ar d

izai

ner

i - d

ato

rgra

fiķi

.

Viz

uāl

ā m

āksl

a

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Un

ive

rsit

āte

. Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Māk

sla”

.

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s m

aģis

trs

māk

slā.

St

ud

iju

pro

gram

mas

rak

stu

roju

ms:

Stu

diju

pro

gram

mas

“M

āksl

a” m

ērķi

s ir

sag

atav

ot

augs

ti

kval

ific

ētu

s m

āksl

as s

pe

ciāl

istu

s ar

pro

fesi

on

ālās

au

gstā

kās

izgl

ītīb

as m

aģis

tra

grād

u m

āksl

ā, k

uri

va

rēs

augs

tā lī

men

ī dar

bo

ties

māk

slas

uzņ

ēmu

mo

s, m

āksl

as ie

stād

ēs u

n z

ināt

nis

ki p

ētn

ieci

skaj

ā d

arb

ībā,

piln

veid

ot

zin

ātn

iskā

s u

n p

rofe

sio

nāl

ās p

amat

pra

smes

māk

slin

ieci

sko

teh

no

loģi

ju

izm

anto

šan

ā p

atst

āvīg

o r

ado

šo p

roje

ktu

izve

idē

un

pre

zen

tāci

jā, v

eici

nāt

stu

jošo

māk

slin

ieci

sko

zi

nāš

anu

, pra

smju

un

iem

aņu

piln

veid

oša

nu

, lai

viņ

i sp

ētu

ori

entē

ties

sdie

nu

pas

aule

s u

n L

atvi

jas

māk

slā.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as U

niv

ers

itāt

e.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „M

āksl

a”.

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s m

aģis

trs

māk

slā.

St

ud

iju

pro

gram

mas

rķi:

stu

diju

pro

gram

ma

par

ed

z sa

gata

vot

nea

tkar

īgu

s, p

atst

āvīg

us

māk

slin

ieku

s, k

uri

ir ie

inte

resē

ti m

āksl

as t

rad

īciju

sag

lab

āšan

ā u

n p

op

ula

rizē

šan

ā; a

ktīv

i līd

zdar

bo

ties

sdie

nu

māk

slin

ieci

skās

jau

nra

des

pro

cesā

un

pat

stāv

īgu

rad

ošo

pro

jekt

u iz

veid

ē u

n

pre

zen

tāci

jā.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Un

ive

rsit

āte

. Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Vid

ējā

s iz

glīt

ības

sk

olo

tājs

ar

spe

cial

izāc

iju

vi

en

ā n

o v

irzi

en

iem

”.

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s m

aģis

trs

izgl

ītīb

ā.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: V

idē

jās

izgl

ītīb

as s

kolo

tājs

(5

. pro

f. k

val.

līm.)

. V

idē

jās

izgl

ītīb

as s

kolo

tājs

ar

spec

ializ

āciju

kād

ā n

o iz

glīt

ības

vir

zien

iem

, cit

a st

arp

ā ar

ī:

- ku

ltu

rolo

ģija

s sk

olo

tājs

, -

vizu

ālās

māk

slas

sko

lotā

js,

- vi

zuāl

ās m

āksl

as u

n t

ehn

iskā

s gr

afik

as s

kolo

tājs

, -

aud

iovi

zuāl

o m

āksl

u s

kolo

tājs

.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Un

ive

rsit

āte

. Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Māk

sla”

.

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s b

akal

aurs

māk

slā.

P

rofe

sio

nāl

ā kv

alif

ikāc

ija:

Vid

ējā

s iz

glīt

ības

viz

uāl

ās m

āksl

as s

kolo

tājs

(5

. pro

f. k

val.

līm.)

. St

ud

iju

pro

gram

mas

rak

stu

roju

ms:

Stu

diju

pro

gram

mas

uzd

evu

mi i

r ie

paz

īsti

nāt

ar

vizu

ālās

m

āksl

as t

eorē

tisk

ajie

m p

amat

iem

, iev

ēro

jam

āka

jiem

māk

slas

dar

bie

m p

asau

les

tau

tu u

n la

tvie

šu

kult

ūrā

, iem

ācīt

māk

slas

uzd

evu

mu

pra

ktis

ko iz

pild

ījum

u, k

valif

icēt

i an

aliz

ēt t

o a

tsev

išķo

s d

arb

a p

osm

os,

att

īstī

t re

dze

s u

ztve

ri, v

ēro

jot

pri

ekšm

etu

s u

n p

arād

ības

dab

ā, a

tklā

t es

tēti

skās

vēr

tīb

as

vizu

ālās

māk

slas

dar

bo

s, a

ttīs

tīt

red

zes

atm

iņu

, krā

su iz

jūtu

, iem

ācīt

ar

graf

iski

em p

aņēm

ien

iem

at

tēlo

t p

rie

kšm

etu

fo

rmu

tel

pā,

sn

iegt

teo

rēti

skās

zin

āšan

as z

īmēš

anā,

gle

zno

šan

ā, k

om

po

zīci

jā,

krās

u m

ācīb

ā, p

ar m

ate

riāl

i teh

nis

kajie

m lī

dze

kļie

m, p

ar r

edze

s u

ztve

res

īpat

nīb

ām, a

nat

om

iju,

per

spek

tīva

s p

amat

iem

, dek

ora

tīvi

liet

išķā

s m

āksl

as v

eid

iem

, māk

slas

vēs

turi

. P

rofe

sija

s ap

raks

ts:

Vid

ējā

s iz

glīt

ības

viz

uāl

ās m

āksl

as s

kolo

tājs

vei

c vi

zuāl

ās m

āksl

as s

kolo

tāja

d

arb

u iz

glīt

ības

iest

ādēs

, izm

anto

jot

sdie

nīg

u v

izu

ālās

māk

slas

māc

ību

met

od

iku

, att

īsta

bēr

nu

lotā

jdar

bīb

u. T

ēlo

tājd

arb

ība

piln

veid

o m

aņu

org

ānu

s, it

sev

išķi

red

zes

uzt

veri

, kas

sai

stās

ar

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

do

māš

anas

att

īstī

bu

, vē

roša

nas

pra

ksi,

anal

izēš

anu

, ie

gau

mēš

anu

; ra

do

šās

spēj

as, m

āksl

inie

cisk

o

gau

mi,

iztē

li, ie

paz

īsti

na

ar m

āksl

inie

cisk

ās v

alo

das

īpat

nīb

ām, a

ttīs

ta e

stēt

iskā

s jū

tas

(pra

smi r

edzē

t fo

rmu

ska

istu

mu

, ku

stīb

as, p

rop

orc

ijas,

krā

su s

aska

ņas

), k

as n

epie

cieš

amas

māk

slas

izp

ratn

ei,

apkā

rtē

jās

pas

aule

s iz

zin

āšan

ai.

Latg

ale

. R

ēze

kne

La

tvij

as M

āksl

as

akad

ēm

ijas

Lat

gale

s fi

liāle

Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Māk

sla”

.

Grā

ds:

Hu

man

itār

o z

ināt

ņu

bak

alau

rs m

āksl

ās.

Stu

den

tu u

zņem

šan

a ak

adēm

iskā

bak

alau

ra a

ugs

tākā

s iz

glīt

ības

pro

gram

mas

"M

āksl

a"

apak

šno

zarē

s:

- gl

ezn

iecī

ba

-

graf

ika

-

teks

tilm

āksl

a

- tē

lnie

cīb

a.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a ti

ek īs

ten

ota

div

ās n

od

aļās

: 1)

Viz

uāl

ās m

āksl

as n

od

aļa;

2)

Viz

uāl

i pla

stis

kās

māk

slas

no

daļ

a.

Viz

uāl

ās m

āksl

as n

od

aļa

. La

tvija

s M

āksl

as a

kad

ēmija

s V

izu

ālās

māk

slas

no

daļ

as m

ērķi

s ir

in

div

idu

ālu

jau

nra

des

sp

ēju

izko

pša

na,

kas

bal

stās

, pir

mkā

rt, u

z iz

vērs

ta m

āksl

as p

raks

es ie

maņ

u

kop

um

a u

n, o

trkā

rt, u

z zi

nāš

anām

, kas

sak

ņo

jas

Latv

ijas

un

pas

aule

s m

āksl

as u

n k

ult

ūra

s m

anto

jum

ā.

Viz

uāl

ās m

āksl

as n

od

aļas

ku

rsu

sat

urs

ir iz

strā

dāt

s ar

mēr

ķi a

ttīs

tīt

stu

den

tu r

ado

šās

spēj

as. S

tud

ijās

tiek

rad

oši

inte

rpre

tēta

krā

su, f

orm

as u

n m

ater

iālu

val

od

a, k

as v

irzī

ta u

z m

āksl

as d

arb

a ra

dīš

anu

. A

kad

ēmija

stu

den

tiem

sn

ied

z ga

n p

rofe

sio

nāl

ās ie

maņ

as, g

an s

pe

cifi

skas

zin

āšan

as. S

tud

iju la

ikā

no

tiek

pak

āpen

iska

iekļ

auša

nās

māk

slas

dzī

ves

pu

blis

kajo

s p

roce

sos

kā L

atvi

jā t

ā ar

ī ārv

alst

īs. Š

ī st

ud

iju p

roce

sa īp

atn

ība

ļau

j izm

anto

t st

ud

iju la

iku

, pie

vērš

oti

es iz

vēlē

tās

spec

ialit

ātes

tīb

ai, k

ā ar

ī pro

fesi

on

ālai

un

no

pie

tnai

no

zare

s iz

pēt

ei.

Viz

uāl

ās m

āksl

as s

tud

iju p

amat

os

ir k

urs

i ko

mp

ozī

cijā

, ku

rus

pap

ildin

a gl

ezn

oša

nas

, vei

do

šan

as u

n

zīm

ēšan

as k

urs

i, st

ud

enti

ap

gūst

arī

hu

man

itār

os

pri

ekšm

etu

s.

Gle

znie

cīb

as a

pak

šno

zare

G

lezn

oša

na

ir v

ien

a n

o m

āksl

as p

amat

dis

cip

līnām

, ku

ras

apgu

ve ir

ob

ligāt

a va

iru

mam

aka

dēm

ijas

no

daļ

u s

tud

en

tu. G

lezn

oša

nas

stu

dijā

s ti

ek, p

irm

kārt

, ap

gūti

māk

slas

izte

iksm

es p

rin

cip

i, o

trkā

rt,

attī

sti j

aun

rad

es p

roce

si.

Stu

dija

s gl

ezn

iecī

bas

ap

akšn

oza

rē r

akst

uro

pla

ša s

tilis

tisk

o u

n t

emat

isko

uzd

evu

mu

am

plit

ūd

a -

no

kl

asis

kiem

gle

znie

cīb

as u

zdev

um

iem

līd

z m

od

ern

ām in

terd

isci

plin

ārām

izp

ausm

ēm.

Gle

znie

cīb

as s

pec

ialit

ātes

stu

diju

ob

ligāt

ās iz

vēle

s ku

rsu

sat

urā

ieti

lpst

: 1

. ko

mp

ozī

cija

s u

zdev

um

u s

ērija

, ku

rā t

iek

pār

bau

dīt

as s

tud

ējo

šo iz

tēle

s sp

ējas

, gle

zno

šan

as

stru

ktu

rālo

pri

nci

pu

zin

āšan

as u

n p

rakt

isko

gle

zno

šan

as s

tud

iju ie

maņ

as, i

zman

tojo

t ga

n t

ēlai

nās

, ga

n a

bst

rakt

ās iz

teik

smes

līd

zekļ

us;

Aka

dēm

ija o

rgan

izē

un

fi

nan

siāl

i atb

alst

a st

ud

en

tu

līdzd

alīb

u s

tarp

tau

tisk

os

pro

jekt

os,

izst

ādēs

un

ku

ltū

ras

pas

āku

mo

s.

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

2. g

lezn

oša

nas

stu

dija

s "n

o d

abas

" (k

lusā

dab

a, p

ort

rets

, fig

ūra

, tel

pa)

; 3

. gle

zno

šan

a b

rīvā

dab

ā -

ple

nēr

s (a

inav

a, d

ista

nce

s, a

tmo

sfēr

isku

ma

un

ap

gais

mo

jum

a st

ud

ijas)

; 4

. te

hn

olo

ģisk

ās s

tud

ijas

(krā

su e

ksp

resi

vitā

te, g

lezn

oša

nas

teh

no

loģi

ja, m

on

um

en

tālā

s gl

ezn

iecī

bas

te

hn

ikas

);

5. e

ksp

eri

men

tālā

s 2

D u

n 3

D s

tud

ijas

(ob

jekt

u v

eid

oša

na,

pla

knes

eks

pre

sivi

tāte

).

Gra

fika

s ap

akšn

oza

re

Gra

fika

s sp

ecia

lizāc

ijas

stu

diju

ob

ligāt

ās iz

vēle

s ku

rsu

gal

ven

o a

pjo

mu

vei

do

ko

mp

ozī

cija

s p

riek

šmet

i un

te

hn

olo

ģiju

stu

dija

s. S

tud

ijas

graf

ikas

ap

akšn

oza

rē d

alās

div

os

virz

ien

os:

1

. „G

rafi

kas

māk

slā"

, ku

r lie

la v

ērī

ba

ir p

ievē

rsta

gra

fika

s te

hn

iku

(es

tam

pa

pri

ekšm

etu

) ap

guve

i, līd

z m

inim

um

am s

amaz

ino

t m

ācīb

u k

urs

us

grām

atu

gra

fikā

. Par

alē

li te

hn

isko

paņ

ēmie

nu

ap

gūša

nai

īp

aši t

iek

veic

ināt

a st

ud

entu

māk

slin

ieci

skā

jau

nra

de

un

eks

per

imen

ti. S

tud

entu

uzm

anīb

a ir

o

rien

tēta

gal

ven

okā

rt u

z ak

tuāl

ās m

āksl

as u

n g

rafi

kas

attī

stīb

as t

end

en

cēm

pas

aulē

. Mū

sdie

nu

gr

afik

a, ie

kļau

joti

es m

od

ern

ās m

āksl

as k

on

teks

tā, p

ieļa

uj p

lašu

daž

ādu

mat

eriā

lu iz

man

toša

nu

un

ža

nru

sin

tēzi

. Sv

arīg

ākās

gra

fika

s te

hn

iku

gru

pas

, kas

tie

k p

ied

āvāt

as g

rafi

kas

māk

slas

stu

dijā

m ir

: 1

) au

gsts

pie

du

ma

teh

nik

as:

kokg

riez

um

s, k

okg

reb

um

s, li

no

grie

zum

s;

2)

do

bsp

ied

um

a te

hn

ikas

: ofo

rts,

akv

atin

ta, a

uks

tā/s

ausā

ad

ata,

mec

oti

nta

, var

a gr

avīr

a, m

īkst

a la

ka u

.c. t

ehn

iski

e p

aņēm

ien

i;

3)

lito

grāf

ija.

