KĀ VEIDOT PROJEKTA IDEJU

2.1 Apmācību vienība

Vajadzību analīzes veikšana

1

Vajadzību analīzes veikšana

Ikviena mobilitātes intervence jāsāk no:

konteksta analīzes, kurā darbojas īstenojošās aģentūras; attiecīgā reģiona vajadzību izvērtēšanas.

2

Vajadzību analīzes veikšana

Konteksta informācijaKonteksta informācija ir svarīgs priekšnoteikums

mobilitātes intervences jomas un dimensiju pielāgošanai. Tā:

• sniedz atbalstu projekta aktivitāšu plānošanā;• ļauj izprast ekonomiskajam vai sociālajam

kontekstam raksturīgās iezīmes, kā arī kultūras un ražošanas īpatnības, kas to padara unikālu.

3

Vajadzību analīzes veikšana

Lai veiktu satura analīzi, mobilitātes projektu veidotājiem jāpatur prātā :

attiecīgā reģiona socio-ekonomiskā un kultūras situācija ; vietējais darba tirgus un ar to saistītās dinamikas; dotie norādījumi (attiecībā uz iespējamo aģentūru un nacionālo

partneru noteikšanu); attiecīgajā reģionā darbojošos uzņēmumus un to specifiskās

vajadzības; dalībnieki, kuri iespējams varētu būt iesaistīti attiecīgajā

reģionā, kā arī viņu sistēmisko cerību un attiecību kopumu

4

Vajadzību analīzes veikšana

Tādējādi, šī sagatavošanās analīze tiek integrēta, izmantojot vairākus

ekonomikas, likumdošanas un sociālas dabas informācijas avotus :

Internetu; īpašus tematiskos izdevumus; dažādus šīs jomas pētījumus; atbildīgās institūcijas; privātu un sabiedrisku pētījumu aģentūru (reģionālu)

rediģētus dokumentus

5

Vajadzību analīzes veikšana

Tomēr, lai gūtu pilnīgu attiecīgā reģiona vajadzību pārskatu, ar to varētu arī nepietikt:

attīstīt attiecīgās teritorijas “izklausīšanas” veidus:

Vairākkārtēju mērķa grupu izveidošanu vai kvalificētu cilvēku aptaujāšanu.

Šie sagatavošanas darbi atkarīgi no plānotāju pedantisma, kuri vēlas iegūt dziļāku izpratni par attiecīgo situāciju, tādējādi

nodrošinot veiksmīgāku darbības rezultātu.

6

Vajadzību analīzes veikšana

Projekta veidotājs veic precīzu un pārliecinošu informācijas un vietējā konteksta analīzi, tādējādi

nodrošinot iespēju skaidri noteikt izglītības vajadzības, kā arī mērķu grupu.

Tas ir kompetences un prasmju trūkumus, kuru parasti uzlabo, izmantojot izglītojošas darbības.

Šajā konkrētajā gadījumā, mobilitātes un praktikanta pieredze attīsta šīs plaisas aizpildīšanai

nepieciešamās kompetences un prasmes.

7

Vajadzību analīzes veikšana

Mobilitātes intervenču IVT un PLM gadījumos, konteksta analīzei jāuzsver atšķirību starp personīgajām

kompetencēm un ar prasmēm saistītajām kompetencēm.

Tas nozīmē, ka, veidojot projektu, jābūt ļoti uzmanīgiem meklējot

profesionālos profilus un darbiniekus.

8

Vajadzību analīzes veikšana

Lai precīzi vadītu darba pienākumus, starp vairākām nepieciešamo kompetenču analīzes metodoloģijām

pastāv divi galvenie vadības principi:

topošo profesionāļu profila kartes izveidošana;

darba procesa un attiecīgajā reģionā darbojošos firmu individualizācija.

9

Vajadzību analīzes veikšana

PROFESIONĀLAIS PROFILS

Gan tirdzniecības un uzņēmumu padomes, gan nodarbinātības aģentūras, gan darba bankas ir piemērotas attīstītības sektoru un topošo profesionālo un darba profilu analīzes veikšanai.

Iegūtās zināšanas un aprakstus iespējams parādīt un vizualizēt būtiskākajās vadlīnijās, tās iedalot:

• profesionālais profils; • profila apraksts;• kompetences,zināšanas, prasmes un uzvedība.

10

Vajadzību analīzes veikšana

DARBA PROCESS

Process,kas nosaka loģisku darbību secību (kas jādara, un kādēļ jādara ).

Visiem darba procesiem piemīt vienādu īpašību kopums: pircējs, robežas (sākuma un nobeiguma), kā arī atbildīgās personas

esamība .

Sākot no preču un pakalpojumu pārveidošanas procesa, šis modelis palīdz noteikt aktivitātes (pamata, galvenās un papildus), kuru laikā

noteiktais process var tikt noraidīts.

Iepriekš minētā aktivitāšu noteikšana ļauj formulēt kompetences vienības jau pašā izglītības / apmācības procesu pamatā.

11

Vajadzību analīzes veikšana

Divas augstākminētās vajadzību izvērtējuma prakses var pielietot attiecībā uz visa veida mobilitātes

intervenciju saņēmējiem.(Per le azioni VETPRO, tuttavia, si deve considerare che l’analisi

dei bisogni si riferisce all’istituzione proponente (la scuola, l’agenzia formativa), o all’insieme di queste).

“Riski”, ar kuriem projekta veidotāji varētu sastapties, īstenojot scenārija analīzi un izglītības vajadzību vērtēšanu:

teritorijas un organizācijas apraksti vienmēr ir parādīti negatīvā gaismā, tādējādi atstājot novārtā to pozitīvos aspektus un izaugsmes iespējas, kas, savukārt, ir potenciālo iespēju pamatā;

satura aprakstiem būtu jābūt pēc iespējas precīzākiem, un vajadzību izvērtējumiem nevajadzētu būt nesaprotamiem un haotiskiem;

satura aprakstā ietvertie statistikas dati kalpo kā taustāma analīzes dimensija.

12

Vajadzību analīzes veikšana

SAŅĒMĒJU IZVĒRTĒJUMS Mūžizglītības Apmācību mobilitātes programmas saņēmējiem

būtu jāiekļaujas sekojošajās kategorijās:

Jaunie studenti, kuri uzsāk profesionālo apmācību, darbinieki iesācēji, darbinieki praktikanti, kas nav iesaistīti Augstskolās (Profesionālās izglītība: sākotnējā profesionālā apmācība);

Pieejamie darbinieki (darbinieki, ārštata darbinieki, attiecīgajam darbam atbilstoši cilvēki, profesionālu apmācību meklējoši studiju beidzēji) (LMP: darba tirgus projekts);

Skolotāji, apmācītāji, profesionālajā apmācībā iesaistīti cilvēki, vadības konsultanti, direktori, profesionālās vadības un apmācību uzņēmumu ietvaros apmācību dizaineri un konsultanti, cilvēkresursu menedžeri (VETPRO)

13

Vajadzību analīzes veikšana

Saturs

Izglītības vajadzību analīze. Vietējo sociālo un ekonomisko vajadzību analīze. Konteksta analīzes avoti. Profesionālo profilu kartes izveidošana. Darba procesu novērošana. Vispārējas vadlīnijas saņēmēju noteikšanai.

14