2.

„Grā

mat

u g

rafi

kā",

ku

r st

ud

iju s

atu

rā lī

dz

min

imu

mam

ir s

amaz

ināt

s ku

rsu

ap

jom

s es

tam

pa

pri

ekšm

eto

s, v

ien

laic

īgi p

apla

šin

āts

ar p

olig

rāfi

jas

no

zari

sai

stīt

o m

ācīb

u k

urs

u s

kait

s u

n a

pjo

ms.

G

rām

atu

gra

fika

s p

rogr

amm

a ir

par

edzē

ta r

efle

ktan

tiem

, ku

ri v

ēla

s ie

gūt

kval

ific

ētu

po

ligrā

fija

s m

āksl

inie

ka u

n d

ato

rmāk

slin

ieka

izgl

ītīb

u (

Gra

fika

s ka

ted

rā ir

sav

a d

ato

rkla

se, m

ācīb

u d

arb

s n

oti

ek

ar M

acin

tosh

dat

ori

em).

Stu

diju

pro

gram

ma

grām

atu

gra

fikā

ap

tver

ne

tika

i grā

mat

u m

āksl

u, b

et a

r p

olig

rāfi

jas

no

zari

sai

stīt

u v

isa

veid

a ie

spie

dd

arb

u -

grā

mat

u, k

atal

ogu

, bu

kle

tu, p

rese

s u

n r

eklā

mas

iz

de

vum

u, C

D, v

ideo

u.c

. māk

slin

ieci

sko

no

form

ēju

mu

. G

alve

nie

akc

enti

māc

ību

pro

cesā

tik

s vē

rsti

uz

rad

oša

s iz

do

mas

pri

ori

tāti

, atr

aktī

vu id

eju

pra

ktis

ku

real

izāc

iju. S

tud

iju la

ikā

tie

k p

lān

oti

daž

ādi s

avst

arp

ējas

sad

arb

ības

mo

deļ

i ar

izd

evn

iecī

bām

un

gr

āmat

u a

pgā

die

m, t

ipo

grāf

ijām

, pap

īra

izp

latī

tājie

m u

n c

itām

po

ligrā

fija

s o

rgan

izāc

ijām

. G

rām

atu

gra

fika

s st

ud

iju p

rogr

amm

as s

trat

ēģis

kais

mēr

ķis

ir r

adīt

atb

ilsto

šus

apst

ākļu

s ra

do

šiem

, at

rakt

īvi d

om

ājo

šiem

stu

de

nti

em, k

uri

: 1

) ap

gūst

iem

aņas

pat

stāv

īgi s

agat

avo

t ik

vien

u ie

spie

dd

arb

u, a

tbils

toši

spec

ifik

ai;

2)

brī

vi p

ārva

lda

atti

ecīg

ā iz

dev

um

a ve

ida

kom

po

zīci

jas

pri

nci

pu

s, m

āk s

agat

avo

t sa

vas

idej

as

po

ligrā

fisk

i izp

ildām

as;

3)

pār

zin

a p

olig

rāfi

skā

dar

ba

pam

atp

rin

cip

us,

ko

mu

nik

āciju

ar

pas

ūtī

tāju

, gal

ven

os

eko

no

mis

ko

aprē

ķin

u p

rin

cip

us

u.t

ml.;

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

4)

pār

vald

a n

ep

ieci

ešam

ās d

ato

rpro

gram

mas

, ies

pie

dd

arb

u p

rakt

isko

sag

atav

oša

nu

dru

kai.

Ab

as s

tud

iju p

rogr

amm

as p

are

dz

spec

ializ

ācija

i atb

ilsto

šus

māc

ību

ku

rsu

s ga

n g

rafi

kas

māk

slā

(est

amp

s/gr

afik

as t

ehn

ikas

), g

an g

rām

atu

gra

fikā

. G

rafi

kas

stu

diju

sat

uru

pap

ildin

a d

ivd

ime

nsi

on

ālās

eks

pre

sivi

tāte

s st

ud

ijas,

eks

per

ime

nti

ar

auto

rteh

nik

u iz

veid

i, p

len

ēra

stu

dija

s ar

uzs

varu

uz

zīm

ēšan

as p

riek

šmet

u -

ner

egu

lāru

dab

as f

orm

u

un

arh

itek

tūra

s o

bje

ktu

un

to

det

aļu

stu

dija

s, d

ista

nce

s, t

elp

isku

ma

un

atm

osf

ēris

kum

a st

ud

ijas

brī

vā d

abā.

St

ud

ijas

graf

ikas

no

daļ

ā n

osl

ēdz

mei

star

dar

bn

īcu

stu

dija

s, k

ur

stu

joši

e ve

ido

sav

u in

div

idu

ālo

m

āksl

as v

alo

du

un

rea

lizē

dip

lom

dar

bu

s iz

vēlē

tajā

te

hn

ikā

vai i

zstr

ādā

auto

rteh

nik

u. D

iplo

md

arb

i ti

ek r

ealiz

ēti k

ole

ģiāl

ā sa

dar

bīb

ā ar

aka

dēm

iska

jiem

māc

ībsp

ēkie

m u

n a

tzīt

iem

māk

slin

ieki

em -

te

hn

iska

jiem

eks

per

tiem

. Te

ksti

lmāk

slas

ap

akšn

oza

re

Stu

diju

ob

ligāt

ās iz

vēle

s ku

rsu

pro

gram

ma

aptv

er

teks

tilm

āksl

as s

pec

ifik

u u

n t

ās v

ietu

sdie

nu

ku

ltū

rā. S

tud

enti

ap

gūst

pra

smi r

īko

ties

ar

krās

u u

n m

ater

iālu

, kā

arī i

zstr

ādāt

tek

stila

ko

mp

ozī

cija

s,

lai a

kad

ēmiju

bei

dzo

t, ja

un

ais

māk

slin

ieks

var

ētu

brī

vi iz

teik

t sa

vas

ide

jas

kād

ā n

o t

ekst

ilmāk

slas

te

hn

ikām

. Stu

diju

laik

ā ti

ek a

ttīs

tīta

stu

den

ta g

aum

e u

n p

rofe

sio

nāl

ā m

eist

arīb

a. S

adar

bo

joti

es a

r ci

tām

LM

A k

ated

rām

, ir

iesp

ēja

ms

apgū

t gr

afik

as t

ehn

ikas

, dat

orm

ācīb

as p

amat

zin

āšan

as

teks

tild

izai

na

kom

po

zīci

jām

un

pro

jekt

u iz

strā

dei

, iev

adku

rsu

inte

rjer

a p

roje

ktēš

anā.

Teks

tilm

āksl

as n

od

aļa

no

dro

šin

a ap

akšn

oza

res

stu

diju

sat

ura

re

aliz

āciju

- k

om

po

zīci

jas

kurs

i u

n

spec

iālo

teh

nik

u a

pgu

ve b

alst

ās u

z m

eto

dis

ku t

eks

tilk

om

po

zīci

jas

pri

nci

pu

att

īstī

bu

, ku

ras

laik

ā

katr

s m

ācīb

u s

emes

tris

ir v

eltī

ts a

tsev

išķa

s tē

mas

pad

ziļin

ātai

izp

ētei

- e

tno

grāf

ija, d

abas

str

ukt

ūra

s,

augu

un

dzī

vnie

ku v

alst

s m

otī

vi, c

ilvēk

a fi

gūra

, ab

stra

ktā

māk

sla,

fo

rmu

sti

lizāc

ija, k

rāsu

sas

kaņ

as u

n

izte

iksm

es m

eklē

jum

i, u

. c.

Vis

as t

ekst

ilmāk

slas

teh

nik

as t

iek

pie

lieto

tas

gan

in

div

idu

ālu

, u

nik

ālu

teks

tilm

āksl

as

dar

bu

ra

dīš

anā,

ga

n

izm

anto

jot

teh

no

loģi

skas

ie

spē

jas

pro

jekt

us

tira

žēt

vai

rūp

nie

cisk

i raž

ot.

Teks

tilm

āksl

as s

pec

ialit

ātes

stu

diju

ob

ligāt

ās iz

vēle

s sa

turā

ieti

lpst

:

1. k

om

po

zīci

jas

uzd

evu

mi -

pro

jekt

i, st

ud

ējo

šo r

ado

šo s

pēj

u a

ttīs

tīša

nai

ar

dau

dzv

eid

īgie

m 2

D u

n 3

D

uzd

evu

mie

m u

n iz

teik

tu d

arb

a ve

ido

šan

as m

eto

dis

kum

u, k

rāsu

un

vir

smu

eks

pre

sivi

tāti

;

2. t

eh

no

loģi

skās

stu

dija

s (

auša

na,

au

du

ma

apd

ruka

, bat

ika,

au

du

ma

apgl

ezn

oša

na)

;

3. e

ksp

eri

men

tālā

s st

ud

ijas

- p

ētīju

mi d

arb

am a

r al

tern

atīv

iem

tek

stilm

ater

iālie

m;

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

4. d

ato

rstu

diju

inte

rjer

a st

ud

iju p

amat

i.

Teks

tilm

āksl

as a

pak

šno

zare

s st

ud

iju p

rogr

amm

as m

ērķi

un

uzd

evu

mi,

kā a

rī a

pm

ācīb

as s

atu

rs u

n

met

od

ika

ir v

ērst

i u

z to

, la

i n

od

roši

nāt

u s

tud

enta

piln

vērt

īgu

māk

slin

ieci

sko

iza

ugs

mi.

Top

oša

jiem

māk

slin

ieki

em i

r sv

arīg

i ve

ido

ties

rad

ošā

m p

erso

nīb

ām,

kura

s vi

enlīd

z se

kmīg

i va

rētu

dar

bo

ties

rad

oši

un

str

ādāt

arī

tek

stila

diz

ain

a jo

mā.

Stu

dija

s te

ksti

lmāk

slas

ap

akšn

oza

rē n

osl

ēdz

mei

star

dar

bn

īcu

stu

dija

s, k

ole

ģiāl

ā sa

dar

bīb

ā ar

pie

red

zēju

šiem

māc

ībsp

ēkie

m u

n a

tzīt

iem

māk

slin

ieki

em iz

kop

jot

katr

a st

ud

enta

ind

ivid

uāl

o

rokr

akst

u u

n ja

un

rad

es iz

teik

smi.

Viz

uāl

i pla

stis

kās

māk

slas

no

daļ

a. L

atvi

jas

Māk

slas

aka

dēm

ijas

Viz

uāl

i pla

stis

kās

māk

slas

no

daļ

as

galv

enai

s m

ērķi

s ir

ind

ivid

uāl

u ja

un

rad

es s

pēj

u iz

kop

šan

u, k

as b

alst

ās, p

irm

kārt

, uz

izvē

rsta

māk

slas

p

raks

es ie

maņ

u k

op

um

a u

n, o

trkā

rt, u

z zi

nāš

anām

, kas

sak

ņo

jas

Latv

ijas

un

pas

aule

s m

āksl

as u

n

kult

ūra

s m

anto

jum

ā.

Spec

iālo

vi

zuāl

i p

last

iskā

s m

āksl

as

stu

diju

m

ugu

rkau

lu

veid

o

kom

po

zīci

jas

stu

dija

s,

ar

kuru

star

pn

iecī

bu

tie

k re

aliz

ēta

s n

oza

ri r

akst

uro

jošo

, st

rukt

urā

lo a

tziņ

u a

pgū

šan

as p

roce

ss.

Ko

mp

ozī

cija

s

uzd

evu

mi

tiek

īst

eno

ti s

tud

iju u

zdev

um

u -

ko

mp

ozī

cija

s p

roje

ktu

fo

rmā,

do

cētā

ja -

uzd

evu

ma

vad

ītāj

a p

ārra

ud

zīb

ā,

nep

ieci

eša

mīb

as

gad

ījum

ā sp

ecif

isku

zi

nāš

anu

ap

guve

i p

iesa

isto

t ar

ī

kon

sult

antu

s. K

om

po

zīci

jas

stu

dijā

m ir

par

edzē

ts s

alīd

zin

oši

liel

s st

ud

ējo

šo p

atst

āvīg

ā d

arb

a st

un

du

skai

ts n

o k

op

ējā

sem

estr

a n

edēļ

as s

tun

du

ska

ita.

Uzd

evu

mi

par

ed

z n

ote

iktu

vir

zīb

u n

o v

ien

kārš

iem

vin

grin

āju

mie

m u

z ko

mp

licēt

iem

uzd

evu

mie

m,

kas

gan

bak

alau

ra,

gan

arī

maģ

istr

a p

rogr

amm

as

gala

pār

bau

dīju

izp

auža

s kā

ind

ivid

uāl

s ja

un

rad

es d

arb

s.

Tēln

iecī

bas

ap

akšn

oza

re

Tēln

iecī

bas

ap

akšn

oza

res

stu

diju

pro

gram

mas

mēr

ķis

ir s

agat

avo

t st

ud

entu

s p

rofe

sio

nāl

ai d

arb

ībai

trīs

dim

ensi

on

ālo

māk

slu

jom

ā, la

i jau

nie

tēl

nie

ki v

arēt

u b

rīvi

un

rad

oši

izm

anto

t m

āksl

u iz

teik

smes

līdze

kļu

s p

atst

āvīg

i ris

ino

t in

div

idu

ālās

jau

nra

des

vai

pēt

nie

cīb

as p

rob

lēm

as u

n v

isd

ažād

āko

s

sab

ied

risk

ā p

asū

tīju

ma

pro

jekt

us.

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Tēln

iecī

bas

ap

akšn

oza

res

ob

ligāt

ās

izvē

les

kurs

u

stu

diju

p

rogr

amm

a sa

stāv

n

o

spec

iāla

jiem

pri

ekšm

etie

m:

kom

po

zīci

jas,

ve

ido

šan

as,

tekt

on

ikas

, m

ater

iālu

te

hn

olo

ģija

s u

. c.

P

aral

ēli

teo

rēti

skaj

ām

no

dar

bīb

ām

anat

om

ijā

stu

den

ti

pra

ktis

ki

iep

azīs

tas

ar

cilv

ēka

figū

ras

uzb

ūve

s

pam

atp

rin

cip

iem

, d

arb

us

veid

ojo

t ga

n c

ilnī,

gan

tel

pis

ki.

Gle

zno

šan

as n

od

arb

ībās

ieg

ūtā

s ie

maņ

as

pap

ildin

a au

dzē

kņu

iztē

li, a

ktīv

i ies

aist

ot

krās

u k

ā p

apild

us

izte

iksm

es

līdze

kli r

ado

šā d

arb

ā.

Tēln

iecī

bas

kat

edra

i ir

trīs

gal

ven

ās f

un

kcija

s:

1. n

od

roši

nāt

sp

eciā

lo u

n v

isp

ārē

jo v

eid

oša

nas

stu

diju

pro

gram

mu

izst

rād

i;

2. o

rgan

izē

t ve

ido

šan

as s

tud

ijas

tēln

iecī

bas

sp

ecia

lizāc

ijas

stu

joša

jiem

;

3. o

rgan

izē

t ve

ido

šan

as s

tud

ijas

citu

sp

ecia

lizāc

iju s

tud

ējo

šajie

m.

Vei

do

šan

a ir

vie

na

no

māk

slas

fu

nd

ame

ntā

lām

dis

cip

līnām

, u

n v

eid

oša

nas

ku

rss

tiek

pie

skaņ

ots

atti

ecīg

ās a

pak

šno

zare

s st

ud

iju s

atu

ram

. V

eid

oša

nas

stu

diju

ku

rsi

to a

kad

ēmis

kajā

vei

un

3D

ob

jekt

u r

adīš

anas

jau

nra

des

izp

au

smē

ir i

ekļa

uti

vai

rum

ā m

āksl

as u

n d

izai

na

apak

šno

zaru

stu

diju

satu

rā g

an k

ā iz

vēle

s ku

rsi,

gan

arī

tekt

on

iskā

s ko

mp

ozī

cija

s u

zdev

um

os

inte

grēt

as p

rasm

es.

Tēln

iecī

bas

ap

akšn

oza

res

ob

ligāt

ās iz

vēle

s st

ud

iju k

urs

u s

atu

rā ie

tilp

st:

1. k

om

po

zīci

jas

uzd

evu

mi,

kuri

att

īsta

stu

dēj

ošo

iztē

les

spēj

as, f

orm

veid

es s

tru

ktu

rālo

pri

nci

pu

zin

āšan

as u

n t

ēln

iecī

bas

pra

ktis

ko s

tud

iju ie

maņ

u k

valit

āte;

2. v

eid

oša

nas

stu

dija

s "n

o d

abas

" (p

lakn

e, b

arel

jefs

, 3D

ob

jekt

s, g

alva

, fig

ūra

);

3. t

eh

no

loģi

skās

stu

dija

s (t

ēln

iecī

bas

teh

nik

as, m

ate

riāl

u a

pst

rād

e -

akm

ens,

met

āls,

ko

ks, ģ

ipsi

s,

māl

s, ja

un

o t

ehn

olo

ģiju

ap

guve

);

4. e

ksp

eri

men

tālā

s 3

D s

tud

ijas

(ob

jekt

u v

eid

oša

na,

vid

es o

bje

ktu

izve

ide)

.

Vas

aras

stu

diju

cik

la l

aikā

stu

den

ti s

trād

ā ar

daž

ādie

m t

ēln

iecī

bas

mat

eriā

liem

, ap

gūst

kat

ram

mat

eriā

lam

p

iem

īto

šās

apst

rād

es

teh

no

loģi

ju

un

sp

ecif

iku

, p

ied

alās

vi

etē

jos

un

st

arp

tau

tisk

os

vasa

ras

sim

po

zijo

s. T

ēln

iecī

bas

kat

edra

s rī

cīb

ā ir

tel

pas

Rīg

ā, A

stra

s ie

lā 1

1,

kur

dip

lom

and

i re

aliz

ē

savu

s d

iplo

md

arb

us

un

ku

r ti

ek ī

sten

ota

s p

rakt

iski

- t

eh

no

loģi

skās

no

dar

bīb

as a

kmen

s ap

strā

, kā

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

arī e

ksp

eri

me

ntā

lās

stu

dija

s b

ron

zas

lieša

nas

teh

nik

ās.

Stu

dija

s tē

lnie

cīb

as

apak

šno

zarē

n

osl

ēdz

ind

ivid

uāl

i va

dīt

as

stu

dija

s m

eist

ard

arb

nīc

ā,

kole

ģiāl

ā

sad

arb

ībā

ar

pie

red

zēju

šiem

m

ācīb

spēk

iem

u

n

atzī

tiem

m

āksl

inie

kiem

ri

sin

ot

tēln

iecī

bas

teh

no

loģi

sko

s as

pek

tus

un

izko

pjo

t ka

tra

stu

den

ta in

div

idu

ālo

jau

nra

des

sti

lu.

Zem

gale

. Je

lgav

a La

tvij

as

Lau

ksai

mn

iecī

bas

u

niv

ers

itāt

e.

Māj

as v

ide

un

viz

uāl

ā m

āksl

a iz

glīt

ībā.

Grā

ds:

Pro

fesi

on

ālai

s b

akal

aurs

izgl

ītīb

ā. P

rofe

sio

nāl

ā kv

alif

ikāc

ija:

Māj

turī

bas

un

māj

saim

nie

cīb

as

sko

lotā

js (

5. p

rof.

kva

l. līm

.);

Viz

uāl

ās m

āksl

as s

kolo

tājs

(5

. pro

f. k

val.

līm.)

. St

ud

iju p

rogr

amm

as m

ērķi

s: s

agat

avo

t ko

mp

eten

tus

pam

ata

un

vid

ējā

s iz

glīt

ības

sko

lotā

jus

māj

turī

bas

, māj

saim

nie

cīb

as, a

mat

u, t

ehn

olo

ģiju

un

viz

uāl

ās m

āksl

as u

n d

izai

na

māc

ību

p

riek

šmet

os,

ku

ri ir

ar

zin

ātn

ē u

n m

āksl

ā sa

kņo

tas

per

son

ības

īpaš

ībām

, sp

ēj r

ado

ši u

n a

tbild

īgi

pie

dal

ītie

s m

ācīb

u p

riek

šmet

u īs

ten

oša

un

piln

veid

ē at

bils

toši

Lat

vija

s p

olit

iska

jai,

eko

no

mis

kaja

i u

n n

acio

nāl

ajai

att

īstī

bai

ES,

ap

zin

ās s

avu

no

zīm

i lau

ku s

abie

drī

bā,

un

ir g

atav

i pas

tāvī

gi p

ilnve

ido

t sa

vu iz

glīt

ību

un

pro

fesi

on

ālo

mei

star

ību

. St

ud

iju p

rogr

amm

as a

pra

ksts

: St

ud

enti

iegū

st z

ināš

anas

tek

stilm

ater

iālm

ācīb

a, r

okd

arb

os

(ad

īšan

a, t

amb

orē

šan

a, iz

šūša

na,

šū

šan

a, a

uša

na

u.c

.) v

ai li

etiš

ķās

inže

nie

rzin

ībās

(ko

kap

strā

de,

met

ālap

strā

de,

vnie

cīb

a), v

ai

lieti

šķās

māk

slas

pam

ato

s, v

izu

ālās

māk

slas

zin

ībās

(zī

mēš

ana,

ko

mp

ozī

cija

, fo

rmas

diz

ain

s,

glez

no

šan

a, t

ēlo

tājm

āksl

a) u

.c..

K

arje

ras

iesp

ēja

s: m

ājtu

rīb

as/m

ājsa

imn

iecī

bas

un

viz

uāl

ās m

āksl

as s

kolo

tājs

, met

od

iķis

, in

spek

tors

, ār

pu

sstu

nd

u d

arb

a o

rgan

izat

ors

, plā

no

tājs

, pro

fesi

jas

izvē

les

kon

sult

ants

, dir

ekto

ra v

ietn

ieks

, p

ulc

iņu

vad

ītāj

s. P

roje

ktu

ko

ord

inat

ors

, pie

augu

šo in

tere

šu u

n t

ālāk

izgl

ītīb

as c

entr

u v

adīt

ājs,

ko

nsu

ltan

ts. M

ājas

vid

es u

n v

izu

ālās

māk

slas

sp

eciā

lists

.

Latg

ale

. R

ēze

kne

R

ēze

kne

s M

āksl

as u

n

diz

ain

a vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „K

era

mik

as iz

strā

dāj

um

u

diz

ain

s”

Ker

amik

as iz

glīt

ības

pro

gram

ma

no

dro

šin

a ie

spēj

as d

arb

oti

es u

n ie

māc

ītie

s ra

dīt

liet

as, k

as n

e ti

kai

pri

ecē

sird

i, b

et a

rī p

iem

ēro

tas

sdie

nu

vaj

adzī

bām

: d

eko

ratī

vus

un

liet

išķu

s tr

auku

s, m

oza

īkas

un

si

enas

pan

no

, tē

lnie

cīb

as o

bje

ktu

s –

dek

ora

tīvu

vai

fu

nkc

ion

ālu

dār

za k

eram

iku

(p

iem

ēram

, pik

nik

a tr

auki

, str

ūkl

akas

, dār

za m

ēb

eles

), n

etr

adic

ion

ālas

ker

amik

as p

agat

avo

šan

u u

n ģ

ipša

fo

rmu

at

lieša

nu

tās

tir

ažēš

anai

, māl

a u

n p

orc

elān

a ap

glez

no

šan

u u

n c

itu

s vi

rsm

as d

eko

rēša

nas

un

fa

ktu

rēša

nas

vei

du

s. A

ud

zēkņ

i ap

gūst

daž

ādu

fo

rmu

vei

do

šan

as p

aņēm

ien

us

un

te

hn

ikas

– m

ālu

vi

rpo

šan

u, v

eid

oša

nu

no

māl

u p

last

iem

, fo

rmēš

anu

uz

ģip

ša f

orm

ām, l

ieša

nu

ģip

ša f

orm

ās,

mo

zaīk

as v

eid

oša

nu

u.c

. Pro

fesi

on

ālie

māc

ību

pri

ekšm

eti:

Am

ata

māc

ības

, Ko

mp

ozī

cija

, Mat

eriā

lu

māc

ība,

Vei

do

šan

a, S

tilu

māc

ība,

Zīm

ēšan

a, G

lezn

oša

na,

Fo

rmu

lie

šan

a u

n a

pgl

ezn

oša

na,

Bu

rti,

lieti

šķā

graf

ika

un

dat

org

rafi

ka, K

ult

ūra

s m

ene

džm

ents

, Māk

slas

val

od

a, v

isp

ārē

jā k

om

po

zīci

ja.

Ab

solv

ents

iegū

st k

eram

ikas

izst

rād

āju

mu

diz

ain

a sp

eciā

lista

kva

lifik

āciju

.

Latg

ale

. R

ēze

kne

s M

āksl

as u

n

Teks

tiliz

strā

dāj

um

u d

izai

na

izgl

ītīb

as p

rogr

amm

as a

pgu

ves

laik

ā au

dzē

knis

māc

ās iz

gata

vot

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

zekn

e

diz

ain

a vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „T

eks

tiliz

strā

dāj

um

u

diz

ain

s”

ori

ģin

ālu

s te

ksti

ldar

bu

s in

terj

era

iekā

rto

šan

ai (

spilv

enu

s, a

izka

rus,

seg

as, p

aklā

jus

u.c

.), a

ud

um

us

apģē

rbie

m v

ai t

ā d

etaļ

ām (

apm

etņ

us,

tu

nik

as, v

este

s), d

ažād

us

akse

suār

us

(šal

les,

so

mas

, jo

stas

, la

katu

s), i

zman

tojo

t au

šan

as t

ehn

ikas

(sā

kot

no

etn

ogr

āfis

kām

, līd

z m

od

ern

ā te

ksti

la t

ehn

ikām

),

aud

um

a ap

glez

no

šan

as u

n a

pd

ruka

s m

āksl

u, b

atik

u, š

ūša

nas

pam

atu

pra

smes

, tek

stilm

oza

īkas

ve

ido

šan

as t

ehn

iku

. P

apild

us

visp

āriz

glīt

ojo

šiem

pri

ekšm

etie

m t

iek

apgū

ti p

rofe

sio

nāl

ie m

ācīb

u p

riek

šmet

i: Z

īmēš

ana,

G

lezn

oša

na,

Bu

rtu

māc

ība,

Dat

org

rafi

ka, L

ieti

šķā

graf

ika,

Ras

ēšan

a u

n p

ers

pek

tīva

, Māk

slas

val

od

a,

Am

ata

māc

ība,

Ko

mp

ozī

cija

, Mat

eriā

lu m

ācīb

a, Š

ūša

nas

teh

no

loģi

jas

pam

ati,

Pra

ktis

kās

māc

ības

, M

ācīb

u u

n k

valif

ikāc

ijas

pra

kse,

Ple

nēr

s b

rīvā

dab

ā.

Ab

solv

ents

iegū

st t

ekst

ilizs

trād

āju

mu

diz

ain

a sp

eciā

lista

kva

lifik

āciju

.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Māk

slas

vi

du

ssko

la „

Sau

les

sko

la”.

Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Te

ksti

lizst

rād

āju

mu

un

ap

ģērb

a d

iza

ins”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: Te

ksti

lizst

rād

āju

mu

diz

ain

a sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

un

Ap

ģērb

u

diz

ain

a sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

var

str

ādāt

tek

stila

diz

ain

a jo

kā p

atst

āvīg

s d

arb

inie

ks, s

pēj

org

aniz

ēt, p

roje

ktēt

, ko

nsu

ltēt

un

rea

lizēt

daž

ādu

s te

ksti

la u

n g

rafi

skā

diz

ain

a u

zdev

um

us,

vei

kt r

ado

ši iz

pild

ošu

dar

bu

, ka

s ie

tver

sav

a u

n c

itu

dar

bin

ieku

dar

ba

plā

no

šan

u u

n o

rgan

izēš

anu

. Tek

stili

zstr

ādāj

um

u d

izai

ner

s ie

cer,

izst

rād

ā u

n s

j pra

ktis

ki iz

veid

ot

inte

rjer

a te

ksti

la iz

strā

dāj

um

us,

izst

āžu

dar

bu

s, d

eko

ratī

vu

teks

tilij

u e

talo

nu

s. S

pec

iālis

ts iz

strā

teks

tilij

as k

on

cep

ciju

, ko

mp

ozī

ciju

, izv

ēlas

teh

nik

u, v

ar r

adīt

au

tort

ehn

iku

, atl

asa

un

sag

atav

o m

ater

iālu

s, iz

strā

diz

ain

a p

arau

gu u

n s

pēj

uzr

aud

zīt

tā r

ažo

šan

u

maz

ā u

n v

idē

jā u

zņēm

um

ā.Te

ksti

lizst

rād

āju

mu

diz

ain

ers

spēj

izst

rād

āt g

rafi

skās

pre

zen

tāci

jas

mat

eriā

lus,

sp

ēj o

rgan

izēt

tek

stila

diz

ain

a iz

stād

es, p

reze

ntā

cija

s, s

kate

s.

Iegū

tā iz

glīt

ība

do

d ie

spē

ju t

urp

ināt

māc

ības

vis

ās L

atvi

jas

augs

tsko

lās

un

ārv

alst

u m

āksl

as u

n

diz

ain

a au

gsts

kolā

s.

Kas

jām

ācās

: P

rofe

sio

nāl

ajo

s m

ācīb

u p

riek

šmet

os

apgū

st k

om

po

zīci

ju, l

ieti

šķo

gra

fiku

, bu

rtu

māc

ību

, in

terj

era

pro

jekt

ēšan

u, m

ater

iālu

māc

ību

, des

inat

ūru

, tek

stili

ju u

n d

izai

na

pri

ekšm

etu

izga

tavo

šan

u,

rasē

šan

u, z

īmēš

anu

, gle

zno

šan

u, m

āksl

as v

ēstu

ri. M

ācīb

u s

atu

ra a

pgu

ve s

nie

dz

zin

āšan

as u

n

izp

ratn

i par

diz

ain

a id

eja

s ra

dīš

anu

no

ide

jas

līdz

gata

vam

dar

bam

. Vis

pār

izgl

īto

joši

e m

ācīb

u

pri

ekšm

eti:

latv

iešu

val

od

a u

n li

tera

tūra

, sve

šval

od

a, m

atem

ātik

a, in

form

ātik

a, b

izn

esa

eko

no

mis

kie

pam

ati,

spo

rts,

vēs

ture

, ku

ltū

ras

vēst

ure

, mū

zika

s vē

stu

re, f

ilozo

fija

s vē

stu

re, r

eliģ

iju v

ēstu

re, ē

tika

, sa

skar

sme.

Sp

eciā

lists

var

str

ādāt

par

ap

ģērb

u d

izai

ne

ru t

ērp

u d

izai

na

biz

nes

ā kā

pat

stāv

īgs

(paš

no

dar

bin

āts)

d

arb

inie

ks, k

ā līg

um

dar

bin

ieks

, vei

kt r

ado

ši iz

pild

ošu

dar

bu

, kas

ietv

er s

ava

un

cit

u d

arb

inie

ku d

arb

a p

lān

oša

nu

un

org

aniz

ēšan

u.

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Diz

ain

ers

iece

r, iz

strā

un

izve

ido

tēr

pu

s u

n t

o k

ole

kcija

s, n

osa

ka g

an k

rāsu

, gan

pie

lieto

jam

o

mat

eriā

lu, s

j izs

trād

āt d

izai

np

arau

gu u

n u

zrau

dzī

t to

ievi

ešan

u r

ažo

šan

ā. S

pec

iālis

ts s

pēj

izst

rād

āt

rekl

āmas

un

gra

fisk

o m

ater

iālu

pre

zen

tāci

jas

kon

cep

ciju

, sp

ēj o

rgan

izēt

mo

des

diz

ain

a iz

stād

es,

pre

zen

tāci

jas,

ska

tes.

Ab

solv

enti

var

str

ādāt

par

diz

ain

eri

em, s

tila

ko

nsu

ltan

tiem

ap

ģērb

u d

izai

na

jom

ā, s

j org

aniz

ēt, p

roje

ktēt

, ko

nsu

ltēt

un

rea

lizēt

daž

ādu

s st

ila u

n m

od

es d

izai

na,

arī g

rafi

skā

diz

ain

a u

zdev

um

us.

Iegū

tā iz

glīt

ība

do

d ie

spē

ju t

urp

ināt

māc

ības

vis

ās L

atvi

jas

augs

tsko

lās

un

ār

vals

tu m

āksl

as u

n d

izai

na

augs

tsko

lās.

K

as jā

māc

ās:

Pro

fesi

on

ālaj

os

māc

ību

pri

ekšm

eto

s ap

gūst

ko

mp

ozī

ciju

, lie

tišķ

o g

rafi

ku, b

urt

u m

ācīb

u, f

igū

ru

zīm

ēju

mu

, mo

del

ēšan

u, k

on

stru

ēša

nu

, šū

šan

u u

n t

ērp

u v

ēstu

ri, z

īmēš

anu

, gle

zno

šan

u, r

asēš

anu

, m

āksl

as v

ēstu

ri. M

ācīb

u s

atu

ra a

pgu

ve s

nie

dz

zin

āšan

as u

n iz

pra

tni p

ar d

izai

na

ide

jas

rad

īšan

u n

o

ide

jas

līdz

gata

vam

dar

bam

. Vis

pār

izgl

īto

joši

e m

ācīb

u p

riek

šmet

i: la

tvie

šu v

alo

da

un

lite

ratū

ra,

sveš

valo

da,

mat

emāt

ika,

info

rmāt

ika,

biz

nes

a ek

on

om

iski

e p

amat

i, sp

ort

s, v

ēstu

re, k

ult

ūra

s vē

stu

re, m

ūzi

kas

vēst

ure

, filo

zofi

jas

vēst

ure

, rel

iģiju

vēs

ture

, ēti

ka, s

aska

rsm

e.

Latg

ale

. R

ēze

kne

R

ēze

kne

s M

āksl

as u

n

diz

ain

a vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „R

okd

arb

i”

Ro

kdar

bu

mo

del

ētāj

s ie

cer,

izst

rād

ā u

n s

j pra

ktis

ki iz

veid

ot

rokd

arb

u iz

strā

dāj

um

us.

Dar

bīb

as

virz

ien

i: 1

) sp

ilven

i, se

gas,

pak

lāji,

gal

da

klāj

um

i u.c

.; 2

) tē

rpu

aks

esu

āri –

cep

ure

s, š

alle

s, s

om

as;

3)

apģē

rbi.

Pro

fesi

on

ālie

māc

ību

pri

ekš

met

i: K

om

po

zīci

ja, A

mat

a m

ācīb

a (t

amb

orē

šan

a, a

dīš

ana,

izšū

šan

a,

aplik

ācija

, ste

jum

s, a

uto

rteh

nik

as),

Dat

org

rafi

ka, L

ieti

šķā

graf

ika,

Šū

šan

as t

ehn

olo

ģija

s p

amat

i, M

ater

iālu

māc

ība.

R

okd

arb

u m

od

elēt

ājs

var

t n

od

arb

ināt

s kā

teh

no

logs

, ku

ra d

arb

ība

sais

tīta

ar

ori

ģin

ālu

ro

kdar

bu

u

n t

ērp

u a

kses

uār

u iz

gata

voša

nu

, vei

do

t in

terj

era

pri

ekšm

etu

s, v

eid

ot

sava

s ra

do

šās

dar

bn

īcas

, var

b

ūt

citu

sp

eciā

listu

vad

ībā

no

dar

bin

āta

per

son

a. R

okd

arb

u m

od

elēt

ājs

var

veik

t p

ētn

ieci

sko

dar

bu

et

no

grāf

ijā, o

rgan

izēt

ro

kdar

bu

izst

ādes

, ska

tes,

pre

zen

tāci

jas.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Māk

slas

vi

du

ssko

la „

Sau

les

sko

la”.

Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Ro

kdar

bi”

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācija

: R

okd

arb

u m

od

elēt

ājs

(3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Spec

iālis

ts s

pēj

pat

stāv

īgi r

ado

ši s

trād

āt k

ā p

ašn

od

arb

ināt

a p

ers

on

a va

i līg

um

strā

dn

ieks

, vei

kt

rad

oši

izp

ildo

šu d

arb

u, i

ece

r, iz

strā

un

izve

ido

ro

kdar

bu

ko

lekc

ijas,

ats

eviš

ķus

tērp

a ap

dar

es

un

ak

sesu

āru

diz

ain

a p

riek

šmet

us,

vei

do

leļļu

ko

lekc

ijas.

Iegū

tā iz

glīt

ība

do

d ie

spē

ju t

urp

ināt

māc

ības

vi

sās

Latv

ijas

augs

tsko

lās

un

ārv

alst

u m

āksl

as u

n d

izai

na

augs

tsko

lās.

K

as jā

māc

ās:

Māk

slas

vēs

ture

, māk

slas

val

od

a u

n v

isp

ārē

jā k

om

po

zīci

ja, s

aska

rsm

e, b

urt

u m

ācīb

a u

n li

etiš

ķā

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

graf

ika,

ras

ēšan

a u

n p

ersp

ektī

va, z

īmēš

ana,

gle

zno

šan

a, ē

tika

. Ko

mp

ozī

cija

, am

ata

māc

ība,

m

ater

iālu

māc

ība,

mak

etēš

ana,

ap

ģērb

u m

od

elē

šan

a, k

on

stru

ēšan

a, m

ācīb

u p

raks

es.

Vis

pār

izgl

īto

joši

e p

riek

šmet

i: la

tvie

šu v

alo

da

un

lite

ratū

ra, s

vešv

alo

da,

mat

emāt

ika,

dab

as z

inīb

as,

teh

nis

kās

zin

ātn

es, i

nfo

rmāt

ika,

liet

išķā

info

rmāt

ika,

so

ciāl

ās z

inīb

as u

n k

ult

ūrz

inīb

as, v

ēstu

re, ē

tika

, b

izn

esa

pam

ati.

Latg

ale

. R

ēze

kne

R

ēze

kne

s M

āksl

as u

n

diz

ain

a vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „K

oka

izst

rād

āju

mu

d

izai

ns”

Au

dzē

kņi a

pgū

st p

ilnu

dar

ba

pro

cesu

, sāk

ot

no

ski

cēm

, ku

r ti

ek a

tris

ināt

as p

roje

ktē

jam

o p

riek

šmet

u

form

as, p

rop

orc

ijas,

fu

nkc

ijas,

te

hn

iski

e ri

sin

āju

mi d

arb

a zī

mēj

um

os

līdz

kon

krēt

ām m

ēbel

ēm v

ai

diz

ain

a o

bje

ktie

m m

ater

iālā

. M

ācīb

u p

roce

sā n

oti

ek s

adar

bīb

a ar

daž

ādie

m m

ēbeļ

u u

n k

oka

pst

rād

es u

zņēm

um

iem

, kas

au

dzē

knie

m ļa

uj s

eko

t līd

zi a

ktu

ālaj

ām r

ažo

šan

as n

ori

sēm

. Šo

uzņ

ēmu

mu

vid

ū ir

liek

to u

n lī

mēt

o

mēb

eļu

det

aļu

pn

īca

„Sāg

a”, r

ūp

nīc

a „L

atvi

jas

Fin

ieri

s”, „

Nak

ts m

ēbel

es”,

„C

op

pa”

, „C

FDF”

. K

oka

izst

rād

āju

mu

diz

ain

a sp

eciā

lists

ir n

od

arb

ināt

s ko

ka iz

strā

dāj

um

u p

roje

ktēš

anas

jom

ā.

Sad

arb

ībā

ar c

itie

m s

pec

iālis

tiem

plā

no

un

izst

rād

ā vi

zuāl

i un

teh

no

loģi

ski s

akār

totu

s u

n p

amat

otu

s ko

ka iz

strā

dāj

um

us

vai t

o d

etaļ

as, k

ā ar

ī ats

eviš

ķu e

lem

entu

pro

jekt

us

ar e

stēt

iskā

s vē

rtīb

as

paz

īmēm

; p

ied

alās

pro

jekt

a iz

pild

es o

rgan

izēš

anā

un

sag

atav

oša

nā.

Pro

fesi

on

ālie

māc

ību

p

riek

šmet

i: A

mat

a m

ācīb

a (g

ald

nie

cīb

a, v

irp

oša

na)

, Ko

mp

ozī

cija

, Mat

eriā

lu m

ācīb

a, V

eid

oša

na,

mēš

ana,

Gle

zno

šan

a, B

urt

i, lie

tišķ

ā gr

afik

a u

n d

ato

rgra

fika

. K

oka

izst

rād

āju

mu

diz

ain

a sp

eciā

lists

ir ie

guvi

s p

aau

gsti

nāt

u t

eorē

tisk

o s

agat

avo

tīb

u u

n

pro

fesi

on

ālo

me

ista

rīb

u, k

as d

od

iesp

ēju

vei

kt iz

pild

āmā

dar

ba

pro

jekt

ēšan

u, p

lān

oša

nu

, o

rgan

izēš

anu

un

rea

lizāc

iju k

on

krēt

ā p

roje

kta

rob

ežās

un

sav

as k

om

pet

ence

s ie

tvar

os.

K

oka

izst

rād

āju

mu

diz

ain

a sp

eciā

lists

var

t ci

tu s

pec

iālis

tu v

adīb

ā n

od

arb

ināt

a p

erso

na,

p

ašn

od

arb

ināt

a p

erso

na,

var

vei

kt in

div

idu

ālo

uzņ

ēmē

jdar

bīb

u;

var

strā

dāt

atb

ildīg

ais

par

ko

ka

izst

rād

āju

mu

diz

ain

a d

arb

u iz

gatv

oša

nu

mēb

eļu

diz

ain

ā, iz

strā

dāt

diz

ain

a p

arau

gus,

atl

asīt

iz

man

toja

mo

s m

ater

iālu

s.

Latg

ale

. R

ēze

kne

R

ēze

kne

s M

āksl

as u

n

diz

ain

a vi

du

ssko

la.

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a „M

etā

la iz

strā

dāj

um

u

diz

ain

s”

Met

āla

izst

rād

āju

mu

diz

ain

a iz

glīt

ības

pro

gram

aud

zēkņ

i ap

gūst

vis

pār

ējo

un

met

āla

diz

ain

a p

riek

šmet

u k

om

po

zīci

ju, r

otu

diz

ain

a, g

ald

a p

ied

eru

mu

diz

ain

a, g

aism

as d

izai

na,

un

ikāl

ā d

izai

na

pam

atu

s.

Met

āla

izst

rād

āju

mu

diz

ain

a iz

glīt

ības

pro

gram

mas

pam

atā

kon

cep

cija

- r

adi i

de

ju, i

zstr

ādā

pro

jekt

u

un

rea

lizē

to m

ater

iālā

. M

ācīb

u la

ikā

aud

zēkn

is a

pgū

st p

rakt

iskā

s ie

maņ

as u

n p

rasm

es m

etāl

u a

pst

rād

ē –

lod

ēšan

u,

kalš

anu

, met

ināš

anu

, vir

po

šan

u u

.c.,

pro

t ap

strā

dāt

dār

gmat

eriā

lus,

krā

sain

os

met

ālu

s u

n t

ērau

du

s.

Spec

iālie

māc

ību

pri

ekšm

eti:

Am

ata

māc

ība,

Ko

mp

ozī

cija

, Mat

eri

ālu

māc

ība,

Vei

do

šan

a,

Trīs

dim

ensi

ju d

arb

i.

Iegū

tās

zin

āšan

as, i

emaņ

as u

n p

rasm

es ļa

uj v

eiks

mīg

i ko

nku

rēt

dar

ba

tirg

ū. K

atrs

bei

dzē

js m

eklē

sa

vu d

arb

ības

vir

zien

u, i

esp

ēju

ir d

aud

z –

veid

ot

sava

s u

zņēm

ējd

arb

ības

fir

mas

, str

ādāt

ind

ivid

uāl

i,

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

turp

ināt

izgl

ītīb

u L

atvi

jas

vai E

S au

gstā

kajā

s m

ācīb

u ie

stād

ēs.

La

tgal

e.

zekn

e

zekn

es

Māk

slas

un

d

izai

na

vid

uss

kola

. Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Viz

uāl

i pla

stis

māk

sla”

Izgl

ītīb

as p

rogr

amm

a p

astā

v ja

u 1

4 g

adu

s u

n ir

vie

nīg

ā La

tgal

es r

eģio

ar s

tājm

āksl

as n

ovi

rzie

nu

, ku

r au

dzē

kņi p

asti

pri

nāt

i ap

gūst

zīm

ēšan

u u

n g

lezn

oša

nu

. M

ācīb

u la

ikā

aud

zēkņ

i ieg

ūst

zin

āšan

as u

n p

rasm

es:

1)

par

gle

znie

cīb

as t

ehn

ikām

(ak

vare

li, g

uaš

u, t

emp

eru

, akr

ilu, e

ļļu k

ā ap

māc

ības

p

amat

teh

nik

ām);

2

) ai

nav

as, k

lusā

s d

abas

, po

rtre

ta, f

igu

rālā

s gl

ezn

iecī

bas

žan

ros;

3

) gl

ezn

iecī

bas

teh

no

loģi

jā, m

ater

iālu

pie

lieto

jum

ā u

n s

agat

avo

šan

ā;

4)

daž

ādu

zīm

ēšan

as m

ater

iālu

izm

anto

šan

ā (g

rafī

ts, t

uša

, mīk

stie

zīm

ēšan

as m

ater

iāli,

m

ater

iāli

– sa

ngv

īna,

so

uss

, sēp

ija, p

aste

lis u

.c.)

; 5

) d

ažād

u t

eh

nis

ko p

aņēm

ien

u iz

man

toša

nā;

6

) ve

cmei

star

u d

arb

u k

op

ēšan

ā n

o o

riģi

nāl

a u

n r

ep

rod

ukc

ijām

; 7

) gr

āmat

as m

āksl

inie

cisk

ā ko

nst

ruēš

anā

(ies

ēju

ma

vāki

, po

ligrā

fija

s te

hn

olo

ģija

, krā

sas,

p

apīr

i, ilu

strā

ciju

kla

sifi

kāci

ja);

8

) st

ājm

āksl

as t

ehn

ikās

(d

ob

spie

de

, glu

dsp

ied

e, a

ugs

tsp

ied

e);

9)

avīz

es m

aket

a u

n a

vīze

s st

ila iz

veid

ē;

10

) p

rese

s gr

afik

ā;

11

) d

ažād

u e

mb

lēm

u iz

veid

ē;

12

) šr

ifto

s u

n t

ekst

u k

lasi

fikā

cijā

. Iz

glīt

ības

pro

gram

mas

ab

solv

ents

dar

ba

tirg

ū v

ar v

eikt

sek

ojo

šas

fun

kcija

s:

1)

māk

slas

ko

mer

cin

du

stri

jas

iest

ādēs

kon

sult

ants

vai

līgu

mst

rād

nie

ks;

2)

org

aniz

ēt s

avu

biz

nes

u m

āksl

as d

arb

u k

ole

kcio

nēš

anā

vai p

ārd

oša

nas

jom

ā;

3)

kult

ūra

s in

fras

tru

ktū

rā k

ā m

āksl

inie

ks /

mu

zejo

s, t

eātr

os,

ku

ltū

ras

nam

os

u.c

./;

4)

kult

ūiz

glīt

ības

iest

ādēs

, in

tere

šu c

entr

os

kā z

īmēš

anas

, gle

zno

šan

as, v

eid

oša

nas

no

dar

bīb

u

vad

ītāj

s;

5)

pat

stāv

īgā

rad

ošā

dar

bīb

ā, p

ied

alo

ties

izst

ādēs

un

org

aniz

ējo

t tā

s;

6)

izp

ildīt

pas

ūtī

jum

us

ivd

ivid

uāl

iem

pas

ūtī

tājie

m u

n f

irm

ām;

po

ligrā

fijā

ilust

rato

rs.

Latg

ale

. D

auga

vpils

D

auga

vpils

Māk

slas

vi

du

ssko

la „

Sau

les

sko

la”.

Iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Ko

ka iz

strā

dāj

um

u

diz

ain

s”

Pro

fesi

on

ālaj

os

māc

ību

pri

ekšm

eto

s ap

gūst

ko

mp

ozī

ciju

, pro

jekt

ēšan

u, m

ater

iālu

māc

ību

, m

aket

ēšan

u, v

eid

oša

nu

, ko

ka iz

strā

dāj

um

u iz

gata

voša

nu

, lie

tišķ

o g

rafi

ku, b

urt

u m

ācīb

u, r

asēš

anu

, zī

mēš

anu

, gle

zno

šan

u, m

āksl

as v

ēstu

ri. M

ācīb

u s

atu

ra a

pgu

ve s

nie

dz

zin

āšan

as u

n iz

pra

tni p

ar

diz

ain

a id

eja

s ra

dīš

anu

no

ide

jas

līdz

gata

vam

dar

bam

. Vis

pār

izgl

īto

joši

e m

ācīb

u p

riek

šmet

i: la

tvie

šu

valo

da

un

lite

ratū

ra, s

vešv

alo

da,

mat

emāt

ika,

info

rmāt

ika,

biz

nes

a ek

on

om

iski

e p

amat

i, sp

ort

s,

vēst

ure

, ku

ltū

ras

vēst

ure

, mū

zika

s vē

stu

re, f

ilozo

fija

s vē

stu

re, r

eliģ

iju v

ēstu

re, ē

tika

, sas

kars

me.

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Spec

iālis

ts v

ar s

trād

āt in

terj

era

diz

ain

a n

oza

rē, m

ēbeļ

u p

roje

ktēš

anā,

izga

tavo

šan

ā kā

pat

stāv

īgs

dar

bin

ieks

, sp

ēj o

rgan

izēt

, pro

jekt

ēt, k

on

sult

ēt u

n r

ealiz

ēt d

ažād

us

inte

rje

ra u

n f

orm

as d

izai

na

uzd

evu

mu

s, v

eikt

rad

oši

izp

ildo

šu d

arb

u, k

as ie

tver

sav

a u

n c

itu

dar

bin

ieku

dar

ba

plā

no

šan

u u

n

org

aniz

ēšan

u. K

oka

izst

rād

āju

mu

diz

ain

ers

iece

r, iz

strā

un

izve

ido

ats

eviš

ķu d

izai

na

pri

ekšm

etu

s,

gru

pas

, no

saka

gan

fo

rmu

, krā

su, p

ielie

toja

mo

mat

eriā

lu, a

tbils

toši

inte

rje

ram

. Sp

eciā

lists

sp

ēj

izst

rād

āt d

izai

np

arau

gu u

n u

zrau

dzī

t tā

rea

lizāc

iju u

n ie

vieš

anu

raž

oša

nā.

Ab

solv

ents

var

str

ādāt

re

klām

as v

ai g

rafi

sko

mat

eriā

lu p

reze

ntā

cija

s iz

stād

ē, s

j org

aniz

ēt d

izai

na

izst

āde

s,

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as M

āksl

as

vid

uss

kola

. Ā

das

izst

rād

āju

mu

d

izai

ns.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ater

iālu

diz

ain

a sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

listi

var

str

ādāt

ād

as iz

strā

dāj

um

u u

n c

itās

fo

rmas

diz

ain

a jo

mās

pat

stāv

īgi d

arb

inie

ki, s

j o

rgan

izēt

, pro

jekt

ēt, k

on

sult

ēt

un

rea

lizēt

daž

ādu

s fo

rmas

un

gra

fisk

ā d

izai

na

uzd

evu

mu

s, v

eikt

ra

do

ši iz

pild

ošu

dar

bu

, kas

ietv

er s

ava

un

cit

u d

arb

inie

ku d

arb

a p

lān

oša

nu

un

org

aniz

ēšan

u. Ā

das

iz

strā

dāj

um

u d

izai

ne

rs ie

cer,

izst

rād

ā u

n iz

veid

o m

āksl

as p

rie

kšm

etu

s, t

o k

ole

kcija

s, n

osa

ka g

an

krās

u, f

orm

u, g

an p

ielie

toja

mo

mat

eriā

lu, s

j izs

trād

āt d

izai

np

arau

gu u

n u

zrau

dzī

t to

ievi

ešan

u

ražo

šan

ā.

Iegū

tā iz

glīt

ība

do

d ie

spē

ju t

urp

ināt

māc

ības

vis

ās L

atvi

jas

augs

tsko

lās

un

ārv

alst

u m

āksl

as u

n

diz

ain

a au

gsts

kolā

s, S

om

ijā, Z

vie

dri

jā, I

tālij

ā, A

SV, L

ielb

ritā

nijā

, Fra

nci

jā.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as M

āksl

as

vid

uss

kola

. A

pģē

rbu

diz

ain

s.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: A

pģē

rbu

diz

ain

a sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

var

str

ādāt

par

ap

ģērb

u d

izai

ne

ru t

ērp

u d

izai

na

biz

nes

ā kā

pat

stāv

īgs

(paš

no

dar

bin

āts)

d

arb

inie

ks, k

ā līg

um

dar

bin

ieks

, vei

kt r

ado

ši iz

pild

ošu

dar

bu

, kas

ietv

er s

ava

un

cit

u d

arb

inie

ku d

arb

a p

lān

oša

nu

un

org

aniz

ēšan

u.

Diz

ain

ers

iece

r, iz

strā

un

izve

ido

tēr

pu

s u

n t

o k

ole

kcija

s, n

osa

ka g

an k

rāsu

, gan

pie

lieto

jam

o

mat

eriā

lu, s

j izs

trād

āt d

izai

np

arau

gu u

n u

zrau

dzī

t to

ievi

ešan

u r

ažo

šan

ā. S

pec

iālis

ts s

pēj

izst

rād

āt

rekl

āmas

un

gra

fisk

o m

ater

iālu

pre

zen

tāci

jas

kon

cep

ciju

, sp

ēj o

rgan

izēt

mo

des

diz

ain

a iz

stād

es,

pre

zen

tāci

jas,

ska

tes.

Ab

solv

enti

var

str

ādāt

par

diz

ain

eri

em, s

tila

ko

nsu

ltan

tiem

ap

ģērb

u d

izai

na

jom

ā, s

j org

aniz

ēt, p

roje

ktēt

, ko

nsu

ltēt

un

rea

lizēt

daž

ādu

s st

ila u

n m

od

es d

izai

na,

arī g

rafi

skā

diz

ain

a u

zdev

um

us.

Iegū

tā iz

glīt

ība

do

d ie

spē

ju t

urp

ināt

māc

ības

vis

ās L

atvi

jas

augs

tsko

lās

un

ār

vals

tu m

āksl

as u

n d

izai

na

augs

tsko

lās,

So

mijā

, Zvi

ed

rijā

, Itā

lijā,

ASV

, Lie

lbri

tān

ijā, F

ran

cijā

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Pro

fesi

on

ālās

izgl

ītīb

as

kom

pe

ten

ces

cen

trs

„Lie

pāj

as V

alst

s te

hn

iku

ms.

Šū

to iz

strā

dāj

um

u

ražo

šan

as t

eh

no

loģi

ja.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: T

ērp

u s

tila

sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Tē

rpu

sti

la s

pec

iālis

ts s

adar

bīb

ā ar

cit

u p

rofe

siju

pār

stāv

jiem

dar

bo

jas

per

son

as im

idža

vei

do

šan

ā,

pie

dāv

ā tē

rpu

s d

ažād

iem

tēl

iem

un

ko

mp

lekt

ē ga

rder

ob

i, ņ

emo

t vē

rā c

ilvēk

a in

div

idu

alit

āti,

plā

no

u

n o

rgan

izē

savu

dar

bu

un

vei

c in

div

idu

ālo

uzņ

ēmē

jdar

bīb

u. P

rogr

amm

as v

isp

ārēj

ais

mēr

ķis

ir d

ot

iesp

ēju

ap

gūt

zin

āšan

as u

n p

rasm

es:

pār

zin

āt p

erso

nīb

as u

n s

aska

rsm

es p

sih

olo

ģija

s, k

om

un

ikāc

ijas

līdze

kļu

s u

n p

ielie

tot

tos

strā

dāj

ot

ar p

ote

nci

ālo

klie

ntu

, pat

stāv

īgi p

ieņ

emt

lēm

um

us,

rīk

oti

es u

n

uzņ

emti

es a

tbild

ību

, pra

st ie

kļau

ties

ko

lekt

īvā,

str

ādāt

sas

kan

īgi u

n r

ado

ši, s

pēt

kri

tisk

i vēr

tēt,

sa

līdzi

nāt

, pro

fesi

on

āli a

rgu

me

ntē

t, a

izst

āvēt

sav

as r

ado

šās

iece

res,

izju

st p

astā

vīgu

nep

ieci

ešam

ību

p

ilnve

ido

t sa

vu z

ināš

anu

un

ku

ltū

ras

līmen

i. Sp

ecif

iska

is m

ērķi

s ir

do

t ie

spēj

as a

pgū

t šā

das

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

zin

āšan

as u

n p

rasm

es:

lab

ā līm

enī p

ārzi

nāt

izvē

lēta

jai p

rofe

sija

i ne

pie

cieš

amās

teo

rēti

skās

zi

nāš

anas

un

iegū

tās

teo

rēti

skās

zin

āšan

as p

ielie

tot

pra

ktis

kajā

dar

bīb

ā: -

pār

zin

āt t

ērp

u s

tilu

s, t

o

veid

oša

nās

vēs

turi

sko

s as

pek

tu -

ori

entē

ties

mo

des

ten

de

ncē

s u

n a

r to

sai

stīt

ajās

akt

ual

itāt

ēs -

p

ārzi

nāt

tēr

pu

tap

šan

as t

ehn

olo

ģisk

o s

ecīb

u, n

epie

cieš

amā

aprī

koju

ma

iesp

ējas

, pie

lieto

jum

u -

p

ārzi

nāt

pam

ata

un

pal

īgm

ater

iālu

s, iz

vērt

ēt u

n p

rast

par

eizi

to

s iz

vēlē

ties

- iz

strā

dāt

iece

rētā

iz

strā

dāj

um

a sk

ici,

teh

nis

ko z

īmēj

um

u, i

ecer

ētā

izst

rād

āju

ma

kon

stru

kciju

- v

eid

ot

tērp

a u

n t

ēla

vi

zuāl

o v

eid

olu

, pie

mēr

ojo

t ak

sesu

āru

s u

n a

pd

ares

vei

du

s -

veik

t el

emen

tāru

s ek

on

om

isko

s ap

rēķi

nu

s, s

nie

gt r

ezu

ltāt

u p

amat

oju

mu

- iz

vērt

ēt iz

strā

dāj

um

u k

valit

āti,

dia

gno

stic

ēt

iesp

ēja

mo

s d

efek

tus,

no

vērs

t to

s -

pra

ktis

kajā

dar

lieto

t d

ato

ra d

izai

na

pro

gram

mas

- la

līmen

ī ori

entē

ties

in

form

ācija

s te

hn

olo

ģijā

s, p

rast

tās

pie

lieto

t.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as A

mat

u

vid

uss

kola

. Šū

to iz

strā

dāj

um

u

ražo

šan

as t

eh

no

loģi

ja.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: T

ērp

u s

tila

sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Tē

rpu

sti

la s

pec

iālis

ts s

adar

bīb

ā ar

cit

u p

rofe

siju

pār

stāv

jiem

dar

bo

jas

per

son

as im

idža

vei

do

šan

ā,

pie

dāv

ā tē

rpu

s d

ažād

iem

tēl

iem

un

ko

mp

lekt

ē ga

rder

ob

i, ņ

emo

t vē

rā c

ilvēk

a in

div

idu

alit

āti,

plā

no

u

n o

rgan

izē

savu

dar

bu

un

vei

c in

div

idu

ālo

uzņ

ēmē

jdar

bīb

u. P

rogr

amm

as v

isp

ārēj

ais

mēr

ķis

ir d

ot

iesp

ēju

ap

gūt

zin

āšan

as u

n p

rasm

es:

pār

zin

āt p

erso

nīb

as u

n s

aska

rsm

es p

sih

olo

ģija

s, k

om

un

ikāc

ijas

līdze

kļu

s u

n p

ielie

tot

tos

strā

dāj

ot

ar p

ote

nci

ālo

klie

ntu

, pat

stāv

īgi p

ieņ

emt

lēm

um

us,

rīk

oti

es u

n

uzņ

emti

es a

tbild

ību

, pra

st ie

kļau

ties

ko

lekt

īvā,

str

ādāt

sas

kan

īgi u

n r

ado

ši, s

pēt

kri

tisk

i vēr

tēt,

sa

līdzi

nāt

, pro

fesi

on

āli a

rgu

me

ntē

t, a

izst

āvēt

sav

as r

ado

šās

iece

res,

izju

st p

astā

vīgu

nep

ieci

ešam

ību

p

ilnve

ido

t sa

vu z

ināš

anu

un

ku

ltū

ras

līmen

i. Sp

ecif

iska

is m

ērķi

s ir

do

t ie

spēj

as a

pgū

t šā

das

zi

nāš

anas

un

pra

smes

: la

līmen

ī pār

zin

āt iz

vēlē

taja

i pro

fesi

jai n

ep

ieci

ešam

ās t

eorē

tisk

ās

zin

āšan

as u

n ie

gūtā

s te

orē

tisk

ās z

ināš

anas

pie

lieto

t p

rakt

iska

jā d

arb

ībā:

- p

ārzi

nāt

tēr

pu

sti

lus,

to

ve

ido

šan

ās v

ēstu

risk

os

asp

ektu

- o

rien

tēti

es m

od

es t

end

en

cēs

un

ar

to s

aist

ītaj

ās a

ktu

alit

ātēs

-

pār

zin

āt t

ērp

u t

apša

nas

teh

no

loģi

sko

sec

ību

, nep

ieci

ešam

ā ap

rīko

jum

a ie

spēj

as, p

ielie

toju

mu

-

pār

zin

āt p

amat

a u

n p

alīg

mat

eriā

lus,

izvē

rtēt

un

pra

st p

arei

zi t

os

izvē

lēti

es -

izst

rād

āt ie

cerē

izst

rād

āju

ma

skic

i, te

hn

isko

zīm

ēju

mu

, iec

erē

tā iz

strā

dāj

um

a ko

nst

rukc

iju -

vei

do

t tē

rpa

un

la

vizu

ālo

vei

do

lu, p

iem

ēro

jot

akse

suār

us

un

ap

dar

es v

eid

us

- ve

ikt

elem

entā

rus

eko

no

mis

kos

aprē

ķin

us,

sn

iegt

rez

ult

ātu

pam

ato

jum

u -

izvē

rtēt

izst

rād

āju

mu

kva

litāt

i, d

iagn

ost

icēt

iesp

ēja

mo

s d

efek

tus,

no

vērs

t to

s -

pra

ktis

kajā

dar

lieto

t d

ato

ra d

izai

na

pro

gram

mas

- la

līmen

ī ori

entē

ties

in

form

ācija

s te

hn

olo

ģijā

s, p

rast

tās

pie

lieto

t.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as M

āksl

as

vid

uss

kola

. K

era

mik

as iz

strā

dāj

um

u

diz

ain

s.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ater

iālu

diz

ain

a sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj p

atst

āvīg

i rad

oši

str

ādāt

ker

amik

as (

po

rcel

āna)

diz

ain

a jo

mā,

biz

nes

ā u

n r

ažo

šan

ā,

kā m

āksl

inie

ks -

ko

nsu

ltan

ts, v

ar r

ealiz

ēt ie

ceri

no

ide

jas

līdz

pro

jekt

am u

n g

atav

am d

arb

am. V

ar

strā

dāt

rek

lām

as v

ai g

rafi

sko

mat

eriā

lu p

reze

ntā

cija

izst

rād

ē, s

j org

aniz

ēt k

eram

ikas

diz

ain

a iz

stād

es, p

reze

ntā

cija

s. Ie

gūtā

izgl

ītīb

a d

od

iesp

ēju

tu

rpin

āt m

ācīb

as v

isās

Lat

vija

s au

gsts

kolā

s u

n

ārva

lstu

māk

slas

un

diz

ain

a au

gsts

kolā

s, S

om

ijā, Z

vie

dri

jā, I

tālij

ā, A

SV, L

ielb

ritā

nijā

, Fra

nci

jā.

Ku

rze

me.

Li

ep

ājas

Māk

slas

P

rofe

sio

nāl

ā kv

alif

ikāc

ija:

Mat

eriā

lu d

izai

na

spec

iālis

ts (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

Lie

pāj

a vi

du

ssko

la.

Ko

ka iz

strā

dāj

um

u

diz

ain

s.

Spec

iālis

ts v

ar s

trād

āt in

terj

era

diz

ain

a n

oza

rē, m

ēbeļ

u p

roje

ktēš

anā,

izga

tavo

šan

ā kā

pat

stāv

īgs

dar

bin

ieks

, sp

ēj o

rgan

izēt

, pro

jekt

ēt, k

on

sult

ēt u

n r

ealiz

ēt d

ažād

us

inte

rje

ra u

n f

orm

as d

izai

na

uzd

evu

mu

s, v

eikt

rad

oši

izp

ildo

šu d

arb

u, k

as ie

tver

sav

a u

n c

itu

dar

bin

ieku

dar

ba

plā

no

šan

u u

n

org

aniz

ēšan

u. K

oka

izst

rād

āju

mu

diz

ain

ers

iece

r, iz

strā

un

izve

ido

ats

eviš

ķu d

izai

na

pri

ekšm

etu

s,

gru

pas

, no

saka

gan

fo

rmu

, krā

su, p

ielie

toja

mo

mat

eriā

lu, a

tbils

toši

inte

rje

ram

. Sp

eciā

lists

sp

ēj

izst

rād

āt d

izai

np

arau

gu u

n u

zrau

dzī

t tā

rea

lizāc

iju u

n ie

vieš

anu

raž

oša

nā.

Ab

solv

ents

var

str

ādāt

re

klām

as v

ai g

rafi

sko

mat

eriā

lu p

reze

ntā

cija

s iz

stād

ē, s

j org

aniz

ēt d

izai

na

izst

āde

s, p

reze

ntā

cija

s.

Iegū

tā iz

glīt

ība

do

d ie

spē

ju t

urp

ināt

māc

ības

vis

ās L

atvi

jas

augs

tsko

lās

un

ārv

alst

u m

āksl

as u

n

diz

ain

a au

gsts

kolā

s, S

om

ijā, Z

vie

dri

jā, I

tālij

ā, A

SV, L

ielb

ritā

nijā

, Fra

nci

jā.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as M

āksl

as

vid

uss

kola

. M

etā

la iz

strā

dāj

um

u

diz

ain

s.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ater

iālu

diz

ain

a sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

sp

ēj p

atst

āvīg

i rad

oši

str

ādāt

met

āla

izst

rād

āju

mu

diz

ain

a jo

mā,

arī

māk

slin

ieks

-

kon

sult

ants

, sp

ēj r

ealiz

ēt ie

ceri

no

idej

as lī

dz

pro

jekt

am u

n g

atav

am d

arb

am, s

trād

āt k

ā at

bild

īgai

s p

ar m

etāl

a d

izai

na

dar

bu

izga

tavo

šan

u, k

urš

pār

zin

a u

n p

rot

pie

lieto

t m

etāl

a te

hn

olo

ģiju

atb

ilsto

ši

dar

ba

uzd

evu

mam

, sp

ēj s

pec

ializ

ētie

s kā

biz

nes

a ko

ord

inat

ors

vai

diz

ain

par

augu

izst

rād

ātāj

s u

n

izga

tavo

tājs

uzņ

ēmu

mo

s, k

uri

sai

stīt

i ar

diz

ain

u. I

egū

tā iz

glīt

ība

do

d ie

spē

ju t

urp

ināt

māc

ības

vis

ās

Latv

ijas

augs

tsko

lās

un

ārv

alst

u m

āksl

as u

n d

izai

na

augs

tsko

lās,

So

mijā

, Zvi

edri

jā, I

tālij

ā, A

SV,

Liel

bri

tān

ijā, F

ran

cijā

.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as M

āksl

as

vid

uss

kola

. Te

ksti

lizst

rād

āju

mu

d

izai

ns.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: M

ater

iālu

diz

ain

a sp

eciā

lists

(3

. pro

f. k

val.

līm.)

. Sp

eciā

lists

var

str

ādāt

tek

stila

diz

ain

a jo

kā p

atst

āvīg

s d

arb

inie

ks, s

pēj

org

aniz

ēt, p

roje

ktēt

, ko

nsu

ltēt

un

rea

lizēt

daž

ādu

s te

ksti

la u

n g

rafi

skā

diz

ain

a u

zdev

um

us,

vei

kt r

ado

ši iz

pild

ošu

dar

bu

, ka

s ie

tver

sav

a u

n c

itu

dar

bin

ieku

dar

ba

plā

no

šan

u u

n o

rgan

izēš

anu

. Tek

stili

zstr

ādāj

um

u d

izai

ner

s ie

cer,

izst

rād

ā u

n s

j pra

ktis

ki iz

veid

ot

inte

rjer

a te

ksti

la iz

strā

dāj

um

us,

izst

āžu

dar

bu

s, d

eko

ratī

vu

teks

tilij

u e

talo

nu

s. S

pec

iālis

ts iz

strā

teks

tilij

as k

on

cep

ciju

, ko

mp

ozī

ciju

, izv

ēlas

teh

nik

u, v

ar r

adīt

au

tort

ehn

iku

, atl

asa

un

sag

atav

o m

ater

iālu

s, iz

strā

diz

ain

a p

arau

gu u

n s

pēj

uzr

aud

zīt

tā r

ažo

šan

u

maz

ā u

n v

idē

jā u

zņēm

um

ā.Te

ksti

lizst

rād

āju

mu

diz

ain

ers

spēj

izst

rād

āt g

rafi

skās

pre

zen

tāci

jas

mat

eriā

lus,

sp

ēj o

rgan

izēt

tek

stila

diz

ain

a iz

stād

es, p

reze

ntā

cija

s, s

kate

s.

Iegū

tā iz

glīt

ība

do

d ie

spē

ju t

urp

ināt

māc

ības

vis

ās L

atvi

jas

augs

tsko

lās

un

ārv

alst

u m

āksl

as u

n

diz

ain

a au

gsts

kolā

s, S

om

ijā, Z

vie

dri

jā, I

tālij

ā, A

SV, L

ielb

ritā

nijā

, Fra

nci

jā.

Ku

rze

me.

Li

ep

āja

Lie

pāj

as M

āksl

as

vid

uss

kola

. V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Pro

fesi

on

ālā

kval

ifik

ācij

a: Il

ust

rato

rs (

3. p

rof.

kva

l. līm

.).

Ilust

rato

rs d

arb

oja

s d

ažād

ās m

āksl

as n

oza

rēs

no

form

ējo

t u

n il

ust

rējo

t gr

āmat

as, k

alen

dār

us,

ka

talo

gus

u.c

. kā

arī v

isu

s ar

viz

uāl

o n

ofo

rmēj

um

u s

aist

ītu

s d

arb

us.

Ilu

stra

tors

var

vei

kt r

ado

šu

dar

bīb

u, p

ied

alo

ties

un

org

aniz

ējo

t iz

stād

es, p

roje

ktu

s, k

ult

ūra

s p

asāk

um

us.

lust

rato

rs s

trād

ā p

atst

āvīg

i kā

paš

no

dar

bin

āta

per

son

a va

i māk

slin

ieka

vad

ībā,

izp

ildo

t p

asū

tīju

mu

vai

ind

ivid

uāl

ās

inic

iatī

vas

vad

īts,

sko

lotā

js, t

ie k

as p

apild

us

iegu

vuši

ser

tifi

kātu

par

ped

ago

ģisk

o p

amat

u a

pgu

vi,

sko

lās

un

ārp

uss

kola

s iz

glīt

ības

un

inte

rešu

cen

tro

s kā

arī

rad

ošs

māk

slin

ieks

vai

cit

u v

adīt

s m

uze

jos,

ga

leri

jās,

re

klām

as u

n d

izai

na

bir

ojo

s, iz

dev

nie

cīb

ās u

.c. a

r m

āksl

u s

aist

ītās

iest

ādēs

. Var

tu

rpin

āt

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i

no

va

ds

cīb

u i

est

ād

e.

Izg

lītī

ba

s p

ied

āv

āju

ms

rad

ošo

in

du

stri

ju n

oza

rē.

Stu

dij

u p

rog

ram

ma

s ra

kst

uro

jum

s. N

ozī

mīg

āk

ie s

tud

iju

ku

rsi.

Ab

solv

en

tu n

āk

otn

es

iesp

ēja

s.

Cit

a b

ūti

ska

pa

pil

du

s

info

rmā

cija

stu

dija

s ga

n L

atvi

jas,

gan

ārv

alst

u a

ugs

tsko

lās

izvē

lēta

jā iz

glīt

ības

pro

filā

vai

rad

nie

cisk

ajās

no

zarē

s.

Pro

fesi

on

ālās

ievi

rzes

izgl

ītīb

a

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i n

ov

ad

s M

ācī

bu

ie

stā

de

. S

tud

iju

pro

gra

mm

as.

Ku

rze

me.

Nīc

as n

ova

ds

Nīc

as m

ūzi

kas

sko

la

Ako

rdeo

na

spēl

e. F

lau

tas

spēl

e. Ģ

itār

as s

pēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Vijo

ļsp

ēle

. K

urz

em

e. L

iep

āja

Li

ep

ājas

pils

ēta

s 2

.mū

zika

s sk

ola

A

kord

eon

a sp

ēle

. Alt

s. E

ifo

nija

. Fla

uta

s sp

ēle.

Ģit

āras

sp

ēle

. Kla

rne

tes

spēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Sak

sofo

na

spēl

e. T

rom

pet

es s

pēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Ku

rze

me.

Lie

pāj

a Li

ep

ājas

māk

slas

vid

uss

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

K

urz

em

e. P

āvilo

stas

no

vad

s P

āvilo

stas

zika

s sk

ola

A

kord

eon

s. E

ifo

nijs

. Kla

vier

es. T

rom

pet

e. V

ijole

. K

urz

em

e. P

āvilo

stas

no

vad

s P

āvilo

stas

Māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Ku

rze

me.

Ve

nts

pils

V

en

tsp

ils m

ūzi

kas

vid

uss

kola

K

ora

kla

se. A

kord

eon

s. Č

ells

. Eif

on

ijs. F

ago

ts. F

lau

ta. Ģ

itār

a. K

larn

ete

. Kla

vier

es. K

on

trab

ass.

Mež

rags

. O

bo

ja. S

akso

fon

s. S

itam

inst

rum

entu

sp

ēle

. Tro

mb

on

s. T

rom

pet

e. T

ub

a. V

ijole

. K

urz

em

e. V

en

tsp

ils n

ova

ds

Pilt

en

es

zika

s sk

ola

K

ora

kla

se –

vo

kālā

zika

. Eif

on

ijs. F

lau

tas

spēl

e. Ģ

itār

as s

pēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Tro

mp

etes

sp

ēle

. V

ijoļs

pēl

e.

Ku

rze

me.

Ve

nts

pils

no

vad

s U

gāle

s M

ūzi

kas

un

māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a. A

kord

eo

na

spēl

e. E

ifo

nija

sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle

. Kla

vier

spēl

e. M

ežra

ga s

pēl

e.

Saks

ofo

na

spēl

e. S

itam

inst

rum

en

tu s

pēl

e. T

rom

bo

na

spēl

e. T

rom

pet

es s

pēl

e. T

ub

as s

pēl

e.

Ku

rze

me.

Als

un

gas

no

vad

s A

lsu

nga

s m

ūzi

kas

sko

la

Ako

rdeo

na

spēl

e. Ģ

itār

as s

pēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Ku

rze

me.

Aiz

pu

tes

no

vad

s A

izp

ute

s m

ūzi

kas

sko

la

Ako

rdeo

na

spēl

e. E

ifo

nija

sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle.

Ģit

āras

sp

ēle

. Kla

rne

tes

spēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Ko

ra k

lase

. M

ežra

gs. S

itam

inst

rum

en

tu s

pēl

e. T

rom

pet

es s

pēl

e. T

ub

as s

pēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Ku

rze

me.

Aiz

pu

tes

no

vad

s A

izp

ute

s M

āksl

as s

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

K

urz

em

e. P

rie

kule

s n

ova

ds

Pri

eku

les

zika

s u

n m

āksl

as s

kola

K

ora

kla

se. V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ako

rdeo

na

spēl

e. E

ifo

nijs

. Fla

uta

s sp

ēle.

Ģit

āras

sp

ēle.

Kla

rnet

es

spēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Mež

raga

sp

ēle.

Ob

oja

s sp

ēle

. Sak

sofo

na

spēl

e. S

itam

on

stru

men

tu s

pēl

e. T

rom

pet

es

spēl

e. T

ub

as s

pēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Ku

rze

me.

Pri

eku

les

no

vad

s K

alē

tu M

ūzi

kas

un

māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a. A

kord

eo

na

spēl

e. F

lau

tas

spēl

e. Ģ

itār

as s

pēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Sak

sofo

na

spēl

e.

Ku

rze

me.

Vai

ņo

de

s n

ova

ds.

V

aiņ

od

es

zika

s sk

ola

K

ora

kla

se. A

kord

eon

s. F

lau

ta. Ģ

itār

a. K

larn

ete

. Kla

vier

es. S

akso

fon

s. V

ijole

. K

urz

em

e. S

ald

us

no

vad

s Sa

ldu

s m

ūzi

kas

sko

la

Ko

ra k

lase

. Eif

on

ijs. F

lau

tas

spēl

e. Ģ

itār

as s

pēl

e. K

larn

ete

s sp

ēle

. Ko

kles

sp

ēle.

Mež

raga

sp

ēle

. Sak

sofo

na

spēl

e. S

itam

inst

rum

entu

sp

ēle

. Tro

mb

on

a sp

ēle.

Tro

mp

etes

sp

ēle.

Tu

bas

sp

ēle.

Vijo

ļsp

ēle

. K

urz

em

e. S

ald

us

no

vad

s N

īgra

nd

es

zika

s sk

ola

A

kord

eon

s. F

lau

ta. K

lavi

eres

. Tro

mp

ete

. Vijo

le.

Ku

rze

me.

Sal

du

s n

ova

ds

Sald

us

Māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Ku

rze

me.

Skr

un

das

no

vad

s Sk

run

das

zika

s sk

ola

A

kord

eon

s. E

ifo

nijs

. Fla

uta

. Ģit

āra.

Kla

rnet

e. K

lavi

eres

. Mež

rags

. Sak

sofo

ns.

Tro

mp

ete.

Vijo

le.

Ku

rze

me.

Ku

ldīg

as n

ova

ds

Ku

ldīg

as M

āksl

as u

n h

um

anit

āro

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i n

ov

ad

s M

ācī

bu

ie

stā

de

. S

tud

iju

pro

gra

mm

as.

zin

ību

vid

uss

kola

s m

āksl

as s

kola

K

urz

em

e. K

uld

īgas

no

vad

s Er

ne

sta

Vīg

ne

ra K

uld

īgas

zika

s sk

ola

A

kord

eon

s. Č

ells

. Fla

uta

. Kla

rnet

e. K

lavi

ere

s. K

ora

kla

se. S

akso

fon

s. T

rom

pet

e. V

ijole

.

Ku

rze

me.

Du

nd

aga

s n

ova

ds

Du

nd

agas

zika

s u

n m

āksl

as s

kola

K

ora

kla

se. V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ako

rdeo

na

spēl

e. D

ejas

pam

ati.

Eif

on

ija s

pēl

e. F

lau

tas

spēl

e. Ģ

itār

as

spēl

e. K

okl

es s

pēl

e. M

ežra

ga s

pēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle.

Sit

amin

stru

men

tu s

pēl

e. T

rom

pet

es s

pēl

e. T

ub

as

spēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Ku

rze

me.

Du

nd

aga

s n

ova

ds

Ko

lkas

zika

s sk

ola

(n

av N

IID

.lv)

K

lavi

ersp

ēle

. Ko

kles

sp

ēle.

Ko

ra k

lase

. Fla

uta

s sp

ēle.

Tro

mp

etes

sp

ēle.

Eif

on

ija s

pēl

e. S

itam

inst

rum

en

tu

spēl

e.

Ku

rze

me.

Ro

jas

no

vad

s R

oja

s M

ūzi

kas

un

māk

slas

sko

la

Ko

ra k

lase

. Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a. A

kord

eon

a sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle

. Ģit

āras

sp

ēle

. Kla

rnet

es s

pēl

e.

Kla

vier

spēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle.

Tro

mp

etes

sp

ēle.

Vijo

ļsp

ēle.

K

urz

em

e. T

alsu

no

vad

s V

ald

em

ārp

ils M

ūzi

kas

un

māk

sla

s sk

ola

K

ora

kla

se. V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ako

rdeo

ns.

Fla

uta

. Kla

rnet

e. K

lavi

eres

. Sak

sofo

ns.

Ku

rze

me.

Tal

su n

ova

ds

Tals

u m

ūzi

kas

sko

la

Ko

ra k

lase

. Ako

rdeo

na

spēl

e. Č

ella

sp

ēle.

Eif

on

ijs. F

lau

tas

spēl

e. K

larn

etes

sp

ēle

. Kla

vier

spēl

e. M

ežra

ga

spēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle.

Sit

amin

stru

men

tu s

pēl

e. T

rom

bo

na

spēl

e. T

rom

pet

es s

pēl

e. T

ub

as s

pēl

e.

Vijo

ļsp

ēle

. K

urz

em

e. T

alsu

no

vad

s Sa

bile

s M

ūzi

kas

un

māk

slas

sko

la

Ko

ra k

lase

. Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a. F

lau

tas

spēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Vijo

ļsp

ēle

. K

urz

em

e. T

alsu

no

vad

s Ta

lsu

Māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Ku

rze

me.

Kan

dav

as n

ova

ds

Kan

dav

as M

ūzi

kas

sko

la

Ako

rdeo

ns.

Fla

uta

. Kla

vier

es. S

akso

fon

s. T

rom

pet

e. V

ijole

. K

urz

em

e. K

and

avas

no

vad

s K

and

avas

Māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Zem

gale

. A

uce

s n

ova

ds

Au

ces

zika

s sk

ola

A

kord

eon

s. Č

ella

sp

ēle

. Eif

on

ija s

pēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Ko

ra k

lase

. Me

žrag

a sp

ēle.

Sak

sofo

na

spēl

e.

Pir

mss

kola

s in

tere

šu iz

glīt

ības

pro

gram

ma

„Mu

zikā

lo s

pēj

u a

ttīs

tīb

a”. S

itam

inst

rum

en

tu s

pēl

e. T

rom

pet

es

spēl

e. T

ub

as s

pēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Zem

gale

. A

uce

s n

ova

ds

ne

s M

ūzi

kas

un

māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a. A

kord

eo

na

spēl

e. F

lau

tas

spēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Sak

sofo

na

spēl

e. T

rom

pet

e.

Dat

ord

izai

ns.

Ze

mga

le.

Do

be

les

no

vad

s D

ob

ele

s m

ūzi

kas

sko

la

Ko

ra k

lase

. Ako

rdeo

ns.

Čel

ls. E

ifo

nijs

. Fla

uta

. Kla

rnet

e. K

lavi

eres

. Ko

kle.

Sak

sofo

ns.

Sit

amin

stru

men

tu

spēl

e. T

rom

bo

ns.

Tro

mp

ete

. Vijo

le.

Zem

gale

. D

ob

ele

s n

ova

ds

Do

be

les

Māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Zem

gale

. Je

lgav

as n

ova

ds

Jelg

avas

no

vad

a M

ūzi

kas

un

māk

slas

sk

ola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Fla

uta

s sp

ēle

. Kla

vier

spēl

e.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as m

ūzi

kas

vid

uss

kola

K

ora

kla

se. M

ūsd

ien

u r

itm

iskā

zika

. Ako

rdeo

na

spēl

e. A

lta

spēl

e. Č

ella

sp

ēle

. Eif

on

ija s

pēl

e. F

ago

ta

spēl

e. F

lau

tas

spēl

e. Ģ

itār

as s

pēl

e. K

larn

etes

sp

ēle

. Kla

vier

spēl

e. K

okl

es s

pēl

e. K

on

trab

asa

spēl

e. M

ežra

ga

spēl

e. O

bo

jas

spēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle

. Sit

amin

stru

me

ntu

sp

ēle

. Tro

mb

on

a sp

ēle

. Tro

mp

etes

sp

ēle

. Tu

bas

sp

ēle

. Vijo

ļsp

ēle

. Ze

mga

le.

Jelg

ava

Pri

vātā

Bal

tija

s ja

un

o m

ūzi

ķu s

kola

R

okm

ūzi

ka.

Zem

gale

. Je

lgav

a Je

lgav

as M

āksl

as s

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ze

mga

le.

Ozo

lnie

ku n

ova

ds

Ozo

lnie

ku m

ūzi

kas

sko

la

Ako

rdeo

na

spēl

e. Č

ella

sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle.

Kla

vier

spēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle.

Sit

amin

stru

men

tu s

pēl

e.

Tro

mp

etes

sp

ēle.

Vijo

ļsp

ēle

.

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i n

ov

ad

s M

ācī

bu

ie

stā

de

. S

tud

iju

pro

gra

mm

as.

Zem

gale

. O

zoln

ieku

no

vad

s Sa

lgal

es

zika

s sk

ola

A

kord

eon

a sp

ēle

. Fag

ota

sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle.

Ģit

āras

sp

ēle

. Kla

rne

tes

spēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Mež

raga

sp

ēle

. O

bo

jas

spēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle.

Sit

amin

stru

men

tu s

pēl

e. T

rom

pet

es

spēl

e.

Zem

gale

. R

un

dāl

es

no

vad

s R

un

dāl

es

zika

s u

n m

āksl

as s

kola

(n

av N

IID

.lv)

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Vo

kālā

zika

. Kla

vier

es. Ģ

itār

a.

Zem

gale

. Ie

cava

s n

ova

ds

Ieca

vas

zika

s sk

ola

A

kord

eon

a sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle

. Ģit

āras

sp

ēle.

Kla

vier

spēl

e. K

okl

es

spēl

e. K

ora

kla

se. S

itam

inst

rum

entu

sp

ēle

. Vijo

ļsp

ēle

. Ze

mga

le.

Bau

skas

no

vad

s B

ausk

as m

ūzi

kas

sko

la

Ko

ra k

lase

. Ako

rdeo

na

spēl

e. E

ifo

nija

sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle

. Kla

rnet

es

spēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Sak

sofo

na

spēl

e.

Tro

mb

on

a sp

ēle.

Tro

mp

etes

sp

ēle.

Tu

bas

sp

ēle.

Vijo

ļsp

ēle

. Ze

mga

le.

Bau

skas

no

vad

s B

ausk

as M

āksl

as s

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ze

mga

le.

Ve

cum

nie

ku n

ova

ds

Ve

cum

nie

ku m

ūzi

kas

un

māk

slas

sk

ola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ako

rde

on

s. Č

ells

. Fla

uta

. Kla

rnet

e. K

lavi

ere

s. K

okl

e. S

akso

fon

s. S

itam

inst

rum

entu

sp

ēle

. Tro

mp

ete

. Vijo

le.

Zem

gale

. A

izkr

aukl

es

no

vad

s P

ēte

ra B

aris

on

a A

izkr

aukl

es

zika

s sk

ola

A

kord

eon

s. F

lau

tas

spēl

e. K

lavi

ers

pēl

e. K

okl

es s

pēl

e. K

ora

kla

se. S

akso

fon

a sp

ēle.

Tro

mb

on

a sp

ēle

. Tr

om

pet

es s

pēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Zem

gale

. Sk

rīve

ru n

ova

ds

Skrī

veru

zika

s u

n m

āksl

as s

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ako

rde

on

a sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle

. Ģit

āras

sp

ēle

. Kla

vier

spēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle

. Tr

om

bo

na

spēl

e. T

rom

pet

es s

pēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Zem

gale

. K

okn

ese

s n

ova

ds

Ko

kne

ses

zika

s sk

ola

K

ora

kla

se. A

kord

eon

a sp

ēle

. Eif

on

ijs. F

lau

tas

spēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Sak

sofo

na

spēl

e. T

rom

pet

es s

pēl

e.

Tub

as s

pēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Zem

gale

. P

ļavi

ņu

no

vad

s P

ļavi

ņu

zika

s sk

ola

A

kord

eon

s. E

ifo

nijs

. Fla

uta

. Kla

rne

te. K

lavi

eres

Mež

rags

. Sak

sofo

ns.

Tro

mb

on

s. T

rom

pet

e. V

ijole

. Ze

mga

le.

Jēka

bp

ils

Jēka

bp

ils m

āksl

as s

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ze

mga

le.

Jēka

bp

ils

Arv

īda

Žilin

ska

Jēka

bp

ils m

ūzi

kas

sko

la

Ko

ra k

lase

. Ako

rdeo

na

spēl

e. Č

ella

sp

ēle.

Fla

uta

s sp

ēle.

Kla

rnet

es s

pēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Ko

ntr

abas

a sp

ēle

. M

ežra

ga s

pēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle.

Sit

amin

stru

men

tu s

le. T

rom

bo

na

spēl

e. T

rom

pet

es s

pēl

e. T

ub

as s

pēl

e.

Vijo

ļsp

ēle

. Ze

mga

le.

Bal

do

ne

s n

ova

ds

Bal

do

ne

s M

ūzi

kas

sko

la

Ako

rdeo

ns.

Če

lls. F

lau

ta. Ģ

itār

a. K

larn

ete

. Kla

vier

es. K

okl

e. S

akso

fon

s. S

itam

inst

rum

enti

. Tro

mp

ete

. V

ijole

. Ze

mga

le.

Bal

do

ne

s n

ova

ds

Bal

do

ne

s M

āksl

as s

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ze

mga

le.

Engu

res

no

vad

s En

gure

s M

ūzi

kas

un

māk

slas

sko

la

Flau

ta. K

larn

ete

. Kla

vier

es. K

okl

e. S

akso

fon

s. S

itam

inst

rum

enti

. V

ijole

. Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Zem

gale

. Tu

kum

a n

ova

ds

Tuku

ma

zika

s sk

ola

A

kord

eon

s. E

ifo

nijs

. Fla

uta

. Kla

rnet

e. K

lavi

eres

. Ko

kle

. Mež

rags

. Sak

sofo

ns.

Sit

amin

stru

men

ti. T

rom

bo

ns.

Tr

om

pet

e. T

ub

a. V

ijole

. Ze

mga

le.

Tuku

ma

no

vad

s Tu

kum

a M

āksl

as s

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

La

tgal

e. L

īvān

u n

ova

ds

Jēka

ba

Gra

ub

iņa

Līvā

nu

zika

s u

n

māk

sla

s sk

ola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ako

rdeo

na

spēl

e. F

lau

tas

spēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Sak

sofo

na

spēl

e. S

itam

inst

rum

entu

sp

ēle

. Tro

mp

etes

sp

ēle

. Vijo

ļsp

ēle.

La

tgal

e.

Dau

gavp

ils

Dau

gavp

ils M

āksl

as v

idu

ssko

la

„Sau

les

sko

la”.

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Latg

ale

. D

auga

vpils

no

vad

s N

auje

ne

s M

ūzi

kas

un

māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a. A

kord

eo

na

spēl

e. E

ifo

nija

. Fla

uta

s sp

ēle,

Kla

rnet

es s

pēl

e. K

lavi

ersp

ēle.

Sak

sofo

na

spēl

e. T

rom

pet

es s

pēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Latg

ale

. D

auga

vpils

no

vad

s Šp

oģu

zika

s u

n m

āksl

as s

kola

K

ora

kla

se. V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ako

rdeo

ns.

Fla

uta

. K

lavi

ere

s. K

okl

e.

Latg

ale

. K

rāsl

avas

no

vad

s K

rāsl

avas

zika

s sk

ola

A

kord

eon

a sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle

. Ģit

āras

sp

ēle.

Kla

rne

tes

spēl

e. K

lavi

ersp

ēle.

Sak

sofo

na

spēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Re

ģio

ns.

Pil

sēta

va

i n

ov

ad

s M

ācī

bu

ie

stā

de

. S

tud

iju

pro

gra

mm

as.

Latg

ale

. K

rāsl

avas

no

vad

s In

dra

s M

āksl

as u

n m

ūzi

kas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a. D

ejas

pam

ati.

Latg

ale

. K

rāsl

avas

no

vad

s K

rāsl

avas

Māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Latg

ale

. A

glo

nas

no

vad

s A

glo

nas

baz

ilika

s K

ora

sko

la

Ko

ra k

lase

. La

tgal

e.

Dag

das

no

vad

s D

agd

as m

ūzi

kas

sko

la

Ako

rdeo

ns.

Kla

vier

spēl

e. T

rom

pe

tes

spēl

e.

Latg

ale

. D

agd

as n

ova

ds

Dag

das

Māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Latg

ale

. Pre

iļu n

ova

ds

Pre

iļu m

ūzi

kas

un

māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a. A

kord

eo

na

spēl

e. E

ifo

nija

sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle

. Kla

rnet

es s

pēl

e. K

lavi

ersp

ēle.

M

ežra

ga s

pēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle.

Tro

mb

on

a sp

ēle.

Tro

mp

etes

sp

ēle.

Tu

bas

sp

ēle.

Vijo

ļsp

ēle

. La

tgal

e.

zekn

e Jā

ņa

Ivan

ova

zekn

es

zika

s vi

du

ssko

la

Ko

ra k

lase

. Vo

kālā

zika

. Ako

rdeo

na

spēl

e. A

lta

spē

le. Č

ella

sp

ēle.

Eif

on

ija s

pēl

e. F

ago

ta s

pēl

e. F

lau

tas

spēl

e. Ģ

itār

as s

pēl

e. K

larn

etes

sp

ēle

. Kla

vier

spē

le. K

on

trab

asa

spēl

e. M

ežra

ga s

pēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle.

Si

tam

inst

rum

entu

sp

ēle

. Tro

mb

on

a sp

ēle

. Tro

mp

etes

sp

ēle

. Tu

bas

sp

ēle.

Vijo

ļsp

ēle.

La

tgal

e.

zekn

e Za

ne

s Lu

db

orž

as m

ūzi

kas

sko

la

Ako

rdeo

ns.

Kla

rnet

e. K

lavi

eres

. Sak

sofo

ns.

Sit

amin

stru

men

tu s

le.

Latg

ale

. R

ēze

kne

zekn

es

Māk

slas

un

diz

ain

a vi

du

ssko

la.

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Latg

ale

. R

ēze

kne

s n

ova

ds

Mal

tas

zika

s sk

ola

A

kord

eon

s. F

lau

tas

spēl

e. K

larn

etes

sp

ēle.

Kla

vier

spēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle

. Tro

mp

etes

sp

ēle

. Vijo

ļsp

ēle.

La

tgal

e.

Viļā

nu

no

vad

s V

iļān

u M

ūzi

kas

un

māk

slas

sko

la

Ko

ra k

lase

. Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a. A

kord

eon

s. F

lau

ta. Ģ

itār

a. K

larn

ete

. Kla

vier

es. S

akso

fon

s. V

ijole

. La

tgal

e. Z

ilup

es

no

vad

s Zi

lup

es

zika

s u

n m

āksl

as s

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ako

rde

on

s. D

eja

s p

amat

i. Ei

fon

ijs. F

lau

ta. K

larn

ete

. Kla

vier

es. M

ežra

gs.

Saks

ofo

ns.

Tro

mp

ete.

Vijo

le.

Latg

ale

. Lu

dza

s n

ova

ds

Lud

zas

zika

s p

amat

sko

la

Ko

ra k

lase

. Ako

rdeo

na

spēl

e. E

ifo

nija

. Fla

uta

s sp

ēle.

Kla

rnet

es s

pēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Mež

raga

sp

ēle

. Sa

kso

fon

a sp

ēle

. Tro

mp

etes

sp

ēle.

Vijo

ļsp

ēle

. La

tgal

e. L

ud

zas

no

vad

s J.

Soik

āna

Lud

zas

Māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Latg

ale

. K

ārsa

vas

no

vad

s K

ārsa

vas

zika

s u

n m

āksl

as s

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ako

rde

on

a sp

ēle

. De

jas

pam

ati.

Eifo

nija

. Fla

uta

s sp

ēle.

Kla

rnet

es s

pēl

e.

Kla

vier

spēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle.

Tro

mb

on

a sp

ēle.

Tro

mp

etes

sp

ēle.

Tu

bas

sp

ēle.

Vijo

ļsp

ēle

. La

tgal

e.

Bal

tin

avas

no

vad

s B

alti

nav

as M

ūzi

kas

un

māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a. A

kord

eo

na

spēl

e. E

ifo

nija

. Fag

ota

sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle.

Kla

rnet

es s

pēl

e.

Kla

vier

spēl

e. M

ežra

ga s

pēl

e. S

akso

fon

a sp

ēle.

Tro

mp

etes

sp

ēle

. Vijo

ļsp

ēle.

La

tgal

e.

Bal

vu n

ova

ds

Bal

vu m

ūzi

kas

sko

la

Ako

rdeo

na

spēl

e. E

ifo

nija

sp

ēle

. Fla

uta

s sp

ēle.

Kla

rnet

es s

pēl

e. K

lavi

ersp

ēle

. Sak

sofo

na

spēl

e.

Sita

min

stru

men

tu s

le. T

rom

bo

na

spēl

e. T

ub

as s

pēl

e. V

ijoļs

pēl

e.

Latg

ale

. B

alvu

no

vad

s B

alvu

Māk

slas

sko

la

Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Latg

ale

. V

iļaka

s n

ova

ds

Viļa

kas

zika

s u

n m

āksl

as s

kola

V

izu

āli p

last

iskā

māk

sla.

Ako

rde

on

s. F

lau

ta. K

larn

ete

. Kla

vie

res.

Ko

ra k

lase

. Sak

sofo

ns.

Sit

amin

stru

men

tu

spēl

e. T

rom

pet

e. V

ijole

. L

atga

le. V

arak

ļān

u n

ova

ds

Var

akļā

nu

zika

s u

n m

āksl

as s

kola

A

kord

eon

s. D

eja

s p

amat

i. Fl

auta

. Ģit

āra.

Kla

rnet

e. K

lavi

ere

s. K

ora

kla

se. S

akso

fon

s. S

itam

inst

rum

enti

. Tr

om

pet

e. V

ijole

. Viz

uāl

i pla

stis

kā m

āksl

a.

Recommended